
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 14 Pēdējās nedēļas laikā 39 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 371
Rīgā 2026. gada 30. jūnijā (prot. Nr. 35 38. §)
Transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas un modernizēšanas nosacījumi un vispārīgās ziņošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Transporta enerģijas likuma
15. panta pirmo daļu, 19. panta pirmās daļas
7. punktu un 20. panta astoto daļu
1. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka:
1.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – emisijas) intensitātes aprēķina kārtību un nosacījumus;
1.2. Transporta enerģijas likuma 11. panta pirmajā daļā minētās bāzlīnijas aprēķina kārtību un nosacījumus;
1.3. nosacījumus un kārtību, kādā degvielas piegādātājs pamato modernās biomasas degvielas izcelsmi;
1.4. nosacījumus un kārtību, kādā aprēķina moderno biodegvielu, moderno biomasas degvielu un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu īpatsvaru kopējā realizētajā transporta enerģijas apjomā;
1.5. emisiju intensitātes un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma elastības mehānismu (vienību apmaiņas mehānismu), tā dalībniekus un izmantošanas nosacījumus;
1.6. no Transporta enerģijas likuma pielikumā minētajām izejvielām iegūtu degvielu sarakstu;
1.7. atjaunīgās transporta enerģijas veidus, kurus nevar izmantot emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildē;
1.8. atjaunīgās transporta enerģijas veidus, kurus emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildē var ieskaitīt ierobežotā apmērā, ņemot vērā minēto veidu atjaunīgās transporta enerģijas apjomus, izejvielas un izcelsmi, kā arī šo ierobežojumu apmēru;
1.9. emisiju intensitātes un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildes uzraudzības nosacījumus;
1.10. Transporta enerģijas likuma 17. panta trešajā daļā minētajā datubāzē (turpmāk – Eiropas Savienības datubāze) ievadāmo informāciju un tās ievades, uzraudzības un pārbaudes pienākumus, nosacījumus un kārtību;
1.11. vispārīgā ziņojuma sagatavošanas, iesniegšanas un pārbaudes nosacījumus un kārtību.
2. Emisiju intensitātes un bāzlīnijas aprēķina nosacījumi
2. Degvielas piegādātājs aprēķina ikgadējo transporta enerģijas emisiju intensitātes samazinājumu, izmantojot šādu formulu:
, kur
SEG – konkrētā kalendāra gada kopējais ar atjaunīgo transporta enerģiju nodrošinātais transporta enerģijas emisiju intensitātes samazinājums, izteikts procentos;
EPAERE – degvielas piegādātāja pašpatēriņam transportlīdzekļos izmantotais un patēriņam transportā realizētais atjaunīgās elektroenerģijas apjoms, tai skaitā ja degvielas piegādātājs darbojas kā uzlādes punkta operators, kā arī no cita komersanta vienību apmaiņas mehānisma ietvaros iegādātais un patēriņam transportā realizētais atjaunīgās elektroenerģijas apjoms, izteikts megadžoulos;
FDKE – normatīvajos aktos par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem (turpmāk – normatīvie akti par ilgtspēju), noteiktais fosilās degvielas komparators elektroenerģijai izmantotās transporta enerģijas vienībā – 183 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu;
EPRFNBO – degvielas piegādātāja pašpatēriņam transportlīdzekļos izmantotais un patēriņam transportā realizētais nebioloģiskās izcelsmes atjaunīgās degvielas apjoms, kā arī no cita komersanta vienību apmaiņas mehānisma ietvaros iegādātais transportlīdzekļos izmantotais vai patēriņam transportā realizētais nebioloģiskās izcelsmes atjaunīgās degvielas apjoms, izteikts megadžoulos;
SRFNBO – konkrētā nebioloģiskās izcelsmes atjaunīgās degvielas veida nodrošinātais emisiju samazinājums vienā izmantotās transporta enerģijas vienībā, izteikts gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu;
EPMB – degvielas piegādātāja pašpatēriņam izmantotais un patēriņam transportā realizētais konkrētā modernās biodegvielas un modernās biomasas degvielas veida apjoms, kā arī no cita komersanta, kas nav degvielas piegādātājs, vienību apmaiņas mehānisma ietvaros iegādātais un transportlīdzekļos izmantotais vai patēriņam transportā realizētais konkrētā modernās biomasas degvielas veida apjoms, izteikts megadžoulos;
SMB – konkrētā modernās biodegvielas vai modernās biomasas degvielas veida nodrošinātais emisiju samazinājums izmantotās transporta enerģijas vienībā, izteikts gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu;
EPPartB – degvielas piegādātāja pašpatēriņam izmantotais un transportā realizētais konkrētā tādas biodegvielas un biomasas degvielas veida apjoms, kas ražota no šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā minētajām izejvielām, kā arī no cita komersanta, kas nav degvielas piegādātājs, vienību apmaiņas mehānisma ietvaros iegādātais un transportlīdzekļos izmantotais vai patēriņam transportā realizētais konkrētā biomasas degvielas veida apjoms, izteikts megadžoulos, nepārsniedzot šo noteikumu 22.2. apakšpunktā noteikto apjomu;
SPartB – no šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā minētajām izejvielām ražotās biodegvielas un biomasas degvielas konkrētā veida nodrošinātais emisiju samazinājums vienā transporta enerģijas vienībā, izteikts gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu;
EP1P_PDB – degvielas piegādātāja pašpatēriņam izmantotais un patēriņam transportā realizētais konkrētā tādas biodegvielas vai biomasas degvielas, kas nav modernā biodegviela vai modernā biomasas degviela un ir ražota no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, veida apjoms, kā arī no cita komersanta, kas nav degvielas piegādātājs, vienību apmaiņas mehānisma ietvaros iegādātais un transportlīdzekļos izmantotais vai patēriņam transportā realizētais konkrētā biomasas degvielas veida apjoms, izteikts megadžoulos, nepārsniedzot šo noteikumu 22.1. apakšpunktā noteikto apjomu;
S1P_PDB – konkrētā biodegvielas vai biomasas degvielas, kas nav modernā biodegviela vai modernā biomasas degviela un ir ražota no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, veida nodrošinātais emisiju samazinājums vienā transporta enerģijas vienībā, izteikts gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu;
E1P – degvielas piegādātāja pašpatēriņam izmantotais un patēriņam transportā realizētais konkrētā tādas biodegvielas vai biomasas degvielas, kas nav modernā biodegviela vai modernā biomasas degviela un nav ražota no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, veida apjoms, kā arī no cita komersanta, kas nav degvielas piegādātājs, vienību apmaiņas mehānisma ietvaros iegādātais un transportlīdzekļos izmantotais vai patēriņam transportā realizētais konkrētā biomasas degvielas veida apjoms, izteikts megadžoulos;
S1P – konkrētā tādas biodegvielas vai biomasas degvielas, kas nav modernā biodegviela vai modernā biomasas degviela un nav ražota no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, veida nodrošinātais emisiju samazinājums vienā transporta enerģijas vienībā, izteikts gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu;
EPPOD – degvielas piegādātāja pašpatēriņam izmantotais un patēriņam transportā realizētais pārstrādātā oglekļa degvielas apjoms, kā arī no cita komersanta, kas nav degvielas piegādātājs, vienību apmaiņas mehānisma ietvaros iegādātais un transportlīdzekļos izmantotais vai patēriņam transportā realizētais konkrētā pārstrādātā oglekļa degvielas veida apjoms, izteikts megadžoulos;
SPOD – konkrētā pārstrādātā oglekļa degvielas veida nodrošinātais emisiju samazinājums vienā transporta enerģijas vienībā, izteikts gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu;
BAZLINIJA - Transporta enerģijas likumā noteiktā bāzlīnija.
3. Par periodu līdz 2030. gada 31. decembrim šo noteikumu 2. punktā minētajā aprēķinā iekļauto rādītāju "BAZLINIJA" aprēķina, izmantojot šādu formulu:
, kur
EPC – degvielas piegādātāja patēriņam ceļa transportā realizētais transporta enerģijas apjoms, izņemot elektroenerģiju, izteikts megadžoulos;
EPD – degvielas piegādātāja patēriņam dzelzceļa transportā realizētais transporta enerģijas apjoms, izņemot elektroenerģiju, izteikts megadžoulos;
EPA – degvielas piegādātāja patēriņam gaisa transportā realizētais transporta enerģijas apjoms, izņemot elektroenerģiju, izteikts megadžoulos;
EPK – degvielas piegādātāja patēriņam jūras transportā, ieskaitot bunkurēšanu un iekšzemes kuģošanu, realizētais transporta enerģijas apjoms, izņemot elektroenerģiju, izteikts megadžoulos, nepārsniedzot šo noteikumu 25. punktā noteikto apjomu;
ELEC – degvielas piegādātāja patēriņam ceļa transportā kopējais realizētais elektroenerģijas apjoms, izteikts megadžoulos;
ELED – degvielas piegādātāja patēriņam dzelzceļa transportā realizētais kopējais elektroenerģijas apjoms, izteikts megadžoulos;
ELEA – degvielas piegādātāja patēriņam gaisa transportā realizētais kopējais elektroenerģijas apjoms, izteikts megadžoulos;
ELEK – degvielas piegādātāja patēriņam jūras transportā, ieskaitot bunkurēšanu un iekšzemes kuģošanu, realizētais kopējais elektroenerģijas apjoms, izteikts megadžoulos;
FDKD – normatīvajos aktos par ilgtspēju noteiktais fosilās degvielas komparators degvielai – 94 grami oglekļa dioksīda ekvivalenta attiecībā uz izmantotās transporta enerģijas vienību megadžoulos.
4. Par periodu, sākot ar 2031. gada 1. janvāri, šo noteikumu 2. punktā minētajā aprēķinā iekļauto rādītāju "BAZLINIJA" aprēķina, izmantojot šādu formulu:
.
5. Šo noteikumu 2. punktā iekļautajā aprēķinā katra transporta enerģijas veida nodrošināto emisiju samazinājumu S aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Sx = FDKD – Ex, kur
Sx – transporta enerģijas veida x nodrošinātais emisiju samazinājums vienā transporta enerģijas vienībā, izteikts gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu;
Ex – kopējās konkrētā transporta enerģijas veida x emisijas vienā transporta enerģijas vienībā, izteiktas gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta uz megadžoulu.
6. Katra transporta enerģijas veida emisijas vienā transporta enerģijas vienībā Ex aprēķina saskaņā ar normatīvajos aktos par ilgtspēju minētajiem nosacījumiem, tai skaitā izmantojot iekļautās emisiju aprēķina formulas, izmantojamo emisiju vērtību izvēles nosacījumus, emisiju standartvērtības vai faktiskās vērtības un emisiju oglekļa dioksīda ekvivalences vērtības.
7. Patēriņam transportā realizētās atjaunīgās elektroenerģijas apjomā iekļauj elektrotransportlīdzekļos uzlādēto elektroenerģijas apjomu, ņemot vērā šādus nosacījumus:
7.1. elektrotransportlīdzekļu uzlāde ir veikta publiski pieejamā uzlādes punktā, kas atbilst normatīvajos aktos par elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām noteiktajām prasībām, vai elektrotransportlīdzekļos uzlādētās elektroenerģijas uzskaite ir veikta ar verificētām mērierīcēm, ievērojot normatīvajos aktos par mērījumu vienotību noteiktās prasības un tam ir elektroenerģijas uzskaites ierīču pārbaudes apliecinājums;
7.2. atjaunīgās elektroenerģijas daļu kopējā elektrotransportlīdzekļos uzlādētā elektroenerģijas apjomā aprēķina, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicēto gada atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaru Latvijā saražotajā elektroenerģijā gadā pirms iepriekšējā kalendāra gada (x-2) pirms perioda, par kuru tiek veikts aprēķins;
7.3. ja patēriņam transportā tiek realizēta elektroenerģija no tiešā pieslēguma atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtai, visu šādas elektroenerģijas apjomu uzskata par atjaunīgo elektroenerģiju;
7.4. ja patēriņam transportā realizē elektroenerģiju no tiešā pieslēguma atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtai, kura vienlaikus ir pieslēgta tīklam, šajā iekārtā saražoto un elektrotransportlīdzekļos uzlādēto elektroenerģiju uzskata par atjaunīgo elektroenerģiju, bet atjaunīgās elektroenerģijas daļu pārējā elektrotransportlīdzekļos uzlādētajā elektroenerģijā nosaka saskaņā ar šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;
7.5. ja patēriņam transportā realizē elektroenerģiju no tiešā pieslēguma atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtai, kura vienlaikus pieslēgta tīklam un kurai ir uzstādīta elektroenerģijas akumulācijas iekārta, šajā iekārtā saražoto, uzkrāto un elektrotransportlīdzekļos uzlādēto elektroenerģiju uzskata par atjaunīgo elektroenerģiju, bet atjaunīgās elektroenerģijas daļu pārējā elektrotransportlīdzekļos uzlādētajā elektroenerģijā nosaka saskaņā ar šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;
7.6. solārā elektrotransportlīdzekļa – mehāniskais transportlīdzeklis ar tādu spēka pārvadu, kurā par enerģijas pārveidotāju kalpo tikai neperifēras elektriskas mašīnas ar uzlādējamu elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu, ko var uzlādēt ārēji un kurš aprīkots ar transportlīdzeklī integrētiem fotoelementu paneļiem, – saražoto elektroenerģiju, kas izmantota paša transportlīdzekļa patēriņam, uzskata par atjaunīgo elektroenerģiju.
8. Ja elektroenerģija tiešā veidā ir izmantota nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas ražošanā vai ir izmantota nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas starpproduktu ražošanā, atjaunīgās enerģijas īpatsvaru nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:
8.1. atjaunīgās enerģijas daļu kopējā saražotajā apjomā aprēķina, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicēto gada atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaru Latvijā saražotajā elektroenerģijā x-2 gadā pirms nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas starpprodukta saražošanas vai Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" tīmekļvietnē publicēto atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaru konkrētajā valstī, kurā ir saražota nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā degviela vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas starpprodukts, x-2 gadā pirms to saražošanas;
8.2. ja nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā degviela vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas starpprodukti ir saražoti no tiešā pieslēgumā esošas atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas, visu šādu elektroenerģiju ieskaita kā atjaunīgo elektroenerģiju atbilstoši Komisijas 2023. gada 10. februāra Deleģētās regulas (ES) 2023/1184, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, izveidojot Savienības metodiku, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanu (turpmāk – regula Nr. 2023/1184), 3. pantā minētajiem nosacījumiem;
8.3. ja minētā elektroenerģija ir ņemta no elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas, tās atbilstību atjaunīgās elektroenerģijas nosacījumiem nosaka atbilstoši regulas Nr. 2023/1184 4. pantā minētajiem nosacījumiem.
9. Transporta enerģijas apjomu pārrēķina tās enerģijas saturā, izmantojot šo noteikumu 2. pielikumā minētās vērtības vai, ja šo noteikumu 2. pielikumā konkrētais transporta enerģijas veids nav minēts, transporta enerģijas apjomu pārrēķina tās enerģijas saturā, izmantojot Valsts vides dienesta tīmekļvietnē publicētos transporta enerģijas fizikālķīmiskos rādītājus.
10. Aprēķinā katras biodegvielas vai biomasas degvielas daudzumu un veidu uzskaita atsevišķi.
11. Atjaunīgo transporta enerģiju, kas neatbilst normatīvajos aktos par ilgtspēju noteiktajiem kritērijiem, aprēķinā ieskaita kā fosilās izcelsmes transporta enerģiju.
12. Biomasas degvielas var ņemt vērā emisiju ietaupījumu aprēķinā, ja to izcelsmi pamato ar:
12.1. gāzes izcelsmes apliecinājumiem, kas ir izdoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par enerģētiku, ja attiecīgais atjaunīgās transporta enerģijas veids ir realizēts patēriņam transportā, izmantojot Latvijas dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmu;
12.2. biomasas degvielas piegādi apliecinošu dokumentu, ko degvielas piegādātājam izsniedz biomasas degvielas piegādātājs, kas degvielas piegādātājam ir piegādājis biomasas degvielu, tai skaitā sašķidrināto metānu vai saspiesto metānu, neizmantojot dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmu.
13. Transporta enerģijas aprēķinā netiek iekļauts tas atjaunīgās transporta enerģijas apjoms, kas ir pārdots citam degvielas piegādātājam.
3. Moderno biodegvielu, moderno biomasas degvielu un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu īpatsvara aprēķina nosacījumi
14. Degvielas piegādātājs moderno biodegvielu, moderno biomasas degvielu un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu īpatsvaru patēriņam transportā realizētajā transporta enerģijas apjomā aprēķina, izmantojot šādu formulu:
, kur
AERMB&RFNBO – modernās biodegvielas, modernās biomasas degvielas, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas īpatsvars kopējā patēriņam transportā realizētajā transporta enerģijas apjomā, izteikts procentos;
EPMB(C&D) – degvielas piegādātāja pašpatēriņam ceļa un dzelzceļa transportlīdzekļos izmantotais un patēriņam ceļa un dzelzceļa transportlīdzekļiem realizētais modernās biodegvielas un modernās biomasas degvielas apjoms, kā arī no cita komersanta, kas nav degvielas piegādātājs, vienību apmaiņas mehānisma ietvaros iegādātais un ceļu un dzelzceļa transportlīdzekļos izmantotais vai patēriņam ceļa un dzelzceļa transportlīdzekļos realizētais modernās biomasas degvielas apjoms, izteikts megadžoulos;
EPMB(A&K) – degvielas piegādātāja pašpatēriņam aviācijas un kuģniecības transportlīdzekļos izmantotais un patēriņam aviācijas un kuģniecības transportlīdzekļos realizētais modernās biodegvielas un modernās biomasas degvielas apjoms, kā arī no cita komersanta, kas nav degvielas piegādātājs, vienību apmaiņas ietvaros iegādātais aviācijas un kuģniecības transportlīdzekļos izmantotais vai aviācijas un kuģniecības transportlīdzekļiem realizētais modernās biomasas degvielas apjoms, izteikts megadžoulos;
EPRFNBO(C&D) – degvielas piegādātāja pašpatēriņam ceļa un dzelzceļa transportlīdzekļos izmantotais un patēriņam ceļa un dzelzceļa transportlīdzekļos realizētais nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas apjoms, kā arī no cita komersanta, kas nav degvielas piegādātājs, vienību apmaiņas mehānisma ietvaros iegādātais ceļu un dzelzceļa transportlīdzekļos izmantotais un ceļu un dzelzceļu transportlīdzekļiem realizētais nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas apjoms, izteikts megadžoulos;
EPRFNBO(A&K) – degvielas piegādātāja pašpatēriņam aviācijas un kuģniecības transportlīdzekļos izmantotais un patēriņam aviācijas un kuģniecības transportlīdzekļos realizētais nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas apjoms, kā arī no cita komersanta, kas nav degvielas piegādātājs, vienību apmaiņas mehānisma ietvaros iegādātais aviācijas un kuģniecības transportlīdzekļos izmantotais vai aviācijas un kuģniecības transportlīdzekļiem realizētais nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas apjoms, izteikts megadžoulos;
EPCT – degvielas piegādātāja patēriņam ceļa transportā realizētais transporta enerģijas apjoms, izteikts megadžoulos;
EPDT – degvielas piegādātāja patēriņam dzelzceļa transportā realizētais transporta enerģijas apjoms, izteikts megadžoulos;
EPAT – degvielas piegādātāja patēriņam gaisa transportā realizētais transporta enerģijas apjoms, izteikts megadžoulos;
EPKT – degvielas piegādātāja patēriņam jūras transportā, ieskaitot bunkurēšanu un iekšzemes kuģošanu, realizētais transporta enerģijas apjoms, izteikts megadžoulos, nepārsniedzot šo noteikumu 25. punktā noteikto apjomu.
15. Degvielas piegādātājs nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu īpatsvaru patēriņam transportā realizētajā transporta enerģijas apjomā aprēķina, izmantojot šādu formulu:
, kur:
AERRFNBO – nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas īpatsvars kopējā patēriņam transportā realizētajā transporta enerģijas apjomā, izteikts procentos.
16. Šo noteikumu 14. un 15. punktā iekļautajā aprēķinā ņem vērā šādus nosacījumus:
16.1. aprēķinot kopējo realizēto transporta enerģijas apjomu moderno biodegvielu un moderno biomasas degvielu īpatsvara aprēķinam, neņem vērā degvielas piegādātāja patēriņam transporta sektorā realizēto elektroenerģijas vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas apjomu;
16.2. modernās biodegvielas un modernās biomasas degvielas (EPMB(C&D)) un biodegvielas, kas ražotas no Transporta enerģijas likuma pielikuma B daļā minētajām izejvielām, gan atjaunīgās enerģijas apjomā, gan kopējā degvielas piegādātāja patēriņam transportā realizētajā apjomā ieskaita divas reizes lielākā apjomā par to enerģijas saturu;
16.3. ceļa un dzelzceļa transportlīdzekļiem realizētās nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (EPRFNBO(C&D)), kas ražotas no Transporta enerģijas likuma pielikuma B daļā minētajām izejvielām un tiek ieskaitītas kopējā degvielas piegādātāja patēriņam transportā realizētajā apjomā, gan atjaunīgās enerģijas apjomā, gan kopējā degvielas piegādātāja patēriņam transportā realizētajā apjomā ieskaita divas reizes lielākā apjomā par to enerģijas saturu;
16.4. aviācijas un kuģniecības transportlīdzekļiem realizētās modernās biodegvielas un modernās biomasas degvielas (EPMB(A&K)) gan atjaunīgās enerģijas apjomā, gan kopējā degvielas piegādātāja patēriņam transportā realizētajā apjomā ieskaita 2,4 reizes lielākā apjomā par to enerģijas saturu;
16.5. aviācijas un kuģniecības transportlīdzekļiem realizētās nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (EPRFNBO(A&K)) gan atjaunīgās enerģijas apjomā, gan kopējā degvielas piegādātāja patēriņam transportā realizētajā apjomā ieskaita trīs reizes lielākā apjomā par to enerģijas saturu.
17. Transporta enerģijas apjomu pārrēķina tās enerģijas saturā, izmantojot šo noteikumu 2. pielikumā minētās vērtības vai, ja šo noteikumu 2. pielikumā konkrētais transporta enerģijas veids nav minēts, transporta enerģijas apjomu pārrēķina tās enerģijas saturā, izmantojot transporta enerģijas fizikālķīmiskos rādītājus, kas ir publicēti Valsts vides dienesta tīmekļvietnē.
18. Aprēķinā katras biodegvielas un biomasas degvielas daudzumu un veidu uzskaita atsevišķi.
19. Atjaunīgo transporta enerģiju, kas neatbilst normatīvajos aktos par ilgtspēju noteiktajiem kritērijiem, aprēķinā ieskaita kā fosilās izcelsmes transporta enerģiju.
20. Biomasas degvielas, tai skaitā modernās biomasas degvielas ņem vērā, ja to izcelsmi pamato ar:
20.1. gāzes izcelsmes apliecinājumiem, kas ir izdoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par enerģētiku, ja attiecīgais atjaunīgās transporta enerģijas veids ir realizēts patēriņam transportā, izmantojot Latvijas dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmu;
20.2. biomasas degvielas piegādi apliecinošu dokumentu, ko degvielas piegādātājam izsniedz biomasas degvielas piegādātājs, kas piegādā biomasas degvielu, neizmantojot dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmu.
21. Transporta enerģijas aprēķinā netiek iekļauts tas atjaunīgās transporta enerģijas apjoms, kas ir pārdots citam degvielas piegādātājam.
4. Emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildes ierobežojumi
22. Emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma izpildē ņem vērā šādus ierobežojumus:
22.1. biodegvielu vai biomasas degvielu, kas nav ražota no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām izejvielām un ir ražota no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma aprēķinā ņem vērā ne vairāk kā 4,2 procentu apjomā no kopējā konkrētā degvielas piegādātāja transporta sektorā realizētā transporta enerģijas apjoma;
22.2. biodegvielu vai biomasas degvielu, kas ir ražota no šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā minētajām izejvielām emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma izpildei, ņem vērā ne vairāk kā 1,7 procentu apjomā no kopējā konkrētā degvielas piegādātāja transporta sektorā realizētā transporta enerģijas apjoma.
23. Transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildē biodegvielu vai biomasas degvielu, kas ir ražota no šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā minētajām izejvielām emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma izpildei, ņem vērā ne vairāk kā 1,7 procentu apjomā no kopējā konkrētā degvielas piegādātāja transporta sektorā realizētā transporta enerģijas apjoma pirms šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minēto nosacījumu piemērošanas.
24. Emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildē nevar izmantot biodegvielu vai biomasas degvielu, kas kumulatīvi atbilst Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģētās regulas (ES) 2019/807, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku noteiktajiem pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, 3. pantā minētajiem kritērijiem.
25. Aprēķinot kopējo realizēto transporta enerģijas apjomu, jūras kuģiem piegādātās transporta enerģijas daudzumu aprēķinā ņem vērā ne vairāk kā 13 procentu apmērā no kopējā realizētā transporta enerģijas apjoma.
5. Emisiju intensitātes un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma elastības mehānisms (vienību apmaiņas mehānisms), tā dalībnieki un izmantošanas nosacījumi
5.1. Vienību apmaiņas mehānisma izmantošanas vispārīgie nosacījumi
26. Valsts vides dienests energoresursu informācijas sistēmā izveido un uztur vienību apmaiņas mehānisma funkcionalitāti, nodrošinot vienību apmaiņas mehānismā saņemto vai nodoto vienību pārsūtīšanu uz konkrētā degvielas piegādātāja vispārīgo ziņojumu.
27. Vienību apmaiņas mehānisma ietvaros degvielas piegādātājs var:
27.1. izmantot to atjaunīgās elektroenerģijas apjomu, kuru šo noteikumu 38. punktā minētais komersants ir nodrošinājis patēriņam transporta sektorā Latvijas Republikā, ja konkrētais komersants ir pamatojis, ka minētā elektroenerģija ir izmantota uzlādei elektrotransportlīdzekļos vai ir patērēta pasažieru sabiedriskajos transportlīdzekļos vai dzelzceļa transportā;
27.2. izmantot to biomasas degvielas vai modernās biomasas degvielas, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un pārstrādātā oglekļa degvielas apjomu, kuru komersants, kas nav degvielas piegādātājs, kā transporta enerģiju ir realizējis patēriņam transporta sektorā vai ir izmantojis paša vajadzībām, ja:
27.2.1. komersants var atbilstoši pierādīt, ka minētais transporta enerģijas apjoms ir izmantots transporta sektorā;
27.2.2. komersants var pamatot biomasas degvielas atbilstoši šo noteikumu 12. punktā minētajiem nosacījumiem;
27.2.3. komersants var pamatot, ka konkrētais transporta enerģijas apjoms nav izmantots Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ēku, autotransporta un papildu sektoriem;
27.3. nodot pienākuma izpildes pārsniegumu citam degvielas piegādātājam, kurš to var izmantot sava emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma vai transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildei.
28. Vienību apmaiņas mehānisma ietvaros:
28.1. degvielas piegādātāja nodrošinātā emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma saistību pārsnieguma tonna ir uzskatāma par vienu vienību (turpmāk – emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma vienība);
28.2. degvielas piegādātāja nodrošinātais transporta enerģijas modernizēšanas saistību pārsnieguma megadžouls ir uzskatāms par vienu vienību (turpmāk – modernizēšanas pienākuma vienība);
28.3. konkrētā atjaunīgās transporta enerģijas veida megadžouls ir uzskatāms par vienu vienību (turpmāk – transporta enerģijas vienība).
29. Komersanti vienību apmaiņas mehānisma ietvaros var savstarpēji nodot transporta enerģijas vienības, emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma vienības vai modernizēšanas pienākuma vienības bez ierobežojumiem.
30. Vienību apmaiņas mehānisma ietvaros transporta enerģijas vienības, emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma vienības vai modernizēšanas pienākuma vienības ir izmantojamas tikai attiecībā uz to gadu, kurā vienības ir izdotas.
5.2. Vienību apmaiņas mehānisma izmantošana darījumiem ar emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma vienībām vai modernizēšanas pienākuma vienībām
31. Vienību apmaiņas mehānisma ietvaros degvielas piegādātājs var piedāvāt emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma vienību un modernizēšanas pienākuma vienību apjomu, kas ir mazāks vai vienāds ar konkrētā degvielas piegādātāja emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma saistību vai transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma saistību pārsniegumu.
32. Ja degvielas piegādātājs vēlas piedalīties vienību apmaiņas mehānismā, tas katru kalendāra gadu līdz 31. martam piesaka dalību energoresursu informācijas sistēmā.
33. Pēc tam, kad šo noteikumu 71. punktā minētā institūcija energoresursu informācijas sistēmā ir veikusi šo noteikumu 73. punktā minēto apstiprinājumu, degvielas piegādātājs vienību apmaiņas mehānismā reģistrē to emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma vienību apjomu vai modernizēšanas pienākuma vienību apjomu, ko degvielas piegādātājs vēlas pārdot.
34. Degvielas piegādātājs vienību apmaiņas mehānismā reģistrē to emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma vienību apjomu vai modernizēšanas pienākuma vienību apjomu, ko degvielas piegādātājs vēlas iegādāties, lai izpildītu Transporta enerģijas likumā noteikto emisiju intensitātes samazināšanas pienākumu vai transporta enerģijas modernizēšanas pienākumu.
35. Vienību apmaiņas mehānisma ietvaros degvielas piegādātājs, kas nodod emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma vienības vai modernizēšanas pienākuma vienības:
35.1. pēc nodošanas darījuma uzsākšanas energoresursu informācijas sistēmā reģistrē darījumā iesaistīto vienību apjomu, un sistēma to atzīmē kā rezervētu;
35.2. pēc darījuma pabeigšanas ievada datus par minēto vienību saņēmēju, norādot nodoto vienību apjomu un tā degvielas piegādātāja firmu, reģistrācijas numuru, līguma datumu un numuru, kas tās ir saņēmis.
36. Degvielas piegādātājs, kas nodod vienības, un degvielas piegādātājs, kas saņem vienības, vienību apmaiņas mehānismā reģistrē darījuma pabeigšanu un darījumā iesaistīto vienību apjomu.
37. Pēc darījuma pabeigšanas reģistrēšanas vienību apmaiņas mehānismā emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma vienību vai modernizēšanas pienākuma vienību pircējam iegādātais saistību pārsnieguma apjoms tiek automātiski iekļauts saņēmēja vispārīgajā ziņojumā un pārdevēja vispārīgajā ziņojumā atzīmēts kā pārdots, norādot informāciju par darījumā iesaistīto degvielas piegādātāju.
5.3. Vienību apmaiņas mehānisma izmantošana darījumiem ar transporta enerģijas (elektroenerģijas) vienībām
38. Vienību apmaiņas mehānisma ietvaros elektroenerģiju, kas ir patērēta transportlīdzeklī, tai skaitā pasažieru sabiedriskajā transportlīdzeklī, vai dzelzceļa transportā, var piedāvāt šādi komersanti (turpmāk – elektroenerģijas vienību pārdevējs):
38.1. uzlādes punkta operatori, kas nav degvielas piegādātāji un kuru uzlādes punkts atbilst šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, un kuru uzlādes punktam ir piešķirts Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulas (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES, 20. panta 1. punktā noteiktais unikālais identifikācijas kods, kā arī ir pieejama informācija par publiski pieejamā uzlādes punkta ģeogrāfisko atrašanās vietu;
38.2. sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji;
38.3. komersanti, kuriem ir vismaz piecas publiski nepieejamas uzlādes iekārtas, kas atbilst šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
39. Vienību apmaiņas mehānisma ietvaros elektroenerģijas vienību pārdevējs var piedāvāt transporta enerģijas vienību apjomu, kas nepārsniedz patēriņam transportā nodrošināto atjaunīgās elektroenerģijas apjomu, kas noteikts, ievērojot šo noteikumu 7. punktu.
40. Ja elektroenerģijas apjoma pārdevējs ir sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs, tas vienību apmaiņas mehānismā var piedāvāt:
40.1. elektroenerģijas apjomu, kas elektrotransportlīdzekļos (elektriskajos autobusos) ir uzlādēts sabiedriskā pakalpojumu sniedzēja uzlādes punktos, kas nav publiski pieejami un atbilst šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;
40.2. var piedāvāt to elektroenerģijas apjomu, kas ir izmantots transportlīdzekļos, nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojumu īstenošanu.
41. Ja elektroenerģijas vienību pārdevējs vēlas piedalīties vienību apmaiņas mehānismā, tas energoresursu informācijas sistēmā jebkurā laikā reģistrē uzlādes punktā elektrotransportlīdzekļos uzlādēto elektroenerģijas apjomu kilovatstundās, norādot uzlādes punkta pieslēguma veidu, vai sabiedriskajā transportā (elektriskie vilcieni, tramvaji, trolejbusi) patērēto elektroenerģijas apjomu kilovatstundās.
42. Elektroenerģijas vienību pārdevējs, reģistrējot energoresursu informācijas sistēmā elektroenerģijas apjomu, sistēmā apliecina reģistrētā apjoma patiesumu un atbilstību.
43. Ja degvielas piegādātājs vēlas piedalīties vienību apmaiņas mehānismā un iegādāties transporta enerģijas (elektroenerģijas) vienības, tas energoresursu informācijas sistēmā jebkurā laikā reģistrē iegādei vēlamo transporta enerģijas (elektroenerģijas) vienību apjomu.
44. Vienību apmaiņas mehānisma sistēmā reģistrēto elektroenerģijas apjomu kilovatstundās pārrēķina atjaunīgās elektroenerģijas apjomā, ņemot vērā šo noteikumu 7.2., 7.3., 7.4. vai 7.5. apakšpunktā minētos nosacījumus, kuru pārveido transporta enerģijas vienībās.
45. Vienību apmaiņas mehānisma ietvaros elektroenerģijas vienību pārdevējs, kas nodod attiecīgās transporta enerģijas vienības:
45.1. pēc nodošanas darījuma uzsākšanas energoresursu informācijas sistēmā reģistrē darījumā iesaistīto transporta enerģijas (elektroenerģijas) vienību apjomu, un sistēma to atzīmē kā rezervētu;
45.2. ievada datus par piedāvāto transporta enerģijas vienību piedāvājumu un pēc darījuma pabeigšanas ievada datus par transporta enerģijas vienību saņēmēju, norādot nodoto transporta enerģijas vienību skaitu un tā degvielas piegādātāja firmu, reģistrācijas numuru, līguma datumu un numuru, kas tās ir saņēmis.
46. Attiecīgo transporta enerģijas (elektroenerģijas) vienību pārdevējs un saņēmējs vienību apmaiņas mehānismā reģistrē darījuma pabeigšanu un darījumā iesaistīto vienību apjomu.
47. Pēc darījuma pabeigšanas reģistrēšanas vienību apmaiņas mehānismā attiecīgo transporta enerģijas vienību pircējam iegādātais transporta enerģijas vienību apjoms tiek automātiski iekļauts vispārīgajā ziņojumā.
48. Darījumus ar transporta enerģijas (elektroenerģijas) vienībām par iepriekšējo kalendāra gadu pabeidz līdz konkrētā gada 15. februārim.
49. Ja elektroenerģijas vienību pārdevējs piedalās vienību apmaiņas mehānismā un ir nodevis transporta enerģijas vienības degvielas piegādātājam, tas katru gadu līdz 31. martam energoresursu informācijas sistēmā sagatavo un iesniedz ziņojumu par iepriekšējā kalendāra gadā vienību apmaiņas mehānismā piedāvāto un nodoto transporta enerģijas vienību apjomu, pirms iesniegšanas nodrošinot energoresursu informācijas sistēmā reģistrētā apjoma neatkarīgu auditu, kura ietvaros audita veicējs īsteno šādas darbības:
49.1. pārbauda, ka elektroenerģijas apjoms ir izmantots uzlādei elektrotransportlīdzekļos, tai skaitā pārbauda informāciju par tiem uzlādes punktiem, kuros uzlādētais elektroenerģijas daudzums ir pieteikts vienību apmaiņas mehānismā;
49.2. pārbauda pasažieru sabiedriskajos transportlīdzekļos vai dzelzceļa transportlīdzekļos patērēto elektroenerģijas apjomu, tai skaitā pārbauda šajos transportlīdzekļos patērētā elektroenerģijas apjoma uzskaites sistēmu;
49.3. pārbauda pamatojumus par atbilstību šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
50. Šo noteikumu 49. punktā minēto auditu veic un vienību apmaiņas mehānismā reģistrētā apjoma atbilstību apliecina:
50.1. no komersanta neatkarīga inspicēšanas institūcija, kas akreditēta elektroenerģijas ražošanas vienības datu apstiprināšanas jomā;
50.2. neatkarīga sertificēšanas institūcija, kas ir akreditēta vides pārvaldības sistēmas ar nepārtrauktu enerģijas patēriņu izvērtēšanas procesu sertificēšanas jomā;
50.3. no komersanta neatkarīgs uzņēmumu energoauditors, kas ir akreditēts uzņēmumu energoauditu veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par uzņēmumu energoauditu;
50.4. no komersanta neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā, kura kompetence ir apliecināta un kurš ir reģistrēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ēku energoefektivitātes jomā.
51. Energoauditors vai institūcija, energoresursu informācijas sistēmā apstiprinot elektroenerģijas vienību pārdevēja ziņojumu, apstiprina tajā norādīto datu un vienību mehānisma ietvaros piedāvāto un nodoto transporta enerģijas datu patiesumu un atbilstību.
5.4. Vienību apmaiņas mehānisma izmantošana darījumiem ar transporta enerģijas vienībām
52. Komersants, kas nav degvielas piegādātājs, vienību apmaiņas mehānisma ietvaros var piedāvāt:
52.1. transporta enerģijas vienību apjomu, kas nepārsniedz biomasas degvielas vai modernās biomasas degvielas apjomu, ko konkrētajā laikposmā minētais komersants ir izmantojis transportlīdzekļos pašpatēriņam vai ko ir realizējis patēriņam transportā, tai skaitā aviācijas un kuģniecības transportā;
52.2. transporta enerģijas vienību apjomu, kas nepārsniedz nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas apjomu, ko konkrētajā laikposmā minētais komersants ir izmantojis transportlīdzekļos pašpatēriņam vai ko ir realizējis patēriņam transportā, tai skaitā aviācijas un kuģniecības transportā;
52.3. transporta enerģijas vienību apjomu, kas nepārsniedz pārstrādātā oglekļa degvielu apjomu, ko konkrētajā laikposmā minētais komersants ir izmantojis transportlīdzekļos pašpatēriņam vai ko ir realizējis patēriņam visās transporta nozarēs.
53. Ja komersants vēlas piedalīties vienību apmaiņas mehānismā, tas energoresursu informācijas sistēmā jebkurā laikā reģistrē attiecīgo pašpatēriņam transportlīdzekļos izmantoto un patēriņam transportā realizēto biomasas degvielas vai modernās biomasas degvielas apjomu, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas apjomu vai pārstrādātā oglekļa degvielas apjomu megadžoulos, kas energoresursu informācijas sistēmā tiek pārveidots transporta enerģijas vienībās.
54. Komersants, energoresursu informācijas sistēmā reģistrējot pašpatēriņam transportlīdzekļos izmantoto un patēriņam transportā realizēto biomasas degvielas vai modernās biomasas degvielas apjomu, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas apjomu vai pārstrādātā oglekļa degvielas apjomu, sistēmā apliecina reģistrētā apjoma patiesumu un atbilstību.
55. Ja komersants vēlas piedalīties vienību apmaiņas mehānismā, tas energoresursu informācijas sistēmā jebkurā laikā reģistrē iegādei vēlamo transporta enerģijas vienību apjomu.
56. Mehānisma ietvaros komersants, kas nodod attiecīgās transporta enerģijas vienības:
56.1. pēc nodošanas darījuma uzsākšanas energoresursu informācijas sistēmā reģistrē darījumā iesaistīto transporta enerģijas vienību apjomu, un sistēma to atzīmē kā rezervētu;
56.2. ievada datus par piedāvāto transporta enerģijas vienību piedāvājumu un pēc darījuma pabeigšanas ievada datus par transporta enerģijas vienību saņēmēju, norādot nodoto transporta enerģijas vienību skaitu un emisiju samazinājumu vienā izmantotās transporta enerģijas vienībā un tā degvielas piegādātāja reģistrācijas numuru, līguma datumu un numuru, kas tās ir saņēmis.
57. Attiecīgo transporta enerģijas vienību pārdevējs un saņēmējs vienību apmaiņas mehānismā reģistrē darījuma pabeigšanu un darījumā iesaistīto vienību apjomu.
58. Pēc darījuma pabeigšanas reģistrēšanas vienību apmaiņas mehānismā attiecīgo transporta enerģijas vienību pircējam iegādātais transporta enerģijas vienību apjoms tiek automātiski iekļauts vispārīgajā ziņojumā.
59. Darījumiem ar transporta enerģijas vienībām par iepriekšējo kalendāra gadu ir jābūt pabeigtiem līdz konkrētā gada 31. martam.
60. Ja komersants piedalās vienību apmaiņas mehānismā un ir nodevis transporta enerģijas vienības degvielas piegādātājam, tas katru gadu līdz 31. martam energoresursu informācijas sistēmā sagatavo un iesniedz ziņojumu par iepriekšējā kalendāra gadā vienību apmaiņas mehānismā piedāvāto un nodoto transporta enerģijas vienību apjomu, pirms iesniegšanas nodrošinot energoresursu informācijas sistēmā reģistrētā apjoma neatkarīgu auditu, kura ietvaros audita veicējs veic šādas darbības:
60.1. pārbauda, ka biomasas degviela, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā degviela vai pārstrādātā oglekļa degviela kā transporta enerģija ir izmantota transportlīdzekļos un ka to degvielas piegādātājs nav realizējis patēriņam transportā Transporta enerģijas likumā noteiktā emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma vai transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildes ietvaros;
60.2. pārbauda biomasas degvielas izcelsmes apliecinājumus vai piegādi vai pašpatēriņu pamatojošos dokumentus.
61. Šo noteikumu 60. punktā minēto auditu veic un vienību apmaiņas mehānismā reģistrētā apjoma atbilstību apstiprina:
61.1. no komersanta neatkarīga sertifikācijas institūcija, kas darbojas brīvprātīgās shēmas ietvaros atbilstoši Transporta enerģijas likumam un normatīvajiem aktiem par ilgtspēju;
61.2. neatkarīga sertificēšanas institūcija, kas ir akreditēta vides pārvaldības sistēmas ar nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu sertificēšanas jomā;
61.3. no komersanta neatkarīgs uzņēmumu energoauditors, kas ir akreditēts uzņēmumu energoauditu veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par uzņēmumu energoauditu.
62. Šo noteikumu 61. punktā minētā institūcija, apstiprinot komersanta ziņojumu, apstiprina tajā norādīto datu un vienību mehānisma ietvaros piedāvāto un nodoto transporta enerģijas datu patiesumu un atbilstību.
6. Vispārīgā ziņojuma sagatavošana, iesniegšana, pārbaude un apstiprināšana
6.1. Vispārīgā ziņojuma sagatavošana
63. Valsts vides dienests nodrošina, ka akcīzes preču aprites dati, ko komersants iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam, atbilstoši Transporta enerģijas likuma 21. panta otrajai daļai tiek ielasīti energoresursu informācijas sistēmā.
64. Degvielas piegādātājs nodrošina, lai vispārīgajā ziņojumā iekļautie dati un veiktie aprēķini būtu pilnībā saskaņoti ar normatīvajiem aktiem par transporta enerģijas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu un tirgus uzraudzību.
65. Degvielas piegādātājs, sagatavojot vispārīgo ziņojumu, ņem vērā šādus nosacījumus:
65.1. degvielas piegādātājs var pārnest emisiju intensitātes un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildes pārsniegumu no viena kalendāra gada pienākuma izpildes uz nākamo kalendāra gadu;
65.2. degvielas piegādātājs nevar pārnest 2029. gada transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildes pārsniegumu uz 2030. gadu;
65.3. degvielas piegādātājs var pārnest pienākuma izpildes pārsniegumu ne vairāk kā vienu reizi un to var izmantot tikai nākamā gada pienākuma izpildei.
66. Vispārīgajā ziņojumā tiek iekļauts elektroenerģijas apjoms, kas ir patērēts elektrotransportlīdzekļos un ir uzlādēts uzlādes iekārtā, kas nav publiski pieejamais uzlādes punkts, un kas nav piedāvāts vienību apmaiņas mehānisma ietvaros.
67. Vispārīgajā ziņojumā iekļaujamais elektroenerģijas apjoms katram degvielas piegādātājam tiek sadalīts proporcionāli degvielas piegādātāja patēriņam transportā nodotajam transporta enerģijas apjomam gadā, kas ir pirms gada, par kuru tiek iesniegts vispārīgais ziņojums (x-2 gadā), izmantojot šādu formulu:
ELEsadalāmais = ELECSP(x-2) - ELEPUB(x-2) - ELEVM(x-1), kur:
ELEsadalāmais – atjaunīgās elektroenerģijas apjoms, kas ir pieejams proporcionālai sadalei degvielas piegādātājiem;
ELECSP(x-2) – Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajā gada energobilancē noteiktais elektroenerģijas apjoms, kas x-2 gadā ir patērēts transportā;
ELEPUB(x-2) – publiski pieejamā uzlādes punktā x-2 gadā elektrotransportlīdzekļos uzlādētais elektroenerģijas apjoms, par ko dati Centrālajai statistikas pārvaldei ir iesniegti atbilstoši Transporta enerģijas likuma 20. panta otrajai daļai;
ELEVM(x-2) – vienību apmaiņas mehānisma ietvaros piedāvātais transporta enerģijas (elektroenerģijas) vienību apjoms x-1 gadā.
68. Elektroenerģijas apjomu proporcionāli sadala, izmantojot šādu formulu:
ELEd.p. = (TEd.p. / TEkopa) x ELEsadalāmais, kur:
ELEd.p. – elektroenerģijas apjoms, kas sadalāms konkrētajam degvielas piegādātājam;
TEd.p. – Valsts ieņēmumu dienesta sniegtie dati saskaņā ar Transporta enerģijas likumu par konkrētā komersanta, kas iepriekšējā kalendāra gadā realizējis patēriņam naftas produktus, dabasgāzi vai citus produktus un aprēķinājis maksājamo akcīzes nodokli, patēriņam realizēto apjomu;
TEkopa – Valsts ieņēmumu dienesta sniegtie dati saskaņā ar Transporta enerģijas likumu par visu komersantu, kas iepriekšējā kalendāra gadā realizējuši patēriņam naftas produktus, dabasgāzi vai citus produktus un aprēķinājuši maksājamo akcīzes nodokli, patēriņam realizēto apjomu;
ELEsadalāmais – atjaunīgās elektroenerģijas apjoms, kas ir pieejams proporcionālai sadalei degvielas piegādātājiem.
69. Elektroenerģijas apjoms par iepriekšējo kalendāra gadu energoresursu informācijas sistēmā tiek sadalīts katru gadu līdz 1. martam.
70. Ja šo noteikumu 67. punktā minētais aprēķins rezultējas sadalāmajā elektroenerģijas apjomā, kas ir lielāks nekā konkrētajā kalendāra gadā ceļu transportā patērētajā elektroenerģijas apjomā, elektroenerģijas apjoms, kas ir proporcionāli sadalāms degvielas piegādātājiem, tiek samazināts tā, lai minētā starpība nerodas.
6.2. Vispārīgā ziņojuma pārbaude
71. Vispārīgo ziņojumu pārbauda tāda institūcija, kas Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditēta saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK.
72. Degvielas piegādātājs vispārīgo ziņojumu nodod pārbaudei šo noteikumu 71. punktā minētajai institūcijai. Attiecīgā institūcija:
72.1. pārbauda un apstiprina ziņojumā iekļauto biodegvielu apjomu atbilstību normatīvajiem aktiem par transporta enerģijas kvalitātes prasībām un kārtību, kādā tiek nodrošināta atbilstība kvalitātes prasībām un transporta enerģijas tirgus uzraudzība;
72.2. pārbauda un apstiprina, ka ziņotā modernā biodegviela vai modernā biomasas degviela atbilst modernās biodegvielas vai modernās biomasas degvielas kritērijiem;
72.3. pārbauda un apstiprina, ka elektroenerģijas daudzums ir izmantots uzlādei elektrotransportlīdzekļos, tai skaitā pārbauda informāciju par uzlādes punktiem, kuros uzlādētais elektroenerģijas daudzums ir iekļauts vispārīgajā ziņojumā;
72.4. pārbauda un apstiprina, ka biomasas degviela ir izmantota uzpildei transportlīdzekļos;
72.5. pārbauda un apstiprina ziņotās nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un pārstrādātā oglekļa degvielas izmantošanu transportlīdzekļos;
72.6. pārbauda un apstiprina biodegvielas, biomasas degvielas, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un pārstrādātā oglekļa degvielas atbilstību normatīvajos aktos par ilgtspēju noteiktajiem ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritērijiem un vērtībām un pārbauda atbilstību apliecinošos dokumentus;
72.7. pārbauda un apstiprina, ka ir izpildīti šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētie nosacījumi;
72.8. izvērtē ziņojuma atbilstību šo noteikumu prasībām, kā arī tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem atjaunojamās enerģijas veicināšanas jomā.
73. Šo noteikumu 71. punktā minētā institūcija, energoresursu informācijas sistēmā apstiprinot vispārīgo ziņojumu, sniedz atzinumu par ziņojuma atbilstību vai neatbilstību šo noteikumu prasībām un apliecina šo noteikumu 72.2., 72.3., 72.4., 72.6. un 72.7. apakšpunktā minētās informācijas atbilstību.
6.3. Vispārīgā ziņojuma iesniegšana un izvērtēšana
74. Valsts vides dienests 30 dienu laikā pēc degvielas piegādātāja iesniegtā vispārīgā ziņojuma saņemšanas, izmantojot energoresursu informācijas sistēmu, pieņem vispārīgo ziņojumu, ja tajā netiek konstatētas neatbilstības.
75. Ja, veicot izvērtējumu, vispārīgajā ziņojumā tiek konstatētas neatbilstības, Valsts vides dienests 30 dienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas energoresursu informācijas sistēmā noraida iesniegto vispārīgo ziņojumu, norādot noraidīšanas iemeslus un termiņu, kurā ziņojums ir jāprecizē un jānodrošina precizētā ziņojuma pārbaude atbilstoši šo noteikumu 72. un 73. punktam, un vispārīgais ziņojums atkārtoti jāiesniedz Valsts vides dienestam. Ja Valsts vides dienesta noteiktajā termiņā vispārīgais ziņojums netiek precizēts, tiek uzskatīts, ka vispārīgais ziņojums nav iesniegts.
76. Valsts vides dienests ir tiesīgs pieprasīt degvielas piegādātājam sniegt papildu informāciju un skaidrojumus, un degvielas piegādātājam un vienību apmaiņas mehānismā iesaistītajam komersantam ir pienākums sniegt pieprasīto informāciju Valsts vides dienesta noteiktajā termiņā.
6.4. Emisiju intensitātes samazināšanas un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildes uzraudzība
77. Valsts vides dienests pēc visu vispārīgo ziņojumu pieņemšanas izvērtē katra degvielas piegādātāja emisiju intensitātes samazināšanas un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildi.
78. Valsts vides dienests Latvijas Atvērto datu portālā publicē apkopojumu par kopējo visu degvielas piegādātāju nodrošināto emisiju intensitātes samazināšanas un transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildi.
79. Centrālā statistikas pārvalde, ņemot vērā pieņemtos vispārīgos ziņojumus, sagatavo detalizētos atjaunīgās enerģijas datus enerģijas patēriņam transportā.
7. Eiropas Savienības datubāzē ievadāmā informācija un tās ievades un pārbaudes pienākumi un nosacījumi attiecībā uz aviācijas degvielas piegādātāju
80. Informāciju, ko Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Regulas (ES) 2023/2405 par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam (turpmāk – regula Nr. 2023/2405) 3. panta 19. punktā minētais aviācijas degvielas piegādātājs ievada Eiropas Savienības datubāzē, verificē un pārbauda šo noteikumu 71. punktā noteiktā institūcija.
81. Šo noteikumu 71. punktā minētā institūcija pārbauda Eiropas Savienības datubāzē ievadīto regulas Nr. 2023/2405 10. panta 1. rindkopā noteikto informāciju.
8. Noslēguma jautājumi
82. Šo noteikumu 25. punkts ir piemērojams par periodu līdz 2030. gada 31. decembrim.
83. Šo noteikumu 5.5. nodaļa, 6.3. un 6.4. apakšnodaļa, 63., 64. un 65. punkts stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Līdz vienību apmaiņas mehānisma funkcionalitātes izstrādei degvielas piegādātājs informāciju par vienību apmaiņu iekļauj vispārīgajā ziņojumā.
84. Šo noteikumu 2. nodaļa, 6.2. apakšnodaļa un 22., 66., 67., 68., 69. un 70. punkts stājas spēkā 2030. gada 1. janvārī.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Direktīvas (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652.
Ministru prezidents A. Kulbergs
Klimata un enerģētikas ministrs J. Vitenbergs
1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 30. jūnija
noteikumiem Nr. 371
Degvielas, kas ražotas no Transporta enerģijas likuma pielikumā norādītajām izejvielām
1. Modernās biodegvielas un modernās biomasas degvielas, kuras ražotas no šādām Transporta enerģijas likuma pielikuma A daļā minētajām izejvielām:
| Nr. p. k. | Izejvielas |
| 1. | Aļģes |
| 1.1. | Makroaļģes |
| 1.2. | Mikroaļģes |
| 2. | Jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija |
| 2.1. | Organiski cietie sadzīves atkritumi |
| 3. | Bioloģiski atkritumi |
| 3.1. | Dārza atkritumi |
| 3.2. | Invazīvās sugas (invazīvo sugu regula) |
| 3.3. | Komposta tvertnes saturs |
| 4. | Rūpniecisko atkritumu biomasas frakcija |
| 4.1. | Atkritumi no farmaceitisko sveķu/izspiedu ražošanas, kas iegūti no medicīnas augiem |
| 4.2. | Atkritumi un atliekas no nepārtikas spirta ražošanas |
| 4.3. | Augļu un dārzeņu atlikumi un atkritumi |
| 4.4. | Biezpiena un mājas siera ražošanas atlikumi |
| 4.5. | Brūnie tauki/tauki no uztvērēja traukiem |
| 4.6. | Cietes atkritumu suspensija |
| 4.7. | Cukurbiešu atlikumi (galotnes, astes, šķeldas, tehnoloģiskais ūdens un betaīna atlikumi) |
| 4.8. | Dzērienu atkritumi |
| 4.9. | Dzīvnieku atlikumi (neskaitot taukus) |
| 4.10. | Graudaugu maisījumu destilācijas atkritumu suspensija |
| 4.11. | Humīni |
| 4.12. | Izlietoti balināmie māli |
| 4.13. | Izmantoti augu esteri un eļļas |
| 4.14. | Kakao un kafijas pupiņu čaumalas, miziņas un putekļi |
| 4.15. | Karsto dzērienu ražošanas atlikumi un atkritumi |
| 4.16. | Koksnes atkritumi |
| 4.17. | Mitra kukurūzas šķiedra |
| 4.18. | Neēdami graudaugu atlikumi un atkritumi, kas rodas graudu malšanā un pārstrādē |
| 4.19. | Nerafinēts šķidrais dekstrozes ultrafiltrācijas retentāts |
| 4.20. | Nolietotu riepu biogēnā frakcija |
| 4.21. | Notekūdeņi no kautuvēm |
| 4.22. | Pārtikas atkritumi (gala patēriņa/galaprodukts) |
| 4.23. | Pārtikas atkritumi (ražošana) |
| 4.24. | Pārtikas atkritumu eļļa |
| 4.25. | Rūpnieciskie notekūdeņi un to atvasinājumi |
| 4.26. | Rūpnieciskās uzglabāšanas nosēdumi |
| 4.27. | Šķiedenis |
| 4.28. | Transesterifikācijas atlikumi (TER) |
| 4.29. | Ziepjskābes eļļa, kas piesārņota ar sēru |
| 5. | Salmi |
| 6. | Kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas |
| 6.1. | Kanalizācijas sistēmas FOG |
| 6.2. | Kūtsmēslu skalošanas ūdeņi |
| 6.3. | Mitrie kūtsmēsli |
| 6.4. | Piena pārstrādes dūņas |
| 6.5. | Rūpniecisko notekūdeņu dūņas |
| 6.6. | Sadzīves notekūdeņu dūņas |
| 6.7. | Sausie kūtsmēsli |
| 6.8. | Skalošanas ūdens |
| 7. | Palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari |
| 7.1. | Palmu dūņas eļļa |
| 7.2. | Palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas |
| 7.3. | Tukši palmu augļu ķekari |
| 8. | Taleļļas darva |
| 9. | Jēlglicerīns |
| 10. | Cukurniedru izspaidas |
| 11. | Vīnogu čagas un vīna nogulsnes |
| 12. | Riekstu čaumalas |
| 12.1. | Indijas riekstu čaumalu šķidrums |
| 13. | Sēnalas |
| 14. | Vālītes, kas attīrītas no kukurūzas graudiem |
| 15. | Mežsaimniecības un uz mežsaimniecību balstītu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija |
| 15.1. | Koku celmi |
| 15.2. | Koku galotnes un zari |
| 15.3. | Lignīns |
| 15.4. | Melnais un brūnais atsārms |
| 15.5. | Miza |
| 15.6. | Nemeža apgrieztie koki un atgriezumi no pastāvīgām kultūrām (piemēram, olīvām, vīnogulājiem) un augļu dārziem |
| 15.7. | Pirmskomerciālās retināšanas |
| 15.8. | Skujas un lapas |
| 15.9. | Šķiedru dūņas |
| 15.10. | Taleļļa |
| 15.11. | Zāģu skaidas, atgriezumi |
| 16. | Cits nepārtikas celulozes materiāls |
| 16.1. | Kamelīnu ražas atlikumi |
| 16.2. | Kaņepju atlikumi |
| 16.3. | Kardonu atlikumi |
| 16.4. | Miežubrālis/stiebrzāle |
| 16.5. | Milzu niedru atlikumi |
| 16.6. | Miskantes atlikumi |
| 16.7. | Nātru stublāji |
| 16.8. | Neizmantota barība/rupjā lopbarība no papuvēm |
| 16.9. | Papardes |
| 16.10. | Rapšu atlikumi |
| 16.11. | Segkultūras |
| 16.12. | Siena kultūras (pākšaugi) |
| 16.13. | Siena kultūras (zāles) |
| 16.14. | Sorgo atlikumi |
| 16.15. | Stumbra zāle |
| 17. | Cits lignocelulozes materiāls, izņemot zāģbaļķus un finierklučus |
| 17.1. | Bojāti koki |
| 17.2. | Eikalipta atlikumi, izņemot zāģbaļķus un finierbaļķus |
| 17.3. | Koksnes atkritumi |
| 17.4. | Olīvu kauliņi |
| 17.5. | Palmu zari, palmu stumbri |
| 17.6. | Papeles atlikumi, izņemot zāģbaļķus un finierbaļķus |
| 17.7. | Vītolu atlikumi, izņemot zāģbaļķus un finierbaļķus |
| 18. | Fūzeļeļļas no spirta destilācijas |
| 19. | Neapstrādāts metanols no kraftpulpas procesa, iegūts koksnes pulpas ražošanā |
| 20. | Uztvērējaugi un sedzējaugi, ko audzē mērenā klimatā, platībās, kurās pirms šo augu audzēšanas ir notikusi lauksaimnieciskā darbība vismaz divus nepārtrauktus gadus, ja šos augus izmanto aviācijas nozares biodegvielas ražošanai |
| 21. | Kultūraugi, kas nav pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugi, kas tiek audzēti stipri degradētā zemē, ja tos izmanto aviācijas nozares biodegvielas ražošanai |
| 21.1. | Kultūraugi, kas tiek audzēti piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā |
| 21.2. | Kultūraugi, kas tiek audzēti vai auguši degradētā apbūves teritorijā |
| 21.3. | Kultūraugi, kas tiek audzēti vai auguši teritorijā, uz kuras atrodas atkritumu poligons vai izgāztuve, kurā pēc tās slēgšanas nav veikta rekultivācija |
| 21.4. | Kultūraugi, kas tiek audzēti vai auguši degradētā neapsaimniekotā teritorijā |
| 22. | Zilaļģes |
| 23. | Citi |
| 23.1. | Etanols, ko izmanto asins plazmas attīrīšanā/ekstrahēšanā |
| 23.2. | Bioetanols, ko izmanto ārstniecības augu sastāvdaļu ieguvē |
| 23.3. | Etanols, ko izmanto sastāvdaļu ekstrahēšanai no ārstniecības augiem |
| 23.4. | Etanols (dezinfekcijas līdzeklis ar beigušos termiņu) |
| 23.5. | Skalošanas ūdens |
2. Biodegvielas un biomasas degvielas, kuras ražotas no šādām Transporta enerģijas likuma pielikuma B daļā minētajām izejvielām:
| Nr. p. k. | Izejvielas |
| 1. | Lietota cepamā eļļa |
| 2. | Dzīvnieku tauki |
| 2.1. | Laša eļļa |
| 2.2. | 1. kategorijas tauki (dzīvnieku tauki no kausējuma) |
| 2.3. | 2. kategorijas tauki (dzīvnieku tauki no kausējuma) |
| 2.4. | Mājputnu spalvas eļļa |
| 3. | Bojāti kultūraugi |
| 3.1. | Kultūraugi, kas uz lauka neapzināti piesārņoti ar ķīmiskām vai indīgām vielām, līdz ar to kultūraugi nav izmantojami pārtikas un dzīvnieku barības ražošanai |
| 3.2. | Kultūraugi, kas uz lauka neapzināti bojāti tā, ka to izmantošana pārtikas un dzīvnieku barības ražošanai vairs nav droša, piemēram, piesātināti ar pelējumu |
| 4. | Sadzīves notekūdeņi un to derivāti |
| 5. | Kultūraugi, kas nav pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugi, kas tiek audzēti stipri degradētā zemē, ja tos neizmanto aviācijas nozares biodegvielas ražošanai |
| 5.1. | Kultūraugi, kas tiek audzēti piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā |
| 5.2. | Kultūraugi, kas tiek audzēti vai auguši degradētā apbūves teritorijā |
| 5.3. | Kultūraugi, kas tiek audzēti vai auguši teritorijā, uz kuras atrodas atkritumu poligons vai izgāztuve, kurā pēc tās slēgšanas nav veikta rekultivācija |
| 5.4. | Kultūraugi, kas tiek audzēti vai auguši degradētā neapsaimniekotā teritorijā |
| 6. | Uztvērējaugi un sedzējaugi, ko audzē mērenā klimatā, platībās, kurās pirms šo augu audzēšanas ir notikusi lauksaimnieciskā darbība vismaz divus nepārtrauktus gadus, ja šos augus neizmanto aviācijas nozares biodegvielas ražošanai |
2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 30. jūnija
noteikumiem Nr. 371
Transporta enerģijas saturs (energoietilpība)
1. Transporta enerģija, ko iegūst no biomasas un/vai biomasas pārstrādes darbībām
| Transporta enerģijas veids | Enerģijas saturs (energoietilpība) pēc masas (zemākā siltumspēja, megadžouli uz kilogramu) | Enerģijas saturs (energoietilpība) pēc tilpuma (zemākā siltumspēja, megadžouli uz litru) |
| Biopropāns | 46 | 24 |
| Tīra augu eļļa (nerafinēta vai rafinēta, ķīmiski nemodificēta eļļa, ko spiežot, ekstrahējot vai ar līdzvērtīgiem paņēmieniem iegūst no eļļas augiem) | 37 | 34 |
| Biodīzeļdegviela – taukskābju metilesteris (no biomasas izcelsmes eļļas iegūts metilesteris) | 37 | 33 |
| Biodīzeļdegviela – taukskābju etilesteris (no biomasas izcelsmes eļļas iegūts etilesteris) | 38 | 34 |
| Biomasas degviela, ko iespējams attīrīt līdz dabasgāzes kvalitātei | 50 | – |
| Biomasas izcelsmes hidroapstrādāta (termoķīmiski apstrādāta ar ūdeņradi) eļļa, ko paredzēts izmantot dīzeļdegvielas aizstāšanai | 44 | 34 |
| Biomasas izcelsmes hidroapstrādāta (termoķīmiski apstrādāta ar ūdeņradi) eļļa, ko paredzēts izmantot benzīna aizstāšanai | 45 | 30 |
| Biomasas izcelsmes hidroapstrādāta (termoķīmiski apstrādāta ar ūdeņradi) eļļa, ko paredzēts izmantot reaktīvo dzinēju degvielas aizstāšanai | 44 | 34 |
| Biomasas izcelsmes hidroapstrādāta (termoķīmiski apstrādāta ar ūdeņradi) eļļa, ko paredzēts izmantot sašķidrinātās naftas gāzes aizstāšanai | 46 | 24 |
| Biomasas vai pirolizētas biomasas izcelsmes līdzpārstrādāta eļļa (rafinētavā pārstrādāta vienlaicīgi ar fosilo degvielu), ko paredzēts izmantot dīzeļdegvielas aizstāšanai | 43 | 36 |
| Biomasas vai pirolizētas biomasas izcelsmes līdzpārstrādāta eļļa (rafinētavā pārstrādāta vienlaicīgi ar fosilo degvielu), ko paredzēts izmantot benzīna aizstāšanai | 44 | 32 |
| Biomasas vai pirolizētas biomasas izcelsmes līdzpārstrādāta eļļa (rafinētavā pārstrādāta vienlaicīgi ar fosilo degvielu), ko paredzēts izmantot reaktīvo dzinēju degvielas aizstāšanai | 43 | 33 |
| Biomasas vai pirolizētas biomasas izcelsmes līdzpārstrādāta eļļa (rafinētavā pārstrādāta vienlaicīgi ar fosilo degvielu), ko paredzēts izmantot sašķidrinātās naftas gāzes aizstāšanai | 46 | 23 |
2. Atjaunīgā transporta enerģija, ko var ražot no dažādiem atjaunīgiem energoresursiem, tai skaitā no biomasas
| Transporta enerģijas veids | Enerģijas saturs (energoietilpība) pēc masas (zemākā siltumspēja, megadžouli uz kilogramu) | Enerģijas saturs (energoietilpība) pēc tilpuma (zemākā siltumspēja, megadžouli uz litru) |
No atjaunīgiem energoresursiem iegūts metanols |
20 | 16 |
| No atjaunīgiem energoresursiem iegūts etanols | 27 | 21 |
| No atjaunīgiem energoresursiem iegūts propanols | 31 | 25 |
| No atjaunīgiem energoresursiem iegūts butanols | 33 | 27 |
| Fišera–Tropša dīzeļdegviela (sintētiskais ogļūdeņradis vai sintētisko ogļūdeņražu maisījums, ko paredzēts izmantot dīzeļdegvielas aizstāšanai) | 44 | 34 |
| Fišera–Tropša benzīns (no biomasas iegūts sintētiskais ogļūdeņradis vai sintētisko ogļūdeņražu maisījums, ko paredzēts izmantot benzīna aizstāšanai) | 44 | 33 |
| Fišera–Tropša reaktīvo dzinēju degviela (no biomasas iegūts sintētiskais ogļūdeņradis vai sintētisko ogļūdeņražu maisījums, ko paredzēts izmantot reaktīvo dzinēju degvielas aizstāšanai) | 44 | 33 |
| Fišera–Tropša sašķidrinātā naftas gāze (sintētiskais ogļūdeņradis vai sintētisko ogļūdeņražu maisījums, ko paredzēts izmantot sašķidrinātās naftas gāzes aizstāšanai) | 46 | 24 |
| DME (dimetilēteris) | 28 | 19 |
| No atjaunīgiem energoresursiem iegūts ūdeņradis | 120 | – |
| ETBE (uz etanola bāzes iegūts etil-terc-butilēteris) | 36 (no kuriem 33 % veido atjaunīgie energoresursi) | 27 (no kuriem 33 % veido atjaunīgie energoresursi) |
| MTBE (uz metanola bāzes iegūts metil-terc-butilēteris) | 35 (no kuriem 22 % veido atjaunīgie energoresursi) | 26 (no kuriem 22 % veido atjaunīgie energoresursi) |
| TAEE (uz etanola bāzes iegūts terc-amiletilēteris) | 38 (no kuriem 29 % veido atjaunīgie energoresursi) | 29 (no kuriem 29 % veido atjaunīgie energoresursi) |
| TAME (uz etanola bāzes iegūts terc-amilmetilēteris) | 36 (no kuriem 18 % veido atjaunīgie energoresursi) | 28 (no kuriem 18 % veido atjaunīgie energoresursi) |
| THxEE (uz etanola bāzes iegūts terc-heksiletilēteris) | 38 (no kuriem 25 % veido atjaunīgie energoresursi) | 30 (no kuriem 25 % veido atjaunīgie energoresursi) |
| THxME (uz etanola bāzes iegūts terc-heksilmetilēteris) | 38 (no kuriem 14 % veido atjaunīgie energoresursi) | 30 (no kuriem 14 % veido atjaunīgie energoresursi) |
3. Fosilās izcelsmes transporta enerģija
| Transporta enerģijas veids | Enerģijas saturs (energoietilpība) pēc masas (zemākā siltumspēja, megadžouli uz kilogramu) | Enerģijas saturs (energoietilpība) pēc tilpuma (zemākā siltumspēja, megadžouli uz litru) |
| Benzīns | 43 | 32 |
| Dīzeļdegviela | 43 | 36 |
| Reaktīvo dzinēju degviela | 43 | 34 |
| No energoresursiem, kas nav atjaunīgie energoresursi, iegūts ūdeņradis | 120 | – |