Dabas aizsardzības pārvaldes
Kurzemes reģionālās administrācijas lēmums Nr. 3.15.1.3/890/2025-N10

Talsu novada Dundagas pagastā 2025. gada 5. decembrī

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas 3. punktā noteikto, ka no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta, Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) nav uzklausījusi dalībnieku viedokļus un argumentus, ievērojot to, ka dalībnieku loks ir individuāli nenoteiktu personu loks, kādēļ Pārvaldei ir jāizdod vispārīgais administratīvais akts.

Izvērtējot Latvijas Republikas normatīvos aktus un lietas tiesiskos un faktiskos apstākļus, konstatēts:

[1] Slīteres Nacionālā parka (turpmāk – SNP) aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī pieļaujamās un aizliegtās darbības nosaka Ministru kabineta 2016. gada 29. novembra noteikumi Nr. 751 "Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 751).

[2] Noteikumu Nr. 751 5. punktā noteikts, ka SNP teritorijā ievēro izliktās aizlieguma un brīdinājuma zīmes, kā arī pārvietošanās ierobežojumus vietās, kur to neatļauj aizlieguma zīmes un nožogojumi [..]. Pašpatēriņa un rūpnieciskās zvejas vajadzībām aizliegts pārvietoties bez Pārvaldes rakstiskas atļaujas. Šīs tiesību normas izņēmuma mērķis ir noteikt, ka pašpatēriņa un rūpnieciskās zvejas vajadzībām pēc Pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas ir atļauts pārvietoties aiz aizlieguma un brīdinājuma zīmēm un nožogojumiem.

Noteikumu Nr. 751 19.1. un 29.1. apakšpunktā noteikts, ka SNP dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā aizliegts pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, kā arī pa pludmali, kāpām un purviem [..]. Pašpatēriņa un rūpnieciskās zvejas vajadzībām aizliegts pārvietoties bez Pārvaldes rakstiskas atļaujas.

[3] Atbilstoši Zvejniecības likuma 1. panta 8. un 10. punktam rūpnieciskā zveja ir darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus, un pašpatēriņa zveja ir zvejas tiesību izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiziskajai personai noteikto zvejas tiesību izmantošana nolūkā iegūt zivis savam patēriņam bez tiesībām tās piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām labuma gūšanai, izmantojot zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteikto ierobežota apjoma zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu). Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" 14. punkts paredz, ka rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā komerciālajai zvejai un pašpatēriņa zvejai.

Secināms, ka pašpatēriņa zveja ir viens no rūpnieciskās zvejas veidiem, kurā tiek izmantoti rūpnieciskās zvejas rīki.

[4] Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 4.3. apakšpunktā noteikts, ka Latvijas Republikas fiziskajām un juridiskajām personām ir atļauts zvejot un pārkraut nozveju citā kuģī šo noteikumu 8.23. apakšpunktā minētajās ostās šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajos ūdeņos vai kādā to daļā, ja ar pašvaldību ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums un tā protokolā ir noteikts nozvejas vai zvejas rīku skaita limits, ja nepieciešams, arī zvejas vieta, zvejas periods vai zvejas dienu skaits (turpmāk – zvejas limits), un saņemta piekrastes zvejas atļauja (licence).

[5] Aizsargjoslu likuma 36. pantā noteikti aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, kur iekļaujas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjosla (turpmāk – krasta kāpu aizsargjosla). Šī likuma 36. panta trešās daļas 6. punkts cita starpā paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir aizliegts ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties, apstāties un stāvēt ārpus autoceļiem, kā arī pārvietoties pa nobrauktuvēm pludmalē, izņemot gadījumus, kad ir saņemta pašvaldības rakstveida atļauja rūpnieciskās zvejas vajadzībām. SNP dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā iekļaujas arī krasta kāpu aizsargjosla un pludmale.

[6] Ievērojot iepriekš minēto, Pārvalde konstatē: lai rūpnieciskās zvejas (tajā skaitā pašpatēriņa zvejas) vajadzībām varētu pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem krasta kāpu aizsargjoslā (kāpās) un pludmalē SNP dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā un pārvietoties aiz aizlieguma un brīdinājuma zīmēm un nožogojumiem, nepieciešama Pārvaldes rakstiska atļauja un piekrastes zvejas atļauja (licence).

[7] Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajā daļā noteikts, ka administratīvais akts ir arī tāds lēmums, kuru likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārīgais administratīvais akts). Ņemot vērā Slīteres nacionālā parka likuma 12. pantā noteikto deleģējumu Pārvaldei, secināms, ka ir izdodams administratīvais akts, kurš ir uzskatāms par vispārīgo administratīvo aktu, jo tas adresēts nenoteiktam personu lokam, kas var pretendēt uz Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 6. punktā un Noteikumu Nr. 751 5. punktā, 19.1. un 29.1. apakšpunktā noteikto atļauju, balstoties uz personām piešķirtajām tiesībām rūpnieciskās zvejas (tajā skaitā pašpatēriņa zvejas) vajadzībām pārvietoties aiz aizlieguma un brīdinājuma zīmēm un nožogojumiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, kā arī pludmalē un kāpās SNP dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā, – proti, šīs personas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos, tās ir saņēmušas piekrastes zvejas atļauju (licenci).

[8] Ņemot vērā minēto, Pārvalde secina, ka tai ir jāizdod administratīvais akts, kas nodrošinās leģitīmā mērķa sasniegšanu, kura Noteikumu Nr. 751 5. punktā, 19.1. un 29.1. apakšpunktā paredzēts ierobežot personu loku, kuras drīkst rūpnieciskās zvejas (tajā skaitā pašpatēriņa zvejas) vajadzībām īstenot šī lēmuma 8. un 9. punktā norādītās darbības.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un Administratīvā procesa likuma 1. panta trešo daļu, 65. panta ceturto daļu un 66. pantu, Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 6. punktu un Noteikumu Nr. 751 5. punktu, 19.1. un 29.1. apakšpunktu, Pārvalde nolemj:

1. Noteikt, ka Latvijas Republikas fiziskajām un juridiskajām personām, kuras saņēmušas piekrastes zvejas atļauju (licenci), atļauts rūpnieciskās zvejas (tajā skaitā pašpatēriņa zvejas) vajadzībām pārvietoties aiz aizlieguma un brīdinājuma zīmēm un nožogojumiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē Slīteres Nacionālā parka dabas lieguma zonā un ainavu aizsardzības zonā, ievērojot šādus nosacījumus:

1.1. krasta kāpu aizsargjoslā ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem atļauts pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) pa esošajiem laivu pievešanas ceļiem. Pārvietošanās ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa kāpām un apstāšanās un stāvēšana kāpās ir aizliegta;

1.2. atrodoties krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ar mehānisko transportlīdzekli, piekrastes zvejas atļaujai (licencei) jābūt novietotai redzamā vietā (piemēram, automašīnas logā vai uz tās priekšējā paneļa).

2. Šī lēmuma nolemjošās daļas 1. punktā noteiktā atļauja derīga līdz 2026. gada 31. decembrim.

1. Administratīvā procesa likuma 1. panta trešā daļa, , 55. panta 2. punkts, 62. panta otrās daļas 3. punkts, 65. ceturtā daļa, 66. un 67. pants.

2. Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 6. punkts.

3. Slīteres nacionālā parka likuma 1. un 12. pants un 1. pielikums.

4. Zvejniecības likuma 1. panta 8. un 10. punkts.

5. Ministru kabineta 2016. gada 29. novembra noteikumu Nr. 751 "Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 5. punkts, 19.1. un 29.1. apakšpunkts.

6. Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 4.3. apakšpunkts.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 64. panta otro daļu, 79. panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" 13. punktu, šo lēmumu var apstrīdēt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, sūdzību iesniedzot Baznīcas ielā 7, Siguldā, LV-2150, e-pasta adrese: pasts@daba.gov.lv.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo un otro daļu lēmums stājas spēkā ar brīdi, kad tas tiek paziņots adresātam. Ņemot vērā, ka šī administratīvā akta adresāts ir individuāli nenoteiktu adresātu loks, saskaņā ar Paziņošanas likuma 11. panta pirmās daļas 1. punktu un otro un piekto daļu šis administratīvais akts uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publiskas paziņošanas – publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Dabas aizsardzības pārvaldes
Kurzemes reģionālās administrācijas direktore D. Sāmīte