Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-117

Rīgā 2026. gada 31. jūlijā

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241
"Kultūras ministrijas nolikums"
9.11. apakšpunktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk – Likums) 14. panta devīto daļu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījuma projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Irlavas skolotāju semināra Tukuma novadā, Irlavas pagastā, Irlavā, (turpmāk – Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Likuma 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma 2. pantam nekustami kultūras pieminekļi – atsevišķi objekti – ir ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, atsevišķas apbedījuma vietas. Likuma 14. panta piektā daļa nosaka, ka Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes kultūras pieminekli var iekļaut objektus ar noteiktam Latvijas reģionam raksturīgu īpašu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.

3. Saskaņā ar Likuma 1., 2. un 14. pantu ir izvērtēta Objekta atbilstība reģiona nozīmes kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2022. gada 4. novembra sēde Nr. 08-09.4/12, 5. § un 2025. gada 22. augusta sēde Nr. 08-09.4/9/2025, 9. §) rosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes nekustamu vēsturiska notikuma vietu. Ar 2022. gada 29. jūnija iesniegumu (parakstīts ar drošu elektronisko parakstu 04.07.2022., reģistrēts Pārvaldē 12.07.2022., Nr. 05789/2022) no īpašnieka saņemts priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā, tādējādi īpašnieks ir paudis savu pozitīvo attieksmi saskaņā ar Likuma 14. panta pirmās daļas noteikto kārtību, kā arī Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu. Objekta īpašnieks ar 2023. gada 6. februāra vēstuli Nr. TND/5-5.1/23/545 (reģistrēta Pārvaldē 06.02.2023., Nr. 00975/2023) un 2025. gada 27. novembra vēstuli Nr. TND/5-16/25/4079 (reģistrēta Pārvaldē 27.11.2025., Nr. IEN-2411/2025) ir piekritis kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai Objektam, kā arī iesniedzis informāciju par Objekta publisko pieejamību, norādot, ka Objekts ir brīvi pieejams sabiedrības apskatei no ārpuses, bet ēkas iekštelpas nav publiski pieejamas.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1. un 2. panta, un 14. panta piektās daļas un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkta un 3.5. apakšpunkta kritērijiem.

4.1. Objekts 19. gs. otrajā pusē bija nozīmīga izglītības iestāde Kurzemes reģionā, kas sagatavoja skolotājus darbam tautskolās un pagastu skolās, tādējādi veicinot reģiona iedzīvotāju izglītošanu. Objektu izveidoja pēc Kurzemes bruņniecības iniciatīvas. Ēkas plānu izstrādājis apriņķa maršals Oto fon Mirbahs (1766–1855) kopā ar Kurzemes bruņniecības komisiju un saimniecības komisāru. Semināra ēka celta 1839.–1841. gadā, tās būvniecību vadīja Alfons fon der Rops (1809–1883). 1840.–1900. gadā Irlavas skolotāju seminārā izglītību ieguva 1 853 audzēkņi, no kuriem lielākā daļa strādāja par skolotājiem. Lai gan mācības pamatā notika vācu valodā, semināristi pietiekami labi apguva latviešu valodu, lai tajā turpmāk varētu vadīt mācību procesu. Tika veicināta arī latviešu kordziedāšanas tradīcija, iesaistot audzēkņus semināra korī. Seminārā par skolotāju strādāja Jānis Bētiņš (1830–1912) – latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs, saukts arī par "Kurzemes mūzikas tēvu". J. Bētiņš bija Pirmo Kurzemes Dziesmu svētku organizators Dobelē 1870. gadā un Pirmo Latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents Rīgā 1873. gadā. Seminārā mācījies arī Ernests Vīgners (1850–1933) – Latvijas koru un orķestru diriģents, komponists un folkloras vācējs, pirmais latviešu mūziķis, kurš ieguvis profesionālo izglītību mūzikā (konservatorijā Maskavā), kā arī viens no latviešu profesionālās mūzikas aizsācējiem.

4.2. Objekta ēkai blakus atrodas diriģenta, ērģelnieka un semināra skolotāja J. Bētiņa (1830–1912) piemineklis, kas atklāts 1986. gadā (autori: tēlniece O. Nigule, arhitekts T. Nigulis). Pie objekta ēkas 2019. gadā tika atklāts vides objekts – XXVI Vispārējo Dziesmu un XVI Deju svētku virsdiriģentu roku nospiedumi. Līdz mūsdienām saglabājusies divstāvu ķieģeļu mūra ēka bez būtiskiem apjoma pārveidojumiem.

4.3. Piemiņas zīmes – pie ēkas austrumu fasādes piestiprinātā informatīvā plāksne, 1986. gadā uzstādītais piemineklis I un II Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentam J. Bētiņam, kā arī 2019. gadā izveidotā piemiņas vieta dziesmu svētku virsdiriģentiem.

4.4. Objekta saglabājamās vērtības: vēsturiskais konteksts; notikumu raksturojoši un apliecinoši autentiski elementi; nemateriālās liecības; telpiskais izvietojums ainavā; telpiskais izveidojums; piemiņas zīmes.

5. Pamatojoties uz Likuma 14. panta devīto daļu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2.punktu apstiprinātajā Pieminekļu sarakstā grozījumu un iekļaut Pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Objekta sastāvs: būve ar kadastra apzīmējumu 90540020161001.

7. Atbilstoši Likuma 23. panta pirmajai daļai Objekta individuālā aizsardzības zona noteikta 0 m. Apstiprinātais teritorijas robežu plāna kartogrāfiskais materiāls ir šā rīkojuma grafiskais pielikums.

8. Lēmuma pamatojums: Likuma 1. un 2. pants, 14. panta pirmā, piektā un devītā daļa, 23. panta pirmā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkts un 3.5. apakšpunkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. apakšpunkts.

9. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmās daļas 1. punktu, 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu Administratīvajā rajona tiesā pēc piekritības.

Kultūras ministrs N. Puntulis

Pielikums
Kultūras ministrijas
31.07.2026. rīkojumam Nr. 2.5-1-117

Irlavas skolotāju seminārs

Tukuma novads, Irlavas pagasts, Irlava

Pieminekļa teritorijas robežu plāns