Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada 18. jūnija kārtējā sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu visus piecelties! Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas 2026. gada 18. jūnija kārtējo sēdi.

Sākam ar svinīgajām uzrunām.

Uzrunai vārds Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

E. Rinkēvičs (Valsts prezidents).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātā Saeima! Dāmas un kungi! 14. Saeima uz savu pirmo sēdi sanāca 2022. gadā. Diemžēl šis gads vēsturē vienmēr paliks kā Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Tas neatgriezeniski mainīja ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un visas pasaules drošības situāciju.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka pirms teju četriem gadiem jūs katrs šajā namā ienācāt ar apņēmību padarīt Latviju labāku. Šoreiz priekšvēlēšanu laiks ir sācies ļoti agri. Mēs gan nezinām, kādi būs šī gada vēlēšanu rezultāti, bet mēs labi zinām, par ko cilvēki balsoja pirms četriem gadiem. Par jums! Jums bija iespēja sevi parādīt un pierādīt. Domāju, katram no jums bija gandarījums un arī vilšanās brīži. Bet vēl jau ir jāstrādā, jo arī šai Saeimai vēl ir daudz darāmā.

Šodien es vēlos teikt lielu paldies 14. Saeimas deputātēm un deputātiem par jūsu konstruktīvo darbu, lai stiprinātu Latvijas drošību. Ir pieņemts Valsts aizsardzības dienesta likums. Ir kāpinātas investīcijas valsts aizsardzībā. Tās sasniegs 5 procentu apmēru no iekšzemes kopprodukta. Ir pieņemts Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums.

14. Saeima ir pievērsusi uzmanību ne tikai fiziskajai drošībai, bet arī citiem ar valsts drošību nesaraujami saistītiem jautājumiem. Ir grozīts Krimināllikums, paredzot bargākus sodus par noziegumiem pret valsts drošību. Ir ieviesta prasība pašvaldību vadītājiem saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Ir pieņemti likumi par Krīzes vadības centra izveidi.

Valsts drošība ir mūsu demokrātiskās vērtības. Šī Saeima ir spējusi pieņemt lēmumus, kas šīs vērtības stiprina, lēmumus, kas apliecina valsts cieņu pret ikviena cilvēka pamattiesībām. Ja vēlamies, lai sabiedrība uzticas valsts varai, mums jāspēj parādīt, ka arī valsts uzticas cilvēkiem. To varam izdarīt, ne tikai mazinot birokrātisku uzraudzību, bet arī respektējot demokrātijai atbilstošu dažādību, vēršoties pret vardarbību un arī stiprinot mūsu likumus.

Vēlos pateikties ikvienam deputātam, kurš ar savu darbu stiprina Latvijas saites ar sabiedrotajiem – gan ar tuviem, gan tāliem sabiedrotajiem. Cieša saikne ar citu valstu parlamentiem nav tikai formalitāte. Tas ir tiešs ieguldījums mūsu valsts drošībā, sevišķi laikā, kad ģeopolitiskā situācija gan pasaulē, gan tieši mūsu reģionā kļūst arvien sarežģītāka un bīstamāka.

Esmu arī pateicīgs par Saeimas nelokāmo atbalstu Ukrainai. Jūsu principiālā nostāja un degsme gan palīdzēt Ukrainai, gan palīdzēt ukraiņiem šeit tiek novērtēta gan Latvijā, gan Ukrainā, gan pasaulē. Tā veicina Ukrainas atvērtību, padziļinātu sadarbību un vēlmi dalīties ar mums tik ļoti nepieciešamo pieredzi.

Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Šķiet, nevienam nav jautājumu par to, ka mūsu valsts drošība ir nemainīga prioritāte. Bet mums ir jāmaina temps un ātrums, ar kādu mēs pielāgojamies jaunajai – šībrīža – realitātei. Ir skaidrs, ka drošība ir process. Tā nekad nebūs absolūta. Nav un nebūs viena brīnumieroča vai "sudraba lodes". Tehnoloģijas un arī iepirkumu procesi mainās straujāk nekā mūsu domāšana, tāpēc mēs mācāmies un pielāgojamies. Un tas nav tikai procedūru jautājums, tas ir mūsu domāšanas maiņas jautājums.

Šobrīd nav kara laiks, bet īsti vairs nav arī miera laiks. Ir neziņas laiks, un ir gatavošanās laiks, lai novērstu pašu sliktāko scenāriju. Tam laikam pielāgojas gan mūsu Nacionālie bruņotie spēki, gan mūsu iekšlietas un drošības sistēma, gan mūsu aizsardzības industrijas uzņēmumi, gan pašvaldības un kritiskās infrastruktūras objekti.

Divu sienu princips ir ne tikai fiziski meklējams risinājums apdraudējuma gadījumā. Tas mums katram – savā ziņā metaforiski – jāuztver kā gatavības stratēģija dažādiem scenārijiem, kā gatavība daudzslāņu aizsardzībai. Jebkurš plāns B nenozīmē, ka tā ir neizbēgama realitāte. Tā pēc būtības ir otra siena, kas stiprina mūsu gatavību.

Tieši tāpēc ir svarīgi, ka mums arī šajos mēnešos – līdz jaunās Saeimas vēlēšanām – ir rīcībspējīgs Ministru kabinets. Esošajai valdībai ir noteikti prioritārie darbi – valsts drošība un valsts ekonomika. Es vēlu veiksmi šo darbu īstenošanā, jo tie ir būtiski visai Latvijas sabiedrībai. Šīs Saeimas laikā Andra Kulberga vadītais Ministru kabinets ir jau trešais. Taču šis ir arī brīdis, lai teiktu paldies diviem iepriekšējiem Ministru kabinetiem – Artura Krišjāņa Kariņa un Evikas Siliņas vadītajām valdībām – par ieguldījumu mūsu valsts drošībā un attīstībā.

Godātā Saeima! Drošas Saeimas vēlēšanas nav pašsaprotamas. Ne vienā vien Eiropas valstī vēlēšanās ir centusies iejaukties Krievija, un būtu naivi domāt, ka tā šobrīd snauž. Drošas un godīgas vēlēšanas – tas ir demokrātijas pamatu pamats. Un mēs zinām, ka aizvadītajos gados mums ir gājis visādi.

Esam piedzīvojuši un, visticamāk, vēl piedzīvosim dronu ielidošanu Latvijas teritorijā. Esam piedzīvojuši arī to, ka dronus notriec NATO sabiedroto iznīcinātāji. Bet mēs arī esam pieredzējuši to, ka šādas situācijas skar mūsu pierobežas iedzīvotājus.

Neatkarīgi no droniem, neatkarīgi no dažādu veidu pavērsieniem cilvēki nevar gaidīt nākamo Saeimu un valdību. Latvijas iedzīvotāji vēlas būt droši – droši, ka jau šobrīd ne viņu mājās, ne bērnudārzos, ne skolās neielidos sprāgstvielām pildīts drons. Viņi vēlas zināt, kā rīkoties, viņi grib zināt, kā tiks sniegta palīdzība un atbalsts, ja notiks kāda nelaime.

Taču visu Rīgā neizlems un priekšā nepateiks. No valdības un atbildīgajiem dienestiem sagaida skaidrus rīcības algoritmus, bet to reāla piemērošana būs katra cilvēka, katras pašvaldības, katra uzņēmuma ziņā.

Šis ir arī brīdis, kad teikt lielu paldies mūsu sabiedrotajiem, kas ir kopā ar mums šeit. Mēs varam teikt paldies viņiem par atbalstu, bet mēs arī labi saprotam, ka mums pašiem jāveido un jāpilnveido spējas, lai novērstu apdraudējumu.

Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Drošība nav atdalāma no valsts konkurētspējas, tā ietekmē investīcijas, tā ietekmē uzņēmējdarbību, un uzņēmēji ir tie, kas ar saviem nodokļiem palīdz un finansē mūsu valsts vajadzības.

Saeima šo četru gadu laikā ir paveikusi vairākas būtiskas lietas mūsu valsts konkurētspējas stiprināšanā. Ir mazināta birokrātija būvniecības jomā, pilnveidots iepirkumu process, attīstīta ideja par Mākslīgā intelekta centru, pieņemts Biobanku likums, kas ir īpaši svarīgs mūsu zinātnei.

Bet ir arī satraucošas tendences, par kurām ir jārunā. Tiesībsargājošo institūciju veiktā izmeklēšana gan par informācijas tehnoloģiju iepirkumiem, gan par citiem jautājumiem, necaurspīdīga valsts uzņēmumu pārvaldība rada šaubas par lietderīgu valsts un Eiropas Savienības finansējuma izlietojumu. Protams, mēs gaidām izmeklēšanas rezultātus. Protams, gala vārdu teiks tiesa, bet mēs nevaram sagaidīt, ka sabiedrības uzticība valsts varai vai uzņēmēju vēlme maksāt nodokļus pieaugs vai saglabāsies, ja būs šādi skandāli.

Jau tagad ir skaidrs, ka ir problēma, kuru nevar un nedrīkst ignorēt ne tikai demokrātijas, ne tikai lietderīguma, bet arī valsts drošības vārdā. Un šī problēma ir korupcija. Saeimai ir jāpieliek punkts šaubām par to, vai aizliegtas vienošanās iepirkumos ir vai nav krimināli sodāmas. Tās ir krimināli sodāmas.

Taču konkurētspēja nav tikai par likumiem. Tas ir stāsts par cilvēkiem. Mums Latvijā netrūkst uzņēmīgu, gudru un arī ambiciozu cilvēku. Ambiciozu – pozitīvā nozīmē. Mūsu visu, valsts varas, uzdevums ir netraucēt viņiem strādāt, augt un pelnīt, jo labklājība ir mūsu drošības pamats.

Daudzas problēmas šobrīd izjūt tieši austrumu reģions, bet daudzas problēmas izjūt visa Latvija. Mēs labi zinām, ka nevar runāt tikai par piemaksām, par zaudējumu kompensēšanu, ir nepieciešama arī mērķtiecīga rīcība, lai radītu jaunas darba vietas un piesaistītu investīcijas. Un to var panākt tikai tad, ja valsts, pašvaldības un uzņēmēji sadarbojas.

Ir daudz lietu, kas mums izdodas labi, daudz lietu, kurās mēs esam izcili. Mums ir daudz veiksmes stāstu. Mums ir panākumi tehnoloģijās. Mums ir jauni produkti, ko rada inovatīvi uzņēmumi. Mums ir jaunas ražotnes tradicionālās nozarēs. Mums ir daudz iespēju kļūt labākiem ne tikai vārdos, bet arī darbos. Un mums kā valstij tas ir jāveicina.

Dāmas un kungi! Ir vēl viens ļoti liels izaicinājums. Tā ir demogrāfija. Par to ir runāts daudz. Šodien lemtais nedos tūlītēju efektu, taču tas dos efektu pēc gadiem. Mūsu galvenais uzdevums šobrīd ir apturēt dzimstības lejupslīdi, strādāt pie aizbraukušo cilvēku atgriešanas. Tam ir nepieciešama gan pārdomāta mājokļa atbalsta sistēma, gan veselības aprūpes sistēma.

Arī izglītība ir svarīga. Šobrīd izglītībā viens no svarīgākajiem jautājumiem – nepazaudēt nevienu bērnu, nepazaudēt nevienu talantu. Diemžēl prognozes rāda, ka līdz 2050. gadam skolēnu skaits Latvijas skolās turpinās samazināties. Saskaņā ar statistikas prognozēm tas turpinās samazināties par 40 procentiem. Bērnu kļūst mazāk. Taču tas nevar kļūt par ieganstu mazākām iespējām. Mūsu uzdevums ir panākt, lai mazāks bērnu skaits nozīmētu vairāk uzmanības katram bērnam, nevis mazāk iespēju šā bērna nākotnē. Un tas pats attiecas arī uz augstskolām, jo arī jauniešu kļūst mazāk. Tāpēc svarīgāka par cīņu par studentiem būs specializācija, augstskolu sadarbība un izcilība. Savukārt pieaugušo izglītība un arī pārkvalifikācijas iespējas kļūs par vienu no augstskolu pamatuzdevumiem.

Es šobrīd iezīmēju tikai dažas lietas, kas darāmas gan šai, gan nākamajai Saeimai, kas darāmas gan šai, gan nākamajai valdībai, kas darāmas mums visiem.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Politika ir ne tikai ideju sacensība. Politika ir arī kompromisu un sadarbības māksla. Mēs labi apzināmies – lai tiktu uz priekšu, ir jāmeklē kopīgi risinājumi, jāpieņem citu viedoklis, dažreiz jāpiekāpjas, dažreiz jāpaskatās uz plašāku bildi. Un vēlētājs to zina. Vēlētājs zina, ka jebkurā nākamajā koalīcijā būs kāds, kurš patiks vairāk, kāds, kurš patiks mazāk, un kāds, kurš nepatiks nemaz. Vēlētājs arī labi saprot, ka jums būs jāsadarbojas, un vēlētājs novērtēs to, ja to pratīsiet darīt jau tagad un arī nākotnē. No tā ieguvēji būs visi.

Šajos mēnešos pirms vēlēšanām ikviens kandidāts cenšas parādīt savu intelektu, savu drosmi, savu labo sirdi, bet es aicinu to darīt, nenoniecinot oponentus, nedēvējot viņus par muļķiem, zagļiem vai nodevējiem. Kaut arī dažreiz jums šķiet, ka jūs konkurējat ar viņiem, ka jūs mērķējat konkurenta mugurā, jūs, patiesību sakot, trāpāt paši sev. Mēģinot pagrūst vienam otru, faktiski lielā mērā kā domino kauliņu komplekts sāk gāzties visa valsts varas reputācija. Un tas ir ļoti bīstami. Apātija un neticība savai valstij ir ļoti auglīga augsne arī naidniekam. Es jūs aicinu cīnīties par vēlētājiem, par viņu balsīm, bet darīt to cieņpilni un godīgi. Nāciet ar idejām, nevis ar naidu un ķengām.

Godātā Saeima! Šajā pirmsjāņu laikā es vēlos jums vēlēt spirdzinošu atpūtu, kas dotu spēku ļoti nopietnam, godīgam un rezultatīvam darbam. Es jums novēlu aizraujošu priekšvēlēšanu laiku. Bet atcerēsimies klasiķus, to, ko savulaik teica Reinis un Matīss Kaudzītes: runas vīriem... un arī runas sievām... ir spēks rokā; ko tie nospriež, tas paliek. Tas paliek jūsu pieņemtajos likumos, lēmumos un arī mūsu valsts nākotnē.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Atis Švinka, Liene Gātere, Andris Sprūds un Skaidrīte Ābrama lūdz grozīt Prezidija apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par AS "Latvijas valsts meži" finanšu līdzekļu uzkrājuma vismaz 115 055 535 euro apmērā iemaksu valsts budžetā". (Starpsaucieni: "Balsojumu prasām?"; "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Prasāt balsojumu?

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Mazliet atsvaidzinot atmiņu. Šķiet, pirms nu jau aptuveni mēneša Valsts kontroles revīzija norādīja, ka "Latvijas valsts mežu" kontos ir uzkrāti brīvi līdzekļi, kuriem nav skaidri norādīts izlietojuma mērķis – vai tie ir investīcijām vai kādiem citiem projektiem.

Pirms kāda laika līdzīgu lēmuma projektu jau rosinājām. Atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, aicinājām Saeimu atbalstīt lēmuma projektu par 130 miljonu eiro novirzīšanu valsts budžetā. Toreiz Saeima noraidīja šo lēmuma projektu. Pēc tam frakcijā mēs vēlreiz padziļināti skatījāmies šo jautājumu un pieprasījām konkrētu informāciju no Valsts kancelejas par to, cik lielā apmērā šādi finanšu līdzekļi ir uzkrāti. Arī jums šobrīd ir pieejama informācija – Saeimas iekštīklā likumdošanas datubāzes sadaļā "Jautājumi" varat redzēt atsūtīto atbildi par situāciju gandrīz katrā valsts kapitālsabiedrībā. No Valsts kancelejas mums arī ir oficiāli pieejama informācija par to, ka brīvi uzkrātie līdzekļi vai nesadalītā peļņa iepriekšējos gados "Latvijas valsts mežos" ir 115 miljoni.

Es aicinu šo jautājumu iekļaut darba kārtībā un pēc tam – likumsakarīgi –arī atbalstīt lēmuma projektu, jo redzam, ka jau priekšvēlēšanu laikā rodas vairākas iniciatīvas, kas palielina valsts izdevumus pretēji tam, kā mēs bieži vien solām, – ka tos samazināsim vai rosināsim citus veidus, kā palielināt ieņēmumus. Šis ir pavisam konkrēts veids, kā mēs varam palielināt budžeta ieņēmumus jau šogad, novirzīt tos iniciatīvām, kas sniedz atbalstu iedzīvotājiem, kas sniedz atbalstu mūsu ekonomikai. Šie ir līdzekļi, kurus Latvijas sabiedrība faktiski jau ir nopelnījusi. Fakts, ka tie stāv kontos bez skaidras pārvaldības, bez skaidra mērķa, manuprāt, nav pieņemams. Šos līdzekļus ir nepieciešams ieskaitīt valsts budžetā, lai Ministru kabinets un, ja nepieciešams, pēc tam arī Saeima var lemt par piemērotākajiem veidiem, kā tos izmantot.

Aicinu jūs atbalstīt lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā un pēc tam, protams, atbalstīt arī pašu lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam – "pret".

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt priekšlikumu iekļaut lēmuma projektu šīsdienas sēdes darba kārtībā ļoti vienkāršu un saprotamu argumentu dēļ.

Nedrīkst būt situācija, ka mēs kādam kaut ko atņemam un pārdalām kādam par labu. Šī naudiņa ir jānopelna. Šis konkrētais uzņēmums ir viens no labāk organizētajiem uzņēmumiem mūsu valstī, un visa šī naudiņa nav nopelnīta vienkārši tāpēc, lai kāds sagribētu to kaut kur ieskaitīt, kaut kam atņemt un kaut kam pārdalīt. Tātad uzņēmums plāno ilgtermiņa investīcijas. Uzņēmums plāno savu darbību. Plāno nevis pusgadu, gadu uz priekšu, bet 10 gadus uz priekšu. Līdz ar to vienkārši atņemt naudu un domāt, ka tā nauda tur brīvi stāv, ir uzkrājusies un viņi nezina, kā to izlietot, ir galīgi aplami.

Un tas nav tikai šajā uzņēmumā. Tad jau mēs varam skatīties arī "Latvenergo", "Sadales tīklu"... un tā tālāk. Mēs varam uztaisīt veselu sarakstu, kuri uzņēmumi plāno savas investīcijas desmitgadēm uz priekšu. Ir nesaprātīgi atņemt uzņēmumam šādus investīciju līdzekļus. Ja mēs gribam kaut ko attīstīt un kādam par labu pārdalīt, no sākuma šī naudiņa ir jānopelna valstiski, nevis kādam uzņēmumam tā jāatņem.

Tā ka, cienījamie un godātie deputāti, lūdzu neatbalstīt šī lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu "Par AS "Latvijas valsts meži" finanšu līdzekļu uzkrājuma vismaz 115 055 535 euro apmērā iemaksu valsts budžetā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 46, atturas – 19. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Anduļa Židkova iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Guntara Kaņepa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Kriminālsodu izpildes likums". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidents lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" (Nr. 1422/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pieprasījumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Andra Šuvajeva, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas, Edmunda Cepurīša, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Andra Sprūda, Skaidrītes Ābramas pieprasījumu zemkopības ministram Uldim Augulim "Par turpmāko rīcību AS "Latvijas valsts meži" pārvaldības uzlabošanai saistībā ar Valsts kontroles revīzijā konstatētajām nepilnībām un trūkumiem". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā 1. jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Elitas Steltes-Auziņas atbrīvošanu no tiesneša amata". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Līgas Krapānes atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Ingūnas Milleres ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Roberta Ķipura 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus". Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Prezidija ziņojumi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1423/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Profesionālās izglītības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Teirumnieks, Anna Rancāne, Juris Viļums, Kaspars Melnis, Alīna Gendele, Līga Kozlovska, Anita Brakovska, Mārtiņš Felss, Leila Rasima, Viktorija Pleškāne un Jeļena Kļaviņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums".

Runāt "par" pieteicies deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latgales apakškomisijas deputātu vārdā lūgšu šo likumprojektu atbalstīt un iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā. Nedaudz arī ieskicēšu, kāpēc un kādā veidā ir tapis likumprojekts "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums".

Faktiski nav nejaušība, ka mūsu apakškomisija izstrādāja šo likumprojektu. Pirmie aizmetņi, lai šāds likums taptu, bija pagājušajā gadā, kad norisinājās darbs pie Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likuma. Tanī brīdī Latgales plānošanas reģions jau bija izstrādājis savu speciālo likumu, kas būtu attiecināms tieši uz Latvijas austrumu pierobežu, bet tālāka virzība nenotika. Latgales apakškomisija 2025. gada 19. septembrī organizēja Saeimā konferenci ar nosaukumu "Kurp ej, pierobeža? Austrumu pierobežas reģionu attīstības vīzija 2040". Un jau tad izskanēja viedoklis, ka būtu jāizstrādā šāds – reģionam piemērots – likums.

Jāsaka, lielākais stimuls, kas nāca no Eiropas Komisijas, bija tas, ka šī gada 18. februārī tika pieņemts paziņojums par Eiropas Savienības austrumu pierobežas reģioniem, kuri robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Attiecīgais pakts... un šis dokuments vēl vairāk vērsa uzmanību uz to, ka pierobežas problēma tām teritorijām, kuras robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ir aktuāla un tam tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība.

Faktiski tāds grūdiens, lai taptu un maksimāli ātri tiktu izstrādāts šis likumprojekts, bija Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes šī gada izbraukuma sēde Rēzeknes novadā, kur notika diskusijas četrās atsevišķās darba grupās. To līdzorganizēja Latgales kongresa lēmumu izpildes padome. Galarezultātā mēs nonācām pie viedokļa, ka tādam likumam ir jābūt. Šobrīd mēs piedāvājam likumprojektu, kas lielā mērā izstrādāts, balstoties gan uz deputātu, gan uz ministriju iesaisti. Vislielākais paldies jāsaka Juridiskajam birojam, kurš atsaucās un ar saviem padomiem, komentāriem pēc būtības deva lielu artavu šim likumprojektam.

Kur ir problēma? Problēma ir tanī, ka mēs diezgan bieži dzirdam no Saeimas tribīnes, ka droni atstāj iespaidu uz ekonomiku pierobežā. Arī izglītība šobrīd ir to izjutusi – centralizēto eksāmenu kārtošanas laikā notika dronu apdraudējumi, bija oranžais brīdinājums. Attiecīgi tiek traucēta eksāmenu kārtošana, un mēs vēl nezinām, kā tas pēc tam atsauksies gan uz rezultātiem, gan uz to, vai jaunieši izvēlēsies palikt un studēt, iegūt izglītību Latgalē vai tomēr izbrauks no Latgales un tādā veidā vēl vairāk radīs spriedzi, kas mums ir darbaroku un kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ.

Līdz ar to, kolēģi, Latgales apakškomisijas deputātu vārdā lūdzu atbalstīt šī likumprojekta virzību, lai mēs varētu pie šī dokumenta turpināt strādāt jau tālāk komisijās.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Valsts civildienesta likumā". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Viktorija Pleškāne, Jeļena Kļaviņa, Edmunds Zivtiņš, Ričards Šlesers un Mārcis Jencītis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā".

Runāt "par" pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Šodien es aicinu jūs iekļaut darba kārtībā likumprojektu, kas paredz samazināt PVN likmi zīdaiņu un mazu bērnu uztura produktiem.

Pirms mēs sākam runāt par procentiem, nodokļiem vai budžeta tabulām, aicinu padomāt par kaut ko citu – par bērniem. Par tiem bērniem, kuri šodien piedzimst Latvijā... precīzāk, par tiem bērniem, kuri nepiedzimst. Mēs gadiem ilgi no šīs tribīnes runājam par demogrāfisko krīzi. Mēs runājam par tukšiem laukiem, slēgtām skolām, novecojošo sabiedrību. Mēs runājam par to, ka Latvijā dzimst arvien mazāk bērnu. Un tā nav opozīcijas retorika. Tie ir vārdi, kurus ir teikusi pat koalīcija.

No šīs tribīnes ir izskanējis, ka demogrāfija ir valsts drošības jautājums. No šīs tribīnes ir izskanējis, ka ģimene ar bērniem ir mūsu tautas pastāvēšanas pamats. No šīs tribīnes ir izskanējis, ka demogrāfija ir viena no svarīgākajām Latvijas prioritātēm. Es piekrītu katram vārdam, jo bez bērniem nebūs Latvijas nākotnes: nebūs skolēnu mūsu skolās; nebūs darbinieku mūsu uzņēmumos; nebūs cilvēku, kas uzturēs mūsu pensiju sistēmu; nebūs karavīru, kas sargās mūsu valsti; nebūs, kam turpināt Latviju.

Tāpēc man rodas vienkāršs jautājums – ja mēs visi piekrītam, ka demogrāfija ir valsts drošības jautājums, tad kāpēc tik bieži tas paliek tikai runu līmenī? Cik reižu mēs vēl runāsim par demogrāfiju, bet noraidīsim konkrētus atbalsta pasākumus ģimenēm? Cik reižu mēs teiksim, ka bērni ir mūsu nākotne, bet nobalsosim pret palīdzību viņu vecākiem?

Kolēģi, ļoti labi saprotu, ka šis likumprojekts viens pats neatrisinās demogrāfisko krīzi. Es neapgalvoju, ka samazinātais PVN pēkšņi palielinās dzimstību, bet apgalvoju kaut ko citu – valsts attieksmei ir nozīme, signāliem ir nozīme. Tam, ko mēs šodien pasakām jaunām ģimenēm, ir nozīme. Mēs varam pateikt: mēs jūs redzam, redzam jūsu izdevumus, jūsu grūtības, mēs redzam, cik dārga ir bērna audzināšana; un mēs esam gatavi palīdzēt, jo bērnu pārtika nav luksusa prece, bērnu pārtika nav izvēles prece. Bērnu pārtika ir pirmās nepieciešamības prece. Neviena ģimene nekļūst bagāta, pērkot piena maisījumu savam mazulim. Neviena ģimene nepērk bērnu pārtiku prieka pēc. Tā ir nepieciešamība.

Tāpēc vairākas Eiropas valstis jau sen piemēro samazinātu vai pat nulles PVN likmi bērnu pirmās nepieciešamības precēm, jo saprot vienkāršu patiesību – atbalsts ģimenēm nav izdevumi, bet ieguldījums mūsu nākotnē. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, šodien es nelūdzu balsot par likumprojekta galīgo pieņemšanu. Es nelūdzu jūs bez diskusijām piekrist visam, kas ir rakstīts šajā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu – mazliet klusāk!

V. Pleškāne. Es lūdzu tikai vienu – iekļaut likumprojektu darba kārtībā. Dot iespēju šo jautājumu apspriest, dot iespēju parlamentam diskutēt par atbalstu ģimenēm un pierādīt, ka mūsu vārdi par demogrāfiju nav tikai skaistas frāzes. Šodien ir ļoti vienkārša izvēle – vai nu mēs vēlreiz pateiksim, ka bērni ir Latvijas nākotne, vai parādīsim, ka tie bija tikai tukši vārdi.

Aicinu atbalstīt likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem (Starpsauciens: "Balsojumu!")...

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 22, atturas – 46. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Nauris Puntulis, Juris Viļums, Dāvis Melnalksnis, Agnese Krasta, Jānis Eglīts, Harijs Rokpelnis, Daiga Mieriņa, Jānis Grasbergs, Artūrs Butāns un Arnolds Jātnieks lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Artūrs Butāns, Harijs Rokpelnis, Lauris Lizbovskis, Agnese Krasta un Raimonds Bergmanis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Grasbergs, Ināra Mūrniece, Aiva Vīksna, Arnolds Jātnieks un Linda Matisone lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un pārcelt 38. punktu – lēmuma projektu "Par gaidāmo NATO samitu Ankarā" – pirms sadaļas "Prezidija ziņojumi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne, Linda Liepiņa, Maija Armaņeva, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers, Kristaps Krištopans, Jeļena Kļaviņa un Ilze Stobova lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" (Nr. 1349/Lp14) un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu otrajam lasījumam". Deputāti lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 23. punkta – likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"", otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Runāt "par" pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kāpēc vispār tapa šis priekšlikums? Tāpēc, ka ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu un, mūsu skatījumā, nebūtu prātīgi virzīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā. Vajadzētu to izdiskutēt arī trešajā lasījumā, pirms Saeima to pieņemtu. Tāpēc lūdzu iekļaut šo lēmuma projektu šodienas sēdes darba kārtībā, lai pēc tam varētu izdiskutēt jautājumus, kas, gribētu teikt, nedaudz vai tomēr daudz ir saviļņojuši cilvēku prātus.

Tā ka lūdzu iekļaut šo jautājumu šīsdienas darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem (Starpsauciens: "Balsojumu!")... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta "Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" (Nr. 1349/Lp14) un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu otrajam lasījumam" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 56, atturas – 4. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts.

Turpinām. Darba kārtībā – sadaļa "Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana".

Lēmuma projekts "Par Roberta Ķipura 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 17. jūnija sēdē izskatīja deputāta Naura Puntuļa iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Komisija konstatēja, ka divi nākamie deputāta amata kandidāti no partijas "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā – gan Ģirts Lapiņš, gan Edvards Ratnieks – ir atteikušies uzņemties 14. Saeimas deputāta pienākumus. Savukārt nākamais deputāta amata kandidāts Roberts Ķipurs ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā aicinu atbalstīt sagatavoto Saeimas lēmuma projektu "Par Roberta Ķipura 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu Robertu Ķipuru dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

R. Ķipurs.

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātās deputātes! Godātie deputāti!

Es, Roberts Ķipurs, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Roberta Ķipura 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu amata pienākumus"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicu! Aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

Turpinām darba kārtību ar sadaļu "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par gaidāmo NATO samitu Ankarā".

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai Ārlietu komisijas izstrādātais Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts "Par gaidāmo NATO samitu Ankarā".

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija pie šī lēmuma projekta strādāja ilgi un rūpīgi. Gribu izteikt īpašu pateicību kolēģiem Irmai Kalniņai un Edmundam Cepurītim, kas iesniedza savus priekšlikumus, par kuriem mēs komisijā arī varējām debatēt un kurus mēs arī iekļāvām paziņojuma projektā.

Kolēģi, ziņojot par šo lēmuma projektu, es vēlos uzsvērt to, ka pats būtiskākais, ko mēs mudinām un ko mēs vēlamies teikt mūsu NATO sabiedrotajiem, – NATO ir jābūt vienotai. Ar šo akcentu mēs gan sākam šo savu paziņojumu, gan arī noslēdzam, respektīvi, NATO politiskā vienotība un kolektīvā aizsardzība ir gan Latvijas drošības stūrakmens... gan arī vienota, spēcīga un kaujasspējīga NATO ir galvenais atturēšanas instruments un visas eiroatlantiskās telpas drošības pamats.

Šajā paziņojuma projektā mēs vēršam uzmanību uz to, ka tas, ko šobrīd mēs pieredzam NATO austrumu pierobežā, ir bezprecedenta realitāte, ko veido Krievijas nepārtrauktie hibrīduzbrukumi, migrācijas instrumentalizācija, gaisa telpas pārkāpumi, dronu incidenti, elektroniskā karadarbība, dezinformācija, kiberuzbrukumi un kritiskās infrastruktūras apdraudējumi, kas tieši ietekmē pierobežas reģionu iedzīvotāju drošību, ikdienas dzīvi un ekonomisko situāciju.

Šajā paziņojumā Saeima atkārtoti uzsver, ka alianses austrumu robežas drošība ir neatņemama visu sabiedroto drošības daļa, tāpēc ir nepieciešama sabiedroto aktīvāka iesaiste šīs kopējās drošības stiprināšanā.

Paziņojumā norādām, ka Krievija ir agresorvalsts un ka agresorvalsts ir galvenais ilgtermiņa drauds NATO un eiroatlantiskajai drošībai. Tāpēc alianses (Zālē troksnis. Pauze.)...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates...

I. Mūrniece. Nē, priekšsēdētājas kundze, ziņotāja vēl nav beigusi savu ziņojumu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu – mazliet klusāk!

I. Mūrniece. Paldies par klusumu zālē.

Tātad ļoti būtisks punkts ir 5 procenti aizsardzības izdevumiem. Šajā lēmuma projektā mēs aicinām sabiedrotos sasniegt 5 procentus aizsardzības ieguldījumā.

Uzsveram, ka NATO spēks sakņojas ciešās transatlantiskajās saitēs un taisnīgā aizsardzības ieguldījumu sadalē, kā arī visu sabiedroto līdzvērtīgā atbildībā par alianses kopīgajām spējām.

Tāpat uzsveram Ukrainas jautājumus. Atbalstīt Ukrainu, palielinot ieguldījumus modernās un inovatīvās aizsardzības spējās.

Tāpat plaši izmantot Ukrainas kaujas pieredzi, veidot mūsdienām atbilstošu integrētu gaisa un pretraķešu aizsardzību, tostarp efektīvas pretdronu sistēmas.

Godātie kolēģi! Manuprāt... un arī komisijas vārdā vēlos uzsvērt, ka esam aicinājuši mūsu sabiedrotos atvēlēt Ukrainai militāro atbalstu, kas būtu paredzams, lai Ukraina laicīgi varētu plānot aizsardzības spēju stiprināšanu, un atvēlēt tikpat daudz, cik to dara Latvija un pārējās Baltijas valstis, – vismaz 0,25 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Kā jau teicu, šo paziņojumu mēs arī noslēdzam ar tēzi, kas šobrīd ir tik būtiska kā vēl nekad, – tikai vienota, spēcīga un kaujasspējīga NATO ir galvenais atturēšanas instruments un visas eiroatlantiskās telpas drošības pamats.

Godātie kolēģi! Aicinu debatēt par šo lēmuma projektu un pēc debatēm to atbalstīt.

Vēl man jāteic, ka pirms NATO samita Ankarā, kas notiks 7. un 8. jūlijā, ir paredzēta arī parlamentu spīkeru tikšanās. Un tad, kad mēs šo lēmuma projektu būsim atbalstījuši, domāju, tā būs tāda cienījama ceļamaize, ko mūsu spīkere varēs ņemt līdzi uz šo parlamentu priekšsēdētāju tikšanos.

Tā ka paldies, un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irmai Kalniņai.

Irma Kalniņa (JV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Paziņojums par gaidāmo NATO samitu Ankarā 2026. gada 7. un 8. jūlijā ir skaidrs Latvijas vēstījums sabiedrotajiem un signāls mūsu sabiedrībai laikā, kad drošības arhitektūra... signāls mūsu sabiedrībā... un arī Eiropā piedzīvo dziļas pārmaiņas. Mēs nepaļaujamies tikai uz vēsturiskiem solījumiem, bet pieprasām konkrētus darbus. Austrumu flanga drošība nav otrās šķiras jautājums. Tā ir mūsu eksistenciāla nepieciešamība šodien un rīt. Ar savu stingro pozīciju mēs atgādinām: ja Latvija ir droša, tad droša ir arī visa alianse. Mēs neesam pasīvi drošības patērētāji, bet gan aktīvi tās arhitekti, kas aizstāv mūsu māju un līdz ar to visas Eiropas stabilitāti.

Paziņojums nav tapis diplomātiskā vakuumā. Tas ir radīts tieši šobrīd kā praktisks instruments, lai izdarītu nepieciešamo politisko spiedienu pirms gaidāmā NATO samita lēmumiem. Latvijas mērķis ir pārvērst politiskos solījumus taustāmā aizsardzībā mūsu cilvēkiem. Vairāk sabiedroto karavīru mūsu zemē, tūlītēja pretdronu un integrētas gaisa aizsardzības spēju izvēršana, kā arī ilgtermiņa stratēģija Ukrainas uzvarai. Tas nozīmē ātrāku tehnikas piegādi, stiprāku ekonomisku drošību un – galvenais – reālu drošību mūsu iedzīvotājiem, īpaši pierobežu reģionā.

Dārgie kolēģi, šis ir izšķirošs brīdis, kad sabiedrotie pārskata savus aizsardzības plānus un budžetus. Tāpēc Latvijai ir jābūt pie galda ar saviem nosacījumiem, nevis vienkārši jāgaida, ko nolems citi. Tā kā mēs paši reāli ieguldām savā aizsardzībā un sniedzam nelokāmus praktiskos atbalstus Ukrainai, mēs uzrunājam sabiedrotos nevis no vāja lūdzēja, bet no līdzvērtīga, atbildīga partnera pozīcijas.

Paziņojums ir tiešs un skaidrs aicinājums Vašingtonai, Berlīnei, Parīzei un citām galvaspilsētām – lai NATO būtu spēcīgs transatlantiskais mugurkauls, no skaļiem vārdiem ir jāpāriet uz reāliem, militāriem, spēcīgiem darbiem. Un tūlīt.

Domāsim valstiski un atbalstīsim šo paziņojumu! Mūsu Latvija – mūsu atbildība!

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Paldies. Pēc ziņojuma es gribu piebilst dažus vārdus arī debatēs.

Valsts prezidents šorīt uzsvēra, ka situācija militārajā jomā, drošības jomā kļūst sarežģītāka un bīstamāka. Es domāju, mēs visi to redzam, vērojam, jūtam. Tāpēc es gribu teikt paldies bruņotajiem spēkiem par jau sen nepieciešamo bruņoto spēku reformu. Es ceru, ka tā būs sekmīga. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sekos līdzi, un viss vajadzīgais tiks izdarīts. Tāpat arī pieredzes pārņemšana no Ukrainas. Domāju, ka arī šo jautājumu varēja virzīt ātrāk un efektīvāk.

Runājot par situāciju un gaidāmo NATO samitu Ankarā. Mēs redzam, ka Krievija joprojām ir galvenais ilgtermiņa drauds NATO un eiroatlantiskajai drošībai. Mēs šeit, austrumu flangā, to jūtam vislabāk. Mēs to redzam ik dienas. Tie ir hibrīduzbrukumi, migrācija, dezinformācija, kiberuzbrukumi, kritiskās infrastruktūras apdraudējumi. Tāpēc ir ļoti būtiski saprast un, runājot ar mūsu Rietumu partneriem, arī uzsvērt, ka NATO austrumu robežas drošība – tas nav reģionāls jautājums, tas nav nekas tāds, kas interesētu tikai Baltijas valstis vai Somiju, vai, piemēram, Skandināvijas valstis un Baltijas valstis, NB8. Nē, tā ir visas alianses drošības neatņemama daļa. Domāju, ka šī tēze mums būtu jānes sarunās ar saviem Rietumu kolēģiem spilgtāk un nozīmīgāk.

Mēs zinām, kas mums ir vajadzīgs. Viens no punktiem, par ko, stiprinot savu drošību, mēs domājam gan politiski, gan militāri, ir Krievijas iegrožošana. Alianses lēmumiem un spēju attīstībai ir jābūt vērstai uz Krievijas iegrožošanu, un tas nozīmē praktiskus pasākumus. Tā ir sabiedroto klātbūtne austrumu flangā, noturīgākas piegāžu ķēdes, modernākas militārās spējas, gaisa un pretraķešu aizsardzība, efektīvi pretdronu risinājumi, nevis Potjomkina sādžu būvēšana.

Domāju, ka mums ir jābūt godīgiem un skaidri jāatzīst, un vēlreiz jāpasaka, ka Eiropas drošības pamats šodien ir transatlantiskā vienotība. Amerikas Savienoto Valstu klātbūtne Eiropā ir kritiski svarīga. Tomēr mūsu vienotībai ir jāizpaužas konkrētos alianses dalībvalstu lēmumos un rīcībā, ne tikai vārdos. Tā būtu arī taisnīgāka aizsardzības ieguldījumu sadale, kā arī sabiedroto līdzvērtīga atbildība par alianses spējām.

Pagājušajā nedēļā kopā ar Ārlietu komisijas kolēģiem bijām Baltijas valstu un Turcijas parlamentu ārlietu komisiju sanāksmē Igaunijā. Mums bija iespēja dzirdēt Igaunijas puses novērtējumu par drošības situāciju NATO austrumu flangā. Galvenais vēstījums – viss liecina, ka Krievijai nav nodoma apturēt agresiju pret Ukrainu. Lai arī pie mūsu robežām šobrīd nav tieša militāra apdraudējuma, noslēdzoties aktīvai karadarbībai Ukrainā, Krievija, visdrīzāk, gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar Rietumiem un NATO. Tāpēc atbalsts Ukrainai – tā nav nekāda labdarība. Tas ir tiešs ieguldījums mūsu drošībā. Latvija konsekventi turpina atbalstīt Ukrainu, novirzot 0,25 procentus militārajai palīdzībai.

Godātie kolēģi! Šis lēmuma projekts apliecina Latvijas konsekvento nostāju. Mums ir vajadzīga spēcīga NATO, skaidra atturēšana, moderni aizsardzības risinājumi un vienota rīcība pret Krievijas militārajiem draudiem.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šis ir svarīgs lēmuma projekts, jo tas skaidri parāda Latvijas parlamenta nostāju – Latvijas parlamenta nostāju par šo svarīgo NATO samitu, bet tas ir arī par to, ka mums ir jāstiprina NATO katru dienu un katrs samits ir izšķirošs, bet darbi ir pastāvīgi.

Tiešām politiskā vienotība un kolektīvā aizsardzība ir Latvijas drošības stūrakmens. Ir arī skaidri norādīts, ka Krievija paliek drauds. Šī kopīgā draudu uztvere ir ļoti nozīmīga, lai mēs arī NATO alianses ietvaros rīkotos vienprātīgi. Un ir jāpilda saistības. Tas, ko Latvija ir darījusi, – pildījusi šīs saistības, bet tās ir jāturpina pildīt arī citām valstīm.

Jāatceras, ka NATO samits nav tikai par vienu dienu vai dažām dienām. Tas ir par to, ka šie darbi ir jāturpina permanenti. Saistības, pretgaisa aizsardzības sistēmas un atbalsts Ukrainai ir ļoti nozīmīgi mums visiem un arī NATO kā drošības aliansei.

Par saistībām. Latvija rāda priekšzīmi – 5 procenti. Ir notikusi visu valstu apņemšanās, ka ejam uz 5 procentiem. Būtu jāpaātrina. Protams, 2035. gads nav tas labākais ilgtermiņā... ka tikai pēc 10 gadiem mēs faktiski ieviešam šos 5 procentus. Bet tas nav tikai par 5 procentiem, tas nav tikai par ātrumu. Tas ir arī par taisnīgu slodzes sadalījumu starp valstīm. Lai mēs stiprinātu transatlantiskās saites, ir jābūt visu valstu taisnīgam ieguldījumam. Karavīram no Bostonas ir jābūt pārliecinātam, ka karavīrs no Barselonas vai Bauskas būs gatavs tikpat lielā mērā aizstāvēt visas alianses drošību jebkurā vietā... kā šis karavīrs no Bostonas. Latvija parāda, ka mēs esam gatavi atbalstīt aliansi jebkurā pasaules vietā, kur tiek nodrošināta kolektīvā aizsardzība. Bet tam ir jābūt arī no visām pārējām valstīm.

Latvija parāda priekšzīmi, Ziemeļeiropa parāda priekšzīmi. Bet Eiropai ir jāsper nākamie soļi, jābūt priekšzīmīgai un jāiegulda. Un tas nav tikai par ieguldījumiem, tas ir arī par efektivitāti, jo šobrīd ASV karavīrs būs efektīvāks apbruņojuma, organizētības, mobilitātes ziņā. Tieši tas ir jāstiprina arī Eiropas gadījumā. Tā ka Eiropas spējas ir jāstiprina kopīgi. Latvijai savs ieguldījums... ir jānes. Tā ka efektivitāte ir svarīga, Eiropas un Latvijas mērogā tajā nozīmīgu lomu spēlē arī mūsu aizsardzības industrija.

Par pretgaisa aizsardzību. Jā, ir pieminēts, ka "Austrumu sardze" spēlē savu lomu, bet es teiktu – varbūt ambīcija varēja būt pastiprināta, jo pirmām kārtām ir rotācijas modelis, lai Latvijā un arī austrumu flangā tiktu izvietotas pretgaisa aizsardzības sistēmas, ne tikai ar pagaidu risinājumiem, kāds ir "Austrumu sardze", bet ar pretgaisa aizsardzības zemes sistēmām, iznīcinātāju izvietošanu, kas šeit uz vietas ir pastāvīgi izvietoti. Un arī tas, ka mums ir pilnīgi skaidrs – dronu notriekšana, pretdronu sistēmas... arī tās misijas, kas šeit ir izvietotas, kā Baltijas gaisa patrulēšanas misija... ir jāsper nākamie soļi. Tā bija iesaistīta drona notriekšanā Latvijā – ļoti labi –, bet tam ir pilnīgi skaidri jākļūst par pretgaisa aizsardzības misiju, nevis patrulēšanas misiju.

Tā ka tiek darīti darbi, lai mēs panāktu... šos soļus, un pamazām tie arī tiek sperti, bet mums pašiem jābūt ambicioziem un jāprasa no NATO, lai austrumu flangs tiktu stiprināts, it īpaši gaisa telpa, jo gaisa telpa ir īpaši jūtīga.

Un visbeidzot trešais – par Ukrainu. Ir pieminēti 0,25 procenti. Ļoti labi. Mēs tiešām rādām priekšzīmi. Jāteic, ka tas nav tikai par 0,25 procentiem. Pēdējos gados tie ir bijuši 0,30 procenti. Mēs esam bijuši top trijniekā starp tiem, kas ir atbalstījuši Ukrainu tieši militārajā ziņā. Bet es sagaidītu to, ka valdība, koalīcija nolemtu par nākamajiem trijiem gadiem, – kā tas beidzot ir ar šo gadu, – lai būtu šie 0,25 procenti, jo pagaidām šie 0,25 procenti vēl nav, ja tā drīkst teikt, pienagloti. Ja mēs to prasām no citiem, ir jābūt tā, ka mēs rādām priekšzīmi.

Protams, arī 0,25 procentu apmērā ir jābūt mūsu pašu industrijas aktīvai iesaistei. Nebūsim arī pārāk neambiciozi. Latvija ir atbalstījusi Ukrainu kā NATO dalībvalsti. Skaidrs, ka šī formula, ka sabiedrotie vienojas un kad apstākļi atļauj, joprojām ir spēkā, bet ambīcijai ir jābūt, ka mēs turpinām atbalstīt Ukrainu kā NATO dalībvalsti... kurai jākļūst par trīsdesmit trešo NATO dalībvalsti... tam ir jāpaliek spēkā. Un tam būtu jābūt arī lēmuma projektā.

Jebkurā gadījumā – mēs tiešām rādām priekšzīmi, mēs darām savus mājasdarbus. Ar to mēs varam arī pilnvērtīgi sēdēt pie galda, rosināt šīs izmaiņas un motivēt mūsu sabiedrotos noteikt transformāciju katru dienu. Tai ir jānotiek arī NATO ietvaros, lai NATO tiešām būtu tā drošā klints, uz kā mēs būvējam savu drošību un labklājību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mēs apspriežam Ārlietu komisijas sagatavoto dokumentu, kas ir domāts kā "ceļa karte" Latvijas delegācijai, dodoties uz NATO samitu Ankarā.

Mūrnieces kundze jau pieminēja, ka pagājušās nedēļas sākumā Ārlietu komisijas pārstāvjiem bija iespēja Tallinā tikties ar divu pārējo Baltijas valstu ārlietu komisiju pārstāvjiem un arī ar Turcijas, kas ir NATO samitu uzņemošā valsts, ārlietu komisijas pārstāvjiem... kur daļa no šiem jautājumiem tika pārrunāta.

Es negribu atkārtoties un teikt to, ko jau kolēģi pieminēja. Bet viens aspekts, kas ir būtisks un ko, manuprāt, vajadzētu akcentēt. Mēs daudz runājam par droniem, mēs runājam par Ukrainas pieredzes pārņemšanu. Tas viss ir ļoti nozīmīgi. Sagadīšanās pēc vai varbūt arī ne sagadīšanās pēc, bet likumsakarīgi, ka tieši tajā dienā, kad mēs Tallinā tikāmies ar pārējo Baltijas valstu un Turcijas ārlietu komisiju pārstāvjiem, mūsu jaunais Ministru prezidents Andris Kulbergs turpat Tallinā parakstīja zināmo vienošanos ar Ukrainas prezidentu par sadarbību dronu lietošanā un mācīšanos no Ukrainas.

Bet ir vēl viena joma, kas mums kā jūras valstij ir ļoti nozīmīga, un arī Turcijas delegācija uzsvēra, ka viņiem tas ir tikpat nozīmīgi. Es runāju par ēnu floti. Mēs daudz runājam par ēnu floti Baltijas jūrā, bet tā darbojas arī citās jūrās, tai skaitā tajās jūrās, kas apskalo Turcijas krastus. Kopīga iestāšanās pret ēnu flotes izmantošanu un veidu meklēšana, kā to ierobežot, tai skaitā ar NATO dalībvalstu līdzekļiem, ir ļoti būtisks akcents, kam arī vajadzētu pievērsties šajā NATO samitā.

Ir vēl viena lieta, ko es gribu teikt. Daudzi no mums ir Saeimas pārstāvji dažādās starpparlamentārajās asociācijās – Baltijas Asamblejā, Baltijas jūras parlamentārajā konferencē, NATO Parlamentārajā asamblejā, Vidusjūras Savienības Parlamentārā asamblejā... un tā tālāk. Manuprāt, šajā dokumentā ir labs Latvijas pozīcijas uzskaitījums, un to vajag pārsūtīt visām šīm starpparlamentārajām organizācijām, lai arī tām būtu skaidra šī Latvijas pozīcija. Tostarp būtiskākais ir tas, ka NATO austrumu flanga nostiprināšana ir visas NATO kopīga atbildība. Tas ir iekļauts šajā dokumentā, un par to mums visiem ir jārunā visās tajās vietās, kur mēs pārstāvam Latviju dažādās starpparlamentārajās organizācijās. (Zālē troksnis.)

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, aicinu – mazliet klusāk! Cieniet runātājus, jo kādreiz arī jūs būsiet runātāji.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es nevaru piekrist apgalvojumam, ka drošības situācija pasliktinās. Drošības situācija uzlabojas tieši šajās dienās. Tie, kas seko G7 sanāksmes norisei Francijā, zina, ka vakardien tika parakstīts 60 dienu pamiers starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Irānu par karadarbības pārtraukšanu un Hormuza šauruma atbloķēšanu. Tas, vai šis pamiers tiks pagarināts un tiks noslēgts miera līgums, būs atkarīgs ne tik daudz no militārajām spējām, cik no diplomātijas.

Latvija ir maza valsts, un mēs labi saprotam, ka, palielinot savu aizsardzību divas vai pat desmit reizes, mēs tik un tā esam atkarīgi no diplomātiskajām spējām vienoties gan ar Amerikas Savienotajām Valstīm, gan pārējām NATO dalībvalstīm. Un viens interesants piemērs, ko varbūt daudzi nav pamanījuši, ko vakardien prezidents Tramps teica pieņemšanā. Faktiski viņam izdevās piespiest Ķīnu jeb panākt vienošanos ar Ķīnas prezidentu un Krievijas prezidentu, ka šīs valstis nepiegādās Irānai lidmašīnu notriekšanas sistēmas. Prezidents Tramps atzina: ja šīs sistēmas tiktu piegādātas, tad Irāna nepiekāptos un nekādā gadījumā neietu uz miera sarunām. Tas ir piemērs, ka, noslēdzot 60 dienu pamieru, Amerikas Savienotajām Valstīm un arī G7 valstīm atbrīvojas gan līdzekļi, gan rokas, lai sāktu izvērst stingrāku spiedienu pret Krieviju. Un tas acīmredzot pastiprina arī Ukrainas situāciju šajās sarunās.

Mācība visam tam ir tā, ka Latvija ir maza valsts. Mūsu ārlietu ministrs... viņam faktiski būtu jābūt tādam, kas jebkurā laikā varētu tikt pieņemts pie ASV ārlietu ministra jeb valsts sekretāra. Tāpat arī viņam būtu neierobežotas iespējas tikties ar Francijas vai Vācijas ārlietu ministru, arī ar Turcijas, ar visiem NATO dalībvalstu ārlietu ministriem.

Man jāatzīst godīgi, ka mūsu Ārlietu ministrijai ir ļoti vāja diplomātija. Šī ārlietu ministre netiek pieņemta tādā mērogā. Piemēram, viņa nav spējīga ne bieži tikties ar Rubio, ne pārrunāt šīs lietas. Acīmredzot tas jau būs jaunās Saeimas un jaunās valdības uzdevums.

Un pēdējais: ko sabojā diplomātija, to nevar atrisināt neviens militārais spēks. To mums vajadzētu atcerēties. Atcerēsimies, ka savā laikā Latvijas ārlietu ministrs pirms kara... viņi bija vairāki... viņi tikās bez sevišķām problēmām, pat pieprasot tikšanos ar visu lielāko Eiropas valstu ārlietu ministriju pārstāvjiem un diplomātiskajiem dienestiem.

Tāpēc mans novēlējums ir ne tik daudz runāt par to, cik mēs briesmīgi bruņosimies, bet to, kā mēs uzlabosim Ārlietu ministrijas darbu un atradīsim cilvēkus, kas spēj nodrošināt Latvijas neatkarību un drošību.

Paldies. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Drošība ir ļoti būtiska cilvēkam. Tā ir otra būtiskākā sadaļa cilvēka vajadzību hierarhijā. Un mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai to nodrošinātu. Mēs zinām, ka austrumu kaimiņš ir agresors. Šis režīms ir reāls drauds. Mūsu uzdevums ir ne tikai to zināt pašiem, bet arī visiem spēkiem un visiem līdzekļiem šo nopietno jautājumu pacelt dienaskārtībā mūsu sabiedrotajiem. Situācija uz austrumu robežas nav pieņemama. Tā ir kritiska. Krītoši droni nevar būt ikdiena. Noziedzīgais režīms turpina pārkāpt visus starptautiskos līgumus, visas starptautiskās normas, un tikai un vienīgi agresora zaudējums Ukrainā var būt mūsu mērķis, kopīgais mērķis ar mūsu sabiedrotajiem. Citādi nekādā veidā mieru nevar nodrošināt. Mūsu sabiedrotajiem ir jāredz un jāsadzird, ka diplomātija sevi ir izsmēlusi un nekāda veida sarunas šobrīd ar neadekvātu lāci nav iespējamas.

Kolēģi, drošība ir pamats. Tāpēc, atbalstot sagatavoto lēmuma projektu, mēs stiprinām savu drošību, Eiropas drošību un drošību pasaulē.

Aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Skaidrs, ka drošībai jābūt prioritātei. Bet, kolēģi, 0,25 procenti no IKP – tas ir vairāk nekā 100 miljoni ārpus Latvijas. Mums Latvijā ir, kur iztērēt šādu naudu. Veselība, labklājība, izglītība...

Šeit bija runa par to, ka tas ir signāls mūsu sabiedrībai. Vai jūs prasījāt sabiedrībai, vai viņi grib tērēt naudu ārpus Latvijas? (Starpsauciens: "Jā!") Es domāju, ka ne. "Nacionālā apvienība", jums tikai viens jautājums.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo samitu Ankarā, bet atbalstīt Latvijas iedzīvotājus un tērēt naudu tikai Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par gaidāmo NATO samitu Ankarā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 3, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Jana Simanovska, Leila Rasima, Liene Gātere, Andris Šuvajevs un Antoņina Ņenaševa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā". Deputātiem iebildumu (Starpsauciens.)... Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.) Mēs jau uzsākām... Labi, dodam vārdu... es atvainojos, dodam vārdu deputātei Janai Simanovskai. (Starpsaucieni. Starpsauciens: "Laicīgi jāpiesakās!")

Nu, laicīgi jāpiesakās. Protams, par to nav runa, bet (Starpsauciens.)... Bet, kolēģi, mēs dzīvojam demokrātiskā valstī. Dodam vārdu deputātei Janai Simanovskai. (Starpsauciens: "Par procedūru!")

Daudzes kungs – par procedūru, lūdzu!

G. Daudze (ZZS).

Es gribētu atgādināt, ka tad, kad ir sācies balsojums... Saeimas kārtības rullis paredz: ja ir sākts lietu izskatīt... Respektīvi, ja jūs esat teikusi: "Lūdzu balsošanas režīmu!", tad vairs nekādas debates nav pieļaujamas. To apstiprinās arī Juridiskā biroja vadītāja.

Līdz ar to, lai man piedod Jana Simanovska, viņa varēja vienkārši laicīgi nospiest pogu. Bet šobrīd ir par vēlu. Šobrīd... nevis pret Simanovskas kundzi... bet ievērosim Saeimas kārtības rulli!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi, precīzi (Daži deputāti aplaudē.), labi! Simanovskas kundze, jūs redzat. Jūs esat nokavējusi. Vajadzēja ātrāk nospiest balsošanas pogu. Tad mēs esam nobalsojuši.

Lūdzu balsošanas rezultātu! Lūdzu balsošanas... Jā. Lūdzu, balsošanu uzsākam. Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 32, atturas – 26. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Daiga Mieriņa, Oļegs Burovs, Ingmārs Līdaka, Harijs Rokpelnis, Jānis Grasbergs, Ināra Mūrniece, Raimonds Čudars un Andrejs Ceļapīters lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā".

Vārds "par" deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sagatavoti priekšlikumi ATR likumā. Mērķis – piešķirt Carnikavai pilsētas statusu.

Es varu paskaidrot, ka vispār pirmās rakstītās liecības par Carnikavu ir zināmas jau 1353. gadā. 17. gadsimtā Carnikava kļuva pazīstama kā muižas centrs, no 17. gadsimta ir zināma kā nēģu zvejas vieta.

Protams, katru gadu obligāti mēs ar jums braucam uz Nēģu svētkiem. Esmu pārliecināts, ka jūs zināt, kā šobrīd izskatās Carnikava. Tā tiešām ir kā administratīvais centrs ar pastu, ar visām publiskajām būvēm, dzelzceļa staciju. Šobrīd iedzīvotāju skaits Carnikavā ir vairāk, nekā noteikts pilsētai, vairāk nekā pieci tūkstoši. Ja mēs runājam par Ādažu novadu... tā ir iekļauta Ādažu novadā. Mūsu pozitīvas pieņemšanas gadījumā tā būs Ādažu novada otrā pilsēta. Pirmā, protams, ir Ādaži. Carnikava kā pilsēta tiek noteikta kā otrais novada nozīmes centrs. Tas arī ir paredzēts Ādažu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā no 2013. līdz 2037. gadam.

Es aicinu atbalstīt. Tai pašā laikā gribu pateikt – atbalsta gadījumā aicinu neizmantot iespēju, ka šis likums ir atvērts, un akceptēt tikai esošos grozījumus. (Starpsauciens.) Aicinājums neizmantot... atvērtu... Un tikai ar šiem grozījumiem...

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Ināra Mūrniece, Harijs Rokpelnis, Edmunds Jurēvics un Raimonds Bergmanis lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt 44. darba kārtības punktu – likumprojektu "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" (Nr. 1422/Lp14) – pirms 2. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Ināra Mūrniece, Harijs Rokpelnis, Edmunds Jurēvics un Raimonds Bergmanis lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt 62. darba kārtības punktu – likumprojektu "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" – pirms 2. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" (Nr. 1422/Lp14) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jura Viļuma, Artūra Butāna, Harija Rokpeļņa, Laura Lizbovska, Agneses Krastas un Raimonda Bergmaņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai. (Starpsaucieni: "Balsot!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai (kā atbildīgajai) un Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 50, atturas – 10. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" (Nr. 1417/Lp14) nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" (Nr. 1419/Lp14) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1423/Lp14) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Profesionālās izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. (Pauze.)

Kolēģi, vēl ir vārds... Mums ienākuši paziņojumi.

Atis Labucis, lūdzu, tad Inese Lībiņa-Egnere.

A. Labucis (JV).

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde jautājumā par amatpersonu ievēlēšanu. Tagad... pēc piecām minūtēm (pulksten 10.35) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēžu telpās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Inese Lībiņa-Egnere, tad Raimonds Bergmanis.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti laipni aicināti pulksten 10.35 Jēkaba ielā 6/8 uz komisijas sēdi.

R. Bergmanis (AS).

Kolēģi, atgādinu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde sākas uzreiz. Tagad dodamies. Mums ir nodoti divi likumprojekti, un mums ir divi jāizskata šajā pārtraukumā. Lūdzu, visi komisijas locekļi, – uz komisijas sēdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Godātie kolēģi! Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Šveices parlamentu sanāksme ir plānota tagad, bet komisijas sēžu dēļ tā notiks uzreiz pēc Saeimas sēdes Dzeltenajā zālē. Uzreiz pēc Saeimas sēdes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Un vārds Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi no deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Lietuvas parlamentu, lūdzu, tūlīt Dzeltenajā zālē uz grupas vadītāja vēlēšanām.

Sēdes vadītāja. Tagad gan vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, ir reģistrējušies 95 deputāti. Nav reģistrējušies: Ieva Brante, Artūrs Butāns, Jekaterina Drelinga, Raivis Dzintars un Edvīns Šnore.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma. Paldies tiem, kas vienmēr ir laikā. (Pauze.)

Turpinām darba kārtību ar likumprojektu nodošanu komisijām.

Deputāti Edmunds Teirumnieks, Anna Rancāne, Juris Viļums, Kaspars Melnis, Alīna Gendele, Līga Kozlovska, Anita Brakovska, Mārtiņš Felss, Leila Rasima, Viktorija Pleškāne un Jeļena Kļaviņa iesnieguši likumprojektu "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums". Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es runāšu Latgales apakškomisijas deputātu vārdā, kas ir šī likumprojekta izstrādes autori, virzītāji un tā tālāk.

Šobrīd mums ir tā iespēja ne tikai vārdiski, bet arī reāli paskatīties uz Latvijas problēmu risināšanu tādā ziņā, ka mums ir definēta policentriskā attīstība, reģionālā izaugsme, kas ir vienoti paredzēta visā Latvijas teritorijā.

Diemžēl Latgales situācija ir stipri atšķirīga. Mēs redzam, ka jau ilgstoši tas ir bijis reģions, kurš ir donors cilvēkresursos. Faktiski Rīga, Pierīga ir teritorijas, kas paņem mūsu jauniešus ļoti ilgstoši. Tas arī parādās statistikā ar to, ka iedzīvotāju emigrācija no reģiona ir ļoti izteikta.

Šobrīd klāt ir nākusi ģeopolitiskā situācija... tie paši droni, par ko mēs bieži vien esam runājuši. Es pats esmu izbaudījis Rēzeknes akadēmijas būvdarbu vadītāju kvalifikācijas komisijas darbā, ka darbu aizstāvēšanas laikā atskan oranžais brīdinājums un ir jāveic tās darbības, kas ir atbilstoši procesam, lai cilvēks būtu drošībā.

Tas nav tikai ar augstskolām, tas attiecas arī uz uzņēmumiem. Faktiski šobrīd mēs esam tādās kā krustcelēs – vai mums būs reģiona izaugsme pozitīvā gaisotnē un ar pozitīvu tendenci, vai tomēr būs tā, kā tas ir šobrīd, – ar tādu briesmu, draudu iekšēju izjūtu, un galarezultātā cietīs reģions kopumā ilgtermiņā.

Likumprojekts ir paredzēts teritorijām, kuras tiek nosegtas ar pašvaldībām, kas iekļaujas Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, un klāt nāk Alūksnes novads. Plus, ja runājam par likumprojekta mērķi, tas ir vērsts uz to, lai sniegtu vai stiprinātu Latvijas austrumu teritorijai ekonomisko atbalstu, nodrošinātu un uzlabotu tās iedzīvotāju labklājību un drošību, radītu īpašu tiesisku regulējumu mērķtiecīgai reģiona sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, apdzīvotībai, sabiedrības noturībai ilgtermiņā, kā arī noteiktu Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalsta principus un tiem atbilstošus papildu finansiālos atbalsta pasākumus, kā arī Latvijas austrumu teritorijā ietilpstošo pašvaldību un komersantu tiesiskās iespējas nodrošināt reģionālo izaugsmi un investīciju piesaisti.

Es gribu uzsvērt tieši šos pēdējos vārdu salikumus "reģionālā izaugsme" un "investīciju piesaiste", jo šobrīd mēs saprotam, ka bez papildu investīciju apjoma mēs neredzam iespējas reģionu attīstībai.

Kas ir būtiski? Nav tā, ka šinī likumprojektā mēs skatāmies tikai uz ekonomisko prizmu, mēs skatāmies arī uz drošības prizmu. Ļoti liels uzsvars tiek likts arī uz kultūras un identitātes, tai skaitā latgaliešu valodas, saglabāšanu un attīstību. Drošība, noturība faktiski sākas ar identitāti un kultūru. Un šis nebūt nav aspekts, kas būtu jāatstāj novārtā.

Raugoties uz tām niansēm, kas varbūt ir nākušas klāt un kas iepriekš nebija paredzētas šinī likumprojektā, mēs esam paredzējuši Latvijas austrumu teritorijas atbalsta fondu, un šis atbalsta fonds ir tas, kas šinī brīdī ir paredzēts... ka iekļauj sevī... jeb fonda padomes sastāvā... Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības, Alūksnes novada pašvaldību, tāpat arī vairākas ministrijas. Bet es saprotu, ka šī fonda struktūra un, iespējams, arī fonds kā tāds varētu tikt pārskatīts. Tas diskusijās jau ir izskanējis.

Kolēģi, Latgales apakškomisijas deputātu vārdā es tomēr lūgšu, kā tas mums bija arī lemts, likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Līdz ar to lūdzu par to arī balsot.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. "Pret" – vārds... Nav "pret"...

Tātad ir priekšlikums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vietā kā atbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. (Starpsaucieni.)

Es vienkārši saku, ka es vēlreiz... īstenoju, kam...

Tātad vispirms balsojam par deputātu priekšlikumu. Ir priekšlikums nodot likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 2, atturas – 26. Likumprojekts nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. (Starpsauciens.)

Līdzatbildīgo komisiju arī var noteikt.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Arvilam Ašeradenam – par procedūru.

A. Ašeradens (JV).

Nu... jā, kopumā – jā. Skatoties komisijas nosaukumu – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija –, es lūdzu Saeimu atbalstīt to, ka attiecīgā komisija vismaz ir līdzatbildīgā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti atbalsta, ka līdzatbildīgā (Starpsauciens.)...? Neatbalsta. Tad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 13, atturas – 23. Tātad likumprojekts "Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums" tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā līdzatbildīgajai.

Kolēģi, mums ir iesniegtas 11 izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" (Nr. 1417/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1423/lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Profesionālās izglītības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics, Edmunds Teirumnieks, Normunds Dzintars, Ināra Mūrniece, Arnolds Jātnieks, Artūrs Butāns, Roberts Ķipurs, Jurģis Klotiņš un Jānis Eglīts lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Eglīta atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics, Edmunds Teirumnieks, Normunds Dzintars, Ināra Mūrniece, Arnolds Jātnieks, Artūrs Butāns, Roberts Ķipurs, Jurģis Klotiņš un Jānis Eglīts lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Eglīta ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Jurģis Klotiņš, Normunds Dzintars, Ināra Mūrniece, Arnolds Jātnieks, Artūrs Butāns un Roberts Ķipurs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Roberta Ķipura ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Jurģis Klotiņš, Normunds Dzintars, Ināra Mūrniece, Arnolds Jātnieks, Artūrs Butāns un Roberts Ķipurs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Roberta Ķipura ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Naura Puntuļa, Jura Viļuma, Dāvja Melnalkšņa, Agneses Krastas, Jāņa Eglīta, Harija Rokpeļņa, Daigas Mieriņas, Jāņa Grasberga, Artūra Butāna un Arnolda Jātnieka iesniegto likumprojektu "Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artūram Butānam – par procedūru.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Man ir lūgums nodot šo likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā iesniedzēji iesniegumā bija arī lūguši, ņemot vērā to, ka jautājums saistīts ar reaģēšanu uz... ar drošības jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Labi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts "Grozījums Publiskas izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daigas Mieriņas, Oļega Burova, Ingmāra Līdakas, Harija Rokpeļņa, Jāņa Grasberga, Ināras Mūrnieces, Raimonda Čudara un Andreja Ceļapītera iesniegto likumprojektu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sadaļa "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Deputāti Antoņina Ņenaševa, Ieva Brante, Jana Simanovska, Skaidrīte Ābrama, Liene Gātere, Atis Švinka, Kaspars Briškens, Andris Šuvajevs, Andris Sprūds un Leila Rasima iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par veselības mācības kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu pamatizglītības programmā no 2027. gada 1. septembra". Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens: "Ir!") pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Ir iebildumi. Līdz ar to deputātiem jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Antoņina Ņenaševa (Starpsauciens.)... Ā, sākumā Normunds... jā, Antoņina... jā, Normunds Dzintars, es atvainojos. Jā. Labi.

Deputāte Antoņina Ņenaševa. Lūdzu!

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi! Sāksim ar to, ka man tiešām ļoti žēl, ka jūs negribat šodien skatīt šo jautājumu. Gribētu redzēt, kurš bija tas cilvēks, kas iebilda pret skatīšanu šodienas sēdē. (Starpsauciens.) Bet cerams, ka atsauksies. Es saprotu, ka Kristaps Krištopans ir primāri pret skatīšanu, jo viņš ir atsaucies.

Bet kāpēc tas ir svarīgi tieši tagad, pirms vasaras? Lai Izglītības un zinātnes ministrijai un citām atbildīgajām ministrijām būtu iespēja sagatavoties un jau nākt ar kvalitatīvu piedāvājumu, kā tad mēs risināsim šo sen sasāpējušo jautājumu. Mēs zinām, ka veselība jau sen nav stāsts tikai par to, kā mēs ārstēsimies. Tas ir jautājums arī par to, kā mēs rūpējamies par sevi, par savu ķermeni, cik daudz mēs zinām, cik daudz mēs balstāmies faktos un cik daudz skolotāju, pedagogu ir profesionāļi, atbildīgi cilvēki, kas ir spējīgi... tai skaitā arī vecāku... ir spējīgi kvalitatīvi pastāstīt par mūsu veselību.

Es sākšu nedaudz ar vēsturi. 2005. gadā veselības mācība skolās tika atcelta. Mūsu kolēģi iepriekšējos sasaukumos diezgan ātri saprata, ka tā bija kļūda, un, jau sākot no 2008. gada, burtiski pēc pāris gadiem, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija norādīja, ka tā bija kļūda, un aicināja atjaunot veselības mācību.

Kolēģi, paskatieties! Pēc atcelšanas pagājuši jau 20 gadi. Cik paaudzes jau ir izaugušas bez vajadzīgajām zināšanām par savu veselību! Jā, šādas diskusijas bija arī 2009. gadā, to aicināja darīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. 2011. gadā Dombrovska valdība ierakstīja deklarācijā, ka atjaunos veselības mācību. Tas nenotika. 2012. gadā Veselības ministrija nāca ar info ziņojumu. 2014. gadā Straujumas valdība apņēmās atjaunot veselības mācību. Netika atjaunota. Arī 2016. gada Kučinska valdība – tas pats. (Zālē troksnis.)

Kad sāka izstrādāt jauno saturu "Skola2030", veselības mācības saturu tajā iekļāva, integrējot sporta stundās. Jaunais saturs tika ieviests tikai 2020. gadā. Jau 14 gadi pagājuši bez veselības mācības satura. Un sekas ir ļoti jūtamas un redzamas.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā esam analizējuši, kā jaunajā saturā integrētais veselības mācības saturs tiek pasniegts. Protams, pēdējos piecos sešos gados nevar izlabot kļūdu, kas bija izdarīta pirms 20 gadiem, un tās zināšanas jau ir pazaudētas. Arī Saeimas Analītiskā dienesta pētījums, ko pasūtīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, diemžēl skaidri apliecina: tajās valstīs, kur tas ir atsevišķs mācību priekšmets (Eiropā ir vismaz 13 tādas valstis), secinājumi ir līdzīgi, – par vairākām tēmām skolotājiem ir problēmas runāt. Tāpēc atsevišķs priekšmets un fokusēts saturs kaut kādā ziņā daudz vairāk nodrošina to, ka tās zināšanas tiek pasniegtas.

Kādi mums ir tie rādītāji... diemžēl? Tātad 64 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem mūsu sabiedrībā netiek runāts pietiekami daudz. Puse aptaujāto, kuru ģimenēs aug bērni vecumā no 10 līdz 18 gadiem, ar saviem bērniem par šiem jautājumiem diemžēl nav runājuši. Savukārt 41 procents iedzīvotāju norāda, ka viņu ģimenēs par seksuālo un reproduktīvo veselību vispār nerunā. Un mēs zinām, kas notiek, ja nerunā. Ja nerunā, tad mūsu bērni un jaunieši informāciju smeļas internetā. Mēs jau zinām arī no pētījumiem. 2018. gadā ziņoja, ka 67 procenti jauniešu priekšstatu par attiecībām gūst, skatoties pornogrāfiju. Vai tiešām mēs vēlamies, lai pornogrāfijas industrija kļūtu par Latvijas jauniešu galveno skolotāju jautājumos par attiecībām, ķermeni, piekrišanu un savstarpējām robežām?

Kā jau es teicu, veselības mācība kā atsevišķs mācību priekšmets ir saglabāts vairākās Eiropas valstīs. Tas ir arī jautājums par praktiskām zināšanām, kā pasargāt bērna veselību, palīdzēt atpazīt vardarbību un dažkārt pat izglābt dzīvību.

Tāpēc es aicinu šo jautājumu tomēr iekļaut un skatīt nākamās sēdes darba kārtībā un beidzot uzņemties atbildību par to, lai Latvijas skolēni saņemtu kvalitatīvu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Ņenaševa. ... faktos balstītu un vecumam atbilstošu veselības izglītību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Normundam Dzintaram – "pret".

N. Dzintars (NA).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Jā, man sanāk tāda mazliet paradoksāla loma – runāt par veselības mācību... jo pēc būtības veselības mācība ir svarīgs priekšmets un veselība vispār tautai ir ļoti vajadzīga... bet šoreiz man sanāk runāt "pret", tāpēc ka Izglītības un zinātnes ministrijā jau notiek darbs pie veselības satura mācības kartēšanas. Darbs jau ir procesā, un visi šie jautājumi jau pēc būtības arī tiek skatīti. (Dep. A. Ņenaševa: "... jānoraida?") Nē, es izstāstīšu versiju.

Sēdes vadītāja. Sarunāties ar zāli nav atļauts.

N. Dzintars. Lūk! Bija arī tāds citāts no... reģionālās televīzijas, ka Izglītības un zinātnes ministrija līdz oktobra beigām plāno izstrādāt jaunā mācību priekšmeta "Ģimenes veselības mācība" ieviešanas priekšnosacījumus.

Līdz ar to es izpētīju, kādi ir bijuši aspekti, kas ir jāaplūko veselības mācībā. Jā, iepriekšējā runātāja arī minēja diezgan svarīgus aspektus, kas ir ņemami vērā. Es vēl varu piebilst, ka būtu jārunā par ļoti daudz ko, piemēram, par nikotīna izplatību, par dažādām smaržīgajām tabakām... un tamlīdzīgi... par garīgo... mentālo veselību, kas ir ļoti cieši saistīta ar visādiem notikumiem, kuri notiek sabiedrībā un skolās. Protams, arī par digitālo pratību, jo diezgan daudz skolēnu ietekmējas no interneta, dažādiem nepārbaudītiem datiem... un tamlīdzīgi. Līdz ar to arī visas problēmas, kas saistītas ar viedierīcēm. Arī tas būtu jāiekļauj veselības mācībā.

Tad, protams, ģimenes statuss – kas ir ģimene, kas ir veselīga ģimene, līdz ar to arī... Priekšlikumā mēs to tik daudz nemanījām, bet es saprotu, ka priekšlikumā nevar iesniegt visu mācības saturu, tas arī nav priekšlikuma uzdevums.

Mēs aicinām neatbalstīt iesniedzēju lēmuma projektu, tāpēc ka ministrijā process jau notiek, un mēs ļoti ieteiktu... respektīvi, es ieteiktu neiebilst pret nodošanu komisijai... ir tāda iespēja... bet paļauties, ka mēs kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju šo veselības mācības jautājumu varam sakārtot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par veselības mācības kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu pamatizglītības programmā no 2027. gada 1. septembra" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 27, atturas – 50. Tātad nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai kādam ir priekšlikumi par nodošanu komisijām?

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, aicinu nodot šo lēmuma projektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai un kā līdzatbildīgo komisiju noteikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, un kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 13. jūliju.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir... Tātad secīgi – ir priekšlikums lēmuma projektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav iebildumu!") Deputātiem iebildumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13. jūlijs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Un turpinām. Likumprojektu izskatīšana.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Mēs straujiem soļiem risinām sasāpējušu problēmu. Ir pieņemts speciāls likums, ar kuru tika samazināta akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai un lauksaimniecības dīzeļdegvielai. Likuma beigu termiņš ir šī gada 1. jūlijs.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likuma grozījumu un rosina apstiprināt pirmajā lasījumā likumprojektu, kas paredz turpināt šīs atlaides piemērošanu līdz gada beigām.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pēcāk – arī šodien – to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret". Nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Par likumprojekta pirmo lasījumu ir iespējamas debates.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Noteikti ir ļoti svarīgi virzīt šo jautājumu, lai risinātu problēmas. Kolēģiem no ZZS es gan atgādinu, ka tie notikumi notiek strauji, vajag lasīt ziņas un sekot līdzi notikumiem... ka jautājumu mēs risinājām martā. Absolūti svarīgi ir palīdzēt cilvēkiem, ja notiek šāda ārkārtas cenu krīze... kas Hormuza jūras šaurumā... tiek izteikta. Patiesībā tikai ZZS kolēģi neatbalstīja arī manu virzīto atbalstu cilvēkiem, ka sabiedriskajā transportā būtu atvieglojumi. Ļoti vienkāršoti – akcīzes nodokļa samazinājums.

Bet gribu atgādināt, ka šobrīd... ja mēs skatījāmies šorīt ziņas – naftas produktu cenas ir kritušas par 32 procentiem, skatoties no augstākā punkta, kad iestājās krīze. Ja mēs skatāmies... tiek risināti jautājumi... protams, mēs redzam: vienu dienu – tūlīt būs... iestāsies miers, nākamajā dienā – neiestāsies. Bet sekojiet līdzi notikumiem! Vai vajag pieņemt lēmumu sniegt atbalstu līdz gada beigām? (Starpsauciens: "Vajag!") Patiešām? Vai varbūt tomēr sekot līdzi notikumiem. Vienreiz jau bija pāris mēneši, kas man liekas ļoti saprātīgs lēmums, – ar izvērtējumu, lūgumu... kā tas tiek darīts. Šobrīd ejam vieglāko ceļu.

Bet atļaušos atgādināt – ja nemaldos, šis maksā 14 miljonus eiro no līdzekļiem neatliekamiem gadījumiem. Šeit ir arī bijusī premjere Evika Siliņa. Iepriekšējā valdībā mēs rūpīgi skatījāmies... bija, no kurienes ņemt šos kompensējošos līdzekļus... no PVN virsieņēmumiem. Ja cenas nokritīs atpakaļ... šobrīd cenas ir 3. marta līmenī... tad kur ir šie virsieņēmumi? 14 miljoni... Jaunā koalīcija, paskaidrojiet... ja būs jautājums par ieguldījumiem veselībā, ja būs jautājumi par citām nepieciešamībām, mēs būsim ar vieglu roku ātri... lai būtu ērtāk, vienkāršāk... 14 miljonus sadalījuši. Vai tā ir jūsu atbildība? Vai tā ir APVIENOTĀ SARAKSTA rūpīgā sekošana katrai izdevumu ailītei?

Jā, cilvēkiem ir jāpalīdz. Bet iesiet vieglāko ceļu? Līdz gada beigām... un tad miers mājās... jums nekādas atbildības. (Starpsauciens.) Es esmu par to, lai tomēr virzāmies...

Man būtu ieteikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai šo termiņu noteikt īsāku, ar izvērtējumu, skaidri sekojot līdzi notikumiem... un tomēr atbildīgāk. Citādi es neticu nevienam jūsu vārdam, ko jūs sakāt, – ka jūs gribat samazināt izdevumus un palīdzēt cilvēkiem. Tas viss ir pilnīgs blefs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Man mazliet sāp sirds, ka ne visa Saeima ir vienota jautājumā par degvielas cenu samazināšanu. Es domāju, ka tas ir lēmums, ko absolūti lielākā daļa sabiedrības sagaida no šīs Saeimas.

Tādēļ aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un nekavēties – atbalstīt to šodien arī otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Zālē troksnis.)

H. Rokpelnis. Komisijas vārdā rosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – piecas minūtes, jo katram labam likumam ir iespējas kļūt vēl labākam. Un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – šodien. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Es esmu bijis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, kurā partijas ir vienojušās, ja debatē "pret", tad arī balso "pret", lai nemaldinātu sabiedrību un arī likumdevēju... pārējo.

Aicinu turēties pie tā, ka... "par" vai "pret". (Starpsauciens: "Tās nebija "par" un "pret" debates!")

Sēdes vadītāja. Šuvajeva kungs – par procedūru...

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Es tikai vēlos norādīt par procedūru – tās bija debates. Butāna kungs, tas nebija balsojums "par" vai "pret".

Turklāt vēlos uzsvērt – PROGRESĪVIE konceptuāli atbalsta, tikai norāda, ka uz otro lasījumu ir nepieciešamas izmaiņas. Tas arī bija viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas minūtes. Un šodien būs arī izskatīšana otrajā lasījumā.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Valsts civildienesta likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījums Valsts civildienesta likumā".

Teiksim tā – šie grozījumi varētu būt kā kļūdas labojums, jo teikuma daļa "izņemot gadījumu, kad iestādes vadītājs atbrīvots no ierēdņa amata, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos" šajā likumā ir ienākusi 2022. gadā, kad ministrs Nemiro nespēja tikt galā ar saviem padotajiem. Protams, tā ir ļoti negatīva prakse – grozīt likumu viena gadījuma, viena cilvēka dēļ.

Kāda ir būtība? Būtība ir tāda, ka, ja iestādes vadītājs ir atbrīvots no ierēdņa amata, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, obligāti ir jāizsludina konkurss. Piemēram, jauns valsts sekretārs var tikt iecelts tikai konkursa kārtībā, bet, ja tiek atbrīvots par pārkāpumiem, tad ir divi varianti: šajā amatā vai nu tiek iecelts līdzvērtīgs ierēdnis, vai tiek rīkots konkurss.

Es domāju, ka ir visai nepareizi radīt šādu atšķirību, jo tas krēsls ir tukšs gan vienā, gan otrā gadījumā un tas pēc iespējas ātrāk ir jāaizpilda. Atceros gadījumu, kad ļoti labs, pieredzējis valsts sekretārs no VARAM pārcēlās uz Kultūras ministriju. Kultūras ministrija, protams, bija ieguvēja. Tas bija pirms 2022. gada. Ja būtu spēkā šī norma, kas pastāv šobrīd, Puķīša kungs droši vien to nebūtu darījis, jo viņam būtu jāstartē konkursā, tā pēc būtības pierādot savu nelojalitāti VARAM.

Līdz ar to lūdzu piešķirt steidzamību šim likumprojektam un apstiprināt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad par steidzamību viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Vārds deputātam Atim Švinkam – "pret".

A. Švinka (PRO).

Cienījamie kolēģi! Tikai un vienīgi par steidzamību, ne par saturu. "Pret".

Vakar mums komisijā bija diskusijas. Būšu godīgs, arī deputātiem viedokļi mainījās pat dažu minūšu laikā. Tad mēs saprotam, tad mēs nesaprotam. Mums ir jautājumi, mums nav jautājumu. Balsis dalījās: 6 pret 7. Un skaidrojot netika sniegtas skaidras atbildes. Es uzdevu jautājumu, vai Valsts kanceleja varētu iedot datus, cik valsts pārvaldē kopumā ir rotēti, iecelti, konkursa kārtībā nonākuši amatos. Šādi dati netika sniegti. Deputātiem šādu datu nebija. Mēs skatījāmies arī plašāk, uzdodot jautājumus, vai konkurss ietekmēs, neietekmēs... no kura datuma... no 1. jūlija... vai cik dienu laikā pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā. Vakar komisijā bija vairāki jautājumi.

Deputāti arī teica, ka būtu labi šo jautājumu pavērst mazlietiņ plašāk – par valsts pārvaldi. Kā vispār ir... kā stiprināt, kur ir talantu izaugsme? Kā stiprināt? Nevis vienkārši sporādiski paņemt vienu lēmumu un pieņemt... kā meistaram ienākot mājā, pateikt: visi iepriekšējie meistari ir ļoti slikti strādājuši, mana ideja ir tā labākā, tāpēc ejam uz priekšu! Ļoti bezatbildīgi šādu pieņēmumu... Ja minēja četrus gadus vecus notikumus, tad kāpēc Saeima nav šo rosinājusi, atvērusi likumu, izdiskutējusi un mēģinājusi sakārtot normālā kārtībā – trīs lasījumos? Šis ir pietiekami nopietns likums, ko vērts izdiskutēt. Pat deputāti, kuri atbalstīja šos grozījumus, pēc tam teica: nē, patiesībā būtu vērts iedziļināties, kā viens vai otrs valsts institūcijas vadītājs nonāk amatā.

Tālāk. Runājot par valsts kapitālsabiedrībām. Šo jautājumu ir ļoti, ļoti daudz, un ir ļoti vērtīgi... diskusija ir nepieciešama. Atcerieties, ka arī komisijā izskanēja – Ministru prezidentam vajag ātri iecelt vienu cilvēku, ir jau noskatīti vairāki varianti, tāpēc Saeimai šis jautājums ātri jāvirza un jābalso. Pēc kā mēs izskatāmies? Steidzamībā... Ātri, tāpēc ka Ministru prezidentam vajag vienu cilvēku ielikt amatā. (Starpsauciens.) Bet atcerieties, ka šie likuma grozījumi attieksies uz visas valsts pārvaldes visu institūciju vadītājiem, ne tikai uz Valsts kancelejas... kas arī būtu ļoti nopietns jautājums.

Tāpēc aicinājums – izskatīt šo jautājumu, izdiskutēt un atcelt steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam – "par".

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Uzreiz gribu koriģēt to, ko teica Švinkas kungs. Ja mēs šo likumu pieņemsim, tas nebūs vienpersonisks premjera lēmums, tas būs Ministru kabineta kopīgs lēmums.

Bet, kolēģi, šis likumprojekts ir svarīgs, jo pašreizējais regulējums, kā jau referents minēja, paredz, ka gadījumā, ja iestādes vadītājs no amata tiek atbrīvots, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, tikai tad uz vakanto iestādes vadītāja amatu obligāti rīkojams atklāts konkurss. Šāda prasība noteiktās institūcijās var nepamatoti ierobežot iespēju operatīvi nodrošināt iestādes vadības darbību un izslēdz iespēju piemērot Valsts civildienesta likuma 37. pantā paredzēto mehānismu, proti, par valsts ierēdņa pārcelšanu. Valsts interesēs likumā jau ir paredzēts tiesisks regulējums, kas ļauj neizsludināt atklātu konkursu, ja tiek motivēta pārcelšanas lietderība. Un steidzamība ir tāpēc, ka visai valdībai ir svarīgi, lai Valsts kanceleja šobrīd varētu strādāt ar pilnu jaudu.

Kolēģi, grozījums neatceļ atklātu konkursu – kā vispārēju principu – uz ierēdņa amatu. Tas tikai paredz iespēju piemērot likumā jau esošo noteikto alternatīvo mehānismu, ja tas atbilst valsts pārvaldes interesēm un lēmums ir pienācīgi motivēts. Kā jau referents teica, šī konkrētā norma tika iestrādāta 2022. gadā, balstoties uz vienu gadījumu. Mums ir jāveic kļūdas labojums.

Arī Juridiskais birojs komisijā neiebilda un – teikšu vēl vairāk – atbalstīja šī likumprojekta tālāku virzību. Juridiskajam birojam nebija neviena precizējuma esošajai redakcijai. Tie kolēģi, kas paši ir strādājuši valdībā, šo grozījumu pēc būtības noteikti izprot un, es ceru, arī atbalsta.

Kolēģi, vai mums vajag vienkārši smuku un ļoti garu procesu trijos lasījumos, vai mums vajadzīgs risinājums? Es aicinu neturpināt šo pirms daudziem gadiem iesākto tradīciju – veikt procesu procesa pēc, un beigās tikai tabuliņās kaut ko atrast... vai beigās, iespējams, nevar atrast to rezultātu. Mums ir vajadzīgs rezultāts dzīvē. Un šodien, jā, ir steidzami vajadzīgs Valsts kancelejas vadītājs. Tas ir galvenais valsts ierēdnis, kas ir līdzatbildīgs arī par drošu vēlēšanu norisi, ne tikai par tehnoloģijām, bet par visiem aspektiem. Mums valstī ir vajadzīga tāda Valsts kancelejas vadība, kas var koordinēt visas institūcijas un nodrošināt ierēdņu darbību gan mūsu, Saeimas deputātu, labā, jo mēs pārstāvam iedzīvotājus, gan visas Latvijas sabiedrības un valsts labā.

Runājot, piemēram, par valsts sekretāriem, to arī trūkst vairākās ministrijās. Ja man ir pareiza informācija, tad Aizsardzības ministrijā valsts sekretāru nupat iecēla bez konkursa, jo situācija spiež rīkoties. Mums ir vajadzīgi atbildīgi iestāžu vadītāji un profesionāli ierēdņi. Vēlreiz atgādinu – tas nebūs vienpersonisks premjera lēmums, tas būs kopīgs Ministru kabineta lēmums.

Aicinu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību, jo likums objektīvi kalpos valdības kopējām interesēm un palīdzēs īstenot valdības deklarācijā un sadarbības līgumā noteiktās prioritātes. Atbalsts šādai iniciatīvai nav tikai viena politiķa vai viena premjera, vai viena partnera iegriba. Tas ir atbalsts valdības rīcības stiprināšanai kopīga rezultāta sasniegšanai.

Aicinu atbalstīt šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts civildienesta likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 28, atturas – 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I. Līdaka. Pirms aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, varu tikai pieminēt, ka acīmredzot šo teikuma daļu izsvītrot daļēji... vai kā citādi... vienkārši nevar, līdz ar to ir pilnīgi pamatota šī steidzamība un nevajadzība pēc trešā lasījuma. Nevar kādu vārdu no šiem, cik nu to te ir... desmit... izsvītrot un pārējo daļu neizsvītrot. Tas ir viens.

Un otrs. Komisijā tika minēts, ka Valsts kancelejā ir pienākumu izpildītājs. Bet šim pienākumu izpildītājam acīmredzot ir arī savi pienākumi tajā amatā, ko viņš ieņēma šajā iestādē. Un tad nu sanāk tā: ja pienākumu izpildītājs ilgstoši pilda kancelejas vadītāja pienākumus, viņš ir lieks tajā vietā, kur viņš bija pirms tam.

Tā ka aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lienei Gāterei.

L. Gātere (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirmkārt, tas, ka mēs skatām šos grozījumus steidzamības kārtībā, ir ļoti biedējošs signāls – bez pietiekamas diskusijas mēģināt ātri, ātri politiski pielāgot spēles noteikumus vienai konkrētai situācijai.

Otrkārt, uzskatu, ka šie grozījumi pēc sava satura ir milzīga kļūda ar potenciāli tālejošām sekām. Un tam ir vairāki iemesli. Šie grozījumi ir izstrādāti (Starpsauciens.) vienam konkrētam mērķim – lai Kulberga kungs varētu Valsts kancelejas vadītāja amatā ielikt savu kandidātu. Bet grozījumi būs ar plašāku ietekmi, tie attieksies arī uz citu iestāžu vadītāju amatiem, un mēs atvērsim vaļā milzīgas slūžas.

Šī norma nav stulba, kā to ir teicis Kulberga kungs. Tā ir iestrādāta ar ļoti atbildīgu mērķi – novērst potenciālos riskus un stiprināt valsts pārvaldi. Mēs visi saprotam, ka, piemēram, savstarpēja vienošanās var būt ne tikai ierēdņa personisks lēmums. Tā var būt arī politiska vienošanās. Paraudzīsimies uz situāciju ar Valsts kancelejas vadītāja vakanci... kāda tā ir šobrīd. Cilvēks ir aizgājis no amata. Ir pienākumu izpildītājs. Mums nav jūs jāmāca, kā iecelt kompetentu pienākumu izpildītāju. Ir izsludināts konkurss, ir kandidāti, kas ir pieteikušies, un šajā brīdī, procesa vidū, mēs mainām likumu. No malas tas izskatās ļoti slikti. No ierēdņu skatpunkta tas izskatās ļoti slikti. Kulberga kungs pats ir vairākas reizes atkārtojis, ka valsts pārvaldē trūkst augstākā līmeņa vadītāju. Vai šī ir tālredzīga metode, kā radīt pārliecību, ka veidot ilgtermiņa karjeru valsts pārvaldē ir laba doma?

Likumus nepieņem vienai konkrētai valdībai vai vienam konkrētam premjeram vai ministram, bet tas ir tieši tas, ko šobrīd jūs gribat darīt. Atcerēsimies, ka sistēma ir jāveido tā, lai tā funkcionētu un būtu droša arī tad, kad pie varas nonāks tādi cilvēki, kam mēs neuzticēsimies. Parlamenta pienākums ir aizsargāt politiski neitrālu un profesionālu ierēdniecību. Valsts kancelejas vadītājs nav politisks amats, tas nedrīkst kļūt par politiskās uzticības amatu. Mūsu kā likumdevēja pienākums ir to nosargāt.

Tas, ka mums ir problēmas atrast spējīgus kandidātus konkursos, nav arguments, ka noteiktos gadījumos mēs atceļam šos konkursus. Jā, konkursi ne vienmēr ir ideāli. Dažreiz uzvar ne tas piemērotākais kandidāts, un bieži vien konkursi tiešām aizņem ļoti ilgu laiku. Bet, ja mēs uzskatām, ka konkursi ir nepilnīgi, tad tie ir jāpilnveido, ir jāpadara profesionālāki, objektīvāki, iespējams, atklātāki. Tos atcelt, tāpēc ka tie nav perfekti, nozīmē atteikties no vienīgā mehānisma, kas nodrošina kaut minimālu konkurenci, kā arī sabiedrības un kandidātu uzticēšanos šim procesam. Ja ir mērķtiecīgi izvēlēti kritēriji, profesionāla un neatkarīga komisija, tas vienmēr būs objektīvāks variants nekā politisks lēmums, kas ir pieņemts aiz slēgtām durvīm.

Turklāt šobrīd arguments par steidzamību neiztur absolūti nekādu kritiku. Konkurss jau notiek, ir pieteikušies vairāki kandidāti, un ir instruments, kā nodrošināt institucionālo nepārtrauktību, tāpēc nav nekādas institucionālās krīzes, kā to valdība mēģina pasniegt... kas prasītu šādu likuma maiņu.

Kas vēl ir jādara? Ir jādomā par Valsts kancelejas vadītāja amata prestižu. Ja šķiet, ka uz kādu amatu ir grūti atrast pietiekami spēcīgus kandidātus, tad problēma visdrīzāk nav konkursā, bet tajā, kā mēs izturamies pret pašu amatu. Un tas, kas ir noticis pēdējo gadu laikā, – vairāki Valsts kancelejas vadītāji no amata ir aizgājuši ļoti sarežģītos, politiski nepatīkamos apstākļos, kas ir saistīti ar tiesībaizsardzības iestāžu sāktajiem kriminālprocesiem. Tas, protams, nav stiprinājis šā amata autoritāti un pārliecību, ka šī ir stabila profesionāla karjera. Tāpēc valdībai būtu jādomā, kā atjaunot šī amata prestižu, neatkarību un pievilcību, kā panākt, lai uz šo amatu pretendē paši labākie valsts pārvaldes profesionāļi. Un diez vai konkursa atcelšana ir solis tajā virzienā. Mūsu kā parlamenta pienākums ir nepieļaut, ka valdība sāk rullēt pāri labas pārvaldības principiem, tāpēc ka tā ir ērtāk. Kas būs nākamā lieta, kam mēs pārrullēsim pāri?

Tieši no šādām šķietami nelielām atkāpēm bieži vien sākas lielākas problēmas. Tāpēc es vēlos īpaši uzrunāt kolēģus no koalīcijas. Likumi dzīvo ilgāk par premjeru, ilgāk par koalīciju un arī ilgāk par pašiem deputātiem. Vai jūs esat gatavi piešķirt šādas pilnvaras jebkuram nākotnes premjeram? Jebkuram, kurš pieņems lēmumu par kāda iestādes vadītāja iecelšanu amatā? Un, ja atbilde ir "nē", tad šos grozījumus šodien nevajag pieņemt. Tieši tāpēc PROGRESĪVO frakcija šos grozījumus neatbalstīs. Un, ja Saeima tos pieņems, tad mēs aicināsim Valsts prezidentu izmantot savas tiesības nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai.

Es aicinu būt ļoti atbildīgiem un noraidīt šos grozījumus. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, tas, kas šobrīd notiek, mani ārkārtīgi pārsteidz.

Pirmkārt, manuprāt, tas ir ļoti neētiski – šobrīd veidot izņēmumu likumā, lai tikai to pielāgotu vienam gadījumam, par ko šeit arī tika runāts, un pakārtot visus pārējos. Ja ir savstarpēja vienošanās, tad konkurss nav vajadzīgs. Tā nav laba pārvaldība. Manuprāt, tā ir neētiska rīcība, – tas, ko deputāti šobrīd dara.

Otra lieta. Es gribu pateikt, ka tie deputāti, kas ļoti dedzīgi runāja, cik tas ir vajadzīgi, steidzami... man šķiet, jūs nekad neesat īsti strādājuši valsts pārvaldē... ilgāku laiku un neesat redzējuši, kas notiek... kādi iecelšanas amatos gadījumi ir sastopami... vadītāju iecelšanas gadījumi.

Man ir 16 gadu pieredze, un es esmu redzējusi diemžēl arī ne tās labākās lietas. Viens gadījums, piemēram, kas arī ir ļoti simptomātisks, sastopams. Ministram ir kāds labs valsts sekretāra vietnieks. Jāsamazina skaits. Kur tad liksim? Rotācijas kārtībā aizsūtīsim uz pārraudzības vai padotības iestādi par vadītāju bez jebkādas profesionālās izvērtēšanas. Noteicošais, protams, lojalitāte... politiskā lojalitāte. Šis cilvēks nonāk amatā, un tad iestāde ilgāku laiku mokās, un beigās nav cita risinājuma, kā iestādei izdomāt, ka laikam jāveic kaut kāda reorganizācija vai kaut kas cits. Tādi gadījumi ir bijuši.

Cits gadījums. Jā – notiek konkurss. Tikai ministrijas pārstāvji – ierēdņi – personāla vadītājs, vēl vai nu valsts sekretārs, vai vietnieks... vēl kādi seši. Tikai ministrijas ierēdņi. Konkursā piedalās – labā ticībā – arī cilvēki profesionāļi. Kāds kandidāts savāc maksimālo punktu skaitu, pēc tam izrādās... ministrs paskatās, ka tas nav tas īstais, nav lojāls vai nu partijai, vai kā citādi nav lojāls. Pasludina konkursu par nenotikušu. Tādi gadījumi arī ir bijuši.

Protams, notiek arī normāli konkursi, kur piedalās nozaru pārstāvji, sabiedrības pārstāvji. Un tad jau vairs nevar tā izrīkoties pa savam prātam, ieceļot amatā to, kas labāk patīk... augstākās amatpersonas... sirdij tīkamākas.

Ko es gribu pateikt? Situācijas ir dažādas. Bet, tāpat kā iepriekš es mēģināju jūs pārliecināt, runājot par kapitālsabiedrību pārvaldību, – lai mums būtu labas padomes, lai būtu labas, profesionālas valdes, ir nepieciešams godīgs, atklāts, caurskatāms konkurss, kurā piedalās ne tikai savējie, pietuvinātie, bet arī neitrāli, objektīvi, profesionāli cilvēki. Tas zināmā mērā disciplinē, lai savējie, kas nav tik profesionāli un kas ir vairāk politiski angažēti vai kādā citādā veidā savējie, netiktu izvirzīti augstos, atbildīgos amatos. Diemžēl šis gadījums... kas ir... paredz situāciju, kad ir savstarpēja vienošanās. Jūs zināt, kādi ir gadījumi, kad ir savstarpēja vienošanās?

Kāds vadītājs varbūt nav bijis īsti tīkams augstākai vadībai, ir bijis ar stingru mugurkaulu, iebildis, nav piekāpies prasībām ņemt kaut kādos citos amatos vēlamos cilvēkus. Ir bijušas ļoti dažādas situācijas, kolēģi, es to esmu piedzīvojusi, tāpēc es atbildu par saviem vārdiem. Tā ir savstarpēja vienošanās. Un ne jau visi vadītāji, kuri jūt, ka tur darba vairs nebūs, ir gatavi iet cīnīties, iet pa tiesām un skaidroties, jo ne vienmēr ir skaidrs, kāds būs iznākums. Arī nervi jābojā, un arī nauda jātērē. Tā ka tāda savstarpēja vienošanās ļoti bieži notiek arī tad, kad nespēj sastrādāties un augstākai amatpersonai šķiet, ka šis cilvēks nav īpaši lojāls konkrētās amatpersonas kaut kādiem uzskatiem – politiskiem vai kādiem citiem.

Tā ka šis ir ārkārtīgi negatīvs precedents, ka mēs it kā lemjam, domājot par Valsts kancelejas vadītāju, bet patiesībā attiecinām uz jebkuru vadības pozīciju bez konkursa, jo, manā skatījumā, konkurss, kurā piedalās dažādi pārstāvji – ne tikai pietuvinātie, bet arī neitrāli, objektīvi, profesionāli novērotāji –, dod to labāko rezultātu. Un tas nedrīkst būt veids, kādā mēs tagad noignorējam visu, kas notiek valsts pārvaldē, kas kādreiz notiek augstākajās iestādēs un par ko baidās runāt.

Es saprotu, ka var likties smieklīgi, – ātri, ātri vajag vadītāju, un te tagad nezin ko grib stiept garumā. Jā, es arī esmu no tiem, kam patīk ātri lēmumi, ātra, izlēmīga rīcība, bet diemžēl mana pieredze ir pārāk negatīva, runājot par to sistēmu, ko es nespēju mainīt ar savu ātro rīcību un lēmumiem. Šobrīd jūs varat pieļaut milzīgu kļūdu, šādā veidā lemjot par vadītāju iecelšanu.

Vadītājiem ir jābūt profesionāļiem, kas ir apliecinājuši ne tikai lojalitāti kādam konkrētam amatā iecēlējam, bet kas ir apliecinājuši savu profesionalitāti, kas sevi ir pierādījuši arī nozarei, sabiedrībai. Tikai tā var izvēlēties labāko vadītāju. Un tas, ka tagad steidzami... jo būs ugunsgrēks, Ministru prezidentam nebūs, ar ko strādāt! Valsts kancelejā ir pietiekami daudz profesionālu cilvēku, kas iepriekš bijuši augstākā līmeņa vadītāji, un pagaidu variants tur ir nodrošināts. Ieceļot kādu no malas, paņemot jaunu, ātrāk tur nekas nenotiks. Tas būtu tas pats, kas šobrīd organizēt atvērtu un godīgu konkursu.

Starp citu, ja nemaldos, Raivis Kronbergs Valsts kancelejas vadītāja amatā arī kaut kādā veidā laikam nonāca bez konkursa, vai ne? Tā taču bija. Vai tika izvērtēta visa atbilstība vai neatbilstība tam visam...

Tā ka, kolēģi, aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir ļoti bīstams precedents, ko jūs šobrīd sabiedrībai demonstrējat. Es vēlreiz atkārtoju: tikai profesionāli vadītāji, politiski neitrāli vadītāji, kuri izvēlēti godīgā, atklātā, caurskatāmā konkursā, var ieņemt šos amatus, vadītāju amatus, jo tā ir milzīga atbildība un tas ir milzīgs darba uzdevums, kas ir jāveic. Un politiķi nāk un iet. Ne visiem politiķiem ir izpratne par to, kuri ir tie labākie vadītāji, jo tā profesionālā vide varbūt nav bijusi iepriekš izpētīta un apgūta.

Aicinu neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pēc kolēģa Jura Viļuma runas man ir jādalās ar jums divās pārdomās.

Pirmkārt, jau šobrīd ir izsludināts konkurss uz Valsts kancelejas direktora amatu un cilvēki ir pieteikušies šajā konkursā. Ja ir nodoms šobrīd steidzamības kārtībā, steigšus, steigšus, pieņemt šo likumu un tādējādi pārtraukt konkursu, es uzskatu, ka tā ir necieņa pret tiem cilvēkiem, kas, kalpojot savai valstij, paužot savu gatavību, ir pieteikušies šajā konkursā. Šobrīd nevienam no politiķiem nebūtu tiesību zināt, kurš ir vai nav tajā pieteicies. Ir pienākums ļaut šim konkursam iet savu gaitu un komisijai piedāvāt, kurš no tiem, kas pieteicies konkursā, varētu būt labs Latvijas valsts augstākais ierēdnis.

Es uzskatu, ka šobrīd, piedāvājot steidzamības kārtībā pieņemt šo likumu un tādējādi pārtraukt šo konkursu, tiek izrādīta ne tikai necieņa tiem cilvēkiem, kas ir pieteikušies, bet tā ir tāda liela neuzticības izteikšana arī visai konkursa komisijai un visai ierēdniecībai kopumā. Tas nav godīgi. Tas nav pareizi. Es domāju, ka tā nedrīkst darīt.

Otra lieta, kas mani uztrauc šajā Jura Viļuma runā, – tas, ka Latvijas Ministru prezidenta pārstāvētās partijas frakcijas vadītājs paziņo, ka ierēdņu darbam ir jābūt deputātu labā. Kolēģi, tas ir nepieņemami! Ierēdņu darbam nav jābūt deputātu labā. Ierēdņu darbs nedrīkst būt atsevišķu deputātu labā. Tam ir jābūt Latvijas valsts labā. Civildienesta likuma 11. pantā ir skaidri noteikts, ka ierēdnim ir jābūt politiski neitrālam un lojālam Latvijas Republikai un Satversmei, jo tās ir mūsu augstākās vērtības.

Kolēģi, man ir nepieņemami, ja tiek pieprasīts, lai ierēdnis ir lojāls Jurim Viļumam vai Aivai Vīksnai, vai Zandai Kalniņai-Lukaševicai, vai Svetlanai Čulkovai. Ierēdnim nav jābūt lojālam nevienam individuālam Saeimas deputātam. Mūsu ierēdņiem ir jākalpo Latvijas valstij, Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumiem.

Tādēļ šāda pieeja, šāda domāšana, man šķiet, apdraud godīgumu, apdraud veidu, kā demokrātiski un godīgi var tikt pārvaldīta un vadīta valsts. Žēl, ka šādā veidā tas tiek prezentēts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Gadiem ilgi mēs dzirdam, ka mūsu cilvēki negrib pieteikties konkursos, tāpēc ka tiem ir slikta publicitāte un pēc tam viņi nevar attīstīt savu karjeru. Bet mēs saprotam, ka konkursi ir svarīgi. Tieši konkurss palīdz atrast, atlasīt labāko.

Nav nekāds noslēpums, ka šos grozījumus virza viena cilvēka dēļ. Man nav zināms viņa uzvārds. Bet mēs saprotam, ka Kulbergam kabatā ir kāds cilvēks, kuru viņš grib redzēt šajā amatā. Viena cilvēka dēļ. Vai tas ir pareizi? Patlaban ir izsludināts konkurss. Cik es saprotu, ir vairāki kandidāti, bet Kulbergs nolēma, ka viņi neder, jo viņam ir cits, kuru viņš grib redzēt šajā amatā.

Cienījamie kolēģi! Kurā virzienā jūs gribat attīstīt Latviju? Ka premjers izvelk no kabatas cilvēku un ieliek amatā? Tādā valstī jūs gribat dzīvot? Tas nav normāli! Tas nav pareizi. Ja ir konkurss, ja cilvēki ir pieteikušies, viņiem ir tiesības tikt novērtētiem. Un lēmumu var pieņemt pēc tam, kad viņi ir novērtēti. Bet viņi nav vajadzīgi premjeram, jo viņš jau ir pieņēmis lēmumu.

Kolēģi, lūdzu neatbalstīt šo grozījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Jā, mēģināšu dzēst dažas bažas.

Pirmkārt, arī komisijas sēdē par šo konkursu tika runāts diezgan gari un plaši, tika iztaujāti Valsts kancelejas pārstāvji. Šis grozījums nekādā veidā neatceļ konkursa norisi. Konkurss beigsies... pēdējā izvērtēšana, kā ir solīts, beigsies jūlija otrajā pusē. Ja mēs šobrīd šeit būtu februārī, tad droši vien es neprasītu steidzamību. Bet mēs šeit sēžam pēdējā sesijas sēdē, līdz ar to saprast, kas vasarā notiks, ir diezgan grūti. Un neviens nevar galvot, ka šis konkurss beigsies ar ļoti labu rezultātu un nebūs jāizsludina otrs konkurss, ja mēs nepieņemsim šo grozījumu.

Es vēlreiz atkārtoju – ja mēs šeit sēdētu februārī, droši vien mūsu lēmumi būtu mazliet citādi un nebūtu tik steidzami. Tas ir viens.

Otrs. Neesmu neko dzirdējis par lielajām premjera kabatām, kurās viņš slēpj kaut kādu trumpi. (Dep. A. Judina starpsauciens.) Varbūt ļausiet man parunāt, Judina kungs? Es klusi sēdēju savā stūrītī un jūs netraucēju. (Starpsauciens.)

Tātad otrs. Ar ko atšķiras gadījums, kad, teiksim, valsts sekretārs tiek padzīts vai arī ar viņu tiek panākta vienošanās? Pēc šī pašreiz spēkā esošā likuma būtiski atšķiras. Un man ir ļoti lielas bažas, ka šajā gadījumā tā problēma nav ar Valsts kancelejas vadītāju, jo, kā jau minēja Ābramas kundze, kā tad Kronbergs nonāca? Citskovski padzina, tāpēc varēja iecelt Kronbergu... tāpēc tur nonāca Kronbergs. Ļoti bieži ir dzirdēti gadījumi, kad vadītājs nevar sadzīvot ar savu padoto, teiksim, ar valsts sekretāru, un meklē ieganstu, lai viņu atlaistu un varētu mierīgi iecelt citu bez konkursa. Tātad pēc būtības šobrīd situācija ir vēl sliktāka nekā tad, ja mēs pieņemtu šos grozījumus. Šobrīd tiek meklēts, kā cilvēkam laupīt godu, lai viņu ar negodu atlaistu un varētu izdarīt to, ko ir nolemts izdarīt. Kādreiz tas attiecas arī uz skolu vadītājiem... un tamlīdzīgi.

Nevar jau Kulbergam pārmest, ka viņš pamanīja šo problēmu un ar to griezās Saeimā. Līdz šim tā problēma bija un kā normāls latviešu cilvēks šo problēmu mēģināja dažādos veidos apiet.

Tad par konkursiem. Tam nu gan es Judina kungam piekrītu – konkursos cilvēki nemīl pieteikties. Ja tu tajā konkursā neuzvarēsi, savu iepriekšējo darba devēju zināmā mērā tu būsi nodevis. Tas ir viens.

Otrs – ir cilvēki, kuri labi jūtas savā darbā, veic to ļoti labi, un viņiem nav nekādas iekšējas motivācijas iesniegt dokumentus kādam konkursam, lai varbūt paceltos amatiņu augstāk. Un varbūt šie cilvēki ir pelnījuši to augstāko amatu pat vairāk nekā tie, kas parasti piesakās konkursos, jo viņiem nepatīk tas darbs, ko viņi dara, vai viņi vienkārši ir karjeristi, vai viņiem nav darba.

Tā ka es tomēr aicinu šo likumprojektu ļoti nekritizēt un iet tālāk.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Dārgie kolēģi! Ko lai saka? Šis lēmums varētu pielikt tādas sava veida monopoltiesības Jaunajai VIENOTĪBAI uz valsts augstākajām amatpersonām un ierēdņiem. Protams, šis lēmums ir jāatbalsta. (Starpsaucieni.)

Es aicinu jūs – atmetiet savu politisko greizsirdību! Ļaujiet Kulbergam strādāt vismaz līdz vēlēšanām! Nu, ļaujiet viņam! Viņš ir kā... beidzot kā svaigs gaiss ieplūdis Ministru kabinetā. Nu, ļaujiet! Jaunā VIENOTĪBA, kāpēc jūs viņam gribat likt sprunguļus riteņos? Jūs taču sarunājāt, ka sadarbosieties. Atmetiet to savu greizsirdību! Ja jūs ievēlēs nākamajā Saeimā un jūs atkal komandēsiet parādi, varēsiet visu mainīt atpakaļ.

Bet šobrīd, kad mēs redzam – kā pēc vienas šnites tiek ieliktas valsts augstākās amatpersonas, jūs atkal: nē, nevajag! Atļaujiet cilvēkam... jaunajam Ministru prezidentam izkāpt ārā no kastes. Ļaujiet viņam rīkoties! Pat Valsts prezidents vakar teica: kāda lieliska ideja! Nu, ko jūs te tagad, kolēģi! Ļausim Ministru prezidentam strādāt!

Vispār, ja būtu mana teikšana, es Ministru prezidentam ļautu visus ministrus izvēlēties. Varbūt tad beidzot mūsu valstī kaut kas notiktu. Lai strādā ar savu komandu! Nevis kā pēc vienas šnites viss... Iziet valsts pārvaldē kaut kādus kursus, kā pareizi runāt, kam smaidīt, kam nesmaidīt, un tad tikai viņus štancē pēc kaut kādas vienas formulas, kas drīkst būt ierēdnis, kas nedrīkst. Tā viņi tajos konkursos arī uzvar.

Tā ka, kolēģi, aicinu netērēt laiku. Atbalstīsim, un lai Kulberga kungs strādā! Vēlu viņam veiksmi!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šie grozījumi Valsts civildienesta likumā tomēr ir ļoti bīstami. Un bīstams ir precedents, ka (Starpsauciens.)... grozījumi ir nepieciešami. Ministru prezidentam ir zināms viens cilvēks, kas ir steidzami un ātri vajadzīgs, un ātri virzāmies uz priekšu. Premjera partija dara visu, piemeklē šim vienam gadījumam visus iespējamos argumentus, lai palīdzētu iet uz priekšu, kā Liepiņas kundze teica, lai būtu svaiga elpa, un palīdziet taču Kulberga kungam strādāt! Kulberga kungs, protams, arī izteicās, ka ir stulbi likumi. Šis laikam bija tas stulbais likums, un tas ir steidzami jāmaina. Nav elastīga valsts pārvalde. Mēs, Saeimas deputāti, esam ceturtajā gadā! Tad ko jūs esat darījuši šos trīsarpus gadus? Ja jūs redzējāt šo stulbo likumu, varējāt nākt ar ierosinājumiem dažādos veidos. Kāpēc jūs nenācāt un (Starpsaucieni.) nelabojāt, ja redzējāt, ka šie likumi ir tik stulbi? (Starpsaucieni.) Un šodien jūs gribat pateikt: viena cilvēka dēļ mainām likumus! Man ir jautājums: tad nāciet un stāstiet, kas būs nākamais stulbais likums, kas traucē premjeram strādāt? Šis ir nepieļaujams gadījums, jo atcerieties, ka tas attiecas uz visas valsts pārvaldes institūciju vadītājiem, vienalga, vai tas būtu Uzņēmumu reģistrs vai kas cits. Tieši tādā veidā arī darīsim – neiedziļinoties niansēs, kādā veidā iepriekšējais ir atbrīvots no amata. Liekas, jums ir pilnīgi vienalga, kā iepriekšējais ir atbrīvots no amata. Tāpēc vienkārši ieceļam to, ko gribam. Bet, ja būtu atbrīvots no amata, tad būtu jābūt argumentācijai, atbildībai, kādā veidā ir atbrīvots, nevis izvēlēties vieglāko ceļu – pēc abpusējas vienošanās. Tam bija jābūt izdiskutētam. Tāpēc es teicu, ka esmu pret šo steidzamību.

Pareizi jau iepriekšējie kolēģi minēja – konkurss ir izsludināts 29. maijā. Tad kāpēc Kulberga kungs nenāca pie visiem labajiem, spīdošajiem pretendentiem: piesakieties, ejiet! Re kur ir konkurss! Kulberga kungs to varēja izdarīt pirms 29. maija. Šobrīd... 15. jūnijā ir beidzies. Mēs zinām, ka ir seši pretendenti. Tā ir necieņa pret šiem sešiem cilvēkiem, kas ir pieteikušies. Un Valsts kancelejas vadītājs nav kaut kāds vienkāršs institūcijas vadītājs. Tas ir augstākais ierēdniecībā... Latvijas augstākās ierēdniecības vadītājs. Un mēs vienkārši, tā garām ejot, – nē, mēs zinām vienu cilvēku, un mēs viņu noteikti gribam apstiprināt.

Kas patiesībā mani vēl šokēja? Arī komisijā Līdakas kungs pateica: ir jau zināms, ka tas konkurss nekam nederēs un nekādu rezultātu nebūs. Līdakas kungs, nāciet un stāstiet, ko jūs zināt? Kuri seši cilvēki? Pastāstiet, kā jūs zināt, ka šie seši cilvēki ir pilnīgi nekādi. Jūs to teicāt komisijā. Kā jūs to zināt? Jūs to teicāt. Līdakas kungs teica komisijā, ka šie seši cilvēki ir pilnīgi nekādi. Vai nu tā ir pilnīga necieņa pret cilvēkiem, kas piesakās uz šo amatu, vai jums ir kāda informācija. Nāciet un stāstiet, kas tad ir... un kas ar šo konkursu notiks. Kanceleja teica – jā, viņi var pēc iespējas īsākā laikā šo konkursu pabeigt un pateikt, kurš ir uzvarētājs.

Valsts kancelejas vadībā nav tukšas vietas, kā gribas kādam pateikt. Valsts kancelejas vadībā nekad nav bijusi tukša vieta... vai cilvēks ir bijis atvaļinājumā, uz slimības lapas... Tā ir kaut kāda mītu izplatīšana. Beidziet to darīt. Absolūti nepieņemamu rīcību jūs gribat attaisnot ar kaut kādiem izdomātiem argumentiem. Jūs radāt ļoti sliktu precedentu. Tad ko? Varbūt parlaments nav vajadzīgs, Saeima nav vajadzīga? Nākamais – deleģējam, lai Ministru prezidents visu var pieņemt. Koalīcijas partnerus jūs nerespektēsiet? Koalīcijas partneri saka... Ko jūs runājat sadarbības sanāksmēs? Par ko jūs runājat? Par ko jūs varat vienoties? Jums šobrīd ir Šlesera balss. Tad ejiet uz priekšu! Ir izveidota jauna koalīcija?

Aicinu šos grozījumus neapstiprināt, vienlaicīgi atzīstot, ka diskusija ir nepieciešama. Par šādiem grozījumiem Valsts civildienesta likumā būtu jārunā, bet ne jau šādā formā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts prezidents šorīt savā runā, vēstījumā, kas ir aizgājis arī plašsaziņas līdzekļos, ir par uzticību – par uzticību valsts varai un par uzticību valsts pārvaldei. Ar šo likumprojektu... šādā veidā, steidzami, to dzenot cauri Saeimai... jūs graujat uzticību valsts pārvaldei un valsts varai. Ir skaidrs, ka valsts pārvaldē ir jābūt konkursiem. Ir skaidrs, ka uz augstākajiem amatiem ir jābūt konkursiem. Tie demonstrē to, ka ir vienlīdzīgas iespējas piedalīties šādos konkursos un iegūt tajos uzvaras. Mēs zinām, ka tajā konkursā uzvarēs labākais un šajā gadījumā labākais vadīs Valsts kanceleju.

Tas ir arī jautājums par to, vai premjers izvirza kandidātu, ar kuru viņam varbūt ir kaut kādas īpašas personīgas attiecības, vai arī viņš sabiedrības labā atlasa tiešām labāko kandidātu un to arī ieceļ par Valsts kancelejas direktoru, kurš arī iegūst pārējo kolēģu koleģiālu respektu... kuri ir šajā Valsts sekretāru sanāksmē, kur kopumā viņi lemj... lēmumu.

Tā ir slikta prakse – šodien lemt par to. Es saprastu, ja mums būtu garāka diskusija, kurā mēs varētu izdiskutēt gan ar sabiedrības pārstāvjiem, gan savā starpā to, kādā veidā šos konkursus labāk organizēt. Bet tā diskusija nav notikusi. Ja likumprojektam nebūtu noteikta steidzamība, mēs varētu Saeimā turpināt diskusijas tālākajos lasījumos. Bet, tā kā ir noteikta steidzamība, manuprāt, nav pieņemami tādā veidā dzīt cauri, pieņemt tik steidzami. Tam ir jābūt izdiskutētam, un ir jābūt skaidrībai, kāpēc mēs to darām.

Un, manuprāt, labākais signāls, kāpēc šis likumprojekts šodien ir noraidāms pirmajā lasījumā, ir Šlesera partijas atbalsts šim likumprojektam. Tas skaidri pasaka to, ka tas ir brāķis.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Bērziņai.

I. Bērziņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jā, taisnība. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs diskutējām par šo jautājumu un diskutējām diezgan ilgi. Un jūs jau redzat... no Saeimas tribīnes... ka mums viedokļi atšķiras. Deputātiem no dažādām politiskajām partijām ir dažādi viedokļi. Un arī šodien mums izvēršas diskusija. Nav laba prakse steidzamības kārtībā apstiprināt likuma grozījumus, par kuriem nav vienota viedokļa un par kuriem mums izvēršas domstarpības. Tā nav laba prakse. Ņemot vērā to, ka mūsu Saeimas sasaukums strādā beidzamos mēnešus, beidzamajā brīdī labot to, kas nav izdarīts vairāku gadu garumā (likums ir spēkā no 2022. gada), manuprāt, nav pareizi. Ja likumprojektam nebūtu noteikta steidzamība, mēs par to varētu diskutēt un, iespējams, atrast kādu citu risinājumu.

Šobrīd, zinot, ka ir noslēdzies konkurss uz Valsts kancelejas direktora amatu un ir pieteikušies seši pretendenti, kas ir gana daudz, un pasakot, ka mēs atceļam šo normu, mēs tiem cilvēkiem būtībā pasakām: ko jūs šeit nākat, un kāpēc jūs vispār piesakāties? Jo tas jau... emocionālā veidā... ir signāls, ka valsts pārvaldē vadītājs tāpat pieņems to, ko gribēs. Manuprāt, šajā brīdī mūsu kā politiķu, kā Saeimas deputātu attieksme pret tiem, kuri grib strādāt valsts pārvaldē un šo valsts pārvaldi mūsu valstī veidot labāku, nav pareiza.

Tāpēc es arī aicinu neatbalstīt šo likuma normu, bet par to diskutēt Saeimas komisijās un tad nonākt pie pareizā lēmuma.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas! Godātie kungi! Ņemšu piemēru no Judina kunga un runāšu gan par steidzamību, gan par būtību.

Manuprāt, svarīgi ir lietot precīzu terminoloģiju un saprast, ka runa ir par pārcelšanu, nevis par iecelšanu. Tā ka aicinātu arī respektēt un iepazīties ar to, kas šajos Valsts civildienesta likuma grozījumos ir rakstīts.

Laikam mani runāt pamudināja tās cēlās runas par to, ka šādi nedrīkst rīkoties... nāk prātā jūsu valdības laiks un tajā laikā atsevišķas amatos iecelšanas. Manuprāt, organizācijām, kas šobrīd pauž neizpratni par šo likumprojektu, būtu ļoti interesanti paskatīties, kā dažā labā "PROGRESĪVO" ministrijā, piemēram, Aizsardzības ministrijā, departamenta direktors vēlāk kļūst par valsts sekretāra vietnieku. Vismaz šobrīd... mēs ar kolēģi skatījāmies gan mājaslapā, gan publiski... nekur publiski nevaram atrast, ka būtu bijis konkurss. Ja jums ir cita informācija, labprāt dzirdēsim. Vismaz mēs neatradām, ka būtu bijis konkurss, un mūsu izpēte liecina, ka cilvēks tika iecelts amatā ar pārcelšanu. Tieši tas, par ko mēs šobrīd runājam, – ar pārcelšanu, nevis iecelšanu. Jūsu gadījumā (es neminu šī cilvēka uzvārdu, domāju, jūs zināt, par kuru es runāju), manuprāt, viņš ir profesionālis un savu darbu dara, man liekas, pietiekami labi.

Ir redzama zināma līdzība, un jūs šobrīd kritizējat to, ko paši faktiski piekopāt. Tomēr ir viena būtiska atšķirība. Vienā gadījumā ir politiskā ietekme, un tas ir jūsu gadījumā, jo tas bija cilvēks, kurš strādāja vēl ministra birojā. Tā bija politiska persona. Šajā gadījumā Kulberga kungs... neesmu dzirdējis, ka runātu, ka tas varētu būt kāds politisks cilvēks. Runa ir par citas civildienesta personas pārcelšanu, nevis iecelšanu.

Tā ka šis scenārijs ir stipri labāks nekā tas, ko piekopāt jūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man liekas, mēs runājam par divām dažādām lietām. Viena lieta ir tā, ko šobrīd nosaka Valsts civildienesta likums. Otra lieta – par to, kā mums vajadzētu dzīvot tālāk.

Ja mēs gribam attīstīties un gribam, lai mūsu valsts izraujas no atrašanās beidzamajās vietās, kurās mēs esam gandrīz visos iespējamos ekonomiskajos rādītājos Eiropas Savienībā, mums ir jādomā ārpus rāmjiem. Mums ar savu rīcību ir jākāpj ārpus rāmjiem. Šis konkrētais gadījums ir tikai mazs, mazs pilieniņš, pats, pats sākums tam, lai visu, kā saka, lielo sniega bumbu sāktu velt un lai mēs varētu beidzot izkāpt no rāmjiem, kuros esam iespiesti gadu gadiem.

Manā skatījumā, šis ir atbalstāms pasākums. Ir jādod iespēja premjeram strādāt, ir jādod iespēja valstij attīstīties. Un, ja kaut kas ir jāmaina, tad jādomā ārpus rāmjiem. Nevar teikt: re, likums mums ir noteikts, tagad visiem jādomā tā, visiem ir jāiet tādos kursos, lai mēs visi runātu... visi atbalstītu... un tā tālāk. Nē, tieši otrādi – jākāpj ārā no rāmjiem, no ierastās situācijas! Ir jādara viss iespējamais, lai mēs varētu attīstīt savu valsti un izrauties beidzot no pēdējām vietām.

Šis ir viens no tiem gadījumiem. Tas ir tikai sākums. Neapšaubāmi, būs arī nākamie soļi... nākamie, nākamie un vēlreiz nākamie soļi... kas lēnā garā... bet principā mums vajadzētu ātri, nevis lēnā garā... pārveidot visu šobrīd iesakņojušos mehānismu, kas faktiski ir uzturēts gadu gadiem un ko ir iedibinājusi Jaunā VIENOTĪBA.

Tā ka lūdzu atbalstīt. Man liekas, princips ir skaidrs – premjers atnāk un pasaka: kancelejas vadītājs būs mana uzticības persona. Un nekādu pretenziju nebūs brīdī, ja šis Ministru prezidents iet prom un aiziet arī kancelejas vadītājs... nevienam nebūs nekādu jautājumu. Man liekas, tā ir skaidra runa, skaidras attiecības.

Ticiet man, ļoti daudzos variantos, kad ir iesniegti... un cilvēki piesakās kaut kādiem konkursiem... jau pašā sākumā ir zināms, kurš būs tas... galīgais. Tā sistēma, kas šobrīd ir izveidota, ir tikai un vienīgi acu aizmālēšanai. Pēc būtības tā ir vēl ļaunāka nekā tā, ko grib iedibināt tagad. Tā, ko tagad gribam iedibināt, ir atklāta, skaidra un visiem saprotama... nevis noslēpta aiz kaut kādiem konkursiem, aiz angažētiem kandidātiem un tā tālāk.

Lūdzu atbalstīt. Man liekas, tas ir cilvēcīgi saprotami un galu galā – atklāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Lūdzu, vēl nekur nedodieties!

Kolēģi, kamēr rit reģistrācija, gribu informēt, ka tieši šodien savu skaisto pusapaļo jubileju svin mūsu kolēģis deputāts Andris Šuvajevs. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Vārds paziņojumiem deputātiem Raimondam Bergmanim un Aivai Vīksnai.

R. Bergmanis (AS).

Vēlreiz gribu pateikt paldies komisijai par operatīvo darbu, ko mēs izdarījām.

Lūgums Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem šodien pulksten 13.15 sanākt komisijas telpās uz nu jau komisijas ārkārtas sēdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Neviens neļauj pat pasvinēt. (Smiekli.)

A. Vīksna (AS).

Mazliet, mazliet, mazliet uzmanības... arī ņemot vērā, ka mums ir jāpieņem lēmumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sanāk pulksten 13.00. Pusstundu palīgojam un nākam strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Reģistrācijas rezultātus ātri nolasīs Saeimas sekretāra biedre Antoņina Ņenaševa.

Neejiet, lūdzu, nekur projām.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 94 deputāti. Nav reģistrējušies 6 deputāti: Ieva Brante, Jekaterina Drelinga, Raivis Dzintars, Agnese Krasta... ir, Roberts Ķipurs un Edvīns Šnore.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu šodien ieskandināt Jāņus. Aicinu Līgas un Jāņus šeit priekšā, lūdzu. (Aplausi. Sēžu zālē ienāk folkloras kopa, skandējot līgo dziesmu un nesot jāņuzāles un vainagus. Folkloras kopas uzstāšanās. Deputātu Līgu un Jāņu godināšana.)

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām likumprojekta "Grozījums Valsts civildienesta likumā" izskatīšanu pirmajā lasījumā. Mēs jau esam nobalsojuši par steidzamību. (Zālē troksnis.)

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

Kolēģi, aicinu – mazliet klusāk!

A. Judins (JV).

Kolēģi! Saistībā ar šo normu – viena juridiska piezīme. Es saprotu, ka man ir vieglāk, jo es neatbalstu šo grozījumu, bet tie, kas atbalsta, lūdzu, pievērsiet uzmanību, ka likumprojekts paredz izslēgt 8. panta ceturtās daļas 4. punktā vārdus... Likumā nav 4. punkta! Un tas nav sīkums, kā dažiem, protams, šķiet.

Tikko uzdevu jautājumu Juridiskā biroja pārstāvim. Ir pamanīts, ka ir neatbilstība. Bet lūdzu – ja atbalstīsiet un turpināsiet strādāt, izlabojiet šo neatbilstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Klausoties debates, man rodas priekšstats, ka kolēģi diezgan slikti lasa likumprojektus, likumu grozījumus, jo pēc būtības... piekrītot tam, ko tikko minēja Judina kungs... ir pārrakstīšanās kļūda. Jautājums ir par gadījumiem... īstenībā par vienu gadījumu, kad iestādes vadītājs pārtrauc darba attiecības uz savstarpējās vienošanās pamata. Visos pārējos gadījumos nekas nemainās.

Var teikt, ka šis likuma punkts patiesībā ir greizs, jo savulaik tika radīts viena gadījuma dēļ 2022. gadā, kad kāds ministrs veica visnotaļ nesaprotamas darbības... ar valsts sekretāru. Pēc būtības šādam punktam nemaz nebija jābūt, šis punkts šobrīd kropļo likumu.

Man ir savādi klausīties īpaši PROGRESĪVO pārmetumus. Žēl, nav klāt Briškena kunga. Domāju, viņš varētu pastāstīt izcilu stāstu, kā iecelt savu partijas biedru, ar kuru kopā 2017. gadā dibinājis partiju... kā viņu... pēc ilgstoša procesa... vienkārši iecelt.

Kolēģi! Šis priekšlikums neatceļ... un nav vispār bijusi nekāda runa, ka tas atceltu konkursu. Konkurss notiek, konkurss ir izsludināts... Jāņem vērā, ka šis ir mazliet neordinārs gadījums, kad, mainoties premjeriem, esam palikuši bez Valsts kancelejas vadītāja. Bet tas neietekmē konkursu, tam pavisam noteikti nevajadzētu ietekmēt konkursu.

Vēlreiz vēršu uzmanību, ka tas ir viens gadījums, kurš paredz ārkārtas stāstu... principā izslēdz... nerīkot nekādus konkursus... Bet, kas no tribīnes ir skanējis nepatiesi, – neviens nerunā par iecelšanu. Tā ir pārcelšana. Sistēma paliek vecā, viss paliek pa vecam, mainās tikai tas, ka... savstarpējā vienošanās nav pareiza pēc būtības.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Mani mazāk pārsteidz (atšķirībā no Eglīta kunga) PROGRESĪVO nostāja. Skaidrs – PROGRESĪVIE tagad opozīcijā. Nepārsteidz faktiski arī Jaunās VIENOTĪBAS nostāja šajā jautājumā, jo, domāju, visiem – gan šajā zālē, gan ārpus šīs zāles – ir skaidrs, ka vienīgais iemesls, kāpēc Jaunā VIENOTĪBA ir šajā koalīcijā, – lai čakarētu Andrim Kulbergam darbu. Nedod dievs, viņam sanāks, tad oktobra... rezultāti konkrētām partijām būs nepatīkami.

To visu saprotot, tomēr kaut kādai gaumei būtu jābūt... nu, nelielai gaumei. Lai par ko jūs nerunātu... tas ir par Valsts kancelejas direktoru.

Paņemsim Citskovska kungu, kurš, kā saka, savas paklausības, iztapšanas dēļ tagad ir uz apsūdzēto sola... "pateicoties" jūsu premjera lidojumiem. Un kur mums ir korupcijas marķieris, kurš pirka biļetes...? Aizsūtīja Citskovski par to tiesā pastāvēt...

Un nākamais – Kronberga kungs, kurš tika iecelts... ar smagu konkursu... izvērtēja vislabākos kandidātus un konstatēja, ka neviens tik labi nav virzījis kokrūpnieku afēru, kā to darīja Kronberga kungs, līdz ar to pienākas kļūt par Valsts kancelejas direktoru. Es, starp citu, to saku bez ironijas, jo pilnīgi noteikti zinu, ka brīdī, kad Kronberga kungu cēla amatā, Valsts kontrole informēja premjeres biroju, Siliņas kundzi par revīzijā sākotnēji konstatētajiem faktiem un iespējamiem rezultātiem. Jums bija pilnīgi vienalga... valsts reputācija un viss pārējais. Jūs mierīgi viņu iecēlāt. Un tagad jūs stāstāt, ka tā nu gan vairs nevarēs...

Daudz nerunāšu. Mums nevajag konkursus, mums vajag uzņemties atbildību. Kulberga kungs atbildību ir uzņēmies. Mēs ļaujam viņam pārcelt Valsts kancelejas direktora amatā cilvēku, par kuru viņš uzskata, ka tas var pildīt uzdevumus līdz nākamās valdības sastādīšanai. Tiešām ļausim, kā saka, viņiem strādāt. Un atcerēsimies, kā bija pirms tam.

Paldies jums visiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Līdaka. Paldies Judina kungam par vērīgumu. Arī komisijā šis 4. punkts tika ievērots, un ir skaidrs, ka tas tiks nomainīts pret 3. punktu. (Starpsauciens.) Paldies jums par vērīgumu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts civildienesta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 26, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Līdaka. Komisijā tika lemts – 15 minūtes. Lai pārlabotu četrinieku par trijnieku, pietiks.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes, izskatīšana...

I. Līdaka. Šīsdienas sēdē.

Sēdes vadītāja. ... Saeimas šīsdienas sēdē. (Starpsauciens.)

Ir cits priekšlikums.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Šuvajevam. Lūdzu!

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, piedāvāju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 25. jūnijs, izskatīšanu Saeimas sēdē – 3. septembrī.

Sēdes vadītāja. Vai pārējie kolēģi piekrīt? (Starpsauciens.) Iebilst. Līdz ar to mums ir jābalso.

Vispirms mums ir jābalso par priekšlikumu iesniegšanas termiņu –25. jūniju, izskatīšanu Saeimas sēdē – 3. septembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 46, atturas – 7. Priekšlikums noraidīts.

Līdakas kungs, vēlreiz... paliek jūsu priekšlikums... 15 minūtes, un izskatīšana šodienas sēdes darba kārtībā.

I. Līdaka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām darba kārtību ar sadaļu "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Santas Savinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 9. jūnijā izskatīja lēmuma projektu "Par Santas Savinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Santa Savina Latvijas Universitātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē, profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Darba pieredze: tiesas sēžu sekretāre Administratīvajā rajona tiesā, tiesneša palīdze Administratīvajā rajona tiesā, tiesneša palīdze Augstākajā tiesā; pašlaik – zinātniski analītiskā padomniece Augstākajā tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu iecelt Santu Savinu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi ar šī gada 1. septembri.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu akcentēt... ja jūs paskatītos... mums šobrīd valstī ir tāda tendence – viens tiesnesis atnāk, 10 aiziet projām. Ticiet man, tas ir saistīts tikai un vienīgi ar to, ka tika izgrozīts viņu pensiju likums.

Tā bija netaisnība gan pret mūsu tiesu varu, gan... pret policistiem, ugunsdzēsējiem un glābējiem. Neko citu neizdarīja, kā tikai un vienīgi pasliktināja viņu situāciju (Starpsauciens.), samazinot viņu pensiju... apjomu. Tas viņus pazemoja. Un tagad turpinās šāda tendence... laikā, kad mums katastrofāli trūkst tiesnešu.

Protams, es neko... lai cilvēks strādā. Un, kā saka, paldies dievam, ka nāk kāds strādāt. Bet, lūdzu, pavērojiet tendenci – viens pret 10... un tikai šī pensionēšanās likuma dēļ... nevis nopelnām naudu, bet griežam.

Tā ir ideoloģija, kas šobrīd pastāv visā mūsu valstī – nevis pelnīt, bet atņemt un sadalīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Santas Savinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ināras Janēvičas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 9. jūnijā izskatīja lēmuma projektu "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ināras Janēvičas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Ināra Janēviča bijusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas un Rīgas pilsētas tiesas tiesnese.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Ināru Janēviču no tiesneša amata ar šī gada 1. jūliju pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ināras Janēvičas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Andra Strauta atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 9. jūnijā izskatīja lēmuma projektu "Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Andra Strauta atbrīvošanu no tiesneša amata".

Andris Strauts ir bijis Rēzeknes pilsētas un Latgales apgabaltiesas tiesnesis, ieņēmis Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un priekšsēdētāja, kā arī Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja amatu. Strauta kungam piešķirtie apbalvojumi: Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un "sudraba" spalva par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā; Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības raksts un "zelta" spalva par godprātīgu darbu un darba pienākumu priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu pildīšanu; Tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīme par īpaši nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā; Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīme par izcilu mūža ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā, tostarp mērķtiecīgu un neatlaidīgu darbu tiesu sistēmas reformu īstenošanā un tiesiskās vides sakārtošanā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Latgales apgabaltiesas tiesnesi Andri Strautu no tiesneša amata ar šī gada 3. augustu pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Andra Strauta atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Olgas Macpanes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Tāpat Juridiskā komisija šī gada 9. jūnijā izskatīja lēmuma projektu "Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Olgas Macpanes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Olga Macpane ir bijusi Ventspils pilsētas tiesas un Kurzemes rajona tiesas tiesnese.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šī gada 17. augustu atbrīvot Kurzemes rajona tiesas tiesnesi Olgu Macpani no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Olgas Macpanes atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Latgales rajona tiesas tiesneses Ināras Galejas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 9. jūnijā izskatīja lēmuma projektu "Par Latgales rajona tiesas tiesneses Ināras Galejas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Ināra Galeja ir bijusi Krāslavas rajona tiesas administratīvā tiesnese, Krāslavas rajona tiesas, Daugavpils tiesas un Latgales rajona tiesas tiesnese, pildījusi Krāslavas rajona tiesas priekšsēdētāja pienākumus. Piešķirtie apbalvojumi: Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un "sudraba" spalva par būtisku ieguldījumu Latvijas tiesību sistēmas attīstībā un darba pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu, kā arī Tieslietu ministrijas Pateicības raksts par nozīmīgu ieguldījumu tiesu sistēmas attīstībā un tiesu reformas ieviešanā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot ar šī gada 1. septembri Latgales rajona tiesas tiesnesi Ināru Galeju no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latgales rajona tiesas tiesneses Ināras Galejas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Jana Simanovska, par procedūru vai ko? (Starpsauciens.)

Tad turpinām. Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Līgas Ielejas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 9. jūnijā izskatīja lēmuma projektu "Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Līgas Ielejas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Līga Ieleja ir bijusi Jēkabpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnese, Jēkabpils rajona tiesas tiesnese un Zemgales rajona tiesas tiesnese. Piešķirtie apbalvojumi: Tieslietu ministrijas Pateicības raksts par nozīmīgu ieguldījumu tiesu sistēmas attīstībā un tiesu reformas ieviešanā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot ar šī gada 1. septembri Zemgales rajona tiesas tiesnesi Līgu Ieleju no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Līgas Ielejas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Igora Raciņa atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 9. jūnijā izskatīja lēmuma projektu "Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Igora Raciņa atbrīvošanu no tiesneša amata".

Igors Raciņš ir bijis Daugavpils tiesas un Latgales apgabaltiesas tiesnesis. Piešķirtie apbalvojumi: Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un "sudraba" spalva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tiesu sistēmas attīstībā un ilggadēju un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot ar šī gada 14. septembri Latgales apgabaltiesas tiesnesi Igoru Raciņu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latgales apgabaltiesas tiesneša Igora Raciņa atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Guntas Čepules atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 9. jūnijā izskatīja lēmuma projektu "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Guntas Čepules atbrīvošanu no tiesneša amata".

Gunta Čepule ir bijusi Jelgavas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese, Jelgavas tiesas, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas un Rīgas pilsētas tiesas tiesnese.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot ar šī gada 1. septembri Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Guntu Čepuli no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Guntas Čepules atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Daigas Kalniņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 9. jūnijā izskatīja lēmuma projektu "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Daigas Kalniņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Daiga Kalniņa ir bijusi Madonas rajona tiesas administratīvā tiesnese, Madonas rajona tiesas, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas un Rīgas apgabaltiesas tiesnese. Piešķirtie apbalvojumi: II pakāpes Atzinības raksts un "sudraba" spalva par būtisku ieguldījumu tieslietu sistēmas un Latvijas tiesību sistēmas attīstībā un ilggadējo darba pienākumu pašaizliedzīgu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot ar šī gada 7. septembri Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Daigu Kalniņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Daigas Kalniņas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Aelitas Vancānes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 9. jūnijā izskatīja lēmuma projektu "Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Aelitas Vancānes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Aelita Vancāne ir bijusi Tukuma rajona tiesas tautas tiesnese, Tukuma rajona tiesas un Zemgales rajona tiesas tiesnese.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot ar šī gada 5. oktobri Zemgales rajona tiesas tiesnesi Aelitu Vancāni no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Aelitas Vancānes atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Mums ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" (Nr. 1422/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jura Viļuma, Jāņa Eglīta, Artūra Butāna, Aivas Vīksnas un Dāvja Melnalkšņa lūgumu Saeimas Prezidijam izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 18. jūnija sēdes darba kārtībā un pārcelt 72. un 73. punktu pēc 78. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Anduļa Židkova iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šī gada 1. jūlijā beidzas pilnvaru termiņi diviem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem. Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas šī gada 16. jūnija sēdē tika izskatīti Ministru kabineta virzītie Saeimas lēmumu projekti par jaunu padomes locekļu iecelšanu un komisija nolēma tos atbalstīt.

Šie lēmumu projekti ir sagatavoti saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 31. pantu un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 7. panta ceturto daļu un 39. pantu. Komisija arī uzklausīja Valsts kancelejas vadītāja atlases konkursa komisijas pārstāves ziņojumu par atlases procesu, kā arī kandidātu redzējumu par prioritātēm regulatora darbā.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu "Par Anduļa Židkova iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Anduļa Židkova iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Guntara Kaņepa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Šajā pašā kontekstā lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu "Par Guntara Kaņepa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Guntara Kaņepa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Elitas Steltes-Auziņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 16. jūnijā izskatīja lēmuma projektu "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Elitas Steltes-Auziņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Elita Stelte-Auziņa ir bijusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas administratīvā tiesnese, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas un Rīgas pilsētas tiesas tiesnese.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot ar šī gada 19. septembri Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Elitu Stelti-Auziņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Elitas Steltes-Auziņas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Līgas Krapānes atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 16. jūnijā izskatīja lēmuma projektu "Par Līgas Krapānes atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas".

Saeimā saņemts Līgas Krapānes iesniegums, kurā viņa lūdz atsaukt sevi no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata.

Pamatojoties uz likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 3. panta 2. punktu, komisijas vārdā lūdzu Saeimu atsaukt Centrālās vēlēšanu komisijas locekli Līgu Krapāni no Centrālās vēlēšanu komisijas, pamatojoties uz viņas iesniegumu par atkāpšanos no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Līgas Krapānes atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Ingūnas Milleres ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Svilāns.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija 2026. gada 17. jūnija sēdē izskatīja frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniegumu par Ingūnas Milleres izvirzīšanu Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatam.

Ingūna Millere ir apliecinājusi, ka piekrīt kandidēt uz Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatu.

Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja Saeimas lēmuma projektu "Par Ingūnas Milleres ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli".

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ingūnas Milleres ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Jurģis Klotiņš, Normunds Dzintars, Ināra Mūrniece, Arnolds Jātnieks, Artūrs Butāns un Roberts Ķipurs iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Roberta Ķipura ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics, Jānis Eglīts, Edmunds Teirumnieks, Jurģis Klotiņš, Normunds Dzintars, Ināra Mūrniece, Arnolds Jātnieks, Artūrs Butāns un Roberts Ķipurs iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Roberta Ķipura ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Turpinām ar sadaļu "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Ata Švinkas, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas, Edmunda Cepurīša, Kaspara Briškena, Andra Šuvajeva, Lienes Gāteres, Andra Sprūda, Didža Šmita pieprasījums ekonomikas ministram Viktoram Valainim "Par informācijas un skaidrojuma sniegšanu par Latvijas valsts iesaisti AS "Tet" un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" kapitāldaļu pirkumā no uzņēmuma "Telia Company"".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Pieprasījumu komisija šā gada 10. jūnija sēdē izskatīja 10 deputātu iesniegto pieprasījumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim "Par informācijas un skaidrojuma sniegšanu par Latvijas valsts iesaisti AS "Tet" un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" kapitāldaļu pirkumā no uzņēmuma "Telia Company"".

Komisija iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sniegto rakstveida skaidrojumu, kā arī sēdē uzklausīja ministrijas parlamentāro sekretāru Jurģi Miezaini. Ministrija apliecināja, ka valsts neplāno šajā darījumā ieguldīt valsts budžeta līdzekļus. Kapitāla daļu piesaisti no saviem investīciju budžetiem plāno veikt akciju sabiedrība "Latvenergo" un valsts akciju sabiedrība LVRTC, lai nākotnē, piesaistot starptautisku investoru, uzņēmumu daļas kotētu biržā. Tāpat tika uzsvērts, ka darījuma līguma slēgšana plānota līdz 2026. gada beigām, katrā posmā piesaistot valsts drošības dienestus un Konkurences padomi. Savukārt specifiska informācija par darījuma summu un stratēģiju saskaņā ar likumu ir aizsargājams komercnoslēpums.

Izvērtējot sniegtās atbildes un gūstot pārliecību, ka valsts intereses un budžeta līdzekļi ir aizsargāti, Pieprasījumu komisija atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms. Komisijas balsojuma rezultāts: par – 4, pret – 9, atturas – 1.

Aicinu Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Visi izskatās mazliet saguruši, bet, man liekas, šis jautājums ir ļoti svarīgs. Es nezinu, kurš ir vienaldzīgs, ja mēs izskatām iespējamo "Tet", "Latvijas Mobilais Telefons" kapitāla daļu pirkumu no uzņēmuma "Telia Company". Nezinu, vai tas ir mazsvarīgs jautājums. Liels.

Viktoram Valainim laikam tas ir ļoti mazsvarīgs. Es viņu neredzu. (Starpsauciens.) Es nezinu, vai parlamentārais sekretārs šeit būtu. Man liekas, ka šīs Latvijas kompānijas – "Tet", LMT – un kompānijas, kas iesaistās šajā darījumā, – "Latvenergo", LVRTC – ir pietiekoši lielas un nozīmīgas. Man liekas, būtu vērts izskatīt un runāt, ja kādu interesē... protams, arī iepazīties ar jautājumiem un atbildēm. Mūs, pieprasījuma iesniedzējus, neapmierināja šīs atbildes.

Bet es gribu runāt par atbildību. Tā kā nav Viktora Valaiņa šeit uz vietas, Rokpeļņa kungs droši varēs nākt un atbildēt. Viktors Valainis ļoti plaši debatēja, runāja, cik svarīgs ir šis darījums – ka jāiesāk, jāvirzās uz priekšu. Es piekrītu. Jā, patiešām argumentu ir daudz. Ir jāvirzās. Tāpat pirms gada preses konferencē jūlijā ļoti daudz solījumu bija – līdz gada beigām atradīsim investorus, darījumu pabeigsim jau šī gada pirmajā pusgadā... Bija gara rinda ar solījumiem. Mēs esam 2026. gada... gandrīz pie Jāņiem. Kas ir noticis? Kāds ir pamanījis? Kaut kas ir noticis? Kur ir jautājumi? Rokpeļņa kungs, droši varēsiet nākt un stāstīt, kas ir noticis un kur ir rezultāts. Kur ir rezultāts? Kad tika uzsākts, Viktors Valainis solīja: sāksim, darīsim, pabeigsim, Latvijai būs milzum daudz ieguvumu. (Starpsauciens.) Un kur tas ir?

Man savulaik patika trīs priekšlikumi, ko es atceros no Rokpeļņa kunga.

Ja tas netiks izdarīts, ministram ir jāatkāpjas līdz konkrētam datumam. Nāciet un stāstiet, līdz kuram datumam Viktoram Valainim ir jāatkāpjas.

Punkts divi. Patiesībā nekas nav izdarīts. Viktoram Valainim jāatkāpjas tūlīt un šodien.

Punkts numur trīs. Viss process jāuzrauga un jāskatās ir Ministru prezidentam.

Man patīk jūsu priekšlikumi. Tie ir precīzi jūsu priekšlikumi. Ministram Viktoram Valainim ir jāuzņemas politiskā atbildība. Vai ir politiskā atbildība vai nav?

Pieprasījumu komisijā mēs skatījām šo jautājumu. Tika uzdots jautājums... kolēģi no citām frakcijām uzdeva jautājumu par politisko atbildību. Atbilde no parlamentārā sekretāra bija: nē, nekādas politiskās atbildības nebūs. Mēs te tikai tā garāmejot esam, kaut ko darām. Visu atbildību nes "Latvenergo", LVRTC valdes locekļi, vadītāji. Pilnu atbildību.

Ekonomikas ministrs... tā, starp citu... ekonomikas ministrs ir vajadzīgs tad, kad ir lentītes jāgriež, kad kāds uzņēmums simtiem miljonu ir ieguldījis... kur ekonomikas ministrs vispār tuvumā nav bijis. Tad tur ir svarīgi, mēs lielāmies un slavinām, cik izveicīgi un strauji augam. Tur Viktors Valainis ir vienmēr. Dubultosim IKP, darīsim. Nav nekas tur dubultots. Kur mēs esam? Mēs esam... pat atpaliekam no kaimiņiem pēdējo gadu laikā. Paskatīsimies! Viktors Valainis solīja: 1. jūlijā pārtikas cenas – olas, maize, gaļa –, jūs redzēsiet, par 10 procentiem kritīsies, tā, kā stāvat! Ejiet skatieties. 30. jūnijā un 1. jūlijā visām šīm preču grupām cenas kritīs par 10 procentiem... Solīt var, lentītes griezt var, bet, ja ir politiskā atbildība, nekas nenotiek.

Man liekas, kolēģi, tomēr šis ir liels jautājums. "Tet", LMT – tie nav mazi uzņēmumi, "Latvenergo" nav mazs uzņēmums. LVRTC... garāmejot, mēs te skatāmies. Sabiedrībai tomēr būtu tiesības zināt atbildes, iegūt informāciju, kur ir tie solījumi. Publiski solītie. Neko nerunāju no tā, kas varbūt ir klasificēta informācija.

Bet kur ir atbildes? Ir teikts – lai nodrošinātu sabiedrības interešu primāru ievērošanu. Nāciet, Rokpeļņa kungs, izstāstiet – precīzi šajā darījumā... bija uzstādījums – sabiedrības interešu primāra ievērošana. Kur ir? Kur ir kritēriji, un kā tiek ievērotas sabiedrības intereses? Pastāstiet, kur mēs esam šobrīd!

Ja Viktora Valaiņa šeit nav un viņam tas liekas pilnīgi mazsvarīgs jautājums... izstāstiet par sabiedrības interesēm! Kur ir atbildība? (Starpsauciens.) Man liekas, tas ir nepieņemami. Kad ir izdevīgi, Viktors Valainis var griezt lentītes, lielīties un stāstīt... bet, kad ir politiskā atbildība, tad viņa šeit nav.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nepamatotas noslēpumainības piesegā (viens no aspektiem, kas akcentēts šajā pieprasījumā) ir pazudušas divas ļoti svarīgas stratēģiskas tēmas. Faktiski tas noslēpumainības plīvurs nav ļāvis nozarē veikt pilnvērtīgu sarunu par to, ka mums ir ārkārtīgi sadrumstalota platjoslas infrastruktūra.

Ir "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", kam ir maģistrālā infrastruktūra, tai skaitā visi lielie projekti, attīstīti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, protams, ir arī "Tet", kam ir platjoslas infrastruktūra. Un es savā darbā ministra amatā pieredzēju, ka notiek tāda ļoti neveselīga rīvēšanās. Ja patiešām ir uzņemts kurss uz divu nozares flagmaņu pārņemšanu valsts kontrolē, iespējamu konsolidāciju un tālāku attīstību ļoti strauji mainīgajā Eiropas telekomunikāciju tirgū, kur konsolidācija notiek ļoti, ļoti aktīvi, tad valstij tomēr vajadzēja būt skaidrai stratēģijai par to, vai mēs veidojam atsevišķu infrastruktūras uzņēmumu, piemēram, uz "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" bāzes un tur konsolidējam šo infrastruktūras sadaļu.

Atceros – es kā ministrs vērsu uzmanību uz šiem jautājumiem, un lielākoties tie tika nolikti otrajā plānā... ar piesegu – nē, nē, notiek sarunas, tagad notiek sarunas. Tās sarunas jau iet... arī mans pēctecis ministra amatā Švinkas kungs to pieredzēja. Šos jautājumus var aktualizēt. Nozares ministram, protams, ir pienākums uz to uzstāt. Bet diemžēl visur prevalē arguments – nē, nē, notiek sarunas.

Otrs stratēģiski ārkārtīgi svarīgs jautājums ir Latvijas kopējā digitālās transformācijas stratēģija. Mēs runājam par diviem sistēmai tiešām svarīgiem uzņēmumiem. Visvērtīgākais šajā aktīvā, kas, iespējams, būs daļa no vismaz pusmiljarda vērta darījuma, ir LMT pieejamie lietotāju dati. Tā ir visvērtīgākā lieta, kāpēc visas šīs valuācijas ir simtos miljonu. Bet valstī nav skaidrības un šī darījuma kontekstā nav veidota apzināta stratēģija, kā beigu beigās šos datus stratēģiski izmantot, vienalga, vai tā būtu transporta sistēmas plānošana, vai tā būtu deep tech tehnoloģiju attīstība, kur LMT ir ļoti aktīvi iesaistīts, tai skaitā Ukrainas kontekstā.

Visi nozares stratēģiskie jautājumi, kam ir tieša ietekme uz šo uzņēmumu vērtību, nākotnes aktīvu pārvaldību, investoru piesaisti, iespējams, šādam konsolidētam uzņēmumam, ir nolikti otrajā plānā, jo visu laiku kaut kur notiek sarunas un par sarunām informēts ir tikai ministrs Valainis. Protams, ir brīfingi valdībā, bet arī tie neatbild uz šiem kritiski svarīgajiem stratēģiskajiem jautājumiem.

Šis pieprasījums kritizē šo ārkārtīgi noslēpumaino pieeju. Jau pagājuši vairāki gadi, ir bijuši lieli solījumi, bet mēs nedrīkstam aizmirst par to, ka pamatu pamatā ir divas kritiski svarīgas nacionālas prioritātes – mūsu kritiski svarīgās sakaru infrastruktūras konsolidācija, problēmu risinājums un mūsu digitālā transformācija.

Lūdzu atbalstīt pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim "Par informācijas un skaidrojuma sniegšanu par Latvijas valsts iesaisti AS "Tet" un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" kapitāldaļu pirkumā no uzņēmuma "Telia Company""! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 57, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

Darba kārtībā – deputātu Andra Šuvajeva, Antoņinas Ņenaševas, Leilas Rasimas, Janas Simanovskas, Edmunda Cepurīša, Kaspara Briškena, Ata Švinkas, Lienes Gāteres, Andra Sprūda, Skaidrītes Ābramas pieprasījums zemkopības ministram Uldim Augulim "Par turpmāko rīcību AS "Latvijas valsts meži" pārvaldības uzlabošanai saistībā ar Valsts kontroles revīzijā konstatētajām nepilnībām un trūkumiem".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija šā gada 17. jūnija sēdē izskatīja minēto deputātu pieprasījumu. Sēdē piedalījās un atbildes sniedza arī zemkopības ministrs Uldis Augulis, kurš, jāatzīst, tobrīd amatā bija aizvadījis tikai divas nedēļas.

Sēdes gaitā deputāts Andris Šuvajevs uzdeva virkni pamatotu un būtisku jautājumu par Valsts kontroles revīzijā konstatētajām nepilnībām, tostarp par stratēģisko rādītāju optimizāciju un uzņēmuma dividenžu politiku.

Komisija kopumā atzina, ka kapitālsabiedrības pārvaldība ir jāuzlabo un Valsts kontroles ieteikumi ir ņemami vērā, vienlaikus secināja, ka ministram ir bijis pārāk īss laiks, lai pilnvērtīgi pārņemtu un pēc būtības ietekmētu līdzšinējos procesus. Līdz ar to komisija lēma, ka pieprasījums šajā posmā ir noraidāms. Komisijas balsojuma rezultāts: par – 4, pret – 8, atturas – 1.

Komisija aicina Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Pāris argumentu no manas puses par šo pieprasījumu, kāpēc es aicinu to atbalstīt.

Vispirms tiešām priecājos, ka zemkopības ministrs ieradās uz Pieprasījumu komisijas sēdi un bija gatavs atbildēt uz specifiskākiem jautājumiem. Saprotu, ka šodien nav, bet ir Armands Krauze... šobrīd gan runā pa telefonu... bet ceru, ka tomēr atnāks un atbildēs... uz pāris argumentiem... jo, atklāti sakot, lielākā daļa pārkāpumu, kas revīzijā tika konstatēti, bija Armanda Krauzes ministrēšanas laikā.

Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa deputātu droši vien nav iepazinušies ar atbildi uz pieprasījumu. Līdz ar to vēlos... protams, saturs ir diezgan apjomīgs... ir vērts vērst uzmanību uz pāris svarīgākajiem aspektiem un uzskatāmākajiem piemēriem, kādā veidā uzņēmums "Latvijas valsts meži" tiek pārvaldīts un cik lielā mērā Zemkopības ministrija ir vai, patiesību sakot, nav spējusi ietekmēt viena no svarīgākajiem valsts uzņēmumiem katastrofālo pārvaldību.

Ir ļoti būtiski, ka pieprasījuma saturā... paši "Latvijas valsts meži" patiesībā neredz nekāda veida atbildību savā pusē. Mēs varam redzēt tādas Zemkopības ministrijas atbildes uz pieprasījumu... ka "Latvijas valsts mežu" korporatīvā pārvaldība ir ļoti augstā līmenī un "Latvijas valsts mežus" var likt kā piemēru valsts pārvaldei. Tas, protams, parāda savā ziņā bezkaunību – to bezkaunību, ko mēs redzam situācijā, kad Valsts kontrole ir publicējusi apjomīgu revīziju, norādot uz neskaitāmiem pārkāpumiem "Latvijas valsts mežu" pārvaldībā un bieži vien – Zemkopības ministrijas bezdarbību.

Man bija konkrēts jautājums Pieprasījumu komisijas sēdē – par situāciju, ka "Latvijas valsts meži" samazināja valdes locekļu skaitu no pieciem uz trim, bet tajā pašā laikā šos pašus it kā atlaistos valdes locekļus iecēla jaunos amatos, kas faktiski bija izdomāti, saglabājot iepriekšējo atalgojumu šīm divām personām. Par šo arī jautāju Pieprasījumu komisijas sēdē, pirmām kārtām reaģējot uz to, ka pati ministrija bija norādījusi, ka šāda veida... atklāti sakot, mākslīga... valdes locekļu skaita samazināšana bija reforma. Tātad "Latvijas valsts meži" to sauc par reformu, kura tikusi izpildīta pēc būtības. Un es jautāju specifiski Auguļa kungam, vai viņš arī to uzskata par lēmumu, kurš izpildīts pēc būtības. Protams, skaidra atbilde nesekoja.

Šis var likties tāds mazs piemērs, bet šis mazais piemērs ir ārkārtīgi uzskatāms – kā "Latvijas valsts meži" pieiet resursam, kas ir sabiedrības resurss. Un man, domāju, nav jāskaidro Saeimas deputātiem par šī valsts uzņēmuma nozīmi Latvijas ekonomikā. Es vēlētos, lai "Latvijas valsts meži" ir tāda veida uzņēmums, kas tiešām stimulē ekonomikas izaugsmi un attīsta mūsu kopējo kokrūpniecības nozari.

Šie ir jautājumi, ar kuriem "Latvijas valsts meži", manā ieskatā, nav tikuši galā, tāpēc ir likumsakarīgi uzdot jautājumu par Zemkopības ministrijas atbildību, uzraugot šo uzņēmumu.

Pieprasījumā īpaši vērsu uzmanību uz jautājumu par dividenžu politiku, jo šis tomēr bija viens no tiem aspektiem, kas Valsts kontroles revīzijā izskanēja viskliedzošāk – ka uzņēmumam faktiski tādas dividenžu politikas nav. Mēs redzam konfliktējošus argumentus – no vienas puses "Latvijas valsts meži" saka, ka dividenžu politika ir, Zemkopības ministrija saka, ka nav un nevajag. Līdz ar to centos noskaidrot, kāda tad īsti ir situācija. Esot pieņemts jauns dividenžu politikas dokuments.

Redziet, bieži vien jautājums par dividenžu politiku tiek ārkārtīgi vienkāršots. "Latvijas valsts meži" norāda, ka ir politisks lēmums par to, ka 90 procenti no dividendēm ir jāieskaita valsts budžetā, tāpēc nav nekādas jēgas pieņemt izvērstāku dividenžu politiku. Bet tā, protams, ir ārkārtīgi tuvredzīga dividenžu politika. Nav jautājums tikai par dividenžu apjomu, kas tiek iemaksāts valsts budžetā. Tikpat lielā mērā jārisina jautājumi par to, kāpēc vispār uzņēmums maksā dividendes... jā, cik lielas... tai skaitā ir situācijas, kad uzņēmums var atkāpties no šīs standarta pieejas.

Viens no interesantākajiem jautājumiem, kas no manas puses tiks aktualizēts. Un tas nekas, ka Saeima iet pārtraukumā...

Vairākas Zemkopības ministrijas atbildes uz pieprasījumu, manā ieskatā, ir vienkārši pašinkriminējošas. Es turpināšu uzkrāt materiālu, jo, manuprāt, ir vairāki politiski jautājumi, kas joprojām nav atbildēti. Viens no tiem ir par to, kādā veidā tiek izmantotas dividendes. Ja atceraties, bija publiska informācija par to, ka gada sākumā tiek prognozēta viena peļņa, gadam ritot uz priekšu, tiek prognozēta cita peļņa, it kā atrastie papildu resursi pēc tam tiek novirzīti Zemkopības ministrijas pasākumiem.

Zemkopības ministrija iebilst, ka tā tomēr gluži nav. Jā, tiek atrasti it kā jauni līdzekļi, bet tas tomēr ir Ministru kabineta lēmums. Lai nu kā, var piesieties burtiem, piesieties jautājuma formai, bet skaidrs, ka pēc būtības nekas netiek atbildēts. Fakts ir tāds, ka pēdējo piecu gadu laikā gandrīz 300 miljoni no "Latvijas valsts mežu" dividendēm ir novirzīti Zemkopības ministrijas pasākumiem. Kas tie par pasākumiem? Šādu informāciju Zemkopības ministrija Pieprasījumu komisijas sēdē nesniedza. Bet ir skaidrs, ka šis ir jautājums, kas ir visas sabiedrības interesēs. Un es noteikti turpināšu strādāt pie tā, lai mēs, sabiedrība un deputāti, varētu iepazīties ar šo informāciju.

Kolēģi, noslēgšu ar, manuprāt, ārkārtīgi zīmīgu jautājumu, kurš man bija Pieprasījumu komisijas sēdē un uz kuru arī atbildes nebija, – jautājumu par brīvajiem līdzekļiem, kas ir "Latvijas valsts mežu" kontos. Tā bija Valsts kontrole... tie nebija deputāti, kas uz to norādīja... tā bija Valsts kontrole, kura ir tomēr neatkarīga iestāde un kura norādīja, ka vairāk nekā 100 miljoni ir atstāti "Latvijas valsts mežu" rīcībā bez skaidra izlietojuma mērķa un bez skaidra izlietojuma principa.

Zemkopības ministrija vēstulē komisijas deputātiem norādīja šāda veida pamatojumu... ko Zemkopības ministrija pieņem un ko norāda "Latvijas valsts mežiem"... (citēju) "vidēja termiņa mērķu sasniegšanai", neprecizējot, kas tie īsti ir par mērķiem. Mani samulsināja tas, ka Zemkopības ministrija uzskatīja, ka potenciālos investīciju projektus, kas ir mērāmi... vairāk nekā tūkstotis gadā... nav nepieciešams uzskaitīt. Un tas vienkārši liecina par to, ka Zemkopības ministrija vai nu nevēlas, vai nespēj pienācīgi uzraudzīt vienu no valsts svarīgākajiem uzņēmumiem.

Atklāti sakot, mēs esam nonākuši situācijā, ka uzņēmums "Latvijas valsts meži" uzskata pašu ministriju, ministru un bieži vien arī deputātus par muļķiem, kas neko nesaprot, kam vienkārši var atrakstīties, spraust batonus... par to, ka viņi ir izcilākais uzņēmums pasaulē un visiem vajadzētu no viņiem mācīties. Tā, manuprāt, ir nepieņemama situācija. "Latvijas valsts meži" ir viens no svarīgākajiem Latvijas valsts uzņēmumiem. Mums ir tik daudz iespēju! Ja šis uzņēmums tiktu pienācīgi pārvaldīts, mēs tiešām varētu attīstīt visu mūsu kokrūpniecības nozari. Mēs izvairītos no tādiem skandāliem, par kuriem esam bijuši lietas kursā pēdējā pusgada laikā. Tas tiešām varētu būt flagmanis, piemērs, bet šobrīd tas tāds nav. Un par to tad politiska atbildība...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Septembrī Saeimā viesojās ievērojams Šveices zinātnieks Matiss Vakernāgels. Viņš uzrunāja deputātus Ilgtspējīgas attīstības komisijā. Žurnālistiem viņš teica: "Ja valstij dabas resursu drošība nav centrālais jautājums, tā ir uz pašnāvnieciska ceļa."

Lūdzu, pajautājam sev paši, vai mēs par mūsu nozīmīgāko dabas resursu, kas ir meži, patiešām rūpējamies. Toreiz Matiss Vakernāgels aicināja orientēt Latvijas ekonomiku uz nākotni, kurā dabas resursi būs ierobežoti – mežus nevar netraucēti, neierobežoti cirst –, nevis uz to, ka jāpelna tagad un tūlīt.

Mēs Saeimā uzņemam ievērojamus zinātniekus. Mēs viņiem aplaudējam. Bet vai mēs sadzirdam to, ko viņi saka?

Šobrīd dzīvē mēs redzam ļoti agresīvu meža politiku. Kā norāda Valsts kontrole ziņojumā, faktiski meža nozare strādā bez stratēģiskā dokumenta, bez pamatnostādnēm. Zemkopības ministrija piecu gadu laikā tādu nav izstrādājusi. Iepriekš jau esmu minējusi, ka šobrīd Latvijas mežu izciršanas apjomi ir virs ilgtspējīga līmeņa. Mēs šobrīd izcērtam vairāk, nekā meži ir spējīgi atjaunot savu krāju. (Starpsauciens: "Meli!") Lūdzu, pārbaudiet pašas "Silavas" atskaites! Es varu jums nosūtīt precīzu avotu.

Mēs esam runājuši par to, ka meži brīžiem ir kļuvuši par ogļskābās gāzes emisiju avotu. Valsts kontrole atklāj, ka gandrīz puse no akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" dividendēm ir iezīmētas konkrētiem mērķiem, un no tiem lielākā daļa – 90 procenti – atgriežas tieši pašas Zemkopības ministrijas resoram. Tai pašā laikā mēs regulāri dzirdam, arī no Zemkopības ministrijas, – mums nav naudas dabas aizsardzībai, mums nav naudas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, mums nav naudas meža novērtēšanai un mikroliegumu izveidošanai, kompensācijām.

Savukārt tas, ko mēs zinām no Valsts kontroles ziņojuma, – Zemkopības ministrijas rosinātu lēmumu rezultātā 12 uzņēmumiem tika samazinātas noslēgtu līgumu cenas. Valsts kontrole atzīmē, ka zaudējumi ir bijuši gandrīz 50 miljonu eiro. Varbūt jūs teiksiet: jā, ja nebūtu samazinātas cenas, tad nebūtu ieņēmumu, bet tad nebūtu arī izcirsti meži. Tie 50 miljoni jebkurā gadījumā ir zaudējums valsts kabatai.

Es jums vēl kaut ko gribu pateikt. Gribu pateikt to, ko meža nozare jums nestāsta, – meža zinātnieku teksti angļu valodā būtiski atšķiras no tā, ko viņi raksta latviešu valodā. Daži piemēri.

Latvijas 2025. gada nacionālajā inventarizācijas ziņojumā ANO par siltumnīcefekta gāzu emisijām ir teikts (es iztulkoju no angļu valodas): "Kopējais SEG neto piesaistes apjoms 2024. gadā samazinājās, salīdzinot ar 1990. gadu, par 124 procentiem. Galvenais iemesls ir ciršanas apjoma pieaugums nobriedušos mežos."

Jūs to esat dzirdējuši latviešu valodā? Mēs dzirdam par pūstošiem mežiem, kas tūlīt ir jānovāc, un ražām... bet angļu valodā... galvenais iemesls, kāpēc mūsu meži neuztver CO₂, kā to vajadzētu, ir tieši tāpēc, ka tiek pārāk daudz izcirsti. 2022.–2024. gadā oglekļa krājuma zudumi meža biomasā pārsniedz pieaugumu. Šī ziņojuma sagatavošanā piedalījās LVĢMC un "Silavas" zinātnieki. Un kāpēc tas, ko viņi saka angļu valodā, atšķiras no tā, ko saka latviešu valodā?

Zinātnieks, tagad Zemkopības ministrijas augsta līmeņa ierēdnis Jansona kungs 2020. gadā latviski rakstīja, ka neapsaimniekotas mežaudzes nenodrošina zemes resursu efektīvu izmantošanu oglekļa uzkrājumu maksimizēšanai. Tas ir precīzi saistīts ar to, kā mēs apsaimniekojam mežus, jo "Latvijas valsts meži" finansē šos pētījumus. Un vēl secina, ka lielāka mežizstrāde maksimizētu pozitīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Savukārt zinātniece Laura Ķēniņa (finansē Meža attīstības fonds, kas tāpat ir nauda no "Latvijas valsts mežiem") secina, ka oglekļa uzkrāšanās efektivitāte koku biomasā un atmirušajā koksnē laika periodā starp jaunākiem... kontroles... un veco audžu stadiju... būtiski samazinās.

Tātad šie zinātnieki latviešu valodā publicētajos tekstos, kurus pastarpināti ir finansējuši "Latvijas valsts meži", apgalvo, ka mums ir jācērt meži, lai palielinātu CO₂ apjomu. Tajā pašā laikā augsta līmeņa žurnālā zinātniski recenzētā rakstā šie abi zinātnieki, kas ir līdzautori, nonāk pie diametrāli pretēja secinājuma – ka veco primāro mežu oglekļa uzkrājums ir sistemātiski novērtēts par zemu, mežizstrāde samazina oglekļa uzkrājumu un prioritātei jābūt esošo krājumu saglabāšanai, nevis maksimizēšanai caur mežizstrādi.

Šis ir svarīgi, tāpēc ka šo zinātnisko pētījumu pamatā ir arī mūsu valsts meža apsaimniekošanas politika. Tas ir tas, kā "Latvijas valsts meži" pamato savu politiku. Līdz ar to ir jautājums, vai Saeimai nevajadzētu painteresēties, kāpēc Latvijas meža zinātnieki angliski apgalvo kaut ko citu, nekā viņi apgalvo latviski, un kāpēc valsts uzņēmums apmaksā pētījumus, kuri virza lielāku izciršanu, lai gan šie paši zinātnieki starptautiskajā apritē apgalvo, ka veci meži ir jāsargā.

Prasot pieprasījumā, kā tiek iztērēta nauda, ko "Latvijas valsts meži" ieņem un ko varētu virzīt valsts budžetā papildu dividendēs... faktiski atbildes uz šo jautājumu nav.

Mēs runājam par milzīgām summām. Es citēju šos zinātniskos pētījumus tieši tāpēc, ka "Latvijas valsts mežu" nauda aiziet šiem pētījumiem. Bet ir jautājums, kāpēc šie pētījumi netiek zinātniski pārbaudīti (Starpsauciens.) un kāpēc tad, kad tie tiek rakstīti starptautiskos žurnālos, apgalvojumi ir pilnīgi pretēji. Es teiktu, ka šī ir sistēmiska problēma. Tā nav tikai "Latvijas valsts mežu" problēma, jo valsts aģentūra "Meža pētīšanas stacija" šogad izsolījusi cirsmās vismaz 50 hektārus bioloģiski vērtīgu mežu, daļa no tiem ir kartēti kā Eiropas nozīmes meža biotopi. Un šīs cirsmas lielākā tiesa, lauvas tiesa, ir tikai saimnieciskām vajadzībām.

Mēs Saeimā šodien skatījām vecu mežu definīciju, kavējāmies ar šīs definīcijas pieņemšanu atbilstoši zinātniskajiem norādījumiem. Kāpēc mēs kavējāmies? Tāpēc, lai valsts uzņēmumi varētu izcirst vecos Latvijas mežus. Bet tie meži neataugs! Pat ne mūsu bērniem. Lai sasniegtu tādu līmeni, tiem ir jāaug 150–200 gadus. Tagad tie tiek ļoti strauji cirsti, un meža pārvaldībā mēs neredzam nekādas pārmaiņas.

Mežs ir mūsu valsts ievērojama bagātība, jo pusi Latvijas klāj meži un puse no tiem pieder valstij. Jautājums – vai šo mežu apsaimniekošana ir tāda, lai ieguvums būtu sabiedrībai, nevis atsevišķiem uzņēmējiem?

Gribu arī atgādināt, ka tuvojas vēlēšanas. Un Vidzemes Augstskolas aptaujā absolūts vairākums Latvijas sabiedrības (95 procenti) apgalvo, ka viņiem ir svarīga dabas aizsardzība. Tai pašā laikā, mums īsti nezinot, nefiksējot un nevienam nepārbaudot, šī milzīgā dabas bagātība – vecie meži – tieši šobrīd tiek izcirsti. Tas ir labas pārvaldības jautājums. Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (35 procenti) tieši mežu izciršanu min kā būtisku vides problēmu.

Šajā pieprasījumā mēs prasījām, kas mainīsies pēc Valsts kontroles ziņojuma, vai tiešām meži tiks apsaimniekoti tā, kā mums, sabiedrībai, tas ir nepieciešams. Bet tas, ko mēs zinām... veci meži tiek izcirsti... un kur tā nauda aiziet... nevienu varbūt neinteresē?

Tieši tāpēc es uzskatu, ka uz šo pieprasījumu nav atbildēts pēc būtības. Man liekas, tas ir nožēlojami, ka mēs tik nozīmīgu Latvijas resursu apsaimniekojam tik ārkārtīgi slikti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Mums ir bijusi apmēram tāda nedēļa... ka Zemkopības ministrija un "Latvijas valsts meži" tā kā piekrita Valsts kontroles secinājumiem, tā kā gandrīz teica, ka neesot viss kārtībā un vajadzētu kopā strādāt, lai saliktu vairākus risinājumus. Bet tā nedēļa ir beigusies, un viss ir atgriezies pie ierastā stāsta: neviens cits neko nesaprot, mums ir profesionāļi, kas pateiks, kas jādara ar sabiedrībai piederošiem mežiem, un nevienam tur īsti nevajadzētu uzdot nekādus jautājumus. Mums nevajadzētu ne datus, ne citas tādas lietas. Kaut kādā ziņā var jau viņus saprast, jo arī no Saeimas tribīnes, vienalga, vai no opozīcijas, vai pozīcijas, ir ļoti mazs pieprasījums tam, lai sabiedrības īpašumu vairāku miljardu vērtībā apsaimniekotu pēc skaidriem kritērijiem, balstoties datos, nevis kādos stāstos, vīzijās... un vēl dažādos pasaku jautājumos.

Es gribu padalīties ar konkrētu stāstu, kā mums ir gājis, kad mums bija tā viena nedēļa, un kā tas pakāpeniski mainījās. Atbildē uz pieprasījumu Zemkopības ministrija atsaucas arī uz Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kurā mums bija diskusija, kurā es arī piedalījos. Atbildē ir teikts, ka lielākā daļa atbilžu tika sniegtas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Tie, kas tur bija, zina, ka tā īsti nav. Bija viens mans jautājums, uz kuru atbilde netika sniegta. Nu, tur bija kaut kas teikts, ka tas jājautā ekspertiem vai profesionāļiem, tas nav Saeimas komisijas jautājums. Mans jautājums bija par to, kas notiek ar kopējo krāju valsts mežos, kas notiek ar to "lādi", ko mēs esam uzticējuši "Latvijas valsts mežiem", – tā paliek pilnāka, tukšāka vai nemainās? Šis bija tas viens jautājums, uz kuru valdes locekļi negribēja atbildēt, neatbildēja. Pēc sēdes piegāju pie valdes locekļa Jāņa Krūmiņa un jautāju: vai jūs varat tomēr savus speciālistus pieaicināt un sniegt mums atbildi uz ļoti būtisku jautājumu? Viņš apsolīja, ka var sarīkot tādu tikšanos. Mēs aizsūtījām aicinājumu uz šo tikšanos, bet valde atbildēja, ka – nē, viņi uz nekādu tikšanos vairs nenāks.

Vārdu sakot, tā nedēļa beidzās. Atgriežamies atkal pie ierastā. Un nav nekādas atbildes, kas īsti notiek ar Latvijas sabiedrības īpašumu, kas ir uzticēts šim uzņēmumam. Vai mums paliek vairāk vai mazāk koksnes?

Tā ir ļoti interesanta situācija. Kāpēc "Latvijas valsts mežu" valde atsakās atbildēt uz šādiem jautājumiem. Tad saka, ka tiksies, tad bēg no tikšanās reizēm. Tas ir cieši saistīts arī ar to, uz ko norādīja Valsts kontrole un kas joprojām nav atbildēts, – kāpēc no nefinanšu rādītājiem, stratēģijām... kāpēc no galvenajiem darbības rādītājiem uzņēmumam, kas strādā ar miljardiem vērtu īpašumu, nav vairs neviena rādītāja, kas pastāstītu, kas notiek ar koksnes krāju, kas notiek ar kopējo bilanci? Agrāk tā bija meža kapitāla vērtība, tagad būšot vienkārši krājas pieaugums, kas ir viens no trīs rādītājiem bilancē. Bet kopējā bilance ir no stratēģijas izsvītrota. Kāpēc mums kā Saeimai, kāpēc valdībai nav svarīgi tas, kas notiek ar "lādi" – vai tā paliek tukšāka vai pilnāka?

Turpat blakus ir vēl viens jautājums – par meža politikas pamatnostādnēm. Tās šobrīd lēnām uzsāk savu ceļu. Drīz būs nākamā sabiedriskā apspriešana. Es aicinu jūs ieskatīties. Tas ir tāds ļoti interesants plānošanas dokuments, kurā nav aprakstīta esošā situācija. Tur ir salikti vairāki uzdevumi, vairākas detaļas, kas mums varētu būt, arī mērķi, bet nav aprakstīta esošā situācija valsts mežos kopumā, Latvijas mežos, bet arī tajos, kas pieder valstij.

Starp citu, Meža likums nosaka – reizi piecos gados būtu jāsniedz informācija Saeimai par to, kas notiek ar mežiem Latvijā un kas notiek ar valsts mežiem. Arī šis likums šobrīd tiek pārkāpts. Visi šie jautājumi ir savstarpēji saistīti, jo ir tādi svarīgi jautājumi, uz kuriem nedrīkst atbildēt. Viss norāda, ka valsts mežu gluži vienkārši paliek mazāk. Tie pārvēršas kailcirtēs, apjomos, kurus kopējās platības nevar uzturēt, krāja samazinās. Tas nav dabas aizsardzības jautājums – kādā brīdī mēs vienkārši nevarēsim uzturēt tādus ciršanas apjomus, kādi šobrīd ir. Un tā ir vienkārši katastrofāla resursu pārvaldība, kā to norāda arī Valsts kontrole.

Īsumā: valsts mežos jau šobrīd nav kur cirst. Tā būs problēma, kas kādā brīdī parādīsies visos aspektos, kas ir atkarīga no esošās koksnes plūsmas. Tāpēc uz nevienu no šiem jautājumiem nevar atbildēt. Tāpēc jūs neizlasīsiet, kādas ir izmaiņas valsts mežos. Bet no vairākiem datiem pastarpināti var secināt – valsts mežos krāja paliek mazāka tāpēc, ka neviens par šo jautājumu neinteresējas. Un ir interešu grupas, kas labprāt vēlas mežu izciršanu turpināt.

Es gribu atgādināt, ka jums kā Saeimas deputātiem ir atbildība rūpēties par sabiedrības īpašumu, ar vienu no vērtīgākajiem īpašumiem, kas mums pieder, ar mežiem. Vairāk nekā 80 procenti iedzīvotāju, jūsu vēlētāju, sabiedrības kopumā, vēlētos samazināt ciršanas apjomus. Ja jūs ļaujat turpināt esošo situāciju – izcirst un noplicināt valsts mežus –, jūs ļoti būtiski pieviļat savus vēlētājus un visu sabiedrību.

Tāpēc ir sagatavots šis pieprasījums. Atbalstot to, jūs varat pateikt, ka situācija nav normāla.

Tāpēc aicinu atbalstīt pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi, dāmas un kungi! Manuprāt, mēs te sametam visu vienā katlā, sajaucam, putrojam un, kā saka, mēģinām uztaisīt rasolu.

Ja mēs skatāmies tieši uz to jautājumu, kas šodien ir dienaskārtībā, tad mēs varam visādi mēģināt mainīt "Latvijas valsts mežu" pārvaldību. Bet, ja mēs paskatāmies uz to, ko Valsts kontrole konstatēja, un uz to faktu, nu, runāsim konkrēti par kokrūpnieku lietu, mēs konstatēsim, ka tie nav pārmetumi "Latvijas valsts mežu" valdei vai padomei. "Latvijas valsts mežu" valde un padome šos lēmumus nepieņēma. Gluži pretēji – viņi konsekventi iestājās pret. Viņi gulās dzelzceļa sliedēm pāri. Valdība bija tā, kas pieņēma šos lēmumus kopumā, un tad attiecīgi ministrs jau pakārtoja to lēmumu par atsevišķiem diviem uzņēmumiem.

Tā ka no tāda viedokļa "Latvijas valsts meži" ir labi turējušies. Patiesībā Valsts kontrole viņiem – tā īsumā – pārmet, ka viņiem nevajadzēja pildīt nelikumīgus valdības lēmumus. Nē, protams, jebkuram ierēdnim, vispār pilsonim nav jāpilda nelikumīgi lēmumi. Pat armijā karavīram nav jāpilda prettiesiskas pavēles. To var pārmest, bet es nedomāju, ka tas ir pirmais, ar ko mums būtu jāsāk. Mums būtu jāsāk ar to, ka valdība pieņem tiesiskus un izsvērtus lēmumus.

Drusku vairāk par "Latvijas valsts mežiem". Es piekrītu, tas ir milzīgs... nu, tas ir viens no... es teiktu – tas ir svarīgākais uzņēmums no kapitālsabiedrībām. "Latvenergo" ir monopols... būtisks, bet tas ir monopols faktiski, reālajā dzīvē. "Latvijas valsts meži" kontrolē pusi no mežiem jeb ceturto daļu Latvijas teritorijas. Un šim jautājumam būtu jābūt tam, kas... Nevis "airBaltic", bet pirmām kārtām "Latvijas valsts mežiem" būtu jābūt jebkuras valdības, jebkura premjera vienam no, kā saka, dienaskārtības galvenajiem jautājumiem – ko mēs sagaidām no "Latvijas valsts mežiem", no ceturtās daļas teritorijas turētāja, kādu pienesumu tautsaimniecībā un kādus soļus. Nevis kaut kādu gaidu vēstuli no viena ministra, bet valdības un premjera skaidrus uzdevumus kapitālsabiedrībai. Un tajā brīdī, ja mēs runājam par pārvaldību, pilnīgi lieka būtu padomes loma. Tajā brīdī, kad valdība turētu... pulsu uz sava svarīgākā uzņēmuma, pietiktu ar valdi un ministru, kas ir starp valdi un valdību. Padome ir pilnīgi lieka, pilnīgi lieka institūcija šajā...

Es atkārtošos nedaudz, ko es esmu teicis iepriekš, bet tad, kad es te dzirdu pa vidu... un par visu pārējo, galvenais, ko vajadzētu klausīties Saeimai un valdībai, tas ir... Ja mēs runājam par to, kā attīstīt "Latvijas valsts mežus", tas ir mūsu meža zinātnes institūts ar visaugstāko novērtējumu kā zinātniskā institūcija Latvijā – "Silava". Starp citu, ļoti interesanti, ka tie zaļie cīnās ar mežizstrādātājiem... it kā. Interesanti paskatīties "Silavas" darbinieku sastāvu. Vairāk nekā puse nāk no biologiem, proti, no vides sargātājiem. Un tie, kas nāk no meža nozares, ļoti labi sadarbojas uzņēmumā vienkārša iemesla pēc – viņus, šīs abas darbinieku grupas, vieno zinātne, vieno veselais saprāts un loģika.

Es aicinātu saukt šeit Jurģi Jansonu, paklausīties, ko viņš saka. Un tad mēs arī varētu izstrādāt valdības līmenī saprātīgu politiku, saprātīgus uzdevumus "Latvijas valsts mežiem", izvēlēties labāko iespējamo valdes priekšsēdētāju uzņēmumam, dot viņam rīcības brīvību, noteikt budžetu un tā tālāk.

Tā ka nemaisīsim visas lietas kopā ar to, ka kokrūpnieku lieta notika un ir 10 kriminālprocesi. Tam nav tiešas saistības ar "Latvijas valsts mežu" valdi un padomi, bet gan – ar valdības lēmumiem un no tiem izrietošajiem tālākajiem lēmumiem. Tā ka, ja mums kaut kas ir jāuzlabo, tad valdības darbs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu zemkopības ministram Uldim Augulim "Par turpmāko rīcību AS "Latvijas valsts meži" pārvaldības uzlabošanai saistībā ar Valsts kontroles revīzijā konstatētajām nepilnībām un trūkumiem"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 65, atturas – 7. Pieprasījums noraidīts.

Ir iesniegtas trīs izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Juris Viļums, Artūrs Butāns, Harijs Rokpelnis, Agnese Krasta un Aiva Vīksna lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt 76. punktu – likumprojektu "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" (Nr. 1422/Lp14) – pirms 46. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Artūrs Butāns, Harijs Rokpelnis, Agnese Krasta un Aiva Vīksna lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt 77. punktu – likumprojektu "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" – pirms 46. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām ar sadaļu "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" (Nr. 1422/Lp14), pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien sēdē skatīja likumprojektu "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā".

Likumprojekta mērķis ir efektivizēt licencēšanas procesu komersantiem: tātad licences izsniegšanas laika samazināšanu, procesa pārredzamību un komersantu iesniedzamo dokumentu optimizāciju.

Kādas tad ir galvenās... būtiskās izmaiņas likumprojektā? Tātad galvenais KPI, kā ir tagad tik moderni teikt, – Latvijas izcelsmes kapitālu komersants licencē divu mēnešu laikā. Nākamais ir ļoti būtiska laika ekonomija uzņēmumiem un iestādēm – samazināt pārbaudāmo personu loku. Visiem komersantiem, kuri iegūst licenci, vairs netiek prasītas pārbaudes attiecībā uz mazākuma daļu īpašnieku līdz 10 procentiem. Tiek mazināti licences apturēšanas riski, mīkstinot prasības komersantiem, kas nestrādā ar munīciju, ieročiem un sprāgstvielām. Uz tiem neattieksies administratīvo pārkāpumu kategorijas, kas saistītas ar ieroču, munīcijas, sprāgstvielu apriti, jo licences izsniegšanas kontekstā tas nav aktuāli vai nav saistīts ar attiecīgo darbības jomu, līdz ar to saistībā ar šiem pārkāpumiem komersanta licence... vai nebūs apturama vai anulējama. Elastīgākas darba spēka piesaistes iespējas darbam ar precēm, kas nav munīcija, ieroči un sprāgstvielas, atļaus iesaistīt darbiniekus no 18, nevis 21 gada vecuma. Administratīvā sloga mazināšana, izziņu izsniegšana... atcelt prasību komersantiem iesniegt ārstu izziņas par Latvijas pilsoņu veselības stāvokli. Par ārvalstu pilsoņiem tās joprojām jāiesniedz, jo valsts drošības iestādēm šāda informācija nav pieejama. Ātrāka lemšana par ne Eiropas Savienības zonas izcelsmes, tai skaitā Ukrainas kapitāla pieļaušanu, vairs neiesaistot Ministru kabinetu. Gadījumos, kad speciāla atļauja jāiesniedz pilsoņiem, kas nav no Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm, būs nepieciešama Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas atļauja, nevis Ministru kabineta izsniegta atļauja.

Precizēs tiesības lietot stratēģiskas nozīmes preces bez licences noteiktos gadījumos, kad stratēģiskas nozīmes preces tiek izmantotas normatīvajos aktos paredzētu valsts aizsardzības pienākumu izpildei. Šiem preču aprites subjektiem licence nav nepieciešama.

Nu, šis nozīmē ļoti būtisku lietu, kas ļoti daudzas reizes tika pārrunāta vairākās komisijas sēdēs, tai skaitā arī Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē, – par iespēju apgādāt ar nepieciešamajām lietām arī mūsu žurnālistus, mediju pārstāvjus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta cilvēkus un daudzus citus dienestus, kas tādā veidā beidzot atrisinās šos jautājumus arī, kas ir ļoti būtiski viņu darbu veikšanai drošos apstākļos.

Komisija lūdz šim likumprojektam jūsu atbalstu... kā steidzamam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" (Nr. 1422/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Lūdzu, aicinu arī parlamentu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" (Nr. 1422/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 15. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks Saeimā?

R. Bergmanis. Izskatīšana Saeimā – šī gada 23. jūlijā. Otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Labdien vēlreiz! Šis ir vēl viens ļoti svarīgs likumprojekts, kuru arī šodien izskatījām Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Likumprojekts paredz ārvalstu militārās darbības rezultātā izraisīta incidenta radīto zaudējumu kompensēšanas mehānismu. Komisija jau 10. aprīlī nosūtīja iepriekšējai valdībai aicinājumu šo risinājumu rast. Esam ļoti gandarīti, ka šis risinājums ir rasts un komisijā tika izskatīts. Tātad ir ieklausījušies komisijas aicinājumā, ka tiešām tas cilvēkiem ir ļoti, ļoti nepieciešams.

Komisijas vārdā šo problēmu, kā es teicu, aktualizējām aprīlī. Ir gandarījums, ka sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju un vēl citām iesaistītajām ministrijām, kā arī Krīzes vadības centru ir rasts risinājums un deputāti varējuši piedāvāt šo likumprojektu.

Likumprojekts dod deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, terminus, apmēru militāro darbību izraisīta incidenta rezultātā radīto tiešo zaudējumu kompensēšanai par īpašumā vai valdījumā esošām lietām, kā arī sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem.

Regulējums ir miera laikam. Nav paredzams, ka nespēsim aizsargāt savu sabiedrību un tās īpašumu un tam būs nepieciešami tādi līdzekļi, kas pārsniedz valsts budžeta iespējas, tāpēc ir saņemts arī finanšu ministra atzinums par atbalstu šim likumprojektam.

Tomēr nevienai valstij nav iespējams nodrošināt 100 procentu aizsardzību. Ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus ar militāro bezpilota lidaparātu incidentiem, ir skaidri redzams, ka šāds regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu iedzīvotāju un uzņēmumu aizsardzību un stiprinātu uzticēšanos valstij.

Likumdevējs nosaka, ka tā nav brīva izšķiršanās, bet gan vienprātība, ka šie zaudējumi ir kompensējami un iedzīvotāji netiks pamesti nelaimē. Likumprojekts paredz, ka militārās darbības izraisīti incidenti tiek skaidri iekļauti katastrofu regulējumā, un nosaka Aizsardzības ministriju par katastrofu pārvaldīšanas koordinēšanas subjektu šajā jomā. Šī likumdošanas iniciatīva stiprina tiesisko paļāvību, uzlabo sabiedrības drošības sajūtu un mazina ekonomiskos riskus, kas var rasties neparedzamo militāro darbību izraisīta incidenta gadījumā.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav.

R. Bergmanis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds tieslietu ministram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (tieslietu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka Valsts prezidents šī rīta uzrunā ļoti labi formulēja situāciju, kurā atrodamies. Viņš teica, ka mēs neesam nedz kara laikā, nedz miera laikos. Un tas nozīmē to, ka cilvēki patiesi ir ļoti satraukti, it sevišķi tie, kas dzīvo pierobežā – ne tikai Latgalē, tas ir arī Alūksnes novads un Gulbene, un citur –, jo Krievijas karadarbības, elektroniskās karadarbības rezultātā izraisītie dronu ielidošanas gadījumi skar mūsu pierobežas novadus... un daži droni ir ielidojuši vēl dziļāk.

Līdz ar to viens ir jautājums, ka tie ielido, cits jautājums, ka tie nokrīt un rada konkrētus zaudējumus... tātad sprāgst. Mēs redzējām, ka divi droni Rēzeknē naftas bāzē uzsprāga. Un, protams, tas izraisa tālākas konsekvences.

Šie apdraudējumi, ko ir radījis Krievijas brutālais, nežēlīgais karš Ukrainā... jautājums – kā mēs uz šiem apdraudējumiem atbildam, kā mēs nomierinām cilvēkus, kā mēs viņiem radām drošības sajūtu un spēju uzticēties savai valstij un paļauties uz savu Latvijas valsti.

Protams, liels paldies arī Aizsardzības ministrijai. Es domāju, tagad daudzi Latvijā zina, kas ir "Rafale" lidmašīnas, un zina, kas ir franči, kas sargā mūsu debesis.

Protams, uzsākot darbu, jaunajai valdībai bija arī delegācijas vizīte... Jūlijas Sviridenko, Ukrainas premjerministres, delegācija bija Rīgā pirms nedaudz vairāk nekā nedēļas. Šīs vizītes kontekstā tālāk sekoja NB8 tikšanās Tallinā, kur tika noslēgtas konkrētas vienošanās ar Ukrainu, kas būtiski stiprina mūsu drošību.

Nākamais posms ir regulējumi. Tie ir vairāki. Tātad šobrīd regulējums, kas paredz kompensāciju par radītajiem zaudējumiem militāru aktivitāšu rezultātā. Mēs pagājušajā piektdienā radījām šīs redakcijas, atradām precīzu vietu, kur to risināt, un ieraudzījām, ka pastāv vēl viena problēma. Es ceru, jūs šodien to izskatīsiet, proti, saistībā ar kultūras pasākumiem. Šis ir Kultūras ministrijas... Liels paldies, piektdien mēs fantastiski saspēlējām sadarbību, lai tas viss varētu notikt. Šis regulējums ies paralēli tam, ko mēs šodien skatām.

Kāda ir lietas būtība? Mēs faktiski esam atraduši pareizo vietu, un tas ir Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums, kurā mēs radām jaunu sadaļu (pie tehnogēnajām katastrofām), kas saucas "Militāro darbību izraisīti incidenti", līdz ar to mēs ļoti precīzi paredzam arī tvērumu. Piektdien... plaša diskusija. Mēs varam vērt vēl plašāk un segt cita veida zaudējumus, bet mēs vienojāmies par to, par ko varam vienoties. Un te svarīgākais ir ātrums, ar kuru iznesam šos likumprojektus cauri visām procedūrām un pieņemam, lai ir rezultāts cilvēkiem, lai vismaz kaut kas reāls, taustāms ir pieņemts un lai stājas spēkā.

Tāpēc tvērums ir tāds, ka militāro darbību izraisītu incidentu radīto tiešo zaudējumu kompensēšana gan publisko tiesību personām, gan juridiskajām personām, gan fiziskajām personām par personu īpašumā, valdījumā esošām lietām, kā arī sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem... Tātad pagaidām tas attiecas uz konkrētām lietām un zaudējumiem īpašumam.

Tas ir tas, par ko varam vienoties. Tas ir tas, kam mēs varam radīt ātru mehānismu. Mēs arī saīsinām praktisko sadaļu – tas būs MK noteikumos noteikts jau nākamās nedēļas laikā. Proti, tur būs īsāks veids, kā tikt līdz līdzekļiem un zaudējumu kompensēšanai, tāpat arī pārējās lietas.

Kolēģi, es tiešām gribu pateikt lielu paldies visām iesaistītajām ministrijām. Tas faktiski ir darbs, ko esam izdarījuši nedēļas laikā, atrodot pareizo vietu, definējot tvērumu. Protams, ne bez strīdiem – savstarpējiem, nelieliem –, bet mēs esam nonākuši pie ļoti veiksmīga rezultāta. Proti, šobrīd ir skaidrs – svarīgākais ir ātrums, vienkāršība šim regulējumam, izlēmība un atbildība to cilvēku priekšā, kuru dzīvi tieši ietekmē Krievijas brutālais karš Ukrainā un elektroniskās karadarbības rezultātā novirzītie droni un radītie zaudējumi. Mūsu – gan Latvijas Republikas Saeimai, gan Latvijas valdībai – pienākums ir radīt drošības sajūtu Latvijas cilvēkiem un atjaunot savstarpējo uzticību.

Es aicinu atbalstīt.

Un paldies jums.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas ir vairāki paziņojumi.

Aiva Vīksna, tad Raimonds Bergmanis un tad Oļegs Burovs.

A. Vīksna (AS).

Tātad, kolēģi, Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisija! Sēde notiks tūlīt, pulksten 15.06, Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Raimonds Bergmanis. Lūdzu!

R. Bergmanis (AS).

Jā, kolēģi, jau kārtējais. Tā laikam tāda tradīcija man jau kļūst – pārtraukumā aicināt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus uz kārtējo, šodien jau trešo, sēdi pulksten 15.15 komisijas telpās. Tā ka trešā komisijas sēde šodien.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, aicinu tūlīt uz komisijas sēdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 15.30, bet pirms tam vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, nav reģistrējušies pieci deputāti: Ieva Brante, Jekaterina Drelinga, Raivis Dzintars, Kristaps Krištopans... ir, Edvīns Šnore.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. 38 deputātiem paldies. (Pauze.)

Kolēģi, nākamais pārtraukums mums ir pulksten 17.00. Vai kādam ir vēl paredzēta komisijas sēde? (Starpsaucieni.) Ja ir paredzēta komisijas sēde, tad pārtraukumu varam taisīt pusstundu, ja ne, tad 15 minūtes pārtraukums. Nu, 15, ja?

Labi, kolēģi, vēl gaidām četrus cilvēkus. (Pauze.) Nu – 48. Vēl reģistrējamies divi, lai būtu kvorums, un tad...

Kolēģi, sākam darbu pēc pārtraukuma un turpinām strādāt pie likumprojekta "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā". Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Turpinām ar debatēm.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Sirsnīgs paldies visiem tiem, kas šobrīd mani klausās. Es saprotu, ka jūs katrs esat divu cilvēku vērti – kvoruma dēļ. Man ir trīs nelielas... trīs nelieli atbalsta jautājumi par šo likumprojektu.

Pirmais jautājums – nedaudz par šī likumprojekta vēsturi. Tad, kad pie mums Latvijā sāka krist droni vai tika notriekti, vietējo pašvaldību vadītāji teica: un kā tiek aizstāvēti mūsu cilvēki, kas cieš nevainīgi? Krāslavas novada vadītājs Gunārs Upenieks teica, ka vajag kaut ko darīt. Toreiz no Saeimas, kā jau arī komisijas priekšsēdētājs minēja, tika izteikts priekšlikums, bet tālāk risinājums nesekoja. Pirms pāris nedēļām Zaļo un Zemnieku savienība piedāvāja likumprojektu par šo pašu jautājumu nedaudz... zem cita likuma. Un jāsaka paldies kolēģiem, sadarbības partneriem sadarbības padomē, kas atbalstīja likumprojekta virzību. Jāsaka tiešām, tā kā tieslietu ministram ir prasme ātri atrisināt, ja vajag, kādu jautājumu, arī šajā gadījumā viņš nedēļas laikā noorganizēja Tieslietu ministrijas darbiniekus un piesaistīja pārējās ministrijas, lai izstrādātu šo projektu.

Otra lieta, kam es gribētu pievērst uzmanību. Šajā likumprojektā tiek atrisināts tikai viens no jautājumiem, proti, zaudējumu atlīdzināšana par zaudējumu lietai, objektam, priekšmetam. Pagaidām netiek risināts jautājums par zaudējumu atlīdzināšanu uzņēmējdarbībai. Es ceru, ka tikpat ātri, vismaz septembrī, varbūt nāks grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, par ko bija runa pagājušajā nedēļā. Mazlietiņ jādomā arī par uzņēmēju atbalstīšanu tad, ja viņi ir spiesti pārtraukt darbību kāda nopietna incidenta dēļ.

Visbeidzot trešais jautājums, ko es ļoti lūgtu, lai kolēģi pieskatītu, –Ministru kabinetam jāprecizē kārtība, kā cilvēkam šos zaudējumus saņemt. Darba sanāksmē skanēja, ka Izraēlā šo jautājumu izlemj divu nedēļu laikā un cilvēks saņem kompensāciju, tad es gribētu, lai arī mūsu MK noteikumos paredzētā kārtība ir tā... Nu, es neticu, ka Latvijā izdosies divu nedēļu laikā pieprasīt un saņemt kompensāciju, bet vismaz mēneša laikā lai tas būtu. Jā, es saprotu, Latvijā nav speciālā fonda, kā ir Izraēlā, bet lai divu nedēļu laikā... nu, četru nedēļu laikā lai cilvēki saņem kompensāciju. Protams, vienmēr pastāv samērīgums izvērtēšanai.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, lai tas praksē palīdzētu cilvēkiem.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Es tikai varu piebilst, ka komisijas sēdes laikā tika saņemts, nu, tāds mutisks... kā jūs, Kūtra kungs, teicāt, virzīšanās uz to pašu virzienu kā Izraēlā... maksimāli ātri. Protams, mēs nezinām, kāds būs lēmums Ministru kabinetā, bet tur arī gāja... nevis par mēnešiem, bet par dienām. Tā ka es ceru, ka tiks pieņemti šie noteikumi un tas cilvēkiem radīs pilnīgu skaidrību, un viņi ļoti ātri varēs saņemt to, ja gadījumā kāda šāda nelaime būs notikusi.

Bet, tā kā jūs jau atbalstījāt pirmajā lasījumā, tad, pamatojoties uz...

Sēdes vadītāja. Nē, nav... pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

R. Bergmanis. Nav? Ā, vēl nav. Piedošanu! Piedošanu! Ļoti, ļoti atvainojos.

Sēdes vadītāja. Mums bija debates.

R. Bergmanis. Tad lūdzu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

R. Bergmanis. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu, ja nav iebildumu, lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu nenoteikt un izskatīt likumprojektu uzreiz otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Liels paldies visiem iesaistītajiem par tik ātru rīcību! Paldies visiem!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām ar sadaļu "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens.) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Juridiskajā komisijā esam izskatījuši likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Šie Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi ir tapuši ciešā sadarbībā ar Tieslietu padomi un faktiski paredz divas izmaiņu grupas.

Likumprojekts paredz stiprināt tiesu pašnoteikšanos, paplašinot Tieslietu padomes lomu ar tiesu budžetu saistītos jautājumos, un nosaka Tiesu administrācijas funkcionālo pakļautību Tieslietu padomei tiesu darba organizācijas, tiesnešu karjeras, kā arī rajona, pilsētas un apgabaltiesas budžeta veidošanas jautājumos. Tāpat izmaiņas risina ar cilvēkresursu problēmām saistītus jautājumus tiesās. Proti, grozījumi paredz tiesneša palīga amatu pakāpeniski pārveidot par tiesas juristu, nosakot amatam atbilstošas prasības un galvenos pienākumus un uzsverot, ka tiesas jurista pamatpienākums – sniegt kvalitatīvu juridisko atbalstu tiesnesim, ietverot arī nolēmumu projektu izstrādi, judikatūras un normatīvā regulējuma analīzi.

Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Viesturam Vitkovskim.

V. Vitkovskis (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šodien izskatāmie grozījumi likumā "Par tiesu varu" nav tikai kārtējie tehniskie precizējumi, tas ir likumprojekts par to, kādu mēs redzam Latvijas tiesu varu nākamajā attīstības posmā. Latvijas tautai ir svarīgi, lai tiesa Latvijā spēj izskatīt lietu saprātīgā laikā un tādā kvalitātē, kas ļauj just, ka tiesības tiek reāli un efektīvi aizsargātas.

Šodien, godājamie deputāti, jūs pieņēmāt lēmumu atbrīvot no amata 10 tiesnešus. Tas nozīmē, ka tiesu sistēmas kapacitāte šodien samazinājās par 10 tiesnešiem. Latvijā ir diezgan problemātiska situācija ar tiesas tiesnešu sastāvu. Ar šiem grozījumiem mēs radām sistēmu, kurā tiek sagatavota nākamā tiesnešu paaudze, veidojot skaidrāku profesionālo struktūru, darba sadalījumu, kas ļauj efektīvāk izmantot esošos resursus, un likvidējot ilgstoši neaizpildītās tiesneša amata vietas.

Tieslietu ministrs ir vienojies ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju par risinājumu, kas ļaus esošā finansējuma ietvaros, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta, reformēt tiesneša palīga institūtu, nodrošinot ne tikai konkurētspējīgāku atalgojumu, bet arī paredzot izglītības un profesionālo prasmju prasības nākamajiem tiesu juristiem. Tiks likvidētas ilgstoši neaizpildītās tiesnešu vakances, un finanšu līdzekļi, kas šobrīd tām ir paredzēti, tiks novirzīti konkurētspējīga atalgojuma noteikšanai tiesu juristiem (no 1600 eiro bruto, kas ir šobrīd, ko šobrīd vidēji saņem tiesneša palīgs, līdz pat 2300 eiro bruto mēnesī tieši juristam). Šāda pieeja ļaus izvirzīt augstākas profesionālās prasības tiesu juristiem un vienlaikus piesaistīt tiesu sistēmai kvalificētākus speciālistus. Savukārt esošajiem tiesnešu palīgiem tiks nodrošināts saprātīgs pārejas periods nepieciešamās kvalifikācijas iegūšanai.

Satversme nosaka varas dalīšanas principu. Likumdevēja vara, izpildvara un tiesu vara nav cita citai pakļautas, tās ir savstarpēji līdzsvarotas un neatkarīgas. Taču neatkarība nav tikai tiesas tiesības taisīt spriedumu bez ārējas ietekmes. Patiesa tiesu varas neatkarība nozīmē arī spēju pašai lemt par savas sistēmas attīstību, personāla politiku, profesionālo izaugsmi, budžeta prioritātēm un darba organizāciju. Ar šo reformu mēs stiprinām Tieslietu padomi kā centrālo tiesu pašpārvaldes institūciju. Virkne jautājumu, kuros līdz šim izšķiroša loma bija izpildvarai vai tieslietu ministram, turpmāk tiks nodota pašai tiesu varai. Tas attiecas gan uz tiesnešu karjeras jautājumiem, gan tiesu sistēmas organizatorisko attīstību.

Tieslietu ministrija nāk ar priekšlikumu samazināt savu ietekmi tajās jomās, kurās lēmumi pēc būtības ir jāpieņem pašai tiesu varai. Tā nav atteikšanās no atbildības, bet gan cieņa pret Satversmē nostiprināto tiesu varas neatkarību. Tiesiskā valstī tiesu varai jābūt ne tikai neatkarīgai, tai ir jābūt arī profesionālai, efektīvai un spējīgai attīstīties līdzi laikam.

Godājamie deputāti! Lai arī Latvijas tiesu sistēma pēdējo 36 gadu laikā ir būtiski attīstījusies, valsts nedrīkst apstāties pie sasniegtā. Šie grozījumi ir nākamais solis tiesu varas attīstībā un solis pretī stiprākai tiesu sistēmai.

Tādēļ aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Godātā Saeima! Šis Tieslietu ministrijas komandas trīs gadu darbs šobrīd ir sasniedzis Saeimu konceptuālajam pirmajam lasījumam par jautājumiem, kas skar tiesu varas neatkarības nostiprināšanu un arīdzan pašas tiesnešu ataudzes jaunu principu noteikšanu likumā. Pie šī likumprojekta, izveidojot īpašu darba grupu Tieslietu padomē, strādāja roku rokā Tieslietu padomes, Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas speciālisti. Tas prasīja ilgu laiku, jo bija jāizdara gadiem nesasmeltais, tai skaitā tādu tiesnešu – Saeimas balsojumā neapstiprinātu – virzīšana... kuri bija sasnieguši Eiropas Komisijas tiesiskuma ziņojuma, nu, tādu diezgan negatīvu referenci par Latviju. Līdz ar to šajā likumprojektā ir arī būtiski, ka kaut kādā ziņā mums kā parlamentārai tiesiskai valstij šobrīd ir jāiet soli tālāk – ka Saeimas lēmumu par tiesneša neatbalstīšanu balsojumā var vētīt Satversmes tiesa.

Manuprāt, ar šādu jaunu tiesu varas neatkarības soli, likumā "Par tiesu varu" nosakot tiesu varas pašnoteikšanos tiesnešu karjeras jautājumos, tiesu budžeta jautājumos, funkcionālo pakļautību Tiesu administrācijai pie Tieslietu padomes, jaunas atbalsta personāla funkcijas izveidošanu... tiesu juristu... Arīdzan Profesiju klasifikators... Tanī pašā dienā, 26. maijā, kad šis likumprojekts ir saskaņots, Ministru kabinetā pieņemts, šis "tiesas jurists" Profesiju klasifikatorā ir paredzēts.

Tieslietu padome šobrīd, sasaistot šodienas izskatāmo likumprojektu ar lēmumu par tiesnešu skaita samazināšanu, raugās uz to, lai, nenoslogojot valsts budžetu, šo summu par tām vakancēm, kuras nav izdevies aizpildīt, varētu novirzīt motivēta, laba un profesionāla tiesnešu atbalsta personāla atalgošanai. Ja šobrīd tiesneša palīgam nav noteiktas tādas kvalifikācijas prasības kā jurista kvalifikācija, tad attiecībā uz tiesas juristu šobrīd likumprojektā tas ir noteikts, un tas ir noteikts arī jaunajā Profesiju klasifikatora standartā.

Bet, no otras puses, tā ir arī liela atbildības pārnese uz tiesu varu. Jā, mēs esam vērojuši, ka sabiedrības acīs tiesu vara gadu no gada iegūst arvien augstākus uzticamības mērījumus. Taču, protams, respektējot neatkarīgu tiesu varu, politiķi neiejaucas tiesas spriešanā. Ikviens politiķis saprot, ka tiesas nolēmumus mēs varam komentēt tad, kad tie ir stājušies spēkā galīgajā instancē. Un līdz šā nolēmuma sagaidīšanai mēs respektējam, ka tiesvedības process var būt ilgs un garš, un sarežģīts.

Mēs respektējam nevainīguma prezumpciju. Taču mums ir arī jāapzinās, ka ne vienmēr sabiedrības acīs tiesu varas un tiesvedības procesu ilgums, raitums, saprotamība sabiedrībai ir bijuši nevainojami. Līdz ar to šobrīd, likumā "Par tiesu varu" nostiprinot šo katrai demokrātiskai valstij ļoti būtisko tiesas varas neatkarību, mēs dodam skaidru signālu tiesu varai, ka viņiem arī pašiem iekšēji ir jādomā par to, kā risināt šīs samilzušās problēmas.

Jā, tā ir tiesa, tiesneši... daudzi no tiem ir sasnieguši izdienas pensijas vecumu. Jo gluži vienkārši mums kā valstij, kura pie neatkarīgas tiesu varas nonāca līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, daļa tiesnešu ir kvalificēti un sagaidījuši cienījamas vecumdienas.

Daudzi no konkursiem, kuros mēs meklējam jaunus tiesnešus, īpaši ārpus Rīgas, nevar diemžēl lepoties ar daudziem pieteikumiem. Un, pat ja šādi pieteikumi ir, kvalifikācijas eksāmena process ir ļoti sarežģīts (bieži vien to pārmet), daudzi neiztur atlasi.

Ar šo likumprojektu mēs vēlamies pateikt, ka tiesu varas neatkarība tiek nostiprināta. Atbildība par daudziem jautājumiem, kuri līdz šim bija tieslietu ministra funkciju apjomā, tiek nodota pašai tiesu varai. Pašas tiesu varas kompetencē un atbildībā būs tas, kā šo neatkarību un atbildību īstenot visas tautas un sabiedrības interesēs.

Godātie kolēģi, aicinu šo tiešām ļoti svarīgo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, un... turpināsim darbu! Domāju, mēs varētu šo likumu pieņemt šajā Saeimas sasaukumā, jo tas ir bijis ilgi neizdarīts darbs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 9. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Ir iesniegtas divas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā". (Starpsauciens.) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 4, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā", pirmais lasījums. Komisija ir atzinusi likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, izmantojot Saeimas kārtības ruļļa 79. pantā paredzētās tiesības, iesniedza likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā".

Mēs to izskatījām un lūdzam atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Pamatojoties...

Sēdes vadītāja. Nē, vēl...

R. Bergmanis. Es pabeigšu.

Sēdes vadītāja. Pabeidziet, un tad uzsāksim debates.

R. Bergmanis. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu, komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to 18. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi! Pirms nedēļas Saeima faktiski atjaunoja "zelta vīzu" režīmu. Tas notika ar APVIENOTĀ SARAKSTA, JAUNĀS VIENOTĪBAS un ZZS balsīm. "Nacionālā apvienība" neatbalstīja, bet nenāca debatēt pie šī priekšlikuma. Neredzēju centienus kaut kādā veidā to apturēt.

Kā izrādās, atjaunojot "zelta vīzu" režīmu, netika padomāts par to, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi arī varēs izmantot šo režīmu, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, kas, protams, ļoti skaidri apliecina, ka priekšlikums, kurš tika pieņemts pirms nedēļas, bija neizdiskutēts... iesniegts trešajā lasījumā... paredzot investīcijas vēl neizveidotā fondā...

Tieši tāpēc PROGRESĪVIE ir lūguši Valsts prezidentu neizsludināt šo likumu, atgriezt to Saeimai, lai varam labot kļūdu un, cerams, vienoties par to, ka šāds "zelta vīzu" režīms Latvijā nav nepieciešams.

Šobrīd, protams, Saeimai ir jāatbalsta šie konkrētie grozījumi, bet kopumā, domāju, tas ir kauna traips Saeimai... ka 14. Saeima faktiski ir atjaunojusi "zelta vīzu" režīmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Mēģināšu izstāstīt, ko mēs šodien darījām. Es cerēju, ka Sprūda kungs jūs, Šuvajeva kungs, informēs, jo viņš piedalījās komisijas sēdē. Es, man liekas, iepriekšējā... Imigrācijas likuma trešā lasījuma laikā... teicu: jā, trešajam lasījumam bija 175 priekšlikumi. Tas, protams, nav pareizi, bet, saprotot, ka tas ir tik svarīgi, mēs tam veltījām septiņas komisijas sēdes.

Vēlreiz atkārtošu, ko toreiz teicu. Tika izveidota speciāla darba grupa. Pirmo reizi mēs vispār diskutējām par šā likuma ekonomisko sadaļu. Šis nav likums par kaut kā aizliegšanu vai atļaušanu. Šis ir imigrācijas politikas likums. Tas Latvijā ir viens – tikai viens! – un iekļauj visas lietas, tai skaitā nodarbinātību, studijas un daudz citu.

Piekrītu, bija ļoti daudz priekšlikumu attiecībā uz termiņuzturēšanās atļaujām. Bet nav korekti teikt, ka mēs kaut ko esam atjaunojuši. Mēs aizliedzām. Vairs nevarēs iegūt termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamo īpašumu, valsts vērtspapīriem... Viss, kas jau parlamentārās izmeklēšanas komisijā atzīts, tika pieņemts.

Jā, divās sēdēs pirmo reizi tika diskutēts no ekonomiskās sadaļas puses. Piedalījās Latvijas Banka, Finanšu izlūkošanas dienests un daudz citu... Latvijas Darba devēju konfederācija. Tas bija tas, ko viņi atnesa... un atzina par labu šādu pienesumu Latvijas valsts ekonomikai. Jā, vēl ir daudz darba, ir jāizveido šis fonds, jāpieņem daudz likumu...

Saistībā ar to, ka jau iepriekšējā, otrajā, lasījumā tika konceptuāli pieņemts, ka nekas nevar attiekties uz cilvēkiem, kuriem ir Krievijas un Baltkrievijas... Šajos milzīgajos apjomos... ieviešot pieņemto priekšlikumu... jā, palaidām garām. Atzīstam kļūdu. Bet mēs to esam izlabojuši – mēs to esam izlabojuši! Un ceru, ka jūs atbalstīsiet. Jūs jau tikko to teicāt.

Tāpēc es nezinu... droši vien tā ir prezidenta prerogatīva – rītdien sēdē lemt, vai šo likumu atgriezt vai ne. Vakar klausījos, ko teica Valsts prezidents... no viņa teiktā sapratu, ka mēs nevaram... no viena grāvja – otrā grāvī. Tie ir viņa vārdi. Es varbūt nevaru pateikt tik precīzi, vārds vārdā, bet viņš teica: nu tad šis attiecas uz trešo valstu cilvēkiem, kas ir arī Amerikas Savienoto Valstu, Kanādas pārstāvji.

Ja mēs vēlamies kaut kādā veidā palīdzēt savas valsts tautsaimniecībai, kāpēc to nedarīt? Jā, šobrīd vēl nav izdarīts līdz galam, bet mēs vismaz esam radījuši iespēju kaut kādā veidā palīdzēt Latvijas valsts ekonomikai un tautsaimniecībai. Un tas būs stingri kontrolēts. Tas būs valsts veidots fonds, kurā būs ļoti stingra uzraudzība un kontrole. Arī Dombravas kungs kā iekšlietu ministrs šobrīd to saka. Domāju, rudenī tiks iesniegti vēl daudz priekšlikumu, kas ir saistīti ar parlamentārās izmeklēšanas komisijā konstatēto. Tas ir tas stāsts.

Jā, šajā brīdī varam atzīt, ka palaidām... pie tā milzīgā apjoma, kad bija vecais likums, jaunais likums... jūs, Šuvajeva kungs, zināt, cik daudz laika mēs veltījām šī sasaukuma sākumā, kad mēģinājām ierobežot agresorvalstu pilsoņu esību šeit. Ir bijis tik daudz labojumu...

Līdzīgs šodien būs jaunais likums par kriminālsodu izciešanu... palicis vienīgais no padomju laikiem, 1971. gadā pieņemts un 40 reizes pārskatīts. Jā, varbūt no tās mašīnas ir palicis tikai spogulītis... bet tas ir tā laika likums. Un līdzīgi šeit – otrajā lasījumā gandrīz 200 priekšlikumu. Trešajā darījām visu, ko varējām. Jā, skatoties cauri, droši vien nepamanījām, ka vajadzēja atsevišķu normu, ko šobrīd esam iesnieguši, lai tiktu noregulēts tas, ko mēs jau esam konceptuāli pieņēmuši un par ko vienojušies.

Ceru, ka paskaidroju pārējiem kolēģiem Saeimā, kādas bija debates komisijā, par ko mēs runājām un par ko ir šis punkts, kāpēc tas šobrīd tiek skatīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam otro reizi.

A. Šuvajevs (PRO).

Paldies, Bergmaņa kungs. Tiešām visu cieņu tam darbam... kam jūs izgājāt cauri. To es vispār neapšaubu. Pieņemt Imigrācijas likumu trīs lasījumos ar visiem tiem priekšlikumiem... nav šaubu, ka tas ir bijis apjomīgs, tiešām nozīmīgs darbs.

Bet pāris lietu, reaģējot uz to, ko jūs minējāt. Es aprunājos ar vairākiem cilvēkiem no jūsu minētajām institūcijām, kuri bija darba grupā, tieši saistībā ar šo konkrēto priekšlikumu. Lielākajai daļai bija diezgan liels apjukums par to, ka Saeima ir pieņēmusi šāda veida normu. Nevienam nebija īsti skaidrības, no kurienes šāda norma patiesībā nākusi. Visi man apliecināja, ka nebija izdiskutēts no vairākiem aspektiem, ne tikai no ekonomiskā.

Kad runājam par "zelta vīzu" režīmu... "Zelta vīzu" režīms var izpausties dažādos veidos, ne tikai kā investīcijas nekustamajā īpašumā. Svarīga ir būtība – vai apmaiņā pret investīcijām tiek iegūta termiņuzturēšanās atļauja. Šobrīd ir atvērts jautājums, vai vēl neizveidotu fondu vispār var šādi ieviest, jo, cik man zināms, šāda veida fondiem ir nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums.

Trešajā lasījumā virzīt un kaut ko tamlīdzīgu pieņemt, manuprāt, ir nepareizi. Norādu vēlreiz, ka PROGRESĪVIE tieši tāpēc lūdz prezidentam neizsludināt šo likumu. Manuprāt, tā ir kļūda. Tas, ka mēs pēc nedēļas virzām kļūdu labojumu, domāju, ikvienam deputātam likumsakarīgi liek jautāt – vai ir vēl lietas, par kurām mēs neesam padomājuši? Vai pastāv vēl kaut kādi drošības riski, kas nav tikuši izvērtēti? Cik man zināms, par šo konkrēto normu diskusija komisijā nebija pārāk izvērsta.

Tāpēc, protams, šajā gadījumā es Saeimas deputātus aicinu atbalstīt šos konkrētos grozījumus. Bet kopumā tiešām ceru, ka mums būs iespēja atgriezties pie šī jautājuma tīri konceptuāli vēl šī sasaukuma laikā un labot kļūdu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Nē, paldies. Man liekas, mēs ar Šuvajeva kungu deputātiem sniedzām pietiekami skaidru redzējumu par to, kā ir gājis.

Droši vien Jānis varētu precīzāk izstāstīt, jo Jānis Skrastiņš vadīja minēto darba grupu, un no viņa vārdiem un visa... radās arī šis priekšlikums, un tas tika... Tas nav priekšlikums, ko iesniedza Kulberga kungs. Tas ir šīs darba grupas priekšlikums, līdz ar to mums nebija pamata neuzticēties. Vēl jo vairāk – piedalījās Latvijas Banka, Finanšu izlūkošanas dienests, Latvijas Darba devēju konfederācija un daudz citu iesaistīto institūciju.

Tāpēc raudzīsimies... virzīsimies uz priekšu... protams, neviens likums neapstājas ar tā pieņemšanas brīdi. Tas ir dzīvs, tajā var ieviest korekcijas, ko mēs šodien arī darām. Šajā gadījumā tas jau bija konceptuāli nolemts, vienkārši kaut kādā veidā ar jauno priekšlikumu... domādami, ka tas jau attieksies... tomēr, pārskatot šo lēmumu, tas tā nebija. Tāpēc paldies visiem, kas šodien iesaistījās un tik operatīvi spēja šīs lietas novērst. Ceru, ka, ja būs vēl kādas kļūdas, mēs tikpat operatīvi spēsim tās turpmāk novērst.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

R. Bergmanis. Komisija lūdz priekšlikumu iesniegšanas termiņu nenoteikt un izskatīt likumprojektu uzreiz otrajā lasījumā šodien, 18. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Liels paldies visiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Četri priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Četri priekšlikumi.

1. – deputāta Patmalnieka priekšlikums. Priekšlikuma būtība – aizstāt pārejas noteikumos vārdus "Ministru kabinets" ar vārdiem "Valsts vides dienests".

Gribu jums paskaidrot, pamatojoties uz ko komisija ar balsu vairākumu atbalstīja šo priekšlikumu. Pirmām kārtām Ministru kabineta lēmums paildzina procesu un to politizē. Lēmuma pieņemšana Valsts vides dienesta gadījumā noņem politizāciju, tiek uzticēta profesionālai institūcijai, mazina birokrātiju.

Varu atgādināt, ka mēs šo likumprojektu saņēmām kontekstā ar birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu. Gribu jūs informēt, ka Latvijas Darba devēju konfederācija arī atbalsta šo likumprojektu. Un paredzētā darbība... ietekmes uz vidi novērtējums... vai būs Ministru kabinets vai VVD... tāpat koordinē Valsts vides dienests. Jūsu zināšanai – IVN procesu izskata un apstiprina 14 institūcijas, tai skaitā pašvaldības.

Sakarā ar to aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Jūs varat redzēt – šis priekšlikums ir atbalstīts, iekļauts 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Eināram Cilinskim.

E. Cilinskis (Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien skatām četrus likumprojektus, kas ir saistīti ar vēja enerģijas jomu, – šo, grozījumus likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", grozījumus Būvniecības likumā un grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā.

Tas, protams, ir kompromiss starp visām iesaistītajām pusēm, kad visi ir mazliet neapmierināti. Bet ministrija noteikti turpinās strādāt, arī likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" vēl būs atvērums, kurā varēsim izskatīt neizskatītās lietas.

Ministrija pateicas atbildīgajām komisijām, īpaši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, par veiksmīgu darbu. Bet ir palikusi viena nianse... tātad ir priekšlikums pāriet... no Ministru kabineta uz Valsts vides dienestu. Atbilstoši ministra uzstādījumam es tomēr gribu aicināt kā lēmuma pieņēmēju atstāt Ministru kabinetu. Iemesls ir tāds, ka pēc būtības tas attiecas uz vienu administratīvo procesu, kurš jau ir iesākts Ministru kabinetā. Līdz ar to būtu ļoti loģiski, ka šo gadījumu arī pabeigtu Ministru kabinets. Droši vien galalēmumu nepieņems ne Ministru kabinets, ne Valsts vides dienests, jo zaudējusī puse, visdrīzāk, to pārsūdzēs tiesā, kura tad arī pieņems galalēmumu.

Šobrīd ministrijas vārdā gribu aicināt saglabāt... Ministru kabinetu, neatkarīgi no tā, kā beidzas šis balsojums, noteikti atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Atkarībā no tā, kā tiks nobalsots par šo priekšlikumu, būs attiecīgi jābalso vai nu "par" 2. priekšlikumu, ja paliek Ministru kabinets, vai "par" 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, ja paliek Valsts vides dienests.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šo Patmalnieka priekšlikumu nekādā ziņā nedrīkst atbalstīt, jo tas faktiski rada individuālu regulējumu vienam konkrētam projektam – vēja parkam "K2 Ventum" – un paredz lēmuma pieņemšanu nevis atgriezt vietējai pašvaldībai vai nodot Ministru kabineta kompetencē, bet nodot Valsts vides dienestam. Tātad Valsts vides dienests vērtēs paša izdoto atzinumu, un tas ir pilnīgi nepareizs virziens.

Visi deputāti ir saņēmuši Dienvidkurzemes novada pašvaldības vēstuli un biedrību vēstuli. Dienvidkurzemes pašvaldība norāda, ka, viņu ieskatā, šāda norma rada izņēmumu, lai tas attiektos tikai uz vienu vēja parku – "K2 Ventum". Pašvaldība lūdz šo likumprojektu vispār izslēgt no šodienas dienaskārtības, tāpat kā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"". Tie nav skatāmi steidzamības kārtībā, bet gan rūpīgi jāizdiskutē.

Iedzīvotāju biedrības ir vērsušās pie deputātiem un aicina uzdot... uzsākto procesu līdzšinējā kārtībā... atgriežot lēmumu pieņemšanu pašvaldībai, un saglabāt Ministru kabinetu kā institūciju, kas ir politiski atbildīga vēlētāju priekšā.

Biedrība, kura pārstāv Pāvilostas apkārtnes iedzīvotāju intereses, iestājas par to, lai saglabātu jūras piekrastes brīvas no vēja ģeneratoriem, kā arī par tūrisma attīstību, paužot skaidru nostāju. Pāvilostas iedzīvotāji lielā skaitā iebilst pret vēja parka "K2 Ventum" būvniecību. Un ir saprotams, kāpēc, jo tas ir projekts ar 46 turbīnām, kuru augstums sasniedz 250 metrus, un tās atradīsies apmēram viena kilometra attālumā no Pāvilostas pilsētas. Tas nav mazs infrastruktūras objekts. Tas būtiski ietekmēs gan ainavu, gan tūrisma attīstības iespējas, gan vietējās kopienas nākotni.

Turklāt jāatceras, ka atvieglotās kārtības regulējums vēja parku būvniecībai faktiski vienā brīdī par potenciāli piemērotām teritorijām principā padarīja gandrīz visas lauksaimniecības un meža zemes. Tādējādi tika radīta pretruna ar līdz šim spēkā esošajiem pašvaldību teritoriju plānojumiem. Un, ja mēs ar vienu likumu pasakām, ka pašvaldību gadiem izstrādātajiem plānojumiem vairs nav izšķirošas nozīmes, un pēc tam vēl atņemam pašvaldībām tiesības pieņemt galalēmumu, rodas pamatots jautājums – kāda vairs vispār ir vietējās demokrātijas jēga?

Arī Dienvidkurzemes novada pašvaldība ir norādījusi uz problēmu. Ja šis likums tiks pieņemts, tad izveidosies situācija, kuru es jau minēju, – Valsts vides dienests izvērtēs paša iepriekš izdotos atzinumus. Tas nenodrošina neatkarīgu, objektīvu izvērtēšanas procesu. Pašvaldība ir uzsvērusi, ka vēja parks "K2 Ventum" ir pretrunā ar šobrīd spēkā esošajiem teritoriju plānojumiem (arī Liepājas plānošanas reģiona) un Dienvidkurzemes ilgtspējas attīstības stratēģiju. Un visbeidzot būtiski ir arī tas, ka Ministru kabinets ir piekritis pašvaldības norādītajam, ka "K2 Ventum" ietekmes uz vidi novērtējuma procesā un sabiedriskajā apspriešanā ir bijuši procesuāli pārkāpumi.

Tāpēc šodien mēs nevaram pieņemt lēmumu, kas nevis novērš šīs problēmas, bet faktiski tās apiet. Mēs nevaram centralizēt varu tur, kur nepieciešama vietējās kopienas līdzdalība. Mēs nedrīkstam atņemt pašvaldībām tiesības lemt par savas teritorijas attīstību, un mēs nedrīkstam radīt situāciju, ka valsts iestāde kļūst par tiesnesi pati savā lietā.

Tāpēc es jūs aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo pretējā gadījumā, ja tas tiek atbalstīts, tad nevar atbalstīt 3. priekšlikumu, kur paliek Valsts vides dienests kā tas, kurš izvērtē...

Principā arī nevar atbalstīt šo likumprojektu, jo tas tiek skatīts kā steidzams. Bet, kā jau es minēju, tam ir nepieciešama diskusija, tas ir jāizskata normālā procesā trīs lasījumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs jau runājām par to, ka procesa laikā noteikumus nedrīkst mainīt. Tas vairākas reizes skanēja no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA. Es ceru, ka jūs šo pašu stāstu saglabāsiet līdz galam.

Tāpat jūs teicāt, ka nedrīkst piemērot atšķirīgu attieksmi. Un atkal stāsts, kuru... Es ceru un gaidīšu jūsu balsojumu tieši par šo priekšlikumu. Jo likums, par kuru mēs runājam, noteica atvieglotu kārtību būvniecībai tādām vēja elektrostacijām, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati un tām ir nepieciešama infrastruktūra, lai sasniegtu kopējo jaudu – 1000 megavati. Tas nozīmē, ka šie jautājumi un tikai šie projekti tika virzīti pēc vides novērtējuma saņemšanas. Ar Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu tika virzīti uz Ministru kabinetu, kur pieņem lēmumus par paredzētās darbības akceptu.

Jāsaka, tas bija apzināti, jo tieši tik liela mēroga projekti skar nacionālās intereses, drošības intereses, enerģētiskās neatkarības intereses un valsts stratēģiskās attīstības jautājumus. Tāpēc šie jautājumi tika deleģēti Ministru kabinetam. Ministru kabinets ir tas līmenis, kas var un kuram ir jāizvērtē šie valstiskie riski. Nododot šobrīd šī viena projekta lēmumu Valsts vides dienestam, mēs liekam ierēdņiem pieņemt lēmumus par to, par ko... viņi nevar to darīt. Viņi vērtē vides prasību ievērošanu, bet nevis valsts stratēģiskās intereses.

Šis priekšlikums paredz ļoti vienkārši – mēs nomainām skrējiena laikā, kad process ir... puse izieta, puse vēl nav izieta. Sanāk, ka Valsts vides dienestam būs jāpārapstiprina pašam savi lēmumi. Tā pēkšņi – procesā. Kāpēc? Tāpēc, ka... Nu, tam vienam projektam kaut kā pietrūka, kaut kā nebija?

Speciālā likuma mērķis bija nacionāli stratēģisku vēja elektrostaciju projektu attīstība. Tātad Ministru kabinets atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 21. panta pirmajai daļai ir tiesīgs... vajag pieņemt lēmumus par šādām daļām, par šādām darbībām. Tieši šis līmenis ir kā stratēģiskais filtrs, lai izvērtētu ne vien vides aspektus, bet arī valsts kopējās ekonomiskās un drošības intereses.

Kolēģi, es īpaši vēlos uzsvērt – likuma mērķis bija atvieglota un paātrināta kārtība, lai valsts stratēģiski sasniegtu šo 1000 megavatu jaudu. Ministru kabineta kompetence tika iestrādāta kā drošības vārstulis. Valstiski svarīgu lēmumu līmenī izvērtēt visus riskus – nacionālos, ģeopolitiskos, enerģētiskās drošības un citus –, ko Valsts vides dienests vienkārši kā institūcija nevar izdarīt šobrīd.

Šobrīd pēc šīs kārtības jau ir apstiprināti vairāki projekti. Ar ko tie projekti bija kaut kādi citādāki? Kāpēc tagad šim vienam projektam ir jāmaina šis lēmums? Pēkšņi procesā mēs mainām noteikumus. Man šķiet, ka tas nav pareizi. Būtu tikai loģiski ievērot tiesisko paļāvību no visām pusēm – no iedzīvotāju puses, no uzņēmēju puses –, atbildību pret sabiedrību, jo sabiedrības interesēs mēs esam šos likumus pieņēmuši, apstiprinājuši, paši noteikuši šīs institūcijas, kuras ir atbildīgas... Būtu tikai pareizi, ka noteikumi ir spēkā visu likuma darbības laiku. Šobrīd mēs runājam par šī likuma atzīšanu par spēku zaudējušu. Tad arī tam vienam projektam ir pareizi iziet šo pašu kārtību, ar kādu tas tika iesniegts.

Kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Un vēlreiz vēršu uzmanību, ka šodien, kad mēs diskutējām par citiem jautājumiem, jūs runājāt vienu... Es ceru, ka redzēšu, ka jūs pie tā turaties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Kalējam.

R. Kalējs (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka izskatāmais priekšlikums ir pretrunā ar objektivitāti lēmumu pieņemšanā. Gan Valsts pārvaldes iekārtas likuma, gan Administratīvā procesa likuma pamatā ir objektivitātes un tiesiskuma nodrošināšana valsts pārvaldē. Šo mērķi likumdevējs sasniedz ar padotības un institucionālās kontroles mehānismiem, kas paredz, ka zemākas iestādes pieņemto lēmumu un faktiskās rīcības pārbaudi veic augstākā iestādē.

Te nu ir jāsaka, ka šis priekšlikums paredz, ka Valsts vides dienests vienlaikus gan organizē IVN procesu, gan izvērtē IVN ziņojumu, sniedz atzinumu un galu galā arī pieņem galīgo IVN akcepta lēmumu. Šādā modelī samazinās institucionālās kontroles elementi, jo viena un tā pati iestāde kļūst gan par izvērtētāju, gan galīgā lēmuma pieņēmēju. Un retorisks ir jautājums par to, kāda ir iespēja, ka iestāde objektīvi izvērtētu visus apstākļus, nāktu klajā ar jauniem kritērijiem un varētu pieņemt lēmumu, kas ir pretējs jau pašas reiz pieņemtajam lēmumam vai atzinumam.

Šeit uz sienas jūs varat lasīt Latvijas Republikas Satversmes 2. pantu, kas nosaka: "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai." Tur nav nekas teikts par Valsts vides dienestu. Tāpēc ieklausīsimies tautas, vietējo iedzīvotāju viedoklī. (Starpsauciens.)

Es pats esmu bijis vairākās vēja parku sabiedriskajās apspriešanās. Un ir bijušas tādas apspriedes, kurās nav ieradies neviens iedzīvotājs; ir bijušas tādas, kurās ir astoņi; ir bijušas tādas, kurās ir 20. Un ir bijusi arī tāda, kurā bija vairāk nekā 200 iedzīvotāju. Tās visas ir notikušas Dienvidkurzemes novadā, teritoriāli lielākajā novadā Latvijā. Ir pavisam vienkārši izmērīt šo vidējo temperatūru – kur iedzīvotāji neiebilst pret vēja parku būvniecību un kur tie ir viennozīmīgi pret.

Es personīgi neesmu pret atjaunīgās enerģijas ražošanu, pret vēja parkiem, bet mana pārliecība ir, ka jāatrod vietas, kur to darīt, sabalansējot sabiedrības, pašvaldības, vides un uzņēmēju intereses. Piebildīšu, ka, balstoties uz šiem kritērijiem, arī Dienvidkurzemes novads ir apstiprinājis vairākas vēja parku projektu ieceres dažādās stadijās.

Kolēģi, atbalstot šo priekšlikumu, mēs nonāksim arvien skumjākā situācijā, ja ņem vērā aspektu par ieklausīšanos sabiedrības viedoklī.

No salīdzinoši labas situācijas, kurā sākotnēji par ieceru akceptu lēma demokrātiskā procesā vēlētās vietvaras, kuras vislabāk redz vietējo iedzīvotāju vajadzības un teritorijas izmantošanas mērķus, sekoja, ka atbildība ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu tika pārcelta uz Ministru kabineta lemšanas līmeni. Un šobrīd mēs esam pavisam tādas traģikomiskas situācijas priekšā, ka visu darīs viena institūcija – ierēdņi, kuri organizēs IVN procesu, izvērtēs ziņojumu, sniegs atzinumu un vēl arī pieņems galīgo IVN akcepta lēmumu.

Pamatojums priekšlikumā, ka valsts pārvaldē lēmumu pieņemšana pēc iespējas jādeleģē uz leju, manuprāt, ir absurds. Kā to pamatojumā raksta viena no biedrībām, kas mums adresēja vēstules, tad, ja tā turpināsim, drīz tiešām nonāksim līdz situācijai, ka vēja parka ieceres apstiprināšanu pieņems Valsts vides dienesta reģionālās nodaļas inspektors.

Veicināsim, kolēģi, sabiedrības uzticēšanos lēmumu pieņemšanas procesam!

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Melnalksnim.

D. Melnalksnis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Strādājot komisijā ar šo likumprojektu, mēs redzējām ļoti plašas diskusijas par to, vai šis priekšlikums būtu atbalstāms. Lai nebūtu tiešām plašas, garas diskusijas, iesaistījās gan valsts institūcijas, gan nevalstiskais sektors. Tāpat pats Valsts vides dienests izteica gatavību uzņemties šo pienākumu.

Bet, protams, gan es, gan jūs esat saņēmuši vairākus iesniegumus no pašvaldībām, biedrībām un iedzīvotājiem. Mēs redzam, ka sabiedrībā joprojām pastāv būtiski jautājumi par to, kā plānotās izmaiņas normatīvajā regulējumā darbosies praksē. Šajās vēstulēs un iesniegumos netiek apstrīdēta nepieciešamība attīstīt atjaunīgās enerģijas projektus vai piesaistīt investīcijas, uz ko mūsu valsts arī tiecas. Šajās vēstulēs tiek uzdoti jautājumi par pašvaldības lomu, lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī ietekmi uz pašu ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu. Arī attiecībā uz šajā likumprojektā paredzētajām izmaiņām lēmumu pieņemšanas kārtībā vēlos uzsvērt, ka man nav šaubu par Valsts vides dienesta profesionalitāti un spēju pildīt tam uzticētos pienākumus. Un to Valsts vides dienesta ģenerāldirektors arī apliecināja komisijas sēdē.

Tomēr līdz šim šādos jautājumos – kā arī vairāki kolēģi norādīja – atbilstoši likumam galalēmums tika pieņemts Ministru kabineta līmenī un pirms lēmuma pieņemšanas bija iesaistīts arī pats Valsts vides dienests, līdz ar to sniedzot atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējumu atbilstoši savai kompetencei. Tādēļ, manuprāt, bija un ir pamatoti diskutēt par šādu izmaiņu nepieciešamību un to ietekmi ilgtermiņā.

Kolēģi, ja vēl likumprojekta izskatīšanas laikā tiek saņemti jauni iesniegumi no pašvaldībām, kuras tas tiešā veidā skar, no biedrībām un iedzīvotājiem, ja joprojām notiek diskusijas par pašvaldību lomu, lēmumu pieņemšanas kārtību un par atsevišķu normu interpretāciju, tas liecina, ka šie jautājumi līdz galam nav izdiskutēti.

Es neapšaubu nepieciešamību attīstīt enerģētiskās jaudas projektus un stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību. Tieši tādēļ es uzskatu, ka mums ir īpaši rūpīgi jāvērtē visas izmaiņas, kas tiek ieviestas paralēli šī likuma atcelšanai. Un mums ir jāraugās, lai šīs izmaiņas... lai netiktu mazināta arī loma attiecībā uz pašvaldībām, kā arī tiktu ievērotas sabiedrības intereses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Es aicināšu noraidīt Patmalnieka kunga priekšlikumu. Konceptuāli piekrītu vairāku iepriekšējo runātāju teiktajam un uzskatu, ka šiem lēmumiem ir jābūt tuvāk vietējai kopienai. Mums ir jāstiprina demokrātija un pašvaldību loma šajā konkrētajā... Šis priekšlikums skar konkrētu projektu – "K2 Ventum", kas ir pie Pāvilostas, tātad Dienvidkurzemes novadā. Un mans kolēģis Andris Jankovskis no Dienvidkurzemes novada ir nosūtījis arī mums visiem vēstuli – ceru, ka esat izlasījuši, – un izstāsta, kāda ir viņu situācija, un arī pašvaldība rosina šo priekšlikumu neatbalstīt.

Pašvaldības pozīcija šajā jautājumā ir skaidra. Pašvaldība ir tā, kas ir vistuvāk vietējiem iedzīvotājiem un var visdemokrātiskāk šos lēmumus lemt, nevis Valsts vides dienests. Jāpiezīmē, ka arī konkrētajā pašvaldībā domes priekšsēdētājs un vadība šajās sabiedriskajās apspriedēs ir bijuši klāt. Tā ka, manuprāt, arī jums, kolēģi, kas bieži runā par demokrātiju un to, ka katrs cilvēks ir svarīgs...

Šeit ir konkrēts balsojums par to, vai mēs demokrātiju nodrošinām arī tad, kad ir runa par lieliem infrastruktūras objektiem, kad tas skar varbūt ne kādu no jums, bet citus cilvēkus reģionos. Tāpēc labāk ejam demokrātijas ceļu un tuvojamies pašvaldībai. Pašvaldībai ir lielāka atbildība pret iedzīvotājiem arī tāpēc, ka tā tīri vienkārši iedzīvotāju priekšā reizi četros gados tiek novērtēta. Manuprāt, tas ir labs veids, kā lēmumu pieņēmējiem par šiem lielajiem infrastruktūras objektiem, par vēja parkiem... kā nezaudēt saikni ar iedzīvotājiem un pašvaldību. Deputāti, manuprāt, to drēbi jūt vislabāk.

Tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu un dot lielākas pilnvaras drīzāk pašvaldībām, nevis Valsts vides dienestam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Es neatbalstīšu šo priekšlikumu un paskaidrošu, kāpēc.

Priekšlikuma būtība paredz likuma pārejas noteikumos noteikt īpašu kārtību vienam konkrētam projektam – vēja parkam "K2 Ventum". Faktiski tas rada izņēmumu atsevišķam komersantam, atkāpjoties no vispārējiem principiem, kas ir saistoši visiem pārējiem. Tas rada nopietnus jautājumus par vienlīdzīgu attieksmi un tiesiskās paļāvības ievērošanu.

Diskusijās par šo jautājumu vairākkārt ir uzsvērts, ka pašvaldības ietekme uz šāda mēroga attīstības projektiem tiek īstenota teritorijas plānošanas procesā. Taču šajā gadījumā redzam, ka tieši pašvaldības plānošanas dokumenti tiek pilnībā ignorēti. "K2 Ventum" iecere ir pretrunā spēkā esošajam teritorijas plānojumam, Dienvidkurzemes novada attīstības stratēģijai līdz 2035. gadam, kā arī jaunajam Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojuma projektam. Tie ir dokumenti, kas izstrādāti ar mērķi sabalansēt attīstības intereses ar vietējo iedzīvotāju vajadzībām un teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Vēl jo vairāk bažas rada tas, ka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā ir pausta nostāja, ka spēkā esošais teritorijas plānojums nav jāievēro, kā arī nav piemērojamas Aizsargjoslu likuma normas, kas Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā ierobežo šādu objektu būvniecību.

Diemžēl Valsts vides dienesta atzinumā šiem argumentiem ir piekrists, nepietiekami izvērtējot pašvaldības un vietējo iedzīvotāju iebildumus. Tas rada pamatotas bažas par lēmuma pieņemšanas procesa objektivitāti un sabiedrības interešu pienācīgu aizsardzību. Mums ir jārespektē ne tikai investīciju intereses, bet arī tiesiskuma principi, pašvaldību kompetence un vietējo iedzīvotāju tiesības piedalīties lēmumos, kas būtiski ietekmē viņu dzīves vidi.

Kolēģi, es aicinu ņemt vērā Dienvidkurzemes novada pašvaldības pausto, aicinot neatbalstīt šo priekšlikumu, kā arī Pāvilostas un Sakas iedzīvotāju viedokli.

Aicināšu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, varētu runāt komisijas vārdā, bet ar pilnu atbildību es pateikšu savā vārdā. Iepriekš atvainojos.

Klausos un brīnos. Skatos uz jums kā jauno deputātu. Es neuzņemos atbildību pateikt to, ka es esmu gudrāks un zinošāks nekā Juridiskais birojs. Jūs varat apskatīties stenogrammu. Juridiskais birojs pateica: tas viss ir juridiski. Tas ir politisks lēmums. Mēs pieņemam pirmām kārtām politisku lēmumu.

Jums ir taisnība. Patiešām Satversmē nav neviena vārda par Valsts vides dienestu. Es klausos jūs un atceros situāciju Rīgas domē 2017. gadā, kad viens no JKP deputātiem pusvienos naktī, kad notika domes sēde, jautājumā par dzīvojamo māju privatizācijas komisiju lasīja... Satversmē. Es atvainojos, asociācijas ir.

Eglīta kungs, visu cieņu, jūs teicāt, ka mēs mainām noteikumus. "Mēs mainām noteikumus" šeit nav, varbūt būs pēc 3. oktobra. Bet es ļoti šaubos.

Petravičas kundze, jūs runājāt par to, ka nekādā gadījumā VVD. Patīk vai nepatīk, bet šo... VVD profesionāli izskata šo lietu. Un tiešām stāsts par to, ka mēs gribam noņemt politizāciju no tā, vienkāršot procesu, – jā, ir taisnība. Mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai jau gadu redzeslokā ir cīņa ar birokrātiju un administratīvā sloga samazināšana.

Vēlreiz – pašvaldībai neviens neatņem šīs funkcijas. Un, kad jūs runājat "pašvaldība", šeit rakstiet "Ministru kabinets". Pašvaldība tā vai tā paliek. No 14 institūcijām, kurās izskata kontekstā ar IVN, pašvaldība arī ir.

Tālāk. Lēmumu par būvprojektu, mēs ļoti labi zinām, pieņem būvvalde. Un neviens cits. Neatceros konkrēti šo nosaukumu, kas ir K... Ventum... "K2 Ventum". Nezinu, es nekad dzīvē neesmu bijis Pāvilostā, bet, cik zinu, tās investīcijas ir 560 miljoni. Cik es saprotu, tās ir otrās investīcijas Latvijā pēc "Fibenol" Valmierā... kas ir 800 miljoni.

Draugi, mēs varam runāt par to, ka tas ir slikti, ka tas kaut kam nepatīk, ka tas nepatīk tiem rīdziniekiem, kam tur ir vasarnīcas. Mēs varam runāt par to, ka mums vajadzētu atbalstīt investīcijas, bet tai pašā laikā, kad tas nonāks līdz konkrētām investīcijām... un par mūsu energodrošību, mēs šeit uzreiz sākam runāt par to, ka – nekādā gadījumā.

Tāpēc paldies par uzmanību, bet es aicinu šobrīd pieņemt lēmumu... balsojumu.

Un beigās es gribu pateikt, ka komisija ar balsu vairākumu atbalstīja šī lēmuma pieņemšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 37, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

O. Burovs. 2. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.

Tāpēc aicinu šobrīd skatīt 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Tad šeit esošā situācija...

Sēdes vadītāja. Burova kungs, par 2. priekšlikumu ir iespēja balsot. Ja kāds prasa, tad ir jābalso. (Starpsauciens.)

O. Burovs. Tas ir daļēji atbalstīts. Jā.

Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 3, atturas – 18. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. Sakarā ar to, ka ir atbalstīts 2. priekšlikums, 3. priekšlikums nevar būt atbalstīts. (Starpsaucieni.) Tūlīt, tūlīt! Es atvainojos, man vajag...

Sēdes vadītāja. 3. priekšlikums būtu noraidāms (Starpsaucieni.), bet tad ar balsojumu.

O. Burovs. 3. priekšlikums būtu noraidāms. Un tad par to balsot nevajag, ja?

Sēdes vadītāja. Ir balsojams, bet noraidām! Bet vai kāds prasa balsojumu? (Starpsauciens: "Balsojam!") Jā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

O. Burovs. Paldies.

4. – komisijas priekšlikums. Par to, ka likums stājas spēkā ar 1. jūliju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 3, atturas – 12. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 20 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! 1. – deputātes Petravičas priekšlikums. Priekšlikumā ir stāsts par diviem kilometriem. Eiropas Savienībā tādas normas nav. Šobrīd ir 800 metri. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, mans priekšlikums aizstāv nevis kādas nozares intereses, bet Latvijas cilvēkus – tos, kuri dzīvo laukos, maksā nodokļus, kopj savu zemi un paši vēlas lemt par savu dzīves vidi. Tāpēc es prasu noteikt minimālo attālumu starp vēja parkiem un dzīvojamām mājām vismaz divus kilometrus. Rodas jautājums: kāpēc šāds saprātīgs drošības princips vispār būtu jāaizstāv? Kāpēc iedzīvotājiem atkal ir jāpierāda, ka viņiem ir tiesības uz mieru, veselīgu vidi un savu īpašumu vērtības saglabāšanu?

Mēs dzirdam skaistus saukļus par zaļo enerģiju, bet aiz šiem saukļiem ir konkrēti cilvēki, kam blakus plāno būvēt līdz pat 300 metriem augstas turbīnas – būves, kas ainavā dominēs kilometru attālumā. Tās nav nelielas vējdzirnavas, tie ir industriālie parki, par kuru ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku dzīves kvalitāti vēl arvien tiek diskutēts. Nav izvērtēta ēnu mirguļošanas ietekme. Nav izvērtēta zemfrekvences trokšņa un infraskaņas ietekme, īpaši naktīs, kad skaņa izplatās tālāk un cilvēki vēlas gulēt savās mājās klusumā.

Ja pastāv šaubas, mūsu pienākums ir aizsargāt cilvēkus, nevis eksperimentēt ar viņu dzīvēm. Tā vietā mēs redzam pilnīgi kaut ko citu. Aiz šī likuma grozījumiem... novērtējuma uz vidi regulējuma... faktiski tiek radīta īpaša privilēģija vēja parkiem. Ja tie neatrodas aizsargājamās teritorijās, šī procedūra kļūst vienkāršāka, principā formāla un sabiedrības iesaiste – mazāka. Iedzīvotāju balsis kļūst arvien klusākas. Vai tā ir zaļā pāreja – pieņemt lēmumus cilvēku vietā un pēc tam viņiem paziņot, ka blakus viņu mājām būs vēja parks?

Cilvēkiem ir tiesības uz klusumu, tiesības uz ainavu, tiesības uz savu īpašumu vērtību un tiesības tikt uzklausītiem. Lauku cilvēki nav otrās šķiras pilsoņi. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka iedzīvotāju bažas tiek pasludinātas par traucēkli biznesa interesēm, nedrīkstam pieļaut, ka cilvēki par projektu uzzina tikai tad, kad pie horizonta jau slejas milzīgas turbīnas. Valstij ir pienākums šīs tiesības aizsargāt.

Tāpēc es aicinu atbalstīt minimālo divu kilometru distanci starp vēja parkiem un dzīvojamām mājām. Ja mēs šodien neaizstāvēsim iedzīvotājus, rīt viņi pamatoti jautās: kur bija Saeima, kad tika lemts par viņu mājām, viņu zemi un viņu nākotni? Es izvēlos būt cilvēku pusē.

Paldies.

Sēdes vadītāja Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 39, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 2. – deputāta Patmalnieka priekšlikums. Komisijas pozīcija ir tāda, ka par šo jautājumu, ko piedāvā Patmalnieka kungs, var diskutēt, bet droši vien ne tad, kad likumam noteikta steidzamība. Un vai nebūs tā, ka jebkurš cilvēks arī savā īpašumā varēs pieņemt lēmumu atļaut mājas pagalmā būvēt vēja turbīnu. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raivim Kalējam.

R. Kalējs (AS).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām – Dienvidkurzemes pašvaldība lūdza atcelt šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā, jo tas nav pietiekami izdiskutēts. Arī Petravičas kundzes iesniegtais priekšlikums nav īsti izdiskutēts. Protams, iedzīvotāji tikai priecātos, ja būtu divi kilometri. Es domāju, ka tas ir tāds ļoti rūpīgs... jautājums, kas būtu jādiskutē un noteikti ne steidzamības kārtībā.

Arī šis priekšlikums nav skatāms steidzamības kārtībā. Protams, mēs varam ņemt vērā citu valstu pieredzi. Austrijā ir no kilometra līdz pusotram kilometram, atkarībā no reģiona; Nīderlandē – četrkāršs turbīnas augstums; Dānijā – četrreiz līdz sešreiz turbīnas augstums no tuvējās dzīvojamās ēkas, plus vēl kompensācija no vēja parka attīstītāja par nekustamā īpašuma vērtības zudumu. Latvijā Ministru kabineta noteikumi Nr. 240 paredz 800 metrus no dzīvojamās ēkas vai publiskas ēkas. Var arī diskutēt par to noteikšanu proporcionāli tehnoloģijai.

Dienvidkurzemes novada teritorijas plāna izstrādāšanas pirmajā redakcijā ir ietverts, ka ir pieckāršs augstums vēja (Nav saklausāms.)... maksimālais augstums no ēkas. Un tas tiešām ir rūpīgi jāizdiskutē. Tā arī varētu izvairīties no precedenta, kas šobrīd ir Ēdolē, kur... no turbīnas pamata ir 800 metri. Bet neviens jau nav ņēmis vērā, ka tā lāpsta ir 100 metru gara, tātad reālais apgrūtinājums ir 700 metri no dzīvojamās ēkas. Lai nesanāk tā, ka es savā zemes gabalā iestādu koku, tas izaug, tam ir liels vainags un tas met ēnu uz kaimiņa dārzu. Kaimiņš tur nevar sauļoties, nevar kaut ko izaudzēt. Labi, ja tas koks ir ābele, tad viņš kā kompensāciju vismaz kādu ābolu saņem, bet, ja tas ir liels ozols, tad tas ir tikai apgrūtinājums.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

2. priekšlikums nav atbalstīts. Deputāti prasa balsojumu? Nē, deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

3. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – komisijas priekšlikums. To vajadzētu skatīt kopā ar 8., 9. un 10. priekšlikumu. Vairāk nostiprina tiesības, ka pašvaldībai faktiski ir vēsturiska loma tā projekta uzraudzībā, teiksim tā.

Sēdes vadītāja. Tātad 4. priekšlikums atbalstīts. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – Vitenberga kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – arī Vitenberga kunga priekšlikums. Būtība ir tāda... Nostiprina, ka ietekmes uz vidi novērtējumu var uzsākt tikai tad, kad ir atbilstība teritorijas plānojumam. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – kā jau teicu – Vitenberga kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. – Vitenberga kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 10. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 11. – Vitenberga kunga priekšlikums. Tehniski grozījumi. Bet darbs pie šā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā turpinās IVN likumā. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 12. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 13. – Vitenberga kunga priekšlikums. Tehniska rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 14. – Vitenberga kunga priekšlikums. Kopējā jauda ir samazināta no 50 līdz 35 megavatiem. Nāk iedzīvotājiem pretī. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: "Balsojumu!") Tas ir daļēji atbalstīs.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 14. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 2, atturas – 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 15. – komisijas priekšlikums. Tā kā 14. priekšlikums ir daļēji atbalstīts, aicinu atbalstīt 15. priekšlikumu, kas balstās uz 14. priekšlikuma. Vēlreiz atgādinu, ka priekšlikumā megavati samazināti no 50 uz 35 – par labu iedzīvotājiem.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums atbalstīts. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

16. – Vitenberga kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. –komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 2, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 17. – komisijas priekšlikums. Tajā ir runa par mājsaimniecībām. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

18. – Vitenberga kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Es nevaru atbalstīt šos grozījumus, jo tie rada īpašu izņēmuma režīmu vienai nozarei – vēja enerģijai – un vienlaikus vājina likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" pamatprincipus. Tiek radīts ekskluzīvs vides pamatlikuma izņēmums – iespēja vienai nozarei neizstrādāt pilnu ietekmes uz vidi novērtējumu un nesaskaņot risinājumus ar sabiedrību sabiedriskās apspriešanas procesā.

Kad jūsu mājas tuvumā sāks gāzt betonu zemē, tad arī jūs uzzināsiet, ka tur būs vēja parks, un neviens neprasīs jūsu viedokli un jūs par to neinformēs. Šis tiešais pārcēlums no enerģētiskās drošības likuma uz ietekmes uz vidi novērtējuma likumu nav pienācīgi izvērtēts. Enerģētiskās drošības likuma speciālo normu ietekmes izvērtējums līdz šim nav iesniegts Saeimai, lai gan deputāti to Klimata un enerģētikas ministrijai ir prasījuši. Tāpēc rodas pamatots jautājums: uz kādiem datiem balstās pārliecība, ka šāds īpašais izņēmuma režīms ir nepieciešams?

Vēl jo vairāk – šī norma faktiski anulē iepriekš izvirzīto prasību par obligātu pilnu IVN visiem vēja parkiem, kuru kopējā jauda ir, sākot no 35 megavatiem. Tā vietā tiek radīta iespēja piemērot vienkāršotu sākotnējo izvērtējumu arī ļoti lieliem vēja parkiem pat bez noteikta augšējā ierobežojuma, ja vien turbīnas atrodas ārpus aizsargājamām teritorijām vai to buferjoslām. Pastāv risks, ka šie atsevišķie projekti vai turbīnu grupas tiks vērtēti atvieglotā režīmā, bet kopumā veidosies lieli vēja parki ar būtisku ietekmi uz ainavu, bioloģisko daudzveidību, putnu migrāciju un vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Tāpēc svarīgi ir izvērtēt ne tikai katru objektu atsevišķi, bet arī to kumulatīvo ietekmi. Anotācijā nav izvērtēts tas, cik lielā Latvijas teritorijas daļā šis izņēmuma režīms būs piemērojams. Publiskajā telpā ir izskanējis – 80 procenti no Latvijas teritorijas. Ja tas ir tuvu patiesībai, tad mēs vairs nerunājam par izņēmumu. Mēs runājam par iespēju lielākajai daļai vēja parku piemērot atvieglotu procedūru, tas nozīmē arī sabiedrības un pašvaldības lomas vājināšanu. Sākotnējā izvērtējuma procesā lēmumu pieņem VVD, bet sabiedriskā apspriešana nenotiks.

Vai tiešām mēs vēlamies tik būtiskus lēmumus par cilvēku dzīves kvalitāti pieņemt bez pilnvērtīgas sabiedrības iesaistes? Mēs nevaram atteikties no aizsardzības mehānismiem un tikai tad izdomāt, kādas būs sekas.

Ir vēl viens jautājums. Latvijā saistībā ar vēja parku attīstību ir uzsākti vairāk nekā 70 ietekmes uz vidi novērtējuma procesi, kuri tiks pabeigti atbilstoši līdz šim spēkā esošajām normām. Tāpēc ir pilnīgi leģitīmi jautāt, vai mums tiešām ir nepieciešams radīt tik ekskluzīvu izņēmumu vides pamatlikumā, lai vienai nozarei būtu iespēja izvairīties no pilna ietekmes uz vidi novērtējuma un sabiedriskās apspriešanas? Atjaunojamās enerģijas attīstība ir svarīga, taču tā nedrīkst notikt uz vides aizsardzības, sabiedrības līdzdalības un cilvēku uzticēšanās rēķina.

Tāpēc es šo likumprojektu nevarēšu atbalstīt, jo tas tiek izskatīts steidzamības kārtībā... un arī šos pēdējos divus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

O. Burovs. Gribu atgādināt komisijas vārdā, ka...

Sēdes vadītāja. Tātad 18. priekšlikums...

O. Burovs. ... šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kāds prasa balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 15, atturas – 68. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 19. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 14, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. Pēdējais – 20. – komisijas priekšlikums. Par to, ka likums stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 21, atturas – 9. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, vārds Zandai Kalniņai-Lukaševicai, pēc tam Jānim Eglītam – paziņojumiem.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Godātie kolēģi! Lūdzu deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Šveices parlamentu dalībniekus uz pavisam īsu sanāksmi tūlīt Dzeltenajā zālē.

Paldies.

J. Eglīts (NA).

Pulksten 17.05 deputātu interešu grupas inovāciju ekosistēmas un koprades kvartālu attīstībai dibināšana. Arī Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums – 15 minūtes, tātad līdz pulksten 17.15.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies pieci deputāti: Ieva Brante, Jekaterina Drelinga, Raivis Dzintars, Aleksandrs Kiršteins un Edvīns Šnore.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām skatīt likumprojektus.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Es vēlos atgādināt, ka likums paredz pastiprināt atbildību par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izmantojot dronus un citus lidojošos objektus.

Uz otro lasījumu priekšlikumus nesaņēmām.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret un atturas – nav.

Nav kvoruma. Jābalso vēlreiz. Ja nav kvoruma, balsojam vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā.

Tika izskatīti trīs klimata un enerģētikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikumi.

1. – klimata un enerģētikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Tehniski, redakcionāli grozījumi, kā arī tiek noteikta Valsts vides dienesta kompetence vēja elektrostaciju ekspluatācijas uzraudzībā. Tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 2. – klimata un enerģētikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Redakcionāls. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 3. – klimata un enerģētikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Arī redakcionāls. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā –referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tātad komisija 17. jūnija sēdē apsprieda likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā".

Uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Tehniski labojumi, teiksim tā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ceru, ka ar šiem pāris tehniskajiem precizējumiem mēs šodien veiksmīgi noslēgsim darbu pie šī likumprojekta, kas, manuprāt, divus mēnešus ir bijis nepamatoti iekavēts, aizkavēts un nevirzīts uz priekšu.

Šī likumprojekta mērķis ir vienoties un uzdot ministrijām publicēt to uzņēmumu sarakstu, kuri turpina tirgoties ar Krieviju – eksportēt un importēt. Šāds saraksts reiz jau ir bijis publicēts. Diemžēl starplaikā... tas netika nodrošināts. Arī iepriekš premjerministre Evika Siliņa bija uzdevusi atbildīgajām institūcijām to publiskot, tomēr bez šī likumprojekta tas neizdevās.

Gribu teikt paldies deputātiem, kuri ļoti raiti aprīlī to atbalstīja pirmajā lasījumā. Paldies par daudzajām diskusijām Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā... starplaikā.

Lūdzu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan nākamo un, pats galvenais, šodien atbalstīt šo likumprojektu kopumā, tādējādi beidzot pieliekot punktu diskusijām, vai Latvijas sabiedrībai ir vai nav tiesību zināt, kuri turpina tirgoties ar Krieviju. Mūsu attieksme ir skaidra – tirgošanās ar Krieviju nav pieņemama. Negodīgu konkurences priekšrocību izmantošana, turpinot to darīt, nav Latvijas sabiedrības interesēs. Mūsu interesēs ir mudināt mūsu uzņēmējus beigt tirgoties ar Krieviju, tādējādi beigt finansēt Krievijas kara mašīnu.

Tādēļ aicinu atbalstīt priekšlikumu un pēc tam likumprojektu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs komisijā izskatījām šo priekšlikumu jau aprīļa vidū, kad tas tika atbalstīts, un, skatot otrajam lasījumam, sapratām, ka ir ļoti daudz Juridiskā biroja bažu. Un 28. aprīlī – 28. aprīlī! – komisija uzrakstīja vēstuli Ministru kabinetam. Atbildi mēs nesaņēmām.

Pēc tam, protams, sabiedrībai radās pamatotas bažas, kāpēc tas tiek kavēts. Tad komisija apspriedās, kā mēs virzāmies uz priekšu. Aicinājām šībrīža Ministru kabinetu atgriezties pie šī jautājuma, saņēmām šībrīža Ministru kabineta vērtējumu un ļoti operatīvi to pieņēmām.

Tā ka neuzskatu, ka mēs kaut kādā veidā būtu nepamatoti kavējuši ļoti būtiskās un ļoti svarīgās mūsu attieksmes pret Ukrainas civiliedzīvotājiem izrādīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Skrastiņš. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikums komisijā bija atbalstīts.

Deputāti piekrīt. Prasa balsojumu? (Starpsauciens.) Nē.

J. Skrastiņš. 2. – arī deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Līdzīgi tehniski labojumi. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 3. – komisijas priekšlikums. To mēģināšu nolasīt.

Tā ir likuma papildināšana ar 24. pantu šādā redakcijā: "Lai atbalstītu Ukrainas sabiedrību cīņā pret Krievijas Federācijas un tās atbalstītājas Baltkrievijas Republikas izraisīto bruņoto konfliktu, Valsts ieņēmumu dienests sagatavo un sniedz Centrālajai statistikas pārvaldei datus par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku vai importu no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas, norādot eksportētāja un importētāja identifikācijas numuru un nosaukumu. Centrālā statistikas pārvalde šos datus publicē savā tīmekļa vietnē reizi mēnesī. Uz šajā pantā noteikto informācijas nodošanu un publicēšanu neattiecas likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktais konfidencialitātes ierobežojums."

Komisijā priekšlikums izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Divas lietas, kuras gribu pateikt. Ir skaidrs, ka agresorvalsti atbalstīt... un tie, kas dzied viņiem līdzi... nedrīkst. Mums ir jāatbalsta Ukraina cīņā pret agresoru. Par to vispār nav, kā saka, stāsta.

Jautājums ir par kaut ko citu – ko tiešā mērā skars šie grozījumi likumā? Ko tie skars? Skars apmēram 15 tūkstošus nodarbināto, kas ir nodarbināti un maksā nodokļus Latvijā. Viņu Latvijā nomaksātā nodokļu summa ir 381 miljons eiro.

Uzdodot jautājumu komisijas sēdē, kā tas var ietekmēt šos cilvēkus, kā tas var ietekmēt komersantus, uzņēmējus, darba ņēmējus un tā tālāk... īsti atbildes nebija. Arī man īsti nav atbildes. Bet tas ir jāņem vērā, man liekas, it sevišķi saistībā ar farmācijas nozari. Zinot, ka visas licences, saskaņošanas, visas darbības ap medikamentu verificēšanu, sertificēšanu ir diezgan ķēpīgs un garš process, man liekas, nav īsti pareizi, ka mēs savus uzņēmējus tagad kaut kādā veidā tomēr izķengāsim. Man liekas, tas nedod tādu pozitīvu lādiņu.

Vajadzēja kaut kā citādi ar to visu tikt galā, ne šādi – kategoriski. Tāpēc nevarēšu atbalstīt šo priekšlikumu un arī likumprojektu kopumā. Man liekas, tas nav īsti godīgi pret mūsu uzņēmējiem. Bija jādod viņiem vairāk laika, jāmēģina... jāpiepalīdz. Ja mēs tā gribam... tad ar valsts resursiem ir jāpiepalīdz, tā teikt, bet ne vienkārši – tagad mēs pasakām, kas tur ir... tie visi ir ienaidnieki... Latvijā. Tā diezgan muļķīgi.

Tāpēc nevarēšu šo atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

Turpretim es atbalstīšu. Es mazliet vairāk gribu pateikt... Amerikāņiem ir tāds labs teiciens attiecībā uz politiku: "Jebkurai sarežģītai problēmai ir vienkāršs risinājums. Un šis vienkāršais risinājums ir pilnīgi garām."

Līdz ar to pārmetumi, ka ilgi komisija par šo diskutēja, nav īsti vietā, jo bija jāatrod risinājums, kurš ir juridiski korekts un pareizs, lai mēs darītu zināmus tos uzņēmumus, kuri pērk un pārdod abos virzienos – Krievija, Baltkrievija. Bet uzņēmējiem... kas attiecas uz pieminētajiem farmācijas uzņēmumiem... ir ļoti laba iespēja pašiem apņemties izbeigt šāda veida eksportu uz Krieviju, apņemties un parādīt, kādā laikā viņi to var izbeigt. Un ar šādu dokumentu vērsties pie valdības, pie izpildvaras, un valdībai šāda apņemšanās būtu jāakceptē un jāpalīdz pārorientēties, atrast šiem uzņēmējiem citu tirgu. Es saprotu, ka vienkārši nogriezt – tas nav iespējams, bet, ja paši uzņēmēji to apņemas darīt, parāda laiku, kādā viņi to var izdarīt, valdība un arī Saeima viņiem var palīdzēt pārorientēties un atrast citus tirgus.

Šis likumprojekts ir jāatbalsta.

Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (PRO).

Kolēģi! Svarīgs un atbalstāms priekšlikums. Tas ir lēmums, kas mums bija jāpieņem jau iepriekš, jo rit jau piektais agresijas gads un uzņēmumiem bija iespēja pārorientēties. Signāli tika doti, aicinājumi tika doti. Tas ir prasījis zināmu laiku, un acīmredzami šobrīd ir jānāk jau ar nākamajiem soļiem.

Šis ir konkrēts mehānisms, konkrēts instruments, lai mēs vispirms motivētu uzņēmumus pārorientēties un novirzīt savu tirdzniecību ar agresorvalsti Krieviju un tās satelītu vai protektorātu Baltkrieviju. Šis mehānisms ir svarīgs, lai aptuveni 500 uzņēmumu saņemtu skaidru signālu, tomēr beigu beigās tas ir tikai mehānisms, solis, lai mēs sasniegtu mērķi. Un mērķis šajā gadījumā ir tirdzniecības attiecību izbeigšana ar agresorvalsti Krieviju un tās satelītu Baltkrieviju.

Tas ir Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, bet es teiktu, ka tikpat lielā mērā tas ir arī Latvijas civiliedzīvotāju atbalsta likums, jo tādējādi mēs stiprinām arī pašu stratēģiskās izvēles un beigu beigās – tautsaimniecības drošību.

Atbalstām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Aicinu šo atbalstīt. Laikam ir vietā atgādināt, ka savulaik – 2022. un 2023. gadā – tika uzsākts publicēt sarakstu ar uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar Krieviju. Iepriekšējā valdība to pārtrauca, noklusēja... saraksts nebija pieejams, mums nebija zināmi tie, kuri tirgojas ar Krieviju. Man ir prieks, ka pašreizējā valdība atjauno šo tradīciju un datu noklusēšana, slēpšana (sauciet, kā gribat) ir beigusies.

Kas būtu vēl papildus jāsaprot? Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs izstrādājām un pieņēmām grozījumus Publisko iepirkumu likumā. "Nacionālā apvienība" vairākkārt rosināja... paldies Mitrevica kungam. Mēs panācām to, ka nevar vairs sēdēt uz diviem krēsliem.

No konkurences viedokļa bija ļoti negodīga situācija, un ir negodīga situācija – viens uzņēmējs var godprātīgi atteikties no asiņainas Krievijas naudas, bet viņam Latvijā publiskajā iepirkumā jākonkurē ar kādu, kurš, iespējams, var nodrošināt labāku cenu, jo viņam ir lielāks apjoms, jo viņš turpina strādāt ar asiņainu režīmu, tātad – ļoti negodprātīgi. Mēs faktiski nelabvēlīgos konkurences apstākļos nolikām tos, kuri ar Krieviju nesadarbojas. Savukārt tos, kuri ar Krieviju sadarbojas, mēs apbalvojam... laipni aicinām publiskajos iepirkumos... nāc startē pašvaldību, valsts iepirkumos! Nepareizi, vai ne?

Šis ir izšķiršanās laiks. Mums ir jāpasaka uzņēmējam, ka jāizvēlas, kurā pusē tu esi. Ja tu gribi veikt savu saimniecisko darbību Latvijā, esi lojāls mums, nevis Putinam – lūdzu, startē publiskajos iepirkumos. Ja tu joprojām tirgojies augsta riska agresorvalstī Krievijā, tad nenāc pie mums uz valsts iepirkumiem. Nevar sēdēt uz diviem krēsliem.

Lai šis Publisko iepirkumu likuma pants darbotos, ir vajadzīgs šajā likumā noteiktais saraksts. Tiklīdz jaunais Publisko iepirkumu likums stāsies spēkā un mēs šodien apstiprināsim šo... sarakstu, manis minētā sēdēšana uz diviem krēsliem tiks pārtraukta. Tāpēc ir ļoti svarīgi šo atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Eglītam.

J. Eglīts (NA).

Kolēģi! Priekšlikums paredz publiskot to uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz agresorvalsti. Jebkuram sabiedrības loceklim, tai skaitā man, tai skaitā jums, ir tiesības zināt tos uzņēmumus, kuri joprojām dzīvo un savu turību kāpina uz asinīm. Nevar piekrist Zivtiņa kunga teiktajam, ka nebija laika sagatavoties.

Kolēģi, rit piektais gads – piektais gads! –, kad krievu varza slepkavo cilvēkus Ukrainā. Un tiem uzņēmumiem, kuri grib strādāt šeit, ir jāizdara izvēle. Jau sen tiem uzņēmumiem bija jādomā par to, kā ātrāk izbeigt karu, palīdzot Ukrainai, sakaujot šo noziedzīgo režīmu, nevis turpināt ar to sadarboties. Un pilnīgi pareizi, ka turpmāk ierobežojums attieksies uz šiem uzņēmumiem arī Publisko iepirkumu likumā, jo mēs kā demokrātiska sabiedrība nedrīkstam atļauties turpināt normāli sadzīvot ar tiem, kuri sadarbojas ar noziedzniekiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Vēlvienreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz to, par ko ir stāsts. Tātad tie ir aptuveni 500 uzņēmumi, kuri nodarbina apmēram 15 tūkstošus darbinieku, kuri samaksājuši nodokļos 381 miljonu – 381 miljonu!

Ko mēs pēc būtības darām? Tas vienkārši ir kaut kāds saraksts... Ja jau jūs esat tik drosmīgi, tad dariet to, ko jau iepriekšējā etapā teicāt... rokam nost visas sliedes, taisām visu ciet! To jūs negribat darīt, bet ir kaut kāds saraksts.

Uzreiz rodas jautājums – a kāpēc Lietuva un Igaunija to nedara? Viņi ar kaut ko muļķīgāki par mums, viņi kaut ko nesaprot? Vai tikai nesanāks tāda situācija, ka daļa šo uzņēmēju pārfokusēsies un reģistrēs savas kompānijas Lietuvā un Igaunijā? Finālā sanāks tā, ka nomaksātie nodokļi, kas ir ap 380 miljoniem (kaut vai ja tie ir 10 procenti, kas ir 38 miljoni), kas mums būtu vajadzīgi aizsardzībai, izglītībai un vēl dažādām nozarēm, pēkšņi aizies uz mūsu kaimiņvalstīm.

Iepriekšējā Saeima ļoti "eleganti" tika galā ar finanšu un pakalpojumu eksportu, uztaisot kapitālo tirgus remontu, kas deva vistiešāko pienesumu Lietuvas ekonomikai. Man šajā gadījumā ir līdzīga izjūta (déjà vu) – ka tik atkal mēs neiedodam piespēli mūsu kaimiņiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Skrastiņš. Gribu tikai piebilst, ka šis priekšlikums piedzīvoja visvairāk sēžu, visvairāk uzlabojumu, lai sasniegtu rezultātu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad 3. priekšlikums komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 18, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Skrastiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 17, atturas – 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei"", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei"" un to atbalstīja.

Priekšlikumi nebija iesniegti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 19, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1317/Lp14), trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Līga Kļaviņa.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" trešajā lasījumā.

Ir saņemti divi priekšlikumi. Atbildīgā komisija tos ir izskatījusi.

1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Precizē Ministru kabinetam noteikto deleģējumu un paredz, ka Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās pamatizglītības otrā posma izglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas nepilna laika klātienē, kā arī nosaka kritērijus un kārtību vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvei ģimenē, tai skaitā izglītojamā, viņa vecāku un izglītības iestādes sadarbībai. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 2. – deputātes Alīnas Gendeles priekšlikums. Paredz papildināt likuma 17. panta trešās daļas 21.¹ punktu – par transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensēšanu pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem – ar trešo teikumu, kas noteic, ka šajā punktā noteiktās kompensācijas ar nodokļiem neapliek. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raivim Kalējam.

R. Kalējs (AS).

Kolēģi deputāti! Man liekas, šis nu gan ir varen labs priekšlikums, tāpēc gribu pateikt paldies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par darbu un arī Gendeles kundzei – par priekšlikumu. Manuprāt, būtu tikai loģiski atbalstīt un nodrošināt vienlīdzīgu pieeju gan valsts dibinātu iestāžu pedagogiem, gan pašvaldības dibinātu iestāžu pedagogiem. Arī privātajā sektorā ir 700 eiro, kurus uzņēmējs var paredzēt dažādiem darbinieku atbalsta izdevumiem, un tie netiek aplikti ar nodokļiem.

Es zinu... man ir informācija, ka Dienvidkurzemes novada pašvaldībā ir saistošo noteikumu projekts, kurš nav vēl virzīts uz domes sēdi apstiprināšanai, un viens no iemesliem ir tieši tas, ka šīs kompensācijas tiek apliktas ar nodokļiem.

Atbalstīsim skolotājus, kas rūpējas par mūsu bērnu izglītību, un balsosim "par" priekšlikumu!

L. Kļaviņa. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. Kolēģi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi un lūdz arī Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1317/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Kļaviņa. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", trešais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 1189/Lp14), kuram pievienots arī likumprojekts "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 1257/Lp14) pirms trešā lasījuma.

Trešajam lasījumam tika saņemti un komisijā izskatīti deviņi priekšlikumi.

1. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Paredz precizēt 72. panta ceturto daļu, papildinot atsauci... arī uz jauno 6.¹ daļu. Tas ir precizējums, lai darba devēju, iestāžu vadītāju un pasākumu organizatoru pienākums pārbaudīt personas atbilstību attiektos arī uz jaunajiem nosacījumiem, kas tiek paredzēti personām, kuras administratīvi sodītas par vardarbību pret bērnu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 2. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Paredz papildināt 72. panta piekto daļu ar jaunu – 2.¹ – punktu, nosakot, ka strādāt darbu, kas saistīts ar tiešu, ilgstošu vai regulāru saskarsmi ar bērnu, ir aizliegts personām, kuras sodītas par cilvēku tirdzniecību.

Komisija atbalstīja šī priekšlikuma būtību, jo cilvēku tirdzniecība ir viens no smagākajiem personas pamattiesību pārkāpumiem, kas saistīts ar personas ekspluatāciju, pakļaušanu un ievainojamības ļaunprātīgu izmantošanu. Komisija precizēja redakciju. Līdz ar to priekšlikums komisijā ir atbalstīts daļēji un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 3. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Papildina 72. panta piekto daļu ar 2.¹ punktu, nosakot, ka personām, kuras sodītas par cilvēku tirdzniecību, ir aizliegts strādāt darbu, kas saistīts ar tiešu, ilgstošu vai regulāru saskarsmi ar bērnu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Tas ir pamatots ar nepieciešamību nodrošināt bērna tiesību un interešu maksimālu aizsardzību. Cilvēku tirdzniecība pēc būtības ir viens no smagākajiem personas pamattiesību pārkāpumiem, kas ietver personas ekspluatāciju, tai skaitā seksuālo ekspluatāciju, piespiedu darbu vai citus būtiskus cilvēka cieņas aizskārumus.

Šis noziedzīgais nodarījums raksturojams ar īpaši augstu sabiedrisko bīstamību un tiešu saistību ar personu izmantošanu un ievainojamības ļaunprātīgu izmantošanu. Īpaši būtiski, ka bērni ir uzskatāmi par īpaši aizsargājamu sabiedrības grupu, ka cilvēku tirdzniecības gadījumos tieši bērni ir viens no potenciālajiem vai faktiskajiem cietušajiem un ka personas, kuras ir bijušas iesaistītas šāda veida noziedzīgā nodarījumā, rada paaugstinātu risku, vērtējot to uzticamību un piemērotību darbam ar bērniem.

Ņemot vērā minēto, likumdevējs šajā gadījumā paredz absolūtu nodarbinātības ierobežojumu, kas nav atkarīgs no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Šāda pieeja ir pamatota ar to, ka sodāmības dzēšana vai noņemšana administratīvajā vai krimināltiesiskajā izpratnē ne vienmēr nozīmē, ka ir zudis risks attiecībā uz personas piemērotību darbam ar bērniem. Līdz ar to paredzētais regulējums nav uzskatāms par sodāmības pagarināšanu, bet gan par īpašu profesionālās piemērotības kritēriju noteikšanu jomā, kas saistīta ar bērnu drošību. Šāds risinājums ir samērīgs, jo tas attiecas tikai uz konkrētu un īpaši smagu noziedzīgu nodarījumu – cilvēku tirdzniecību. Tas ir neierobežots pēc piemērošanas jomas jeb attiecas tikai uz darbu ar bērniem. Tas nerada vispārēju aizliegumu personai piedalīties darba tirgū, bet tikai liedz nodarbinātību īpaši sensitīvā jomā. Vienlaikus šāda pieeja ir saskaņā ar bērnu tiesību aizsardzības principiem un starptautiskajām saistībām, kas uzliek valstij pienākumu nodrošināt bērnu aizsardzību pret jebkāda veida ekspluatāciju un vardarbību, kā arī veikt efektīvus preventīvus pasākumus, lai novērstu riskus bērnu drošībai. Līdzīgi absolūti ierobežojumi konkrētu smagu nodarījumu gadījumā ir sastopami citu nozaru regulējumos, kuros tiek vērtēta personas piemērotība darbam paaugstinātas uzticības vai drošības jomā.

Ņemot vērā minēto, paredzētais absolūtais aizliegums ir nepieciešams, samērīgs un atbilst bērnu tiesību aizsardzības mērķim.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt no 72. panta sestās daļas norādi uz gadījumiem, kad par 81. pantā minēto administratīvo pārkāpumu piemērots brīdinājums. Komisijā tika vērtēts, ka šis priekšlikums pēc būtības risina to pašu jautājumu loku, kas tālāk ietverts Labklājības ministrijas un komisijas sagatavotajos priekšlikumos par 6.¹ un 6.² daļu. Komisijas sēdē tika uzsvērts, ka Labklājības ministrijas risinājums paredz pilnīgāku sistēmu – pienākumu informēt darba devēju un saņemt vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu.

Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 5. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Paredz papildināt 72. pantu ar jaunu 6.¹ un 6.² daļu, nosakot īpašu kārtību personām, kuru darbs ir saistīts ar tiešu, ilgstošu vai regulāru saskarsmi ar bērnu un kuras ir sodītas par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 81. pantā minēto pārkāpumu – bērna pamešanu novārtā, fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu. Priekšlikums paredz pienākumu informēt darba devēju par sodu, kā arī noteiktā termiņā saņemt vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu.

Komisija atbalstīja priekšlikuma būtību, bet to precizēja. Līdz ar to šis priekšlikums ir komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 6. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas paredz izteikt 72. panta 6.¹ un 6.² daļu komisijas redakcijā. Ar to tiek noteikts, ka personai, kura ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi sodīta par 81. pantā minēto pārkāpumu un kurai nav piemērots papildsods, ir pienākums 10 dienu laikā informēt darba devēju vai iestādes vadītāju par piemēroto sodu un sešu mēnešu laikā saņemt vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu. Ja šis pakalpojums netiek pabeigts noteiktajā termiņā, darba tiesiskās vai dienesta attiecības ar attiecīgo personu ir izbeidzamas, savukārt personai, kurai piemērots papildsods, pēc tā izciešanas darbs ar bērniem ir pieļaujams tikai pēc vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma pabeigšanas.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izslēgt 72. panta 6.³ daļu. Šī daļa bija saistīta ar atsevišķu informēšanas mehānismu par personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības par 81. pantā minēto pārkāpumu. Komisijā tika atzīts, ka pēc 6.¹ un 6.² daļas precizēšanas atsevišķa 6.³ daļa vairs nav nepieciešama, jo regulējums jau paredz personas pienākumu informēt darba devēju vai iestādes vadītāju.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 8. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Bergana-Berģa priekšlikums. Tas paredz papildināt pārejas noteikumus ar 57. un 58. punktu. Tie nosaka, ka jaunā 72. panta 6.¹ daļa neattiecas uz personām, kuras administratīvi sodītas pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās, un ka šīm personām saglabājams līdzšinējais trīs gadu nodarbinātības ierobežojums, vienlaikus paredzēta iespēja atgriezties darbā ar bērniem agrāk, ja persona ir pabeigusi vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. Un 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. Kolēģi, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", trešais lasījums.

Iesniegts 31 priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā".

Tātad, kā minēts, ir 31 priekšlikums.

Atgādināšu, ka šis likumprojekts ir par elektronisko smēķēšanas ierīču depozīta sistēmas radīšanu.

Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskās tehnikas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 2. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. No depozīta sistēmas... Paredz izslēgt vārdus "sagatavošana atkārtotai izmantošanai". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskās tehnikas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī juridisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē attiecīgo daļu... tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz definēt 1. panta pirmo daļu un papildināt pēc vārdiem "elektroniska smēķēšanas ierīce" ar vārdiem "Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma izpratnē". Tātad – kas ir saprotams šajā gadījumā ar "elektronisko smēķēšanas ierīci", kuras baterija nav atkārtoti... uzlabojama. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē formulējumu, kas šajā likumā ir tvērums... elektroniskai smēķēšanas ierīcei. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. (Šķir lapas.) Ļoti daudz lappušu jāpāršķir, atvainojos.

9. – ministra Vitenberga priekšlikums. Arī juridiskās tehnikas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz vārdus "kas nav mājsaimniecības" aizstāt ar vārdiem "izņemot mājsaimniecības". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 11. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Izsaka 29.¹ pantu jaunā redakcijā un nosaka ierīču ražotāja atbildību. Tātad var teikt, ka precizējums... uzskaitījums sadalīts divās daļās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 12. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Paredz izslēgt konkrētu daļu, kas attiecas uz Ministru kabineta nosacījumu veidot noteiktu depozīta maksu par katru depozīta ierīces vienību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 13. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Uz elektroniskām smēķēšanas ierīcēm būs jāizvieto speciāla norāde, un šis nosaukums "speciālā norāde" tiek aizstāts ar vārdu "identifikators". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas pamatā ir juridiskās tehnikas priekšlikums. Atbalstīts 16. – Vitenberga priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 16. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 18. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Principā būtību nemaina, tikai formulējums ir precizēts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 19. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Nosaka, ka uz depozīta ierīces iepakojuma izvietojamās speciālās norādes paraugs tiek noteikts Ministru kabineta noteikumos... kā arī depozīta maksa par katru depozīta vienību. Principā tas ir precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 20. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Papildina likumprojekta konkrēto pantu ar to, kas attiecas uz Ministru kabineta noteikumiem... kas tiek precizēts. Šeit parādās savstarpējā norēķinu kārtība starp depozīta sistēmas operatoru un atkritumu apsaimniekotāju, metodika, kā notiek depozīta ierīču faktisko apsaimniekošanas izmaksu noteikšana, depozīta ierīču pieņemšana, savākšana, pārstrāde. Tātad... Ministru kabineta noteikumiem... Ministru kabinetam deleģējums.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 21. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Paredz papildināt 41. panta pirmo daļu ar jaunu punktu, ka elektroniskās smēķēšanas ierīces, uz kurām nav izvietots identifikators, arī tiks nogādātas poligonā. Apsaimniekotāji nogādās, un tātad tiks noteikta arī faktiskā depozīta ierīču sistēmas apsaimniekošanas maksa par šīm smēķēšanas ierīcēm, un tas arī tiks iestrādāts tarifā.

Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 12, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S. Ābrama. 23. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Nosaka, kādā veidā notiks administratīvā pārkāpuma process. To veiks pašvaldības administratīvā inspekcija, pašvaldības izpilddirektors, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs, pašvaldības vides inspekcija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai pašvaldības policija.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 24. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Arī precizē administratīvā pārkāpuma procesu, kā tas tiks uzsākts, un tas attieksies arī uz pašvaldības noteikto atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumu.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 25. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Arī tālāk runāts par administratīvā pārkāpuma procesu, kā tas tiks organizēts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums. Atbalstīts un iekļauts 27. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas noteic, ka konkrētie punkti par depozīta sistēmas izveidi stājas spēkā 2027. gada 1. februārī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pārejas noteikumos aizstāj lēmuma apstrīdēšanas periodu. Valsts vides dienests... tātad lēmuma apstrīdēšanas iesniegumus, kas iesniegti... Bija paredzēts līdz 30. jūnijam, šobrīd tiek noteikts, ka līdz 14. jūnijam tos izskata Valsts vides dienesta ģenerāldirektors.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, ka Ministru kabinets līdz 2026. gada 15. decembrim izdod iepriekšējos punktos minētos noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 30. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Papildina Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumus ar 67. punktu, ka pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija pabeidz administratīvā pārkāpuma procesus, kas ir uzsākti līdz 2026. gada 14. jūlijam.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. Un 31. – pēdējais – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāj likuma spēkā stāšanās norādē skaitli un vārdu "1. jūlijā" ar skaitli un vārdu "15. jūlijā". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Sporta likums", trešais lasījums.

Iesniegti 67 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Dāvis Mārtiņš Daugavietis.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu "Sporta likums" trešajā lasījumā.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 67 priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 6. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko panta daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko panta daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 9. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 12. – deputāta Vucāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 13. – deputāta Vucāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 14. – deputāta Vucāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 15. – deputāta Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 17. – deputāta Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (JV).

Kolēģi, paldies. Es pavisam īsi. Es vienkārši gribu pateikt: skaidrs, ka trešajā lasījumā šis likumprojekts ir jāpieņem un tas ir ļoti būtisks visai sporta nozarei.

Pie šī priekšlikuma īpaši gribēju runāt, jo jaunais Sporta reģistrs noteikti palīdzēs veidot datos balstītu sporta politiku un pieņemt lēmumus jau daudz izsvērtāk, lai mēs vispār saprastu, kas mūsdienās notiek ar sporta nozari, ar sporta saimniecību. Lai arī sporta nozare būtu gatavāka sagatavot savus lēmumus, saprastu, kādas būtu nepieciešamās izmaiņas katrā no federācijām, sporta biedrībām, šis Sporta reģistrs noteikti ir ļoti vajadzīgs. Katrā ziņā pie šī likuma ir ļoti strādājuši... un ne tikai pie likuma... visa sporta nozare.

Tā ka es arī gribu izmantot izdevību pateikt paldies visiem, kas to ir atbalstījuši, un, protams, visām sporta federācijām, jo es zinu, ka panākt šo konsensu nebija viegli, bet tas ir izdarīts.

Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai mēs visi to atbalstītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad 19. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts, mainot turpmāko panta daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 28. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens.)...

D. M. Daugavietis. Priekšlikums paredz izslēgt 24. panta pirmās daļas trešo teikumu, jo attiecīgais deleģējums – pašvaldībām noteikt naudas balvu piešķiršanas kārtību – jau ir ietverts likumprojekta 13. pantā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 37. – veselības ministra Abu Meri priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 39. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 40. – veselības ministra Abu Meri priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 41. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 41. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 42. – veselības ministra Abu Meri priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 43. – veselības ministra Abu Meri priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 44. – veselības ministra Abu Meri priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 45. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 46. – veselības ministra Abu Meri priekšlikums. Komisijā atbalstīts, kā arī iekļauts 47. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 48. – veselības ministra Abu Meri priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 49. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 49. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 50. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 51. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 53. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 54. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 53. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 55. – veselības ministra Abu Meri priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 64. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 56. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 57. – veselības ministra Abu Meri priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 58. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 60. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 60. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 60. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 61. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 63. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 64. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 66. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. 67. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. M. Daugavietis. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Sporta likums" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Sporta likums" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. (Aplausi.) Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā" (Nr. 1301/Lp14), trešais lasījums.

Iesniegti 15 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", trešais lasījums.

Iesniegti 15 priekšlikumi.

1. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Uzreiz pateikšu, ka 2. priekšlikumā, arī nākamajos priekšlikumos, ir runa par... tas parādījās... salīdzinājumā ar otrā lasījuma redakciju... par kumulatīvo efektu jeb kumulatīvo ietekmi uz vidi, ainavu. Tas ir vēl viens starpposms, kas nepieciešams pašvaldībai, lai veiktu izvērtējumu.

2. priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā – 8. – priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Likums ir atvērts ar galveno domu – paredzēt būvniecībā posmošanu. Pēc tam parādījās KEM priekšlikumi. Miezaiņa kunga priekšlikums paredz, ka sadalīt pa posmiem var ne tikai pašu būvprojektu, bet arī būvprojektu minimālā sastāvā. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Ar to saistīts arī nākamais priekšlikums.

10. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 11. – deputātes Simanovičas priekšlikums. (Starpsaucieni.) Tas viennozīmīgi nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Simanovskas kundzes...

O. Burovs. Varu paskaidrot – kāpēc – visiem, arī personīgi Simanovičas kundzei. (Starpsaucieni.)

Runa ir par to... Simanovičas kundzes priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Simanovskas kundzes!

O. Burovs. ... norāda uz to, ka meža zeme (Starpsaucieni.)... Visu laiku šajā likumā ir runa tikai par lauksaimniecību un zvejniecību, un nezināmu iemeslu dēļ ir aizmirsts par meža zemi.

Runa ir par ko? Par pirmās grupas inženierbūvēm. Uzreiz pateikšu, kas tās ir. Tie ir komersantu ceļi... normālā valodā... iekšējie ceļi, māju ceļi. Un varētu būt dīķis līdz 5000 kvadrātmetru. Vēlreiz – minimāli mazie ceļi, meliorācijas grāvji... Tas ir galvenais.

Priekšlikums, ko iesniedza deputāte Simanoviča, par to, ka tas ir tikai (Starpsaucieni. Smiekli.)...

Sēdes vadītāja. Simanovskas kundze! Lūdzu! Simanovska! (Starpsaucieni.)

O. Burovs. Simanovska. Es atvainojos. Jā, tā ir jau klīnika. Atvainojos. Deputāte Simanovska.

Absurds pēc savas būtības... Simanovskas kundze... par to... kā var saprast, kur ir vai nav ugunsdrošības ceļi vai tilti? Kā to var definēt un sadalīt?

Vēlreiz atvainojos, Simanovskas kundze, bet šobrīd tiešām to sadalīt ir grūti. Tāpēc Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta pozīcija... arī deputātu... ka šis priekšlikums nav atbalstāms. Atvainojos.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 12. – zemkopības ministra Auguļa priekšlikums. Redakcionāli precizējumi pārejas noteikumos. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 13. – klimata un enerģētikas ministra Vitenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par to, ka likums stājas spēkā 2026. gada 1. augustā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" (Nr. 1301/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā", trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Tikai divi priekšlikumi. Tie ir tehniski grozījumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ieroču aprites likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 18 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Ieroču aprites likumā" otrajā lasījumā.

Komisijai tika iesniegti 18 priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Saistīts ar pusautomātisko ieroču pārveidošanu. Pants tiek papildināts ar 7.¹ daļu... atbilstoši Eiropas Komisijas konceptuālajam lēmumam iedalīt sīkāk gāzes ieročus... attiecīgi pie septītās daļas nāk klāt E kategorija, kas ir ieroči, kurus nav iespējams pārveidot. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tā kā šaušanas sports attīstās un nāk klāt jaunas disciplīnas, esošais ieroču skaits... nav pietiekams, ir nepieciešams to palielināt līdz reālai situācijai piemērotam skaitam, kā tas ir Skandināvijas valstīs un citur. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ievieš Eiropas Komisijas tehniskās norādes. Līdzšinējais regulējums atsevišķos aspektos ticis vērtēts kā pārāk liberāls, tāpēc Eiropas Savienības direktīva paredz šo regulējumu attiecināt tikai uz vēsturisko notikumu atveidošanu. Līdz ar to kultūras joma, tostarp filmu uzņemšana, vairs netiek iekļauta atvieglotajā regulējumā. Tātad – tehniska rakstura izmaiņas atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 6. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Satur Eiropas Komisijas tehnisku norādi, ka Eiropas šaujamieroču apliecībā ieraksta A kategoriju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 8. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Piedāvā paredzēt atvieglotu kārtību kultūras un vēsturisko notikumu atveidotājiem, kuri, dodoties uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, varētu izmantot neaktivizētus ieročus. Šādā gadījumā šie ieroči varētu tikt ierakstīti Eiropas šaujamieroču apliecībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 9. – deputāta Bergmaņa priekšlikums. Paredz tiesisko noteiktību gadījumos, kad tiek pārsūdzēta vai apstrīdēta šautuvē izsniegtā atļauja. Šajos gadījumos šautuves darbību nevajadzētu apturēt līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās laikam. Komisijā priekšlikums tika nedaudz precizēts, tādēļ atbalstīts daļēji un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 10. – Aizsardzības, iekšlietu...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Sprūdam. (Pauze.)

Pie 9. priekšlikuma. (Dep. A. Sprūds: "Tas ir pie 10.!") Jūs nospiedāt pie 9. priekšlikuma. (Dep. A. Sprūds: "Ielikts pie 10.")

10. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Uzsākam debates.

Lūdzu, Sprūda kungs!

A. Sprūds (PRO).

Kolēģi! Pie 10. priekšlikuma... jo 9. ir iekļauts 10. priekšlikumā, tā ka būtībā ir apvienoti.

Var saprast, ka šaušanas prasmes ir ļoti vajadzīgas. Noteikti, ka šautuves mums ir nepieciešamas. Visu cieņu mūsu šaušanas federācijām par to, ka tās iestājas par šautuvju eksistēšanu un darbošanos. Vienlaikus ir jāatrod līdzsvars starp šautuvju darbību un cilvēku drošību.

Ja sākotnējā variantā bija doma par to, ka tikai tad... lai šautuve uzsāktu savu darbību... pārsūdzot tā var uzsākt savu darbību. Bet, papildinot šo priekšlikumu... tas nozīmē, ka šautuve darbojas, pārkāpj noteikumus, tiek pārsūdzēts... šautuve turpina darboties. Ir tiešām jautājums par cilvēku drošību, līdz ar to mēs nevaram to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Dep. R. Bergmaņa starpsauciens.) Komisijas vārdā.

R. Bergmanis. Labi, komisijas vārdā.

Komisijā mēs dzirdējām šībrīža katastrofālo – reāli katastrofālo! – situāciju ar šautuvju pieejamību, ko atklāja Valsts policija. Visā Latgales reģionā... viena – viena! Vai tāpēc mēs ierobežosim uzņēmējus, kas mēģina palīdzēt valstij? (Starpsauciens: "Nē!") Domāju, ka ne.

Līdz ar to, kā teicu, komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 11. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredz regulējumu, ka situācijā, ja ieroču aprite netiek atļauta dubultpilsoņiem, tā netiek atļauta arī šādiem komersantiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 12. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 13. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Paredz noteikt, kā ir jāuzvedas ārpus Latvijas... jo nacionālajā regulējumā tā nebija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 14. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Saistīts ar atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 15. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Saistīts ar iepriekš atbalstīto 3. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 16. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī saistīts ar iepriekš atbalstīto 3. priekšlikumu. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 17. – arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Saistīts ar dubultpilsoņu ieroču aprites ierobežojumu. Paredz pārejas perioda nodrošināšanu – personām jau izsniegtās atļaujas saglabāsies spēkā līdz 2026. gada 1. decembrim. Risinājums paredz pakāpenisku pāreju uz jauno regulējumu, nodrošinot tiesisku noteiktību un dodot personām pietiekami daudz laika pielāgoties izmaiņām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Noslēdzošais – 18. – arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Piedāvā algoritmu pārejas perioda īstenošanai saistībā ar ieroču atļaujām. Līdz 2028. gadam plānots izvērtēt esošās pašaizsardzības ieroču atļaujas un to lietderību. Izvērtēšanas rezultātā paredzēts pieņemt lēmumus par jaunu atļauju izsniegšanu, nepieciešamības gadījumā noformējot tās atkārtoti. Personām, kurām nav digitālo atļauju, tās tiks aizstātas ar jaunām fiziskām atļaujām bez papildu valsts nodevas piemērošanas līdz pilnīgai sistēmas digitalizācijai, kas plānota 2030. gadā. Personas varēs izmantot izsniegtās fiziskās atļaujas kā apliecinājumu savam tiesiskajam ieroču īpašnieka statusam. Līdz digitālo risinājumu ieviešanai šāda pieeja nodrošinās... nepārtrauktību un tiesisku skaidrību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieroču aprites likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 17. augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 11 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Godātie kolēģi! Likumprojektam "Grozījumi Notariāta likumā" pirms otrā lasījuma komisijā saņēmām 11 priekšlikumus, pamatā – no tieslietu ministra. Pēc būtības tie visi ir savstarpēji saistīti un paredz atslogot Ministru kabinetu, atsevišķas kompetences, kuras attiecas uz notariāta iekšējiem procesiem vai konkrēta veida veidlapu apstiprināšanu, nododot tieslietu ministram vai Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

1. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 4. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Atvainojos, daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 6. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 7. – arī tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 8. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 9. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 10. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 11. – tieslietu ministra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Notariāta likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Krasta. 26. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 10. jūnija sēdē izskatīja Finanšu ministrijas izstrādāto un Ministru kabineta atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" un atbalstīja tā skatīšanu Saeimā pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir precizēt un papildināt Finanšu instrumentu tirgus likuma normas, lai paredzētu alternatīvu sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komitejas ievēlēšanas iespēju, tādējādi novēršot slogu, kas šobrīd ar esošo revīzijas komitejas ievēlēšanas kārtību ir uzlikts sabiedriskas nozīmes struktūrai.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 1. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", otrais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā". Tas ir saistīts ar pagājušajā plenārsēdē pieņemto Klīnisko universitātes slimnīcu likumu.

No deviņiem priekšlikumiem trīs ir nesaistīti, tie ir no Aizsardzības ministrijas.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Papildināt 3. pantu ar 6.⁸ daļu, nosakot, ka klīniskās universitātes padomes loceklis saņem mēnešalgu atbilstoši šā likuma 6.⁴ pantam un viņam ir tiesības tikai uz šā likuma 27. un 38. pantā minēto atlīdzību. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Papildināt likumu ar jaunu – 6.⁴ – pantu "Klīniskās universitātes slimnīcas ģenerāldirektora, ģenerāldirektora vietnieku un padomes locekļu mēnešalga". 2. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 3. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Izteikt likumprojekta 4. pantu jaunā redakcijā: "Papildināt 11. panta otro daļu pēc vārda "struktūrvienību" ar vārdiem "klīniskās universitātes slimnīcas"." Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Papildināt likuma 14. pantu ar 1.² daļu, precizējot ārstniecības personas piemaksu saistībā ar studentu, rezidentu apmācību, pētniecību vai zinātnisko darbu, profesionālās kvalifikācijas pilnveides vai tālākizglītības programmu īstenošanu vai darbu metodiskās vadības institūcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 5. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Aizstāt 25. panta "Izdienas pabalsts" pirmajā daļā vārdus "laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem" ar vārdiem "aizsardzības ministra noteikto laiku". Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 6. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Līgas Āboliņas priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 7. pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 7. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Papildināt pārejas noteikumus... saistībā ar pieminēto pieņemto likumu. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 9. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Izslēgt likuma spēkā stāšanās norādi... saskaņā ar normu spēkā stāšanās ātrumu... pārejas noteikumos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Bērziņš. 9. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kā jau teicu, iepriekšējais un arī šis likumprojekts ir pavadošie likumprojekti iepriekšējā sēdē izskatītajam likumprojektam "Klīnisko universitātes slimnīcu likums".

Otrajam lasījumam tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 1. pantu, jo tas nav tieši saistīts ar nepieciešamajiem grozījumiem saistībā ar likumprojektu "Klīnisko universitātes slimnīcu likums". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 2. – arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Aizstāj likumprojekta 2. panta pirmajā daļā vārdu "nosacījumiem" ar vārdu "kritērijiem" atbilstoši tiesību normā ietvertajam saturam. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

A. Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 9. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Bērziņš. Paldies par atbalstu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Kriminālsodu izpildes likums", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šajā nedēļā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā mēs izskatījām ļoti apjomīgo likumprojektu "Kriminālsodu izpildes likums".

Gribu vēlreiz atkārtot... es jau šodien to pieminēju, bet man liekas, ka ir vērts to vēlreiz pieminēt. Šobrīd brīvības atņemšanas sodu izpildi regulē Latvijas Sodu izpildes kodekss, kas stājās spēkā – tagad, lūdzu, uzmanīgi! – 1971. gada 1. aprīlī. Tas nav aprīļa joks. Tas ir pēdējais likums, kas vēl ir saglabājies no Padomju Savienības laikiem. Protams, kodekss ir grozīts vairāk nekā 40 reizes, lai tas atbilstu jaunākajiem cilvēktiesību standartiem ieslodzījuma vietās un brīvības atņemšanas sodu izpildes starptautiskajām prasībām.

Jā, likumprojekts tiešām ir ļoti apjomīgs. Jūs redzat – arī milzīga anotācija. Ir ilgstoši izstrādāts. Mēs arī zinām, ka jau darbojas jauns cietums Liepājā. Līdz ar to šīs ir ļoti, ļoti nepieciešamas izmaiņas, lai cilvēki varētu strādāt... un būtu skaidri definēts... jo iepriekšējais kodekss... man liekas, tas bija tāds ļoti labs salīdzinājums – kā mašīna, kurai no 1971. gada ir saglabājies spogulītis vai reste priekšā. Bet šis, ko šodien nodos jūsu vērtējumam, – Kriminālsodu izpildes likums – lai radītu mūsdienīgu, efektīvu un cilvēktiesībās balstītu sodu izpildes sistēmu.

Tas ir būtisks solis mūsu tiesību sistēmas attīstībā, kas vienlaikus stiprina sabiedrības drošību un nodrošina taisnīgu attieksmi pret personām, kurām ir piemērots sods.

Likumprojekta pamatā ir trīs savstarpēji cieši saistīti mērķi: pirmkārt, cilvēktiesībās balstīta soda izpilde, otrkārt, efektīvs soda izpildes process un, treškārt, sabiedrības drošība.

Likumprojekts ievieš būtiskus uzlabojumus četros galvenajos virzienos.

Pirmkārt, mūsdienīgs soda izpildes saturs. Tas nozīmē skaidri definētu vērtību sistēmu un principus – tas tika vairākkārt uzsvērts komisijas sēdē –, kas ir balstīti Eiropas Padomes rekomendācijās un starptautiskajos standartos. Šie principi nosaka ne tikai to, ka sods tiek izpildīts, bet arī to, kādas vērtības mēs kā valsts aizstāvam. Tie palīdzēs mazināt neformālo hierarhiju ieslodzījuma vietās. Man liekas, tas ir ļoti, ļoti būtiski – salauzt šo subkultūras sistēmu, kas mums ir saglabājusies vēl no Padomju Savienības laikiem.

Otrkārt, sabiedrības drošības stiprināšana. Likumprojekts fokusējas uz reālu uzvedības maiņu, nosakot resocializācijas prioritātes un īpaši uzsverot sociālās uzvedības korekciju. Tiek paredzēti arī jauni risinājumi, piemēram, patriotiskās audzināšanas pasākumi un sabiedrības iesaiste, ja tā sekmē soda mērķa sasniegšanu. Vienlaikus tiek pilnveidoti drošības pasākumi cietumos, lai efektīvāk novērstu aizliegtu priekšmetu nonākšanu ieslodzīto rīcībā un samazinātu noziegumu ietekmi.

Ja kāds ir iepazinies ar anotāciju, tad jūs zināt, cik daudz pēdējos gados cietumos nelegālā veidā tika ienesti gan telefoni, gan SIM kartes, gan daudzas citas lietas. Tas ir milzīgs risks mūsu drošībai. Es ceru, ka gan šī sodu sistēma – jaunais Kriminālsodu izpildes likums, ja mēs to atbalstīsim, – gan arī jaunā sistēma, ar kuru mēs pārejam uz jauna tipa cietumiem, palīdzēs visu to novērst.

Treškārt, notiesāto pamattiesību stiprināšana. Likumprojekts paredz taisnīgāku un mērķtiecīgāku personu izvietošanu ieslodzījuma vietās, resocializācijas procesa uzlabošanu, kā arī paplašinātas saziņas iespējas. Tiek veicināta arī iespēja soda izciešanai personu ievietot tuvāk dzīvesvietai. Tas būtiski palīdz sagatavoties atgriešanai sabiedrībā. Šie risinājumi vērsti uz to, lai sods sasniegtu savu galveno mērķi – novērstu jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu – un veicinātu procesa efektivizāciju.

Likumprojektā vienkopus sakārtota pārsūdzēšanas kārtība, precizēta pārkāpumu klasifikācija, kā arī vienkāršoti procesi, lai sistēma būtu skaidrāka un efektīva gan iestādēm, gan personām.

Godātie deputāti! Šī likumprojekta būtība ir ļoti vienkārša – drošāka sabiedrība ar gudrāku sodu sistēmu. Efektīva resocializācija nozīmē mazāk atkārtotu noziegumu. Mazāk atkārtotu noziegumu nozīmē mazāku slogu tiesībsargājošām iestādēm un valsts budžetam. Un pats galvenais – tas nozīmē lielāku drošību mūsu sabiedrībai. Kopā ar ieslodzījuma vietu infrastruktūras reformu šis likumprojekts iezīmē pāreju uz modernu, ilgtspējīgu un uz rezultātu vērstu sodu izpildes sistēmu.

Komisija likumprojektu pirmajā lasījumā ir atbalstījusi.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam – 15 minūtes.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Kolēģi, pārtraukums būs 15 minūtes – līdz pulksten 19.00.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi, ir reģistrējušies 89 deputāti, nav reģistrējušies 11: Skaidrīte Ābrama, Ieva Brante, Anda Čakša, Jekaterina Drelinga, Raivis Dzintars, Raivis Kalējs... ir, Armands Krauze... nav, Ramona Petraviča (Starpsauciens: "Ir!")... nav, Harijs Rokpelnis... ir, Edvīns Šnore... nav, un Andris Šuvajevs... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 19.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Kriminālsodu izpildes likums" pirmajā lasījumā.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Kolēģi! Paldies Bergmaņa kungam par ļoti detalizēto likumprojekta izklāstu komisijas vārdā, bet man ir pienākums jums izstāstīt vēl dažas ļoti būtiskas lietas. Proti, jā, ar šo jauno likumu mēs visbeidzot aizstāsim 55 gadus veco Latvijas Sodu izpildes kodeksu, kas tika pieņemts pēc LPSR kodificēta apraksta... tāds tika pieņemts katrā padomju sociālistiskajā republikā... un pēc tam kā tāds lupatu deķis arī neatkarīgajā Latvijā ir labots un mēģināts kaut kādā veidā uzlabot. Ar šo jauno likumu mēs tam pieliekam punktu. Manuprāt, ļoti zīmīgi, ka mēs varam šobrīd šo likumu pieņemt, jo, ja reiz esam uzbūvējuši lielāko un vērienīgāko ieslodzījuma vietu, kas atbilst visiem ārējiem standartiem brīvības atņemšanas vietai, tad, protams, saturiski ir ļoti svarīgi, kā mēs ar šiem cilvēkiem strādājam.

Ir skaidrs – kaut arī ļoti utopiski mēs vēlētos, lai brīvības atņemšanas vietas būtu tās, par kurām mums negribas domāt un brīvības atņemšanas vietās nonāktu pēc iespējas mazāk cilvēku, tomēr ieslodzīto skaits ir salīdzinoši konstants, un šie cilvēki, atgriežoties sabiedrībā, būs tādi, kādus mēs viņus resocializēsim brīvības atņemšanas vietā. Līdz ar to tieši šīs resocializācijas problēmas (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu klusāk!

I. Lībiņa-Egnere. ... kuras līdz šim likumā nebija paredzētas, tas projekta veidā ir aprobēts. Šobrīd tik tiešām galvenais uzsvars ir šos cilvēkus arīdzan izglītot lojalitātei Latvijas valstij, latviešu valodai. Tās ir lietas, kuras es tik tiešām esmu uzsvērusi un kuras ir ļoti svarīgi nostiprināt pašā likumā.

Es vēlos izteikt milzu paldies visai Tieslietu ministrijas komandai un Ieslodzījuma vietu pārvaldes komandai, kura trīs gadu garumā šo likumprojektu slīpēja līdz tādai labākai pakāpei. Ne velti tas ir izstrādāts ar vairāk nekā simts lapu anotāciju. Ne tādēļ, lai būtu liekvārdība, bet lai aprakstītu pēc būtības visu, ko šis likums aptver.

Tādēļ, kolēģi, šis tik tiešām varētu būt viens no darbiem, ar kuru mēs kā likumdevējs varam lepoties, – ka mēs esam pārtraukuši līdzšinējo soda izciešanas tādu veco padomju skolu un pilnībā pievienojušies normāliem cilvēktiesību standartiem. Un tas nebūt nav dārgāk. Jaunajā cietumā reālās izmaksas par vienu ieslodzīto ir zemākas nekā vecajās ieslodzījuma vietās, jo netiek sildīts gaiss un netiek maksāts par cilvēkiem, kuri dara tikai un vienīgi apsarga funkcijas. Tiešām ir cilvēki, kuri strādā ar cilvēkiem, ir modernas ēkas tieši tādēļ, ka tas ir lētāk un efektīvāk.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Es tikai vēlos arī pateikt paldies Tieslietu ministrijai un Ieslodzījuma vietu pārvaldei par milzīgo darbu, kas jau ir izdarīts. Ir iestrādes, par ko mēs arī dzirdējām pēdējā komisijas sēdē... ka tās turpināsies. Šis ir viens no ļoti svarīgiem instrumentiem, kas viņiem ir nepieciešams, lai to visu, ko arī Lībiņas-Egneres kundze minēja, varētu ieviest pēc iespējas ātrāk.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Kriminālsodu izpildes likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 24. augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šī būs likumprojektu pakotne, tāpēc runāšu tikai pie pirmā likumprojekta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 17. jūnija sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā".

Šo likumprojektu pakotnes mērķis ir mazināt ēnu ekonomiku, mazināt birokrātisko slogu. Tas paredz, ka fiziskā persona, kura vēlas sniegt pakalpojumu citai fiziskajai personai, to var darīt, un process būs vienkāršs. Proti, persona var uzsākt izmantot vienkāršoto nodokļu samaksas risinājumu – atvērt norēķinu kontu pakalpojumu sniegšanas iestādē. Pārējā informācijas apmaiņa, nodokļu ieturēšanas samaksa valsts budžetā notiks starp pakalpojumu sniegšanas iestādi un Valsts ieņēmumu dienestu.

Likumprojektā paredzēts, ka ieņēmumi pārskata periodā nedrīkst pārsniegt 25 000 eiro un plānotā nodokļa likme ir 10 procenti.

Komisija ir saņēmusi Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un citus viedokļus un vienojās, ka likumprojektam ir nepieciešama virkne uzlabojumu. Tāpēc komisija vienojās, ka Finanšu ministrijā tiek izveidota darba grupa un tiek sagatavoti priekšlikumi uz otro lasījumu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 27. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 17. jūnija sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 27. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2026. gada 17. jūnija sēdē skatīja un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"".

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 27. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz jums izskatīšanai un pēc tam lēmuma pieņemšanai paketi, kas sastāv no trīs likumprojektiem.

Likumprojekta būtība – vienots būves reģistrācijas process.

No sākuma es gribu pateikt lielu paldies šī sasaukuma pirmajai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājai – jums, Mieriņas kundze! – par to, ka jūs par šo sākāt runāt no pirmās dienas, ka šo procesu vajadzētu vienkāršot. Kā arī... nav šobrīd bijušās tieslietu ministres... bet liels paldies Ekonomikas ministrijai, Tieslietu ministrijai un Valsts zemes dienestam par to, ka tas beidzot notiek.

Ar 2026. gada 6. janvāri ir ieviests process... uz vienotu īpašumu. Vienots īpašums – tās ir ēkas un zemes. Šie priekšlikumi, kas ir šobrīd jums izskatīšanai, paredz... uz dalītiem īpašumiem, tas ir, vai uz apbūves tiesību, vai uz dalīto īpašumu...

Sakarā ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Viesturam Vitkovskim.

V. Vitkovskis (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labvakar, kolēģi! Es ilgi jūs neaizkavēšu, jo visi jau ir izteikušies.

Arī turpināšu ar pateicību visiem, kas ir iesaistīti šajā nozīmīgajā procesā, kas paātrinās vienoto būves nostiprināšanu zemesgrāmatā. Jā, tātad pateicība ministrijām, valsts iestādēm, profesionāļiem, ekspertiem, kas ir strādājuši, un arī Burova kungam, kas palīdzēja ātrāk virzīt šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Tā ka lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

O. Burovs. Paldies par paldies!

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. 2. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, ņemot vērā, ka es jau noziņoju, es aicinu uzreiz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

O. Burovs. 2. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā" (Nr. 1417/Lp14), pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tas ir trešais likumprojekts no paketes.

Aicinu uzreiz balsot un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" (Nr. 1417/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O. Burovs. Arī 2. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Jānis Eglīts.

J. Eglīts (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" (Nr. 1418/Lp14).

Sagatavotie grozījumi ir solis birokrātijas mazināšanā un virziens labākai pašvaldību pārvaldībai. Mērķis – vienkāršot palīdzības piešķiršanas procesu. Sabiedrībai tas nozīmē ātrāku un ērtāku apkalpošanu. Cilvēkam vairs nebūs jāgaida atsevišķi rakstveida lēmums, tas par paziņotu tiks uzskatīts tajā pašā dienā, kad nauda tiks ieskaitīta personas bankas kontā vai izmaksāta skaidrā naudā. Tāpat tas darbosies arī brīdī, kad cilvēks saņems izziņu par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. Šāda pieeja noņem cilvēkam satraukumu par to, kāds būs galalēmums, un padara visu palīdzības saņemšanu daudz saprotamāku.

Vienlaikus joprojām tiek saglabātas tiesības lūgt lēmumu rakstveidā viena mēneša laikā, ja tomēr tas ir nepieciešams tālākai rīcībai. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju intereses ir aizsargātas un pārstāvētas. Līdz šim pašvaldību sociālajiem dienestiem pat ļoti elementāros gadījumos bija obligāti jāgatavo formāla rakstveida atbilde – lēmums. Tas viss paņem laiku – gan gatavošana, gan formēšana, gan sūtīšana –, un pēc tam fiziski arī glabāšana resursos... arhīvos...

Jaunā kārtība ļaus neizdot rakstveida lēmumu šādos gadījumos: piešķirot vienreizēju finansiālu pabalstu, piešķirot pabalstu uz laiku, ja tā izmaksu summa nemainās, kā arī gadījumos, kad tiek piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss.

Ir jāsaka tā, ka šis priekšlikums arī nozīmīgi atvieglo pašvaldību darbu, jo administratīvā sloga mazināšana ļaus sociālā dienesta darbiniekiem savu darba laiku veltīt tiešām darbam ar klientiem, problēmu izvērtēšanai, nevis dokumentu sagatavošanai.

Gadījumos, kad vienkāršotā kārtība nav piemērojama, pašvaldības sociālais dienests joprojām turpinās pieņemt un paziņot rakstveida administratīvos aktus atbilstoši vispārējai administratīvā procesa kārtībai.

Kolēģi, projektu virza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un, kā jau Saeimas priekšsēdētāja minēja, mēs lūdzam noteikt steidzamību, lai šis grozījums iespējami drīz stātos spēkā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J. Eglīts. Aicinām atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

J. Eglīts. Aicinām atbalstīt likumprojektu bez atkārtotas skatīšanas komisijā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1423/Lp14), pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Normunds Dzintars.

N. Dzintars (NA).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Man jums ir trīs brīnišķīgi likumprojekti, kurus mums vajadzētu apstiprināt un pieņemt.

Pirmais ir "Grozījumi Izglītības likumā". Spēkā esošajā normatīvajā regulējumā Ministru kabinets nosaka mācību gada sākumu, beigas, kā arī brīvdienu laiku, pārbaudes darbu laiku. Ko paredz likumprojekts? Tas paredz minēto pienākumu uzticēt izglītības un zinātnes ministram, tādējādi mazinot birokrātisko slogu.

Likumprojekts izskatāms vienlaikus ar likumprojektiem "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" un "Grozījums Profesionālās izglītības likumā", paredzot atteikšanos no šī pienākuma uzticēšanas Ministru kabinetam.

Komisijā izskatījām šo likumprojektu.

Komisija arī lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1423/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

N. Dzintars. Komisijas vārdā lūdzam atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1423/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

N. Dzintars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas kopš šīs sēdes, respektīvi, 2. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimā?

N. Dzintars. Izskatīšana Saeimā – 3. septembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Normunds Dzintars.

N. Dzintars (NA).

Likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" paredz tieši to pašu, respektīvi, deleģēt to pienākumu izglītības un zinātnes ministram.

Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

N. Dzintars. Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Un tiek lūgts to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

N. Dzintars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tāds pats – līdz 2. jūlijam, un izskatīšana Saeimas sēdē – 3. septembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Profesionālās izglītības likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Normunds Dzintars.

N. Dzintars (NA).

Likumprojekts "Grozījums Profesionālās izglītības likumā" paredz tieši to pašu – deleģēt pienākumu... tātad pasludināt mācību gada sākumu, beigas un visu pārējo... izglītības un zinātnes ministram.

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Profesionālās izglītības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

N. Dzintars. Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas nodošanas komisijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Profesionālās izglītības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

N. Dzintars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – arī 2. jūlijs, un izskatīšana Saeimas sēdē – 3. septembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Nu jau otrajā lasījumā šodien skatām likumprojektu "Grozījums Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā".

Likumprojekta otrajam lasījumam saņemts viens – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Turpinām ar sadaļu "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics, Edmunds Teirumnieks, Normunds Dzintars, Ināra Mūrniece, Arnolds Jātnieks, Artūrs Butāns, Roberts Ķipurs, Jurģis Klotiņš un Jānis Eglīts iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Eglīta atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics, Edmunds Teirumnieks, Normunds Dzintars, Ināra Mūrniece, Arnolds Jātnieks, Artūrs Butāns, Roberts Ķipurs, Jurģis Klotiņš un Jānis Eglīts iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Eglīta ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījums Valsts civildienesta likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījums Valsts civildienesta likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nesakiet, ka 15 minūtēs nevar iesniegt priekšlikumus. Iesniegti trīs. Nē, sagatavoti divi, iesniegts viens.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir labota tā kļūda, uz kuru norādīja Judina kungs. Tātad... skaitli un vārdu "4. punktā" aizstāt ar skaitli un vārdu "3. punktā".

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Līdaka. Tālāk, jāsaka, Judina kungs nav bijis tik uzmanīgs.

2. – deputātu Andreja Judina un Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanās datumu. Viņu priekšlikums – 2026. gada 1. novembris. Komisijā atbalsts nav gūts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 42, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Līdaka. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Noteic, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens.) Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 16, atturas – 11. Priekšlikums atbalstīts.

I. Līdaka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts civildienesta likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 20, atturas – 11. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 18. jūnija sēdē izskatīja iesniegto likumprojektu. Es jums nolasīšu no iesniedzēju... kāpēc... kāds ir grozījuma mērķis. Likumprojekta mērķis ir ļoti, ļoti svarīgs, jo tas ir stiprināt sabiedrības drošību, nodrošināt vienveidīgu un skaidru rīcību apdraudējuma situācijās, kā arī novērst iespējamu apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai publisku pasākumu laikā.

Likumprojekts paredz noteikt skaidras tiesiskās sekas gadījumos, kad publiska pasākuma norise tiek atcelta vai pārtraukta kompetento institūciju izziņota agrīnās brīdināšanas paziņojuma dēļ, nodrošinot samērīgu līdzsvaru starp sabiedrības drošības interesēm, pasākuma organizētāju pienākumiem un patērētāju tiesībām.

Likumprojektā ir paredzēts papildināt Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma IV nodaļu ar 17.¹ pantu. Tur viss uzskaitīts... attiecībā... es īsumā... kas ir svarīgi pasākumu organizētājiem...

"Ja publiska pasākuma norise tiek pārtraukta un to objektīvi nav iespējams atsākt, pasākums ir atcelts." Šā panta piemērošana ir saistīta ar agrīno brīdinājumu.

"Ja maksas publiskais pasākums nav noticis vai ir sniegts daļēji sakarā ar apstākļiem, kuru dēļ pasākuma norise ir atcelta vai pārtraukta ne vēlāk kā vienu stundu pirms tā sākuma vai citā laikā, kad apdraudējums tieši ietekmē pasākuma uzsākšanu vai norisi, un ja objektīvu, no pasākumu organizētāja gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav iespējams turpināt pasākuma norisi, maksas publiska pasākuma pakalpojuma sniedzējam netiek uzlikts par pienākumu atmaksāt patērētājiem atcelto pasākumu biļešu vērtību."

Tas īsumā... ko mēs šobrīd arī lūdzam atbalstīt.

Komisijā tika lūgta steidzamība.

Aicinu Saeimas kolēģus atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē?

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 15. jūlijs, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – Saeimas 23. jūlija ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies. Tad šodien esam beiguši. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, esam izskatījuši visus Saeimas šīs sēdes darba kārtības jautājumus.

Mums ir palikusi atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Nolasīšu, kolēģi!

Deputātu Andra Šuvajeva, Leilas Rasimas, Lienes Gāteres, Andra Sprūda un Kaspara Briškena jautājums Ministru prezidentam Andrim Kulbergam "Par valsts kapitālsabiedrību finanšu līdzekļu uzkrājumiem". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Janas Simanovskas, Antoņinas Ņenaševas, Lienes Gāteres, Andra Šuvajeva un Kaspara Briškena steidzams jautājums zemkopības ministram Uldim Augulim "Par publiskās aģentūras "Meža pētīšanas stacija" organizēto cirsmu izsoli un vides tiesību ievērošanu un labu pārvaldības principu nodrošināšanu izsoles procesā". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Sakarā ar Saeimas 2026. gada pavasara sesijas slēgšanu un atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam atbildes sniegšana uz nākamo Saeimas sesiju netiek pārcelta.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2026. gada 18. jūnijā nenotiks.

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Andris Šuvajevs, Leila Rasima, Atis Švinka, Jana Simanovska un Antoņina Ņenaševa iesnieguši jautājumu kultūras ministram Naurim Puntulim "Par skaidrojumu sniegšanu saistībā ar kultūras ministra Naura Puntuļa publiskajiem izteikumiem par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Ivara Āboliņa lomu iepriekšējā sadarbībā ar Kultūras ministriju un viņa apstiprināšanu Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra amatā". Jautājums tiek nodots kultūras ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Andris Sprūds, Atis Švinka, Andris Šuvajevs, Jana Simanovska un Kaspars Briškens iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam "Par informācijas un skaidrojumu sniegšanu saistībā ar civilās aizsardzības infrastruktūras, tostarp patvertņu izbūves un pielāgošanas finansēšanu, termiņiem un sasniedzamajiem rezultātiem". Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Ričards Šlesers, Ramona Petraviča, Maija Armaņeva, Kristaps Krištopans un Jeļena Kļaviņa iesnieguši jautājumu kultūras ministram Naurim Puntulim "Par to, vai valsts kino politika attīsta nozari ilgtermiņā, vai arī tā galvenokārt administrē atsevišķus konkursus un sadala ierobežotu finansējumu starp projektiem". Jautājums tiek nodots kultūras ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējies 91 deputāts, nav reģistrējušies 9 deputāti: Ieva Brante, Anda Čakša, Jekaterina Drelinga, Raivis Dzintars, Andrejs Judins (Starpsauciens.)... Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Ričards Šlesers, Edvīns Šnore un Andris Šuvajevs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem par darbu.

Atcerieties, ka mums ir iezīmēti vairāki svarīgi datumi: 23. jūlijā ir paredzēta Saeimas ārkārtas sēde, 20. augustā – ārkārtas sēde, un 21. augustā – svinīgā sēde.

Paldies, kolēģi.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---

---