Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5./6. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 11. nr.; 2002, 2., 13. nr.; 2005, 24. nr.; 2006, 14. nr.; 2009, 9. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 158. nr.; 2014, 6., 32. nr.; 2017, 128. nr.; 2020, 21., 223. nr.; 2024, 181.A nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Saskaņā ar šo likumu prese un citi masu informācijas līdzekļi (turpmāk — masu informācijas līdzekļi) ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas un pakalpojumi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, kas paredzēti publiskai izplatīšanai. Interneta vietni var reģistrēt kā masu informācijas līdzekli."

2. Papildināt likumu ar 2.¹ pantu šādā redakcijā:

"2.¹ pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) mediju pakalpojumu sniedzējs — Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa regulas (ES) 2024/1083, ar ko izveido vienotu satvaru mediju pakalpojumiem iekšējā tirgū un groza direktīvu 2010/13/ES (turpmāk — Eiropas Mediju brīvības akts) 2. panta 2. punktā noteiktais mediju pakalpojumu sniedzējs, tai skaitā šā likuma izpratnē — masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs), izdevējs vai elektroniskais plašsaziņas līdzeklis;

2) mediju tirgus koncentrācija — Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 15. punktā noteiktā mediju tirgus koncentrācija;

3) patiesais labuma guvējs — Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 5. punktā noteiktais patiesais labuma guvējs un faktiskais īpašnieks Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punkta "c" apakšpunkta izpratnē;

4) valsts reklāma — Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 19. punktā noteiktā valsts reklāma."

3. Papildināt likumu ar 5.¹ pantu šādā redakcijā:

"5.¹ pants. Mediju pakalpojumu sniedzēja darbības atklātība

Mediju pakalpojumu sniedzējs Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punktā minēto informāciju savu pakalpojumu saņēmējiem dara viegli un tieši pieejamu un atjaunina, piemēram, savā tīmekļvietnē, preses izdevumā vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmā vai pakalpojumā."

4. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

"8. pants. Dibināšana un izveide

Tiesības dibināt, veidot un izdot masu informācijas līdzekļus ir juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī personālsabiedrībām, izņemot pašvaldības un to iestādes.

Attiecības starp īpašnieku (dibinātāju), izdevēju un redakciju regulē līgums.

Masu informācijas līdzekļa dibināšana vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošana ir obligāti piesakāma ierakstīšanai masu informācijas līdzekļu reģistrā (turpmāk — reģistrs), iesniedzot attiecīgu pieteikumu. Pieteikumu masu informācijas līdzekļa ierakstīšanai reģistrā paraksta masu informācijas līdzekļa īpašnieks (dibinātājs) vai izdevējs vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgā persona. Pieteikumu iesniedz 14 dienu laikā no lēmuma par masu informācijas līdzekļa dibināšanu pieņemšanas dienas vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošanas dienas vai 14 dienu laikā no dienas, kad masu informācijas līdzeklis, kas dibināts ārpus Latvijas Republikas, ir uzsācis darbību Latvijas Republikā."

5. 9. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "masu informācijas līdzekļu reģistrā (turpmāk — reģistrs)" ar vārdu "reģistrā";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Ierakstot reģistrā masu informācijas līdzekli, tam piešķir individuālu reģistrācijas numuru.";

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"Pirms masu informācijas līdzekļa, kas nav elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programma vai pakalpojums, reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs lūdz mediju pašregulējošās organizācijas, ar kuru Kultūras ministrija noslēgusi attiecīgu deleģēšanas līgumu, atzinumu par reģistrācijai pieteiktā masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā. Kultūras ministrija deleģēšanas līgumu slēdz ar mediju pašregulējošo organizāciju, kas apvieno visus masu informācijas līdzekļu veidus un pārstāv lielāko daļu masu informācijas līdzekļu. Atzinums sniedzams ne vēlāk kā 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, pamatojoties uz masu informācijas līdzekļu atbilstības kritērijiem. Masu informācijas līdzekļu atbilstības kritērijus, kā arī mediju pašregulējošajai organizācijai izvirzāmās prasības un tās darbības pamatprincipus, sniedzot attiecīgo atzinumu, nosaka Ministru kabinets.

Mediju pakalpojumu sniedzēji līdz kārtējā gada 30. jūnijam iesniedz Uzņēmumu reģistram pārskatu (Eiropas Mediju brīvības akta 6. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minēto informāciju) par iepriekšējā gadā saņemto publisko finansējumu valsts reklāmai un reklāmas ieņēmumiem no trešo valstu publiskajām iestādēm. Uzņēmumu reģistra valsts notārs iesniegto dokumentu pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļauj to reģistrācijas lietas publiskajā daļā, nepārbaudot iesniegtās informācijas atbilstību faktiski saņemtajām summām un nepieņemot atsevišķu lēmumu."

6. 9.¹ pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"9.¹ pants. Iepriekš reģistrētās informācijas izmaiņu reģistrācija

Lai izdarītu reģistrā ierakstu par izmaiņām iepriekš reģistrētajā informācijā, tai skaitā par jaunas informācijas reģistrāciju, Uzņēmumu reģistram iesniedz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izmaiņu reģistrēšanu un tam pievieno īpašnieka (dibinātāja) vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, vai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu par izmaiņu apstiprināšanu.

Lai izdarītu reģistrā ierakstu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, Uzņēmumu reģistram iesniedz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izslēgšanu no reģistra un tam pievieno masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) lēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu. Ja masu informācijas līdzeklis ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programma vai pakalpojums un šīs programmas vai pakalpojuma darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu vai Elektronisko sakaru likumu, ierakstu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu izdara, pamatojoties uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pieteikumu par masu informācijas līdzekļa izslēgšanu no reģistra.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Iepriekš reģistrētās informācijas izmaiņas ir obligāti piesakāmas ierakstīšanai reģistrā 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma darbības izbeigšanas dienas."

7. 10. pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem un valsts nodeva netiek atmaksāta, ja:

1) atbilstoši šā likuma 9. panta septītajai daļai ir saņemts mediju pašregulējošās organizācijas atzinums, ka masu informācijas līdzeklis neatbilst šim likumam vai citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā;

2) mediju pakalpojumu sniedzējs ir Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums un Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā nav reģistrētas ziņas par attiecīgās juridiskās personas vai juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju;

3) dokumentos konstatētie trūkumi nav novēršami vai iesniegtās ziņas nav ierakstāmas reģistrā."

8. Izteikt 10.¹ panta otro daļu šādā redakcijā:

"Lēmumu par masu informācijas līdzekļa ierakstīšanu reģistrā vai atteikumu ierakstīt masu informācijas līdzekli reģistrā, vai masu informācijas līdzekļa ierakstīšanas atlikšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem divu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Lēmumu par cita ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu, kā arī lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrā uz tiesas nolēmuma vai citas kompetentas valsts institūcijas (amatpersonas) lēmuma pamata Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem 10 dienu laikā pēc pieteikuma vai attiecīgā lēmuma saņemšanas dienas."

9. Izteikt 10.² pantu šādā redakcijā:

"10.² pants. Atklāšanas pienākums

Ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir citā Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, pieteikumā par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju ietver vai tam pievieno arī tās Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts kompetentās institūcijas informāciju par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem, kāda tā norādīta attiecīgās Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts reģistrā atbilstoši tās normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā (paziņojums par masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja patiesajiem labuma guvējiem). Uzņēmumu reģistrs tam iesniegto attiecīgās Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts reģistrā norādīto informāciju par mediju pakalpojumu sniedzēja atklātajiem patiesajiem labuma guvējiem pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļauj to reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā. Ja mediju pakalpojumu sniedzējs ir Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, pirms pieteikuma par masu informācijas līdzekļa reģistrāciju iesniegšanas mediju pakalpojumu sniedzējs — juridiskā persona vai juridiskais veidojums — nodrošina tā patiesā labuma guvēja reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā."

10. Papildināt likumu ar 10.³ pantu šādā redakcijā:

"10.³ pants. Pienākums nodrošināt atbilstīgu darbību mediju jomā

Masu informācijas līdzeklis veic darbības, kas atbilst masu informācijas līdzekļa funkcijām un paredzētajai darbības jomai saskaņā ar šo likumu.

Šā likuma 9. panta septītajā daļā minētā mediju pašregulējošā organizācija pēc savas iniciatīvas, Kultūras ministrijas vai citas kompetentas iestādes pieprasījuma sniedz atzinumu par jau iepriekš reģistrēta masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā.

Ja mediju pašregulējošā organizācija konstatē masu informācijas līdzekļa neatbilstību šim likumam vai citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā, tā minēto atzinumu nosūta Ģenerālprokuratūrai, kas izvērtē tajā norādīto ziņu pamatotību un, ja nepieciešams, vēršas tiesā ar pieteikumu par attiecīgā masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu."

11. 11. pantā:

aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdu "dibinātājs" ar vārdiem "īpašnieks (dibinātājs)";

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā vai Elektronisko sakaru likumā paredzētajos gadījumos.";

aizstāt otrajā daļā vārdu "vadītājs" ar vārdiem "īpašnieks (dibinātājs) vai izdevējs vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgā persona";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja masu informācijas līdzekļa darbība izbeigta šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā gadījumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nekavējoties par to paziņo Uzņēmumu reģistram."

12. Papildināt 12. panta otro daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) neveic darbības, kas atbilst masu informācijas līdzekļa funkcijām."

13. Papildināt likumu ar IV¹ nodaļu šādā redakcijā:

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir valsts regulatīvā iestāde Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 13. punkta izpratnē, un tai ir Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā noteiktās uzraudzības iestādes funkcijas un tiesības.

Publiskas iestādes vai subjekti Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkta izpratnē apkopo Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 2. punktā noteikto informāciju par publiskajiem izdevumiem valsts reklāmai un katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz to Valsts kases elektronisko pakalpojumu portāla sadaļā "Iestāžu pārskati" (turpmāk — ePārskati) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases elektroniskos pakalpojumus.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Eiropas Mediju brīvības akta 25. panta 3. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai izmanto šā panta otrajā daļā minēto iestāžu vai subjektu sagatavoto informāciju, kas katru gadu līdz 30. jūnijam iesniegta ePārskatos. Minētos gada ziņojumus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publicē Latvijas Atvērto datu portālā.

Mediju tirgus koncentrāciju pēc savas iniciatīvas vai Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajos gadījumos novērtē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Mediju pakalpojumu sniedzējiem un citām mediju tirgus koncentrācijā iesaistītajām personām ir pienākums paziņot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei par jebkuriem darījumiem, kas var ietekmēt mediju plurālismu un mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālo neatkarību.

Par šā panta otrajā daļā minētajiem darījumiem un tajos iesaistītajām personām paziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ne vēlāk kā 14 dienas pirms darījuma veikšanas.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sagatavo informatīvu novērtējumu par darījumiem, kas var būtiski ietekmēt mediju plurālismu un mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālo neatkarību, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemta informācija par šādiem darījumiem, un nodrošina šo novērtējumu publisku pieejamību savā tīmekļvietnē.

Ministru kabinets nosaka mediju tirgus koncentrācijas novērtēšanas prasības un kārtību."

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punktu šādā redakcijā:

"4. Mediju pakalpojumu sniedzēji, kas masu informācijas līdzekli dibinājuši vai izveidojuši līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma grozījums par 8. panta izteikšanu jaunā redakcijā, bet kas nav pieteikuši tā reģistrāciju reģistrā, masu informācijas līdzekļa reģistrāciju reģistrā piesaka 14 dienu laikā no dienas, kad stājas spēkā minētais grozījums.

5. Mediju pakalpojumu sniedzēji šā likuma 9. panta astotajā daļā noteikto pārskatu un publiskās iestādes vai subjekti Eiropas Mediju brīvības akta 2. panta 18. punkta izpratnē šā likuma 26.¹ pantā noteikto informāciju par 2026. gadu iesniedz, sākot no 2027. gada 1. janvāra.

6. Visiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru masu informācijas līdzekļi ir iekļauti reģistrā līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma grozījums par 8. panta izteikšanu jaunā redakcijā, ir pienākums informēt Uzņēmumu reģistru par savas darbības turpināšanu. Uzskatāms, ka mediju pakalpojumu sniedzējs ir informējis Uzņēmumu reģistru par masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu, ja tiek izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

1) triju mēnešu laikā, termiņu sākot skaitīt ar ceturto mēnesi pēc dienas, kad stājas spēkā šā likuma grozījums par 8. panta izteikšanu jaunā redakcijā, mediju pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis Uzņēmumu reģistram apliecinājumu par masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu. Valsts nodevu par šāda apliecinājuma iesniegšanu nemaksā, un Uzņēmumu reģistrs nevērtē šajā apliecinājumā norādītās informācijas atbilstību faktiskajiem apstākļiem;

2) sešu mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā šā likuma grozījums par 8. panta izteikšanu jaunā redakcijā, mediju pakalpojumu sniedzējs ir iesniedzis Uzņēmumu reģistram pieteikumu par jebkādu izmaiņu reģistrēšanu masu informācijas līdzekļu reģistrā.

7. Uzņēmumu reģistrs masu informācijas līdzekli sešu mēnešu laikā pēc tam, kad beidzas šā likuma pārejas noteikumu 6. punktā noteiktais termiņš, kādā mediju pakalpojumu sniedzējs apliecina masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu, izslēdz no reģistra, ja masu informācijas līdzeklis līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma grozījums par 8. panta izteikšanu jaunā redakcijā, ir bijis reģistrēts reģistrā, bet mediju pakalpojumu sniedzējs nav šā likuma pārejas noteikumu 6. punkta 1. apakšpunktā noteiktajā termiņā iesniedzis Uzņēmumu reģistram apliecinājumu par masu informācijas līdzekļa darbības turpināšanu vai nav šā likuma pārejas noteikumu 6. punkta 2. apakšpunktā noteiktajā termiņā iesniedzis Uzņēmumu reģistram pieteikumu par izmaiņu reģistrēšanu masu informācijas līdzekļu reģistrā. Šajā punktā norādītajā termiņā Uzņēmumu reģistrs no reģistra izslēdz ziņas, kam nav atbilstoši spēkā esošajam regulējumam noteikts ieraksta statuss.

8. Ministru kabinets līdz 2027. gada 15. janvārim iesniedz Saeimai likumprojektu, kas paredz mediju pakalpojumu sniedzēju reģistra izveidi un masu informācijas līdzekļu reģistra pārveidi par mediju pakalpojumu sniedzēju reģistru atbilstoši Eiropas Mediju brīvības aktā noteiktajai mediju īpašumtiesību augsta līmeņa pārredzamības struktūrai.

9. Grozījums šā likuma 9. pantā par tā papildināšanu ar septīto daļu, kas paredz, ka pirms masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs lūdz mediju pašregulējošās organizācijas atzinumu par reģistrācijai pieteiktā masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā, grozījums 9.¹ pantā par otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kas nosaka kārtību, kādā reģistrā veicams ieraksts par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, kā arī šā likuma 10.³ panta otrā un trešā daļa stājas spēkā 2028. gada 3. janvārī.

10. Ministru kabinets līdz 2027. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 9. panta septītajā daļā (redakcijā, kas stājas spēkā 2028. gada 3. janvārī) minētos noteikumus.

11. Līdz jauna mediju pakalpojumu sniedzēju reģistra darbības uzsākšanai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotas programmas vai pakalpojumus ieraksta reģistrā tā, kā līdz šim ierakstīja elektroniskos plašsaziņas līdzekļus. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotas programmas vai pakalpojuma izveidošanu reģistra ierakstos atspoguļo kā dibināšanu un elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgās personas — kā dibinātājus (izdevējus), nemainot reģistra ierakstu datu lauku nosaukumus. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pieteikumus un lēmumus reģistrē kā masu informācijas līdzekļa dibinātāju (izdevēju) pieteikumus un lēmumus, tai skaitā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošanu — kā lēmumu par masu informācijas līdzekļa dibināšanu.

12. Mediju pakalpojumu sniedzēji šā likuma 10.² pantā noteikto pienākumu sāk pildīt ar ceturto mēnesi pēc tam, kad stājas spēkā šā likuma grozījums par 10.² panta izteikšanu jaunā redakcijā. Informāciju, kas, izpildot šā likuma 10.² pantā noteikto pienākumu, iesniegta Uzņēmumu reģistram par reģistrā jau ierakstīta masu informācijas līdzekļa īpašnieku (dibinātāju) vai izdevēju, Uzņēmumu reģistrs pievieno attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai, pamatojoties uz masu informācijas līdzekļa īpašnieka (dibinātāja) vai izdevēja vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa paraksttiesīgās personas informāciju, nevērtējot šo informāciju un nepieņemot atsevišķu lēmumu.

13. Ministru kabinets līdz 2026. gada 31. oktobrim izdod šā likuma 26.² panta piektajā daļā minētos noteikumus.

14. Šā likuma 26.² pantā paredzētie pienākumi ir piemērojami ar 2026. gada 1. novembri.

15. Līdz dienai, kad Eiropas Mediju brīvības akts kļūst saistošs tām Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, šā likuma 10. panta piektajā daļā un 10.² pantā ietvertās atsauces uz Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm ir uzskatāmas par atsaucēm uz Eiropas Savienības dalībvalstīm.

16. Līdz 2026. gada 15. septembrim Ministru kabinets sagatavo un iesniedz Saeimai likumprojektu, kas paredz priekšnosacījumus un kārtību, kādā tirdzniecības vietās tiek nodrošināti drukāto mediju tirdzniecības pakalpojumi."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. 

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 11. jūnijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 26. jūnijā