Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9. nr.; 2002, 1. nr.; 2003, 11. nr.; 2004, 11. nr.; 2005, 24. nr.; 2007, 9., 12. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 183., 206. nr.; 2011, 96. nr.; 2013, 193. nr.; 2014, 92., 189. nr.; 2015, 42., 118., 127. nr.; 2016, 123. nr.; 2018, 204. nr.; 2019, 248.A nr.; 2021, 79.A, 104. nr.; 2022, 43. nr.; 2023, 123., 190., 246. nr.; 2024, 38., 107. nr.; 2025, 124. nr.; 2026, 148. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

papildināt pantu ar 8.³ punktu šādā redakcijā:

"8³) kredīta devējs — persona, kas nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu;";

izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10) kredīta starpnieks — fiziskā vai juridiskā persona, kas veic plašāku darbību, nevis tikai tieši vai netieši iepazīstina patērētāju ar kreditoru un kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību, kura var būt naudas veidā vai jebkādā citā finansiālas atlīdzības veidā, par ko ar kredīta devēju ir noslēgta vienošanās, veic kādu no šādām darbībām:

a) iepazīstina patērētājus ar kreditēšanas līgumiem vai piedāvā tos patērētājiem,

b) kredīta devēja vārdā slēdz kreditēšanas līgumus ar patērētājiem,

c) sniedz palīdzību patērētājiem, uzņemoties ar kreditēšanas līgumiem saistītus sagatavošanas darbus vai citus pirmslīguma administratīvus darbus;";

papildināt 11. punktu pēc vārdiem "starpnieka pienākumus" ar vārdiem "piedāvājot patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, un kas";

papildināt pantu ar 21., 22., 23., 24., 25. un 26. punktu šādā redakcijā:

21) atlikto maksājumu pakalpojums — kredīts par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā, kuru piešķir ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, lai patērētājs norēķinātos par viņa preču, pakalpojumu, digitālā satura vai digitālo pakalpojumu iegādi, un saskaņā ar kuru kredīts tiek piešķirts bez cita kredīta devēja piesaistīšanas, nemaksājot procentu likmi un citus papildu maksājumus, izņemot ierobežotu maksu par maksājuma kavējumu;

22) finanšu pakalpojums — jebkurš kredītiestādes, kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas), apdrošināšanas, privāto pensiju, ieguldījumu vai maksājumu pakalpojums, ko pakalpojuma sniedzējs savas profesionālās darbības ietvaros sniedz patērētājam;

23) kopējā summa, kas jāmaksā patērētājam, — summa, ko veido kredīta kopējā summa un kredīta kopējās izmaksas patērētājam;

24) sasaistīšanas prakse — kreditēšanas līguma piedāvāšana vai pārdošana kopā ar dažādiem citiem finanšu pakalpojumiem, ja kreditēšanas līgums patērētājam nav pieejams atsevišķi;

25) komplektēšanas prakse — kreditēšanas līguma piedāvāšana vai pārdošana kopā ar dažādiem citiem finanšu pakalpojumiem, ja kreditēšanas līgums patērētājam ir pieejams arī atsevišķi, bet ne vienmēr ar tādiem pašiem noteikumiem kā komplektā minētie citi pakalpojumi;

26) liels uzņēmums — kapitālsabiedrība, kura pārsniedz Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu pielikuma 2. panta 1. punktā noteiktos rādītājus."

2. Papildināt 3.¹ pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Kredīta piešķiršanas nosacījumi nediskriminē patērētājus, kuri likumīgi uzturas Eiropas Savienībā, viņu valstspiederības, dzīvesvietas vai citu iemeslu dēļ, kad šie patērētāji vēlas noslēgt, slēdz vai ir noslēguši kreditēšanas līgumu. Var tikt paredzēti atšķirīgi nosacījumi attiecībā uz piekļuvi kredītam, ja šie atšķirīgie nosacījumi ir tieši pamatoti ar objektīviem kritērijiem."

3. Papildināt I nodaļu ar 4.³ pantu šādā redakcijā:

"4.³ pants. Saziņas valoda

(1) Patērētājam Latvijā ir tiesības saņemt pakalpojumus valsts valodā. Pakalpojuma sniedzējam vai pārdevējam ir pienākums nodrošināt šo tiesību īstenošanu.

(2) Pakalpojuma sniedzējam vai pārdevējam nav pienākuma apkalpot pakalpojuma saņēmēju citā valodā kā tikai valsts valodā.

(3) Pakalpojuma sniedzējam vai pārdevējam ir pienākums nodrošināt, ka pirmā un primārā mutvārdu saziņas valoda ir latviešu valoda. Tālākā mutvārdu saziņā var tikt izmantota svešvaloda, ja patērētājs to lūdz un pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs tam piekrīt un var to nodrošināt.

(4) Pakalpojuma sniedzējam vai pārdevējam ir pienākums nodrošināt, ka pakalpojumu sniegšanai sagatavotie dokumenti, izmantotās digitālā satura saskarnes, kā arī valodas izvēles iespēja tādos tehniskos risinājumos kā lietotne, tīmekļvietne, zvanu centrs vai klātienes apkalpošanas infrastruktūra, subtitri un citos tehniskos risinājumos ir latviešu valodā. Ja pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs var to nodrošināt, tad pakalpojumu sniegšanai sagatavotie dokumenti, izmantotās digitālā satura saskarnes, kā arī valodas izvēles iespēja tehniskajos risinājumos līdztekus vai papildus latviešu valodai var būt arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Savienības kandidātvalsts oficiālajā valodā.

(5) Šā panta ceturtās daļas noteikumi nav attiecināmi uz precēm, kas tiek importētas no citām valstīm vai eksportētas uz citām valstīm. Šādu preču iepakojumi, instrukcijas, marķējumi, etiķetes u. tml. informācija līdztekus vai papildus latviešu valodai un citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Savienības kandidātvalsts oficiālajai valodai drīkst saturēt arī tulkojumu trešās valsts valodā.

(6) Atbildību par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā nosaka Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā."

4. 8. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu kredīta devējs piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā. Par patērētāja kreditēšanas līgumu šā likuma izpratnē nav uzskatāms:

1) līgums par ilglaicīgu pakalpojumu, digitālā satura vai digitālo pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi, ja patērētājs par precēm vai pakalpojumiem, digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem maksā līguma darbības laikā, norēķinoties pa daļām;

2) tāds nomas vai līzinga līgums, kurā patērētājam nav noteikts ne pienākums, ne iespēja iegādāties līguma priekšmetu.";

izteikt 1.¹ daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējiem;";

izslēgt 1.¹ daļas 3. punktu;

papildināt 1.¹ daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) darba devēju, kurš piešķir darbiniekam kredītu bez procentiem vai ar gada procentu likmi, kas ir zemāka par tirgū pārsvarā pastāvošajām procentu likmēm un ko parasti plašai sabiedrībai nepiedāvā, un kuram kredītu izsniegšana nav pamatdarbības veids.";

papildināt pantu ar 1.⁵, 1.⁶ un 1.⁷ daļu šādā redakcijā:

"(1⁵) Kapitālsabiedrībai, kura saņēmusi speciālo atļauju (licenci), ir pienākums nodrošināt atbilstību patērētāju tiesību aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem visā speciālās atļaujas (licences) spēkā esības un izsniegtā kredītportfeļa apkalpošanas laikā.

(1⁶) Kredīta devēji un kredīta starpnieki skaidrā un saprotamā veidā informē patērētājus, kad tiem tiek piedāvāts personalizēts piedāvājums, kura pamatā ir automatizēta personas datu apstrāde.

(1⁷) Aizliegts piešķirt patērētājam kredītu, ja viņš to iepriekš nav pieprasījis un nav devis tam skaidru piekrišanu.";

aizstāt 2.⁴ daļas 3. punktā vārdu "norēķinu" ar vārdu "maksājumu";

papildināt 2.⁵ daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) kuru ietvaros Ministru kabineta noteiktajos gadījumos kredīta devējam ir pienākums valsts aizsardzības dienesta karavīram, kurš pilda 11 mēnešu valsts aizsardzības militāro dienestu, vai alternatīvā dienesta veicējam, kurš pilda 11 mēnešu valsts aizsardzības civilo dienestu, pilnībā vai daļēji atlikt kredīta saistību izpildi.";

papildināt pantu ar 3.¹ un 3.² daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Kredīta devējs par maksājuma kavējumu vai parāda atgūšanu ārpustiesas kārtībā drīkst patērētājam piemērot tikai samērīgas un objektīvi pamatotas faktiskās kredīta devēja izmaksas.

(3²) Ir atļauta komplektēšanas prakse, bet aizliegta sasaistīšanas prakse, izņemot maksājumu konta uzturēšanu, ja šāda konta vienīgais mērķis ir:

1) uzkrāt kapitālu, lai atmaksātu kredītu;

2) apkalpot kredītu;

3) apvienot līdzekļus kredīta saņemšanai;

4) sniegt papildu nodrošinājumu kreditoram saistību neizpildes gadījumā.";

papildināt ceturto daļu ar 13. punktu šādā redakcijā:

"13) kredīta devēja pienākumus gadījumos, kad valsts aizsardzības dienesta karavīram, kurš pilda 11 mēnešu valsts aizsardzības militāro dienestu, vai alternatīvā dienesta veicējam, kurš pilda 11 mēnešu valsts aizsardzības civilo dienestu, ir kredīta saistības, kuru izpildi pilnībā vai kādā daļā nepieciešams atlikt.";

izteikt 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas kredīta devējs izvērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Tas tiek darīts patērētāja interesēs, lai novērstu bezatbildīgu kreditēšanas praksi un pārmērīgas parādsaistības. Izvērtējumā par patērētāja spēju atmaksāt kredītu pienācīgi ņem vērā faktorus, kas varētu ietekmēt patērētāja spēju izpildīt savas kredīta saistības. Kredīta devējs izvērtējumu veic, pamatojoties uz precīzu un pārbaudītu informāciju par patērētāja ienākumiem un izdevumiem un citiem finanšu un ekonomiskajiem apstākļiem, tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams un samērīgs ar kredīta veidu, ilgumu, apmēru un riskiem, kas patērētājam var rasties. Informāciju iegūst no atbilstošiem iekšējiem vai ārējiem avotiem, tai skaitā no patērētāja un atbilstoši normatīvajiem aktiem personas datu apstrādei izveidotās datubāzēs (turpmāk — datubāze) iekļautajām ziņām par personas ienākumiem un maksājumu saistību izpildi, kuras ir iegūtas normatīvajos aktos par fizisko personu datu aizsardzību un piekļuvi datubāzēm noteiktajā kārtībā. Kredīta starpnieki iesniedz attiecīgajam kredīta devējam no patērētāja saņemto informāciju, kas iegūta normatīvajos aktos par fizisko personu datu aizsardzību un piekļuvi datubāzēm noteiktajā kārtībā un ir nepieciešama, lai izvērtētu patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Izvērtējums nevar būt balstīts tikai uz patērētāja kredītvēsturi.";

aizstāt 4.³ daļas 2. un 3. punktā vārdu "norēķinu" ar vārdu "maksājumu";

papildināt 4.³ daļas 8. punktu ar vārdiem "izņemot ierobežotu maksu par maksājuma kavējumu";

izteikt 4.³ daļas 10. punktu šādā redakcijā:

"10) kas ir atlikto maksājumu pakalpojuma līgumi, ja maksājums pilnībā tiek veikts 50 dienu laikā pēc preces piegādes vai pakalpojuma sniegšanas, bet, ja līgumu slēdz tāds ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs, kurš ir liels uzņēmums, izmantojot informācijas sabiedrības pakalpojumus, kas ietver distances līgumu noslēgšanu atlikto maksājumu pakalpojumu veidā, — 14 dienu laikā pēc preces piegādes vai pakalpojuma sniegšanas;";

izslēgt 4.³ daļas 11. punktu;

izteikt 4.³ daļas 12. punktu šādā redakcijā:

"12) kuri slēgti, veicot hipotekāro pārkreditēšanu, ja procentu likme nemainās vai samazinās un citi sākotnējā kreditēšanas līguma nosacījumi netiek mainīti tādā veidā, kas palielinātu kredīta kopējās izmaksas patērētājam;";

papildināt 4.³ daļu ar 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

"13) kuri slēgti, grozot spēkā esoša kreditēšanas līguma noteikumus saskaņā ar šā panta divdesmit piektās daļas 2. punktu, ja, grozot kreditēšanas līgumu, tiek samazināts ikmēneša maksājums un kopējā summa, kas jāmaksā patērētājam, netiek būtiski palielināta;

14) kas ir darba devēja kreditēšanas līgumi, kuros darba devējs piešķir darbiniekam kredītu bez procentiem vai ar gada procentu likmi, kas ir zemāka par tirgū pārsvarā pastāvošajām procentu likmēm un ko parasti plašai sabiedrībai nepiedāvā, ja šim darba devējam kredītu izsniegšana nav pamatdarbības veids.";

aizstāt 4.⁴ daļā vārdus "pēc tam, kad tas izvērtējis patērētāja spēju atmaksāt kredītu un izvērtējums liecina, ka kredīta saistības" ar vārdiem "tad, ja izvērtējums par patērētāja spēju atmaksāt kredītu liecina, ka no kreditēšanas līguma izrietošās saistības";

izslēgt 4.⁶ daļas pirmo teikumu un papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Tiesības prasīt patērētāja kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu atbilstoši šā panta 4.⁵ daļai noilgst piecu gadu laikā no patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas vai kredīta kopējās summas būtiskas palielināšanas dienas.";

izteikt 4.⁷ un 4.⁸ daļu šādā redakcijā:

"(4⁷) Lai kredīta devēji atbilstoši šā likuma prasībām gadījumos, kad to rīcībā nav pietiekamas un dokumentāri pamatotas informācijas, varētu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu, kā arī galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības, katram kredīta devējam ir pienākums sniegt kredītinformācijas birojam, ar kuru attiecīgais kredīta devējs noslēdzis līgumu, un saņemt no tā izvērtējuma veikšanai pietiekamā apjomā ziņas par patērētāju vai galvinieku, to saistībām un saistību izpildes gaitu.

(4⁸) Lai, izpildot šā panta 4.¹, 4.², 4.⁴ un 4.¹⁵ daļā noteiktos pienākumus, kredīta devējam būtu pieejama informācija, kas iekļauta visu kredītinformācijas biroju datubāzēs, kredītinformācijas birojs, ar kuru kredīta devējs noslēdzis līgumu, pēc kredīta devēja pieprasījuma viņa uzdevumā pieprasa un saņem no pārējiem kredītinformācijas birojiem to datubāzēs esošās ziņas par patērētāju vai galvinieku, to saistībām un saistību izpildes gaitu, kā arī par patērētāja veikto atzīmi par nevēlēšanos saņemt kredītu.";

papildināt pantu ar 4.⁹, 4.¹⁰, 4.¹¹, 4.¹², 4.¹³, 4.¹⁴, 4.¹⁵ un 4.¹⁶ daļu šādā redakcijā:

"(4⁹) Lai izpildītu patērētāja pieprasījumu par tā kredītinformācijas apkopošanu un izsniegšanu viņam, kredītinformācijas birojam, pie kura patērētājs vērsies, ir tiesības pieprasīt no citiem kredītinformācijas birojiem informāciju par to datubāzēs esošajiem attiecīgā patērētāja datiem, lai varētu izsniegt patērētājam apkopotu informāciju par visām tā kredītsaistībām un saistību izpildes gaitu.

(4¹⁰) Kredīta devējam ir pienākums izveidot, kā arī dokumentēt un uzturēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu izvērtēšanas procedūras. Kredīta devējam ir pienākums dokumentēt un uzturēt par patērētāju iegūto informāciju, kas tika izmantota, lai izvērtētu patērētāja spēju atmaksāt kredītu.

(4¹¹) Nodibinot solidāras saistības, kredīta devējs izvērtējumu par patērētāja spēju atmaksāt kredītu veic, pamatojoties uz patērētāju kopējo atmaksas spēju.

(4¹²) Ja kredīta pieteikums ir noraidīts un izvērtējuma par patērētāja spēju atmaksāt kredītu pamatā ir automatizēta datu apstrāde, kredīta devējs informē patērētāju par viņa tiesībām uz cilvēka veiktu izvērtējumu un par lēmuma apstrīdēšanas procedūru.

(4¹³) Ja izvērtējums par patērētāja spēju atmaksāt kredītu ietver personas datu automatizētas apstrādes izmantošanu, patērētājam ir tiesības pieprasīt un saņemt no kredīta devēja cilvēka līdzdalību minētā izvērtējuma veikšanā un skaidrojuma sniegšanā. Kredīta devējs informē patērētāju par šīm tiesībām, tai skaitā tiesībām:

1) pieprasīt un saņemt no kredīta devēja skaidru un saprotamu paskaidrojumu attiecībā uz izvērtējumu par patērētāja spēju atmaksāt kredītu, tostarp par personas datu automatizētajā apstrādē ietverto loģiku un riskiem, kā arī to nozīmi un ietekmi uz lēmumu;

2) izteikt savu viedokli kredīta devējam;

3) pieprasīt, lai tiek pārskatīts izvērtējums par patērētāja spēju atmaksāt kredītu un kredīta devēja lēmums par kredīta piešķiršanu.

(4¹⁴) Kredīta devējs nekavējoties informē patērētāju par atteikumu izsniegt kredītu un, ja nepieciešams, norāda patērētājam, kur vērsties, lai saņemtu viegli pieejamus konsultāciju pakalpojumus parādu jautājumos. Ministru kabinets nosaka institūciju, kura valsts vārdā nodrošina konsultāciju pakalpojumus parādu jautājumos.

(4¹⁵) Kredīta devējam, izvērtējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu jauna finansējuma piešķiršanai, ir pienākums kredītinformācijas biroju datubāzēs pārbaudīt, vai patērētājs ir veicis atzīmi par to, ka viņš nevēlas saņemt kredītu, un ņemt to vērā.

(4¹⁶) Kredīta devējam ir pienākums septiņu darbdienu laikā pēc patērētāja pieprasījuma saņemšanas sniegt patērētājam apstiprinātu bezmaksas informāciju (izziņu) par provizorisko saistību atlikumu, kāds tas ir konkrētā patērētāja norādītā dienā viena mēneša ietvaros. Šādas tiesības patērētājs kreditēšanas līguma darbības laikā var izmantot vienu reizi trijos mēnešos.";

papildināt piecpadsmito daļu pēc vārdiem "patērētāju kreditēšanas pakalpojumus" ar vārdiem "reklamējot kreditēšanas pakalpojumus";

papildināt pantu ar septiņpadsmito, astoņpadsmito, deviņpadsmito, divdesmito, divdesmit pirmo, divdesmit otro, divdesmit trešo, divdesmit ceturto, divdesmit piekto un divdesmit sesto daļu šādā redakcijā:

"(17) Kredītu piešķiršana, kredītu starpniecība un veicināšana un konsultāciju pakalpojumi ir balstīti uz informāciju par patērētāja apstākļiem un jebkādām īpašām prasībām, par kurām patērētājs informējis kredīta devēju, kā arī pamatotiem pieņēmumiem par iespējamiem riskiem, kas patērētājam var rasties kreditēšanas līguma darbības laikā.

(18) Veids, kādā kredīta devējs atalgo savu personālu un kredīta starpniekus, kā arī veids, kādā kredīta starpnieks atalgo savu personālu un savus pārstāvjus, nevar būt par šķērsli šā panta piecpadsmitajā daļā minētā pienākuma izpildei.

(19) Kredīta devējs, ņemot vērā tā darbības apjomu, organizatorisko struktūru, darbības veidu, sarežģītību un specifiku, nodrošina tādas atalgojuma politikas izstrādi, ieviešanu un pastāvīgu uzturēšanu, kura:

1) veicina pamatotu un efektīvu riska pārvaldību un ir savienojama ar to, kā arī nemudina uzņemties riskus, kas pārsniedz kredīta devēja pieļaujamā riska robežu;

2) atbilst kredīta devēja darbības stratēģijai, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm un ietver pasākumus interešu konfliktu un korupcijas risku novēršanai, it īpaši paredzot to, ka atalgojums nav atkarīgs no pieņemto un apstiprināto kredīta pieteikumu skaita, summas vai īpatsvara.

(20) Ja kredīta devēji, kredīta starpnieki vai kredīta starpnieku pārstāvji dod patērētājam padomus, to došanā iesaistītā personāla atalgojuma struktūra nekaitē tā spējai rīkoties patērētāja interesēs un it īpaši nav atkarīga no pārdošanas mērķiem.

(21) Pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas kredīta starpniekam vai kredīta starpnieka pārstāvim ir aizliegts pieprasīt no patērētāja jebkādus maksājumus, kas tieši saistīti ar patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanu, un ir pienākums aprēķināt kopējās ar kreditēšanas līgumu saistītās izmaksas un nepārprotami informēt par tām patērētāju, ja patērētājam tiek piemērota maksa, kas viņam pēc kreditēšanas līguma noslēgšanas jāmaksā kredīta starpniekam vai kredīta starpnieka pārstāvim par to sniegtajiem pakalpojumiem. Kopējās kreditēšanas līguma izmaksas, ieskaitot maksu kredīta starpniekam vai kredīta starpnieka pārstāvim, nedrīkst pārsniegt tiesību aktos noteikto kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu.

(22) Kredīta devēja, kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvja pienākums ir pastāvīgi nodrošināt pienācīgu sava personāla zināšanu un kompetences līmeni attiecībā uz:

1) patērētāju kreditēšanas līgumu izstrādāšanu, piedāvāšanu un piešķiršanu;

2) kredīta starpniecības darbību veikšanu, ja attiecināms;

3) padoma došanu patērētājam, ja attiecināms;

4) papildu pakalpojumiem, ja patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšana ietver papildu pakalpojumu.

(23) Kredīta devējs, kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis izstrādā politiku sava personāla zināšanu un kompetences līmeņa uzturēšanai, profesionālo kvalifikāciju nodrošinot ar prasībām attiecībā uz izglītību, personāla apmācības programmām vai regulārām kompetenču pārbaudēm. Šā panta divdesmit otrajā daļā minētajās prasībās ir ietveramas vismaz šādas attiecīgam amatam atbilstošas zināšanas:

1) par kreditēšanas pakalpojumiem un, ja nepieciešams, papildu pakalpojumiem, kurus parasti piedāvā kopā ar kreditēšanas pakalpojumiem;

2) par patērētāju tiesību aizsardzības un citiem tiesību aktiem, kas piemērojami patērētāju kreditēšanas līgumiem;

3) par nekustamā īpašuma iegādes procesu, nodrošinājuma novērtēšanu, nekustamā īpašuma ierakstīšanu un ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja attiecināms;

4) par kreditēšanas tirgu;

5) par saimnieciskās darbības ētiku;

6) par procesu, kādā izvērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu vai — konkrētā gadījumā — kompetenci izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu;

7) par finanšu un ekonomikas jautājumiem.

(24) Kavētu maksājumu gadījumā kredīta devējs ievēro saprātīgu iecietību, pirms tiek uzsāktas parādu atgūšanas vai piedziņas darbības. Izvēloties iecietības pasākumus, ņem vērā patērētāja individuālos apstākļus un citus elementus. Kredīta devējam nav pienākuma iecietības pasākumus piedāvāt atkārtoti, izņemot pamatotus gadījumus.

(25) Iecietības pasākumi var ietvert:

1) kreditēšanas līguma pilnīgu vai daļēju pārkreditēšanu;

2) spēkā esoša kreditēšanas līguma noteikumu grozīšanu:

a) kreditēšanas līguma termiņa pagarināšanu,

b) kreditēšanas līguma veida maiņu,

c) visas atmaksājuma summas vai tā daļas atlikšanu uz laiku,

d) aizņēmuma likmes samazināšanu,

e) pamatsummas vai procentu maksājumu daļas atlikšanu,

f) maksājumu sadalīšanu,

g) valūtas maiņu,

h) daļēju parāda atlaišanu un parādu (saistību) apvienošanu.

(26) Kredīta devējs ievieš procedūras un politikas, kas nepieciešamas, lai laikus atklātu to, kuri patērētāji nonākuši vai varētu nonākt finansiālās grūtībās. Kredīta devējam ir pienākums informēt šādus patērētājus par pieejamiem konsultāciju pakalpojumiem parādu jautājumos."

5. 8.¹ pantā:

izslēgt pirmo, otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu;

papildināt devīto daļu pēc vārdiem "no patērētāja saņemto informāciju, kas" ar vārdiem "iegūta normatīvajos aktos par fizisko personu datu aizsardzību noteiktajā kārtībā un".

6. 8.² pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"8.² pants. Kārtība, kādā reģistrē kredīta starpnieku un kredīta starpnieka pārstāvi

(1) Kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvja pakalpojumus patērētājam drīkst sniegt Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrā reģistrēti kredīta starpnieki un kredīta starpnieku pārstāvji. Kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvja pakalpojumus, piedāvājot patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, patērētājam drīkst sniegt Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrā vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestāžu reģistrā reģistrēti kredīta starpnieki un kredīta starpnieku pārstāvji.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Kredīta starpniekam vai kredīta starpnieka pārstāvim, kas reģistrēts reģistrā un piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, ir tiesības sniegt patērētājam arī citu kredītu starpniecības pakalpojumus."

7. Papildināt likumu ar 8.⁶ un 8.⁷ pantu šādā redakcijā:

"8.⁶ pants. Kārtība, kādā reģistrē atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju

(1) Atlikto maksājumu pakalpojumu, ko sniedz liels uzņēmums, patērētājam drīkst sniegt Atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju reģistrā reģistrēti atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēji.

(2) Atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju reģistru uztur Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

(3) Kārtību, kādā atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēji tiek reģistrēti Atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju reģistrā, izslēgti no reģistra un reģistrācija pārtraukta uz laiku, reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un to aktualizēšanas kārtību, reģistrācijas valsts nodevas un ikgadējās uzraudzības valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību, kā arī prasības atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzējiem un atlikto maksājumu pakalpojuma sniedzēju pienākumus nosaka Ministru kabinets.

8.⁷ pants. Īpaši noteikumi kapitāla atbrīvošanas kredītam ar nekustamā īpašuma hipotēku, kas nav patērētāja mājoklis

(1) Kredīta devējs ir tiesīgs izveidot atsevišķu kreditēšanas pakalpojumu — kapitāla atbrīvošanas kredītu, kad kredīts tiek piešķirts jebkuram izmantošanas mērķim, kas saistīts ar patērētāja labklājības līmeņa uzlabošanu vai tā nodrošināšanu, ievērojot visus šādus noteikumus:

1) kredīta atmaksa tiek nodrošināta ar patērētajam piederoša nekustamā īpašuma, kas nav patērētāja mājoklis, hipotēku;

2) patērētāja atbildība tiek ierobežota tikai ar ieķīlāto nekustamo īpašumu;

3) patērētājs kredīta līguma noslēgšanas dienā nav jaunāks par 21 gadu;

4) vērtējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu, kredīta devējs var ņemt vērā tādus nākotnes ienākumus no ieķīlātā nekustamā īpašuma vai citiem ticamiem un dokumentāri pamatotiem patērētāja ienākumu avotiem, kurus kā kredīta atmaksas avotu patērētājs ir norādījis kredīta devējam un kuru vērtību ir iespējams ticami aplēst kredīta izsniegšanas brīdī;

5) kredīta maksimālais atmaksas termiņš ir 30 gadi.

(2) Patērētāja mājoklis šā panta izpratnē ir nekustamais īpašums, kam vienlaikus piemīt visas šādas pazīmes:

1) pēc lietošanas veida paredzēts pastāvīgai dzīvošanai;

2) pieder vai atbilstoši uzrādītajiem dokumentārajiem pierādījumiem tuvākajā laikā piederēs patērētājam, patērētāja laulātajam vai personai, kurai saskaņā ar notariālo aktu ir noslēgta partnerība ar patērētāju;

3) patērētājs tajā pastāvīgi dzīvo vai plāno pastāvīgi dzīvot pēc tā iegādes.

(3) Patērētāja atbildības ierobežojums tikai ar ieķīlāto nekustamo īpašumu šā panta izpratnē nozīmē visus šādus noteikumus:

1) kredīta devējs nevar pieprasīt papildu nodrošinājumu vai saistību pastiprinājumu, izņemot nokavējuma procentus vai līgumsodu;

2) kredīta pirmstermiņa piedziņas gadījumā kredīta devējs var vērsties tikai pret ieķīlāto nekustamo īpašumu. Ja pārdošanas ieņēmumi nesedz visu parādu, parāda atlikums netiek piedzīts no patērētāja.

(4) Kreditēšanas līgumā skaidri norādāms kredīta izmantošanas mērķis.

(5) Nekustamā īpašuma vērtējums ir atzīstams par pietiekamu un ticamu nākotnes ienākumu dokumentāru pierādījumu attiecībā uz kredīta pamatsummas galīgo atmaksu. Patērētāja spēja veikt kredīta pamatsummas un procentu kārtējos maksājumus kredīta termiņa laikā vērtējama atbilstoši šā panta sestajai daļai un šā likuma 8. un 8.¹ panta noteikumiem.

(6) Patērētājam vajag būt spējīgam veikt kredīta pamatsummas un procentu maksājumus atbilstoši kredīta termiņam. Kredīta devējs var piedāvāt iespēju noteikt līgumā termiņu līdz pieciem gadiem, kad patērētājs maksā tikai procentus, atliekot pamatsummas maksājumus. Šajā periodā kredīta devējs kredītinformācijas birojam ziņo maksājumu ne mazākā apmērā, kāds tas būtu kopā ar pamatsummu.

(7) Kredīts izsniedzams ne vairāk kā 70 procentu apmērā no ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtības.

(8) Pirms līguma noslēgšanas kredīta devējs vai kredīta starpnieks skaidri informē patērētāju par līguma īpašajiem noteikumiem, atbildīgu aizņemšanos un risku zaudēt ieķīlāto nekustamo īpašumu saistību neizpildes gadījumā."

8. 10. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem "tiesību izmantošanas gadījumā" ar vārdiem "papildu prasības atteikuma tiesību izmantošanai attiecībā uz distances līgumiem, kas noslēgti, izmantojot tiešsaistes saskarni";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pirms līguma par finanšu pakalpojumu sniegšanu noslēgšanas sniedzamās un līgumā ietveramās informācijas saturu, tās sniegšanas kārtību, šā likuma 12. pantā paredzēto atteikuma tiesību īstenošanas termiņus un kārtību, patērētāja un pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā, izņēmumus attiecībā uz atteikuma tiesību izmantošanu, pienācīgu paskaidrojumu sniegšanas prasības, papildu prasības atteikuma tiesību izmantošanai attiecībā uz distances līgumiem, kas noslēgti, izmantojot tiešsaistes saskarni, kā arī papildu prasības attiecībā uz aizliegtu praksi tiešsaistes saskarnēs nosaka Ministru kabinets."

9. 12.¹ pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "kredīta devējam pieejamu pastāvīgu informācijas nesēju" ar vārdiem "patērētāja izraudzītu un kreditēšanas līgumā norādītu pastāvīgu informācijas nesēju";

izslēgt astotās daļas 1. punktu;

aizstāt astotās daļas 4. punktā vārdu "norēķinu" ar vārdu "maksājumu";

izteikt astotās daļas 11. punktu šādā redakcijā:

"11) tādiem nomas vai līzinga līgumiem, kuros nav paredzēts patērētāja pienākums vai iespēja iegādāties līguma objektu, ja šādas saistības nav paredzētas arī citos noslēgtajos līgumos;";

izslēgt astotās daļas 13. punktu;

papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja patērētājs nav saņēmis līguma noteikumus un informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka patērētāja kreditēšanas līgumam izvirzāmās prasības un tajā ietveramo informāciju, atteikuma termiņš beidzas 12 mēnešus un 14 dienas pēc kreditēšanas līguma noslēgšanas. Ja patērētājam vispār nav sniegta informācija par to, vai pastāv vai nepastāv tiesības atteikties no līguma, un par šo tiesību izmantošanas nosacījumiem, atteikuma tiesībām nav termiņa ierobežojuma.

(11) Ja kreditēšanas līgums par preces iegādi ir saistīts ar atpakaļatdošanas politiku, kurš nodrošina pilnīgu naudas atmaksu noteiktā laikposmā, kas pārsniedz 14 kalendāra dienas, atteikuma tiesību termiņu pagarina tā, lai tas atbilstu noteiktajam atpakaļatdošanas termiņam."

10. Aizstāt 26.²² panta pirmās daļas 1. punktā un 26.³⁴ panta otrajā daļā vārdu "norēķinu" ar vārdu "maksājumu".

11. Aizstāt 31. panta septītajā daļā vārdus "kurā nav paredzētas patērētāja saistības" ar vārdiem "kurā nav paredzēts patērētāja pienākums vai iespēja".

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 47., 48., 49., 50. un 51. punktu šādā redakcijā:

"47. Grozījumi šā likuma 1. panta 11. punktā, 8. panta 4.³ daļas 8. punktā un 4.⁴ daļā, 8.¹ panta devītajā daļā, 12.¹ panta otrajā daļā un 31. panta septītajā daļā, grozījumi par šā likuma 1. panta 10. punkta, 8. panta pirmās daļas, 1.¹ daļas 2. punkta, 4.¹ daļas, 4.³ daļas 10. punkta, 4.⁷ un 4.⁸ daļas, 8.² panta nosaukuma un pirmās daļas un 12.¹ panta astotās daļas 11. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi par šā likuma 8. panta 1.¹ daļas 3. punkta un 4.³ daļas 11. punkta, 8.¹ panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās, sestās un septītās daļas un 12.¹ panta astotās daļas 1. un 13. punkta izslēgšanu, kā arī šā likuma 1. panta 22., 23., 24., 25. un 26. punkts, 3.¹ panta 3.¹ daļa, 8. panta 1.¹ daļas 7. punkts, 1.⁵, 1.⁶, 1.⁷ un 3.² daļa, 4.³ daļas 13. un 14. punkts, 4.⁹, 4.¹⁰, 4.¹¹, 4.¹², 4.¹³, 4.¹⁴, 4.¹⁵, 4.¹⁶, septiņpadsmitā, astoņpadsmitā, deviņpadsmitā, divdesmitā, divdesmit pirmā, divdesmit otrā, divdesmit trešā, divdesmit ceturtā, divdesmit piektā un divdesmit sestā daļa, 8.⁶ pants un 12.¹ panta desmitā un vienpadsmitā daļa stājas spēkā 2026. gada 20. novembrī.

48. Grozījumi šā likuma 8. panta 4.⁶ daļā par tās pirmā teikuma izslēgšanu un tās papildināšanu ar jaunu teikumu stājas spēkā 2026. gada 30. septembrī. Kreditēšanas līgumiem, kuri noslēgti līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai, piemērojama šā likuma 8. panta 4.⁶ daļa redakcijā, kas bija spēkā līguma noslēgšanas brīdī.

49. Ministru kabinets līdz 2026. gada 30. oktobrim izdod šā likuma 8. panta 4.¹⁴ daļā un 8.⁶ panta trešajā daļā minētos noteikumus.

50. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. oktobrim izdod šā likuma 10. panta trešajā daļā minētos noteikumus.

51. Atbilstību šā likuma 4.³ panta ceturtajā daļā noteiktajām prasībām pakalpojumu sniedzēji vai pārdevēji nodrošina ne vēlāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam."

13. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 20. un 21. punktu šādā redakcijā:

"20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīvas (ES) 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem un ar ko atceļ direktīvu 2008/48/EK;

21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 22. novembra direktīvas (ES) 2023/2673, ar ko groza direktīvu 2011/83/ES attiecībā uz attālināti noslēgtiem finanšu pakalpojumu līgumiem un atceļ direktīvu 2002/65/EK."

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 20. augustā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 1. septembrī