Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Zinātniskās darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 10. nr.; 2007, 15. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 47., 68., 74., 205. nr.; 2013, 61. nr.; 2016, 249. nr.; 2017, 203. nr.; 2018, 128. nr.; 2019, 120., 214., 240. nr.; 2022, 144. nr.; 2024, 62., 248. nr.; 2026, 72. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. panta pirmajā daļā:

aizstāt 6. punktā vārdus "zinātni apkalpojošais personāls" ar vārdiem "zinātnes atbalsta personāls";

papildināt daļu ar 6.¹ un 6.² punktu šādā redakcijā:

"6¹) zinātnes pētnieciskais personāls — personas, kuras zinātniskajā institūcijā veic zinātnisko darbību vai piedalās tās īstenošanā;

6²) pētniecības karjera — zinātnes pētnieciskā personāla nodarbinātības sistēma zinātniskajās institūcijās, kura ir balstīta uz akadēmiskās karjeras nodarbinātības sistēmu un kuru veido šādi posmi:

a) pirmais pētniecības karjeras posms — zinātniskie asistenti un zinātniskie viesasistenti,

b) otrais pētniecības karjeras posms — pētnieki, viespētnieki, pēcdoktorantūras pētnieki un pētnieki ar praktisko kompetenci,

c) trešais pētniecības karjeras posms — vadošie pētnieki, vadošie viespētnieki un vadošie pētnieki ar praktisko kompetenci,

d) ceturtais pētniecības karjeras posms — pētniecības profesori un pētniecības viesprofesori."

2. Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

"4. pants. Zinātniskie darbinieki

Zinātniskie darbinieki ir zinātniskajā institūcijā nodarbinātie, kuri pieder pie:

1) zinātnes pētnieciskā personāla;

2) zinātnes tehniskā personāla;

3) zinātnes atbalsta personāla."

3. 19. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "un izdot zinātnisko rakstu krājumus vai žurnālus";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Augstskolas zinātnes pētnieciskais personāls ir tikai Augstskolu likumā noteiktais augstskolas akadēmiskais personāls un akadēmiskais viespersonāls. Augstskolās attiecībā uz zinātnes pētniecisko personālu piemēro Augstskolu likumu un šā likuma 37.¹ un 38. pantā noteikto."

4. 23. panta otrajā daļā:

izteikt 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3) personas ievēlēšana vai apstiprināšana pētniecības profesora vai vadošā pētnieka amatā;

4) jautājuma ierosināšana par akadēmiskajos amatos nodarbināto atcelšanu no amata pirms pilnvaru beigām;";

papildināt daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6)  noteikt prasības un kārtību, kādā:

a) personu ievēlē vai apstiprina zinātnes pētnieciskā personāla amatā un pārceļ citā amatā, kā arī prasības attiecībā uz zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbināto personu kvalifikāciju,

b) novērtē zinātniskās darbības sniegumu akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem visos pētniecības karjeras posmos un var rosināt akadēmiskajos amatos nodarbināto zinātniskās darbības snieguma novērtēšanu pirms termiņa,

c) izvērtē pētnieka ar praktisko kompetenci un vadošā pētnieka ar praktisko kompetenci amatu pretendentu pieredzi,

d) personu virza pētniecības tenūrgaitas amatā un pētniecības tenūramatā, pieņem darbā vai pārceļ citā zinātnes pētnieciskā personāla amatā, kā arī novērtē tās zinātniskās darbības sniegumu pētniecības tenūras ietvaros." 

5. Izteikt 26. pantu šādā redakcijā:

"26. pants. Zinātnes pētnieciskā personāla amati 

(1) Zinātnes pētnieciskā personāla amati ir šādi:

1) akadēmiskie amati — pētniecības profesors, vadošais pētnieks, pētnieks, pēcdoktorantūras pētnieks, zinātniskais asistents; 

2) akadēmiskie viesamati — pētniecības viesprofesors, vadošais viespētnieks, viespētnieks un zinātniskais viesasistents;

3) akadēmiskie amati pētniekiem ar praktisko kompetenci un vadošajiem pētniekiem ar praktisko kompetenci.

(2) Zinātnes pētnieciskā personāla amata pretendenta, izņemot akadēmiskā viesamata pretendentu, ievēlēšanas vai apstiprināšanas procedūru nosaka zinātniskā institūcija, attiecībā uz trešo un ceturto pētniecības karjeras posmu ievērojot, ka:

1) pētniecības profesora amata pretendentus atlasa starptautiskā atklātā konkursā vai pamatojoties uz zinātniskās institūcijas uzaicinājumu; 

2) vadošā pētnieka amata un vadošā pētnieka ar praktisko kompetenci amata pretendentus atlasa starptautiskā atklātā konkursā; 

3) starptautisku atklātu konkursu izsludina vismaz mēnesi iepriekš, publicējot paziņojumu Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā; 

4) pretendentu atlasi īsteno zinātniskās institūcijas izveidota atlases komisija.

(3) Zinātnes pētnieciskā personāla amatos var ievēlēt vai apstiprināt personu, kurai ir vismaz šāda izglītība vai pieredze:

1) pētniecības profesora, vadošā pētnieka, pētnieka un pēcdoktorantūras pētnieka amatā, kā arī pētniecības viesprofesora, vadošā viespētnieka, viespētnieka amatā — personu ar doktora grādu;

2) zinātniskā asistenta amatā un zinātniskā viesasistenta amatā — personu ar maģistra grādu;

3) pētnieka ar praktisko kompetenci amatā — personu ar augstāko izglītību un piecu gadu praktiskā darba pieredzi attiecīgajā nozarē vai jomā;

4) vadošā pētnieka ar praktisko kompetenci amatā — personu ar augstāko izglītību un septiņu gadu praktiskā darba pieredzi attiecīgajā nozarē vai jomā.

(4) Zinātniskās institūcijas vadītājs ar zinātnes pētniecisko personālu slēdz darba līgumu uz šādu termiņu:

1) ar akadēmiskajā amatā ievēlētu vai apstiprinātu personu uz nenoteiktu laiku vai uz noteiktu laiku līdz sešiem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas (pēc tam — uz nenoteiktu laiku);

2) ar personu akadēmiskajā viesamatā, akadēmiskajā amatā pētniekam ar praktisko kompetenci vai vadošajam pētniekam ar praktisko kompetenci uz noteiktu laiku līdz sešiem gadiem;

3) ar personu pētniecības tenūrgaitas amatā vai pēcdoktorantūras pētnieka amatā uz noteiktu laiku līdz sešiem gadiem un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(5) Uz tām zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbinātajām personām, ar kurām noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku, neattiecas Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums.

(6) Personu akadēmiskajā amatā ievēlē vai apstiprina tikai vienā zinātniskajā institūcijā. Akadēmiskajā amatā nodarbinātais citā zinātniskajā institūcijā var tikt pieņemts darbā akadēmiskajā viesamatā vai tikt citādi nodarbināts.

(7) Zinātniskajai institūcijai ir tiesības tās noteiktajā kārtībā bez konkursa nodarbināt pētniecības profesora, vadošā pētnieka, pētnieka, pēcdoktorantūras pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāju (turpmāk — amata pienākumu izpildītājs) uz zinātniskās institūcijas akadēmiskajā amatā nodarbinātās personas pamatotas prombūtnes laiku, kā arī nodarbināt personu akadēmiskajā viesamatā.

(8) Amata pienākumu izpildītājam un akadēmiskajā viesamatā nodarbinātajam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā zinātniskās institūcijas akadēmiskajā amatā nodarbinātajam, bet amata pienākumu izpildītājam nav tiesību kandidēt uz zinātniskās institūcijas zinātniskās padomes locekļa amatu.

(9) Zinātniskā institūcija var paaugstināt akadēmiskajā amatā nodarbināto, ievērojot šā panta trešajā daļā noteiktās prasības attiecībā uz izglītību vai pieredzi.

(10) Zinātnes pētniecisko personālu, kas nodarbināts uz noteiktu laiku, zinātniskā institūcija informē par turpmākās nodarbinātības iespējām zinātniskajā institūcijā ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms darba līguma termiņa beigām."

6. Izteikt 26.¹ pantu šādā redakcijā:

"26.¹ pants. Zinātnes pētnieciskā personāla reģistrs

(1) Personas, kuras ieņem zinātnes pētnieciskā personāla amatus zinātniskajās institūcijās, kā arī personas, kuras ir nodarbinātas kā amata pienākumu izpildītāji, reģistrē Zinātnisko institūciju zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbināto personu reģistrā (turpmāk — Zinātnes pētnieciskā personāla reģistrs), kas ir Akadēmiskā personāla reģistra sastāvdaļa.

(2) Zinātnes pētnieciskā personāla reģistrā iekļautos datus apstrādā, lai:

1) nodrošinātu šā likuma prasību izpildi un pārraudzību zinātniskajās institūcijās;

2) veiktu zinātnes pētnieciskā personāla uzskaiti, kas nepieciešama, lai veidotu statistiku valsts politikas zinātnes jomā plānošanai, īstenošanai, kvalitātes uzraudzībai un novērtēšanai;

3) informētu sabiedrību par šā panta pirmajā daļā minētajām personām.

(3) Zinātnes pētnieciskā personāla reģistrā iekļauj šādas personas datu kategorijas:

1) personas identifikācijas dati;

2) personas identifikatori starptautiskajās datubāzēs;

3) personas dzimums, dzimšanas un miršanas dati;

4) valstiskās piederības dati;

5) informācija par amatu, kurā persona ir nodarbināta;

6) informācija par iegūto augstāko izglītību;

7) kontaktinformācija.

(4) Datus Zinātnes pētnieciskā personāla reģistrā ieraksta un aktualizē zinātniskās institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona. Zinātniskās institūcijas vadītājs atbild par reģistram sniegto datu precizitāti, aktualitāti un patiesumu.

(5) Zinātnes pētnieciskā personāla reģistrā iekļaujamos personas datus atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajām personas datu kategorijām, kā arī to apstrādes kārtību un glabāšanas termiņus nosaka Ministru kabinets."

7. Papildināt likumu ar 26.², 26.³, 26.⁴, 26.⁵ un 26.⁶ pantu šādā redakcijā:

"26.² pants. Pētniecības tenūra

(1) Zinātniskais institūts, ņemot vērā tā cilvēkresursu politiku un pieejamos resursus, var veidot pētniecības tenūru — pastāvīgas nodarbinātības modeli pētniecības karjeras ietvaros, kas sniedz zinātniskajam institūtam iespēju akadēmiskajos amatos nodarbināt augsti kvalificētu zinātnes pētniecisko personālu. Pētniecības tenūra sastāv no šādām pakāpēm:

1) pirmās pakāpes amats — pētnieks;

2) otrās pakāpes amats — vadošais pētnieks;

3) trešās pakāpes amats — pētniecības profesors.

(2) Pētniecības tenūras ietvaros nodarbinātajiem piešķir vienu no šādiem statusiem:

1) pētniecības tenūrgaitas amata statusu, kura ietvaros ar akadēmiskajā amatā nodarbināto slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku, lai pēc attiecīgu zinātniskās darbības snieguma prasību izpildes tiktu iegūts pētniecības tenūramats;

2) pētniecības tenūramata statusu, kura ietvaros ar akadēmiskajā amatā nodarbināto slēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku pēc attiecīgu zinātniskās darbības snieguma prasību izpildes.

(3) Pirmās pakāpes amatiem piešķir pētniecības tenūrgaitas amata statusu. Otrās un trešās pakāpes amatiem piešķir pētniecības tenūramata statusu. Zinātniskais institūts otrās un trešās pakāpes amatiem var piešķirt arī pētniecības tenūrgaitas amata statusu.

(4) Zinātniskais institūts pētniecības tenūrgaitas amatā un pētniecības tenūramatā var paaugstināt personu šā likuma 26.³ pantā noteiktajā kārtībā vai arī pieņemt darbā personu, kas iepriekš nav bijusi nodarbināta pētniecības tenūras ietvaros.

(1) Darba līgumu ar pētniecības tenūrgaitas amatā nodarbināto slēdz ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ar pētniecības tenūrgaitas amatā nodarbināto var noslēgt otru darba līgumu uz noteiktu laiku, ja pirmā darba līguma termiņā zinātniskās darbības sniegums novērtēts kā atbilstošs attiecīgās pakāpes pētniecības tenūrgaitas amatam. 

(2) Pēc darba līguma termiņa beigām pirmās pakāpes pētniecības tenūrgaitas amatā nodarbinātais var pretendēt uz otrās pakāpes pētniecības tenūramatu, ja tāds zinātniskajā institūtā ir paredzēts. Otrās pakāpes pētniecības tenūrgaitas amatā nodarbinātais var pretendēt uz otrās pakāpes pētniecības tenūramatu vai trešās pakāpes pētniecības tenūramatu, ja tāds zinātniskajā institūtā ir paredzēts.

(3) Ja pētniecības tenūrgaitas amatā nodarbinātā zinātniskās darbības sniegumu novērtē kā neatbilstošu tam noteiktajām prasībām, zinātniskais institūts var pagarināt pirmā darba līguma termiņu ne ilgāk kā uz diviem gadiem.

(4) Pētniecības tenūramatā nodarbinātās personas zinātniskās darbības sniegumu novērtē ne retāk kā reizi sešos gados. Otrās pakāpes pētniecības tenūramatā nodarbināto pēc zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas var paaugstināt trešās pakāpes pētniecības tenūramatā, ja tāds zinātniskajā institūtā ir paredzēts un personas zinātniskās darbības sniegums novērtēts kā atbilstošs trešās pakāpes pētniecības tenūramatam.

(1) Zinātniskā institūcija akadēmiskajā amatā nodarbinātā zinātniskās darbības sniegumu novērtē šādos termiņos:

1) ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms darba līguma termiņa beigām;

2) ik pēc sešiem gadiem, ja darba līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku;

3) izņēmuma gadījumā — arī pirms šīs daļas 1. un 2. punktā noteiktā termiņa.

(2) Zinātniskās darbības snieguma novērtēšanu nepiemēro tiem akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, kuri pieņemti darbā uz pētniecības projekta īstenošanas laiku, un amata pienākumu izpildītājiem.

(3) Pamatprasības, termiņus un kārtību zinātniskās darbības snieguma kvantitatīvai un kvalitatīvai novērtēšanai trešajā un ceturtajā pētniecības karjeras posmā akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem nosaka Ministru kabinets.

Akadēmiskajā amatā nodarbinātais nevar turpināt darbu attiecīgajā pētniecības karjeras posmā, ja viņa zinātniskās darbības sniegums divas reizes pēc kārtas novērtēts kā neatbilstošs. Ja zinātniskās darbības sniegums divas reizes pēc kārtas ir novērtēts kā neatbilstošs, tas var būt par pamatu darba līguma uzteikumam vai, ja persona piekrīt, lēmumam par personas pārcelšanu citā zinātnes pētnieciskā personāla amatā vai citā amatā zinātniskajā institūcijā.

(1) Pētnieks ar praktisko kompetenci un vadošais pētnieks ar praktisko kompetenci ir konkrētas nozares vai jomas speciālists, kurš nodrošina praktisko zināšanu un pieredzes pārnesi uz zinātniskās institūcijas zinātnisko darbību, sekmējot pētniecības rezultātu saikni ar attiecīgās nozares vai jomas vajadzībām un inovāciju attīstību.

(2) Pētnieks ar praktisko kompetenci piedalās zinātniskās institūcijas īstenotajos pētniecības projektos, sniedzot praktiskās zināšanas.

(3) Vadošais pētnieks ar praktisko kompetenci vada pētniecības projektus vai pētniecības grupas, kā arī nodrošina inovāciju un praktiskās pieredzes pārnesi uz attiecīgo nozari vai jomu.

(4) Akadēmiskā amata nosaukumu pētniekam ar praktisko kompetenci un vadošajam pētniekam ar praktisko kompetenci, kā arī šim amatam atbilstošus uzdevumus nosaka zinātniskā institūcija, ievērojot to, ka attiecīgās personas galvenais uzdevums ir sekmēt šā panta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanu.

(5) Personas, kas pretendē uz akadēmisko amatu pētniekam ar praktisko kompetenci vai vadošajam pētniekam ar praktisko kompetenci, pieredzes atbilstību izvērtē zinātniskā institūcija atbilstoši tās noteiktajai personāla politikai par zinātnes pētnieciskā personāla amatiem."

8. Papildināt 27. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa."

9. 28. pantā:

izslēgt pirmās daļas 8. punktu;

izslēgt otrās daļas 1. punktā, ceturtās daļas 3. punktā un piektās daļas 4. punktā vārdu "vēlētus";

izslēgt trešās daļas 2. punktā vārdu "vēlētajiem".

10. Izteikt 37.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts zinātniskā institūta, valsts augstskolas, valsts augstskolas zinātniskā institūta, tai skaitā valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta — atvasinātas publiskas personas —, un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (turpmāk šajā pantā — valsts zinātniskās institūcijas) zinātnisko darbinieku atlīdzību nosaka: 

1) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī no valsts zinātniskās institūcijas noslēgto līgumu īstenošanai iegūtajiem finanšu līdzekļiem, tās apmēru paredzot atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas iekšējai darba samaksas kārtībai, — šādiem nodarbinātajiem:

a) valsts zinātniskās institūcijas, izņemot valsts augstskolas, akadēmiskajos amatos un akadēmiskajos viesamatos nodarbinātajiem,

b) valsts augstskolas akadēmiskajam personālam, izņemot akadēmiskā personāla amatos jomas praktiķiem nodarbinātos, un akadēmiskajam viespersonālam;

2) saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, ievērojot tajā noteiktos gadījumus, kad minētā likuma normas var nepiemērot, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī no valsts zinātnisko institūciju noslēgto līgumu īstenošanai iegūtajiem finanšu līdzekļiem, tās apmēru paredzot atbilstoši valsts zinātniskās institūcijas iekšējai darba samaksas kārtībai, — šādiem nodarbinātajiem:

a) valsts zinātniskās institūcijas zinātnes atbalsta personālam un zinātnes tehniskajam personālam,

b) valsts zinātniskās institūcijas akadēmiskajos amatos pētniekiem ar praktisko kompetenci un vadošajiem pētniekiem ar praktisko kompetenci nodarbinātajiem,

c) valsts augstskolas akadēmiskā personāla amatos jomas praktiķiem nodarbinātajiem."

11. 38. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "valsts augstskolām" ar vārdiem "Latvijas Nacionālajai bibliotēkai";

aizstāt otrās daļas 1. punktā vārdus "zinātni apkalpojošā personāla" ar vārdiem "zinātnes atbalsta personāla";

izteikt otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) dibinātāja noteikto zinātnisko pētījumu veikšanā iesaistīto zinātnisko institūciju, kas nav augstskola vai augstskolas zinātniskais institūts, zinātnes pētnieciskā personāla akadēmiskajos amatos nodarbināto un šo amatu pienākumu izpildītāju, kā arī akadēmiskajos viesamatos nodarbināto atlīdzībai;";

papildināt otro daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) dibinātāja noteikto zinātnisko pētījumu veikšanā iesaistīto zinātnisko institūciju — augstskolu — zinātnes pētnieciskā personāla amatos nodarbināto (izņemot akadēmiskā personāla amatos jomas praktiķiem nodarbinātos) atlīdzībai, kuru nosaka kā procentuālu apjomu no tās attiecīgā akadēmiskā personāla amata darba slodzes, kuras ietvaros veic zinātnisko darbību."

12. 42. pantā:

izslēgt otrās daļas 1., 2. un 9. punktu;

papildināt otro daļu ar 10. punktu šādā redakcijā:

"10)  citu ar zinātnisko darbību saistītu informāciju, tai skaitā ziņas no zinātnisko institūciju reģistra un Akadēmiskā personāla reģistra.";

papildināt pantu ar 4.² daļu šādā redakcijā:

"(4²) Par Nacionālo zinātniskās darbības informācijas sistēmu atbildīgajai institūcijai ir tiesības ar šīs sistēmas tehnisko (materiāltehnisko) nodrošinājumu saistītos uzdevumus deleģēt privātpersonai vai publiskai personai."

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60. un 61. punktu šādā redakcijā:

"48. Grozījums šā likuma 23. panta otrajā daļā par 3. un 4. punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī.

49. Šā likuma 23. panta otrās daļas 6. punktu piemēro attiecībā uz:

1) personas ievēlēšanu vai apstiprināšanu pētnieka ar praktisko kompetenci un vadošā pētnieka ar praktisko kompetenci amatā, kā arī pētniecības tenūras ietvaros — no 2026. gada 1. augusta;

2) personas ievēlēšanu vai apstiprināšanu zinātnes pētnieciskā personāla amatā — no 2026. gada 1. decembra;

3) zinātniskās darbības snieguma novērtēšanu akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, virzību pētniecības tenūrgaitas amatā un pētniecības tenūramatā, kā arī pārcelšanu citā zinātnes pētnieciskā personāla amatā vai citā amatā zinātniskajā institūtā — no 2029. gada 1. janvāra.

50. Zinātniskā asistenta, pētnieka un vadošā pētnieka vēlēšanām, kas uzsāktas līdz 2026. gada 30. novembrim, piemēro šā likuma noteikumus redakcijā, kas ir spēkā 2026. gada 30. novembrī.

51. Zinātniskā institūcija var nodarbināt personu zinātniskā viesasistenta, viespētnieka, pēcdoktorantūras pētnieka, pētniecības profesora (arī pētniecības tenūras ietvaros) un pētniecības viesprofesora amatā no 2026. gada 1. decembra.

52. Grozījums šā likuma 26. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī. Darba līgums, kas noslēgts ar vadošo pētnieku, pētnieku, zinātnisko asistentu vai šo amatu pienākumu izpildītājiem līdz 2026. gada 30. novembrim, ir spēkā līdz attiecīgā darba līguma termiņa beigām vai darba līguma uzteikumam. Šā likuma 26. panta ceturtās daļas 1. un 3. punkta noteikumus (redakcijā, kas stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī) attiecībā uz to, cik reižu pēc kārtas var noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, un sestās daļas noteikumus (redakcijā, kas stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī) piemēro, sākot ar tiem darba līgumiem, kuri noslēgti no 2026. gada 1. decembra. 

53. Darba līgumiem, kas no 2026. gada 1. augusta noslēgti ar pētniecības tenūrgaitas amatā, kā arī akadēmiskajos amatos pētniekam ar praktisko kompetenci un vadošajam pētniekam ar praktisko kompetenci nodarbinātajiem, piemēro šā likuma 26. panta otrās un ceturtās daļas noteikumus redakcijā, kas stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī.

54. Šā likuma 26. panta trešās daļas 1. un 2. punkta noteikumus (redakcijā, kas stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī) attiecībā uz izglītības prasībām pētniekam un zinātniskajam asistentam piemēro no 2031. gada 1. janvāra. Līdz 2030. gada 31. decembrim attiecībā uz izglītības prasībām pētniekam un zinātniskajam asistentam piemēro šā likuma noteikumus redakcijā, kas ir spēkā 2026. gada 30. novembrī.

55. Grozījumi šā likuma 26.¹ pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā, 27. panta pirmajā daļā par tās papildināšanu ar teikumu, 42. pantā par tā otrās daļas 1., 2. un 9. punkta izslēgšanu un daļas papildināšanu ar 10. punktu, kā arī panta papildināšanu ar 4.² daļu stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī. Līdz 2026. gada 31. decembrim Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas pārzinis dzēš sistēmā iekļautās ziņas par konkursiem uz zinātniskā institūta direktora amatu un akadēmiskajiem amatiem zinātniskajās institūcijās.

56. Šā likuma 26.³ pants stājas spēkā 2029. gada 1. janvārī. Pētniecības tenūras ietvaros pirmo zinātniskās darbības snieguma novērtēšanu pētniekam, vadošajam pētniekam un pētniecības profesoram veic ne agrāk kā 2029. gada 1. janvārī.

57. Šā likuma 26.⁴ un 26.⁵ pants stājas spēkā 2029. gada 1. janvārī. Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. martam izdod šā likuma 26.⁴ panta trešajā daļā minētos noteikumus.

58. Grozījumi šā likuma 28. panta pirmās daļas 8. punktā, otrās daļas 1. punktā, trešās daļas 2. punktā, ceturtās daļas 3. punktā un piektās daļas 4. punktā stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī.

59. Grozījumi šā likuma 37.¹ pantā par tā pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 38. panta otrajā daļā par tās 2. punkta izteikšanu jaunā redakcijā un daļas papildināšanu ar 2.¹ punktu stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī. Grozījumus šā likuma 37.¹ panta pirmajā daļā un 38. panta pirmajā daļā attiecībā uz Latvijas Nacionālo bibliotēku piemēro no 2027. gada 1. janvāra.

60. Zinātniskās institūcijas zinātniskā padome:

1) līdz 2026. gada 30. novembrim informē akadēmiskajos amatos nodarbinātos par zinātniskās institūcijas pāreju uz jaunu pētniecības karjeras nodarbinātības sistēmu;

2) līdz 2027. gada 31. decembrim nosaka un publisko prasības un kārtību zinātniskās darbības snieguma novērtēšanai katrā pētniecības karjeras posmā;

3) ne vēlāk kā līdz 2032. gada 31. maijam nodrošina pirmo zinātniskās darbības snieguma novērtējumu tiem vadošajiem pētniekiem, pētniekiem un zinātniskajiem asistentiem, ar kuriem darba līgums ir noslēgts līdz 2026. gada 30. novembrim.

61. Ministru kabinets līdz 2028. gada 30. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par kopīga zinātnes pētnieciskā personāla akadēmiskā amata ieviešanu starp valsts zinātniskajām institūcijām — valsts augstskolu un valsts zinātnisko institūtu —, kurā izvērtēta šāda amata izveides ietekme uz zinātnes un augstākās izglītības vienotību, pētniecībā balstītu studiju nodrošināšanu, cilvēkresursu efektīvu izmantošanu, institucionālo sadarbību un starptautisko konkurētspēju, un, ja nepieciešams, sagatavo un iesniedz nepieciešamos šā likuma grozījumus."

14. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvas 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā;

2) Padomes 1999. gada 28. jūnija direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku."

Likums stājas spēkā 2026. gada 1. augustā.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 4. jūnijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 12. jūnijā