Norādāmā informācija

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā (turpmāk – Likums) ietverts jauns iedzīvotāju aizsardzības veids – patveršanās patvertnēs, lai nodrošinātu aizsardzību no bīstamiem faktoriem vai mazinātu to ietekmi katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Likuma 1. panta 16. punktā tiek skaidrots termins "patvertne", proti, tā ir būve vai tās daļa, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Ministru kabineta 2025. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 451 "Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-25" (turpmāk – Noteikumi) nosaka tehniskās prasības patvertnēm, kas būtu izmantojamas drošam cilvēku patvērumam militārā uzbrukuma gadījumā un kurās būtu nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēki varētu uzturēties patvertnē arī ilgstoši. Noteikumu 3. un 4. punkts nosaka, ka patvertni var ierīkot atsevišķā ēkā vai ēkas daļā. Patvertne var būt jebkura lietošanas veida telpu grupa vai ēka. Ja patvertnes telpas izmanto tikai patvertnes funkcijām, patvertnei tiek noteikts aizsardzības būves lietošanas veids (kods 1274) un piemērotas IV lietošanas veida telpām noteiktās ugunsdrošības prasības. Ja patvertnes telpas izmanto citām funkcijām, patvertnei tiek noteikts cits lietošanas veids.

Atbilstoši Noteikumu 8. punktam patvertnes platība, neierēķinot tehnisko telpu platību, ir ne mazāka kā 0,75 kvadrātmetri uz vienu būves lietotāju. Lietotāju skaitu nosaka atbilstoši maksimālajam būves lietotāju skaitam. Patvertnes minimālā kopējā platība ir 20 kvadrātmetri.

Atbilstoši Likuma 7.¹ ceturtajai daļai tāda objekta īpašnieks vai valdītājs, uz kuru neattiecas šā panta otrā un trešā daļa, ir tiesīgs izveidot III kategorijas patvertni (pielāgojot būves vai to daļas) atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātajām vadlīnijām par minimālajām prasībām telpu pielāgošanai III kategorijas patvertnes izveidošanai vai augstākas kategorijas patvertni.

Ņemot vērā minēto un apzinoties, ka patvertnēm ir būtiska ietekme uz iekšējo drošību, lai sekmētu nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju iesaisti šādu patvertņu izveidē publiskās ēkās, ir lietderīgi paredzēt diferencētu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu, kura apmērs ir atkarīgs no patvertnes platības, tādējādi samērīgi kompensējot nodokļa maksātāju ieguldījumus sabiedrības drošības nodrošināšanā.

Grozījumi paredz, ka nodokļa atvieglojums personai par publiskā ēkā izveidotu civilās aizsardzības prasībām atbilstošu patvertni tiek piešķirts šādā apmērā:

1) 25 procenti – ja patvertnes platība, neierēķinot tehnisko telpu platību, ir no 20 līdz 50 kvadrātmetriem;

2) 50 procenti – ja patvertnes platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, bet nepārsniedz 200 kvadrātmetrus;

3) 70 procenti – ja patvertnes platība pārsniedz 200 kvadrātmetrus, bet nepārsniedz 300 kvadrātmetrus;

4) 90 procenti – ja patvertnes platība pārsniedz 300 kvadrātmetrus.

Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" 3.28. apakšpunktā tiek skaidrots termins "publiska būve" – ēka, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai, vai inženierbūve, kura paredzēta publiskai lietošanai (piemēram, estrādes, stadioni).

Atvieglojuma apmērs noteikts, ievērojot samērīguma principu starp pašvaldības budžeta interesēm un nepieciešamību veicināt sabiedrības drošību.

Saskaņā ar Likuma 7.¹ panta piekto daļu patvertnes īpašnieks vai valdītājs nodrošina patvertnes uzturēšanu tā, lai katastrofas, tās draudu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā cilvēki varētu iekļūt patvertnē un to izmantot paredzētajam mērķim. Tas nozīmē, ka patvertnes īpašniekam ir jānodrošina patvertnes pienācīga uzturēšana, kas ietvert tajā esošā aprīkojuma darbspējas regulāras pārbaudes, savukārt apdraudējuma gadījumā patvertnes īpašniekam ir jānodrošina patvertnes faktiska pieejamība, atstājot ieejas durvis atslēgtas. Ņemot vērā minēto, Grozījumi paredz nodokļa maksātāja apliecinājumu, ka patvertne tiek uzturēta un tās pieejamība ir nodrošināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī nosaka gadījumus, kad piešķirtais nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums netiek piemērots vai tiek atcelts.

Līdz ar to fiskālā ietekme uz pašvaldības budžeta ieņēmumiem ir vērtējama kā ierobežoti prognozējama un mainīga, jo tā būs atkarīga no tā, cik daudz nodokļa maksātāju izveidos civilās aizsardzības prasībām atbilstošas patvertnes un kurā no noteiktajām atvieglojumu kategorijām tie kvalificēsies. Precīzs ietekmes apmērs būs nosakāms pēc Grozījumu piemērošanas uzsākšanas, izvērtējot iesniegumu skaitu un atvieglojumu faktisko summu.

Vienlaikus paredzētie atvieglojumi ir vērsti uz civilās aizsardzības infrastruktūras attīstību un sabiedrības drošības stiprināšanu, un to fiskālā ietekme ir uzskatāma par samērīgu ar sasniedzamajiem mērķiem. Pašvaldība sekos līdzi atvieglojumu ietekmei un nepieciešamības gadījumā veiks papildu izvērtējumu budžeta plānošanas procesā.

Ietekme uz vidi – ar Grozījumu īstenošanu netiek izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē.

Ietekme uz iedzīvotāju veselību – Grozījumu īstenošana neietekmēs cilvēku veselību.

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi – pozitīva, Grozījumi veicinās civilās aizsardzības jomas attīstība Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā, tiek radīts stimuls investēt infrastruktūrā un paaugstināt īpašumu drošības līmeni.

Ietekme uz konkurenci – nav tiešas ietekmes.

Privātpersonu un komersantu īpašumā esošu ēku patvertnes izvērtēšanu nodrošinās Jēkabpils novada pašvaldības iestāde "Jēkabpils novada Attīstības pārvalde", veicot apsekošanu ar pašvaldības iestādes "Jēkabpils novada administratīvā pārvalde" civilās aizsardzības inženiera līdzdalību, sadarbojoties ar Jēkabpils novada būvvaldes, Būvniecības valsts kontroles biroja amatpersonām un ēkas īpašniekiem, tiesisko valdītāju vai pārvaldnieku.

Minētajā termiņā privātpersonu ierosinājumi nav saņemti.