Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Būvniecības likumā

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2013, 146. nr.; 2014, 21., 84., 140. nr.; 2015, 122., 251. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 128. nr.; 2019, 41., 248.A nr.; 2020, 244. nr.; 2021, 84.B, 160.A nr.; 2022, 95., 247. nr.; 2023, 91. nr.; 2024, 217. nr.; 2025, 205., 225. nr.; 2026, 2. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. panta 19. punktu šādā redakcijā:

"19) būvētājs — fiziskā persona, fiziskā vai juridiskā persona, kas veic lauksaimniecisko, zivsaimniecisko vai mežsaimniecisko darbību, vai kooperatīvā sabiedrība — zemes vai būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs —, kas savām vajadzībām pati organizē būvdarbus un piedalās tajos, vai — Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos īpašumos — ārvalsts bruņoto spēku vienība vai tās uzņēmējs, kas saskaņā ar starptautisku līgumu uzturas Latvijas Republikā, vai Nacionālie bruņotie spēki;".

2. Izslēgt 5. panta pirmās daļas 12. punktu.

3. Papildināt 7. panta pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) individuāli izvērtē nepieciešamību būvniecības ierosinātājam veikt būvniecības ieceres ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējumu nolūkā padziļināti analizēt vēja elektrostaciju un to būvniecības ieceru savstarpējo mijiedarbību, īpaši gadījumos, kad to izvietojums un savstarpējie attālumi, tostarp citu tuvējo pašvaldību administratīvajā teritorijā esošās vēja elektrostacijas vai to būvniecības ieceru atrašanās vietas tuvums un paredzamā ietekme, plānotā jauda vai arī citi apstākļi liecina par iespējamu kumulatīvu ietekmi uz vidi, ainavu vai iedzīvotāju dzīves kvalitāti, un informē būvvaldi, ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā:

a)  nodotas ekspluatācijā tādas vēja elektrostacijas, kurām veikts sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums,

b)  izdota būvatļauja tādu vēja elektrostaciju būvniecībai, kurām veikts sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums."

4. 9.¹ panta divpadsmitajā daļā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Militārajos objektos jaunas būves būvniecības, novietošanas, ierīkošanas, atjaunošanas vai pārbūves gadījumā var atkāpties no būvnormatīvu tehniskajām prasībām bez pamatošanas un nesaskaņojot alternatīvos tehniskos risinājumus, nodrošinot būves atbilstību mehāniskās stiprības un stabilitātes principam.";

papildināt daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām norāda būvprojektā."

5. 14. pantā:

izteikt 1.⁵ daļu šādā redakcijā:

"(1⁵) Būves vai telpu grupas būvniecības ieceres atbilstību normatīvo aktu prasībām, tai skaitā kopīpašnieku piekrišanu, nepārvērtē, veicot kadastra datu reģistrāciju vai aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kā arī izskatot nostiprinājuma lūgumu rajona (pilsētas) tiesā.";

papildināt pantu ar 1.⁸ daļu šādā redakcijā:

"(1⁸) Kopīpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja dzīvojamā māja nav sadalīta dzīvokļu īpašumos un būvniecības iecere paredz būvdarbus atsevišķā lietošanā esošā telpu grupā, ciktāl šie būvdarbi neattiecas uz citām kopīpašumā esošām būves daļām. Telpu grupas atrašanos atsevišķā lietošanā apliecina ieraksts zemesgrāmatā.";

papildināt 3.¹ daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) būvniecības ieceres ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējums tādām vēja elektrostacijām, kurām saskaņā ar šā likuma 7. panta pirmās daļas 6. punktu ir nepieciešams ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējums.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Būvniecības ierosinātājs var prasīt būves ekspluatācijai nepieciešamo ārējo un iekšējo inženiertīklu ierīkošanu, atjaunošanu vai pārbūvi paredzēt kā nosacījumus būves pieņemšanai ekspluatācijā, nepārbaudot projektēšanas nosacījumu izpildes ietvaros."

6. 14.² pantā:

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Valsts vides dienests, izvērtējot būvniecības ierosinātāja iesniegto būvniecības ieceres ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējumu, var izdot tehniskos noteikumus par pasākumiem kumulatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai.";

papildināt astotās daļas pirmo teikumu ar vārdiem un skaitļiem "izņemot gadījumu, kad pašvaldība saskaņā ar šā likuma 7. panta pirmās daļas 6. punktu ir noteikusi nepieciešamību veikt būvniecības ieceres ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējumu".

7. Papildināt 15. panta pirmās daļas 2. punktu ar vārdiem "kā arī ir saskaņota ar trešajām personām un iestādēm, kuras var iebilst pret būvniecības iecerē norādīto būvju novietojumu".

8. Papildināt likumu ar 15.¹ pantu šādā redakcijā:

"15.¹ pants. Būvniecības ieceres realizācija posmos

(1) Jaunas būves būvniecību, būves novietošanu vai pārbūvi var veikt pa posmiem, ja būvdarbu veikšanai ir nepieciešama būvatļauja, būvdarbu posmus nosakot un pamatojot būvprojektā, tai skaitā būvprojektā, kas tiek iesniegts būvatļaujas saņemšanai. Kā būvdarbu posmu var izdalīt tādu būves daļu, kas ir patstāvīgi noturīga konstrukcija, kā arī ārējos inženiertīklus, būves nenesošās konstrukcijas vai piederumus vai ārtelpas labiekārtojuma elementus un citus ar šiem objektiem saistītos būvdarbus.

(2) Būvdarbu posmu var uzsākt, ja attiecīgajam posmam ir izstrādāts būvprojekts tehniskā projekta detalizācijas līmenī, veikta atzīme par projektēšanas izpildi attiecībā uz šo posmu, kā arī izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi. Būvdarbu pirmo posmu var uzsākt, ja būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama un būvvalde ir akceptējusi speciālajos būvnoteikumos minētos dokumentus, kā arī ir izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un ir saņemti tehniskie noteikumi no ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un, ciktāl tas attiecas uz konkrēto būvdarbu posmu, nepieciešamie saskaņojumi no trešajām personām.

(3) Būvatļaujas projektēšanas nosacījumu izpildes termiņš ir uzskatāms par ievērotu, ja šajā termiņā būvvalde akceptē būvdarbu pirmo posmu."

9. Papildināt 19.¹ panta trešo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) juridiskā persona, kas veic mežsaimniecisko darbību, būvē, pārbūvē vai atjauno pirmās grupas inženierbūves un šīm būvēm nepieciešamos piederumus savas zemes vienības robežās."

10. Izslēgt 23. pantu.

11.  Papildināt pārejas noteikumus ar 41., 42., 43. un 44. punktu šādā redakcijā:

"41. Grozījumi par šā likuma 5. panta pirmās daļas 12. punkta un 23. panta izslēgšanu, šā likuma 14. panta ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā attiecībā uz ārējo un iekšējo inženiertīklu būvdarbiem, kā arī grozījumi šā likuma 15. panta pirmās daļas 2. punktā attiecībā uz saskaņojumu saņemšanu un grozījums par šā likuma papildināšanu ar 15.¹ pantu stājas spēkā 2027. gada 1. martā.

42. Grozījumi par šā likuma 1. panta 19. punkta izteikšanu jaunā redakcijā attiecībā uz juridisko personu, kas veic mežsaimniecisko darbību, un par šā likuma 19.¹ panta trešās daļas papildināšanu ar 4. punktu stājas spēkā 2027. gada 1. jūlijā.

43. Vēja elektrostaciju būvniecības iecerei, attiecībā uz kuru no 2015. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. jūlijam ir pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu, būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, piemēro šā likuma 14. panta 3.¹ daļas 3. punktu, ja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir nodotas ekspluatācijā tādas vēja elektrostacijas vai izdota būvatļauja tādu vēja elektrostaciju būvniecībai, kuru kopējā jauda ir vismaz 150 megavati.

44. Lai noteiktu būvniecības ieceres ietekmes uz vidi kumulatīvā efekta izvērtējuma veikšanas nepieciešamību, Valsts vides dienests līdz 2026. gada 5. augustam iesniedz pašvaldībām informāciju par vēja parkiem, attiecībā uz kuriem no 2015. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. jūlijam ir pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu."

Likums stājas spēkā 2026. gada 1. augustā.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 18. jūnijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 30. jūnijā