Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 3. septembra kārtējā sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.) Kolēģi, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Šodien sākam rudens sesiju un sākam ar 3. septembra kārtējo sēdi.

Kolēģi, ir palicis mēnesis līdz vēlēšanām. Es gribu vēlreiz visus aicināt uz cieņpilnām diskusijām, ievērot ētikas normas, jo mēs zinām, kas notiek, ja šīs normas tiek pārkāptas. Mūsu sabiedrība ir gudrāka, nekā bieži vien mēs iedomājamies, un vēlēšanas ir pavisam tuvu. Nemēģināsim pakāpties uz otra pleciem dažu mirkļu slavas dēļ. Tātad aicinu visus uz ražīgu darbu, mums ir jāstrādā vēl divi mēneši.

Sāksim ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Ir iesniegtas 10 izmaiņas.

Ārlietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ārlietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Daiga Mieriņa, Oļegs Burovs, Kaspars Melnis, Juris Jakovins un Anita Brakovska lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" (Nr. 1516/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Daiga Mieriņa, Oļegs Burovs, Kaspars Melnis, Juris Jakovins un Anita Brakovska lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā" (Nr. 1517/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāšu Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Jeļenas Kļaviņas, Lindas Liepiņas un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām komisijām un Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Bet, tā kā Linda Liepiņa ir atsaukusi savu parakstu, minētais likumprojekts tālāk netiek skatīts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāšu Jeļenas Kļaviņas, Ramonas Petravičas, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas un Maijas Armaņevas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1498/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Jeļena Kļaviņa.

J. Kļaviņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Saeima 30. aprīlī vienbalsīgi atbalstīja vēl toreiz opozīcijā esošā APVIENOTĀ SARAKSTA lēmuma projektu, kas uzdeva valdībai noteikt 1. tipa diabēta pacientiem 100 procentu kompensāciju nepārtraukta glikozes līmeņa sensoriem, insulīna sūkņiem un saistītajām ierīcēm. Saeimas 21. maija sēdē iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu "ManaBalss.lv" "Nodrošināt valsts apmaksātus glikozes sensorus un insulīna sūkņus visiem 1. tipa diabēta pacientiem" nodeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Kopš šiem notikumiem ir pagājuši četri mēneši, taču joprojām nav redzama nekāda turpmākā rīcība. Tāpēc esam iesnieguši likumprojektu, kas paredz iekļaut medicīniskās ierīces attaisnotajos izdevumos, lai cilvēki varētu atgūt par tām samaksāto naudu.

Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, dots pietiekami daudz solījumu un radītas viltus cerības, bet ar cerībām diemžēl ārstēšanos apmaksāt nevar. 1. tipa diabēts ir hroniska un neizārstējama slimība, ar kuru Latvijā dzīvo aptuveni 7100 cilvēku. Šiem cilvēkiem visu mūžu ir nepieciešams kontrolēt glikozes līmeni un nodrošināt organismu ar insulīnu. Vairāk nekā 85 procenti pieaugušo ar 1. tipa cukura diabētu nesaņem nekādu valsts atbalstu glikozes sensoru vai insulīna sūkņu iegādei. Sasniedzot noteiktu vecumu, atbalsts vienkārši tiek pārtraukts, lai gan slimība nekur nepazūd un nepieciešamība pēc pastāvīgas ārstēšanās un kontroles saglabājas visu mūžu. Lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu šāds vecuma ierobežojums nepastāv, un Latvijai nav pamata būt izņēmumam, ja runa ir par cilvēku veselību.

Kolēģi, neskatoties uz to, ka vēl joprojām ir priekšvēlēšanu laiks, aicinu uz brīdi novērsties no solījumiem – kaut kad nezināmā nākotnē – un pāriet pie darbiem šeit un tagad. Mums beidzot ir jāatrod šim risinājums, nevis jāgaida vēl viens gads, vēl viena valdība un vēl viena saruna. Pacienti paši neizvēlas saslimt ar hroniskām slimībām, viņu veselība un dzīves kvalitāte ir atkarīga no lēmumiem, ko mēs pieņemam, nevis solījumiem un cerībām.

Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1498/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 6, atturas – 50. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputāšu Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Maijas Armaņevas un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1499/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Jekaterina Drelinga.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Ko mēs piedāvājam šajā likumprojektā, un kāpēc tas ir tapis? Likumprojekta mērķis ir iekļaut attaisnotajos izdevumos ārstu izrakstītos recepšu medikamentus, kas nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstos, kā arī medicīniskās ierīces, kuru iegādi nesedz Nacionālais veselības dienests. Tas palīdzēs daudziem Latvijas iedzīvotājiem ārstēšanas procesā un uzlabos viņu dzīves kvalitāti.

Kāpēc šis likumprojekts ir tapis? Jā, valsts kompensē bāzes zāles, nepieciešamo medicīnisko iekārtu konkrētajai slimībai. Taču jo smagākas ir zāles, jo smagākas ir to blaknes, kuras arī ir jālikvidē, lai dzīvotu ikdienišķu dzīvi. Pacienti ikdienā saskaras ar muskuļu sāpēm, nogurumu, stipru nelabumu, reiboņiem un galvassāpēm. Lai dzīvotu normālu dzīvi, ir jālieto zāles arī pret šiem simptomiem. Arī šīs zāles izraksta ārsts. Tās ir recepšu zāles, taču diemžēl valsts šīs papildu zāles nekompensē. Tā nav luksusa prece, bet akūta nepieciešamība.

Kopumā zāļu un medicīnisko ierīču pieejamības nodrošināšana var veicināt iedzīvotāju labklājību, darbaspēka saglabāšanu, valsts konkurētspēju.

Tagad pie cipariem. Tikai 2025. gadā Latvijā tika izrakstīti vairāk nekā 18 miljoni e-recepšu un aptiekās atprečoti vairāk nekā 15 miljoni e-recepšu.

Pēdējo septiņu gadu laikā izsniegti ap 180 miljoniem recepšu medikamentu. Atbilstoši Eiropas Komisijas apkopotajai statistikai veselības rādītāji Latvijā ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā, savukārt budžeta izdevumi veselības nozarē ir krietni zemāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Arī valsts piešķirtais finansējums tieši zāļu kompensācijai ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un ir par 34 procentiem zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veselības apsekojuma datiem apmēram 63 procenti Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem ir norādījuši, ka viņiem ir kāda ilgstoša jeb hroniska slimība vai veselības problēma. Tas atbilst vairāk nekā vienam miljonam cilvēku. Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautos medikamentus katru gadu saņem vairāk nekā 700 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Kolēģi, es lūdzu jūs nodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijā un sākt diskusiju par to, kā mēs kopīgiem spēkiem varam palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 1499/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 16, atturas – 42. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei"" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei"" nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Lienes Gāteres, Janas Simanovskas, Leilas Rasimas un Antoņinas Ņenaševas iesniegto likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Mēs visi sekojam līdzi ziņām un zinām stāstus par slepkavībām, tieši par sieviešu slepkavībām, Latvijā, kuri pārāk regulāri pāršalc mūsu valsti un šokē mūsu sabiedrību. Domāju, ka daudzi šeit atceras Rusiņa lietu. Diemžēl šādu stāstu Latvijā ir daudz. Šīs sievietes gadiem tikušas vajātas, kontrolētas un visbeidzot nogalinātas visbiežāk no savu intīmo partneru vai bijušo partneru, vai ģimenes locekļu rokas.

Šajā tribīnē bieži skan aicinājums beidzot saukt lietas īstajos vārdos. Tāpēc es aicinu šādu īpaši vardarbīgu un mērķtiecīgu sievietes slepkavību nosaukt īstajā vārdā – par femicīdu. Femicīds ir galēja vardarbības forma, kad sieviete tiek nogalināta tieši viņas dzimuma dēļ, izmantojot spēku samēru, kontroli un bezpalīdzību. Šāda nežēlīga rakstura noziegums prasa īpašu valsts reakciju, atbildības pastiprināšanu un potenciālo upuru aizsardzību, izdalot femicīdu kā slepkavību ar kvalificējošu pazīmi un bargāku sodu.

Vēlos minēt, ka femicīds nav jebkura slepkavība, kurā noslepkavotā persona ir sieviete. Latvija nebūs pirmā, kas likumā nostiprinās šādu terminu. Spānija un Itālija jau ir ieviesušas speciālu regulējumu, atzīstot šādas slepkavības par naida, pārākuma un dominēšanas aktu. Arī ANO un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts uzsver, ka valstīm ir jāizstrādā mērķtiecīgi mehānismi cīņai pret šo specifisko noziegumu veidu.

Nosakot femicīdu kā slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, mēs, pirmkārt, pastiprināsim tiesisko aizsardzību pret vardarbību pret sievietēm, otrkārt, nodrošināsim, ka vainīgās personas apzināsies savas noziedzīgās darbības smagās sekas, un, treškārt, paudīsim skaidru signālu sabiedrībai par šādu noziegumu nepieļaujamību, parādīsim valsts aktīvu pozīciju un rīcību, cīnoties par sieviešu tiesību aizsardzību.

Kolēģi, daudzi no jums, ja ne ikviens, saka, ka ir pret jebkādām vardarbības izpausmēm. Es aicinu šodien šo parādīt, jo šis tiešām palīdzēs mazināt un izskaust vardarbību Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Krimināllikumā" nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 19, atturas – 8. Likumprojekts komisijai nodots. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Lienes Gāteres, Kaspara Briškena, Ata Švinkas un Andra Sprūda iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mūsu pasaule attīstās, un ļoti daudz kas notiek jau virtuālajā, digitālajā pasaulē. Līdz ar digitālās pasaules attīstību attīstās spējas arī digitālajiem ļaunprāšiem, kas grib to izmantot un grib arī digitālajā pasaulē zagt, laupīt un iedzīvoties.

Arī mākslīgais intelekts attīstās, un arī digitālie ļaunprāši māk to izmantot. Līdz ar to pēdējos gados ir ārkārtīgi strauji augušas dažādu IT sistēmu atklātās ievainojamības, atklātie caurumi, caur kuriem šie ļaunprāši var iegūt svarīgu informāciju un to ļaunprātīgi izmantot. Mēs arī zinām nesenos gadījumus – "Latvijas valsts mežu" datu noplūdi, CSDD datu noplūdi. Mēs nezinām, kā rokās (vismaz CSDD gadījumā) šie dati ir nonākuši un kā šie dati tiks izmantoti.

Tāpēc pasaulē IT uzņēmumi izmanto tā saucamos baltos hakerus, sadarbojas ar baltajiem hakeriem un iesaistās balto hakeru programmās. Šie cilvēki, kuriem ir ļoti labas spējas atklāt dažādas ievainojamības, labprāt paskatās dažādu IT sistēmu informāciju un skatās, kādas ievainojamības tur ir atklājamas. Ja to atklāj, viņi arī informē sistēmas turētāju. Un tas tiešām ļoti efektīvi ļauj šādus caurumus atklāt un novērst.

Arī Latvijā ir uzņēmumi, kas ir iesaistījušies šādās programmās. Tas palīdz viņiem uzlabot viņu sistēmu drošību. Tātad viņi sadarbojas. Diemžēl Latvijā mēs redzam pretējus gadījumus. Mēs ļoti labi zinām CSDD gadījumu, kad cilvēks (arī presē jūs varat atrast vārdu, uzvārdu, es šeit tos neminēšu), kurš atklāja ievainojamību CSDD sistēmā un par to ziņoja datu turētājam, nonāca uz apsūdzēto sola tā vietā, lai viņa ziņojums tiktu ņemts vērā un ievainojamība tiktu novērsta.

Mēs piedāvājam grozījumus Krimināllikumā, to papildinot ar 241.¹ pantu, un ierosinām, ka persona atbrīvojama no kriminālatbildības par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai saistībā ar ievainojuma atklāšanu, ja šis atklājējs arī vēršas pie datu sistēmas turētāja un par to informē. Tas ir svarīgi, lai varētu labāk atklāt ievainojamības. Es jau jums teicu – mākslīgais intelekts attīstās, un ļaunprāši to izmanto. Bet arī baltie hakeri ir kļuvuši efektīvāki un daudz labāk var atklāt ievainojamības.

Protams, atbrīvošana no kriminālatbildības ir tikai viens posms. Valsts iestādēm un IT sistēmu turētājiem vajadzētu daudz atklātāk un nopietnāk sadarboties ar balto hakeru programmām, lai ievainojamības laikus atklātu un novērstu. Es domāju, ka nākotnē šādi gadījumi, ja mēs nerīkosimies, tikai pieaugs.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šos grozījumus Krimināllikumā, bet arī iedvesmoju turpināt strādāt, lai mēs balto hakeru zināšanas varētu izmantot savā labā un padarīt mūsu IT sistēmas drošākas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam – "pret".

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Paldies Simanovskas kundzei. Viss, ko viņa runāja, pirms sāka stāstīt par krimināltiesībām, bija pareizi un loģiski. Bet mēs tomēr runājam par priekšlikumu grozīt Krimināllikumu, un mans pieņēmums, ka jebkādus grozījumus mēs iesniedzam, lai kaut ko uzlabotu, kaut ko mainītu.

Cienījamie kolēģi, kuri parakstīja šo likumprojektu, ko jūs gribat mainīt? Manuprāt, jūs neko negribat mainīt. Likumprojektā ir divi panti. Likumprojekta 1. pants paredz atbrīvošanu no kriminālatbildības par izspiešanu. Tātad par izspiešanu atbildības nebūs. Paņemsim pantu. Krimināllikumā rakstīts, ka izspiešana ir nodarījums, kad cilvēks piedraud iznīcināt citas personas mantu vai radīt citu būtisku kaitējumu. Ko jūs piedāvājat? Jūs piedāvājat likumā noteikt: ja persona neizsaka draudus, viņu atbrīvo no atbildības. Bet likumā jau ir rakstīts: ja viņa nedraud, atbildības nav. Kāda ir jūsu priekšlikuma pievienotā vērtība? Nulle.

Nākamais priekšlikums – grozīt 241.¹ pantu. Saistīts ar 241. pantu. 241. pantā ir paredzēta atbildība par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai. Un kad viņu var saukt pie atbildības? Ja ar nodarījumu radīts būtisks kaitējums. Kas ir jūsu priekšlikumā? Atbrīvot no atbildības, ja nav radīts kaitējums.

Cienījamie kolēģi! Nulle. Nekā nav. Satura nav. Es lasu šo tekstu un domāju, ka nākamajā nedēļā jūs varat iesniegt likumprojektu, piemēram, par to, ka var atbrīvot no ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, ja nav ceļu un nav satiksmes. Tāds ir jūsu līmenis. Jūs sevi pozicionējat kā izglītotus cilvēkus. Nu kas tas ir? Man ir kauns par jums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 23, atturas – 16. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Lienes Gāteres, Ata Švinkas, Leilas Rasimas un Andra Sprūda iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā" (Nr. 1503/Lp14) nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Liene Gātere.

L. Gātere (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt frakcijas PROGRESĪVIE iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Valsts kontroles likumā" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai.

Pirms es stāstu, par ko ir šis likumprojekts un kāpēc tas ir vajadzīgs, es varētu sākt ar tādiem trīs erudīcijas vai atjautības jautājumiem.

Pirmais – cik liels ir Saeimas budžets?

Otrais – cik ātri un kur šo informāciju var atrast Saeimas mājaslapā?

Un trešais – kas šo budžetu pārbauda?

Vai mums pašiem patīk šīs atbildes, un vai šīs atbildes patīk sabiedrībai? Mēs esam iesnieguši likumprojektu, kas paredz, ka beidzot – beidzot! – Saeimas budžeta līdzekļu izlietojums ir jāpārbauda Valsts kontrolei, ir jāveic finanšu lietderības un atbilstības revīzija.

Mēs, Saeima, no visām valsts un pašvaldību iestādēm prasām atklātību, caurskatāmību, atbildību, gatavību pieņemt neatkarīgu izvērtējumu, un ir tikai loģiski, ka pašai Saeimai jābūt gatavai piemērot sev tos pašus standartus.

Otrkārt, Valsts kontroles revīzijas palīdz identificēt iespējas efektīvāk izmantot līdzekļus. Ieguvums būtu arī pašai Saeimai. Mēs varam pilnveidot procesus un novērst nepilnības.

Saeimas budžets pārsniedz 40 miljonus eiro gadā, un atšķirībā no citām valsts institūcijām Valsts kontrole vai neatkarīgs auditors šos līdzekļus nevar pārbaudīt un revidēt. Vai paši deputāti var būt objektīvi savā izvērtējumā? Es domāju, ka sabiedrībai ir tiesības sagaidīt neatkarīgu skatījumu uz parlamenta rīcību ar nodokļu maksātāju naudu.

Šis risinājums absolūti nav nekas neparasts. Tāds ir lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu un tādās senās demokrātijās kā ASV, Austrālija un vēl citas valstis. Mēs esam tiešām ļoti rets izņēmums. Tāpēc mūsu iesniegtie grozījumi nav kaut kāds eksperiments, tā ir virzība uz starptautiski ierastu un pārbaudītu praksi.

Es jau paredzu, ka izskanēs pretarguments par iespējamu interešu konfliktu, jo Saeima ievēlēja valsts kontrolieri, bet šis arguments ir absolūti nepārliecinošs, jo Saeima ievēlē arī tiesnešus, Satversmes tiesas tiesnešus, tiesībsargu, Valsts prezidentu un virkni citu neatkarīgu amatpersonu, un tas nekad nav ticis uzskatīts par šķērsli viņu neatkarīgai rīcībai.

Tas, ko mēs šodien lemjam, – vai šis priekšlikums ir pietiekami nopietns, lai to apspriestu komisijās. Un es uzskatu, ka tas ir, jo mums ir jābūt gataviem tādai pašai caurskatāmībai, kādu prasām no citiem.

Es atgādināšu, ka aiz šīs iniciatīvas stāv arī vairāk nekā 10 tūkstoši, patiesībā vairāk nekā 11 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, jo biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" līdzīgu iniciatīvu par publisku Saeimas budžeta revīziju platformā "ManaBalss.lv" iesniedza jau 2012. gadā. Paraksti tika savākti ļoti ātri. Vairākas Saeimas ir nākušas un gājušas, bet šis jautājums tā arī nav atrisināts.

Tikmēr – kas notiek ar sabiedrības uzticību valsts varai? Tas joprojām ir izaicinājums. Plaisa starp sabiedrības gaidāmo un politisko institūciju reputāciju nemazinās pati no sevis. Mums šodien ir iespēja spert nelielu soli pretim šīs plaisas mazināšanai.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām. Tāpat es aicinu atbalstīt arī saistītos grozījumus Saeimas kārtības rullī.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Lienes Gāteres, Ata Švinkas, Leilas Rasimas un Andra Sprūda iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" (Nr. 1504/Lp14) nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaspara Meļņa, Daigas Mieriņas, Harija Rokpeļņa, Oļega Burova un Jāņa Dineviča iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds "par" deputātam Kasparam Melnim.

K. Melnis (ZZS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šī likumprojekta mērķis ir ļoti vienkāršs – atgriezt ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem ticību un saikni ar savu valsti. Tik vienkārši.

Es domāju, mēs visi, runājot ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, tiem, kas atbrauc pa vasaru, redzam, ka viņiem rūp viņu pašu reģions, viņu dzimtā puse, un tā ir iespēja cilvēkiem, kas aizbrauc, saglabāt saikni, lemt par sava reģiona nākotni politiski. Tā ir tā iespēja un mazā cerība, ka viņi varētu atgriezties, jo paliek saikne ar savu reģionu. Un ko tas nozīmē... vienkārši kaut vai par cik lielu cilvēku apjomu mēs runājam? Mēs runājam par aptuveni 22 tūkstošiem kurzemnieku, kas dzīvo ārzemēs, 22 tūkstošiem zemgaliešu, kas dzīvo ārzemēs, 26 tūkstošiem latgaliešu, kas dzīvo ārzemēs, un tik vien kā 37 tūkstošiem vidzemnieku. Dodiet tiem cilvēkiem iespēju saglabāt saikni ar valsti!

Un... vēl te tikai tāda maza... atgādināšu... vēl arī otra lieta. Šis lēmums ir ļoti laba iespēja parādīt cilvēkiem, vai mēs, politiskās partijas, turam vai neturam savus solījumus. Es tikai atgādināšu, ka vēl pagājušonedēļ debatēs Latgalē visi politisko spēku pārstāvji teica, ka, jā, šādus grozījumus vajag. Tai skaitā – Latvija Pirmajā vietā. Jaunā Vienotība, jums bija Kozlovska kungs, kas atbildēja – jā.

Tad tas būs tāds viens ļoti ātrs solījuma lauziens. Nepaies pat divas nedēļas, kā politiskais spēks būs aizmirsis savus priekšvēlēšanu solījumus.

Aicinu atbalstīt. Un es noteikti aicinu cilvēkus saglabāt ticību politikai un turēt doto vārdu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds "pret" Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts piedāvā mainīt to, kā Saeimas vēlēšanās var piedalīties mūsu pilsoņi ārzemēs. Ir divas iespējas: balsot vēlēšanu iecirkņos, kuri šogad ir vēl lielākā skaitā, un balsot pa pastu.

Šis ir brīnišķīgs brīdis vērst uzmanību, ka jau no 29. augusta var pieteikties balsošanai pa pastu. To iespējams izdarīt līdz pat 25. septembrim.

Jā, turpmākajās vēlēšanās, iespējams, varētu būt laba prakse, ka, balsojot pa pastu, var izvēlēties, par kuru vēlēšanu apgabalu balsot. Tā ir lieta, ko Saeimai vajadzētu rūpīgi apsvērt, rūpīgi izstrādāt precīzu regulējumu. Bet tas ir darbs nākamajai Saeimai. Jo – vēlreiz – šobrīd jau ir sākusies pieteikšanās balsošanai pa pastu.

Kas notiks, ja šis likums stāsies spēkā, piemēram, 21. septembrī? Vai kas notiks, ja cilvēki šobrīd, gaidot šī likuma pieņemšanu, atliks pieteikšanos balsošanai pa pastu? (Starpsauciens.)

Otra lieta, ko šis likums plānoja regulēt, – ka atšķirīgi tiek pieiets tiem pilsoņiem, kuriem ir bijusi deklarēšanās vieta Latvijā, un tiem, kuriem tāda nav bijusi. Tādējādi mūsu pasaules latvieši it kā tiek sadalīti divās daļās: tie, kas ir izbraukuši pēc 1991. gada, un mūsu trimdas latvieši – tie cilvēki, kas... daudzi no viņiem cīnījās un palīdzēja mums atgūt neatkarību un Latvijas starptautisko atzīšanu pēc neatkarības atgūšanas. Arī tas nebūtu pareizi – tā ar vieglu roku sadalīt pasaules latviešus divās daļās.

Šajā saistībā vienmēr, kad vēlamies pārdomāt iespējamās izmaiņas vēlēšanu likumos, mums jāatceras, ka Latvija ir demokrātiska valsts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Un ir pamatprincipi, kā regulējamas vēlēšanas un kā var veikt izmaiņas vēlēšanu likumos. Šos principus vispirmām kārtām nosaka Eiropas Padomes Venēcijas komisija, kas ir skaidri teikusi, ka būtiski grozījumi vēlēšanu likumos nebūtu izdarāmi jau gadu pirms vēlēšanām, nerunājot par mēnesi pirms vēlēšanām. Un īpaši stingri noteikts, ka pēdējā brīdī pirms vēlēšanām nekādi nedrīkstētu grozīt tādus jautājumus, kas attiecas uz vēlēšanu apgabaliem, mandātu sadali un būtiskiem balsošanas elementiem. Tādēļ, izejot arī no tā, ka Latvija ir demokrātiska valsts, visi to cienām un novērtējam, mēs nedrīkstam mēnesi pirms vēlēšanām atvērt un grozīt Saeimas vēlēšanu likumu.

Mēs varēsim to darīt vēlāk, bet ne tagad, jo šis likumprojekts neparedz, ka tas stātos spēkā citu reizi. Bet tas ir atvērts... piedāvāts to atvērt. Piedāvāts teikt, ka tas, ja tagad stāsies spēkā... Kā tad būs, ja likums stāsies spēkā, piemēram, 21. septembrī? Tad tiem cilvēkiem, kas jau būs pieteikušies vēlēt pa pastu, arī vēl būs kādas izmaiņas iespējas vai tieši pretēji? Tiem, kas jau būs nosūtījuši savu balsojumu.

Bet iedomājieties, kas notiks, ja, gaidot un paļaujoties uz tādām diskusijām par šo likumu, cilvēki atliks pieteikšanos balsošanai pa pastu. Tādējādi mūsu valsts var zaudēt daudzas būtiskas balsis. Tādēļ, izejot no demokrātiskas valsts principiem, mums nav šis likums atverams apaļu mēnesi pirms vēlēšanām, jo tas ietu pretēji demokrātiskas valsts principiem, tam, kā to nosaka Venēcijas komisija.

Tādēļ aicinu, kolēģi, nevis pirms vēlēšanām šādus priekšlikumus likt priekšā – jo tas pat nav populistiski, bet, atļaušos teikt, tas tiešām nav atbildīgi pret vēlēšanu sistēmu –, bet vienoties, ka atstāt to jaunajai Saeimai... laikus, pirmajā gadā pēc tās ievēlēšanas.

Tādēļ mēs nevaram šodien šāda likuma atvēršanu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 11, atturas – 9. (Aplausi.) Likumprojekts komisijai nodots.

Vārds deputātam Jurim Viļumam – par balsošanas motīviem.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! APVIENOTAIS SARAKSTS atbalsta likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā", jo vēl pavisam nesen bijām iesnieguši priekšlikumus par tieši šādu izmaiņu veikšanu, taču toreiz Saeimā tie netika atbalstīti. Mēs uzskatām, ka arī ārpus Latvijas esošajiem pilsoņiem ir jādod izvēles iespējas, par kura vēlēšanu apgabala sarakstu balsot un kuru deputātu kandidātu atbalstīt kā savu pārstāvi Latvijas augstākajā lēmējinstitūcijā.

Īpaši svarīgi tas ir reģionālās pārstāvniecības principa saglabāšanai, jo gandrīz ar katrām nākamajām vēlēšanām no Kurzemes, Zemgales un Latgales iebalsojamo deputātu skaits samazinās. Iepriekš izteiktās bažas... iestāžu izteiktās bažas par iespējamām grūtībām pirms vēlēšanām aprēķināt no katra vēlēšanu apgabala ievēlējamo deputātu skaitu var kliedēt, piedāvājot samērā vienkāršus risinājumus, piemēram, ārvalstīs esošos vēlētājus aprēķinā sadalot proporcionāli visiem Latvijas reģioniem, nevis, kā tas ir tagad, automātiski visus pieskaitot vienam – Rīgas – vēlēšanu apgabalam.

APVIENOTAIS SARAKSTS atbalsta šī likumprojekta tālāku virzību, aicina uz diskusijām, lai pēc četriem gadiem Saeimas vēlēšanu likums būtu iespējami draudzīgs un pretimnākošs katra Latvijas pilsoņa politiskajām izvēlēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daigas Mieriņas, Oļega Burova, Kaspara Meļņa, Jura Jakovina un Anitas Brakovskas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" (Nr. 1516/Lp14) nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daigas Mieriņas, Oļega Burova, Kaspara Meļņa, Jura Jakovina un Anitas Brakovskas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā" (Nr. 1517/Lp14) nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ir iesniegtas trīs izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"". Vienlaikus komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā 1. jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām darba kārtību ar sadaļu "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Jānim Dombravam", ko ir iesnieguši deputāti Ričards Šlesers, Maija Armaņeva, Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Kristaps Krištopans, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga, Ilze Stobova, Ramona Petraviča un Mārcis Jencītis.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es šodien lieku priekšā jautājumu, kas skar ne tikai viena robežkontroles punkta slēgšanu, jo man gribas runāt par Latvijas valsts reputāciju. Man gribas runāt par Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, darba vietām Latgalē un to, vai Latvijas uzņēmējs vispār var uzticēties savai valstij.

Runājot par iekšlietu ministra Jāņa Dombravas rīcību saistībā ar Pāternieku robežkontroles punkta pēkšņo darbības pārtraukšanu, oficiālais skaidrojums bija – tehniski traucējumi informācijas sistēmās. Taču, kolēģi, tehniska problēma nav problēma tikai tad, ja ministrija to spēj profesionāli pārvaldīt. Šajā gadījumā sekas bija pavisam konkrētas. Pāternieki kā robežkontroles šķērsošanas punkts nedarbojās vairākas dienas no 31. jūlija, un pie robežas bija iestrēgušas diezgan daudz kravas automašīnu. Pārvadātājiem nācās mainīt maršrutus un pārformēt dokumentus. Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto" lēsa, ka četru dienu laikā situācija varēja skart aptuveni 600 transportlīdzekļu.

Bet tagad paskatīsimies uz vienu skaitli – 700 eiro. Aptuveni tik, pēc autopārvadātāju asociācijas aplēsēm, vienam pārvadātājam varēja izmaksāt viena reisa novirzīšana caur Lietuvu. 600 transportlīdzekļi pa 700 eiro – tas ir aptuveni 420 000 eiro... potenciāli papildu izmaksas pārvadātājiem tikai dažu dienu laikā. Un es uzsveru – tas ir tikai aptuvenais aprēķins, balstīts uz nozares aplēsēm. Tas nav pilnais Latvijas tautsaimniecības zaudējumu aprēķins, jo īstie zaudējumi ir daudz lielāki. Tie ir šoferu dīkstāves izdevumi, tā ir papildu degviela, tās ir papildu algas, tās ir nokavētās piegādes, tie ir līgumsodi, tā ir kravu pārplānošana, tās ir noliktavu izmaksas, un tās ir klientu zaudēšanas izmaksas. Un, kolēģi, pats bīstamākais ir tas, ka šādas izmaksas neapstājas tajā dienā, kad robežkontroles punkts tiek atvērts. Reputāciju atjaunot ir daudz grūtāk nekā atvērt robežkontroles punktu. Ja starptautisks loģistikas uzņēmums izvēlas pārvadājumu maršrutu starp Latviju, Lietuvu un Poliju, tas skatās ne tikai uz cenām, bet arī uz paredzamību, uz robežu, vai tā būs atvērta vai nebūs atvērta, vai valsts iestādes par izmaiņām brīdinās savlaicīgi, vai dokumentus varēs nokārtot pietiekami vienkārši un, galvenais, vai kravas nonāks galamērķī, un vai pēc nedēļas kāds cits ministrs atkal nepaziņos, ka viņš ir gatavs aizslēgt kādu robežpunktu. Tieši šeit rodas Latvijas reputācijas risks.

Es labprāt uzdotu jautājumu, kuru acīmredzot Dombravas kungs negribētu dzirdēt: cik Latvijas uzņēmējiem ir jāzaudē klienti, lai valdība beidzot saprastu, ka valsts konkurētspēja nav tikai skaists vārds budžeta paskaidrojuma rakstā. Pāternieku nozīme nav maza. Elektroniskās rindas sistēmas dati rāda, ka 2025. gada divos mēnešos caur Pāterniekiem Baltkrievijas virzienā tika reģistrēti un robežu šķērsoja 13 115 transportlīdzekļu. Tas nav kaut kāds mazs lauku celiņš, tā ir būtiska Latvijas transporta loģistikas infrastruktūras artērija. Un tad mēs ar vienu lēmumu uzņēmējam sakām: ja tev nepatīk, brauc apkārt, brauc caur Lietuvu vai Poliju.

Kolēģi, tā nevar vadīt valsti, jo uzņēmējs arī izdara secinājumus. Viņš sāk skatīties, kur ir stabilāka vide, kur ir paredzamāki noteikumi, kur ir mazs politiskais risks, kur ir mazākas izmaksas. Un tad rodas jautājums, no kura valdībai vajadzētu kļūt ļoti neērti... visai valdībai, – vai mēs tiešām gribam nonākt situācijā, ka Latvijas uzņēmējs sāk apsvērt savu uzņēmumu pārreģistrēšanu uz Lietuvu vai Poliju? Ne tāpēc, ka viņš nemīlētu Latviju, bet tāpēc, ka viņš nevar atļauties zaudēt naudu neparedzētu valsts lēmumu dēļ. Un, ja Latvijas uzņēmums pārceļ juridisko adresi uz Lietuvu vai Poliju, tad mēs zaudējam ne tikai vienu kravas reisu, ne tikai šīs trīs četras dienas, mēs zaudējam nodokļu maksātāju, zaudējam darba vietas, zaudējam uzņēmumu investīcijas, loģistikas ķēdes, tirgus pozīciju. Un, pats sliktākais, mēs zaudējam uzticību Latvijai kā pateicīgai biznesa videi. Manā skatījumā, tas ir galvenais, par ko mums šodien būtu jārunā. Jo uzņēmējs var pārvietot savu uzņēmumu, kravu var izvēlēties, kā saka... kravas pārvadāšanai var izvēlēties citu maršrutu. Tas arī ir skaidrs. Bet valsts reputāciju atjaunot ir daudzkārt grūtāk. Ja kravu plūsma no Latvijas tiek novirzīta uz Lietuvu un Poliju, tad mēs paši atdodam savu konkurences priekšrocību kaimiņvalstīm. Latvijas pārvadātājs maksā vairāk, Latvijas uzņēmums zaudē laiku, Latvijas loģistikas centrs zaudē apgrozījumu. Tikmēr Lietuvas un Polijas infrastruktūra iegūst papildu klientus. Mēs ar savām rokām stiprinām konkurentu pozīcijas. Vai tā ir Latvijas ekonomikas šībrīža politika? Vai tas ir veids, kā mēs aizstāvam Latvijas uzņēmēju intereses? Vai tas ir veids, kā mēs radām investīcijām pievilcīgu valsti? Es domāju, ka atbilde ir acīmredzama.

Un vēl. Mēs nevaram teikt uzņēmējiem – investējiet Latvijā, veidojiet darba vietas Latvijā, maksājiet nodokļus Latvijā – un tajā pašā laikā ar nepārdomātiem un neprognozējamiem lēmumiem radīt situāciju, ka uzņēmējs sāk domāt: varbūt man savs uzņēmums tomēr jāreģistrē Lietuvā? Un, ja kādam uzņēmējam iezogas prātā šāda doma, tas būs katastrofāls signāls Latvijas ekonomikai. Kolēģi, nav runa par to, ka robežai vienmēr un par katru cenu ir jābūt atvērtai. Ja ir reāls drošības apdraudējums, valsts robeža ir jāslēdz. Ja ir nepieciešams pastiprināt kontroli, tā ir jāpastiprina. Ja ir nepieciešama kravu skenēšana, skenējam kravas. Ja ir nepieciešama risku analīze, veicam risku analīzi. Bet drošība nedrīkst kļūt par attaisnojumu neprofesionālai rīcībai. Valsts var būt stingra pret ārējiem apdraudējumiem un vienlaikus būt gudra pret saviem uzņēmējiem. Tas nav pretrunā. Tieši tādai ir jābūt labai valsts pārvaldei.

Tāpēc šodien mēs prasām ministra politisko atbildību – jo ministrs nav savā amatā tikai tādēļ, lai paziņotu par problēmām. Ministrs ir savā amatā, lai šīs problēmas risinātu. Un, ja problēmas risinājums Latvijas uzņēmējiem rada simtiem tūkstošu eiro papildu izmaksas dažu dienu laikā, rada nenoteiktību starptautiskajiem pārvadātājiem un rada jautājumu par to, vai uzņēmējdarbību Latvijā vispār ir droši turpināt, tad sabiedrībai ir tiesības uzdot jautājumus: kas par to uzņemsies atbildību, un kas par to uzņemsies šobrīd tā saucamo politisko atbildību?

Mūsu, frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, atbilde ir pilnīgi skaidra – politiskā atbildība ir jāuzņemas iekšlietu ministram Jānim Dombravam. Tāpēc frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pieprasa viņa demisiju. Ne tāpēc, ka mēs būtu pret drošību, ne tāpēc, ka mēs būtu pret kādu konkrētu personību. Nē, tieši otrādi! Mēs esam par drošību. Bet mēs esam arī par ekonomiski stipru Latviju. Par Latviju, kur uzņēmējs var plānot savu darbu. Par Latviju, kur krava var šķērsot robežu paredzamā laikā. Par Latviju, kur valsts iestādes respektē uzņēmēju. Par Latviju, kur ministrs pirms lēmuma pieņemšanas aprēķina ne tikai politisko ieguvumu, bet arī ekonomisko cenu, kas būs jāmaksā visai Latvijai. Un ne tikai ekonomisko cenu, arī reputācijas cenu. Jo beigās maksā ne jau ministrs. Maksā Latvijas uzņēmējs, maksā Latvijas darbinieks, maksā Latvijas nodokļu maksātājs, maksā visa Latvijas ekonomika.

Tāpēc šodien mēs kā Latvijas patrioti paužam viedokli, ka Latvija nav politisku eksperimentu poligons. Latvijas uzņēmējs nav un nedrīkst būt ministra lēmumu ķīlnieks. Latvijas valsts reputācija nav lieta, ar kuru drīkst riskēt politisku ambīciju vārdā. Tāpēc Jānim Dombravam ir jāuzņemas politiskā atbildība.

Aicinu Saeimu šodien balsot "par" iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Edvīns Šnore – frakcijas vārdā.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Iekšlietu ministra Dombravas demisiju ir pieprasījusi Šlesera partija, to atbalsta Rosļikova partija, un PROGRESĪVIE ir teikuši, ka to atbalstīs. Atkal visi tie paši, kuri, kā mēs te nesen redzējām, kopā balsoja, liekas, par atbalstu krievu valodai.

Tas, ka viņiem nepatīk, ko dara Jānis Dombrava iekšlietu ministra amatā, manuprāt, ir labi. Tas ir pozitīvs signāls Latvijas sabiedrībai, ka lietas iet pareizajā virzienā. Daudz sliktāk būtu, ja Šlesers un Rosļikovs atbalstītu Dombravu. Bet viņi to nedara. Un ir skaidrs, kāpēc. Tāpēc ka tie laiki, kad Latvijas iekšlietu sistēmu un Latvijas policiju pārstāvēja tādi kā policists Rosļikovs, kas ir aizbēdzis uz Baltkrieviju, Latvijas Iekšlietu ministrijā ir beigušies. Kas tiek pārmests Dombravam? Ka viņš jau pirmajā dienā noteica, ka Iekšlietu ministrijā visiem ir jārunā latviski. (Starpsauciens: "Kāds sakars...?") Trīsdesmit piecus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas absolūti elementāra un normāla prasība, ko gadu desmitiem tā arī nevarēja ieviest, jo pietrūka politiskās gribas. Iepriekšējie ministri paši runāja krieviski un rādīja piemēru citām amatpersonām, ka tas ir normāli. Šie laiki Iekšlietu ministrijā ir beigušies.

Par ko šodien tiek pieprasīta Dombravas demisija? Par to, ka viņš uz pāris dienām aiztaisīja robežpunktu uz Baltkrievijas robežas. Tehnisku iemeslu dēļ uz pāris dienām. Bailes pat iedomāties, kāda būtu reakcija, ja Latvija rīkotos kā Somija, kas aiztaisīja robežu ar Krieviju nevis uz pāris dienām, bet pavisam. Jā, sākotnēji ciešot zaudējumus, bet pārorientējot tirgu un labi saprotot, kāpēc tas tiek darīts. Un izdarīja to bez jebkādas panikas un demisijas pieprasījumiem. Tāpēc ka Somijā nav tāds īpatsvars ar atbraukušajiem no Krievijas, kuri nekādi negrib pārcirst savu nabassaiti ar vēsturisko dzimteni, vienalga, vai tā slepkavo vai veic noziegumus.

Vienlaicīgi mēs redzam, ka partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ saraksta pārstāvji pārmet Dombravam sociālajos tīklos, ka viņš ir licis Krievijas ieceļotājiem mācīties latviešu valodu. Domāju, ka visi atceras Ždanokas, Rosļikova un Šlesera kampaņu, kurā "nabaga" Krievijas pilsoņiem prasīja, lai viņi pasaka trīs vārdus latviski. Pēc 50 Latvijā nodzīvotiem gadiem. Visi šie pārmetumi gadiem no Krievijas mīļotājiem ir krājušies pret Nacionālo apvienību un pret Dombravu, un ir pilnīgi likumsakarīgi, ka tagad tas ir rezultējies formālā demisijas pieprasījumā.

Taču šķiet, ka galvenā lieta, kāpēc nemīl Dombravu un kāpēc gribētu, lai viņš nebūtu iekšlietu ministrs, ir viņa uzsāktā cīņa ar imigrāciju. Pie tam ne imitētā, bet reālā cīņa, jo tieši tāpēc pret to ir tāda pretestība. Atgādinu, ka tieši Dombrava bija tas, kas iniciēja un pēc tam arī pats vadīja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par migrāciju. Komisija nāca klajā ar rekomendācijām, ko darīt, lai izbeigtu nelegālo un stingri kontrolētu legālo migrāciju. Jau toreiz Šlesera partija rakstiski pauda, ka viņi nepievienojas šīm rekomendācijām.

Tagad, kad Nacionālā apvienība vada Iekšlietu ministriju un ir sācies reāls darbs, lai ieviestu kārtību šajā sfērā, redzam, ka daudziem tas nepatīk. Pretestība ir liela, jo migrācijas lobijs ir liels, un dažbrīd liekas, ka šī lobija intereses sāk nonākt pretrunā ar nacionālas valsts interesēm. Latvijai ir ļoti rūgta pieredze ar migrāciju, tāda kā nevienai citai valstij Eiropā. Varbūt Zviedrija un Īrija to vēl nezina, bet mēs ļoti labi zinām, ar ko tas var beigties, sevišķi tādai mazai tautai kā mēs. Tieši tāpēc Iekšlietu ministrija Jāņa Dombravas vadībā ir izstrādājusi migrācijas ierobežošanas plānu. Un mēs ļoti ceram, ka visi valstiskie spēki to atbalstīs un neliks šķēršļus šī plāna īstenošanai.

Aicinu noraidīt šo demisiju. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi, Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi, šodien jautājums nav tikai par vienu konkrētu likuma normu vai vienu neveiksmīgi izveidotu procedūru. Jautājums ir daudz plašāks – par to, vai mūsu valstī vispār ir izveidota efektīva un saprotama sistēma migrācijas procesu kontrolei. Mēs redzam situāciju, ka nav pietiekami skaidra un efektīva mehānisma, kas profesionāli nodrošinātu migrācijas plūsmas kontroli, trešo valstu pilsoņu uzraudzību, integrācijas jautājumus un ar patvēruma meklētājiem saistīto procesu koordināciju.

Problēma nav tā, ka mums būtu jāatsaka patvēruma tiesības. Gluži pretēji – cilvēkam, kura dzīvībai vai drošībai ir apdraudējums izcelsmes valstī, ir jābūt iespējai saņemt aizsardzību. Un tajā sadaļā, kur jūs samazinājāt pabalstus patvēruma meklētājiem, – to es personīgi atbalstu, jo pabalsti nevar būt motivācija, lai saņemtu patvērumu tieši Latvijā. Ja cilvēkam draud savā mītnes valstī, draud dzīvībai, tad nav nozīmes pabalsta apmēram, viņš tāpat prasīs patvērumu. Valstij ir jāspēj atšķirt cilvēku, kuram patiešām nepieciešama aizsardzība, no cilvēka, kurš sistēmu izmanto pavisam citiem mērķiem.

Es arī esmu par nelegālās migrācijas ierobežošanu – par maksimāli stingru pieeju, par maksimālu ierobežošanu. Šobrīd mēs redzam arī absurdas situācijas, kas rodas mūsu pašu radītās birokrātijas dēļ. Manuprāt, tāda diezgan milzīga birokrātiska kļūda, kas ir saistīta ar ieceļošanu mūsu valstī un ar iepriekšējo reģistrāciju... Piemēram, Igaunijā ir izsniegta uzturēšanās atļauja. Cilvēks to saņem Igaunijā, un tad viņš komandējumā strādā Latvijā. Varbūt viņam katru dienu ir jābrauc, pieņemsim, no Valkas uz Valgu strādāt. Mūsu noteikumi nosaka, ka 48 stundas pirms tam viņam jāreģistrējas ETA sistēmā. Ja viņš ir kurjers, ja viņam pāris reizes dienā ir jāšķērso robeža... to viņš nevar paredzēt. Un 48 stundas iepriekš viņam ir jāreģistrējas. Nē, nu labi, tā ir tāda juridiska kļūda, jo uz robežas robežsargi, ja tu esi piereģistrējies, nezinu, stundu pirms, ļauj šķērsot. Bet pēc noteikumiem viņu var arī sodīt par savlaicīgu nereģistrēšanos.

Tāpat arī, pieņemsim, ja Vācija izsniedz termiņuzturēšanās atļauju kādam trešās valsts pilsonim un viņam pieder uzņēmums Latvijā. Viņam pēkšņi jābrauc uz Latviju... diezgan bieži, un atkal – viņam jāplāno sava vizīte 48 stundas pirms.

Es jautāju arī, vai ir iespējams cilvēkam, ja viņš ir godprātīgs, maksā nodokļus Latvijā, saņemt kaut kādu ilglaicīgu atļauju, lai šķērsotu robežu bez problēmām, bez ierobežojumiem, bez liekām birokrātiskām darbībām. Nedrīkst. Jāreģistrējas katru reizi. Ja piecas reizes dienā jāšķērso, tad piecas reizes ir jāreģistrējas. Muļķības, muļķības. (Starpsauciens.) Ja viņš strādā par kurjeru.

Sēdes vadītāja. Nesarunāties ar zāli!

A. Saļimovs. Es tikko izstāstīju. Valga–Valka. Ja viņš šķērso robežu piecas reizes dienā, ko viņam darīt? Tā ka šis jautājums... Tam ir risinājums. Tādiem cilvēkiem jādod ilglaicīga atļauja, lai viņi varētu... Doma ir tāda, ka, ierobežojot nelegālo migrāciju, nevajag ierobežot legālo migrāciju.

Tā kā mums trūkst darbaspēka, mums Latvijā darbaspēks ir nepieciešams, tad neierobežota iebraukšana Latvijā ir nepieciešama. Es redzu, ka šajā jautājumā risinājuma tiešām nav. Nav, bet risinājums ir jāmeklē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas! Godātie kungi! Ministrus nevērtē pēc uzvārda, ministrus vērtē pēc rīcības. Līdz ar to arī šodien prokrieviskie spēki grib nevis apturēt Jāni Dombravu, bet grib apturēt viņa darbus, apturēt imigrācijas ierobežošanu, apturēt operāciju "Vilkatis", apturēt nelegālo migrantu ķeršanu un robežas stiprināšanu. Šodienas balsojums koalīcijai nav tikai par Dombravu, tas ir balsojums, vai JAUNĀ VIENOTĪBA, ZZS un APVIENOTAIS SARAKSTS dod mandātu Dombravam turpināt imigrācijas ierobežošanu. Tā ir iespēja koalīcijai kopīgi kliedēt izskanējušās bažas, ka kāds neatbalsta Nacionālās apvienības kursu, lai pildītu valdības rīcības plānu un ierobežotu migrāciju... un darītu to, nevis velkot garumā vai veidojot formālas darba grupas, bet kopīgi rīkojoties. Esmu pārliecināts par jums un ceru, ka tas tā arī notiks.

Šodienas balsojums liek atklāt kārtis opozīcijai. Lai arī publiskajā telpā Šlesera partija un Progresīvie ir šķietami nesavienojami un sīksti konkurenti, šodienas balsojums parādīs, vai Progresīvie atbalsta imigrācijas ierobežošanu, vai kopīgi ar Šlesera partiju balsos pret Dombravas uzņemto kursu. Tā ir atklātības stunda, lai apgāztu argumentu, ka jūsu strīds ir savstarpēji izdevīgs un iestudēts kampaņas elements, bet balsojumos pret ministru, kas ierobežo divvalodību un imigrāciju, progresīvie un Latvija pirmajā vietā ir tuvākie sabiedrotie.

Bet tagad, atkāpjoties no politiskajām batālijām. Imigrācija no trešajām valstīm nav tikai kārtējais darba kārtības jautājums Saeimā. Dati rāda, ka ilgtermiņā nekontrolēta imigrācija vai imigrācijas politikas neesība var apdraudēt iekšējo drošību, sieviešu un bērnu drošību publiskās vietās, mūsu tautsaimniecību, veidojot zemo algu ekonomiku, katru reizi tā vietā, lai celtu latvietim algu, viegli ievedot un verdzinot kādu trešvalstnieku, tādu, kam Latvijas kultūras un ticības vide ir sveša, tādu, kam Latvijas likumos nostiprinātās higiēnas prasības vai valodas zināšanas ir sveši jēdzieni. Nekontrolēta imigrācija apdraud Latvijas pastāvēšanu ilgtermiņā.

Neviens politiķis nav mūžīgs, bet Latvijai gan tādai ir jābūt. Tāpēc atceramies tos, kas šodienas balsojumā liks sprunguļus imigrācijas ierobežošanai, vai tos, kuri klupina vai klupinās ministru, kurš piedāvā imigrācijas ierobežošanu.

Aicinu atbalstīt Jāni Dombravu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Normundam Dzintaram.

N. Dzintars (NA).

Labdien, godājamie deputāti, sēdes vadītāja! Kas tad faktiski notika? 31. jūlijā Pāternieku robežkontroles punktā nedarbojās informācijas sistēmas. Robežkontrole kļuva tehniski neiespējama. Pēc tam Iekšlietu ministrija iesniedza valdībai priekšlikumu robežkontroles punkta darbību apturēt. Valdība to neatbalstīja. Robežpunkts atsāka darbu. Tas nozīmē, ka lēmuma, par kuru mums šodien aicina izteikt neuzticību, vairs nebija. Šis demisijas pieprasījums tika parakstīts tajā dienā, kad valdība priekšlikumu noraidīja un robežpunkts tika atvērts.

Kolēģi, jūs pieprasāt ministram demisiju par draudiem, kas jau bija atsaukti, un par lēmumu, kas nekad netika pieņemts. Pēc loģikas demisijas pieprasījums jau tajā brīdī kļuva neaktuāls. Otrs apgalvojums anotācijā, kuru es jūs lūdzu paturēt prātā. Citēju no pieprasījuma: "Tam nav nekāda sakara ar valsts ārējo drošību."

Tad sākās notikumi jau pēc pieprasījuma datuma.

10. augustā Skrudalienas pusē tika atklāts tunelis zem Latvijas un Baltkrievijas robežas. Pa to Latvijā bija iekļuvušas 15 personas.

21. augustā Kaplavas pagastā tika atklāts otrs tunelis, ar izeju 20 metrus no robežas. Tajā pašā dienā pie Krāslavas no nelikumīgas robežas šķērsošanas tika atturētas 28 personas.

Tuneļi zem valsts robežas nav priekšvēlēšanu retorika. Imigranti tos no Baltkrievijas puses nerok, lai celtu kādas Latvijas partijas reitingu.

11. augustā tika sākta operācija "Vilkatis". Valsts robežsardze, Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki un drošības dienesti kopā. Šo operāciju iekšlietu ministrs sāk kopā ar Ministru prezidentu un aizsardzības ministru. Ja apdraudējums būtu vienas partijas izdomājums, viņš tam nepievienotos. Neviens neveido kopīgu operāciju ar četru institūciju resursiem, lai palīdzētu koalīcijas partnerim ar reklāmu.

Trešais apgalvojums, ka Latvija rīkojusies vienpusēji... pret savu nozari, kamēr kaimiņi skatās no malas. 15. jūlijā tika parakstīts līgums ar Lietuvu par abu valstu dienestu darbību otras valsts teritorijā. Tajā pašā dienā – vienošanās par robežsargu savstarpēju nosūtīšanu uz to robežposmu, pret kuru konkrētajā brīdī vērsts lielākais spiediens.

23. jūlijā saruna ar Igaunijas iekšlietu ministru.

30. jūlijā Igaunija nolemj sūtīt papildu robežsargus uz Latvijas robežu. Sabiedrotie nesūta savus robežsargus uz kaimiņvalsti, lai piedalītos priekšvēlēšanu izrādē. Viņi to dara, kad novērtē situāciju.

Anotācijā ir apgalvots, ka ministra rīcības mērķis ir politiskās dividendes pirms vēlēšanām. Bet, ja mēs pieņemam, ka priekšvēlēšanu laiks motīvus padara aizdomīgus, tad šis arguments šodien darbojas abos virzienos vienādi. Tieši tādēļ ir vēl fakti, ka bija tehnisko sistēmu kļūda, kuru ministrs, protams, nesarīkoja. Bija priekšlikums, kuru valdība noraidīja. Bija robežpunkts, tas tika atvērts. Bija un joprojām ir divi tuneļi zem mūsu valsts robežas.

Balsojums par neuzticību šodien nozīmētu atlaist iekšlietu ministru operācijas "Vilkatis" laikā, mēnesi pēc tam, kad zem robežas atrastas divas pazemes ejas, laikā, kad divas sabiedrotās valstis ir nosūtījušas savus robežsargus mums palīgā.

Aicinu Saeimu šo lēmuma projektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Cīņai pret nelegālo imigrāciju ir jābūt stingrai un nelokāmai. Tāda tā arī ir bijusi. Ne velti mēs esam izbūvējuši stingru robežu ar agresorvalstīm, arī mūsu robežsargi ir aizstāvējuši mūsu robežu. Un nelegālos imigrantus, ko izmanto mūsu agresorvalstis kā hibrīdkara elementus, mēs neesam ielaiduši savā zemē.

Kolēģi, nešaubīgi, šajā laikā, pēdējā pusgadā, ir vēl vairāk pastiprināta cīņa pret nelegālu imigrāciju, jo ģeopolitiskā situācija kļūst arvien sarežģītāka. Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA atbalsta cīņu ar nelegālo imigrāciju. Ne velti mūsu aizsardzības ministrs veiksmīgi sadarbojas ar iekšlietu ministru arī šajā īpašajā operācijā.

Runājot kopumā par imigrāciju, mēs, kolēģi, nevaram aizmirst, ka pirms pāris dienām, 1. septembrī, ir stājušies spēkā apjomīgi Imigrācijas likuma grozījumi, kas padara daudz stingrāku un kontrolējamāku imigrācijas politiku gan izglītības jautājumos, gan nodarbinātības jautājumos, un par to jāsaka liels paldies iepriekšējai izglītības un zinātnes ministrei un iepriekšējam iekšlietu ministram. Imigrācijas politika kļūs stingrāka, skaidrāka, saprotamāka un drošāka. Tas, manuprāt, visiem... nu gan jau visiem šeit, zālē, nav saprotams, bet vairākumam ir saprotams, ka mums šī sistēma ir jāpadara godīga, stingra, caurskatāma un, galvenais, atbilstoša Latvijas nacionālajām interesēm.

Bet, kolēģi, kādēļ šāds demisijas pieprasījums parādījās laikam pirms mēneša vai pirms trijām nedēļām? Gaužām vienkārši. Šlesers atvēra "TikTok" un ieraudzīja, ka Rosļikovs no Minskas bļauj, ka tiek aiztaisīta robeža. Un Šlesers sāka satraukties, ka vēlētāju balsis no viņa iet atpakaļ pie Rosļikova. Tad Šlesers tin tālāk "TikTok" un ierauga, ka viņa bijusī prezidenta kandidāte Jūlija Stepaņenko arī bļauj un saka: "Kas notiek? Nevar taču slēgt robežu ar mums tik draudzīgo valsti!" Un tad Šlesers, visticamāk, zvana Zivtiņam un savai frakcijai: "Draugi, dariet kaut ko! Mūsu prokremliskā elektorāta daļa iet prom. Ko darīsim? Prasām demisiju!" Kolēģi! Tas ir vienkāršs priekšvēlēšanu triks, un es aicinu neatbalstīt šo demisiju.

Bet vēl viena lieta, draugi, uz ko gan es aicinu šodien visus mūsu partnerus – "Nacionālo apvienību", APVIENOTO SARAKSTU un Zaļo un Zemnieku savienību – beidzot skaidri un gaiši pateikt, ka jūs neveidosiet nākamo koalīciju un nepiedalīsieties koalīcijā, kur ir Šlesera frakcija.

Aicinu neatbalstīt demisiju un neveidot nekādas koalīcijas ar Šlesera partiju. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Sveiciens jaunajā darba cēlienā! Es vēlos arī pāris iemeslus minēt, kāpēc es, protams, atbalstīšu Jāņa Dombravas demisijas pieprasījumu, it īpaši – klausoties tajā, ko saka "Nacionālās apvienības" deputāti no tribīnes. Es domāju, ir vairākas zīmīgas lietas.

Bet pirmām kārtām es nezinu, vai "Nacionālā apvienība" ir to pamanījusi. Jūs esat koalīcijā jau, šķiet, trīs mēnešus. Es nezinu, kam tas protests no rīta domāts. Vai tas ir domāts šiem deputātiem? Vai tas ir domāts premjeram Andrim Kulbergam, kurš nosauca Jāni Dombravu par histēriķi, nosauca viņu par niķīgu bērnudārznieku, nosauca Dombravas darbu par (es citēju) "teātra cīņu ar imigrāciju". Premjers teica, ka Dombravam nav svarīgs rezultāts, bet (es citēju) "bezjēdzīga bļaustīšanās". Un tad premjers arī savā komunikācijā skaidro, ka atnākt, iemest valdībā dokumentu un pēc tam paziņot, ka visi ir pret imigrācijas apkarošanu, ir (atkal citēju) "trula, lēta un populistiska vēlētāju makšķerēšana bez jebkāda pamata".

Līdz ar to es pieņemu, ka šodien šeit "Nacionālās apvienības" deputāti nāk un protestē ne jau pret Saeimas deputātu iesniegto demisijas pieprasījumu, bet pret premjeru. (Starpsauciens.) Šis protests, aptuveni 30 cilvēki, kas atnāca protestā atbalstīt Jāni Dombravu, – arī ne jau pret demisijas pieprasījumu, bet pret premjeru. Tāda ir "Nacionālās apvienības"... tāda ir šīs vienotās – ideoloģiski vienotās – koalīcijas esošā nostāja.

Un, Butāna kungs, ņemot vērā, ka jūs atļāvāties piesaukt "PROGRESĪVOS"... Atnāciet un atbildiet uz jautājumu: vai Nacionālā apvienība ies koalīcijā kopā ar Šleseru 4. oktobrī? Vai jūs varat beidzot atnākt un pateikt publiski to vai arī turpināsiet teikt: mēs sagaidīsim vēlēšanu rezultātus, ļausim vēlētājiem izsvērt, nodot savas balsis un tad jau vērtēsim. Tas ir tas, ko jūs teicāt pirms gada Rīgas domes vēlēšanās, kad Edvards Ratnieks nevienu brīdi nespēja pateikt, vai veidos vai neveidos koalīciju kopā ar Šleseru. Un būtu izveidojis! Protams, ka būtu izveidojis, ja vien "PROGRESĪVIE" nebūtu nostartējuši lieliski un izveidojuši esošo koalīciju Rīgas domē. Un tas ir tieši tas, kas Latvijai draud arī tālāk.

Tāpēc jūsu divkosība šeit nākt un piesaukt "PROGRESĪVOS" ir vienkārši pilnīgi cits līmenis. (Starpsauciens.) Atnāciet un pasakiet, ka neveidosiet koalīciju ar Šleseru!

Sēdes vadītāja. Šuvajeva kungs, lūdzu, nekliedziet! Visi dzird.

A. Šuvajevs. Lūdzu, atvainojiet!

Jā, es vēlos iezīmēt trīs galvenos iemeslus, kāpēc es atbalstīšu Jāņa Dombravas demisiju.

Pirmais – un šis jau diemžēl ir aizmirsts fakts – ir vēstule, ko Jānis Dombrava nosūtīja Spānijas iekšlietu ministram. Diplomātisks apkaunojums. Spānijai, es vērtēju, šis bija uzbrukums teritoriālajai integritātei. Spānijai tajā brīdī bija nepieciešama Eiropas solidaritāte, nevis Dombravas pašdarbība. (Starpsauciens.) Tā bija krīze, kurā, izskatās, savu roku dezinformācijas izplatīšanā bija pielikusi arī Krievija. Tāpēc šāda Dombravas vēstule, apsūdzot Spānijas valdību viņu iekšpolitiskajos lēmumos, manuprāt, iegūst vēl apkaunojošāku nokrāsu. Ņemot vērā, ka šobrīd ir arī Jāņa Dombravas iniciatīva izvērtēt potenciālu tiesvedību pret Eiropas Savienības komisāriem situācijā, kad Latvijai ir jāuzsāk... un Latvija jau ir uzsākusi, protams... bet Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunas (Starpsaucieni.) uzņem jaunus apgriezienus. Ņemot vērā, ka šis dokuments – par to, ka varētu šāda veida tiesvedību pret komisāriem... ir iesniegts TAP portālā un Nacionālā apvienība vēlas valdībai... aicina valdību apstiprināt šādu dokumentu, es uzskatu, ka šīs rīcības ir vērstas pret Latvijas valsts kopējām drošības interesēm.

Un, ziniet, es saprotu – daudz šajā vasarā ir runāts par migrāciju. Es uzskatu, ka šī koalīcija ir divkosīga migrācijas politikā. Jo var jau skaļi runāt par migrācijas apkarošanu visas vasaras garumā, bet tajā pašā laikā fakts ir tāds, ka šī Saeima ir paplašinājusi termiņuzturēšanās atļaujas tirgošanas iespējas. PROGRESĪVIE rosinās dzēst normu, kas paredz šāda veida termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu apmaiņā pret investīcijām vēl neizveidotā fondā. Un "Nacionālā apvienība" atbalstīja šo konkrēto priekšlikumu. Līdz ar to vienīgais, ko šī koalīcija izdarījusi, ir nevis apkarojusi migrāciju, bet patiesībā izdarījusi pretējo pēdējo trīs mēnešu laikā.

Jānis Dombrava ir gadiem stāstījis, ka citi politiķi nespēj sakārtot migrācijas politiku, un tagad, kad Jānis Dombrava ir iekšlietu ministrs un viņam ir reāli potenciāls politiskais vairākums, viņam ir iespēja īstenot savu politiku. Un izrādās, ka uzrakstīt prasības citiem ir daudz vieglāk nekā panākt vienošanos un pieņemt lēmumus pašam. Jo politiskā vadība jau nav uzrakstīt 70 punktus, no kuriem daļa ir vienkārši "izveidosim jaunas darba grupas". Politiskā vadība ir spēt panākt politisko atbalstu. Un, ņemot vērā, ka, es esmu sapratis, Jānis Dombrava nebija veicis nekādas politiskā līmeņa sarunas ar APVIENOTO SARAKSTU, Jauno VIENOTĪBU, ZZS, tad, protams, šis viss ir iestudēts. Šī ir iestudēta priekšvēlēšanu prakse no Nacionālās apvienības un Jāņa Dombravas. Šī rīta protests ir vienkārši iestudēta prakse, ņemot vērā, ka Nacionālās apvienības reitings nokrita zem 5 procentiem, un līdz ar to Nacionālā apvienība un Jānis Dombrava nav nekādā pozīcijā šeit nākt un lasīt lekcijas Saeimas deputātiem par to, ka mēs neatbalstām vienu vai otru rīcību saistībā ar migrācijas politiku.

Līdz ar to es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt šo demisijas pieprasījumu. Lai tad nāk vietā ministrs, kurš ir gatavs patiešām – patiešām! – strādāt ar šiem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģes un kolēģi! Par ko tad ārā ir pikets? Pikets ir Jāņa Dombravas atbalstam. Skaidri rakstīts uz plakātiem. Un tas ir... kam tas ir adresēts? Tas ir adresēts tiem, kas nesaprot, ka sadarbība ar Baltkrieviju ir vienkārši jāpārtrauc. Un arī šis balsojums ir par to, ka mēs skaidri pasakām, ka nevēlamies sadarbību ar Baltkrieviju.

Uz brīdi aizslēgts kontroles punkts. Tie, kas ceļ trauksmi par to, kādēļ šis punkts ir aizcelts... tā ir skaidra pateikšana, ka mēs gribam sadarboties ar Baltkrieviju. Kas tad ir tie kravu pārvadātāji, kas vadā šīs kravas? Tās ir Baltkrievijas, Krievijas kravas, kas ieplūst šeit, Latvijā. Nav jābraukā uz turieni! Kāpēc mums ir jāorganizē sabiedriskais transports uz Baltkrieviju? Pēc tam jādomā, kā glābt no cietumiem atpakaļ cilvēkus, kas ir tur arestēti? Kāpēc tas ir jādara? Vienkārši aizmirstam to pusi un nestrādājam uz austrumu pusi (Starpsauciens.), uz Baltkrieviju, Krieviju. Strādājam... Mums ir ziemeļi, rietumi. Mēs varam darboties tajā virzienā. Tāpēc es skaidri saku, ka šis pikets ārā un arī demisijas pieprasījums ir – vai tu atbalsti Baltkrieviju vai neatbalsti.

Tāpēc es saku, ka tie, kas grasās atbalstīt šo demisiju... Tā ir principā austrumu virziena atbalstīšana. Un es skaidri redzu, kā Nacionālā apvienība īsteno savu politiku. Mēs skaidri nosakām to, ka nedrīkst būt nekādas pelēkās zonas. Ir jāpasaka skaidri noteikumi imigrācijas jautājumos. Un tas arī ir tas, ko dzirdam pēdējās dienās. Tāpēc mums ir skaidri jānosaka šie noteikumi. Ja ir skaidra darbavieta, ir uzaicinājums, šis cilvēks šeit strādā. Kā darbs beidzas, viss – brauc mājās! Ir kāds likumpārkāpums, viss – brauc mājās! Nav šeit atlaižu. Studenti arī... labi, var studēt, iegūt šeit izglītību, bet nav jābūt neskaitāmiem radiniekiem, kas brauc līdzi šeit dzīvot.

Tā nav imigrācijas politika, tā ir vienkārši pašplūsma. Tāpēc mums politika jāizveido, un to mēs arī darīsim. To mēs arī darām. Mēs redzam, ka tie, kas grib atvērto imigrācijas politiku, kas grib turpināt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, mēģina kaut kā nogāzt mūsu iekšlietu ministru, kurš ir patiess, īsts iekšlietu ministrs, kas rūpējas par Latviju, par tās nākotni un mūsu cilvēkiem.

Tāpēc es skaidri aicinu neatbalstīt šo demisiju, balsot "pret" un nostāties pareizajā pusē.

Arī šobrīd mēs redzam, ka atkal tiek izmantota situācija, ka Melnajā jūrā nav drošas kuģošanas satiksmes, un mūsu ostas tiek piepildītas ar Krievijas graudiem. Tranzītā... jā, aizslēpjoties aiz dažādām hartām un vienošanās. (Starpsauciens.) Bet es skaidri zinu, ka es neesmu opozīcijā. Mums ir šeit jārīkojas. Es nesaprotu, kā tas ir, ka mēs vienkārši ļaujam Krievijas graudiem būt priekšā Latvijas graudiem, ka Latvijas graudi stāv torņos un netiek iekrauti kuģos, jo, redz, ir kādas lietas! Protams, ir lietas, ko mēs kā valsts varam kontrolēt, un ir lietas, ko mēs nevaram kontrolēt, jo tas ir privātais sektors. Bet tas parāda iekšējo nostāju. Un arī tiem uzņēmējiem, kas šobrīd šādā veidā sadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju, vedot vai pārkraujot graudus, vēl kādas lietas, – nu, tā ir bīstama zona. Vienā brīdī tas bizness var apstāties. Un vai vajag lieki riskēt?

Tikko, pirms pāris nedēļām, redzējām – kāda veikalu ķēde beidza darboties, jo īpašnieki ielikti sankciju sarakstā. Un pēc tam no uzņēmēju puses ir neizpratne, kāpēc nesamaksā rēķinus? Bet tas taču ir bīstami! Mēs jau cik gadus no šīs tribīnes sakām: beidzam sadarboties ar Krieviju un Baltkrieviju, izbeidzam to, ejiet prom no turienes! Pārorientējamies, skatāmies, kādas atbalsta programmas varam veidot, lai pārorientētos, lai pārorientētu tirgus. Tieši tas pats ir arī ar imigrācijas jautājumiem. Cik daudz mēs varam automatizēt, cik daudz varam robotizēt procesus, lai samaksātu vairāk vietējiem iedzīvotājiem, kas var kontrolēt šos procesus, nevis tikai šeit laist iekšā lētas darba rokas.

Tāpēc es vēlreiz aicinu balsot pret šo demisiju un ļaut Jānim Dombravam strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu (Starpsauciens.)...

Ir palikušas trīs minūtes. (Starpsauciens.) Pietiktu? (Starpsauciens.)

Labi, lūdzu, vārds deputātam Jurim Viļumam... līdz pārtraukumam.

J. Viļums (AS).

Kolēģi, es tikai vēlējos apliecināt, ka APVIENOTĀ SARAKSTA frakcija neatbalstīs šo demisiju. Kā premjera frakcijas pārstāvis varu apliecināt pilnu atbalstu visam Ministru kabinetam.

Un, kolēģi, līdz vēlēšanām ir palikušas tikai 30 dienas. Es aicinu saglabāt vēsu galvu, saglabāt cieņpilnas diskusijas. Protams, mums visiem jāsaprot, ka mums visiem ir atbildība gan par drošību, gan ekonomiku, gan citām lietām. Mums kā likumdevējam, kā Saeimas deputātiem, noteikti ir jāstrādā pie likumdošanas izmaiņām un jāļauj Ministru kabinetam strādāt šo atlikušo mēnesi un pēc tam līdz nākamās valdības izveidošanai.

Arī šodien mēs apliecinājām, ka daudzas deputātu idejas esam gatavi izskatīt, nodot komisijām vērtēšanai. Protams, ir atlicis maz laika, bet tomēr mēs diezgan demokrātiski strādājam šeit, parlamentā, un patiešām uzklausām deputātu idejas.

Tāpēc vēlreiz aicinu, kolēģi, strādāt pie likumdošanas un attiecīgi ļaut arī strādāt Ministru kabinetam esošajā sastāvā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, paziņojumi.

Vārds Andrim Bērziņam, pēc tam Inesei Kalniņai.

A. Bērziņš (ZZS).

Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, lūdzu, pēc piecām minūtēm – uz sēdi komisijas telpās.

Inese Kalniņa (JV).

Kolēģi! Aicinu deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Uzbekistānas parlamentu sanākt uz sanāksmi Dzeltenajā zālē tagad, pārtraukumā, lai ievēlētu jaunu grupas vadītāju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ir bijis priecīgs notikums. 22. augustā savu skaisto, apaļo jubileju svinēja Dāvis Mārtiņš Daugavietis. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Pārtraukums būs līdz pulksten 11.00.

J. Grasbergs (Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies trīs deputāti: Armands Krauze, Ināra Mūrniece un Antoņina Ņenaševa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi! Turpinām darbu pēc pārtraukuma un izskatām lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Jānim Dombravam".

Turpinām ar debatēm.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs esam nonākuši līdz situācijai, kad par migrācijas draudu tiek padarīta 88 gadus veca sieviete. Un es runāšu tieši par šo gadījumu, kad sieviete, kas sava mūža lielāko (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk! Cienīsim runātāju!

R. Petraviča. ... kad sieviete sava mūža lielāko daļu ir nodzīvojusi... latviski, runā brīvi latviski, saņem Latvijas valsts pensiju, bet Iekšlietu ministrija pēkšņi ir izlēmusi, ka viņa ir kļuvusi par draudu, jo viņai tiek liegta uzturēšanās atļauja, un līdz ar to viņa zaudē arī savus vienīgos ienākumus – pensiju – un principā ir nolemta bada nāvei. Vai šī sirmgalve ir sprungulis migrācijas ierobežošanā? (Starpsauciens.) Vai tas ir tikai politiskais triks un politiskais uzstādījums? Un izskatās, ka tas tiešām tiek darīts tikai statistikas dēļ. Jo mēs, lūk, redziet, nepieņemsim nevienu lēmumu, kas būtu saistīts ar humāniem apsvērumiem, un mums būs liels izraidīto skaits. Jo kur nu vēl vieglāk kādu ir izraidīt kā pilnīgi bezspēcīgu, neaizsargātu sievieti 88 gadu vecumā!

Es saprotu, ka valstij ir jākontrolē migrācija, migrācija uz robežas, neielaižot iekšā nelegālos migrantus, jārūpējas par mūsu drošību. Bet kurā brīdī šī sieviete ir kļuvusi par drošības draudu? Pat likums paredz humānu izņēmumu, un Imigrācijas likums paredz piešķirt termiņuzturēšanās atļauju, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem. Tātad likumdevējs ir skaidri pateicis: ir situācijas, kurās formālais noteikums nav svarīgāks par cilvēku. Es uzskatu, ka šis ir tieši tāds gadījums. Ministrija atbildē norāda, ka humāni apsvērumi var būt saistīti ar cilvēka vecumu, veselības stāvokli, bezpalīdzību, nepieciešamību pēc citu personu palīdzības un smagām sekām, kas rodas, ja cilvēkam ir jāatgriežas izcelsmes zemē. Šeit pat ne... izcelsmes zeme viņai ir Moldova... bet zemē, kuras pase viņai ir.

Un par ko mēs vispār runājam? Vai 88 gadi nav pietiekams vecums? Vai cilvēka dzīves apstākļi nav pietiekami slikti, lai viņa šeit varētu palikt? Šādi humānie apsvērumi jau iepriekš ir piemēroti. Un kas tad vēl ir nepieciešams? Vai mums tiešām jāgaida, ka notiks traģēdija ar šo cilvēku, un tikai pēc tam valsts atzīs: jā, tomēr mēs varējām būt cilvēcīgāki.

Ministrs piedāvā šo sirmgalvi kādam ņemt apgādībā. Tātad valsts atsakās no humāniem apsvērumiem. Viņiem tādi neeksistē, bet gaida, ka kāds cilvēks uzņemsies atbildību. Bet, saprotiet, ko nozīmē uzņemties aizgādnību par 88 gadus vecu cilvēku, kurš, iespējams, var palikt uz gultas savas veselības dēļ, nonākt pansionātā... Un tā vairs nebūs formāla atbildība. Tā būs tā cilvēka atbildība.

Cilvēktiesību būtība ir tieši tāda, ka cilvēks nav tikai ieraksts datubāzē. Eiropas cilvēktiesību sistēma balstās uz cilvēka cieņu un individuālo apstākļu izvērtēšanu. Mēs nedrīkstam veidot Imigrācijas likumu kā tādu aklu soda instrumentu vai izmantot tikai statistikai... kā mēs paātrinātā kārtībā varam izraidīt šo neaizsargāto sirmgalvi.

Tad tiešām rodas jautājumi par samērīgumu. Kādas ir šī lēmuma praktiskās sekas? Šī sieviete jau principā ir zaudējusi tiesības likumīgi uzturēties Latvijā. Pensija viņai vairs netiek izmaksāta. Kopš jūnija viņa dzīvo tikai ar līdzcilvēku atbalstu. Turklāt tad viņai var nākties atgriezties valstī... kur piespiedu kārtā robežsargi viņu izvilks no sava dzīvokļa un nosēdinās pie Krievijas robežas. Viņai faktiski vispār nav nekāda sakara ar šo valsti, nekādu saikņu, jo viņa ir dzīvojusi un strādājusi šeit.

Vēl būtiskāks ir jautājums par iespēju saņemt Latvijā likumīgi nopelnīto pensiju, kas viņai šobrīd ir atņemta. Iekšlietu ministrija uz šo jautājumu atbild ļoti birokrātiski. Pensijas jautājumi – tie ir Labklājības ministrijas kompetence, tas nav viņu. Ļoti ērta atbilde. Atkratīties no atbildības. Cilvēkam tā ir problēma, jo viena ministrija – tā nav mūsu kompetence, ejiet uz citu... Bet cilvēka dzīve nav Iekšlietu ministrijas kompetence, Labklājības ministrijas kompetence vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetence, cilvēkam ir jāēd un jāsaņem aprūpe, jāsaņem tas, ko viņš ir nopelnījis.

Tieši tāpēc mani satrauc šīs lietas politiskais aspekts. Rodas ļoti nepatīkams jautājums: vai mēs šodien nesodām šo sievieti nesamērīgi smagi par to, ka viņa sava cienījamā vecuma un sliktās veselības dēļ ir palaidusi garām brīdi, kad viņai bija jānokārto kāds papīrs un kas pēc tam tika izdarīts?

Mums, protams, ir jābūt stingriem pret drošības apdraudējumu. Bet kāds tam ir sakars ar 88 gadus vecu cilvēku? Mēs sākam piemērot kolektīvu sodu tur, kur ir jāvērtē konkrēts cilvēks. Šajā gadījumā tas izskatās īpaši skarbi, jo šai sievietei iepriekš ir bijuši piemēroti humānie apsvērumi. Tātad valsts jau reiz ir atzinusi viņas īpašo situāciju. Kas ir mainījies? Vai viņa ir kļuvusi jaunāka? Viņai kļuvis mazāk par 88 gadiem? Vai viņai vairs aprūpe nav vajadzīga? Vai viņas dzīve šeit ir kļuvusi vieglāka? Nē, ir mainījusies tikai valsts attieksme.

Likums nav radīts tam, lai ierēdnis varētu pateikt: man nav pamata. Likums ir radīts tam, lai valsts amatpersona konkrētā situācijā spētu pateikt: šis ir ārkārtējs gadījums, ir jābūt cilvēcīgiem. Ja 88 gadus vecas sievietes situācija nav pietiekami īpaša, tad kam vispār ir paredzētas humānās normas? Cilvēkam, kurš ir uz nāves gultas? Tad pasakiet godīgi. Un jāizņem no likuma ārā vārdi "humānu apsvērumu dēļ", jo humāna norma bez iespējas to piemērot reālās dzīves situācijās kļūst par dekoratīvu normu likumā.

Aicinu ministru vēlreiz paskatīties uz šo lietu nevis tikai kā vienu migrācijas lietu, nevis tikai kā vienu dokumentu, bet kā uz 88 gadus vecu cilvēku. Mēs varam aizsargāt Latvijas robežas, varam kontrolēt migrāciju, un ir jāprasa dokumentu kārtība, bet nav jāzaudē cilvēcība. Šajā gadījumā es uzskatu, ka humānie apsvērumi nevar būt kaut kāds juridiskais triks. Tie ir tieši tas instruments, kas jāizmanto. Mēs nerunājam par uzturēšanās atļauju, mēs runājam par to, vai Latvijas valstī 88 gadus vecam cilvēkam ir tiesības no valsts sagaidīt cilvēcību. Mana atbilde ir – jā, un aicinu arī to... no ministra.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, labdien! Atbildot uz Jaunās vienotības kritiku. Ja Rosļikovs nebūtu Minskā, jūs pat nezinātu, kas notiek uz robežas. (Starpsaucieni.) Un tas, manuprāt, bija pats absurdākais – pie mūsu valsts robežas Latvijas pilsoņi un Latvijas iedzīvotāji bija stāvējuši 24 stundas. Ārā bija 30 grādi. Cilvēki bija stāvējuši rindā ar bērniem, ar vecākiem un nevarēja iekļūt savā valstī, atgriezties mājās, jo ministrs bija nolēmis slēgt robežu.

Bet padomāsim loģiski! Nelegālie migranti taču neiet caur robežpunktu. Slēdzot robežpunktu, mēs apgrūtinām dzīvi saviem cilvēkiem, kuri vienkārši gribēja atgriezties mājās. Bet kur tajā laikā bija mūsu vara? Kur bija ministrs? Kur bija deputāti? Kur bija valdība? (Starpsauciens.) Tie bija mūsu Latvijas pilsoņi, un valstij par viņiem bija jādomā pirmām kārtām.

Un par sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju jūs droši varat pajautāt Eiropas Savienībai, kura cieši sadarbojas ar mūsu kaimiņiem.

Aicinu atbalstīt ministra demisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Godātie deputāti! Iekšlietu ministra demisijas pieprasījums notiek brīdī, kad ministrs Jānis Dombrava ir uzsācis aktīvu cīņu ar imigrāciju, ir uzsācis vairāku iepirkumu izvērtējumu, risina jautājumus efektīvi un bez birokrātijas. No šīs tribīnes un publiskajā diskusijā atskan skaļi aicinājumi un demisijas pieprasījumi, nevērtējot iekšlietu ministra Jāņa Dombravas paveikto.

Šobrīd ir skaidri redzams, ka vienotā frontē apvienojas gan šleseristi, gan rosļikovieši, gan pārējie "sarkanie"... kas vienādi stāv vienā frontē. Bet pirms kaismīgām runām un tukšu runu plūdiem aicinu uzdot vienu jautājumu: kāpēc viņi visi no Jāņa tik ļoti baidās?

Nav jābūt īpaši attapīgiem, lai saprastu vienkāršu lietu. Jānis Dombrava ir pierādījis, ka viņam daudz svarīgāk ir paveikt darbus Latvijas drošības stiprināšanā, nevis tukši runāt politkorektas runas, skaisti izskatīties un visiem patikt. Jānim rūp Latvijas drošība, stingra imigrācijas politika un latviska valsts, un viņš šos mērķus īsteno ar raksturu un izlēmību. Stājoties amatā, viņš pauda viedokli, ka par šiem darbiem viņu ienīdīs agresorvalsts, nelegālie imigranti, organizētā noziedzība un ekonomiskie grupējumi. Šodien mēs redzam, ka šis pareģojums ir piepildījies, jo Dombravas kungs ir satricinājis visu gadiem sargāto, ērto, ierasto lietu kārtību.

Lai saprastu ministra rīcības mērogu, atskatīsimies uz viņa darbu Saeimā, kur, jau vadot Nacionālās drošības komisiju, viņš lika pamatus tam, lai Latvija būtu pasargāta no iekšējiem un ārējiem draudiem.

Viņa vadībā Saeima apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju, kas skaidri noteica prioritātes – ārējās robežas neaizskaramību, kā arī to, ka no 2026. gada sabiedrisko mediju saturam ir jābūt tikai un vienīgi latviešu valodā. Šo pašu drošības koncepciju ilgu laiku tik ļoti ignorēja tā brīža Kultūras ministrijas vadītāja.

Viņš rosināja grozījumus valsts pārvaldes likumā, nosakot to, kam sen jau vajadzētu būt. Valsts un pašvaldību iestādēs nav un nevar būt vietas Latvijai nelojālām un tās neatkarību apdraudošām prokremliski noskaņotām personām.

Būdams parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs, viņš atklāja shēmas, kā ekonomiskā migrācija gadiem ilgi ir slēpusies aiz studentu un darba vīzām, izstrādāja vairāk nekā simts skaidrus priekšlikumus, tostarp trešo valstu pilsoņu kvotas un stingrus sodus tām augstskolām, kas neievēro šos likumus. Tieši šobrīd šo dokumentu viņš virza skatīšanai Ministru kabinetā.

Viņš bija tas, kurš panāca nacionālajiem drošības apdraudējumiem kalpojošā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā un nodrošināja, ka sankcionētām personām vairs netiek piemērotas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Viss šis paveiktais kļuva par pamatu nominēšanai par iekšlietu ministru.

Viņa pirmais rīkojums burtiski pirmajās dienās bija skaidrs apliecinājums tam, kas ir šīs valsts saimnieks. Viņš uzdeva visiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem, veicot darba pienākumus un saziņā ar iedzīvotājiem, lietot tikai valsts valodu.

Savukārt par to, kas notiek uz valsts robežas, – šogad vien ir novērsti vairāk nekā 10 tūkstoši mēģinājumu to nelikumīgi šķērsot. Pastiprinātais robežapsardzības režīms tika pagarināts līdz 2026. gada beigām, un tika uzsākta operācija "Vilkatis", kas ir bezprecedenta solis. Pirmo reizi vienotā un koordinētā sadarbībā robežas apsardzībai ir apvienoti robežsardzes, policijas, Nacionālo bruņoto spēku resursi, izmantojot arī modernās dronu tehnoloģijas.

Kad Jānis darba vizītē devās uz robežu, viņš atklāja gadiem ilgušo nolaidību. Robežsargiem caur kamerām bija redzami aptuveni pieci kilometri jeb 3 procenti no visas valsts robežas. Viņa rīcība bija ātra, un jau pēc divām nedēļām redzamība tika palielināta līdz 108 kilometriem. Kad Baltkrievijas hibrīdkara "ierocis" sāka rakt pazemes tuneļus un Latvijas vēsturē tika atklāti šādi pirmie divi tuneļi, tūlīt tika piesaistīts ģeoradars, sākta augsnes skenēšana visā robežas garumā. Tā ir rīcība, tie nav vārdi.

Gadiem ilgi esam noskatījušies, kā patvēruma meklētāju centros "Mucenieki" un "Liepna" ir valdījusi visatļautība. Arī tam Jānis pielika punktu. Ir ieviests nakts režīms, teritorija tiek slēgta, ir nodrošināta papildu apsardze, un notiek regulāri reidi. Izraidīšanas procedūras ir paātrinātas, un pabalstu celšana nelegālajiem imigrantiem ir apturēta, ietaupot aptuveni pusmiljonu eiro mūsu nodokļu maksātāju naudas. Tika lauzts memorands ar tādu organizāciju kā "Gribu palīdzēt bēgļiem", kas zem humānisma maskas faktiski atbalstīja robežas pārkāpējus, tika uzsākts audits par Eiropas naudas izlietojumu šajā jomā. Jau pirmajos divos mēnešos sarakstā ir iekļauti aptuveni 90 ārvalstnieki, kas var radīt draudus mūsu drošībai.

Iekšējā drošība. Iekšējai drošībai nevar būt nekādi kompromisi. Tiek slēgtas liela mēroga nelegālo cigarešu ražotnes, grauti narkotiku izplatīšanas tīkli. Mūsu valsts drošības dienests lieliski sadarbojas ar kaimiņvalstīm, dažās dienās... noturot tos sabotierus, kuri Krievijas interesēs veic aizsardzības uzņēmumu dedzināšanu Igaunijā. Arī tad, kad kāds policists pastrādā kādu noziegumu, nekavējoties tiek sāktas pārbaudes un ieviestas obligātās pārbaudes pirms dienesta visā policijā.

Jo īpaši es vēlos izcelt civilo aizsardzību, kuru Dombravas kungs ir izvirzījis kā vienu no savām prioritātēm. Karš Ukrainā mums ir skaudri mācījis, ka drošība nav tikai spēja reaģēt uz jau notikušu krīzi. Tā ir valsts un sabiedrības gatavība vēl ilgi pirms tās. Ļoti ilgi šī joma tika mētāta no vienas ministrijas uz otru, pārliktas atbildības. Piemēram, lai pielāgotu patvertnei parastu pagrabu, savulaik tika prasīti absurdi un dārgi būvprojekti. Tikai tādēļ, lai ieliktu jaunas durvis un nomainītu apgaismojumu. Šī prakse sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju ir pārskatīta un ievērojami vienkāršota. Tagad valsts iestādēm un pašvaldībām ir skaidra rīcība, kā šos jautājumus risināt.

Tāpat Jānis aktīvi virza uz priekšu industriāli ražotu tipveida patvertņu būvniecību, kuras var operatīvi izvietot virs vai zem zemes atkarībā no situācijas, kas ir īpaši kritiski svarīgi mūsu bērniem gan bērnudārzos, gan skolās.

Kas ir ļoti būtiski? Ministrs nestrādā tikai savā kabinetā, viņš bieži vien dodas vizītēs un arī atbildīgos darbiniekus sūta ilgākos komandējumos uz pierobežas pašvaldībām, lai problēmas tiktu risinātas nevis e-pastos, bet ar atbildīgajiem dienestiem praktiski uz vietas.

Tiek pilnveidota arī valsts apziņošanas sistēma, testētas šūnapraides ziņas. Tiek uzlabota lietotne "112", jo sabiedrībai ir jāzina un sabiedrība tagad zina, ka apdraudējuma gadījumā valsts sistēma strādās. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam beidzot ir piešķirts nacionālo interešu objekta statuss, un apstiprināts finansējums 11 jaunu katastrofas centru būvniecībai. Un tas viss nav ilūzija, tas pavisam noteikti darbojas.

Kad tikko mūs piemeklēja vētra, iekšlietu dienesti un VUGD darbojās zibenīgi, likvidējot kritiskos postījumus jau pirmo 24 stundu laikā.

Bet tur, kur tiek konstatēta bezatbildīga valsts naudas šķērdēšana, kā, piemēram, tūkstošiem eiro vērtas dekoratīvās puķu dobes pie glābšanas centriem, Jānis Dombrava nesaudzīgi atstādina amatpersonas un uzsāk auditu.

Kolēģi, mums jāsaprot, ka tās opozīcijas partijas, kuras šodien visskaļāk kliedz un organizē šo demisijas pieprasījumu, realitātē baidās no izlēmīga un drosmīga ministra. Partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ līderi nevis ļauj ar darbiem pierādīt rīcību, bet baidās, ka tiks apturēta imigrācija, izskaustas darbības, kurās kāds ir personīgi ieinteresēts. Partijas bizness, kura saknes un bagātība gadiem ilgi ir barojusies no Krievijas un tranzīta shēmām... dažādi uzņēmumi kopā ar citiem oligarhiem ir mēģinājuši bīdīt Krievijas dzelzceļa kompāniju intereses tepat, Latvijā, pat mēģinot iefiltrēties tādā projektā kā "Rail Baltica". Un šīs partijas priekšstāvis, īsi pirms Krievija uzsāka asiņaino karu Ukrainā... ko viņš darīja? Viņš izplatīja Krievijas propagandu, izsmēja un sauca par muļķiem tos, kuri brīdināja par Putina iebrukumu un pieprasīja stingras sankcijas. Tika biedēts ar trešo pasaules karu, ja nesadarbosimies ar Krieviju. Pat tad, kad sākās atklāts genocīds pret ukraiņu tautu, joprojām turpinājās šīs pragmatiskās attiecības, kuras tika slavinātas visos veidos. Tā nevar saukties – LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.

Jurēvica kungs jau minēja vienu policistu, bet ir arī otrs. Kādreizējais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš, kurš savulaik bez žēlastības sodīja visus gan par ātruma pārkāpumiem... gan par visu... šobrīd ir kļuvis par oligarhu interešu uzticamu aizstāvi un izpildītāju. (Starpsauciens.) Joprojām viņa partija konsekventi iestājas par politiku, kas vājina mūsu valsts pamatus. Kamēr tiek attīrītas policijas rindas no dzērājšoferiem un pārkāpējiem, Zivtiņa kungs joprojām aicina izdabāt Krievijai un ignorēt draudus, ko šī agresorvalsts rada mūsu neatkarībai. Kad prasa skaidru nostāju par Ukrainas karu, joprojām ir dažādas manipulācijas un mēģinājumi novērst uzmanību.

Ja neskaita visu iepriekš minēto – robežpunktu aizstāvēšanu un citus darbus –, nevar nepieminēt to, ka Šlesera frakcija šādu rīcību uzskata par viņu interesēm neatbilstošu, jo, kā izrādās, Latvijā joprojām ir uzņēmumi, kuri sadarbojas ar slepkavu un agresorvalsts režīmu. Vēlos uzsvērt, ka tas nav nedz atbildīgi, nedz valstiski – piedalīties šajā tautsaimnieciskajā prostitūcijā. Par šo karu ik brīdi maksā Ukraina. Ar saviem cilvēkiem, ar savām asinīm viņi aizstāv mūsu brīvību, bet mūs joprojām aicina sadarboties ar tiem, kuri nogalina. Ļoti iespējams, ka par to tranzīta naudu, par kuru runā Zivtiņa kungs, lej lodes arī citu valstu pilsoņiem. Ar noziedzīgo Krievijas režīmu nav un nekādā veidā nevar būt nekāda veida sadarbība.

Kolēģi, Jānis Dombrava nav ērts ministrs. Viņš ir ārkārtīgi neērts tiem, kuri vēlas redzēt Latviju vāju, kā caurstaigājamu sētu. Viņš ir neērts tiem, kuri vēlas tirgoties ar agresoru, kuri grib pelnīt ar nelegālās imigrācijas shēmām un cilvēku kontrabandu. Šobrīd, šajā ģeopolitiskajā situācijā, pieprasīt ministra demisiju nozīmētu atvērt vārtus visiem tiem spēkiem, kas vēlas sagraut mūsu valsti no iekšienes.

Aicinu jūs nepadoties šim politiskajam teātrim, noraidīt šo un arī nākamo demisijas pieprasījumu, ļaut ministriem strādāt un veidot mūsu Latviju stiprāku.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arnoldam Jātniekam.

A. Jātnieks (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienītie kolēģi! Šodien tiek piedāvāts lemt par iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju. Aicinu paskatīties uz šo jautājumu vienkāršāk. Ko mēs šobrīd sagaidām no iekšlietu ministra? Vai mēs sagaidām, ka ministrs pieņems tikai ērtus lēmumus, lēmumus, kuri netraucē, nerada neērtības un par kuriem nebūs kritikas? Vai mēs tomēr sagaidām ministru, kurš laikā, kad tepat pie mūsu robežas ir Krievija un Baltkrievija, ir gatavs pieņemt stingrus lēmumus, jo uzskata, ka tie ir nepieciešami Latvijas drošībai? Es domāju, ka atbilde ir skaidra.

Var diskutēt par Pāternieku robežšķērsošanas punktu. Var diskutēt par to, kā konkrēts lēmums ietekmēs Latvijas pārvadātājus un uzņēmējus. Šīs bažas noteikti nevar ignorēt. Šī ir diskusija par konkrēta lēmuma pamatotību. Imigrācijas jautājumi – tas pats par sevi vēl nav pamats ministra demisijai. Jānis Dombrava ministra amatā ir nedaudz vairāk kā trīs mēnešus. Šai laikā viņš ir skaidri pateicis, ko uzskata par savām prioritātēm: Latvijas robežas drošību, nekontrolētas migrācijas ierobežošanu, civilās aizsardzības stiprināšanu un mūsu iekšlietu dienesta spēju palielināšanu. Šie ir jautājumi, par kuriem mēs šajā Saeimā jau gadiem esam runājuši. Tagad, kad ministrs mēģina šajos jautājumos rīkoties, mēs viņam prasām atkāpties.

Ko mēs īsti gribam no iekšlietu ministra? Ministrs jāvērtē pēc rezultātiem, pēc tā, vai viņa darbība stiprina Latvijas valsts drošību. Ja ministrs pieļauj kļūdas, prasīsim atbildību. Ja viņa rīcība apdraud Latvijas valsts drošību, mums ir pienākums prasīt viņa demisiju. Ministra atlaišana tādēļ, ka viņš ir gatavs pieņemt politiski neērtus lēmumus valsts drošības jautājumos, būtu ļoti slikts signāls. Šodien Latvijas iekšējās drošības sistēmai ir nepieciešama nevis kārtējā politiskā turbulence, bet gan stabilitāte un skaidra rīcība.

Es neatbalstīšu Jāņa Dombravas demisiju. Pēc viņa darba rezultātiem viņu arī vērtēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Ir jau krietni daudz pateikts par Jāņa Dombravas darbiem, kas ir paveikti šajā īsajā laikā. Tauta tos novērtē, novērtē to ieguldījumu Latvijas drošībā, Latvijas robežas aizsardzībā, to, kas ir paveikts valsts drošības dienesta stiprināšanā. Šis demisijas pieprasījums ir noteiktu spēku priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa. Vēl šorīt es cerēju, ka PROGRESĪVIE pārdomās un neatbalstīs Šlesera frakcijas iesniegto demisijas pieprasījumu. Bet šodien sanāk tā, ka Šuvajeva kunga vadītie PROGRESĪVIE iekāpj Šlesera kunga LPV vilcienā.

Šuvajeva kunga runa mani atstāja tādā zināmā vilšanās noskaņā. Vēl jau ir iespējams pārdomāt. Tā ir, ka (Starpsauciens.) Jānis Dombrava ir ministrs ar latviskas Latvijas mērķi sirdī, un tā viņš arī dara savu darbu. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņš ir neērts dažādu politisko virzienu... izdevīguma pārstāvjiem. Šodien sanāk, ka Šuvajeva PROGRESĪVOS un Šlesera LATVIJU PIRMAJĀ VIETĀ vieno šis kopīgais izdevīgums. Motīvi ir atšķirīgi, bet izdevīgums ir vienojošs, sevišķi priekšvēlēšanu laikā. Jā, Jānis Dombrava ir neērts prokrieviskajiem, kuri nespēj saraut saites ar Krievijas imperiālisma ideoloģiju, atkarību no tās un nevar atbildēt medijos, kam pieder Krima. Jānis Dombrava ir neērts arī naudas kārajiem, kuriem vienalga, kādas investīcijas ienāk Rīgā vai Latvijā, ka tikai nauda plūst. Un arī imigranti plūdīs, ja šīs investīcijas īstenos. Es runāju par "Waterfront" attīstītājiem. Runāju par tiem, kuri vēl cer uz Krievijas tranzītu. Runāju arī par tiem, kuri privātajās augstskolās "iegriezuši" biznesu, aicinot no trešajām valstīm pseidostudentus, kuri īstenībā, de facto kļūst par imigrantiem Rīgā un pārvietojas Šengenas zonā tālāk.

Jā. Jānis Dombrava ir arī neērts tiem, kuri vārdos un lozungos ir par Latvijas drošību, kuri filmējas poligonos, lai arī paši varbūt nav izgājuši pat rezervistu apmācību Latvijas bruņotajos spēkos vai iestājušies Zemessardzē un pārstāv kreisu ideoloģiju, progresīvismu un multikulturālismu, kas ir pret Latvijas nacionālajām interesēm, manā ieskatā, un pret latviskas Latvijas mērķi.

Paskatieties uz "PROGRESĪVO" jaunatnes organizāciju "Protests"! Jūs redzēsiet tur patieso partijas "PROGRESĪVIE" būtību. (Starpsauciens: "Jurģi...!")

Imigrācija tādos apmēros, kāda tā Latvijā ir bijusi līdz šim... pēdējos piecos gados, manā ieskatā, ir antikonstitucionāla. Tā ir pret Latvijas Satversmi, pret Latvijas valsts nacionālo būtību un Satversmes kodolu. Latviešu nācijas, valodas, kultūras pastāvēšana un uzplaukums cauri laikiem ir Latvijas virsmērķis, tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut imigrāciju tādos apmēros, kāda tā ir bijusi. Imigrācija ir jāierobežo. Andra Kulberga valdībai ir jāatbalsta sagatavotais pretimigrācijas plāns.

Jānis Dombrava ir ministrs, kurš savā nozarē rūpējas par šī mērķa saglabāšanu un īstenošanu.

Aicinu noraidīt demisijas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais ministr! Godātie "Nacionālās apvienības" deputāti! Noklausoties dažas jūsu uzrunas, man rodas jautājums: vai jūsu latviešu valodas prasmes ir pietiekamas? Acīmredzot jūs šīs demisijas pieprasījuma tekstu nemaz neesat lasījuši. Tādēļ es uzkāpu šajā tribīnē, lai precīzi paustu mūsu partijas nostāju.

Mums nav pretenziju pret to, ka jūs veicat reidus, meklējat tuneļus. Mums pat nav pretenziju pret to, ka jūs meklējat nazīšus "Muceniekos". Vienīgā pretenzija mums ir pret to (Starpsauciens.), ka ar saviem nepārdomātajiem lēmumiem jūs ietekmējat privāto sektoru.

Atbildot uz Jurēvica kungu repliku... kas kam zvanīja. Es jums pateikšu, kas kam zvanīja. Mūsu rīcībā ir autopārvadātāju asociācijas vēstule, kura tika adresēta arī Dombravas kungam, Kulberga kungam, Kozlovska kungam, ka šis jūsu triks nozares dalībniekiem divu dienu laikā izmaksāja pusmiljonu eiro.

Tā ka tās ir mūsu pretenzijas. Jūs varat turpināt to, ko jūs darāt. Bet, lūdzu, rokas nost no privātā sektora!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds iekšlietu ministram Jānim Dombravam.

J. Dombrava (iekšlietu ministrs).

Godātie Saeimas deputāti! Iesākumā es vēlos pateikt milzīgu paldies visiem tiem, kas ir arī šeit, zālē, un ārpus zāles un kas ir piedalījušies, lai mūsu robeža būtu drošībā, – gan robežsargiem, gan policistiem, gan karavīriem, gan zemessargiem, gan citu dienestu darbiniekiem, kuri šogad vien ir atturējuši vairāk nekā 10 tūkstošus nelegālo migrantu mēģinājumu šķērsot mūsu robežu un aizturējuši vairāk nekā simts pārvadātājus no dažnedažādām valstīm.

Šī migrācija nav vienkārši tāda pastaiga, kur imigranti no Eritrejas ir uzradušies Baltkrievijā un tad mēģina nākt mūsu robežas virzienā. Tas ir Baltkrievijas īstenots hibrīdkarš pret mūsu valsti jau kopš 2021. gada, kur cieši ar Baltkrievijas varas iestādēm ir saslēgusies kopā organizētā noziedzība, kurai ļoti nepatīk jebkuri mēģinājumi apslāpēt migrantu iespējas iekļūt Eiropā, jo tā ir zaudēta nauda. Savukārt Baltkrievijas varas iestādēm tā ir iespēja nopelnīt naudu.

Es pieļauju, ka varbūt daži vasarā, baudot laiku pie jūras, ir palaiduši garām ziņu, ka jūlijā Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu pret Baltkrievijas Republikas robežsardzes struktūru amatpersonām par noziedzīgām darbībām pret mūsu valsti. Ir skaidri pierādījumi, ka Baltkrievijas varas struktūras kopā ar organizēto noziedzību organizē migrācijas plūsmu mūsu valsts virzienā. Tas būtu tikai loģiski un pareizi, ka pilnīgi visi Latvijas politiķi nostātos pretī agresorvalstij, ka pilnīgi visi Latvijas politiķi beidzot – pēc šiem gadiem – sadzirdētu Ārlietu ministrijas un drošības iestāžu aicinājumus vispār nedoties uz šīm agresorvalstīm, nevis nākt un no tribīnes teikt, ka ir cilvēki, kuriem ir nepieciešamība piecreiz dienā braukāt turpu šurpu starp šīm abām valstīm.

Baltkrievija ir instrumentalizējusi migrāciju. Tajās dienās, kad robeža bija slēgta, pēkšņi nokritās migrācijas spiediens. Varam spekulēt, kāpēc, bet tas nokritās gandrīz līdz nullei. Tāpēc, ka, visticamāk, Baltkrievijas prezidentam ļoti nepatika, ka pēkšņi viņu cigarešu kravas nevar nonākt Latvijā, nevar citas lietas nokļūt no Latvijas Baltkrievijas virzienā. Un tad viņš sāka svērt, vai ir izdevīgāk organizēto noziedzību, kas ir saistīta ar dažādu kontrabandas preču apriti, stiprināt vai atstāt spēkā visu šo migrantu biznesu, kas viņam tur notiek. Pēc tam robeža tika atvērta. Migrācijas spiediens atkal palielinājās līdz brīdim, kad sākās operācija "Vilkatis", kurā ar lielu aktivitāti pieslēdzās aizsardzības dienesti, un mums ir izdevies kolektīvi šo migrācijas spiedienu atkal mazināt. Šis ir hibrīdkarš starp Baltkrieviju, no vienas puses (kuru atbalsta arī Krievija), un Latviju, Lietuvu un Poliju, no otras puses.

Šajā cīņā ir tikai divas puses, un katram ir jāizvēlas, kurā pusē viņš vēlas atrasties. Nav nekādas pelēkās zonas. Ir konkrēti aicinājumi. Ja jums ir aicinājums nedoties uz agresorvalsti, kurā ir paaugstināti izlūkošanas riski, tad jūs nedodaties, nevis aizbraucat uz Baltkrieviju un varbūt kļūstat par viņu KGB aģentu.

Es iekšlietu ministra amatā nedaru neko tādu, ko nevarētu darīt jebkurš cits, kuram ir vēlme stiprināt mūsu valsts drošību. Es ceru, ka pienāks diena, kad mums Saeimā nebūs jāklausās personas, kas mēģina normalizēt agresorvalstis, kas vēršas pret mūsu pašu valsti.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Jānim Dombravam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 64, atturas – nav. Lēmuma projekts noraidīts.

Ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Jānis Dinevičs, Armands Krauze, Līga Kļaviņa, Līga Gintere un Jānis Eglīts lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā". Deputātiem iebildumu (Starpsauciens: "Ir iebildumi!")... ir iebildumi. (Starpsauciens: "Kuram ir iebildumi?" Starpsauciens.) Kuram, lūdzu, ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām ar lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim", ko ir iesnieguši deputāti Edmunds Zivtiņš, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Jeļena Kļaviņa, Viktorija Pleškāne, Ilze Stobova, Ričards Šlesers, Jekaterina Drelinga, Maija Armaņeva un Kristaps Krištopans.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Nelielai atkāpei no šī visa – tikai tāpēc, ka mēs šobrīd runāsim par Riharda Kozlovska demisiju. Vēl nesen viņš bija iekšlietu ministrs, faktiski ar nelieliem pārtraukumiem no 2011. gada bija šajā amatā.

Zināt, kas ir pats komiskākais? Pats komiskākais ir tas, ka visi iepriekšējie runātāji no "Nacionālās apvienības" – visi kā viens – pateica, nu, ja mēs tā analizējam, tikai vienu tēzi, un tā ir: Rihards Kozlovskis no 2011. gada nav rūpējies par mūsu valsts robežas drošību (Starpsauciens.), nav rūpējies par to, lai mums nebūtu nelegālie migranti. (Starpsaucieni.) Tātad visas runas, visas kā viena... Un vēl ministra kungs Dombrava piezīmēja (Starpsauciens.), ka tas viss ir saistīts un saaudzis cieši ar noziedzīgām struktūrām. Tātad Riharda Kozlovska darbība no 2011. gada ir veicinājusi to, lai Iekšlietu ministrija vai kas... viss... būtu saaugusi kopā ar noziedzīgām struktūrām. Manā skatījumā, tas ir absurds.

Bet šodien, cienījamie kolēģi, vēršu jūsu uzmanību, ka mēs nerunāsim par vienu neveiksmīgu lēmumu, par tikai un vienīgi vienu amatpersonu vai par kādu atsevišķu problēmu. Es gribu celt gaismā jautājumu par politisko atbildību, par to, vai ministrs, kura pārziņā ir viena no valstij stratēģiski svarīgākajām nozarēm, ir spējis nodrošināt tās stabilitāti, drošību un nepārtrauktu darbību.

Jā, es šodien frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vārdā Saeimu aicinu lemt par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim. Šis aicinājums nav balstīts tikai uz kādu vienu epizodi, tas ir balstīts uz vairāku nopietnu problēmu kopumu, kas skar valsts kritisko infrastruktūru, kiberdrošību, sakaru drošību, nacionālo aviokompāniju un visbeidzot – Latvijas valsts spēju krīzes situācijā nodrošināt valstiskās pamatfunkcijas.

Pirmkārt, politiskā atbildība par ministrijas pārraudzībā esošajām institūcijām. Satiksmes ministrija nav tikai iestāde, kas izstrādā politikas dokumentus un normatīvo aktu projektus. Ministrijas kompetencē ir arī tās padotībā esošo iestāžu un kapitālsabiedrību darbības nodrošināšana un koordinēšana. Ministram kā politiskajam vadītājam ir pienākums uzraudzīt tās institūcijas, kuras nodrošina valstij un sabiedrībai kritiski svarīgus pakalpojumus. Es uzsveru – kritiski svarīgus pakalpojums. Tāpēc šodien jautājums nav – vai ministrs pats uzlauza Csdd datubāzi? Protams, ne. Jautājums ir cits – vai ministrs kā politiskais vadītājs ir nodrošinājis tādu pārvaldības sistēmu, kurā kritiskās... vai infrastruktūras aizsardzība ir pietiekama. Un šeit mums ir ļoti nopietns iemesls atbildēt, ka – nē, nav. Viņš nav to nodrošinājis.

Otrais jautājums – Csdd kiberdrošības krīze. 2026. gada augustā Csdd piedzīvoja nopietnu kiberuzbrukumu. Es pat teiktu, ka tas ir visnopietnākais kiberuzbrukums, kāds mums jebkad bijis. "CERT.LV" informē, ka uzbrucēji laika posmā no 8. līdz 10. augustam ieguva vēsturisko maksājumu kvīšu datus. Ietekmēti ir aptuveni 1,2 miljoni fizisko personu un apmēram 200 tūkstoši juridisko personu. Tie nav vienkārši skaitļi. Tie ir Latvijas cilvēku dati: personas kodi, vārdi, uzvārdi, adreses, transportlīdzekļu numurzīmes, uzņēmumu dati, maksājumu informācija. Mēs runājam par valsts kapitālsabiedrību, kurai Latvijas sabiedrība ir uzticējusi ārkārtīgi lielu daudzumu sensitīvas informācijas. Datu valsts inspekcija jau ir sākusi pārbaudi, tostarp vērtējot, vai Csdd bija īstenojusi atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus personu datu aizsardzībai.

Es gribu uzsvērt vienu lietu. Mēs nepasludinām nevienu Csdd amatpersonu par vainīgu no šīs tribīnes un no šīs zāles. To noskaidros pārbaudēs, izmeklēšanā un visos atbilstošajos procesos. Bet politiskā atbildība ir kas pavisam cits. Šajā zālē mēs varam runāt tikai un vienīgi par politisko atbildību.

Politiskā atbildība sākas tajā brīdī, kad mēs redzam, ka sistēmā ir noticis liela mēroga incidents.

Vēl satraucošāks kļūst jautājums par pārvaldību. Ja pēc šāda incidenta Csdd valde un padome atkāpjas no amata bez izmeklēšanas un kļūdu labojuma, tas nozīmē, ka stratēģiski svarīgā valsts kapitālsabiedrībā vienlaikus rodas gan kiberdrošības, gan vadības krīze. Tad mums neviļus rodas jautājums: kas šo institūciju uzrauga? Atbilde – Satiksmes ministrija, un politiski par uzraudzību atbild personīgi satiksmes ministrs.

Trešais punkts. Ja ievērojāt, es eju pēc punktiem. Man būs vēl vairāki punkti, šobrīd trešais – vētra un sakaru drošība.

Kolēģi, šis jautājums ir vēl plašāks. Mēs nesen piedzīvojām spēcīgu vētru, kas ļoti skaidri parādīja, cik ievainojama var būt mūsu kritiskā infrastruktūra. Kā lēš aculiecinieki un pētnieki, šī vētra bijusi stiprākā kopš 1966. gada un aptvēra, tā teikt, visu Latvijas Republikas teritoriju. Vētras rezultātā daudzviet tika traucēta elektroapgāde un sakari. VARAM pēc vētras norādīja, ka atsevišķās vietās sakari joprojām ir traucēti vēl tagad.

Nelielai atkāpei – vakardien sazvanījos ar kolēģi Vili Krištopanu, kurš ar vairākiem domubiedriem ar zāģi rokā attīrīja ceļus, lai avārijas dienesti varētu tikt līdz mājām, lai pieslēgtu elektrību. Tātad vēl vakardien.... Vakardien bija trešdiena. Beidzamajai mājai leišmalē pieslēdza elektrību trešdienas rītā.

Un vēl nelielai atkāpei. No šīs tribīnes es lūgtu iekšlietu dienestiem šo informāciju pārbaudīt. Saņēmu informāciju, ka tanī brīdī, kad Latgales pierobežā nebija sakaru, cilvēki, lai sazinātos ar ārpasauli, izmantoja mūsu nedraudzīgo valstu sakaru torņus. Jautājums ir ļoti būtisks – kāpēc pie mums nestrādāja, bet aiz robežas strādāja? Tātad šo – iekšlietu ministrs ir prom – gan vajadzētu pārbaudīt un izdarīt secinājumus, kāpēc tas ir iespējams.

Nelielai atkāpei es gribētu atgādināt to, ko mēs izdarījām kā Saeima – tāpēc es saku "mēs" –, likvidējot radiostaciju... Latvijas radiostaciju, kas vēstīja krievu valodā. Es jums varu pateikt, ka mēs šeit zaudējam informatīvā kara ietvaros. Mēs zaudējam tāpēc, ka šo frekvenci nekavējoties pārņēma Baltkrievija. Šobrīd pierobežā raida... tikai viņi raida ne mums draudzīgu informāciju.

Šis ir jautājums, kāpēc es vispār runāju par to, ka politiķi nedrīkst vadīties pēc kaut kādas mirkļa impulsīvās rīcības un domām. Jāpadomā pāris gājienu uz priekšu un jāsaprot, ka šādi lēmumi tiešā mērā iedragā mūsu drošību.

Savukārt Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs informēja, ka plašie elektroapgādes traucējumi ietekmēja arī tā infrastruktūru. Gandrīz divām trešdaļām Latvijas Valsts radio un televīzijas centra torņu bija īslaicīgi elektrības traucējumi, bet daļa torņu turpināja darboties ar ģeneratoriem. Kāpēc tikai daļa?

Un te mēs nonākam pie jautājuma, kas vairs nav tikai par neērtībām cilvēkiem vai kādam atsevišķam indivīdam. Sakari ir valsts drošības jautājums. Krīzes situācijā sakari nodrošina saziņu starp iedzīvotājiem un operatīvajiem dienestiem. Sakari nodrošina valsts pārvaldes darbu. Sakari nodrošina aizsardzības un drošības institūciju koordināciju. Sakari nodrošina spēju valstij turpināt funkcionēt ārkārtējā situācijā.

Ja krīzes brīdī nav iespējams sazināties, tad jautājums vairs nav tikai, vai cilvēkam ir internets, vai cilvēkam ir telefonsakari vai to nav. Jautājums ir, vai valsts spēj sevi pārvaldīt krīzes situācijā. Pirms pāris gadiem Saeimā pacēlās jautājums, ko Saeima darīs, ja būs ārkārtēja situācija. Tad tika izspēlēts modelis, ka katrs varēs palikt savā vietā, pieslēgties caur internetu Saeimas platformai un attālināti veikt darbu. Šī krīze parādīja, ka tas nav iespējams. Nē, nevis nav iespējams, bet var nebūt iespējams. Tāpēc es runāju par valsts pārvaldi. Jo šinī gadījumā, ja mēs raugāmies tādos mērogos, tad ir pilnīgi skaidrs, ka... Kurš pārvaldīs valsti?! Kurš pārvaldīs valsti, ja 100 deputātiem nebūs iespējas pieslēgties caur kaut kurieni un kaut kā pārvaldīt to visu?! Ir kaut kādas vietas, kur jāsatiekas? Ir kaut kādi atrunāti noteikumi, kā rīkoties? Nav? Pie tam šīm vietām ir jābūt viens, divi, trīs. Ir jābūt slepenai sēdei šeit. Ir jāatrunā visi šie jautājumi. Tā ir ļoti vieglprātīga pieeja, ka tad, kad būs, tad mēs risināsim.

Vēl būtiskāk – vai valsts spēj saglabāt savu funkcionālo neatkarību, drošību un spēju īstenot suverēnu varu šādos gadījumos? Tieši tāpēc sakaru infrastruktūras noturība ir nacionālās drošības jautājums. Mēs šodien redzam, ka pats satiksmes ministrs pēc vētras ir uzdevis līdz 11. septembrim sagatavot jaunu sakaru nozares noturības plānu ārkārtējiem apstākļiem. Bet tas atkal ir jautājums. Atkal rodas nākamais jautājums – kāpēc šāds plāns tiek gatavots tikai un vienīgi pēc krīzes? Kāpēc kritiskās infrastruktūras noturība netika pietiekami nodrošināta pirms krīzes?

Valsts pārvaldībā nav tāda principa – vispirms notiek krīze, pēc tam mēs izstrādājam plānu. Tāds princips nedrīkst būt pieļauts. Krīžu pārvaldība nozīmē gatavību pirms krīzes, īpaši valstī, kas atrodas tik nopietnos un sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos.

Ceturtais, katastrofālā "airBaltic" finanšu situācija. Cienījamie kolēģi, tagad par Latvijas nacionālo aviokompāniju. "airBaltic" nav parasts uzņēmums. Tas ir sarežģīts, nozīmīgs uzņēmums Latvijas ekonomikā. Tas ir stratēģiski svarīgs Latvijai. Tas ir ļoti būtisks starptautiskajai sasniedzamībai un Rīgas lidostas attīstībai. Tieši tāpēc jautājums par "airBaltic" nav tikai uzņēmuma vadības jautājums, tas ir valsts kapitāla pārvaldības jautājums. Skaitļi ir ļoti nopietni, jau sākot no 2024. gada, kad "airBaltic" zaudējumi bija vairāk nekā 118 miljoni eiro, 2025. gadā – 44,3 miljoni. Jūs atceraties, kā mēs norakstījām parādu – divu gadu laikā vairāk nekā 162 miljoni eiro zaudējumi. 2025. gada beigās uzņēmuma pašu kapitāls bija mīnus 183,6 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka uzņēmuma saistības pārsniedz tā aktīvus gandrīz par 184 miljoniem eiro.

Fiskālās disciplīnas padome šo situāciju raksturojusi kā būtisku strukturālu problēmu uzņēmuma finansēs. Bet ar to jau viss nebeidzas. "airBaltic" kredītreitings ir pazemināts līdz CCC+ līmenim, obligāciju ienesīgums sasniedz aptuveni 58 procentus. Tas nav normāla, stabila, finansiāli veselīga uzņēmuma riska līmenis, tas ir signāls par ārkārtīgi augstu investoru uztverto risku. Turklāt "airBaltic" obligāciju nosacījumi paredz vismaz 25 miljonu eiro likviditāti katra ceturkšņa beigās, bet Fiskālās disciplīnas padome norādījusi, ka uzņēmums šo prasību nespēj pastāvīgi nodrošināt. Un ko dara valsts? Valsts aizdod uzņēmumam naudu. Šī gada pavasarī – 30 miljonus eiro, pēc kāda laiciņa, vasarā, atkal runa ir par 30. Nu, šeit jābūt precīzam – no 0 līdz 30. Valdības dokumentos jau tika atzīts, ka pastāv risks, ka šis aizdevums noteiktā termiņā var netikt atmaksāts vai var būt nepieciešama tā pārstrukturēšana vai pat konvertēšana pašu kapitālā. Vēl vairāk – tika lēsts, ka nākamās ziemas sezonas nodrošināšanai uzņēmumam varētu būt nepieciešami vēl 100–150 miljoni eiro, bet augustā Ministru prezidents publiski runāja par nepieciešamību pieprasīt jau 225 miljonus eiro pagaidu finansējuma.

Kolēģi, šeit vairs nav runas tikai par vienu sliktu finanšu gadu. Mēs runājam par uzņēmumu, kuram divus gadus pēc kārtas ir bijuši ievērojami zaudējumi. Ir negatīvs pašu kapitāls 183,6 miljonu eiro apmērā. Kredītreitings ir pazemināts uz CCC+. Obligāciju ienesīgums sasniedz vien 58 procentus. Pastāvīgi nepieciešams valsts finansējums. Un vienlaikus tiek runāts par nepieciešamību piesaistīt vēl simtiem miljonu eiro. Tā ir sistēmiska problēma.

Fiskālās disciplīnas padome ir norādījusi uz vēl svarīgāku aspektu – līdzšinējai valsts pieejai lielā mērā esot bijusi finansētāja, nevis pietiekami prasīga un kvalificēta kapitāla īpašnieka loma. Tieši šī ir ministra politiskā atbildība, jo valsts nav tikai maksātājs, valsts ir īpašnieks, un īpašniekam ir pienākums uzraudzīt, kā tiek pārvaldīts uzņēmums, kurā ieguldīta Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Tas ir ļoti, ļoti būtiski.

Piektais jautājums, kuram gribu šodien pieskarties, – jautājums, kas nav par krīzi, godātie kolēģi. Ja mums būtu tikai viena problēma, mēs varētu runāt par nejaušību. Ja būtu viens incidents, mēs varētu runāt par neparedzētu apstākļu sakritību. Mums vienlaikus ir CSDD kiberdrošības krīze, CSDD vadības krīze, milzīga apjoma personu datu noplūde, sakaru infrastruktūras ievainojamība vētras laikā, nepieciešamība pēc jauna sakaru noturības plāna pēc krīzes.

Gadiem ilgi "airBaltic" ir uzkrāti zaudējumi, negatīvs pašu kapitāls 183,6 miljonu eiro apmērā, CCC+ kredītreitings, 58 procenti obligāciju ienesīguma... Ziniet, par ko es vispār nerunāju? Es šeit vispār nerunāju par Latvijas ceļiem, par ceļu attīstību, par to, ka pa šiem 30 gadiem Igaunija ir uzbūvējusi 200 kilometrus automaģistrāļu, Lietuva – 150 kilometrus automaģistrāļu, Latvija – ieklausieties! – 11 kilometrus, un tie ir beidzamie apvedceļa kilometri.

Es pat nerunāju par "Rail Baltica", kas ir lielākā afēra Latvijas pastāvēšanas vēsturē – to nekad nepabeigs. Pat ja mums uzdāvinātu, mēs nevarētu apkalpot, jo tas prasītu pārāk lielus līdzekļus, kaut gan iespējas ir. Es pastāstīšu, kādas tās ir. Tam ir jānāk nevis no mūsu nodokļu maksātāju naudas, bet no Eiropas naudas, ja Eiropa grib šo finansēt. Brīdī, kad šī līnija izietu caur Ādažu poligonu, brīdī, kad tā Rīgā šķērsotu pa Ziemeļu koridoru Daugavu, brīdī, kad savienotu Rīgas ostu ar Rīgas lidostu un aizietu tālāk uz Eiropu, šim jautājumam parādītos jēga... militārā komponente un Latvijas intereses.

Iesim tālāk, kolēģi! Desmitiem un potenciāli simtiem miljonu eiro nepieciešamība no valsts vai citiem finansiāliem avotiem, kas šobrīd ir paredzēti šiem projektiem, nav Latvijas interesēs. Un problēmu kopums vairs nav nejaušība – tas ir pārvaldības kvalitātes jautājums.

Ko mēs šodien vērtējam? Gribu pilnīgi skaidri pateikt... Vai Rihards Kozlovskis personīgi ir vainīgs kiberuzbrukumā? Mēs nevērtējam. Vai viņš personīgi ir vainīgs vētras radītajos postījumos? (Starpsauciens.) Vai varbūt vērtējam, vai viņš pats ir radījis "airBaltic" zaudējumus? Domāju, ka ne. Un domāju, ka vairākums pateiks, ka ne. Mēs vērtējam ko citu – vai ministrs ir pietiekami labi pildījis savu politisko vadību, pārraudzības un kapitāla īpašnieka funkciju? Un atbilde ir – nē.

Valsts drošība, kolēģi, sākas ar valsts spēju funkcionēt. Mēs daudz runājam par nacionālo drošību, aizsardzību, NATO, militārajām spējām, robežu. Tas viss ir ārkārtīgi svarīgi. Bet valsts drošība nav tikai tanki un karavīri. Valsts drošība ir arī sakari, enerģija, enerģētika, datu drošība, transports, aviācija, kritiskā infrastruktūra, spēja nodrošināt valsts iestāžu darbu krīzes laikā. Ja krīzes situācijā pārtrūkst sakari, ja tiek kompromitēti miljonu cilvēku dati un ja kritiskas valsts kapitālsabiedrības vienlaikus nonāk vadības krīzē, tad mums, tai skaitā politiķiem, ir jāuzdod jautājums par valsts kopējo noturību. Tāpēc šis nav jautājums tikai par Satiksmes ministrijas birokrātiju. Tas ir jautājums par Latvijas valsts drošību un spēju funkcionēt.

Godātie kolēģi, tieši tāpēc šodien aicinu Saeimu rīkoties. Ministrs nevar piesaukt politisko atbildību tikai tad, kad viņam viss izdodas, vai tad, kad ir jāpārgriež kāda lentīte pie jaunatklāta ceļa posma vai uzņēmuma. Politiskā atbildība ir nepieciešama arī tad, kad sistēmas, kuras viņš vada, nonāk smagā krīzē. Un politiskā atbildība nav tikai spēja pēc notikušā izveidot darba grupu. Tā nav tikai spēja apsolīt jaunu plānu vai vēlreiz atrast budžetā naudu. Politiskā atbildība nozīmē arī spēju atzīt, ka līdzšinējā pārvaldība nav bijusi pietiekami laba.

Mēs nevaram bezgalīgi finansēt problēmas. Mēs nevaram katras krīzes beigās izveidot jaunu komisiju. Mēs nevaram gaidīt nākamo kiberuzbrukumu, nākamo vētru vai nākamo finanšu krīzi, lai tikai tad sāktu domāt par noturību. Mēs nevaram sagaidīt, ka Latvijas nodokļu maksātāji atkal un atkal būs pēdējais finansējuma avots uzņēmumam, kuram nav izdevies nodrošināt pietiekamu finanšu stabilitāti.

Noslēgumā, kolēģi, jautājums ir ļoti vienkāršs: vai mēs uzskatām, ka šāds pārvaldības rezultāts ir labs un pietiekams, vai mēs uzskatām, ka ministrs, kura pārraudzībā ir kritiskā transporta un sakaru infrastruktūra, pēc šādu problēmu kopuma var turpināt vadīt nozari tā, it kā nekas nebūtu noticis? Jāteic, ka gan es, gan mūsu frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ uzskata, ka ne.

Tieši tāpēc šodien es un frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ aicinām Saeimu atjaunot vienu ļoti būtisku principu Latvijas politikā – principu, ka ministrs nav tikai cilvēks, kurš paraksta dokumentus. Ministrs ir politiski atbildīgs par to, lai viņa pārziņā esošā sistēma darbotos, lai valsts kapitālsabiedrības tiktu profesionāli pārvaldītas, lai kritiskā infrastruktūra būtu droša, lai krīzes laikā valstij būtu sakari, lai Latvijas iedzīvotāju dati būtu aizsargāti, lai stratēģiski svarīgi uzņēmumi netiktu nostādīti situācijā, ka tiem atkal un atkal ir nepieciešama valsts nauda.

Ja ministrs šo atbildību nespēj nodrošināt, tad demokrātiskā parlamentārā sistēmā ir viens ļoti skaidrs instruments – neuzticība. Tāpēc aicinu Saeimas deputātus balsot "par" neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim. Tas nav balsojums pret vienu cilvēku, tas ir balsojums par politisko atbildību. Tas ir balsojums (ko apliecina arī "Nacionālās apvienības" iepriekš izteiktās runas) par drošu valsti. Tas ir balsojums par atbildīgu rīcību ar nodokļu maksātāju naudu. Tas ir balsojums par to, lai Latvijas valsts kritiskā infrastruktūra būtu gatava krīzei pirms, nevis pēc tās.

Cienījamie kolēģi, aicinu balsot "par" satiksmes ministra Riharda Kozlovska demisiju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Gribu izstāstīt "skaistu" stāstu, kā es uz savas ādas izmēģināju vilcienu darbību Latvijā. Tā kā mums ir daudz problēmu ar nepieciešamību būvēt "Rail Baltica", es uzupurējos, lai gan man patīk braukt ar mašīnu uz Tallinu, un nopirku "Elron" biļeti svētdien no rīta līdz Tartu.

Aizbraucu līdz Siguldai. Skaista stacija, skaists parks, autostāvvietas... drusciņ izbrīnīja, ka nebija neviena cilvēka. Domāju, varbūt slēgtas durvis, bet durvis bija vaļā. Aizgāju uz peronu... pēc astoņiem no rīta – vilciens no Rīgas... nav neviena cilvēka. Izrādījās, ka es biju vienīgais. Lielisks "Elron" vilciens! Jūs zināt – igauņi Šveicē iepirkuši "Stadler". Jauki, patīkami... jutos kā Ziemeļkorejas diktators – viens pats vagonā. (Starpsauciens.) Tikai trīs pieturas no Rīgas līdz Igaunijas robežai: Sigulda, Cēsis un Valmiera. Cēsīs neiekāpa neviens! Man jau pavisam liels prieks. Domāju, ka Valmierā arī neiekāps. Kas tev deva! Iekāpa trīs. Nevis Valkā, bet Valgā. Iekāpa trīs, kas brauca... nē, piedošanu, Valmierā... viņi brauca uz Valgu, jo igauņiem pietura ir Valgā. Un Valgā iekāpa vairāki cilvēki, kaut kādi jaunieši, jau kādi 10–20.

Ir divas lietas. Vilciens brauca maksimāli ar 120 kilometriem stundā, jo diezgan lieli attālumi – starp šīm pieturām 30–40 minūtes. Jāteic, ļoti eleganti. Ja mēs palielinātu uz esošās trases... līdz 200... ko igauņi ir izmēģinājuši vienā posmā starp Tartu un Tallinu... protams, mēs varētu braukt līdz Viļņai vai Varšavai, kā saka, dziedādami.

Bet kas sākās Igaunijā? Igaunijā tas pārvērtās par mazu ciematiņu reģionālo vilcieniņu – ik pēc divām trim minūtēm kāda maza pieturiņa. Un vidējais ātrums nokrīt uz apmēram 40–60 kilometriem stundā... līdz Tartu. Tālāk es nebraucu, izkāpu Tartu. Domāju, ka tā ir svētdiena, un svētdien varbūt visi brauc pretējā virzienā... tāpēc atpakaļceļā braucu pirmdien. Nu tieši tas pats! Varu parādīt fotogrāfijas. Jau ieliku tviterī, varat apskatīties. Atkal viens pats lepni braucu un aizbraucu līdz Rīgai... izmēģinājuma pēc.

Un tad es sāku domāt – kur ir problēma ar "Rail Baltica"? Un šodien – tavu brīnumu! – "Dienā" ir intervija ar satiksmes ministru. Sapratu, ka diemžēl satiksmes ministrs nesaprot nevienu no šīm ātrvilciena problēmām, jo vienkārši tās nav pētījis.

Pirmā lieta, ko gribu pateikt mūsu godājamam Kozlovska kungam, –ātrvilcieni, kas brauc ātrāk par 250–350 kilometriem stundā, tiek nodrošināti tikai starp tādām pilsētām, kurās nav mazāk par pusotra diviem miljoniem... Kāpēc? Tāpēc, ka tad ir pa nullēm, jo nav nekādas rentabilitātes – ātrumam palielinoties, enerģijas izdevumi pieaug kvadrātā... gan elektrības, gan... neatkarīgi, ar ko brauc – fosilo kurināmo vai elektrību... kļūst ārkārtīgi dārgi.

Igauņiem pilnīgi pietiek ar diviem vilcieniem. Viņus apmierina, ja vajag pa retam atbraukt uz Latviju. Bet viņi nebrauc uz Latviju. Lielākoties, braucot no Tartu vai Tallinas, visi izkāpj Valkā. Un ar to viņi braukšanu pabeidz. Faktiski igauņiem ir tikai divi galvenie maršruti: viens ir uz Tartu, otrs – neuzbūvētais – uz Pērnavu. Ja jautā, kurš ir ieguvējs, Kozlovska kungs žurnālistam atbild, ka nevar pateikt, kura no Baltijas valstīm šo projektu realizē labāk. Šo projektu realizē labāk igauņi, jo viņi tāpat nebrauks tālāk.

Un tad ir nākamā problēma. Ar vilcienu brauc, maksimums, 500–600 kilometrus. Ja ir jābrauc tālāk, tad jau lido ar lidmašīnu. Tātad igauņu galamērķis ir Viļņa, uz kurieni nedēļā brauc divi trīs cilvēki, jo pārsvarā, kā jau es teicu, viņi brauc uz Tartu un Pērnavu. Igauņi būs ieguvēji, uzbūvējot šo ātrvilciena līniju. Ja Latvija pateiktu, ka mēs nebūvējam, igauņiem ne silts, ne auksts, jo viņi jau līdz Pērnavai šo līniju ir uzbūvējuši.

Nākamais. Tādi vilcieni, kurus mēs gribam... līdz Varšavai vai Berlīnei... atmaksājas, ja tie ir nakts vilcieni, kad cilvēki tajos guļ un nav svarīgi, vai brauc ar ātrumu 200, 240 vai 300 kilometru stundā.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, es atgādinu, ka lēmuma projekts ir par demisijas pieprasīšanu.

A. Kiršteins. Tas arī ir par demisijas pieprasīšanu – par to, ka diemžēl mūsu satiksmes ministri... ne no vienas frakcijas, kas ir vadījuši... nav izanalizējuši šo lietu un nevar ieņemt šo amatu, kā jūs saprotat. (Starpsauciens.)

To zināja jau 19. gadsimtā. Pirmais ātrvilciens, kas šķērsoja Latviju, nebija vietējais, tas bija Pēterburga–Parīze, jo jau tajā laikā abās pilsētās bija vairāk par vienu miljonu... Klasisks nakts vilciens. Tagad (Nav saklausāms.)... ekspreši. Un, kad Krievijā bija revolūcija, šie vilcieni gāja arī līdz Rīgai.

Tātad šis projekts ir pilnīgi nederīgs. Pasažieru nebūs, neviens ar to nebrauks. Mēs velti tērējam laiku. Ja ministrija to nesaprot un stāsta: mēs nezinām, kad būs nauda, tikai kaut kādā nākamajā vai aiznākamajā gadā uzzināsim, tad vēl skatīsimies... un tā tālāk.

Otrs – muļķošana par kravām. Jau vairākas reizes esam teikuši, ka deputātiem nav iesniegts kravu aprēķins. Šai pašā žurnālā... vai avīzē... mums Ašeradena kungs no Jaunās VIENOTĪBAS stāsta, ka tikšot pabeigts jauns pētījums, amerikāņu un kaut kāda spāņu kompānija taisot jaunu pētījumu. Mēs esam iztērējuši miljonus... dažādi ministri, ne tikai tagadējais Kozlovska kungs... pētījumiem! Cik kravu vedīs pa šo dzelzceļu? Mums bija... desmitiem miljonu, tad – 20 miljoni, tagad labojums – 10 miljoni. Nekādu 10 miljonu kravu nav ziemeļu–dienvidu virzienā.

Kas ir ārkārtīgi interesanti – šādā ātrvilcienu maršrutā nemaz kravas nevar pārvadāt, jo mēs reāli plānojam 290 vai cik... tad nemaz kravas nevar vest, tāpēc ka kravas rada trīsreiz četrreiz lielāku slodzi un ir vajadzīgas pavisam cita tipa sliežu konstrukcijas, kuras var viegli sabūvēt.

Respektīvi, pabeidzot šo tēmu, varu pateikt, ka nekad šī vilciena nebūs, nekad nebūs pusotra divu miljonu iedzīvotāju ne vienā, ne otrā šī maršruta galā. Un nekad šī dzelzceļa līnija netiks uzbūvēta. Kāpēc mēs šodien atkal balsojam par zemju atsavināšanu kaut kādai citai trasei, ja mums ir pilnīgi neaizpildīta esošā trase, ļoti lieliska – no Tartu caur Valgu, Rīgu līdz Viļņai. Mums jau tā ir! No Viļņas jūs varat mierīgi braukt uz Varšavu un tālāk – pa visu pasauli.

Vēl viena lieta. Tiek pieminēta Satiksmes ministrijas atbildība par to, ka pazuda valsts kompānijas Lmt... daļēji Latvijai piederošās kompānijas... sakari. Es dzīvoju pie Baltezera, "Tele2", privātā kompānija, strādāja bez problēmām.

Satiksmes ministrs šodien intervijā saka ļoti gudru domu... var pārsmieties... esot jāpārbauda, jāveic inventarizācija – vai, kur un cik ģeneratoru ir Latvijā. Redziet, kāda elementāra lieta! Nevis katrā pagastā ir ģeneratori, bet mums tie ir jāsaskaita. Neviens līdz šim brīdim nav iedomājies, ka tādi ģeneratori vispār ir vajadzīgi.

Bet es jums pateikšu, kāpēc nav šo ģeneratoru. Tāpēc, ka pagastos vairs nav naudas. Tāpēc, ka Latvija, tāpat kā Malta, kura ir ļoti maziņa, ir viena līmeņa pašvaldību valsts. Kad likvidēja divu līmeņu pašvaldības, likvidēja arī naudu pagastu mazajās pašvaldībās, un ar to pašu ģeneratori tika vai nu izpārdoti, vai nozagti. To mēs nezinām. To tur nav, un nekas nemainīsies. Skaidrs, ka šī administratīvā sistēma – krīzes vadības sistēma – bija ne pārāk veiksmīga, un to mēs tagad redzam.

Nākamais diezgan būtiskais jautājums, kuru pieminēja, – Csdd afēra. Kāpēc ministrs nenāk un nestāsta, ka tā bija vistīrākā zagšana? Es jums tūliņ pateikšu. Sākumā, izlasot, ka Csdd ir pārskaitījis deviņus miljonus eiro "Tet", es domāju, ka viņi ir kaut ko pirkuši, modernizējuši informācijas tehnoloģiju sistēmas, nopirkuši modernus, ātrus amerikāņu datorus, kā saka, kādus dzelžus. Izrādās – nē. Viņi ir maksājuši par padomu došanu – deviņus miljonus tikai par padomu došanu! Viņiem pašiem ir desmitiem IT speciālistu, "Tet", valsts uzņēmumā, arī ir IT speciālisti. Ko viņi dara? Viņi pārskaita šo naudu diviem apakšuzņēmumiem, viens no tiem... atcerieties, Eiropas prokuratūra ieteica arestēt... 21 cilvēku aizturēja. Tātad divas firmiņas sadala šo naudu par padomu došanu. Visos šajos uzņēmumos ir IT speciālisti, kuri nav uzskatījuši par vajadzīgu griezties pie "CERT.LV", valsts uzņēmuma, kuram ir jāatbild par drošību. Un visi sēž... un ministrs saka: vai dieviņ, jāpaskatās, kas tur bija.

Nekāda prokuratūra, protams, neko nedarīs, jo, kā mēs redzam, tā pati kompānija, kas nevarēja nodrošināt... un sagrāva iepriekšējo balsošanas sistēmu Centrālajā vēlēšanu komisijā, ir tikusi pie šīs naudas. Un visur diemžēl mēs redzam Jaunās vienotības cilvēkus, sākot ar Csdd priekšsēdētāju, ja nemaldos, bijušo. (Starpsaucieni.) Tēvzemietis pirms tam bija, jā, bet pēc tam... pie jums. Tā ka, loģiski, nekāda prokuratūra neko nedarīs un neskatīsies. Mums ir šāda ministrija.

Tagad pēdējais jautājums – vai ir vērts balsot pret ministru? Bet kas nāks vietā? Kurš nāks vietā? Kurš vispār elementāras lietas ir paskatījies, ka šeit nav iedzīvotāju? Kurš ir izlasījis elementāru lietu, kas ir katrā rokasgrāmatā, ka, ja būvē ātrvilciena līniju, reģionā ir jābūt, minimums, 9 līdz 10 miljoniem iedzīvotāju? Cik mums Baltijas valstīs ir iedzīvotāju? Vai kāds vispār zina? Vai mums ir palikuši pieci miljoni? Mums pat ir divreiz mazāk. Kam no ministriem ir dūša pateikt, ka šis ir krāpniecisks naudas atmazgāšanas projekts, kurš ir izdevīgs tikai būvniekiem, kas par trīskāršām cenām... nu, valdībai pietuvinātiem būvniekiem, kas par trīskāršām cenām kaut ko betonē, pievelk, pārdod un iepērk. Nu, nekas te nebūs. Nav tādu cilvēku, es neredzu. Tātad tā vietā, lai pateiktu, ka jāmaina visa sistēma, mēs tagad kaut kādu zobratiņu tramdīsim un bakstīsim, un mēs zinām, ka vietā neviens nenāks.

Tāpēc es personīgi atturos, ne "par", ne "pret", jo nav nekādas jēgas. Es domāju, ka jāskatās būs pēc jaunās Saeimas vēlēšanām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

Vai jums pietiks ar piecām minūtēm?

J. Eglīts (NA).

Godātie kolēģi! Līdz vēlēšanām ir palicis vairs tikai mēnesis. Taču mums arvien vairāk un vairāk nāk demisijas pieprasījumi, pieprasījumi kā tādi. Tātad attiecīgi spēki ir ieinteresēti destabilizēt situāciju šajos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Es ar ļoti lielu uzmanību noklausījos Zivtiņa kunga runu un varu teikt vienu – ka minētie pārmetumi ir daļēji noraidāmi, jo pirms Kozlovska kunga šī ministrija bija "PROGRESĪVO" atbildība.

Ja runā par sakaru torņu noturību, tad 2024. gada pavasarī par to es runāju saistībā ar civilo aizsardzību. Toreiz man Ministru kabineta pārstāvji, bišķi izsmejot, teica, ka viss ir kārtībā un viss ir noteikts likumā. Šobrīd īstenībā tiek torpedēts nevis Kozlovska kungs, bet tas darbs, ko viņš dara. Tiek torpedēti projekti, tādi kā "Rail Baltica", kas īstenībā ir ļoti svarīgi Latvijai, austrumu pierobežas ceļu tīkla sakārtošana un "airBaltic", par ko mēs iepriekš esam lēmuši. Šie projekti tiek būtiski ietekmēti.

Tāpēc, atbalstot demisijas pieprasījumus, mēs vienkārši izpildītu kara noziedznieku uzstādījumus, radītu šeit haosu un nenoteiktību pavisam īsi pirms vēlēšanām.

Es aicinu noraidīt šos pieprasījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Būsim godīgi – šis demisijas pieprasījums ir demisijas pieprasīšanas pēc. Pats iesniedzējs vai drīzāk mākslīgais intelekts radījis 30 minūšu garu pārskatu par dzīvi. Es pareizi sapratu, ministrs ir vainīgs pie tā, ka Latvijā bija lielākā vētra vairāk nekā 50 gadu laikā...? Tas, kolēģi, nav nopietni šajā situācijā, un es gribu teikt, ka tieši ministrs šajos pēdējos mēnešos ir ļoti aktīvi strādājis ar jautājumiem, kas skar mūsu nacionālo aviokompāniju "airBaltic" un, protams, arī iekšējos pārvadājumus.

Būsim godīgi, Kiršteina kungs! Jūs pārmetāt to, ka Igaunijā pieturas ir pārāk bieži. Visticamāk, jums būtu jāprasa Igaunijas satiksmes ministra demisija, nevis Latvijas.

Tā ka aicinu noraidīt Kozlovska kunga demisiju un atbalstīt viņu darbā.

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (satiksmes ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Es gribu teikt, ka jau četrus gadus, vairāk nekā četrus gadus, Krievija turpina brutālu karu Ukrainā. Šis karš būtiski ietekmē arī mūsu reģiona drošību. Drošības dienesti skaidri norādījuši, ka esam pakļauti dažādām hibrīdkara izpausmēm, tai skaitā, protams, arī kiberdrošības izaicinājumiem.

Par kiberdrošības incidentu jeb uzbrukumu CSDD Ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi. Visi šīs lietas apstākļi ir rūpīgi jāizmeklē. Mums ir jānoskaidro ne tikai atbildīgie, bet arī – kurš pastrādājis šo noziegumu. Sadarbībā ar "CERT.LV" un "Tet" pēc uzbrukuma CSDD ir veiktas visas darbības, identificēti un bloķēti kanāli, lai šāda situācija neatkārtotos. Visām iesaistītajām pusēm esam skaidri uzdevuši, kas būtu jādara iedzīvotājiem... ieviestas visas nepieciešamās kiberdrošības prasības un identificētas tās, kas pilnveidojamas... un kādā termiņā tas būtu izdarāms. Tai skaitā šobrīd ir svarīgi saprast, kurš šajā uzbrukumā ir bijis drošības sistēmas ķēdes vājais posms. Tādēļ arī līdz 10. septembrim Satiksmes ministrija veic dienesta pārbaudi par notikušo. Tāpat sadarbojamies ar Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju un drošības dienestiem, lai iegūtu maksimāli objektīvu informāciju. CSDD valde un padome ir atkāpusies. Nekavējoties tika iecelta jauna padome un valde, par padomes priekšsēdētāju ieceļot Latvijas Valsts radio un televīzijas centra vadītāju Ģirtu Ozolu.

Esmu pārliecināts, ka CSDD IKT infrastruktūra ir drošās rokās, tai tiks nodrošināti iespējami labākie risinājumi. Esmu uzdevis visām 14 Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībām sniegt pilnu atskaiti par faktisko situāciju saistībā ar kiberdrošību, kā arī veikt visas nepieciešamās tūlītējās darbības IKT sistēmu aizsardzībai.

Diemžēl kiberdrošības izaicinājumi, ar tiem saistītās darbības ir kļuvušas par mūsu ikdienu, tādēļ aicinu ikvienu iedzīvotāju būt īpaši piesardzīgam pret krāpnieciskiem zvaniem, SMS un e-pastiem, kuros tiek prasīts veikt maksājumu, nosaukt piekļuves kodus vai atklāt citus sensitīvus datus.

Kolēģi, šis kiberuzbrukums, kā arī citi uzbrukumi nav tikai datu ievākšana, tie ir arī centieni iebiedēt Latvijas sabiedrību. Gan mums kā CSDD kapitāldaļu turētājam, gan valdībai ir jādara viss, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

Mana pieredze ir devusi skaidru izpratni, ka aizsardzības un sabiedrības noturības spējas nepārtraukti ir jāpilnveido. Mēs jau vairākus gadus nedzīvojam miera apstākļos. Arī šis kiberuzbrukums ir kārtējais pierādījums tam, ka mums ir jāstiprina sava noturība.

Paldies valsts aizsardzības un drošības institūcijām – Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Valsts drošības dienestam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, amatpersonām un visiem tiem, kas diendienā aizsargā mūs un ceļ savu spēju kapacitāti.

Līdztekus tam neatņemama noturības sastāvdaļa ir transporta un loģistikas infrastruktūra, tai skaitā mūsu nacionālā aviokompānija "airBaltic".

Pirmkārt, mans kā satiksmes ministra uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai aviokompānija "airBaltic" turpinātu... lidot.

Otrkārt, valdība kopumā nav mainījusi nostāju. Mēs apzināmies šī uzņēmuma lielo, būtisko lomu valsts tautsaimniecībā kopumā, kā arī ekonomisko noturību. Uzņēmums veido... pienesums Latvijas ekonomikai kopumā ir būtisks – virs 1 procenta no iekšzemes kopprodukta ik gadu jeb vairāki simti miljonu. Kolēģi, šie līdzekļi ir būtiski nepieciešami, lai valsts varētu maksāt algas ne tikai "airBaltic" darbiniekiem, bet arī pedagogiem, mediķiem un pensijas pensionāriem.

Treškārt, šobrīd gan valdība, gan pati aviokompānija turpina strādāt un darīt visu, lai bāzes vieta saglabātos Rīgā, kur arī tiktu maksāti nodokļi. Tas ir priekšnoteikums mūsu savienojamībai, cilvēku mobilitātei un dažādu industriju attīstībai, kā arī noturības resurss, kas krīzes brīdī var būt izšķirošs. Tāpat vēlos uzsvērt, ka valsts šajā projektā rīkojas pēc tādiem pašiem principiem kā pārējie kreditori, līdz ar to līdzvērtīgi privātajam biznesam.

Nobeigumā vēlos atkārtot: "airBaltic" ir mūsu valsts starptautiskās savienojamības, ekonomiskās un stratēģiskās noturības sastāvdaļa. Kompānija, kas nes mūsu vārdu pasaulē un nodrošina latviešiem piekļuvi Eiropai. Un es redzu, ka "airBaltic" ir arī Latvijas nākotne. Paldies kompānijai un tās darbiniekiem par darbu, ko viņi dara mūsu valsts labā.

Godātie kolēģi! Mēs šobrīd saskaramies ar dažādiem drošības izaicinājumiem. Par to rūpējas mūsu ienaidnieki. Tādēļ mums kā nekad ir nepieciešama noturība, lai Latvijā esam vienoti un spējīgi izturēt mums nestos izaicinājumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. (Starpsaucieni.) Bet mums ir... Vienu mirklīti! Mums vēl ir viens runātājs. Ir priekšlikums dot vārdu Aleksandram Kiršteinam (Starpsaucieni.) un slēgt debatētāju sarakstu.

Tad dodam vārdu deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Divas lietas. Mums pārmeta, ka neesot kabeļu. Šeit bija ministrs... ka koki krīt uz elektrības vadiem un ka esot jāvelk kabeļi. Un kas no mums ir noslēpts? Es jums pateikšu. Uz šo brīdi, es paskatījos "Sadales tīkla" datos, ir uzbūvēti vairāk nekā divi tūkstoši kilometru pazemes kabeļu. Pašreiz būvniecības stadijā ir jau ap trim vai vairāk tūkstošiem. Tātad mums būs ap sešiem tūkstošiem kilometru kabeļu, ar ko pilnīgi pietiek – arī ar tiem diviem tūkstošiem! –, lai būtu nodrošināti visi sakaru torņi – varbūt ministra kungs to nav dzirdējis! –, visas degvielas stacijas Latvijā un visi iepirkšanās centri.

Un kā jūs domājat, uz kurieni tie kabeļi ir aizvilkti? Tie kabeļi ir aizvilkti uz ārzemju vēja un saules parkiem. (Starpsauciens.) Tātad zaļā kursa dēļ. Šeit neviens par to nerunā. Visi saka: ai-ai-ai, koks uzkrita! (Starpsauciens.) Varbūt izzāģēsim vēl 10 metrus, lai varētu vēl kādus pāris kilometrus ārzemniekiem kaut kā izkalpoties?

Nu kā jums palīdzēja zaļais kurss vētrā? Daudz saules enerģijas dabūjāt? Ambīļi, daudz dabūjāt? Tie, kas aģitē par šo. Vēja turbīnas bija atslēgtas. Tad vēl vajag uzbūvēt kādus 10 gigavatus, vientiešiem iestāstīt, ka vajag izzāģēt vēl vairāk koku, jo, redziet, kabeļu taču mums nav. Bet kabeļi jau ir visi savilkti.

Otra lieta. Godājamie kolēģi, vienkārši atbildēšu uz to, ka Igaunijas ministram vajag prasīt... Viņi ir gudri, viņi nelikvidē mazos ciematiņus un skolas un brauc ar vilcienu.

Godājamie deputāti, šiem valdības locekļiem jāatceras viena lieta, ko teica Kulberga kungs. Jūs esat aizmirsuši? Viņš teica, ka acīmredzot būtu izdevīgāk "Rail Baltica" būvēt pa esošo uzbērumu. Pareizi? Šāds vilciens, kas joņos ar kādiem 250 kilometriem pa esošajām sliedēm, cauri Igaunijai izskries pa 30 minūtēm, un pēc tam jau tie lēnie vilcieni var braukt. Tā ka tā nav nekāda problēma. To var darīt pa esošajām sliedēm, jo Tartu posmā jau ir izmēģināts "Elron" vilciens, kurš attīstīja 200 kilometrus. Tāds var attīstīt līdz 250 kilometriem. Tikai to es gribēju pateikt. Bet arī valdības locekļiem vajadzētu ieklausīties, ko iesaka premjers. Nevajag fantazēt, ka vajag divus vai trīs vilcienu maršrutus taisīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 67, atturas – 1. Lēmuma projekts noraidīts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, vārds paziņojumam Ilzei Verginai.

I. Vergina (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Grupas sadarbības veicināšanai ar Indijas parlamentu deputāti, Saeimas Dzeltenajā zālē tūlīt aicinu uz grupas darba sanāksmi. Grupas vadītāja vēlēšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies seši deputāti: Skaidrīte Ābrama... redzu, Jānis Dinevičs, Armands Krauze, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa un Leila Rasima.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 12.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Turpinām darbu pēc pārtraukuma ar sadaļu "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Atis Švinka, Liene Gātere, Andris Sprūds un Skaidrīte Ābrama ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam "Par valsts civilās aizsardzības un kritisko pakalpojumu gatavību pēc 2026. gada augusta vētras".

Vai kāds grib runāt iesniedzēju vārdā? Nē. Tad nododam minēto pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Tā, šeit kaut kas ieslēdzās?

Sēdes vadītāja. Ko, lūdzu?

A. Judins. Šeit ir kaut kāda... Es varēšu balsot šeit? Nē, es vienkārši neredzu nekādu...

Sēdes vadītāja. Tātad šobrīd mēs balsosim par steidzamību. Lūdzu...

A. Judins. Nē, nē, nē. Vai es varu pieslēgties no šejienes balsot?

Sēdes vadītāja. Jā, jūs varat pieslēgties.

A. Judins. Vienkārši tagad es redzu – melns ekrāns, nekas. Par to ir stāsts, ka brīdī, kad būs jābalso, vai es varēšu...

Sēdes vadītāja. Jā, jā.

A. Judins. Okay, nu, ja... vienkārši es neredzu nekā. Es atvainojos, tehniska kļūme.

Vēlos informēt par likumprojekta būtību. Juridiskā komisija vakar sēdē izvērtēja Tieslietu ministrijas rosinājumu un arī Juridiskā biroja priekšlikumu attiecībā uz likumprojektu "Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"".

Droši vien jums visiem bija iespēja redzēt sižetu televīzijā, kurā tika stāstīts par jaunu praksi, piemērojot likumu, proti, gadījumu, ka pie atbildības sauktas amatpersonas, kas strādā koleģiālās institūcijās un kas piedalās balsošanā par sevis iecelšanu amatā... apstiprināšanu amatā. Kaut gan līdz šim tika uzskatīts, ka problēmu nav – un tiešām ir vairākas institūcijas, kas ievēlēja vadību un nebija nekādu problēmu –, tika konstatēts, ka KNAB ir uzsācis vairākas pārbaudes, arī piemērojot sodu, konstatējot, ka cilvēks piedalījies attiecīgajos balsojumos.

Patlaban likumā skaidri atrunāts, ka interešu konflikta nav gadījumā, ja balsojumā piedalās Saeimas deputāti, Ministru kabineta locekļi, pašvaldības domes deputāti un tieši ir jautājums par viņu iecelšanu, ievēlēšanu un apstiprināšanu amatā. Par koleģiālām institūcijām likumā nekas nav rakstīts.

Mēs uzklausījām KNAB pārstāvjus. Viņi, burtiski lasot likumu, saskata pamatu sodu piemērot. Vairāki eksperti norādīja, ka problēmu nav un nav bijis. Bet, turpinot diskusiju, mēs dzirdējām, ka, burtiski interpretējot, var sanākt arī tāds variants, ka no personas vispār var prasīt, lai viņa nepiedalītos balsošanā, ja viņa kandidē, jo ir citi cilvēki un, ja viņa balso pret tiem citiem cilvēkiem, tas viņai var būt labvēlīgi. Ar tādu interpretāciju var paralizēt vairāku institūciju darbību, jo, ja ir vairāki kandidāti – ir pieteikušies, vēlas tieši vadīt attiecīgo institūciju – un viņi nav tiesīgi pārstāvēt, teiksim, savus... varbūt tās personas, kuras viņus iecēla par locekļiem, ja viņi nav tiesīgi piedalīties balsojumā, tad institūcija nevarēs ievēlēt vadītāju, priekšsēdētāja vietnieku. Tas ir aplami! Tas ir bīstami!

Diskutējot par attiecīgo normu, tika nolemts virzīt likumprojektu izskatīšanai. Mēs atbalstījām variantu, kuru izstrādāja Juridiskais birojs, jo no sistēmas viedokļa tas ir skaidrāk un saprotamāk. Būtībā ir paredzēts 6. punktu papildināt, lai būtu nepārprotami, arī burtiski lai būtu skaidrs, saprotams, ka koleģiālu institūciju locekļi ir tiesīgi piedalīties attiecīgo jautājumu izlemšanā.

Tātad komisija nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimā un rosina to izskatīt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai kāds grib runāt par steidzamību – "pret" vai "par"? Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs – par steidzamību? Nē. Labi, tad jūs par pirmo lasījumu? Jā. Labi, precizējam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Judins. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Mums neviens nav pieteicies debatēs... Ir pieteikusies Inese Lībiņa-Egnere.

Lūdzu, vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Es pateicos Juridiskajai komisijai par operatīvo darbu un Tieslietu ministrijai par sagatavoto priekšlikumu. Taču, manuprāt, tas, ko KNAB šobrīd publiskajā telpā ir nodarījis pēc būtības korupcijas, noziedzīgu nodarījumu apkarošanai, parādot šo kā aktuālu problēmu Latvijas tiesību sistēmā, nav pieļaujami. Ir runa par burta kalpību. Es pat nerunāšu kā juriste par gramatisku iztulkošanu un to, ka katram likumam ir jēga. Katram likumam ir mērķis, un katrai tiesību normai... tiesību piemērotājam ar juridisko izglītību vai bez tās ir jāspēj pildīt savus darba pienākumus tā, kā paredz likums, proti, jāspēj piemērot likumu atbilstoši tā jēgai un mērķim.

Šis konkrētais piemērs, apšaubot koleģiālas Saeimas ievēlētu amatpersonu pienākumu no sava vidus izvēlēties koleģiālas institūcijas vadību un prasīt no Saeimas šādus grāmatvediskus... kaut kādus labojumus likumā, – tas grauj Latvijas tiesiskuma pamatus. Tā vietā, lai apkarotu korupciju, virzītu resursus tam, lai mēs tik tiešām redzētu, ka darbs KNAB norit tam mērķim, kura dēļ šī iestāde patērē ļoti lielus valsts budžeta un nodokļu maksātāju resursus, tiek radītas šādas pseidoproblēmas, kur ir jāiesaistās augstākajām amatpersonām, ir jāizstrādā likumprojekti un par pašsaprotamām lietām steidzamības kārtībā Saeimai ir jābalso.

Kolēģi, protams, es balsošu "par", jo es nevaru noskatīties šo cirku, bet pēc būtības mums būtu jāpasaka, ka šis ir darba brāķis... likuma piemērotājiem, nevis tā, kā viņi to mēģina pārvērst, – brāķis pašā likumā. Kolēģi, šis mūsu balsojums un šis likumprojekts apliecinās tikai to, kas likumā jau ir noenkurots: darbs vadīt, būt Satversmes tiesas priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, Tieslietu padomes priekšsēdētājam, būt citu koleģiālo institūciju vadībā – tas nav nedz algas pielikuma jautājums, nedz sociālā statusa jautājums. Tā ir kalpošana savai valstij ar Saeimas uzticētu balsojumu konkrētām amatpersonām, kuras drīkst no sava vidus izvēlēt šos vadītājus.

Kolēģi, šī sistēma mums kā tiesiskai, demokrātiskai valstij pastāv 35 gadus un vairāk... kopš neatkarības atjaunošanas... atkarībā no tā, par kuru institūciju mēs runājam. Un šodien mēs sākam to apšaubīt un piekrītam, ka KNAB mūs rausta kā tādas, es nezinu, rotaļu lelles?!

Kolēģi, nē! Labi, ir jānorij kaut kāds kamols labā miera labad... vai kā to labāk saka. Labi, nobalsosim! Bet, lai nebūtu tā, ka atskaitēs par savu darbu KNAB nevis norāda to, ko viņi tik tiešām ir izdarījuši korupcijas apkarošanā valstī, bet norāda to, ka, lūk, Saeimai viņi ir norādījuši, kā likumi jālabo. Tam es pilnībā nepiekrītu.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu – ļoti ceru pat šodien galīgajā lasījumā –, lai šis absurds beigtos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Viesturam Vitovskim.

V. Vitovskis (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs skatām vienu šķietami šauru grozījumu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Taču patiesībā šis jautājums ir daudz plašāks. Tas ir par to, kā mēs saprotam interešu konfliktu un kā mēs piemērojam likumu koleģiālās institūcijās. Spēkā esošais regulējums aizliedz amatpersonai piedalīties lēmuma pieņemšanā, ja lēmums skar viņas personiskās vai mantiskās intereses. Un tas ir pareizi. Mēs nedrīkstam pieļaut situācijas, ka amatpersona pieņem individuālu lēmumu sev par labu.

Taču šodien mēs nerunājam par šādu situāciju. Mēs runājam par koleģiālu institūciju, kuras loceklis kopā ar citiem šīs koleģiālās institūcijas biedriem piedalās lēmuma pieņemšanā par institūcijas vadību vai par savas atlīdzības noteikšanu. Un ir būtiska atšķirība. Koleģiālā institūcijā amatpersona viena pati sevi neieceļ amatā, viņai nav veto tiesību pār pārējiem. Lēmumu pieņem institūcija, balsojot koleģiāli, un šāda institūcijas vadības ievēlēšana ir neatņemama pašas institūcijas darba organizācijas sastāvdaļa.

Tāpēc mēs uzskatām, ka šāda situācija – automātiski pielīdzināt klasiskam interešu konfliktam – nav saprātīga. Turklāt šeit rodas praktiska problēma. Iedomāsimies piecu cilvēku koleģiālu institūciju, kur visi kandidē uz priekšsēdētāja amatu. Tas nozīmē, ka viņi nevar paši sevi... no sava vidus... ievēlēt. Tas, ko viņiem nosaka likums. Un, ja institūcijas vairākums nevar piedalīties balsojumā, var nonākt situācijā, ka institūcija padara sevi nespējīgu ievēlēt savu vadību. Un tas nav labs pārvaldības modelis.

Ir vēl viena būtiska lieta. Šis grozījums neatceļ interešu konflikta novēršanas principu. Tas neļauj amatpersonai brīvi lemt par sev personīgi izdevīgiem jautājumiem. Tas precizē konkrētu, šauru situāciju gadījumos, kad koleģiālās institūcijas amatpersona saskaņā ar likumu piedalās lēmuma pieņemšanā par savas atlīdzības noteikšanu vai par sevis iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā. Mēs nevaram ignorēt arī to, ka līdz šim šādas koleģiālās institūcijas ir darbojušās, balstoties uz citu izpratni par šo jautājumu. Taču šobrīd KNAB ir skaidri norādījis, ka neatkarīgu koleģiālu institūciju locekļi uz pašreizējo izņēmumu neattiecas un ka koleģiālu lēmumu pieņemšana pati par sevi interešu konfliktu nenovērš. Tas nozīmē, ka mums ir jāizdara tas, kas ir likumdevēja uzdevums, – jānovērš tiesiskā neskaidrība.

Manuprāt, nav pareizi atstāt šo jautājumu interpretācijas ziņā un pēc tam katrā konkrētā gadījumā vērtēt, vai amatpersona drīkstēja piedalīties balsojumā. Tāpēc mēs piedāvājam skaidru risinājumu. Ja likums paredz, ka koleģiālās institūcijas amatpersona piedalās lēmuma pieņemšanā par savas institūcijas vadību vai savu atlīdzību, viņa drīkst šajā lēmuma pieņemšanā piedalīties. Tas nav izņēmums korupcijai, bet gan skaidrs noteikums par koleģiālu pārvaldību.

Gribu uzsvērt vēl vienu lietu. Mēs nedrīkstam pieņemt, ka ikviena amatpersonas balss par savu kandidatūru automātiski ir motivēta ar vēlmi iegūt personisku labumu, ko viņiem šobrīd inkriminē. Cilvēks, kurš kandidē uz koleģiālas institūcijas priekšsēdētāja amatu, balso ne tikai par sevi. Viņš balso par to, kā institūcija turpmāk tiks vadīta. Tādēļ šis priekšlikums ir nepieciešams, lai būtu skaidrs regulējums, vienāda tiesību normu piemērošana, lai koleģiālās institūcijas varētu pilnvērtīgi strādāt. Un pats galvenais, lai interešu konflikta novēršanas regulējums būtu ne tikai stingrs, bet arī samērīgs.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Es gribu teikt paldies kolēģiem deputātiem, kas, uzklausot ekspertus, bija... kuriem nebija domstarpību. Mēs saprotam, ka problēma ir jārisina. Bet mani nedaudz biedē Knab pozīcija. Ja mēs paskatāmies, kā viņi reaģēja sākumā, publiskais skaidrojums bija tāds, ka "mēs tikai pildām likumu". Attiecībā uz Saeimas deputātiem ir norādīts, ka Saeimas deputāti drīkst ievēlēt komisijas vadību. Līdz ar to problēmu nav. Par citiem nav rakstīts. Līdz ar to "mēs pildām likumu". Bet, vakar runājot, mēs uzdevām jautājumu, un atbilde bija tāda, ka, neraugoties uz visu dzirdēto, KNAB uzskata, ka ir interešu konflikts, ka mēs faktiski gribam legalizēt interešu konfliktu. Un tad man ir jautājums: ja cilvēks, balsojot par sevi kā koleģiālas institūcijas pārstāvis, Saeimas deputāts vai, piemēram, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, atrodas interešu konfliktā, vai viss ir atkarīgs no tā, kas ir rakstīts likumā? Jo par deputātiem rakstīts, ka interešu konflikta nav, līdz ar to interešu konflikta nav. Bet par Satversmes tiesu līdz šim nebija rakstīts, tātad interešu konflikts ir.

Kā KNAB darbinieki saprot interešu konfliktu? Vai viņi saprot likumu? Vai viņi saprot tiesības un domā par tiesībām? Vai viņi lasa likuma mērķi? Kāds ir likuma mērķis? Ko mēs gribam novērst? Un, kad es uzdodu sev šādus jautājumus, diemžēl man nāk prātā tikai viena atbilde – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam droši vien vajadzētu parādīt labu statistiku. Un, pateicoties tieši tādām lietām, par kurām mēs runājam, savu statistiku viņi var nedaudz uzlabot. Bet par to, ka viņi grauj institūciju autoritāti, par to, ka viņi apšauba pašsaprotamo, par to, ka viņi rada iespēju, ka būs krīze, jo nevar ievēlēt cilvēku, ja visiem liegta iespēja balsot... tas viņus neuztrauc. Tas ir ļoti slikti.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un piedāvāju tūlīt arī balsot par atbalstīšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Ņemot vērā atbalstu, aicinu atbalstīt likumprojektu arī galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Septiņi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Normunds Dzintars.

N. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja, deputāti! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja grozījumus Izglītības likumā.

Kā jau minēja, tika saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ievas Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Dzintars. 2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Dzintars. 3. – arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Dzintars. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Dzintars. 5. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ievas Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Dzintars. 6. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Dzintars. 7. – arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Dzintars. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Normunds Dzintars.

N. Dzintars (NA).

Tātad 1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Ievas Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Dzintars. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Dzintars. 3. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Dzintars. Aicinu Saeimu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Profesionālās izglītības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Normunds Dzintars.

N. Dzintars (NA).

Tātad šim likumprojektam iesniegti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Dzintars. 2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Dzintars. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Profesionālās izglītības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" otrajā lasījumā.

Visi trīs priekšlikumi vakar komisijā tika izskatīti.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā mainīt regulējumu atbilstoši tiem riskiem, kas tika identificēti, izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā. Proti, tas minimizē Satversmes pārkāpuma riskus.

Administratīvajam aktam par īpašuma pārņemšanu jābūt galējam līdzeklim. Tādēļ tiek piedāvāts situācijas izvērtējums un šāds lēmums noteikts kā galējais līdzeklis.

Papildināts ar subjektu loku, paredzot jēdzienu "personu apvienības", piemēram, personālsabiedrības.

Noteikts lēmuma pieņemšanas mērķis, proti, lai novērstu militāro darbību rezultātā izraisīto valsts apdraudējumu.

Juridiskā biroja priekšlikums paredz neiekļaut atrauto peļņu kā izņēmumu no zaudējumu atlīdzības. Satversmes tiesa noteic, ka atlīdzībai jābūt samērīgai, to tad arī atrisina priekšlikums, dodot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt atlīdzības kritērijus un atrautās peļņas pierādīšanas pienākumu atbilstoši Augstākās tiesas Senāta judikatūras atziņām.

Komisijas sēdē atbalstu priekšlikumam pauda arī Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija un Tiesībsarga birojs. Atlīdzība tiktu maksāta aizsardzības budžeta ietvaros.

Komisija piekrīt, ka priekšlikums līdzsvaro sabiedrības drošības un Satversmē garantēto cilvēka pamattiesību ievērošanu, kā arī mazina starptautisko tiesvedību risku.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Piedāvā jaunu 25.² panta redakciju. Piedāvā atšķirīgu pieeju pirmā lasījuma redakcijai, papildina to ar vairākām daļām par vienošanās procedūru ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju... kā arī zaudējumu atlīdzību, tajā skaitā atrauto peļņu.

Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu. Tieši aspektā attiecībā uz procedūras pagarinājumu. Rīcībai ir jābūt ātrai, jo par vienošanos jau šobrīd eksistē tiesiskais regulējums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.)

R. Bergmanis. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Smejas.) Es taču jau, man liekas, nolasīju precīzi... Es paskatīšos. Labi... ar izteiksmi nākamreiz.

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 58, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas pārformulē 25.² pantu jaunā redakcijā. Šajā piedāvājumā iekļauts arī vienošanās elements – tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību un tiesības pārsūdzēt lēmumu Administratīvajā tiesā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to visus trīs priekšlikumus esam izskatījuši.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi, likumprojekta "Grozījumi Notariāta likumā" trešajam lasījumam esam saņēmuši vienu – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikumu. Tas ir par likuma spēkā stāšanās norādi un paredz, ka likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Notariāta likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, trešajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā".

Priekšlikumu nav, bet ir ļoti svarīgi atcerēties, kādas izmaiņas mēs paredzam ar šo likumprojektu. Vēlos tikai atgādināt, ka darbu ar šo likumprojektu mēs uzsākām brīdī, kad bija konstatēts, ka cilvēki, kuri ir apsūdzēti vai turēti aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, izvairās no izmeklēšanas, izvairās no drošības līdzekļa, brauc uz citām zemēm, pēc tam attālināti pieslēdzas un veic dažādas darbības.

Mums ir divi likumprojekti, likumprojektu pakotne. Saskaņā ar grozījumiem, kurus mēs varēsim apstiprināt galīgajā lasījumā, šie cilvēki turpmāk nevarēs izmantot pases, ID kartes, e-parakstus, un būtībā, lai visu to izmantotu, viņiem būtu jāatgriežas Latvijā un jāizmanto iespēja piedalīties kriminālprocesā.

Bet, runājot par likumprojektu, priekšlikumi nav iesniegti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā referents – Andrejs Judins.

A. Judins JV).

Kolēģi, tas ir pakotnes otrais likumprojekts. Arī to mēs izskatām trešajā lasījumā.

Arī šim likumprojektam priekšlikumu nav.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 3, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", otrais lasījums.

Iesniegti 11 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" otrajā lasījumā.

Esam saņēmuši 11 priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra priekšlikums. Attiecas uz tiesneša rīcību gadījumos, ja kāds no lietas dalībniekiem ir bijis tiesneša darījumu partneris, proti, uz termiņa saīsināšanu šim periodam. Komisijā tas netika atbalstīts, un ir arī saņemta tieslietu ministra vēstule par šī priekšlikuma atsaukšanu.

Sēdes vadītāja. Tad mums nav jābalso.

A. Krasta. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecas uz judikatūras nolēmumu vispārpieejamību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Paredz papildus uzsvērt, ka gadījumos, kad Tieslietu padome lemj par tiesneša pārcelšanu uz citu tiesas atrašanās vietu konkrētās tiesas darbības teritorijas ietvaros bez tiesnešu piekrišanas, Tieslietu padome uzklausa gan attiecīgo tiesnesi, gan tiesas priekšsēdētāju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 4. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Saistīts ar izpildvaras iesaistes tiesnešu karjeras jautājumos mazināšanu, paredzot, ka tiesnešu personāla jautājumos virzītāja lomu pārņem Tieslietu padome. 4. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 5. – arī tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 6. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Papildina šo normu ar norādi, ka jauno tiesnešu mācību kurss ir apgūstams pirmā gada laikā pēc pirmreizējas stāšanās tiesneša amatā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz atteikties no likumprojektā ietvertās normas par Tieslietu padomes tiesībām vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot Saeimas rīcību, neapstiprinot personu tiesneša amatā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 8. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Skaidri nostiprina, ka gadījumā, ja Saeima neieceļ vai neapstiprina tiesnesi amatā, šāda Saeimas rīcība ir apstrīdama Satversmes tiesā kā Saeimas akts, tā precizējot Satversmes tiesas likumā noteikto regulējumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 9. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 10. – tehnisks Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 11. – redakcionāla rakstura Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Krasta. Vienu mirklīti! (Pauze. Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vai kāds var palīdzēt? Minimālais – piecas dienas.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas. Tātad šī gada 8. ...

Sēdes vadītāja. Septembris.

A. Krasta. ... septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šis un arī nākamais likumprojekts ir saistīti ar Eiropas Enerģētikas hartas nolīgumu.

Latvija 1995. gada 13. septembrī ratificēja Eiropas Enerģētikas hartas nolīgumu, kas ir daudzpusējs starptautisks līgums enerģētikas jomā un strukturē un reglamentē līgumslēdzējpušu sadarbību enerģētikas jomā, nosakot vienotus noteikumus ieguldījumu aizsardzībai, energoresursu tranzītam, tirdzniecībai, energoefektivitātei un arī strīdu izšķiršanai.

Tieši attiecībā uz strīdu izšķiršanu un domstarpībām atsevišķās situācijās ir izveidots Eiropas Komisijas nolīgums par to, kā interpretēt Enerģētikas hartas nolīguma tiesību normas situācijās, kad ir iespējama šo normu kolīzija. Enerģētikas hartas nolīguma 26. pants nosaka kārtību, kādā tiek izšķirti strīdi starp ieguldītāju un līgumslēdzējpusi. Saskaņā ar šo pantu strīds starp ieguldītāju un līgumslēdzējpusi var tikt izskatīts kādā no trim veidiem, kurus es tūlīt minēšu.

Pirmais – iesaistītās līgumslēdzējpuses tiesā vai administratīvajā tribunālā var vienoties par risinājumu. Otrais – saskaņā ar jebkuru strīda atrisināšanas veidu, par kuru puses iepriekš vienojušās. Trešais – strīdi var tikt skatīti starptautiskajā šķīrējtiesā vai samierinātājtiesā.

Tieši par trešo veidu ir lielākās kolīzijas. Eiropas Savienības tiesa ir apstiprinājusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstu noslēgtajos ieguldījumu aizsardzības līgumos paredzētais mehānisms par strīdu izšķiršanu starptautiskās šķīrējtiesās ir pretrunā Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Savukārt strīdos starp Eiropas Savienības dalībvalsti un citas Eiropas Savienības dalībvalsts ieguldītāju, kad ieguldītājs vēršas pret valsti, starptautisko šķīrējtiesu mehānismi nav piemērojami, jo tie atrodas ārpus Eiropas Savienības tiesu sistēmas.

Līdz ar to ir piedāvāts risinājums pirmajai manis minētajai situācijai – Eiropas Komisija ir izstrādājusi Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu. Mērķis ir novērst kolīziju starp Eiropas Savienības tiesībām un Enerģētikas hartas nolīgumu kā starptautisko publisko tiesību un instrumentu.

Nolīgums ir iecerēts kā papildu juridisks instruments, ko Eiropas Savienības dalībvalsts var izmantot savā argumentācijā starptautiskajās šķīrējtiesās, kad pret to ar prasību ir vērsies citas Eiropas Savienības dalībvalsts ieguldītājs.

Vienlaikus ir jāatzīmē, ka lēmums ņemt vai neņemt vērā šo Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu ir pašu starptautisko šķīrējtiesu ziņā. Tās, atrazdamies ārpus Eiropas Savienības tiesu un tiesību sistēmas, var arī neņemt vērā šo tiesību instrumentu, norādot, ka tas nav uzskatāms par Enerģētikas hartas nolīguma grozījumu atbilstoši Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām izpratnei.

Ārlietu komisija šī gada 2. septembra sēdē rūpīgi izvērtēja visas šīs normas un atbalstīja likumprojektu "Par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu" pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas (no šodienas). Tātad 9. septembris.

Sēdes vadītāja. 9. septembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Kā jau minēju, šis ir otrs likumprojekts par Enerģētikas hartas nolīgumu. Tas ir izstrādāts saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 14. pantu, lai apstiprinātu Saeimā lēmumu par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma.

Par šo nolīgumu. Latvijas ikgadējā iemaksa saistībā ar šo nolīgumu ir apmēram 5000 eiro. Konkrēti 2025. gadā – 5092 eiro. Bet runa nav par šiem maksājumiem. Runa ir par aktuālajām problēmām, kas ir ar šī nolīguma piemērošanu.

Eiropas Enerģētikas hartas nolīgums ir visbiežāk izmantotais starptautiskais tiesību instruments, lai investori uzsāktu investīciju strīdus pret valstīm. Novecojušie un vispārīgie normu formulējumi dod salīdzinoši lielas izredzes investoriem sagaidīt sev labvēlīgu šķīrējtiesas nolēmumu un saņemt kompensāciju no investīcijas uzņemošās valsts. Tādēļ jau 2019. gadā tika pieņemts lēmums, ka Eiropas Enerģētikas hartas nolīgums ir jā-mo-der-ni-zē, lai tā regulējumu pielāgotu jaunākajām investīciju līgumu attīstības tendencēm, sabalansējot investora un investīcijas uzņemošās valsts tiesības un pienākumus.

Lai Enerģētikas hartas nolīguma modernizācijas grozījumi stātos spēkā, ir nepieciešams, ka tos ratificē vai apstiprina trīs ceturtdaļas līgumslēdzējpušu. Taču šobrīd nav iespējams prognozēt, cik ilgs laiks būtu vajadzīgs, lai nepieciešamais valstu skaits izietu nacionālās iekšējās procedūras nolīguma grozījumu ratificēšanai, un ir būtiskas šaubas, vai to vispār ir iespējams izdarīt. Ņemot to vērā, Eiropas Savienība 2025. gada jūnijā pati izstājās no Eiropas Enerģētikas hartas nolīguma. Un, tā kā, Eiropas Komisijas ieskatā, enerģētika atrodas Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē un Enerģētikas hartas nolīgums attiecas uz enerģētikas jomu, Eiropas Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju, kurā ir norādīts, ka Latvija, palikdama Enerģētikas hartas nolīguma līgumslēdzējpušu vidū, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Savienības līgumi.

Kopumā pārkāpuma procedūra ir uzsākta pret visām 16 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras vēl nav izstājušās no Enerģētikas hartas nolīguma. Ņemot to vērā, ievērojot administratīvi procesuālos apsvērumus, kā arī laika ierobežojumus, kas saistīti ar Eiropas Komisijas uzsākto pārkāpuma procedūru, ir izstrādāts šis likumprojekts par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma.

Būtu jāņem vērā arī tas, ka pēc tam, kad būsim (es ceru – būsim) apstiprinājuši šo likumprojektu, Ārlietu ministrija nosūtīs rakstisku paziņojumu par izstāšanos no nolīguma Enerģētikas hartas sekretariātam, kurš pilda Enerģētikas hartas nolīguma depozitārija funkcijas.

Saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīguma 47. panta otro daļu tiks uzskatīts, ka Latvija ir izstājusies no šī tiesību instrumenta vienu gadu pēc rakstiska paziņojuma iesniegšanas depozitārijā. Enerģētikas hartas nolīguma 47. panta ceturtā daļa noteic, ka visi protokoli, kurus līgumslēdzējpuse ir parakstījusi, ir spēkā līdz izstāšanās brīdim.

Līdz ar to šī likumprojekta 4. pantā ir noteikts, ka spēku zaudē ne tikai likums "Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu", bet arī likums "Par Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aizsardzības aspektiem". Saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīguma 47. panta trešo daļu ārvalstu investori, pamatojoties uz starptautiskas šķīrējtiesas klauzulu šajā tiesību instrumentā, varēs ierosināt tiesvedību pret Latviju vēl 20 gadus pēc izstāšanās no šī nolīguma.

Ārlietu komisija uzklausīja detalizēto Ārlietu ministrijas un arī atbildīgās ministrijas viedokli par šo dokumentu – izstāšanās no nolīguma likumprojektu – un atbalstīja likumprojektu "Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma" pirmajā lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu, ņemot vērā visu, ko izstāstīju, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Vucāns. Arī šajā gadījumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas (no šodienas). Tātad 9. septembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Skatām likumprojektu "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā". Pēc būtības tie ir tehniska rakstura grozījumi, kas pielāgo Šengenas informācijas sistēmas darbības likumu institucionālajām izmaiņām valsts pārvaldē. To mērķis ir nodrošināt, ka likumā paredzētās tiesības un pienākumi tiek piešķirti tai iestādei, kura faktiski veic šajā likumā noteiktās funkcijas, proti, tagad tā iestāde ir Nodokļu un muitas policija.

Komisijā šos grozījumus novērtēja kā tādus, kuriem nav nepieciešama ilgstoša vērtēšana, bet ātra ieviešana.

Tādēļ komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

E. Šnore. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pirmajā!

E. Šnore. Pirmajā lasījumā, jā. Es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

E. Šnore. Atbilstoši komisijas lēmumam, ja neviens neiebilst, lūdzu nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un uzreiz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā –referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā", pirmais lasījums.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka arī operatīvās darbības subjekti, izņemot valsts drošības iestādes, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts drošības dienestā sertificē tādas speciālās ierīces un programmatūru, kas iegādātas valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, NATO dalībvalsts vai NATO Indijas un Klusā okeāna reģiona sadarbības valsts.

Komisija lūdz noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J. Skrastiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Skrastiņš. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 14. septembrim, izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – 17. septembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Skatām likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā". Likumprojekts paredz nodrošināt precīzāku personu identificēšanu, aktuālākus reģistra datus un efektīvāku valsts informācijas sistēmu darbību. Tas arī paredz piešķirt personas kodu trešo valstu pilsoņiem, kuri saņem vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijā. Tas ļaus šīs personas identificēt visās valsts informācijas sistēmās.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

E. Šnore. 8. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! 22. un 23. augustā Latviju plosīja spēcīgākā vētra pēdējos 60 gados, un diskusijā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nonācām pie secinājuma, ka ir nepieciešams grozīt Aizsargjoslu likumu, paplašinot aizsargjoslas ap 110 kilovoltu gaisvadu elektrolīnijām.

Spēkā esošais regulējums paredz, ka tās ir 13 metri no līnijas ass meža teritorijās, un tas, kā mēs novērojām, nav pietiekami. Pēdējo 10 gadu laikā analīzēs fiksēti 268 traucējumi, kas saistīti ar koku krišanu. 2024. gada jūlija vētras laikā tika ietekmēta 22 līniju darbība. Savukārt 2026. gada, šā gada, vētrā bojājumi skāra gandrīz 50 pārvades līnijas un vairāk nekā 40 apakšstacijas. Postījumi tika nodarīti vairāk nekā 1500 kilometru garumā. Pārvades tīkla traucējumi tieši ietekmēja sadales sistēmu, iedzīvotājus, uzņēmumus, slimnīcas, sakaru un ūdensapgādes infrastruktūru.

Spēkā esošais regulējums Enerģētikas likuma 24. pantā paredz atlīdzību par jaunu objektu būvniecību vai pārbūvi, bet neregulē gadījumu, kad ierobežojums pieaug. Pašlaik ir noteikti 13 metri, mēs tos gribētu palielināt. Likumdevējam jāparedz gadījumi, kad tiek paplašināta šāda aizsargjosla.

Piedāvātais risinājums – noteikt, ka no kokiem brīva trase tiek paplašināta no 13 uz 18 metriem no līnijas ass uz katru pusi. Kopējā aizsargjoslas ārējā robeža paliek nemainīga – 35 metri. Pēc Klimata un enerģētikas ministrijas aprēķiniem, šis paplašinājums samazinās traucējumu skaitu par aptuveni 83 procentiem un nenodotās elektroenerģijas apjomu – par 71 procentu. Tas skartu aptuveni 660 hektārus meža zemes.

Zemes īpašniekiem tiks paredzēts atlīdzības mehānisms. Par zemes lietošanas tiesību aprobežojumu, kas rodas, palielinot esošo 110 kilovoltu elektrolīniju trasi mežos, energoapgādes komersants "Augstsprieguma tīkls" izmaksās īpašniekiem atlīdzību, koki un koksne paliek zemes īpašnieka īpašumā. Tā tiks nodrošināts taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības interesēm un Satversmē garantētajām īpašuma tiesībām.

Komisijas sēdē tika diskutēts arī par to, ko darīt ar tiem kokiem, kuri ir ārpus 18 metru robežas. Nonācām pie secinājuma, ka diskusijas ir jāturpina otrajā lasījumā un jāmeklē risinājumi, kādā veidā vēl vairāk samazināt potenciālo apdraudējumu gaisvadu elektrolīnijām.

Komisija izskatīja šo likumprojektu vakar, 2. septembrī, un aicina to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J. Patmalnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25. septembris, un izskatīšana Saeimas sēdē – 1. oktobrī.

Sēdes vadītāja Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Patmalnieks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir sagatavots likumprojekts "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā".

Pašlaik, konstatējot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma neatbilstību, procedūras pārkāpumus, lēmumu pieņem viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs. Viņš izdod rīkojumu par saistošo noteikumu vai to daļas apturēšanu. Grozījumi nosaka mainīt kārtību – to, ka ministra vietā šo lēmumu pieņem Ministru kabinets.

Uzreiz pateikšu, ka nekas nemainās, tikai ministra vienpersonisko lēmumu aizstāj Ministru kabineta lēmums. Šis jautājums ir izskatīts Ministru kabinetā, atbalstīts, bet virzīts, lai noteiktu tam steidzamību un ātrāk pieņemtu, – mūsu komisijas vārdā.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

O. Burovs. 7. septembris pulksten 14.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

O. Burovs. 17. septembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Mums ir palicis tikai viens jautājums, bet gribu atgādināt, ka ir vēl divi 23. jūlija sēdē neizskatītie jautājumi, tāpēc uzreiz pēc šīs Saeimas sēdes ar nelielu – burtiski dažu minūšu – pārtraukumu, cik vajadzēs administrēšanai, lai pārslēgtos uz nākamo sēdi, mēs izskatīsim šos jautājumus.

Darba kārtībā – sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Dineviča, Armanda Krauzes, Līgas Kļaviņas, Ligitas Ginteres un Jāņa Eglīta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Kolēģi, esam izskatījuši visus 3. septembra darba kārtības jautājumus.

Kā jau minēju, pēc tam turpināsim izskatīt 23. jūlija sēdes divus darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Ieva Brante, Anda Čakša, Jānis Dinevičs, Iļja Ivanovs, Juris Jakovins... Iļja ir, Armands Krauze, Ināra Mūrniece, Antoņina Ņenaševa un Leila Rasima.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi pasludinu par slēgtu.