Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-119

Rīgā 2026. gada 3. augustā

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu
Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. apakšpunktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk – Likums) 14. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Kapa pieminekļa Eduardam Cīrulim Bauskas novadā, Kurmenes pagastā, Impu kapos, (turpmāk – Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Likuma 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma 2. pantam nekustami kultūras pieminekļi – atsevišķi objekti – ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, atsevišķas apbedījuma vietas. Likuma 14. panta piektā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.

3. Saskaņā ar Likuma 1., 2. un 14. pantu ir izvērtēta Objekta atbilstība reģiona nozīmes kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2026. gada 20. februāra sēde Nr. 08-09.4/3/2026, 1. §) rosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes nekustamu mākslas pieminekli. Objekta īpašnieks saskaņā ar Likuma 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu informēts par priekšlikumu ar Pārvaldes 2026. gada 19. maija lēmumu Nr. 2026/08-09.1/683. Objekta īpašnieks ar 2026. gada 1. jūnija vēstuli Nr. BNP/2026/4.7/1094/N (reģistrēta Pārvaldē 01.06.2026., Nr. IEN-1245/2026) piekritis kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1. un 2. panta, un 14. panta piektās daļas un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkta un 3.3. apakšpunkta kritērijiem.

4.1. Objekts Dr. med. vet. h. c. Eduardam Cīrulim (1872–1940) ir veidots no vertikāli novietota, neregulāras formas laukakmens, saglabājot materiāla dabisko faktūru un apjomu. Objekta kompozīcija balstīta dabas formas un mākslinieciski apstrādātu elementu kontrastā, kas raksturīgs 20. gs. pirmās puses memoriālajai tēlniecībai Latvijā. Neapstrādātā akmens masa kalpo kā simboliska atsauce uz dabas mūžību un cilvēka dzīves paliekošo saikni ar zemi. Objekta augšdaļā iestrādāts apaļš bronzas medaljons ar E. Cīruļa portreta atveidu cilnī. Portrets izpildīts reālistiskā manierē, akcentējot individualizētus sejas vaibstus un personības raksturu. Medaljons organiski integrēts akmens plaknē, veidojot kompozīcijas galveno vizuālo akcentu. Zem portreta izvietots reljefs ar zirga figūru, kas tieši atsaucas uz pieminētās personas profesionālo darbību veterinārmedicīnas jomā. Reljefs risināts lakoniskās formās, saglabājot skaidru simbolisku vēstījumu. Zem tā iegravēts uzraksts ar personas vārdu, akadēmisko titulu un dzīves gadiem. Objekts ir raksturīgs starpkaru perioda memoriālās mākslas paraugs, kurā apvienoti naturāla akmens izmantojuma principi, reālistiska portrettēlniecība un profesionālo nopelnu simboliska atspoguļošana. Mākslinieciskā izteiksme ir atturīga un cieņpilna, uzsverot pieminamās personas sabiedrisko nozīmību un individuālo identitāti.

4.2. Objekta saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, komplektācija, vēsturiskais (vietas) konteksts, objekta forma, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, vizuālā informācija, laikmetu raksturojoša tehnoloģija.

5. Pamatojoties uz Likuma 14. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Objekta sastāvs: daļa no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 32620010078.

7. Atbilstoši Likuma 23. panta pirmajai daļai Objektam noteikta individuālā aizsardzības zona. Apstiprinātais individuālās aizsardzības zonas kartogrāfiskais materiāls ir šā rīkojuma grafiskais pielikums.

8. Lēmuma pamatojums: Likuma 1. un 2. pants, 14. panta pirmā, piektā un devītā daļa, 23. panta pirmā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkts un 3.3. apakšpunkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. apakšpunkts.

9. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 1. punktu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu Administratīvajā rajona tiesā pēc piekritības.

Kultūras ministrs N. Puntulis

Pielikums
Kultūras ministrijas
03.08.2026. rīkojumam Nr. 2.5-1-119

Bauskas novads Kurmenes pagasts, Impu kapos

Kultūras pieminekļa un individuālās aizsardzības zonas robežu plāns.

Apzīmējumi:		Kartes pamatdati: Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskie dati Ortofotokarte M 1:10000 2019.–2021. g. ©Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
	Kultūras piemineklis
	Kultūras pieminekļa individuālās aizsardzības zonas robeža