Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 20. augusta ārkārtas sesijas sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu visus ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Godātie kolēģi, sāksim Saeimas 20. augusta ārkārtas sesijas sēdes darba kārtības izskatīšanu. Darba kārtība visiem ir pieejama, un, kā jau ārkārtas sēdē, tā nav grozāma.

Šodien pirmais darba kārtības jautājums – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtais likumprojekts ""Air Baltic Corporation AS" finanšu stabilizācijas pasākumu likums", ko ierosina nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī uzreiz izskatīt pirmajā lasījumā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Ir!") Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta ""Air Baltic Corporation AS" finanšu stabilizācijas pasākumu likums" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Uzsākam likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Labrīt, cienījamā sēdes vadītāja, deputāti un deputātes! Sākam darbu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 19. augustā skatīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītu likumprojektu ""Air Baltic Corporation AS" finanšu stabilizācijas pasākumu likums".

Likumprojekts paredz noteikt īpašu kārtību valsts dalībai aviokompānijas finanšu stabilizācijas procesā. Tas paredz uzdevumu noteikt pasākumus "airBaltic" finanšu stabilizācijai, nodrošināt valsts finanšu interešu efektīvu pārvaldību "airBaltic" finanšu stabilizācijas procesā, radot valstij kā akcionāram, kreditoram un obligāciju turētājam iespēju rīkoties savlaicīgi, vienoti un līdzvērtīgi ar pārējiem sabiedrības akcionāriem, obligāciju turētājiem un kreditoriem.

Likumprojekta mērķis ir izveidot īpašu izpildes kārtību, kas ļauj valstij savas finanšu intereses pārvaldīt operatīvi, vienoti un līdzvērtīgi ar pārējiem "airBaltic" akcionāriem un kreditoriem.

Likumprojekts nepiešķir Ministru kabinetam patstāvīgas pilnvaras lemt par valsts finanšu ekspozīcijas maiņu, jo pasākumu maksimālais apjoms un ietvars ir noteikts likumprojekta 2. pantā un to var mainīt vienīgi ar Saeimas pieņemtiem šā likuma grozījumiem. Tas ir ļoti būtiski.

Līdz ar to operatīvo lēmumu pieņemšana par pasākumu īstenošanu ar šo likumprojektu tiek deleģēta Ministru kabinetam, savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tiek nodrošināta uzraudzības loma.

Komisija minēto likumprojektu atbalstīja un lūdz Saeimu atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam ""Air Baltic Corporation AS" finanšu stabilizācijas pasākumu likums"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī izskatīja un atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzam arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Acīmredzot sāksies debates.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (Ministru prezidents).

Labrīt, Prezidij! Labrīt, deputāti! Es ļoti labi zinu, kā jūs jūtaties. Es ļoti labi zinu, ko nozīmē balsot bez informācijas. Tā nav pareiza rīcība. Un es ļoti labi zinu, cik reižu šajos gandrīz četros gados šeit ir bijuši jāpieņem lēmumi bez skaidra izklāsta, bez argumentācijas. Vienkārši noliek galdā pēdējā mirklī. Jo vajag. Šoreiz tas nav tas brīdis. Šoreiz arī es ar jums gribu padalīties ar pilnu informāciju, pilnu izklāstu, pilnu patiesību, kas... par ko jūs balsosiet... un kas ir nepieciešams... kur ir nepieciešams jūsu atbalsts.

Manam tēvam bija teiciens: "Nav neiespējamu lietu, ja no sirds tici tam, ko dari. Viss var būt iespējams." Un tas ir arī mans moto. Es nebaidos no grūtībām, un es nebaidos no izaicinājumiem. Un "airBaltic" ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas ir uzmests šai valdībai uz galda.

Es esmu veltījis vismaz 30 procentus no sava laika, iedziļinoties detaļās. Domāju, ka esmu viens no retajiem premjeriem, kam ir tik detalizēta informācija, jo es pieeju ar biznesa domāšanu, pieeju skaitļiem, cipariem, argumentācijai un eju iekšā detaļās, lai saprastu problēmas būtību. Tā bija lielākā problēma – piekļūt informācijai. Tā nav bijusi pietiekama, nav bijusi pieejama, lai atbildīgi lemtu par valsts interesēm. Ar to es gribu pateikt vienkāršiem vārdiem: valstij nav jānodarbojas ar aviobiznesu, it īpaši Latvijai nav jānodarbojas ar aviobiznesu. Tas ir galvenais secinājums, ko var izdarīt no visiem iepriekšējiem dokumentiem. Mums pietiek ar visiem Flika un Gausa stāstiem, ar izpūtējā nodedzinātiem miljoniem, un to nedrīkst darīt ar nodokļu maksātāju naudu. Tas ir pats svarīgākais, kas jāsaprot.

No otras puses, šobrīd šajā situācijā vieglākais būtu neko nedarīt. Tas būtu pareizi – neko nedarīt, nodokļu naudai... tālāk nekāda injekcija nav jāveic. Tas būtu vienkāršākais, vieglākais, bet tas būtu bezatbildīgākais. Kāpēc? Tāpēc, ka ir jādod iespēja – ir jādod pēdējā iespēja, ja tā iespēja ir valstiska, un šobrīd ir jārīkojas valstiski, jo "airBaltic" ir svarīga ekonomikas sastāvdaļa.

Tas ir nozīmīgs augsta līmeņa uzņēmums, kas sniedz labu pakalpojumu. Tas lido un savieno mūs ar svarīgiem galamērķiem. Ekonomikai tie ir 1 līdz 1,5 procenti no IKP. Visā šajā ekosistēmā ir ļoti liels skaits augstas pievienotās vērtības uzņēmumu, speciālistu, ekspertu, kas ir iesaistīti. Neko nedarīt nozīmē automātiski atteikties no šī, automātiski ietekmēt tūkstošus darba vietu. Mums būtu ļoti lielas problēmas ar spēju savienoties ar mums svarīgiem galamērķiem... tai skaitā arī investoriem šeit nokļūt un izpildīt visas mūsu programmas, visus mūsu pasākumus. Tam visam būtu tūlītēja ietekme. Tāpēc, atbildīgi – atbildīgi! – pieejot šim, ir jāaizstāv valsts intereses, ir jāizvēlas šobrīd labākais variants, kas ir pieejams... galdā. Un uz tādu es arī... ar šo valdību mēs arī virzām. Šinī mirklī "airBaltic" akcionāri ir valsts, "Lufthansa" un privātais īpašnieks ar 1 procentu. Valstij ir 88 procenti, "Lufthansa" – 10. Bet tie diemžēl ir akcionāri uz papīra, jo uzņēmumam nav nekā, ko likt pretī, parādi ir lielāki nekā aktīvi, daudz lielāki, tāpēc vērtība šīm akcijām praktiski ir nulle. Ja varētu uzrakstīt negatīvi, būtu arī negatīvi.

Tāpēc šinī gadījumā mēs kā valsts esam interesantā situācijā. Vienlaikus mēs ar vienu cepuri esam īpašnieks un ar otru cepuri – aizdevējs. Šobrīd par šo kompānijas likteni lemj kreditori – aizdevēji. Tieši tādā veidā. Mums ir sanācis būt arīdzan par aizdevēju, tātad arīdzan ir iespēja būt pie galda, piedalīties, saprast un lemt, kas ar šo kompāniju notiks tālāk. Tieši tas ir tas, par ko jūs šodien balsosiet. Tieši tas ir tas, par ko jūs šodien... viss stāsts šinī likumprojektā, kas ir nodots.

Šinī likumprojektā nav nekā par to, ka mēs esam akcionāri. Šinī likumprojektā ir par to, kā mēs uzvedamies kā aizdevējs. Tas nozīmē, vai mēs gribam piedalīties aizdevēju sapulcē, tātad bondu vai obligāciju turētāju sapulcē, un šinī gadījumā paust savu interesi gan kā aizdevējs, šinī gadījumā arī kā nākotnes noteicējs, kas būs ar "airBaltic". Ja mēs to nedarām, tad to atstājam privāto aizdevēju rokās un vairs nepiedalāmies kontrolē pār to, kas notiek ar uzņēmumu. Tā ir realitāte, kas šobrīd ir atstāta uz galda, un es uzskatu, ka ir jāizmanto jebkura iespēja, ja tāda ir, lai aizstāvētu valsts intereses. Esmu izvērtējis stratēģisko plānu, esmu iepazinies ar to arī detaļās un esmu arī sapratis, kas ir mūsu partneris.

Mums ir noalgota pasaulē profesionālākā kompānija ar lielāko krampi "Seabury Securities LLC", kas pārstāv "airBaltic" intereses, kas pārstāv "airBaltic" sarunās ar šiem aizdevējiem un arīdzan nodrošina šī stratēģiskā plāna īstenošanu dzīvē. Šis stratēģiskais plāns paredz, ka "airBaltic" kompānija galarezultātā iznāk bez liekas nastas, bez parāda saistībām, ar kurām nav iespējams lidot... to nav iespējams ilgtermiņā izdarīt, to redzam arī šobrīd, tāpēc mēs šeit sēžam... un nonāk līdz tam, ka "airBaltic" ir optimizēts līdz tam, viss bizness ir sakārtots līdz tam, ka tas ir spējīgs šajā reģionā ar šo pasažieru skaitu konkurēt un lidot.

Tas ir tas, ko šai kompānijai ir uzdots izdarīt. Vai tas izdosies? To neviens nevar pateikt. To nevar garantēt. Viss ceļš vēl ir priekšā. Bet, ja mēs gribam izmantot šo iespēju ar šo partneri pamēģināt un to realizēt, tad šī iespēja mums ir jādod. Šis ir tas jautājums, par ko jūs šodien balsosiet, – dot vai nedot šo iespēju. Un vienīgā vērtība, kas diemžēl šobrīd mums ir, – mums ir lidojošs "airBaltic", kas šodien mūs savieno... mūsu iedzīvotājus var aizvest atvaļinājumā vai biznesa darījumos, vai uz darbu... vai kādos citos jautājumos... atvest uz šejieni investorus un nodrošināt ekonomisko apriti. Tas, kas šobrīd notiek. Un šī ir iespēja uzņēmumam attīrīties no parādu nastas.

Obligacionāri... vai šīs obligācijas ir uzkrāmējušas šim uzņēmumam ļoti nopietnu finansiālo nastu. Ar šādu nastu palidot nav iespējams. Mēs to visi zinām. Un 380 miljoni bondu, kas tika paņemti divus gadus atpakaļ, bija ļoti dārgi.

Es pats esmu bijis uzņēmumā... es pats esmu bijis ģimenes uzņēmumā, kur bija 11 procentu kredīta nasta, kas nebija paceļama ar normālu ikdienas biznesa aktivitāti. Pārdodot un pelnot ar pakalpojumu, tas nav iespējams. Tā bija nauda, kura bija veltīta restrukturizācijai. Ar šo naudu varēja īstermiņā izpildīt mērķi, lai sakārtotu uzņēmumu, bet ne ilgtermiņā ar to dzīvot. Tieši tas pats bija ar šiem 380 miljoniem. Ja man būtu iespēja, ja mūsu valdībai būtu iespēja būt klāt tad... un ja būtu šie divi gadi, tad būtu iespēja veikt pārrunas ar stratēģisko investoru, būtu iespēja restrukturizēt uzņēmumu līdz tam, ka mums ir samazināta flote atbilstoši tiem galamērķiem, ko mēs varam nodrošināt ar pilnām sēdvietām, būtu iespēja sakārtot uzņēmuma finanses, aizbāzt caurumus, kur ir finanšu sūces, tam būtu pieejams laiks. Šobrīd mums divos mēnešos jāpaveic tas, kas bija iespējams divos gados, bet diemžēl bija izvēle nodedzināt šos 380 miljonus izpūtējā, neveikt nepieciešamās izmaiņas uzņēmumā, un esam aizlidojuši tik tālu... kur esam šodien. Tāpēc tas viss šobrīd ir jāietilpina ļoti īsā laika termiņā un jācer, ka tas sanāks.

Tā ir tā lieta, par ko jūs balsosiet šodien, – dot šo iespēju izmantot. Kam tad mēs esam paņēmuši pasaulē labāko pārstāvi "Seabury"? Un kāpēc mēs esam uzrakstījuši stratēģisko plānu? Lai to nepamēģinātu? Un pamēģināt nozīmē... tas nenozīmē aizdot naudu, tas nenozīmē tērēt valsts līdzekļus, tas nozīmē dot mandātu... jau tā esošā situācijā, kur ir vajadzīgi vienkārši tehniski lēmumi no jums, jo Ministru kabinets to nevar lemt bez Saeimas, jūsu, parlamenta, dotajām tiesībām.

Atstāta ir pēdējā iespēja. Es nevaru izturēt, ja biznesā vai jebkur dzīvē nav otrās iespējas, nav otrā plāna, plāna B. Būšu atklāts – šim nav plāna B. Plāns B ir nereāls, plāns B ir iet uz Eiropu sarunāt restrukturizācijas, restructuring, plānu. Rescue and restructuring – tas nozīmē, ka valsts reizi 10 gados var glābt šo aviokompāniju. Tāda iespēja pastāv. Bet tas nozīmē automātisko rēķinu par 600 miljoniem, plus vēl 200 miljonus, lai uzņēmums varētu operēt. Un tajā gadījumā visi kreditori ir priecīgi. Tajā gadījumā tiešām mēs nodedzinām valsts naudu. Jānorēķinās ar visiem kreditoriem, un tad mēs, piedošanu... tad tajā piedalās tikai valsts, neviens privātais neko tur īsti nedara. Tā nav opcija. Es pat neizskatu to kā opciju, lai vispār liktu šeit galdā.

Trešā opcija – vienkārši izbeigt darbību.

Nav citu opciju – atstātu – kā šī pirmā. Un pirmā opcija – dodiet iespēju! Beidzot pirmo reizi ir stratēģisks plāns, kā to izdarīt. Tāda plāna nav bijis, nedz kad 380 miljonus paņēma, nedz kad 30 miljonus aizdeva. Aizdeva par skaistām acīm. Plāna pretī nebija, ko darīt ar kompāniju.

Tieši tāpēc es šeit nāku. Un arīdzan kā deputāts jūs es saprotu. Tagad beidzot ir plāns. Ir konkrēti plāna punkti, kas laika nogrieznī jāizveic. Ja šos punktus izveic, mums ir reāla iespēja attīrīt kompāniju līdz tam, ka tā ir dzīvot un lidotspējīga. Un tikai tad ir iespēja runāt ar stratēģisko investoru. Un galarezultātā šī kompānija nevarēs lidot viena pati, bez stratēģiskā investora. Tas nav iespējams. Es tam neticu – tādai iespēja. Tāpēc mēs esam tiešās sarunās arīdzan ar stratēģisko investoru. Un vienīgais iznākums ir sakārtot uzņēmuma finanses, attīrīt no parādiem un piesaistīt stratēģisko investoru. Investoru! Ne jau vienkārši aviācijas biznesa investoru. Tāpēc ka mēs nevarēsim tik mazā tirgū stāties pretī tādiem aviācijas biznesa izaicinājumiem kā dolāra kurss, degviela, kas pēkšņi mēnesī izmaksā 10 miljonus un vairāk eiro Hormuza šauruma dēļ... tie ir arī ģeopolitiskie kara riski, kas ir notikuši... kur Austrumu tirgus ir ciet. Mēs to nevarēsim.

Tās atkal kārtējo reizi būs finanses no iedzīvotājiem.

Tieši tāpēc šobrīd ir trīs lēmumi, kas jums ir galdā. Viens no tiem ir...

Numur viens – atlikt maksājumu par aizdevumu 18 miljoniem.

Numur divi – kapitalizēt to, kas jau ir nieka vērtībā, – šie bondi, kuri, mēs zinām, tirgū nemaksā tik, cik maksāja sākumā. Dot šo iespēju.

Un trešais – trešais! – nevis dot mums tiesības ņemt aizdevumu, nē, trešais ir dot iespēju būt pie galda, dot iespēju valstij piedalīties... pie galda... ar obligacionāriem, jo, ja mēs to neizmantojam, tad pārējie obligacionāri ir prioritāri valstij un mēs atkal sēžam kā pasažieri un noskatāmies.

Es uzskatu, ka tas ir valstiski – dot iespēju piedalīties. Mēs nezinām, cik tā maksā, tāpēc tur ir uzlikts no 0 līdz 30. Nezinām. Mēs pēc tā iesim pakaļ uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju pie jums apstiprināt vēlreiz, ja mums būs skaidra informācija, cik tas maksā. Un jūs dosiet atļauju darīt to vai ne. Mēs šobrīd to neprasām. Mēs prasām iespēju būt pie galda, lemt par valsts interesēm, būt klātesošiem obligacionāru sapulcēs. Tas ir tas, kas ir vajadzīgs.

Tāpēc es aicinu jūs... Es atvainojos, man šodien ir tikšanās ar Lietuvas premjeru, un es speciāli veltīju laiku atnākt šeit... un lai viņš pagaida. Diemžēl man ir jāskrien uz tikšanos ar viņu. Tā ir viņa pirmā vizīte ārpus Lietuvas. Tāpēc es gribēju jums izstāstīt kā deputāts deputātam, lai ir sapratne par to, ko mēs lemjam. Tas neko nenozīmē – ka mēs tūlīt... un viss ir kārtībā ar "airBaltic". Nē. Tā ir iespēja būt klātesošiem, pieņemt lēmumu valstiski, par valsts interesēm.

Ja jūs šodien nobalsosiet "pret", tas ir automātisks stāsts, ka stāsts izbeidzas. Tas nav kā kādreiz, kā iepriekšējo reizi, kad Gauss atnāca un atkal piemeta ugunī... tātad izpūtējā... rubļus. Nē, vairs nav iespējas iemest izpūtējā eiro. Šāda iespēja vairs nepastāv. Nē, nu pastāv, bet tā ir nereālistiska. Mums nav šādas naudas, un es netaisos... ka valsts turpmāk investē naudu. Tam ir jābūt privātam stratēģiskajam investoram, kas aizstāv valsts intereses. Un mūsu intereses ir hubs, mūsu intereses ir savietojamība, bet mūsu intereses ir pelnošs "airBaltic", kas spēj lidot, un tam nav jāpiemaksā nauda. Tas nozīmē – tie galamērķi, kas ir pozitīvi uzņēmumam un arīdzan mūsu valsts interesēm.

Lūdzu, balsojiet par valsts interesēm!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (satiksmes ministrs).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šodien jūsu vērtēšanai ir nodots likumprojekts, kurš ir sagatavots, lai dotu deleģējumu Ministru kabinetam īstenot kompānijas un konsultantu sagatavoto biznesa plānu.

Biznesa plāns tika gatavots, pamatojoties uz valdības, uz Latvijas valsts noteiktiem mērķiem, saglabājot 25 plus 1 procenta valsts pārstāvību, nosakot Rīgu kā galveno bāzes vietu un nosakot ekonomiski pamatotu savienojamību. Šis biznesa plāns faktiski līdz jūnijam tika gatavots sadarbībā ar vienu no vadošajiem pasaules konsultantiem "Seabury", kas ir izvedis cauri ļoti smagiem lēmumiem un procesiem tādas zināmas aviokompānijas kā SAS un "Norwegian". Pateicoties viņu ieguldījumam, šis biznesa plāns paredz to, ka kompānija atšķirībā no visām iepriekšējām reizēm, kad valsts ir veikusi kādu intervenci vai investīcijas kompānijā... pamatā šis biznesa plāns pamatojas uz privātā kapitāla piesaisti. Un mēs runājam tikai par to, ka, īstenojot šo biznesa plānu, valsts var piedalīties kā līdzvērtīgs privātais partneris.

Taču, lai mēs šo plānu īstenotu, ir nepieciešams Saeimas deleģējums, jo Ministru kabineta funkcijas un tiesības nav absolūtas. Ir parlamentārā kontrole. Savulaik Saeima arī attiecībā uz šiem likumprojektiem, kas šodien ir iesniegti, un lēmumiem ir devusi savu deleģējumu un noteikusi rāmi. Kā mēs zinām, tas ir aizdevuma līgums, tie ir vērtspapīri jeb obligācijas un šajā gadījumā arī trešais – faktiski lielais lēmums attiecībā uz starpfinansējumu.

Godātie kolēģi, šie lēmumi ir savstarpēji saistīti. Jūs jau zināt, ka šīs sarunas notiek ļoti intensīvi, un privātais bizness konceptuāli ir šim noticējis. Privātais kapitāls ir noticējis šim biznesa plānam, jo konceptuāli ir piekritis jau sākt šo procesu. Jā, tas nav noslēdzies, taču jautājums ir par to, ko mēs kā Latvijas valsts darīsim, īstenojot šo biznesa plānu.

Attiecībā uz... iespējams, līdz 30 miljoniem... līdzdalības starpfinansējumu. Ministru prezidents jau izklāstīja. Bet tā būtība, arī manā skatījumā, ir ļoti vienkārša. Tas nozīmē – ja biznesa plāns tiek īstenots ar privātā kapitāla piesaisti, ar kreditoru papildu finansējumu, tad tie arī nosaka spēles noteikumus. Un ir jautājums, vai mēs būsim pie galda, kur lems par spēles noteikumiem, vai nebūsim. Ja mēs tur nebūsim, mēs nezināsim, ko lemj kreditori, kādus iespējamos lēmumus turpmāk viņi var īstenot. Un šajā gadījumā tieši šī otrā cepure mums kā akcionāram ir ļoti būtiska.

Reāli šī kompānija... mēs jau zinām, ka "airBaltic" nav tikai kompānija, no kuras mēs gaidām dividendes, kura nodrošina pasažieriem savienojamību, mūsu iedzīvotājiem – iespējas aizlidot ar tiešajiem reisiem no Rīgas un atpakaļ... tā ir ļoti nopietna mūsu ekonomikas sastāvdaļa. Un tā ir realitāte. Mēs, protams, šos daudzos gadus dažādi atbalstot... un īstenojot lēmumus, lai "airBaltic" turpinātu nodrošināt pamatdarbību... tai pašā laikā tā ģenerē ļoti lielus ienākumus gan IKP, gan budžetā.

Manā skatījumā, valdība pašlaik nav mainījusi noteiktos mērķus, to, ka "airBaltic" paliek nacionālā aviokompānija. Uz tā pamata arī tiek risināts jautājums tālāk – pēc biznesa plāna īstenošanas – piesaistīt potenciālos investorus. Jautājums par šo, protams, būs tajā brīdī, ja biznesa plāns tiks īstenots. Tas lielā mērā šodien ir atkarīgs no jums.

Tādēļ es aicinu jūs ļoti rūpīgi izsvērt un tomēr pieņemt šo, man liekas, valstiski pareizo lēmumu. Šis nav tikai Ministru kabineta sagatavots likumprojekts. Ministru kabinets ir lūdzis šo valsts interesēs izvērtēt neatkarīgam konsultantam. Atzinums ir pievienots un noteic, ka šodien jums piedāvātais likumprojekts atbilst valsts vislabākajām interesēm. To ir vērtējuši eksperti.

Līdz ar to zināmā mērā tas šodien būs spogulis, kā mēs ejam uz priekšu. Es saprotu un apzinos politisko procesu, kurā mēs esam. Bet šajā gadījumā mēs tiešām runājam par mums ļoti būtisku aktīvu, kas risina un nodrošina mums... ne tikai mūsu ekonomiku... kā mēs zinām, kad bija nepieciešama mūsu iedzīvotāju repatriācija no bīstamām zonām, to ļoti ātri un efektīvi izdarīja "airBaltic", atvedot mājās ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjus.

Tā ka aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, lai valdība varētu rīkoties. Kā teicu, šie lēmumi ir jāpieņem ļoti ātri, tas ir šis deleģējums, taču vēlreiz gribu uzsvērt, ka likumprojekts paredz to... jūsu lēmums šodien deleģēt... paliekot bez parlamentārās kontroles... Visi lēmumi, kas būs saistīti ar iespējamo papildu finansējumu, tiks leģitimēti pēc tam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, respektīvi, parlamentārā kontrole jebkurā gadījumā saglabājas.

Tāpēc aicinu jūs atbalstīt, lemt atbildīgi, lai mūsu "airBaltic" spēj īstenot biznesa plānu un turpināt savu pienesumu mūsu valstij.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāte Linda Liepiņa – frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vārdā.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, kolēģi! It sevišķi pēc Jaunās VIENOTĪBAS satiksmes ministra Kozlovska uzrunas man ir ļoti grūti pamatot mūsu, frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, šodienas balsojumu. Mēģināšu to izdarīt.

Es kā deputāte visos balsojumos jau no iepriekšējā sasaukuma vienmēr esmu bijusi pret šo naudas bēršanu tumšā akā. Un vienmēr nāk ar tukšiem solījumiem... sākotnēji gribējās ticēt... šī ticība ir tuvu nullei. Tagad Jaunās VIENOTĪBAS ministrs nāk... un atkal jūs kaut ko piesaucat... ir jābūt valstiskam lēmumam... tagad šis būs tas pēdējais valstiskais lēmums – vai nu mēs glābjam, vai ne.

Eu! Hallo! Kur jūs bijāt, kad "airBaltic" bija jāuzrauga? Visus gadus, kad tieši Jaunā Vienotība ir vadījusi valdību! Es nerādīšu uz atbildīgajām personām, kuras sēž šajā zālē. Kur jūs bijāt tad?!

Kāpēc šis biznesa plāns, kuram mums tagad jānotic, ir radies pēdējā brīdī? Tad, kad Latvija kā valsts ir zaudējusi jebkādu ietekmi pār kompāniju... jūs visu laiku esat teikuši, ka stratēģiski svarīga... Cik jums tā ir bijusi stratēģiski svarīga kompānija? Tas, ka mēs esam pēdējās vietās tūristu pārvadāšanā... tik svarīga?! Vai tas, ka jūs, Jaunā Vienotība, esat ļāvuši pārcelt to, ka darbaspēku var algot... Šveicē... vai kā?

Un Jaunā Vienotība tagad nāks stāstīt, kā mums ir jābūt. Būtu labāk paklusējuši! Vai tūlīt varbūt progresīvie kāps un teiks, cik mums ģeniāls plāns bija aizdot bondus ar 14,5 procentu likmi... vienkārši fantastiski, vai ne? Toreiz visi aplaudēja, teica: o, kāds brīnišķīgs darījums! Švinkas kungs, jūs arī esat kaut ko iegādājies tajos bondos vai kā?

Vienīgā ģenialitāte, es jums pateikšu, ir tā, ka tribīnē pirmo reizi pa visiem šiem gadiem atnāca premjers Andris Kulbergs, kurš beidzot kaut ko saprot no tā, ko runā. (Starpsauciens.) Tas ir vienīgais. (Starpsauciens.) Tas ir vienīgais, kas šodien Latvijai pirmajā vietā liek savas 11 balsis izņemt – mēs nebalsosim, jo es tiešām nevaru pateikt, ka ticam, ka šis plāns izdosies. (Starpsauciens.) Jūs neesat pateikuši, no kurienes ņemsiet naudu, kas ir vajadzīga.

Jūs, Jaunā Vienotība, varat te klaigāt vai neklaigāt... ceru, ka jūs vairs nekliegsiet nākamajā sasaukumā, jo tiešā veidā esat atbildīgi par to, kādās problēmās ir nonākusi kompānija "airBaltic". Jums būtu jāsēž nevis šeit, Saeimas zālē, bet jums būtu jāsēž uz apsūdzēto sola.

Vienīgā problēma (Starpsauciens.), kas ir Kulbergam, ir tā, ka viņš ir paņēmis jūs valdībā un jūs šodien sēžat šeit un atsūtāt vēl satiksmes ministru... nevis sēžat uz apsūdzēto sola par to, ka iespējami veiksmīgas Latvijas kompānijas esat noveduši līdz bankrotam.

Jā, Latvija pirmajā vietā šodien savas balsis nedos ne "par", ne "pret", un tas ir mūsu lielākais ieguldījums Andra Kulberga valdībā šodien.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es šodien neatbalstīšu vēl 30 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu "airBaltic". Un tas nav jautājums par to, vai mums ir vajadzīga aviokompānija. Tas ir jautājums par to, cik ilgi mēs turpināsim liet nodokļu maksātāju naudu uzņēmumā, kura nākotnes biznesa modelis un finansējuma avots vēl joprojām nav skaidrs.

Mēs jau esam šo ceļu gājuši, un tas nav vienreiz 10 gados. Kovida laikā 250 miljoni tika ieguldīti uzņēmumā un pēc tam tikpat vieglu roku tika norakstīti. Šogad valsts aizdeva "airBaltic" 30 miljonus ar nosacījumu, ka šī nauda jāatdod līdz 31. augustam. Protams, redzam, ka šis solījums netiks izpildīts – 18 miljoni vēl joprojām paliek neatmaksāti. Un tagad valdība prasa pagarināt termiņu un iedot vēl 30 miljonus.

Ko mēs iegūsim ar šiem 30 miljoniem? Uzņēmuma glābšanu? Jūs taču saprotat, ka ne. Mēs iegūstam laiku līdz nākamajam maksājumam, līdz nākamajai krīzei, līdz nākamajam lūgumam Saeimai... vēl mazdrusciņ naudas. Bet pats svarīgākais – jūs nopērkat laiku līdz nākamajām vēlēšanām. Tieši tā! Tie 30 miljoni ir laika nopirkšana. Ja šobrīd tiek runāts par nepieciešamību piesaistīt simtiem miljonu – "airBaltic" biznesa plānā ilgtermiņa kapitalizācijai paredzēti 225 miljoni un vēl 100 miljoni jaunā pašu kapitāla veidā –, tad 30 miljoni nav risinājums, tas ir tikai plāksteris.

Paskatīsimies uz finansējuma cenu – "airBaltic" piesaistīja 380 miljonus eiro obligācijās ar 14,5 procentu likmi, un tas ir ārkārtīgi dārgi. Ar ovācijām to uzņēma gan toreizējais satiksmes ministrs, gan premjere, bet tikai tāpēc, ka viņi nekad nav izveidojuši uzņēmumu, nav vadījuši uzņēmumu un nesaprot, ka uzņēmums nevar attīstīties un funkcionēt ar tik dārgu aizņēmumu. Vienīgi tad, ja ir paredzēts uzņēmumu iznīcināt, novest līdz bankrotam, to var darīt.

Jautājums – cik maksās nākamie aizņēmumi? Ja šodien mēs maksājam 14,5 procentus gadā, tad ar kādu procentu likmi būs nākamais aizņēmums – 15, 16 vai vēl vairāk? Un kurā brīdī mēs sapratīsim, ka nevis glābjam uzņēmumu, bet palielinām parādu, lai finansētu iepriekšējo parādu? Vēl vairāk – tagad obligāciju turētāji ir piekrituši divu tuvāko procentu maksājumu kapitalizācijai. Pavisam vienkārši – tas nozīmē, ka procenti netiek izmaksāti tagad, bet tiek pieskaitīti parādam. Tie nekur nepazūd, tikai parāds pieaug. Un mēs to saucam par risinājumu.

Mēs dzirdam par nepieciešamību piesaistīt privātos investorus. Ļoti labi, bet – kur viņi ir? Kur ir tie investori, kas gatavi savu naudu ieguldīt šajā uzņēmumā, notic šim uzņēmumam? Ja "airBaltic" ir tik labs un perspektīvs uzņēmums, tad kāpēc privātais kapitāls diez ko nesteidzas to finansēt ar savu naudu? Kāpēc risks atkal un atkal ir jāuzņemas Latvijas nodokļu maksātājiem?

Es neesmu pret "airBaltic", bet esmu pret to, ka "airBaltic" tiek glābts ar bezgalīgu nodokļu maksātāju naudas plūsmu – bez skaidras atbildes, kad šis process beigsies. Ja valdība vēlas vēl 30 miljonus... tad es vēlos redzēt konkrētu plānu, cik naudas kopumā nepieciešams, kāds ir galafinansējuma apjoms, kas ir privātie investori, cik viņi ieguldīs, kāda būs aizņēmumu procentu likme, kāds būs reālais biznesa plāns. Un pats galvenais – kur ir robeža, pēc kuras valsts vairs nemaksā, jo iedzīvotājiem nav bezgalīga naudas maka. Mums ir pensionāri, kas skaita katru eiro. Mums ir ģimenes, kam jāizvēlas, ko nopirkt pārtikas veikalā. Mums ir slimnīcas, ārsti, medmāsas... veselības aprūpei arī pietrūkst tieši 600 miljonu, kuru pietrūkst "airBaltic". Mums uz ceļiem iet bojā cilvēki tikai tāpēc, ka mums nav naudas, lai ceļus pārbūvētu par drošiem, lai glābtu cilvēku dzīvības. Mums ir reģioni, kas prasa ieguldījumus. Un tajā pašā laikā atkal atnāk "airBaltic" ar 30 miljonu prasību Saeimai. Tāpēc es šādu pieeju neatbalstu.

Es nebalsošu par kārtējo naudas iegāšanu uzņēmumā tikai tāpēc, lai nopirktu vēl dažus mēnešus. Ja šis uzņēmums ir glābjams, tad parādiet mums pilnu, godīgu un ekonomiski pamatotu glābšanas plānu. Ja ir nepieciešami 225 miljoni – pasakiet, ja ir nepieciešami 600 miljoni – pasakiet. Cik tieši ir nepieciešams? Pasakiet cilvēkiem patiesību par kopējo cenu. Kādam 30 miljoni šodien varbūt izskatās pēc sīknaudas, pēc mazas summas, bet pēc tam būs nākamie... 200, 600... un tad jau mēs runāsim par citu naudu. Bet tā visa ir nodokļu maksātāju nauda.

Neesmu gatava balsot par naudas došanu tikai tāpēc, lai uzņēmumam būtu vēl mazliet laika. Laiks nav glābšanas plāns. Glābšanas plāns ir skaidrs modelis... privāts kapitāls, atbildība, konkrēta robeža, cik daudz valsts ir gatava riskēt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Kolēģi! Šobrīd runāšu kā tautsaimniece. Šodien mēs lemjam par sarežģītu, bet nepieciešamu risinājumu "airBaltic" finanšu stabilizācijai un Latvijas valsts finanšu interešu aizsardzībai.

Es atbalstu Ministru prezidenta Andra Kulberga un valdības lēmumu rīkoties. Likumprojekts nosaka konkrētu un ierobežotu ietvaru, kurā valdība drīkst pieņemt operatīvus lēmumus, lai aizsargātu mūsu valsts intereses, sēžot pie viena galda ar kreditoriem kā... tas ir, sēdēt pie viena galda kā "airBaltic" akcionārei, kreditorei un obligāciju turētājai. Taču atbalsts šim risinājumam nenozīmē, ka mēs aizmirstam, kā līdz šādai situācijai esam nonākuši. Ja šādi lēmumi būtu pieņemti pirms diviem gadiem, iespējams, šodien mums nebūtu jālemj krīzes režīmā. Jau toreiz tika uzdoti jautājumi par "airBaltic" finanšu situāciju, pārvaldību un valsts ieguldījuma atgūšanas iespējām, taču lēmumi tika atlikti, problēmas tika atliktas uz vēlāku laiku, bet sabiedrībai tika stāstīts par nākotnes izaugsmi, simts lidmašīnām un nenovēršamo uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Es neatkāpjos no pašas paustā pirms diviem gadiem un vēl šobrīd uzskatu, ka darījums ar 380 miljonu obligācijām un 14,5 procentu likmi bez biznesa plāna nebija pareizs. Divos gados "airBaltic" padomei un valdei bija jāizstrādā reāls, skaitļos balstīts un izpildāms biznesa plāns, nevis jāstumj mākoņi un jāveido arvien jauni optimistiski scenāriji. Jāsagatavo plāns, kurā ir skaidri redzams, kā uzņēmums pelnīs, kā tas apkalpos savas saistības, kā tiks piesaistīts privātais kapitāls, kā valsts atgūs ieguldīto nodokļu maksātāju naudu. Šāda plāna ilgstoši nav bijis. Šobrīd ir biznesa plāns, valsts ir spiesta apsvērt aizdevuma restrukturizāciju, līdz 50 miljoniem eiro lielu obligāciju prasījumu pārveidošanu un vēl dalību ar jaunu starpfinansējumu līdz 30 miljoniem eiro.

Likumprojekts nosaka finanšu robežas, paredz Ministru kabineta atbildību, uzliek valdībai pienākumu ne retāk kā reizi ceturksnī ziņot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Un šis ir ļoti svarīgi. Vēl svarīgāk būs šo parlamentāro kontroli īstenot pēc būtības, nevis formāli. Jābūt pilnīgai informācijai par uzņēmuma naudas plūsmu, saistībām, finansējuma nosacījumiem, ķīlām un valsts ieguldījuma atgūšanas iespējām. Katram nākamajam solim jābūt balstītam neatkarīgā finanšu un juridiskajā izvērtējumā, ievērojot Eiropas Savienības komercdarbības atbalsta prasības.

Mums arī jāpasaka neērtā patiesība – "airBaltic" gadījums vēlreiz pierāda Ministru prezidenta Andra Kulberga pausto, ka valsts kapitālsabiedrības Latvijā ne vienmēr tiek kvalitatīvi uzraudzītas un pārvaldītas. Vakar mēs saņēmām informāciju par citiem gadījumiem, piemēram, ar CSDD.

Šodien mēs rīkojamies, lai nepieļautu nekontrolētu krīzi, aizsargātu Latvijas sasniedzamību, tautsaimniecību un – ļoti būtiski – darba vietas, un valsts jau veiktos ieguldījumus. Vienlaikus skaidri pasakām – šis nav kārtējais glābšanas riņķis bez nosacījumiem. Mūsu prasības ir skaidras – caurskatāmība, atbildība, profesionāla pārvaldība un valsts intereses pirmajā vietā.

Mēs atbalstām valdības piedāvāto risinājumu, jo šobrīd bezdarbība valstij var izmaksāt daudz vairāk, un tas ir nopietni. Taču mēs arī prasām, lai katrs ieguldītais eiro būtu pamatots, katrs lēmums – izsekojams un katra amatpersona – atbildīga par savu rīcību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Dāmas, kungi, kolēģi! No rīta izskanēja tēze, ka mēs kārtējo reizi runājam par "airBaltic" un diemžēl arī Saeimas deputātiem ir jāpieņem lēmumi ierobežotas informācijas apstākļos. Šī reize nav citādāka. Jāteic, daļa informācijas tiešām ir pietiekami jūtīga. Ne visu mēs zinām, bet pieredze ar "airBaltic" ir iemācījusi lasīt informāciju starp rindām. Un, ja to dara, tā aina kļūst diezgan skaidra. Tāda tā bija pirms gada, tāda tā bija pavasarī, un tāda tā ir šodien.

Kas ir galdā... mūsu likumprojektā? Tie ir trīs lēmumi, iekļauti vienā likumprojektā. Gribu mazliet sīkāk paskaidrot, ko šie lēmumi nozīmē un ko katrs deputāts, katra frakcija vēlas panākt.

Pirmais, domāju, vieno mūs pilnīgi visus, jo mēs visi – gan deputāti, gan pārējie Latvijas iedzīvotāji – vēlamies, lai "airBaltic" turpina lidot. Vairāki apstākļi jau pieminēti – ekonomiskā ietekme, savienojamība. Visaktuālākais šis jautājums ir tiem cilvēkiem, kuri iegādājušies biļetes un gaida savus lidojumus, "airBaltic" un saistīto uzņēmumu darbiniekiem. Tās tiešām ir svarīgas lietas, par kurām ir jādomā.

Kam ir jānotiek, lai "airBaltic" varētu turpināt lidot? Divi lēmumi, kas iekļauti šajā likumprojektā, nodrošina, ka "airBaltic" turpina pastāvēt. Pirmais ir iepriekšējā īstermiņa aizdevuma, ko valsts piešķīra uzņēmumam, atmaksas termiņa pagarināšana, kas ļauj uzņēmumam uzelpot un turpināt eksistēt. Un otrais ir valsts kā obligacionārs.

Mēs te runājam par entajām cepurēm, kādas kuram ir galvā. Valsts ir obligacionārs, un valstij kā obligacionāram kopā ar pārējiem obligacionāriem būtu jāpiekrīt, ka obligācijas tiek kapitalizētas. Vienkāršā valodā – nauda, ko valsts ir aizdevusi uzņēmumam, tiek pārvērsta nākotnē uzņēmuma akcijās jeb īpašuma tiesībā.

Šie divi lēmumi ietekmē valsts budžetu. Kredīts ir iedots, bet netiek saņemta tā atmaksa, kas nozīmē, ka veidojas papildu tēriņi. Tiesa, jāuzteic Finanšu ministrijas ierēdniecība, jo par šo risku jau laikus tika padomāts, un varam būt mierīgi, šajā situācijā netiek aizskarti līdzekļi valsts pamatfunkciju nodrošināšanai. Tā ir laba ziņa. Šādu pieeju Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta. "airBaltic" ir jāturpina lidot.

Šajā likumprojektā ir trešais punkts, kas pēc būtības atbild uz jautājumu nevis par to, vai "airBaltic" jāturpina lidot, bet, kā mēs dzirdējām no pirmajiem diviem runātājiem, dod tiesības valstij un valdībai piedalīties sapulcēs. Nu kaut kā neiet mums ar tām sapulcēm. Ir sapulces, kuras valdība organizē un pati piemaksā tiem, kas uz tām nāk, un ir citas sapulces, kurās valdība grib piedalīties un pati piemaksā, lai to varētu. Un runa nav par nieka summu. Runa ir par summu potenciāli līdz pat 30 miljoniem eiro, un nevis šādu tādu, bet nodokļu maksātāju naudu.

Ilustrācijai. Ja mums būtu brīvi 30 miljoni eiro un nezinātu, ko ar tiem darīt, mēs varētu, piemēram, 1000 jaunajām ģimenēm piešķirt 30 tūkstošu dotāciju pirmā mājokļa iegādei, un būtu skaisti, vai ne? Bet būsim godīgi, tādas brīvas naudas nav.

Kā rodas 30 miljoni valsts budžetā? "Liepkalnu" maizīti zināt? Tādam uzņēmumam kā "Liepkalni" būtu jāstrādā 10 gadi, lai samaksātu nodokļos 30 miljonus. "Dimdiņu" kāposti – mani mīļākie... Uzņēmums apsaimnieko 150 hektārus zemes, uz kuras stāda kāpostus, ražo lieliskus produktus. 27 šādiem uzņēmumiem gadu ir jāstrādā, lai sakasītu 30 miljonus valstij nodokļos.

Bet labi, nerunāsim pārspīlējumos. Par būtību.

Pirmkārt, šādu brīvu 30 miljonu mums nav.

Otrkārt, viena no būtiskākajām tēzēm, kas izskan, – ka liela problēma situācijā ar "airBaltic" ir iepriekšējais lielais obligāciju laidiens (tie bija tie 380 miljoni, no kuriem 50 miljonus iegādājās arī valsts), ka tas bija neprātīgs lēmums, ka procentu maksājumi šādām obligācijām bija pārāk augsti (sākotnēji tie bija 14,5 procenti), ka termiņš – pārāk nesamērīgs un ka šāds parāds padara uzņēmumu nekonkurētspējīgu.

Tas, kas šobrīd ir galdā un uz ko mudina daži kolēģi, ir turpināt šo pašu stāstu. Jā, ne vairs 380, bet 225 miljonu apmērā. Jā, valsts piedalītos ar ne vairs pat 50, bet 30 miljoniem, bet procentu maksājumi par šīm jaunajām obligācijām būtu vēl augstāki nekā iepriekšējais sliktais aizņēmums. Termiņi mums šobrīd nav zināmi, un kopumā tas nebūtu labs darījums.

Tas, kas ir būtiski, – uzņēmuma vadība ir apliecinājusi, ka viņi neredz nepieciešamību valstij iesaistīties šajā jauno obligāciju emisijā kā dalībniekam. Tas nozīmē: uzņēmums apliecina, ka viņi nesagaida, ka valsts obligāti piedalās. Un, ja jau uzņēmums apliecina, ka viņi var šo naudu piesaistīt no privātā investora, es uzskatu, ka valstij nav jābāž galva šajā cilpā vēlreiz. Ja mēs varam pieņemt lēmumu, kas nodrošina "airBaltic" turpmāku pastāvēšanu – nu, vismaz īstermiņā – bez valsts līdzekļu papildu ieguldīšanas, tad tāds lēmums ir jāpieņem.

Kamēr likumprojektā būs pants un sadaļa, kas atļauj valdībai no jauna papildus ieguldīt nodokļu naudu uzņēmumā, Zaļo un Zemnieku savienība šādu likumprojektu neatbalstīs. Mēs arī sniegsim priekšlikumus, kas šo likumprojektu uzlabo, lai tas būtu tāds, kā es to raksturoju sākumā. Tas paredz tikai un vienīgi to, ka "airBaltic" turpina savu pastāvēšanu, bet jaunu nodokļu naudas ieguldīšanu šajā uzņēmumā mēs neatbalstām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Jā, šis karstais kartupelis jeb "airBaltic" ir nonācis arī Kulberga valdības darba kārtībā. Protams, pusotru mēnesi pirms vēlēšanām būtu daudz ērtāk šo jautājumu vienkārši pārcelt, aizvirzīt un par to nekādus lēmumus nepieņemt. Taču mēs tā nedarīsim. Iepriekš šo četru gadu laikā es ne reizi neesmu atbalstījusi finanšu līdzekļu piešķiršanu "airBaltic".

Bet šoreiz atbalstīšu un paskaidrošu, kāpēc. Kas ir svarīgi – Saeima šodien nepiešķir naudu "airBaltic". Mēs dodam valdībai mandātu nepieciešamības gadījumā operatīvi lemt par "airBaltic" obligācijām un par to, vai un ar kādiem nosacījumiem Latvija piedalās uzņēmuma finanšu restrukturizācijā. Latvijai "airBaltic" ir vajadzīgs, par to šaubu nav. Tie ir tūkstošiem darba vietu, būtisks pienesums ekonomikai un Latvijas savienojamībai ar pasauli.

Mūsu interesēs ir, lai lidmašīnas arī turpmāk lido uz Rīgu un no tās.

Iepriekšējās valdības laikā "airBaltic" piesaistīja 380 miljonus eiro obligācijās – ar ārkārtīgi smagiem nosacījumiem. Uzņēmumam tas kļuvis par milzīgu slogu, bet valsts, lai arī ir lielākais akcionārs, ir zaudējusi būtisku kontroli pār uzņēmuma nākotni.

Kas ir mainījies šoreiz? Beidzot uz galda ir tas, ko esam prasījuši visu laiku, – reālistisks biznesa plāns, nevis Minhauzena stāsti par gigantisku floti, nevis – iedosim naudu un pēc tam skatīsimies, cerēsim uz to labāko. Ir beidzot reāls plāns, kā uzņēmumu pārstrukturizēt un saglabāt. Un ir būtisks princips – Latvijas valsts nedrīkst palikt vienīgā "airBaltic" finansētāja un vienīgā riska nesēja. Ja Latvija piedalās risinājumā, tas jādara kopā ar privātajiem kreditoriem un investoriem. Ja viņi nav gatavi riskēt ar savu naudu, nav pamata visu risku uzkraut Latvijas nodokļu maksātājiem.

Šoreiz atbalstīšu šo likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dārgie kolēģi! Vispirms jau es ļoti augstu (Apgāž tukšu glāzi. Starpsaucieni. Paceļ glāzi un ielej tajā ūdeni.)... Vispirms jau es ļoti augstu novērtēju un cienu Kulberga kunga atklātību un drosmi, ka viņš runā samērā atklāti par to situāciju, jo man ir bijusi tā privilēģija piedalīties divās slēgtajās sēdēs. Protams, ir diezgan grūti nošķirt to, ko var stāstīt sabiedrībai un ko nevar stāstīt sabiedrībai. Bet tas, ko mums visiem ir svarīgi saprast, – šis kopējais glābšanas plāns sastāv no diviem elementiem.

Tātad tas sastāv no šī likumprojekta, kas faktiski dod "airBaltic" kaut kādu laiku, atbrīvo naudas plūsmas situāciju un... no tālākiem soļiem. Un visi šie tālākie soļi... to ir daudz. Tie, kuri piedalījušies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, zina par šiem soļiem... tie faktiski ir balstīti pieņēmumos, ka kaut kas notiks tā, kā mēs gribam.

Es uzreiz atceros visas tās iepriekšējās reizes, visus iepriekšējos glābšanas plānus. Tādi ir bijuši vismaz trīs šā sasaukuma laikā. Piemēram, atcerēsimies pamatkapitāla samazināšanas epizodi, kad mēs norakstījām zaudējumus par 571 miljonu. Kāds bija pieņēmums? Pieņēmums bija pavisam vienkāršs: ja mēs to izdarīsim, kompānija sekmīgi varēs realizēt IPO. Kas no tā notika? No tā nenotika nekas.

Tāpat es arī ļoti skaidri atceros pēdējo obligāciju emisiju, pēc kuras bija pilni soctīkli, pilni mediji ar... nu, sauksim to tā – veiksmes stāstu, ka, jā, mums ir izdevies piesaistīt kapitālu, ka tas glābs kompāniju. Un tagad mēs skaidri redzam, ka tieši pēdējā emisija, kas mums maksāja 14,5 procentus, iespējams, bija arī iemesls, kāpēc mēs esam faktiski, kā Kulberga kungs teica, pie pēdējās iespējas.

Tāpat es jums gribu atgādināt aizdevumu par 30 miljoniem. Vai tad tas nebija Edmunds Jurēvics, kurš visiem publiski teica, ka viņš ir pats privāti gatavs garantēt, ka šo aizdevumu atdos? Vai tad tas nebija Atis Švinka, kurš bija gatavs demisionēt gadījumā, ja šis aizdevums netiktu atdots?

Ceturtā epizode bija "Lufthansa" ieguldījums. Pieņēmums bija tāds, ka tas stabilizēs kompāniju. Cik ātri mēs to naudu nodedzinājām!

Un te ir stipri līdzīgi. Tātad, pat ja mēs atbalstām šo... ja mēs neatbalstām šo likumprojektu, Kulberga kungam ir taisnība, faktiski šī kompānija izbeidzas. Bet, ja mēs atbalstām šo likumprojektu, vēl ir vesela virkne ar citiem soļiem, kas jāsper. Un es jums teikšu atklāti: iemesls, kāpēc es nebalsošu, kāpēc es nevaru atbalstīt šo plānu, ir tas, ka varbūtība, ka valstij vēl būs jāieplūdina nauda, ir daudz augstāka nekā varbūtība, ka šis plāns tiks veiksmīgi realizēts. Bet es tiešām... mēs neesam pret "airBaltic", mēs tiešām cienām un respektējam to, ka Kulberga kungs ir gatavs uzņemties glābšanas plānu, par spīti tam, ka pilnībā par to visu atbildīga ir Jaunā VIENOTĪBA, to noliegt nevar. Mēs nebūtu te bijuši, ja nebūtu šo kļūdaino iepriekšējās premjeres un savā ziņā arī "PROGRESĪVO" satiksmes ministru lēmumu.

Tā ka vēlvienreiz novēlu veiksmi, un laiks rādīs, kam būs bijusi taisnība. Mans viedoklis ir, ka mēs atkal nonāksim līdz tādai epizodei, kad būs nepieciešams valsts ieguldījums. Bet, ja tā nebūs, es būšu tikai priecīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam debatēs vārds deputātam Raivim Kalējam.

R. Kalējs (AS).

Sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Šodien jautājums jau nav tikai, vai mums glābt "airBaltic". Būtisks jautājums ir arī, kāda ir Latvijas aviācijas stratēģija nākamajiem 10–20 gadiem un kā "airBaltic", Rīgas lidosta, Liepājas lidosta un pārējā Latvijas aviācijas infrastruktūra savstarpēji darbojas.

Atgādināšu, ka līdztekus Transporta attīstības pamatnostādnēm 2024. gadā Satiksmes ministrija izstrādāja konceptuālo ziņojumu "Latvijas aviācijas nozares ilgtermiņa stratēģiskās prioritātes līdz 2050. gadam". Tajā kā viens no optimālā scenārija priekšnoteikumiem ir minēta sekmīga nacionālā aviopārvadātāja darbība un aviācijas infrastruktūras attīstība tranzīta un transfēra satiksmes apkalpošanai. Kā dokumentā minēts, Latvijai ir jāsaglabā ietekme uz kapitālsabiedrības korporatīvās pārvaldības stratēģiskajiem lēmumiem, lai nodrošinātu, ka arī turpmāk "airBaltic" prioritāte būtu lidojumu attīstība Latvijā.

Tātad principā, ja šodien šis likumprojekts netiek atbalstīts, tad vismaz trešdaļa no šī dokumenta par Latvijas aviācijas stratēģiskajām prioritātēm ir metama, kā mēs Liepājā sakām, gružkastē. Tāpēc man šķiet būtiski šodien sev uzdot vienkāršu jautājumu: vai Latvija vēlas būt valsts ar savu starptautisko aviācijas centru un nacionālo pārvadātāju, vai arī mēs šo pozīciju esam gatavi atdot citiem? Un, ja mēs zaudējam savienojamību, mēs zaudējam ne tikai lidmašīnu reisus, mēs zaudējam ekonomiskas iespējas, kas, neatbalstot likumprojektu šodien, nozīmē līdz pat pusotram procentam ietekmi uz IKP jau tuvākajā nākotnē. Mēs balsojam par to, vai Latvija šajā brīdī spēj aizstāvēt savas intereses uzņēmumā, kurā valstij vienlaikus ir trīs lomas – akcionāra, kreditora un obligāciju turētāja loma. Ir jāsaprot, ka "airBaltic" nav atrauts no Latvijas aviācijas politikas. Jautājums ir par savienojamību, stratēģiskiem mērķiem, mūsu spēju aizlidot uz Eiropas un pasaules ekonomiskajiem centriem, tūrisma attīstību, eksporta iespējām, uzņēmējdarbības vidi.

Manuprāt, premjers Andris Kulbergs ir vienīgais premjers pēdējos gados, kurš tiešām ir iedziļinājies "airBaltic" izaicinājumā. Dosim viņam iespēju turpināt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti un deputātes! Ļoti daudz jau ir izskanējis. Mēs saprotam, ka nav runa par visiem finanšu instrumentiem, par detaļām, par obligāciju turētājiem, rekapitalizāciju, restrukturizāciju, bet patiesībā mēs šeit runājam par pārmaiņām "airBaltic"... ar šo biznesa plānu.

Patiesībā vairāk nekā pirms gada mēs redzējām, ka "airBaltic" ir atvests līdz konkrētai līnijai ar milzīgu parādu slogu. Iepriekšējā vadība... Gausa vadībā un padome Klāva Vaska vadībā... Mēs redzējām šos milzīgos zaudējumus, mēs redzējām viņu lēmumus, kas atnesa arī obligācijas, ko es uzskatu... Es tagad atzīstu: jā, tā bija kļūda. Mēs redzējām šos neskaitāmos IPO, kuri, varu teikt, pēdējās reizes jau bija fikcija. Un tāpēc šie cilvēki samaksājuši ar savu amatu. Jo vadītāji uzņēmumos, kas nes sliktus rezultātus, neturpina strādāt.

Pirms vairāk nekā gada sākās pārmaiņas. Un parasti pēc pieredzes tas notiek 18–24 mēnešus. Šobrīd, mēs redzam, "airBaltic" komanda ir atnesusi krietni ātrāk... mazliet vairāk nekā gada laikā mēs spējam runāt par biznesa plānu. Es kā opozīcijas deputāts ar šo biznesa plānu varēju iepazīties tikai no oficiālajiem kanāliem pirms vairāk nekā nedēļas Dublinā publicētajā... Un patiesībā visi varēja iepazīties.

Es brīnos, šeit daudzi saka, ka nav informācijas. Premjers saka, ka ir iepazinies. Man bija pietiekami daudz informācijas no šī biznesa plāna. Ar izpratni un zināšanām, kas bija iepriekšējos laika periodos dotas, arī var saprast.

Bet ko es gribu teikt? Varbūt finanšu detaļās neiesim. Bet, protams, valstij galvenais jautājums ir, kāds ir valsts galvenais mērķis? Jautājums ir, kādu mēs redzam Latviju – Latvijas ekonomiku, tautsaimniecību – pēc 5, 10, 20 gadiem Eiropā, savienojamību, kādu mēs redzam "airBaltic"? Mēs uzdodam jautājumu: kādu mēs atstāsim "airBaltic" nākamajai paaudzei? Atstāsim vai neatstāsim? "airBaltic" lidos vai nelidos? Mēs zinām, ko Latvijai dod "airBaltic". Aptuveni 1,5 procentus IKP – eksportam, daudzām citām nozarēm, ne tikai aviācijai. Daudzkārt tas ir teikts. Man ir teikts, ka bieži mēs par to nerunājam, bet ir runāts.

Mēs zinām arī to, ko tas maksātu, ja vienā dienā "airBaltic" pārstātu būt. Ir bijis Latvijas Bankas pētījums, kurā skaidri teikts: pirmajā gadā – līdz pat 600 miljoniem eiro. Tie būtu neiegūtie ieņēmumi nodokļos, izdevumi, dažādas kompensācijas.

Un Zzs skaidri ir jāzina. Jūs saviem vēlētājiem tad pasakiet, ja jūs patiešām neatbalstāt, tad ejat uz to, ka mazāks finansējums būs veselībai, izglītībai, lauksaimniekiem. Jūs uz to vedat. Un atbildīgi ir tie deputāti, kas būs pret šīm pārmaiņām, pret šiem soļiem, ar kuriem mēs vedam uz sakārtošanu.

Jā, un es vērtēju Zzs pozīciju kā liekulīgu, stāstot, ka nav informācijas, kad informācija ir bijusi. Tā varbūt drīzāk ir nekompetence, neizpratne. Publiska informācija, pieeja pilnīgi visiem jautājumiem ir bijusi. Un arī vakar raidījumā "Kas notiek Latvijā?" no premjera izskanēja pilnīgi man saprotami, pēc manas pieredzes, tā varēja būt... no ekonomikas ministra aiz slēgtām durvīm pret šiem 30 miljoniem – iespējamiem... ne mēs piešķiram, mēs deleģējam iespējamību. Bet aiz slēgtām durvīm Valaiņa kungs piedāvā: varbūt tomēr labāk ir ieguldīt 600 miljonus, vienreiz 10 gados izmantot šo injekciju. Tātad aiz slēgtām durvīm Zzs piedāvā 600 miljonus nodokļu maksātāju naudas. Balso pret šo biznesa plānu, atrod dažādus iemeslus. Nu, tā ir vienkārši liekulība, ko jūs demonstrējat.

Man patīk, ka premjers šeit nāca, no šīs tribīnes skaidri pateica par savu atbildību, ka premjers stāv aiz "airBaltic", aiz biznesa plāna... lielās līnijās saredz kā vienīgo. Un šādi līderi ir vajadzīgi.

Kas ir vienīgais... Man ir jautājums: kāda ir šī valdība? Kāda ir šīs valdības ministru koalīcija? Kādi ir deputāti? Nav spēcīgi! Ir vāja valdība ar partneriem koalīcijā, kas nav gatavi pieņemt valstiskus lēmumus, kas liekuļo, aiz slēgtām durvīm runā vienu, šeit, no tribīnes, – pilnīgi ko citu, kas faktiski grib to, lai mazāk līdzekļu būtu veselībai, izglītībai, lauksaimniekiem. Tā ir liekulība!

Mēs, PROGRESĪVIE, skatāmies, ko atstāsim nākamajām paaudzēm. Mēs gribam būt valstiski, un mēs neskatāmies – ir priekšvēlēšanu laiks, nav, mēs esam opozīcija vai koalīcija. Mēs būsim par valstiskiem lēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, cienītās dāmas, godātie kungi! "airBaltic" ir nepieciešams Latvijas tautsaimniecībai. Latvijas Bankas dati rāda, ko Latvijas tautsaimniecība iegūst no aviokompānijas. Tomēr ne par katru cenu.

Tādēļ man ir grūti pieņemt Švinkas kunga teikto, ka nevajag iet finanšu detaļās. Man liekas, tieši finanšu detaļās vajadzēja iet un vajadzēja iet pirms diviem gadiem, jo šobrīd aviokompānija, kas veiksmīgi strādā, kurai ir 80 procentu noslogojums reisiem... it kā veiksmīga, bet tik un tā nespēj strādāt ar peļņu. Kāpēc? Tādēļ ka mums mantojumā ir noslēgtais 380 miljonu (ar 14,5 procentiem) obligāciju līgums, kas faktiski nedēļā izmaksā vairāk nekā miljonu. Šī ir tā nasta, kas ir mantota, šodien mēs pieņemam lēmumus, kas bija jāpieņem jau pirms diviem gadiem.

Šis "atlikt par diviem gadiem" nokavētais lēmums ir maksājis aptuveni 130 miljonus. Tā ir nodedzināta nauda tikai par to, ka nepopulāri lēmumi vai nekompetenti lēmumi ir sisti kā bundžiņa ceļā uz priekšu. Lēmumi samazināt floti, lēmumi pārorientēties uz citu biznesa plānu, kurā vairs nav ilūzijas par austrumu savienojumiem, – tie ir lēmumi, kam bija jābūt jau iepriekš, nevis jāuzsēdina uz tādas ātro kredītu adatas. Un pēc tam vēl publiski jāsaka, ka tas bija uzteicams solis.

Mūsuprāt, tā bija fundamentāla kļūda, par ko Latvijas sabiedrība samaksāja. Tāpēc arī uz iepriekšējā runātāja jautājumu, ka jādomā... tā teikt, opozīcija pārmet, ka jādomā par nākamajām paaudzēm. Nu, domājam varbūt ne tikai par nākamajām paaudzēm, domājam, ko mēs atstājam politiskajā mantojumā arī pāris gadus uz priekšu, lai mēs nekad vairs nenonāktu pie tādiem lēmumiem un tik dārgām kļūdām.

Ceru, ka mums izdosies "airBaltic" saglabāt. Koalīcijai balsu pietiek. Es uzskatu, ka mums ir jāspēj šo kompāniju nodrošināt. Tā ir mūsu konkurētspēja. Liepājai ir nepieciešama pilotu akadēmija. Uzskatu, ka būtu vienlaikus jāuzlabo arī mārketinga politika, lai nerodas situācija, ka Latvija uztur aviācijas biznesu Baltijas valstīs, bet mūsu kaimiņvalstis piemaksā tikai maķenīt, lai reklamētu savas lidostas, savas pilsētas kā galamērķus. Manuprāt, mārketinga politikai būtu jābūt citai. Ja reiz mēs esam tie, kuri uztur šo aviokompāniju, tad arī Rīgas kā galamērķa, kā tūrisma galamērķa, kā biznesa punkta sasniedzamība būtu vairāk jāmarketē... nevis tik daudz kaimiņvalstis. Tā ka, es ceru, aviokompānija to sadzirdēs un turpmāk uzsvari būs vairāk par labu Rīgai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Sēdes vadītāja! Paldies Ministru prezidenta kungam par to, ka viņš beidzot iedziļinājās šajā jautājumā un ka viņam ir vismaz kaut kāds plāns, kā šo jautājumu atrisināt. Bet pa lielam tas ir riņķa dancis. Kā arī iepriekš, pandēmijas laikā, lemjam par naudas... par finansēšanu, par papildu ieguldījumiem.

Tas pats notiek arī šodien – citiem vārdiem, ar citu pamatojumu, bet viens un tas pats – par iespējamo papildu ieguldījumu. Bišķiņ dīvaini izklausās, ka uzņēmums pieder valstij, bet valstij ir jāpiemaksā, lai varētu piedalīties sapulcēs. Interesanti, diezgan dīvaini.

Šodien mēs lemjam par to, vai valsts apzināti atsakās no savām kreditora tiesībām un pārvērš drošāko prasījumu par daudz riskantāku kapitāla ieguldījumu. Šobrīd valsts ir "airBaltic" kreditors un akcionārs. Kā kreditoram valstij ir tiesības prasīt aizdevuma atmaksu. Ja mēs šo prasījumu pārvēršam akcijās, mēs atsakāmies no atmaksas prasības un pieņemam lielāku risku.

Mans pirmais jautājums gan satiksmes ministram, gan finanšu ministram: kāpēc valsts apzināti pasliktina savu pozīciju salīdzinājumā ar nodrošinātājiem, obligāciju turētājiem? Ko valsts saņem pretī par šo risku?

Cik tieši jaunas naudas šis likums ļauj ieguldīt? Nu, tas ir skaidrs – līdz 30 miljoniem. Un tas jau ir reāls valsts parāda pieaugums. Nav runa par grāmatvedību, runa ir par jaunu naudu, ko aizņemas valsts visu nodokļu maksātāju vārdā.

Trešais jautājums: kādi reāli upuri ir otrajai pusei? Vai obligāciju turētāji noraksta daļu no parāda? Ja privātie investori neuzņemas proporcionālu slogu, tad rodas jautājums – kāpēc to dara tikai valsts?

Un vēl būtisks aspekts. Likumprojekta anotācijā atzīts, ka arī pēc aizdevuma termiņa pārcelšanas augstais maksātnespējas risks saglabājas. Tad jautājums ir pavisam vienkāršs: kāpēc pie augsta maksātnespējas riska valdība uzskata, ka ir atbildīgi vēl ieguldīt jaunu nodokļu maksātāju naudu?

Es aicinu nevis steigties, bet pieprasīt pilnu restrukturizācijas plānu ar skaidriem skaitļiem, riskiem un atbildību. Mēs nevaram akli pieņemt lēmumu. Un mans galvenais jautājums paliek spēkā: vai valdība var skaidri nosaukt, cik lielas summas nodokļu maksātāji riskē zaudēt sliktākajā scenārijā pēc visa šī likuma īstenošanas? Godīgi sakot, es neredzēju ne to biznesa plānu, ne restrukturizācijas plānu, lai varētu pilnvērtīgi balsot... izpētot šo visu jautājumu līdz galam.

Tā ka šodien es nevarēšu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatētāja – deputāte Maija Armaņeva.

Vai jums pietiks ar nedaudz mazāk kā 15 minūtēm? Lūdzu!

M. Armaņeva (LPV).

Godājamie kolēģi! Iepriekš esmu balsojusi pret kārtējo naudas iegrūšanu "airBaltic", un arī šodien mana pozīcija nav mainījusies.

Protams, šodien koalīcijai pietiks balsu, lai atkal glābtu "airBaltic". Bet cik ilgi mēs turpināsim to glābt? Domāju, ka daudzi šeit jau zina atbildi uz šo jautājumu. Bet ko es uzskatu, ko vajadzētu darīt ar šo naudu, kas ir tik ļoti nepieciešama mūsu Latvijas drošībai un ģimenēm? Manuprāt, labāk būtu šo naudu ieguldīt, piemēram, Latvijas autoceļos, jo pēdējo četru gadu laikā... un šī nav nekāda jauna ziņa, visi noteikti lasa ziņas... pēdējo četru gadu laikā uz Latvijas autoceļiem gājuši bojā gandrīz 500 cilvēki. Tie ir vairāk nekā 100 cilvēki gadā. Tās ir 100 dzīvības, vairāk nekā 100 dzīvības gadā. Tās ir vairāk nekā 100 ģimenes gadā, kuras diemžēl rīko bēres un sēro par saviem tuviniekiem tikai nāvīgi bēdīgās situācijas uz Latvijas ceļiem dēļ. Gandrīz katru nedēļu mēs lasām: smaga avārija, tik un tik bojāgājušie uz Ventspils šosejas, Liepājas šosejas, uz citiem Latvijas ceļiem. Cik vēl...? Godīgi – man vispār tagad ir kamols kaklā, uzdodot šo jautājumu. Cik vēl cilvēkiem uz Latvijas autoceļiem, uz nacionālajiem Latvijas autoceļiem, ir jānositas, lai valdībai beidzot pielektu, ka šī nauda ir jāiegulda tai skaitā Latvijas autoceļos cilvēku un ģimeņu drošībai un viņu dzīvību glābšanai? Varbūt tomēr šī nauda, kas tiek bezgalīgi grūsta iekšā nacionālajā aviokompānijā, būtu beidzot jāizvērtē par labu šīm ģimenēm... visām šīm briesmīgajām avārijām, kas notiek uz mūsu nacionālajiem autoceļiem.

Jā, un es jums pateikšu vēl vairāk. Visi Latvijas iedzīvotāji izmanto Latvijas autoceļus, bet ne visi cilvēki, Latvijas iedzīvotāji, izmanto "airBaltic". Un ziniet, kāpēc? Tāpēc, ka viņi nevar atļauties. Lielākā daļa nevar atļauties. Ja, piemēram, pa Eiropu ir jāaizlido... divu stundu lidojums, viņiem jāizvēlas, vai viņi samaksā, piemēram, 100, 150 eiro par lidojumu ar jebkuru citu aviokompāniju, tas pats "Ryanair", pieņemsim, vai 600 eiro par vienu personu divu stundu lidojumam tepat pa Eiropu. Un, ja viņiem vēl ir ģimene, ar kuru kopā jālido... Jā, protams, cilvēki skaita naudu, tas ir saprotami, tādēļ viņi nevar atļauties.

Bet pa Latvijas autoceļiem brauc visi Latvijas iedzīvotāji. Tādēļ es šodien neatbalstīšu – nebalsojot –, kaut gan es ļoti gribētu, lai mēs tomēr spētu situāciju uzlabot ne tikai ar "airBaltic", bet arī ar Latvijas nacionālajiem autoceļiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks regulārajam pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, gribu vērst jūsu uzmanību, ka vasara ir bijusi ražīga ar skaistām un apaļām jubilejām, tādēļ sumināsim mūsu kolēģus.

Skaistu dzimšanas dienu svinēja mūsu kolēģis Raimonds Bergmanis. Daudz laimes! Daudz spēka! Daudz panākumu! (Aplausi.)

Tieši tikpat skaistu un apaļu jubileju svinēja arī kolēģe Inga Priede. Daudz laimes! (Aplausi.)

APVIENOTAJĀ SARAKSTĀ ir tāds vasaras jubilāru salidojums. Tādēļ arī suminājumi, daudz laimes vēlējumu Ingmāram Līdakam! (Aplausi.)

Un tieši šodien dzimšanas diena ir mūsu kolēģei Inesei Kalniņai. (Aplausi.) Bet viņa to svin kaut kur citur. (Smejas.)

Lai visiem lielisks gads!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 89 deputāti, nav reģistrējušies 11: Skaidrīte Ābrama, Augusts Brigmanis... ir, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Inese Kalniņa, Aleksandrs Kiršteins... ir, Armands Krauze, Lauris Lizbovskis, Daiga Mieriņa, Andris Sprūds... ir, Didzis Šmits.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir laiks turpināt Saeimas ārkārtas sesijas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Strādājam ar likumprojektu ""Air Baltic Corporation AS" finanšu stabilizācijas pasākumu likums".

Turpinām debates.

Lūdzu visus deputātus ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas sēdes vadītāja, kolēģes un kolēģi! Uzņēmumā "airBaltic" valsts ir ieguldījusi pietiekami lielus nodokļu maksātāju līdzekļus jeb naudu, tāpēc tagad vienkārši aizcirst durvis nozīmētu riskēt pazaudēt gan uzņēmumu, gan visu iepriekš ieguldīto.

Manuprāt, vispār pēkšņi kaut ko vērt ciet un emocionāli un politiski rīkoties šādā veidā ir bezatbildīgi. Ja tiešām ir plāns par izbeigšanu, vēl kādām lietām... tad tam ir jābūt plānam. Tas nevar būt tā, ka mēs nedosim – grimstiet! Tas nedrīkst notikt. Tam ir arī jābūt plānveidīgi, lai pēc iespējas vairāk atgūtu gan līdzekļus, gan visu pārējo.

Tāpēc mūsu – un arī mans – uzdevums šobrīd ir izvēlēties nevis starp vienkārši saukļiem "Būt vai nebūt", "Dot naudu vai slēgt ciet", bet mūsu uzdevums ir panākt risinājumu, kas vislabāk aizsargā un kalpo tieši Latvijas iedzīvotājiem, kalpo mums visiem. Bieži vien mēs gribam teikt, ka "airBaltic" jau ir tikai tiem, kas lido. Tā gluži nav. Tā ir visiem. Tā ir ļoti liela sadaļa – 1 līdz 1,5 procenti no visa mūsu IKP, plus viss saistītais, kas ir apkārt, kas ir daudzreiz lielāks. Un pat cilvēks, kurš ne reizi mūžā nav lidojis, gūst kādu labumu vai ietekmi no šīs Latvijas aviokompānijas.

Tāpēc man rodas jautājums, ko mēs katrs varam uzdot arī sev: kādēļ šie privātie obligāciju turētāji ir gatavi mainīt savas obligācijas pret kapitāldaļām? (Tā nav maza summa, tie ir aptuveni 330 miljoni eiro, kas ir tieši privātajā sadaļā, jo 50 ir Latvijas... kopā tas ir 380.) Jo viņi redz un tic šim plānam. Tātad Latvijas daļa ir mazāka, viņi redz šo kā iespēju saglabāt ieguldītos naudas resursus. Tieši tāpat arī mums būtu jāskatās līdzi šai lietai.

Tāpēc ir šis projekts, arī plāns paredz to, ka šīs obligācijas tiek pārvērstas kapitāldaļās, lai noņemtu smago kredītsaistību slogu, ko mēs te visu laiku minam, – šos 14,5 procentus. Obligāciju turētājs saprot, ka labāk būtu šo naudu pārvērst kapitāldaļās, tad viņš vismaz to nepazaudēs. Mēs izvēlamies iespējas, kas šobrīd mums ir.

Arī šodienas balsojums... tas, ko bieži vien mēģina tā kā pagriezt, – mēs šodien balsojam, lai ieguldītu kārtējos 30 miljonus. Tā nebūt nav. Mēs dodam iespēju Ministru kabinetam izvērtēt, cik lielai būs jābūt Latvijas valsts daļai jeb ieguldījumam, lai mēs panāktu pēc iespējas labākus nosacījumus, pēc tam piesaistot šo stratēģisko investoru, jo šajās sarunās būs ļoti būtiska sadaļa, cik Latvija ir gatava iet... līdzi. Bieži vien tas investoram liek saprast, cik lielu summu un uz kādiem nosacījumiem viņš ir gatavs ieguldīt, jo Latvijas kā valsts sadaļa vienmēr būs garantija, tā būs garantija, ka valsts nāk līdzi, līdz ar to šie nosacījumi noteikti būs daudz, daudz labāki.

Šī ir iespēja kompānijai pastāvēt, "airBaltic" pastāvēt, un mūsu šodienas pienākums ir nodrošināt šo iespēju. Tas, ko es arī sadzirdu šajās pēdējās dienās... ko dzird sapulcēs... ka beidzot ir biznesa plāns, ir jauns biznesa plāns, ir jauns vadītājs Erno Hildēns, un ir arī aviācijas konsultāciju firma "Seabury", kas saprot, ko dara, un ir izveidots plāns, kā iziet... Un tāpēc man arī tādu citu ticību dod tas, ka premjers personīgi runā ar šiem stratēģiskajiem partneriem. Un stratēģiskais partneris nav viens, tie ir vairāki. Tas nozīmē, ka mums ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu piesaistīt šo stratēģisko partneri, investoru, lai stabilizētu situāciju.

Manuprāt, būtu pilnīgi aplami un nepareizi premjeram nedot šo iespēju –kompānijai dzīvot. Plāns paredz to, ka tiek optimizēts viss – lidojumu, reisu, lidmašīnu skaits. Bieži vien arī izskan, vai no tā necietīs Latvijas iedzīvotāji, pasažieri... kad vairs nebūs to mērķu. Bet tas, kas izskanēja arī vakardienas raidījumā, – šie mērķi tiks samazināti par 10 procentiem. Tie ir tikai 10 procenti. Tas nozīmē, ka pelnošie reisi paliek un mums būs nodrošināti tiešie reisi uz ļoti daudzām valstīm.

Šodienas balsojums mums ir tāda izšķiršanās starp trim scenārijiem.

Pirmais scenārijs ir izvēlēties obligāciju kapitalizēšanu, tādā veidā uzlabojot finanšu plūsmu ar salīdzinoši nelielu atbalstu, un turpināt sarunas par stratēģiskā investora piesaisti. Ko tad vispār nozīmē stratēģiskais investors? Tas nozīmē, ka kāda kompānija ienāk iekšā ar naudas resursu, nopērkot šīs kapitāla daļas. Un varbūt tas pat ir labi, ka Latvijai vairs nebūs 88... vai cik... šie procenti, bet 25. Tas nozīmē, ka īpašnieku sastāvs ir mainījies un ienāk iekšā profesionāļi, kuriem varbūt ir daudz profesionālākas domas, kā tālāk attīstīt šo kompāniju, un kuri jau sāk darboties nevis uz tādiem valstiskiem principiem, bet uz biznesa principiem, līdz ar to arī pelna naudu.

Plāns B ir iespēja rast visus 600 miljonus un pārstrukturēt visu, kas ir tāds utopisks plāns.

Un trešais ir nedarīt neko, bet tā ir bezatbildība – bezatbildība vienkārši norakstīt visu to, kas ir jau izdarīts. Tāpēc es aicinu pieturēties pie plāna A, kas ir reālistisks un kas ir vienīgais plāns, – izvēlēties obligāciju kapitalizēšanu, atbalstu, piesaistīt stratēģisko investoru un ļaut premjeram darboties, netraucējot to.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, lai mēs varam iet uz priekšu un lai arī nākotnē mēs varam lepoties ar savu nacionālo aviokompāniju "airBaltic".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Jau iepriekš tika teikts, ka ar savu balsojumu mēs nepiešķiram līdzekļus, bet dodam iespēju valdībai lemt par iespējamiem ieguldījumiem līdz 30 miljoniem eiro, vienlaikus saglabājot arī parlamentāro uzraudzību, skatot šo investīciju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Taču vienlaikus es gribu teikt arī mazliet citu. Ar savu balsojumu šobrīd mēs paužam uzticību tam, ka ticam saviem ministriem, Ministru kabinetam, esam pārliecināti par to, ka mūsu aviokompānija var veiksmīgi strādāt, un ticam, ka lidmašīnas, kuras nes vairāku mūsu pilsētu vārdus, lidos.

Taču šodien mēs risinām arī ilgstoši ielaistas sekas. Tāpēc mani pārsteidza Petravičas kundzes minētais un pēc tam vairāku viņas partijas biedru atkārtotais, ka neatbalstīs šo priekšlikumu. Īstenībā jau tas nevar pārsteigt, jo viņas partija, viņas partijas pārstāvis, kādreizējais satiksmes ministrs, 2009. gadā lika parakstu zem līguma, ar kuru būtiski vājināja valsts ietekmi kompānijas vadībā. Ļoti iespējams, ka tieši tur mēs varam meklēt šīsdienas problēmas, ar kurām saskaramies un kuras risinām.

Es novērtēju Švinkas kunga minēto par "airBaltic" iepriekšējo vadību, tāpat es arī piekrītu Švinkas kungam, ka Gausa kungs bija jāatbrīvo, taču ārkārtīgi skumji, ka Švinkas kungs nepieminēja, ka kopā ar Gausa kungu "airBaltic" vadībā strādāja arī Kaspars Briškens, kurš tajā brīdī bija padomes priekšsēdētāja vietnieks. Varbūt tieši tāpēc Briškena kungam bija tik ļoti grūti pamanīt, ka Gausa kungs jau kādu laiku nepilda savus pienākumus. Tieši Briškena kungs savulaik no šīs tribīnes emocionāli aicināja runāt par faktiem. Tas fakts tad arī ir tāds, ka no 2012. gada līdz 2020. gadam Briškena kungs ieņēma nacionālās lidsabiedrības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Trīs termiņus padomes locekļa un padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā strādājis pie uzņēmuma restrukturizācijas, attīstības, lidmašīnu pasūtīšanas, iepirkumiem, privātu investoru piesaistes, un redzam, ka nekas no tā īsti nav strādājis, joprojām risinām problēmas, kuras ir ielaistas tajā laikā.

Kolēģi, ir jāpieņem lēmums, kas ir balstīts nevis cerībā, bet gan attīstības plānā, kreditoru uzticībā un mūsu spējā, ticībā pašiem sev, ka varam veiksmīgi strādāt.

Mēs lemjam par uzticību valdībai pieņemt lēmumu. Vismaz no savas puses varu teikt, ka es tai uzticos, un ticu, ka tā spēj pieņemt valstiskus lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim otro reizi.

H. Rokpelnis (ZZS).

Dāmas, kungi, kolēģi! Šeit, Saeimā, un kopumā sabiedrībā mēdz būt atšķirīgi viedokļi. Tas ir skaists process, ka mēs varam izvilloties ar argumentiem un viens otru pārliecināt par mūsu dažādajām domām. Bet ir viena lieta, kas aizskar un var kaitināt, – tas ir tad, ja no šīs tribīnes (un ne tikai) tiek pausti meli.

Šoreiz īpašu godu izpelnījās bijušais satiksmes ministrs. Atminieties, kā mums gāja pavasarī, kad vajadzēja piešķirt finansējumu tiltam. Ja iepriekšējā valdība nebūtu kritusi, šodien būtu Švinkas kunga pēdējā darba diena, jo tajā brīdī viņš cietu seju apgalvoja: jā, šis ir labs aizdevums, jā, šo naudiņu valstij atgriezīs.

Un kur tad mēs šodien esam? Kur tad mēs nonācām? Un pie viena, kad jūs nāksiet atbildēt, varbūt pastāstiet, kā Satiksmes ministrija beigās nonāca pie tā, ka Gauss tika patriekts. Kā jūs pie šī lēmuma nonācāt? Kā jūs nonācāt pie lēmuma, ka vajag pārtaisīt biznesa plānu? Kādās sarunās un pēc kāda spiediena tas tika paveikts? Nu tad, kad jūs to pastāstīsiet... Vai, ja jums ir bail, nestāstiet, bet vismaz paskatieties spogulī un atzīstiet sev, ka kompānija šobrīd vēl nav bankrotējusi, tikai pateicoties Zaļo un Zemnieku savienības konstruktīvajiem ieteikumiem un spiedienam, lai šo sistēmu sakārtotu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Nu ko! Kārtējais valdības likumprojekts... kur Latvijas iedzīvotāji ir tikai kā bankomāts, kā naudas maks.

Kad pavasarī šeit, Saeimā, izskatījām 30 miljonu aizdevumu "airBaltic", satiksmes ministrs Švinka (aprīlī) no šīs tribīnes teica, ka tas esot kontroles... pārejas finansējums līdz skaidram risinājumam, līdz šim risinājumam, kā es... līdz šim nebija... jeb, kā viņš teica, vienkāršoti sakot, tilta maksājums. Taču, kā jau varēja paredzēt, šis Progresīvo solītais tilts, tāpat kā viņu solītais tilts pāri Daugavai, kļuva par kārtējo progresīvo pāli, jo aizdevumu neviens negrasās atdot. Vēl prasa naudu.

Par šo pāļa maksājumu 1. aprīlī bija gatavs galvot arī Edmunds Jurēvics un visa viņa Jaunās vienotības frakcija, galvojot nevis ar jūsu... ar savu naudu, bet ar nodokļu maksātāju naudu, ar jūsu, cilvēki, naudu. Ar jūsu naudu, cilvēki, kuru jūs maksājat, lai saņemtu lielākas pensijas. Taču, visticamāk, tās nesagaidīsiet, jo valsts kase būs tukša vai pensijas vecuma sasniegšana būs kā neiespējamā misija. Ar jūsu naudu, kuru jūs maksājat, lai vajadzīgā brīdī saņemtu valsts apmaksātus medikamentus, taču tos nesaņemsiet, jo nepieciešamie medikamenti nebūs iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā. Cilvēki, ar jūsu naudu, kuru maksājat, lai jūsu bērni nākotnē dzīvotu iespējami – iespējami – bagātākā valstī. Taču pēc tam, kad Jaunā Vienotība ar "progresīvajiem" būs pilnībā ieķīlājuši un notriekuši šo naudu, iedzīvotājiem pat bēgt no šejienes nāksies ar citu valstu aviokompāniju lidmašīnām, jo savējā ir nolaista līdz bankrotam. Un to jūs arī rakstāt šajā dokumentā, par kuru gribat, lai mēs nobalsotu.

Ja Jurēvica un JAUNĀS Vienotības teiktais, ka balsojums bija 1. aprīļa joks... tad tas bija visai neveiksmīgs toreiz, jo par šo joku no savas kabatas maksā sabiedrība, nevis Jurēvics un partija Jaunā vienotība. Un cik tad sabiedrībai par šo vidēji... par to visu ir jāmaksā? 2025. gadā "airBaltic" strādāja ar 44,3 miljonu eiro zaudējumiem. Šogad tikai pirmajā ceturksnī zaudējumi jau ir 70 miljoni. Salīdzinām – pērn šajā pašā periodā bija 29 miljoni. Šogad ir vairāk nekā divarpus reizes lielāki zaudējumi. Ziemā "airBaltic" būs vajadzīgi vēl 100 līdz 150 miljoni. Kopējais "airBaltic" saistību apjoms tuvojas 1,7 miljardiem eiro. Ja to sadala uz katru valsts iedzīvotāju, sanāk, ka katrs no mums samaksā gandrīz 1000 eiro... uz vienu Latvijas valsts iedzīvotāju.

Par naudu. Tur naudu var tērēt ar prieku, taču, tiklīdz runa ir par veselību vai izglītību, naudas nav. Politiskās gribas arī nav. Vispār nekā nav, viss pazūd. Rīgas Dzemdību namā slēdz vienu no stāviem, jo trūkst 750 000 eiro valsts finansējuma. Strūžānos cilvēki nevar normāli lietot elektroenerģiju, tur trūkst 250 tūkstošu, lai pieslēgtos "Sadales tīklam" un "Latvenergo". Naudas nav, gribas nav, palīdzēt arī nav... kam. Smieklīga summa uz tā fona, cik lielas summas pie varas esošie iznieko airbaltikos, rail baltikos, pāļos, ceļa zīmju norāžu aizkrāsošanā un citās nevienam nevajadzīgās idejās.

Kāds tad praktiski ir ieguldījums sabiedrībai? Ko mēs ieguldām, vai ko mēs prasām, vai ko mēs piedāvājam sabiedrībai, par ko tā maksā, jo, lidojot ar savu, valsts uzturētu, aviokompāniju, biļete uz vienu un to pašu galamērķi mums izmaksā vidēji dārgāk nekā lidojot ar šo pašu kompāniju no kaimiņvalstīm. Kā tā var būt? Paradokss. Vai kā to sauktu – Jaunās VIENOTĪBAS "veiksmes stāsts", no citas valsts var lidot lētāk nekā no Rīgas – "veiksmes stāsts".

Es nevaru atbalstīt šo likumprojektu ne tikai tāpēc, ka ar to pagarina iepriekšējo aizdevuma termiņu un piešķir "airBaltic" vēl vienu, kārtējo, valsts aizdevumu, bet arī tāpēc, ka tas dod valdībai tiesības rīkoties ar Latvijas iedzīvotāju naudu bez Saeimas apstiprinājuma par katru lēmumu. Ministru kabinetam paliek vien pienākums reizi ceturksnī nākt un pastāstīt, cik nodokļu maksātāju naudas jau ir iztērēts, nevis prasīt atļauju, bet tikai pastāstīt post factum, kas ir izdarīts.

Latvijas iedzīvotāji nav maksas... vai bankomāts, no kura var izņemt naudu, negrasoties to atdot atpakaļ. Tāpēc es nebalsošu, arī neatbalstīšu šo lēmuma projektu. Es vēlos redzēt kompetentu, pieredzējušu, drosmīgu un atbildīgu valdības... komandu uzņēmumā, kura spēj risināt šo jautājumu, atbildēt ne tikai par 30 miljoniem, bet arī par nākamajiem soļiem. Es gribu dzirdēt, lai šodien no šīs tribīnes pasaka, kāda būs nākamā summa. Neviens to nesaka. Šodien un tūlīt, bet ne pēc dažiem mēnešiem, kad vajadzēs vēl risināt. Es domāju, ka tālāk būs nevis 30 miljoni, būs no 100 līdz 150 miljoniem, tas ir minimums.

Cienījamie, izbeigsim izlikties! Izbeigsim viens otru mānīt! Ziniet, ko ir zaudējusi gan valde, gan padome, gan akcionārs? Sabiedrības, nodokļu maksātāju acīs pašu dārgāko – uzticību. Uzticību var zaudēt vienā sekundē un nekad neatgūt. Un šis ir pats... Tādēļ arī notiek šodienas teātris... no 31. marta. Tieši tādēļ, ka nav uzticības. Nodokļu maksātājiem nav uzticības. Kā atgūsim un kā atgriezīsim to naudu, neviens nesaka. Varbūt vajag kā biznesā – atvērt darījumu kontu, un Valsts kase apmaksā pēc piestādītiem rēķiniem.

Būsim caurspīdīgi, būsim atklāti un vienreiz izbeigsim šīs spēles!

Bet ko es vēl gribu pateikt, kas mani pārsteidza. Pavasarī Aiva Vīksna stāvēja šajā tribīnē un teica: "Es to nevaru atbalstīt." (No stenogrammas.) Viņa jautāja, kā tiks atmaksāti 30 miljoni. Pieprasīja nosaukt nākamo summu. Brīdināja, ka šis aizdevums ir tikai sākums. Teica: "Pietiek mānīt cilvēkus." Pagājuši tikai daži mēneši, aizdevums nav pilnībā atmaksāts. Atmaksas termiņu pagarina. "airBaltic" atkal vajag naudu, un nākamā summa jau ir zināma – vēl līdz 30 miljoniem. Izrādās, ka pavasarī Aivai Vīksnai bija taisnība. Šis aizdevums tiešām bija tikai sākums. Bet kas kopš tā laika ir mainījies? Varbūt ir parādījies skaidrs plāns? Mēs par to nezinām. Kopumā tāda nav. Varbūt ir noticis IPO? Arī nav. Varbūt ir atnācis investors, izglābis un ieguldījis nepieciešamo naudu? Arī nav. Varbūt maksātnespējas risks pazudis? Arī nav. Jaunajā dokumentā skaidri rakstīts, ka šis risks joprojām būs augsts. Mainījies ir tikai Aivas Vīksnas amats. Tagad viņa ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, bet viņas partija atrodas koalīcijā, un tagad jau viņas vadītā komisija virza jaunu likumprojektu par "airBaltic".

Pavasarī APVIENOTAIS SARAKSTS teica, ka 30 miljoni problēmu neatrisinās. Ziemā naudas atkal pietrūks. IPO nav, plānu mums neatrāda. Nodokļu maksātājiem atkal būs jāmaksā. Šie visi vārdi izrādījās patiesi. Taču tā vietā, lai prasītu atbildību, viņi paši ir apmetuši kažoku uz otru pusi un tagad atbalsta to, pret ko iepriekš iebilda. Kad jūs bijāt opozīcijā, jūs aizstāvējāt nodokļu maksātāju naudu, tiklīdz esat valdībā, izrādās, "airBaltic" atkal drīkst dot miljonus. Tad kurā reizē jūs melojāt? Toreiz vai tagad?

Koalīcija saka: rīkosimies valstiski. Bet ko nozīmē rīkoties valstiski? Krāpt, melot sabiedrībai – tas ir valstiski? Pēc tam brīnās, ka ir augsta sabiedrības neuzticība valsts aparātam, Saeimai, Ministru kabinetam. Protams, jo jūs sakāt vienu, bet darāt citu. Pavasarī teicāt vienu, tagad – citu. Tomēr ko nozīmē "rīkoties valstiski", "pieņemt lēmumus valstiski"? Tas nozīmē neatzīt savas kļūdas, turpināt melot? Tas ir valstiski? Paņemt no katra iedzīvotāja maka 1000 eiro – tas ir valstiski? Lai Braže un pārējie ministri varētu turpināt lidot ar "airBaltic" biznesa klasē. Tas ir valstiski? Turpināt skaidrot, ka "airBaltic" ir svarīgāks par uzņēmumiem... nezinu, par darba vietām, par uzņemšanas nodaļām Krāslavā, Balvos (Starpsauciens.), svarīgāks par slēgtām skolām pierobežā, par slēgtām pasta nodaļām, par valsts sociālās aprūpes centriem, kas ir slēgti? Ko nozīmē "rīkoties valstiski"? Domāt, ka 30 miljonus vai vairāk... 1,7 miljardus ieguldīt "airBaltic" ir valstiski, nevis domāt par to, ka cilvēki aizbrauc no reģioniem, tāpēc ka tiek slēgtas skolas, slimnīcas. Tas ir valstiski? Paskaidrojiet!

Valdība ar valstisko lēmumu baidās pazaudēt "airBaltic", bet nebaidās pazaudēt ciematus, skolas, slimnīcu nodaļas. Domāt par to, lai cilvēki dzīvotu ne tikai Rīgā un Pierīgā. Tas nav valstisks lēmums. Tas nav valsts uzņēmums... lai mūsu cilvēki paliktu arī ārpus Rīgas, kaut kur Latgalē, noturēt viņus tur, neslēdzot skolas, slimnīcu nodaļas. Tas ir valstiski vai nav valstiski? Valsts nav tikai lidmašīnas vai logotips uz lidmašīnām. Valsts ir cilvēki, un, ja no reģioniem pazūd skolas, uzņēmējdarbība, slimnīcu nodaļas, VSAA nodaļas, pazūd darba vietas, tad drīz nebūs kam glābt ne "airBaltic", ne kaut ko citu. Tāpēc nevajag mācīt un stāstīt par valstiskiem lēmumiem. Valstiski lēmumi sākas ar domām par cilvēkiem, bet ne par vietu biznesa klasē... kura jau vairākkārt neizpildīja savus solījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Es klausos jau otro Saeimu, astoto gadu, faktiski vienu un to pašu. Un ziniet, kas ir vissmieklīgākais? Vissmieklīgākais ir tas, ka tie paši cilvēki, kas stāsta, ka mēs bez "Rail Baltica" nevaram aizbraukt uz Eiropu un, ja mēs to neuzbūvēsim, mēs taču ne uz Berlīni, ne uz Viļņu, ne uz Varšavu vairs netiksim... Tikai atšķirība ir cenās. Tie paši cilvēki nāk un stāsta šeit pilnīgas muļķības, ka bez "airBaltic" nebūs taisno, tiešo reisu, ka mums zudīs darba vietas, it kā mēs neapkalpotu citas aviolīnijas... un tā tālāk.

Bet mani vairāk izbrīnīja premjerministra... tādas fantastiskas izmaiņas. Būdams opozīcijā, viņš katru dienu uzsvēra, ka valstij nav jānodarbojas ar saimniecisko darbību. Tagad mēs dzirdam, ka valstij jāmaisās konkurences piesātinātos uzņēmējdarbības veidos, veidos, kur šajā brīdī veiksmīgi darbojas privātie. Tātad nevis atbrīvoties un samazināt šo slogu, bet turpināt.

Un tad ir tāds jautājums, uz ko neviens no tiem runātājiem šeit neatbild: ar ko aviopārvadājumi atšķiras, piemēram, no kuģniecības pārvadājumiem? Vai mēs atpirksim "Latvijas kuģniecību"? Mums taču ir militārās kravas. Tā taču ir stratēģiska nozare. Rīga ir galvaspilsēta, un Rīgai nav prāmja. Vienīgā Baltijas jūras galvaspilsēta, kurai nav prāmja. Nāciet, gudrinieki, un pastāstiet, kā tad tā? Tik stratēģiska nozare! Nepirksim kuģniecību? Varbūt mēs atpirksim no igauņiem "Tallink"? Varbūt atjaunosim "Liepājas metalurgu"? Tēraudliešana, mīļie draugi, ir viena no visstratēģiskākajām nozarēm bruņošanās jomā. Kā tad mēs bez tērauda dzīvosim? Vispār, ja godīgi, tad valstī ir trīs murgi – "Rail Baltica", "airBaltic" un tagad arī tā grandiozā – varbūt tikai finansiāli mazāka, bet tikpat bezjēdzīga – "Tet" un LMT pirkšana no "Telia" arī tādā pašā konkurences tirgū, kur mobilajiem sakariem nav lielas nākotnes, tie tāpat nevar konkurēt ar "Starlink", kuru Latvijā cilvēki jau sāk pirkt, nerunājot, piemēram, par Mongolijas ganiem, kur katram jau ir šāds telefons un vēl lētāks, nekā mums piedāvā LMT.

Tātad viss šis turpinās. Man tāds iespaids, ka pirmais uzdevums, ko vajadzētu godīgi pateikt, – jāglābj obligāciju turētāji. Paklausieties, kolēģi, vai tad kāds no mums atteiktos nopirkt obligācijas, ja mums maksātu 14 procentus gadā? Jā. Kas ir iekrājis kādus 100 000. Es arī gulētu, kā saka, "uz peku", saņemtu savus... ja man būtu lieki 100 000, ko ieguldīt... un saņemtu katru gadu 14 000... kas būtu pie vidējās algas, un nevienam nebūtu jāstrādā. Tātad kaut kādi izredzētie, kurus mēs visus nezinām, ir dabūjuši iespēju uzvārīties, kuriem iestāstīja, ka viņi pelnīs 14 procentus gadā. Un ko mēs tagad dzirdam? Nav taču problēma, ka pie šiem procentiem mēs pieliksim jaunus procentus, pagarināsim līdz jaunam gadam, un tad būs kā tai anekdotē, ka mēs jau vairs nemaksājam par aizņēmumu, mēs jau maksājam procentus par procentiem. Un neviens nevar pateikt, kad tā lieta beigsies, mēs tā kā uzkrājam nākamajai Saeimai, lai viņi risina.

Ir vēl viena lieta. Izskan absolūti melīgi apgalvojumi, ka Latvijai zudīs tiešie savienojumi. Tā kā to dzirdu jau otrajā Saeimā, es, godājamie kolēģi, nolēmu izmēģināt to uz savas ādas. Man nedēļas nogalē vajadzēja aizlidot uz Marseļu uz dažām dienām, un aplikācijā "Kiwi.com" es ievadīju "Marseļa", uz kurieni, protams, "airBaltic" nav tiešo reisu, un tur man izkrīt kaut kādi 14 vai 15 dažādi varianti: "Lufhansa" caur Stokholmu, caur Kopenhāgenu... dažādos cenu līmeņos – no 150 līdz kādiem 400 vai pat 500. Ne jau pirmajā klasē, parastajā, ekonomiskajā, klasē. Un kā jūs domājat... tas lētākais bija par 150... vai tas bija "airBaltic" ar milzīgām priekšrocībām? Nē. Ārkārtīgi interesanti. No Rīgas uz Stokholmu ar "Norwegian". Stokholmā, stundu pagaidot, pārsēžamies – ar "Ryanair" uz Marseļu. Atpakaļ ar "Ryanair" līdz Stokholmai, un atpakaļ biļete bija ar "airBaltic", jo laiki nesakrīt ar "Norwegian". Un es jums pateikšu. Tātad "airBaltic" piedāvāja par 300... to pašu cenu... "Ryanair", "Norwegian" – par 150.

Jūs teiksiet – ar "airBaltic" elegants serviss. Es jums izstāstīšu, kāds serviss. "Norwegian" Stokholmā ielido... galvenajā ēkā, otrais terminālis. Jūs zināt, kas ir lidojuši. Turpat ejat dažus desmitus soļu un pārsēžaties... uz jebkuru pasaules galvaspilsētu. Atpakaļ – tātad es priecīgs paeju dažus soļus, gribu iekāpt "airBaltic", skatos – nav termināļa, jāiet uz autobusu. Tātad jāmeklē kaut kādas durvis lidostā, milzīgs gabals. Tad ir jāgaida autobuss. Tad tas autobuss brauc pa lauku ceļiem, es nezinu, pāris kilometrus pa kaut kādu mežu. Es jau domāju – varbūt uz Rīgu brauc. Izrādās... Jūra nebija aizsalusi... Beigās skatāmies – kaut kāds divstāvu paviljons. Un tur ir tā iekāpšana, tāds neliels paviljons. Fantastiskas neērtības. Plus tā pazemojošā kravu svēršana. Es nekur neesmu redzējis, ka sver astoņus kilogramus... vai tā prece sver 8,2 kilogramus. Kaut kāda apkaunojoša procedūra... un tā tālāk. Kādas ir šīs priekšrocības? Priekšrocību nav pilnīgi nekādu.

Protams, mums ir jāizkuļas no visas šīs situācijas. To mēs saprotam. Jautājums, kādā veidā mēs izkuļamies. Es paskatījos – saistības ir 1,8 miljardi. Parēķināju, ja "Latvijas valsts mežiem" vai "Latvenergo" būtu 1,8 miljardi, gadā nopelni 180 miljonus, 10 gados varbūt kaut kā sanāktu atmaksāt visas tās saistības. Šeit mēs neredzam pat mājienu uz to, kādā veidā šīs saistības – 1,8 miljardus – "airBaltic" var nokārtot nākamajos 10 gados. Nav. Labi. Varbūt būs kaut kāds brīnums un kaut kas notiks. Tomēr būtu ļoti labi, ja mēs, deputāti, būtu dabūjuši precīzas tabulas – kas notiek... ja mēs tagad šo samaksājam, cik vajadzēs vēl ieguldīt.

Es dzirdu dažādas summas, ka tūliņ būs vajadzīgi 100 miljoni. Nu, jaunā Saeima lems... Tad vēl kaut kad diezgan steidzami kādi 220 vai cik, virs 300 miljoniem. Bet pēc tam varbūt vajadzēs atkal 500 miljonus vai 1000. Varbūt ir drusciņ negodīgas trīs lietas. Vajadzēja godīgi pateikt, ka pilnīgi nekas nemainīsies, ja "airBaltic" būs maksātnespēja. Mums te lido gan poļu kompānijas, gan "Norwegian", gan "Turkish Airlines". Viņi visi maksā nodokļus, viņi visi izmanto Rīgas lidostas, taksometru pakalpojumus.

Daudz lielāka nelaime ir tā, ka mums nav prāmja uz Stokholmu. Kāpēc? Tāpēc, ka tie tūkstoši tūristu, kas šeit atbrauktu ar prāmi – un viņiem Rīga patīk –, varētu pastāstīt saviem draugiem. Un tie draugi varbūt arī lidotu ar "airBaltic". Ne jau visi brauktu ar "Rail Baltica"... vai "airBaltic". "Rail Baltica" diemžēl neies uz Stokholmu, kur latvieši brauc.

Tā kā mums nekādas tabulas nav, mēs vispār neko nevaram noteikt. Tas ir... Bērnudārzu atceraties? Kas gāja bērnudārzā: "Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko!" Šis ir tāds bērnudārza līmeņa pasākums – kaut ko nokārtosim, par kaut ko nobalsosim, gan jau redzēsim.

Bet es vēlreiz saku – es neesmu redzējis no Kulberga kunga, kurš ir saimniecisks un praktisks cilvēks, precīzi, kā var nokārtot saistības 1,8 miljardu apjomā. Kāds brīnums ļaus to izdarīt, ja mums ienākumi gadā ir nevis 100 vai 150, vai 200 miljoni, bet mums ir zaudējumi tam visam.

Un otrs jautājums – precīza tabula, kas tad tiks piedzīts un no kā? Mēs jau nezinām. Tie aktīvi. It kā aktīvi ir kāds pusotrs miljards. Vai tur ir tās lidmašīnas vai nav, kam tie līzingi? Es saprotu, ka valdība varbūt to ir izskatījusi... un tā tālāk... bet mani drusciņ aizvaino. Tad godīgi pasakām: mēs esam peļķē, kaut kādā veidā jāglābj cilvēki, kaut ko varbūt saglābsim... lai nākamā Saeima risina. Tad varētu arī balsot.

Šinī gadījumā es diemžēl nevaru atbalstīt. Es varu tikai atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Švinkam otro reizi.

A. Švinka (PRO).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Deputātes un deputāti! Man noteikti vajadzētu atbildēt Rokpeļņa kungam un ZZS.

Trīs lietas.

Es droši vien nezinu, ko kurš runā visos kabinetos aiz slēgtām durvīm vai pie atvērtām durvīm. Es zinu tikai to, ka ZZS šodien šeit pateica, ka šo lēmumu neatbalstīs, papildu atbalsts "airBaltic" nav vajadzīgs. To jūs skaļi pasakāt.

Otrs. Ja pavasarī mēs zinājām par Hormuza jūras šauruma... degvielas cenu krīzi, kad arī aviācijas degvielai cena cēlās dubulti... arī vakardienas intervijā "airBaltic" valdes loceklis pateica: ja valsts nereaģētu un būtu bezatbildīgi rīkojusies, jūnijā "airBaltic" nelidotu. Man liekas, tas tika ļoti skaidri pateikts. (Starpsauciens.)

Par aviācijas biznesu. Nezinu, cik reižu un kā var teikt... Jūs sakāt – sirdī jūs gribat, lai lido. Bet ir tā kā... jūs gribat dzīvam putnam noplēst visas spalvas, salikt dūnas spilvenos... apgriezt spārnus... uzgrilēt un tad putnam pateikt: "Skrien bariņā un lido! Mēs sirdī esam par tevi – lai tu lidotu." Aviācijas bizness nav tik vienkāršs. Arī valstij tomēr ir jābūt atbildīgai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Neliels vēstures diskurss... tai skaitā, reaģējot uz to, ko Eglīta kungs teica.

2012. gads, faktiski 2011. gada beigas, novembris. Tas ir brīdis, kad Lietuvā bankrotē "Snoras", ar to saistītā "Latvijas Krājbanka" šeit, Latvijā, un bankrotē privātais akcionārs "Baltijas Aviācijas Sistēmas" – formāli saistīts ar Bertoltu Fliku, neformāli – palasām "oligarhu sarunas". Tajā brīdī valsts, lai glābtu uzņēmumu, pārņem šīs bijušā privātā akcionāra akcijas.

Sākās, es teiktu, diezgan izmisīgs periods, lai šo izsaimniekoto čaulu ar neskaitāmām kompānijām, uz kurām ir izvirzītas... ārā dažādas naudas plūsmas... to visu jūs varat izlasīt, bet principā būtu svarīgi, ja jūs to būtu izlasījis, pirms nākat runāt un mazliet nepareizi interpretējat "airBaltic" vēsturi. Tad ir jaunais biznesa plāns sadarbībā ar "Boston Consulting Group", kam neviens – ne politiķi, pat ne aviācijas nozare – īsti neticēja, domāja, ka "airBaltic" ir pārāk noasiņojusi, ka šis biznesa modelis ir pārāk neilgtspējīgs. Arī flote tajā laikā bija ārkārtīgi neefektīva. Līdz ar to šī biznesa plāna galvenie parametri bija tīkla pārkonfigurācija, jauna flote (kas pats par sevi ir ārkārtīgi sarežģīts lēmums aviācijā) un cīņa ar visiem šiem pagātnes rēgiem.

Es atceros, ka vairākus gadus, arī strādājot uzņēmuma padomē, mums nemitīgi bija tiesvedības ar "airBaltic" un, es teiktu, Latvijas valstij atklāti naidīgiem ekonomiskiem grupējumiem, kuriem nebija izdevies iegūt savā kontrolē šo ārkārtīgi gardo kumosu. Un vēlreiz – žurnāls "Ir" nesen publicēja, kā saka, "gadadienas" izdevumu "oligarhu sarunām". Izlasiet! Tieši tā tas viss arī bija, un tieši tā arī mēs to redzējām no "airBaltic" puses.

Bet kas ir svarīgi? Uzņēmums, ieviešot šo "Boston Consulting Group" izstrādāto biznesa plānu, kopš 2013. gada sāka strādāt ar peļņu, ar tīro peļņu. Līdz pat 2019. gadam. Tas laiks, ko jūs saucat "Laiks, kurā radās problēmas". Nē, tas bija laiks, kad "airBaltic", neraugoties uz to, ka politiķi sirga ar tām pašām kaitēm, ar kurām šodien, – ar bailēm jebkad lemt vai apsvērt jebkāda veida publisku investīciju, pašu kapitāla iedošanu kompānijai... Tāpēc uzņēmums nepārtraukti... tas ir tā, it kā tāda svaru bumba piestiprināta pie kājas... visu laiku strādāja ar negatīvu pašu kapitālu, vienlaikus cīnoties ar dažādām tiesvedībām, ar uzņēmumam nedraudzīgiem spēkiem, vienlaikus ieviešot jauno biznesa plānu, ieviešot jauno floti... un tā tālāk. Faktiski tas bija periods, kad uzņēmums, šī izsaimniekotā čaula, tika izglābts, tika uzlikts uz ilgtspējīgas biznesa trajektorijas.

Jā, protams, arī izvēloties jauno floti, bija ārkārtīgi augsts risks. Tas bija kalkulēts, bet augsts risks. Daži no riska elementiem nākotnē piepildījās, tai skaitā attiecībā uz dzinēju un dzinēju rezerves daļu pieejamību. Protams, aviācijas bizness – Švinkas kungs diezgan precīzi iezīmēja – tā nav piparbodīte, tā ir viena no vissarežģītākajām nozarēm, vēl jo vairāk apstākļos, kad aviokompānijai ir publisks akcionārs, kurš nereti nav spējīgs pieņemt tos svarīgos akcionāru lēmumus, kas ir nepieciešami.

Jā, Gausa kungam ambīciju apetīte ir bijusi vienmēr. Es domāju, ka jau daudzus gadus atpakaļ Gausa kungs sāka sapņot par 100 lidmašīnu biznesa plāniem, par ieiešanu īres tirgū, kas citstarp ir labs segments. Es domāju, ka šobrīd "airBaltic" diezgan labi pelna šajā segmentā. Un tieši tāpēc, ka padomē bija cilvēki, kas kontrolēja šāda veida apetīti, domājot par to, lai valsts investīcijas, valsts stratēģiskās intereses šajā uzņēmumā tiktu aizstāvētas, šāda veida 100 lidmašīnu biznesa plānam, vismaz manā laikā, netika dots akcepts. Biznesa plāns bija maksimums līdz 50 lidmašīnām. Faktiski jau šobrīd sasniegtais līmenis, bet ne 100 lidmašīnas.

Tas, kas mainījās, mainījās pēc kovida. Aviācijas nozarē kovids bija apokaliptisks. Skaidrs, ka valsts ieguldīja gandrīz 400 miljonus. Uzņēmums, ņemot vērā ļoti stingros lokdauna ierobežojumus, kovida laika ierobežojumus, cieta būtisku apgrozījuma kritumu vismaz divus gadus... no kovida. Pilnīgi skaidrs, ka tad, kad politiķiem nepietika drosmes sabiedrībai pateikt, ka šis glābšanas atbalsts nav un nekad nebūs atgūstams... tajā laikā politiķi – finanšu ministrs, premjers –, arī Gausa kungs sabiedrībai meloja, ka gan jau pēc kovida pienāks labi laiki, uzņēmums šo naudu atgūs. Lielākā daļa no tās arī ir nauda, kura tika norakstīta kā faktiski neatgūstami zaudējumi. Tika norakstīta kā uzkrātie zaudējumi pamatkapitālā.

Tāpēc... jūs varat uzdot jautājumu tai padomei, kuru jau mēs vēlāk vētījām, arī tajā laikā, kad es kļuvu par ministru: kāpēc pēc kovida tika pieļauts šāds ārkārtīgi ambiciozs biznesa plāns? Jā, stāsts bija – pārfinansēsim obligācijas, iesim uz IPO, un viss būs. Tad, kad es kļuvu par ministru... Un kas ir interesanti? To APVIENOTAIS SARAKSTS un Nacionālā apvienība kaut kā ārkārtīgi ērti savos naratīvos ne tikai šajā jautājumā, bet arī "Rail Baltica" un citos jautājumos... izlaiž to pirmo koalīciju, kas bija šīs Saeimas sasaukumā. Šobrīd jūs nereti uzvedaties tā, it kā paši nebūtu bijuši valdībā tajā laikā, kad visus tos gudros secinājumus, ko jūs tagad sakāt, – ka vajadzēja jau tajā laikā visu mainīt, nevajadzēja obligācijas pārfinansēt, uzreiz vajadzēja iet uz restrukturizāciju... kāpēc tad nedarījāt tajā laikā? Pirms manis (Starpsauciens.)... pirms manis bija ministrs Vitenbergs. Viņš arī gatavojās obligāciju emisijai. Visa tā vasara pagāja, gatavojoties emisijai, kura rudenī neizdevās. Nevienā brīdī nebija nekādu ideju par to, ka nē, klausieties, nevajag nekādas obligācijas pārfinansēt, vajag momentāni iet uz restrukturizāciju. (Starpsauciens.) Tātad ir kaut kāda zināma procesa loģika, kurai vajadzēja (Starpsauciens.)... Rajeva kungs, aprunāsimies pēc manas uzrunas, ļaujiet tagad pabeigt. Šie ir svarīgi secinājumi.

Sēdes vadītāja. Lūgums nesarunāties ar zāli.

K. Briškens. Beigās vedināšu uz to, ka mums tomēr ir jāmeklē politisks konsenss tik svarīgā jautājumā. Gausa kungs ļoti labi saprata, ka mani neizdosies apvārdot. Viņš ļoti labi saprata, ka es tomēr šo to no aviācijas saprotu, ka esmu pietiekami izanalizējis arī šo biznesa plānu. (Starpsaucieni.)

Bet kas ir svarīgi? "airBaltic" vadība noteikti slēpa aktuālo informāciju. Noteikti slēpa arī ilgstoši. To atceras visi tie, kas tajā laikā strādāja Ministru kabinetā. Tas ir 2024. gada pavasaris. Ilgstoši radīja iespaidu, ka uzņēmums pats pārfinansēs savas obligācijas. Un tad, atcerieties, es pats nācu faktiski uz visām septiņām tā laika Saeimas frakcijām, es nācu un šo procesu skaidroju. Es nevienā brīdī jums nezīmēju rožainu bildi.

Bet, jā, tajā brīdī uzņēmums, uzņēmuma konsultanti faktiski iedzina valsti strupceļā. Pateica nē, tagad bez valsts līdzdalības nekāda vērtspapīru pārfinansēšana neizdosies, vajag steidzami pārfinansēt, tāpēc ka tas ir saistīts ar tālāko IPO... un tā tālāk, un to visu vajag paspēt izdarīt, pirms amatā stājas prezidents Tramps.

Līdz ar to tie kolēģi, kas ar mani Ministru kabinetā strādāja... arī visas Ministru kabineta sēdes, kas mums par šo tēmu bija, un arī visas darba sanāksmes... zina, ka es šim piegāju ar zināmu skepsi, bet vienlaikus ar pietiekami lielu atbildību. Jo viena liela tēma visā šajā ir politiķu komunikācija. Man prieks dzirdēt, ka Kozlovska kungs komunicē korekti, bez sensacionālisma. Premjeram diemžēl dažubrīd paslīd kāja. Bet ir jāsaprot, ka atbildīgiem politiķiem, īpaši satiksmes ministram, ekonomikas ministram, Ministru prezidentam... viss, ko šie politiķi saka, tieši ietekmē gan investoru, gan kredītreitingu aģentūru noskaņojumu. Manā laikā kredītreitingu aģentūras divas reizes pārskatīja "airBaltic" kredītreitingu, un komunikācijā, tai skaitā ar mani, mums izdevās noturēt šo reitingu, citstarp tāpēc, ka mēs izvēlējāmies ārkārtīgi pragmatisku, korektu, metodisku komunikāciju, tostarp tik smagos jautājumos kā padomes nomaiņa.

Ir viens ļoti svarīgs informatīvais ziņojums, ko Satiksmes ministrija sagatavoja manā laikā, 2024. gada nogalē, kur ir ļoti detalizēti izanalizēts "airBaltic" biznesa plāns, flotes saistības, dzinēju apkopes līgumi, padomes sniegums. Tur viss ir precīzi izanalizēts. Bet ir viens būtisks iemesls, kāpēc tas ir ierobežotas pieejamības, vismaz bija tajā laikā, lai gan principā šobrīd šo ziņojumu var atslepenot, – tāpēc, lai nediskreditētu pašu uzņēmumu, lai atkal neradītu negatīvu vidi ap uzņēmumu. Diemžēl arī šajā zālē ir politiskie spēki, kas veido politisko kapitālu uz negācijām ap "airBaltic".

Bet es domāju, ka tie, kas šim jautājumam tomēr pieiet atbildīgāk, arī tās partijas, kas šobrīd ir atgriezušās valdībā... mums ir jāizturas atbildīgāk. Politisko kapitālu var veidot uz daudz un dažādām tēmām, bet, ja mēs gribam mācīties, piemēram, no Somijas, kas savu "Finnair" glabā kā vienu no lielākajiem dārgumiem, jo, saprot, ka ģeogrāfiski perifērai valstij... Somijas ekonomika faktiski ir salas ekonomika, ņemot vērā, ka lielākā, pārliecinoši lielākā, sauszemes robeža ir ar agresorvalsti. Viņi ļoti labi apzinās, ka "Finnair" ir valsts stratēģiskās savienojamības stūrakmens. Un "airBaltic" ir līdzīgs stūrakmens Latvijas stratēģiskajai savienojamībai.

Protams, mums ir svarīgi darīt mūsu mājasdarbus, mums ir svarīgi sagatavot politiskus lēmumus, tādus lēmumus kā šīsdienas likumprojekts, bet ir svarīgi arī nediskreditēt ar saviem vārdiem, ar savu komunikāciju uzņēmumu kopumā, jo tas atbaida investorus, tas atbaida, nobiedē investorus, un tas dod papildu argumentāciju kredītreitingu aģentūrām samazināt "airBaltic" kredītreitingu. Valaiņa kunga neapdomīgie izteikumi 2024. gada nogalē un 2025. gada sākumā gandrīz norāva darījumu ar "Lufthansa". Un to es jums varu pateikt, tāpēc ka es to zinu pilnīgi precīzi. Ekonomikas ministrs, šādi komunicējot, gandrīz norāva darījumu ar Latvijai kritiski svarīgu stratēģisko investoru.

Viena lieta, kam es piekrītu... Man nav ne mazākās cieņas pret Zzs – zaķpastalu pozīcija, ko viņi šobrīd izvēlas attiecībā uz "airBaltic" –, bet vakardienas raidījumā Valaiņa kungam bija taisnība, ka, jā, patiešām ir jārunā ar "Lufthansa". Nav ne mazāko šaubu, ir jārunā ar visiem, kas ir gatavi runāt, bet noteikti ir jārunā ar "Lufthansa", jo tajā laikā, kad mēs runājām ar "Lufthansa"... Un saprotiet šībrīža globālās un arī Eiropas aviācijas nozares kontekstu. Eiropā šobrīd notiek aviācijas nozares konsolidācija. Ir trīs lielās aviācijas grupas. Viena no šīm grupām ir "Lufthansa" grupa, kurā ietilpst "Brussels Airlines", "Swiss International Air Lines", "Austrian Airlines", "Eurowings", drīz arī itāļu aviokompānija. Tātad viena no vadošajām Eiropas aviācijas grupām.

Tad ir "Air France-KLM" grupa, kas nesen ieguva arī SAS akcijas, kas savulaik bija "Lufthansa" partneris "Star Alliance".

Tad ir IAG grupa, kas ir "British Airways", "Iberia", "Aer Lingus" un citi spēlētāji.

Un tad ir zemo cenu aviokompānijas, kas pagaidām ir patstāvīgas. "Ryanair" ir spilgtākā no tām. "EasyJet" arī šobrīd meklē investorus.

Līdz ar to šajā kopējā Eiropas aviācijas konsolidācijas kontekstā ir jāmeklē arī "airBaltic" nākotnes attīstības trajektorija, jo pie šāda veida politiskiem lēmumiem "airBaltic" laikam tomēr ir drošāk būt kāda liela investora, kādas lielas aviācijas grupas paspārnē, nevis palikt gandrīz simtprocentīgi Latvijas valsts īpašumā.

Jā, Latvijas valstij ir jānosargā bloķējošais mazākums, Latvijas valstij ir jādara viss, lai saglabātu Rīgu kā "airBaltic" galveno mītni, lai saglabātu savienojamības līmeni, darba vietas, bet ir jāmeklē iespēja sadarbībai ar kādu no šīm lielajām aviācijas grupām, jāmeklē veids, kā "airBaltic" ilgtspējīgi attīstīties. Un ar "Lufthansa" šī diskusija ir iespējama pa pilnu perimetru. Ar šāda kalibra partneri tas nav tikai stāsts par pasažieru savienojumiem, tas ir stāsts par kravu aviāciju, tas ir stāsts par lidmašīnu apkopi, tas ir stāsts par pilotu un ekipāžu apmācībām. Ja ar šo partneri pragmatiski runā, es domāju, ir iespējams atrast labu sadarbību papildus tai sadarbībai, kas ir izveidojusies jau lidmašīnu īres segmentā.

Un vēl viena lieta. Vakar arī raidījumā daudz izskanēja – un ir daudz pārpratumu par šo tēmu – rentablo lidojumu mīts. Aviācijā tas tā nestrādā. Aviācijā jūs nevarat vienkārši paņemt tikai tos, kas neto izteiksmē nes peļņu. Jautājums, kādā posmā, vai tas ir ilgākā vai īsākā posmā. Bet katrā ziņā vienmēr tīkla pārvadātājam, kuram ir mājas hubs un no šī mājas huba ir plašs lidojumu tīkls... kur pasažieri lido arī ar savienojošajiem reisiem... katrā ziņā vienmēr būs kādi reisi, kas, iespējams, nav rentabli, bet dod pozitīvu pienesumu tā saucamajam tīkla efektam. Un tāpēc tas ir jāskata kopējā kontekstā. Ja jūs katru reizi sāksiet vienkārši griezt nost, kuram konkrētajā sezonā ir mīnuss, tad ātri vien šo sīpoliņu nolobīsiet un beigās šī kritiskā masa būs nepietiekama un kolapsēs viss tīkla modelis.

Līdz ar to arī politiķiem ir jābūt uzmanīgiem savos izteikumos par to, ka viss, kas nes zaudējumus, iespējams, vienā sezonā, iespējams, sākotnējā sezonā, kad šis maršruts vēl nav attīstījies... ka to visu nogriezīsim nost un "airBaltic" būs spējīgs pelnīt. Noteikti ir kaut kāda kritiskā masa, kas ir jāuztur. Šī kritiskā masa nodrošina Latvijai arī savienojamību.

Bet pats svarīgākais – un uz to es aicinātu arī tiekties – mēs nepārliecināsim tos, kas desmitiem gadu ir bijuši "airBaltic" ienaidnieki, bet vismaz tie, kas šajā jautājumā domā valstiski, – ejam uz politisku konsensu, saprotam, ka "airBaltic" ir mūsu stratēģiskās savienojamības stūrakmens, un pieņemam visus lēmumus tā, lai "airBaltic" varētu turpināt lidot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! (Starpsauciens: "Kad 30 miljonus atdosiet?") Tad, kad Šlesers atdos valstij miljonu, ko viņš neatdeva.

Kolēģi, neapšaubāmi, šis ir labs piemērs, ka mums ir jārīkojas valstiski un neatkarīgi no tā, vai partija ir pozīcijā ir opozīcijā. Bet tās lomas ik pa laikam jau ir mainījušās. Dzirdējām bijušos satiksmes ministrus, esošo satiksmes ministru, iespējams, kādu turpmāko satiksmes ministru. Bet šis ir tāds labs piemērs, ka "airBaltic" ir mūsu nacionālā aviokompānija un par to ir jālemj nevis no perspektīvas, vai kādam tas ir politiski izdevīgi, bet – vai tas dod labumu valstij.

JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcija atbalstīs šo likumprojektu, jo mēs esam pārliecināti, ka mums ir nepieciešama spēcīga nacionālā aviokompānija. Tā dod lielu ieguvumu mūsu ekonomikai, tūrismam, darba vietas, vairāk ienākumu valstij kopumā.

Kolēģi, bet jāsaka godīgi, ka ne jau šajos pāris mēnešos ir noticis brīnums. Arī pēdējā gadā ir ļoti daudz... arī iepriekš veikts, lai šo uzņēmumu pārvaldītu, uzlabotu. Tika nomainīta vadība, iecelta jauna vadība, profesionāla vadība, samazināti izdevumi, un tika dots uzdevums izstrādāt biznesa plānu. Šobrīd tas arī ir izdarīts un, manā skatījumā, tas ir ļoti racionāls, pragmatisks un īstenojams. Tādēļ arī uzticos, ka mūsu nacionālā aviokompānija uz priekšu var attīstīties.

Kolēģi, es divas lietas gribētu teikt. Katrs vārds, ko saka Saeimas deputāts, varbūt opozicionārs, neietekmē "airBaltic" kompānijas kredītreitingu vai tās nākotni, bet, ja to saka Ministru kabineta loceklis vai Ministru kabineta vadītājs, to ļoti rūpīgi vērtē gan reitingu aģentūras, gan arī investori. Tā ka es aicinu Ministru kabineta pārstāvjus nākotnē ļoti uzmanīgi izteikties, tai skaitā arī sociālajos tīklos, par mūsu nacionālo aviokompāniju.

Bet es tā visu laiku esmu domājis... pa šiem gadiem ir pilnīgi pamatoti jautājumi par "airBaltic" – vajag ieguldīt, nevajag ieguldīt, vai bija labāka pārvaldība vai sliktāka. Bet es nekad tā nesapratu, kāpēc Šlesers un Šlesera partija vienmēr ir bijuši ļoti naidīgi pret "airBaltic" kompāniju. Un tad es izdomāju palasīt oligarhu sarunas. Un, kā izrādās, Ainārs Šlesers saka... diemžēl nevaru citēt visu, jo tur ir ļoti daudz rupjību krievu valodā... bet Ainārs Šlesers saka: "No 2004. gada principā es darbojos šajā projektā. Šis ir mans projekts." Ainārs Šlesers piedāvā... doma ir tāda – uztaisīt bloku, kur ir četri vienādi pārstāvji. Viens, divi, trīs, kā saka menedžeris, galvenais. "Ļoti godīgi," piedāvā Šlesers. Saucot daļas procentos, Šlesers soli pa solim izklāsta versiju, ar kuru tiktu pārņemtas arī 52 valstij piederošās "airBaltic" akcijas, sadalot tās četrās vienādās daļās. Tad viens cits oligarhs piekrīt, bet jautā: "Bet kā pie tā nonāksim, jo tās jāpērk? Tur jau tā nevar – par skaistām acīm." Šlesers skaidro: "Kopīgiem spēkiem ir jāatrod tā, lai cena ir zemāka, bet, tik, cik vajadzēs, naudu mēs sakārtosim."

Respektīvi, Šlesers savā politiskajā darbībā (Starpsauciens.) visu laiku ir mēģinājis graut mūsu nacionālo aviokompāniju, lai ar citiem oligarhiem to pārņemtu savā kontrolē un, kā allaž, sadarbotos ar Krieviju. Tā ka no jums, Šlesera frakcijas, lekciju par mūsu nacionālo aviokompāniju es netaisos klausīties. (Starpsaucieni.) Šlesera kungs varētu atdot miljonu, ko viņš ir parādā valstij, un vairākus... 10 miljonus... kur viņa dēļ (Starpsauciens.)... valsts cieta "airBaltic" dēļ. Izlasiet oligarhu komisijas izmeklēšanas secinājumus, kas skaidri parāda, ko Šlesers un citi oligarhi ir nodarījuši mūsu nacionālajai aviokompānijai. Jums ir jāpaklusē par šo un jāatbalsta mūsu aviokompānija, nevis jāpiesedz Ainārs Šlesers. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja, kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienība, protams, vēlas, lai "airBaltic" lido, lai mums ir sava nacionālā aviokompānija. Mēs arī esam lepni, kad citur Eiropas lidostā ieraugām mūsu krāsas. Bet ir dažas citas lietas, par kurām, man liekas, mēs nevaram būt tik lepni. Es, piemēram, iekāpju "airBaltic" kaut kur ārzemēs, un pirmā valoda, kad paceļamies gaisā... kādā valodā mūs uzrunā? Nez kāpēc angļu. Nez kāpēc Francijas nacionālās aviokompānijas uzrunā franču valodā, Vācijas – vācu valodā. Bet mums sākumā skan angļu valoda. Kad pienāk klāt stjuarte, izrādās, ka viņa nerunā latviski. Latviešu valodā runājošā stjuarte apkalpo biznesa klasi. Ir lietas, par kurām man tomēr nav lepnuma. Un tās ir tās lietas, kuras esmu redzējis, lidojot ar "airBaltic".

Ja paskatāmies vēsturiski, mēs esam daudz kļūdu pielaiduši. Kovida laikā. Es atceros, ka Rīgas lidosta bija ciet, "airBaltic" nelidoja. Kur brauca latvieši? Uz Kauņas lidostu. Bet kāpēc Kauņas lidosta strādāja? Kāpēc viņi pelnīja naudu? Kāpēc viņi lidoja uz visām pasaules valstīm? Mēs paši esam sataisījuši parādus. "airBaltic" nelidoja, un tas bija tā laika valdības lēmums. Un pēc tam, protams, "airBaltic" vajadzēja naudu.

Es arī atceros, ka Jaunās VIENOTĪBAS valdībā bija bezgalīgi Briškena kunga un Švinkas kunga solījumi. Te noteikti ir kolēģi, kas to atceras. Nāca Briškena kungs, un ko viņš stāstīja? Būs IPO, mums ir plāns. Mums ir lielisks plāns! Es personīgi to atceros. "Augšā" sēdēs, "apakšā" sēdēs, slēgtās sēdēs... tāds dokuments, šitāds dokuments – ar naudas plūsmām rādīja. Kur tas viss ir? Nav IPO, nav naudas plūsmas. Tā ka, Švinkas kungs un Briškena kungs, jūs ļoti skaisti mākat runāt, bet jūs esat bijuši atbildīgi par "airBaltic" situāciju. Skaidri un gaiši jāpasaka – "pateicoties" tieši jums tagad ir jāiegulda "airBaltic" papildu nauda. No kā mēs to naudu paņemsim? Budžetā naudas ir tik, cik ir. Mēs zinām, ka ir vajadzīga konsolidācija. Tātad mēs ņemsim nost veselībai, izglītībai? Tāpēc ka Briškens un Švinka ir tā rīkojušies?

Es arī atgādinu, ka nākamā gada budžetā nav ieplānota lauksaimnieku nauda daudzgadu budžetā. Nav. Tie 59 miljoni, kas ir kredītprocentiem, kas ir apdrošināšanai. "airBaltic" mums ir jāatrod nauda. Un tās ir lietas.

Un, ja paskatāmies gada pārskatus, piemēram, 2024. gada 31. decembris, – ir uzkrājušies zaudējumi 652 miljoni. Jā. Un tad nāca cienījamie kungi, kas sēž PROGRESĪVAJOS, un teica, ka tas ir jānoraksta ar kapitāla samazinājumu. Sauca par kapitāla konvertāciju un restrukturizāciju. Ja jūs saucat "restrukturizācija", kur tad bija tā restrukturizācija? Tagad es dzirdu, ka premjers saka – viss turpinājās, viss tika kurināts. Tas netika ieguldīts pārmaiņās. Jūs solījāt pārmaiņas. Tad emitē obligācijas. 340 miljoni. Ar milzīgiem procentiem. Toreiz jūs stāstījāt, ka visu to varēs pārvarēt, kad būs IPO. Bet "airBaltic" ir viens liels finanšu caurums. Faktiski nevis caurums, bet tā ir finanšu piramīda. Mēs esam nokļuvuši finanšu piramīdā, un tagad vēlamies atkal ieguldīt valsts naudu un dot tiesības.

Zaļo un Zemnieku savienības pozīcija ir skaidra. Mēs paņemam... atbalstām pirmās divas lietas, par ko var runāt. Bet atkal 30 miljonu ieguldījumu? Nē, mēs to neatbalstīsim. Ko vakar raidījumā "Kas notiek Latvijā?" teica "airBaltic" pārstāvji ? Tas nav obligāti. Tas nav obligāti, jo esot biznesa plāns un var arī iztikt bez tā. Nu tad mums ir jāiztiek bez tā. Mums to nevajag papildus.

Mums ir jāglābj kompānija un jāvirzās uz priekšu, jāizskata visādi varianti. Varbūt ir vajadzīgs tiesiskās aizsardzības process. To speciālisti var pateikt. Varbūt ir vēl kādi citi risinājumi, bet to, ka nauda nav jāiegulda, vakar televīzijas raidījumā apliecināja "airBaltic" pārstāvji. Tas nav obligāti.

Tāpēc mēs atbalstīsim pirmos divus priekšlikumus un sniegsim grozījumus šajā likumprojektā. Mēs gribam glābt "airBaltic", bet negribam bezatbildīgi rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu un kārtējo reizi bērt maisā, kurā ir caurums.

Un vēlreiz. Ja runā par restrukturizāciju – kā toreiz Švinka un Briškens visu kaut ko solīja – restrukturizācija nozīmē, ka reāli ir jāmaina arī darbinieki, ir jāmaina menedžments, jāmaina visa pieeja. Tajā laikā es dzirdēju, cik burvīga ir lidmašīnu noma, ko mēs iznomājām "Lufthansa". Toreiz stāstīja: lieliski, mēs milzīgi pelnām! Tagad es dzirdu no premjera, ka tas ir bijis neizdevīgs darījums. Nu klausieties... kā tad toreiz bija?

Un vēl viena lieta. Jūs gribat, lai mēs balsojam. Jā, mums ir tā prezentācija, kas bija komisijā. Mums ir likumprojekts. Cita nekā mums nav. Mēs faktiski... Tad man būtu jāpalasa tās runas, kas šeit, Saeimā, bija pavasarī, kad piešķīra 30 miljonus. Kolēģi, jūs šeit runājāt tieši tāpat – nav dokumentu... nav zināms... mēs nezinām. Ir tā, ka lielākā daļa deputātu, es nesaku, ka visi, bet, es domāju, lielākā daļa nezina tās detaļas, ko zina valdības ministri un ko zina citi. Mēs balsojam ar daļēji aizsietām acīm. Tāpēc tad, kad būs mūsu priekšlikumi, aicinu tos atbalstīt, lemt par "airBaltic" glābšanu, bet to naudu līdz 30 miljoniem neizšķērdēsim, neizšķērdēsim valsts naudu un glābsim citādāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Tā kā jautājums ir, pieņemsim... Šodien visu dienu klausos, kas šeit notiek, ap ko lietas grozās un ko runā, un cenšos analizēt to, ko vakardien runāja Dombura raidījumā. Tā informācija, kas man ir pieejama un kas ir iegūstama... Man tikai radās viens jautājums: cik vēl naudas vajadzēs? Cik vēl naudas vajadzēs? Ja mēs tagad iedodam, vai tad viss būs kārtībā? Aizmirstam, noņemam šo jautājumu no dienaskārtības, un "airBaltic" ir atdzīvināta? "airBaltic" sāk labi strādāt, lido, pelna, maksā kredītus, viss ir kārtībā. Acīmredzot tā ir? Nav man tādas pārliecības. Un, es domāju, neviens nevar apgalvot, ka tā tas ir.

Ja mēs ejam hronoloģiski, paskatīsimies, kā tas viss radās.

Tātad 2024. gadā tika norakstīts 560 miljonu parāds "airBaltic". 560 miljoni. Toreiz premjerministre bija Siliņa no Jaunās VIENOTĪBAS un satiksmes ministrs bija Briškens no "PROGRESĪVAJIEM". Toreiz solīja... un visi gavilēja vienā balsī: "Cik tas ir labi! Beidzot mēs varēsim piesaistīt stratēģisko partneri, kompānija sāks attīstīties. Cik viss ir skaisti un labi!" Gaisā atmuguriski meta kūleņus. Kā izrādījās, viss nav tik vienkārši. Viss nav tik vienkārši! Mums nācās aizņemties no kreditoriem vēl 340 miljonus, un mēs aizņēmāmies uz 14,5 procentiem. Gadā 14,5 procenti – tas ļoti līdzinās tam, kas notika deviņdesmito gadu sākumā ar visām dažnedažādajām finanšu piramīdām... "auseklīšiem"... un kas tik tur vēl nebija pa starpu. Ir taču skaidrs, ka 14,5 procenti – tas nav reāli. Tā nav reāla atbilde. Tātad vienīgais jautājums par to, kāpēc tas tika darīts... Tas tika darīts, lai novilcinātu laiku un varētu pumpēt naudu no kompānijas, jo tanī brīdī, kad pārbauda, pieņemsim... runa ir par reisiem... absolūti lielākais vairākums reisu ir peļņu nesoši. Jautājums: kur paliek nauda? Visticamāk, nauda aiziet kaut kādos līzinga kompānijas kontos, es nezinu, uz ofšoriem vai vēl kaut kur un pazūd nezināmā virzienā.

Un visu laiku tikai nāk uz Saeimu un prasa: "Iedodiet, bet pēdējo reizi! Tagad iedodiet! Šoreiz tiešām pēdējo reizi! Mēs vairs nenāksim un neprasīsim, jo šoreiz, ja jūs iedosiet, mēs visas problēmas atrisināsim." Pirmajā reizē – par 560 miljoniem – noticējām. Jau ar ļoti lielu skepsi attiecāmies pret 340 miljoniem, kas kopā ar procentiem šobrīd jau ir pārvērtušies, ja nemaldos, 410 miljonos... ko kapitalizējot uzņēmuma akcijās, Latvijas valsts de facto jau šobrīd nav "airBaltic" īpašniece. Diemžēl tas tā ir.

Tagad atkal ir runa: "Lūdzu, 30 miljonus!" Bet nav fakts, ka 30 miljoni, var gadīties, ka nemaz nebūs jāmaksā. Bet, no otras puses, izskan informācija (un tā izskanēja "Panorāmā"), ka acīmredzot būs nepieciešami vēl 225 miljoni! To visu saliekot kopā, sanāk kādi 1,2–1,8 miljardi. Es jau nerunāju par negatīvo kapitālu, kas kompānijai ir uzkrājies. (Starpsauciens.) Un tad ir jautājums: vai mums tiešām to vajag? Vai mēs esam tik bagāti, lai visu laiku pumpētu iekšā naudu kaut kādā kompānijā? Mēs nezinām, kā tas viss beigsies un vai tas viss beigsies. Tagad 30 miljoni, pēc tam vēl 225. Tad atnāks un teiks: "Mums tie procenti ir tādi, mums vēl kaut ko vajag maksāt – vēl un vēl, un vēl."

Varbūt tad labāk izdarām sekojošo – par to gan es būtu gatavs balsot – sadalām šo kompāniju divās daļās, līdzīgi kā to izdarīja ar "Parex banku", – sliktajā un labajā daļā. Labā daļa turpina strādāt, pelnīt un attīstīties. Slikto daļu sasaistām kopā ar visiem tiem, kas ir bijuši pie vainas. Tātad Siliņa, Briškens, Švinka. Kas tur vēl bija? Kariņš no Jaunās VIENOTĪBAS. Viņus visus! Un caur kriminālprocesu skatāmies, cik katrs ir atbildīgs par to visu. Un tad ir pilnīga skaidrība – redz, tur ir sliktā daļa, redz, tur ir labā daļa. Ar sliktajiem tiekam galā – kurš vainīgs, tam jāmaksā.

Bet šobrīd sanāk tā, ka Švinka ar milzīgu pompu atlaida Gausu. Tagad sanāk tā, ka Gauss ne pie kā nav vainīgs. (Starpsauciens.) Nē, Gauss ir vainīgs, tāpēc ka viņa laikā tika noslēgti līzinga līgumi ar neskaidriem nosacījumiem un nav saprotams, uz kurieni aiziet šī nauda. (Starpsauciens.) Tāpēc es redzu tikai vienu variantu – tādā izskatā, kādā tas ir šobrīd, un pie tiem apstākļiem, kādi ir šobrīd Latvijā, – nav nekādas iespējas atbalstīt kārtējo nezināmo naudas summu ieplūdināšanu "airBaltic". Cilvēki nesaprot, kā tas var būt! Pensijas maziņas, medicīna nepieejama, skolas slēdzam, ceļi brūk... un tā tālāk. Šo sarakstu varētu papildināt bezgalīgi, bet visu laiku tikai norakstām parādus, atkal kaut ko samaksājam... atkal atnāk uz Saeimu un prasa naudu.

Viens paziņa man atsūtīja īsziņu. Viņš prasa: drīkst norakstīt manu parādu? Lūdzu, norakstiet arī manus parādus! Man ir grūta situācija – man ir liela ģimene, hipotekārais kredīts. Norakstiet man arī!

Tad pie viena norakstām kredītus visiem, novelkam treknu svītru... norakstām visiem Latvijas pilsoņiem, kas ir ņēmuši hipotekāros kredītus, banku kredītus... attiecībā uz uzņēmumiem... visiem norakstām! Sākam dzīvot no nulles. Ļoti laba ideja.

Es neredzu nekādu iespēju šo atbalstīt, jo, kā es to redzu, ir tikai viens – šie bondholderi, kuri aizdeva šo naudiņu. Ja viņu vērtība bija 16 procenti, tad ar šo lēmumu mēs viņus izvilksim no bedres. Kā filmā "Ceplis", kur pats Ceplis teica: "Lai tas bankas vadītājs izput manā vietā." Un šeit sanāk tieši tāpat... līdzīgi... mēs viņu 84 procentus, ko viņi jau faktiski ir zaudējuši, pārvērtīsim 100 procentos. Tik vienkārši!

Es neredzu, kā to visu var atbalstīt. Un es redzu vēl vairāk – uz visu šo jautājumu nepieciešams skatīties caur kriminālprocesa prizmu, katram ir jāatbild par to, ko viņš ir darījis vai nav darījis, vai pieļāvis darīt. Tikai tad mēs varam runāt par kaut kādām naudām. Šobrīd akli dot naudu iekšā, pumpēt... nezinot, vai ar to pietiks vai nepietiks, kāds no tā visa ir ekonomiskais ieguvums? Es nezinu.

Līdz ar to arī pārējiem, kas ir sasapņojušies par kaut kādām debesmannām, – lūdzu, izvērtējiet to visu kritiski! Jo, pieņemsim... Ko es sapratu no iepriekš... Briškena kungs uzstājās, 15 minūtes runāja... Ko es no tā visa sapratu? No tā visa es sapratu – dodiet tikai naudu, un viss būs labi! Turpiniet maksāt, un viss būs labi! Gudras frāzes! Nulle jēgas no tā visa!

Cik naudas vajag? Un vai šī būs beidzamā reize? Visiem ir jāsaprot... tautai ir jāsaprot, kurš par to visu atbild, kurš ir atbildīgs. Atbildība ir ļoti vienkārša. Lūk, viņi šeit, centrā, sēž! JAUNĀ VIENOTĪBA par to visu ir atbildīga. Tie, kas 10 gados mūsu valstī ir aizņēmušies tik daudz naudas, cik Igaunija visos 36 gados kopā.

Tā ka teiksim viņiem paldies, un nebalsojam par šo!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam otro reizi.

K. Krištopans (LPV).

Jurēvica kungs, jūs varat citēt, cik ilgi gribat... vieglas smiltis viņai... Jutas Strīķes un Jura Juraša kompilētās "Rīdzenes sarunas", kuru autentiskumu līdz šim brīdim vēl neviens nav pierādījis... bet fakts paliek fakts, ka šo pēdējo 15 Jaunās VIENOTĪBAS gadu laikā šajā kompānijā ir ieguldīti simtiem miljonu. Un šodien mēs lemjam par likumprojektu... kā premjers teica – tā ir pēdējā iespēja. Tas ir jūsu, vistiešākais jūsu, Jaunās VIENOTĪBAS, nopelns.

Un tikai pie laimīgas apstākļu sakritības, tikai pie Andra Kulberga smaga darba, iespējams, šī aviokompānija lidos. Tāpat arī labākajā gadījumā valsts daļa šajā jaunajā kompānijā būs labi ja 5 procenti.

Tā ka, Jaunā VIENOTĪBA, liels paldies jums par šo mantojumu. Ceru, ka 3. oktobrī (Starpsauciens.) arī vēlētāji šo mantojumu novērtēs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vucāna kungs, jums pietiks ar piecām minūtēm? (Starpsaucieni.) Es ļoti atvainojos, tad mums ir jāpārtrauc, jo pie mums nāk Lietuvas premjers. Ar piecām minūtēm nepietiek?

Tādā gadījumā, godātie... Vucāna kungs, cik jums vajag? (Dep. J. Vucāns: "Septiņas!") Septiņas. Nu, žigli, lūdzu, lūdzu! Bet tad tiešām es paļaujos, ka jūs izprotat...

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, es jūtu, ka mums tā situācija kļūst arvien sakaitētāka un sakaitētāka. Bet varbūt mēģinām paskatīties uz šīm lietām objektīvi, tajā rakursā, kā šodien premjers sāka.

Tātad pirmais jautājums bija par to, vai valstij būtu jānodarbojas ar aviobiznesu. Vai ir labi piemēri? Briškena kungs jau minēja "Finnair", tikpat labi varētu minēt arī poļu aviosabiedrību "LOT"... tie ir divi mūsu reģionā izdzīvojušie piemēri, kad valstis ir iesaistītas aviobiznesā. Un tie rādītāji pamatā balstās uz to, ka uz katru pasažieri katrā reisā "LOT" un "Finnair" vidēji pelna no diviem līdz trim eiro, ka viņiem operacionālās darbības rādītāji ir starp 15 un 18 procentiem un ka uz katru lidmašīnu viņi nopelna apmēram divus līdz trīs miljonus eiro gadā. Tie ir rādītāji, ar kuriem var izdzīvot.

Un, ja mēs paskatāmies, kas notiek ar "airBaltic", tad "airBaltic" uz katru pasažieri zaudē trīs līdz četrus eiro. Un tie ir vidējie dati, izslēdzot ārā kovida periodu. Tie ir vidējie dati, ņemot 2015. līdz 2019. gadu un 2023. līdz 2025. gadu. Tātad "airBaltic" biznesa modelis, skatoties pret kopīgiem finanšu cipariem, ir tāds, ka ar katru pasažieri, kas tiek pārvadāts, trīs līdz četri eiro tiek pazaudēti. Tajā pašā laikā operacionālās darbības rentabilitāte ir normas robežās – 12 līdz 15 procenti, bet rezultātā uz katru lidmašīnu tiek zaudēti 0,3 līdz 0,4 miljoni eiro gadā. Un ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka līdz šim tā vaina tiešām ir bijusi izmantotajā biznesa modelī, un tā nauda ir pazudusi tieši tajā, par ko daudzi kolēģi jau šodien runāja, tajā brīdī, kad valsts ļāva aviosabiedrībai laist lielo obligāciju izlaidumu ar 14,5 procentiem gadā, tika runāts tikai par IPO, bet absolūti netika analizēti riski, kas notiek tādā gadījumā, ja šie IPO neizdodas. Un mēs nonācām situācijā, ka IPO nesanāca. Rezultātā esam pie tā, ka mums ir scenārijs, kurš iepriekš nav bijis izanalizēts, un ar šādu scenāriju šobrīd ir tās problēmas, kas ir bijušas gan iepriekšējai valdībai, gan šai valdībai... ar kurām, es nesaku, ka nevar mēģināt tikt galā, bet, manuprāt, vajag mēģināt tikt galā soli pa solim.

Tieši tāpēc ir šis sagatavotais likumprojekts, kur atsevišķi ir pirmie divi punkti, kas pēc būtības runā par to, ka tos 30 000 eiro, kas ir bijuši kā aizdevums, mēs piekrītam kapitalizēt, tas nozīmē, ka piekrītam, ka šī nauda valsts budžetā neatgriežas, ka aviosabiedrība drīkst to izmantot savas darbības uzlabošanas mērķiem. Šodien no rīta premjers teica, ka viņš tic, ka šo problēmu var tālāk "izstūrēt", to atrisināt saistībā ar pārējiem obligacionāriem, tātad mērķtiecīgi darbojoties, balstoties uz šo jauno biznesa modeli, un, lai Latvijas valsts kā aviosabiedrības īpašnieks varētu sēdēt pie galda, ir vajadzīga šī jaunā atļauja rīkoties ar vēl kādu papildu naudu.

Manā skatījumā, situācija ir mazlietiņ citādāka. Latvijas valsts joprojām ir lielākais akcionārs šajā akciju sabiedrībā. Tas nozīmē, ka bez Latvijas valsts kā lielākā akcionāra lēmuma tālāk nekas nevar notikt, tai skaitā arī visas obligacionāru sapulces, un viņu lēmumi var notikt tikai tad, ja lielākais akcionārs lemj, ka tādas sapulces vispār tiek sasauktas. Un tas kaut kādā mērā iedod iespēju šajā brīdī mums sēdēt kopā ar pārējiem aizdevējiem pie kopīga galda un runāt un tikai tad, kad jau būs skaidri tālākās spēles tuvinātie noteikumi, lemt par to, kādā diapazonā būtu vajadzīga papildu investīcija, pie kādiem nosacījumiem tas notiktu.

Līdz ar to tas mans redzējums ir tāds, ka, lai Latvijas valsts saglabātu iespēju turpināt šo spēli... un premjeram, tā kā viņš ir uzņēmies atbildību kopā ar Satiksmes ministriju... būt šajā sarunu procesā iesaistītiem... pilnīgi pietiek ar pirmajiem diviem punktiem. Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība uzstāj uz šā likumprojekta sadalīšanu divās daļās. Es domāju, ka pirmos divus rīcības punktus visi būtu gatavi atbalstīt. Par tālāk papildus dodamajām naudām būtu jālemj īpaši, vēl jo vairāk tāpēc, ka katrs no mums uz šīm naudām var paskatīties caur savas nozares perspektīvu, un, ja mēs runājam kaut vai par šiem papildu 30 miljoniem, tad, ņemot vērā, ka Latvijā pedagogu kopējais skaits ir 31 260, ņemam 30 miljonus, izdalām uz 31 260 pedagogiem, un katrs pedagogs atalgojumā gadā iegūtu papildu 950 eiro, tie ir apmēram 80 eiro mēnesī. Tik vienkārši.

Tas ir tas, ko es jums gribēju pateikt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, Aiva Vīksna kā ziņotāja...

A. Vīksna. Likumprojekts komisijā pirmajā lasījumā tika atbalstīts.

Tā... man nestrādā, un mani nepievieno... Pagaidiet, mani nepievieno (Smejas.)...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu!

A. Vīksna. Lūdzu zvanu par pirmo balsojumu!

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta ""Air Baltic Corporation as" finanšu stabilizācijas pasākumu likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 22, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A. Vīksna. Un, ja nav priekšlikumu, aicinu balsot arī par otro (Starpsauciens: "Ir priekšlikumi!")...

Sēdes vadītāja. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas minūtes. Komisijas sēdē izskatīšana otrajam lasījumam notiks pulksten 12.45.

Sēdes vadītāja. Un Saeimas sēdē?

A. Vīksna. Saeimas sēdē – šodien.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti piekrīt.

Tātad priekšlikumu iesniegšanai – piecas minūtes, un šodien tiks sasaukta vēl viena Saeimas ārkārtas sēde, lai likumprojektu izskatītu otrajā lasījumā.

Pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, laika taupīšanas nolūkos kolēģu vārdā jūs informēju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sanāk uz sēdi tūlīt. Tāpat arī Juridiskā komisija uz sēdi sanāk tūlīt, pulksten 12.30, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde sāksies pulksten 12.45.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 90, nav reģistrējušies 10 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Inese Kalniņa, Lauris Lizbovskis, Daiga Mieriņa, Ilze Stobova, Didzis Šmits, Ilze Vergina un Agita Zariņa-Stūre.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Liels paldies. Paldies visiem par laika grafika... turēšanu.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas ārkārtas sesijas sēdes darba kārtības izskatīšanu ar apstiprināto darba kārtību.

Darba kārtībā ir likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 1472/Lp14), kuru iesnieguši deputāti Svetlana Čulkova, Vilis Sruoģis, Jefimijs Klementjevs, Nataļja Marčenko-Jodko un Gunārs Kūtris. Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Es labprātāk runātu pēc tam, kad būtu uzklausīti argumenti "par", bet secība ir tāda, kāda ir, un es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. Es ceru, ka jums bija iespēja ar to iepazīties. Vēlos atkārtot būtību.

Runa ir par narkotisko vielu realizāciju. Patlaban saskaņā ar likumā paredzēto cilvēkiem, kas izplata narkotikas, psihotropās vielas, nodod citiem, tirgo, varbūt uzcienā, ir paredzēta atbildība saskaņā ar 253.¹ pantu un vienīgais soda veids – brīvības atņemšana. Tāda ir mūsu politika. Šis priekšlikums paredz kārtību mainīt un paredzēt iespēju tiem cilvēkiem, kas grupā nodarbojas ar narkotisko vai psihotropo vielu izplatīšanu, piemērot ne vien brīvības atņemšanas sodu, bet arī probācijas uzraudzību.

Es nevaru saprast, kādēļ šāds priekšlikums ir mūsu darba kārtībā. Es atceros laiku, kad diskutējām par narkotisko vielu lietotājiem, un nebija vienprātības, vai var dekriminalizēt vai ne. Šajā gadījumā mēs runājam par narkodīleriem. Mēs runājam par cilvēkiem, kas izplata narkotiskās vai psihotropās vielas. Pie tam ne par pirmo daļu, bet par otro, kas paredz atbildību par šādas darbības izdarīšanu personu grupā. Kolēģi, vai mums tiešām darba kārtībā ir jābūt jautājumam par šo cilvēku atbildību? Vai mēs tiešām uzskatām, ka vajadzētu demonstrēt lielāku toleranci? Es nešaubos, var atrast kādu gadījumu, kad cilvēks pirmo reizi izdarījis šādu darbību. Un nevis gribēja pelnīt naudu, bet, iespējams, vienkārši gribēja uzcienāt draugu ar narkotisko vielu. Jā, tas ir iespējams.

Ja jūs gribat šos cilvēkus pasargāt no brīvības atņemšanas, lūdzu, piedāvājiet redakciju, runāsim par speciālo sastāvu ar citiem sodiem. Bet šeit ir pieskāriens 253.¹ panta otrajai daļai. Un tur ir īstie dīleri, grupas, noziedznieku grupas. Vai tiešām viņiem jābūt brīvībā, jāstaigā uz probācijas dienestu tā vietā, lai sēdētu cietumā? Cik nelaimes gadījumu vajadzētu sagaidīt? Cik nāvēm ir jābūt, lai mūsu deputātiem nebūtu šaubu par šo jautājumu?

Kāpēc es par to runāju? Paskatieties, ka šo likumprojektu parakstījuši ne tikai "Stabilitātei!" deputāti, bet arī ZZS politiķis. Tieši tas man lika pievērst jūsu uzmanību.

Nu, domājiet, kolēģi, domājiet! Bet man šķiet, ka jautājums ir pilnīgi skaidrs. Šo likumprojektu atbalstīt nedrīkst.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Par" pieteicies runāt deputāts Vilis Sruoģis.

V. Sruoģis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sēdes vadītāja! Kolēģi! Nedaudz pastāstīšu par to, kāpēc šāds likumprojekts vispār tapa. Tas tapa, ikdienā piemērojot Krimināllikumu. Un kopā ar kolēģiem nonācu pie secinājuma, ka pamatsoda – probācijas uzraudzība – piemērošanas iespējas Krimināllikumā ir krietni šaurākas par kādreizējo nosacītas notiesāšanas piemērošanu.

Jūs visi atceraties, nesen Saeimā bija atbalstīta iniciatīva par nepilngadīgo personu atbrīvošanu no kriminālatbildības par atkārtotu narkotisko vielu lietošanu. Tagad iedomājamies situāciju, kas bieži vien dzīvē ir sastopama. Šai nepilngadīgajai personai palika 18 gadi. Bieži vien viņa turpina lietot narkotiskās, psihotropās vielas. Tagad šī persona, kurai ir 18 vai 19 gadi, kopā ar savu paziņu izdomājuši draugam vai paziņam pārdot vienu devu. Viņus noķer. Sods viņiem draud šajā gadījumā (otrā daļa) par realizāciju grupā no trim līdz desmit gadiem. Šajā gadījumā trīs gadu cietumsods netiks piemērots, jo ir atbildību pastiprinošs apstāklis – mantkārīgs nolūks. Tātad minimālais sods, ko saņem šie jaunieši, ir trīs gadi. Viens divi mēneši, ko viņiem vajadzēs pavadīt cietumā... reāli izciešot ne mazāk par diviem ar pusi gadiem. Vai šie jaunieši tiks saglabāti kā pilnvērtīgi sabiedrības locekļi? Domāju, ka ne. Es uzskatu, ka šis likumprojekts ir jāsūta uz komisiju, lai viedokli izteiktu gan prokuratūra, gan probācijas dienests, jo es savā darbā esmu saskāries ar vairākiem gadījumiem, kad prokurori piekrīt piemērot vienošanās procesu šādos gadījumos un nepiemērot reālu brīvības atņemšanas sodu. Bet likums šajā gadījumā to neparedz. Ir paredzēta tikai un vienīgi reāla brīvības atņemšana.

Iepriekšējais runātājs Judina kungs teica, ka narkodīleru grupas... Neviens neliedz un likums nenoteic, ka obligāti narkotisko vielu... grupējumiem, kuri nodarbojas ar to pastāvīgi, ir jāpiemēro probācijas uzraudzība. Šajā gadījumā šis grozījums dos iespēju, kā es jau teicu, saglabāt jaunus cilvēkus, kuri vēl nekad nebija tiesāti, nekad nebija atradušies brīvības atņemšanas vietās, kā pilnvērtīgus sabiedrības locekļus, nepiemērojot viņiem uzreiz reālu brīvības atņemšanas sodu.

Tāpēc lūdzu balsot apdomīgi un atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Svetlanas Čulkovas, Viļa Sruoģa, Jefimija Klementjeva, Nataļjas Marčenko-Jodko un Gunāra Kūtra iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 1472/Lp14) nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 47, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Iebildumu nav. Komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1476/Lp14) nodot Ārlietu komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lūdzu, apvienojiet laikus.

Sēdes vadītāja. Nē, šeit ir tikai piecas minūtes "pret". (Starpsauciens.)

A. Kiršteins. Labi.

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Šī konvencija ir bīstamāka par Stambulas konvenciju, jo, ja mēs par to – tieši par šo priekšlikumu – nobalsojam šeit, tās ir vārda brīvības beigas valstī. Es esmu spiests to pateikt, jo domāju, ka 99 procenti nav iepazinušies ar likumprojektu un viņus tas sevišķi neinteresē.

Pati konvencija bija pieņemta jau 2003. gadā, ja nemaldos, Eiropas Padomē. Bet šis papildu protokols paredz... un es pateikšu, kur ir atšķirība. Līdz šim ar to nodarbojās Tieslietu ministrija... bija atbildīga. Tagad ar to nodarbosies policija un Latvijas Ģenerālprokuratūra. Un ir bīstami divi panti pašā konvencijā.

Viens ir veikt pasākumus par noziedzīgu nodarījumu publisku... vai noziedzīgu nodarījumu publisku apvainošanu... pret personām rases, ādas krāsas, ģimenes, etniskās piederības, reliģiskās piederības un tā tālāk dēļ. Bet ieklausieties! 5. pants saka, kas ir cietušie. Cietušie – personas, kas pakļautas naidam. Tam varētu piekrist. Bet necienīga attieksme... Persona, kura pasūdzas, ka pret viņu bijusi necienīga attieksme. Es pasaku, ka te kāds deputāts šļupst un kavē laiku, man uzreiz galva nost, tagad – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, tad mani – uzreiz uz policiju. Izsmieklam. Kas ir izsmiekls? Tās ir karikatūras. Un, kolēģi, atcerēsimies, ka vārda brīvības ierobežojumi mums ir vairāki. Karikatūrists Vilks Dānijā tika nošauts par to, ka viņš publicēja... karikatūras zīmēja... kas nepatika islāma fundamentālistiem. Jūs zināt, ja? Vārda brīvības pārkāpums. Tieši to tagad paredz arī šis papildu protokols.

Otrs, es jums pateikšu. Salmans Rušdi. "Sātaniskās vārsmas". Irānā tika piespriests nāvessods par romānu. Tas ir strīdīgs, par to var būt par vai pret. Žurnāls "Charlie Hebdo" Francijā. 12 žurnālisti tika nošauti par karikatūru publicēšanu.

Kas izšķirs – kur ir izsmiekls, kur nav izsmiekls karikatūrā. Policisti tagad izšķirs kaut kādā veidā.

6. pants. Ārkārtīgi bīstams. Materiālu izplatīšana, kas noliedz – kam var piekrist –, mazina ietekmi vai atbalsta nodarījumus, kuri saistīti ar genocīdu... nu, ar dažādiem noziegumiem. Vārdiņš "mazina". Un ko tad tagad Latvija – iejauksies, piemēram, konfliktā starp Turciju un Armēniju? Viena puse saka, ka tas ir genocīds, otra saka, ka no otras puses ir genocīds, un mēs maisīsimies pa vidu, un policisti ar prokuroru būs tie... Nu, kāda mums ir prokuratūra? Kā jums patika iepriekšējais prokurors? Nu, skatīsimies. Grieķija ar Turciju, divas NATO dalībvalstis, strīdas un apvaino noziegumā. Mēs... Un jūs pateiksiet – bija gan tur noziegums, bet, saprotiet, tas bija drusku mazāks, nekā tur stāsta. Uzreiz jums var būt kriminālatbildība.

Tātad mēs balsosim par šāda veida... teiksim, Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts, Serbija, Kosova, albāņi strīdas ar serbiem, Eiropas Savienības kandidātu. Horvāti iejaukti, teiksim, Balkānu karos. Visur mēs tagad iesim...

Un atcerēsimies spiegošanas skandālu. Tagad noplūda dati no CSDD, tur ir miljons... 1,2 miljoni datu. Cilvēki šausmīgi uztraucas. Adrese tur ir tikai automašīnas tehniskajā pasē ierakstīta. Bet uztraucas par vārdu, par telefonu, par e-pastu, kas noplūst. Un tagad kaimiņš aizies un pasūdzēsies policijai, viņš gribēs ieriebt. Viņš teiks: "Saprotiet, tas tur pastāstīja anekdoti par igauņiem. Igauņi tāda lēnīga tauta. Bet tas taču ir aizskaroši, tas ir apvainojoši, tas ir etniski kaitinoši." Vai – "Viņš tur savā mazmājiņā uzzīmēja karikatūru par kādu budistu. Reliģiskais aizskārums!" Un uzreiz prokuratūra dod atļauju pieslēgties jūsu telefoniem, izspiegot un tā tālāk.

Saeimas delegācija bija... jau pirms kādām četrām piecām Saeimām laikam... viesojās Zviedrijā, un zviedri uzdāvināja tādu grāmatiņu – brīvu sabiedrību eksistēšana un vārda brīvība. Un tur ir ārkārtīgi interesants punkts. Man ir angliski tā grāmatiņa, varat pienākt. Tur ir teikums, ka vārda brīvība nozīmē izteikt nepatīkamu viedokli par rasi, dzimumu, ādas krāsu. Jūs to varat darīt, bet jums ir tiesības to atspēkot. Tikko jūs kaut ko aizliegsiet no šī visa, sabiedrība vairs nebūs brīva.

Es aicinu šo vispār neskatīt. Bet, ja tas arī aiziet, jo vairākums jau nobalsos par šo... Tieslietu ministre Lībiņa-Egnere parakstīja... Laikam pati neizpētīja, ko viņa paraksta pagājušā gadā... šo otro papildu protokolu...

Sēdes vadītāja. Paldies. Laiks.

A. Kiršteins. Un komisijai izlabot...

Sēdes vadītāja. Paldies.

A. Kiršteins. ... un atteikties. Un Īrija un Dānija nav parakstījušas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Esam dzirdējuši vienu deputātu, runājot "pret"... ka kibernoziegumu apkarošanas konvencija būs bīstamāka par Stambulas konvenciju.

"Par" neviens nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"" nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Judina, Ineses Lībiņas-Egneres, Agneses Krastas, Agitas Zariņas-Stūres, Zanes Skujiņas-Rubenes un Uģa Rotberga iesniegto likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" nodot Juridiskajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Kolēģi! Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kas paredz atbildību par dzīvnieku seksuālu izmantošanu. Mēs saņēmām vēstuli no Latvijas Veterinārārstu biedrības. Mēs arī dzirdējām vetārstu viedokli komisijas sēdē, ka tā ir liela problēma.

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka mūsu regulējums ir pietiekams un gadījumā, ja ir veiktas šādas darbības, vainīgo var saukt pie atbildības saskaņā ar Krimināllikuma 230. pantu, kas paredz atbildību par cietsirdību pret dzīvniekiem. Ir taisnība, ka arī šo pantu mēģina piemērot. Bet šogad mūsu redzeslokā ir divi kriminālprocesi. Viens ir uzsākts saistībā ar zirgu seksuālu izmantošanu. Tur notiek izmeklēšana. Policija strādā, un nav šaubu, ka vainīgie tiks sodīti, ja vaina būs pierādīta, bet tas notiks tādēļ, ka ir izdarīti vairāki noziedzīgi nodarījumi.

Gadījumā, ja dzīvniekam nodarīts kaitējums, gadījumā, ja organizēti pasākumi, ja notiek filmēšana un tādu materiālu izplatīšanu, vainīgie saņem sodu. Bet manās rokās ir cits spriedums, kur es redzu, ka notikusi darbība, kas kvalificējama kā dzīvnieka seksuāla izmantošana, bet cilvēks tika attaisnots. Viņam piesprieda sodu par to, ka viņš veica bērnu pavešanu netiklībā, par to, ka viņš filmē pornogrāfiskos materiālus, bet tas, ko viņš izdarīja ar dzīvnieku, netika atzīts par noziedzīgu nodarījumu. Kāpēc? Tāpēc, ka, kaut gan pirmā instance atzina viņu par vainīgu, otrā instance uzskatīja, ka tā nav dzīvnieka spīdzināšana. Tā nav dzīvnieka spīdzināšana, līdz ar to atbildības nevar būt.

Es domāju, ja mēs gribam efektīvāk reaģēt uz tādiem gadījumiem, ir svarīgi, lai mūsu likumā būtu speciāla norma, kas skaidri pasaka to, ka šajos gadījumos ir paredzēts sods.

Es aicinu nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai, kur mēs varēsim turpināt darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" neviens nav pieteicies runāt. (Zālē troksnis.)

Vai kādam ir iebildumi? Nav. Tad likumprojekts tiek vienprātīgi nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ja drīkst lūgt... kolēģi, mazliet pieklusiniet sarunas. Prezidijā jau grūtības dzirdēt runātājus.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Iebildumu nav. Komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 1483/Lp14) nodot Juridiskajai komisijai. Iebildumu nav. Komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agitas Zariņas-Stūres, Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Agneses Krastas, Harija Rokpeļņa, Uģa Rotberga, Annas Rancānes, Dāvja Melnalkšņa, Lindas Matisones, Raivja Dzintara, Jāņa Grasberga, Edmunda Jurēvica, Artūra Butāna, Ineses Lībiņas-Egneres, Evikas Siliņas, Zanes Skujiņas-Rubenes un Andra Bērziņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! No sākuma vēlos teikt lielu paldies par tik plašu atbalstu šai idejai, ka atbalsts strādājošiem vecākiem ir jāturpina arī nākamgad un nevar to atgriezt atpakaļ no 75 procentiem uz 50 procentiem.

No sākuma nedaudz par vēsturi. Šis atbalsts strādājošiem vecākiem sākotnēji bija 30 procenti, tad tika kāpināts līdz 50 procentiem, līdz sasniedza 75 procentus. To mēs visi kopā izdarījām, bet šie 75 procenti netika iestrādāti kā pastāvīga likuma norma. Tā bija pagaidu norma. Ja mēs nemainītu šo likumu, diemžēl ar 1. janvāri šis atbalsts samazinātos un atkristu atpakaļ uz 50 procentiem.

Iesniedzēji vēlas šo normu padarīt par pastāvīgu – lai atbalsts strādājošiem vecākiem arī turpmāk būtu ne mazāks kā 75 procenti – un nodrošināt to, ka vecākiem ir tiesiskā paļāvība, jo vairāk nekā 2000 ģimeņu saņem šo atbalstu. Tas ir liels atspaids ģimenes budžetā. Tas palīdz veicināt demogrāfisko situāciju, samazina ēnu ekonomiku un, protams, finansiāli palīdz šīm ģimenēm.

Kolēģi, aicinu šo likumprojektu vienprātīgi atbalstīt. Esmu pateicīgs Sociālo un darba lietu komisijai, īpaši tās vadītājam Bērziņa kungam, kas šodien plāno sasaukt komisijas sēdi, lai šis likumprojekts šodien tiktu pieņemts arī galīgajā lasījumā un stātos spēkā, dodot stabilitāti ģimenēm, ja vecākiem šis atbalsts tiks saglabāts.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt "pret" neviens nav pieteicies.

Deputāti neiebilst. Līdz ar to likumprojekts vienprātīgi tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ainara Latkovska, Andreja Judina, Agneses Krastas, Uģa Rotberga, Mārtiņa Daģa un Raimonda Čudara iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm"" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt "par" pieteikusies deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Godātie kolēģi! Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka mūsu iekšlietu dienestu darbinieki, kas ir mūsu drošības pamats, ir profesionāļi un Latvijas patrioti, kuri ikdienā godprātīgi pilda pienākumus, cīnoties ar noziedzību, sargājot mūsu valsts un mūsu cilvēku drošību. Bet, kā jebkurā profesijā vai dienestā, ir gadījumi, kad diemžēl tiek pieļauti tīši nodarījumi, uz kuriem ir jāreaģē un kuri nav savienojami ar turpmākām darba gaitām šajos dienestos. Šobrīd arī šādi darbinieki saglabā tiesības uz izdienas pensiju.

Ievērojot Valsts policijas priekšnieka pausto, ka tīšus noziegumus izdarījušiem policijas darbiniekiem būtu jāpārskata tiesības uz izdienas pensiju, ir izstrādāts šis likumprojekts attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tas noteiktu šauru noziedzīgu nodarījumu loku, par kuru izdarīšanu personām nepiešķirtu tiesības uz izdienas pensiju vai tiktu pārtrauktas šīs pensijas izmaksas. Tie ir smagi vai sevišķi smagi noziegumi pret valsti, noziegumi, kas ir vērtējami kā Latvijas Republikai nelojāla uzvedība, arī smagi un sevišķi smagi noziegumi valsts institūciju dienestā, proti, koruptīvi noziegumi, vai smagi un sevišķi smagi noziegumi, kas saistīti ar vardarbību un nav savienojami ar amatpersonas zvērestu. Līdz ar to tiesības uz izdienas pensiju tiktu nepārprotami sasaistītas ar nevainojamu dienestu un lojalitāti Latvijai.

Šādiem gadījumiem regulējums jau šobrīd pastāv militārpersonām, KNAB amatpersonām vai valsts drošības iestāžu amatpersonām. Līdz ar to šīs izmaiņas būtu vērstas uz regulējuma salāgošanu tām personām, kuras atrodas dienestā.

Vēlreiz apliecinot cieņu visiem iekšlietu dienesta darbiniekiem, kuri ikdienā godprātīgi sargā mūsu valsti un tās cilvēkus, aicinām atbalstīt šo pieeju, kas šauros, skaidri definētos gadījumos noteiktu samērīgas sekas attiecībā uz izdienas pensijām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt "pret" pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Kā saka, katrā bordelī, lai kāds tas arī būtu, jābūt kārtībai.

Šobrīd no šīs tribīnes gribu izteikt vislielāko cieņu un visatzinīgākos vārdus mūsu iekšlietu dienestiem – glābējiem, robežsargiem, policistiem, Valsts drošības dienesta darbiniekiem, Iekšējās drošības biroja darbiniekiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem. No visas sirds gribu pateikt lielu, lielu paldies jums par to, ko esat darījuši, darāt un turpināsiet darīt.

Reizēm šeit ir tāda izjūta, ka šie dienesti par kaut ko ir jāsoda. Īsti nav skaidrs, par ko, bet jāsoda. Un mums atkal jāpieskaras šai brīnišķīgajai partijai, kuru sauc Jaunā vienotība, kura no 2003. gada – no 2003. gada! – ar nelieliem pārtraukumiem ir pārvaldījusi šo ministriju, nolaidusi to līdz kliņķim. Cilvēku tur nav, algas nav, sociālās garantijas švakas... salīdzinot ar armiju. Un tagad kaut kādā mirklī viņi vēl izdomā, ka ir jāsoda policijas un Iekšlietu ministrijas darbinieki par to, ko viņi varbūt kādreiz ir izdarījuši vai izdarīs nākotnē. (Starpsauciens.)

Šie tīrākie nelieši (Starpsauciens: "Tu pats esi nelietis!")... ko viņi grib izdarīt? Ko viņi grib izdarīt?! Cilvēkiem, kuri nostrādājuši 30 un vairāk gadu iekšlietu struktūrās, grib atņemt pensiju! (Starpsauciens.) Tos sauc par neliešiem! Tie ir Jaunās Vienotības nelieši! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, saglabājam pieklājību un kārtību!

E. Zivtiņš. Cilvēkam, kurš strādā Iekšlietu ministrijas sistēmā, ir jābūt priekšzīmīgai uzvedībai. Skaidrs – nav jautājumu!

Sēdes vadītāja. Arī Saeimas deputātiem.

E. Zivtiņš. Ja ir kaut ko pārkāpis, viņš par to jāsoda. (Starpsauciens.) Bet, ja cilvēks ir aizgājis izdienas pensijā un viņš, pieņemsim, nezinu, kaut kādu apsvērumu dēļ... izraisa ceļu satiksmes negadījumu (Starpsaucieni.), kurā smagi cieš vai iet bojā cilvēks... tātad sanāk, ka viņam atņems izdienas pensiju. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. (Starpsauciens.) Šajos nelietīgajos – nelietīgajos! – priekšlikumos ir noteikts, ka ir jāatņem pensija bez tiesas lēmuma. Tātad bez tiesas lēmuma šie nelieši grib atņemt pensiju Iekšlietu ministrijas darbiniekiem. (Starpsaucieni.)

Īsti nav skaidrs, ko viņi vispār ar to grib sasniegt. Viņi ir nolaiduši visu sistēmu uz grunti pa saviem 17–20 gadiem, un tagad, kad viņu reitings ir zem plintusa... viņiem reitinga nav, nākamajā Saeimā viņi netiek... viņi apgalvo, ka ir jāsoda policisti. (Starpsauciens.) Vot, kā izdarījuši! Paskatieties uz šitiem! Redz, kur viņš sēž! (Rāda ar pirkstu sev priekšā.) Redz, kur ir tas vainīgais! Tas ir tas, kurš grib atņemt jums pensijas! Redz, kur jaunā Vienotība! Nelieši! (Starpsaucieni.)

Tāpēc kategoriski...

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, pieturieties pie faktiem un nepārkāpiet Saeimas deputātu ētikas kodeksu!

E. Zivtiņš. Saprotot, ap ko šī lieta grozās, ir pilnīgi skaidrs, ka tādā veidā, kā tas šeit ir sagatavots, tas nav pieņemams. Nav pieņemams, jo tiešā mērā iedragā šo cilvēku, kuri godprātīgi pilda un grib pildīt savus pienākumus, ticību valstij, iedragā viņu ticību sistēmai un turpmākajam darbam.

Tāpēc es nevaru to atbalstīt un lūgšu arī visus pārējos Saeimas deputātus neatbalstīt šos grozījumus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs! Man ir jāatgādina jums un kolēģiem Saeimas deputātu ētikas kodekss, kura 7. pants skaidri saka: "Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju." Man jāteic, ka jūs lietojāt aizskarošus izteicienus, arī jūsu interpretācija par iesniegto likumprojektu neatbilst faktiem un likumprojekta saturam. (Starpsauciens.)

Par procedūru ir lūdzis vārdu deputāts Edmunds Jurēvics.

Lūdzu, ieslēdziet deputātam Jurēvicam mikrofonu.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Politiskie viedokļi var atšķirties, bet no tribīnes skanēja apzināti un klaji meli, lai, manuprāt, destabilizētu situāciju... arī valstī.

Tādēļ aicinu, ņemot vērā Saeimas kārtības rulli, balsot par Zivtiņa kunga izslēgšanu no šīs Saeimas sēdes. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vienu sekundi, kolēģi! (Pauze. Zālē troksnis.)

Kolēģi, vienu mirkli pacietības. Precizēsim juridisko procedūru... par šādu priekšlikumu. (Pauze. Zālē troksnis.)

Godātie kolēģi, mūsu juristi lūdz trīs minūšu tehnisku pauzi. (Pauze.)

Godātie kolēģi, paldies par pacietību! Esam precizējuši situāciju.

Saeimas kārtības ruļļa 74. pants noteic: "Ja runātājs vai kāds sēdes dalībnieks nepaklausa sēdes vadītāja aizrādījumiem vai atļaujas lietot apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus vai traucēt kārtību sēdes laikā, sēdes vadītājs viņu sauc pie kārtības vai liedz viņam runāt, vai sevišķi svarīgos gadījumos liek Saeimai priekšā izslēgt viņu uz vienu līdz sešām sēdēm."

Ņemot vērā, ka es jau biju spiesta citēt Saeimas deputātu ētikas kodeksu, tika lietoti ar Saeimas cieņu nesavienojami apzīmējumi, arī tiešām nepatiesi interpretēti fakti, un balstoties uz Saeimas deputātu ierosinājumu, es šobrīd to pārvēršu par sēdes vadītāja priekšlikumu un nododu izlemšanai Saeimas deputātiem, lai mēs varētu rast risinājumu.

Kolēģi, balstoties uz deputāta Edmunda Jurēvica ierosinājumu un atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 74. pantam, es lieku priekšā izslēgt deputātu Edmundu Zivtiņu uz vienu Saeimas sēdi – šo. Lūdzu to izšķirt ar balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim atbilstoši Saeimas kārtības rullim par deputāta Edmunda Zivtiņa izslēgšanu no šīs Saeimas sēdes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 39, atturas – 5. Lēmums nav pieņemts.

Domāju, tas ir bijis brīdis pieklust un atcerēties Saeimas deputātu ētikas kodeksu un Saeimas kārtības ruļļa noteikumus. Paldies, kolēģi.

Turpinām Saeimas sēdi.

Tātad mums izskatīšanai ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm"". To ir iesnieguši deputāti Ainars Latkovskis, Andrejs Judins, Agnese Krasta, Uģis Rotbergs, Mārtiņš Daģis un Raimonds Čudars.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm"" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 17, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu, Argentīnas Republiku, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Paragvajas Republiku un Urugvajas Austrumu Republiku, no otras puses" nodot Ārlietu komisijai. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. (Starpsauciens: "Balsojumu!") Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā" nodot Juridiskajai komisijai. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leilas Rasimas, Ata Švinkas, Andra Šuvajeva, Andra Sprūda, Janas Simanovskas un Antoņinas Ņenaševas iesniegto likumprojektu "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Runāt "par" pieteikusies deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģes un kolēģi! Pašlaik programma "Goda ģimene" atbalsta daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti. Mēs vēlamies godināt un stiprināt arī tās ģimenes, tos vecākus, kuri ir adoptējuši bērnu.

Mūsu iesniegtais likumprojekts paredz valsts atbalsta programmu "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" attiecināt uz jaunu grupu – uz cilvēkiem, kas adoptējuši bērnus. Bērns, kuru adoptē, kļūst par adoptētāja ģimenes locekli, un šāds bērns attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst pilntiesīgu adoptētāja bērna tiesisko stāvokli – radniecību kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Tādējādi cilvēks, kurš adoptē bērnu, uzņemas rūpes par bērnu pilnībā – kā vecāks, tāpēc adoptētājam ir jāsniedz īpašs valsts atbalsts un sociālās garantijas.

Valsts un sabiedrības atbalsts kopumā veicinātu cilvēku vēlmi uzņemties vecāku pienākumus par bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības. Diemžēl dati rāda negatīvu ainu. 2025. gadā par adoptētājiem atzītas 150 personas, 38 bija personas un 56 – laulātie pāri. Tas ir zemākais rādītājs piecu gadu periodā. Pirms trīs gadiem tās bija 200 personas. Kritums no 200 uz 150 personām trīs gadu laikā ir visai dramatisks.

Jāpiemetina skarbā realitāte, ka adoptējamo bērnu skaits gan nekrītas tik strauji, joprojām saglabājas augstā līmenī. Mums ir jānovērtē cilvēki, kas izšķiras par tādu nopietnu soli kā adopcija. Vēlos atzīmēt, ka bērni, kas palikuši bez vecāku gādības, ir īpašā valsts aizsardzībā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 110. pantu, kurš noteic, ka valsts īpaši palīdz bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības.

Šīs izmaiņas sniegs papildu atbalstu cilvēkiem, kuri adoptējuši bērnu, kā arī bērniem, kurus adoptē, tādējādi palīdzot valstij sasniegt mērķi, lai ikviens bērns uzaugtu labvēlīgā ģimenē. Mēs paredzam, ka līdz ar šiem grozījumiem būs nepieciešami sistēmiski precizējumi Ministru kabineta 2024. gada 10. septembra noteikumos Nr. 598 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība", ietverot likumprojektā noteikto papildu personu grupu – personu, kura adoptējusi bērnu, un adoptējamo –, ievērojot adopcijas noslēpuma aizliegumu bez tiesiska pamata izpaust ziņas par adopciju nosacījumus.

Kolēģi! Cilvēks, kas izšķiras par adopciju, ieņem vecāka vietu bērnam, kurš ir zaudējis savu bioloģisko vecāku gādību, un dod bērnam jaunu ģimeni, māju, drošības un stabilitātes izjūtu, kā arī iespējas bērnam uzaugt un attīstīties labvēlīgos apstākļos. Daudziem no šiem bērniem ir nepieciešama papildu uzmanība, papildu rūpes, tai skaitā medicīnisku iemeslu dēļ. Lēmums adoptēt bērnu ir apliecinājums šī cilvēka īpašai atbildībai un cilvēcībai, uzņemoties rūpes par bērna nākotni, sniedzot mīlestību un piederības izjūtu bērnam, kam nav vecāku.

Tāpēc mēs uzskatām, ka programma "Goda ģimene" būtu attiecināma arī uz adoptētājiem, un aicinām jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt "pret" pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Neprasīšu nevienu izraidīt, tomēr norādīšu, ka tika izplatīta neprecīza informācija. Proti, šobrīd programmā "Goda ģimene" tiek ieskaitīti visi bērni, arī adoptētie, tātad jūsu lietotais vārdu savienojums "paplašināt uz adoptētiem bērniem" nav korekts. Adoptēti bērni ir ne mazāk vai vairāk svarīgi, ne mazāk vai vairāk skaitāmi kā jebkurš cits bērns.

Ja mēs vēlamies papildus atbalstīt ģimenes, kuras rūpējas par adoptētiem bērniem, tam ir citi instrumenti. Aicinu šeit lietot juridiski korektus apgalvojumus, nesagrozot tos. Katrs Labklājības ministrijas mājaslapā var ar tiem iepazīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Otrreiz nav iespējams runāt. Mums ir jāizšķiras par likumprojekta nodošanu komisijai balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Leilas Rasimas, Ata Švinkas, Andra Šuvajeva, Andra Sprūda, Janas Simanovskas un Antoņinas Ņenaševas iesniegtā likumprojekta "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 1, atturas – 53. Likumprojekts komisijai nav nodots. (Starpsauciens.)

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Armanda Krauzes, Augusta Brigmaņa, Harija Rokpeļņa, Andreja Ceļapītera un Ģirta Štekerhofa iesniegto likumprojektu "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (Nr. 1492/Lp14) nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Armands Krauze.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi, ļoti svarīgs likumprojekts, kas ir saistīts ar valsts valodas lietošanu. Mēs zinām, ka mums ir normatīvie akti, ir Ministru kabineta noteikumi, likums, kas paredz valsts valodas lietošanu. Ministru kabineta noteikumos ir arī uzskaitītas profesijas, kādam ir jābūt zināšanu līmenim valsts valodā, lai, piemēram, strādātu par pārdevēju un dažādās citās profesijās. Bet mēs esam konstatējuši – un noteikti daudzi no jums – , ka arvien biežāk Rīgā ēdināšanas iestādēs tie, kas strādā ar klientiem, apkalpo, pārdod, nesaprot valsts valodu. Viņi nemāk runāt valsts valodā. Tie ir dažādu trešo valstu pilsoņi. Labākajā gadījumā viņi var komunicēt angļu valodā, sliktākajā gadījumā vispār tā komunikācija ir žestu valodā.

Tā kā tas ir saistīts ar pārtikas apriti, mums uz šo jautājumu ir jāskatās ļoti, ļoti vērīgi. Jo pārtikas apritē ir higiēnas jautājums. Tā ir pārtika, tas ir pārtikas drošums, tās ir slimības, kuras var tikt izplatītas, ja nepareizi piemēro dažādas higiēnas normas.

Tāpēc šis likumprojekts paredz to, ka mēs dodam tiesības arī Pārtikas un veterinārajam dienestam, ja viņi konstatē, ka konkrētais darbinieks nezina valsts valodu, paprasīt attiecīgo dokumentu, pārbaudīt, vai šis līmenis ir vai nav, vai tiešām darbinieka zināšanas atbilst jau šobrīd, starp citu, Ministru kabineta noteikumos noteiktajam līmenim.

Ko tas nodrošinās? Tas tiešām nodrošinās to, ka mums pārtikas apritē netiek ievazāti kaut kādi trešo valstu principi attiecībā uz higiēnas jautājumiem. Es vēlreiz atgādināšu – kad Pārtikas un veterinārais dienests šī gada pirmajā pusē devās uz kontrolēm kebabnīcās un dažādās citās ēdināšanas iestādēs, kur strādā trešo valstu pilsoņi, 70 procentos gadījumu konstatēja pārkāpumus. Apmēram 30 procentos gadījumu šīs iestādes pat bija jāaiztaisa uz laiku ciet. Un tas viss ir tādēļ, ka šie darbinieki nezina valsts valodu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt, nodot šo likumprojektu komisijai, jo Latvijā valsts valoda ir jāzina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, mērķis ir cēls, un valsts valoda ir jāzina. Bet ir viena neliela problēma. Šis nav pareizais likums. Tādēļ mums ir likums par valsts valodas lietošanu. Un mums ir arī noteikumi, kā ir jālieto, kādas valodas var vai kādas valodas nevar lietot darba tirgū. Kolēģi, šobrīd jūs jau pārspējat "Nacionālās apvienības" kolēģus savā izpildījumā.

Es aicinu balsot "pret", bet nevis pret valodas lietošanu... Bet šis nav pareizais likums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Armanda Krauzes, Augusta Brigmaņa, Harija Rokpeļņa, Andreja Ceļapītera un Ģirta Štekerhofa iesniegtā likumprojekta "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (Nr. 1492/Lp14) nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Armanda Krauzes, Augusta Brigmaņa, Harija Rokpeļņa, Andreja Ceļapītera un Ģirta Štekerhofa iesniegto likumprojektu "Grozījums Grāmatvedības likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Armands Krauze.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi, par šo likumprojektu es esmu runājis arī ar vairākiem Saeimas kolēģiem un lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām. Mēs, protams, virzāmies digitalizācijas virzienā, un ir paredzēts, ka no 2028. gada visiem būs, tā teikt, e-rēķini, kas ir sistēmā. Bet mēs ļoti labi zinām, kā ir reģionos maziem uzņēmumiem, lauku saimniecībām, maziem tirgotājiem ar IT zināšanām. Priekšlikums ir tāds, ka nevajag uzspiest obligāti visiem e-rēķinus līdz noteiktam apgrozījumam, ka gan tie, kas ražo, gan tie, kas tirgojas, var brīvprātīgi izvēlēties, vai pāriet uz e-rēķinu sistēmu vai tomēr atstāt veco grāmatvedību.

Nu, iedomājieties, kaut vai tā jaunā sistēma... mājražotājiem. Mājražotāji, kuri paši kaut ko nelielos daudzumos ražo, kuri ir saimnieciskās darbības veicēji, reģistrējušies... Sanāk, ka viņiem tagad, tirgojot sklandraušus vai kādus kūpinājumus, visiem būs e-rēķini... Nelielām zemnieku saimniecībām – e-rēķini!

Tāpēc es aicinu šo atbalstīt. Es domāju, ka tālāk sadarbībā gan ar Finanšu ministriju, gan attiecīgajām iestādēm mēs varam vēl debatēt par sliekšņiem, bet noteikti ir jāatbalsta, lai ir brīvprātīga pāreja... Es ticu, ka pāries ar laiku, bet nevajag uzspiest to darīt šobrīd visiem, zinot, ka ne visiem laukos, reģionos strādājošajiem ir pietiekamas zināšanas IT jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" neviens nav pieteicies runāt.

Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana 1. lasījumā".

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sāksim uzreiz likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Komisija 12. augusta sēdē ir izskatījusi likumprojektu. Tas paredz pilnveidot ārzemnieku aizturēšanas termiņa pagarināšanas lietu izskatīšanas kārtību, lai nodrošinātu efektīvāku tiesu noslodzes sadali un mazinātu nesamērīgo slodzi Latgales rajona tiesai, kurā šobrīd koncentrējas lielākā daļa šādu lietu. Tiek paredzēts atteikties no lietu piekritības sasaistes ar aizturētā ārzemnieka atrašanās vietu, ļaujot šīs lietas vienmērīgāk sadalīt starp rajona (pilsētas) tiesām.

Vienlaikus likumprojekts nostiprina praksē jau izmantoto attālināto tiesu procesu, atsakoties no prasības aizturēto personu nogādāt pie tiesneša klātienē. Grozījumi nemaina personu procesuālās garantijas, tiesas kontroli pār aizturēšanas termiņa pagarināšanu vai lēmumu pārsūdzēšanas kārtību, kā arī nerada papildu ietekmi uz valsts budžetu.

Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – nav, atturas – 18. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Bergmanis. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu nenoteikt un uzreiz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Nevienam iebildumu nav.

Likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā", otrais lasījums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Paldies.

R. Bergmanis. Paldies par atbalstu, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā ir sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputātu Edmunda Jurēvica, Dāvja Mārtiņa Daugavieša, Uģa Rotberga, Ata Labuča, Agitas Zariņas-Stūres, Agneses Krastas, Ineses Lībiņas-Egneres, Zanes Skujiņas-Rubenes, Jāņa Patmalnieka un Zandas Kalniņas-Lukaševicas iesniegtais lēmuma projekts "Par deputāta Ata Labuča atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Ata Labuča atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā ir deputātu Edmunda Jurēvica, Dāvja Mārtiņa Daugavieša, Uģa Rotberga, Ata Labuča, Agitas Zariņas-Stūres, Ineses Lībiņas-Egneres, Agneses Krastas, Zanes Skujiņas-Rubenes, Jāņa Patmalnieka un Zandas Kalniņas-Lukaševicas iesniegtais lēmuma projekts "Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par deputāta Ata Labuča ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana".

Informēšu jūs par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne, Edmunds Zivtiņš, Jekaterina Drelinga, Maija Armaņeva, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa un Jeļena Kļaviņa ir iesnieguši pieprasījumu veselības ministram Hosamam Abu Meri "Par katastrofālo medicīniskās palīdzības un pakalpojumu pieejamības krīzi Latvijā pretstatā Satversmes 111. pantā garantētajam minimumam".

Vārds deputātei Ramonai Petravičai – pieprasījuma motivācijas nolasīšanai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Šis pieprasījums ir sagatavots, lai noskaidrotu, vai mūsu veselības aprūpe ir katastrofas priekšā vai jau sabrukusi un kāds ir tiesiskais un medicīniskais pamatojums tam, ka jūlijā insulta pacients no Liepājas tika vests uz Jelgavas slimnīcu, tātad 180 kilometrus līdz slimnīcai. Par šo gadījumu tika publiski ziņots Kurzemes reģionālajā presē. Cik man zināms, tajā dienā tas nebija vienīgais šāds gadījums.

Man ir jautājums veselības ministram: kā mēs esam nonākuši līdz šādai situācijai, ka Kurzemē kritiskā stāvoklī esošam insulta pacientam nevar nodrošināt nepieciešamo palīdzību? Insults nav iesnas. Tur katra minūte nozīmē atšķirību starp dzīvību un nāvi, starp spēju staigāt vai palikšanu invalīda krēslā. Un šis nav stāsts tikai par vienu cilvēku. Tā ir sistemātiska problēma. Šodien Latvijā cilvēks, kuram ir nepieciešama valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība, vispirms saņem rindu, kas dažkārt ir pat gadiem ilga. Un biežāk cilvēks ātrāk sagaida nāvi vai invaliditāti, nevis rindu pie ārsta.

Mēs saņemam arī informāciju par bērniem, kuriem uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pie acu ārsta ir jāgaida rindā trīs gadi. Cilvēkam, kuram ir nepieciešama steidzama mugurkaula operācija, pasaka: "Maksājiet pats, jo jūs gaidīt nevarat, tas beigsies ar invaliditāti." Valsts skaļi runā par demogrāfiju kā prioritāti, bet tajā pašā laikā Rīgas Dzemdību namam tiek samazināts valsts finansējums, un tas tiek skaidrots ar kopējo veselības aprūpes finansējuma nepietiekamību. Ja demogrāfija ir prioritāte, tad palīdzība māmiņai un bērnam nevar būt tas, uz ko mēs taupām.

Un mēs neprasām vēl vienu reformu, mēs prasām rezultātu.

Cik ilgi Latvijā cilvēkam būs jābrauc simtiem kilometru pēc medicīniskās palīdzības? Cik ilgi būs jāgaida rindā uz valsts apmaksātu ārstēšanu? Un cik vēl cilvēkiem būs jānonāk līdz invaliditātei, lai Veselības ministrija beidzot atzītu, ka veselības aprūpes pieejamība Latvijā ir kritiskā stāvoklī. Pacientam nav vajadzīga kārtējā prezentācija. Pacientam ir vajadzīgs ārsts tad, kad pacients ir slims, un medicīniskā palīdzība tad, kad tā ir nepieciešama.

Lūdzu atbalstīt pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai turpmākam darbam.

Deputāti Andris... Nē, es atvainojos! Deputāti Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, Jekaterina Drelinga, Jeļena Kļaviņa, Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers ir iesnieguši pieprasījumu iekšlietu ministram Jānim Dombravam "Par cilvēktiesību ievērošanu migrācijas politikas īstenošanā".

Vārds deputātei Ramonai Petravičai – pieprasījuma motivācijai.

R. Petraviča (LPV).

Šis ir jautājums nevis par statistiku vai migrācijas politiku kopumā. Migrācijas politikai neapšaubāmi ir jābūt stingrai, saprotamai. Bet šis ir stāsts par 88 gadus vecu sievieti Saldus novadā, kura visu savu mūžu ir nodzīvojusi Latvijā. Šobrīd izskatās, ka migrācijas politikas spēks tiek vērsts pret šo neaizsargāto sirmgalvi. (Starpsauciens: "Viņa nav pilsone!") Jā, viņa nav pilsone, viņa šeit ir dzīvojusi un no agras jaunības strādājusi.

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli!

R. Petraviča. Un viņai bija pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā. Vienā brīdī, kad sava cienījamā vecuma un slimības dēļ viņa nepamanīja, ka pasei beidzies derīguma termiņš, bet tas tika atjaunots... Līdz ar to viņai tika atteikta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, un sociālais dienests centās nokārtot termiņuzturēšanās atļauju. Bet diemžēl Iekšlietu ministrija vilcinās šo atļauju izsniegt, un viņai ir bijusi jāpamet Latvija 6. jūnijā. Bet cilvēks... Viņai vispār nav nekāda sakara ar Krieviju, viņai nav kur iet, un viņa šeit nekad nav lūgusi nekādu palīdzību. Bet tas, ko Iekšlietu ministrija norādīja, – ka tā nevar piemērot humānus apsvērumus pret šo sievieti.

Ja pret 88 gadus vecu sievieti nevar piemērot humānus apsvērumus... Pasakiet, kādus draudus viņa rada Latvijas drošībai?

Un tā atļauja nav piešķirta vēl šodien. Tā tika iesniegta jūnijā, un pēc nedēļas pie viņas ieradīsies robežsargi. Trīs nedēļas jau ir pagājušas, un šo bezpalīdzīgo sirmgalvi izvilks no dzīvokļa un izsēdinās pie robežas. Bet sakarā ar to, ka viņai tiek vilcināta termiņuzturēšanās atļauja, viņa nesaņem arī savu godīgi nopelnīto Latvijas valsts pensiju. Tātad šī sieviete ir atstāta pilnīgi bez iztikas līdzekļiem, un arī sociālais dienests viņai nevar sniegt tādu palīdzību. Viņa ir nopelnījusi Latvijas pensiju, un viņai tā pensija netiek izmaksāta! Tātad cilvēks ir atstāts bada nāvei.

Un Iekšlietu ministrija šo situāciju pat necenšas risināt, lai arī esot iesaistīta gan tiesībsardze, gan Valsts prezidents. Pat Augstākā tiesa atzinusi, ka par humāniem apsvērumiem var būt uzskatāmi tādi gadījumi, kuros uzturēšanās atļaujas nepiešķiršana konkrētai personai sasniegtu tik nopietnu ciešanu slieksni, ka būtu nehumāni un necilvēcīgi neļaut šai personai uzturēties valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Atis Švinka, Liene Gātere, Andris Sprūds un Skaidrīte Ābrama ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, tieslietu ministram Edvardam Smiltēnam, finanšu ministram Mārim Kučinskim "Par administratīvo resursu izmantošanu politisko partiju apvienības priekšvēlēšanu aģitācijā un iespējamu interešu konfliktu".

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai turpmākam darbam.

Darba kārtībā – sadaļa "Pieprasījumu komisijas atzinums".

Deputātu Janas Simanovskas, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Andra Šuvajeva, Edmunda Cepurīša, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Andra Sprūda, Skaidrītes Ābramas pieprasījums zemkopības ministram Uldim Augulim "Par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1991 (2024. gada 24. jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 neievērošanas riskiem meža nozarē, par ko ir atbildīga Zemkopības ministrija".

Par komisijas atzinumu informēs Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija šā gada 29. jūlija sēdē izskatīja 10 Saeimas deputātu pieprasījumu zemkopības ministram Uldim Augulim par dabas atjaunošanas regulas neievērošanas riskiem meža nozarē.

Iesniedzēji pamatoti vērsa uzmanību uz bažām, ka, pastāvošajā Valsts meža dienesta praksē pirms ciršanas apliecinājuma izsniegšanas automātiski nepārbaudot datus par Eiropas Savienības nozīmes biotopu klātbūtni datubāzē "Ozols", var tikt pieļauta neatgriezeniska vērtīgu dabas vērtību iznīcināšana un radīts Eiropas Komisijas pārkāpuma procedūras risks pret Latviju. Kaut arī Zemkopības ministrija norāda uz esošo tiesisko regulējumu un plānotajām jaunajām aizsargājamām teritorijām valsts mežos, iesniedzēju izgaismotās sistēmiskās nepilnības dabas datu apritē un iestāžu rīcībā pirms formāla mikrolieguma statusa noteikšanas prasa nekavējošu un atbildīgu valsts pārvaldes rīcību, lai nodrošinātu faktisku biotopu aizsardzību. Neskatoties uz to, Pieprasījumu komisija balsojot (par – 3, pret – 4, atturas – 2) ir pieņēmusi lēmumu atzīt deputātu pieprasījumu par noraidāmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Kolēģi! Es gribu nākt ar skaidru vēstījumu, ka ministrs uz mūsu pieprasījumu nav atbildējis pēc būtības. Mēs saņēmām atbildi, kas uzrakstīta, bet ir tukša, tās ir vārdiem aizpildītas lapas bez atbildes. Turklāt Pieprasījumu komisijas sēdē ministra kungs apliecināja, ka pats neorientējas savas nozares terminoloģijā.

Kā jau referente minēja, šis ir jautājums par iespējamu Eiropas Savienības dabas atjaunošanas regulas pārkāpumu, iznīcinot meža biotopus, ko regula prasa aizsargāt.

Atgādināšu jums pieprasījuma būtību. Tātad šī gada 2. jūnijā publiskā aģentūra "Meža pētīšanas stacija" izsolīja valsts zinātniskās izpētes meža cirsmas izsolē Auces, Jelgavas, Rucavas un Šķēdes meža nogabalos. Rucavas mežos vairākos nogabalos bija paredzēta kailcirte. Tātad vienlaidus cirte. Dabas eksperti konstatējuši Eiropas Savienības prioritāros biotopus – vecie un dabiski boreālie meži un staignāju meži izcilā vai labā kvalitātē, kā arī īpaši aizsargājamas sugas. Šie biotopi ir veidojušies vairāk nekā 100 gadu laikā, un tie ir jāaizsargā, nevis jāizcērt kailcirtē.

Šī gada 19. jūnijā es lūdzu Valsts meža dienestu apturēt izsniegto ciršanas apliecinājumu darbību. 29. jūnijā iesniegts mikroliegumu izveidošanas pieteikums, lai aizsargātu tās dabas vērtības, kas atbilst mikrolieguma izveides kritērijiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 940. Un es arī nosūtīju "Meža pētīšanas stacijai" lūgumu ciršanu pārtraukt vai atlikt.

Un tad sākās tas, ko es nosauktu par institucionālās bezatbildības riņķa danci. Valsts meža dienests atbildēja, ka ciršanas apliecinājumi ir izsniegti tiesiski, jo uz izsniegšanas brīdi teritorijā nebija noteikts formāls mikroliegums un reģistrētā vērtība datubāzē "Ozols" pati par sevi neierobežo īpašnieka tiesības cirst. "Meža pētīšanas stacija" atbildēja, ka pazīme... datubāzē "Ozols"... neesot juridisks pamats neciršanai un ciršanas apliecinājumi jau ir izsniegti, un regulas pārkāpumu izvērtēšana neietilpst to kompetencē. Kurzemes virsmežniecība atbildēja, ka mikrolieguma pieteikuma izskatīšana var ievilkties, bet īpašnieks ir informēts par mežaudzēs esošajām dabas vērtībām.

Tātad trīs iestādes – trīs atbildes. Neviena neuzņemas atbildību. Visas rāda cita uz citu.

Atgādināšu jums Satversmes tiesas atziņu citā lietā. 2024. gada 8. aprīļa spriedumā par galvenās cirtes caurmēra samazināšanu tiesa norādīja, ka Satversmes 115. pants valstij uzliek pozitīvu pienākumu nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu un šis pienākums attiecas ne tikai uz likumdošanu, bet arī uz normu piemērošanu. Tas nozīmē, ka trīs iestādes nevar savstarpēji noraidīt atbildību, tā panākot, ka pienākums aizsargāt vienkārši izgaist.

Satversmes tiesa savā spriedumā toreiz atgādināja arī par piesardzības principu. Un pierādīšanas, ka darbība nekaitēs videi, pienākums gulstas uz to, kurš plāno šo darbību. Valsts meža dienesta un "Meža pētīšanas stacijas" nostāja, ka ieraksts datubāzē "Ozols" pats par sevi neierobežo tiesības cirst, kamēr mikroliegums formāli nav apstiprināts, ir pretējs šai loģikai. Arī Eiropas Savienības tiesu judikatūra, uz kuru atsaucās mūsu Satversmes tiesa, saka: novērtējums un aizsardzība nepieciešama ne tikai tad, kad kaitējums jau ir pierādīts, bet jau tad, kad, balstoties uz objektīvu informāciju (arī datubāzē "Ozols"), nevar izslēgt tā iespējamību.

Kopš 2024. gada 24. jūnija ir spēkā Eiropas regula par dabas atjaunošanu, kuras 4. panta 11. un 12. punkts dalībvalstīm uzliek pienākumu novērst prioritāro meža biotopu, tostarp veco un dabisko boreālo mežu un staignāju mežu, stāvokļa būtisku pasliktināšanos. Šis pienākums ir spēkā no 2024. gada augusta. Pamatprincips, ko es lūdzu neaizmirst, – regulai normatīvo aktu hierarhijā ir prioritāte pār nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Tā ir jāievēro arī tad, ja nacionālie tiesību akti tās prasības nav pārņēmuši.

Savā pieprasījumā mēs jautājām, kā Zemkopības ministrija nodrošina šīs regulas ievērošanu. Ne uz vienu no sešiem jautājumiem ministrs Auguļa kungs pēc būtības neatbildēja. Piemēram, mēs jautājām, vai ministrija plāno izmantot Valsts meža dienesta pilnvarojumu apturēt prioritārus meža biotopus noplicinošu rīcību, kamēr mikroliegums vēl nav noteikts. Atbildes nav.

Visās – ministra, Valsts meža dienesta un "Meža pētīšanas stacijas" – atbildēs atkārtojas viena un tā pati frāze: informācija datubāzē "Ozols" pati par sevi nerada aizsardzības pazīmi. Šī frāze bija Zemkopības ministrijas oficiālā nostāja arī 2020. gadā savas pakļautības un citām iestādēm nosūtītajā vēstulē. Varbūt pirms sešiem gadiem tas būtu bijis pareizi attiecībā uz nacionālo regulējumu, bet mēs nejautājam par nacionālo regulējumu. Mēs jautājam par regulu, kas ir spēkā kopš 2024. gada un ir tieši piemērojama. Un Zemkopības ministrija atbild tā, it kā šīs regulas nebūtu.

Nav atbildes uz būtiskāko jautājumu – kurš ir atbildīgs par regulas ievērošanu? Valsts meža dienests apgalvo, ka tā nav viņu kompetence. "Meža pētīšanas stacija" saka: tas nav mūsu kompetencē. Arī ministrija saka to pašu. Tas nozīmē, ka neviens neuzņemas atbildību. Un tā ir sistēmiska nozares nepilnība, ko ministrs Augulis pat nevēlas saredzēt.

Atgādināšu arī par Latvijas nacionālo likumdošanu. Meža likuma 12. pants noteic, ka ciršanas apliecinājumu (tātad – ciršanas atļauju) neizsniedz, ja plānotā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām. Šajā gadījumā plānotā darbība neatbilst dabas atjaunošanas regulas prasībām, faktiski arī Meža likums neļautu šādos gadījumos cirst.

Ministra atbildē ir pretruna. No vienas puses, ministrs atbild, ka Latvijā pastāvošā sugu un biotopu aizsardzības sistēma jau atbilst regulas 4. panta 11. un 12. punktā noteiktajiem pienākumu principiem. No otras puses, pats ministrs vēstulē apgalvo, ka sadarbosies ar VARAM, lai pilnveidotu normatīvo aktu regulējumu. Ja sistēma atbilst, kas tur ir jāpilnveido?

Šī pretruna parāda, ka ministrija pati nav pārliecināta par savu juridisko nostāju, bet mēģina vienlaikus aizstāvēt esošo situāciju un solīt izmaiņas nākotnē, neuzņemoties atbildību par to, kas notiek tagad. Visi ministrijas piedāvātie risinājumi, kad mēs jautājam par rīcību saistībā ar konkrētu mežu izciršanu, ir vērsti uz nākotni – ministrija sola nākotnē noteikt vairāk nekā 50 000 hektāru jaunu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju "Latvijas valsts mežu" valdījumā, bet Rucavas meži, par kuriem bija šajā pieprasījumā, ir "Meža pētīšanas stacijas" pārvaldībā. Un par šiem valsts mežiem, kuros eksperti ir dokumentējuši prioritāros Eiropas Savienības biotopus, ministrija nepiedāvā neko.

Šobrīd Latvijā norit projekta "Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2026.–2050. gadam" apspriešana. Tā ietekmes uz vidi novērtējumā ir rakstīts, ka laikā no 2020. līdz 2023. gadam Latvijā ir iznīcināti vairāk nekā 10 000 hektāru starptautiskas nozīmes aizsargājamo mežu. Pamatnostādņu sabiedriskās apspriešanas laikā Zemkopības ministrijas pārstāvis teica, ka Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus varot izcirst, jo nekur neesot teikts, ka tie ir jāaizsargā. Tā ir ministrijas oficiālā nostāja, izteikta publiski. Un uz jautājumu, kā tiek nodrošināta regulas ievērošana, atbildes nav.

Savukārt Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē, komentējot vides tiesību pārkāpumus, prokurors teica: ja speciālajos likumos kaut kas nav pārņemts, direktīvas ir piemērojamas. Bet šeit ir runa par regulu, kas ir tieši piemērojama. Un tad ir jautājums Auguļa kungam – vai viņš par savu iestāžu interpretāciju tomēr ir konsultējies ar juristiem?

Un vēl – Pieprasījumu komisijas sēdē ministrs mums pārmeta pieprasījumā izmantoto terminoloģiju. Pareizais termins neesot "kailcirte", bet "atjaunošanas cirte". Tas, ko es gribu teikt ministra kungam, – pirms pamācīt deputātus, viņam vajadzētu tikt galā pašam ar savas pārraudzītās nozares terminoloģiju. Jo, ja atšķirsiet Meža likuma 1. pantu, tajā skaidri un gaiši teikts: kailcirte ir galvenās cirtes izpildes veids. Nozares ministram šis likums ir jāzina. "Meža pētīšanas stacijas" izsoles dokumenti skaidri izsola kailcirtes, tehniskajā specifikācijā rakstīts – kailcirte.

Nozare (to mēs zinām) vēlas šīs cirtes saukt par atjaunošanas cirtēm, jo tas skan labāk sabiedrības ausīs. Faktiski viņi vēlas noslēpt meža izciršanas apmērus. Bet Saeima ir likumdevējs, un šeit mēs izmantojam likumā noteikto terminoloģiju, nevis nozares lobiju valodu. Mēs varam labības novākšanu rudenī saukt par sējas priekšdarbiem, bet tas nemainīs faktu, ka labība tiek nopļauta. Ja labības lauku var no jauna iesēt pavasarī, tad izcirstu aizsargājamu meža biotopu tik ātri atjaunot nevar. Ne es, ne mani bērni nepiedzīvos tā pilnīgu atjaunošanos.

Kopsavelkot – domāju, ka Pieprasījumu komisijā ministrs ir parādījis savu nekompetenci trīs līmeņos. Pirmkārt, attiecībā uz normatīvo aktu hierarhiju ignorēts tas, ka regula ir piemērojama virs nacionālajiem aktiem. Otrs – izvairoties no pienākuma izpildīt regulu, apgalvots, ka sistēma atbilst regulas prasībām, bet tomēr kaut kas ir jāpielabo. Treškārt, pārmesta deputātiem tāda termina, kas ir oficiāls termins Meža likumā, lietošana.

Šis pieprasījums ir ne tikai par vārdiem un formulējumiem. Te ir dokumentēts kaitējums aizsargājamiem meža biotopiem Rucavā, kurus regula prasīja aizsargāt.

Šobrīd notiek arī meža pamatnostādņu apspriešana. Tas ir jautājums ne tikai par dabas aizsardzību, bet arī pašas nozares ekonomisko ilgtspēju. Atbilstoši Eiropas Savienības taksonomijas regulai nākotnē kokmateriāli no dabai nedraudzīgiem mežiem var būt ar mazāku tirgus vērtību. Arī bankas sāk pievērst uzmanību bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Patīk jums vai nepatīk Latvijas Bankas vadlīnijas, bet bioloģiskā daudzveidība vairs nav tikai tukšs jēdziens uz papīra.

Šajā brīdī mums ir vajadzīgs kompetents ministrs, kas spēj ar savu nozari runāt skaidru valodu, nevis izdabāt īstermiņa interesēm. Mēs nevaram šo atstāt bez turpinājuma. Uzskatu ministra atbildi uz pieprasījumu par neapmierinošu.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Janas Simanovskas, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Andra Šuvajeva, Edmunda Cepurīša, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Andra Sprūda, Skaidrītes Ābramas pieprasījuma zemkopības ministram Uldim Augulim "Par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1991 (2024. gada 24. jūnijs) par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 neievērošanas riskiem meža nozarē, par ko ir atbildīga Zemkopības ministrija" atbalstīšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 47, atturas – 24. Pieprasījums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, nākamā darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Imigrācijas likums, otrreizēja caurlūkošana.

Ir saņemts 21 priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Likumu otrreizējai caurlūkošanai mums nodeva Valsts prezidents. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 12. augustā to skatīja.

Atbildīgā komisija lielāko daļu iesniegto priekšlikumu atzina par neizskatāmiem nevis to satura, bet procesuālo apsvērumu dēļ. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 115. panta otro daļu, atkārtoti caurlūkojot Valsts prezidenta atpakaļ nodoto likumu, izskatāmi tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi un ar tiem tieši saistītie jautājumi. Komisija un Juridiskais birojs secināja, ka vairāki priekšlikumi pārsniedz Valsts prezidenta vēstulē noteikto jautājumu loku, jo tie paredz jaunus termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas pamatus, jaunus nosacījumus investīcijām vai būtiski paplašina likuma regulējumu. Šādu priekšlikumu izskatīšana faktiski nozīmētu jaunu grozījumu veikšanu likumā, nevis Valsts prezidenta norādīto jautājumu atkārtotu izvērtēšanu.

Komisija konstatēja, ka daudzu priekšlikumu saturs pats par sevi var būt diskutējams un nākotnē vērtējams, taču tas būtu darāms vispārējā likumdošanas kārtībā, iesniedzot atsevišķus Imigrācijas likuma grozījumus. Tādēļ priekšlikumiem tika dots atzinums "nav izskatāms", jo tie neatbilst atkārtotās caurlūkošanas procedūras ietvaram, nevis tādēļ, ka komisija būtu vērtējusi tos kā juridiski vai politiski nepieļaujamus.

Izskatāmajā dokumentā komisija ir devusi atzinumu, ka priekšlikums nav izskatāms, atbilstoši Saeimas Prezidija 2023. gada 22. maija Nolikuma par likumprojektu sagatavošanu, noformēšanu un virzību Saeimā 94. punktam: "Komisija, izskatot otrreizējai caurlūkošanai nodotu likumu, papildus šā nolikuma 56. punktā noteiktajam vērtē, kuri priekšlikumi nav izskatāmi (neatbilst Valsts prezidenta iebildumiem vai nav ar tiem saistīti), un šādā gadījumā izmanto atzinumu "nav izskatāms"."

Komisija ir saņēmusi 21 priekšlikumu.

1. – ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikums. Kā jau minēju, šobrīd tas nav izskatāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi, kas nav izskatāmi, atbilstoši Saeimas kārtības rullim nav arī debatējami.

R. Bergmanis. 2. – deputāta Andra Sprūda priekšlikums. Nav izskatāms.

3. – deputāta Edvīna Šnores priekšlikums. Nav izskatāms.

4. – Ministru prezidenta Andra Kulberga priekšlikums. Nav izskatāms.

5. – ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikums. Nav izskatāms.

6. – ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikums. Nav izskatāms.

7. – ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pie 7. priekšlikuma mēs uzsāksim debates, bet ir pienācis laiks kārtējam Saeimas sēdes pārtraukumam, līdz ar to debatētājiem došu vārdu pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti... paziņojumi.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Aicinu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus doties uz komisijas telpām. Skatīsim likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā", kuru Saeima tikko nodeva mums izskatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien! Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, lūgums tikties pēc piecām minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas sēžu zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 89, nav reģistrējušies 11 deputāti: Arvils Ašeradens, Skaidrīte Ābrama, Anda Čakša, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Inese Kalniņa, Lauris Lizbovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Daiga Mieriņa, Andris Sprūds... ir... un Didzis Šmits.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Visi nolasīti, Ņenaševas kundze? Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Laiks turpināt Saeimas sēdi. Aicinu visus ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē. Aicinu arī, ja iespējams, nedaudz pieklusināt privātās sarunas.

Tātad šobrīd izskatām Imigrācijas likumu otrreizējā caurlūkošanā.

Ir iesniegts 21 priekšlikums.

Šobrīd izskatām 7. priekšlikumu.

Uzsākam debates.

Kā pirmajai vārds deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Godātie kolēģi! Sauksim lietas īstajos vārdos – tas, kas mums piedāvāts, nav nekāds jauns ekonomikas izrāviena modelis; tā ir bēdīgi slavenās Aināra Šlesera idejas reinkarnācija. Ļoti labi atceramies, kas ar to tika panākts, kad pirms 16 gadiem šo shēmu ieviesa. Iespēju naski izmantoja Krievijas oligarhi un ar Kremli saistītā elite. Jaunā VIENOTĪBA jau toreiz bija pret šo tirgošanos ar uzturēšanās atļaujām un principiāli arī balsoja "pret". Mūsu nostāja nav mainījusies. Mēs arī šodien esam kategoriski pret to.

Kopš 2014. gada mēs esam mērķtiecīgi strādājuši, lai no šīs valsts drošību apdraudošās prakses atteiktos. Ko patiesībā šī sistēma deva Latvijai? Tā bija tikai viltus ilūzija par investīcijām. Vienīgie reālie ieguvēji bija daži nekustamā īpašuma magnāti un starpnieki. Tikmēr mūsu sabiedrībai, mūsu pašu jaunajām ģimenēm tā nesa mākslīgi uzkarsētu tirgu un nesamērīgu cenu kāpumu.

Nevajadzētu arī manipulēt ar apgalvojumiem, ka mēs it kā atgrūžam investorus. Mūsu stratēģisko sabiedroto – Eiropas Savienības un NATO – dalībvalstu pilsoņiem un uzņēmējiem jau šobrīd nav nekādu šķēršļu ieguldīt mūsu ekonomikā un stiprināt Latviju. Tāpēc neatgriezīsimies pagātnē, nevērsim vaļā durvis jauniem drošības riskiem un noraidīsim šo mēģinājumu atgriezt vecās shēmas!

Nobalsojot "par" Imigrācijas likumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu, mēs jau esam nepārprotami atteikušies no termiņuzturēšanās atļaujām apmaiņā pret nekustamo īpašumu. Toties šis likums paredz ļoti daudzus citus vajadzīgus uzlabojumus, kam būtu jāstājas spēkā. Tāpēc tas būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums paredz termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajos īpašumos. Nacionālā apvienība vienmēr ir bijusi pret šo programmu, un man ir prieks dzirdēt, ka tagad pret to ir arī Jaunā VIENOTĪBA. Mēs vairāk nekā 10 gadus aicinājām šo izbeigt. To izbeidza tikai pēc 2022. gada, un ļoti ceram, ka tā netiks atjaunota.

Latvijai ir bijusi ļoti slikta pieredze ar šo programmu gan no drošības, gan no valodas vides viedokļa. Es atgādināšu, ka šīs programmas ietvaros 13 tūkstoši Krievijas pilsoņu šeit ieradās, apmetās uz dzīvi un ekonomiskais ieguvums bija ļoti pieticīgs. Mums solīja zelta kalnus, bet rezultāts bija diezgan apšaubāms, un nekas neliecina, ka turpmāk būs labāk.

Tāpēc aicinu balsot "pret" to. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Progresīvie ir stingri pret termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu apmaiņā pret nekustamajiem īpašumiem. Mēs esam kopumā pret "zelta vīzu" tirgošanu, jo tas ir apdraudējums. Tas ir risks. Tādējādi mēs cenšamies iekāpt vēlreiz tajā pašā upē... kas saucās "gāzi grīdā". Sākotnēji politiskais krusttēvs tam bija Ainārs Šlesers, šobrīd ir atradušies citi politiskie krusttēvi. Bet mēs noteikti esam pret, jo tas ir arī drošības apdraudējums. Šajos padsmit gados ir izsniegti 20 tūkstoši termiņuzturēšanās atļauju. Vairāk nekā puse no tām ir Krievijas pilsoņiem. Termiņuzturēšanās atļaujas ir izsniegtas visupirms tā saucamo postpadomju republiku pilsoņiem, arī Ķīnas pilsoņiem. Ir grūti izvērtēt gan to, kādi ir šīs naudas izcelsmes avoti, gan kādā veidā varētu notikt sankciju apiešana, mēs arī riskējam ar nevēlamu personu nonākšanu mūsu valstī un kopumā Eiropas Savienībā, tādējādi apdraudot ne tikai Latviju, bet arī mūsu valstu savienību kopumā gan Eiropas Savienībā, gan NATO.

Šobrīd gan ir tāda zināma viegla divkosība, jo valdība savā deklarācijā norādīja, ka termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu ierobežos, to skaitu samazinās. Bet mēs zinām, ka ir priekšlikumi, kas izgāja cauri... arī par fonda izveidi, tātad termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana tiek paplašināta.

Mēs, progresīviE, esam kopumā pret šādu paplašināšanu, kas diemžēl ir noticis. Uz to norāda ne tikai Finanšu izlūkošanas dienests, mūsu starptautiskie partneri, uz šiem riskiem norāda arī Valsts drošības dienests. Ir grūti izsekot līdzi šiem finanšu avotiem. Ir grūti izsekot līdzi tā saucamajiem pilsoņiem, arī dubultpilsoņiem no citām valstīm, ne tikai no Krievijas un Baltkrievijas. Līdz ar to jebkurā gadījumā vairāk ir apdraudējumu nekā ieguvumu.

Tā ka mēs, Progresīvie, esam pret šādu priekšlikumu, esam kopumā pret "zelta vīzu" tirgošanu, kas diemžēl ir noticis arī Imigrācijas likuma skatīšanas procesā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tad, kad norisinājās komisijas sēde, bija tāda īsta nesaprašana, jo Valsts prezidents, atgriežot atpakaļ šo likumu, to bija atgriezis atpakaļ ar savu domu, savukārt Juridiskais birojs izvērtēja to atbilstoši mūsu Satversmei. Un īsti negāja kopā viens jautājums, proti, tas, ka Valsts prezidenta kungs un Valsts prezidenta administrācija bija domājusi šo jautājumu skatīt it kā plašāk, nekā tas ir aptverts šobrīd. Tāpēc man īsti nebija skaidrs, kāpēc šie jautājumi nav izskatāmi. Acīmredzot tie nav izskatāmi kaut kāda formulējuma dēļ, kas ir pretrunā ar mūsu likumdošanu, pēc kuras mēs vadāmies, izskatot šos priekšlikumus.

Bet kopumā jāsaka tā, ka... Tas bija arī uz pirmo šo sēdi... tad, kad visas institūcijas bija atsūtījušas savus atzinumus... viens bija Ārlietu ministrijas atzinums, kurā tika uzsvērts, ka... kā es to varēju interpretēt, varbūt pat ne interpretēt, bet tiešā tekstā tur bija tā arī rakstīts, ka jautājums īsti nav par formu, bet jautājums ir par cenu. Tātad vai tur ir, pieņemsim, tie 150 tūkstoši vai 500 tūkstoši, vai miljons.

Un no tā izriet nākamais jautājums: vai tanī gadījumā, kad mēs visus šos... tie, kas lien iekšā zem robežas, caur robežu un pāri robežai... mēs ar viņiem cīnāmies, mēģinām viņus atgrūst atpakaļ, tad deportēt un vēl kaut ko... bet pēc būtības viņi kaut kādā veidā jau šeit nonāk un sāk darboties. Tad sanāk tā, ka, no vienas puses, tas, ko mēs tā kā nevaram, bet pieļaujam, – šos nabagos... vai tieši tos cilvēkus, kas apdraud mūsu iekšējo drošību... pieļaujam, ka viņi šeit atrodas, bet tādus, kas ir, pieņemsim, no ASV, Kanādas, Austrālijas vai Izraēlas, bagātus cilvēkus, kuri grib nopirkt termiņuzturēšanās atļauju, mēs negribam šeit redzēt. Diemžēl tā tas sanāk. Man liekas, tas ir diezgan aplami, jo pēc būtības šis likumprojekts un arī šis priekšlikums nosaka to, ka mēs uzticamies saviem NATO partneriem, mēs uzticamies drošības iestādēm, kas var izvērtēt un ir spējīgas izvērtēt šo cilvēku vai kompāniju... vai konkrētu cilvēku, ģimeņu attiecību pret mūsu iekšējo un ārējo drošību. Man liekas, neatbalstot šo priekšlikumu, mēs zināmā mērā pasakām saviem stratēģiskajiem partneriem, ka viņi šeit nav vēlami.

Un es gribu kategoriski noņemt kaut kādus jautājumus, ja tādi būtu, par to, kas šeit izskanēja. Kāds sakars ar Krieviju un Baltkrieviju? Absolūti nekāda sakara nav ar Krieviju un Baltkrieviju. Neviens Krievijas un Baltkrievijas pilsonis šeit nedrīkst iegādāties nekādus ne kustamos, ne nekustamos īpašumus. Viss. Ar viņiem nav nekādas sadarbības, kamēr tiek apspiesta Ukraina. Par to taču neviens nerunā. Tas visiem ir skaidrs. Bet kāpēc mēs liedzam mūsu bagātajiem partneriem šeit uzturēties vasaras laikā? Vai jūs zināt, kādi ir vasaras mēneši, pieņemsim, tanī pašā Izraēlā? Tur nav, ko elpot. Un cilvēki grib uzturēties šeit, Latvijā. Šeit ir ļoti laba, skaista daba, šeit ir viss – puķītes plaukst un zied, putni čivina. Kāpēc viņiem neļaut te uzturēties? Tas man īsti nav saprotams. Un tas ir arī tāds slikts signāls mūsu stratēģiskajiem partneriem, ka viņi šeit nav gaidīti. Mēs visus pārējos pielīdzinām... Krievijai un Baltkrievijai.

Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta, un pēc tam jau laika gaitā varam runāt par jautājumu, vai cena ir adekvāta.

Tā ka lūdzu atbalstīt.

Paldies.

L. Matisone (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Turpinām debates.

Nākamā pieteikusies deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es noteikti un kategoriski nevaru atbalstīt šo Valaiņa kunga priekšlikumu. Jāteic, ka jūnijā mani patiesi izbrīnīja šajā garā iesniegtais Kulberga kunga priekšlikums, par ko mēs tobrīd debatējām, lai to noraidītu.

No drošības viedokļa pēdējos gados mēs esam mērķtiecīgi lūkojuši ierobežot šādu termiņuzturēšanās atļauju jeb tā dēvēto zelta vīzu piešķiršanu, it īpaši cilvēkiem uz austrumiem no mums jeb uz austrumiem no mums esošu valstu pilsoņiem.

Arī Eiropā kopumā ir tāda tendence. Jau no 2019. gada Eiropas Komisija ir stingri brīdinājusi, ka "zelta vīzu" programmas un shēmas rada būtiskus drošības riskus, ņemot vērā arī potenciāli noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un korupciju. Vēl vairāk – 2024. gadā Eiropas Parlamenta veiktā analīze par šiem jautājumiem ir bijusi pavisam skarba. Ir taisnība, ka atsevišķās Eiropas valstīs kas līdzīgs vēl pastāv, bet mēs redzam, ka Eiropā kopumā ir tendence atteikties no "zelta vīzu" programmām. Ir valstis, kas to pavisam konkrēti jau ir izdarījušas. Piemēram, Īrija un Spānija ir pilnībā slēgušas šādas programmas. Grieķijā programma tā saucamajām zelta vīzām it kā turpinās, bet tur tiek pieprasīti ieguldījumi no 400 līdz 800 tūkstošiem eiro, nevis tikai 100, kā piedāvā Valaiņa kungs.

Manā ieskatā, šis priekšlikums principiāli nav atbalstāms. Latvija nedrīkst būt "zelta vīzu" tirgotājvalsts. Mums jau ir ļoti skarba pieredze pēc tam, kad ar šādu iniciatīvu pirms gadiem nāca Šlesera kungs. Mums ir jāstiprina sava drošība, nevis jāļauj to vājināt. Mums ir jāpiesaista investīcijas, kas ir patiesas investīcijas un kas celtu mūsu ekonomiku ar produktivitātes kāpumu, ar inovācijām, nodarbinātību un ievērojamu nodokļu pienesumu, nevis jāiztirgo tiesības uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī, līdz ar to Eiropas Savienībā kopumā, nopērkot vienu dzīvokli. Matemātika! Paskatieties uz šī priekšlikuma būtību! Tiek aicināts ļaut piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, ieguldot 300 tūkstošus eiro. Nopērkot vienu dzīvokli par 300 tūkstošiem eiro un izdalot šo summu uz pieciem gadiem, gadā tie ir tikai 60 tūkstoši. Izdalām to uz 12 mēnešiem – tiek piedāvāts tirgot uzturēšanās atļauju Latvijā par 5000 eiro mēnesī. Man tas nav pieņemami.

Šī priekšlikuma redakcija sākotnēji pat neizslēdz Krieviju un Baltkrieviju. Jā, ir nākamais priekšlikums, kurā ir skaidri pateikts, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi to nevarēs. Bet vai visi Saeimas deputāti patiešām būtu gatavi piešķirt tiesības par 5000 eiro mēnesī iegādāties Eiropas Savienības un Latvijas uzturēšanās atļauju visu 38 OECD dalībvalstu pilsoņiem? Atceramies, ka OECD ir ne tikai Eiropas valstis, ne tikai NATO partnervalstis, bet, jā, ekonomiski augošas valstis, tostarp arī Meksika, Kostarika, Čīle, Kolumbija – valstis, kurās ir būtiskas drošības problēmas. OECD ir arī kandidātvalstis, piemēram, Brazīlija, Indonēzija, Taizeme. Brīdī, kad tās kļūtu par OECD dalībvalstīm, šī norma attiektos arī uz tām. Tas man tiešām nešķiet pareizi.

Vēl vairāk – tiek piedāvāts ļaut iegādāties daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, būvniecībā ieguldot 100 tūkstošus eiro. Tātad Latgalē tiek piedāvāts tikai par 1666 eiro mēnesī iztirgot Latvijas drošību. Tas nav pieņemami.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu un kategoriski iestāties pret "zelta vīzu" principu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

L. Matisone. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Es nezinu, vai jums visiem ir bijusi iespēja iepazīties ar šo Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas, respektīvi, nozares vēstuli, bet tajā ir virkne ļoti interesantu faktu. Tātad par ko mēs runājam?

Pagājušogad pagarinājumu pieprasīja 89 cilvēki. 89 cilvēki! Jaunu uzturēšanās atļauju pret ieguldījumu saņēma 50 cilvēki. Pašlaik, ja es nekļūdos, mūsu valstī no trešajām valstīm ir 115 tūkstoši cilvēku, tai skaitā no Ukrainas un citām valstīm. Par ko mēs runājam? Dažkārt man tiešām liekas, ka mēs dzīvojam kaut kādā greizo spoguļu karaļvalstī. Vai tad tiešām mums nav resursu, lai pārbaudītu tos 89 cilvēkus? Tā ir reāla nauda, kas ieplūst ekonomikā. Tās nav tikai investīcijas. Tie ir šoferi. Daudziem no viņiem bērni iet latviešu skolās. Es pats agrāk biju tajā nozarē. Esmu redzējis, ka tie cilvēki atbrauc uz Latviju, iegādājas nekustamo īpašumu un pēc tam tālāk brauc uz Dienvidfranciju vai Spāniju, vai uz citurieni.

Mēs izvēlamies atteikties no dzīvas naudas. Vienlaikus visa Rīga ir pilna ar trešo valstu pilsoņiem, kuriem naudas nav un kuri nēsā mugursomas. Kāpēc tā? Kāpēc mēs neizvēlamies tos, kuriem ir nauda, bet izvēlamies tos, kuriem tās nav? Man liekas, tas nav pareizi. Aicinu apdomāties un pat arī aicinu iepazīties ar šo nozares vēstuli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Jā, nu vienīgais, ko es gribētu piebilst, ka, man liekas, mēs arvien jaucam divas lietas – ir nelegālā migrācija un legālā migrācija. Tas ir ļoti būtiski, varbūt tāpēc rodas daudz pārpratumu. Tie, kas šķērso mūsu valsts robežu nelegāli, ir nelegālie migranti. Mēs runājam par legālo migrāciju, kas daždažādos veidos tiek aprakstīta šajā vienīgajā migrācijas politikas likumā.

Bet attiecībā uz šo priekšlikumu, jā, tas neguva atbalstu, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 53, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 8. – arī ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 9. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

10. – Aizsardzības, iekšlietu...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, pagaidiet! Tātad par 9. priekšlikuma daļēju atbalstīšanu. Deputāti neiebilst.

Tagad 10. priekšlikums.

R. Bergmanis. 10. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 11. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Nav izskatāms.

Sēdes vadītāja. Jā.

R. Bergmanis. 12. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Nav izskatāms.

13. – Ministru prezidenta Kulberga priekšlikums. Nav izskatāms.

14. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 15. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 16. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 17. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 18. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 19. – deputāta Sprūda priekšlikums. Nav izskatāms.

Sēdes vadītāja. Jā.

R. Bergmanis. Un kur tad nu ir...? Tad ir 20. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 20. priekšlikums nav izskatāms.

R. Bergmanis. Jā? Es neredzu. Tad man kaut kur viena lapa pazudusi.

Tas nav izskatāms.

21. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Nē, tas nebūs trešais lasījums. Tā būs otrreizējā caurlūkošana.

R. Bergmanis. Bet tas ir trešais lasījums.

Sēdes vadītāja. Liels paldies komisijas priekšsēdētājam par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma "Imigrācijas likums" pieņemšanu pēc otrreizējās caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 26, atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Liels paldies visiem par šo darbu.

Likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 1064/Lp14), trešais lasījums.

Saņemti 18 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Skatīsim grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā trešajam lasījumam.

Komisijas sēdē ir izskatīti 18 priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks 2. – deputāta Naura Puntuļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Naura Puntuļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 32, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 3. – deputāta Naura Puntuļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Vēlos paskaidrot, ka komisija veica apjomīgu darbu saistībā ar to, kādā veidā dažādiem uzņēmumiem ir lietojama valoda saziņā ar patērētājiem, un tika izstrādāts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir apkopotas visas tās diskusijas, par kurām mums bija... diskusijas komisijā par valodas jautājumu. Tas tika saskaņots arī ar atbildīgo iestādi – Valsts valodas centru.

Ņemot vērā šo diskusiju komisijā, 3. – Naura Puntuļa priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Patmalnieks. 4. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 37, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 5. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātes Ilzes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 38, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 6. – deputāta Naura Puntuļa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Naura Puntuļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 36, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 7. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātes Ilzes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 34, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 8. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.

J. Patmalnieks. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – atbildīgās komisijas sagatavoto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 8, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Patmalnieks. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 13. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 14. priekšlikums, kurš nāca no (Šķir lapas.)...

Sēdes vadītāja. 48. lapa.

J. Patmalnieks. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. 15. – deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputātu Jāņa Vitenberga un Artūra Butāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 28, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 16. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Jā. Priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 17. priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Patmalnieks. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 1064/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 17, atturas – 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā" trešajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā" trešajā lasījumā.

Priekšlikumi nav saņemti. Komisija atbalstīja likumprojektu virzīšanai uz Saeimas sēdi.

Aicinām atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Tagad izskatīsim likumprojektu "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (Nr. 793/Lp14) otrajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Arnolds Jātnieks.

A. Jātnieks (NA).

Labdien, cienītā sēdes vadītāja, cienītie deputāti! Likumprojekts "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā".

Seši priekšlikumi.

1. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Paredz ar noteiktiem nosacījumiem izmantot pārtiku, kas marķēta ar norādi "Ieteicams līdz..." un tai beidzies minimālais derīguma termiņš. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Jātnieks. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Jātnieks. 3. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Paredz mainīt regulējumu pārtikas produktu ražošanas valsts norādīšanai veikala plauktā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Nē.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Vēlos norādīt uz nepilnībām par šo tā saucamo karodziņu likumu. Proti, daudzviet tirdzniecībā mēs redzam, ka izcelsmes valsts produktam tiek norādīta, taču, manuprāt, ir divas nepilnības.

Viena nepilnība ir tā, ka netiek norādīts agresorvalsts karogs, lai tādā veidā pastiprinātu pircēju uzmanību šos produktus neiegādāties. Bet viena ļoti būtiska problēma bez šī ir tas, ka mēs ļoti bieži redzam tirdzniecībā preces, uz kurām rakstīts: "Nav ziņu par izcelsmes valsti." Es ceru, ka arī iestādes, kas strādā ar šī likuma piemērošanu, to dzirdēs. Mūsuprāt, nav pieņemami, ka mēs vispār dodam tirdzniecībā produktu, par ko mums nav ziņu, ja nezinām tā izcelsmi.

Manuprāt, izteikts piemērs ir Latvijas alus nozare, jo katrs otrais alus produkts, kas ir ar latvisku etiķeti, visticamāk, nav ražots Latvijā. Tā vietā, lai norādītu, kurā valstī tas ir ražots, manuprāt, likums tiek apiets un tiek norādīts, ka nav ziņu par izcelsmes valsti. Tas ir jāsakārto. Manuprāt, nav vajadzīgas likuma izmaiņas, lai to izdarītu, bet, ja tomēr, tad mūsu pienākums būtu to labot.

Tā ka tas vairāk ir vēstījums tām iestādēm, kas uzrauga. Šis nav fiskāls jautājums, tas ir vienkārši darba un attieksmes jautājums, kā likumi tiek piemēroti, kā tiek sargāti mūsu vietējie ražotāji un respektēta likumdevēja griba.

Ceru, ka ieklausīsieties un mēs šos trūkumus novērsīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. ... tā... un pirms tam es slēdzu debates.

Balsosim par 3. – deputāta Artūra Butāna iesniegto priekšlikumu, kas komisijā netika atbalstīts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 35, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Jātnieks. 4. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Paredz izslēgt pirmajā lasījumā atbalstīto regulējumu ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem par dzeramā ūdens nodrošināšanu. Komisijā ir atbalstīts 4. un arī 5. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tā, 4. ir atbalstīts. Deputāti neiebilst.

Un 5. ir atbalstīts. Arī deputāti (Starpsauciens.)... Jā, jūs... tiešām.

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei par 4. priekšlikumu.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Godātie kolēģi! Vispirms gribu pateikt paldies komisijai, deputātiem, kuri atbalstīja manu priekšlikumu. Manuprāt, komisija pieņēma pareizu un saprātīgu lēmumu. Mēs beidzot atzinām, ka valstī nav ar likumu jānosaka katrs sīkums, kas notiek restorānā vai kafejnīcā.

Protams, dzeramajam ūdenim ir jābūt pieejamam. Par to neviens nestrīdas. Arī pašlaik ļoti daudzas kafejnīcas pēc klienta lūguma atnes glāzi ūdens bez maksas. Dažās kafejnīcās pat stāv "Venden" aparāti, no kuriem brīvi var padzerties. Un tas ir nodrošināts. Kā mēs jau iepriekš veicām aptaujas, tas gandrīz 90 procentos kafejnīcu tiek nodrošināts bez maksas, par brīvu. Citi to piedāvā par nelielu samaksu. Arī tā ir. Tā ir normāla viesmīlība, un uzņēmēji paši saprot, kā izturēties pret saviem klientiem. Ja kāda kafejnīca pret klientu izturas slikti, cilvēki tur vienkārši vairs neatgriezīsies. Viņi varēs salīdzināt un izvēlēties arī citu vietu, kurā piedāvā... vai kuras pakalpojumi ir viņiem pieejami vai labāki. Tā kopumā arī darbojas tā konkurence. Mums nav vajadzīgs atsevišķs likums par katru glāzi ūdens.

Turklāt šī norma jau no paša sākuma bija neskaidra. Tajā bija rakstīts, ka ūdens jānodrošina bez maksas vai par samērīgu maksu. Bet kas ir samērīga maksa? Vienam tas ir cents, 20 centi, eiro. Tas nav saprotams. Vienam cilvēkam tā šķiet samērīga, citam – pārāk augsta. Kurš to vērtēs? Pārtikas un veterinārais dienests? Patērētāju tiesību aizsardzības centrs? Arī nav saprotams. Vai mums atkal būs vajadzīgi jauni noteikumi, skaidrojumi, pārbaudes un sūdzību izskatīšana?

Beigās no vienas ūdens glāzes mēs radītu vēl vienu birokrātisku procesu. Nedrīkst arī izlikties, ka šāds pakalpojums uzņēmējiem neko nemaksā. Ir vajadzīgs ūdens, glāzes, darbinieka laiks, trauku mazgāšana, elektrība un mazgāšanas līdzekļi. Katra atsevišķā glāze tiešām nemaksā daudz. Bet tas nav galvenais. Jautājums ir par principu. Vai Saeimai ir jānosaka uzņēmējam, kas viņam obligāti jāliek ēdienkartē un par kādu cenu jāpiedāvā? Ja šodien ar likumu regulēsim ūdeni, tad rīt varēsim sākt noteikt, kam jābūt pieejamam bez maksas – blakus ūdenim. Kāpēc ne telefona uzlādei? Kāpēc ne maizei pie zupas? Kāpēc ne cepumiņam pie kafijas? Un kurā brīdī mēs apstāsimies?

Mūsu ēdināšanas nozarei jau tā nav viegli. Uzņēmēji maksā 21 procenta PVN, darbaspēka nodokļus, komunālos maksājumus, telpu nomu un sedz arvien augošās pārtikas cenas. Daudziem ir grūti izdzīvot, īpaši mazajās pilsētās un novados. Šādā situācijā no Saeimas tiek gaidīts, lai mēs mazinātu birokrātiju un palīdzētu uzņēmējiem strādāt, nevis izdomātu arvien jaunus pienākumus un pēc tam sūtītu pārbaudītājus kontrolēt, vai pie sienas ir pareizs uzraksts par krāna ūdeni. Ja mēs patiešām vēlamies padarīt dzeramo ūdeni cilvēkiem pieejamāku, tad valstij un pašvaldībām pašām ir jāuzņemas sava daļa atbildības. Var uzstādīt vairāk publisko dzeramā ūdens krānu parkos, pie bērnu laukumiem, stacijās un citās vietās, kur ikdienā uzturas daudz cilvēku. Ko mēs jau darām – gan pašvaldības, gan... Rēzeknē tas jau ir parādījies. Var arī vienoties ar nozari par brīvprātīgu iniciatīvu. Tāda pieeja arī jau darbojas. Uzņēmumi, kuri vēlas tai pievienoties... un informē klientus, ka pie viņiem ir pieejams bezmaksas dzeramais ūdens. Tā būtu godīgi un saprātīgi. Taču pārlikt valsts un pašvaldību pienākumu uz privātu kafejnīcu rēķina, nav pareizi.

Kolēģi! Likumi ir vajadzīgi, lai risinātu nopietnas problēmas, nevis lai aprakstītu katru sadzīves situāciju un sīkumu. Labu attieksmi, cilvēcību un viesmīlību nevar radīt ar pārbaudēm un sodiem, un kaut kādiem konkrētiem likumiem par katru sīkumu. Ļausim mūsu uzņēmējiem pašiem rūpēties par saviem klientiem. Un nedrīkst iejaukties tur, kur problēmu var atrisināt bez jauna likuma.

Priecājos, ka komisijā sapratām, ka šāda norma nav vajadzīga. Tāpēc vēlreiz pateicos komisijas deputātiem, kuri atbalstīja manu priekšlikumu.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Mēs, protams, varam pēc būtības gari un plaši diskutēt par to, vai likumā jānosaka šādas normas vai nav.

Es zinu, ka Ziemeļvalstīs ūdens ir faktiski visur pieejams, par Zviedriju es esmu drošs, ka pilnīgi visur.

Iespējams, tas nav pat likumā jānosaka. Uzņēmēji vienkārši ir vienojušies. Tādas ir paražu tiesības konkrētajā sabiedrībā. Cilvēkiem krāna ūdens vienmēr ir pieejams lielākoties bez maksas.

Paldies Pleškānes kundzei, kas korekti atspoguļoja šī priekšlikuma būtību, jo es gribēju mazliet parunāt arī par procesu. Nu, te jau bija interesanti. Otrajā lasījumā šis priekšlikums tika atbalstīts, un tad, nomainoties koalīcijai, vēlreiz šo jautājumu skatot, gatavojot trešajam lasījumam, tika atbalstīti šie divi konkrētie priekšlikumi – Pleškānes kundzes un Vīksnas kundzes priekšlikums, kas ir nākamais, lai šo punktu izslēgtu ārā.

Un tas, kas man nepatīk šajā procesā, ir sabiedrības maldināšana, ar ko, es domāju, apzināti nodarbojās apvienotais saraksts, tai skaitā pati Vīksnas kundze, kas konstanti misreprezentēja šo priekšlikumu, konstanti komunicējot un paužot sabiedrībā, ka likumprojekta mērķis nosaka obligātu bezmaksas ūdens pieejamību. Un paldies Pleškānes kundzei, kas precīzi pateica – nē, likumprojektā, arī anotācijā precīzi aprakstīts: bezmaksas vai par noteiktu maksu. Un, es atceros, otrajā lasījumā Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs Jenža kungs pat bija piekritis šai loģikai. Tāpēc jau otrajā lasījumā pēc būtības tika atbalstīts likumprojekts, kas satur šo normu, vienu no pamatnormām šajā likumprojektā. Un mēs tomēr panācām kompromisu, ka, jā, atradīsim veidu, kā iespējams par godīgu samaksu, bet tomēr cilvēkiem nodrošināt pieejamību. Tur, kur tas ir pieejams fiziski.

Un tad, protams, interesanti. Daudziem par pārsteigumu, daudziem – ne, Jenža kungs kļuva par apvienotā saraksta deputāta kandidātu un, protams, sāka dziedāt to pašu dziesmu, ko Vīksnas kundze.

Tā ka līdz ar to šis vairāk ir tāds novērtējums. Es, protams, respektēju gan komisijas, gan potenciāli Saeimas vairākuma viedokli attiecībā uz šiem konkrētajiem priekšlikumiem. Es tos neatbalstu – ne šo, ne nākamo. Es atbalstu pamatnormu, ka tomēr mēs uzliekam pienākumu vietas apkalpotājam nodrošināt cilvēkiem ūdeni, par to nepieciešamības gadījumā prasot godīgu samaksu.

Bet es pilnīgi noteikti esmu pret to, ka mēs šādā veidā nekorekti atspoguļojam, faktiski melojam sabiedrībai par to, kas pēc būtības šis likumprojekts ir. Tas nevienā brīdī nenoteic, ka vajadzētu būt šādam bezmaksas pakalpojumam – ūdens pieejamībai. Tas nosaka: jā, ūdens ir pieejams, bet, protams, konkrētais restorāns vai kafejnīca var par to nolikt godīgu maksu. Un, manuprāt... nu, es domāju, Progresīvie pie tā pieturēsies neatkarīgi no tā, kāds šodien būs balsojums. Es domāju, mums kā modernai valstij, valstij, kas vēlas varbūt kādreiz būt arī Ziemeļvalsts, būtu tikai normāli, ka šāds nosacījums būtu. Un es ļoti ceru, ka pat tad, ja mēs šodien vienosimies izslēgt šo normu, nozare tomēr vienosies. Mēs ar Jenža kungu pat atsevišķi par to esam runājuši.

Varbūt pēc Saeimas vēlēšanām jāsanāk visiem vēlreiz kopā un jāvienojas, ka tomēr mūsu restorāni, kafejnīcas cilvēkiem patiešām veselībai labu pienākumu ieviesīs voluntārā kārtībā.

Lūdzu, neatbalstiet šos divus – ne šo, ne nākamo priekšlikumu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Viktorijas Pleškānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 19, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un tad mums ir arī 5.

A. Jātnieks. 5. – deputātes Aivas Vīksnas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts... Ir atbalstīts, piedodiet!

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien vēlreiz! Jā, šī norma. Tas, ko minēja gan Briškena kungs, gan Pleškānes kundze. Jāsaka, abiem diviem ir taisnība. Un šie abi divi priekšlikumi, gan 4., gan 5., izsaka vienu un to pašu, tikai divās dažādās redakcijās. Patiešām šeit nav pantā minēts tas, ka nedrīkstētu prasīt naudu, bet nav arī pateikts, kad ir jāprasa nauda par šo dzērienu.

Bet, manuprāt, par būtību. Nav pareizi, ka mēs uzņēmējam, restorānam nosakām kārtību, kā rīkoties, jo šis priekšlikums... nevis priekšlikums, bet... otrajā lasījumā atbalstītais priekšlikums, noteic to, ka restorānam ir jāpiedāvā dzeramais ūdens no ūdens apgādes sistēmas. Un tas ir jādara. Es nolasīšu, kā tas rakstīts: "Ēdināšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina patērētājam informāciju par dzeramā ūdens no ūdensapgādes sistēmas pieejamību ēdienkartē vai ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā tā, lai patērētājs varētu to redzēt." Nu, manuprāt, mēs radām lieku birokrātiju šim ēdinātājam, rakstot ēdienkartē, ka šeit ir pieejams dzeramais ūdens, tautas valodā sakot, no krāna jeb no šīs centralizētās ūdensapgādes. Manuprāt, tas ir lieki.

Jā, mēs redzam, ka daudzās Ziemeļvalstīs piedāvā, tieši tāpat arī Rīgā daudzās vietās piedāvā glāzē ūdeni, un tas ir normāli. Un, manuprāt, nav jāraksta likumā norma, ka restorānam obligāti ir jānodrošina un vēl jāiekļauj ēdienkartē, varbūt kaut kur uz sienas tam ir jābūt uzrakstītam... Tā nevajag.

Es aicinu atbalstīt 5. priekšlikumu, kas ir Vīksnas kundzes priekšlikums, ka mēs šādu normu, kas ir atbalstīta otrajā lasījumā, slēdzam ārā no likumprojekta un ļaujam restorāniem, ēdinātājiem pašiem brīvi izvēlēties, vai viņi piedāvā... vai viņi prasa naudu vai neprasa naudu. Tā ir katra brīva izvēle. Un, lūdzu, nejaucamies iekšā uzņēmējdarbībā ar šādām liekām birokrātiskām normām.

Es aicinu atbalstīt 5. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Gribu arī pateikt paldies, ka jūs atbalstījāt 5. priekšlikumu, jo, kā tikko skaidroja mans kolēģis, tie ir identiski – 4. un 5. Es domāju, veselais saprāts tomēr vinnēs šajā cīņā un mēs neliksim uzņēmējiem, kafejnīcām, ēdnīcām, piespiedu formā piedāvāt to ūdeni. Bet tomēr paldies, ka jūs neatbalstījāt 4., bet 5., cik es saprotu, jūs atbalstīsiet, bet tie ir identiski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātes Aivas Vīksnas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 14, atturas – 9. Priekšlikums atbalstīts.

A. Jātnieks. 6. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Paredz ierakstīt likumā Pārtikas un veterinārā dienesta padotību un paplašināt pilnvarojumu Ministru kabinetam, lai noteiktu kārtību, kādā PVD īsteno kontroli attiecībā... no trešām valstīm ievedamai pārtikai paredzētiem materiāliem un izstrādājumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Jātnieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (Nr. 793/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 2, atturas – 3. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Jātnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 2. septembris.

Sēdes vadītāja. 2. septembris. Deputāti piekrīt.

Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (Nr. 1463/Lp14) pirmajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Mēs atkal strādājam ar likumprojektu "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā". Šoreiz stāsts patiesībā diezgan vienkāršs. Šī Saeima visai nopietni izgrozīja likumprojektu, kas skar publiskos iepirkumus. Un publiskajos iepirkumos savulaik bija tāda norma kā zaļais iepirkums, kas tika svītrota no jaunā iepirkumu likuma, kas ir labi un reizē arī rada dažas problēmas, jo nebija tā, ka zaļais iepirkums viscaur rada problēmas. Piemēram, pārtikas iepirkumā tas ļāva iepirkt vietēji audzētus produktus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un veidot iepirkuma prasības tādas, lai āboli no vietējā ābeļdārza nonāktu "Skolas auglī", lai kartupeļi no vietējā zemnieka nonāktu bērnudārza ēdnīcā.

Tā ka šobrīd šādas normas Publisko iepirkumu likumā nav, tad bija deputātu rosinājums šo normu un iespēju veidot Ministru kabineta ietvarā kā kompetenču centru, kas regulētu un dotu iespēju vairāk iepirkt vietēji audzētu pārtiku ēdināšanas pakalpojumā... kā kompetenču centrs zem Zemkopības ministrijas. Un šis tad ir tas priekšlikums. Šo risinājumu atbalsta gan visas atbildīgās ministrijas, gan Iepirkumu uzraudzības birojs.

Līdz ar to aicinām šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (Nr. 1463/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

H. Rokpelnis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (Nr. 1463/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

H. Rokpelnis. Tā kā debates par šo jautājumu ir plaši un gari notikušas šī gada laikā šajā Saeimā, tad aicinām komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas caurlūkošanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā" (Nr. 1463/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

H. Rokpelnis. Paldies.

Veseli ēduši!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un tagad izskatīsim likumprojektu un alternatīvo likumprojektu. Tātad likumprojekts "Nodibinājuma "Latgales vēstniecība GORS" likums" un alternatīvais likumprojekts "Latgales vēstniecības GORS likums".

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, sēdes vadītāja! Deputāti! 2008. gadā, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzekļus, tika uzsākta reģionālo koncertzāļu projekta īstenošana Rēzeknē un citās Latvijas pilsētās, lai nodrošinātu profesionālās skatuves mākslas, mūzikas, vizuālās un jauno mediju mākslas pieejamību reģionos. Taču pēdējā laikā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ir radījusi bažas par turpmāko Latgales vēstniecības GORS darbību, pārvaldību un atbilstību tādiem valsts mērķiem kā brīva un demokrātiska labklājība, stabilitāte un drošība... kā, piemēram, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes lēmums pieļautu, ka Latgales vēstniecības GORS ēka var nonākt jebkuras šobrīd neidentificējamas privātpersonas īpašumā pēc Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izvēles. Līdz ar to būtiski mazinātos iespējas pārraudzīt GORS izmantošanas attīstību... atbilstību tai noteiktajiem mērķiem.

Lai novērstu Latgales vēstniecības GORS darbības un pārvaldības apdraudējumu, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saņēma Ministru kabineta likumprojektu "Nodibinājuma "Latgales vēstniecība GORS" likums", kas paredz valsts, pašvaldības un citu institūciju līdzdalību turpmākajā GORS darbības nodrošināšanā un pārvaldībā. Šis likumprojekts paredz izveidot nodibinājumu un noteic arī to, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai šis nekustamais īpašums būtu jānodod bezatlīdzības lietošanā nodibinājumam.

Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un secinājusi, ka likumprojektā ietvertās normas var radīt būtiskus satversmības riskus un tas nebūtu virzāms tālāk izskatīšanai Saeimā. Bet, apzinoties šī normatīvā regulējuma nepieciešamību, komisija izveidoja darba grupu, lai izstrādātu alternatīvo likumprojektu. Darba grupā strādāja deputāti, Valsts kanceleja, Kultūras ministrija, Finanšu ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Latgales vēstniecības GORS pārstāvji, nozīmīgu atbalstu sniedza Saeimas Juridiskais birojs. Komisija arī uzklausīja Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības un Latvijas Pašvaldību savienības viedokli par alternatīvo likumprojektu.

Salīdzinājumā ar Ministru kabineta likumprojektu, kas sākumā tika balstīts tikai uz nekustamā īpašuma pārvaldīšanas maiņu, šī likumprojekta mērķis ir precīzi noteikt, lai GORS īstenotu tos mērķus, kāpēc tas ir tapis, ar kādu mērķi tas ir radīts un ko sabiedrība sagaida no ieguldītajiem līdzekļiem.

Informēšu pavisam īsi. Alternatīvajā likumprojektā ir tikai trīs galvenie uzdevumi: regulēt jautājumus, kas saistīti ar Latgales vēstniecības GORS pārvaldību un pārraudzību, un tā būtu Kultūras ministrijas pārraudzība; noteikt ierobežojumus rīcībai ar nekustamo īpašumu, lai to nevarētu kādam patvaļīgi atdot; noteikt nekustamā īpašuma precīzu izmantošanu likumprojektā definētajiem darbības mērķiem.

Ņemot vērā to, ka Latgales vēstniecība GORS ir būtiska Latvijas austrumu pierobežas kultūrvieta, komisijas vārdā aicinu noraidīt Ministru kabineta likumprojektu "Nodibinājuma "Latgales vēstniecība GORS" likums" un atbalstīt komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Tātad pa priekšu balsosim par sākotnēji iesniegto likumprojektu, pēc tam par alternatīvo.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Nodibinājuma "Latgales vēstniecība GORS" likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 36, atturas – 39. Likumprojekts noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta "Latgales vēstniecības GORS likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Zariņa-Stūre. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 28. augustam.

Sēdes vadītāja. 28. augusts. Liels paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamie kolēģi! Būs trīs likumdošanas aktu pakotne, bet es runāšu tikai pie pirmā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 11. augusta sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā".

Likumprojektu pakotnes mērķis ir mazināt ēnu ekonomiku un birokrātisko slogu. Tas paredz, ka fiziskās personas darbības uzsākšana būs vienkārša un nodokļu maksātājam ērta. Diskutējot ar plaši iesaistīto pušu loku Finanšu ministrijas darba grupā un uzklausot ierosinājumus, likumprojektam uz otro lasījumu ir sagatavoti kompleksi, savstarpēji saistīti grozījumi. Izaicinājums bija ieviest jauno režīmu, neizjaucot ierasto kārtību.

Atšķirībā no apstiprinātās pirmā lasījuma redakcijas ir veiktas vairākas būtiskas izmaiņas. Es tās uzskaitīšu.

Pirmais. Tiek ieviests jauns jēdziens – "mazā saimnieciskā darbība". Tā ir fiziskās personas saimnieciskā darbība, kuras ietvaros fiziskā persona ražo un pārdod preces vai sniedz pakalpojumus tikai fiziskajai personai un nav reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

Otrais. Samazināts plānotais atļautais gada apgrozījums. Turpmāk tas būs 12 tūkstoši eiro gadā.

Trešais. Jaunais nodoklis nosaukts par iesācēju mikrouzņēmumu nodokli.

Ceturtais. Iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa likme tiek noteikta 10 procenti no apgrozījuma.

Ar komisijā atbalstītajiem grozījumiem tiek ieviesti vairāki priekšnosacījumi personām, kas vēlas darboties jaunajā režīmā: nodokļu maksātājs – fiziskā persona – nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs; visi darbības ietvaros gūtie ieņēmumi ir ieskaitīti vai iemaksāti saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā; nodokļa maksātājam nav darbinieku; nodokļa maksātājs vienlaikus nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs parastajā kārtībā un nesniedz pakalpojumus juridiskajām personām.

Būtiski uzsvērt, ka persona ir tiesīga sākt izmantot jauno režīmu no dienas, kad tai ir atvērts saimnieciskās darbības ieņēmumu konts bankā, neveicot nekādas darbības Valsts ieņēmumu dienestā, saziņu ar Valsts ieņēmumu dienestu veic banka, kurā tiek atvērts minētais konts.

Komisija, uzklausot iesaistīto pušu, tostarp Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, banku un citu iesaistīto pušu, pārstāvjus, sagatavoja savus priekšlikumus, kurus arī atbalstīja izskatīšanai sēdē.

Likumprojektam "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" saņēmām sešus priekšlikumus.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

A. Vīksna. 2. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, pagaidiet! Tā. Sistēmā uzrādās rezultāts.

Par – 61, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Vīksna. 2. – deputātes Maijas Armaņevas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Maijas Armaņevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 41, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – deputātes Maijas Armaņevas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Maijas Armaņevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 49, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Esam izskatījuši visus sešus priekšlikumus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" atbalstīja otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28. augusts.

Sēdes vadītāja. Visi piekrīt. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 11. augusta sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Esam saņēmuši 12 priekšlikumus.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", otrais lasījums.

Saņemti pieci priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 11. augusta sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"".

Esam saņēmuši piecus priekšlikumus.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Vīksna. 28. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

L. Matisone (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Paldies, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mūsu izskatīšanai pirmajā lasījumā ir Ārlietu ministrijas izstrādātais un Saeimas Ārlietu komisijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā".

Šis likumprojekts aktualizē Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā iekļautās normas, novēršot praksē konstatētās nepilnības un veicinot tiesiskā regulējuma skaidrību un likuma efektīvu piemērošanu.

Es īsumā ieskicēšu galvenos grozījumus... kāds ir šī likumprojekta mērķis.

Likumprojekts pilnveido normas, kas attiecas uz pieņemšanu dienestā, atlases nosacījumiem, dienesta gaitu, atestācijas komisijas kompetenci, rangu piešķiršanas nosacījumiem, novērtēšanu un mācībām diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.

Tāpat arī likumprojekts aktualizē amatu sarakstu atbilstoši dienesta specifikai un precizē diplomātisko rangu un amatu atbilstības amplitūdu.

Likumprojekts stingrāk sasaista amatu ar diplomātisko rangu, vienlaikus ieviešot caurskatāmu fleksibilitāti izņēmumiem tikai ar ārlietu ministra vai Ministru prezidenta piekrišanu.

Likumprojekts paredz ieviest regulējumu, kas paredz diplomātiskā ranga iegūšanu uz atsevišķu uzdevumu izpildes laiku, kā arī, izpildot valdības uzdevumu mazināt birokrātiju, atbilstoši ārlietu ministra kompetencei piešķir diplomātiskos rangus.

Paredzēts, ka ārlietu ministram ir tiesības noteikt, kādus diplomātiskos amatus var ieņemt personas, kuras nav ierēdņi.

Papildus ir aktualizēti Aizsardzības ministrijas specializēto atašeju amatiem atbilstošie rangi, ievērojot Aizsardzības ministrijas pārstāvju plašos nozīmējumus vēstniecībās, pārstāvniecībās un starptautiskajās organizācijās.

Tāpat arī paredzēts precizēt maksimālo dienesta laiku un tā pagarināšanu dienestam ārvalstīs, veicinot diplomātu mobilitāti, tādējādi efektīvāk nodrošinot valsts interešu pārstāvību.

Ar šo likumprojektu ir paredzēts arī veidot iespēju, ka atbilstoši Satversmes aizsardzības biroja rekomendācijai ārlietu ministrs var noteikt valstis, kur dienests veicams bez ģimenes locekļu klātbūtnes apstākļos, kas primāri ir saistīti ar drošību, kā arī turpmāk Valsts kancelejai ir paredzēta iespēja izveidot specializētā atašeja amatu atbilstoši tā darbības jomai.

Un visbeidzot – pārejas noteikumos ir paredzēts, ka Latvijas Republikas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai var nepiemērot dienesta termiņa ārvalstīs ierobežojumus.

Līdz ar to ar šo likumprojektu ir paredzēts precizēt virkni ļoti praktisku darbu.

Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

L. Matisone. Paldies ziņotājai.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Z. Kalniņa-Lukaševica. 27. augusts.

L. Matisone. 27. augusts. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 27. augusts. Paldies.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Liels paldies, kolēģi.

L. Matisone. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" (Starpsaucieni.)... Es atvainojos!

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 1325/Lp14), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Otrajā lasījumā skatām likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 1325/Lp14). Tas ir saistīts arī ar nākamo likumprojektu un ir saistīts ar Eiropas Savienības un Eiropas Komisijas direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību.

Saņemti 18 priekšlikumi.

1. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Svilānam.

A. Svilāns (AS).

Cienījamie kolēģi, es nekavēšu jūsu laiku un nerunāšu par katru priekšlikumu atsevišķi, bet par visu likumprojektu kopumā.

Direktīva par vides krimināltiesisko aizsardzību stājās spēkā jau 2024. gadā, un dalībvalstīm savā likumdošanā tā bija jāpārņem līdz 2026. gada 21. maijam. Mēs šo likumprojektu tajā laikā vispār tikai sākām skatīt pirmajā lasījumā. Pēc šī termiņa Eiropas Komisija jau ir uzsākusi pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm, kuras nebija paziņojušas par pilnīgu transponēšanu, tostarp pārkāpuma procedūra ir ierosināta arī pret Latviju.

Latvijas sabiedrībā šobrīd tiek izplatītas maldinošas ziņas, ka, ieviešot direktīvu, kriminālatbildība iestāsies gandrīz par katru noplūkto aizsargājamo augu, piemēram, par kādu invazīvo zeltgalvīti, kas pēkšņi ir pagadījusies kādā īpašumā. Tie ir kārtējie apzināti izplatītie meli, lai diskreditētu dabas aizsardzību. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 3. pants noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka ar direktīvas 2. punktā minēto rīcību saistīti noziedzīgi nodarījumi ir kvalificēti noziedzīgi nodarījumi, ja šāda rīcība iznīcina ievērojama lieluma vai vidiskās vērtības ekosistēmu vai dzīvotni aizsargājamā teritorijā vai rada tai neatgriezenisku vai ilgu, plašu un būtisku kaitējumu. Un otrs apstāklis – rada gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes neatgriezenisku vai ilgu, plašu un būtisku kaitējumu.

Tātad nav atbildības par to, ja ir noticis mazs nodarījums.

Par būtiskumu. Vēršu uzmanību, ka attiecībā uz sugām un biotopiem jau ir regulējums, kas noteic, kad un kā ir novērtējams kaitējuma būtiskums. Kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja ir pierādāms, ka kaitējums ir būtisks vai nu mantiskā izteiksmē, vai ir būtisks vai nozīmīgs kaitējums dabas vērtībām. Ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 213 "Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu". Tātad ir arī reāls tiesisks pamats, ar ko nosaka šo būtiskuma pakāpi.

Daudz lielākas bažas, runājot par šo likumprojektu, ir par ko citu. Likumprojekts ievērojami sašaurina direktīvas normas. Ministru kabineta priekšlikumos tiek uzsvērta atbildība par nodarījumiem aizsargājamās teritorijās, nepaskaidrojot, vai ar šo terminu ir domāta īpaši aizsargājamā teritorija vai vēl kāda cita. Ja ar šo terminu ir domātas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tad aiz borta paliek mikroliegumi, kas tādas nav un šajā kategorijā neietilpst, bet mikroliegumi ir būtiski svarīgi daudzu augu un dzīvnieku sugu aizsardzības nodrošināšanā, kuri periodiski, pa gadiem vai pat sezonāli, maina savu dzīves vai barošanās vidi.

Tātad likumprojekts a priori ietver bezgalīgas tiesāšanās un tikpat bezgalīgas iespējas izvairīties no atbildības. Vēršu jūsu uzmanību arī uz faktu, ka pati direktīva nesašaurina būtisku kaitējumu... tikai uz aizsargājamām teritorijām, un tas nolasāms arī no preambulas. Tātad kriminālatbildība piemērojama par ievērojama lieluma kaitējumu vai skārumu tostarp ārpus aizsargājamām dabas teritorijām, ko mūsu likumprojekts izslēdz. Šajā likumprojektā mēs to sašaurinām, riskējot ne tikai ar vienu pārkāpuma procedūru, ne tikai ar pārkāpuma procedūru par netransponēšanu laikā, bet arī, ļoti iespējams, par... labi, redzēsim pēc galarezultāta trešajā lasījumā... par iespējamu pārkāpuma procedūru par nepareizu vai nepilnīgu transponēšanu, kura tiks vērtēta jau pēc tam, kad likums būs pieņemts.

Tā ka aicinu jūs domāt par to, cik kvalitatīvus likumprojektus mēs pieņemam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Andreja Svilāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 39, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Svilāns. 2. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Svilāns. 3. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Svilāns. 4. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Svilāns. 5. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Svilāns. 6. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Svilāns. 7. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Svilāns. 8. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Svilāns. 9. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Svilāns. 10. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Svilāns. 11. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Svilāns. 12. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Svilāns. 13. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Svilāns. 14. – deputāšu Janas Simanovskas un Lienes Gāteres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien! Es gribētu paskaidrot pie 14. priekšlikuma. 14. priekšlikums aicina vai paredz izslēgt likumprojekta normu – likumprojekta 21. pantā iekļauto likuma 115.² pantu. Ir tā, ka šis likumprojekts, kurā tiek ieviestas šīs direktīvas normas, tika saņemts no Ministru kabineta. Un visā tajā kontekstā, paplašinot likumprojekta tvērumu... Ja pirms tam kriminālatbildība iestājās par aizsargājamo augu un dzīvnieku tirdzniecību, tad papildus gan šī direktīva, gan Ministru kabineta likumprojekts paredz, ka arī par iznīcināšanu, ja tā notikusi tīši vai netīši, attiecas kriminālatbildība. Līdz ar to klāt nāca norma, kas noteica – ja saimnieciskā darbība ir veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem, tad kriminālatbildība neiestājas. Tas bija tas, kas nāca no Ministru kabineta, – šāds tvērums.

Deputāšu Janas Simanovskas un Lienes Gāteres iesniegtais 14. priekšlikums paredz izslēgt šo normu... ja saimnieciskā darbība veikta normatīvajos aktos atbilstošajā kārtībā, tad tāpat skaitās kriminālatbildība.

Manuprāt, šai normai ir jāpaliek tādai, kādu to bija paredzējis Ministru kabinets, jo pretējā gadījumā pastāv tiesvedības riski un arī interpretācijas, un šis tvērums, kad ievērojama lieluma bojājums... Es domāju, ka ievērojams lielums katram var būt izprotams citādi un atšķirīgi. Ja, veicot saimniecisko darbību, ir ievēroti visi normatīvie akti, tad saimnieciskās darbības veicējs nebūtu saucams pie kriminālatbildības.

Aicinu noraidīt 14. priekšlikumu un atstāt likuma normu, kāda tā atnāca no Ministru kabineta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Gandrīz jau ir laiks kārtējam pārtraukumam. Līdz ar to turpināsim debates pēc tā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Kolēģi, kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēršu jūsu uzmanību, ka darbu turpināsim pulksten 17.30, bet tad nevis turpināsim izskatīsim šo likumprojektu, bet ir sasaukta vēl viena Saeimas ārkārtas sēde, lai atgrieztos pie lēmuma par "airBaltic", kā arī izskatītu likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" pirmajā lasījumā.

Bet tagad vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 16 deputāti: Arvils Ašeradens, Skaidrīte Ābrama, Gundars Daudze, Jekaterina Drelinga, Mārcis Jencītis, Inese Kalniņa, Aleksandrs Kiršteins, Līga Kozlovska, Armands Krauze... Armands ir, Kristaps Krištopans... ir, Lauris Lizbovskis, Daiga Mieriņa, Antoņina Ņenaševa, Didzis Šmits, Andris Šuvajevs un Agita Zariņa-Stūre... ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 20. augusta ārkārtas sesijas sēdes turpinājums

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpinām darbu! Mēs šodien esam nenogurdināmi. Jums ir redzams... atgriežas iepriekšējās sēdes, kurā bija izsludināts pārtraukums, darba kārtība. Atsākam darbu ar to.

Esam pie 40. darba kārtības punkta, kas ir likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā".

Bijām uzsākuši debates pie 14. priekšlikuma. Atceramies – tas ir saistībā ar Eiropas Savienības normatīvu piemērošanu attiecībā uz virkni ar dabu saistītu jautājumu. Paldies par jūsu sapratni par šo raito darbu.

Debašu turpinājumā vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Faktiski ar šo priekšlikumu mēs atceļam kļūdu, kas ir iezagusies likumprojektā. Kopējais grozījumu mērķis ir stiprināt vides tiesības, pārnesot direktīvu, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību. Bet šī atruna, tieši šis priekšlikums, kas ir likumprojektā, ir kaut kas jauns un paredz indulgenci pārkāpumos pret vidi, kas tika veikti saimnieciskās darbības rezultātā ar atļauju. Tas ir pretēji direktīvas mērķiem, un to ienesa Ministru kabinetā, cik mums zināms, Zemkopības ministrijas spiediena rezultātā.

Mūsu priekšlikums nav nekas jauns tiesību sistēmā. Mūsu priekšlikums ir atcelt šo atrunu, kas ir kļūda, līdz ar to mēs faktiski turpinām esošo tiesisko regulējumu. Mums ir jāpārņem direktīva, lai mēs izvairītos no pārkāpuma procedūras. Bet ar šo jauno atrunu, kas ir kļūda, mēs neizvairīsimies no pārkāpuma procedūras, jo direktīva skaidri un gaiši pasaka: ja ir vajadzīga atļauja, tas, ka atļauja ir likumīga, neliedz pret atļaujas turētāju sākt kriminālprocesu, ja minētais atļaujas turētājs nepilda visus ar atļauju saistītos pienākumus vai citus attiecīgos juridiskos pienākumus, uz ko atļauja neattiecas. Tātad šī atruna, ko Ministru kabinets ievieš grozījumos, ir pilnīgi pretrunā ar direktīvu, ko likumprojekts it kā mēģina transponēt.

Šī atruna arī veicina nevienlīdzību. Tātad, ja jūs esat parasts atpūtnieks un nodarāt vides pārkāpumu, pret jums darbojas Krimināllikums, ja jūs esat saimnieciskās darbības veicējs, pret jums tas nedarbojas. Tā ir nevienlīdzība. Un, ja mēs šādas atrunas ieliekam arī citās tiesību normās... darba tiesībās un visur citur... tas ir absolūti neiedomājams precedents.

Satversmes 115. pants paredz, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un tas mums uzliek pienākumu rūpēties par vidi un tās saglabāšanu, nevis vājināt sistēmu. Līdz ar to šīs atrunas, kas ir Ministru kabineta ieviesta kļūda, dēļ viss likumprojekts ir bezjēdzīgs.

Mūsu priekšlikums ir pavisam vienkāršs – mēs izslēdzam šo atrunu, tādā veidā padarot direktīvas pārņemšanu jēdzīgu.

Lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Mani nedaudz pārsteidz tas, ko dzirdu saistībā ar šo normu, jo 115.¹ pants mūsu Krimināllikumā ir jau sešpadsmito gadu. Mēs dzīvojam ar šo normu jau 16 gadus, un tagad ir ierosinājums papildināt ar otro daļu. Bet tam seko apgalvojumi, ka viss ir apdraudēts, notiek traģēdija... ārprāts, kāpēc mēs to darām?!

Vēlos informēt, ka es dzirdu argumentus... un arī gribu, lai cilvēki, kuri veic saimniecisko darbību, to varētu darīt, neuztraucoties par to, ka tiks izvirzīta apsūdzība. Tas ir ļoti svarīgi. Tieši tādēļ Juridiskās komisijas sēdē mēs skaidrojām, ka pie atbildības cilvēku var saukt tikai tad, ja viņš rīkojas tīši vai aiz noziedzīgas pašpaļāvības vai nevērības. Proti, ja ir situācija, ka izdarīts attiecīgs noziedzīgs nodarījums, attiecīgās darbības dēļ radīts būtisks kaitējums, teiksim, apdraudēti savvaļas dzīvnieki vai nodarīts pāri augiem, tas nenozīmē, ka sekos atbildība. Kriminālatbildības nebūs, ja nav nodoma.

Ja jūs gribat piemērus, varu pateikt ļoti vienkāršiem vārdiem: ja notiek saimnieciskā darbība, cilvēks pilda priekšrakstus, kuri ir nostiprināti normatīvajos aktos, ievēro vispārējās prasības, rīkojas kā saprātīgs cilvēks, viņam nebūs kriminālatbildības, pat gadījumā, ja būs nodarīts kaitējums dabai, jo mēs nevaram prasīt no cilvēka, kurš veic saimniecisko darbību – varbūt makšķerē, sēņo vai veic kādas citas darbības –, lai viņš ņemtu paraugus, sūtītu uz laboratoriju un staigātu pa mežiem ar mikroskopu. Līdz ar to tas ir loģiski un saprotami.

Kur ir strīds? Vai Krimināllikumā ir jāraksta, ka saimnieciskās darbības veicējs nav saucams pie atbildības? Te ir aplamība, jo tā rakstīt nedrīkst. Uz to norādīja Latvijas Dabas fonda pārstāvji un arī Juridiskais birojs. Kāpēc tā nevar rakstīt? Tāpēc, ka, ja tā ierakstām, faktiski sanāk, ka cilvēks, kurš pat tīši veiks šīs darbības, izvilks dokumentu un teiks: es veicu saimniecisko darbību – man nav atbildības. Tā ir aplamība. Tā nedrīkst būt!

Gribu atkārtot to, ko jau teicu. Man gribētos, lai katrs cilvēks varētu mierīgi staigāt pa mežiem, veikt saimniecisko darbību, nedomājot par to, vai kāds neizvirzīs apsūdzību. Būtībā, kad mēs runājām par to Juridiskajā komisijā, jau dzirdējām, ka daži praktiķi nesaprot un piemēro likumu nepareizi. To mēs negribam pieļaut, līdz ar to gribam tādu indulgenci, ka saimnieciskajā darbībā viss ir atļauts. Tā nedrīkst būt. Manuprāt, paskaidrojošā ziņojumā, ko mēs gatavosim, ir svarīgi skaidri norādīt, ka, ja cilvēks veic saimniecisko darbību, ievēro normatīvo aktu prasības, viņš nav saucams pie atbildības, pat ja būs nodarīts kaitējums dabai. Šādā veidā var risināt jautājumu.

Atklāti sakot, nedomāju, ka saistībā ar šo priekšlikumu mums ir kaut kādas lielas domstarpības. Saturiski mēs gribam vienu un to pašu, arī tas, kurš staigā pa mežu, bauda dabu vai makšķerē, sēņo un veic saimniecisko darbību. Mēs gribam vienu un to pašu. Jautājums ir tīri juridisks – vai tas ir rakstāms Krimināllikumā ar tādu redakciju, kāda piedāvāta, vai ar citiem vārdiem, kas precīzi atbilst juridiskajai tehnikai, vai mēs to skaidrojam paskaidrojošā ziņojumā. Šis variants, kas piedāvāts, ir aplams. Dabas fonds pamatoti norādīja, ka var veikt saimniecisko darbību, kas vispār nav saistīta ar mežrūpniecību vai ko citu, un piesārņot dabu, tad demonstrēt Uzņēmumu reģistra dokumentu: mēs veicam saimniecisko darbību – mums ir atļauts. No viena grāvja otrā grāvī! Tā nedrīkst būt.

Kolēģi, mans aicinājums – padomāt, kā šo normu var izteikt. Lūdzu, uz trešo lasījumu piedāvājiet variantus, kā nostiprināt paskaidrojošā ziņojumā. Tā ir postanotācija, dokuments, kas noteic, kā piemērot likumu. Bet mēs nevaram pie katra likuma panta rakstīt tādus diezgan nesaprotamus formulējumus. Tas neder.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Kolēģi! Savulaik noziedzīgais komunistu režīms savā darbībā bija ieviesis principu, ka cilvēku varēja sodīt arī tad, ja viņš visu darīja normatīvo aktu ietvaros. Tā praktiski visu okupācijas laiku šis režīms sodīja iedzīvotājus, pat ja tie rīkojās likuma ietvaros, pasludināja par noziedzniekiem, ievietoja trakonamos.

Man ir izjūta, ka ar šo grozījumu tiek piedāvāts darīt līdzīgi. Lasot priekšlikumu, ir izjūta, ka tiesiskā paļāvība Latvijā vairs nepastāv. Un, kā jau minēja Simanovskas kundze šodien pie cita jautājuma, – viņa ir uzrakstījusi pieteikumu mikroliegumam, bet tas nav ņemts vērā... tātad, ja pēc kāda laika kāds secinātu, ka kaut kas tur varēja būt, tos cilvēkus sodītu. Un tas nav pareizi. Šī izskatās kā atriebība par to, ka kaut kur notiek kāda darbība.

Tā redakcija, kas ir šobrīd, paredz, ka, veicot saimniecisko darbību, cilvēku nevar sodīt. Tā pietiekami skaidri dod cilvēkam tiesisko paļāvību, ka pat gadījumā, ja kaut kas pēkšņi izrādīsies... viņš būs rīkojies normatīvo aktu ietvarā.

Šis nav vienkārši tehnisks vai formāls jautājums. Tas ir jautājums par tiesisko paļāvību, uzņēmējdarbības vidi... tūkstošiem cilvēku, kuri strādā lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā. Arī par tiesiski veiktu saimniecisko darbību pret viņiem var kaut kādos noteiktos gadījumos tikt uzsākts kriminālprocess. Ir jāatzīst, ka šī norma vairs nenosaka to, ka cilvēku nevar sodīt par to, ja viņš nezina, kas atrodas viņa īpašumā.

Ar likumu mēs nedrīkstam pieļaut interpretācijas iespējas. Likumam ir skaidri jānosaka indivīda tiesības bez šaubām un dažādiem pieļāvumiem. Piemērs, kurš tika skatīts komisijā... mežsaimnieks ir saņēmis normatīvajiem aktiem atbilstošu ciršanas apliecību, un, veicot atļauto darbību, tiek bojāts vai iznīcināts īpaši aizsargājams augs... Tika pausts viedoklis, ka kriminālatbildība šajā gadījumā neiestātos, jo persona objektīvi nezināja un nevarēja zināt par konkrētās dabas vērtības atrašanos teritorijā. Diemžēl mēs nezinām, kā tas darbotos praksē, toties zinām, ka tas būtu atkarīgs no konkrētā cilvēka, kurš piemēro konkrēto normu. Bet likumu nav labi piemērot, pieļaujot interpretācijas.

Ņemot vērā šo priekšlikumu, jautājums par personas atbildību tiks skatīts jau kriminālprocesa ietvaros. Bet kā pierādīt – zināja vai nezināja? Kā var pierādīt, ko cilvēks zina vai nezina? Kā vērtēt, kā, kādā veidā personai vajadzēja zināt par konkrētās dabas vērtības esību? Vai vajadzēja veikt papildu pārbaudes, iegūt papildu informāciju? Var gadīties, ka šādus jautājumus varēs atrisināt tikai tiesa. Bet cik tas būs objektīvi? Un atkal – kā pierādīt, ka cilvēks zina vai nezina? Tātad vispirms var tikt uzsākts kriminālprocess, pēc tam jāaizstāv sevi, jāpierāda, ka neesi vainīgs. Process var risināties vairākus gadus.

Kolēģi, valstij ir jānodrošina skaidra, pilnīga, savlaicīga un uzticama informācija par šo vērtību atrašanās vietu un aizsardzības režīmu. Ja personas īpašumā atrodas īpaši aizsargājamas sugas, biotopi, sēnes, ķērpji vai citas dabas vērtības, tam ir jābūt skaidri zināmam brīdī, kad tiek atļauts veikt kādas darbības. Ievērojot tiesisko paļāvību, nedrīkst cilvēkam prasīt atbildību par informāciju, kuru pati valsts nav nodrošinājusi.

Kolēģi, aicinu padomāt par to, ka pats kriminālprocess jau ir sods ar smagām sekām, jo tas nozīmē gan laika, gan finanšu resursu patēriņu un juridiskās izmaksas, arī reputācijas riskus. Praktiski tas cilvēkam apdraud visu – gan uzņēmējdarbību, gan investīciju pieejamību. Kriminālprocess rada riskus dažādu atļauju saņemšanai, medību ieroču apritei, dienestam Zemessardzē vai citām profesionālās dzīves jomām, kurās tiek prasīta nevainojama reputācija. Ar savu darbu mums ir jāveido tāds regulējums, kas saglabā tiesisko paļāvību uz Latvijas valsts izsniegtajām atļaujām un noteikumiem.

Es atbalstu atbildīgu saimniekošanu. Gribu domāt, ka dzīvoju tiesiskā valstī, kurā cilvēks drīkst paļauties uz likumu un valsts izdotajām atļaujām.

Aicinu noraidīt 14. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Svilānam.

A. Svilāns (AS).

Cienījamie kolēģi! Ministru kabineta... priekšlikums, kurš nācis laikam no Zemkopības ministrijas... tieši tāpat kā atļaut, ja kādam ir autovadītāja tiesības... tad svītrojam ceļu satiksmes noteikumus, lai varam braukt, ar ko gribam, kā gribam, kur gribam un tā tālāk, un tiekam atbrīvoti no atbildības. Der? Neder! Dabas aizsardzībā, izrādās, daudziem tas der.

Cienījamie kolēģi, Ministru kabineta piedāvātais variants faktiski ir diametrāli pretējs direktīvas burtam un garam, tāpēc aicinu atbalstīt Janas Simanovskas un Lienes Gāteres priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Negribu dzīvot policejiskā valstī, kurā likuma normas ir uzrakstītas tā, ka ierēdnim, kādam burta kalpam, šī norma ir kā saldais ēdiens. Respektīvi, atradīs uz lauka naktsvijoli vai vienalga kādu augu... tu to esi izplūkājis vai nobeidzis... par to mēs tev uztaisīsim kriminālprocesu. Tas nav normāli.

Es jau Judina kungam skaidroju – traktors ir apmēram trīs metru augstumā klīrensā, un tu fiziski nevari ieraudzīt, kas tev tur apakšā ir. Drīz jau nonāksim pie tā, ka traktoru vadītāji vienkārši nekāps traktorā, lai apgūtu kādu jaunu platību, tikai tāpēc, lai nenorautos kriminālprocesu. Kriminālprocesam ir zināmas konsekvences... kaut vai tie paši medību ieroči. Var sanākt tāda situācija, ka, ļoti, ļoti izkalpojoties un piemērojot šo normu, kādam tiks atņemti medību ieroči tikai tāpēc, ka ir uzsākts kriminālprocess, bet viņš varbūt kalpo valsts labā, ir iestājies Zemessardzē... un viņš no Zemessardzes tiks izslēgts. Un visādas citas lietas tikai tādēļ, ka ir šāda neskaidra norma. Mēs riskējam ar to, ka cilvēki pēc būtības nonāks ilgā, garā juridiskā strīdā.

Pirms šīs runas pārtraukumā sazvanījos ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru, kurš ir gatavs uzņemties līderību šī jautājuma risināšanā, ir gatavs sasaukt darba grupu, mazu konsultatīvo padomi, lai uz trešo lasījumu piedāvātu redakciju, kas atbilstu... un apmierinātu visas puses. Šinī gadījumā jautājums ir tikai par to, ka vienai pusei viss ir kārtībā, bet otra puse baidās, ka to tūlīt sodīs un kriminalizēs, jo, ticiet man, gadījumi ir un ir šie burta kalpi, kam gribas tikai un vienīgi sodīt. Un kas var būt vēl labāks, ja mēs no administratīvās atbildības pārejam uz kriminālatbildību?

Tāpēc aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Varētu piekrist Judina kunga teiktajam, ka tā rakstīt likumu nedrīkst. Likumam jābūt skaidram un saprotamam – tas ir labs likumdošanas piemērs. Konkrētajā gadījumā Ministru kabinets virzīja uz Saeimu likumprojektu, kurš izstrādāts un saskaņots ar lauksaimnieku un mežsaimnieku organizācijām, lai arī viņu intereses būtu ievērotas.

Šajā – 14. – priekšlikumā, par kuru diskutējam... pēc būtības tas ir priekšlikums, ko rakstījuši cilvēki, kuri nezina, kā veikt saimniecisko darbību. Viņiem ir ļoti skaidrs mērķis – vides aizsardzība, un es piekrītu viņu idejām, ka vide jāaizsargā. Bet ir saimnieciskā darbība, kurai regulējumu ir pietiekami daudz. Iespējams, kādam gribas attiecīgo normu izņemt arī tāpēc, ka viņi tā mīl Latvijas iedzīvotājus, ka gribētu, lai katram būtu kāds Krimināllikuma pants. Un vēl labāk, ja tur būtu cietumsods, nevis probācijas uzraudzība.

Ja runājam par konkrēto likuma pantu... kolēģi, iedomājieties – jums ir meža īpašums, un jūs esat nodomājuši... ir pienācis noteiktais mežaudzes vecums, jums ir tiesības šo mežu izcirst, jūs paziņojat par to Valsts meža dienestam un saņemat apliecinājumu, ka drīkstat to darīt. Jūs izcērtat, un izrādās, ka ir bijusi kāda īpaši aizsargājama sēņu vai ķērpju suga, kura ir iznīcināta. Judina kungs saka: nē, ja nav bijis nodoma vai noziedzīgas pašpaļāvības, tad kriminālatbildības nebūs. Bet šajā pantā nav runas par apzinātu iznīcināšanu. Šis pants paredz atbildību par iznīcināšanu, neietverot nosacījumus vainas formai. Šeit ir jebkura vaina. Un vides aktīvisti, protams, prasīs linča tiesu... Latvijā ir iznīcināta vienīgā ķērpju suga, vajag sodīt... cietumā! Nošaušana, paldies dievam, tagad vairs netiek virzīta. (Starpsauciens: "Pagaidām!")

Šajā situācijā, cienījamie kolēģi, uzņēmējam ir atļauta saimnieciskā darbība, Valsts meža dienests, kas deva piekrišanu – atļauju veikt šo konkrēto darbību –, nesaskatīja, ka tur ir kāda īpaši aizsargājama dzīvotne vai biotops, un atļāva darīt. Vai zemniekam, kurš iet pļavā un grib pļaut, vispirms jāpaaicina biologs, jāizstaigā visa pļava un jāatrod, vai tur nav kāda īpaši aizsargājama suga, lai dabūtu atļauju? Varbūt normāli ir tas, ko Eglīta kungs, man liekas, teica, – ja Dabas aizsardzības pārvaldei ir zināms, ka konkrētajā īpašumā ir kāda aizsargājama dzīvotne vai biotops, tad pārvalde paziņo zemes īpašniekam: jūsu teritorijā tas ir, un jūs to nedrīkstat aiztikt. Un būtu labi, ja vienlaikus pateiktu: jums ir tiesības saņemt kompensāciju par to, ka jūs sargāsiet šo teritoriju.

Bet dzīvē tā nenotiek. Proti, cilvēkam pašam ir jāmeklē – varbūt manā teritorijā ir kaut kas aizsargājams... Bet domāsim, ka viņi ir tie, kas ražo Latvijas labumu – lai mums uz galda būtu, ko ēst, arī lai aizsardzība Latvijai būtu. Viņi strādā un pelna. Mēs gribam uzlikt... vispirms: neuztraucieties, jums uzsāks kriminālprocesu, tas nekas, pēc kāda laika to izbeigs, jo, izrādās, jums jau tā nodoma nebija. Bet parēķiniet, cik ilgu laiku cilvēks var atrasties tādā pakārtā stāvoklī! Tas, ka viņam varbūt ir ierobežojumi kaut kur strādāt, ir reputācijas risks un viņš nevar piedalīties dažādos pārtikas piegādes iepirkumu konkursos... tas ir štrunts. Mums galvenais – formālā norma. Tad uzrakstām to normu tā, lai tā ir piedienīga!

Tāpēc aicinu kolēģus 14. priekšlikumu neatbalstīt, noraidīt. Lai paliek esošais pants, ko virzīja uz Saeimu Ministru kabinets. Savukārt, ja šis pants un vēl viens, kurā saimnieciskās darbības veicēji ir atbrīvoti no kriminālatbildības, tiek izslēgti no likuma, es aicināšu balsot "pret" likumprojektu kopumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Vēlreiz iedomāsimies šo absurdo situāciju... Īpaši aizsargājamu sugu iznīcina viena persona, un par to ir paredzēta kriminālatbildība. To pašu izdara cita persona, bet saimnieciskās darbības ietvaros, un pēkšņi kriminālatbildības vairs nav. Jūs gribat vienai grupai, kas lobē savas intereses, paredzēt īpašu regulējumu. Kā jūs to izskaidrosiet sabiedrībai, ka kriminālatbildības nav pat tad, ja ir iznīcināta īpaši aizsargājama suga vai nodarīts būtisks kaitējums pret vidi?

Tas nozīmē, ka mēs dekriminalizēsim, legalizēsim faktiski daļu no vides noziegumiem. Un šeit nav runa par kaut kādu nejaušu kļūdīšanos vai par godprātīgu personu sodīšanu, vai par atriebību, kā mūs te baida no tribīnes. Jo mēs zinām, ka kriminālatbildība neiestājas automātiski. Ir jāvērtē vaina. Ir jāvērtē apstākļi, nodarījuma raksturs, radītais kaitējums. Un to dara izmeklētājs, prokurors, tiesa. Jūs domājat, ka Latvijas vide ir labā stāvoklī? Nē, tikai 10 procenti no mūsu biotopiem ir labā kvalitātē.

Šeit jau tika pieminēts Satversmes 115. pants. Satversme uzliek mums pienākumu nevis samazināt vides aizsardzību, bet rūpēties par vides saglabāšanu un uzlabošanu. Šos konkrētos grozījumus mēs skatām tāpēc, ka mums ir jāievieš Eiropas Savienības direktīva. Un direktīvas mērķis ir stiprināt cīņu pret vides noziegumiem, nevis radīt jaunus izņēmumus no atbildības. Jā, mēs varam un mums vajag iestāties un aizsargāt godprātīgus lauksaimniekus, mežsaimniekus un citus uzņēmējus no nepamatotas vajāšanas, bet to nedrīkst darīt, pilnībā atbrīvojot no kriminālatbildības par īpaši aizsargājamu sugu un biotopu iznīcināšanu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt 14. – manu un deputātes Janas Simanovskas priekšlikumu, kā to atbalstīja Juridiskā komisija. Un ar to mēs labojam Ministru kabineta kļūdu un atgriežam atpakaļ likuma redakciju, kas jau gadiem ir spēkā.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Es uzmanīgi klausījos. Es redzu... mēs mēģinām viens otram kaut ko pierādīt. Bet tad, kad klausījos, piemēram, to, ko stāstīja Kūtra kungs, es piekritu tam, ko viņš runā. Jautājums ir par juridisko tehniku, kā sasniegt mērķi, ko mēs visi gribam sasniegt. Un tie mērķi ir divi – aizsargāt dabu un ļaut cilvēkiem mierīgi dzīvot, ja viņi veic saimniecisku darbību, makšķerē, sēņo un veic citas darbības.

Es balsošu "pret", es sapratu, daži balsos... es atvainojos, balsošu "par" izslēgšanu. Citi balsos par to, lai norma paliktu. Bet būtībā šis balsojums neko nemainīs. Uz trešo lasījumu mums būs jāstrādā, lai abus mērķus sasniegtu. Un mana pirmā ideja, kā es jau teicu, – paskaidrojošajā ziņojumā, faktiski komentārā... saistoša komentāra veidā skaidrot.

Ir otra iespēja. Mēs varam tieši ierakstīt: ja cilvēks rīkojās saprātīgi, ievēroja likuma priekšrakstus, viņš nav saucams pie atbildības. Arī tāds risinājums var būt. Bet, kolēģi, es aicinu virzīties uz priekšu un pieņemt lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Kolēģi, es atnācu atbildēt uz dažiem iebildumiem, ko es saklausīju. Tātad tas, ko es dzirdēju arī no Kūtra kunga, ka šī priekšlikuma rakstītāji neko nesaprot no saimnieciskās darbības veikšanas.

Pievērsiet uzmanību, kāds ir mūsu priekšlikums. Mūsu priekšlikums ir pavisam vienkāršs – izslēgt likumprojekta 21. pantā iekļauto likuma 115.² pantu. Pavisam vienkāršs priekšlikums. Un ar šo priekšlikumu mēs labojam Ministru kabineta kļūdu. Ministru kabinets bija tas, kas atnesa šo, varētu teikt, brāķi, sabojājot direktīvas pārnešanu. Līdz ar to pieturēsimies pie juridiskās precizitātes.

Mēs nevaram vājināt savas tiesības, savas vides tiesības. Jo, ja mēs runājam par paļāvību uz likumiem, ikvienam no mums ir paļāvība uz likumiem, ka mūsu vide ir tīra. To mums garantē Satversme. Tātad sanāk, ka mēs pēkšņi izdomājam Satversmi neievērot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam otro reizi.

J. Eglīts (NA).

Kolēģi! Klausoties Judina kungu, man ļoti patika tas, ka arī viņš atzina – šī norma šobrīd nav ideāla un būtu jāparedz regulējums tā, ka cilvēkam ir tiesiskā paļāvība, ka viņš var paļauties uz valsts izdotu atļauju, ka viņš var veikt šo darbību, ja valsts ir izdarījusi...

Bet, Judina kungs, es arī jūs aicinu šobrīd noraidīt šo priekšlikumu un uz trešo lasījumu sagatavot tādu redakciju, kā jūs redzat. Jo paļauties uz to, ka trešajā lasījumā kaut ko var iebalsot būtisku... pagaidām tā ļoti reti kad ir izdevies. Tāpēc nevajag veidot juridiskus brāķus. Noraidām šobrīd šo priekšlikumu!

Jā, Ministru kabinets ir atnesis šo priekšlikumu ne jau tāpēc, ka tādas situācijas nav bijušas, bet, kā jau es teicu, tāpēc, ka ir daži cilvēki, kas uzskata, ka viņi ir pārāki, un viņi grib sodīt arī tos, kas strādā likuma ietvaros.

Nevajag to pieļaut! Noraidām priekšlikumu un ejam trešajā lasījumā! Gatavojam citu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā Svilāna kungam ir kas piebilstams?

A. Svilāns. Komisijā 14. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputāšu Janas Simanovskas un Lienes Gāteres priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 46, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Svilāns. 15. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Svilāns. 16. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis ir līdzīgs priekšlikums, ko izstrādājusi Juridiskā komisija, balstoties uz, protams, izskanējušajām domām, ka arī šeit būtu jāparedz izslēgt ārā no likumprojekta pantu, kas atbrīvo personu no kriminālatbildības par invazīvo svešzemju sugu audzēšanu. Šeit ir pamatpants, kurš paredz atbildību. Pēc būtības ir uzrakstīts labi, jo te ir runāts par apzinātu gan ievešanu, gan selekciju. Tātad sarakstīts viss ir okay.

Bet sakiet, lūdzu, ko darīs kāds aktīvs censonis, kurš redzēs, ka kādam cilvēkam viņa zemes gabalā aug latvānis? Vai tā ir apzināta audzēšana? Sakiet, lūdzu, vai šis latvānis tur aug apzināti vai neapzināti no cilvēka viedokļa? Viņš ir atbildīgs par to, ka tur aug? Tātad pēc likuma panta sanāk, ka viņa teritorijā ir invazīvā suga un viņš par to ir krimināli sodāms.

Konkrētais likuma pants, ko piedāvāja Ministru kabinets, saka tā, ka nesauc pie atbildības, ja persona ir veikusi darbības, lai ierobežotu invazīvas svešzemju sugas izplatību. Ja viņš strādā, ja viņš ir mēģinājis iznīcināt, tad pie atbildības nevajadzētu saukt. Un, manuprāt, tā ir šī panta jēga. Tāpēc es aicinātu nepiekrist 16. priekšlikumam, to noraidīt un saglabāt Krimināllikumā Ministru kabineta piedāvāto redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Īsi iz dzīves. Vienai Zemnieku saeimas biedrei ir īpašums (15 hektāri), kuru var appļaut tikai pēc 15. jūnija. Respektīvi, bioloģiski vērtīgais zālājs. Šajā īpašumā aug zeltslotiņa. Ko nozīmē 15. jūnijs? To, ka, pļaujot pēc 15. jūnija, šī zeltslotiņa ir izziedējusi.

Un otrais nosacījums ir tāds, ka šī nopļautā zāle ir jāsavāc. Tas nozīmē, ka izziedējusī zeltslotiņa kopā ar pārējo zāli ir jātransportē nost no lauka. Tas nozīmē, ka sēklas ir attīstījušās un šī ir transportēšana. Tas nozīmē – krimināls. Tātad šeit mēs veidojam kārtējo kolīziju. Iespēja kādam atkal kādu sodīt. Padomājam par to!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Principā ļoti līdzīga situācija kā ar iepriekšējo, ka visi runā... iepriekšējo priekšlikumu. Visi runā pareizi, bet nepievērš uzmanību tam, kas rakstīts likumā.

Manā skatījumā, ja kādā vietā aug invazīvs augs vai ir kaut kādi spāņu kailgliemeži un cilvēks pilda normatīvo aktu priekšrakstus, bet viņš nevar visus tos kailgliemežus salasīt, nevar pilnīgi iznīcināt invazīvās sugas, viņš nav vainīgs, viņš nav saucams pie atbildības. Tas ir loģiski. Un jautājums... teikt viņam – tev jādara vairāk, kāpēc joprojām tev kaut kas aug? – nav pareizi.

Bet saistībā ar šo priekšlikumu es lūdzu ņemt vērā, ka Juridiskais birojs aicināja izvērtēt attiecīgās normas nepieciešamību. Un, ja jūs paskatīsieties tieši pantā, varat redzēt, kas tur rakstīts. 115.⁴ pantā, uz kuru atsaucās, rakstīts: atbildība ir paredzēta, ja ir radīts būtisks kaitējums. Un tālāk nākamajā pantā paredzēts ierakstīt: ja nav būtiska kaitējuma, nav atbildības. Nu, tas ir apmēram tā, ka, ja cilvēks kaut ko nozaga, viņu saucam pie atbildības par zādzību. Un nākamajā pantā rakstīt: ja viņš tomēr nenozaga, tad atbildības nebūs. Nu, neraksta tādā veidā Krimināllikuma normas. Arī citus likumus tā neraksta, jo juridiskā tehnika nedrīkst būt tāda.

Ko mēs gribam panākt šajā gadījumā? Mēs gribam panākt – ja ir invazīvās sugas, lai nebūtu kriminālatbildības tādēļ, ka tās ir. Mēs negribam, lai cilvēkam tiktu pārmests, ka viņš neizdarīja vēl kaut ko vairāk, ko viņš varbūt pat nevarēja izdarīt. Tas ir pareizi, bet šos mērķus vajadzētu sasniegt ar juridiski korektiem paņēmieniem. Šis priekšlikums nav veiksmīgi formulēts, maigi sakot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Nu, protams, šis priekšlikums saistībā ar to, ja kādam aug tas latvānis viņa zemē un ja šķiet, ka varbūt tas nenodara lielu kaitējumu... Bet no savas pieredzes varu pateikt, ka diemžēl viens latvānis, ja tas laikus netiek izravēts, nopļauts, varbūt pat izrakts, diemžēl ļoti ātri – pāris gadu laikā – var izdarīt ļoti lielu kaitējumu. Tāpēc par šo problēmu mums noteikti ir jārunā un jāmeklē risinājumi.

Bet, ja mēs runājam par šo, 16., un pirms tam 14. priekšlikumu, kas saistās ar kriminālatbildību, man šķiet, ka gluži nepietiks ar to, ko Judina kungs saka, kā jūs teicāt – pēcanotācija jeb skaidrojuma raksts. Man šķiet, ka Juridiskajai komisijai patiešām šis jautājums ir pamatīgi jāizdiskutē un jānāk uz trešo lasījumu ar skaidru risinājumu, kurā šīs abas divas puses var salāgot. Un lai mēs varam trešajā lasījumā daudzmaz vienprātīgi to apstiprināt, jo šobrīd, es teikšu godīgi, arī manā frakcijā ir diametrāli pretēji viedokļi. Man šķiet, ar šādu likumprojektu mēs vienkārši nevaram iet tālāk.

Vēl vairāk – es teikšu... Ja pareizi saprotu, priekšlikumu iesniegšanai uz likumprojekta trešo lasījumu ir paredzētas piecas dienas. Es aprunājos arī ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru un pats arī lūgšu šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu nedaudz pagarināt – vismaz līdz augusta beigām, apmēram uz 10 dienām. Cik saprotu, ministrs ir gatavs nākt palīgā vai vismaz nākt talkā un šo mediācijas darbu veikt, lai uz trešo lasījumu mēs panāktu tādu likumprojektu, ko, kā jau teicu, varētu arī lielākā vienprātībā apstiprināt, jo šobrīd, piedodiet, veidojas pilnīgs haoss.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Svilāns. Tātad 16. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 31, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Svilāns. 17. – deputāta Andreja Svilāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Svilāns. 18. – pēdējais – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Svilāns. Tātad esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 1325/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 34, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Svilāns. Termiņš bija piecas dienas, tātad līdz 2026. gada 25. augustam.

Sēdes vadītāja. Jūs tātad sakāt – 25. augusts?

A. Svilāns. Tas bija komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Jā, jā, es saprotu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Es jau pirms tam aicināju pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz 10 dienām, bet, lai būtu skaisti, tad – 31. augusts. 11 dienas faktiski sanāk.

Sēdes vadītāja. 31. augusts. Labi.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Piekrītu Viļuma kunga priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Labi, tad mums ir jābalso, sākot ar tālāko... priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 31. augustu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Tātad priekšlikums ir atbalstīts, un priekšlikumi šim likumprojektam uz trešo lasījumu iesniedzami līdz šā gada 31. augustam. Paldies, kolēģi.

Turpinām darbu, izskatot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" otrajā lasījumā.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Cienījamie kolēģi! Šis ir saistītais likumprojekts, tātad "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"".

Ir saņemts viens – Juridiskās komisijas priekšlikums. Proti, izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Svilāns. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Svilāns. Juridiskās komisijas priekšlikums bija piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, tie ir divi saistītie likumprojekti. Es domāju, ka ir svarīgi, lai būtu tāds pats termiņš, proti, 31. augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums ir jābalso, sākot ar tālāko.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 31. augusts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 31. augustam. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 1381/Lp14) otrajā lasījumā.

Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Tātad, kolēģi, šī būs tā pakotne, kurā ir 13 normatīvie dokumenti. Tādēļ es pateikšu tikai pie pirmā, kas ir pats jumta likumprojekts, un pēc tam ar pārējiem...

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 12. augusta sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā". Atgādinu, ka mērķis ir veicināt valsts pārvaldes resursu racionālu izmantošanu un birokrātiskā sloga mazināšanu, nodrošinot vienotu un efektīvu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, vienlaikus stiprinot patērētāju, kuri ir finanšu pakalpojumu saņēmēji, tiesību aizsardzību, nododot attiecīgās Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkcijas Latvijas Bankai.

Tātad pie pirmā likumprojekta esam saņēmuši 56 priekšlikumus... 53 priekšlikumus, es atvainojos. Daļa no tiem ir tehniski, daļa – ko komisija arī neatbalstīja.

1. ... vienu acumirkli... 1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 2. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 3. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 5. – deputāta Eglīta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Drošs paliek nedrošs – es palūgšu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, deputāti neiebilst.

J. Eglīts. Mēs nepārtraukti runājam par valsts budžetu un šķietami meklējam finansējumu kritiskām nozarēm, tad šobrīd ar šiem saviem priekšlikumiem... un es arī pieminu, ka runāju par visiem... ir atrasta nauda, un tie ir vismaz 1,8 miljoni eiro valsts budžetā, ko šobrīd varam novirzīt sporta fondam, mūsu bērnu izglītībai vai veselības aprūpei, bet mēs šo naudu vienkārši negribam paņemt. Tā vietā mēs pieļaujam situāciju, ka šie visi līdzekļi paliek pelēkajā zonā, un mēs runājam patiesībā par anormālu peļņu – līdz pat 70 procentu apmērā –, kas tiek gūta uz finansiālās grūtībās nonākušu cilvēku rēķina.

Veikt šo finanšu sektora reformu un neizdarīt visu līdz galam nav nedz saprātīgi, nedz atbildīgi pret mūsu valsts iedzīvotājiem. Lai patiesi sasniegtu mūsu reformas mērķi – izveidotu vienotu un integrētu finanšu pakalpojumu uzraudzības sistēmu –, ir nepieciešams sakārtot arī kredītu starpnieku darbības tiesisko regulējumu.

Šobrīd likums prasa reģistrēties tikai tiem starpniekiem, kuri darbojas ar hipotekārajiem kredītiem. Savukārt tie, kuri ir starpnieki patēriņa vai distances kredītiem, darbojas pilnīgi savā nodabā, nekur nereģistrējoties. Pēc būtības tie nav starpnieki, tie ir augļotāji. Viņi piesaista klientus, apkopo datus, tieši ietekmē patērētāja izvēli, taču faktiski neuzņemas nekādu atbildību nedz pret kredītņēmēju, nedz kredītdevēju. Veiksmīga darījuma gadījumā viņi vienkārši paņem savu daļu un pazūd, atstājot cilvēku viens pret vienu ar viņa parādsaistībām. Šāda situācija rada nevienlīdzīgus nosacījumus tirgū un liedz iegūt patiesu pārskatu par kreditēšanas nozari.

Ja kādam šķiet, ka es runāju pārspīlēti, piedāvāju paskatīties uz nozares vadošo uzņēmumu finanšu rādītājiem. Skaitļi runā paši par sevi. Trīs lielāko kredītu starpnieku kopējais apgrozījums ir 10,2 miljoni eiro, bet kopējā peļņa pārsniedz 4,5 miljonus eiro. Vēl kliedzošāks ir piemērs, ka ar 4,75 miljonu apgrozījumu uzņēmums ir guvis 3,41 miljona eiro tīro peļņu. Šī peļņa nav normāla, tā pārsniedz 70 procentus, un tā netiek radīta no zila gaisa, tā netiek radīta ražojot vai... veidojot pievienoto vērtību. Tā tiek izņemta no to cilvēku kabatām, kuriem bieži vien vairs nav citas izejas kā vien izmantot šos kredītu starpniekus, lai kaut cik nedaudz vēl kādu brīdi elpotu. Kredītu starpniecība ir kļuvusi par ārkārtīgi ienesīgu biznesu, un tam būtu vajadzīga adekvāta uzraudzība. Un ir jābūt valstij, kas ir spējīga šo... un šim uzņēmumam, kas nodarbojas ar kredītu starpniecību, ir jābūt spējīgam par šo uzraudzību valstij segt izdevumus.

Ar saviem priekšlikumiem es piedāvāju noteikt pienākumu saņemt licenci visiem kredītu starpniekiem neatkarīgi no to piedāvātā kredīta veida – hipotēkas, distances vai patēriņa kredīta. Tas nebūtu tikai formāls process. Tas ir nopietns solis, izvērtējot šīs prasības attiecībā uz profesionālo kompetenci, reputāciju, vai pastāv iekšējās kontroles sistēma, profesionālā darbība un civiltiesiskā apdrošināšana un, protams, valsts nodevas nomaksa.

Vienreizēja licences valsts nodeva varētu būt 150 tūkstoši eiro, ikgadējā uzraudzības maksa – 30 tūkstoši eiro. Sakārtojot šo un paliekot aptuveni 12 spēlētājiem, valsts budžeta ieņēmumi no šīm licencēm pieaugtu no esošajiem 33 tūkstošiem eiro līdz 1,8 miljoniem. Ikgadējie ieņēmumi pieaugtu no 16 500 eiro līdz 360 ... eiro. Šī ir nauda, ko mēs beidzot varētu ieguldīt sabiedrības vajadzībās – sporta fondā, izglītībā, medicīnā –, nevis atstāt vienkārši karājoties gaisā.

Ar saviem priekšlikumiem es piedāvāju gana skaidrus noteikumus. Līdz 2027. gada 31. decembrim uzraudzību un licencēšanu veiktu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Apzinot tirgu, ieviešot sistēmu, no 2027. gada 1. jūlija strādāt drīkstētu tikai licencēti komersanti. No 2028. gada 1. janvāra šo sistēmu savā uzraudzībā pārņemtu Latvijas Banka.

Kolēģi, nav pamatoti ļaut būtiskai finanšu tirgus daļai darboties ārpus likuma rāmjiem, lobējot augļotāju intereses un pieļaujot milzīgu peļņu uz neaizsargātu iedzīvotāju rēķina. Mums ir iespēja šo naudu ne tikai iegūt, bet arī novirzīt tām vajadzībām, kas mums ir nepieciešamas.

Tāpēc aicinu atbalstīt manus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Jāņa Eglīta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 59, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai jūs pareizo numuru nosaucāt?

A. Vīksna. 8. – deputāta...

Sēdes vadītāja. Tā, pagaidiet... 7. Jā, 5. mēs noraidījām. 6. – atbalstīts. 7., kas nav atbalstīts, un tam mēs piekrītam.

A. Vīksna. 8. – deputāta Eglīta priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Jāņa Eglīta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 58, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 9. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – deputāta Eglīta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputāta Jāņa Eglīta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 56, atturas – 2.

Krauzes kungs, jums ir kas piebilstams?

Paldies.

A. Vīksna. 11. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 13. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 14. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 15. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 16. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 17. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 18. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 19. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 20. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 21. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 22. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 23. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 24. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 25. – deputāta Kristapa Krištopana priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Lūdzu apvienot visus man pieejamos laikus.

Sēdes vadītāja. Septiņas minūtes jūsu rīcībā.

K. Krištopans. Nē (Smejas.), es neaizņemšu vairāk kā vienu minūti.

Šī likumprojekta problēma ir tajā, ka esošā redakcija vienai institūcijai uztic gan licencēšanu, uzraudzību, sankciju piemērošanu, gan iesaisti tā paša tirgus dalībnieka individuālajos strīdos.

Tas, ko piedāvāju, ir prakse, kāda ir Īrijā, Polijā, arī Anglijā, – ka varētu izveidot tā saucamo ombudu, kas ir sinonīms vārdam "tiesnesis" vai "arbitrs", kas tiktu pilnībā finansēts no nozares. Un civilstrīdus, kas būtu līdz 5000 eiro, faktiski risinātu šis ombuds. Tā lēmums būtu saistošs nevis patērētājam, bet šinī gadījumā kredīta izsniedzējam, un, ja patērētājs ir neapmierināts ar lēmumu, viņam vienmēr ir opcija vērsties tiesā.

Man secīgi ir vēl četri priekšlikumi. (Šķirsta izdrukas.) Vairāk es jūsu laiku neaizkavēšu. Zinu, ka atbalstu šiem priekšlikumiem negūšu, bet, manuprāt, šī ir laba ideja. Esmu to jums prezentējis. Kas zina, varbūt nākamajā sasaukumā mēs pie tās eventuāli atgriezīsimies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Krištopana kungs, prasāt balsojumu? (Dep. K. Krištopans: "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputāta Kristapa Krištopana iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 43, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 26. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 27. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 28. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 29. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 30. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 31. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 32. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 33. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 34. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 35. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 37. – deputāta Kristapa Krištopana priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 38. – deputāta Kristapa Krištopana priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 39. – deputāta Kristapa Krištopana priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 40. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 41. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 42. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 43. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 44. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 45. – deputāta Jāņa Eglīta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 46. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 47. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 48. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 49. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 50. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 51. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 52. – deputāta Jāņa Eglīta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 53. – deputāta Kristapa Krištopana priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. Paldies. Izskatīti visi priekšlikumi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 1381/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. 31. augusts.

Sēdes vadītāja. 31. augusts. Visi piekrīt. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds paziņojumam deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvjiem lūgums tikties šodien 431. telpā – šīs ēkas ceturtajā stāvā. Uz ceturto stāvu jābrauc ar liftu. Tiekamies tur uz komisijas sēdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja 431. telpa. Ieteikts lifts, kas ir pie mazajām marmora kāpnēm.

Godātie kolēģi, vārds Saeimas sekretāram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies deputāti: Arvils Ašeradens, Skaidrīte Ābrama, Raimonds Bergmanis, Edmunds Cepurītis, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Igors Judins, Inese Kalniņa, Aleksandrs Kiršteins, Līga Kļaviņa, Kristaps Krištopans... Kristaps ir, Ainars Latkovskis, Lauris Lizbovskis, Ingmārs Līdaka, Linda Matisone, Daiga Mieriņa, Antoņina Ņenaševa, Jānis Skrastiņš, Didzis Šmits, Andris Šuvajevs, Jānis Vucāns un Agita Zariņa-Stūre. Agitu redzu, Latkovskis... ar kaut kur nebija? (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 19.15 – 15 minūtes.

(Pārtraukums.)

Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 20. augusta ārkārtas sesijas sēdes turpinājums

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Turpinām darbu!

Likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" mēs izskatījām.

Nākamais – likumprojekts "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā", otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 12. augusta sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā".

Saņemti divi priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsaucieni.)

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tiek prasīts balsojums par 2. priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Vīksna. 31. augusts.

Sēdes vadītāja. 31. augusts. Visi piekrīt. Paldies.

Kā nākamo izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" otrajā lasījumā.

Vārds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājai Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 12. augusta sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".

Saņemti divi priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. 31. augusts.

Sēdes vadītāja. Visi piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" otrajā lasījumā.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 12. augusta sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā".

Saņemti divi priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 22, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Vīksna. 31. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā" otrajā lasījumā.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 12. augusta sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā".

Saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – deputāta Šuvajeva priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Vīksna. 31. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" otrajā lasījumā.

Saņemti 16 priekšlikumi.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 12. augusta sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā".

Saņemti 16 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atsaukts.

2. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atsaukts.

3. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītāja. Jā.

A. Vīksna. 5. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Viesturam Vitovskim.

V. Vitovskis (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šodien izskatām likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā".

Likumprojektā ir vairāki jautājumi, bet es vēlos pievērsties īpaši vienam – ilgstoši neizmantotiem līdzekļiem, kas paliek banku kontos pēc tam, kad banka pēc savas iniciatīvas ir izbeigusi darījuma attiecības ar klientu. 2025. gada sākumā Latvijas kredītiestādēs bija vairāk nekā 39 tūkstoši šādu kontu, kuros kopā atradās gandrīz 27 miljoni eiro.

Jautājums ir vienkāršs – ko ar šo naudu darīt, ja cilvēks gadiem neko nedara, faktiski ir pametis šos naudas līdzekļus? Pašlaik likumā nav pietiekami skaidra regulējuma šādai situācijai. Bankai ir jāuztur konti, jāuzskaita līdzekļi, jānodrošina to administrēšana, bet nauda gadiem nepiedalās ekonomiskajā apritē.

Mēs piedāvājam skaidru risinājumu – ja banka pēc savas iniciatīvas ir izbeigusi darījuma attiecības ar klientu un pēc konta slēgšanas bankas rīcībā paliek klienta līdzekļi, klientam tiek dots piecu gadu termiņš, lai šo naudu pieprasītu. Ja piecu gadu laikā cilvēks savas tiesības neizmanto, prasījuma tiesības izbeidzas un līdzekļi kļūst par valstij piekritīgu bezīpašnieka mantu. Tas nav mehānisms, ar kuru valsts vienkārši atņem cilvēkam viņa naudu. Tas ir mehānisms, ar kuru tiek noteikts skaidrs tiesiskais risinājums situācijā, kas līdz šim varēja turpināties bezgalīgi.

Īpašuma tiesības aizsargā Satversmes 105. pants, tāpēc ir paredzēta virkne drošības mehānismu: jau minētais piecu gadu termiņš, regulāra kontrole, informēšana par iespēju saņemt naudas līdzekļus un sešu mēnešu pārejas periods. Turklāt šī kārtība nav attiecināma uz fiziskajām personām, kuras ir Latvijas rezidenti. Tas ir būtisks drošības mehānisms, lai šāds regulējums netiktu piemērots cilvēkiem, kuru identitāte un saikne ar Latviju ir skaidri nosakāma.

Šis nav jautājums tikai par banku administratīvo slogu, tā ir arī finanšu sistēmas caurskatāmības un valsts drošības problēma. Mēs veidojam arvien stingrāku sistēmu, lai finanšu sistēma netiktu izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, terorisma un proliferācijas finansēšanai. Tāpēc arī šādām ilgstoši pamestām attiecībām ir nepieciešams skaidrs tiesisks beigu punkts.

Nākamais jautājums – ko darīt ar līdzekļiem, kas nonāktu valsts rīcībā? Šajā gadījumā paredzēts 11 miljonus eiro novirzīt Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidei. Manuprāt, tas ir būtisks signāls. Šie līdzekļi netiek vienkārši ieskaitīti kopējā budžetā, tie tiek novirzīti konkrētam sabiedrības drošības mērķim – bērnu un jauniešu drošībai, noziedzīgu nodarījumu prevencijai un personu rehabilitācijai. Tātad loģika ir ļoti skaidra – mēs sakārtojam tiesiski nenoteiktu situāciju, dodam cilvēkiem pietiekami ilgu laiku rīkoties, samazinām banku nevajadzīgo administratīvo slogu un līdzekļus, kas pēc tam nonāk valsts rīcībā, izmantojam konkrētam sabiedrības drošības mērķim.

Godātie kolēģi! Jautājums nav par to, vai valstij vajadzētu vienkārši paņemt kāda cilvēka naudu. Ir jautājums, vai mēs vēlamies bezgalīgi uzturēt tiesisku nenoteiktību par miljoniem eiro, kas gadiem ilgi netiek izmantoti. Tiesiskā valstī termiņiem ir nozīme. Arī bezdarbībai noteiktos gadījumos var būt juridiskas sekas. Valstij ir pienākums esošos resursus sabiedrības interesēs izmantot atbildīgi.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Pēc īpašās institūcijas "Naukšēni" likvidēšanas tik tiešām ilgstoši esam situācijā, kad saprotam, ka ir nepieciešama šāda bērnu un jauniešu māja, kurā bērniem 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā tiek nodrošināts atbalsts, lai viņi kļūtu par sabiedrības locekļiem. Šādiem bērniem šobrīd Latvijā nav vietas.

Bērnu un jauniešu drošā māja ir tiešām...

Sēdes vadītāja. Lībiņas-Egneres kundze, vai jūs pie šī likumprojekta...

I. Lībiņa-Egnere. Jā, šis ir par šo likumprojektu... par to, kur tiks izmantoti līdzekļi. Paldies.

Tieši šim nolūkam līdzekļus nav bijis iespējams atrast. Tieslietu ministrija kopā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju un Finanšu ministriju ilgi ir strādājusi pie tā, lai no kontiem, kuros tik tiešām ilgstoši noguldīti līdzekļi, mēs varētu novirzīt šo naudu.

Sākotnēji Latvijas Darba devēju konfederācija nevēlējās šo likumprojektu saskaņot, līdz ar to tas ilgu laiku nav redzējis dienasgaismu. Tiešām esmu pateicīga, ka šobrīd tas ir iesniegts kā priekšlikums šajā likumprojektā un mēs varam saprast, ka nākotnē Bērnu un jauniešu drošajai mājai būs būt. Tā diemžēl nevarēs atrasties Jūrmalā, jo Jūrmalas pilsētas dome bija pret to. Nevēlami bērni Jūrmalai nav vajadzīgi. Šī māja, visticamāk, būs tajā nekustamajā īpašumā, kas ir Tieslietu ministrijas rīcībā bijušā... Brasas... rajonā.

Bet tik tiešām ar šiem līdzekļiem, ja mēs spētu... mēs varētu šādu māju radīt. Tieslietu ministrija ir izpētījusi Lielbritānijas, Igaunijas un citu valstu pieredzi, kā bērnus atgriezt sabiedrībā.

Lūdzu... atbalstot šo priekšlikumu – šo līdzekļu novirzīšanu nākotnē Bērnu un jauniešu drošajai mājai –, mēs tik tiešām darīsim kaut ko reāli labu, un tas būtu Saeimas ieguldījums tajā, lai pēc šī ilgā perioda, kad "Naukšēnus" esam Saeimā likvidējuši, bet neko jaunu neesam radījuši, rastu iespēju šiem bērniem palīdzēt.

Lūdzu atbalstīt šo tieslietu ministra priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 8. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tieši tā.

A. Vīksna. 9. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atsaukts.

10. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atsaukts.

11. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 12. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 13. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atsaukts.

14. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atsaukts.

15. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 16. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atsaukts.

Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. 31. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā" otrajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 12. augusta sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā".

Saņemti divi priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. 31. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" otrajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 12. augusta sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā".

Saņemti 11 priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 4. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 5. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 8. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 10. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Un 11. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. 31. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Reklāmas likumā" otrajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 12. augusta sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Reklāmas likumā".

Saņemti seši priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra Kučinska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Reklāmas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 25, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. 31. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" otrajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 12. augusta sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā".

Saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Piekrītam.

A. Vīksna. 2. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītāja. Jā.

A. Vīksna. 3. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atsaukts.

4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atsaukts.

7. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atsaukts.

8. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atsaukts.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. 31. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" otrajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 12. augusta sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā".

Saņemti divi priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 24, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. 31. augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies, piekrītam.

Tagad izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" otrajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 12. augusta sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā".

Saņēmām sešus priekšlikumus.

1. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Nē.

Uzsākam debates.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Viesturam Vitovskim. Nē. Tiek atsaukts.

Tātad deputātiem nav iebildumu pret 1. priekšlikumu. Tas tiek atbalstīts.

A. Vīksna. Tālāk. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. 6. – tieslietu ministra Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Vīksna. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 26, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. 31. augusts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā" otrajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 12. augusta sēdē izskatīja un atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā".

Saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 27, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Vīksna. 31. augusts.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Liels paldies komisijai un tās priekšsēdētājai par ziņojumiem.

Līdz ar to esam izskatījuši visus šīs ārkārtas sesijas sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 23 deputāti: Arvils Ašeradens, Skaidrīte Ābrama, Raimonds Bergmanis, Inga Bērziņa... Inga ir, Andris Bērziņš, Edmunds Cepurītis, Gundars Daudze, Dāvis Mārtiņš Daugavietis... redzu, Mārcis Jencītis, Inese Kalniņa, Aleksandrs Kiršteins, Ainars Latkovskis, Lauris Lizbovskis, Ingmārs Līdaka, Linda Matisone, Daiga Mieriņa, Antoņina Ņenaševa, Inga Priede, Jānis Skrastiņš, Didzis Šmits, Andris Šuvajevs, Jānis Vucāns un Agita Zariņa-Stūre... redzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Liels paldies.

Līdz ar to šodienas ārkārtas sesijas Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

Līdz ar to pēc konsultācijām ar frakciju vadītājiem šodienas darbu noslēdzam. Mums ir palikuši vēl daži izskatāmi jautājumi no jūlija sēdes, bet tas tad paliks septembrim. Paldies visiem par šodienas darbu. Lai labs vakars!

Atgādinu, ka tiekamies rīt pulksten 12.00 uz Saeimas svinīgo sēdi par godu 21. augustam. Pirms tam pulksten 11.00 pie Brīvības pieminekļa ir ziedu nolikšanas ceremonija. Ceru visus redzēt jau tur.