
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 3 Pēdējās nedēļas laikā 32 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 448
Rīgā 2026. gada 4. augustā (prot. Nr. 42 16. §)
Par Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma
31. panta pirmās daļas 2. punktu
1. Pasaules Veselības asamblejā 2005. gada 23. maijā pieņemtie Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi ar 2014., 2022. un 2024. gadā izdarītajiem grozījumiem ar šiem noteikumiem tiek pieņemti un apstiprināti.
2. Saskaņā ar Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 4. pantu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir nacionālais kontaktpunkts un nacionālā iestāde Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu īstenošanai Latvijā.
3. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumus Nr. 417 "Par Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 104. nr., 2016, 130. nr.).
Ministru prezidents A. Kulbergs
Veselības ministrs H. Abu Meri
STARPTAUTISKIE VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS NOTEIKUMI (2005)
I DAĻA. DEFINĪCIJAS, MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA, PRINCIPI UN ATBILDĪGĀS IESTĀDES
1. pants. Definīcijas
1. Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos (turpmāk tekstā – "SVAN" vai "Noteikumi") lietotie termini:
"skartais" apzīmē personas, bagāžu, kravu, konteinerus, transportlīdzekļus, preces, pasta pakas vai cilvēku mirstīgās atliekas, kuras ir inficētas vai piesārņotas vai kurās ir sabiedrības veselību apdraudošu infekciju vai piesārņojuma avoti;
"skartā zona" apzīmē konkrētu ģeogrāfisko atrašanās vietu, kurai PVO saskaņā ar šiem noteikumiem ir ieteikusi veselības aizsardzības pasākumus;
"lidaparāts" ir lidaparāts, kas veic starptautisku reisu;
"lidosta" apzīmē jebkuru lidostu, kurā pienāk vai no kuras iziet starptautiski avioreisi; transportlīdzekļa "pienākšana" ir:
a) jūras kuģa gadījumā – pienākšana vai pietauvošanās noteiktā ostas vietā,
b) lidaparāta gadījumā – ielidošana lidostā,
c) starptautiskā reisā esoša iekšzemes navigācijas kuģošanas līdzekļa gadījumā – pienākšana iebraukšanas vietā,
d) vilciena vai autotransporta līdzekļa gadījumā – pienākšana iebraukšanas vietā; "bagāža" ir ceļotāja personiskās lietošanas priekšmeti;
"krava" ir transportlīdzeklī vai konteinerā pārvadājamās preces;
"kompetentā iestāde" ir iestāde, kas ir atbildīga par veselības aizsardzības pasākumu īstenošanu un piemērošanu saskaņā ar šiem noteikumiem;
"konteiners" ir transportlīdzekļa aprīkojuma priekšmets, kas ir:
a) pastāvīgi izmantojams un pietiekami izturīgs, lai to varētu izmantot atkārtoti,
b) īpaši projektēts, lai atvieglotu preču pārvadājumus, izmantojot vienu vai vairākus transporta veidus, bez minēto preču pārkraušanas,
c) aprīkots ar ierīcēm tā vieglai pārvietošanai, jo īpaši tā pārvietošanai no viena transporta veida uz citu;
d) īpaši projektēts, lai to viegli piepildītu un iztukšotu;
"konteineru iekraušanas vieta" ir vieta vai iekārta, kas paredzēta starptautiskajā satiksmē izmantojamiem konteineriem;
"piesārņojums" ir sabiedrības veselību apdraudošu infekciozu vai toksisku aģentu vai vielu klātbūtne uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa virsmas, patēriņam sagatavotā produktā vai uz tā, vai uz citiem priekšmetiem, tostarp transportlīdzekļiem;
"transportlīdzeklis" ir lidaparāts, kuģis, vilciens, autotransporta līdzeklis vai cits starptautiskā reisā esošs transportlīdzeklis;
"pārvadātājs" ir par pārvadājumu atbildīga fiziska vai juridiska persona vai tās pārstāvis;
"komanda" ir transportlīdzeklī esošās personas, izņemot pasažierus;
"dekontaminācija" nozīmē procedūru, ar kuru veic veselības aizsardzības pasākumus, lai likvidētu infekcioza vai toksiska aģenta vai vielas klātbūtni uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa virsmas, patēriņam sagatavotā produktā vai uz tā, vai uz citiem nedzīviem objektiem, tostarp transportlīdzekļiem, kuri varētu radīt sabiedrības veselības risku;
"izbraukšana" nozīmē personu, bagāžas, kravas, transportlīdzekļu vai preču teritorijas atstāšanas darbību;
"deratizācija" ir procedūra, ar kuru veic veselības aizsardzības pasākumus, lai kontrolētu vai iznīcinātu cilvēku slimību pārnēsātājus grauzējus, kas iebraukšanas vietā atrodas bagāžā, kravā, konteineros, transportlīdzekļos, ierīcēs, precēs un pasta pakās;
"ģenerāldirektors" ir Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors;
"slimība" ir saslimšana vai medicīnisks stāvoklis, kas rada vai var radīt būtisku kaitējumu cilvēkiem, neatkarīgi no izcelsmes vai avota;
"dezinfekcija" ir procedūra, ar kuru, tieši iedarbojoties ķīmiskiem vai fizikāliem aģentiem, veic veselības aizsardzības pasākumus, lai kontrolētu vai iznīcinātu uz cilvēka vai dzīvnieka ādas virsmas vai bagāžā, kravā, konteineros, transportlīdzekļos, precēs un pasta pakās, vai uz tām esošos infekcijas izraisītājus;
"dezinsekcija" ir procedūra, ar kuru veic veselības aizsardzības pasākumus, lai kontrolētu vai iznīcinātu cilvēku slimību pārnēsātājus kukaiņus, kas atrodas bagāžā, kravā, konteineros, transportlīdzekļos, precēs un pasta pakās;
"gadījums" ir slimības izpausme vai slimības parādīšanās, kas rada slimības izcelšanās iespēju;"brīvā prakse" [free pratique] ir atļauja kuģim ienākt ostā, pasažieriem uzkāpt uz tā vai nokāpt no tā, izkraut vai iekraut kravu vai krājumus, atļauja lidaparāta pasažieriem pēc nosēšanās izkāpt no tā vai iekāpt tajā, izkraut vai iekraut kravu vai krājumus, un atļauja sauszemes transportlīdzekļa pasažieriem pēc tā pienākšanas izkāpt no tā vai iekāpt tajā, izkraut vai iekraut kravu vai krājumus;
"preces" ir materiāli izstrādājumi, tostarp dzīvnieki un augi, ko pārvadā starptautiskā reisā, tostarp transportlīdzeklī izmantojamie;
"sauszemes robežšķērsošanas vieta" ir zemes punkts iebraukšanai dalībvalstī, tostarp punkts, ko izmanto autotransporta līdzekļi un vilcieni;
"sauszemes transportlīdzeklis" ir motorizēts starptautiskā reisā esošs sauszemes transportlīdzeklis, tostarp vilcieni, pasažieru autobusi, kravas furgoni un automobiļi;
"veselības aizsardzības pasākums" ir procedūras, ko izmanto, lai novērstu slimības vai piesārņojuma izplatīšanos; veselības aizsardzības pasākumā nav iekļauti tiesībaizsardzības vai drošības pasākumi;
"slima persona" ir indivīds, kas ir fiziski nevesels vai ir tādas slimības skarts, kura var apdraudēt sabiedrības veselību;
"infekcija" ir sabiedrības veselību apdraudoša infekcijas izraisītāja iekļūšana un attīstība vai vairošanās cilvēka vai dzīvnieku organismā;
"pārbaude" ir vietas, bagāžas, konteineru, transportlīdzekļu, ierīču, preču vai pasta paku apskate, ko veic kompetentā iestāde vai kas notiek tās uzraudzībā, tostarp attiecīgo datu un dokumentācijas pārbaude, lai noteiktu, vai pastāv sabiedrības veselības apdraudējums;
"starptautiskā satiksme" ir personu, bagāžas, kravu, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku pārvietošana pāri starptautiskai robežai, tostarp starptautiskā tirdzniecība;
"starptautisks reiss" ir:
a) pārvadājuma gadījumā – reiss starp iebraukšanas vietām vairāk nekā vienas valsts teritorijā vai reiss starp iebraukšanas vietām vienas un tās pašas valsts teritorijā vai teritorijās, ja transportlīdzeklim reisā ir saskare ar kādas citas valsts teritoriju, bet tikai attiecībā uz minēto saskari,
b) ceļotāja gadījumā – brauciens, kas saistīts ar iebraukšanu valsts teritorijā, kura nav tās valsts teritorija, kurā ceļotājs uzsāk braucienu;
"apgrūtinošs" ir tāds, kas var radīt neērtības tuvas vai intīmas saskares vai izvaicāšanas dēļ;
"invazīvs" ir ādas pārduršana vai iegriešana vai instrumenta vai svešķermeņa ievadīšana organismā, vai ķermeņa dobuma izmeklēšana. Šajos noteikumos auss, deguna un mutes medicīniskā apskate, temperatūras novērtēšana, izmantojot auss, mutes vai ādas termometru, vai termoattēla iegūšana; medicīniskā apskate; auskultācija; ārēja palpācija; retinoskopija; urīna, fekāliju vai siekalu paraugu ārēja savākšana; asinsspiediena ārēja mērīšana un elektrokardiogrāfija ir uzskatāma par neinvazīvu;
"izolēšana" ir slimu vai infekciozu personu vai skartas bagāžas, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku nošķiršana no citām tā, lai novērstu infekcijas vai piesārņojuma izplatīšanos;
"medicīniskā apskate" ir personas primāra medicīniskā pārbaude, ko veic pilnvarots medicīnas darbinieks vai cita amatpersona kompetentās iestādes tiešā uzraudzībā, lai noteiktu personas veselības stāvokli un iespējamo sabiedrības veselības apdraudējumu citiem, un tā var iekļaut veselības stāvokļa dokumentu rūpīgu pārbaudi un fizisku apskati, ja to pamato individuālā gadījuma apstākļi;
"nacionālā SVAN iestāde" ir struktūra, ko dalībvalsts izraudzījusi vai izveidojusi valsts līmenī, lai koordinētu šo noteikumu īstenošanu dalībvalsts jurisdikcijā;
"nacionālais SVAN kontaktpunkts" ir katras dalībvalsts izraudzīts nacionālais centrs, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nepārtraukti ir pieejams saziņai ar PVO SVAN kontaktpunktiem;
"Organizācija" vai PVO ir Pasaules Veselības organizācija;
"pandēmijas izraisīta ārkārtējā situācija" ir starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, ko izraisījusi lipīga slimība, un:
i) tam ir plaša ģeogrāfiskā izplatība, kas aptver vairākas valstis un to teritorijas, vai tam ir augsts šādas izplatības risks;
ii) tas pārsniedz veselības aprūpes sistēmu reaģēšanas spēju šajās dalībvalstīs, vai ir paaugstināts risks to pārsniegt;
iii) tas rada būtiskus sociālus un/vai ekonomikas traucējumus, arī starptautiskās satiksmes un tirdzniecības traucējumus, vai tam piemīt augsts risks tos izraisīt;
iv) tas prasa ātru, taisnīgu un pastiprinātu koordinētu starptautisku rīcību, izmantojot visas valdības pieeju un visas sabiedrības pieeju;
"pastāvīgā dzīvesvieta" ir ar nozīmi, kas noteikta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos;
"personas dati" ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu;
"iebraukšanas vieta" ir pāreja ceļotāju, bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču un pasta paku starptautiskai iebraukšanai vai izbraukšanai, kā arī aģentūras un apgabali, kas tiem sniedz pakalpojumus iebraucot vai izbraucot;
"osta" ir jūras osta vai osta iekšējos ūdeņos, kur pienāk vai atiet kuģi starptautiskā reisā;
"pasta paka" ir adresēts izstrādājums vai paka, ko starptautiski pārvadā, izmantojot pasta vai kurjera pakalpojumus;
"starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums" ir ārkārtējs gadījums, par kuru saskaņā ar šiem noteikumiem ir konstatēts:
i) ka tas izraisa sabiedrības veselības apdraudējumu citām valstīm, slimībai starptautiski izplatoties, un
ii) ka šajā gadījumā, iespējams, vajadzīga koordinēta starptautiska reaģēšana;
"sabiedrības veselības stāvokļa novērošana" ir ceļotāja veselības stāvokļa uzraudzība noteiktā laika periodā, lai noteiktu slimības pārneses risku;
"sabiedrības veselības risks" ir tāda gadījuma iespējamība, kas var nevēlami ietekmēt cilvēku populācijas veselību, uzsverot tādu, kas var izplatīties starptautiski vai var izraisīt nopietnu un tiešu apdraudējumu;
"karantīna" ir iespējami slimu personu, kam nav redzamu slimības simptomu, darbības ierobežojums un/vai nošķiršana no citiem vai pamatoti aizdomīgas bagāžas, konteineru, transportlīdzekļu vai preču nošķiršana tādā veidā, lai novērstu iespējamu infekcijas vai piesārņojuma izplatību;
"ieteikums" un "ieteicams" attiecas uz pagaidu vai pastāvīgiem ieteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šiem noteikumiem;
"attiecīgie veselības aprūpes produkti" ir veselības aprūpes produkti, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz starptautiskas nozīmes ārkārtējiem sabiedrības veselības apdraudējumiem, tostarp pandēmijas izraisītām ārkārtējām situācijām, un tie var ietvert zāles, vakcīnas, diagnostiku, medicīniskās ierīces, produktus slimību pārnēsātāju kontrolei, individuālos aizsarglīdzekļus, dekontaminācijas līdzekļus, palīgierīces, antidotus, ārstēšanas metodes, kuru pamatā ir šūnas un gēni, un citas veselības aprūpes tehnoloģijas;
"infekcijas avots" ir dzīvnieks, augs vai viela, kurā parasti dzīvo infekcijas izraisītājs un kura klātbūtne var radīt sabiedrības veselības risku;
"autotransporta līdzeklis" ir sauszemes transporta līdzeklis, kas nav vilciens;
"zinātniski pierādījumi" ir informācija, kas nodrošina ar izstrādātām un akceptētām zinātniskām metodēm pamatotu pierādījumu līmeni;
"zinātniski principi" ir akceptēti fundamentāli dabas likumi un fakti, kas ir atklāti ar zinātnisku metožu starpniecību;
"kuģis" ir starptautiskā reisā esošs jūras vai iekšējo ūdeņu navigācijas kuģošanas līdzeklis;
"pastāvīgs ieteikums" ir PVO izdots nesaistošs padoms par specifisku notiekošu sabiedrības veselības apdraudējumu atbilstoši 16. pantam attiecībā uz atbilstošiem regulāri vai periodiski piemērojamiem veselības aizsardzības pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu vai samazinātu slimības starptautisku izplatīšanos un līdz minimumam samazinātu starptautiskās satiksmes traucējumu;
"uzraudzība" ir sistemātiski notiekoša datu vākšana, salīdzināšana un analīze sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā un sabiedrības veselības aizsardzības informācijas savlaicīga izplatīšana tās novērtēšanai un vajadzības gadījumā – rīcībai, kas vērsta uz sabiedrības veselības aizsardzību;
"pamatoti aizdomīgas" ir iespējami slimas personas, bagāža, krava, konteineri, transportlīdzekļi, preces vai pasta pakas, ko dalībvalsts uzskata par pakļautām vai iespējami pakļautām sabiedrības veselības apdraudējumam un kas varētu būt iespējams slimības izplatīšanās avots;
"pagaidu ieteikums" ir PVO izdots nesaistošs padoms atbilstoši 15. pantam attiecībā uz laikā ierobežotu apdraudējumam specifisku piemērošanu, reaģējot uz starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, lai novērstu vai samazinātu slimības starptautisku izplatīšanos un līdz minimumam samazinātu starptautiskās satiksmes traucējumu;
"pagaidu dzīvesvieta" ir ar nozīmi, kas noteikta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos;
"ceļotājs" ir fiziska persona, kas dodas starptautiskā braucienā;
"slimības pārnēsātājs" ir kukainis vai cits dzīvnieks, kas parasti pārnēsā sabiedrības veselību apdraudošu infekcijas izraisītāju;
"verificēšana" ir dalībvalsts veikta tādas informācijas sniegšana PVO, ar kuru apstiprina attiecīgā gadījuma statusu minētās dalībvalsts teritorijā vai teritorijās;
"PVO SVAN kontaktpunkts" ir PVO vienība, kas nepārtraukti ir pieejama saziņai ar nacionālo SVAN kontaktpunktu.
2. Ja kontekstā nav paredzēts vai noteikts citādi, norāde uz šiem noteikumiem iekļauj to pielikumus.
2. pants. Mērķis un darbības joma
Šo noteikumu mērķis un darbības joma ir novērst un kontrolēt slimības starptautisku izplatīšanos, sagatavoties tai, aizsargāt pret to un nodrošināt pret to rīcību sabiedrības veselības aizsardzībai tādos virzienos, kas ir samērīgi un atbilstoši sabiedrības veselības apdraudējumam un kas nevajadzīgi netraucē starptautisko satiksmi un tirdzniecību.
3. pants. Principi
1. Šo noteikumu īstenošanā tiek pilnīgi ievērota personu cieņa, cilvēktiesības un pamatbrīvības, un tie veicina taisnīgumu un solidaritāti.
2. Šie noteikumi tiek īstenoti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un Pasaules Veselības organizācijas konstitūciju.
3. Šie noteikumi tiek īstenoti saskaņā ar to mērķi – universāli piemērot tos visas cilvēces aizsardzībai pret slimības starptautisku izplatīšanos.
4. Valstīm saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un starptautisko tiesību normām ir suverēnas likumdošanas tiesības, kā arī tiesības īstenot starptautiskos tiesību aktus saskaņā ar savu veselības aizsardzības politiku. Šajā nolūkā tām ir jāatbalsta šo noteikumu mērķis.
4. pants. Atbildīgās iestādes
1. Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un kontekstu izraugās vai izveido vienu vai divas struktūras, kas darbojas kā nacionālā SVAN iestāde, un nacionālo SVAN kontaktpunktu, kā arī tās jurisdikcijā esošās atbildīgās iestādes veselības aizsardzības pasākumu īstenošanai saskaņā ar šiem noteikumiem.
1.bis Nacionālā SVAN iestāde koordinē šo noteikumu īstenošanu dalībvalsts jurisdikcijā.
2. Nacionālie SVAN kontaktpunkti ir nepārtraukti pieejami saziņai ar šā panta 3. punktā paredzētajiem PVO SVAN kontaktpunktiem. Nacionālo SVAN kontaktpunktu funkcijas ir šādas:
a) steidzamu paziņojumu nosūtīšana PVO SVAN kontaktpunktiem attiecīgās dalībvalsts vārdā par šo noteikumu īstenošanu, jo īpaši atbilstoši 6. līdz 12. pantam, un
b) informācijas izplatīšana attiecīgās dalībvalsts attiecīgajiem administrācijas sektoriem un to ieguldījuma apkopošana, tostarp no tiem, kas atbildīgi par uzraudzību un ziņošanu, iebraukšanas vietām, sabiedrības veselības dienestiem, klīnikām un slimnīcām, kā arī citām valsts pārvaldes iestādēm.
2.bis Dalībvalstis veic pasākumus, lai īstenotu šā panta 1., 1.bis un 2. punktu, vajadzības gadījumā pielāgojot savu nacionālo likumdošanu un administratīvās vienošanās dokumentus.
3. PVO izraugās SVAN kontaktpunktus, kas ir nepārtraukti pieejami saziņai ar nacionālajiem SVAN kontaktpunktiem. PVO SVAN kontaktpunkti par šo noteikumu īstenošanu, jo īpaši atbilstoši 6. līdz 12. pantam, nosūta steidzamus paziņojumus attiecīgo dalībvalstu nacionālajiem SVAN kontaktpunktiem. PVO var izraudzīties PVO SVAN kontaktpunktus Organizācijas vadības vai reģionālajā līmenī.
4. Dalībvalstis sniedz PVO kontaktinformāciju par savu nacionālo SVAN iestādi un saviem nacionālajiem SVAN kontaktpunktiem, un PVO nodrošina dalībvalstīm kontaktinformāciju par saviem PVO SVAN kontaktpunktiem. Minēto kontaktinformāciju pastāvīgi atjaunina un ik gadu apstiprina. Šo kontaktinformāciju PVO dara zināmu visām dalībvalstīm.
II DAĻA. INFORMĀCIJA UN SABIEDRĪBAS VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS REAĢĒŠANAS DARBĪBAS
5. pants. Uzraudzība
1. Iespējami drīz, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā konkrētajā dalībvalstī, katra dalībvalsts attīsta, nostiprina un uztur pamatresursus, kas vajadzīgi, lai novērstu, konstatētu, novērtētu attiecīgos gadījumus un informētu un paziņotu par tiem saskaņā ar šiem noteikumiem, kā norādīts 1. pielikuma A daļā.
2. Pēc 1. pielikuma 2. punktā norādītā novērtējuma dalībvalsts var sniegt ziņojumu PVO, balstoties uz pamatotu vajadzību un īstenošanas plānu, un, to darot, iegūt divu gadu pagarinājumu, kurā izpildīt šā panta 1. punktā minēto pienākumu. Izņēmuma apstākļos un pamatojoties uz jaunu īstenošanas plānu, dalībvalsts var lūgt ģenerāldirektoram, kurš pieņem lēmumu, turpmāku pagarinājumu, kas nepārsniedz divus gadus, ņemot vērā atbilstoši 50. pantam izveidotās komitejas (turpmāk tekstā – "Pārskatīšanas komiteja") tehniskās konsultācijas. Pēc šā panta 1. punktā minētā laika posma dalībvalsts, kas ir ieguvusi pagarinājumu, ik gadu ziņo PVO par sasniegto virzību uz pilnīgu īstenošanu.
3. Pēc dalībvalstu lūguma PVO palīdz tām attīstīt, nostiprināt un uzturēt šā panta 1. punktā minētos pamatresursus.
4. PVO ar savu uzraudzības darbību starpniecību vāc informāciju par attiecīgiem gadījumiem, lai izvērtētu to potenciālu izraisīt slimības starptautisku izplatīšanos un iespējamu starptautiskās satiksmes traucējumu. Informāciju, ko PVO saņēmusi atbilstoši šim punktam, attiecīgi izmanto atbilstoši 11. un 45. pantam.
6. pants. Paziņošana
1. Katra dalībvalsts novērtē savā teritorijā konstatētos gadījumus, izmantojot 2. pielikumā minētos lēmumu pieņemšanas norādījumus. Katra dalībvalsts ar visefektīvākajiem pieejamiem sakaru līdzekļiem, izmantojot nacionālo SVAN kontaktpunktu un 24 stundu laikā pēc veselības aizsardzības informācijas novērtējuma, paziņo PVO par visiem gadījumiem, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu tās teritorijā, saskaņā ar lēmumu pieņemšanas norādījumiem, kā arī par visiem veselības aizsardzības pasākumiem, kas īstenoti, reaģējot uz attiecīgajiem gadījumiem. Ja PVO saņemtais paziņojums attiecas uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) vai citas(-u) starpvaldību organizācijas(-u) kompetenci, PVO saskaņā ar 14. panta 1. punktu to nekavējoties paziņo Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai vai, attiecīgā gadījumā, citai(-ām) kompetentajai(-ām) starpvaldību organizācijai(-ām).
2. Pēc paziņošanas dalībvalsts turpina sniegt PVO savlaicīgu, precīzu un pietiekami detalizētu veselības aizsardzības informāciju, kas tai pieejama par paziņoto gadījumu, vajadzības gadījumā iekļaujot slimības gadījumu definīcijas, laboratorijas rezultātus, apdraudējuma avotu un veidu, saslimšanas gadījumu un nāves gadījumu skaitu, apstākļus, kuri ietekmē slimības izplatīšanos, un pielietotos veselības aizsardzības pasākumus, un vajadzības gadījumā tā ziņo par grūtībām, ar kurām sastopas, un vajadzīgo atbalstu, reaģējot uz iespējamo starptautiskas nozīmes ārkārtējo sabiedrības veselības apdraudējumu.
7. pants. Informācijas izplatīšana neparedzētu vai neierastu sabiedrības veselības gadījumu laikā
Ja dalībvalstij savā teritorijā neatkarīgi no izcelsmes vai avota ir pierādījumi par neparedzētu vai neierastu sabiedrības veselību ietekmējošu gadījumu, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, tā sniedz PVO visu attiecīgo sabiedrības veselības aizsardzības informāciju. Tādā gadījumā pilnīgi piemēro 6. panta noteikumus.
8. pants. Konsultācijas
Ja dalībvalsts teritorijā ir konstatēti gadījumi, par kuriem nav jāziņo, kā paredzēts 6. pantā, jo īpaši tādi gadījumi, par kuriem nav pietiekami daudz pieejamas informācijas, lai aizpildītu lēmumu pieņemšanas norādījumus, dalībvalstij tomēr par tiem jāinformē PVO ar nacionālā SVAN kontaktpunkta starpniecību un savlaicīgi jākonsultējas ar PVO par piemērotiem veselības aizsardzības pasākumiem. Šādu paziņojumu gadījumā rīkojas atbilstoši 11. panta 2. līdz 4. punktam. Dalībvalsts, kuras teritorijā gadījums ir konstatēts, var lūgt PVO palīdzību, lai novērtētu minētās dalībvalsts iegūtos epidemioloģiskos pierādījumus.
9. pants. Pārējie ziņojumi
1. PVO var ņemt vērā ziņojumus no avotiem, kas nav paziņojumi vai konsultācijas, vērtējot minētos ziņojumus saskaņā ar izveidotiem epidemioloģijas principiem un pēc tam izplatot informāciju par gadījumu dalībvalstij, kuras teritorijā gadījums, iespējams, ir konstatēts. Pirms veikt ar šādiem ziņojumiem pamatotus pasākumus, PVO konsultējas ar dalībvalsti, kuras teritorijā gadījums, iespējams, konstatēts un atbilstoši 10. pantā noteiktajai procedūrai cenšas iegūt no tās verifikāciju. Šajā nolūkā PVO saņemto informāciju dara zināmu dalībvalstīm, un tikai tad, ja tas ir pietiekami pamatoti, PVO var saglabāt avota konfidencialitāti. Attiecīgo informāciju izmanto atbilstoši 11. pantā noteiktajai procedūrai.
2. Dalībvalstis, cik tas praktiski iespējams, informē PVO 24 stundu laikā par pierādījumu saņemšanu attiecībā uz tādu sabiedrības veselības apdraudējumu ārpus to teritorijas, kas var izraisīt slimības starptautisku izplatīšanos, kura izpaužas kā ievesti vai izvesti:
a) cilvēku saslimšanas gadījumi;
b) pārnēsātāji, kas pārnēsā infekciju vai piesārņojumu, vai
c) preces, kas ir piesārņotas.
10. pants. Verificēšana
1. PVO atbilstoši 9. pantam pieprasa dalībvalstij verificēt ziņojumus no avotiem, kas nav paziņojumi vai konsultācijas, par gadījumiem, kuri var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu un kuri, iespējams, konstatēti minētās valsts teritorijā. Šādos gadījumos PVO informē attiecīgo dalībvalsti par ziņojumiem, ko tā pieprasa verificēt.
2. Saskaņā ar iepriekšējo punktu un 9. pantu katra dalībvalsts, ja PVO to pieprasa, verificē un sniedz:
a) sākotnējo atbildi uz PVO pieprasījumu vai tā apstiprinājumu 24 stundu laikā;
b) pieejamo veselības aizsardzības informāciju par PVO pieprasījumā minēto gadījumu statusu 24 stundu laikā un
c) informāciju PVO novērtējuma kontekstā atbilstoši 6. pantam, tostarp attiecīgo informāciju, kas aprakstīta minētajā pantā.
3. Ja PVO saņemot informāciju par gadījumu, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, PVO piedāvā sadarboties ar attiecīgo dalībvalsti, lai novērtētu slimības starptautiskas izplatīšanās iespēju, iespējamu starptautiskās satiksmes traucējumu un kontroles pasākumu atbilstību. Šādas darbības var iekļaut sadarbību ar citām standartu noteicējām organizācijām un piedāvājumu mobilizēt starptautisko palīdzību, lai atbalstītu valsts iestādes veikto situācijas novērtējumu un koordinēšanu uz vietas. Ja dalībvalsts to pieprasa, PVO sniedz informāciju, kas atbalsta šādu piedāvājumu.
4. Ja dalībvalsts nepieņem sadarbības piedāvājumu un ja to pamato sabiedrības veselības apdraudējuma apjoms, PVO jādalās ar citām dalībvalstīm ar tai pieejamo informāciju par šo gadījumu un vienlaikus jāmudina dalībvalsts pieņemt PVO sadarbības piedāvājumu, turklāt ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts viedokli.
11. pants. Informācijas sniegšana, ko veic PVO
1. Atbilstoši šā panta 2. punktam PVO iespējami drīz un ar visefektīvākajiem pieejamajiem līdzekļiem konfidenciāli nosūta visām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā attiecīgajām starpvaldību organizācijām veselības aizsardzības informāciju, ko tā ir saņēmusi atbilstoši 5. līdz 10. pantam ieskaitot un kas ir nepieciešama, lai dalībvalstis varētu reaģēt uz sabiedrības veselības apdraudējumu. PVO citām dalībvalstīm paziņo informāciju, kas varētu tām palīdzēt novērst līdzīgus gadījumus.
2. Atbilstoši 6. un 8. pantam un 9. panta 2. punktam saņemto informāciju PVO izmanto verifikācijas, novērtējuma un palīdzības nolūkos saskaņā ar šiem noteikumiem un, ja nav citāda nolīguma ar attiecīgajos noteikumos minētajām dalībvalstīm, minēto informāciju nedara vispārpieejamu citām dalībvalstīm līdz laikam, kad:
a) ir noteikts, ka gadījums izraisa starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, tostarp pandēmijas izraisītu ārkārtēju situāciju, atbilstoši 12. pantam;
b) PVO saskaņā ar izveidotajiem epidemioloģijas principiem ir apstiprinājusi informāciju, kas apliecina infekcijas vai piesārņojuma starptautisku izplatīšanos;
c) ir pierādījumi, ka:
i) starptautiskās izplatīšanās kontroles pasākumi, visticamāk, nebūs veiksmīgi piesārņojuma, slimības izraisītāja, pārnēsātāja vai infekcijas avota īpašību dēļ;
ii) dalībvalstij nav pietiekamu resursu, lai veiktu nepieciešamos pasākumus slimības turpmākas izplatīšanās novēršanai, vai
d) ceļotāju, bagāžas, kravu, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku starptautiskās kustības veidam un darbības jomai, ko var būt skārusi infekcija vai piesārņojums, ir nepieciešama starptautisko kontroles pasākumu tūlītēja piemērošana.
3. PVO apspriežas ar dalībvalsti, kuras teritorijā attiecīgais gadījums ir konstatēts, par tās nodomu padarīt informāciju pieejamu atbilstoši šim pantam.
4. Ja informācija, ko PVO ir saņēmusi atbilstoši šā panta 2. punktam, ir darīta pieejama dalībvalstīm saskaņā ar šiem noteikumiem, PVO var to darīt arī pieejamu sabiedrībai, ja cita informācija par to pašu gadījumu jau ir kļuvusi pieejama sabiedrībai un ir vajadzība izplatīt autoritatīvu un neatkarīgu informāciju.
12. pants. Starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas, tostarp pandēmijas izraisītas ārkārtējas situācijas, noteikšana
1. Pamatojoties uz saņemto informāciju, jo īpaši no dalībvalsts(-īm), kuras(-u) teritorijā(-ās) gadījums konstatēts, ģenerāldirektors nosaka, vai attiecīgais gadījums ir starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācija, attiecīgā gadījumā arī pandēmijas izraisīta ārkārtēja situācija, saskaņā ar šajos noteikumos norādītajiem kritērijiem un procedūru.
2. Ja ģenerāldirektors, pamatojoties uz novērtējumu saskaņā ar šiem noteikumiem, uzskata, ka ir radies starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, ģenerāldirektors par šo provizorisko noteikšanu apspriežas ar dalībvalsti(-īm), kuras(-u) teritorijā(-ās) gadījums ir konstatēts. Ja ģenerāldirektors un dalībvalsts(-is) par minēto noteikšanu ir vienojušies, ģenerāldirektors atbilstoši 49. pantā noteiktajai procedūrai pieprasa atbilstoši 48. pantam izveidotās komitejas (turpmāk – "Ārkārtējo situāciju komiteja") viedokli par piemērotiem pagaidu ieteikumiem.
3. Ja pēc šā panta 2. punktā minētās konsultācijas ģenerāldirektors un dalībvalsts(-is), kuras(-u) teritorijā(-ās) gadījums konstatēts, 48 stundu laikā nevar vienoties par to, vai attiecīgais gadījums izraisa starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, noteikšanu veic atbilstoši 49. pantā norādītajai procedūrai.
4. Nosakot to, vai gadījums izraisa starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, attiecīgā gadījumā arī pandēmijas izraisītu ārkārtēju situāciju, ģenerāldirektors ņem vērā:
a) dalībvalsts(-u) sniegto informāciju;
b) 2. pielikumā iekļautos lēmumu pieņemšanas norādījumus;
c) Ārkārtējo situāciju komitejas ieteikumus;
d) zinātniskos principus, kā arī pieejamos zinātniskos pierādījumus un citu būtisku informāciju, un
e) cilvēku veselības apdraudējuma, slimības starptautiskas izplatīšanās apdraudējuma un starptautiskās satiksmes traucējuma risku novērtējumu.
4.bis Ja ģenerāldirektors nosaka, ka gadījums ir starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, ģenerāldirektors, ņemot vērā 4. punktā minētos jautājumus, papildus nosaka, vai starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums ir uzskatāms arī par pandēmijas izraisītu ārkārtējo situāciju.
5. Ja ģenerāldirektors pēc šā panta 4. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā minēto jautājumu apsvēršanas un pēc konsultācijām ar dalībvalsti(-īm), kuras(-u) teritorijā(-ās) ir radies starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, tostarp pandēmijas izraisīta ārkārtēja situācija, uzskata, ka starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, tostarp pandēmijas izraisīta ārkārtēja situācija, ir beidzies, jo tas vairs neatbilst attiecīgajai definīcijai 1. pantā, ģenerāldirektors pieņem lēmumu atbilstoši 49. pantā norādītajai procedūrai.
13. pants. Sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas darbības, arī vienlīdzīga piekļuve attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem
1. Katra dalībvalsts iespējami drīz, bet ne vēlāk kā piecus gadus pēc šo noteikumu stāšanās spēkā attiecībā uz minēto dalībvalsti, attīsta, nostiprina un uztur pamatresursus, kas vajadzīgi, lai novērstu sabiedrības veselības apdraudējuma un starptautiskas nozīmes ārkārtējas sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas, tostarp pandēmijas izraisītas ārkārtējas situācijas, sagatavotos tām un nekavējoties un efektīvi reaģētu uz tām, tostarp nestabilās situācijās un humanitārā kontekstā, kā norādīts 1. pielikuma A daļā. PVO, konsultējoties ar dalībvalstīm, publicē vadlīnijas, lai atbalstītu dalībvalstis sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas pamatspēju pilnveidošanā.
2. Pēc 1. pielikuma 2. punktā norādītā novērtējuma dalībvalsts var sniegt ziņojumu PVO, balstoties uz pamatotu vajadzību un īstenošanas plānu, un, to darot, iegūt divu gadu pagarinājumu, kurā izpildīt šā panta 1. punktā minēto pienākumu. Izņēmuma apstākļos un pamatojoties uz jaunu īstenošanas plānu, dalībvalsts var lūgt ģenerāldirektoram, kurš pieņem lēmumu, turpmāku pagarinājumu, kas nepārsniedz divus gadus, ņemot vērā Pārskatīšanas komitejas tehniskās konsultācijas. Pēc šā panta 1. punktā minētā laika posma dalībvalsts, kas ir ieguvusi pagarinājumu, ik gadu ziņo PVO par sasniegto virzību uz pilnīgu īstenošanu.
3. Pēc dalībvalsts lūguma vai pēc tam, kad tā pieņēmusi PVO piedāvājumu, PVO ar to sadarbojas, veicot pasākumus, lai novērstu sabiedrības veselības apdraudējumu un citus gadījumus, nodrošinot tehniskās vadlīnijas un novērtējot kontroles pasākumu efektivitāti uz vietas, vajadzības gadījumā iesaistot starptautisku ekspertu komandas palīdzībai uz vietas.
4. Ja PVO, konsultējoties ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) kā paredzēts 12. pantā, nosaka, ka pastāv starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, tostarp pandēmijas izraisīta ārkārtēja situācija, tā papildus šā panta 3. punktā norādītajam atbalstam var piedāvāt dalībvalstij(-īm) turpmāku palīdzību, tostarp starptautiskā apdraudējuma smaguma un kontroles pasākumu atbilstības novērtējumu. Šāda sadarbība var iekļaut piedāvājumu mobilizēt starptautisko palīdzību, lai atbalstītu valsts iestādes novērtējuma izdarīšanā un koordinēšanā uz vietas. Ja dalībvalsts to pieprasa, PVO sniedz informāciju, kas atbalsta šādu piedāvājumu.
5. Ja PVO to pieprasa, dalībvalstīm iespējamā apmērā jānodrošina atbalsts reaģēšanas darbībām, ko koordinē PVO.
6. PVO pēc attiecīga pieprasījuma nodrošina atbilstošas vadlīnijas un palīdzību citām dalībvalstīm, ko ietekmē vai apdraud starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, tostarp pandēmijas izraisīta ārkārtēja situācija.
7. PVO atbalsta dalībvalstis pēc to pieprasījuma vai pēc attiecīga PVO piedāvājuma pieņemšanas un koordinē starptautiskās reaģēšanas darbības starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijās, tostarp pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijās, pēc to noteikšanas saskaņā ar šo noteikumu 12. pantu.
8. Pēc tam, kad ir noteikts starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, tostarp pandēmijas izraisīta ārkārtēja situācija, un šāda apdraudējuma laikā PVO, pamatojoties uz sabiedrības veselības riskiem un vajadzībām, veicina dalībvalstu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem un strādā pie tā, lai likvidētu šķēršļus šādai piekļuvei. Šajā nolūkā ģenerāldirektors:
a) veic un periodiski pārskata un atjaunina novērtējumus par sabiedrības veselības vajadzībām, kā arī sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas darbībām nepieciešamo veselības produktu pieejamību un piekļūstamību, tostarp pieejamību cenas ziņā; publicē šādus novērtējumus; kā arī ņem vērā pieejamos novērtējumus, izdodot, grozot, pagarinot vai izbeidzot ieteikumus saskaņā ar šo noteikumu 15., 16., 17., 18. un 49. pantu;
b) izmanto PVO koordinētos mehānismus vai, apspriežoties ar dalībvalstīm, vajadzības gadījumā veicina šādu mehānismu izveidi un attiecīgā gadījumā koordinē darbību ar citiem sadales un izplatīšanas mehānismiem un tīkliem, kas veicina savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem, pamatojoties uz sabiedrības veselības vajadzībām;
c) pēc to pieprasījuma atbalsta dalībvalstis attiecīgo veselības aprūpes produktu ražošanas izvēršanā un ģeogrāfiskā dažādošanā, attiecīgā gadījumā izmantojot attiecīgos PVO koordinētos un citus tīklus un mehānismus, ievērojot šo noteikumu 2. pantu, un saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem tiesību aktiem;
d) pēc tās pieprasījuma dalās ar dalībvalsti ar kāda konkrēta veselības aprūpes produkta dokumentāciju, ko ražotājs iesniedzis PVO apstiprināšanai, un, ja ražotājs tam piekritis, dara to 30 dienu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas, lai atvieglotu dalībvalsts veikto reglamentēto novērtēšanu un atļaujas piešķiršanu, un
e) pēc attiecīga pieprasījuma sniedz atbalstu dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā, izmantojot attiecīgus PVO koordinētus un citus tīklus un mehānismus, saskaņā ar šā panta 8. punkta c) apakšpunktu, lai stimulētu pētniecību un izstrādi un stiprinātu kvalitatīvu, drošu un efektīvu attiecīgo veselības aprūpes produktu vietējo ražošanu, un veicinātu citus pasākumus, kas ir būtiski šā noteikuma pilnīgai īstenošanai.
9. Saskaņā ar šā panta 5. punktu un šo noteikumu 44. panta 1. punktu un pēc citu dalībvalstu vai PVO pieprasījuma dalībvalstis, ievērojot piemērojamos tiesību aktus un pieejamos resursus, apņemas savstarpēji sadarboties un sniegt savstarpēju palīdzību, kā arī atbalstīt PVO koordinētas reaģēšanas darbības, tostarp:
a) atbalstot PVO šajā pantā izklāstīto darbību īstenošanā;
b) uzrunājot attiecīgās ieinteresētās personas, kas darbojas to attiecīgajās jurisdikcijās, un mudinot tās atvieglot vienlīdzīgu piekļuvi attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem, kas nepieciešami, lai reaģētu uz starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, tostarp pandēmijas izraisītu ārkārtēju situāciju, un
c) vajadzības gadījumā darot pieejamus attiecīgo veselības aprūpes produktu pētniecības un izstrādes nolīgumu noteikumus, kas starptautiskas nozīmes ārkārtējā sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā, tostarp pandēmijas izraisītā ārkārtējā situācijā, sekmē vienlīdzīgu piekļuvi šādiem produktiem.
14. pants. PVO sadarbība ar starpvaldību organizācijām un starptautiskām struktūrām
1. PVO sadarbojas un attiecīgā gadījumā koordinē savas darbības ar citām starpvaldību organizācijām vai starptautiskām struktūrām šo noteikumu īstenošanā, tostarp noslēdzot nolīgumus un citas līdzīgas vienošanās.
2. Ja paziņošana par attiecīgo gadījumu vai tā verificēšana vai reaģēšana uz to galvenokārt ir citu starpvaldību organizāciju vai starptautisko struktūru kompetencē, PVO saskaņo savas darbības ar šādām organizācijām vai struktūrām, lai nodrošinātu atbilstošu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu piemērošanu.
3. Neatkarīgi no iepriekš minētā šie noteikumi neliedz vai neierobežo PVO sniegt konsultācijas, atbalstu vai tehnisko vai citu palīdzību sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā.
III DAĻA. IETEIKUMI
15. pants. Pagaidu ieteikumi
1. Ja atbilstoši 12. pantam ir noteikts, ka pastāv starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, tostarp pandēmijas izraisīta ārkārtēja situācija, ģenerāldirektors izdod pagaidu ieteikumus saskaņā ar 49. pantā norādīto procedūru. Šādus pagaidu ieteikumus var attiecīgi grozīt vai paplašināt, tostarp pēc tam, kad ir noteikta starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma, tostarp pandēmijas izraisītas ārkārtējas situācijas, izbeigšanās, var izdot citus pagaidu ieteikumus, kas vajadzīgi, lai novērstu vai nekavējoties noteiktu tās atkārtošanos.
2. Pagaidu ieteikumi var iekļaut veselības aizsardzības pasākumus, kas jāīsteno dalībvalstij(-īm), kurā(-ās) pastāv starptautiskas nozīmes ārkārtējs sabiedrības veselības apdraudējums, tostarp pandēmijas izraisīta ārkārtēja situācija, vai citām dalībvalstīm attiecībā uz personām, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm, to skaitā attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem, un/vai pasta pakām, lai novērstu vai samazinātu slimības starptautisku izplatīšanos un izvairītos no nevajadzīga starptautiskās satiksmes traucējuma.
2.bis Ģenerāldirektoram, paziņojot dalībvalstīm par pastāvīgo ieteikumu izdošanu, grozīšanu vai pagarināšanu, jāsniedz pieejamā informācija par jebkuru(-iem) PVO koordinēto(-ajiem) mehānismu(-iem) attiecībā uz piekļuvi attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem un to piešķiršanu, kā arī par jebkuriem citiem sadales un izplatīšanas mehānismiem un tīkliem.
3. Pagaidu ieteikumus var izbeigt atbilstoši 49. pantā norādītajai procedūrai jebkurā laikā, un tie automātiski beidzas trīs mēnešu laikā pēc to izdošanas. Tos var grozīt vai pagarināt par papildu laika posmiem līdz trim mēnešiem. Pagaidu ieteikumus nevar piemērot ilgāk kā līdz otrajai Pasaules Veselības asamblejai pēc tam, kad noteikta starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācija, tostarp pandēmijas izraisīta ārkārtēja situācija, uz kuru tie attiecas.
16. pants. Pastāvīgie ieteikumi
1. PVO var sniegt pastāvīgos ieteikumus atbilstošu veselības aizsardzības pasākumu regulārai vai periodiskai piemērošanai atbilstoši 53. pantam. Šādus pasākumus dalībvalstis var veikt attiecībā uz personām, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm, to skaitā attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem, un/vai pasta pakām pret īpašiem, notiekošiem sabiedrības veselības apdraudējumiem, lai novērstu vai samazinātu slimības starptautisku izplatīšanos un izvairītos no nevajadzīga starptautiskās satiksmes traucējuma. PVO atbilstoši 53. pantam var attiecīgi grozīt vai izbeigt šādus ieteikumus.
2. Ģenerāldirektoram, paziņojot dalībvalstīm par pastāvīgo ieteikumu izdošanu, grozīšanu vai pagarināšanu, jāsniedz pieejamā informācija par jebkuru(-iem) PVO koordinēto(-ajiem) mehānismu(-iem) attiecībā uz piekļuvi attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem un to piešķiršanu, kā arī par jebkuriem citiem sadales un izplatīšanas mehānismiem un tīkliem.
17. pants. Ieteikumu kritēriji
Izdodot, grozot vai izbeidzot pagaidu vai pastāvīgos ieteikumus, ģenerāldirektors ņem vērā:
a) tieši iesaistīto dalībvalstu viedokli;
b) Ārkārtējo situāciju komitejas vai Pārskatīšanas komitejas priekšlikumus atkarībā no gadījuma;
c) zinātniskos principus, kā arī pieejamos zinātniskos pierādījumus un informāciju;
d) veselības aizsardzības pasākumus, kas, pamatojoties uz apstākļiem atbilstošu riska novērtējumu, mazāk ierobežo starptautisko satiksmi un tirdzniecību un personām nav tik apgrūtinoši kā saprātīgi pieejamas alternatīvas, lai sasniegtu atbilstošu veselības aizsardzības līmeni;
d.bis) attiecīgo veselības aprūpes produktu pieejamību un piekļūstamību tiem;
e) attiecīgos starptautiskos standartus un tiesību aktus;
f) darbības, ko uzņēmušās citas attiecīgas starpvaldību organizācijas un starptautiskās struktūras, un
g) citu atbilstošo un specifisko informāciju, kas attiecas uz attiecīgo gadījumu.
Attiecībā uz pagaidu ieteikumiem ģenerāldirektora apsvērumi par šā panta e) un f) apakšpunktu var būt atkarīgi no steidzamu apstākļu radītiem ierobežojumiem.
18. pants. Ieteikumi attiecībā uz personām, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm un pasta pakām
1. Ieteikumi, ko PVO izdod dalībvalstīm attiecībā uz personām, var būt šādi:
– īpaši veselības aizsardzības pasākumi netiek ieteikti;
– notikušo braucienu vēstures pārskatīšana skartajās zonās;
– medicīniskās apskates pierādījumu un laboratorijas analīžu pārskatīšana;
– medicīnisko apskašu prasība;
– vakcinācijas pierādījumu vai citas profilakses pārskatīšana;
– vakcinācijas vai citas profilakses prasība;
– iespējami slimu personu veselības stāvokļa novērošana;
– iespējami slimu personu karantīnas īstenošana vai citu veselības aizsardzības pasākumu veikšana;
– skarto personu izolēšana un ārstēšana vajadzības gadījumā;
– iespējami slimu vai skartu personu kontaktu izsekošana;
– iebraukšanas atteikums iespējami slimām un skartām personām;
– iebraukšanas atteikums neskartām personām skartajās zonās;
– izbraukšanas drošības pārbaudes un/vai ierobežojumi personām no skartajiem apgabaliem.
2. Ieteikumi, ko PVO izdod dalībvalstīm attiecībā uz bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm un pasta pakām, var būt šādi:
– īpaši veselības aizsardzības pasākumi netiek ieteikti;
– kravas deklarāciju un maršruta pārskatīšana;
– pārbaužu veikšana;
– pierādījumu pārskatīšana par veiktajiem pasākumiem infekcijas vai piesārņojuma novēršanai, izbraucot vai braucot tranzītā;
– bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču, pasta paku vai cilvēku mirstīgo atlieku apstrāde, lai likvidētu infekciju vai piesārņojumu, tostarp pārnēsātājus un infekcijas avotus;
– īpašu veselības aizsardzības pasākumu veikšana, lai nodrošinātu drošu rīcību ar cilvēku mirstīgajām atliekām un to drošu transportu;
– izolēšanas vai karantīnas īstenošana;
– inficētās vai piesārņotās vai pamatoti aizdomīgas bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku arestēšana un iznīcināšana kontrolētos apstākļos, ja pieejamā apstrāde vai process citu iemeslu dēļ nebūtu veiksmīgs;
– izbraukšanas vai iebraukšanas atteikums.
3. PVO izdotajos ieteikumos dalībvalstīm attiecīgā gadījumā ņem vērā vajadzību:
a) atvieglot starptautisko ceļošanu, jo īpaši veselības un aprūpes jomas darbiniekiem un cilvēkiem, kas nonākuši dzīvībai bīstamās vai humanitārās situācijās. Šis noteikums neskar šo noteikumu 23. pantu un
b) uzturēt starptautiskās piegādes ķēdes, arī attiecībā uz attiecīgajiem veselības aprūpes produktiem un pārtikas piegādēm.
IV DAĻA. IEBRAUKŠANAS VIETAS
19. pants. Vispārējās prasības
Katra dalībvalsts papildus citām šajos noteikumos paredzētajām saistībām:
a) nodrošina, lai izraudzīto iebraukšanas vietu pamatresursus, kas norādīti 1. pielikuma B daļā, attīstītu 5. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā paredzētajā termiņā;
b) norāda kompetentās iestādes katrā izraudzītajā iebraukšanas vietā tās teritorijā;
c) ja, reaģējot uz konkrētu iespējamu sabiedrības veselības apdraudējumu, to pieprasa PVO, cik tas praktiski iespējams, sniedz tai attiecīgo informāciju par infekcijas vai piesārņojuma avotiem, kas varētu izraisīt slimības starptautisku izplatību, tostarp pārnēsātājiem un infekcijas avotiem savās iebraukšanas vietās.
20. pants. Lidostas un ostas
1. Dalībvalstis izraugās lidostas un ostas, kas attīsta 1. pielikuma B daļā paredzētos pamatresursus.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka Kuģu sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecības un Kuģu sanitārās apstrādes kontroles apliecības izdod atbilstoši 39. panta prasībām un 3. pielikumā norādītajam paraugam.
3. Katra dalībvalsts nosūta PVO sarakstu par ostām, kas pilnvarotas piedāvāt šādus pakalpojumus:
a) Kuģu sanitārās apstrādes kontroles apliecību izsniegšanu un 1. un 3. pielikumā minēto pakalpojumu sniegšanu vai
b) tikai Kuģu sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību izdošanu un
c) Kuģu sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību pagarināšanu par vienu mēnesi līdz kuģa pienākšanai ostā, kurā var saņemt apliecību.
Katra dalībvalsts informē PVO par visām izmaiņām, kas var ietekmēt uzskaitīto ostu statusu. PVO publicē atbilstoši šim punktam saņemto informāciju.
4. PVO pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma un atbilstošas izpētes var vienoties par tās teritorijā esošās lidostas vai ostas sertificēšanu, ka tā atbilst šā panta 1. un 3. punktā minētajām prasībām. PVO var regulāri pārskatīt minētos sertifikātus, konsultējoties ar dalībvalsti.
5. PVO sadarbībā ar kompetentajām starpvaldību organizācijām un starptautiskajām struktūrām atbilstoši šim pantam izstrādā un publicē lidostu un ostu sertificēšanas vadlīnijas. PVO publicē arī sertificēto lidostu un ostu sarakstu.
21. pants. Sauszemes robežšķērsošanas vietas
1. Pamatojoties uz sabiedrības veselības apsvērumiem, dalībvalsts var izraudzīties sauszemes robežšķērsošanas vietas, kas attīsta 1. pielikuma B daļā paredzētos pamatresursus, ņemot vērā:
a) dažādu veidu starptautiskās satiksmes apjomu un biežumu salīdzinājumā ar citām iebraukšanas vietām dalībvalsts sauszemes robežšķērsošanas vietās, ko varētu izraudzīties, un
b) sabiedrības veselības apdraudējumu, kas pastāv vietās, kur ir starptautiskās satiksmes izcelsme vai caur kurām satiksme virzās pirms pienākšanas konkrētā sauszemes robežšķērsošanas vietā.
2. Dalībvalstīm, kam ir kopīgas robežas, jāapsver:
a) divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu vai vienošanos noslēgšana attiecībā uz slimības starptautiskas izplatīšanās novēršanu vai kontroli sauszemes robežšķērsošanas vietās atbilstoši 57. pantam un
b) blakusesošo sauszemes robežšķērsošanas vietu kopēja izraudzīšanās attiecībā uz 1. pielikuma B daļā norādītajiem pamatresursiem atbilstoši šā panta 1. punktam.
22. pants. Kompetento iestāžu loma
1. Kompetentās iestādes:
a) ir atbildīgas par bagāžas, kravu, konteineru, transportlīdzekļu, preču, pasta paku un cilvēku mirstīgo atlieku, kas tiek izvestas vai ierodas no skartajām zonām, uzraudzību, lai tās tiktu uzturētas tādā stāvoklī, ka tajās nav infekcijas avotu vai piesārņojuma, tostarp pārnēsātāju un infekcijas avotu;
b) nodrošina, cik tas praktiski iespējams, lai labierīcības, ko ceļotāji izmanto iebraukšanas vietās, uzturētu medicīniski sanitārā stāvoklī un lai tajās nebūtu infekcijas avotu vai piesārņojuma, tostarp pārnēsātāju un infekcijas avotu;
c) ir atbildīgas par deratizācijas, dezinfekcijas, dezinsekcijas vai dekontaminācijas uzraudzību attiecībā uz bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm, pasta pakām un cilvēku mirstīgajām atliekām vai medicīniski sanitārajiem pasākumiem attiecībā uz personām saskaņā ar šiem noteikumiem;
d) iespējami ilgi iepriekš informē pārvadātājus par nodomu veikt transportlīdzekļa kontroles pasākumus un sniedz rakstisku informāciju, ja tā ir pieejama, par izmantojamām metodēm;
e) ir atbildīgas par piesārņota ūdens vai barības, cilvēku vai dzīvnieku fekāliju, notekūdeņu un citu piesārņotu materiālu aizvākšanas no transportlīdzekļa un to drošas iznīcināšanas uzraudzību;
f) veic visus realizējamos pasākumus atbilstoši šiem noteikumiem, lai uzraudzītu un kontrolētu to notekūdeņu, atkritumu, balasta ūdens un citu potenciāli slimības izraisošu materiālu, kas varētu piesārņot ostu, upju, kanālu, jūras šaurumu, ezeru vai citu starptautisko ūdensceļu ūdeņus, izgāšanu no kuģiem;
g) ir atbildīgas par pakalpojumu sniedzēju uzraudzību attiecībā uz pakalpojumiem, kas attiecas uz ceļotājiem, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm, pasta pakām un cilvēku mirstīgajām atliekām iebraukšanas vietās, vajadzības gadījumā veicot pārbaudes un medicīniskās apskates;
h) tām ir efektīvi ārkārtas rīcības pasākumi, lai rīkotos neparedzēta sabiedrības apdraudējuma gadījumā, un
i) sazinās ar nacionālo SVAN kontaktpunktu par attiecīgiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem, ko veic saskaņā ar šiem noteikumiem.
2. Veselības aizsardzības pasākumus, ko PVO iesaka attiecībā uz ceļotājiem, bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm, pasta pakām un cilvēku mirstīgajām atliekām, kas pienāk no skartās zonas, var veikt vēlreiz pēc pienākšanas, ja ir pārbaudāmas norādes, ka, izbraucot no skartās zonas, veiktie pasākumi nav bijuši veiksmīgi.
3. Dezinsekciju, deratizāciju, dezinfekciju, dekontamināciju un citas medicīniski sanitārās procedūras veic tā, lai, cik iespējams, izvairītos no kaitējuma un neērtību radīšanas personām vai kaitējuma videi tādā veidā, kas ietekmē sabiedrības veselību, vai kaitējuma bagāžai, kravai, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm un pasta pakām.
V DAĻA. SABIEDRĪBAS VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI
I nodaļa. Vispārīgi noteikumi
23. pants. Veselības aizsardzības pasākumi, iebraucot valstī un izbraucot no tās
1. Saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem nolīgumiem un šo noteikumu attiecīgajiem pantiem dalībvalsts sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā, iebraucot valstī vai izbraucot no tās, var pieprasīt:
a) attiecībā uz ceļotājiem:
i) informāciju par ceļotāja galamērķi, lai ar ceļotāju varētu sazināties;
ii) informāciju par ceļotāja maršrutu, lai pārliecinātos, vai brauciens bijis skartajā zonā vai tās tuvumā vai arī bijuši citi iespējami kontakti ar infekciju vai piesārņojumu pirms ierašanās, kā arī ceļotāja veselības stāvokļa dokumentu pārbaudi, ja tos pieprasa saskaņā ar šiem noteikumiem;
iii) neinvazīvu medicīnisko apskati, kas ir vismazāk apgrūtinošā apskate, lai sasniegtu sabiedrības veselības aizsardzības mērķi, un
b) bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču, pasta paku un cilvēku mirstīgo atlieku apskati.
2. Pamatojoties uz sabiedrības veselības apdraudējuma pierādījumiem, kas iegūti, veicot šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus vai izmantojot citus līdzekļus, dalībvalstis var veikt papildu veselības aizsardzības pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz iespējami slimiem vai skartiem ceļotājiem, atkarībā no gadījuma veicot vismazāk apgrūtinošo un invazīvo medicīnisko apskati, lai sasniegtu sabiedrības veselības aizsardzības mērķi – novērst slimības starptautisku izplatību.
3. Medicīnisko apskati, vakcināciju, profilaksi vai citus veselības aizsardzības pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem neveic ceļotājiem bez viņu vai viņu vecāku vai aizbildņu iepriekšējas informētās piekrišanas, izņemot 31. panta 2. punktā paredzēto, un veic saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām.
4. Ceļotājus, kuri jāvakcinē vai kuriem jāpiedāvā profilakse saskaņā ar šiem noteikumiem, vai viņu vecākus vai aizbildņus informē par risku, kas saistīts ar vakcināciju vai atteikšanos no vakcinācijas, kā arī ar profilakses izmantošanu vai atteikšanos no tās saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām. Dalībvalstis informē ārstniecības personas par šīm prasībām saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.
5. Jebkuru medicīnisko apskati, medicīnisku procedūru, vakcināciju vai citu profilaksi, kas ietver slimības pārneses risku, veic vai nozīmē ceļotājam tikai saskaņā ar izveidotām valsts vai starptautiskām vadlīnijām un standartiem tā, lai šādu risku samazinātu līdz minimumam.
II nodaļa. Īpaši noteikumi attiecībā uz pārvadājumiem un pārvadātājiem
24. pants. Pārvadātāji
1. Dalībvalstis veic visus šiem noteikumiem atbilstošos lietderīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārvadātāji:
a) atbilst veselības aizsardzības pasākumiem, ko ieteikusi PVO un pieņēmusi dalībvalsts, tostarp pasākumiem izmantošanai transportlīdzeklī, kā arī iekāpšanas un izkāpšanas laikā;
b) informē ceļotājus par veselības aizsardzības pasākumiem, ko ieteikusi PVO un pieņēmusi dalībvalsts, tostarp pasākumiem izmantošanai transportlīdzeklī, kā arī iekāpšanas un izkāpšanas laikā, un
c) pastāvīgi nodrošina, lai transportlīdzekļos, par kuriem tie ir atbildīgi, nebūtu infekcijas vai piesārņojuma avotu, tostarp pārnēsātāju un infekcijas avotu. Ja ir atrasti atbilstoši pierādījumi, var pieprasīt infekcijas vai piesārņojuma avotu kontroles pasākumu piemērošanu.
2. Īpaši noteikumi par pārvadājumiem un pārvadātājiem atbilstoši šim pantam ir norādīti 4. pielikumā. Īpaši pasākumi, ko piemēro attiecībā uz pārvadājumiem un pārvadātājiem attiecībā uz slimību pārnēsātāju izraisītām slimībām, ir norādīti 5. pielikumā.
25. pants. Tranzītā esošie kuģi un lidaparāti
Atbilstoši 27. un 43. pantam vai ja vien to neparedz piemērojamie starptautiskie nolīgumi, dalībvalsts neveic veselības aizsardzības pasākumus:
a) kuģim, kas neienāk no skartās zonas un, dodoties uz ostu citas valsts teritorijā, šķērso jūras kanālu vai ūdensceļu minētās dalībvalsts teritorijā. Katram tādam kuģim kompetentās iestādes uzraudzībā atļauj uzņemt degvielu, ūdeni, pārtiku un krājumus;
b) kuģim, kas šķērso tās jurisdikcijā esošos ūdeņus, neiegriežoties ostā vai krastā, un
c) tranzītā esošam lidaparātam tās jurisdikcijā esošā lidostā, ja vien lidaparāts netiek ierobežots konkrētā lidostas platībā bez iekāpšanas un izkāpšanas vai iekraušanas un izkraušanas. Tomēr katram šādam lidaparātam atļauj kompetentās iestādes uzraudzībā uzņemt degvielu, ūdeni, pārtiku un krājumus.
26. pants. Tranzītā esošie civilie kravas furgoni, vilcieni un tālsatiksmes autobusi
Atbilstoši 27. un 43. pantam vai ja vien to neparedz piemērojamie starptautiskie nolīgumi, veselības aizsardzības pasākumus neveic civilajam kravas furgonam, vilcienam vai tālsatiksmes autobusam, kas neierodas no skartas zonas un kas šķērso teritoriju bez pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas vai iekraušanas vai izkraušanas.
27. pants. Skartie transportlīdzekļi
1. Ja transportlīdzeklī esošiem pasažieriem ir konstatētas slimības klīniskās pazīmes vai simptomi, un ir saņemta informācija, kas balstīta uz sabiedrības veselības apdraudējuma faktu vai pierādījumiem, tostarp infekcijas un piesārņojuma avoti, kompetentā iestāde uzskata transportlīdzekli par skartu un var:
a) attiecīgā gadījumā veikt transportlīdzekļa dezinfekciju, dekontamināciju, dezinsekciju vai deratizāciju, vai likt šos pasākumus veikt savā uzraudzībā un
b) katrā gadījumā izlemt, kādu metodi lietot, lai nodrošinātu sabiedrības veselības apdraudējuma atbilstošu kontroles līmeni, kā paredzēts šajos noteikumos. Ja ir pieejamas PVO ieteiktas metodes vai materiāli, tie ir jāizmanto, ja vien kompetentā iestāde nenosaka tikpat drošas un uzticamas citas metodes.
Kompetentā iestāde var īstenot veselības aizsardzības papildu pasākumus, vajadzības gadījumā iekļaujot transportlīdzekļu izolēšanu un karantīnu, lai novērstu slimības izplatīšanos. Par šādiem papildu pasākumiem jāziņo nacionālajam SVAN kontaktpunktam.
2. Ja iebraukšanas vietas kompetentā iestāde nespēj veikt atbilstoši šim pantam paredzētos kontroles pasākumus, skartajam transportlīdzeklim tomēr var atļaut aizbraukt saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
a) kompetentā iestāde izbraukšanas laikā informē nākamās zināmās iebraukšanas vietas kompetento iestādi par informācijas veidu, kas norādīts saskaņā ar b) apakšpunktu, un
b) kuģa gadījumā – atrastos pierādījumus un vajadzīgos kontroles pasākumus reģistrē Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecībā.
Katram šādam transportlīdzeklim atļauj kompetentās iestādes uzraudzībā uzņemt degvielu, ūdeni, pārtiku un krājumus.
3. Transportlīdzekli, kas ir bijis uzskatīts par skartu, izbeidz uzskatīt par tādu, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka:
a) šā panta 1. punktā paredzētie pasākumi ir veikti efektīvi un
b) transportlīdzeklī nav tādu priekšnoteikumu, kas varētu izraisīt sabiedrības veselības apdraudējumu.
28. pants. Kuģi un lidaparāti iebraukšanas vietās
1. Atbilstoši 43. pantam vai kā paredzēts piemērojamos starptautiskos nolīgumos, kuģim vai lidaparātam sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumu dēļ neliedz iebraukt iebraukšanas vietās. Tomēr, ja iebraukšanas vieta nav aprīkota veselības aizsardzības pasākumu piemērošanai saskaņā ar šiem noteikumiem, kuģim vai lidaparātam var dot rīkojumu uz savu risku doties uz tuvāko tam pieejamo piemēroto iebraukšanas vietu, ja vien kuģim vai lidaparātam nav darbības problēmu, kas attiecīgo novirzīšanos padarītu nedrošu.
2. Atbilstoši 43. pantam vai kā paredzēts piemērojamos starptautiskos nolīgumos, dalībvalstis kuģiem vai lidaparātiem sabiedrības veselības aizsardzības iemeslu dēļ neliedz brīvo praksi, jo īpaši nekavē iekāpšanu tajos vai izkāpšanu no tiem, kravas vai krājumu izkraušanu vai iekraušanu vai degvielas, ūdens, pārtikas un krājumu uzņemšanu. Dalībvalstis brīvo praksi var piešķirt atkarībā no pārbaudes rezultātiem un tad, ja kuģī vai lidaparātā ir konstatēts infekcijas vai piesārņojuma avots, atkarībā no dezinfekcijas, dekontaminācijas, dezinsekcijas vai deratizācijas veikšanas vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami infekcijas vai piesārņojuma izplatības novēršanai.
3. Ja tas praktiski iespējams un atbilstoši šā panta 2. punktam, dalībvalsts atļauj piešķirt brīvo praksi kuģim vai lidaparātam pa radio vai citiem sakaru līdzekļiem, ja, pamatojoties uz informāciju, kas no tā saņemta pirms tā ierašanās, dalībvalsts uzskata, ka kuģa vai lidaparāta ierašanās dēļ neizcelsies vai neizplatīsies slimība.
4. Kuģu komandējošie virsnieki vai lidaparātu kapteiņi vai to pārstāvji iespējami drīz pirms to pienākšanas ostā vai ielidošanas lidostā paziņo galamērķa ostas vai lidostas vadībai par saslimšanas gadījumiem, kas norāda uz infekcijas slimību, vai sabiedrības veselības apdraudējuma pierādījumiem kuģī vai lidmašīnā, tiklīdz par šādām saslimšanām vai sabiedrības veselības apdraudējumiem ir paziņots iepriekšminētajiem virsniekam vai kapteinim. Minētā informācija nekavējoties ir jāpārraida ostas vai lidostas kompetentajai iestādei. Steidzamos gadījumos kuģu komandējošajiem virsniekiem vai lidaparātu kapteiņiem šāda informācija ir jāpaziņo tieši attiecīgajai ostas vai lidostas iestādei.
5. Ja pamatoti aizdomīgs vai skarts lidaparāts vai kuģis no lidaparāta kapteiņa vai kuģa komandējošā virsnieka neatkarīgu iemeslu dēļ nosēžas citur, nevis lidostā, kurā lidaparātam bija jānosēžas, vai pietauvojas citur, nevis ostā, kurā kuģim bija jāpietauvojas, piemēro šādus noteikumus:
a) lidaparāta kapteinis vai kuģa komandējošais virsnieks vai cita atbildīga persona dara visu iespējamo, lai nekavējoties sazinātos ar tuvāko kompetento iestādi;
b) tiklīdz kompetentā iestāde ir informēta par minēto ierašanos, tā var veikt PVO ieteiktos pasākumus vai citus šajos noteikumos paredzētos veselības aizsardzības pasākumus;
c) ja vien tas nav nepieciešams operatīvai rīcībai vai saziņai ar kompetento iestādi, lidaparātā vai kuģī esošie ceļotāji neatstāj tā apkārtni un nepārvieto kravu no minētās apkārtnes, ja to nav atļāvusi kompetentā iestāde, un
d) ja ir pabeigti visi kompetentās iestādes pieprasītie veselības aizsardzības pasākumi, lidaparāts vai kuģis var, ciktāl tas attiecas uz minētajiem veselības aizsardzības pasākumiem, doties uz lidostu vai ostu, kurā tam vajadzēja nosēsties vai pietauvoties, vai, ja tehnisku iemeslu dēļ tas nevar to darīt, uz piemēroti izvietotu lidostu vai ostu.
6. Neatkarīgi no šā panta noteikumiem kuģa komandējošais virsnieks vai lidaparāta kapteinis var veikt tādus neatliekamus pasākumus, kādi var būt nepieciešami kuģī vai lidaparātā esošo ceļotāju veselībai un drošībai. Viņš vai viņa iespējami drīz informē kompetento iestādi par pasākumiem, kas veikti atbilstoši šim punktam.
29. pants. Civilie kravas furgoni, vilcieni un tālsatiksmes autobusi iebraukšanas vietās
PVO, apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādā tādu veselības aizsardzības pasākumu pamatprincipus, ko veic kravas furgoniem, vilcieniem un tālsatiksmes autobusiem iebraukšanas vietās un izbraucot caur sauszemes robežšķērsošanas vietām.
III nodaļa. Īpaši noteikumi ceļotājiem
30. pants. Ceļotāji, kas pakļauti sabiedrības veselības stāvokļa novērošanai
Atbilstoši 43. pantam vai kā paredzēts piemērojamos starptautiskos nolīgumos, iespējami slims ceļotājs, kura veselība pēc ierašanās pakļauta veselības stāvokļa novērošanai, var turpināt starptautisku braucienu, ja ceļotājs nerada nenovēršamu sabiedrības veselības apdraudējumu un dalībvalsts informē galamērķa iebraukšanas vietas, ja tā ir zināma, kompetento iestādi par ceļotāja sagaidāmo ierašanos. Pēc ierašanās ceļotājs ziņo par to minētajai iestādei.
31. pants. Veselības aizsardzības pasākumi attiecībā uz ceļotāju iebraukšanu
1. Invazīva medicīniskā apskate, vakcinācija vai cita profilakse netiek prasīta kā ieceļošanas nosacījums ceļotāju iebraukšanai dalībvalsts teritorijā, ja vien atbilstoši 32., 42. un 45. pantam šie noteikumi neliedz dalībvalstīm pieprasīt medicīnisko apskati, vakcināciju vai citu profilaksi šādos gadījumos:
a) ja jānosaka vai pastāv sabiedrības veselības apdraudējums;
b) kā nosacījumu ceļotāju iebraukšanai, kas lūdz pagaidu vai pastāvīgo dzīvesvietu;
c) kā nosacījumu ceļotāju iebraukšanai atbilstoši 43. pantam vai 6. un 7. pielikumam vai
d) ko var veikt atbilstoši 23. pantam.
2. Ja ceļotājs, kura medicīnisko apskati, vakcināciju vai citu profilaksi dalībvalsts var pieprasīt atbilstoši šā panta 1. punktam, nepiekrīt kādam no minētajiem pasākumam vai atsakās sniegt 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju vai dokumentus, attiecīgā dalībvalsts var atbilstoši 32., 42. un 45. pantam attiecīgajam ceļotājam liegt iebraukšanu. Ja ir pierādījumi par nenovēršamu sabiedrības veselības apdraudējumu, dalībvalsts var saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, kā arī šāda riska kontrolei nepieciešamajā apjomā pieprasīt ceļotājam vai ieteikt ceļotājam atbilstoši 23. panta 3. punktam veikt:
a) vismazāk invazīvo un apgrūtinošo medicīnisko apskati, lai sasniegtu sabiedrības veselības aizsardzības mērķi;
b) vakcināciju vai citu profilaksi vai
c) papildus noteiktus veselības aizsardzības pasākumus, lai novērstu vai kontrolētu slimības izplatīšanos, tostarp izolēšanu, karantīnu vai ceļotāja veselības stāvokļa novērošanu sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā.
32. pants. Izturēšanās pret ceļotājiem
Īstenojot veselības aizsardzības pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem, dalībvalstis izturas pret ceļotājiem, ievērojot viņu cieņu, cilvēktiesības un pamatbrīvības un līdz minimumam samazina ar šādiem pasākumiem saistītās neērtības vai ciešanas, tostarp:
a) izturas pret visiem ceļotājiem pieklājīgi un ar cieņu;
b) ievēro ceļotāju dzimumu, sociāli kulturālos, etniskos vai reliģiskos uzskatus un
c) nodrošina vai noorganizē atbilstošu pārtiku un ūdeni, piemērotu mājvietu un apģērbu, bagāžas un pārējā īpašuma aizsardzību, piemērotu ārstēšanu, nepieciešamos sakaru līdzekļus, ja iespējams, viņiem saprotamā valodā un citu piemērotu palīdzību ceļotājiem, kuri atrodas karantīnā, izolācijā vai uz kuriem attiecas medicīniskās apskates vai citas procedūras sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā.
IV nodaļa. Īpaši noteikumi par precēm, konteineriem un konteineru iekraušanas laukumiem
33. pants. Tranzītā esošās preces
Atbilstoši 43. pantam vai, ja vien to neparedz piemērojamie starptautiskie nolīgumi, uz precēm, kas nav dzīvi dzīvnieki un kas tiek pārvadātas tranzītā bez pārkraušanas, neattiecas veselības aizsardzības pasākumi saskaņā ar šiem noteikumiem vai aizturēšana sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā.
34. pants. Konteineri un konteineru iekraušanas laukumi
1. Dalībvalstis nodrošina, cik tas praktiski iespējams, lai konteineru nosūtītāji izmantotu starptautiskās satiksmes konteinerus, kas nesatur infekcijas vai piesārņojuma avotus, tostarp pārnēsātājus un infekcijas avotus, jo īpaši iepakošanas laikā.
2. Dalībvalstis nodrošina, cik tas praktiski iespējams, lai konteineru iekraušanas laukumos nebūtu infekcijas vai piesārņojuma avotu, tostarp pārnēsātāju un infekcijas avotu.
3. Ja dalībvalsts uzskata, ka starptautiskās konteineru satiksmes apjoms ir pietiekami liels, kompetentās iestādes veic visus praktiski izpildāmos pasākumus saskaņā ar šiem noteikumiem, tostarp pārbaudes, lai novērtētu konteineru iekraušanas laukumu un konteineru sanitāros apstākļus nolūkā nodrošināt šajos noteikumos paredzēto saistību izpildi.
4. Ierīces konteineru pārbaudei un izolēšanai, cik tas praktiski iespējams, ir pieejamas konteineru iekraušanas laukumos.
5. Konteineru saņēmēji un sūtītāji dara visu iespējamo, lai izvairītos no savstarpējas piesārņošanās, ja izmanto konteineru daudzkārtēju iekraušanu.
VI DAĻA. VESELĪBAS STĀVOKĻA DOKUMENTI
35. pants. Vispārīgs noteikums
1. Starptautiskajā satiksmē nepieprasa nekādus citus veselības stāvokļa dokumentus, kas nav paredzēti saskaņā ar šiem noteikumiem vai PVO izdotajos ieteikumos, ar nosacījumu, ka šo pantu nepiemēro ceļotājiem, kas lūdz pagaidu vai pastāvīgo dzīvesvietu, un nepiemēro dokumentu pieprasījumiem attiecībā uz starptautiskajā tirdzniecībā esošu preču vai kravas sabiedrības veselības statusu saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem nolīgumiem. Kompetentā iestāde var pieprasīt, lai ceļotāji aizpilda informācijas veidlapas un anketas par savu veselību atbilstoši 23. pantā norādītajām prasībām.
2. Veselības stāvokļa dokumentus saskaņā ar šiem noteikumiem var izdot nedigitālā vai digitālā formātā, ievērojot katras dalībvalsts pienākumus attiecībā uz šādu dokumentu formātu, kas izriet no citiem starptautiskiem nolīgumiem.
3. Neatkarīgi no formāta, kādā veselības stāvokļa dokumenti ir izsniegti saskaņā ar šiem noteikumiem, minētie veselības stāvokļa dokumenti atbilst attiecīgi 36.–39. pantā minētajiem pielikumiem, un to autentiskumam jābūt pārbaudāmam.
4. PVO, apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādā un vajadzības gadījumā atjaunina tehniskās vadlīnijas, tostarp specifikācijas vai standartus, kas saistīti ar veselības stāvokļa dokumentu (gan digitālā, gan nedigitālā formātā) izdošanu un autentiskuma pārbaudi. Šādas specifikācijas vai standarti ir saskaņā ar 45. pantu par personas datu apstrādi.
36. pants. Vakcinācijas vai citas profilakses apliecības
1. Vakcinācija un profilakse ceļotājiem, ko nozīmē saskaņā ar šiem noteikumiem vai ieteikumiem, un apliecības, kas uz tiem attiecas, atbilst 6. pielikuma noteikumiem un attiecīgā gadījumā 7. pielikuma noteikumiem par konkrētām slimībām.
2. Ceļotājam, kam ir vakcinācijas vai citas profilakses apliecība, kura izdota atbilstoši 6. pielikumam un attiecīgā gadījumā 7. pielikumam, neliedz iebraukt slimības dēļ, uz kuru attiecas apliecība, pat ja tas ierodas no skartās zonas, ja vien kompetentajai iestādei nav pārbaudāmas norādes un/vai pierādījumi, ka vakcinācija vai cita profilakse nav bijusi efektīva.
37. pants. Kuģa sanitārā deklarācija
1. Kapteinis pirms ierašanās pirmajā piestāšanas ostā dalībvalsts teritorijā pārliecinās par veselības stāvokli kuģī un, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts to nepieprasa, kapteinis pēc kuģa ierašanās vai pirms tās, ja kuģis ir tā aprīkots un dalībvalsts pieprasa tādu iepriekšēju piegādi, aizpilda un piegādā attiecīgās ostas kompetentajai iestādei kuģa sanitāro deklarāciju, ko ar parakstu apstiprinājis kuģa ārsts, ja tāds kuģī ir.
2. Kapteinis vai kuģa ārsts, ja tāds kuģī ir, sniedz visu kompetentās iestādes prasīto informāciju attiecībā uz veselības stāvokli kuģī starptautiska reisa laikā.
3. Kuģa sanitārā deklarācija atbilst 8. pielikumā norādītajam paraugam.
4. Dalībvalsts var nolemt:
a) nepieprasīt, lai no visiem pienākošajiem kuģiem tiktu iesniegtas kuģa sanitārās deklarācijas vai
b) pieprasīt kuģa sanitāro deklarāciju iesniegšanu saskaņā ar ieteikumu par kuģiem, kas ierodas no skartajām zonām, vai pieprasīt to no kuģiem, kas varētu būt infekcijas vai piesārņojuma avots citu iemeslu dēļ.
Dalībvalsts par šīm prasībām informē kuģošanas operatorus vai viņu pārstāvjus.
38. pants. Lidaparātu ģenerāldeklarācijas veselības sadaļa
1. Lidaparāta kapteinis vai viņa pārstāvis lidojuma laikā vai pēc nosēšanās dalībvalsts teritorijā esošajā lidostā iespējami drīz, izņemot gadījumus, ja dalībvalsts to nepieprasa, aizpilda un piegādā attiecīgās lidostas kompetentajai iestādei Lidaparāta ģenerāldeklarācijas veselības sadaļu, kas atbilst 9. pielikumā norādītajam paraugam.
2. Lidaparāta kapteinis vai viņa pārstāvis sniedz visu dalībvalsts pieprasīto informāciju attiecībā uz veselības apstākļiem lidaparātā starptautiska reisa laikā un veselības aizsardzības pasākumiem, kas piemēroti lidaparātam.
3. Dalībvalsts var nolemt:
a) nepieprasīt, lai visi pienākošie lidaparāti iesniedz Lidaparāta ģenerāldeklarācijas veselības sadaļu, vai
b) pieprasīt Lidaparāta ģenerāldeklarācijas veselības sadaļu iesniegšanu saskaņā ar ieteikumu attiecībā uz lidaparātiem, kas ierodas no skartajām zonām, vai pieprasīt to no lidaparātiem, kas varētu būt infekcijas vai piesārņojuma avots citu iemeslu dēļ.
Dalībvalsts par šīm prasībām informē lidaparātu ekspluatantus vai viņu pārstāvjus.
39. pants. Kuģa sanitārās apstrādes apliecības
1. Kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecības un Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecības ir derīgas uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Minēto laika posmu var pagarināt par vienu mēnesi, ja ostā nevar pabeigt vajadzīgos pārbaudes vai kontroles pasākumus.
2. Ja nav uzrādīta derīga Kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecība vai Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecība vai kuģī ir atrasti sabiedrības veselības apdraudējuma pierādījumi, dalībvalsts var rīkoties, kā paredzēts 27. panta 1. punktā.
3. Šajā pantā minētās apliecības atbilst 3. pielikumā norādītajam paraugam.
4. Kad vien iespējams, kontroles pasākumus veic, kad kuģis un kravas telpas ir tukšas. Ja kuģim ir jāuzņem balasts, minētie pasākumi ir jāveic pirms iekraušanas.
5. Ja ir vajadzīgi kontroles pasākumi un tie ir veiksmīgi pabeigti, kompetentā iestāde izdod Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecību, kurā reģistrēti atrastie pierādījumi un veiktie kontroles pasākumi.
6. Kompetentā iestāde var izdot Kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecību jebkurā ostā, kas norādīta atbilstoši 20. pantam, ja tā ir pārliecinājusies, ka uz kuģa nav infekcijas un piesārņojuma, tostarp pārnēsātāju un infekcijas avotu. Šādu apliecību parasti izdod tikai tad, ja kuģa pārbaude ir veikta, kad kuģis un kravas telpas ir tukšas vai tajās ir balasts vai cits tāda veida vai tā izvietots materiāls, lai būtu iespējams rūpīgi pārbaudīt kravas telpas.
7. Ja nosacījumi, kuriem atbilstoši veic kontroles pasākumus, ir tādi, ka saskaņā ar ostas, kurā veic darbību, kompetentās iestādes atzinumu apmierinošu rezultātu nevar panākt, kompetentā iestāde to reģistrē Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecībā.
VII DAĻA. MAKSĀJUMI
40. pants. Maksa par veselības aizsardzības pasākumiem attiecībā uz ceļotājiem
1. Izņemot ceļotājus, kas lūdz pagaidu vai pastāvīgo dzīvesvietu, un atbilstoši šā panta 2. punktam dalībvalsts saskaņā ar Noteikumiem nepiemēro maksu par šādiem sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem:
a) šajos noteikumos paredzētajām medicīniskajām apskatēm vai papildu apskatēm, ko attiecīgā dalībvalsts varētu pieprasīt, lai noskaidrotu izmeklētā ceļotāja veselības stāvokli;
b) vakcināciju vai citu profilaksi, kas paredzēta ceļotājam pēc ierašanās un kas nav publicēta prasība vai ir tāda prasība, kura publicēta mazāk nekā 10 dienas pirms vakcinācijas vai citiem profilakses pasākumiem;
c) atbilstošām ceļotāju izolēšanas vai karantīnas prasībām;
d) ceļotājam izdotām apliecībām, kurās norādīti veiktie pasākumi un to veikšanas datums, vai
e) ceļotāja bagāžai piemērotajiem veselības aizsardzības pasākumiem.
2. Dalībvalstis var iekasēt maksu par veselības aizsardzības pasākumiem, kas nav minēti šā panta 1. punktā, tostarp tiem, kas galvenokārt ir ceļotāja labā.
3. Ja maksu ceļotājiem piemēro par šādu veselības aizsardzības piemērošanu saskaņā ar šiem noteikumiem, katrā dalībvalstī ir tikai viens šādu maksājumu tarifs un katrs maksājums:
a) atbilst attiecīgajam tarifam;
b) nepārsniedz sniegtā pakalpojuma faktisko cenu un
c) tiek piemērots, nešķirojot pēc attiecīgā ceļotāja tautības, pastāvīgās dzīvesvietas vai dzīvesvietas.
4. Tarifu un tā grozījumus publicē vismaz 10 dienas pirms jebkuru tam atbilstošu maksu piemērošanas.
5. Šie noteikumi neliedz dalībvalstīm pieprasīt atlīdzināt izdevumus, kas radušies, nodrošinot šā panta 1. punktā minētos veselības aizsardzības pasākumus:
a) no pārvadātājiem vai īpašniekiem attiecībā uz viņu darbiniekiem;
b) no attiecīgajiem apdrošināšanas avotiem.
6. Nekādos apstākļos ceļotājiem vai pārvadātājiem neliedz aizbraukt no dalībvalsts teritorijas līdz šā panta 1. vai 2. punktā minēto maksājumu samaksai.
41. pants. Maksa par bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm vai pasta pakām
1. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem maksu iekasē par veselības aizsardzības pasākumu piemērošanu attiecībā uz bagāžu, kravu, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm vai pasta pakām, katrā dalībvalstī ir tikai viens šādu maksājumu tarifs un katrs maksājums:
a) atbilst attiecīgajam tarifam;
b) nepārsniedz sniegtā pakalpojuma faktisko cenu un
c) tiek piemērots, nešķirojot pēc tautības, karoga, attiecīgās bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku reģistra vai piederības. Nav īpaši jānodala attiecīgās valsts un ārvalstu bagāža, kravas, konteineri, transportlīdzekļi, preces vai pasta pakas.
2. Tarifu un tā grozījumus publicē vismaz 10 dienas pirms jebkuru tam atbilstošu maksu piemērošanas.
VIII DAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
42. pants. Veselības aizsardzības pasākumu īstenošana
Veselības aizsardzības pasākumus, ko veic saskaņā ar šiem noteikumiem, uzsāk un pabeidz nekavējoties un piemēro pārredzamā un nediskriminējošā veidā.
43. pants. Veselības aizsardzības papildu pasākumi
1. Šie noteikumi neliedz dalībvalstīm saskaņā ar saviem attiecīgajiem tiesību aktiem un saistībām atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, reaģējot uz konkrēta sabiedrības veselības apdraudējuma vai starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijām, īstenot veselības aizsardzības pasākumus, kas:
a) sasniedz tādu pašu veselības aizsardzības līmeni kā PVO ieteikumi vai to pārsniedz;
b) kas citādi aizliegti atbilstoši 25. pantam, 26. pantam, 28. panta 1. un 2. punktam, 30. pantam, 31. panta 1. punkta c) apakšpunktam un 33. pantam, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi ir citādi saderīgi ar šiem noteikumiem.
Šādi pasākumi mazāk ierobežo starptautisko satiksmi un ir personām mazāk invazīvi vai apgrūtinoši nekā pamatoti pieejamās alternatīvas, lai sasniegtu atbilstošu veselības aizsardzības līmeni.
2. Nosakot to, vai nepieciešams īstenot šā panta 1. punktā minētos medicīniski sanitāros pasākumus vai papildu pasākumus atbilstoši 23. panta 2 punktam, 27. panta 1. punktam, 28. panta 2. punktam un 31. panta 2. punkta c) apakšpunktam, dalībvalstis savos lēmumos pamatojas uz:
a) zinātniskiem principiem;
b) pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem par apdraudējumu cilvēku veselībai vai arī, ja šādi pierādījumi ir nepietiekami, uz pieejamo informāciju, tostarp informāciju no PVO un citām attiecīgām starpvaldību organizācijām un starptautiskajām struktūrām;
c) visām pieejamām konkrētām PVO vadlīnijām vai priekšlikumiem.
3. Īstenojot šā panta 1. punktā minētos veselības aizsardzības papildu pasākumus, kas ievērojami traucē starptautisko satiksmi, dalībvalsts sniedz PVO sabiedrības veselības aizsardzības motīvus un attiecīgo zinātnisko informāciju par tiem. PVO izplata šo informāciju citām dalībvalstīm un izplata arī informāciju par īstenotajiem veselības aizsardzības pasākumiem. Šajā pantā būtisks traucējums parasti nozīmē iebraukšanas vai izbraukšanas atteikumu starptautiskajiem ceļotājiem, bagāžai, kravai, konteineriem, transportlīdzekļiem, precēm un tamlīdzīgi vai to aizkavēšanu ilgāk par 24 stundām.
4. Atbilstoši šā panta 3. un 5. punktam sniegtajai informācijai un citas attiecīgās informācijas novērtējumam PVO var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts vēlreiz pārskata pasākumu piemērošanu.
5. Dalībvalsts, kas īsteno šā panta 1. un 2. punktā minētos veselības aizsardzības papildu pasākumus, kuri ievērojami traucē starptautisko satiksmi, 48 stundu laikā pēc šo pasākumu sākšanas informē PVO par šādiem pasākumiem un to pamatojumu, ja vien uz tiem neattiecas pagaidu vai pastāvīgais ieteikums.
6. Dalībvalsts, kas īsteno veselības aizsardzības pasākumu atbilstoši šā panta 1. vai 2. punktam, trīs mēnešu laikā pārskata šādu pasākumu, ņemot vērā PVO priekšlikumus un šā panta 2. punktā minētos kritērijus.
7. Neskarot dalībvalsts tiesības atbilstoši 56. pantam, jebkura dalībvalsts, ko ietekmē atbilstoši šā panta 1. vai 2. punktam veiktais pasākums, var tieši vai ar ģenerāldirektora starpniecību pieprasīt, lai dalībvalsts, kas īsteno šādu pasākumu, ar to konsultētos, turklāt ģenerāldirektors var arī veicināt konsultācijas starp attiecīgajām dalībvalstīm. Šādu konsultāciju mērķis ir precizēt pasākuma pamatā esošo zinātnisko informāciju un sabiedrības veselības aizsardzības motīvus un atrast savstarpēji pieņemamu risinājumu. Ja vien konsultācijās iesaistītās dalībvalstis nevienojas citādi, konsultāciju laikā nodoto informāciju uzskata par konfidenciālu.
8. Šā panta noteikumus var piemērot pasākumiem, kas attiecas uz ceļotājiem, kuri piedalās masu pulcēšanās vietās.
44. pants. Sadarbība, palīdzība un finansējums
1. Dalībvalstis apņemas iespējamā apmērā savstarpēji sadarboties:
a) attiecīgo gadījumu atklāšanā, to novērtēšanā, gatavībā tiem un reaģēšanā uz tiem, kā paredzēts šajos noteikumos;
b) tehniskās palīdzības un materiāli tehniskā atbalsta nodrošināšanā vai veicināšanā, jo īpaši pamatresursu pilnveidošanā, nostiprināšanā un uzturēšanā saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;
c) finanšu resursu mobilizēšanā, tostarp izmantojot attiecīgus avotus un finansēšanas mehānismus, lai atvieglotu saistību izpildi saskaņā ar šiem noteikumiem, jo īpaši lai risinātu jaunattīstības valstu vajadzības, un
d) ierosināto tiesību aktu un administratīvo aktu formulēšanā šo noteikumu īstenošanai.
2. PVO iespējamā apmērā pēc dalībvalstu lūguma sadarbojas ar tām un, cik vien iespējams, palīdz tām:
a) to pamatresursu analīzē un novērtēšanā, lai atvieglotu šo noteikumu efektīvu īstenošanu;
b) tehniskās sadarbības un materiāli tehniskā atbalsta nodrošināšanā vai veicināšanā dalībvalstīm;
c) finanšu resursu mobilizēšanā, lai atbalstītu jaunattīstības valstis 1. pielikumā minēto pamatresursu pilnveidošanā, nostiprināšanā un uzturēšanā, un
d) piekļuves atvieglošanā attiecīgajiem veselības produktiem saskaņā ar 13. panta 8. punktu.
2.bis Dalībvalstis, ievērojot piemērojamos tiesību aktus un pieejamos resursus, vajadzības gadījumā saglabā vai palielina iekšzemes finansējumu un veic kopīgu darbu, tostarp attiecīgā gadījumā izmantojot starptautisku sadarbību un palīdzību, lai nostiprinātu ilgtspējīgu finansējumu šo noteikumu īstenošanas atbalstam.
2.ter Saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu dalībvalstis apņemas pēc iespējas sadarboties, lai:
a) veicinātu esošo finansēšanas struktūru un finansēšanas mehānismu pārvaldību un darbības modeļus, lai tie būtu reģionāli reprezentatīvi un atbilstu jaunattīstības valstu vajadzībām un valstu prioritātēm šo noteikumu īstenošanā;
b) apzinātu un nodrošinātu piekļuvi finanšu resursiem, tostarp izmantojot finanšu koordinācijas mehānismu, kas izveidots saskaņā ar 44.bis pantu, lai taisnīgi risinātu jaunattīstības valstu vajadzības un prioritātes, tostarp lai pilnveidotu, nostiprinātu un uzturētu pamatresursus.
2.quater Ģenerāldirektors attiecīgā gadījumā atbalsta šā panta 2.bis punktā minēto kopīgo darbu. Dalībvalstis un ģenerāldirektors ziņas par rezultātiem iekļauj ziņojumā Veselības asamblejai.
3. Sadarbību atbilstoši šim pantam var īstenot ar daudzpusējo kanālu, tostarp divpusējo, starpniecību, kā arī reģionālo tīklu un PVO reģionālo biroju, starpvaldību organizāciju un starptautisko struktūru starpniecību.
44.bis pants. Finanšu koordinācijas mehānisms
1. Ar šo izveido finanšu koordinācijas mehānismu (turpmāk tekstā – "mehānisms"), kura uzdevums ir:
a) veicināt savlaicīga, paredzama un ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanu šo noteikumu īstenošanai, lai pilnveidotu, nostiprinātu un uzturētu šo noteikumu 1. pielikumā minētos pamatresursus, arī tos, kuri attiecas uz pandēmijas izraisītām ārkārtējām situācijām;
b) censties maksimāli palielināt finansējuma pieejamību dalībvalstu, jo īpaši jaunattīstības valstu, īstenošanas vajadzībām un prioritātēm, un
c) strādāt pie tā, lai mobilizētu jaunus un papildu finanšu resursus un palielinātu esošo finansēšanas instrumentu efektīvu izmantošanu, kas ir būtiski šo noteikumu efektīvai īstenošanai.
2. Lai atbalstītu šā panta 1. punktā izklāstītos mērķus, mehānisms cita starpā:
a) izmanto vai veic attiecīgo vajadzību un finansējuma deficīta analīzi;
b) veicina esošo finansēšanas instrumentu harmonizāciju, saskaņotību un koordinēšanu;
c) apzina visus finansējuma avotus, kas ir pieejami īstenošanas atbalstam, un dara šo informāciju pieejamu dalībvalstīm;
d) pēc pieprasījuma sniedz konsultācijas un atbalstu dalībvalstīm tādu finanšu resursu apzināšanā un pieprasīšanā, kas vajadzīgi, lai nostiprinātu pamatresursus, arī tos, kas attiecas uz pandēmijas izraisītām ārkārtējām situācijām, un
e) piesaista brīvprātīgas naudas iemaksas organizācijām un citām struktūrām, kas atbalsta dalībvalstis, ar mērķi pilnveidot, nostiprināt un uzturēt to pamatresursus, arī tos, kas attiecas uz pandēmijas izraisītām ārkārtējām situācijām.
3. Saistībā ar šo noteikumu īstenošanu mehānisms darbojas Veselības asamblejas pakļautībā un vadībā un atskaitās tai.
45. pants. Personas datu apstrāde
1. Tādu informāciju par personas veselības stāvokli, ko dalībvalsts savākusi vai saņēmusi saskaņā ar šiem noteikumiem no citas dalībvalsts vai no PVO un kas attiecas uz identificētu vai identificējamu personu, glabā konfidenciāli un apstrādā anonīmi, kā paredzēts valsts tiesību aktos.
2. Neskarot 1. punktu, dalībvalstis var apstrādāt un atklāt personas datus, ja tas ir būtiski sabiedrības veselības apdraudējuma novērtēšanai un pārvaldībai, bet dalībvalstīm saskaņā ar valsts tiesību aktiem un PVO ir jānodrošina, lai personas dati būtu:
a) godīgi un likumīgi apstrādāti un turpmāk netiktu apstrādāti ar minēto nolūku nesaderīgā veidā;
b) adekvāti attiecībā uz minēto nolūku un ne pārmērīgi attiecībā uz to;
c) precīzi un vajadzības gadījumā atjaunināti; ir jāveic visi saprātīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzie vai nepilnīgie dati tiek dzēsti vai izlaboti, un
d) netiktu saglabāti ilgāk nekā nepieciešams.
3. Pēc lūguma PVO, cik tas praktiski iespējams, sniedz personai šajā pantā minētos personas datus saprotamā veidā bez nepamatotas kavēšanās vai izdevumiem, vajadzības gadījumā ļaujot veikt korekcijas.
46. pants. Bioloģisku vielu, reaģentu un materiālu transportēšana diagnostikas nolūkos un rīcība ar tiem
Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā arī ņemot vērā attiecīgās starptautiskās vadlīnijas, atvieglo bioloģisko vielu un diagnostikas paraugu, reaģentu un citu diagnostikas materiālu transportēšanu, ievešanu, izvešanu un apstrādi pārbaužu veikšanai un sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas nolūkā, kā arī to likvidēšanu saskaņā ar šiem noteikumiem.
IX DAĻA. SVAN EKSPERTU SARAKSTS, ĀRKĀRTĒJO SITUĀCIJU KOMITEJA UN PĀRSKATĪŠANAS KOMITEJA
I nodaļa. SVAN ekspertu saraksts
47. pants. Sastāvs
Ģenerāldirektors izveido sarakstu, kas sastāv no visu attiecīgo ekspertīzes nozaru ekspertiem (turpmāk tekstā – "SVAN ekspertu saraksts"). Ģenerāldirektors ieceļ SVAN ekspertu saraksta locekļus saskaņā ar PVO noteikumiem par ekspertu padomdevēju grupām un komitejām (turpmāk tekstā – "PVO noteikumi par padomdevēju grupām"), ja šajos noteikumos nav paredzēts citādi. Turklāt ģenerāldirektors ieceļ vienu locekli pēc katras dalībvalsts pieprasījuma un vajadzības gadījumā – ekspertus, ko ierosinājušas attiecīgās starpvaldību un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas. Ieinteresētās dalībvalstis paziņo ģenerāldirektoram par katra eksperta, ko tās piedāvā dalībai, kvalifikāciju un ekspertīzes nozari. Ģenerāldirektors regulāri informē dalībvalstis un attiecīgās starpvaldību un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas par SVAN ekspertu saraksta sastāvu.
II nodaļa. Ārkārtējo situāciju komiteja
48. pants. Kompetence un sastāvs
1. Ģenerāldirektors izveido Ārkārtējo situāciju komiteju, kas pēc ģenerāldirektora pieprasījuma sniedz savu viedokli par:
a) to, vai gadījums izraisa starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, tostarp pandēmijas izraisītu ārkārtēju situāciju;
b) starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma, tostarp pandēmijas izraisītas ārkārtējas situācijas, izbeigšanu, un
c) ierosināto pagaidu ieteikumu izdošanu, grozīšanu, pagarināšanu vai izbeigšanu.
1.bis Pārskatīšanas komiteju uzskata par ekspertu komiteju, un uz to attiecas PVO noteikumi par padomdevēju grupām, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
2. Ārkārtējo situāciju komiteja sastāv no ekspertiem, ko ģenerāldirektors izraudzījies no SVAN ekspertu saraksta un attiecīgā gadījumā no Organizācijas citām ekspertu padomdevēju grupām. Ģenerāldirektors nosaka dalības ilgumu, lai nodrošinātu tās nepārtrauktību konkrētā gadījuma un tā seku izskatīšanā. Ģenerāldirektors izraugās Ārkārtējo situāciju komitejas locekļus, pamatojoties uz speciālajām zināšanām un pieredzi, kas vajadzīga konkrētajā sesijā, un pienācīgi ievērojot vienlīdzīgas ģeogrāfiskās pārstāvniecības principus. Ārkārtējo situāciju komitejas locekļu vidū jābūt vismaz vienam ekspertam, ko izvirzījusi(-šas) dalībvalsts(-is), kuras(-u) teritorijā attiecīgais gadījums konstatēts.
3. Ģenerāldirektors pats pēc savas iniciatīvas vai pēc Ārkārtējo situāciju komitejas pieprasījuma var iecelt vienu vai vairākus tehniskos ekspertus komitejas konsultēšanai.
49. pants. Procedūra
1. Ģenerāldirektors sasauc Ārkārtējo situāciju komitejas sanāksmes, izvēloties vairākus ekspertus no 48. panta 2. punktā minētajiem saskaņā ar speciālo zināšanu nozarēm un pieredzi, kas vislabāk atbilst konkrētajam konstatētajam gadījumam. Šā panta izpratnē Ārkārtējo situāciju komitejas sanāksmes var iekļaut telekonferences, videokonferences vai elektronisko saziņu.
2. Ģenerāldirektors nosaka Ārkārtējo situāciju komitejas darba kārtību un sniedz attiecīgo informāciju par attiecīgo gadījumu, tostarp dalībvalstu pušu sniegto informāciju, kā arī pagaidu ieteikumus, ko ģenerāldirektors ierosina izdot.
3. Ārkārtējo situāciju komiteja ievēl priekšsēdētāju un pēc katras sanāksmes sagatavo īsu kopsavilkuma ziņojumu par norisi un apspriešanu, tostarp priekšlikumus ieteikumiem.
4. Ģenerāldirektors uzaicina dalībvalsti(-is), kuras(-u) teritorijā gadījums konstatēts, sniegt Ārkārtējo situāciju komitejai savu viedokli. Šādā nolūkā ģenerāldirektors tai paziņo Ārkārtējo situāciju komitejas sanāksmes datumus un darba kārtību tik ilgi iepriekš, cik ir nepieciešams. Attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) tomēr nevar lūgt Ārkārtējo situāciju komitejas sanāksmes atlikšanu, lai sniegtu tai savu viedokli.
5. Ārkārtējo situāciju komitejas viedokli nosūta ģenerāldirektoram izskatīšanai. Ģenerāldirektors par attiecīgajiem jautājumiem pieņem galīgo lēmumu.
6. Ģenerāldirektors dara zināmu visām dalībvalstīm starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas, tostarp pandēmijas izraisītas ārkārtējas situācijas, noteikšanu un tās izbeigšanu, attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) veiktos veselības aizsardzības pasākumus, pagaidu ieteikumus, arī apstiprinošus pierādījumus, un šādu ieteikumu grozīšanu, pagarināšanu un izbeigšanu vienlaikus ar Ārkārtējo situāciju komitejas sastāvu un viedokli. Ģenerāldirektors ar dalībvalstu pušu un attiecīgo starptautisko aģentūru starpniecību informē pārvadātājus par šādiem pagaidu ieteikumiem, tostarp to grozīšanu, pagarināšanu vai izbeigšanu. Ģenerāldirektors pēc tam šādu informāciju un ieteikumus dara zināmus plašākai sabiedrībai.
7. Dalībvalstis, kuru teritorijās attiecīgais gadījums ir konstatēts, var ierosināt ģenerāldirektoram starptautiskas nozīmes ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma situācijas, tostarp pandēmijas izraisītas ārkārtējas situācijas, un/vai pagaidu ieteikumu izbeigšanu un šajā nolūkā var uzstāties Ārkārtējo situāciju komitejā.
III nodaļa. Pārskatīšanas komiteja
50. pants. Kompetence un sastāvs
1. Ģenerāldirektors izveido Pārskatīšanas komiteju, kas veic šādas funkcijas:
a) sniedz ģenerāldirektoram tehniskos ieteikumus par šo noteikumu grozījumiem;
b) sniedz ģenerāldirektoram tehniskās konsultācijas attiecībā uz pastāvīgajiem ieteikumiem un to grozīšanu vai izbeigšanu un
c) sniedz ģenerāldirektoram tehniskās konsultācijas jautājumos, ko tai nodevis ģenerāldirektors par šo noteikumu darbību.
2. Pārskatīšanas komiteju uzskata par ekspertu komiteju, un uz to attiecas PVO noteikumi par padomdevēju grupām, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
3. Pārskatīšanas komitejas locekļus ģenerāldirektors izraugās no SVAN ekspertu sarakstā esošajām personām un attiecīgā gadījumā no citām Organizācijas ekspertu padomdevēju grupām.
4. Ģenerāldirektors nosaka uz Pārskatīšanas komitejas sanāksmi uzaicināmo locekļu skaitu, nosaka sanāksmes datumu un ilgumu un sasauc komiteju.
5. Ģenerāldirektors ieceļ Pārskatīšanas komitejas locekļus tikai uz sesijas darba laiku.
6. Ģenerāldirektors izraugās Pārskatīšanas komitejas locekļus, pamatojoties uz vienlīdzīgas ģeogrāfiskās pārstāvniecības, dzimumu līdztiesības, vienlīdzīgas ekspertu pārstāvniecības no attīstītām un jaunattīstības valstīm, atšķirīgu zinātnisko uzskatu pārstāvniecības, pieejas un praktiskās pieredzes dažādās pasaules valstīs un atbilstoša starpdisciplīnu līdzsvara principiem.
51. pants. Uzdevumu veikšana
1. Pārskatīšanas komitejas lēmumus pieņem ar klātesošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu.
2. Ģenerāldirektors uzaicina dalībvalstis, Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās specializētās aģentūras un citas attiecīgās starpvaldību organizācijas vai ar PVO oficiālās attiecībās esošās nevalstiskās organizācijas izraudzīties pārstāvjus komitejas sesiju apmeklēšanai. Šādi pārstāvji var iesniegt memorandus un ar priekšsēdētāja(-as) piekrišanu sniegt paziņojumus par apspriežamo jautājumu. Viņiem nav tiesību balsot.
52. pants. Ziņojumi
1. Katras sesijas laikā Pārskatīšanas komiteja sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta komitejas viedokli un ieteikumu. Minēto ziņojumu Pārskatīšanas komiteja apstiprina pirms sesijas beigām. Tās viedokli un ieteikumu neiesniedz Organizācijai, bet formulē kā ieteikumu ģenerāldirektoram. Ziņojuma tekstu nevar grozīt bez komitejas piekrišanas.
2. Ja Pārskatīšanas komiteja savās konstatācijās nav vienprātīga, jebkurš loceklis ir tiesīgs izteikt savu nepiekrītošo profesionālo viedokli individuālā vai grupas ziņojumā, kas norāda atšķirīga viedokļa saglabāšanas iemeslus un kas ir daļa no komitejas ziņojuma.
3. Pārskatīšanas komitejas ziņojumu iesniedz ģenerāldirektoram, kas tās viedokli un ieteikumu paziņo Pasaules Veselības asamblejai vai valdei izskatīšanai un rīcībai.
53. pants. Pastāvīgo ieteikumu procedūras
Ja ģenerāldirektors uzskata, ka konkrētajam sabiedrības veselības apdraudējumam nepieciešams un atbilstošs ir pastāvīgs ieteikums, ģenerāldirektors pieprasa Pārskatīšanas komitejas viedokli. Papildus 50.–52. panta attiecīgajiem punktiem ir piemērojami šādi noteikumi:
a) pastāvīgo ieteikumu priekšlikumus, to grozījumus vai izbeigšanu Pārskatīšanas komitejai var iesniegt ģenerāldirektors vai dalībvalstis ar ģenerāldirektora starpniecību;
b) ikviena dalībvalsts var iesniegt attiecīgo informāciju izskatīšanai Pārskatīšanas komitejā;
c) ģenerāldirektors var pieprasīt jebkurai dalībvalstij, starpvaldību organizācijai vai nevalstiskai organizācijai, kas ir oficiālās attiecībās ar PVO, nodot Pārskatīšanas komitejai tās rīcībā esošo informāciju, kura attiecas uz ierosināto pastāvīgo ieteikumu, ko norādījusi Pārskatīšanas komiteja;
d) ģenerāldirektors pēc Pārskatīšanas komitejas pieprasījuma vai pats pēc savas iniciatīvas var iecelt vienu vai vairākus tehniskos ekspertus Pārskatīšanas komitejas konsultēšanai. Viņiem nav tiesību balsot;
e) visus ziņojumus, kas satur Pārskatīšanas komitejas viedokli un konsultācijas par pastāvīgajiem ieteikumiem, nosūta ģenerāldirektoram izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai. Ģenerāldirektors Pārskatīšanas komitejas viedokli un priekšlikumus dara zināmus Pasaules Veselības asamblejai;
f) ģenerāldirektors dalībvalstīm dara zināmus visus pastāvīgos ieteikumus, kā arī šādu ieteikumu grozījumus vai izbeigšanu kopā ar Pārskatīšanas komitejas viedokli, un
g) ģenerāldirektors iesniedz pastāvīgos ieteikumus nākamajai Pasaules Veselības asamblejai izskatīšanai.
X DAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
54. pants. Ziņošana un pārskatīšana
1. Dalībvalstis un ģenerāldirektors ziņo Pasaules Veselības asamblejai par šo noteikumu īstenošanu, kā nolēmusi Pasaules Veselības asambleja.
2. Pasaules Veselības asambleja regulāri pārskata šo noteikumu darbību, tostarp finansējumu to efektīvai īstenošanai. Šādā nolūkā tā ar ģenerāldirektora starpniecību var pieprasīt Pārskatīšanas komitejas konsultācijas. Pirmā šāda pārskatīšana notiek ne vēlāk kā piecus gadus pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.
3. PVO regulāri veic pētījumus 2. pielikuma pārskatīšanai un tā darbības novērtēšanai. Pirmā šāda pārskatīšana notiek ne vēlāk kā vienu gadu pēc šo noteikumu stāšanās spēkā. Šādu pārskatīšanu rezultātus attiecīgā gadījumā iesniedz Pasaules Veselības asamblejai izskatīšanai.
54.bis pants. Dalībvalstu komiteja Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) īstenošanai
1. Ar šo tiek izveidota dalībvalstu komiteja Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) īstenošanai, un tās uzdevums ir veicināt šo noteikumu, jo īpaši 44. un 44.bis panta, efektīvu īstenošanu. Komitejai ir tikai veicinošs un konsultējošs raksturs, tā nav vērsta uz konfliktiem un sodu, un darbojas atbalstošā un pārredzamā veidā, vadoties pēc 3. pantā izklāstītajiem principiem. Šajā nolūkā:
a) komitejas mērķis ir veicināt un atbalstīt mācīšanos, paraugprakses apmaiņu un sadarbību starp dalībvalstīm, lai efektīvi īstenotu šos noteikumus;
b) komiteja izveido apakškomiteju, kas nodrošina tehniskas konsultācijas un sniedz ziņojumus komitejai.
2. Komitejā ir visas dalībvalstis, un tā sanāk vismaz reizi divos gados. Komitejas un apakškomitejas darba uzdevumus, arī komitejas darba kārtību, vienprātīgi pieņem komitejas pirmajā sanāksmē.
3. Komitejai ir priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, kurus komiteja ievēl no savu dalībvalstu locekļu vidus un kuri strādā divus gadus, un to rotācija notiek reģionu līmenī.1
4. Komiteja savā pirmajā sanāksmē vienprātīgi pieņem ar 44.bis pantu izveidotā finanšu koordinācijas mehānisma darba uzdevumu, kā arī tā darbības un pārvaldības kārtību, un komiteja var pieņemt nepieciešamos noteikumus darbam ar attiecīgām starptautiskām struktūrām, kas vajadzības gadījumā var atbalstīt mehānisma darbību.
55. pants. Grozījumi
1. Šo noteikumu grozījumus var ierosināt jebkura dalībvalsts vai ģenerāldirektors. Šādus grozījumu priekšlikumus iesniedz Pasaules Veselības asamblejai izskatīšanai.
2. Jebkura ierosinātā grozījuma tekstu ģenerāldirektors dara zināmu visām dalībvalstīm vismaz četrus mēnešus pirms Pasaules Veselības asamblejas, kurā ir ierosināts to izskatīt.
3. Šo noteikumu grozījumi, ko atbilstoši šim pantam ir pieņēmusi Pasaules Veselības asambleja, stājas spēkā visās dalībvalstīs ar tiem pašiem noteikumiem un uz tiem attiecas tās pašas tiesības un pienākumi, kā paredzēts PVO konstitūcijas 22. pantā un šo noteikumu 59.–64. pantā.
56. pants. Strīdu izšķiršana
1. Strīda gadījumā starp divām vai vairākām dalībvalstīm par šo noteikumu piemērošanas interpretāciju attiecīgās dalībvalstis vispirms cenšas strīdu izšķirt sarunu ceļā vai ar citiem miermīlīgiem līdzekļiem pēc savas izvēles, tostarp starpniecību, mediāciju vai pušu samierināšanu. Tas, ka neizdodas panākt vienošanos, neatbrīvo strīda Puses no atbildības turpināt meklēt strīda atrisinājumu.
2. Ja strīds nav izšķirts ar šā panta 1. punktā aprakstītajiem līdzekļiem, attiecīgās dalībvalstis var vienoties vērsties strīda jautājumā pie ģenerāldirektora, kas dara visu iespējamo tā izšķiršanai.
3. Dalībvalsts jebkurā laikā var rakstiski paziņot ģenerāldirektoram, ka tā piekrīt lietas izskatīšanai šķīrējtiesā kā obligātai visiem strīdiem par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, kuru Puse tā ir, vai konkrētam strīdam saistībā ar jebkuru citu dalībvalsti, kas piekrīt tam pašam pienākumam. Šķīrējtiesa lietu izskata saskaņā ar Pastāvīgās šķīrējtiesas neobligātajiem noteikumiem starptautisku organizāciju un valstu starpā radušos strīdu izskatīšanai, kas ir piemērojami laikā, kad ir pieprasīta lietas izskatīšana šķīrējtiesā. Dalībvalstis, kas piekritušas akceptēt lietas izskatīšanu šķīrējtiesā kā obligātu, akceptē šķīrējtiesas nolēmumu kā saistošu un galīgu. Ģenerāldirektors attiecīgā gadījumā par šādu darbību informē Pasaules Veselības asambleju.
4. Šie noteikumi neskar dalībvalstu pušu tiesības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kuru Puses tās var būt, izmantot citu starpvaldību organizāciju strīdu izšķiršanas mehānismus vai saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem izveidotus strīdu izšķiršanas mehānismus.
5. Ja starp PVO un vienu vai vairākām dalībvalstīm rodas strīds par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu jautājumu, iesniedz Pasaules Veselības asamblejai.
57. pants. Saistība ar citiem starptautiskiem nolīgumiem
1. Dalībvalstis atzīst, ka SVAN un citi attiecīgie starptautiskie nolīgumi ir jāinterpretē tā, lai tie būtu saderīgi. SVAN noteikumi neietekmē dalībvalstu pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no citiem starptautiskiem nolīgumiem.
2. Atbilstoši šā panta 1. punktam šie noteikumi neliedz dalībvalstīm, kurām ir kādas kopīgas intereses to veselības, ģeogrāfisko, sociālo vai ekonomisko apstākļu dēļ, noslēgt īpašus līgumus vai nolīgumus, lai atvieglotu šo noteikumu piemērošanu un jo īpaši attiecībā uz:
a) tiešu un ātru veselības aizsardzības informācijas apmaiņu starp dažādu valstu blakusesošajām teritorijām;
b) veselības aizsardzības pasākumiem, kas piemērojami piekrastes satiksmei un starptautiskajai satiksmei to jurisdikcijā esošajos ūdeņos;
c) veselības aizsardzības pasākumiem, kas piemērojami dažādu valstu blakusesošajās teritorijās pie to kopējās robežas;
d) nolīgumiem par skarto personu vai skarto cilvēku mirstīgo atlieku pārvadāšanu ar minētajam mērķim īpaši piemērotiem transportlīdzekļiem un
e) deratizāciju, dezinfekciju, dezinsekciju, dekontamināciju vai citu apstrādi, kas paredzēta preču atbrīvošanai no slimību izraisītājiem.
3. Neskarot savas saistības saskaņā ar šiem noteikumiem, dalībvalstis, kas ir reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas dalībnieces, savās savstarpējās attiecībās piemēro attiecīgajā reģionālajā ekonomiskās integrācijas organizācijā spēkā esošos kopējos noteikumus.
58. pants. Starptautiskie medicīniski sanitārie nolīgumi un noteikumi
1. Ar šiem noteikumiem valstīs, kurām šie noteikumi ir saistoši, un šajās valstīs un PVO atbilstoši 62. pantam un turpmāk paredzētajiem izņēmumiem tiek aizstāti šādi starptautiskie medicīniski sanitārie nolīgumi un noteikumi:
a) Starptautiskā medicīniski sanitārā konvencija, parakstīta Parīzē, 1926. gada 21. jūnijā;
b) Starptautiskā medicīniski sanitārā aeronavigācijas konvencija, parakstīta Hāgā, 1933. gada 12. aprīlī;
c) Starptautiskais nolīgums par atbrīvošanu no karantīnas apliecībām, parakstīts Parīzē, 1934. gada 22. decembrī;
d) Starptautiskais nolīgums par atbrīvošanu no konsulārajām vīzām uz karantīnas apliecībām, parakstīts Parīzē, 1934. gada 22. decembrī;
e) Konvencija, ar ko groza 1926. gada 21. jūnija Starptautisko medicīniski sanitāro konvenciju, parakstīta Parīzē, 1938. gada 31. oktobrī;
f) Starptautiskā medicīniski sanitārā aeronavigācijas konvencija, 1944, ar ko groza 1933. gada 12. aprīļa Starptautisko medicīniski sanitāro konvenciju, atvērta parakstīšanai Vašingtonā, 1944. gada 15. decembrī;
g) Starptautiskā medicīniski sanitārā aeronavigācijas konvencija, 1944, ar ko groza 1933. gada 12. aprīļa Starptautisko medicīniski sanitāro konvenciju, atvērta parakstīšanai Vašingtonā, 1944. gada 15. decembrī;
h) 1946. gada 23. aprīļa Protokols, ar ko pagarina Starptautisko medicīniski sanitāro konvenciju, 1944, parakstīts Vašingtonā;
i) 1946. gada 23. aprīļa Protokols, ar ko pagarina Starptautisko medicīniski sanitāro aeronavigācijas konvenciju, 1944, parakstīts Vašingtonā;
j) Starptautiskie medicīniski sanitārie noteikumi, 1951, un 1955., 1956., 1960., 1963. un 1965. gada Papildu noteikumi un
k) Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi, 1969, un 1973. un 1981. gada grozījumi.
2. Panamerikas Medicīniski sanitārais kodekss, kas parakstīts Havanā 1924. gada 14. novembrī, paliek spēkā, izņemot 2., 9., 10., 11., 16.–53. pantu ieskaitot, 61. un 62. pantu, attiecībā uz kuriem piemēro šā panta 1. punkta attiecīgo daļu.
59. pants. Stāšanās spēkā; laika posms noraidījumam vai atrunām
1. PVO konstitūcijas 22. panta izpildē paredzētais laika posms šo noteikumu noraidīšanai vai atrunai ir 18 mēneši no dienas, kad ģenerāldirektors paziņojis, ka šos noteikumus pieņēmusi Pasaules Veselības asambleja. Jebkāds noraidījums vai atruna, ko ģenerāldirektors saņēmis pēc norādītā laika posma beigām, nav spēkā.
1.bis PVO konstitūcijas 22. panta izpildē paredzētais laika posms šo noteikumu grozījuma noraidīšanai vai atrunai ir 10 mēneši no dienas, kad ģenerāldirektors paziņojis, ka šo noteikumu grozījumu pieņēmusi Pasaules Veselības asambleja. Jebkāds noraidījums vai atruna, ko ģenerāldirektors saņēmis pēc norādītā laika posma beigām, nav spēkā.
2. Šie noteikumi stājas spēkā 24 mēnešus pēc šā panta 1. punktā minētās paziņošanas dienas, un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā 12 mēnešus pēc šā panta 1.bis punktā minētās paziņošanas dienas, izņemot:
a) valsti, kas ir noraidījusi šos noteikumus vai to grozījumu atbilstoši 61. pantam;
b) valsti, kura ir izdarījusi atrunu un kurai šie noteikumi vai šo noteikumu grozījums stājas spēkā, kā paredzēts 62. pantā;
c) valsti, kas kļūst par PVO locekli pēc šā panta 1. punktā minētās dienas, kopš ģenerāldirektora paziņojuma un kas vēl nav šo noteikumu Puse, attiecībā uz kuru šie noteikumi stājas spēkā, kā paredzēts 60. pantā, un
d) valsti, kas nav PVO locekle un kas pieņem šos noteikumus, attiecībā uz kuru šie noteikumi stājas spēkā atbilstoši 64. panta 1. punktam.
3. Ja valsts šā panta 2. punktā norādītajā laika posmā nespēj šiem noteikumiem vai šo noteikumu grozījumam pilnīgi pielāgot savu iekšzemes likumdošanu un administratīvās vienošanās dokumentus, minētā valsts šā panta 1. vai 1.bis punktā norādītajā laika posmā iesniedz ģenerāldirektoram deklarāciju par neizpildītajiem pielāgojumiem un tos izpilda ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc šo noteikumu vai šo noteikumu grozījuma stāšanās spēkā attiecībā uz minēto dalībvalsti.
60. pants. Jaunas PVO dalībvalstis
Jebkura valsts, kas kļūst par PVO locekli pēc 59. panta 1. punktā minētās ģenerāldirektora paziņojuma dienas un kas vēl nav šo noteikumu Puse, var darīt zināmu savu noraidījumu vai atrunu attiecībā uz šiem noteikumiem 12 mēnešu laika posmā no dienas, kad tā saņēmusi ģenerāldirektora paziņojumu pēc kļūšanas par PVO locekli. Ja šie noteikumi nav noraidīti, tie stājas spēkā attiecībā uz minēto valsti atbilstoši 62. un 63. pantam pēc norādītā laika posma beigām. Nekādā gadījumā šie noteikumi nestājas spēkā attiecībā uz minēto valsti agrāk nekā 24 mēnešus pēc 59. panta 1. punktā minētās paziņošanas dienas.
61. pants. Noraidīšana
Ja valsts paziņo ģenerāldirektoram par šo noteikumu vai to grozījuma noraidīšanu 59. panta 1. vai 1.bis punktā paredzētajā laika posmā, šie noteikumi vai attiecīgais grozījums nestājas spēkā attiecībā uz minēto valsti. Jebkurš starptautiskais medicīniski sanitārais nolīgums vai noteikumi, kas uzskaitīti 58. pantā un kuru Puse šāda valsts jau ir, paliek spēkā attiecībā uz šādu valsti.
62. pants. Atrunas
1. Valstis var izdarīt atrunas attiecībā uz šiem noteikumiem atbilstoši šim pantam. Šādas atrunas ir saderīgas ar šo noteikumu mērķi un nolūku.
2. Šo noteikumu atrunas paziņo ģenerāldirektoram atbilstoši 59. panta 1. vai 1.bis punktam un 60. pantam, 63. panta 1. punktam vai 64. panta 1. punktam atkarībā no gadījuma. Valsts, kas nav PVO locekle, jebkuru atrunu paziņo ģenerāldirektoram savā paziņojumā par šo noteikumu akceptēšanu. Valstīm, formulējot atrunas, jāsniedz ģenerāldirektoram informācija par atrunu iemesliem.
3. Šo noteikumu vai šo noteikumu grozījuma daļēju noraidījumu uzskata par atrunu.
4. Ģenerāldirektors atbilstoši 65. panta 2. punktam izdod paziņojumu par katru atbilstoši šā panta 2. punktam saņemto atrunu. Ģenerāldirektors pieprasa:
a) ja atruna ir izdarīta pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, lai dalībvalstis, kas nav noraidījušas šos noteikumus, viņam sešu mēnešu laikā paziņo iebildumus pret atrunu vai
b) ja atruna ir izdarīta pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, lai dalībvalstis viņam sešu mēnešu laikā paziņo iebildumus pret atrunu, vai
c) ja atruna ir izdarīta šo noteikumu grozījumam, lai dalībvalstis viņam trīs mēnešu laikā paziņo iebildumus pret atrunu.
Dalībvalstīm, iebilstot pret atrunu šo noteikumu grozījumam, jāsniedz ģenerāldirektoram informācija par iebildumu iemesliem.
5. Pēc šā laika posma ģenerāldirektors paziņo visām dalībvalstīm iebildumus, ko viņš ir saņēmis attiecībā uz atrunām. Ja šiem noteikumiem ir izdarīta atruna, ja vien līdz sešu mēnešu perioda beigām pēc šā panta 4. punktā minētā paziņojuma dienas pret atrunu nav iebildusi viena trešdaļa 4. punktā minēto valstu, atrunu uzskata par pieņemtu un šie noteikumi attiecībā uz atrunu izdarījušo valsti stājas spēkā atbilstoši atrunai. Ja šo noteikumu grozījumam ir izdarīta atruna, ja vien līdz trīs mēnešu perioda beigām pēc šā panta 4. punktā minētā paziņojuma dienas pret atrunu nav iebildusi viena trešdaļa 4. punktā minēto valstu, atrunu uzskata par pieņemtu un šis grozījums attiecībā uz atrunu izdarījušo valsti stājas spēkā atbilstoši atrunai.
6. Ja vismaz viena trešdaļa šā panta 4. punktā minēto valstu iebilst pret šo noteikumu atrunu līdz sešu mēnešu perioda beigām pēc šā panta 4. punktā minētā paziņojuma dienas vai, ja atruna izdarīta šo noteikumu grozījumam, līdz trīs mēnešu perioda beigām pēc šā panta 4. punktā minētā paziņojuma dienas, ģenerāldirektors paziņo atrunu izdarījušai valstij, lai tā apsver atrunas atsaukšanu trīs mēnešu laikā no ģenerāldirektora paziņojuma dienas.
7. Atrunu izdarījusī valsts turpina pildīt atrunas priekšmetam atbilstošās saistības, ko valsts ir akceptējusi saskaņā ar kādu no 58. pantā uzskaitītajiem starptautiskajiem medicīniski sanitārajiem nolīgumiem vai noteikumiem.
8. Ja atrunu izdarījusī valsts trīs mēnešu laikā pēc ģenerāldirektora šā panta 6. punktā minētā paziņojuma dienas neatsauc atrunu, ģenerāldirektors pieprasa Pārskatīšanas komitejas viedokli, ja to pieprasa atrunu izdarījusī valsts. Pārskatīšanas komiteja iespējami drīz un atbilstoši 50. pantam sniedz konsultāciju ģenerāldirektoram par atrunas praktisko ietekmi uz šo noteikumu darbību.
9. Ģenerāldirektors iesniedz Pasaules Veselības asamblejai atrunu un attiecīgā gadījumā Pārskatīšanas komitejas viedokli izskatīšanai. Ja Pasaules Veselības asambleja ar balsu vairākumu iebilst pret atrunu, pamatojoties uz to, ka tā ir nesaderīga ar šo noteikumu mērķi un nolūku, atrunu nepieņem, un šie noteikumi vai šo noteikumu grozījums stājas spēkā attiecībā uz atrunu izdarījušo valsti tikai pēc tam, kad tā atsauc atrunu atbilstoši 63. pantam. Ja Pasaules Veselības asambleja pieņem atrunu, šie noteikumi vai šo noteikumu grozījums stājas spēkā attiecībā uz atrunu izdarījušo valsti saskaņā ar atrunu.
63. pants. Noraidījuma un atrunas atsaukšana
1. Valsts var jebkurā laikā atsaukt noraidījumu atbilstoši 61. pantam, nosūtot paziņojumu ģenerāldirektoram. Šādos gadījumos šie noteikumi vai šo noteikumu grozījums stājas spēkā attiecībā uz minēto valsti pēc tam, kad ģenerāldirektors saņēmis paziņojumu, ja vien valsts neizdara atrunu, ka tā atsauc noraidījumu, un šādā gadījumā šie noteikumi vai šo noteikumu grozījums stājas spēkā, kā paredzēts 62. pantā. Šie noteikumi nekādā gadījumā nestājas spēkā attiecībā uz minēto valsti agrāk nekā 24 mēnešus pēc 59. panta 1. punktā minētās paziņošanas dienas, kā arī šo noteikumu grozījums nekādā gadījumā nestājas spēkā attiecībā uz minēto valsti agrāk nekā 12 mēnešus pēc 59. panta 1.bis punktā minētās paziņošanas dienas.
2. Attiecīgā dalībvalsts jebkurā laikā var atsaukt visu atrunu vai tās daļu, paziņojot par to ģenerāldirektoram. Šādos gadījumos atsaukums stājas spēkā no dienas, kad ģenerāldirektors ir saņēmis paziņojumu.
64. pants. Valstis, kas nav PVO locekles
1. Jebkura valsts, kura nav PVO locekle, bet ir kāda 58. pantā minēta starptautiskā medicīniski sanitārā nolīguma vai noteikumu Puse vai kurai ģenerāldirektors ir paziņojis, ka Pasaules Veselības asambleja ir pieņēmusi šos noteikumus, var kļūt par šo noteikumu pusi, paziņojot par to pieņemšanu ģenerāldirektoram, un atbilstoši 62. pantam šāda pieņemšana stājas spēkā šo noteikumu spēkā stāšanās dienā vai, ja šāds pieņemšanas paziņojums ir nosūtīts pēc minētās dienas, trīs mēnešus pēc dienas, kad ģenerāldirektors saņēmis paziņojumu par pieņemšanu.
2. Jebkura valsts, kas nav PVO locekle un kas ir kļuvusi par šo noteikumu Pusi, līdzdalību šajos noteikumos jebkurā laikā var atsaukt ar ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu, kas stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad ģenerāldirektors to ir saņēmis. Valsts, kas izdarījusi atsaukumu, pēc minētās dienas atsāk 58. pantā minēto starptautisko medicīniski sanitāro nolīgumu vai noteikumu piemērošanu, kuru Puse tā ir bijusi iepriekš.
65. pants. Ģenerāldirektora paziņojumi
1. Ģenerāldirektors paziņo visām PVO dalībvalstīm un asociētajām loceklēm, kā arī citām 58. pantā uzskaitīto starptautisko medicīniski sanitāro nolīgumu vai noteikumu Pusēm par to, ka Pasaules Veselības asambleja ir pieņēmusi šos noteikumus.
2. Ģenerāldirektors arī paziņo minētajām valstīm, kā arī visām citām valstīm, kas ir kļuvušas par šo noteikumu vai šo noteikumu grozījumu Pusēm, ikvienu paziņojumu, ko PVO attiecīgi saņēmusi atbilstoši 60.–64. pantam, kā arī jebkuru lēmumu, ko Pasaules Veselības asambleja pieņēmusi atbilstoši 62. pantam.
66. pants. Autentiskie teksti
1. Šo noteikumu teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski. Šo noteikumu oriģinālos tekstus deponē PVO.
2. Ģenerāldirektors ar 59. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu nosūta šo noteikumu apliecinātus norakstus visām loceklēm un asociētajām loceklēm un arī citām 58. pantā uzskaitīto starptautisko medicīniski sanitāro nolīgumu vai noteikumu Pusēm.
3. Šiem noteikumiem stājoties spēkā, ģenerāldirektors nosūta to apliecinātus norakstus Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram reģistrēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.
1 Šā noteikuma piemērošanai Svēto Krēslu un Lihtenšteinu uzskata par piederīgu PVO Eiropas reģionam, ar to saprotot, ka šī vienošanās neskar šo valstu kā Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) dalībvalstu, kas nav PVO locekles, statusu.
1. PIELIKUMS
PAMATRESURSI
1. Dalībvalstis izmanto esošās valsts struktūras un resursus, lai atbilstu pamatresursu prasībām saskaņā ar šiem noteikumiem, tostarp attiecībā uz:
a) savām novēršanas, uzraudzības, ziņošanas, informēšanas, verificēšanas, gatavības, reaģēšanas un sadarbības darbībām un
b) savām darbībām attiecībā uz izraudzītajām lidostām, ostām un sauszemes robežšķērsošanas vietām.
2. Katra dalībvalsts divu gadu laikā pēc tam, kad šie noteikumi attiecībā uz minēto dalībvalsti stājušies spēkā, novērtē esošo valsts struktūru un resursu atbilstību šajā pielikumā aprakstītajām minimālajām prasībām. Šāda novērtējuma rezultātā dalībvalstis izstrādā un īsteno darbības plānus, lai nodrošinātu, ka minētie pamatresursi pastāv un darbojas visā to teritorijā, kā norādīts 5. panta 1. punktā, 13. panta 1. punktā un 19. panta a) punktā.
3. Dalībvalstis un PVO atbalsta novērtēšanas, plānošanas un īstenošanas procesus atbilstoši šim pielikumam.
4. Saskaņā ar 44. pantu dalībvalstis apņemas pēc iespējas sadarboties pamatresursu pilnveidošanā, nostiprināšanā un uzturēšanā.
A. NOVĒRŠANAS, UZRAUDZĪBAS, GATAVĪBAS UN REAĢĒŠANAS PAMATRESURSU PRASĪBAS
1. Vietējo kopienu līmenī un/vai sabiedrības veselības aizsardzības primārās reaģēšanas līmenī (turpmāk – "vietējais līmenis") katra dalībvalsts pilnveido, nostiprina un uztur šādus pamatresursus:
a) atklāt ar slimību vai nāvi saistītus gadījumus, kas pārsniedz konkrētajam laikam un vietai sagaidāmo apjomu, visos apgabalos dalībvalsts teritorijā, un
b) nekavējoties ziņot visu pieejamo būtisko informāciju atbilstošajam veselības aprūpes reaģēšanas līmenim. Kopienas līmenī ziņo vietējās kopienas veselības aprūpes iestādēm vai atbilstošajam medicīnas personālam. Primārajā sabiedrības veselības aprūpes līmenī ziņo starpposma vai valsts reaģēšanas līmenim atkarībā no organizatoriskajām struktūrām. Šajā pielikumā būtiskā informācija ir šāda: klīnisko ainu apraksti, laboratorijas rezultāti, apdraudējuma avoti un veids, cilvēku saslimšanas un nāves gadījumu skaits, apstākļi, kas ietekmē slimības izplatību, un veiktie veselības aizsardzības pasākumi;
c) sagatavoties sākotnējo kontroles pasākumu īstenošanai un nekavējoties īstenot sākotnējos kontroles pasākumus;
d) sagatavoties veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un atvieglot piekļuvi šiem pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz sabiedrības veselības apdraudējumiem un gadījumiem, un
e) iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas, arī kopienas, lai sagatavotos sabiedrības veselības riskiem un gadījumiem un reaģētu uz tiem.
2. Starpposma sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas līmeņos (turpmāk – "starpposma līmenis") attiecīgā gadījumā1 katra dalībvalsts pilnveido, nostiprina un uztur šādus pamatresursus:
a) apstiprināt paziņoto gadījumu statusu un atbalstīt vai īstenot papildu kontroles pasākumus;
b) nekavējoties novērtēt paziņotos gadījumus un, ja konstatēta steidzamība, visu būtisko informāciju ziņot valsts līmeņa iestādēm. Šajā pielikumā steidzamu gadījumu kritēriji iekļauj nopietnu ietekmi uz sabiedrības veselību un/vai neierastu vai neparedzētu raksturu ar lielu izplatīšanās potenciālu, un
c) palīdzēt vietējā līmeņa iestādēm novērst sabiedrības veselības riskus un gadījumus, sagatavoties tiem un reaģēt uz tiem, un koordinēt ar tiem saistītus pasākumus, tostarp saistībā ar:
i) uzraudzību;
ii) izmeklēšanu uz vietas;
iii) laboratorisko diagnostiku, arī paraugu nosūtīšanu;
iv) kontroles pasākumu īstenošanu;
v) piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un veselības aprūpes produktiem, kas vajadzīgi reaģēšanai;
vi) riska komunikāciju, arī vēršanos pret maldinošu informāciju un dezinformāciju;
vii) ar loģistiku saistītu palīdzību (piemēram, aprīkojums, medicīniskas un citas attiecīgas preces un transports);
3. Valsts līmenis.
Novērtējums un paziņošana. Katra dalībvalsts pilnveido, nostiprina un uztur šādus pamatresursus:
a) novērtēt visus ziņojumus par steidzamiem gadījumiem 48 stundu laikā un
b) ja novērtējums rāda, ka gadījums ir paziņojams atbilstoši 6. panta 1. punktam un 2. pielikumam, ar nacionālā SVAN kontaktpunkta starpniecību nekavējoties paziņot PVO un informēt PVO, kā pieprasīts atbilstoši 7. pantam un 9. panta 2. punktam.
Sabiedrības veselības aizsardzības reaģēšanas darbības novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā. Katra dalībvalsts pilnveido, nostiprina un uztur šādus pamatresursus attiecībā uz:
a) tādu kontroles pasākumu steidzamu noteikšanu, kas vajadzīgi, lai novērstu gadījuma iekšzemes un starptautisku izplatīšanos;
b) uzraudzību;
c) specializēta personāla izvietošanu;
d) paraugu laboratoriskām analīzēm (izmantojot iekšzemes vai sadarbības centrus);
e) ar loģistiku saistītu palīdzību (piemēram, aprīkojums, medicīniskas un citas attiecīgas preces un transports);
f) palīdzības sniegšanu uz vietas atbilstoši vajadzībai papildināt vietējos pētījumus;
g) klīnisko gadījumu pārvaldību un infekciju profilaksi un kontrolei paredzētu norādījumu izstrādi un/vai izplatīšanu;
h) piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un veselības aprūpes produktiem, kas vajadzīgi reaģēšanai;
i) riska komunikāciju, arī vēršanos pret maldinošu informāciju un dezinformāciju;
j) tiešas operatīvas saistības nodrošināšanu ar vecākajām veselības aizsardzības un citām amatpersonām, lai steidzami apstiprinātu un īstenotu ierobežošanas un kontroles pasākumus;
k) tiešas sadarbības nodrošināšanu ar citām attiecīgajām valsts pārvaldes ministrijām;
l) saiknes nodrošināšanu ar visefektīvākajiem pieejamiem sakaru līdzekļiem nodrošināt ar slimnīcām, klīnikām, lidostām, ostām, sauszemes robežšķērsošanas vietām, laboratorijām un citām galvenajām darbības vietām, lai izplatītu no PVO saņemto informāciju un ieteikumus, kas saistīti ar attiecīgiem gadījumiem pašas dalībvalsts teritorijā un citu dalībvalstu teritorijās;
m) valsts sabiedrības veselības aizsardzības ārkārtas rīcības plāna izveidi, pārvaldīšanu un uzturēšanu, iekļaujot starpdisciplīnu/daudznozaru komandu radīšanu, lai reaģētu uz gadījumiem, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu;
n) darbību koordinēšanu valsts līmenī un attiecīgā gadījumā atbalstu vietējā un starpposma līmeņa iestādēm, lai novērstu sabiedrības veselības riskus un gadījumus, sagatavotos tiem un reaģētu uz tiem, un
o) nodrošināt iepriekš minēto 24 stundu laikā.
B. PAMATRESURSU PRASĪBAS IZRAUDZĪTAJĀM LIDOSTĀM, OSTĀM UN SAUSZEMES ROBEŽŠĶĒRSOŠANAS VIETĀM
1. Katra dalībvalsts pilnveido, nostiprina un uztur šādus pamatresursus:
a) nodrošināt piekļuvi: i) atbilstošam medicīnas pakalpojumam, tostarp diagnostikas iekārtām, kas izvietotas tā, lai ļautu steidzami novērtēt un ārstēt slimos ceļotājus, un ii) atbilstošam personālam, aprīkojumam un telpām;
b) nodrošināt piekļuvi aprīkojumam un personālam slimo ceļotāju pārvešanai uz atbilstošu medicīnas iestādi;
c) nodrošināt apmācītu personālu transportlīdzekļu apskatei;
d) nodrošināt drošu vidi ceļotājiem, kas izmanto iebraukšanas vietas labierīcības, tostarp dzeramā ūdens krājumus, ēdināšanas uzņēmumus, lidojumu pārtikas apgādes materiāli tehnisko bāzi, sabiedriskās tualetes, piemērotus cieto un šķidro atkritumu apglabāšanas pakalpojumus, kā arī citas iespējamā riska zonas, attiecīgi veicot pārbaužu programmas, un
e) cik tas praktiski iespējams, nodrošināt programmu un apmācītu personālu slimību pārnēsātāju un infekcijas avotu kontrolei iebraukšanas vietās un tuvu tām.
2. Reaģēšanai uz attiecīgiem gadījumiem, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, katra dalībvalsts pilnveido, nostiprina un uztur šādus pamatresursus:
a) nodrošināt atbilstošu rīcību ārkārtēja sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā, izstrādājot un uzturot plānu neparedzētu sabiedrības veselības apdraudējuma situāciju novēršanai, tostarp ieceļot koordinatoru un kontaktpunktus attiecīgajai iebraukšanas vietai, sabiedrības veselības un citām aģentūrām un dienestiem;
b) nodrošināt skarto ceļotāju vai dzīvnieku veselības stāvokļa novērošanu un aprūpi, izveidojot nolīgumus ar vietējām medicīnas un veterinārijas iestādēm un laboratorijām par viņu izolēšanu un ārstēšanu, to paraugu analīzēm un citiem atbalsta pasākumiem, kas var būt vajadzīgi;
c) nodrošināt piemērotu telpu, atdalītu no citiem ceļotājiem, intervijām ar iespējami slimajām vai skartajām personām;
d) nodrošināt iespējami slimo ceļotāju veselības stāvokļa novērošanu un vajadzības gadījumā karantīnu, vēlams, telpās, kas attālinātas no iebraukšanas vietas;
e) attiecīgā gadījumā īstenot ieteicamos pasākumus bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu, preču vai pasta paku dezinsekcijai, deratizācijai, dezinfekcijai, dekontaminācijai vai citādai apstrādei, tostarp, ja nepieciešams, minētajam nolūkam īpaši izraudzītās un aprīkotās vietās;
f) piemērot iebraukšanas vai izbraukšanas kontroli iebraucošiem un izbraucošiem ceļotājiem un
g) nodrošināt piekļuvi īpaši izraudzītam aprīkojumam un apmācītam personālam ar piemērotiem individuālajiem aizsarglīdzekļiem, lai pārvietotu ceļotājus, kas varētu būt infekcijas vai piesārņojuma pārnēsātāji.
1 Dalībvalstīs, ja to administratīvās struktūras dēļ nav vai nav skaidri nosakāma starpposma līmeņa, šā punkta a) līdz e) apakšpunktā uzskaitītos pamatresursus uzskata par pilnveidotiem, nostiprinātiem vai uzturētiem vai nu vietējā līmenī, vai attiecīgā gadījumā valsts līmenī saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kontekstu.
2. PIELIKUMS
LĒMUMU PIEŅEMŠANAS NORĀDĪJUMI GADĪJUMU, KAS VAR IZRAISĪT STARPTAUTISKAS NOZĪMES ĀRKĀRTĒJU SABIEDRĪBAS VESELĪBAS APDRAUDĒJUMU, NOVĒRTĒŠANAI UN PAZIŅOŠANAI
|
Angļu val. |
Latviešu val. |
| A case of the following diseases is unusual
or unexpected and ma have serious public health impact and thus shall be
notified1,2: - Smallpox - Poliomyelitis due to wild-type poliovirus - Human influenza caused by a new subtype Severe acute respiratory syndrome (SARS) |
Šādu slimību gadījums ir neierasts vai
neparedzēts un tam var būt nopietna ietekme uz sabiedrības veselību, un
tātad par to ir jāpaziņo1,2: - bakas; - savvaļas vīrusa izraisīts poliomielīts; - jauna vīrusa apakštipa izraisīta gripa; - smags akūts respiratorais sindroms (SARS). |
| OR | VAI |
| Any event of potential international public health concern including those of unknown causes or sources and those involving other events or diseases than those listed in the box on the left and the box on the right shall lead to utilization of the algorithm. | Ikviens gadījums, kas var izraisīt starptautiskas nozīmes ārkārtēju sabiedrības veselības apdraudējumu, tostarp tie, ko izraisījuši nezināmi cēloņi vai avoti, un tie, kuros iesaistīti citi gadījumi vai slimības, kas nav uzskaitītas kreisās puses ailē; tādējādi labās puses aile paredz algoritmu izmantošanu. |
| Is the public health impact of the event serious? | Vai attiecīgā gadījuma ietekme uz sabiedrības veselību ir nopietna? |
| An event involving the following diseases
shall always lead to utilization of the algorithm because they have
demonstrated the ability to cause serious public health impact and to
spread rapidly internationally2: - Cholera - Pneumonic plague - Yellow fever - Viral haemorrhagic fevers (Ebola, Lassa, Marburg) - West Nile fever Other diseases that are of special national or regional concern e.g. dengue fever, Rift Valley fever, and meningococcal disease. |
Ikviens gadījums, kurā iesaistītas šādas
slimības, vienmēr paredz algoritmu izmantošanu, jo tās var izraisīt
nopietnu ietekmi uz sabiedrības veselību un ātri izplatīties
starptautiski2: - holēra; - plaušu mēris; - dzeltenais drudzis; - vīrusu hemorāģiskie drudži (Ebolas, Lasas, Mārburgas); - Rietumnīlas drudzis; - citas slimības, kam ir īpaša nacionāla vai reģionāla nozīme, piem., Denges drudzis, Rifta ielejas drudzis un meningokoku ierosināta slimība. |
| Yes No |
Jā Nē |
| Is the event unusual or unexpected? | Vai gadījums ir neierasts vai neparedzēts? |
| Is there a significant risk of international spread? | Vai ir būtisks starptautiskas izplatīšanās risks? |
| Is there a significant risk of international travel or trade restrictions? | Vai ir būtisks starptautisku braucienu vai tirdzniecības ierobežojumu risks? |
| Not notified at this stage. Reassess when more information becomes available. | Šajā posmā nepaziņo. Atkārtoti novērtē, kad ir pieejama plašāka informācija. |
| EVENT SHALL BE NOTIFIED TO WHO UNDER THE INTERNATIONAL HEALTH REGULATIONS | SASKAŅĀ AR STARPTAUTISKAJIEM VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS NOTEIKUMIEM PAR GADĪJUMU PAZIŅO PVO |
1 Atbilstoši PVO attiecīgo gadījumu definīcijām.
2 Slimību sarakstu izmanto tikai šajos noteikumos paredzētajam mērķim.
LĒMUMU PIEŅEMŠANAS NORĀDĪJUMU PIEMĒROŠANAS PIEMĒRI GADĪJUMU, KAS VAR IZRAISĪT STARPTAUTISKAS NOZĪMES ĀRKĀRTĒJU SABIEDRĪBAS VESELĪBAS APDRAUDĒJUMU, NOVĒRTĒŠANAI UN PAZIŅOŠANAI
Šajā pielikumā parādītie piemēri nav saistoši, un tie ir orientējošas vadlīnijas, lai palīdzētu interpretēt lēmumu pieņemšanas norādījumu kritērijus.
VAI GADĪJUMS ATBILST VISMAZ DIVIEM ŠĀDIEM KRITĒRIJIEM?
|
Vai attiecīgā gadījuma ietekme uz sabiedrības veselību ir nopietna? |
I. Vai gadījuma ietekme uz sabiedrības veselību ir nopietna? |
| 1. Vai saslimšanas un/vai nāves gadījumu skaits šim gadījuma veidam ir liels konkrētajai vietai, laikam vai populācijai? | |
| 2. Vai attiecīgajam gadījumam ir liela
ietekme uz sabiedrības veselību? TURPMĀK SNIEGTI TO APSTĀKĻU PIEMĒRI, KAS VEICINA LIELU IETEKMI UZ SABIEDRĪBAS VESELĪBU:
|
|
| 3. Vai pašreizējā gadījuma atklāšanai,
izpētei un reaģēšanai uz to un tā kontrolei vai jaunu gadījumu
novēršanai ir vajadzīga ārēja palīdzība? TURPMĀK SNIEGTI PIEMĒRI, KAD VAR BŪT NEPIECIEŠAMA PALĪDZĪBA:
– nepietiekami laboratoriju vai epidemioloģiskie resursi, lai izpētītu attiecīgo gadījumu (iekārtas, personāls, finanšu resursi); – nepietiekami antidotu, zāļu un/vai vakcīnu un/vai aizsardzības līdzekļu, dekontaminācijas aprīkojuma vai atbalsta aprīkojuma resursi konstatēto vajadzību nodrošināšanai; – pašreizējā uzraudzības sistēma ir neatbilstoša, lai laikus atklātu jaunus gadījumus. |
|
| VAI GADĪJUMA IETEKME
UZ SABIEDRĪBAS VESELĪBU IR NOPIETNA? Atbildiet ar "jā", ja atbildējāt "jā" uz 1., 2. vai 3. jautājumu. |
|
Vai gadījums ir neierasts vai neparedzēts? |
II. Vai gadījums ir neierasts vai neparedzēts? |
| 4. Vai gadījums ir neierasts? TURPMĀK SNIEGTI NEIERASTU GADĪJUMU PIEMĒRI:
|
|
| 5. Vai gadījums ir neparedzēts no
sabiedrības veselības viedokļa? NEPAREDZĒTU GADĪJUMU PIEMĒRS:
|
|
| VAI GADĪJUMS IR
NEIERASTS VAI NEPAREDZĒTS? Atbildiet ar "jā", ja atbildējāt "jā" uz 4. vai 5. jautājumu. |
|
Vai ir būtisks starptautiskas izplatīšanās risks? |
III. Vai pastāv augsts starptautiskas izplatības risks? |
| 6. Vai ir pierādījumi par epidemioloģisku saistību ar līdzīgiem gadījumiem citās valstīs? | |
| 7. Vai ir faktori, kas varētu liecināt
par slimības izraisītāja, pārnēsātāja vai saimniekorganisma
pārvietošanās iespēju pāri robežām? TURPMĀK SNIEGTI TO APSTĀKĻU PIEMĒRI, KAS VAR PREDISPONĒT STARPTAUTISKU IZPLATĪBU:
– starptautisku braucienu (vai laiku, kas pielīdzināts inkubācijas periodam, ja patogēns ir zināms); – dalību starptautiskā pulcēšanās vietā (svētceļojums, sporta sacīkstes, konference utt.); – ciešu saskari ar starptautisku ceļotāju vai ļoti mobilu populāciju.
|
|
| VAI IR BŪTISKS
STARPTAUTISKAS IZPLATĪŠANĀS RISKS? Atbildiet ar "jā", ja atbildējāt "jā" uz 6. vai 7. jautājumu. |
|
Starptautisku ierobežojumu risks? |
IV. Vai ir būtisks starptautisku braucienu vai tirdzniecības ierobežojumu risks? |
| 8. Vai līdzīgi gadījumi pagātnē ir izraisījuši starptautiskus tirdzniecības un/vai braucienu ierobežojumus? | |
| 9. Vai ir pamatotas aizdomas vai ir zināms, ka avots ir pārtikas produkts, ūdens vai kāda cita prece, kas varētu būt piesārņota un kas ir eksportēta/importēta uz/no citām valstīm? | |
| 10. Vai gadījums ir radies saistībā ar starptautisku pulcēšanos vai intensīva starptautiskā tūrisma apgabalā? | |
| 11. Vai gadījums ir izraisījis ārvalstu amatpersonu vai starptautisko plašsaziņas līdzekļu pieprasījumu pēc plašākas informācijas? | |
| VAI IR BŪTISKS
STARPTAUTISKU BRAUCIENU VAI TIRDZNIECĪBAS IEROBEŽOJUMU RISKS? Atbildiet ar "jā", ja atbildējāt "jā" uz 8., 9., 10. vai 11. jautājumu. |
Dalībvalstis, kas atbild ar "jā" uz jautājumu par to, vai attiecīgais gadījums atbilst diviem no četriem iepriekš minētajiem kritērijiem (I-IV), to paziņo PVO atbilstoši Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 6. pantam.
3. PIELIKUMS
KUĢA SANITĀRĀS APSTRĀDES KONTROLES ATBRĪVOJUMA APLIECĪBAS / KUĢA SANITĀRĀS APSTRĀDES KONTROLES APLIECĪBAS PARAUGS
|
Osta |
Datums: |
Šajā apliecībā reģistrēta pārbaude un 1) atbrīvojums no kontroles vai 2) veiktie kontroles pasākumi.
| Kuģa vai iekšzemes navigācijas kuģošanas līdzekļa nosaukums: | Karogs: | ||||||
| Reģistrācijas/SJO Nr.: | |||||||
| Pārbaudes laikā kravas telpas nebija piekrautas / bija piekrautas ar | tonnām kravas. | ||||||
| Pārbaudi izdarījušās amatpersonas vārds, uzvārds un adrese: | |||||||
| Kuģa sanitārās apstrādes kontroles atbrīvojuma apliecība | Kuģa sanitārās apstrādes kontroles apliecība | ||||||
| Pārbaudītās zonas, [sistēmas un dienesti] | Konstatētie pierādījumi1 | Paraugu rezultāti2 | Pārbaudītie dokumenti | Veiktie kontroles pasākumi | Atkārtotas pārbaudes datums | Piezīmes par konstatētajiem apstākļiem | |
| Kambīze | Medicīniskais kuģa žurnāls | ||||||
| Pieliekamais | Kuģa žurnāls | ||||||
| Glabātavas | Cits | ||||||
| Tilpne(s)/krava | |||||||
| Dzīvojamās telpas: | |||||||
| - komandas | |||||||
| - virsnieku | |||||||
| - pasažieru | |||||||
| - klājs | |||||||
| Dzeramais ūdens | |||||||
| Notekūdeņi | |||||||
| Balasta tvertnes | |||||||
| Cietie un medicīniskie atkritumi | |||||||
| Stāvošs ūdens | |||||||
| Mašīntelpa | |||||||
| Medicīniskās palīdzības telpa | |||||||
| Citas norādītās zonas – skat. pielikumā | |||||||
| Atzīmējiet zonas, kurām nav piemērojams, apzīmējot ar N/P | |||||||
| Pierādījumi nav konstatēti. Kuģis / kuģošanas līdzeklis ir atbrīvots no kontroles pasākumiem. | Norādītie kontroles pasākumi ir veikti turpmāk minētajā datumā. | ||||||
| Izdevējas amatpersonas vārds, uzvārds un amats: | Paraksts un zīmogs: | Datums: |
1 a) infekcijas vai piesārņojuma pierādījumi, tostarp: slimības pārnēsātāji visās augšanas stadijās; slimību pārnēsātāju dzīvnieku izcelsmes infekcijas avoti; grauzēji un citas sugas, kas var būt cilvēku slimību pārnēsātāji, cilvēku veselības mikrobioloģiskais, ķīmiskais un cits apdraudējums; neatbilstošu medicīniski sanitāro pasākumu pazīmes; b) informācija par cilvēku saslimšanas gadījumiem (iekļaujama Kuģa sanitārajā deklarācijā).
2 Rezultāti no paraugiem, kas ņemti kuģī. Analīzes rezultātus jāiesniedz kapteinim nekavējoties un, ja ir nepieciešama atkārtota pārbaude, nākamajai atbilstošajai piestāšanas ostai, kas sakrīt ar šajā apliecībā norādītās atkārtotās pārbaudes datumu.
Sanitārās kontroles atbrīvojuma apliecības un sanitārās kontroles apliecības ir derīgas ilgākais sešus mēnešus, tomēr derīguma termiņu var pagarināt par vienu mēnesi, ja ostā pārbaudi nevar izdarīt un nav infekcijas vai piesārņojuma pierādījumu.
KUĢA SANITĀRĀS APSTRĀDES KONTROLES ATBRĪVOJUMA APLIECĪBAS / KUĢA SANITĀRĀS APSTRĀDES KONTROLES APLIECĪBAS PARAUGA PIELIKUMS
| Pārbaudītās zonas/objekti/sistēmas1 | Konstatētie pierādījumi | Paraugu rezultāti | Pārbaudītie dokumenti | Veiktie kontroles pasākumi | Jaunas pārbaudes datums | Piezīmes par konstatētajiem apstākļiem |
| Pārtika | ||||||
| Avots | ||||||
| Uzglabāšana | ||||||
| Sagatavošana | ||||||
| Pasniegšana | ||||||
| Ūdens | ||||||
| Avots | ||||||
| Uzglabāšana | ||||||
| Sadale | ||||||
| Atkritumi | ||||||
| Uzglabāšanas apstākļi | ||||||
| Apstrāde | ||||||
| Likvidēšana | ||||||
| Peldbaseini/SPA | ||||||
| Aprīkojums | ||||||
| Ekspluatācija | ||||||
| Medicīniskās palīdzības telpa | ||||||
| Aprīkojums un medicīniskās ierīces | ||||||
| Ekspluatācija | ||||||
| Zāles | ||||||
| Citas pārbaudītās zonas |
1 Atzīmējiet uzskaitītās zonas, kurām nav piemērojams, apzīmējot ar N/P.
4. PIELIKUMS
TEHNISKĀS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ TRANSPORTLĪDZEKĻIEM UN PĀRVADĀTĀJIEM
A iedaļa. Pārvadātāji.
1. Pārvadātāji attiecīgā gadījumā sagatavo un veicina:
a) kravas, konteineru un transportlīdzekļu pārbaudes;
b) transportlīdzeklī esošo personu medicīniskās apskates;
c) citu veselības aizsardzības pasākumu piemērošanu saskaņā ar šiem noteikumiem, tostarp uz kuģa, kā arī iekāpšanas un izkāpšanas laikā, un
d) dalībvalsts pieprasītās sabiedrības veselības aizsardzības informācijas sniegšanu.
2. Pārvadātāji kompetentajai iestādei uzrāda derīgu Kuģa sanitārās kontroles atbrīvojuma apliecību vai Kuģa sanitārās kontroles apliecību, vai Kuģa sanitāro deklarāciju, vai Lidaparāta ģenerāldeklarācijas veselības sadaļu, kā paredzēts saskaņā ar šiem noteikumiem.
B iedaļa. Transportlīdzekļi.
1. Kontroles pasākumus, ko veic bagāžai, kravai, konteineriem, transportlīdzekļiem un precēm saskaņā ar šiem noteikumiem, veic tā, lai, cik tas iespējams, izvairītos no iespējama kaitējuma vai neērtību radīšanas personām, kā arī bagāžas, kravas, konteineru, transportlīdzekļu un preču bojājumiem. Kad vien iespējams un ir lietderīgi, kontroles pasākumus veic, kad transportlīdzeklis un kravas telpas ir tukšas.
2. Dalībvalstis rakstiski norāda pasākumus, kas veikti ar kravu, konteineriem vai transportlīdzekļiem, apstrādātās daļas, lietotās metodes un to piemērošanas iemeslus. Minēto informāciju sniedz rakstveidā par lidaparātu atbildīgajai personai, un kuģa gadījumā ieraksta Kuģa sanitārās kontroles apliecībā. Par pārējo kravu, konteineriem vai transportlīdzekļiem dalībvalstis šādu informāciju rakstiski izdod kravas nosūtītājiem, kravas saņēmējiem, pārvadātājiem, par pārvadājumu atbildīgajai personai vai to attiecīgajiem pārstāvjiem.
5. PIELIKUMS
ĪPAŠI PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ SLIMĪBU PĀRNĒSĀTĀJU IZRAISĪTĀM SLIMĪBĀM
1. PVO regulāri publicē to attiecīgo apgabalu sarakstu, no kuriem ierodoties, transportlīdzekļiem ir ieteicama dezinsekcija vai citi slimību pārnēsātāju kontroles pasākumi. Šādu apgabalu noteikšanu izdara saskaņā ar attiecīgi pagaidu vai pastāvīgo ieteikumu procedūrām.
2. Katram transportlīdzeklim, kas atstāj iebraukšanas vietu, kura atrodas apgabalā, kur ir ieteikta slimību pārnēsātāju kontrole, ir jāizdara dezinsekcija, lai iznīcinātu slimības pārnēsātājus. Ja ir pieejamas Organizācijas ieteiktas metodes un materiāli minētajām procedūrām, tie ir jāizmanto. Slimību pārnēsātāju klātbūtni transportlīdzekļos un to izskaušanai izmantojamos kontroles pasākumus iekļauj:
a) lidaparāta gadījumā – Lidaparāta ģenerāldeklarācijas veselības sadaļā, ja vien šo deklarācijas sadaļu ielidošanas lidostas kompetentā iestāde nav atcēlusi;
b) kuģa gadījumā – Kuģa sanitārās kontroles apliecībās un
c) citu transportlīdzekļu gadījumā – rakstiskajā apstrādes apliecinājumā, kas izdots kravas nosūtītājam, kravas saņēmējam, pārvadātājam, par pārvadājumu atbildīgajai personai vai to pārstāvim.
3. Dalībvalstis atzīst dezinsekciju, deratizāciju un citus transportlīdzekļu kontroles pasākumus, ko veikušas citas valstis, ja ir izmantotas Organizācijas ieteiktās metodes un materiāli.
4. Dalībvalstis izveido programmas, lai kontrolētu slimību pārnēsātājus, kas var pārnēsāt sabiedrības veselību apdraudošu infekcijas izraisītāju vismaz 400 metru attālumā no tām iebraukšanas vietas zonām, ko izmanto darbībām, kurās iesaistīti ceļotāji, transportlīdzekļi, konteineri, krava un pasta pakas; minimālo attālumu palielina, ja ir konstatēti plašāka darbības rādiusa slimību pārnēsātāji.
5. Ja ir nepieciešama paveiktā darba pārbaude, lai noteiktu, vai slimību pārnēsātāju kontrolei izmantotie pasākumi ir bijuši sekmīgi, par šo nepieciešamību kompetentā iestāde, kas iesaka šādu pārbaudi, iepriekš informē tās nākamās piestāšanas ostas vai lidostas kompetento iestādi, kurā ir attiecīgie resursi šādas pārbaudes veikšanai. Kuģu gadījumā to reģistrē Kuģa sanitārās kontroles apliecībā.
6. Transportlīdzeklis jāuzskata par pamatoti aizdomīgu un ir jāpārbauda attiecībā uz slimību pārnēsātājiem un infekcijas avotiem, ja:
a) tajā konstatēts iespējams pārnēsātāja izraisīts slimības gadījums;
b) iespējams pārnēsātāja izraisīts slimības gadījums tajā ir konstatēts starptautiska reisa laikā vai
c) tas ir atstājis skarto apgabalu laika posmā, kad transportlīdzeklī esoši slimību pārnēsātāji joprojām varētu pārnēsāt slimību.
7. Ja ir piemēroti šā pielikuma 3. pantā paredzētie vai Organizācijas citādi ieteiktie kontroles pasākumi, dalībvalstij nav jāaizliedz lidaparāta nosēšanās vai kuģa pietauvošanās savā teritorijā. Tomēr var pieprasīt, lai lidaparāti vai kuģi, kas ierodas no skartā apgabala, nosēžas lidostās vai dodas uz citu ostu, kuru dalībvalsts ir norādījusi minētajā nolūkā.
8. Dalībvalsts var veikt slimību pārnēsātāju kontroles pasākumus transportlīdzeklim, kas ierodas no slimību pārnēsātāju izraisītas slimības skarta apgabala, ja iepriekšminētās slimības pārnēsātāji ir konstatēti tās teritorijā.
6. PIELIKUMS
VAKCINĀCIJA, PROFILAKSE UN SAISTĪTĀS APLIECĪBAS
1. Vakcīnas vai citi profilakses līdzekļi, kas norādīti 7. pielikumā vai ieteikti saskaņā ar šiem noteikumiem, ir piemērotas kvalitātes; tiek apstiprinātas tās vakcīnas un profilakses līdzekļi, ko atzīst PVO. Dalībvalsts pēc PVO pieprasījuma sniedz tai atbilstošus pierādījumus par to vakcīnu un profilakses piemērotību, ko saskaņā ar šiem noteikumiem lieto tās teritorijā.
2. Personām, kam izdara vakcināciju vai citu profilaksi saskaņā ar šiem noteikumiem, izsniedz Starptautisko vakcinācijas vai profilakses apliecību (turpmāk tekstā – "apliecība"), kuras paraugs norādīts šajā pielikumā. No šajā pielikumā norādītā apliecības parauga neizdara atkāpes.
3. Šim pielikumam atbilstošās apliecības ir derīgas tikai tad, ja izmantoto vakcīnu vai profilaksi ir apstiprinājusi PVO.
4. Šajā pielikumā paredzētās apliecības, kuras izdotas nedigitālā formātā, jāparaksta klīnicistam, kas ir ārstniecības persona vai cits pilnvarots medicīnas darbinieks, kas uzrauga vakcināciju vai profilakses veikšanu. Šādai(-ām) apliecībai(-ām) jābūt arī apstiprinātai(-ām) ar vakcinācijas centra oficiālo zīmogu, kas tomēr neaizstāj parakstu. Neatkarīgi no tā, kādā formātā apliecības ir izsniegtas, uz tām jābūt tā klīnicista vārdam, kurš uzrauga vakcīnas vai profilakses līdzekļa ievadīšanu, vai tās attiecīgās iestādes nosaukumam, kas atbildīga par apliecības izdošanu vai vakcinācijas centra pārraudzību.
5. Apliecības pilnībā aizpilda angļu vai franču valodā. Tās var aizpildīt arī citā valodā papildus angļu vai franču valodai.
6. Apliecība ir nederīga, ja tajā ir labojumi vai dzēsumi, vai nav aizpildīta kāda tās daļa.
7. Apliecības ir individuālas un nekādos apstākļos nav izmantojamas kolektīvi. Bērniem izdod atsevišķas apliecības.
8. Attiecībā uz šajā pielikumā paredzētajām apliecībām, kuras izdotas nedigitālā formātā, ja bērns neprot rakstīt, apliecību paraksta viens no vecākiem vai aizbildnis. Personu, kura nevar parakstīties, norāda parastajā veidā ar personas marķējumu un citas personas norādi, ka tas ir attiecīgās personas marķējums, un to uzskata par šīs personas parakstu. Attiecībā uz personām, kurām ir aizbildnis, apliecību viņu vārdā paraksta aizbildnis.
9. Ja uzraugošais klīnicists atzīst, ka vakcinācija vai profilakse medicīnisku iemeslu dēļ ir kontrindicēta, uzraugošais klīnicists personai izsniedz rakstisku informāciju angļu vai franču valodā par šiem iemesliem un attiecīgā gadījumā – papildus angļu vai franču valodai citā valodā uzrakstītu informāciju, kas ir pamatā attiecīgajam atzinumam, kurš pēc personas ierašanās jāņem vērā kompetentajām iestādēm. Uzraugošais klīnicists un kompetentās iestādes atbilstoši 23. panta 4. punktam šādas personas informē par risku, kas saistīts ar atteikšanos no vakcinācijas un profilakses.
10. Līdzvērtīgu dokumentu, ko bruņotie spēki izdevuši minēto spēku aktīvam dalībniekam, pieņem starptautiskās apliecības vietā, kuras paraugs norādīts šajā pielikumā, ja:
a) tas būtībā ietver to pašu medicīnisko informāciju, kas pieprasīta norādītajā paraugā, un
b) tas satur paziņojumu angļu vai franču valodā un attiecīgā gadījumā – citā valodā papildus angļu vai franču valodai, kurā reģistrēts vakcinācijas vai profilakses veids un datums, un tas ir izdots saskaņā ar šo punktu.
STARPTAUTISKĀS VAKCINĀCIJAS VAI PROFILAKSES APLIECĪBAS PARAUGS
| Ar šo apliecina, ka [vārds, uzvārds] | , dzimšanas datums | , dzimums | , | |||
| valstspiederība | , attiecīgā gadījumā valstspiederības identifikācijas dokuments | , | ||
| kura paraksts norādīts turpmāk1 | , vai – attiecīgā gadījumā: | |
| vecāka vai aizbildņa vārds un uzvārds | |
| un vecāka vai aizbildņa paraksts1 |
norādītajā datumā ir vakcinēts vai saņēmis profilaksi pret
(slimības vai stāvokļa nosaukums)
saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.
|
Vakcīna vai profilakse |
Datums |
Uzraugošā klīnicista vārds, uzvārds vai tās attiecīgās iestādes nosaukums, kas atbildīga par šīs apliecības izsniegšanu vai par vakcinācijas centra pārraudzību |
Uzraugošā klīnicista paraksts |
Vakcīnas vai profilakses līdzekļa ražotājs un sērijas Nr. |
Apliecība derīga no ............ līdz ............ |
Vakcinācijas centra oficiālais zīmogs1 |
| 1. | ||||||
| 2. |
Šī apliecība ir derīga tikai tad, ja izmantojamo vakcīnu vai profilaksi ir apstiprinājusi Pasaules Veselības organizācija.
Šī apliecība, kura izdota nedigitālā formātā, jāparaksta klīnicistam, kas ir ārstniecības persona vai cits pilnvarots medicīnas darbinieks un kas uzrauga vakcināciju vai profilakses veikšanu. Apliecībai jābūt arī apstiprinātai ar vakcinācijas centra oficiālo zīmogu, kas tomēr neaizstāj parakstu. Neatkarīgi no tā, kādā formātā šī apliecība ir izsniegta, uz tās jābūt tā klīnicista vārdam, kurš uzrauga vakcīnas vai profilakses līdzekļa ievadīšanu, vai tās attiecīgās iestādes nosaukumam, kas atbildīga par apliecības izdošanu vai vakcinācijas centra pārraudzību.
Apliecība ir nederīga, ja tajā ir labojumi vai dzēsumi, vai nav aizpildīta kāda tās daļa.
Šī apliecība ir derīga līdz datumam, kas norādīts konkrētajai vakcinācijai vai profilaksei. Apliecību pilnībā aizpilda angļu vai franču valodā. Apliecību var aizpildīt arī citā valodā tajā pašā dokumentā papildus angļu vai franču valodai.
1 Attiecas tikai uz apliecībām, kas izdotas nedigitālā formātā.
7. PIELIKUMS
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VAKCINĀCIJU PRET KONKRĒTĀM SLIMĪBĀM VAI TO PROFILAKSI1
1. Papildus ieteikumiem attiecībā uz vakcināciju vai profilaksi saskaņā ar šiem noteikumiem turpmāk ir norādītas konkrētas slimības, pret kurām var pieprasīt ceļotāju vakcināciju vai profilaksi kā nosacījumu iebraukšanai dalībvalstī:
vakcinācija pret dzelteno drudzi.
2. Ieteikumi un prasības vakcinācijai pret dzelteno drudzi:
a) šajā pielikumā:
i) dzeltenā drudža inkubācijas periods ir sešas dienas;
ii) PVO apstiprinātās dzeltenā drudža vakcīnas nodrošina aizsardzību pret infekciju, sākot ar 10. dienu pēc vakcīnas ievadīšanas;
iii) attiecīgais aizsardzības efekts saglabājas visa vakcinētās personas mūža garumā un
iv) vakcinācijas apliecība pret dzelteno drudzi ir derīga visa vakcinētās personas mūža garumā, sākot ar 10. dienu pēc vakcinācijas datuma;
b) vakcināciju pret dzelteno drudzi var pieprasīt katram ceļotājam, kas atstāj apgabalu, par kuru Organizācija ir noteikusi, ka tur pastāv dzeltenā drudža pārnešanas risks;
c) ja ceļotājam ir vakcinācijas apliecība pret dzelteno drudzi, kas vēl nav derīga, ceļotājam ir jāatļauj aizbraukt, bet šā pielikuma 2. punkta h) apakšpunkta noteikumus var piemērot ierodoties;
d) ceļotāju, kuram ir derīga vakcinācijas apliecība pret dzelteno drudzi, neuzskata par iespējami slimu pat tad, ja viņš ierodas no apgabala, par kuru Organizācija ir noteikusi, ka tur pastāv dzeltenā drudža pārnešanas apdraudējums;
e) saskaņā ar 6. pielikuma 1. punktu izmantojamai dzeltenā drudža vakcīnai jābūt tādai, ko apstiprinājusi Organizācija;
f) dalībvalstis savās teritorijās izraugās konkrētus centrus vakcinācijai pret dzelteno drudzi, lai nodrošinātu izmantojamo procedūru un materiālu kvalitāti un drošību;
g) katrai personai, kas ir nodarbināta iebraukšanas vietā apgabalā, par kuru Organizācija ir noteikusi, ka tur pastāv dzeltenā drudža pārnešanas risks, un katram šādu iebraukšanas vietu izmantojoša transportlīdzekļa komandas loceklim ir jābūt derīgai vakcinācijas apliecībai pret dzelteno drudzi;
h) dalībvalsts, kuras teritorijā ir konstatēti dzeltenā drudža pārnēsātāji, var pieprasīt ceļotāju, kas nevar uzrādīt derīgu vakcinācijas apliecību pret dzelteno drudzi un kas ierodas no apgabala, par kuru Organizācija ir noteikusi, ka tur pastāv dzeltenā drudža pārnešanas risks, ievietot karantīnā, līdz apliecība kļūst derīga, vai uz laika posmu, kas nepārsniedz sešas dienas, rēķinot no pēdējās iespējamās inficēšanās dienas, atkarībā no tā, kurš beigu termiņš iestājas agrāk;
i) ceļotājiem, kuriem ir pilnvarota ārsta vai pilnvarota medicīnas darbinieka parakstīts atbrīvojums no vakcinācijas pret dzelteno drudzi, tomēr var atļaut iebraukt, ja ievēroti šā pielikuma iepriekšējā punkta noteikumi un viņiem sniegta informācija par aizsardzību no dzeltenā drudža pārnēsātājiem. Ja ceļotāji nav jāievieto karantīnā, var pieprasīt, lai viņi ziņo kompetentajai iestādei par drudža vai citiem simptomiem, lai viņus pakļautu medicīniskai novērošanai.
1 Grozīts Pasaules Veselības sešdesmit septītajā asamblejā attiecībā uz 2014. gada 24. maija Rezolūcijas WHA67.13 2. iedaļas a) punkta iii) un iv) apakšpunktu. Šis grozījums stājās spēkā attiecībā uz visām Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) dalībvalstīm no 2016. gada 11. jūlija.
8. PIELIKUMS
KUĢA SANITĀRĀS DEKLARĀCIJAS PARAUGS
Tas jāaizpilda no ārvalstu ostām ienākošo kuģu kapteiņiem un jāiesniedz kompetentajām iestādēm.
| Iesniegts: | ostā | Datums: | |||
| Kuģa vai iekšzemes navigācijas kuģošanas līdzekļa nosaukums: | Reģistrācijas/SJO Nr.: | ||
| ieradies no: | dodas uz: | ||
| (Valstspiederība) (Kuģa karogs): | Kapteiņa vārds un uzvārds: | ||
| Bruto tonnāža (kuģim): | |
| Tonnāža (iekšzemes navigācijas kuģošanas līdzeklim): | |
| Vai kuģī ir derīga sanitārās kontroles atbrīvojuma / sanitārās kontroles apliecība? | Jā | Nē | ||
| Izdošanas vieta: | datums: |
Vai nepieciešama atkārtota pārbaude?
| Jā | Nē |
Vai kuģis / kuģošanas līdzeklis ir apmeklējis Pasaules Veselības organizācijas identificētu skartu zonu?
| Jā | Nē | |||
| Apmeklētā osta un datums: | ||||
Uzskaitīt apmeklētās ostas no reisa sākuma, norādot aizbraukšanas datumus, vai pēdējo trīsdesmit dienu laika posmu atkarībā no tā, kurš laika posms ir īsāks:
Pēc ierašanās ostas kompetentās iestādes pieprasījuma uzskaitīt komandas locekļus, pasažierus vai citas personas, kas kuģim / kuģošanas līdzeklim ir pievienojušās kopš starptautiskā reisa sākuma vai pēdējo trīsdesmit dienu laikā, atkarībā no tā, kurš laika posms ir īsāks, iekļaujot visas minētajā laika posmā apmeklētās ostas/valstis (norādīt papildu nosaukumus pievienotajā sarakstā):
| 1) Nosaukums: | pievienojies no: (1) | (2) | (3) | ||||
| 2) Nosaukums: | pievienojies no: (1) | (2) | (3) | ||||
| 3) Nosaukums: | pievienojies no: (1) | (2) | (3) | ||||
| Kuģa komandas locekļu skaits: | |
| Kuģa pasažieru skaits: |
Ar veselības stāvokli saistīti jautājumi
1) Vai kāda persona kuģī ir mirusi reisa laikā citu iemeslu, nevis negadījuma dēļ?
| Jā | Nē | ||||
| Ja "jā", tad norādiet sīkāku informāciju pievienotajā sarakstā. Kopējais nāves gadījumu skaits | |||||
2) Vai starptautiska reisa laikā kuģī ir vai ir bijuši slimības gadījumi, par kuriem jums ir pamatotas aizdomas, ka tie ir infekciozi?
| Jā | Nē |
Ja "jā", tad norādiet sīkāku informāciju pievienotajā sarakstā.
3) Vai reisa laikā slimo pasažieru kopējais skaits ir bijis lielāks par parasto/sagaidāmo?
| Jā | Nē | |||
| Cik daudz ir slimo personu? | ||||
Vai kuģī pašreiz ir slimas personas?
| Jā | Nē |
Ja "jā", tad norādiet sīkāku informāciju pievienotajā sarakstā.
Vai ir bijusi ārstniecības personas konsultācija?
| Jā | Nē |
Ja "jā", tad norādiet pievienotajā sarakstā sīkāku informāciju par sniegto ārstēšanu vai ieteikumiem.
6) Vai esat brīdināti par stāvokli kuģī, kas var izraisīt infekciju vai slimības izplatīšanos?
| Jā | Nē |
Ja "jā", tad norādiet sīkāku informāciju pievienotajā sarakstā.
7) Vai kuģī ir veikti medicīniski sanitārie pasākumi (piem., karantīna, izolēšana, dezinfekcija vai dekontaminācija)?
| Jā | Nē | ||||
| Ja "jā", tad norādiet to veidu, vietu un datumu. | |||||
Vai kuģī ir atrasti bezbiļetnieki?
| Jā | Nē | ||||
| Ja "jā", tad norādiet, kur viņi ir pievienojušies kuģim (ja tas zināms) | |||||
9) Vai kuģī ir slims dzīvnieks vai lolojumdzīvnieks?
| Jā | Nē |
Piezīme. Ja kuģī nav ārsta, kapteinim par pamatojumu aizdomām par infekcijas slimības klātbūtni ir jāuzskata šādi simptomi:
a) drudzis, kas turpinās vairākas dienas vai ko pavada: i) spēku zudums, ii) apziņas traucējumi, iii) limfmezglu pietūkums, iv) dzelte, v) klepus vai elpas trūkums, vi) neraksturīga asiņošana vai vii) paralīze;
b) ar drudzi vai bez tā: i) akūti ādas izsitumi, ii) stipra vemšana (kas nav jūras slimība), iii) stipra caureja vai iv) periodiskas konvulsijas.
Ar šo es apliecinu, ka šajā sanitārajā deklarācijā sniegtie dati un atbildes uz jautājumiem (tostarp sarakstu), cik tas man zināms, ir patiesi un pareizi.
|
Parakstījis: |
||
|
Kapteinis |
||
|
Apstiprinājis |
||
|
Kuģa ārsts (ja ir kuģī) |
| Datums |
KUĢA SANITĀRĀS DEKLARĀCIJAS PARAUGA PIELIKUMS
|
Vārds, uzvārds |
Klase vai ierindas jūrnieks |
Vecums |
Dzimums |
Valstspiederība |
Osta, datums, kad pievienojies kuģim / kuģošanas līdzeklim |
Slimības veids |
Pirmo simptomu novērošanas datums |
Vai ir ziņots ostas ārstam? |
Saslimšanas gadījuma rezultāts1 |
Zāles, medikamenti vai cita ārstēšana, kas sniegta pacientam |
Piezīmes |
1 Norāda: 1) vai persona ir atveseļojusies, vēl joprojām ir slima vai arī mirusi un 2) vai persona vēl ir kuģī, ir evakuēta (iekļaujot ostas vai lidostas nosaukumu) vai ir apglabāta jūrā.
9. PIELIKUMS
ŠIS DOKUMENTS IR STARPTAUTISKĀS CIVILĀS AVIĀCIJAS ORGANIZĀCIJAS IZSLUDINĀTĀS LIDAPARĀTA ĢENERĀLDEKLARĀCIJAS DAĻA
LIDAPARĀTA ĢENERĀLDEKLARĀCIJAS VESELĪBAS SADAĻA1
Veselības deklarācija
Vārds, uzvārds un sēdvietas numurs vai amats lidaparātā esošajām personām, kuru saslimšana nav saistīta ar lidošanas slimību vai negadījumu sekām un kurām var būt lipīga slimība (drudzis – temperatūra 38 °C/100 °F vai augstāka – kopā ar vienu vai vairākām šādām izpausmēm vai simptomiem, piemēram, acīmredzama slikta pašsajūta, pastāvīga klepošana, apgrūtināta elpošana, pastāvīga caureja, pastāvīga vemšana, ādas izsitumi, zilumi vai asiņošana bez iepriekšējas traumas vai spēja lēkme, var palielināt varbūtību, ka personai ir lipīga slimība), kā arī šie slimības gadījumi iepriekšējā pieturā izkāpušajiem
Informācija par katru reisa laikā veikto dezinsekciju vai medicīniski sanitāro apstrādi (vieta, datums, laiks, metode). Ja reisa laikā dezinsekcija nav veikta, sniedziet informāciju par pēdējo dezinsekciju
|
Vajadzības gadījumā paraksts, laiks un datums |
Attiecīgais komandas loceklis
1 Šī Lidaparāta ģenerāldeklarācijas redakcija stājās spēkā 2007. gada 15. jūlijā. Pilnu dokumentāciju var iegūt Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas tīmekļvietnē http://www.icao.int.