Plānotie projekti:

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekts "E-KRASS attīstība 2. kārta, kā arī citu starpnozaru un pārnacionālu mūsdienu prasībām atbilstošu drošības un tiesībsargājošo institūciju digitālo risinājumu attīstība".

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekts "Prokuratūras informācijas sistēmas attīstība – E-lieta 3. posms".

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekts "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidošana".

Finansējuma saņēmējs apliecina, ka nepastāv dubultā finansējuma risks ar īstenošanā esošajiem un īstenotajiem projektiem, kuru ietvaros tika izstrādāti vai attīstīti IKT risinājumi un koplietošanas pakalpojumi vai kuriem tiek plānota turpmāka attīstība.

Projekta rezultātā tiks nodrošināta vienota elektroniska darba vide ekspertīžu iestādēm, tiks paplašināta ELIS funkcionalitāte, kas ļaus visām iesaistītajām ekspertīžu iestādēm ievadīt, apstrādāt un koplietot datus digitāli, tiks īstenota integrācija ar E-lietas platformu, lai nodrošinātu ātrāku un kvalitatīvāku informācijas apriti kriminālprocesā, administratīvajā un civilprocesā. Tādējādi tiks veicināta sistēmiska tiesu ekspertīžu reforma, veidota vienota digitālā infrastruktūra un koplietošanas risinājumi tiesu ekspertīžu procesu atbalstam, izveidojot vienotu starpresoru tiesu ekspertīžu IKT arhitektūru un pilnveidojot datu koplietošanu un analītiku. Tiks paātrināta ekspertīžu informācijas aprite, jo īpaši situācijās, kad ekspertīze jāveic vairākās ekspertīžu jomās un tiesu ekspertu specialitātēs, kā arī nodrošināta plānveidīga un reālās situācijas prasībām atbilstoša tiesu ekspertīzes sistēmas politikas attīstība.

Tiks radīts vienots tehnoloģisks pamats starpresoru procesu veidošanai, kas paātrinās reformā iesaistīto institūciju integrāciju, atslogos cilvēkresursus un paaugstinās procesu efektivitāti.

Īsi apraksta projekta īstenošanas nepieciešamību – risināmo problēmu.
(ne vairāk kā 2000 rakstu zīmes)

norāda dokumentu un prasību vai atsauci uz 5.1.2. punktu, ja tur norādīts;

norāda konkrētu punktu, ja attiecināms;

norāda dokumentu un konkrēto sadaļu, ja attiecināms;

īsi apraksta, ja attiecināms;

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālistikas pārvaldes (turpmāk – VP GKrPP KP) un Valsts tiesu ekspertīžu biroja (turpmāk – VTEB) savstarpējā sadarbība tiesu ekspertīzes attīstībai ir neefektīva, un tā ir veicināma, ieviešot vienotus digitālos risinājumus, tādējādi atbalstot tiesu ekspertīžu institūta reformas mērķu sasniegšanu.

Nav centralizēti digitalizēti tiesu ekspertīžu un ar to izpildi saistītie procesi, joprojām ir daudz papīra dokumentācijas un manuālā darba, kas apgrūtina kriminālprocesu, administratīvo un civilprocesu virzību.

Kā arī ar šī projekta ietvaros radīto risinājumu tiks veicināta vairāku ārējos normatīvajos dokumentos noteikto prasību izpildīte, t. sk.:

1) MK 2024. gada 28. augusta rīkojums Nr. 710 "Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas gaitu un turpmāk veicamajiem pasākumiem"";

2) MK 2016. gada 13. septembra noteikumi Nr. 606 "Tiesu ekspertīžu organizēšanas kārtība";

3) Administratīvā procesa likuma 178. pants;

4) Kriminālprocesa likuma 194. pants;

5) Tiesu ekspertu likuma 14. panta otrās daļas 1. punkts;

6) MK 2022. gada 6. decembra noteikumi Nr. 766 "E-lietas datu arhivēšanas noteikumi";

7) Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likums;

8) MK 2011. gada 31. decembra noteikumi Nr. 1025 "Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu";

9) MK 2012. gada 20. marta noteikumi Nr. 190 "Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku";

10) MK 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 782 "Tiesmedicīniskās ekspertīzes veikšanas kārtība".

Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavo un virza jaunu normatīvo regulējumu "Kriminālistikas pārvaldes ekspertīžu laboratorijas informācijas sistēmas noteikumi".

īsi apraksta, ja attiecināms;

(īsi apraksta, ja attiecināms)

(Īsi apraksta izmaksas un riskus bez projekta)

Tiks apdraudēta normatīvo prasību izpilde – projekts ir saistīts ar daudzu MK noteikumu un likumu izpildi (sk. uzskaitījumu 3.2. sadaļā augstāk), kā arī projekta īstenošana un ELIS ieviešana ļaus ietaupīt būtiskus līdzekļus (sk. izmaksu un ieguvumu analīzi 6. sadaļā).

(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI))

(atzīmēt piemērojamos)

Katram 3.3. sadaļā atzīmētajam lietderības aspektam norāda vienu vai vairākus projekta ieguvumu rādītājus (KPI), kas kvantitatīvi pamato attiecīgā lietderības aspekta sasniegšanu.

Procesu efektivitātes paaugstināšana

Manuālo darbību skaita samazinājums ekspertīžu procesos.

ELIS nodrošina strukturētu datu ievadi, datu atkārtotu izmantošanu un automatizētu dokumentu ģenerēšanu, samazinot manuālu pārrakstīšanu un kļūdu iespējamību.

Aktualizēšana reizi gadā.

(vidējais manuālo datu ievades un dokumentu apstrādes darbību skaits vienas ekspertīzes ietvaros)

Administratīvā sloga samazināšana

Digitalizējot datu apmaiņu ar procesa virzītājiem un nodrošinot datu atkārtotu izmantošanu ELIS, tiek samazināts administratīvais darbs, kas saistīts ar informācijas pārrakstīšanu un dokumentu sagatavošanu. Projekta ietvaros paredzēts samazināt administratīvo laika patēriņu vismaz par 2 minūtēm uz vienu ekspertīzes uzdevumu, kas kopumā veido būtisku administratīvā sloga samazinājumu un cilvēkresursu ietaupījumu.

(vidējais administratīvais laiks (minūtēs), kas nepieciešams ekspertīzes uzdevuma reģistrēšanai, datu ievadei un ar ekspertīzes uzdevumu saistīto pavaddokumentu sagatavošanai)

Resursu un IKT risinājumu konsolidācija

Samazināts procesu atbalsta informācijas sistēmu skaits, izveidojot vienotu risinājumu

Samazināts informācijas sistēmu skaits uzlabos sistēmu pieejamību, nodrošinās informācijas sistēmu administratoriem vienotu kārtību sistēmas uzturēšanai, būtiski mazinās informācijas drošības riskus, kā arī uzlabosies datu kvalitāte – ekspertīžu informācija un dati tiks apstrādāti un apritināti vienotā digitālā vidē, nepārrakstot datus manuāli.

Izveidota vienota centralizēta elektroniska darba vide ekspertīžu iestādēm funkciju nodrošināšanai

Ekspertīžu iestāžu skaits, kas lieto ELIS pēc pilnveides un integrācijas īstenošanas (vismaz 2 iestādes – VP GKrPP KP un VTEB)

(Norāda projekta kopējo projekta finansējumu eiro)

(Norāda projekta īstenošanas termiņu mēnešos)

* projekta kopējais finansējums tiek ieskaitīts ERAF 1.3.1.1. pasākuma iznākuma rādītāja "saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība" vērtībā, kā arī minētie lietotāji tiek ieskaitīti 1.3.1.1. pasākuma rezultāta rādītājā "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji".

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts³

Lietotāju skaits

(ar atšifrējumu pa lietotāju grupām)

(gads, ceturksnis)

Kriminālistikas pārvaldes ekspertīžu laboratorijas informācijas sistēma (ELIS)

(VIRSIS ID: 50873)

Plānotie pilnveidojumi ELIS:

1. Pilnveidoti, centralizēti un digitalizēti tiesu ekspertīžu un notikuma vietas apskates procesi.

2. Atbilstoši tiesu ekspertīžu institūta reformas nostādnēm standartizēti procesi un IT risinājumi, pēc iespējas pilnveidojot procesus arī saimnieciskās darbības veicējiem un fiziskajām personām – maksas pakalpojumu saņēmējiem tiesu ekspertīzes jomā.

3. Ieviesta vienota IKT arhitektūra tiesu ekspertīzes jomā.

4. Izveidota starpsistēmu datu apmaiņa izmantojot Tiesu administrācijas Koplietošanas komponenšu platformu (KKP).

5. Ieviesta vienota tiesu ekspertīžu reģistrācijas, pārvaldības un kvalitātes vadības informācijas sistēma ekspertīžu iestāžu vajadzībām.

6. Veikti nepieciešamie pilnveidojumi ELIS, lai nodrošinātu ekspertīžu procesu digitālu veikšanu, nodalot darba plūsmas un radot iespēju mijiedarboties atsevišķos posmos (situācijās, kad pie viena ekspertīžu uzdevuma strādā vairāku iestāžu eksperti).

(kopā 150 eksperti, kas veic ekspertīzes atbilstoši VTEB un VP GKrPP KP kompetencēm). Šie lietotāji tiek ieskaitīti 1.3.1.1. pasākuma rezultāta rādītāja "jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji" vērtībā

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

Eksperta atzinumu sagatavošana un aprite, iestādes reģistru uzturēšana

VP GKrPP KP, VTEB un turpmāk arī VTMEC, SIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs" un Valsts Robežsardzes Ekspertīžu dienests

MK 2024. gada 28. augusta rīkojums Nr. 710 "Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas gaitu un turpmāk veicamajiem pasākumiem""

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

(gads, ceturksnis)

n/a

(Šeit jānorāda vienkāršoti aprēķini, kas skaidri pamato projekta lietderību un parāda sagaidāmos ieguvumus finansiālā izteiksmē salīdzinājumā ar izmaksām projekta dzīves ciklā)

Ar projekta īstenošanu tiks veicināta sistēmiska tiesu ekspertīžu reforma, veidota vienota digitālā infrastruktūra un koplietošanas risinājumi tiesu ekspertīžu procesu atbalstam, kā arī tiks izveidota vienota starpresoru tiesu ekspertīžu IKT arhitektūra un pilnveidota datu koplietošana un analītika. Līdz ar to tiks paātrināta ekspertīžu informācijas aprite, jo īpaši situācijās, kad ekspertīze jāveic vairākās ekspertīžu jomās un tiesu ekspertu specialitātēs, kā arī nodrošināta plānveidīga un reālās situācijas prasībām atbilstoša tiesu ekspertīzes sistēmas politikas attīstība.

Projekta ietvaros paredzēts izveidot vienotu tehnoloģisku pamatu starpresoru procesu veidošanai, kas paātrinās reformā iesaistīto institūciju integrāciju, atslogos cilvēkresursus un paaugstinās procesu efektivitāti.

Projektā plānoto pasākumu īstenošanai ir nepieciešami 900 000 euro. Projekta ieviešanas rezultātā sociālekonomiskie ieguvumi un pārvaldes izdevumu ietaupījums veido vismaz 243 450,80 euro gadā, ieguvumi projekta dzīves cikla (10 gadi) laikā varētu sasniegt aptuveni 2 434 508 euro, tai skaitā:

1) procesu pārvaldības centralizēta digitalizēšana veicinās laika ietaupījumu un mazāku kļūdaini ievadītas informācijas un dokumentu skaitu, efektivizēs starpinstitūciju mijiedarbību vienas ekspertīzes ietvaros, savukārt vienota risinājuma uzturēšana pēc ekspertu aplēsēm ļaus ietaupīt finansējumu, ja netiks uzturēti, piemēram, divi līdzvērtīgi risinājumi. Šobrīd dažādas iesaistītās ekspertīžu iestādes izmanto atšķirīgus risinājumus – katra savu, kas savā starpā nekorelē un nemainīgā veidā nespēj nodrošināt centralizēta risinājuma funkcionalitāti. Ja netiktu veikta šobrīd esošā ELIS pilnveide un centralizācija, pastāvētu nepieciešamība vai nu turpināt attīstīt vismaz divas dažādas sistēmas (VP GKrPP KP un VTEB), vai izstrādāt līdzvērtīgu alternatīvu sistēmu, kurai būtu jānodrošina identisku funkcionalitāti, lai nodrošinātu digitalizāciju un savietojamību ar E-lietas komponentēm. Izvērtējot tirgus praksi, līdzīgu specializētu IKT sistēmu izstrādes izmaksas ir ap 847 000 euro. Šī summa atspoguļo to, kas būtu jāiegulda, ja sistēmas funkcionalitāte tiktu dublēta atsevišķi katrai iestādei. Uzturot divas atsevišķas sistēmas, katrai būtu nepieciešami individuāli uzturēšanas līgumi, licences un tehniskais atbalsts. Novērtējums, ko snieguši eksperti, rāda, ka vienas sistēmas uzturēšanas izmaksas, t. sk. nodrošinot integritāti ar E-lietas komponentēm, sastādītu ap 153 000 euro gadā. Attiecīgi, ja uzturētu divus risinājumus, šīs izmaksas būtiski pieaugtu. Tādējādi ietaupījums, kas rodas, attīstot ELIS kā centralizētu risinājumu, tiek rēķināts kā vienas sistēmas izmaksas un uzturēšana, kuru vairs nevajadzēs izveidot (sistēmas dzīves cikla periodā, pieņemot 10 gadus): sistēmas izstrādes izmaksas (847 000 euro) + uzturēšanas izmaksas (153 000 euro x 10 gadi) = 2 377 000 euro (jeb 237 700 euro gadā proporcionāli sadalot). Nākotnē paredzēts paplašināt ELIS lietotāju loku, attiecīgi pieaugs arī ietaupījums;

2) digitalizējot datu apmaiņu ar procesa virzītājiem, tiek sagaidīts, ka iestāžu darbiniekiem, kuri izmantos ELIS, tiks ietaupīts laiks informācijas ievadei un apstrādei vismaz par 2 minūtēm uz katru notikumu, kas kopumā ļaus ietaupīt vismaz 440 stundas gadā, radot ieguvumu aptuveni 5 750,8 euro gadā. Ieguvumi projekta dzīves ciklā varētu sasniegt aptuveni 57 508 euro.

Projekta ietvaros tiks pilnveidota E-lietas platforma, veicinot E-lietas programmas mērķa sasniegšanu – efektīvāks tiesvedības process, samazinoties un tiesvedības procesu norises ilgumam un izmaksām un palielinoties sabiedrības uzticēšanās līmenim izmeklēšanas un tiesvedības sistēmām.

Pēc projekta īstenošanas papildus turpmāk katru gadu ir nepieciešamas uzturēšanas izmaksas indikatīvi 105 000 euro apmērā.

Kopējais projekta lietderīgums: Aprēķināts, no ieguvumiem (2 434 508 euro) atņemot nepieciešamos uzturēšanas izdevumus (1 050 000 euro) un investīcijas (900 000 euro), iegūstot kopējo projekta lietderīgumu vismaz 484 508 euro.

Projekta izpildi nodrošinās ar esošajām amata vietām. Automatizēti risinājumi un piekļuve elektroniskajiem lietas materiāliem samazinās administratīvo slogu, ļaujot esošajiem darbiniekiem koncentrēties uz kvalitatīvu procesu uzraudzību. Vienlaikus paredzama darbinieku kompetenču pilnveide digitālajā jomā, kā arī iespējama funkciju pārprofilēšana, pārejot no manuālām darbībām uz digitālo procesu pārvaldību.

• projekta uzraudzības padome (turpmāk – PUP);

• projektu uzraudzības komisija (turpmāk – PUK);

• projekta darba grupas.

PUP saskaņā ar MK 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi" ir atbildīga par projekta rezultātiem, tā uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un projekta rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Projekta uzraudzības padomes sastāvā tiks iekļauts Centra priekšnieks, Iekšlietu ministrijas kā nozares ministrijas, projekta īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto iestāžu, un projekta sadarbības partneru, kas minēti 1.2. punktā, pārstāvji.

PUK ir Centra priekšnieka noteikta komisija, kas ir izveidota ar iekšējo rīkojumu, darbojas pastāvīgi un pārrauga visu projektu īstenošanu iestādē kopumā. Komisija lemj par turpmāku sadarbības formu (sanāksmes klātienē vai tiešsaistē, informācijas apmaiņa rakstiskā veidā, to regularitāte utt.), veidu, kādā tā saņem informāciju par projekta īstenošanas gaitu, un citiem ar projektu saistītiem jautājumiem.

PUK galvenie uzdevumi:

- augsta līmeņa projekta risku pārvaldīšana, problēmsituāciju risināšana un, ja nepieciešams, lēmumu par koriģējošiem pasākumiem pieņemšana;

- ikdienas un operatīvu uzdevumu īstenošana;

- stratēģisku lēmumu par projekta izpildi un īstenošanu pieņemšana;

- projekta mērķu sasniegšanas uzraudzīšana;

- projekta īstenošanas un citu projekta aktivitāšu ziņojumu pieņemšana, izskatīšana, apstiprināšana un progresa atbilstības novērtēšana.

PUK vadītājs ir Centra priekšnieks. PUK darbojas Centra priekšnieka vietnieki, kā arī Finanšu vadības nodaļas vadītājs un Projektu un attīstības vadības nodaļas vadītājs. PUK sēdes tiks sasauktas pēc vajadzības.

Projekta vadību nodrošinās projekta vadības personāls, tai skaitā:

• projekta vadītājs (pienākumi: projekta vadības un īstenošanas procesu nodrošināšana, projekta aktivitāšu organizēšana un vadība, projekta darbību un finanšu plūsmas plānošana, projekta pārskatu, atskaišu un maksājumu pieprasījumu sagatavošanas nodrošināšana, dalība projekta informatīvo un publicitātes pasākumu nodrošināšanā);

• finansists /grāmatvedis (pienākumi: atsevišķas projekta grāmatvedības uzskaites nodrošināšana atbilstoši tiesību aktiem, ar projektu saistīto grāmatvedības attaisnojuma dokumentu pareiza noformēšana, sistematizācija, projekta maksājumu veikšana, nepieciešamo projekta finanšu atskaišu sagatavošana un iesniegšana noteiktajos termiņos, finanšu plānošana, priekšlikumu sniegšana projekta vadītājam par izmaiņām finansēšanas plānā);

• iepirkumu speciālists (pienākumi: projektā paredzēto iepirkumu pārvaldības nodrošināšana un juridiskais atbalsts).

Projekta īstenošanas kapacitāte tiks nodrošināta, piesaistot:

• ārpakalpojuma sniedzējus;

• par biznesa pamatdarbību procesu un infrastruktūru atbildīgos Centra speciālistus;

• sadarbības partnerus.

Lai nodrošinātu projekta īstenošanu, darbu organizēs darba grupā, iesaistot gan Centra, gan sadarbības partneru un piesaistīto ārpakalpojumu (piemēram, programmatūras izstrāde) pārstāvjus.

Projekta īstenošana ir iespējama, nodrošinot savlaicīgu finansējuma pieejamību, normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī savlaicīgu biznesa un tehnisko prasību saskaņošanu starp iesaistītajām institūcijām. Projekta īstenošanas gaitā tiks nodrošināta starpinstitucionāla sadarbība un koordinēta IKT risinājumu ieviešana atbilstoši projekta mērķiem un noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Projekta īstenošanas uzraudzībai tiks veidota projekta uzraudzības padome. Ar sadarbības partneriem projekta īstenotājs slēgs sadarbības līgumus.

1. Normatīvā regulējuma neesamība, normatīvo aktu izmaiņas un normatīvā regulējuma savlaicīgas pielāgošanas trūkums. Šobrīd ELIS nodrošina Ekspertīžu laboratorijas informācijas sistēmas funkcijas VP GKrPP KP vajadzībām, taču projekta ietvaros ELIS tiks pilnveidota starpresoru lietošanai, un nepieciešams ārējais normatīvais regulējums. Tieslietu ministrijas virzītajā Informatīvajā ziņojumā "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas gaitu" ir iekļauts uzdevums par regulējuma izstrādi par ELIS kā centralizētā risinājuma izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī sistēmā iekļaujamās informācijas minimālo apjomu. Plānots, ka ārpus projekta tiks izveidota IeM/TM darba grupa, kas uzsāks darbu pie ELIS normatīvā regulējuma izstrādes, kam jāstājas spēkā līdz ELIS ieviešanai. Normatīvā regulējuma savlaicīga nestāšanās spēkā var aizkavēt izstrādāto risinājumu nodošanu ekspluatācijā. Riska mazināšanai tiks nodrošināta savlaicīga sadarbība ar Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju, izveidojot starpinstitucionālu darba grupu ELIS normatīvā regulējuma izstrādei. Normatīvā regulējuma izstrādes gaita tiks regulāri uzraudzīta projekta uzraudzības padomes līmenī, savlaicīgi identificējot iespējamos kavējumus un nepieciešamās korektīvās darbības. Projekta aktivitāšu plānošanā tiks ņemta vērā normatīvā regulējuma spēkā stāšanās secība, lai mazinātu risku risinājumu nodošanai ekspluatācijā.

2. Nepilnīga biznesa vajadzību savstarpēja saskaņošana un prioritāšu noteikšana, īpaši gadījumos, kad procesā iesaistītas vairākas informācijas sistēmas. Trūkstoša datu un procesu modeļu harmonizācija var radīt funkcionalitātes nepilnības. Riska mazināšanai tiks nodrošināta aktīva iesaistīto iestāžu līdzdalība prasību definēšanas un risinājumu izstrādes procesā, organizējot regulāras darba grupu sanāksmes un kopīgas prasību saskaņošanas sesijas. Tiks izmantota strukturēta prasību pārvaldības pieeja, nodrošinot vienotu datu un procesu modeļu izstrādi un savstarpēju saskaņošanu starp integrējamajām informācijas sistēmām. Lēmumi par funkcionalitātes prioritātēm tiks pieņemti projektu uzraudzības komisijas līmenī.

3. Ārēju apstākļu ietekme, piemēram, neprognozējamas ģeopolitiskās pārmaiņas, kas var ietekmēt projektu īstenošanas vidi, resursu pieejamību vai politisko atbalstu. Riska mazināšanai projektā tiks nodrošināta elastīga projekta plānošana un regulāra riska novērtēšana, pielāgojot aktivitāšu grafiku un resursu sadalījumu, ja tas nepieciešams. Projekta vadība regulāri analizēs ārējo faktoru ietekmi un informēs projekta uzraudzības padomi par būtiskām izmaiņām, nepieciešamības gadījumā rosinot lēmumus par koriģējošiem pasākumiem.

4. Nepietiekama projektu un programmas vadības efektivitāte, kas var rasties sarežģītās koordinācijas dēļ starp E-lietas 3. kārtas projektos iesaistītajām institūcijām un plašo risinājumu klāstu. Tas var kavēt lēmumu pieņemšanu un resursu optimālu izmantošanu. Riska mazināšanai tiks piemērota trīs līmeņu projekta pārvaldības struktūra, skaidri nosakot lomas, atbildības un lēmumu pieņemšanas kārtību. Tiks nodrošināta regulāra projekta progresa uzraudzība, risku un problēmsituāciju izskatīšana projektu uzraudzības komisijas līmenī, kā arī savlaicīga informācijas apmaiņa starp E‑lietas programmas projektiem. Projekta vadības kapacitāte tiks stiprināta, piesaistot nepieciešamos ekspertus un nodrošinot koordinētu sadarbību starp iesaistītajām institūcijām.

Projekta skatāms sinerģijā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" E-lietas programmas projektiem.

Projekta ietvaros iestādēm sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts saimnieciskai darbībai vai komercdarbībai.

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Karīna Eglīte-Miezīte

Projektu un attīstības vadības nodaļas projektu vadītāja

karina.eglite-miezite@idc.gov.lv, 67208723