Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas divpadsmitās sēdes turpinājums 2025. gada 30. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, labrīt visiem! Pagājušajā ceturtdienā netika izskatīta visa kārtējās sēdes darba kārtība. Līdz ar to šodien turpinām 2025. gada 23. oktobra kārtējās sēdes izskatīšanu. Pēc šīs sēdes būs šīsdienas kārtējā sēde.

Ir iesniegtas divas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Ārlietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu". Komisija lūdz skatīt likumprojektu kā pirmo darba kārtības jautājumu.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Runāt "pret" pieteicies deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Kolēģi, ir laiks attapties! Ir laiks attapties un nespert šo bīstamo soli pret mūsu valsti, pret mūsu cilvēkiem, pret mūsu ģimenēm, pret mūsu sievietēm. Vakar vairāk nekā pieci tūkstoši Latvijas cilvēku pulcējās pie Saeimas, lai skaidri un gaiši paustu, ka Latvijai ir jāpaliek šajā konvencijā, kas ir pret vardarbību, un jāpaliek mūsu Eiropas vērtību telpā. Šī bija lielākā sabiedrības pulcēšanās vismaz pēdējos 10 gados. (Starpsauciens: "Ūja, ūja!")

Šodien, kolēģi, mēs redzam, ka pie Saeimas pulcējas pāris desmitu cilvēku no Jūlijas Stepaņenko partijas, kas ir izteikti prokremliska partija, un aicina šodien balsot "par" izstāšanos.

Mēs redzam, ka Latvijas sabiedrības vairākums un Latvijas patrioti skaidri un gaiši vakar un jau iepriekš pauda, ka Latvijai ir jāpaliek šajā konvencijā, kas mūs tuvina Eiropai. Vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku jau šobrīd ir parakstījušies, lai Latvija neizstātos no šīs konvencijas. Esam saņēmuši vairāku desmitu valstu, mūsu sabiedroto, aicinājumu Latvijai nespert šo bīstamo soli, vairāku desmitu nevalstisko organizāciju, privātpersonu aicinājumu parlamentam attapties un nespert šo bīstamo soli, kas ir pret mūsu drošību, pret mūsu vērtībām un attālina mūs no Eiropas.

Kolēģi, vakar Ārlietu komisijā Mūrnieces kundze teica, ka, iespējams, ir jāmeklē kompromiss. Mūrnieces kundze, es piekrītu, mums ir jāmeklē kompromiss šajā situācijā, mēs nevaram apdraudēt Latvijas starptautisko reputāciju un izstāties no šīs konvencijas. Latvijas tautas vairākums ir pret to. Mūsu partneri ir pret to. (Dep. E. Zivtiņš: "Meli! Tie ir meli!") Tie nav meli, Zivtiņa kungs (Dep. E. Zivtiņš: "Tie ir meli! Tie ir meli!"), tie ir absolūti fakti. Tie ir fakti!

Sēdes vadītāja. Nesarunāties, lūdzu, ar zāli!

E. Jurēvics. Kolēģi, es uzskatu, ka šis nav jautājums par pozīciju un opozīciju, šis ir jautājums par mūsu valsti un mūsu valsts drošību, tādēļ piedāvāju nesasteigt un neiekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Aicinu Saeimas priekšsēdētāju sasaukt Frakciju padomi un lemt par to, lai mēs šādu bīstamu jautājumu nevirzām uz priekšu.

Kolēģi, kompromisa garā... aicinu arī jūs visus uz kompromisu. Es atsaucu savu priekšlikumu likumprojektam, priekšsēdētājas kundze, un aicinu, kolēģi, arī jums visiem attapties un šo jautājumu nolikt prom, un strādāt kopā Latvijas tautas labumam. Patriotiskās partijas, aicinu jūs nesekot dažādiem Kremļa politiskajiem spēkiem un viņu populismam.

Aicinu balsot "pret" un attapties. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Runāt "par" pieteikusies deputāte Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vēl atceros tos laikus, ka tad, kad Saeimā un arī valdībā tika virzīti ļoti strīdīgi jautājumi, kad bija jāpieņem grūti lēmumi, valdības vadītājam pietika apņēmības un drosmes aicināt visus pie kopīga galda un rīkot diskusijas. Tad mēs varējām izstrīdēties, varējām padziļināti analizēt argumentus, bet mēs redzējām – mūsu valstī ir premjerministrs.

Šobrīd, atvainojiet, es neredzu, ka valdošā vai... vadošā partija parlamentā, kas pārstāvēta ar visvairāk vietām, kurai ir arī Nacionālās drošības komisijas vadība, spētu adekvāti reaģēt uz šo situāciju. Es runāju, Jurēvica kungs, par jūsu atsaukto priekšlikumu, kuru jūs mēģinājāt pasniegt kā kompromisu tad, kad Ārlietu komisija, uzklausījusi jūsu dīvainos argumentus, bija nobalsojusi "pret". Tas bija ultimāts, ko mēs sadzirdējām no jums, ne kompromiss.

Godātie kolēģi! Mani biedē šī lielā sabiedrības sanaidošana un sašķelšana (Zālē troksnis. Starpsaucieni.), ko dara konkrēti politiķi. Kolēģi, aicinu katru paraudzīties pašam uz sevi un neiegrimt milzīgā paštaisnībā. Milzīgu paštaisnību šobrīd redzu abās pusēs un neredzu gatavību par kaut ko kopā vienoties un runāt. (Starpsaucieni.) Tas mani kā Latvijas parlamenta deputāti, kā Latvijas patrioti satrauc un arī biedē. Tas ir Kremļa interesēs – sanaidot un sašķelt mūsu sabiedrību.

Arī šeit mēs redzam, ka nav patiesas vadošās partijas, premjerministra partijas, gatavības sarunai un gatavības kompromisam. Tas, patiesību sakot, nav labs simptoms. Es atceros laikus, kad bija gatavība runāt un šad tad šo kompromisu varēja panākt. Kādam šajā zālē ir jābūt pieaugušajam un jāaicina katram kritiski paskatīties pašam uz sevi. Ceru, ka pieaugušais varētu būt premjerministrs, ja, protams, tas ir iespējams šajā konkrētajā vēsturiskajā brīdī. Varbūt ir, varbūt nav.

Otra lieta. Parlaments aizvadītajā Saeimas sēdē lēma par šī jautājuma izskatīšanu šā gada 30. oktobrī – vienu nedēļu pēc pirmā lasījuma. Atgādināšu, ka, ratificējot konvenciju, Juridiskā komisija nāca klajā ar iniciatīvu izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā vienā un tajā pašā dienā, uzreiz pēc komisijas sēdes beigām, dodot priekšlikumiem 15 minūšu iesniegšanas laiku, kas bija parodija par normālu likumdošanas kārtību. Šeit tas tā nav.

Ārlietu komisija ir analizējusi šo likumprojektu piecās komisijas sēdēs, atvēlot pietiekami daudz laika gan diskusijai ar nevalstisko sektoru, gan ekspertiem, gan politiķiem – pašiem savā starpā. Diemžēl neredzu, ka mēs virzītos tuvāk normālai politiskai sarunai, un tas šajā situācijā nav pareizi. (Starpsauciens.)

Jebkurā gadījumā parlaments bija lēmis par šī likumprojekta izskatīšanu šodien, 30. oktobrī, un aicinu to arī darīt.

Aicinu balsot "par". (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā un tā skatīšanu kā pirmo darba kārtības jautājumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 33, atturas – 3. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts kā pirmais.

Eiropas lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par atbalsta sniegšanu Ukrainai, izmantojot Krievijas imobilizētos aktīvus, nodrošinot spējas sevi aizsargāt un novērtējot panākumus ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā", un deputāti Edmunds Cepurītis, Uģis Rotbergs, Jana Simanovska, Zane Skujiņa-Rubene un Mārtiņš Felss lūdz lēmuma projektu izskatīt kā pašu pirmo darba kārtības jautājumu.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Runāt "par" pieteicies deputāts Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Paturpināšu to ienesto sarunu... par pieaugušajiem istabā. Es ceru, ka šajā istabā, Saeimas Sēžu zālē, nav jāmeklē pieaugušie. Domāju, Latvijas sabiedrība sagaida, ka šeit ir 100 pieaugušie. Visi, kas atrodas šajā zālē, saprot, kādām šajā brīdī būtu jābūt mūsu prioritātēm.

Mēs esam daudz runājuši ar ārvalstu partneriem un saņēmuši daudz pateicības par to stingro, nemainīgo balsi, kas nāk no Latvijas, kas nāk no Latvijas valdības, no mūsu Ārlietu ministrijas un arī no Saeimas. Eiropas lietu komisijā pēc Ukrainas parlamentāriešu lūguma ir sagatavots paziņojums, kas ir nākamais solis, lai mūsu pārstāvji dažādos formātos iegūtu vēl stiprāku balsi, stiprāku pamatu un varētu paust aktuālās nostājas, piemēram, šobrīd īpaši svarīgajā jautājumā par Krievijas imobilizētajiem aktīviem.

Domāju, ir svarīgi ne tikai pieņemt šo jautājumu, bet pieturēties pie kārtības, kāda ir bijusi, un atvēlēt šim jautājumam prioritāti, sākot ar šo Saeimas sēdi šodien.

Aicinu atbalstīt un izskatīt šo jautājumu kā pirmo darba kārtības punktu šajā sēdē. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par atbalsta sniegšanu Ukrainai, izmantojot Krievijas imobilizētos aktīvus, nodrošinot spējas sevi aizsargāt un novērtējot panākumus ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Izskatām šodienas sēdē.

Tātad lēmuma projekts "Par atbalsta sniegšanu Ukrainai, izmantojot Krievijas imobilizētos aktīvus, nodrošinot spējas sevi aizsargāt un novērtējot panākumus ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā".

Eiropas lietu komisijas vārdā – referents Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Paldies, kolēģi, par atļauju sākt sēdi ar šo svarīgo jautājumu. Protams, mēs, Saeima, esam darījuši daudz dažādos formātos, lai izpildītu pilnvērtīgi to lomu, kas mums ir uzticēta. Šodien ir viena no tām dienām, kad aicinu to turpināt, pievēršoties aktuālai situācijai – jautājumam, kurā no mums sagaida spēcīgu balsi, ko vienmēr esam nodrošinājuši. Un tam mēs varam izmantot Saeimas paziņojumu.

Pirmām kārtām mēs atkārtojam to, kas mums vienmēr ir bijis skaidrs, –tieši Krievijai ir jāuzņemas pilna atbildība par visiem tās noziegumiem pret Ukrainu, kas iekļauj pašu agresijas kara uzsākšanu, arī starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus, tai skaitā Ukrainas bērnu deportāciju, un to, ka Krievijai ir jākompensē visi ar šiem pārkāpumiem nodarītie zaudējumi Ukrainas valstij un tās iedzīvotājiem.

Šī ir arī mūsu reakcija uz to, ka ir noticis būtisks progress, lielā mērā arī pateicoties Saeimas balsij un daudzu citu politiķu balsīm saistībā ar īpašā tribunāla izveidi Krievijas noziegumu tiesāšanai. Mēs tam īpaši pievēršamies no Eiropas lietu komisijas puses, atsaucoties uz paziņojumu, kuru iepriekš esam gatavojuši... par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu. Šobrīd, neskatoties uz plašu vienprātību (ar nelielu zvaigznīti), ka Eiropas Savienības dalībvalstis ir gatavas atvērt šos sarunu klasterus, tas nav noticis iebildumu, kurus mēs zinām, dēļ.

Tādēļ es aicinu izmantot Saeimas balsi, lai stiprinātu pozīciju, ka nedrīkst kavēt šo iestāšanās sarunu klasteru atvēršanu gan ar Ukrainu, gan ar Moldovu tikai tādēļ, ka, iespējams, tiek izplatīta kāda dezinformācija vai ielikti tādi elementi, kam šajās sarunās nevajadzētu būt. Mums ir jānovērtē tas progress, ko Ukraina ir sasniegusi, neskatoties uz pastāvīgiem uzbrukumiem no Krievijas puses, neskatoties uz grūtībām, kas vienmēr ir klātesošas, īstenojot ceļu uz tiesību normu salāgošanu ar to, kādas tās ir Eiropas Savienībā. Domāju, Ukraina šajā laikā ir rādījusi piemēru, kā nenovirzīties no eiroatlantiskās integrācijas ceļa, un šis sniegums ir jānovērtē, vismaz atverot šos sarunu klasterus un pēc tam vērtējot tos punktu pa punktam.

Jau pieminēju iepriekšējā runā, ka šobrīd ir īpaši aktīvs jautājums, kurā Saeima ir bijusi viena no pirmajām balsīm, lai to paceltu vispirms domubiedru un vēlāk visas Eiropas, un galu galā vēl plašākā līmenī. Tas saistīts ar to, ka esam iesaldējuši Krievijas Federācijas Centrālās bankas līdzekļus. Šobrīd, ņemot vērā, ka Krievijas tiesiskais pienākums ir segt visus zaudējumus, kas ir radušies, kā jau atkārtoju runas sākumā, pastāv tiesiskais pamats šos līdzekļus novirzīt Ukrainas atbalstam. Šādu pamatu ir sagatavojusi Eiropas Padome, pie šāda pamata ir strādājusi Eiropas Komisija, un šobrīd tas ir nolikts politiķu darba kārtībā.

Līdz ar to aicinu arī Saeimu pastiprināt Latvijas balsi šajā aktuālajā jautājumā un stiprināt to, ka Eiropas Savienībā tiek panākta vienošanās par imobilizēto Krievijas Federācijas Centrālās bankas aktīvu pilnvērtīgu izmantošanu Ukrainas atbalstam, tai skaitā militārajā un rekonstrukcijas jomā.

Skaidrs, ka vienmēr atkārtosim to, ka mēs kategoriski nosodām prettiesisko, neprovocēto Krievijas agresiju, pastāvīgos starptautisko tiesību pārkāpumus, kas turpinās Ukrainā jau kopš 2014. gada un 2022. gadā uzsāktā pilna mēroga bruņotā iebrukuma ar mērķi apdraudēt tās suverenitāti un starptautiski atzītās robežas, kā arī nosodīsim Krievijas regulāros uzbrukumus, kas nepārprotami tiek plānoti un vērsti pret civiliedzīvotājiem, civilo un enerģētikas infrastruktūru.

Noslēdzam šo paziņojumu ar aicinājumu visiem partneriem, sabiedrotajiem iedzīvināt pieeju "miers caur spēku" taisnīga un ilgstoša miera panākšanai Ukrainā, tai skaitā ar ļoti praktisku soli – aicināt bez kavēšanās sniegt visu nepieciešamo militāro atbalstu, tai skaitā gan efektīvu pretgaisa aizsardzību, gan tālās darbības ieročus, un ļaut Ukrainai šos ieročus izmantot tādā veidā, kādu tā uzskata par nepieciešamu pašaizsardzībai, tostarp izmantot bez ierobežojumiem arī pret Krievijas teritorijā esošiem leģitīmiem mērķiem.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo paziņojumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Tiešām prieks, ka šodien mēs varam iesākt diskutēt, skatot jautājumu, kas saistīts ar Latvijas ģeopolitiku, Latvijas vietu Eiropā, Latvijas atbalstu Ukrainai. Man arī prieks, ka mēs parlamentā beidzot varam diskutēt par Krievijas iesaldēto aktīvu konfiskāciju. Šis ir viens no tematiem, kurš Eiropas līmenī ir bijis tiešām ārkārtīgi aktuāls jau ilgāku laiku, it īpaši šogad, kad diskusijas par šo iesaldēto aktīvu konfiskāciju kļuva par Eiropas līderu vienu no galvenajiem tematiem.

Redzam, vēl pirms nedēļas... Eiropas līderi turpina runāt par to, kādā veidā šos līdzekļus varētu konfiscēt, kāds tiem ir mērķis. Latvijas politiskajā telpā šie argumenti ir izskanējuši mazāk, bet man liekas vērtīgi Latvijas parlamentam un arī plašāk Latvijas sabiedrībai dzirdēt šīs tēmas kontekstu, kāds tas ir veidojies kopš 2022. gada. Vēlos to mazliet iezīmēt un, cerams, arī dzirdēt citu frakciju redzējumu par to, kādā veidā Latvijai un Eiropai šajā brīdī vajadzētu rīkoties.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada pavasarī Eiropas Savienība iesaldēja un ierobežoja tās jurisdikcijā esošos Krievijas Federācijas Centrālās bankas aktīvus. Kopumā tie ir aptuveni 258 miljardi eiro, un tie atrodas Beļģijā "Euroclear Bank" sistēmā. Šie aktīvi pārsvarā ir Eiropas valstu un arī ASV obligācijas jeb parādzīmes.

Ir jāuzsver, ka šis Eiropas Savienības lēmums pirms trim gadiem bija patiesi negaidīts. Šī finansiālā munīcija, ar kuru Eiropa sāka rīkoties pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, bija šajā ziņā tāda negaidīta, jo nebija pārliecības par to, ka Eiropa ir gatava rīkoties tik strauji un tik pārliecinoši. Tas tiešām bija spēcīgs sitiens – tāds, par kuru Krievija joprojām regulāri sūdzas, saucot to par zādzību.

Lai arī šāds lēmums toreiz demonstrēja Eiropas apņēmību maksimāli vājināt Krievijas ekonomiku, ilgāku laiku šie aktīvi ir palikuši vienkārši iesaldēti un ierobežoti, Krievijai turpinot pelnīt, pateicoties naftas un gāzes eksportam. Situācija mainījās pirms gada, kad G7 dalībvalstis vienojās izmantot procentu ienākumus no Krievijas aktīviem, lai sniegtu finansiālu palīdzību Ukrainai, jo pat iesaldēti šie aktīvi turpina gūt peļņu, tikai Krievija nevar tai piekļūt. G7 dalībvalstis uzskatīja, ka Krievijai nav nekādu tiesību uz šiem ienākumiem, tāpēc lēma tos novirzīt Ukrainai divpusēju aizdevumu formā. Pirmos trīs miljardus eiro Eiropas Komisija piešķīra Ukrainai šī gada janvārī.

Iepriekš G7 dalībvalstis ir paudušas, ka aktīvi paliks iesaldēti līdz brīdim, kad Krievija samaksās par Ukrainai nodarīto postu. Taču, ņemot vērā strauji mainīgo ģeopolitisko situāciju, ko mēs esam novērojuši šajā gadā, ir skaidrs (vismaz man un mums), ka Eiropai ir jāpieņem lēmums šos aktīvus konfiscēt un novirzīt Ukrainai pilnā apmērā.

Patlaban ir īstais un, iespējams, arī viens no pēdējiem brīžiem šādai rīcībai. Patlaban, kad Eiropa, tostarp arī Latvija... mēs to ļoti labi zinām... mēs meklējam naudu aizsardzībai un drošībai, es uzskatu, ka iesaldētie Krievijas aktīvi ir jāuzlūko tieši šādā perspektīvā – kā finansējums Ukrainai, kas stiprinās pašas Eiropas drošību. Iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskācija ir pareizais risinājums gan politiski, gan ētiski.

Mums ir jāņem vērā, ka plānotās izmaksas Ukrainas atjaunošanai pēc kara ir vismaz 500 miljardi eiro. Uz Eiropas spēju nodrošināt tik apjomīgu finansējumu, manuprāt, ir jāraugās kritiski, jo šī brīža apstākļos Eiropas galvenā interese būs savu aizsardzības spēju uzlabošana. Iesaldēto aktīvu konfiscēšana varētu šķist tāds vienkāršs politisks un finansiāls risinājums, taču ir jāņem vērā, ka vairākas Eiropas valstis līdz šim ir bijušas pret. Tas arī ir iemesls, kāpēc šī diskusija ir ilgusi jau ilgāku laiku, visu šo gadu, iebildumi ir pārsvarā juridiski, piemēram, tiek argumentēts, ka konfiskācija būtu starptautisko tiesību pārkāpums, jo katra valsts bauda suverēnu imunitāti, kas liedz citām valstīm patvaļīgi rīkoties ar tās īpašumu. Tiek arī norādīts, ka Eiropa šobrīd de jure neatrodas karastāvoklī ar Krieviju, tāpēc tik drastiskam solim neesot pamata.

Tomēr, manā ieskatā, šie argumenti neiztur kritiku. Kā mēs, cerams, visi, labi zinām, pati Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības, brutāli iebrūkot suverēnā valstī, nogalinot tās iedzīvotājus, iznīcinot infrastruktūru un okupējot daļu teritorijas. Tāpēc ne Krievija, ne citas valstis nevar apelēt pie Krievijas tiesību ievērošanas, atsaucoties uz starptautiskās kārtības normām.

Jāpiebilst, ka līdz šim diezgan skeptiska, vismaz tādā oficiālā retorikā, par iesaldēto aktīvu konfiskāciju ir bijusi arī Eiropas Centrālā banka. Jāpiezīmē, ka Latvijas Bankas prezidents gan ir izteicies citādāk. Bet kopumā Eiropas Centrālā banka ir noraizējusies, kā mandāts viņiem varbūt to arī liek, par monetāro stabilitāti, par investoru uzticību eirozonai, ir nobažījusies arī par uzticību eiro kā drošai rezerves valūtai. Eiropas Centrālā banka pauž bažas, ka šādu aktīvu konfiskācijas gadījumā citas valstis izvairīsies ieguldīt eirozonā savus līdzekļus un aktīvos, kas ir denominēti eirovalūtā, ja tās redzēs, ka šie aktīvi jebkurā brīdī var tikt konfiscēti.

Manā ieskatā, arī šie argumenti uz kopējā fona izskatās ārkārtīgi vāji. Ja tā ir, ja mums tiešām būtu tik ļoti jāraizējas par investoru uzticību eirozonai, esmu pārliecināts, ka investoru paļāvība uz eiro un eirozonas uzticamību būtu cietusi jau pirms trim, nu jau gandrīz četriem gadiem, kad agresorvalsts aktīvi tika iesaldēti un ierobežoti.

Jāpiebilst, ka solis no iesaldēšanas līdz konfiskācijai ir daudz īsāks nekā no neierobežotas darbības līdz iesaldēšanai, un ir saprotams, ka centrālās bankas visur kopumā apšaubīs jebkādu rīcību, kas varētu apdraudēt valūtas reputāciju. Kā jau es norādīju, šis mandāts, kas tām ir piešķirts, liek to darīt. Bet ir jāpiebilst un mums visiem jāpatur prātā, ka politiķiem nav vienmēr jāprasa centrālo banku atļauja politiskai rīcībai.

Jāņem arī vērā, ka pati Krievija jau šobrīd plāno līdzīgas darbības attiecībā uz Rietumvalstu aktīviem Krievijā. Atšķirība varbūt ir tāda, ka Krievija apsver privātā sektora aktīvu konfiskācijas, turpretī Eiropa – tikai to aktīvu, kas pieder valstij. Tomēr nekas neliecina, ka, plānojot konfiskācijas, Krievijai rūpētu starptautiskās tiesības. Nav arī skaidrs, vai Eiropas valstu nodokļu maksātājiem vajadzētu uztraukties par Rietumu kompāniju investīcijām Krievijā.

Tā vai citādi, Krievija, visticamāk, tāpat necer atgūt Beļģijā un Francijā noguldīto naudu.

Iespējams, lielākie šķēršļi ir iepriekš minētie. Nevis iepriekš minētie juridiskie argumenti, bet gan tīri politiskie apsvērumi, jo pašiem beļģiem ir ievērojams finanšu portfelis Krievijā. Līdzīgi arī Francijas uzņēmumiem. Tomēr tam noteikti nevajadzētu traucēt Latvijai un Latvijas parlamentam izdarīt politisko spiedienu, jo laika vairs nav daudz, un, iespējams, var piekrist arī radošiem juridiskiem risinājumiem. Es zinu, ka vēl šī gada sākumā tika apsvērti dažādi risinājumi, piemēram, šos līdzekļus kapitalizēt, izdodot obligācijas. Iespējams, tos var strukturēt līdzīgi G7 aizdevumiem. Tomēr, manā ieskatā, efektīvākais rīks būtu vienkārša konfiskācija.

Pēdējos mēnešos esam arī dzirdējuši Beļģijas vēlmi, lai visas Eiropas Savienības dalībvalstis garantētu šos konfiscētos līdzekļus un iespējamās juridiskās sekas, kas Beļģijai no tā varētu rasties. Manā ieskatā, tam vajadzētu kļūt par... un tas noteikti ir bijis, bet Latvijai pavisam noteikti šis ir jāuztur kā viens no mūsu diplomātijas galvenajiem uzdevumiem.

Es tiešām ceru, ka... Mēs Latvijas parlamentā varētu vairāk diskutēt un runāt par šādiem ārpolitikas jautājumiem, nevis par Stambulas konvencijas denonsēšanu, ko tik ļoti vēlas ZZS, "Nacionālā apvienība", APVIENOTAIS SARAKSTS, Šlesers un Rosļikovs. Man tiešām būs interesanti redzēt, kāds būs balsojums šodien šeit, Saeimā. Īpaši būs jāskatās un jāvērtē jaunā "Nacionālās apvienības" un Šlesera draudzība. Bet es ceru, ka Latvijas parlaments atbalstīs šo Eiropas lietu komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Es ceru uz izvērstām debatēm arī šajā jautājumā no ZZS un opozīcijas frakcijām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilim Sruoģim.

V. Sruoģis (ST!).

Labrīt, Prezidij, godātie kolēģi! Jautājums par Krievijas iesaldēto aktīvu konfiscēšanu Eiropas Parlamentā tiek apspriests jau ne vienu reizi vien. Pēdējā Eiropas Savienības asamblejā Eiropas valstu pārstāvji nonāca pie secinājuma, ka uz šo brīdi nav likumīgi pareizas iespējas šos iesaldētos līdzekļus konfiscēt, lai izvairītos no negatīvām, nelabvēlīgām juridiskajām sekām.

Es kā advokāts varu pateikt, ka mēs šobrīd apspriežam priekšmetu, kuru izpildīt nav iespējams, tāpēc es neredzu iespēju šo projektu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es laikam esmu viena no deputātēm, kas ir braukusi uz Ukrainu, tajā skaitā uz piefrontes zonām jeb karadarbības zonām, ko tajā laikā sauca par robežzonām, jo pirms 2022. gada pilna mēroga iebrukuma par karu vēl atklāti nerunāja, un es esmu redzējusi, kā dzīvo ukraiņi, kā cīnās ukraiņi un diemžēl arī to, kā viņi mirst.

Mēs šobrīd uzklausījām ļoti interesantus PROGRESĪVO kolēģu pārspriedumus. Es tikai gribu atgādināt dažus faktus. Vēl 2022. gada septembrī, pusgadu kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma, partija "PROGRESĪVIE" žurnālā "Ir" atbildēja, ka nevajag palielināt valsts aizsardzības finansējumu virs 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Atgādināšu, tas bija jau pusgadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. (Starpsauciens.) Starp šiem kolēģiem, kas šādi izteicās, bija arī Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere.

Godātie kolēģi! Strādājot Eiropas lietu komisijā, ļoti rūpīgi strādājot pie šī parlamenta paziņojuma, es iesniedzu virkni priekšlikumu. Tie kolēģi, kas piedalījās šajā komisijas sēdē... Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs šos visus priekšlikumus pieņēma un atzina par ārkārtīgi vērtīgiem, tajā skaitā priekšlikumu par to, ka mēs runājam nesadalīt Ukrainas un Moldovas iestāšanās laiku Eiropā, par sarunu klasteru atvēršanu vienlaicīgi ar šīm abām valstīm, nepazaudēt arī Moldovu mūsu perspektīvā.

Otra lieta. Mani mazliet biedēja arī tas, ka šajā paziņojumā... vai paziņojuma projektā diemžēl bija pazaudētas ārkārtīgi būtiskas lietas. Bija pazaudēts atbalsts Ukrainai. Cik ilgi tas būs? Bija pazaudēta ļoti būtiska valoda par Ukrainas atbalstu līdz taisnīga un ilgtspējīga miera panākšanai. Es lepojos, ka tas bija mans priekšlikums, kuru atbalstīja arī kolēģi no citām partijām. Šo paziņojumu mēs pieņēmām Eiropas lietu komisijā vienlaicīgi un vienbalsīgi, pie tā ļoti rūpīgi strādājot un neļaujot tā valodai kļūt mazsvarīgākai un dažādi interpretējamai. Tā ir viena lieta.

Mēs nonācām pat tik tālu, ka es biju spiesta uzdot jautājumu Ārlietu ministrijai, vai Ārlietu ministrijā ir mainījusies domāšana vai koncepts par Ukrainu un Latvijas iesaisti un palīdzību, lai panāktu taisnīgu, ilgtspējīgu mieru. Izrādās, nē. Šie būtiskie papildinājumi ir tā kā piemirsušies. Tas – atbildot kolēģim no PROGRESĪVAJIEM.

Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība vienmēr ir atbalstījusi atbalstu Ukrainai. Mēs vienmēr esam iestājušies par būtisku militāro palīdzību. Arī tad, kad vadīju Aizsardzības ministriju. Mēs atbalstām Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanu Ukrainas atbalstam. Tas ir viennozīmīgi, un mēs to daudzkārt esam apliecinājuši.

Bet šodien, godātie kolēģi, es aicinu jūs vairāk paraudzīties un domāt par to... jā, mēs varam rādīt ar pirkstu uz Eiropu un teikt: nepiedodami ilgi kavējas atbalsts Ukrainai, Krievijas iesaldēto aktīvu konfiskācija un izlietošana par labu Ukrainai. Bet ko darām mēs paši? Ko dara valdība? Jau trešo gadu Nacionālā apvienība runā par Krievijas kara nodevu. Mēs redzam, ko dara Amerikas Savienotās Valstis – ievieš tarifus, tajā skaitā Krievijas energoresursiem, un to izmanto kā spiediena elementu, lai atbalstītu arī Ukrainu un panāktu taisnīgu mieru un noregulējumu.

Kā "Nacionālās apvienības" frakcijas pārstāve es aicinu valdību nekavēties un rīkoties. Jūs esat noraidījuši "Nacionālās apvienības" priekšlikumus par Krievijas kara nodokli... par Krievijas kara nodevu. Tas nozīmē aplikt ar papildu nodevu preces, kas ienāk no Krievijas un Baltkrievijas, un šos papildu līdzekļus novirzīt valsts aizsardzībai un Ukrainas atbalstam.

Godātie kolēģi! Šī valdības bezdarbība kļūst par iemeslu, kāpēc gan man, gan citiem parlamenta kolēģiem kļūst arvien grūtāk raudzīties acīs ukraiņiem. Ukraina asiņo par mums. Ukrainas frontē katastrofāli pietrūkst gan ieroču, gan cilvēkresursu. Ja mēs varam atbalstīt Ukrainu, lūdzu, nerādīsim tikai ar pirkstu uz Eiropu, bet darīsim vairāk arī paši! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS atbalsta konkrēto lēmumu – konkrēto Saeimas paziņojumu. Bez jebkādām šaubām – tam ir pilns atbalsts, kā tas bija komisijā.

Vienlaikus... klausoties Šuvajeva kunga uzstāšanos un pēkšņās šaubas par visu... vismaz lielākās daļas Saeimas, gribētu teikt, konstitucionālā vairākuma... atbalstu šādam lēmuma projektam, atgādinu, ka vēl septembra pirmajā pusē APVIENOTAIS SARAKSTS iesniedza patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu par Krievijas valsts aktīvu konfiskāciju un to nodošanu Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanai. Ar skaidru uzdevumu, ietverot tajā Ministru kabinetam juridiski korekti izvērtēt visus plusus, visus mīnusus, visus ārpolitikas jautājumus, kādi mums varētu būt potenciālie šķēršļi, lai mēs to varētu izdarīt juridiski korekti, ievērojot visas starptautiskās tiesības, negaidot, ka Briselē vai kur citur kāds nāks ar šādu iniciatīvu. Iniciatīvu nodevām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Un tālāk? Vai koalīcijā no PROGRESĪVAJIEM vai no JAUNĀS VIENOTĪBAS ir bijusi iniciatīva šo jautājumu ielikt darba kārtībā? Izvērtēt pirmajā lasījumā? Pasaukt valdības pārstāvjus? Sagatavojiet šos priekšlikumus, atnāciet ar visu analīzi... visus plusus, mīnusus... lai mēs to izdarām juridiski korekti! Nav!

Mēs atbalstām konkrēto priekšlikumu, kas nāk no attiecīgās komisijas locekļiem. Viennozīmīgi, bez jebkādas šaubu ēnas atbalstām to ceļu, ka mēs virzāmies arī kolektīvi Eiropas Savienības līmenī. Bet mums kā nacionālai, suverēnai valstij ir arī savas tiesības. Mums ir iespēja iet šo ceļu un negaidīt, kad Eiropā pieņem kādu lēmumu un tikai tad sākt atkal visu no nullītes. Mēs šajā ceļā jau varējām aiziet ļoti tālu. Mēs varējām būt arī kā pirmrindnieki, to es jau septembrī minēju... pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, īpaši tām valstīm, kuras robežojas ar agresoru, ar austrumu valsti.

Mūsu kolēģis Raimonds Bergmanis šobrīd atrodas uz Eiropas Savienības un Ukrainas robežas un reāli redz, kas šobrīd notiek frontē, kādu atbalstu Ukrainai nodrošina Polija, kā viņi aizsargā savu valsti, ar ko viņi rēķinās, kāda ir viņu rīcība Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā.

Kolēģi, negaidīsim uz citiem! Mums ir tiesības pašiem pieņemt savus lēmumus un rādīt priekšzīmi citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Atbalstām priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam otro reizi.

A. Šuvajevs (PRO).

Vēlējos atbildēt Mūrnieces kundzei, atsaucoties uz faktiem un skaitļiem. Kopš "PROGRESĪVIE" ir koalīcijā, un kopš "PROGRESĪVIE" vada Aizsardzības ministriju, finansējums aizsardzības nozarei ir audzis tādos apjomos kā nekad iepriekš. (Starpsaucieni.) Kopš "PROGRESĪVIE" ir valdībā... 2023. gadā aizsardzības finansējums bija 2,95 procenti no IKP, nākamajā gadā tas pieaug līdz 3,3 procentiem no IKP. Šogad... lemtajā budžetā... tas ir audzis līdz 3,8 procentiem no IKP. Šogad Ministru kabinetā lemjot par budžetu, mēs, "PROGRESĪVIE", esam lēmuši un virzījuši to, lai nākamgad finansējums aizsardzībai būtu 4,9 procenti no IKP.

Nākamtrešdien mēs šeit pirmajā lasījumā balsosim par budžetu un es ar interesi skatīšos, vai "Nacionālā apvienība" balsojumā atbalstīs aizsardzības finansējuma pieaugumu līdz 4,9 procentiem no IKP, lai kopā ar pārējām Baltijas valstīm mēs varētu rādīt priekšzīmi, kādā apmērā ir jāfinansē aizsardzība.

Uzsvēršu arī to, ka tieši mūsu vadībā esam palielinājuši atbalstu Ukrainai un nostiprinājuši to kā būtisku (Starpsauciens.) finanšu politikas principu. Protams, jūs varat atsaukties uz saviem skaitļiem, kā jūs vēlaties. Es aicinu sabiedrību un arī Saeimas deputātus vērtēt darbus.

Tavara kungs, es ļoti labi atceros jūsu priekšlikumu, kas bija septembrī. Es atceros arī kontekstu, kā tas notika. APVIENOTAIS SARAKSTS pēkšņi bija satraucies, ka viņiem varētu pārmest kaut kādu Pjotra Avena potenciālu ietekmi, tāpēc jūs vēlējāties sagatavot Saeimas lēmuma projektu, lai varētu konfiscēt Latvijas jurisdikcijā esošos Krievijas valsts aktīvus. Es norādīšu, ka šis Eiropas lietu komisijas projekts attiecas uz iesaldētajiem aktīviem visā Eiropā. Es saprotu – APVIENOTAIS SARAKSTS visu laiku vēlas ieturēt līniju, ka Latvijai, redz, jārāda piemērs. Jā, ir! Bet neaizmirsīsim par sadarbību ar Eiropu!

Es saprotu, ka jums ir grūti noturēt konsekvenci politikā attiecībā uz to, kāda ir Latvijas vieta kopumā Eiropā, ka jūs vēlaties runāt tikai par to, kas Latvijai jādara, aizmirstot to, ka mēs esam daļa no Eiropas Savienības, un to, ka mums ir jārīkojas kopā. Ja jūs atbalstīsiet šo lēmuma projektu (un man nav šaubu, ka jūs to atbalstīsiet), man ir grūti saredzēt konsekvenci tajā, ka jūs varētu neatbalstīt Eiropas Padomes konvenciju pret vardarbību. Ja jau atbalstāt šo, tad politiskā loģika pieprasa, ka jūs atbalstāt arī lēmuma projektu par Latvijas palikšanu šajā konvencijā. Es neredzu, kādā veidā jūs varētu pamatot lēmumu, ka jūs vēlaties šajā jautājumā sadarboties ar Eiropu, bet tajā otrajā – vardarbības novēršanas – jautājumā jūs to nevēlaties, tur Latvijai pašai jātiek galā. Es tiešām gaidu jūsu racionalitāti un argumentāciju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Skrastiņam.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kā daudzi šeit ir nākuši un teikuši: es nemaz negribēju nākt un runāt, bet sanāca tā, ka tomēr kaut kas jāpasaka. Un tās pārdomas šajā sakarā man radās vakardien, kad kopā ar kolēģi Zandu Kalniņu-Lukaševicu šeit, Saeimā, mēs uzņēmām viesus gan no Ukrainas Augstākās Radas, gan no pulka "Azov", kas ir ieradušies Latvijā. Un tās pārvērtības ir tādas, ka viņi vairs nebrauc tikai kā lūdzēji pēc palīdzības un atbalsta. Protams, viņi joprojām to gaida, gaida un arī lūdz mūs starptautiskajā arēnā stāstīt par to, ka... Ļoti daudzi ir pieņēmuši, ka karš it kā jau ir beidzies. Karš nav beidzies, bet viņi ir atbraukuši pie mums jau kā atbalstītāji un devēji. Un tas, ko viņi var dot, ir kara pieredze, to viņi arī nodod mūsu militārajiem spēkiem... un tamlīdzīgi.

Vakardienas tikšanās man radīja zināmas pārdomas, es redzu zināmas līdzības arī ar mūsu šī brīža iekšpolitisko situāciju. Arī Putina kungs... nē, nebūs pareizi... biedrs Putins ļoti cerēja un visiem stāstīja savos propagandas kanālos, ka tā uzvara viņiem būs trijās dienās. Īss brīdis kauna, un tad viss ir kārtībā. (Šeit mums arī... iekšēji... daudzi cerēja, ka dažas minūtes kauna... balsojam kopā ar kremliniem, un pēc tam viss būs kārtībā.) Tur nav kārtībā. Par laimi, ukraiņi turas, cīnās par katru savu zemes gabalu. Un viņu karš un viņu cīņa ir apbrīnas vērti visā pasaulē. Padomājiet par to!

Atbalstām!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.

E. Tavars (AS).

Tā kā šīs debates ir aizgājušas ne tik ļoti vairs par konkrēto priekšlikumu, tad vēlreiz – atbalstām priekšlikumu bez jebkādas šaubu ēnas. Bet man nākas reflektēt uz Šuvajeva kunga teikto. Robežas slēgšana "Zapad" mācību aktīvās fāzes laikā, ko rosināja kolēģi, – jūs bijāt pret. Mangāna rūda, kas gāja caur Latviju un kas stiprināja Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, – jūs bijāt pret. Jo, redz, mums ir jāgaida, kamēr Eiropas Savienība pieņems lēmumu. Ideja par izstāšanos no Otavas konvencijas – sākotnēji jūs bijāt pret. Nu kas notiks? Kanādas kontingents tūdaļ pametīs Latviju. Ne pameta, nekā. Valsts austrumu robežas slēgšana pasažieru pārvadājumiem – kolēģi, aizejiet uz Rīgas starptautisko autoostu, uz terminālu numur viens: Latvija–Krievija. No Rīgas... pie Kremļa var izkāpt... bez pārsēšanās. Kur vēl tā ir? Kas atbild par satiksmes jomu? Jūs, dārgie PROGRESĪVIE! Visu veidu tranzīts, bizness... ko mēs esam aicinājuši vairākkārt. Jūs mums pārmetat? Kauna nav? (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas! Godātie kungi! Manuprāt, PROGRESĪVIE par zemu novērtē sabiedrības atmiņu un faktus. Latvijas politiskajā kultūrā tā ir nepiedodama kļūda – ja politiķi sabiedrību vērtē par zemu. Tādēļ vēlos arī Šuvajeva kungam personīgi atgādināt, ka laikā, kad Nacionālās apvienības biedri atradās Ukrainas frontē ar ieročiem rokās, PROGRESĪVIE bija pret 2,5 procentiem aizsardzībai – jau pēc tam, kad karš bija sācies. Savulaik esat rakstījuši Valsts prezidentam vēstuli, lai neizsludina valsts aizsardzības mācību, esat bijuši pret iespēju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem mīnēt mūsu robežu.

Un arī šis priekšlikums par aktīviem. Tie, kas rūpīgi seko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēm, kurā strādā arī Andris Šuvajevs, un atceras 2023. gada nogali, pieņemot 2024. gada budžetu, kad "PROGRESĪVIE" tikko bija tikuši pie teikšanas un varēja īstenot savas patriotiskās ieceres un atbalstīt Ukrainu ar darbiem... tad šī aktīvu ideja tika noraidīta, kad bija diskusija par to. Līdz ar to, manuprāt, šī ir liekulība, ja jūs nākat un rādāt uz citiem ar pirkstu un savus darbus, tā teikt, mēģināt aizmirst.

Līdz ar to es aicinu sacensties nevis vārdos, kurš tad ir tas īstais vai īstākais atbalstītājs Ukrainai, bet pierādīt ar darbiem. Jo es pieļauju, ka Ukrainas parlamentam nav laika skatīties līdzi sēdes, ko saka Šuvajevs, ko saka Butāns un kuram tur ir taisnība. Pierādām ar darbiem! Darbi gan aizies līdz viņiem. Un es piedāvāju, ka jūs atbalstāt mūsu rosināto Krievijas kara nodevu. Es piedāvāju, ka jūs atbalstāt Krievijas importa aizliegumu. Un es piedāvāju, ka jūs atbalstāt arī robežu slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pēdējā laikā sarunas ar Ukrainas pārstāvjiem, vai tie būtu no viņu armijas, vai parlamenta, vai nevalstiskā sektora... īstenībā izskan nedaudz citādi vēstījumi, nekā tas bija pirms pusgada un gada. Mēs dzirdam bažas, ka starptautiskās sabiedrības uzmanība, iespējams, atslābst, ka tiek pieņemts, ka karš ir tikpat kā jau pagātnes formā. Satraukums ir pamatots un patiess. Mēs pēdējās pusotras nedēļas laikā esam dzirdējuši atkārtotus lūgumus Latvijai turpināt tikpat aktīvi iestāties par Ukrainu, kā mēs to esam darījuši, un palīdzēt atkal un atkal mobilizēt starptautiskās sabiedrības atbalstu.

Tādēļ arī pēc Ārlietu komisijas sēdes, kurā mums bija saruna par Ukrainu... un ar Ukrainas kolēģiem, un tagad jau pēc Eiropas lietu komisijas sēdes ir tapis šis lēmuma projekts. Ir brīži, kad arī mums var šķist, ka ir daudz teikts, bet, ja mūsu kolēģi no Ukrainas lūdz, ka šis ir brīdis, kad vēlreiz vajag paust viedokli un mudināt starptautisko sabiedrību, tad mums ir jāieklausās. Un mēs ieklausāmies.

Ir vairāki punkti, ko viņi lūdz īpaši izcelt. Pirmais, jā, patiešām ir sankcijas. Mēs redzam, mēs esam gandarīti, ka Eiropas Savienībā soli pa solim katru reizi tiek pieņemta nākamā sankciju kārta un pagarināta iepriekšējā. Ir ārkārtīgi labi un svarīgi, ka tikko ir pieņemts lēmums, ka ir vēl ātrāk pilnībā jāatsakās no Krievijas gāzes un naftas.

Bet problēma ir tā, ka Krievija joprojām iegūst daudz tā dēvēto duālās lietojamības preču, dažādas mikroshēmas un citas daļas, ko viņi izmanto raķetēs un dronos. Ukrainas kolēģi ar lielu uztraukumu mums stāsta, ka tad, kad tur nokrīt raķetes un droni, var atrast tik daudz rezerves daļu, būtisko mikroshēmu un citu lietu, kas ir ražotas kādā Eiropas valstī vai pat Amerikā, vai Japānā, vai arī, protams, ļoti daudz... Ķīnā, bet arī no tādām valstīm, kuras ir ieviesušas sankcijas.

Tādēļ viens no aicinājumiem ir, no vienas puses, turpināt pastiprināt sankciju režīmu, vēl plašāk to piemērot duālās lietojamības precēm un vēl rūpīgāk sekot līdzi šo sankciju režīmu piemērošanai. Un beidzot panākt, ka tās lietas, kas ir sankcionētas jeb aizliegtas, tiešām nenonāk Krievijas armijas rokās. Tādēļ mums tas ir jādara šeit, Latvijā, un jāatrod jauni un jauni veidi, kā par to pārliecināt un iespējot mūsu kolēģus Eiropā un vēl plašāk.

Otra lieta, neapšaubāmi, ir līdzekļi. Ukrainai ir vajadzīgi līdzekļi, lai turpinātu uzturēt armiju, iegādātos ieročus, atjaunotu sabombardētās pilsētas un ciematus. Mēs šonedēļ atkal esam redzējuši skatus no Černihivas, un tā ir pilsēta... un apgabals, ar ko Latvijai ir īpašas attiecības, jo tieši par Černihivas apgabalu Latvija ir uzņēmusies rūpes, palīdzot atjaunot mājas... un ciematus.

Gluži kā Mūrnieces kundze teica, ka mēs daudzi daudzkārt esam bijuši Ukrainā. Es atceros 2022. gada septembra vizīti Černihivas pilsētā. Tobrīd tur vēl bija vairāki lieli bumbu izrauti krāteri, kāds jau aizasfaltēts, lai neuztrauktu cilvēkus un parādītu, cik ātri viņi prot sakopt mājas. Pilsēta tobrīd atkopās no bombardēšanas.

Savukārt Jahidnas ciemats, kas ir pavisam blakus, tikko bija atbrīvojies no okupantiem, kas bija visu, visu ciematu spīdzinājuši un pilnīgi visu ciematu turējuši mēnesi pagrabā nežēlīgos apstākļos. Un tagad redzēt, ka atkal Černihivas pilsētā krīt bumbas... Un turpat blakus mēs jau esam palīdzējuši atjaunot ciematus. Bet tas ir jādara atkal no jauna. Tādēļ šie līdzekļi ir nepieciešami, un tādēļ arī ir jāturpina maksimāli iestāties par šo iesaldēto Krievijas līdzekļu nodošanu Ukrainai.

Mēs ilgu laiku esam runājuši tieši par konfiskāciju. Es tiešām domāju, ka tā joprojām būtu pareizākā lieta. Bet, ja būtu iespējams atrast citu veidu, kā visus šos līdzekļus nodot, pat ja tas nav vārds "konfiskācija", lai tas ir. Galvenais, lai šie līdzekļi nonāk Ukrainā. Un tas ir tas risinājums, par ko šobrīd Eiropas Savienībā runā ar nedaudz citu juridisku vārdu. Bet beidzot spēt pārliecināt, it īpaši mūsu kolēģus Beļģijā, kur šī nauda visvairāk ir, nodot visu šo iesaldēto līdzekļu apjomu Ukrainai, lai varētu atjaunot vajadzīgās lietas un finansēt armiju un valsts pārvaldi.

Bet es domāju un mēs redzam no vēsturiskās pieredzes... deviņdesmito gadu sākums, Irākas un Kuveitas konflikts – tas ir juridiskais precedents, ka šie līdzekļi var tikt konfiscēti. Tas būtu vislabākais un pareizākais. Un šis precedents ir svarīga lieta, kurā vēl tikai pirms dažiem gadiem Irāka beidza maksāt reparācijas Kuveitai.

Konfiskācija ir jaudīga lieta, pie kā turpināsim strādāt, vienlaikus soli pa solim un, cerams, daudz ātrāk pārliecinot tos dažus kolēģus Eiropā, kuri līdz galam vēl nav piekrituši. Bet man ir prieks redzēt, ka arī Eiropas Komisija ir piedāvājusi juridiskus risinājumus, kā virzīties uz priekšu.

Un trešā lieta, par ko ļoti, ļoti iestājas mūsu kolēģi, ir, neapšaubāmi, ieroči. Ir vajadzīgi vidējas un tālas darbības ieroči. Tālas darbības ieroču iegūšana Ukrainai dotu iespēju trāpīt pa leģitīmiem mērķiem Krievijā. Tās ir tās vietas, kur tiek turētas Krievijas raķetes, kur tiek turēti Krievijas militārie resursi, un arī, protams, naftas un gāzes pārstrādes punkti, kas ir ārkārtīgi svarīgi Krievijai, jo no tiem tiek barota Krievijas, agresora, armija.

Un tādēļ, manā ieskatā, šībrīža kontekstā viens no būtiskākajiem punktiem mūsu paziņojumā ir priekšpēdējais punkts, kas, līdzīgi kā Saeimas pagājušā gada 17. oktobra paziņojumā, aicina partnerus bez kavēšanās sniegt Ukrainai visu militāro atbalstu, tai skaitā tālas darbības ieročus, un ļaut Ukrainai šos ieročus izmantot tādā veidā, kā tā uzskata par nepieciešamu pašaizsardzībai, tostarp izmantot bez ierobežojumiem arī pret Krievijas teritorijā esošiem leģitīmiem mērķiem. Tas Ukrainai ir ļoti vajadzīgs. Es domāju, ka mēs ar šo paziņojumu varam palīdzēt Ukrainai to iegūt... virknes sarunu ar mūsu partneriem rezultātā.

Es ļoti ceru, ka šodien Saeima, mūsu parlaments, varēs atbalstīt šo punktu. Jo pagājušogad, kā jūs labi atceraties, 17. oktobrī šeit, Saeimas tribīnē, bija kaismīgas debates par šo jautājumu, jo diemžēl vairāki kolēģi pret to kaismīgi iebilda. Es ceru, ka, redzot attīstāmies karadarbību, arī mūsu kolēģi, kā Zivtiņa kungs, kā Krištopana kungs, kas pagājušogad kopā ar Šlesera kungu ārkārtīgi iebilda pret šo punktu par tālas darbības ieroču nodošanu Ukrainai, būs spējuši ieraudzīt, ka tas ir jādara. Jo – kā gan citādi Ukraina lai aizstāvas pret šo agresoru?

Un ceturtais punkts, kas Ukrainai ir svarīgs, ir, neapšaubāmi, ķīlnieku atgūšana un nolaupīto bērnu atgūšana. Ukraina ļoti lūdza arī par to allaž runāt gan Latvijā, gan starptautiski. Ķīlnieku un bērnu atgūšana ir ļoti svarīga Ukrainas kā tautas kopumam un turpmākam cīņas garam.

Un visbeidzot. Kolēģi, patiešām Ukraina šobrīd vislielākajā mērā palīdz mums tiešā veidā – noturot fronti pie sevis un neļaujot agresoram atgūt elpu, lai uzbruktu kādam citam, bet arī tiešā veidā nododot savas zināšanas mums, gan kā cīnīties karalaukā, gan kā cīnīties ar Krievijas uzbrukumiem mūsu prātiem caur propagandu, dezinformāciju un dažādiem hibrīduzbrukumu veidiem, mēģinot mūs "izšaubīt" un sabiedēt. Tādēļ būsim pārliecināti, atbalstīsim gan sankcijas, gan līdzekļu nodošanu, gan tālas darbības ieroču nodošanu un iestāsimies par ķīlnieku un bērnu atgūšanu.

Liels paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es gribēju bilst pāris vārdu, atbalstot šo lēmuma projektu un reaģējot uz to, kas šeit izskanēja. Tas, ko dzirdēju, – bija daudz argumentu par to: jūs toreiz neatbalstījāt to, jūs toreiz neatbalstījāt to, kāpēc jāatbalsta šis. Es teiktu – katram priekšlikumam ir sava ietekme, un līdz ar to mums vienmēr jāskatās, kas ir visietekmīgākie pasākumi un kas varētu cirst vissmagāk. Es arī domāju, ka tieši Krievijas imobilizēto aktīvu izmantošanai ir ļoti spēcīga ietekme.

Es vēl gribētu atbildēt "Stabilitātei!" deputātam, kurš teica, ka viņš to neatbalstīs, jo neesot atrasts tiesiskais mehānisms. Es domāju, ka šis aicinājums ir tieši par to, ka ir jāstrādā, lai šādu tiesisko risinājumu meklētu. Ja mēs nestrādāsim tāpēc, ka šobrīd neesam atraduši risinājumu, tad mēs to arī nekad neatradīsim. Tieši tāpēc ir svarīgi to meklēt.

Kāpēc šis priekšlikums ir ļoti svarīgs? Gribētu teikt, daudzi no mums, vismaz es toreiz, kad sākās karš, pilna mēroga iebrukums... es cerēju, ka tas drīz beigsies, ka starptautiskā sabiedrība tomēr reaģēs. (Starpsauciens.) Beigsies ar Ukrainas uzvaru, ar to, ka Krievija aizies prom no Ukrainas. Tas sākās jau ar Krimas aneksiju, jau ar notikumiem Donbasā. Man nebija saprotams, kāpēc toreiz starptautiski citas valstis reaģēja ļoti lēni un mēģināja samierināties ar Krieviju un domāt par tās interesēm. Un pēc 2022. gada pilna mēroga iebrukuma, kad tomēr citas valstis atmodās un pēkšņi sāka saredzēt Krievijas ietekmi... Bet ir jau pagājuši trīs smagi kara gadi. Un tas, ko mēs jūtam, ir nogurums. Ne tikai Ukrainā. Ir nogurums arī starptautiskajā sabiedrībā. To var just. Un tieši tāpēc mums ir jādomā, kā varam atkal piesaistīt līdzekļus, kā varam uzturēt Ukrainas cīņas spēju un kā varam pēc iespējas smagāk ietekmēt Krieviju un tās militārās spējas.

Līdz ar to es uzskatu, ka šis priekšlikums ir vietā un par to ir jādomā. Mums ir jāmeklē tiesiskie ceļi, kā varam panākt šāda spēcīga mehānisma iedarbināšanu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par atbalsta sniegšanu Ukrainai, izmantojot Krievijas imobilizētos aktīvus, nodrošinot spējas sevi aizsargāt un novērtējot panākumus ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 8, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Turpinām darba kārtību.

Ir iesniegtas vēl vienas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Jurģis Klotiņš, Edgars Tavars, Jānis Grasbergs, Česlavs Batņa, Nauris Puntulis un Edmunds Teirumnieks lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā". Deputātiem (Starpsauciens: "Ir!") ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 8, atturas – 40. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Turpinām. Darba kārtībā – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 17 priekšlikumi.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Paldies, priekšsēdētāja. Kolēģi! Par šo likumprojektu. Tātad Ārlietu komisija ir strādājusi, to izskatot piecās komisijas sēdēs.

Pirmajā komisijas sēdē mēs ļoti rūpīgi izskatījām vardarbības novēršanas un apkarošanas plānu un uzklausījām šī plāna īstenošanā iesaistītās ministrijas un valsts institūcijas. Nākamajā komisijas sēdē veidojām īpašu dialogu ar nevalstiskajām organizācijām. Nevalstiskās organizācijas un eksperti izteica savus viedokļus, uzklausīja deputātu jautājumus un varēja arī uzdot jautājumus deputātiem.

Nākamajā komisijas sēdē mēs jau debatējām par likumprojektu politiski. Tika iztaujāti iesniedzēji un politiski diskutēts par likumprojektu.

Aizvadītās divas komisijas sēdes – ceturto un piekto – veltījām likumprojekta priekšlikumu izskatīšanai. Atgādināšu, ka tādi kopā ir saņemti 17. Jurēvica kungs 10. priekšlikumu ir atsaucis.

1. – deputātu Jāņa Zariņa un Agneses Krastas priekšlikums. Izteikt likumprojekta nosaukumu citā redakcijā, kas faktiski nozīmētu likumprojekta mērķa maiņu.

Bet par likumprojektu un droši vien to, kā saprast šos priekšlikumus, runās paši iesniedzēji. Piebildīšu tikai to, ka iesniedzēji uzskatīja, ka 1., 2. un 4. priekšlikums ir savstarpēji saistīti.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Zariņam.

J. Zariņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministres kundze! Godātie kolēģi! Piedāvāju savā priekšlikumā izteikt likumprojekta nosaukumu citā redakcijā – "Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", lai risinātu šos jautājumus korekti, bez izstāšanās. Šis jautājums neskar tikai juridisku dokumentu, bet arī mūsu valsts reputāciju un ticību tiesiskumam.

1. priekšlikums ir saistīts ar 2. un 4. priekšlikumu. Esmu iesniedzis priekšlikumu, kas paredz dzēst visus šī denonsēšanas likumprojekta pantus un aizstāt tos ar vienu pantu – tādu, kas uzdod valdībai līdz 2026. gada 1. jūlijam precizēt konvencijas tulkojumu latviešu valodā, lai tas pilnībā atbilstu oriģinālam un precīzi atspoguļotu konvencijas autoru domas. Lielākā daļa maldinošo apgalvojumu par šo konvenciju izriet nevis no tās satura, bet neprecīzas interpretācijas.

Neskatoties uz to, ka konvencijā ietvertos jēdzienus skaidrojuši gan eksperti, gan Satversmes tiesa, tik un tā joprojām atrodas deputāti, kas tic Kremļa naratīvam par to, ko šī konvencija nemaz neparedz. Mūsu priekšlikums šo neskaidrību novērš juridiski korekti, bez skaļiem lozungiem, bez steigšanās un starptautiskas neslavas. Tas ir valstiski atbildīgs risinājums, kas ļauj saglabāt Latvijas saistības aizsargāt cilvēkus no vardarbības un vienlaikus novērst jebkādas interpretācijas. Nav vajadzīga izstāšanās no konvencijas, vajadzīgs pareizs tulkojums un saprātīgas diskusijas, nevis baiļu politika.

Konvencija nav ideoloģisks manifests. Tas ir praktisks instruments cīņai pret vardarbību ar konkrētiem pienākumiem valstī, ar atbalstu upuriem, ar drošības mehānismiem, kas jau šodien darbojas. Tās mērķis ir sargāt dzīvības, nevis mainīt sabiedrības vērtības. Kolēģi, izvēlēsimies tiesiskumu, nevis populismu!

Aicinu atbalstīt priekšlikumu un dot priekšroku tiesiskam un saprātīgam ceļam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbildība ir rūpēties par izglītību, kultūru, zinātni un sportu. Taču šīs jomas nevar pastāvēt izolēti no sociālās sabiedrības drošības jautājumiem. Un tieši šī iemesla dēļ es kā komisijas priekšsēdētāja uzskatu, ka mēs nevaram palikt malā brīdī, kad tiek apšaubīta valsts saistība ar Eiropas vērtībām un cilvēktiesībām. Komisija ir atbildīga par sabiedrības ilgtermiņa attīstību un drošību. Un mēs nevaram ignorēt to, cik svarīgi ir aizsargāt tās sabiedrības grupas, kuras visvairāk pakļautas riskam.

Savā uzrunā vēlos personīgi vērsties pie "Nacionālās apvienības", jo tieši jūs ilgus gadus esat turējuši rūpi par kultūras nozares ļaudīm. Izņemot vienu sānsoli iepriekšējā komisijas sēdē, kad kāds deputāts apšaubīja literatūras skolotāju profesionalitāti... vai varbūt, sēžot Saeimā, ieguvis literatūras skolotāja kvalifikāciju.

Es vēršos pie "Nacionālās apvienības", jo kultūras nozarei Ārlietu komisijas sēdē tika liegta iespēja izteikties... izslēgts mikrofons... kad viņi vēlējās paust Latvijas Radošo savienību padomes viedokli. Tiem, kas nezina. Latvijas Radošo savienību padome pārstāv 13 radošās savienības, tajā ir vairāk nekā 3400 individuālo biedru. Tāpēc uzskatu par savu pienākumu šodien nolasīt viņu vēstuli.

"Latvijas Radošo savienību padome [..] un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija [..] stingri iestājas pret iespējamo Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Apstākļos, kad drošība un aizsardzība ir mūsu valsts prioritāte, lūdzam mūsu likumiskos pārstāvjus kalpot sabiedrības ilgtermiņa interesēm, demokrātijas un humānisma vērtībām, kas mūs atšķir no autoritārām agresorvalstīm. Aicinām Saeimas un valdības locekļus rūpēties par visas sabiedrības drošību, īpašu uzmanību veltot tiem, kuri saskaņā ar oficiālās statistikas datiem visvairāk pakļauti vardarbības riskiem. Vardarbības normalizēšana nav pieļaujama nekādos apstākļos. Izstāšanās no konvencijas veicinās toleranci pret vardarbību un mazinās sabiedrības uzticēšanos valstij.

Šajos ģeopolitiskajos apstākļos jebkādas novirzes no Eiropas vērtībām ir bīstams solis tuvāk agresorvalstīm, kas nav ieinteresētas militāri, sociāli un morāli stipras Latvijas pastāvēšanā. Lūdzam deputātus un valdības locekļus stiprināt Latvijas ārējo un iekšējo drošību un nemanipulēt ar emocionāli uzlādētiem tematiem politiski savtīgu interešu vārdā.

Cieņā Inga Brūvere, Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja."

Es nesen tikos ar iedzīvotājiem, un, protams, viens no viņu jautājumiem bija – kas jums tajā mājā notiek. Un tad piecēlās kāds "Nacionālās apvienības" pārstāvis, kurš teica: "Es jums izstāstīšu." Un viņš teica: "Tās ir tikai spēlītes." Nē, cilvēku aizstāvība, cilvēku drošība nav spēlītes.

Mana mamma ļoti bieži staigāja saulesbrillēs, tāpēc ka tēvs viņu sita. (Runā, cenšoties neraudāt.) Viņš viņu sita brīžos, kad kāds vīrietis bija uz viņu paskatījies. Tās nav spēlītes.

Ja Nacionālajai apvienībai liekas, ka tā ir, tad mainiet savu nosaukumu, jo vārds "nacionāls" – tas, kas ir par tautu, tātad cilvēku. Vai arī palūdziet savam jaunajam literatūras skolotājam, lai iemāca lasīt. Es uzskatu, ka cilvēka aizstāvība ir katra cilvēka, arī valsts gods. Esmu pārliecināta, ka, aizstāvot vājāko, sabiedrība kļūst stiprāka. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Sabiedrība! Šodien ļoti zīmīgi pirmajā uzrunā Mūrnieces kundze aicināja JAUNO VIENOTĪBU būt remdeniem. Vai es pareizi sadzirdēju? Remdeniem? Vai tiešām? Tas man atgādināja jūsu, Nacionālās apvienības, veco jauno draugu ZZS... iepriekšējā slavenā vadītāja teicienu: "Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās." Ne toreiz, ne šajā gadījumā to nevajadzēja darīt.

Ziniet, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā cilvēkiem bija jāizvēlas puses. Tiešām stingri bija jāizvēlas, kurā pusē nostāties. Uzskatu, ka šobrīd ir ļoti līdzīga situācija, vismaz mūsu sabiedrībā, un uzskatu, ka visiem politiskajiem spēkiem Saeimā ir skaidri jāizvēlas puses un jāizdara izvēle, kurā pusē jūs esat – Eiropas pusē vai austrumu dezinformācijas propagandas pusē? Vai esat spējīgi nebūt remdeni tad, kad uz galda ir cilvēku drošība, ģimenes drošība, bērnu drošība, sieviešu drošība, arī valsts nākotne un valsts nākotnes drošība? Nespēlējiet politiskas spēlītes tur, kur tam nav vietas, kur jūs katru reizi ar katru šo jautājumu... mēģinot atrast argumentāciju... tikai palielināt plaisu starp sabiedrību un parlamentu un neuzticību parlamentam.

Vakar tauta, kas bija sapulcējusies pie Saeimas... jūs, kolēģi, kas šodien plāno balsot "par" izstāšanos, neuzskatījāt par svarīgu atnākt un parunāt ar cilvēkiem. Viņi ļoti skaidri pauduši... par nodevību. Viņi ļoti skaidri aicināja attapties un nebūt remdeniem – tieši nebūt, nesamierināties. Nepalikt savās vietās, pat ja jums pasaka: tās ir tikai politiskas spēlītes un viss ir izlemts.

Man ļoti nepatīkami dzirdēt no APVIENOTĀ SARAKSTA... vai no apvainotā saraksta... ka tās ir visu laiku kaut kādas vienkārši... jūs izdarījāt – mēs izdarījām. Kaut kas pret jums... pret mums. Politisks gājiens. Vai tiešām? Vai tiešām politisks gājiens? Tikai atriebība par kaut ko izdarītu, neizdarītu? Ļoti bieži Smiltēna kungs piemin kaut kādu vienošanos vai, es nezinu, ko. (Starpsauciens.)

Vai tiešām pa šiem diviem gadiem, pēc tam, kad Stambulas konvencija bija pieņemta un bija izstrādāts un atbalstīts plāns cīņai pret vardarbību, jūs neredzat paveiktos darbus un tos soļus uz priekšu?

Manuprāt, šis tiešām ir pagrieziena punkts. Un ir jautājums par izvēli, ko mēs varam izdarīt mūsu nacionālo interešu labā, Eiropas vērtību labā un mūsu vienotības Eiropā ar mūsu draugiem un sabiedrotajiem labā vai – populistu labā.

Aicinu, kolēģi, tiešām šoreiz nepalikt savās vietās un attapties pēdējā brīdī. Tauta to novērtēs. Novērtēs, ka jūs varat teikt: labi – aizspēlējāmies... labi – aizspēlējāmies ar politiku. Šobrīd tomēr ir kaut kas svarīgāks, kaut kas lielāks nekā jūsu vēlēšanu rezultāti pēc gada. Izdariet to! Es jūs ļoti aicinu. Kaut vai pieklājības pēc izejiet no zāles balsošanas brīdī... attapties. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

I. Circene (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ilgus gadus savā politiskajā dzīvē esmu strādājusi ar cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jautājumiem gan Latvijas Republikas Saeimā, gan Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Vienu laiku arī vadīju EPPA dzimumu līdztiesības komisiju.

Vakar sanāca mūsu Sieviešu interešu aizstāvības parlamentārās interešu grupas deputāti. Šajā grupā ir 21 Saeimas deputāts. Vēlos no tribīnes šodien nolasīt paziņojumu, ko deputāti pieņēma, savā starpā pārrunājot visas iespējamās šodienas apspriežamā jautājuma tālejošās sekas un iespējamo rezultātu. Grupas vārdā nolasīšu to, ko mēs vakar šīs grupas sanāksmes rezultātā nolēmām:

"Ievērojot, ka Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Konvencija) ir viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, kas palīdz valstīm efektīvi novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē un sniedz skaidru ietvaru, kā valstij organizēt prevencijas pasākumus, aizsardzību upuriem un sodīt vainīgos;

ņemot vērā, ka kopš Latvijas pievienošanās Konvencijai ir sperti būtiski soļi vardarbības mazināšanā, ieviesta elektroniskā uzraudzība augsta riska varmākām, vienkāršota aizsardzības pret vardarbību iesnieguma forma, kriminālprocess par vardarbību ģimenē var tikt uzsākts arī bez cietušā iesnieguma, jo sievietes ļoti bieži baidās uzrakstīt šo iesniegumu, cietušajiem tiek nodrošināta speciāla procesuāla aizsardzība pret vajāšanu un draudiem, kā arī kriminalizēta emocionālā vardarbība, Krimināllikumā īpaši ir izcelta vardarbība pret tuviniekiem un radiniekiem;

novērtējot, ka pēc Konvencijas ratifikācijas mainās sabiedrības attieksme, upuri arvien biežāk meklē palīdzību un vairs nav pārņemti ar bailēm, ka, nedod dievs, viņi tiks par to sodīti;

apzinoties, ka Konvencijas principi reāli palīdz veidot drošāku sabiedrību, kurā katrs cilvēks neatkarīgi no dzimuma var dzīvot bez bailēm no vardarbības, un ka, izstājoties no šī cilvēktiesību aizsardzības mehānisma, Latvija riskētu vājināt šo progresu un nosūtīt sabiedrībai signālu, ka sieviešu un ģimenes drošība nav prioritāte;

atsaucoties uz daudzu nevalstisko organizāciju, starptautisko organizāciju un sabiedroto valstu parlamentu pārstāvju, kā arī vēstnieku bažām par Latvijas iespējamu izstāšanos no Konvencijas un aicinājumiem nespert šo soli;

vēršot uzmanību, ka šāds lēmums neilgi pēc Konvencijas ratifikācijas negatīvi atsauktos uz Latvijas starptautisko reputāciju un tiktu uztverts kā atkāpšanās no cilvēktiesību standartiem,

Saeimas Sieviešu interešu aizstāvības parlamentārā interešu grupa nosoda centienus izstāties no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu un aicina saglabāt Latvijas apņemšanos aizsargāt cilvēktiesības. Latvijai jāpaliek Eiropas vērtību un starptautisko tiesību kopienā un jāturpina darbs, lai izskaustu vardarbību visās tās formās."

Aicinu nepieļaut šo tālejošo kļūdu cilvēktiesību aizstāvības vārdā un nepieļaut konvencijas denonsēšanu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim.

D. M. Daugavietis (JV).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Domāju, ka par šo jautājumu jau ir diezgan daudz kas izskanējis gan no juridiskās perspektīvas, gan no starptautisko attiecību prizmas, tomēr gribu par to mazliet parunāt no cilvēcības aspekta.

Domāju, daudzi, kas šodien balsos "par" izstāšanos no konvencijas pret vardarbību pret sievietēm un pret vardarbību ģimenē, noteikti sevi saskata kā nākamos ministrus, daži – pat kā nākamos premjerus. Daži ir bijuši ministri. Un tad man ir jautājums: kur jūs bijāt vakar? Kur jūs, spēcīgie, lielie politiķi, bijāt vakar, lai skaidrotu sabiedrībai savu lēmumu par izstāšanos? Jo tieši tas ir tas, ko politiķi dara. Viņi ne tikai cīnās internetā, bet skaidro sabiedrībai to, par ko iestājas pat tad, ja kāda sabiedrības daļa, kas šajā gadījumā bija tūkstoši, tam nepiekrīt.

Neviens no jums neuzskatīja par cienīgu iznākt ārā pie cilvēkiem, sarunāties ar viņiem. Visvairāk man ir žēl... par valsts otro augstāko amatpersonu, pie kuras nama bija vairāki tūkstoši cilvēku, bet viņa neiznāca ārā, lai skaidrotu savu nostāju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Ārvalstu investoru padome Latvijā pagājušajā nedēļā nosūtīja vēstuli Ārlietu komisijai, paužot bažas un iebildumus saistībā ar priekšlikumu denonsēt Stambulas konvenciju.

Ārvalstu investori izceļ negatīvās sekas, ko šis solis neizbēgami radīs, divas kritiskās lietas: pirmkārt, Latvijas starptautiskajai reputācijai un valsts saistībām pret Eiropas un starptautiskajām cilvēktiesību normām; otrkārt, kritiski ārvalstu investīciju pievilcībai, tostarp investoru uzticībai un Latvijas kā stabilas, vērtībās balstītas ekonomikas tēlam. Tas ir vēstījums no organizācijas, kuras biedri – uzņēmumi ar starptautisku kapitālu – Latvijā nodarbina ceturtdaļu mūsu darbaspēka, ģenerē vairāk nekā 40 procentus no mūsu ekonomiskā apgrozījuma un gandrīz pusi no uzņēmumu nomaksātajiem nodokļiem. Tā ir arī organizācija, kas palīdz Latvijā ienest pasaules uzņēmējdarbības standartus un zināšanas, kā arī dziļu izpratni par to, kas padara jebkuru valsti par pievilcīgu investīcijām.

Vienlaikus līdzīgu trauksmi ceļ "Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets"". Tas ir ekskluzīvs klubs ar Latvijas izcilākajiem eksportētājiem, kura biedri ved mājās starptautiskajos tirgos sūri un grūti nopelnītos ieņēmumus. Es varu citēt ļoti daudz ekonomiskās ietekmes pētījumu no starptautiskajām organizācijām, vadošajām pasaules universitātēm, dažādu starptautisku kompāniju ilgtspējas ziņojumiem, bet secinājums ir acīmredzams: vardarbība pret sievietēm un meitenēm, vardarbība ģimenē, vardarbība tiešsaistē un tiesiskās aizsardzības nepilnības, tostarp starptautiski akceptētajos un uzraudzītajos formātos, ļoti cieši korelē ar ekonomiskajām izmaksām un zaudējumiem un tādējādi grauj jebkuras sabiedrības un ekonomikas konkurētspēju.

Latvijas gadījumā – kā mēs labi apzināmies, pat tie deputāti, kas pirmajā lasījumā jau atbalstījuši konvencijas denonsēšanu, – klāt nāk arī negatīvā šoka elements, kas, denonsējot jau ratificētu starptautisku konvenciju, neatgriezeniski iedragās Latvijas starptautisko reputāciju, līdz ar to arī eksporta konkurētspēju un pievilcību investoru acīs.

Vēlos īpaši vērsties pie tiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, kas līdz šim ir atbalstījuši konvencijas denonsēšanas virzību. Kolēģi, nav par vēlu apstāties. Mēs katrā komisijas sēdē smagi strādājam, lai Latvija būtu konkurētspējīgāka, lai Latvija būtu investoriem pievilcīgāka. Lai gan mums ir ideoloģiskas atšķirības, tomēr vieno mērķis par pārtikušu Latviju, kas izraujas no Baltijas pastarīša lomas. Tāpēc aicinu izcīnīt mūsu ideoloģiskās cīņas citos spēles laukumos – tādos, kas neaizbaida investorus un nenoreducē mūs līdz apšaubāmas uzticības jaunattīstības valstij, kas vieglprātīgi atsakās no saviem starptautiskās sadarbības pienākumiem. Aicinu izglītot mūsu sabiedrību un stiprināt tās konkurētspēju globālajos tirgos, nevis projicēt noslēgtību un neuzticamību.

Debašu laikā pievērsīšos vēl dažiem svarīgiem secinājumiem no starptautiskām organizācijām, kas ir paudušas viedokli šajā sakarā. Bet vēlos, lai mēs tomēr stāvam cits par citu, tai skaitā par mūsu ekonomisko konkurētspēju, un visi kopā – pret vardarbību.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, vēl labāk – noraidīt šo likumprojektu kopumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Sēdes pārtraukumā pulksten 10.30 aicinu visus uz Saeimas nama Lielo vestibilu, lai visi kopā atklātu fotoizstādi "Sapņu tilti – mīlestības acīm". Izstāde veidota, lai veicinātu izpratni par to ģimeņu vajadzībām, kuras audzina nedziedināmi slimus bērnus, kā arī akcentētu nepieciešamību mūsu valstī attīstīt paliatīvo aprūpi.

Kolēģi, mums ir arī divi jubilāri. 25. oktobrī savu skaisto jubileju svinēja Selma Teodora Levrence. (Aplausi.) Un tieši šodien savu jubileju svin Jānis Zariņš. (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Raimonds Bergmanis, Inga Bērziņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis... redzu, Jānis Dinevičs, Līga Kozlovska, Leila Rasima... Leila ir... un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem, kas vienmēr ir laikā. (Pauze.)

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma... aiz cieņas pret tiem, kas vienmēr ir laikā.

Izskatām likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu".

Turpinām debates.

Vārds deputātei Irmai Kalniņai. (Starpsauciens.)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Irma Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Mūsu tauta, kas šodien cītīgi klausās! Šīs dienas ir bijušas ļoti smagas. Es saprotu, ka mūsu vidū nevibrēja... nav draudzības un smaidu, bet esam kļuvuši tādi nelaimīgi. Mēs esam izvēlējušies iet garām mūsu kolēģiem un nesveicināt viņus, jo esam sapratuši, ka mums ir pilnīgi cita ideoloģija. Man liekas, tā arī ir, vai ne?

Tāpēc es izvēlējos šodien runāt par divām būtiskām lietām un to, kāpēc manā priekšlikumā, kas izklausās varbūt netipiski, es lūdzu, lai denonsē Stambulas konvenciju tikai tad, kad to būs darījusi Ukraina. (Starpsaucieni: "Tas ir cits priekšlikums!"; "Mēs – par 1. priekšlikumu!")

Es atvainojos. Jā, tas tā bija, un tas tika noraidīts. Sapratu. (Dep. L. Liepiņa: "Arī šis tika noraidīts!")

Sēdes vadītāja. Mēs par mērķiem runājam.

Irma Kalniņa. Ļaujiet man, lūdzu, pabeigt. (Dep. L. Liepiņa: "Nē, nē, par 1. priekšlikumu jums jārunā!")

Jūtos atbildīga jums nolasīt ļoti svarīgu vēstuli (Dep. L. Liepiņa: "Ja tas attiecas uz 1. priekšlikumu!"), ko esam saņēmuši no Ukrainas parlamenta. (Starpsaucieni: "Nav par priekšlikumu!")

Atgādināšu jums... Es atgādināšu jums, ka mēs šodien runājam par ļoti daudzām lietām. Un savas runas laikā es vēlos izcelt šo. Paldies, paldies. Es to izdarīšu. (Starpsauciens: "Par priekšlikumu!")

Šinī vēstulē Ukrainas parlaments mūs brīdina par Krievijas jauniem draudiem Eiropas demokrātijām... kā viņiem tas ir bijis. Viņi saka: diskusijas par Stambulas konvenciju Latvijā diemžēl ir kļuvušas par spilgtu piemēru šai hibrīdkara darbībai... kas minēta rezolūcijā. Dezinformācija apzināti sagrozījusi šī cilvēktiesību līguma būtību. Vēstule ir gara. Es visu nenolasīšu. Bet tā bija mana motivācija rakstīt šādu priekšlikumu.

Jā, tas tika noraidīts, bet morāli (Dep. L. Liepiņa: "Mēs runājam par 1. priekšlikumu!") un ētiski es vēlējos, ka tas tiek referēts – ka Irma Kalniņa atbalsta (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) to, kas notiek mūsu valstī... teiktu tā: visus šos gadus esmu teikusi, ka Latvija ir demokrātiska, moderna (Dep. L. Liepiņa: "Jā, tieši tā! Lēmums tika pieņemts ar balsu vairākumu!"), eiropeiska valsts. Un kas tagad pie mums notiek... mūsu starpā?

Runājot par demokrātiju, par to, kā sievietes Latvijā... tās, kas vakar bija, ir viena lieta, bet šeit ir sievietes... varu jums parādīt visas tās vēstules. (Rāda izdrukas.) Daži no jums varbūt nezina, kas ir studenšu korporācijas. Un tagad es mazliet pastāstīšu.

Esmu bijusi (Starpsauciens.) 52 gadus "Dzintrā". Sieviešu korporācija... nacionāls gars, tēvzemes mīlestība, kultūrizglītotas sievietes. Sarakstā, kas mums ir rakstījušas vēstules... mēs nespējam pat tās izdrukāt, to ir tik daudz... studenšu korporācija "Daugaviete", studenšu korporācija "Staburadze", "Studenšu korporācija Varavīksne", mana – studenšu korporācija "Dzintra", "Studenšu korporācija Zinta", "Latvijas studentu korporācija Beveronija" (vīriešu), "Studenšu korporācija Imeria" un "Latvijas Universitātes studenšu korporācija SELGA". (Starpsauciens.) Un tas viss ir, lai mēs nedenonsētu Stambulas konvenciju, lai turētos pie latviskām vērtībām, sargātu sievietes, sargātu ģimenes un nenokristu tik zemu.

Trešā lieta. Mans darbs ir pārstāvēt Latviju ārvalstīs gan NATO Parlamentārajā asamblejā, gan kā Ārlietu komisijas biedrei. Sakiet man, kā lai es izskaidroju tām vēstniecēm, kas šodien arī ir rakstījušas kopīgu vēstuli, Latvijas nostāju? (Starpsaucieni.) Jā, lai ciena Latvijas vērtības. Tas nozīmē, ka šo sieviešu vērtības ir mazākas... nekā jūsu. Paldies.

Es lūdzu, lai (Starpsaucieni.)... nedenonsētu Stambulas konvenciju. (Starpsaucieni.) Paldies, ka jūs atļāvāt man runāt. (Dep. L. Liepiņa: "... par priekšlikumu...") Es ceru, ka jūs nepaiesiet man garām, bet sveicināsiet. (Dep. L. Liepiņa: "Protams!")

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

"Kauns", "nodevība", "Saeima – Kremļa noderīgie idioti" – tas ir jūsu, bet līdz ar to arī mūsu kā Saeimas līdzšinējā darba vērtējums no tūkstošiem cilvēku, kas vakar pulcējās pie Saeimas, un vairākiem citiem tūkstošiem, kas uz šo farsu noraugās un nevarēja atnākt klātienē.

Tā tam nevajadzētu būt! Es ceru, ka jūs visi varat tam piekrist. Šis, ļoti iespējams, būs lēmums ar vislielāko ietekmi šī Saeimas sasaukuma laikā. Ja tiks pieņemts, tad ietekme nebūs saistībā ar gender vai gender ideoloģiju, jo tā eksistē tikai dezinformācijas kampaņās. Te, Latvijā, nekas nemainīsies, jo pat iesniedzēji nevarēja nosaukt nevienu piemēru, kur Latvijas cilvēku dzīvi praktiski uzlabotu šis likumprojekts. Šī ietekme būs tādēļ, ka, ja tiks pieņemts, tas būs lēmums, kurā gan Kremļa ideoloģija, gan intereses būs ieguvušas vairākumu Latvijā. Tas, kas mainīsies, būs Latvijas piederības kurss un tas, kā to redz citi. Ar savu vienaldzību jūs riskējat izdzēst desmitiem gadu ilgu cilvēku darbu Latvijas tēla veidošanā. Un, protams, Krievija mīl tumsonību, mīl izdomātus konfliktus.

Laikā, kad galvenajam jautājumam šeit un visur būtu jābūt aizsardzības finansējumam, mūsu budžetam, mēs te kā prioritāti esam ienesuši Stepaņenko partijas, Šlesera partijas prioritātes. Jūlija Stepaņenko šobrīd rīko protestu te, pie Saeimas durvīm. Nevar savākt atbalstītājus. Un jūs nesat (Starpsauciens.) viņu šeit iekšā Saeimas sēdē. Jūs nesat viņu intereses šeit iekšā. (Starpsauciens: "Priekšlikums ir par nosaukumu!" Dep. L. Liepiņa: "Runājiet par priekšlikumu!")

Kā tieši tas ir varējis notikt? Parlamenta loma Eiropā ir ne tikai runāt, bet arī klausīties. Un jūs ļoti bieži esat lieguši runāt vai mēģinājuši liegt runāt. Iepriekšējā Saeimas sēdē jūs teicāt: runājiet īsāk, ja negribat strādāt naktī. Jūs esat lieguši uzdot jautājumus iesniedzējiem, lai pārbaudītu (Starpsauciens.), vai tas, ko LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ mums stāsta, atbilst faktiem. Līdz ko jāuzdod papildjautājumi, tā – viss, pārejam pie nākamās tēmas. Nevarot runāt, tā mums saka (Starpsaucieni.), par Krievijas dezinformāciju genderisma jomā, kaut arī fakti rāda – Krievija tērējusi vairāk nekā 200 miljonus eiro saistībā ar dezinformācijas kampaņām dažādās Eiropas valstīs. (Starpsauciens.)

Nevarot runāt arī par Ukrainas parlamenta lēmumu 2022. gadā ratificēt šo konvenciju. Ko tieši tas nozīmē? LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ šobrīd no zāles mēģina teikt, ka nedrīkst par šīm tēmām šobrīd runāt (Dep. L. Liepiņas starpsaucieni.) – neļausim klausīties! Vakardienas sēdē mēs ilgi klausījāmies par politiskajām attiecībām un personīgo attiecību vēsturi. Pavadījām pietiekami ilgu laiku. Tikmēr "Centram MARTA", kas strādā ar cietušajiem vardarbībā un lūdza vārdu (Dep. L. Liepiņa: "Par priekšlikumu var runāt?"), izteikties nebija ļauts. Ar balsojumu. Ir daudz kas mainījies no iepriekšējās Saeimas sēdes, kurā bija pirmais balsojums. Un, manuprāt, būtu ļoti vērtīgi uzklausīt, kas ir mainījies, no tiem, kas reāli strādā ar (Starpsauciens.) vardarbībā cietušajiem.

Bet visiem un visur jūs nevarat tā liegt runāt. (Starpsauciens: "... par priekšlikumu!") Mēs, Saeima, esam saņēmuši Ziemeļvalstu parlamentu prezidentu vēstuli. Ja paskatītos arhīvos, es domāju... es pieņemu, ka tajā nevar atrast nevienu atsevišķu kāda Ziemeļvalstu parlamenta vēstuli, kas adresēta Saeimai, jo tā nav tāda tradīcija, tas nav tas, kā ir ierasts šajās valstīs saistībā ar paziņojumiem strādāt. Un šobrīd mēs esam saņēmuši visu šo valstu prezidentu vēstuli. Ziemeļvalstu Ministru padomes darba kārtību šobrīd groza Latvijas parlamentāriešu rīcība, izstumjot tos jautājumus, kam vajadzētu būt prioritātei. Un, runājot par ieklausīšanos, mēs šobrīd saņemam vēstules straujāk, nekā spējam izlasīt, pirms jau virzāmies pie lēmuma. (Starpsaucieni.) Tā nevajadzētu būt.

Lūgums apvienot debašu laikus. (Dep. L. Liepiņa: "Runā par tēmu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Cepurītis. Kā to visu iespējams mainīt? (Starpsauciens: "Nekā!") Ieklausoties ekspertos, vardarbībā cietušajos ārvalstu kolēģos un, jā, arī protestētājos. Neredzēju, ka liela daļa no jums būtu vakardien atnākuši. Un es varu jums pateikt, ka vakar, skatoties uz to "tumšo bruģi" pie Saeimas, protestētājiem, kas bija atnesuši plakātus un gaismiņas... patiesībā nedaudz atgādināja tās zvaigznes Eiropas Savienības karogā, kas oriģinālā patiesībā bija arī Eiropas Padomes karogs. (Starpsauciens.)

Runājot par Eiropas vērtībām, ir svarīgi ieklausīties Eiropas balsīs. Un Vāclavs Havels Eiropas Padomes parlamentāriešiem 1990. gadā arī runāja par šīm zvaigznēm un to nozīmi – kāpēc zvaigznes izvēlētas par simbolu: "Man šīs zvaigznes nenozīmē lepnu solījumu, ka Eiropas Padome izveidos paradīzi zemes virsū, nonesīs zvaigznes no debesīm saviem iedzīvotājiem. Tas ir atgādinājums, ka pasaule var kļūt labāka, ja ik pa laikam mums ir drosme paskatīties augšup uz zvaigznēm."

Es aicinu Saeimas deputātus ieklausīties visās tajās "zvaigznēs", kas bija atnākušas vakardien šeit, pie parlamenta, lai paustu savu nostāju jums. Es aicinu pildīt savu lomu un ieklausīties, pirms pieņemt lēmumu. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds kultūras ministrei Agnesei Lācei.

A. Lāce (kultūras ministre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Man ir privilēģija un gods šodien būt šeit, un es ļoti labprāt runātu par ļoti daudz ko, arī ko kultūras nozare dara, lai novērstu vardarbību pret sievietēm, novērstu vardarbību ģimenēs. Taču šodien es vēlos novērtēt šo privilēģiju, kas man ir šeit runāt par atbalstu šai konvencijai, privilēģiju, kurai būtu jābūt katram Latvijas iedzīvotājam, katrai nevaldības organizācijai.

Ilgstoši strādājot NVO sektorā, es novērtēju iespēju arī piedalīties diskusijās par jautājumiem, kur neesam bijuši vienisprātis, bet tas vienmēr ir bijis cieņpilnā veidā. Ikkatrā demokrātijā ir jārod vieta sarunai un jēgpilnai iesaistei arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Par to liecina kopš 2011. gada notikušais Saeimas un NVO forums. Un ļaujiet man citēt (Starpsauciens.)... Ļaujiet man citēt!

Sēdes vadītāja. Lāces kundze, mēs runājam par 1. priekšlikumu. (Starpsauciens: "Tieši tā!")

A. Lāce. Es runāju par 1. priekšlikumu, kas ir (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)... Jā, es esmu izlasījusi, ļaujiet man citēt: "Maldās tie no politiķiem, kuri uzskata, ka var neieklausīties sabiedrības domās. Tas var radīt maldīgu visvarenības sajūtu, sliktākajā gadījumā arī varas negodprātīgu izmantošanu. Tas postoši ietekmē politikas reputāciju un sabiedrības uzticību. (Starpsauciens.) Iedoma, ka pilsoniskās sabiedrības viedokļi ir mazsvarīgi, neliecina par politiķa spēku." To pauda Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze, uzrunājot klātesošos 2015. gada (Starpsauciens: "... par priekšlikumu jārunā ir!") NVO forumā. 2016. gadā Mūrnieces kundze teica, ka Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar (Starpsaucieni: "Par priekšlikumu!") bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību. (Starpsaucieni.) Saistība (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk! Patiešām es aicinu runāt par priekšlikumu.

A. Lāce. Saistība... runāt par šo priekšlikumu ir tādēļ, ka komisijā (Starpsaucieni.) nav (Starpsaucieni: "Par priekšlikumu!") bijusi iespēja izteikties pilsoniskajai sabiedrībai, nav bijusi (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) iespēja...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, patiešām... Vienu mirklīti! Lūdzu, cienām visu (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)... Lūdzu, cienām visu darbu! Nākam Saeimas tribīnē un runājam konkrēti par priekšlikumu. Šobrīd ir 1. priekšlikums, tātad mērķis un tas viss, kas tur ir rakstīts. Lūdzu, tiešām!

A. Lāce. Tātad runājot gan par šo priekšlikumu, gan par citiem, Saeimas komisijā nebija iespējas izteikties pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, viņiem nebija iespējas piedalīties sarunā un dialogā. (Starpsauciens.) Sabiedrības iesaiste un jēgpilna līdzdalība diskusijās par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ir tikusi ierobežota. Sabiedrības iesaiste ir tikusi ierobežota, tā principā nav bijusi iespējama. Netika dota iespēja izteikties Radošo savienību padomes pārstāvjiem, Radošo savienību padomei, mūsu valsts atmodas kaldinātājiem, netika dota iespēja izteikties "Centram MARTA" – organizācijai ar 25 gadu pieredzi vardarbības upuru atbalstā. Netika dota iespēja arī kultūras nozarei izstāstīt par to, ko tad mēs esam darījuši, lai šo konvencijas mērķi Latvijā īstenotu.

Paldies katram no vairāk nekā 5000 Latvijas cilvēku, kuri vakardien pauda skaidru nostāju par konvenciju un pret vardarbību. Tas bija jādara šeit, ielās, tādēļ, ka normālā dialogā tas nav iespējams. Ir skaidrs, sabiedrības balsi apklusināt nevar. Maldās tie politiķi, kuri uzskata, ka var neieklausīties sabiedrības domās.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Latvijas iedzīvotājas un iedzīvotāji! Mēs šodien runājam ne tikai par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu un par konkrēto priekšlikumu, kas paredz saglabāt dalību konvencijā un mainīt šī likumprojekta mērķi.

Mēs runājam primāri par to, kādu Latviju mēs gribam veidot un kādā Latvijā mēs novēlam dzīvot visiem Latvijas cilvēkiem un saviem tuviniekiem. Vai tā būs valsts, kuru raksturo cieņa pret saviem pilsoņiem, un valsts, kura aizstāv savus cilvēkus, vai arī valsts, kurā politiskās spēlītes un īstermiņa aprēķins ir svarīgāki par cilvēka cieņu un drošību.

Paldies visiem 5000 cilvēku, kas vakar atnāca uz protestu. Gribu pateikt paldies arī visiem organizatoriem un īpaši lielu paldies pateikt Sindijai Mierturei par nenogurstošo darbu, apvienojot 14 organizācijas šī milzīgā protesta organizēšanā. Saukļi, kas vakar izskanēja protestā, jau pasaka visu: "Kis kis kauns, likumprojekts ļauns! Eiropa šausmās, Krievijai prieks! Kopējot Krieviju, neaizstāvam Latviju!" Šie vārdi skanēja no tūkstošiem cilvēku, kuri ieradās, lai paustu savu nostāju miermīlīgi, demokrātiski un ar pārliecību, ka Latvijai ir jābūt un ir jāpaliek Eiropas vērtību pusē.

Protams, var, kā to vakar darīja Kūtra kungs "Šodienas jautājumā", ciniski izlikties, ka 5000 cilvēku – viens no plašāk apmeklētākajiem protestiem pēdējos gados – neko nenozīmē. Bet, cienījamie kolēģi, cik daudz cilvēku ir atnākuši šodien uz "Suverēnās varas", Jūlijas Stepaņenko partijas, organizēto piketu? Vai nu analogi tam, kā vakar izteicās Kūtra kungs, tie, kas šodien ir ieradušies uz šo piketu, ir visi cilvēki Latvijā, kas atbalsta izstāšanos no konvencijas? Un var, protams, apgalvot, ka visi, kas nebija klāt vakar, it kā automātiski atbalstīja izstāšanos no konvencijas. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Bet, kolēģi, tā ir ne tikai ciniska attieksme pret cilvēkiem, kuri vēl tic demokrātijai, jo tādi cilvēki vēl ir (Starpsauciens.), tā ir necieņa pret pilsonisko sabiedrību. Un, jā, diemžēl šī necieņa daudziem no jums nav nekas jauns. Tad šoreiz jūs ne tikai melojat sabiedrībai, it kā nepietiktu jau, ka cenšaties to maldināt par to, kas ir šī konvencija un ko tā paredz, jūs melojat arī paši sev. Un tad rodas jautājums: vai tiešām šie cilvēki, kas ir ieradušies šodien uz to piketu, ir tā sabiedrība, uz kuru jūs gribat balstīt savu politisko nākotni? Vēlēšanu aktivitātei būtu jābūt ļoti zemai, lai šie 20 cilvēki veidotu vajadzīgos 5 procentus, lai denonsētāju partijas iekļūtu parlamentā.

Man ir ļoti skumji redzēt, it īpaši to, ka politiskie spēki, kas uzskata sevi par patriotiskiem un dažreiz arī par eiropeiskiem, bet nu tā selektīvi, ir gatavi iesaistīties valsts nozagšanā tikai, lai ieriebtu esošajai valdībai. Eiropas Padomes Konvencija par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu nav par šo valdību. Tā ir par mūsu sabiedrības drošību. Par drošību tiem cilvēkiem, kas nav tik privileģēti kā Saeimas deputāti, kuriem rūp tikai viņu reitingi un kuri uzskata, ka tādēļ drīkst spēlēties ar cilvēku likteņiem. Tā ir par sievietēm, kas cieš no vardarbības, un par bērniem, kas to redz, tā ir par cilvēka cieņu. Ja mēs šodien nevaram pacelties pāri partijām, pāri sīkām intrigām un parādīt, ka mēs esam lielāki cilvēki un ka mums rūp cilvēku drošība, tad kādu signālu mēs sūtām gan saviem cilvēkiem, gan Eiropai?

Kolēģi, mēs bieži šeit runājam par patriotismu, par vērtībām un par atbildību, un šodien būtu brīdis to pierādīt nevis vārdos, bet darbos.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu par to, lai Latvija saglabātu dalību Eiropas Padomes konvencijā pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Un ne valdības dēļ vai kaut kādu partiju dēļ, bet mūsu lielākās vērtības – Latvijas cilvēku dēļ. Lai Latvija būtu un vienmēr paliktu valsts, kur vardarbībai nav vietas un kur politika balstās nevis uz atriebību, bet uz cilvēcību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Lūdzu apvienot laikus!

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot laikus.

A. Kiršteins. Godājamie deputāti! Mēs labi saprotam, ka šeit mēs nestrīdamies par vīriešiem un sievietēm un par ģimenēm. Mēs strīdamies par divām ideoloģijām, par ko būtu jārunā.

Un skaidrs, ka latviešu sabiedrība, un, es domāju, to nenoliegs ne JAUNĀ VIENOTĪBA, ne PROGRESĪVIE, ka kultūrmarksismu, woke ideoloģiju, no vienas puses, atbalsta varbūt 10 līdz 20 procenti, un tas ir arī dabīgs šīs Saeimas sastāvs, jo šīs konvencijas pieņemšana bija vienkārši rezultāts politiskai tirdzniecībai pavisam par citiem jautājumiem.

Bet es gribu parunāt šeit, kāpēc šī konvencija ir jāatceļ. Un mums arī nebūtu jāstrīdas šeit un jānovirzās no tēmas. Tātad runāsim par to, kāpēc šī konvencija ir jāatceļ. Es nevaru neminēt daudzos melus iepriekšējā, pirmajā, lasījumā, kur tika pieminēta, piemēram, NATO reakcija, ka tā būšot briesmīga. Neviens no runātājiem nepaskaidroja, vai tiešām ASV bruņoto spēku virspavēlnieks, kam ir lielākā armija NATO... un otrā vietā pēc militārām spējām NATO ir Turcija... ka šo valstu bruņoto spēku vadītāji būtu atsūtījuši protesta vēstuli. Varbūt Kalniņas kundzei ir šāda vēstule? Viņa taču ar Ameriku ir... un NATO Parlamentārajā asamblejā arī. Vai amerikāņi tiešām protestē pret šo? Tātad nevajadzētu šeit melot.

Tagad drusciņ par ideoloģiju – kāpēc ir jānoraida. Latviešu tautai nav dzīvesziņa iet pa ielām un demonstrēt savu seksuālo orientāciju. Tā piemīt, teiksim, ekstrēmi kreisām grupām (Starpsauciens.) ar kādiem 5–10 procentiem. Un tas ir normāli. Mēs pret to neiebilstam. (Starpsauciens.) Tāpēc arī šeit vajadzētu godīgi pateikt, ka nav atbalsta nekādai Stambulas konvencijai. Un ir ārkārtīgi apkaunojoši, ka tiek iesaistīts administratīvais resurss un tiek iesaistīti bērni. Es vakar redzēju ne tikai nepilngadīgos, kas tur bija milzīgā vairumā, bet arī bērnus. Tātad šī ideoloģija (Starpsaucieni.) caur masu medijiem tiek iefiltrēta sabiedrības apziņā, pareizi?

Pirmajā lasījumā tika solīts, ka šī konvencija esot tikai par diviem dzimumiem. Kaut kā interesanti.

Mēs pagājušās sēdes laikā skatījāmies mājaslapu, kura mistiski pazuda no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas... pēc tā sašutuma, kas šeit bija. Un tur ir sociālie dzimumi. "Vesela pasaule" – tāda mājaslapa. Bija tātad "Vesela pasaule" – kaut kāda organizācija. Un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Un skatāmies dzimumidentitāti – četri dzimumi!

Ģenētiskais dzimums... tas viss var būt... tas ir, Y hromosomas, X hromosomas. Pilnīgi pareizi.

Bioloģiskais dzimums. Tas ir. Nu, spogulī apskatieties.

Sociālais dzimums jeb dzimte. Bet tur ir dzimums pirmais minēts, tas ir tas, kas ir sabiedrībā pieņemts. Tās ir tās lomas, kuras šī konvencija grib mainīt. Par to vajag runāt.

Un ceturtais ir psiholoģiskais dzimums jeb iedomas. Nu, iedomas... veselā prātā ir vienas iedomas, traumētā prātā ir citas un slimā prātā tās ir pavisam citādākas.

Varētu teikt tā: labi, tas ir viens kaut kāds viedoklis, bet tur ir pieliktas divas filmiņas klāt... LGBT101+... Tā filmiņa tika izņemta. Man viņa ir nokopēta. Tātad katrs šeit varēs pienākt, telefonā es parādīšu. Un tur ir skaidri un gaiši deviņi dzimumi.

Nu, nāciet, atspēkojiet, kāpēc tad pēc Stambulas konvencijas parādās pēkšņi šādas mājaslapas, kuras jāskatās bērnu vecākiem. Un tur ir aicinājums –ja bērns jūt kaut kādas šaubas, viņš ir saskatījies filmas, kur, teiksim, LSM medijos dāsni rāda par divu zēnu mīlestību vakaros... viņiem varbūt šaubas ir par sevi. Un tur ir teikts: nāciet pie mums, mums ir speciālisti. Tur nav teikts – kaut ko piešūs, nogriezīs. Mums ir speciālisti. Dzimumi ir šādi, es uzskaitu, tas nav mans izdomājums.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

A. Kiršteins. Tāpēc šī konvencija jānoraida, cienījamā priekšsēdētāja, ka tiek minēti fiktīvi dzimumi, lesbietes, geji, biseksuāļi, transgenderi, interseksuāļi, aseksuāļi, kaut kādi vēl kveščeningi. Es nezinu (Nav saklausāms.)... kas tie tādi ir, ja? Tas vēl nav viss.

Tātad tālāk ir teikts: ja jūsu bērnam ir problēmas, ejiet uz mājas saiti "skapis.eu" vai uz "Mozaīka" (Starpsauciens.), nevis pie normāla ārsta kaut kāda.

Labi. Vakardien, es jau teicu – kāpēc tur ir nepilngadīgie un mazie bērni lielā skaitā? Kāpēc viņi jāved uz šādiem... Kāpēc izglītības un zinātnes ministre Čakša iet praidā ar savu mazo meiteni? Lai skolās bērni mācītos? Vai tas būtu labs paraugs? Varētu būt. Es pret to neiebilstu. Bet atceļam šo konvenciju! Tā nav par (Starpsauciens.) sieviešu vardarbību. Tā šeit ir par kultūrmarksisma ideoloģiju – svešu latviešu tautas mentalitātei. (Starpsauciens.)

Nākošais. Jūs teiksiet: labi, tas ir izņēmums. Latvijas Universitātē tika ieviesta programma Dzimtes studijas. Tāds Igors Gubenko, slavens homoseksuālis, kas arī var būt, bet viņš lekcijās atklāti reklamē piecus dzimumus (Starpsauciens.), atklāti reklamē studentiem piecus dzimumus. Pie kam piebilst, man ir liecinieki, studenti nākuši pie manis un teikuši, ka viņš personīgi domā, ka dzimumu ir vairāk. Nu kādā veidā tas ir universitātēs...

"Pētergailis" – mācību materiāli skolotājiem un vecākiem, bērniem kas ir jāmāca... Nu, visu to... es netērēšu šeit jūsu dārgo laiku, bet man vislabāk patika, ka onkuļi ir jāsauc par "ontēm", jo daudzi... Ja viņš uzvelk kleitu, viņš ir "onte". Un tante ar pīpi un pielīmētu bārdu ir "tankulis". Mācību līdzeklis latviešu bērniem.

Bija pirms vairākiem gadiem, vēl atceramies, Viņķeles kundzes mēģinājums ar tām grāmatiņām par valsts naudu... kopā ar zviedru finansēto naudu nodrukātas latviešu valodā. Nu tur par Kārļiem un Karlīnēm. Tad sabiedrība bija sašutumā, bet nāca cits izglītības un zinātnes ministrs, stāstīja: ziniet, tas ir bijis tikai kā viens no mācību līdzekļiem. Tātad šī ideoloģija, bērnu indoktrinācija, administratīvā resursa izmantošana...

Un mediji. Mediji! Vakardien mēs, redzot, ka nevar ievēlēt kārtējo, teiksim, kultūrmarksismu... kā trešo locekli padomē, uzreiz uz nedēļu atliek PROGRESĪVIE...

Un pēdējais. JAUNĀ VIENOTĪBA, nu jums taču ir Iekšlietu ministrija, mums Saeimā ir pieņemts lēmums, kas ir labāks par šo Stambulas konvenciju. Nāciet šeit un sakiet, ka jūs neticat savam iekšlietu ministram un ka jūs neticat Saeimas lēmumam.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kiršteins. Aicinu noraidīt šo konvenciju kā pretēju latviešu tautas dzīvesziņai un vēsturiskai kultūrai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Latvijas iedzīvotāji! Pirmkārt, vēlos teikt, ka manās acīs jebkurš deputāts, kurš noniecina Vairu Vīķi-Freibergu un viņas devumu Latvijai un soctīklos apvaino viņu, ir tāds, kura prāts ir simtprocentīgi sagandēts ar Putina propagandu. (Starpsaucieni.) Jā, "Nacionālā apvienība", ir taču jābūt arī kādām robežām jūsu populismam.

Jūs šeit vārdos skandējat patriotismu, taču kādi no jums patrioti, ja darbos jūs rīkojaties pret savu tautu. (Starpsauciens.) Jūs nekad dzīvē nespēsiet sasniegt pat ne pusi no tā, ko Vaira Vīķe-Freiberga ir izdarījusi Latvijas tautas labā, Latvijas brīvības un drošības labā, ievedot mūs Eiropas Savienībā un NATO. Apvainot prezidenti un censties visu apgriezt kājām gaisā – redz, viņa ir putiniste, bet mēs tie baltie un pūkainie, mēs tie patrioti šajā situācijā, kad jūs paši esat ierosinājuši šo šķeļošo jautājumu un kad gribat tuvināt mūs Krievijai un attālināt mūs no Eiropas, tas ir vienkārši zemiski. Nebiju domājusi, ka jūs spēsiet tik zemu krist.

Visu to cilvēku vārdā, kuri šeit nevar būt un paust savu viedokli, es vēlos skaļi teikt: paldies jums, Vaira Vīķe-Freiberga, par to, ko esat devusi mūsu Latvijai. Mēs to patiesi, no visas sirds novērtējam un apzināmies, cik daudz jūs esat upurējusi, darot savu darbu un uzņemoties līderību Latvijai tik svarīgā laikā. Paldies, ka bijāt un joprojām esat spēcīga līdere, kura neklusē, nepiever acis, bet spēj runāt skaidru runu un iestāties pret netaisnību. Manās acīs jūs esat labākā prezidente, kāda Latvijai ir bijusi. Jā, es nebaidos to teikt skaļi. Un es aicinu "Nacionālo apvienību": nāciet un skaidrojiet, ko jūsu deputāti vakar domāja ar uzbrukumiem prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai soctīklos.

Es nolasīšu jums Vairas Vīķes-Freibergas teikto, ko jums, "Nacionālā apvienība"...

Sēdes vadītāja. Rasimas kundze, lūdzu – par priekšlikumu!

L. Rasima. Šis ir par priekšlikumu. "Nacionālā apvienība", ZZS un APVIENOTAIS SARAKSTS tik ļoti negrib dzirdēt, bet es nolasīšu.

"Manās acīs jebkurš Saeimas deputāts, kurš balsos par Stambulas konvencijas denonsēšanu, līdz ar to būs sevi pierādījis kā Putina propagandas iespaidotu. Te absolūti sen vairs nav runa par šīs konvencijas saturisko būtību. Nedrīkstam krist laukā no Eiropas vērtību kodola!" (Citāta beigas.)

Otrkārt, vēlos akcentēt vakardienas protesta nozīmību. Tas parādīja, ka Latvijas tauta seko līdzi un neļaus populistiem samazināt viņu tiesības. Vakardienas protests pulcēja rekordlielu cilvēku skaitu. Pēc policijas pirmatnējām aplēsēm, tie bija ap pieciem tūkstošiem cilvēku. Salīdzināšanai – Šlesera sapulcē pēc vēlēšanu rezultātu neatzīšanas Rīgā bija sanākuši ap divi simti cilvēku. Tāda bija mediju ziņa šī gada 28. jūnijā. (Starpsauciens: "Meli! Meli!") Savukārt šorīt pāris desmiti cilvēku pie Saeimas pulcējās, lai atbalstītu denonsēšanu. Tas, protams, izskatās pavisam smieklīgi, ja salīdzinām vakardienas un šodienas protestu apjomu.

Mani ļoti priecē, ka šajā protestā bija ne vien sievietes, bet arī vīrieši. Tie nebija tikai jaunieši un gados jauni cilvēki. Tie bija dažādu vecumu cilvēki, kuri apzinās, ka viņu balsij ir spēks. Vēl krietni vairāk cilvēku bija domās šajā protestā. Cilvēki visā Latvijā dalījās ar protesta video, ko dažādi mediji ievietoja soctīklos. Vakardienas protests ir skaidrs signāls, ka Latvijas tauta neklusēs un ka jūs nevarat aukstasinīgi upurēt viņus savu politisko ambīciju dēļ.

Es vēlos teikt paldies katram, kas vakar bija protestā, katram, kas nepalika mājās un nāca parādīt savu nostāju. Paldies organizācijām, tiem, kas tik īsā laikā noorganizēja (Starpsauciens: "... par priekšlikumu!") šo protestu, – gan jaunatnes organizācijai "Protests", gan "Centram MARTA", gan krīžu un konsultāciju centram "Skalbes" –, kas nepagurstoši iestājas par vardarbībā cietušajiem un palīdz viņiem tikt ārā no tās. (Starpsauciens.) Tajā skaitā arī Maijai Armaņevai, kurai "Centrs MARTA" palīdzēja, kad viņa bija vardarbībā cietusi. Organizācijām "Centrs Dardedze" un "Papardes zieds", kuras iestājas par to, cik svarīgi jauniešus izglītot par to, kas ir cieņpilnas attiecības, kā atpazīt vardarbību, kā palīdzēt arī tiem bērniem un jauniešiem, kas ir veikuši vardarbību un kuriem tik ļoti nepieciešama palīdzība. Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklam, sieviešu klubam "Liepas", arī "Sievietei paveicās". Tāpat arī daudzām citām organizācijām, kuras neesmu paspējusi pieminēt, arī daudziem sabiedrībā atpazīstamiem cilvēkiem.

Aicinu, kolēģi, jūs ieklausīties Latvijas tautā un ņemt vērā šo rekordlielo protestētāju skaitu un to, kas vakar notika pie Saeimas.

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

L. Rasima. Kolēģi, Smiltēns vakar pats komisijas sēdē izmuldējās un nosauca šobrīd notiekošo īstajos vārdos – par politiskajām spēlītēm.

Jā, Zaļo un Zemnieku savienības, "Nacionālās apvienības" un APVIENOTĀ SARAKSTA deputāti, jums šīs ir politiskās spēles. Bez šaubām, par tām priecājas arī LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un "Stabilitātei!", kuriem šobrīd šajā spēlē ļoti veicas. Bet cilvēkiem tā nav spēle. Cilvēkiem tās ir ciešanas. Un Latvijai tā ir tuvināšanās Krievijai.

Lūdzu, apdomājieties! Vai jums tiešām nerūp citu cilvēku ciešanas? Vai tiešām esat gatavi savu laimi būvēt uz citu ciešanām? Lai gan te labs jautājums: vai vara kādreiz kādam ir nesusi laimi? Vai jūs kļūsiet laimīgi pēc šī visa... uz citu cilvēku asarām, sāpēm, sakropļotām dzīvēm un nāvēm? Vai tiešām jūsu politiskās spēles un ambīcijas pēc varas ir svarīgākas par mūsu galveno vērtību – cilvēku?

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Zivtiņa kungam!

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Tātad šis ir otrais lasījums. Mēs nevaram runāt par visu laukumu. Runājam tikai un vienīgi par priekšlikumu! Nu tagad izskatās tā, ka šis ir kārtējais veids, lai atkal runātu pilnīgi par visu laukumu. Tad priekš kam mums ir Saeimas kārtības rullis? Es ļoti atvainojos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad vēlreiz atgādinu: runājam, lūdzu, par priekšlikumu, un 1. priekšlikums paredz nosaukuma maiņu. Tātad gaidām no jums pamatojumu par nosaukuma maiņu – kāpēc?

Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jā, es gribu runāt par 1. priekšlikumu, kurš skan: "Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret (Starpsauciens.) sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu". (Starpsauciens.) Atvainojiet, es pati saprotu, par ko es runāju.

Sēdes vadītāja. Rasnačas kundze, lūdzu nesarunāties ar zāli! Rasnačas kundze, lūdzu nesarunāties ar zāli! (Starpsaucieni. Noklaudzina ar āmuru.)

Kolēģi, vienlaikus mums ir jābūt iecietīgiem un jāuzklausa, ko saka mūsu kolēģi. Lūdzu, cieņpilni! (Starpsauciens.) Lūdzu, cieņpilni izturamies pret katru runātāju! Viņš pamato savu runājamo.

L. Rasnača. Tātad kāpēc es esmu "par" šo priekšlikumu? Es gribu runāt par šo otro daļu... īpaši par nepieciešamību novērst un apkarot vardarbību ģimenē. Jo vardarbība ģimenē ir tas, kas ļoti postoši ietekmē bērnus. Un es domāju, ka tie, kas vakardien, ceru, sapulcējās pie Saeimas... tie ir jaunieši, kas saprot, cik nepieļaujama ir vardarbība ģimenē, jo tā (Starpsauciens.)... jo vardarbība ģimenē rada tālejošas sekas (Starpsauciens.), vardarbība... Es pati pateikšu... Paldies. Nevajag palīdzēt. (Starpsauciens: "Nesarunājieties ar zāli!")

Sēdes vadītāja. Rasnačas kundze, lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

L. Rasnača. Vardarbība ģimenē rada dažādas sekas. Vienas no sekām ir tādas, ka cilvēks var pēc tam visu dzīvi būt iebaidīts un baidīties izteikt savu viedokli, baidīties nostāties par taisnību, baidīties iestāties par savām tiesībām. Un tas nozīmē, ka uz šo cilvēku vairs īsti nevar paļauties, ka viņš īstajā momentā varēs drosmīgi rīkoties. Tas noņem drosmi, tas mazina mūsu kā sabiedrības aizsardzības spējas. Un, ja to jūs nesaprotat, tad padomājiet!

Otrs veids, kā ietekmē vardarbība ģimenē bērnus, ir tas, ka šie bērni paši pēc tam var kļūt vardarbīgi un neprast risināt konfliktus mierīgā ceļā, mierīgā diskusijā, piemēram, uzklausīt savus kolēģus. Vajag padomāt, vai tur nav vainīga vardarbība ģimenē, kas neļauj cieņpilni uzklausīt citam citu.

Jā, es saprotu, ka šeit daudziem šis priekšlikums par izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas ir tā kā politiskā spēlīte, bet – un tas diemžēl izskan arī dažos komentāros – tas nav tikai galvenais mērķis, galvenais mērķis ir tiešām Eiropas kursa vājināšana, Latvijas un Eiropas vienotības vājināšana. Jo, kā zināms, Eiropas Parlaments ir pieņēmis direktīvu, kas būs jāievieš arī Latvijā. Tieši par šiem pašiem jautājumiem. Direktīva Latvijā jāievieš līdz 2027. gadam. Un tāpēc iestāšanās pret konvenciju ir skaidra virzība iestāties pret Eiropas kursu un saprast, jo varbūt kāds nesaprot... Es dikti ceru, ka kāds nesaprot, ka šajā ziņā jūs ejat pilnīgā Krievijas pavadā.

Aicinu apdomāties.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runāšu par priekšlikumu. Kāpēc es atbalstu nosaukuma maiņu? Es to atbalstu, tāpēc ka es uzskatu, ka mums ir... ja parlaments vēlas, mums ir jārunā par konvenciju. Es esmu gatava runāt. Es esmu gatava to skaidrot. Tātad es esmu gatava runāt par šo konvenciju. Bet es neatbalstu likumprojektu, kas saka, ka mēs runājam par izstāšanos. Kāpēc? Mēs ļoti daudz dzirdējām, ka šis esot par vērtībām.

Jā, šis ir par vērtībām. Un tas ir jautājums, kādām vērtībām mēs piederam? Vai mēs piederam Eiropas telpai, vai mēs piederam Krievijas telpai? Es visu laiku... es noklausījos visas Ārlietu komisijas sēdes tiešām ļoti uzmanīgi, un es dzirdēju visu laiku: nerunāsim par emocijām, runāsim par racionālo!

Kolēģi! Ja ir likumprojekts, kas ir pamatots ar tik vājiem argumentiem, tad tas nav racionāli. Tā nav racionāla apspriešana. Tā ir emocionāla apspriešana, jo racionāli argumenti ir tie, kas ir racionālas apspriešanas pamatā. Ja mums anotācijas pamatā ir dezinformācija un nepilnīga informācija, tad mēs sākam runāt no emocionālā viedokļa. Bet es nenoliedzu emocijas. Es dzirdēju, ka šis ir ideoloģisks jautājums. Ja vēlaties, sauciet to par ideoloģisku jautājumu. Tas ir jautājums, par ko ir šī konvencija. Par to, vai stiprākais var sist vājāko. Tieši par to.

Un ko dara šī konvencija? Šī konvencija analizē iemeslus, kāpēc sieviete ir vājāka daudzās situācijās. Un tas nav tikai bioloģisku atšķirību dēļ, jo daudzos gadījumos sieviete patiešām tīri bioloģisku iemeslu pēc ir vājāka par vīrieti. Bet var būt arī otrādi. Bet ir arī citi... Un te mēs atkal baidāmies no šī sociālā dzimuma. Bet, jā, tas, ka sieviete uzņemas mājas rūpes, tas, ka sievietei ir mazi bērni, kas jāaprūpē... un ir kāds laiks, kad viņa ir atkarīga no sava partnera, vīra, uzticības un rūpēm, padara viņu vāju pret ievainojumiem. Sabiedrības uzskats, ka sieviete ir vainīga par to, kas notiek ģimenē, padara viņu ievainojamu. Un tas ir tas, ko šī konvencija analizē.

Šis brīdis ir ļoti simbolisks, un šī konvencija ir simboliska, jo tā patiešām ir par mūsu vērtībām, par to, vai mēs aizstāvēsim... Vai mēs sakām, ka tāpēc, ka tu esi spēcīgāks, tu vari uzbrukt. Kāpēc Krievija uzbruka Ukrainai? Tāpēc, ka Krievija cerēja, ka (Starpsaucieni.) Ukraina būs vājāka. Jūs redzat to simbolisko nozīmi? Tas ir tieši par priekšlikumu. Tāpēc es runāju par konvenciju. Tātad Krievija domāja, ka Ukraina būs vājāka, un Krievija domāja, ka iznīcinās Ukrainu ātri.

Un te es ļoti ātri gribu atsaukties uz vienu simbolisku nozīmi. Bija reiz tāds eksperts Rudzītis, kas rakstīja: "Kas tiek nodarīts pāri sievietēm, aizliedzot vardarbību pret sievietēm, vai kādēļ ir labi, ka sievietes iekausta un tamlīdzīgi, kamēr viņas iemācīs sagaidīt vīru mājās ar siltām vakariņām, pasniegt tam čības un novilkt tam mēteli." Es jums gribu atgādināt: iebrukums Ukrainā bija saistīts tieši ar to, ka Krievijai nepatika, ka Ukraina to neklausa. Un arī Stambulas konvencijā runā tieši par to pašu filozofiju...

Sēdes vadītāja. Simanovskas kundze, runājiet par priekšlikumu! Lūdzu –par nosaukuma maiņu.

J. Simanovska. Nosaukuma maiņa... tieši tāpēc ir jāmaina, ka es esmu gatava runāt par konvenciju un turpināt runāt par konvenciju. Bet es skaidri esmu pret izstāšanos, jo tam ir ļoti liela simboliska nozīme, jo šādā veidā mēs pasakām, ka stiprākais var sist vājāko, un to, ka starptautiskajām tiesībām nav nozīmes.

Jūs visi zināt, ka Lennarts Meri ir teicis, ka mazo valstu kodolieroči ir starptautiskās tiesības...

Es esmu pret izstāšanos. Un tāpēc es atbalstu nosaukuma maiņu.

Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, labdien! Godātie kolēģi! Runāsim par 1. priekšlikumu. Un, pirms es gribu reflektēt uz teikto, uz debatēto, to, ko teica Ņenaševa, Daugavietis un Cepurītis, kāpēc es neatnācu un nepiedalījos šajā piketā...

Sēdes vadītāja. Lūdzu par priekšlikumu!

V. Pleškāne. Jā. Nu, es gribu atbildēt, viņi prasīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu par priekšlikumu konkrēti!

V. Pleškāne. Jā, par priekšlikuma maiņu un to, kāpēc es neatbalstu šo priekšlikuma maiņu. (Starpsaucieni: "Nosaukuma maiņu!"; "... nosaukums jau ir...") Nosaukuma maiņu.

Es atceros, kad bija pirmais pikets un kad Ramona izgāja parunāt ar piketētājiem, – kas bija. Atceraties? Vai ar viņiem varēja normāli runāt? Tikai bļaušana, apsaukāšana, emocionāla vardarbība. Es to labi atceros. Mēs mēģinājām iziet un parunāt. Kas sanāca? Bija veikta pret Ramonu emocionāla vardarbība, kliegšana bez konstruktīvas sarunas, tikai ar apsaukāšanu.

Kāpēc es neatnācu? Godīgi – bija bail par savu drošību un par savu veselību. Jo uzreiz pēc pirmā lasījuma, kad es balsoju "par" izstāšanos no Stambulas konvencijas, mana meita no jūsu atbalstītājiem saņēma draudus par to, ka viņu izkaus un mani piekaus. Tas ir normāli? (Starpsauciens.) Jā. (Starpsauciens: "O!") Es zinu, ko darīt šajos gadījumos. Bet man tā sieviete, kura rakstīja un draudēja, nevarēja paskaidrot. Es ar viņu runāju, rakstīju viņai, ko man darīt... ko man piedāvā Stambulas konvencija, ja man draud, ja manai meitai draud par viņas mātes darbu... Viņa nevarēja atbildēt. Trīs reizes es uzdevu to jautājumu: ko paredz Stambulas konvencija, ja sievietei draud? Draud! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, lūdzu, par priekšlikumu.

V. Pleškāne. Es saņēmu draudus. Mana meita saņēma draudus no cilvēkiem, kuri aizstāv Stambulas konvenciju. Vai tas ir pieļaujami?

Es mēģināju runāt ar šo cilvēku. Mēģināju izprast, kāpēc Stambulas konvencijas aizstāvētāja... kuras mērķis ir aizsargāt, aizstāvēt sievietes, draud... ne tikai man, bet manai meitai par to, ka viņas māte pieņem kaut kādus politiskus lēmumus. Vai tas ir normāli?

Es, cilvēks, kurš, jā, bija pirmajā lasījumā pret (Starpsauciens: "Kādu nosaukumu...?")... un arī aizstāvēšu to savu redzējumu, savas Latvijas redzējumu un attīstību.

Ļoti grūti runāt, kad tiešām cilvēks saņem... un grib aizsargāt ne tikai sevi, bet savus radiniekus.

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, mēs gaidām, kad jūs runāsiet par priekšlikumu. (Starpsauciens.)

V. Pleškāne. Bet es aizstāvēšu savu viedokli. Es aizstāvēšu savas meitas viedokli un visu to cilvēku viedokli, kuri uzskata, ka nosaukuma maiņa... ka 1. priekšlikums nav piemērojams ne man, ne tiem cilvēkiem, kuri ir pret Stambulas konvenciju.

Aicinu neatbalstīt 1. priekšlikumu... un padomāt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram Aleksandram Kalējam.

A. Kalējs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Deputātes! Kultūras ministrija atbalsta šo priekšlikumu par nosaukuma maiņu, jo te nav runa tikai par semantiku, te ir runa par nosaukuma būtību, cilvēku drošību un kārtīgu procesu. Kopš konvencijas par vardarbības novēršanu ratifikācijas mēs savās Kultūras ministrijas atbildības jomās – kultūrā, medijos, sabiedrības saliedētībā un sabiedrības līdzdalībā – esam iedzīvinājuši praktiskus mehānismus, kas patiesi maina dzīvi no skolas, augstskolām līdz darbavietām kultūras jomā.

Kāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta un jāmaina nosaukums? Tikai daži svarīgi fakti par vardarbības novēršanas plānu, kas sakņojas un izriet no Stambulas konvencijas, jo Ārlietu komisijā netika sniegta iespēja ziņot par realitāti, līdz ar to gan šajā, gan citos priekšlikumos dalīsimies ar jums ar šo ziņojumu par padarītajiem darbiem un sekām, to nedarot, jo tas ir pamats, kāpēc jāmaina nosaukums.

Kultūras ministrija īsteno divas trešdaļas no rīcības virziena preventīvajiem pasākumiem vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanai. Kultūras ministrija ir arī atbildīgā institūcija trim darbībām un iesaistīta kopumā septiņās. Un, lai to padarītu bišķiņ cilvēciskāk saprotamu, tad kopš ratifikācijas vardarbības novēršanai ar Nvo atbalstu ir īstenoti jau veseli četri projekti tikai kultūrizglītībā vien un vēl četri sieviešu līdztiesības stiprināšanā. Mēs jau tagad... no 2026. gada visām Kultūras ministrijas dibinātām skolām sniegsim iespēju regulāri monitorēt labbūtību un vardarbības riskus. Vai būtu pareizi atstāt izglītību bez šī atbalsta? Un ieklausieties faktos. Tikai vienā augstskolā vien divu gadu laikā sniegtas 133 psiholoģiskās konsultācijas. 133! Un tad ir jautājums: vai būtu jāiztiek bez šī atbalsta?

Tātad kopš Stambulas konvencijas ratifikācijas ar termiņiem, atbildīgajiem, naudu, Nvo atbalstu un mērījumiem vardarbības novēršanas plāns strādā. Tas nozīmē labāku izglītības kvalitāti, jo izglītības kvalitāte nav atzīmes žurnālā. Un šis ir tas pamats, kāpēc ir jāmaina nosaukums. Tas nav diskurss, tas ir atbalsts cilvēkam laikā, pirms problēmas pāraug traumās. Mēs kā Kultūras ministrija esam patiesi ieinteresēti, lai mūsu kultūras vide un izglītības sistēma veidotu veselīgas un netraumētas personības, kas ir Latvijas kultūrvalsts pamats. Un, ja ir ciešanas, tad ir jābūt ticībai, ka es varu vērsties. Es zinu, ka šeit ir daudz ar ekonomistu izglītību... un pasaulē 3 procentus darbavietu veido kultūras joma. Vairāk nekā 3 procentus no visa pasaules iekšzemes kopprodukta veido kultūras joma. Un Latvijā multiplikators kultūras jomai ir 2,5. Tad ir jautājums: vai šeit nevajadzētu neko darīt, lai cilvēki varētu pilnvērtīgi nest pienesumu Latvijas tautsaimniecībai?

Mediju joma. Strādājam, lai tiktu stiprināta redakciju noturība pret vajāšanu, digitālo vardarbību, žurnālistu drošības izpratni un nekaitēšanas principiem, atspoguļojot notikumus. Tas ir ļoti svarīgi. Un, jo polarizētākas šeit kļūst šīs diskusijas, jo arī žurnālistu drošība kļūst vēl eksistenciālāka.

Un process. Būtu kārtīgs demokrātisks process dot vārdu padsmit radošo savienību, 40 mākslu nevalstiskajām organizācijām un vairāk nekā trīstūkstoš kultūras profesionāļu pārstāvētajām organizācijām... Radošo savienību padomei un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijai. Par spīti šo organizāciju laicīgi iesniegtai vēstulei gan komisijām, gan katrai no frakcijām, savlaicīgam lūgumam un informēšanai, ko apliecināja arī visi konsultanti un tiešām kolēģi, kuriem paldies par darbu, komisijā vārds šiem sabiedrības pārstāvjiem tika liegts un nostiprināts ar noraidošu balsojumu. (Starpsauciens: "Laiks!")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot.

A. Kalējs. Un kas ir interesanti? Pēc šī vārda liegšanas divām Nvo, tā izrādījās, nav nejaušība, tā ir sistēma. Jautājums – vai tā ir jaunā normalitāte? Turpinājumā bija tāds pats lēmums pret "Centru Marta" – organizāciju, kas jau 25 gadus strādā ar vardarbības novēršanu. Un, ticiet man, "Centrs Marta" ir arī kultūras jomā strādājošiem sniedzis ļoti svarīgu atbalstu.

Diaspora – tā ir kultūras... valsts pamata sastāvdaļa un arī neatkarības garants. Un diaspora to redz tikpat skaidri. Pasaules brīvo latviešu apvienība, Eiropas Latviešu apvienība brīdina: atkāpšanās no konvencijas grauj uzticēšanos Latvijai un mūsu valsts reputāciju. Kāds būtu pamats viņus nedzirdēt?

Ārlietu komisijas sēdē šonedēļ izskanēja ļoti svarīga doma. Liels paldies Ārlietu komisijas vadītājai, kuru ļoti cienām kā Saeimas priekšsēdētāju ilgus gadus, un šī doma bija šāda: visvairāk biedē, ka mēs cits citu nedzirdam. Tā ir ļoti svarīga doma.

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Arī mēs kopā ar Prezidiju manā iepriekšējā darbā strādājām pie būtiska dokumenta – Deklarācijas par Saeimas sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Mēs ar to lepojāmies. Un tās gars... Un tur ir teikts, ka... iesaistiet pilsonisko sabiedrību, nodrošinot iekļaujošu dialogu, pieejamas komisiju sēdes, jo NVO līdzdalība paaugstina likumu kvalitāti. Vai vārda liegšana kultūras profesionāļiem un NVO paaugstināja likumprojekta kvalitāti? Es atstāšu atbildi jūsu ziņā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Kulbergs – frakcijas vārdā.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kāpēc šī priekšlikuma... nosaukuma maiņa nemainīs situāciju? Jo jautājums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir jānodod tautas nobalsošanai. Vakardienas pikets pie Saeimas parādīja, ka lielai daļai sabiedrības šis jautājums ir aktuāls. To nevar noliegt. Bet zinu, ka šāds jautājums līdz balsojumam reāli nenonāktu, ja valstī būtu premjers, kas vada loģisku koalīciju.

Uzsveru, ka šis balsojums ir sekas ar asinīm parakstītajam līgumam par Rinkēviča ievēlēšanu par prezidentu, kad Jaunā VIENOTĪBA nogāza iepriekšējo valdību un izvilka ZZS no piecu gadu dziļas opozīcijas. Tā gadās diemžēl aprēķina laulībā. Balsojot šobrīd, lai demonstrētu de facto kritušas valdības premjerei, ka viņa nav savākusi savu koalīciju un ka ir laiks viņai atkāpties no amata un gāzt šo valdību, kuras nevienam ministram nav pozitīva reitinga... Balsoju "par" tikai, lai Siliņa divu nedēļu laikā vai nu sakopj koalīciju un noņem šo jautājumu no dienaskārtības, vai atkāpjas, ja nevar vadīt...

Sēdes vadītāja. Kulberga kungs, par priekšlikumu!

A. Kulbergs. Balsoju, jo ar augstu varbūtību pieņemu, ka prezidents šo likumu atgriezīs otrreizējai izskatīšanai Saeimā. Balsoju "par", lai gadījumā, ja Siliņa savu koalīciju nesakops, sāktos process par tautas nobalsošanu. Un tad katram 18 gadus vecam Latvijas pilsonim būtu iespēja tautas nobalsošanā paust savu viedokli un noņemt šo jautājumu no politiķu dienaskārtības. Kā tauta lems, tā būs. Šis ir tieši tas jautājums, par ko nav jālemj politiķiem, bet gan tautai ir jāsaka savs vārds.

Diemžēl realitātē Stambulas konvencija ir, nevis lai cīnītos ar vardarbību, bet lai pelnītu no tās. Vienlaicīgi aicinu Latviju pasteigties un daudz ātrāk par galatermiņu – 2027. gada 14. jūniju – ieviest Eiropas Savienības 2024. gada direktīvu par vardarbības apkarošanu, kas pēc būtības, nepārprotami, bez interpretācijas, skaidri, juridiski risina vardarbības apkarošanas jautājumu un ievieš konkrētus mājasdarbus. Aicinu labklājības ministru Uzulnieka kungu un Siliņu jau nākamā gada budžetā paredzēt nepieciešamos līdzekļus un ļaut Latvijai kļūt par vienu no pirmajām valstīm Eiropas Savienībā, kas to ievieš... kas šo direktīvu ievieš būtiski ātrāk nekā galatermiņš.

Ja valdība nerīkojas, aicinu koalīcijas deputātus iesniegt šādu priekšlikumu budžeta izskatīšanā.

Šajos laikos, kad politikā dotā vārda un solījuma vērtība ir iemesta Ārlietu ministrijas miskastē, pateicoties darījumam – Rinkēvičam kļūt par prezidentu –, mēs savu solījumu vēlētājam turam visos apstākļos. Mēs nevēlamies būt un nebūsim kā citi, kuriem labākajās padomju kolhoznieku tradīcijās nav sava viedokļa un kuri mirkļa emocijās ieguvumu dēļ bija gatavi notirgot savas vērtības un uzmest savus vēlētājus. Un tagad kritušo reitingu un tuvojošos vēlēšanu sakarā ir gatavi nākamajam uzmetienam.

Latvijas pilsoņi, ja jautājums nonāks līdz vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanai par tautas nobalsošanas ierosināšanu, neesiet kūtri – ejiet, parakstieties paši un aiciniet savus ģimenes locekļus, savus kolēģus un draugus. Un es gribu dot jums šo iespēju izteikties un pašiem lemt.

Dievs, svētī Latvijas ģimenes! Dievs, svētī Latviju! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds Ārlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Artjomam Uršuļskim.

A. Uršuļskis (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šis priekšlikums ir tiešām vērtīgs un atbalstāms, ļaujot izlabot kļūdu, ko daudzi deputāti diemžēl ir gatavi pieļaut. Konvencijas potenciālā denonsēšana patiesi atstāj un turpinās atstāt graujošu ietekmi uz Latvijas ārpolitikas tēlu.

Jau šobrīd Latvija ir saņēmusi kritiku no daudzām konvencijas dalībvalstīm, no daudzām starptautiskajām organizācijām par ierosināto izstāšanās procesu. Tiek runāts par cilvēktiesību lejupslīdi Latvijā, kā arī nekonsekvenci, ko pieļauj parlaments. Minēšu vien dažus piemērus.

Aizvakar EDSO priekšsēdētāja Īpašā pārstāve Sāra Sofija Sirena preses paziņojumā paudusi dziļas bažas par Latvijas parlamenta virzīto lēmumu par izstāšanos no konvencijas. Citēšu: "Šāds lēmums norāda uz nopietnu sieviešu tiesību un centienu apkarot vardarbību regresu. [..] Sieviešu un meiteņu drošība, viņu tiesības uz aizsardzību nedrīkst tikt izmantotas kā ieroči politiskajās spēlēs. Es aicinu Latviju turēties pie kopīgām starptautiskām saistībām."

23. oktobrī publicēts Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidenta paziņojums, kurā Latvijas Saeima aicināta balsot pret izstāšanos no konvencijas. Konvencija, kā norāda prezidents, ir "zelta standarta" juridisks dokuments vardarbības pret sievietēm novēršanai un sodīšanai.

21. oktobrī ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas vadītāja Saeimas Prezidijam adresētajā vēstulē pauž bažas, ka tāds atpakaļejošs solis sperts mazāk nekā divus gadus pēc tam, kad Saeima 2023. gada novembrī ratificēja konvenciju.

3. oktobrī plenarsēdē Strasbūrā Vienlīdzības un nediskriminācijas komitejas priekšsēdētāja Katia Polidori aicināja Latvijas parlamentāriešus rīkoties atbildīgi un atbalstīt konvenciju, kas jau ir pierādījusi savu pozitīvo ietekmi citās valstīs.

Tāpat arī deviņas konvencijas dalībvalstis, mūsu cieši partneri Eiropā, – Dānija, Francija, Īrija, Lielbritānija, Nīderlande, Norvēģija, Spānija, Somija un Zviedrija – ir paudušas gatavību dalīties ar savu pieredzi, kā Stambulas konvencijas ratifikācija ir veicinājusi viņu valstīs cīņu ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Šī pieredze Saeimā netika uzklausīta.

Viss minētais liecina, ka mēs nevaram pieļaut, ka šis likumprojekts tiek pieņemts šādā formā un ar šādu nosaukumu. Mēs esam izraisījuši satraukumu ne tikai iekšpolitiski mūsu valstī, bet diskusija par Latvijas iespējamo izstāšanos no konvencijas ir radījusi uztraukumu arī starptautiski. Starptautiski atzīta cilvēktiesību līguma denonsēšanas process nekādā ziņā neveicina Latvijas pozitīvā tēla veidošanu ārvalstīs kā stabilai, demokrātiskai valstij, kas garantē cilvēktiesību ievērošanu. Tieši pretēji, mēs ejam citu virzienu.

Es aicinu atbalstīt 1. priekšlikumu. Aicinu mainīt šī likumprojekta tvērumu, jo pirmo reizi apzināti tiek vājināta cilvēktiesību aizsardzība Latvijā, pie tam jomā, kas ir svarīga mums visiem, – vardarbībā ģimenē. Tai nav dzimuma. Tā nav tikai par sievietēm.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi, Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, es vēlos atgādināt jums, ka mēs esam Latvijas Republikas Saeimā un mūsu mērķis ir stiprināt mūsu valsti, mūsu nacionālās vērtības un iet uz priekšu tikai šādā virzienā, nevis salīdzināt mūs ar Krieviju, ar Kremli. Katru sēdi no šīs tribīnes tikai izskan –Kremlis, Putins un tā tālāk. Kolēģi, nu, beidziet! Aicinu runāt atbilstoši tēmai, nevis kaut kādas muļķības no tribīnes. Cienām visus!

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo nosaukuma maiņai nav nekādas jēgas. Šodien mēs izstāsimies no Stambulas konvencijas, un tērēt laiku uz nosaukuma maiņu nav jēgas. Mēs esam spējīgi paši aizsargāt savas sievietes, meitas, mammas. Mēs dzīvojam drošā vidē, drošā valsti, un nav nekādu problēmu sievietēm atrasties ielās, nekāda bīstamība nepastāv.

Ja jūs uzskatāt, ka mūsu likumdošana nav atbilstoša pret vardarbību un cīņai pret to, tad nāciet ar priekšlikumiem. Rakstīsim jaunu likumu atbilstoši mūsu nacionālajām vērtībām!

Kolēģi, aicinu noraidīt šo priekšlikumu un runāt atbilstoši tēmai. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Labdien! Runāsim par 1. priekšlikumu. Deputāti Jānis Zariņš un Agnese Krasta iesnieguši priekšlikumu – izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā... Tie deputāti, kas bija komisijas sēdē, droši vien dzirdēja Juridiskā biroja viedokli. Mēs nevaram nosaukt šo likumprojektu tā, kā minēja Agnese... atvainojiet, Agnese Krastas kundze un Zariņa kungs. Nosaukums ir pareizs – par izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Kolēģi, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un tomēr runāt par priekšlikuma būtību, nevis par Putinu, Krieviju un par visiem pārējiem jautājumiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Es gribēju atbildēt Viktorijai Pleškānes kundzei. Tas, par ko Viktorija Pleškāne stāstīja, patiešām ir ļoti nepatīkami. Un es neatbalstu agresiju internetā.

Es gribu teikt, ka frakcija PROGRESĪVIE ir pasūtījusi pētījumu, kas apliecina, ka agresija internetā Latvijā ir izplatīta. Un tas, ko liecina pasaules dati – un atkal šeit ir Stambulas konvencija! –, ka agresija internetā ir spēcīgāka pret sievietēm, jo tas ir saistīts ar spēka hierarhiju, jo sievietēm nebūs pacelt balsi un iebilst vīriešu autoritātei. Tas ir tas, par ko runā Stambulas konvencija. Mēs arī esam iesnieguši priekšlikumu, lai pastiprinātu atbildību par agresiju internetā, un es ceru, Pleškānes kundze, ka jūs to arī atbalstīsiet.

Saļimova kungam – par to, ka mēs paši spējam aizsargāt savas sievietes un uz ielas sievietes neapdraud (Starpsauciens.)... 60–70 procentos gadījumu Latvijā sievietes nogalina mājās. (Starpsauciens.) Vēlreiz – 60... Es atbildu (Starpsauciens.)... 60–70 procentos gadījumu Latvijā sievieti nogalina partneris vai bijušais partneris, it īpaši tad, ja viņa ir gājusi projām.

Sēdes vadītāja. Simanovskas kundze, lūdzu – par priekšlikumu!

J. Simanovska. Līdz ar to... par to ir arī konvencija. Tieši tāpēc, man liekas, ir svarīgi atmaskot maldus un melus, kas šeit izskanēja. Un arī man ir tiesības iebilst pret argumentiem, kas šeit izskanēja. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Linda Liepiņa – frakcijas vārdā.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es, protams, aicināšu neatbalstīt šo – 1. – priekšlikumu... tieši tāpat kā visus pārējos, jo šis likumprojekts ir par izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Atbildot tiem deputātiem, kas šeit absolūti nepamatoti izteica pārmetumus tai Latvijas iedzīvotāju daļai, kas ir par izstāšanos no Stambulas konvencijas, bet šodien nav šeit, pie Saeimas nama, es jums atgādināšu, cienījamie Saeimas dīkdieņi, ka šodien ir darba diena un ir cilvēki, kas strādā. Vakar jūsu protests bija pēc darbalaika, kāds ir daudzās iestādēs. Atcerieties (Starpsaucieni.) – cilvēki strādā! Atcerieties arī to, ka vēl joprojām ir cilvēki, kas dzīvo ārpus Rīgas, laukos! Atcerieties arī to, ka ir cilvēki, kuriem nav finansiālas iespējas atbraukt līdz Rīgai! Un atcerieties arī to, ka vēl joprojām Latvijā ir ģimenes, kurās ir arī astoņi un deviņi bērni, un tās ir ģimenes ar tradicionālām vērtībām, par kurām mēs šeit iestājamies.

Tādēļ beidziet izplatīt šeit savu kaut kādu tādu nievājošo informāciju par cilvēkiem, kas vēl joprojām audzina savus bērnus, kas strādā un kas aizstāv Latvijas tradicionālās vērtības. Paldies Dievam! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam otro reizi.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Kulberga kungs ir tādā savdabīgā veidā pašpieteicies premjera amatam. Nu šī tad būtu tā reize nodemonstrēt premjera kalibru. Pirmām kārtām, respektējot sabiedrības vairākumu, neiesaistoties un stāvot pāri politiskajām intrigām, sargājot Latvijas reputāciju un Latvijas starptautiskās ekonomiskās intereses. Nav pietiekama tā pieeja, ko Kulberga kungs uzsver: šodien es atbalstīšu denonsēšanu, gan jau prezidents rītdien atmetīs atpakaļ. Bet tas neatgriezeniskais kaitējums Latvijas reputācijai jau būs nodarīts. Un kaut kādā mērā tas ir jau nodarīts.

Kas ir vēl (Starpsaucieni.)... kas ir vēl smieklīgāk? Šobrīd jūs gribat ieriebt vienai sievietei, piedodiet, Ministru prezidentei Siliņai, bet ar to jūs ieriebsiet visām Latvijas sievietēm. Nu, manuprāt, klasisks agresīvā vīra arhetips.

Otra interesantā lieta. Žēl, ka šeit nav ekonomikas ministra Valaiņa. Rītdien ironiskā kārtā – patiešām fantastiska sakritība! – notiek Ārvalstu investoru padomes Latvijā ikgadējā sanāksme ar Ministru kabinetu. Es ļoti gribētu redzēt ekonomikas ministra seju rītdienas sanāksmē. Nu, visticamāk, viņam būs tāda pati bezceremoniāla pokera seja kā dažiem mūsu kolēģiem vakardienas pieņemšanā par godu Dānijas karaļa vizītei. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Šis priekšlikums paredz ļoti interesantu lietu, proti, šībrīža likumprojekts paredz "par izstāšanos"... savukārt šis priekšlikums ir vienkārši "par". Tātad pēc būtības, ja mēs atbalstām šo priekšlikumu, tad sanāk, ka mēs atbalstām arī to, ka Stambulas konvencija paliek spēkā Latvijas Republikā. Manā skatījumā, tas ir nepieņemami.

Es gribētu piekrist Jurēvica kungam, ka tas ir bīstams jautājums. Tas ir bīstams jautājums. Es jums piekrītu. Tas ir bīstams jautājums Latvijas tautai. Tas ir bīstams jautājums Latvijas izdzīvošanai nākotnē, Latvijas bērniem un visam tam, kas ar to ir saistīts. Pie tā ir vainīga jūsu valdība. Citām tautām un citu tautu valdībām, kas grib mums kaut ko pārmest, tanī skaitā no Eiropas Savienības, es pateikšu tā: cieniet Latvijas tautu, cieniet Latvijas tradīcijas un cieniet mūsu konstitūciju, un nelieniet Latvijas iekšējās lietās! Mēs paši tiksim ar visu galā. Mums neviena palīdzība nav vajadzība šajos jautājumos.

Par krāsām... to, ko ir minējusi mūsu sliktākā ārlietu ministre, kāda vien ir bijusi... pastāvēšanas vēsturē... es pateikšu tā: mūsu krāsa nav pelēkā, un ne jo vairāk – zilā. Latvijas krāsas ir sarkanbaltsarkanās... Un es ceru, ka pēc šodienas Latvija beidzot atgūs savas krāsas un iekrāsosies sarkanbaltsarkana.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai otro reizi.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tikai gribēju īsi atbildēt Kulberga kungam, kurš šeit saka: neatbalstīs konvenciju, bet atbalstīs direktīvu. Es drusciņ palasīju direktīvu, un direktīvā ir lietoti visi tie paši jēdzieni, pret kuriem šeit ir tik ļoti lieli iebildumi. Tāpēc (Starpsauciens.)... tāpēc – lai jums veicas! Bet, ja jūs domājat, ka tā vairosiet vēlētāju uzticību... Nu, diez vai.

Otra lieta – par apmeklētājiem. Jā, man... vakardien arī mani sasniedza ziņa no kolēģes, kurai ir divi mazi bērniņi un kura ir trešā gaidībās. Viņa teica: es jūs tik ļoti atbalstu un arī gribētu būt pie Saeimas, bet šobrīd, protams, man ģimenes lietas ir prioritāras.

Tāpēc es domāju, ka vērtības... ģimenes vērtības ir mums visiem. Bet jautājums: vai mums ir austrumu vērtības vai Eiropas vērtības?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! PROGRESĪVIE, kā tā ir sanācis, ka, jūsuprāt, visi tie, kas ir par konvencijas denonsēšanu, ir Krievijas ideoloģijas apsēstie, bet tai pašā laikā lielāko daļu no šiem cilvēkiem, kas parakstījās par izstāšanos no Stambulas konvencijas, Krievija ir izsludinājusi meklēšanā un ierosinājusi krimināllietas? Kāpēc jūs neviens neesat šajā sarakstā? Tad interesanti (Starpsaucieni: "Esam!"), kuri ir saistīti ar šo Krievijas ideoloģiju? Kuri draudzējas ar Krieviju? Kuri jūs piesedz? (Starpsaucieni.)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Tātad, kolēģi, manuprāt, pēdējās nedēļas laikā... tiešām vairāki zīmīgi argumenti ir parādījušies, kopš Saeima pirmajā lasījumā lēma par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Es domāju, ka ir vērts šajā brīdī pieminēt dažus papildu apsvērumus, argumentus gan jums, Saeimas deputātiem, gan arī plašākai sabiedrībai, kas noteikti seko līdzi šīm debatēm, jo man jau no paša sākuma ir licies, ka šis, protams, nav tikai un vienīgi par konvenciju. Šeit mēs redzam tādas plašākas izmaiņas Latvijas politikā. Aprises vēl grūti saredzēt, bet tomēr dažas no iezīmēm, manuprāt, ir ārkārtīgi zīmīgas.

Viena no tām. Man liekas ārkārtīgi interesanti, kā "Nacionālā apvienība" jūtas, ka Stepaņenko jums par godu šodien rīko protestu pie Saeimas. Es nezinu, kad pēdējo reizi ir bijusi tik liela (Starpsauciens.)... tik liela vienprātība Nacionālajai apvienībai un Stepaņenko, "Suverēnajai varai" kādā jautājumā. Interesanti... interesanta pirmā iezīme. Es domāju, ka šī ir kaut kāda tāda sadarbība un draudzība, kas droši vien vēl atkārtosies.

Otra interesantā, būtiskā lieta, kas parādījās šīs nedēļas laikā. Mūsu bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga skaidri pateica to, ka ikviens deputāts, kurš lems par izstāšanos no Stambulas konvencijas, būs Putina propagandas ietekmēts. Un, protams, zīmīgākais jau pēc tā bija redzēt šo interesanto saspēli starp Nacionālo apvienību un Šlesera partiju. Abas – abas! – uzreiz metās virsū mūsu bijušajai prezidentei. Cilvēks, kurš ir, iespējams, izdarījis visvairāk no visiem politiķiem, lai Latvija būtu Eiropas Savienībā, lai Latvija būtu NATO. Bet tagad viņa tiek saukta par "kundzīti", kā izteicās viens no "Nacionālās apvienības" deputātiem. Šī ir vēl viena sadarbība. Mēs jau redzam šeit, parlamentā, to, kā notiek koordinācija šajos jautājumos starp "Nacionālo apvienību" un Šleseru. Tas, ka tur Stepaņenko kaut kur fonā ir, protams, vairs nav nekāds pārsteigums.

Tas, ka "Nacionālās apvienības" deputātiem ir kauns šajā brīdī par savu balsojumu, par savu nostāju, tas arī ir skaidrs. Šonedēļ Latvijā viesojas ārzemju mediji, kas ir pievērsuši uzmanību šim jautājumam. Nav jau tā, ka viņi šeit brauc tāpēc, ka kāda Latvijas politiskā partija viņus lūdz šeit braukt. Viņi paši redz, ka šis ir nozīmīgs jautājums visai Eiropai. Un, kā izrādās, Mūrnieces kundze kā Ārlietu komisijas vadītāja izvairās atbildēt uz viņu jautājumiem. Es saprotu, ir sarežģīti, grūti pamatot šos jautājumus... atbildes, kas varētu būt uz sarežģītiem ārzemju mediju jautājumiem.

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ droši vien ir vienīgā frakcija, kas priecājas šodien par visu šo teātri, kuru jūs esat uzsākuši, protams, sadarbībā ar ZZS. Jūs pat atteicāties atbildēt uz ārzemju mediju jautājumiem. Kur tad ir jūsu lepnums par jūsu lielo politisko uzvaru, ja jau jūs nevarat to pamatot ārzemju medijiem? Kāpēc jūs izvairāties? Kāpēc? Jums pietrūkst drosmes? Vai arī jūs tikai šeit varat nākt pabļaut, pataisīt savus video? Tiklīdz pievērš uzmanību ārzemju mediji, tā – nē! Tā jūs sākat slēpties.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Šis priekšlikums, manuprāt, vēl ir iespēja Latvijas parlamentam nākt pie prāta. Es saprotu, ka mēs esam daudz ko pateikuši. Mēs esam izmantojuši daudzus jaunizdomātus argumentus, tīras fantāzijas, kuras... es pat nebiju domājis, ka vispār kaut ko tamlīdzīgu ir iespējams izdomāt šīs konvencijas sakarā. Manuprāt, Latvijas parlamentam tomēr ir iespēja nodemonstrēt, ka mēs piederam Eiropai, ka mēs nepiederam austrumiem, mēs nepiederam tur, kur mūs šobrīd vēlas ievilkt "Nacionālā apvienība", Šlesers un Stepaņenko. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Tagad īsi atbildot Šuvajeva kungam par to, kā tiek vai netiek saukti Latvijas prezidenti. Tas bija tieši pasākumā, kas šeit vakar vakarā notika pie Saeimas un ar ko jūs ļoti lepojaties. Tad varbūt izstāstiet... Man šķiet, ir tas... Man ir bilde no plakāta, kur ir rakstīts: "Rincīt, glāb mūs!" Interesanti, ko tie protestētāji ar to bija domājuši? Un kuru prezidentu viņi tā ir uzrunājuši – "Rincīt, glāb mūs!"?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kā jau minēju, šis priekšlikums faktiski ir par to, vai mēs atbalstām Stambulas konvenciju vai no tās izstājamies un denonsējam to.

Kas ir pats būtiskākais... un tas skar arī ārvalstu medijus un ārvalstis kā tādas. Es esmu pārliecināts, ka tas, ko šodien Latvija izdarīs, – pavilks aiz sevis lavīnas efektu. Mums sekos lietuvieši un poļi. Jāsaka tā, ka ir viena pozitīva ziņa visā šajā... Lietuviešiem un poļiem, lai viņi denonsētu šo... tā vēl ir jāapstiprina. Mēs esam soli priekšā visiem. (Starpsaucieni.) Tātad Polijai vēl jo labāk, jā. Lietuvieši, kā saka, vēl atpaliek no mums. Bet mēs esam tajā stadijā, lai visu šo lavīnu pavilktu, lai Eiropa atmostos (Starpsauciens.) no šī murga un iekrāsotos normālās krāsās, un sāktu strādāt savā labā, nevis kādu citu uzspiestu kungu un ideoloģiju labā.

Tas, kas vakardien notika pie Saeimas, faktiski bija nevis protests, bet vandalības akcija. Jūs paskatieties, kā viņi visu to izdarīja, visus tos transparentus sameta zemē un aizgāja, visu to miskasti atstāja. (Starpsaucieni.) Tātad tas tiešā mērā raksturo šo cilvēku patieso būtību... ar ko viņi saskaras un kāda ir viņu ideoloģija. (Starpsaucieni.) Un tie karogi, kas vakardien plīvoja visās malās, nekādā mērā neattiecas uz sievietēm un sieviešu aizstāvību. (Starpsaucieni.) Tā ir tīra ideoloģija... visa šī dženderu ideoloģija un transpersonu ideoloģija. Tā ka nost ar šīm svešajām ideoloģijām! Latvijai ir jābūt sarkanbaltsarkanai! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam otro reizi.

A. Šuvajevs (PRO).

Es uzskatu, ka ir jābūt precīziem. Un parlamentam ir jāzina. Zivtiņa kungs, vienīgās valstis, kas varētu sekot un kam jūs vēlaties sekot, ir Ungārija, Slovākija, iespējams, tagad arī Čehija, jo mēs ļoti labi zinām, kādā ģeopolitiskajā orientācijā ir šīs valstis. Tas, ka jūs vēlaties, lai Latvija sekotu šīm valstīm... par to man pārsteiguma nav.

"Nacionālā apvienība", kur jūs vēlaties būt – Eiropā vai austrumos? (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai otro reizi.

S. Čulkova (ST!).

Kolēģi! Man ļoti žēl, ka divu stundu laiku mēs iztērējām tikai uz to, ka – Krievija, Krievija, Putins, Krievija, Krievija! Neviens no jums nerunāja par vardarbību, ka visa Latvijas tauta ir pilnīgi pret vardarbību. Un neviena konvencija neaizstāvēs ne sievietes, ne bērnus, ne cilvēkus, ne vīriešus, ne kaķus... nevienu cilvēku Latvijā.

Es aicinu tomēr runāt par Latviju. (Starpsaucieni.) Man žēl, ka jums priekšā nav mūsu karogs – Latvijas karogs!

Mēs esam pret Stambulas konvenciju.

Es aicinu neatbalstīt 1. priekšlikumu un vairāk runāt par Latviju, nevis par Putinu un Krieviju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Zivtiņa kungs! Vakar pie Saeimas pulcējās pieci tūkstoši Latvijas patriotu (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.) no visas Latvijas – no reģioniem: no Tukuma, no Saldus, no Cēsīm, no Daugavpils... visas profesijas... ģimenes ar bērniem... tai skaitā mācītāji, skolotāji, seniori, pasniedzēji, tai skaitā arī militārpersonas. Tas ir kauns no šīs tribīnes (Dep. E. Zivtiņa starpsaucieni.), kauns no šīs tribīnes ir apvainot piecus tūkstošus Latvijas patriotu, kas nāca aizstāvēt Latvijas un Eiropas vērtības. Kauns Šlesera frakcijai! Kauns! Kauns! (Ilgstoši aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 57, atturas – nav. (Daži deputāti aplaudē.) Priekšlikums noraidīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies četri deputāti: Raimonds Bergmanis, Inga Bērziņa, Līga Kozlovska un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, esam 57, varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā ir likumprojekts "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", un turpinām ar priekšlikumu izskatīšanu. Esam izskatījuši 1. priekšlikumu.

Darba kārtībā ir 2. priekšlikums.

Referente Ināra Mūrniece – Ārlietu komisijas vārdā.

I. Mūrniece. 2. – deputātu Jāņa Zariņa un Agneses Krastas priekšlikums. Faktiski, kā jau minēju, 1., 2. un 4. ir saistīti. Izslēgt likumprojekta 1., 2., 3. un 4. pantu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums par likumprojekta pantu izslēgšanu faktiski ir vērsts tieši uz pašu likumprojekta būtību, kas ir denonsēt starptautisku cilvēktiesību līgumu un kam es nekādi nevaru piekrist. Priekšlikums būtībā aicina izbeigt šo nevajadzīgo diskusiju un neizstāties no konvencijas pret vardarbību ģimenē. Vēl ir laiks attapties.

Atbildīgajā Saeimas komisijā šis un vairāki citi priekšlikumi tika nodēvēti par farsu. Taču, manuprāt, farss ir šī izstāšanās ideja un process, kādā tā tiek virzīta. Juristi, starptautisko tiesību eksperti neskaitāmas reizes teikuši, ka konvencijas vienīgais mērķis ir pasargāt cilvēkus no vardarbības, ka konvencija neuzspiež īpašu laulības vai ģimenes formu, ka starptautiskās saistības nav iespējams aizstāt ar nacionāla līmeņa tiesību aktiem vai deklarāciju. Taču parlamenta vairākuma un komisijas priekšsēdētājas domas par šiem skaidri paustajiem faktiem – cik juristu, tik viedokļu.

Starptautiskās organizācijas, sabiedroto valstu parlamentu pārstāvji un vēstnieki ir pauduši bažas. Un katru dienu turpina ienākt jaunas vēstules par Latvijas iespējamo izstāšanos no konvencijas un aicinājumu nespert šo soli. Vēl vakar satraukumu par Latvijas izstāšanos pauduši Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāji. Saņemta arī Polijas parlamenta Eiropas lietu komisijas vadītājas vēstule. Polijā, Ukrainā un citās konservatīvajās, nacionāli orientētajās Eiropas valstīs šī konvencija ir ratificēta un joprojām ir spēkā. Cik valstu, tik viedokļu – jūs teiksiet.

Tik tiešām ir arī tādas valstis kā Krievija, kas ir vienīgā valsts, kas pēdējā laikā ir izstājusies no cilvēktiesību konvencijām. Diez vai tas ir ceļš, ko mēs gribētu iet.

Nevalstiskās organizācijas un cilvēki, kas ikdienā strādā ar vardarbības upuriem, jau vairākas nedēļas sausu muti skaidro, kādēļ ir svarīga Latvijas atrašanās šādā mehānismā. Parlamenta vairākuma atbilde – cik organizāciju, tik viedokļu.

Vakar pie Saeimas bija pulcējušies aptuveni pieci tūkstoši cilvēku (ko jūs nupat, Zivtiņa kungs, noniecinājāt un apvainojāt), lai paustu skaidru nostāju pret virzību prom no Eiropas cilvēktiesību aizsardzības kodola. Cik cilvēku, tik viedokļu – jūs teiksiet, kolēģi!

Tik tiešām tas ir klajš pretstats šīrīta sanāksmei, ko rīkoja Kremļa atbalstītāju partija "Suverēnā vara", kura nekad pat nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā. Bet vēl ir laiks attapties. (Dep. L. Liepiņa: "Viņi šeit ir?!")

Ja mēs denonsējam šo konvenciju, Latvija kļūst par vienīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, kas brīvprātīgi aiziet no cilvēktiesību mehānisma, kuru pati ir apstiprinājusi. Tas nebūtu tikai maznozīmīgs balsojums. Tas būtu simbolisks un skaidrs žests, kas pasaka: mēs vairs negribam būt daļa no Eiropas kopīgās vērtību telpas.

Tieši šobrīd, kad drošība nav pašsaprotama, mums vajadzētu koncentrēties uz kopīgo, nevis atšķirīgo, uz drošību un tiesiskumu, nevis... šķelt. Es esmu pārliecināta, ka vismaz daļai konvencijas pretinieku cīņa ar vardarbību tomēr šķiet nepieciešama. Un man šķiet, ka visi tie eksperti, juristi, organizāciju cilvēki, sabiedrības pārstāvji ir pelnījuši, ka viņiem kaut nedaudz notic. Un, ja dalība šajā konvencijā kaut par vienu procentu palīdz cīņā ar vardarbību, tad būtu jānoliek malā aizspriedumi un populistiski priekšvēlēšanu saukļi un jāizvēlas cilvēktiesības. Vēl ir laiks attapties.

Tāpēc es aicinu tās partijas, kuras sevi sauc par patriotiskām un valstiskām, – izbeigsim šo farsu! Neizstāsimies no cilvēktiesībām! Neizstāsimies no Eiropas vērtībām!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! "Kopējot Krieviju, jūs neaizstāvat Latviju!" – tā vakar skandēja Latvijas iedzīvotāji pie Saeimas nama. Un kopēšana notiek. Tā notiek caur pamatojumu, kāpēc nepieciešams likums par izstāšanos no konvencijas. Tā notiek caur konstitūcijas īpašās lomas un nozīmes uzsvēršanu. Gluži kā Krievijā. Iepriekšējās debatēs par šo jautājumu daži kolēģi mēģināja pretnostatīt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, Stambulas konvenciju, pret Latvijas Republikas Satversmi.

Ir šķietami populāri teikt, ka balsojums pret konvenciju ir balsojums par Satversmi un tās vērtībām. Mums esot pašiem savi likumi, un ar tiem pietiek. Tā ir viltus izvēle. Satversmes ievadā skaidri pateikts: "Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības." Latvijas valsts ir daļa no Eiropas kultūrtelpas. Mūsu likumi ir daļa no Eiropas tradīcijas. Tagad, esot Eiropas Savienībā, mēs aktīvi piedalāmies Eiropas likuma radīšanā kā daļa no Eiropas. Politisku iemeslu dēļ ir ērti uzsvērt latviešu un lībiešu tradīcijas un latvisko dzīvesziņu. Taču iepriekšējās diskusijās es nedzirdēju akcentu uz Eiropas vērtībām. Neviens nevar noliegt, konvencija ir daļa no šīs Eiropas kultūrtelpas. Tomēr tie kolēģi, kuri uzskata, ka konvencija nav nepieciešama, runā par izstāšanos no Eiropas vērtībām un mūsu pašu vērtībām kā labākām – tā ir skaidra pretruna.

Latvijas vēsture vienmēr ir bijusi saistīta ar Rietumeiropas vēsturi. Pretojoties barbariskajām vēsmām, kas nāk no austrumiem, esam karojuši pret austrumiem. Esam atguvuši brīvību no austrumiem, austrumu impērijas, esam norobežojušies no austrumiem, no Krievijas.

Latvijas piederība Eiropai cauri laikiem ir nesusi pozitīvu pienesumu mūsu kultūrai un sabiedrības attīstībai. Mēs lepojamies ar eiropeisko Rīgas centra arhitektūru. Mūsu Satversme ir Eiropas tradīcijās balstīta konstitūcija. Mūsu labākais sasniegums jaunāko laiku vēsturē ir bijusi pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO, mūsu draugiem. Šodien mūsu lauksaimnieki saņem atbalstu no Eiropas. Mūsu ceļi tiek būvēti par Eiropas naudu. Mūsu uzņēmumi tirgojas Eiropā. Visbeidzot savā drošībā paļaujamies uz Eiropas sabiedrotajiem. Mūsu ekonomika ir maza un atvērta, cieši saistīta ar Eiropas ekonomiku. Mēs esam cieši savienoti ar Eiropas kultūrtelpu ne tikai caur Satversmi un vēsturi, bet arī caur šodienas dzīves un drošības realitāti.

Taču acīmredzami neesam izolēti no pēdējiem modes kliedzieniem Eiropas politikā. Šī diskusija par konvenciju liecina: politiskās vēsmas par Eiropas Savienības pretnostatīšanu nacionālai valstij ir sasniegušas arī mūs. Tas ir bīstami. Lēmumi par iepriekš uzbūvēto saišu saraušanu ved uz lielāku Eiropas fragmentāciju, padara mūs vājākus, mūsu draugus Eiropā – vājākus.

Ja Latvija pieņems šo likumu, Latvija būs pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas izstājas no šīs konvencijas. Mēs redzam, ka uzplaukumu piedzīvo atvērtas, dinamiskas sabiedrības, kas risina sociālas problēmas, nodrošinot pilsoņu drošību. Tās ir valstis ne tikai ar augstāku labklājības līmeni, bet arī valstis, kuras risina vardarbības problēmas pret sievietēm un ģimenē.

Ja lēmums izstāties no konvencijas nav propagandas iespaids, tad jājautā, vai ir racionāli pašiem spert soli prom no draugiem, spert soli nezināmajā? Ir skaidrs – norobežošanās no draugiem padarīs mūs vājākus. Draugi mums ir nepieciešami gan tautsaimniecības attīstībai Eiropas tirgū, gan drošības garantēšanai grūtā brīdī.

Kolēģi, mūsu labklājība un drošība var plaukt tikai kopā ar draugiem Eiropā, ar draugiem, ar kuriem mēs savstarpēji apmaināmies ar pieredzi, kā vislabāk risināt sabiedrības problēmas, arī vardarbību. Izstāšanās no konvencijas būtu solis prom no Eiropas, solis nezināmajā. Aizstāvēsim Latviju, nekopēsim Krieviju!

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un izslēgt likumprojekta 1., 2., 3. un 4. pantu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Labucim.

A. Labucis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti kolēģi!

Šodien mēs diskutējam par jautājumu, kas citstarp būtiski var ietekmēt mūsu valsts reputāciju. Runa ir par Latvijas uzticamību, par mūsu valsts starptautisko reputāciju un spēju būt par priekšzīmīgu tiesiskas un demokrātiskas valsts paraugu. Stambulas konvencija pati par sevi ir starptautisks instruments, kura mērķis ir mazināt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Neatkarīgi no interpretācijām, diskusijām un politiskajiem uzstādījumiem šīs konvencijas pamatideja ir cilvēku aizsardzība. Denonsējot šo dokumentu, mēs ne tikai atkāptos no konkrētām saistībām, bet arī dotu skaidru signālu ārvalstīm un partneriem par to, kā Latvijā izturas pret starptautisku vienošanos un beigu beigās pret savu vārdu.

Šobrīd Latvija ir NATO, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju dalībvalsts. Mēs paši esam gaidījuši, lai mūs respektē, atbalsta un aizstāv. Mēs vēlamies būt valsts, uz kuru skatās kā uz uzticamu sabiedroto, tādu, kas nepārdomā un nemaina starptautiskas saistības, vadoties pēc politiskām vēja brāzmām.

Denonsējot konvenciju, es teiktu, mūsu uzticamība tiks iedragāta. Turklāt starptautiskajā vidē šāds solis tiktu interpretēts ne tikai kā juridiska atkāpšanās, bet arī signāls par Latvijas nostāju cilvēktiesību jautājumos. Tas var ietekmēt mūsu reputāciju starptautiskajās organizācijās, samazināt mūsu balsi un ietekmi politiskajās debatēs, īpaši tādos jautājumos, kuros mēs paši vēlamies solidaritāti, piemēram, drošībā, aizsardzībā un palīdzībā, ko sniedzam Ukrainai.

Iekšpolitiski, jā, mēs varam turpināt uzlabot tiesisko regulējumu, kas attiecas uz vardarbības novēršanu, un to arī darām. Taču starptautiski mēs nedrīkstam radīt priekšstatu, ka Latvija noraida sadarbību uz kopīgi izstrādātiem principiem. Mūsu reputācija nav abstrakta. Tā ietekmē investīcijas, ekonomisko sadarbību, diplomātiskos kontaktus. Un beigu beigās tā mums ir iespēja tikt sadzirdētiem.

Tāpēc, kolēģi, aicinu rīkoties ar atbildību. Aicinu atcerēties, ka Latvijas vārds starptautiskajā telpā ir vērtība. Vērtību ir grūti būvēt, bet sabojāt to ir ļoti, ļoti viegli. Mēs varam diskutēt par interpretācijām, par terminoloģiju, par īstenošanas mehānismiem, bet denonsēšanas solis būtu atsaukt atpakaļ gadiem veidotu uzticību. Tas nebūtu signāls par spēku vai neatkarību, tas būtu signāls par nepastāvību.

Aicinu Saeimu nepieņemt lēmumu, kas kaitēs Latvijas starptautiskajai reputācijai un pozīcijām, lai šajā jautājumā mēs spējam parādīt valstisku domāšanu un ilgtermiņa redzējumu. Gribu uzsvērt, ka mēs esam saņēmuši ļoti daudz vēstuļu no dažādām Eiropas organizācijām. Ziemeļvalstis ir devušas ziņu.

Kolēģi, ieklausāmies! Ejam pareizajā virzienā!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad par priekšlikumiem. Es pilnībā atbalstu 2. priekšlikumu, un es domāju, ka mums šodien varbūt beidzot ir jābeidz šī neauglīgā kašķēšanās, sabiedrības šķelšana, demonstrēšana, kādi mēs esam, bet vienkārši jāvienojas. Nu, beidzam šo spēli!

Te bija runāts, ka ir kauns skatīties ukraiņiem acīs, kuri šobrīd cīnās arī par mums. Man arī ir kauns gan ukraiņiem acīs skatīties... man jau ir kauns skatīties acīs arī mūsu sabiedrotajiem, sadarbības grupu pārstāvjiem no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Man ir kauns skatīties acīs arī Latvijas pilsoņiem, kad man jautā, kas jums tur, Saeimā, notiek? Kas ir noticis pa šiem diviem gadiem ar Stambulas konvenciju? Kāpēc tagad tā ir jādenonsē? Man nav, ko atbildēt uz to, jo racionālie argumenti šajā vidē neder.

Tas, ka Stambulas konvencija tiešām ir bijis tāds pagrieziena punkts, lai beidzot mēs sāktu runāt par vardarbību ģimenē, ka Stambulas konvencija ir uzdevusi konkrētus pienākumus, kas mums kā valstij ir jāveic, – tie ir racionāli argumenti. Un arī tas, ka šobrīd jūs, kas nākuši ar šo iniciatīvu, gribat denonsēt Stambulas konvenciju tikai tāpēc, ka varbūt zaļzemnieki nolēma atriebties par to, ka bija spiesti kaut ko parakstīt, iestājoties koalīcijā, un šobrīd zināmā mērā uzmet koalīciju... Tas, manuprāt, nav nekāds godīgs risinājums tam visam.

Un es domāju, ka... jā, es ļoti saprotu, ka visi to labprāt izmanto, bet, kolēģi, mēs jau esam tik daudz strādājuši dažādās komisijās, un man liekas, ka citos jautājumos, kas attiecas vai nu uz ekonomiku, vai uz publiskajiem izdevumiem... kur esam kopā... mēs tomēr esam vienoti izpratnē.

Es ļoti labi saprotu, ka liela daļa no jums šobrīd ir kļuvuši par ķīlniekiem absurdajai idejai denonsēt Stambulas konvenciju. Un es pieļauju, ka liela daļa gan no zaļzemniekiem, gan no "Nacionālās apvienības", gan no APVIENOTĀ SARAKSTA savā būtībā nevēlētos turpināt šo negodīgo spēli, bet frakciju disciplīna... Kolēģi, es kā neatkarīga deputāte varu pateikt, ka varbūt tomēr nevajag frakciju disciplīnu stādīt augstāk par savu sirdsapziņu, par savu godaprātu. Patiesību sakot, ja jūs ievērojat frakciju disciplīnu tādiem kolektīviem pasākumiem, es nedomāju, ka jums tas dzīvi politikā padarīs ļoti rožainu un patīkamu, jo ārpus šīs politiskās dzīves eksistē arī cita dzīve – profesionālā dzīve, dzīve, kur jums ir jābūt godprātīgiem, kur jūs nevarat paļauties uz kaut kādām absurdām idejām... tas, kas notiek šobrīd.

Kolēģi, es domāju, ka jums vēl ir laiks atkāpties. Es nedomāju, ka Mūrnieces kundze ir šausmīgi laimīga par to, kas bija jādara Ārlietu komisijā, un ka Mūrnieces kundzei būs jāstāsta saviem sadarbības partneriem ārlietu jomā, kas te ir noticis. Jo to, kas te ir noticis... To jau nevar normāli izstāstīt cilvēkiem, kas te notiek. Mēs tērējam laiku absolūti destruktīvām lietām tā vietā, lai domātu, ko beidzot darīt ar ekonomiku, ko darīt ar drošību. Mums priekšā ir budžets. Mēs nerunājam par to, par ko vajadzētu runāt, bet pieķeramies tādām populistiskām lietām un sīksti turamies pie tā, lai tikai nebūtu jāatkāpjas no kaut kad solītā.

Kolēģi, es tiešām aicinu denonsēšanas piekritējus atvēsināties un balsot par to, ka tas nav vajadzīgs. Tie, kuriem ir sirdsapziņa, godaprāts, lūdzu, izejiet ārpus frakcijas disciplīnas un dariet tā, kā vajadzētu darīt pēc savas sirdsapziņas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Rotbergam.

U. Rotbergs (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirms es sāku runāt un teikt to, ko vēlos pateikt, gribu paust: man šobrīd ir svarīgi šeit uzstāties, lai nākamajām paaudzēm paliek stenogrammā, ka tik svarīgā jautājumā es nepaliku malā, un varbūt kāds arī ieklausīsies (kaut gan maz cerību) tajos argumentos, ko es šobrīd šeit paudīšu.

Man nav pieņemams ne mērķis, ne steidzamība, kādā tika pieņemti šie... likumi, ne metodes. Šī jautājuma prezentācijas sākumā Ārlietu komisijas vadītāja mūs maldināja. Viņa teica, ka šis jautājums ir izdiskutēts ar valsts un sabiedriskajām organizācijām. Ārlietu komisijā notika bezprecedenta gadījums – netika dots vārds Ārlietu ministrijas pārstāvjiem. Tāpat netika dots vārds tām nevalstiskajām jeb nevaldības organizācijām, kuras jau daudzus gadus pirms Stambulas konvencijas ratifikācijas nodarbojās un palīdzēja krīzē nokļuvušām sievietēm, kas cieta no vardarbības... vai arī ģimenē tāda bija.

Es aicinu tos kolēģus, kas šeit runā par dzimumiem un dzimtēm, nejaukt vairākas lietas. Dzimums un seksuālā orientācija – tās ir divas dažādas lietas. Kā pareizi norādīja Kiršteina kungs, mūsu dzimumu nosaka hromosomas X un Y. XY ir vīrietis, un XX ir sieviete. Bet mēs zinām arī citas hromosomu kombinācijas. Ir XXY, ir tikai X, ir XXX, tie visi ir dažādi citi dzimumi... kādi cilvēki piedzimst. Un tas nav kādas ideoloģijas ietekmē. Tie ir dažādi cilvēki mūsu vidū, tiesa gan to ir maz – viens no 600 vai viens no 1500. Bet mēs viņus neredzam, tāpēc ka mums ir šī attieksme, ka ir tikai vīrietis un sieviete. Mēs viņus reāli diskriminējam, kaut gan Satversme saka... un arī Stambulas konvencijas pretinieki saka: "Oi, mūsu Satversmes vērtības!" Satversmes vērtības sargā ikviena brīvību un ikviena cieņu. Un šie cilvēki ir mūsu vidū. Tā ka es aicinu nejaukt šīs lietas un nepiesaukt kaut kādu briesmīgu nākotni.

Vēl viens arguments. Visās šajās debatēs par konvencijas denonsēšanu konvencijas pretinieki ne reizi ne ar pušplēstu vārdu nav norādījuši to, kas ir noticis pēdējos divos gados. Kuram ir atņemtas šīs vērtības? Tās vērtības ir palikušas, kādas katram ir. Kur ir bērni, kas mainījuši dzimumu, ar ko mūs biedē? Kuri vīrieši kļuvuši par sievietēm vai otrādi? Es kā biju vīrietis, tā turpinu būt vīrietis, un konvencija man tur neko nevar padarīt. Tie ir viltus argumenti, un mūs novērš no tā... un mums stāsta par nākotni, kura nebūt nav iestājusies... tad, kad mēs divus gadus atpakaļ ratificējām. Un maldīgs ir priekšstats, ka mūsu pašu likumdošana un Krimināllikums atrisinās. Krimināllikums sāk strādāt tad, kad jau ir noticis nenovēršamais, kad ir sista sieviete vai, vēl trakāk, kad ir letāls iznākums. Konvencijas tvērums ir daudz plašāks. Tas ir par to, kāda ir sabiedrība, kāda ir attieksme pret dažādo, citādo, iekļaujošo, kāda ir attieksme pret dažādajām sociālajām lomām, kādas ir vīriešiem un sievietēm.

Tas ir viens atsevišķs, neliels jautājums no konvencijas, un par to es gribu atsevišķi parunāt. Krievijas okupācijas gados vīri spēlēja hokeju. Tagad arī dāmas spēlē hokeju. Krievijas okupācijas gados tikai vīri spēlēja futbolu. Šodien jaunas meitenes trenējas futbolā. Atceros tādu stereotipu Rīgas domē, kad strādāju arī izglītības komitejā un mēs sniedzām mazus grantus dažādiem atbalstiem, lai jaunieši varētu doties uz visādām sacensībām. Bija jauniete, kura vēlējās piedalīties starptautiskā turnīrā boksā, un deputāti teica: "Nē, mēs neatbalstām, jo tas nav sieviešu sports!" Viņi noliedza kāda cilvēka personisko izvēli. Kā mums ir mainījusies situācija?

Sēdes vadītāja. Laiks.

U. Rotbergs. Mums ir... sievietes brīvprātīgi dienē armijā...

Sēdes vadītāja. Vai vēlaties apvienot laikus?

U. Rotbergs. Tas nav konvencijas nopelns. Tas ir laiks, kurā...

Sēdes vadītāja. Vai jūs vēlaties apvienot laikus?

U. Rotbergs. Jā, lūdzu, apvienojiet!

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

U. Rotbergs. Paldies. (Starpsauciens: "Sievietes sportā – pastāsti par to labāk!")

Un mūsu dāmas dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos. Mūsu vidū ir... manas partijas rindās ir sievietes zemessardzes, mūsu ārlietu ministre ir zemessardze, mūs šeit... drošības dienestā... sargā sieviete. (Starpsauciens.)

Biju slimnīcā, nesen atgriezos... Manā istabā nāca kādas piecas māsiņas, nebija neviena "brālīša". Virsmāsa bija, "virsbrāļa" nebija.

Paldies Mūrnieces kundzei, kas pateica, ka šis ir politisks balsojums. Atgādinu, kāda ir šī politika. Neuzklausīt tos, kas ir reālie interešu nesēji, neuzklausīt mūsu ārzemju latviešu organizācijas, neuzklausīt investorus, neuzklausīt eksportētājus, neuzklausīt mūsu sabiedrotos un labvēļus tuvākajās... Ziemeļvalstīs. (Starpsauciens: "Varbūt par priekšlikumu tomēr runāsi?")

Es saku... šis ir priekšlikums, kāpēc šī konvencija... šis likumprojekts jānoraida un konvencija jāpatur spēkā.

Sēdes vadītāja. Labi. Lūdzu, nesarunāties ar zāli!

U. Rotbergs. Netraucē mani! (Smiekli. Aplausi.)

Mēs neieklausāmies savos brāļos lietuviešos, mēs neieklausāmies mūsu draugos ukraiņos, kuri sargā mūsu brīvību un aicina mūs šo konvenciju nedenonsēt. (Starpsauciens.)

Es nevienu negribu aizvainot un saukt par Krievijas fanu, bet mēs zinām, ka politikā ir tā, kā izskatās. Iztēlojieties Eiropas karti, kurā valstis, kas ir ratificējušas konvenciju, ir vienā krāsā, un tās, kas nav ratificējušas... Skaidri un gaiši – mēs tiekam vilkti Krievijas vērtību telpā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un paskaidrošu, kāpēc uzskatu, ka nav jāturpina konvencijas denonsēšana.

Latvija ir demokrātiska valsts. To pasaka Latvijas Satversme. Tas nozīmē, ka arī likumprojektiem ir jābūt tiesiskiem, labi pamatotiem un skaidriem. Mēs arī redzējām, cik liela ir sabiedrības interese par šo konvenciju, ļoti īsā laikā portālā "ManaBalss.lv" bija savākti vairāk nekā 20 tūkstoši parakstu. Policija teica, ka vakar bija vairāk nekā pieci tūkstoši protestētāju. Un šajos apstākļos mums ir ļoti svarīgi paļauties uz to, ka izstrādāto dokumentu kvalitāte ir augsta un ka tie ir labi pamatoti.

Likumprojekta loģiska sastāvdaļa ir anotācija. Un man ir jāteic, ka šī anotācija balstās dezinformācijā. Es jums paskaidrošu, kāpēc. Šajā anotācijā ir atsauksme uz Baibas Rudevskas izstrādāto tā saucamo juridisko analīzi. Baiba Rudevska kopš 2016. gada ir nemitīgi izplatījusi dezinformāciju par konvenciju. Tas, ka cilvēks māk rakstīt juridiskus tekstus un ielikt atsauces, nenozīmē kompetenci cilvēktiesību jomā. Tieši tā strādā dezinformācija. Puspatiesības – skaisti iepakotas, radot ticamības ilūziju. (Starpsauciens: "Precīzi par jums!") Un šobrīd mēs gribam izstāties no konvencijas, balstoties uz šādu argumentāciju?

Protams, ja mēs paskatīsimies juridisko analīzi... es to esmu lasījusi vairākas reizes, man patīk pirmavoti... Rudevska atsaucas uz starptautisko līgumtiesību dokumentiem, piesauc Vīnes konvenciju, piemin dažādus starptautisko tiesu lēmumus. Taču viņas analīzei trūkst starptautisko cilvēktiesību kompetences. Kas par to liecina? Es jums nocitēšu vienu teikumu no viņas garadarba. Un es tiešām aicinu jūs visus, it īpaši tos, kuriem ir juridiskās zināšanas un arī cilvēktiesību zināšanas – vai tiešām mēs, Saeima, varam graut savu prestižu tādējādi, ka balstāmies nekompetentu cilvēku rakstītās anotācijās?

Tātad Rudevskas juridiskajā analīzē jūs atradīsiet šādu teikumu: "No pašas konvencijas izriet, ka vardarbība pret sievieti ir vai nu civiltiesisks, vai krimināltiesisks pārkāpums, nevis cilvēktiesību pārkāpums." To viņa raksta. Un tas, ko mēs redzam šajā teikumā, – viņa izmanto maldinošu juridisko tehniku. Viņa rada iespaidu, ka tas ir kompetenti, un pasaka: vardarbība pret sievieti atbilstoši Stambulas konvencijai ir tikai krimināltiesisks vai civiltiesisks akts, bet tas nav cilvēktiesību pārkāpums. Un uz šī cilvēka garadarba mēs balstām mūsu lēmumus?

Jūs satraucaties un noraidāt... ka citas valstis saka par mūsu prestižu. Piedodiet, ja citas valstis izlasīs šo anotāciju un skatīsies, uz ko mēs šajā anotācijā atsaucamies... vai kurš tad ir vainīgs, ka kāds teiks: kas ar tām simts gudrajām galvām? Varbūt vismaz palīgi var izlasīt, ja ne visām gudrajām galvām ir juridiskās zināšanas.

Tā ka es ļoti atbalstu šo priekšlikumu un uzskatu, ka mēs nevaram turpmāk spriest par izstāšanos no konvencijas, balstoties uz pilnīgi aplamiem tekstiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi, man nav ne mazāko šaubu, ka Latvija var pievienoties starptautiskiem līgumiem un izstāties no starptautiskiem līgumiem. Tas ir iespējams, un mums ir tiesības balsot gan "par", gan "pret". Bet man gribētos saprast, kādi ir tie argumenti, kādēļ mēs veicam tādu vai citu darbību.

Es redzu, ka konvencijas pretiniekiem šis jau ir ticības jautājums. Viņi tic, ka tas jādara, tāpēc ka tas ir pareizi. Es saprotu, ka arī politiskās dividendes būs, viņi to turpinās darīt, jo tagad pēkšņi mainīt viedokli ir grūti.

Bet tomēr man gribētos saprast, kādi ir tie argumenti, kuru dēļ Latvijai ir jāizstājas no konvencijas.

Tas ir starptautisko tiesību dokuments, starptautisks līgums. Tas neaizvieto Krimināllikumu, mūsu nacionālos likumus. Tie visi strādā. Tie visi ir vajadzīgi. Konvencija dod iespēju mums strādāt kopā, sadarboties ar citām valstīm. Dalība konvencijā atspoguļo mūsu piederību noteiktu valstu grupai, mūsu vērtības.

Kāda ir problēma ar starptautisko sadarbību? Kāpēc Latvijai ir jāatsakās no starptautiskās sadarbības jautājumā, kas attiecas uz vardarbības novēršanu un apkarošanu? Man ir šaubas, ka tie, kas virza, var atbildēt. Jo – ko es redzēju jūsu rīcībā? Kad bija pieteikta denonsēšana, es dzirdēju argumentu: mēs pieņemsim speciālu likumu, konvencija mūs nesargā.

Mīļie cilvēki! Es saprotu, ka mēs visi tagad esam starptautisko tiesību eksperti. Un tie, kas klausās, arī visu saprot. Bet varbūt tomēr uzklausīsim ekspertus, varbūt padomāsim – ja mēs pagriežam muguru, ja uzskatām, ka mums nevajadzētu būt šajā saimē, vai tiešām darām pareizi? Nē, tāda politika arī ir iespējama. Mēs varam izstāties no vienas konvencijas, no otras konvencijas... mums ir Satversme, tur viss ir pateikts.

Jautājums: vai Latvija rezultātā būs ieguvēja? Padomājiet, kurā virzienā... jūs gribat... lai Latvija attīstītos? Kāda Latvijas nākotne jums ir svarīga? Latvija, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts? Varbūt mums nevajadzētu būt Eiropā, vienkārši maza, neatkarīga un vienlaikus pakļauta austrumu kaimiņa ietekmei. Varbūt to jūs gribat? Es nezinu.

Man tiešām žēl, kolēģi, ka jūs negribējāt runāt profesionālāk, analizēt problēmu. Tā vietā mēs vienkārši... kopumā Saeima rīkojas ļoti emocionāli, bet tas nav profesionāli. Mēs varējām strādāt labāk. Man tiešām žēl.

Es saprotu, ka jums tagad grūti atkāpties un izdarīt citādāk. Bet padomājiet, kādā virzienā jūs virzīsiet mūsu valsti. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Jūs kaut kā spītīgi raugāties, es pat teiktu, tā mazohistiski raugāties tajā vienā – austrumu kaimiņa – virzienā. Man īsti nav saprotams, kādēļ jūs nepagriežat galvas uz citu pusi, uz to pusi, kur ir mūsu stratēģiskais partneris un drošības garants – Amerikas Savienotās Valstis.

Tiem, kas nezina, es atgādināšu, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps bija viens no pirmajiem, kurš vērsās pret woke kultūru, dženderismu un arī nekontrolētajām migrantu plūsmām. Un tad jau šis jautājums izskatās mazliet savādāk un citā gaismā.

Tā ka droši – jūs varat grozīt savas galvas un kaklus, kurā virzienā gribat, un jūs redzēsiet tikai to, ko paši gribēsiet saredzēt. Bet es aicinu neaizmirst, ka līdz šim brīdim mūsu stratēģiskais partneris un drošības garants vēl ir Amerikas Savienotās Valstis un Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir Donalds Tramps, un viņš realizē tādu politiku, kādu viņš realizē.

Tanī brīdī (Starpsaucieni.)... Irma Kalniņas kundze, man šodien arī raksta... man šodien arī raksta Amerikas latvieši, kuri dziļā cieņā un sirsnībā atbalsta izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Tanī brīdī, kad jūs nevarat mainīt apstākļus... un šobrīd jūs nevarat mainīt apstākļus, ka tiks pieņemts lēmums par izstāšanos no Stambulas konvencijas... jūs varat tikai un vienīgi mainīt attieksmi. Un mainīt attieksmi nozīmē šobrīd paskatīties ASV virzienā, nevis Krievijas virzienā, kurā jūs paši mazohistiski skatāties.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Paskatāmies vēl trešajā virzienā! Paskatāmies Turcijas virzienā! Par to esam mazāk runājuši, lai gan Turcija ir tā viena un vienīgā valsts, kas ir izstājusies no savas lielākās pilsētas – senās Konstantinopoles jeb Stambulas – vārdā nosauktās konvencijas.

Es izmantoju vienu Vācijas starptautiskās politikas drošības institūta pētījumu. Apakš šī lielā institūta ir Turcijas studiju institūts. Un tās vadītāja Hirdžana Asli Aksoja analizēja iemeslus, kāpēc 2021. gadā Turcija izstājās no Stambulas konvencijas, un kas bija tie galvenie argumenti.

Es mēģināšu sākumā nocitēt: "Turcijas izstāšanās no Stambulas konvencijas ir nepārprotams uzbrukums cilvēktiesībām un tiesiskumam. Šis solis ir daļa no prezidenta Erdogana stratēģijas, lai paliktu pie varas." Ar to viņa sāk šo analīzi un tālāk izklāsta, kas bija tie galvenie argumenti. Un, ticiet man, tās paralēles ar Latviju ir mazliet baisas.

2021. gada 20. martā prezidents Erdogans izdeva dekrētu, ar kuru Turcija tika atsaukta no Stambulas konvencijas. Izstāšanās, prognozējami, pat tik relatīvi konservatīvā valstī kā Turcija izsauca ļoti plašus, īpaši sieviešu tiesību aizstāvju grupu, protestus, sašutumu plašsaziņas līdzekļos, kas kritizēja šādu soli. Valstī, kurā ir ļoti augsts ar dzimumu saistīts vardarbības un femicīda līmenis, tikai 2020. gadā vien tika noslepkavotas vismaz 300 sievietes. Pēc šī sabiedrības sākotnējā sašutuma Turcijas vadība pat mazliet atkāpās, lai gan bija visi tie paši argumenti, kas izskan Latvijā, – ka konvenciju ir sagrābusi interešu grupa, kas mēģina... Turcijas gadījumā... normalizēt homoseksualitāti, ka tas nav savietojams ar Turcijas valsts sociālajām un ģimenes vērtībām. Beigu beigās, dažus mēnešus vēlāk, prezidents, ignorējot arī parlamenta varu... Turcija izstājās no šīs konvencijas un kļuva par pirmo valsti, kas to izdarīja.

Un prezidentam no tā bija vairāki ieguvumi. Tajā laikā opozīcija ļoti intensīvi mēģināja vājināt Erdogana un viņa vadītās partijas varu. Un bija skaidrs politisks aprēķins. Apstākļos, kad bija pandēmija, apstākļos, kad Turcijā bija visaugstākais inflācijas līmenis pasaulē (ir zināms, ka tas bija pat augstāks nekā Latvijā un Baltijas valstīs), prezidents izvēlējās... viņa partija izvēlējās šos jautājumus nolikt priekšplānā, lai otrajā plānā novirzītu ekonomiskos jautājumus, ko valdošajai koalīcijai... uz ko nebija atbildes. Un bija visi tie paši argumenti – par tradicionālajām turku vērtībām –, neskatoties uz to, ka pat konservatīvo organizāciju sieviešu tiesību aizstāvji, kas atbalstīja valdošo, Erdogana, partiju, iebilda pret izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Šajā gadījumā prezidentam un viņa partijai bija skaidrs politisks aprēķins, domājot par pārvēlēšanu, par tālāko koalīciju... tajā laikā vēl konservatīvās partijas. Un šeit parādās pirmās paralēles ar Latviju. Partijas, kas bija vēl konservatīvākas, ultrakonservatīvas, izmantoja šo Stambulas konvenciju, lai priekšplānā sabiedrības diskursā pirms vēlēšanām nostādītu tieši jautājumus par vardarbību pret sievietēm. Skaidrs, ka tajā brīdī prezidents bija ieinteresēts šķelt šo opozīciju, mest tiltu iepretim partneriem, ar ko eventuāli tika izveidota koalīcija.

Un jau atkal šī paralēle ar Latvijas situāciju. Mēs redzam, ka "asins karš" starp brāļiem – ZZS un APVIENOTO SARAKSTU – ir beidzies, vecā mīlestība, kas laikam nekad nav sarūsējusi, ir atgriezusies. Mēs redzam, ka ir uzbūvēts milzīgs tilts pāri visai Saeimas zālei starp "Nacionālo apvienību" un LATVIJU PIRMAJĀ VIETĀ. Lai gan to tango flirtu mēs redzējām jau pirms Rīgas domes vēlēšanām.

Arī Latvijā redzam šo pašu politisko dinamiku, kad priekšplānā ir nevis sabiedrības intereses, sabiedrības neaizsargāto daļu intereses, bet politisks aprēķins. Un arī Latvijā šis kultūrkarš ir vēlētāju mobilizācijas instruments, kas, es domāju, domājošās sabiedrības daļas acīs ir pārliecinoši aizgājis par tālu. Un es apelēju pie tiem deputātiem, kuri jūtas nekomfortabli par savu balsojumu pirmajā lasījumā. Neviens jau jūs šeit nekaunina. Es saprotu katra deputāta misiju, katra deputāta partijas disciplīnu un tā tālāk. Bet, saprotiet, šis ir fundamentāls lēmums ar vēsturisku ietekmi.

Vai es varētu lūgt apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

K. Briškens. Vēl viens ļoti būtisks arguments bija prezidenta Erdogana vēlme nostiprināt savu kā spēcīga līdera tēlu. Ir pilnīgi skaidrs, ka ar šādu jautājumu, nespējot atrisināt Turcijas ekonomiskos izaicinājumus, ir relatīvi vienkārši nosacīti konservatīvā valstī "sabudināt" sabiedrību, neskatoties uz to, ka 85 procenti Turcijas sabiedrības – saskaņā ar sabiedrisko aptauju, ar socioloģiju – neatbalstīja izstāšanos... bet parādīt šo stingrā līdera stāju – izstāties no Stambulas (pašu lielākās vēsturiskās pilsētas vārdā nosauktās) konvencijas.

Es ļoti labi apzinos, ka Turcija ir mūsu NATO sabiedrotais. Mēs ļoti cienām Turciju par tās līdzdalību mūsu kolektīvajā aizsardzībā. Diskusija šoreiz nav par to. Tomēr ir būtiski iemesli, kāpēc Turcija, kas jau 1959. gadā tā laika Eiropas Ekonomiskajā kopienā iesniedza savu pieteikumu, lai kļūtu par asociēto valsti, vēlāk, jau astoņdesmitajos gados, – arī lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti... un ir iemesli tam, ka Turcija joprojām nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tāpēc, atbalstot šo priekšlikumu, mums ir ļoti svarīgi apzināties, ka Latvija nedrīkst kļūt par otro valsti – un tikai pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti –, kas no šīs konvencijas izstāsies.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu un neatbalstiet likumprojektu kopumā!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Uldis Ģērmanis ir teicis, ka latvietim vienmēr nav jābūt vientiesīgam un viņa vienīgā dzīves misija nevar būt iepriecināt sveštautiešus. Daudzi to šeit aizmirst. Bet es piekrītu Rotberga kungam, kurš teica, ka ģenētiskais un bioloģiskais dzimums tiešām pastāv. Un es jau arī uzsveru, ka neviens to neapstrīd. Tam pat nav nekāda sakara ar Stambulas konvenciju.

Bet mēs runājam par minēto trešo un ceturto. Tas ir sociālais un tā saucamais psiholoģiskais jeb izfantazētais dzimums. Un šeit tika pieminēta tāda būtiska tēze: ko teiks mūsu sabiedrotie? Man ir tikai viens jautājums mūsu partneriem šeit un deputātiem no JAUNĀS VIENOTĪBAS un PROGRESĪVAJIEM. Mūsu galvenais sabiedrotais ir Amerikas Savienotās Valstis un to prezidents. Un jautājums: vai jūs iebilstat ASV prezidenta rīkojumam (pirmajā nedēļā) atbrīvot no bruņotajiem spēkiem visas transpersonas? Ja jūs iebilstat – vai Ārlietu ministrija jau ir sagatavojusi nosodošu rezolūciju, ko izskatītu Ārlietu komisija, vai tikai gatavojas šādu rezolūciju sagatavot? Nu tad neliekuļojiet vismaz par sabiedrotajiem.

Un otrs jautājums: vai jūs atbalstāt mūsu galvenā sabiedrotā – Amerikas Savienoto Valstu – prezidenta teikto, ka transpersonas jeb... respektīvi, ne transpersonas, bet šis izfantazētais psiholoģiskais vai sociālais dzimums, tas ir, vīrieši ar bārdu vairs nedrīkstēs startēt sieviešu sporta disciplīnās. Lai nebūtu šie strīdi, var veidot atsevišķas sporta spēles transpersonām. Un mēs zinām, ka pašlaik... visu laiku gan Olimpiskajā komitejā, gan arī Paralimpiskajā komitejā notiek strīdi, kurš drīkst un kurš nedrīkst piedalīties. Arī Latvija un sevišķi JAUNĀ VIENOTĪBA un PROGRESĪVIE varētu ierosināt visiem šiem cilvēkiem veidot savas sporta spēles.

Bet man ir konkrēts jautājums. Nāciet un izstāstiet, ko jūs sakāt par šo ASV prezidenta rīkojumu un vai jūs to atbalstāt? Un, ja ne, tad kā jūs rīkosieties?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Arī šis, 2., priekšlikums šajā likumprojektā, kas aicina izslēgt no tā 1., 2., 3. un 4. pantu, ir vēl viena iespēja un pretimnākšana tiem, kas ar steigu, nedemokrātisku procesu un sabiedrības šķelšanu ir stūrgalvīgi ieņēmuši prātā, ka Latvijai būtu jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Tā ir vēl viena iespēja jums tomēr aizdomāties – aizdomāties par to, kāpēc jūs gribat, lai Latvija no šīs konvencijas izstājas, it īpaši aizdomāties par to, kādas šim būs sekas, cik liels vardarbības pieaugums, agresijas normalizēšana un klusēšana par vardarbību ģimenē būtu jums pieņemama savu iedomāto reitingu vārdā.

Cik daudz cilvēku drīkst ciest, piedzīvot traumatiskus notikumus un mirt politisko spēlīšu un ieriebšanas valdībai vārdā? Vai ir kaut kāda normas robeža, kaut kāds aprēķins, kas to attaisnotu?

Gan no draudiem, kas ir izskanējuši pret aktīvistiem, kas organizēja šo protestu, gan no vispārējas agresijas normalizēšanas ciešam mēs visi. Zinu, ka daļa no jums domā, ka cilvēki, kas atbalsta konvenciju un vakar piedalījās protestā, ir apmaksāti protestētāji.

Pirmkārt, tā nav, jo cilvēki mēdz iestāties par lietām, kas viņiem šķiet pareizas un svarīgas, arī, ja viņiem neviens par to nemaksā, un pat tad, kad tas viņiem var radīt nopietnus apgrūtinājumus un šķēršļus dzīvē. Zinu, ka vismaz daļai no jums to ir grūti iztēloties.

Otrkārt, ir ļoti svarīgi reflektēt uz to, kāpēc agresija publiskajā telpā ir normalizēta un kāda loma tajā būtu tieši tam, ja Latvija izstātos no šīs konvencijas. Varmākas ir sajutuši atriebības un asins garšu un ir vēl gatavāki nekā jebkad agrāk savu agresiju paust pret jebkuru līdzcilvēku – sievieti, bērnu un pret katru (Starpsauciens.), kas ir neaizsargāts un kļuvis vēl neaizsargāts.

Pleškānes kundze, es gribētu jums pateikt...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunāties ar zāli!

S. T. Levrence. Es jums ticu, ka jūsu meita un jūs pati esat saņēmusi draudus. (Dep. V. Pleškānes starpsauciens.) Man tiešām ir ļoti žēl, ka tā notika. Es ļoti labi zinu, kā tas ir. Un es zinu... un es tiešām uzskatu, ka tas nav pareizi, ka gan jūs, gan jūsu meita esat saskārušās ar šo agresiju. Tam nav attaisnojuma. Tiešām. Man šķiet arī ļoti slikti, ka jūs iestājaties pret cilvēktiesību aizsardzību, un jūs esat par to pelnījusi kritiku. (Dep. V. Pleškānes starpsauciens.) Bet es jums piekrītu, ka agresija nav kritika.

Mēs, PROGRESĪVIE, esam vienmēr iestājušies par to, lai cilvēktiesības un aizsardzība pret vardarbību attiektos uz visiem cilvēkiem. Un tam būtu arī jāattiecas uz visiem cilvēkiem, nevis tikai uz tiem, kuri paši atbalsta cilvēktiesības... arī citiem. Ko es ar to gribu teikt? Tas, ka dažādas agresijas un mikroagresiju formas sabiedrībā ir normalizētas, nav arguments, lai izstātos no konvencijas pret vardarbību. Tieši otrādi – konvencija ir iemesls, lai katrs no mums reflektētu, kad esi uzvedies agresīvi, vardarbīgi vai diskriminējoši pret citiem, īpaši, ja viņi ir neaizsargāti, tieši atzīstot, ka katram no mums ir jāaug. Mēs varam izaugt no vardarbības normalizēšanas un noklusēšanas kultūras visi kopā.

Aicinu aizdomāties un izmantot iespēju, ko mums sniedz šis priekšlikums, un atbalstīt to, kā arī saglabāt Latvijas dalību Eiropas Padomes konvencijā pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Irmai Kalniņai.

Irma Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Mani mīļie kolēģi! Nupat ir ienākušas ziņas no LETA, ka Lietuvas jaunā Ministru prezidente Inga Ruģiniene uzskata, ka Lietuvai būtu jāratificē Eiropas Padomes konvencija par vardarbību pret sievietēm (Ovācijas.) un vardarbību ģimenē. Tā. Tās ir vienas ziņas. (Dep. L. Liepiņa: "Evika Siliņa vakar...")

Otrs. Es vēlos precizēt to, ko kolēģe Linda Liepiņa teica par ASV. Es šo to zinu par to valsti (Dep. L. Liepiņa: "Nevar būt!") un arī vadu to sadraudzības grupu. Esmu sapratusi, ka jūs, Liepiņas kundze, maisāt migrāciju ar vardarbību. Tās ir divas atsevišķas lietas. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Tās ir milzīgi lielas atšķirības. Tas ir viens.

Numur divi. ASV kopā ar Kanādu, mūsu sabiedrotie NATO, ir vienā organizācijā, ko sauc "Sievietes, miers un drošība". "Sievietes, miers un drošība", kur vairākkārt parādās tas vārds, ko jūs negribat dzirdēt. Tātad to Trampa kungs ir parakstījis. Arī viņu ministri ir parakstījuši. Un tāpēc es gribētu argumentāciju, ka tā nav, ko jūs teicāt.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz izslēgt visus šī likumprojekta pantus, faktiski ar to tiek izslēgta iespēja denonsēt šo konvenciju. Tāpēc es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Manuprāt, tas ir ļoti labs priekšlikums. Par šo priekšlikumu šeit bija pietiekami daudz diskusiju, un es vēlos reflektēt uz dzirdēto.

Par Amerikas Savienotajām Valstīm. Nenoliedzami, Amerikas Savienotās Valstis ir un būs mūsu stratēģiskais partneris. Manuprāt, nevienam saprātīgam cilvēkam par to nav šaubu un tās nedrīkstētu būt. Bet es vēlos atgādināt, ka šai konvencijai ar Amerikas Savienotajām Valstīm nav pilnīgi nekāda sakara. Nav arī nekāda sakara ar pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa īstenoto politiku. Šī ir Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Atslēgvārds – Eiropas... Padomes konvencija... kurā Amerikas Savienotās Valstis nekad nav bijušas, nav un nevar būt dalībvalsts. (Starpsaucieni: "... Krievija...!") Krievija ģeogrāfiski šobrīd atrodas Eiropā, tāpēc tā arī ir darbojusies šajā organizācijā. (Dep. L. Liepiņa: "... Eiropas Padome!")

Bet ar ko gan mēs varam ieiet vēsturē! Mēs varam ieiet vēsturē ar to, ka Latvija būs pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kura izstāsies no šīs konvencijas. (Starpsauciens.) Ar to gan mēs ieiesim vēsturē! (Starpsauciens.)

Tad es vēlos atbildēt uz vēl vienu jautājumu, kas ļoti bieži izskan. Vai visi, kuri iestājas pret konvenciju, ir putinisti? Nē. (Smiekli. Starpsaucieni: "Ak!"; "Oo!"; "Vū!") Es arī vēlos precizēt to, ko teica Vaira Vīķe-Freiberga, – cilvēki ir propagandas ietekmēti. Tā ir būtiska atšķirība. Lielākā daļa patiešām nav putinisti. Nē, daži te ir, nav šaubu, bet ne lielākā daļa. Liela daļa ir pat patrioti, kuri ikdienā dara daudz laba Latvijai un Latvijai vēl tikai to labāko. Bet diemžēl viņi paši neapzinās, ka ir uzķērušies uz Krievijas propagandas viltīgā āķa. Krievijas propaganda ir ļoti viltīga un veiksmīgi konstruēta, lai šķeltu sabiedrību jebkurā iespējamā jautājumā. (Starpsauciens.)

Krievija izmanto jebkuru jautājumu, lai šķeltu sabiedrību, vai tā ir Stambulas konvencija, ja ar to atrod iespēju šķelt, vai tie ir vēja parki, vai tas ir 5G, vai tās ir vakcīnas... arī ķīmiskās trases. Ja izdotos mūs sašķelt par to, vai zupā ir jāliek krējums vai nav, es domāju, arī to Krievija izmantotu. (Daži deputāti aplaudē.)

Kolēģi, aicinu tomēr attapties un neatbalstīt (Starpsauciens.) konvencijas denonsēšanu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi, izskatot arī šo priekšlikumu, vēlos atgādināt to, ko mēs varam izlasīt mūsu e-pastos, citās ziņās, – ka šodien visā Eiropā runā par Latviju. (Starpsauciens.) Mēs varam lepoties ar to, ka spējam ietekmēt darba kārtību arī citās valstīs un ielikt tajā mums svarīgas prioritātes. Bet šodien runā par Latviju, ne par mūsu prioritātēm. Runā par bažām saistībā ar Latviju.

Runā par to precedentu, ko mēs esam ielikuši šodienas sēdes darba kārtībā un kuram ir ļoti, ļoti grūti atrast pamatojumu, kādēļ kaut kas tāds ir radies. Kādēļ šāda parlamentāriešu LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iniciatīva ir nonākusi tik tālu? Kāds ir tas pamatojums, kas jums ko tādu attaisno? Kādas Latvijas cilvēku problēmas jūs šobrīd risināt? Kādas Latvijas cilvēku problēmas dalība konvencijā jums traucē risināt? Kas attaisno šo stratēģisko zaudējumu, ka šobrīd visā Eiropā runā nevis par mums svarīgo, bet par mums un mūsu problēmām, kuras jūs radāt šeit uz līdzenas vietas?

Ir piedāvāts viens risinājums, kā mēs varam nerunāt par Krieviju... ka mēs varam iestāties pret Eiropas vērtībām, bet vienlaikus mums nav nekā kopīga ar Krievijas vērtībām. Tas šeit ir izskanējis kā tāds apspriežams piedāvājums, kā var savienot šīs divas lietas, – ka Latvija acīmredzot veidos citu vērtību zonu, būs tāda pelēkā zona, kur Eiropas vērtībām sakām "nē" un arī Krievijas vērtībām sakām "nē". Un par to varbūt ir vērts parunāt. Kāds ir tas modelis? Kuri ir tie piemēri, kur tas ir strādājis... pierādās? Vai tas ir domāts Ungārijas šī brīža modelis? Kādu laiku pie mums bija Ungārijas karogi, visur kur parādījās. Pēc tam, man liekas, Latvijas sabiedrība skaidri pateica, ka šāds modelis, šāda attieksme pret svarīgiem jautājumiem mums nav pieņemama.

Problēma, kāpēc ir maz tādu piemēru, – protams, Krievija aktīvi strādā, lai visas šīs pelēkās zonas pārņemtu, ietekmētu, ieliktu savus ietekmes kanālus. To labi saprata sabiedrība Moldovā, dodot pilnu mandātu saviem pārstāvjiem skaidri izvēlēties Eiropas integrācijas ceļu, saprotot, ka ir ļoti, ļoti grūti palikt kaut kur pa vidu... Un tas ir kas tāds, ko arī mēs paši esam atbalstījuši, – ka nevajadzētu būt tādām pelēkajām zonām. Mums ir svarīgi nostiprināt šīs sadarbības saiknes, un tas ir iespējams, jā, pateicoties Eiropas vērtībām, jo Eiropas Padome ir viena no tām organizācijām, kas par tām daudz iestājas. Mēs arī šodien pieņemtajā paziņojumā atsaucāmies uz vairākām lietām, attiecībā uz kurām Eiropas Padome ir panākusi kopīgo vērtību pārvēršanos konkrētos risinājumos, iestājoties pret Krieviju.

Tagad atgriežamies pie sākuma. Šobrīd vairāku Eiropas valstu politiķu darba kārtībā ir Latvija un izskan bažas par to, kas Latvijā notiek. Un tās ir domas, kā pasargāt mūs un mūsu sabiedrības skaidri pausto vērtību orientāciju, līdzīgi kā mēs nesen domājām par Gruziju un to nesakritību pēc pēdējām vēlēšanām, šo vēlēšanu nozagšanu... kas ir bijusi starp Gruzijas sabiedrību un tās valdību. Problēma ir tā, ka mēs šobrīd aizņemam vietu mūsu sabiedroto darba kārtībās tā vietā, lai būtu daļa no komandas, kas palīdz risināt mums svarīgo.

Noslēgumā ļaujiet man jūs atgriezt realitātē par vienu jautājumu – ka atbildību par šo balsojumu un izvēli var nolikt kaut kur citur – vai pie Valsts prezidenta, vai premjerministres... vai kādiem citiem uzvārdiem. Vēlos atgādināt, ka atbildība par šo balsojumu tomēr jāuzņemas Saeimas deputātiem šeit un tagad – jums pašiem. Nav iespējams to novelt uz kādu citu. Ja nepieciešams, izmantojiet laiku, lai apdomātos, saliktu kopā visas tās vēstules, visas tās ziņas, kas mums ienāk... vai tas, ko mēs šobrīd darām, atbilst tam kursam, kam mandātu jums ir devusi Latvijas sabiedrība. Šī atbildība...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Cepurītis. ... ir tikai jūsu rokās. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi! Tātad 2. priekšlikums. Tiem, kas nav lasījuši priekšlikumus, vēlreiz atkārtošu, par ko tas ir, – izslēgt likumprojekta 1., 2., 3. un 4. pantu. Tātad pēc būtības neizstāties no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Kāpēc šajā brīdī ir svarīgi šo priekšlikumu atbalstīt? Tā ir iespēja vēl pateikt... tādu pauzi... varbūt ne vienmēr obligāti noraidīt visu kustību, kuru jūs politiski jau šobrīd... esat iekustējušies un nevarat apstāties, bet vismaz nobalsojot... atbalstot šo priekšlikumu, mēs varbūt ieliksim kaut kādu pauzi un varēsim ieelpot, izelpot un vēlreiz padomāt.

Kāpēc tas ir jādara? Jo no konservatīvo vai tradicionālo vērtību piekritējiem es joprojām neesmu sadzirdējusi, kas tad šajā konvencijā īsti ir pret tradicionālajām un konservatīvajām vērtībām. Kaut vai viens no jums, kolēģi, – īpaši no "Nacionālās apvienības", kas piesauc šo argumentu, un īpaši no Zaļo un Zemnieku savienības – atnāktu un pateiktu, ka konvencija kaut kādā veidā ir pret viņu vērtībām, pirms tam viņi bija spiesti balsot pret savām vērtībām un šobrīd viņi atgriežas atpakaļ pie savām vērtībām. Tad es jūs sirsnīgi aicinu: kolēģi, kaut viens atnāciet un pasakiet, kas tieši šajā konvencijā pret vardarbību ir pret jūsu tradicionālajām vai konservatīvajām vērtībām!

Man nav nekas pret konservatīvām vērtībām. (Starpsauciens.) Arī ģimene un ģimenes drošība, manuprāt, ir konservatīvas vērtības. Bērni... no vardarbības aizsargāti bērni arī varētu būt konservatīva vērtība. Bet arī šajā konvencijā viss ir tikai un vienīgi par šo – par aizsardzību pret vardarbību, par atbalstu cietušajiem. Un jūs nevarat nosaukt nevienu... Droši nāciet šeit un runājiet! Es ar zāli nesarunāšos, bet atnāciet un pasakiet, kas ir tās lietas... kas ir pret jūsu konservatīvajām vērtībām. Man arī negribētos izklausīties... populistiski, tāpēc es neminēšu, kas ir pretējs cīņai pret vardarbību, – tā ir vardarbība. Nevar taču vardarbība būt konservatīva vērtība! Nē, es tam neticu un negribu ticēt! Cīņai pret vardarbību ir jābūt konservatīvai.

Tad atnāciet un pasakiet, kas tāds šajā konvencijā ir teikts. Jūs to nevarat izdarīt. Un arī par kristīgajām vērtībām (Starpsauciens.)... par kristīgajām vērtībām. Protams, Šlesera partija tās aktīvi aizstāvēs, bet es aicinu jūs, kolēģi no "Nacionālās apvienības", no ZZS, no APVIENOTĀ SARAKSTA, kam kristīgās vērtības ir tuvas, nākt un paskaidrot, kas slikts ir šajā konvencijā. Lūdzu, nāciet un paskaidrojiet!

Teologs Indulis Paičs par Stambulas konvenciju reiz ir teicis (citēju): "Stambulas konvencija [..] ir ļoti elegants, smalks veids, kā liberālā Eiropa un viņas kompetentie cilvēki mēģina" pasargāt Eiropu. Bet uzmanību – "tā ir nenormāli kristīga pieeja." Un tās ir vērtības darbībā.

Tātad, kolēģi, pasakiet, kas konvencijā ir pretrunā ar kristīgajām vērtībām? (Starpsaucieni.)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Ņenaševa. Atgriežoties pie valstīm un mūsu draugiem... un, tā kā arī Zivtiņa kungs šeit pieminēja, ka šis ir... viņš jau svin, viņš saka: šis ir pirmais solis, un pārējās Eiropas valstis mums sekos. Kuras valstis? Polija? Polija īstenībā bija pietiekami drosmīga, lai, neraugoties uz savām konservatīvajām un tradicionālajām, un ļoti kristīgajām vērtībām, būtu starp tām valstīm, kas cīnās pret vardarbību pret sievietēm.

Kāpēc mūsu konservatīvie spēki nevar būt tik drosmīgi, lai sabiedrībai skaidrotu, ka tā ir maldinoša informācija, ka viņus maldina par to, ka konvencija ir par kaut ko citu... ko te Kiršteina kungs fantazē... ka tā ir tikai par (Starpsauciens.) cīņu pret vardarbību. Tikai un vienīgi. To ir atzinusi Satversmes tiesa, to ir atzinuši visi eksperti. Jūs to varat paskaidrot arī saviem vēlētājiem, nevis turpināt maldināt gan sevi, gan pārējos par to, ka tur kaut kas ir rakstīts. Tur nekā tāda nav.

Es skatos, ka neviens no jums neplāno nākt runāt un atbildēt uz šiem jautājumiem. Un man patiesi žēl (Starpsauciens.), jo piemērs ir ļoti svarīgs. Zivtiņa kungs grib, lai mēs būtu piemērs un lai arī pārējie sāktu denonsēt konvenciju. Bet vēl līdz šodienai mēs bijām piemērs arī Lietuvai, un Lietuvas premjere šodien burtiski pirms pusotras stundas to mums pateica sarunā, viesojoties šeit, Saeimā. (Starpsauciens.) Viņa pateica: jūs bijāt, jūs esat... Viņa vēl teica – esat. Viņa vēl prasīja, kā tad mums šodien veiksies balsojumā. (Starpsauciens.) Viņa teica: jūs mums esat piemērs (Starpsauciens), jūs mums esat piemērs, un mēs (Dep. E. Zivtiņš: "... rādīsim piemēru un izstāsimies no Stambulas konvencijas!")... Tāpēc šis ir svarīgs jautājums. Tāpēc šis ir par cīņu pret vardarbību, kas arī ir konservatīva vērtība. Un tāpēc es nevaru saprast, kāpēc jūs nevarat pamatot, kāpēc cīņa pret vardarbību pret sievietēm, īpaši ģimenē un pret bērniem, varētu būt pret konservatīvām vai tradicionālām vērtībām. Lūdzu, nāciet un paskaidrojiet!

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ievilkt elpu un cīnīties ar citām problēmām, nevis cīnīties pret mūsu sabiedrību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi un kolēģes! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – izslēgt likumprojekta 1., 2., 3. un 4. pantu. Šie panti paredz, pamatojoties uz Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu denonsēšanu, tātad gan izstāšanos no konvencijas, gan paziņojuma par denonsēšanu iesniegšanu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, gan paziņošanu par denonsēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", gan arī to, ka līdz ar konvencijas denonsēšanu spēku zaudē likums "Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu". Tātad viss šis likumprojekts paredz to, ka vienā dienā mēs būtībā sagraujam infrastruktūru, kas veidota gadiem. (Starpsauciens.) Šis konkrētais priekšlikums paredz to, ka mēs to neizdarām vienā dienā un nesagraujam šo infrastruktūru.

Mēs visi atceramies Jēkabpils traģēdiju – lietu, kas kļuva simboliska ne tikai cilvēka dzīvības zaudēšanas (Starpsauciens.) dēļ, bet arī tāpēc, ka tā atklāja mūsu valsts nespēju savlaicīgi pasargāt sievieti no vardarbības, lai gan brīdinājuma signāli bija. Tā bija varmākas un slepkavas Rusiņa lieta, gadījums, kad vardarbības upuris vairākkārt vērsās pēc aizsardzības, taču iestādes nespēja sadarboties, pietiekami ātri reaģēt un novērst noziegumu.

Šis gadījums satricināja sabiedrību. Un pamatoti. Bet vēl būtiskāk – tas kļuva par brīdinājuma zvanu, kas valstij beidzot lika izveidot tādu infrastruktūru, kāda citviet Eiropā jau pastāvēja.

Pretvardarbības konvencija patiesībā ir ļoti konkrēta. Tajā ir noteikts, ka valstij jānodrošina četras pamatlietas: profilakse, aizsardzība, sodīšana un politikas koordinācija. Rusiņa lietā visas četras bija izgāzušās. Mums nebija pietiekamas profilakses, nebija apmācību, nebija skaidru signālu sabiedrībai, ka vardarbība ir noziegums, nevis ģimenes lieta.

Deputāts Zivtiņš, deputāte Petraviča un daudzi citi deputāti arī mūsu politiku, tostarp starptautisko tiesību jomā, vēlas padarīt par iekšēju lietu, lai gan esam daļa no Eiropas un mums ir atbildība un attiecības arī starptautiskajā līmenī.

Atgriežoties pie Rusiņa lietas – nebija arī aizsardzības. Policijai un prokuratūrai nebija vienotas sistēmas, kas ļautu ātri reaģēt uz vairākkārtējiem draudiem (Starpsauciens.)… ne soda, jo likums nedarbojas pietiekami koordinēti un koordinācijas nebija vispār. Informācijas apmaiņa starp dienestiem nenotika. Tāpēc pēc šī gadījuma valsts sāka veidot sistēmu, kas vēl ir jāuzlabo, bet kas darbojas arvien labāk. Tika ieviestas stingrākas sankcijas pret vardarbības veicējiem, radīti krīzes dzīvokļi un paplašināti rehabilitācijas pakalpojumi, pieņemtas bargākas sankcijas par vajāšanu, draudiem un pagaidu aizsardzības pret vardarbību pārkāpšanu. Sagatavots arī Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam. Tie ir tieši tie elementi, kurus pretvardarbības konvencija pieprasa un kuri radās citstarp kā atbildes reakcija uz Rusiņa lietu.

Kolēģi, mēs konvenciju ieviesām ne tāpēc, ka kāds to prasīja no Briseles vai Strasbūras. Mēs to ieviesām tāpēc, ka Jēkabpils traģēdija pierādīja – bez šādas sistēmas mēs nespējam aizsargāt savus cilvēkus. Šī lieta arī spilgti parādīja, cik bīstami ir domāt, ka vardarbības novēršana ir tikai sieviešu jautājums vai ideoloģija. Tā ir tiesiskās valsts un cilvēka cieņas lieta.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā praksē nozīmīgajā lietā "Opuz pret Turciju" ir skaidri pateikusi: "Ja valsts nespēj pasargāt sievieti no zināmas un reālas vardarbības, tā pārkāpj cilvēktiesības." Tieši tāpēc Rusiņa lieta ir jāatceras ne tikai kā traģēdija, bet arī kā pagrieziena punkts Latvijas tiesiskajā politikā. Tā parādīja, cik dārgi maksā likumi, kuri darbojas vāji un kuriem nav atbalsta, starptautiskās labās prakses, ekspertu un sabiedrības iesaistes.

Stambulas konvencija mums palīdzēja šo sistēmu izveidot. Tāpēc "Nacionālā apvienība", LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, zaļzemnieki un APVIENOTAIS SARAKST, kolēģi, kad mēs šodien runājam par izstāšanos no šīs konvencijas, mums sev jājautā: vai mēs tiešām gribam atgriezties laikā pirms Jēkabpils traģēdijas? Vai mēs gribam riskēt ar sistēmas, kuru tik grūti bija izveidot, sabrukumu? Vai tiešām mēs aizmirsīsim, kā labā strādājam?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Aleksandram Kalējam – Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram.

A. Kalējs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputātes, deputāti! Kultūras ministrija atbalsta priekšlikumu apturēt izstāšanās no konvencijas par vardarbības novēršanu procesu, līdz ar to... ka šī ir arī šī priekšlikuma būtība... līdz ir izpildīti pamata kvalitātes priekšnoteikumi. Un šie priekšnoteikumi gan ir svarīgi. Tie ir veseli divi, bet... visaptveroši.

Pirmais – tas ir ietekmes izvērtējums, kas ir un kas nav izdarīts vardarbības novēršanas jomā.

Otrais – nodrošināta pilnvērtīga sabiedrības līdzdalība gan visiem, kas novērš vardarbību, gan nozaru organizācijām.

Denonsēšana ir neatgriezenisks solis, un to nevar izmēģināt. Pašlaik nav sistēmiski izvērtēta ietekme uz kultūru, medijiem, sabiedrības saliedētību. Arī šodien visas dienas garumā... nākšu un stāstīšu... no tiem faktiem, kas ir mūsu rīcībā, bet vai tas ir visaptverošs izvērtējums? Vai tas ir tas, kā šis būtu jādara?

Un arī vardarbības novēršanas plāna izpilde, kas izriet no Stambulas konvencijas, kurā ir konkrēta rīcība un budžets, kā mazināt vardarbību no skolām līdz augstskolām... žurnālistu drošība... un darbavietās.

Papildus – Saeimas un nevalstisko organizāciju deklarācija par sadarbību ar pilsonisko sabiedrību paredz iekļaujošu dialogu un pieejamas komisijas sēdes. Ja radošajām nevalstiskajām organizācijām Ārlietu komisijā netika dots vārds, bet reālas sekas skar tieši šos tūkstošus, kurus tās pārstāv, kā mēs varam apgalvot, ka sekas ir izvērtētas?

Un man rokā ir vēstule gan no Latvijas Radošo savienību padomes, gan no Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas ... un, kā saka, atkārtošana ir zināšana māte...

"Latvijas Radošo savienību padome [..] un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija [..] stingri iestājas pret iespējamo Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Apstākļos, kad drošība un aizsardzība ir mūsu valsts prioritāte, lūdzam mūsu likumiskos pārstāvjus kalpot sabiedrības ilgtermiņa interesēm, demokrātijas un humānisma vērtībām, kas mūs atšķir no autoritārām agresorvalstīm. Aicinām Saeimas un valdības locekļus rūpēties par visas sabiedrības drošību, īpašu uzmanību veltot tiem, kuri saskaņā ar oficiālās statistikas datiem visvairāk pakļauti vardarbības riskiem. Vardarbības normalizēšana nav pieļaujama nekādos apstākļos. Izstāšanās no konvencijas veicinās toleranci pret vardarbību un mazinās sabiedrības uzticēšanos valstij.

Šajos ģeopolitiskajos apstākļos jebkādas novirzes no Eiropas vērtībām ir bīstams solis tuvāk agresorvalstīm, kas nav ieinteresētas militāri, sociāli un morāli stipras Latvijas pastāvēšanā." (Starpsauciens: "Eiropas vērtība ir uzvilkt žaketi!")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Kalējs. Turpinot citēt Latvijas Radošo savienību padomes un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas vēstuli (Starpsaucieni.)... "Lūdzam deputātus un valdības locekļus stiprināt Latvijas ārējo un iekšējo drošību un nemanipulēt ar emocionāli uzlādētiem tematiem politiski savtīgu interešu vārdā." (Starpsauciens.)

Ir skaidrs, ka šī vēstule diemžēl ir jāatkārto no šīs tribīnes. Tikai tāpēc, ka nevalstiskajām organizācijām netika dots vārds Ārlietu komisijas sēdē. (Starpsaucieni.) Tas ir vienīgais iemesls. Ja vakar Ārlietu komisijas sēdē būtu dots vārds NVO pilnvērtīgi paust savu viedokli, šobrīd šī vēstule netiktu šeit "atskaņota".

Pareizā secība ir skaidra: vispirms izvērtējam un uzklausām, pēc tam lemjam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Šeit jau tika pieminētas vairākas valstis, un es arī izvēlējos vienu valsti, kuru mēs varētu uzskatīt par piemēru.

Es ceru, ka nevienam nav prātā noniecināt Somiju kā drosmīgu eiropeisku valsti. Somija konvenciju parakstīja 2011. gadā, ratificēja 2015. gadā. Organizācija GREVIO savu pirmo izvērtējumu un rekomendācijas sniedza 2019. un 2020. gadā. Un nupat, 2024. gadā, ir arī nacionālais ziņojums par konvencijas darbības rezultātiem. Tāpēc es aicinu tomēr pārdomāt, vai šī denonsēšana nav mazlietiņ sasteigta, pirms nekādi rezultāti vēl nav izvērtēti.

Otrs jautājums, ko es gribu pieminēt, ir tas, ka... es tomēr nāku no akadēmiskām aprindām, un es gribu minēt kā argumentu, kas, iespējams, neiedarbosies, bet kas, manuprāt, ir svarīgs. Tas ir Eiropas Studentu apvienības paziņojums. Eiropas Studentu apvienība, kas apvieno 20 miljonus studentu no 40 Eiropas valstīm, aicina Latvijas Saeimu, tieši mūs, pirmkārt, noraidīt jebkuru priekšlikumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas un atkārtoti apliecināt Latvijas apņemšanos ievērot Eiropas vērtības. Tieši tā tur ir teikts: Eiropas vērtības cilvēktiesībās, demokrātijā un tiesiskumā, jo tas viss ir ietverts konvencijā. Otrkārt, turpināt īstenot efektīvus preventīvos aizsardzības pasākumus sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, par ko šeit runāja Kultūras ministrijas pārstāvji, sadarbībā ar izglītības iestādēm, tātad arī ar universitātēm un studentu kopienu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (tieslietu ministre).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Es ticu parlamentārai, tiesiskai valstij, un es ticu, ka šajā Saeimā lēmumi tiek pieņemti Latvijas tautas labumam.

Mēs katrs, arī ministri, no šīs tribīnes esam devuši zvērestu, un mēs katrs no sirds kalpojam tam, lai zvērestā doto solījumu izpildītu vārdos. Tieši tādēļ es šodien labā ticībā paļaujos – kaut arī šajā garajā un smagajā diskusiju ceļā ir pazudis cieņpilns dialogs, tomēr šeit, Latvijas Republikas Saeimā, mēs varam diskutēt par faktiem, argumentiem un, runājot par Latvijas Republikas spēkā esošām starptautiskajām saistībām, vērtēt ārpolitiskus un juridiskus argumentus.

Ratificējot konvenciju, mēs balstījāmies 2021. gada Satversmes tiesas spriedumā dotajai konvencijas atbilstības izvērtējuma analīzei mūsu Latvijas Republikas Satversmei. Tādā juridiskā tvērumā diskusijas ar atbalstītājiem un pretiniekiem notika cieņpilni, ratificējot konvenciju. Un es no sirds ticu, ka tie, kas balsoja "pret", balstīja savu lēmumu savu vēlētāju iespējamā pārliecībā, nezināšanā, vērtībās. Es to tā pieņemu.

Bet vai jūs tiešām vakardien, runājot ar cilvēkiem... daudzi no viņiem ir dzimuši pēc 4. maija balsojuma... un mēs ar lepnumu un asarām acīs atskatāmies uz tām ļaužu masām, kuras sagaidīja balsotājus šeit, pie durvīm... šos, pēc 4. maija dzimušos Latvijas Republikas pilsoņus, viņu ģimenes, kas nāca un aizstāvēja Latviju jau kā brīvu un tiesisku valsti, jo viņi nepazīst dzīvi totalitārismā, viņi nepazīst dzīvi valstī, kur tiesiskums ir piekarināts tikai kā sauklis... viņi nāca aizstāvēt tiesiskumu, cilvēktiesības un demokrātiju. Un vai jūs... no sirds... zināt, ka pazīstat savus vēlētājus? Un jūs zināt, ka viņu tur nebija? Vai jūsu vēlētājs brīdī, kad saka: mēs nevēlamies ratificēt konvenciju, saka to pašu: mēs vēlamies pārkāpt spēkā esošās Latvijas Republikas starptautiskās saistības bez pienācīga izvērtējuma?

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Vai šiem diviem argumentiem no tādas loģikas ķēdes mēs varam likt vienādības zīmi?

Es tiešām no sirds cerēju, ka mēs vērtēsim argumentus. Un tieši tādēļ es lūdzu Eiropas Padomes Komisiju par demokrātiju caur tiesībām palūkoties uz šo precedentu no tāda viedokļa, kā valsts, kura uzņemas starptautiskas saistības personu vardarbības aizsardzībā, no tām atkāpjoties un sakot, ka pietiks ar nacionālo regulējumu... pazemina vai nepazemina cilvēktiesību standartu... un vēl virkni ļoti būtisku jautājumu, kurus mums kā parlamentam ir svarīgi zināt.

Šeit ir pat parlamenta deputāti, kuri ir pārstāvējuši Latvijas Republiku Venēcijas komisijā. Viņi zina, cik skrupulozi un vērtīgi... tiek vērtēti šādi jautājumi par katru likumprojektu, kuru Venēcijas komisija apskata. Es nosūtīju vēstuli Ārlietu komisijas vadītājai un Saeimas priekšsēdētājai ar lūgumu sagaidīt atbildi. Es joprojām neesmu saņēmusi atbildi. Es neesmu arī tikusi aicināta šo jautājumu risināt kā citādi, jo komisijas sēdē šim jautājumam vispār nebija pievērsta uzmanība.

Līdz ar to es aicinu jūs šodien cieņpilni padomāt par savu vēlētāju, kuru jūs, iespējams, vakardien neredzējāt... jo negribēt ratificēt konvenciju un vēlēties atteikties no vietas Eiropas kartē mūsu, Latvijas Republikas, pilsoņiem – tās nav vērtības ar vienādības zīmi. Un es īpaši skatos uz kolēģiem, kurus ļoti cienu un ar kuriem esam kopā sargājuši Latvijas valstiskumu, Latvijas tiesiskumu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Lībiņa-Egnere. ... Satversmi.

Es aicinu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot laikus.

I. Lībiņa-Egnere. Es zinu, ka jūs esat nocietinājuši ne vien savu dzirdi, bet arī savas sirdis. Latvijas literatūrā daudz par to ir runāts – to var atkausēt. To var atkausēt, ja jūs dodat tam iespēju, ja cieņpilni vēlaties saprast, kas Latvijas sabiedrībai ilgtermiņā ir labāk... radīt par mums priekšstatu kā par nekonsekventiem puskoka lēcējiem, kādi diemžēl dažbrīd izskatāmies... vai par tiesisku, drošu, demokrātisku, eiropeisku un modernu valsti, kuras Satversmes pamatos no sākotnējās dienas dzimumu līdztiesība ir likta... pašos pamatos. Es ar to lepojos kā Saeimas deputāte un tieslietu ministre, un ar to lepojas ikviens. Tieši tā arī Indriksones kundze ar to lepojas. Un mūsu meitas un dēli ar to leposies.

Tādēļ neizdarām šo kļūdu, atsaldējam savu salto sirdi, sākam domāt līdzi, kur jūs vedat Latviju! Mēs esam tik lieli, cik mūsu griba. Un jūs gribat un varat! Atkausējiet savas sirdis! Es jums to lūdzu kā savas valsts patriote un kalpojot savas valsts Satversmei.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies astoņi deputāti: Raimonds Bergmanis, Inga Bērziņa, Līga Kozlovska, Kristaps Krištopans... ir, Andris Kulbergs, Edvards Smiltēns... ir, Juris Viļums un Edgars Zelderis. Juris ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu".

Turpinām priekšlikumu izskatīšanu.

Esam palikuši pie 2. priekšlikuma un pie debatēm.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Es gribu domāt, ka Saeimas deputāti, par spīti saviem atšķirīgajiem ideoloģiskajiem uzskatiem, kas kopumā ir tikai normāli un veselīgi demokrātijā... tomēr ir arī tādi, kas spēj ieklausīties profesionāļu vērtējumos un uzticēties tiem, un, balstoties šajos vērtējumos, arī lemt par nostāju vienā vai otrā jautājumā.

Ņemot vērā... Īpaši tik piesātinātā jautājumā kā šī konvencija un tās potenciālā denonsēšana... ir svarīgi, lai šādā jautājumā mēs uzklausītu profesionāļu vērtējumu un, vadoties pēc šī vērtējuma, arī pieņemtu savu lēmumu šajā kontekstā.

Ņemot vērā arī to, cik maz iespēju šī mēneša laikā patiesībā gan politiski, gan kopumā sabiedrībā tomēr bija spriest un debatēt par šo jautājumu, par to, ko nozīmēja iestāšanās šajā konvencijā, arī par to, ko nozīmētu tās potenciālā denonsēšana, nekas cits neatliek, kā vien izmantot šo Saeimas tribīni, lai varētu atskaņot visus argumentus, kas ļoti nepilnīgi ir izskanējuši un kurus, iespējams, sabiedrībai nav bijusi iespēja uzklausīt. Atceramies, ka mēs, protams, esam tautas priekšstāvji, mums ir nepieciešams spēt pamatot savus lēmumus sabiedrībai, arī informēt sabiedrību par to, ko šādi lēmumi nozīmē.

Tāpēc, pat noņemot nost politisko retoriku, kas ir saasināta – manuprāt, pamatoti saasināta –, es vēlos tomēr izmantot brīdi šeit, tribīnē, lai atskaņotu tos argumentus, kas saistīti ar šīs konvencijas īstenošanas progresu. Kad Saeima lēma sākt virzīt jautājumu par potenciālo konvencijas denonsēšanu, tad attiecīgi Ministru kabineta līmenī premjere uzdeva labklājības ministram sagatavot informatīvo ziņojumu, lai mēs varētu vērtēt to, kāds ir bijis šīs konvencijas ratifikācijas Latvijā efekts.

Ņemot vērā, ka šis konkrētais priekšlikums paredz svītrot visus četrus pantus, kas ir sagatavotajā likumprojektā, manuprāt, ir vērts iedziļināties informatīvajā ziņojumā, kuru sagatavoja Labklājības ministrija. Patiesībā tiešām ir ļoti žēl, ka pats labklājības ministrs nav ieradies, izskatot likumprojektu gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, acīmredzot slēpjas un izvairās no šīs tēmas, jo ir skaidrs, ka Labklājības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums nepārprotami liecina – tīri profesionāls vērtējums – jāatbalsta tas, ka Latvija saglabā savu dalību šajā konvencijā.

Jāatceras, ka, pievienojoties konvencijai, Latvija uzņēmās atbildību par nepieciešamību regulāri ziņot, kāds ir konvencijas īstenošanas progress. Labklājības ministrija bija tā, kas koordinēja Latvijas pirmā ziņojuma izstrādi par esošā tiesiskā regulējuma atbilstību un arī citiem pasākumiem, kas tiek īstenoti konvencijas ieviešanai. Un šāda veida ziņojums tika iesniegts. Kopumā šis Latvijas ziņojums apliecina to, ka pēdējos gados – protams, tas nepārprotami ir saistīts ar Stambulas konvencijas ratifikāciju – ir būtiski palielināta valsts iesaiste vardarbības novēršanā. Ir paplašināti atbalsta pakalpojumi, uzlabota tiesiskā aizsardzība.

Ir daudz jau izskanējis par plāna izstrādi. Tas ir atsevišķs pozitīvs aspekts, kas paredz atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar citām un citiem plāna īstenotājiem nodrošināt paredzēto pasākumu īstenošanu un atbildību vardarbības mazināšanā. Kopš Latvija ratificēja šo konvenciju, varmākas vairs nevar tik viegli izvairīties no atbildības. Ja agrāk vardarbībā cietušie bieži palika vieni un neziņoja par viņiem nodarīto, tad tagad valsts reaģē un policijas rīcība ir aktīvāka, un iestādes strādā daudz ciešākā sadarbībā.

Ir pieaugusi arī sabiedrības izpratne, ka vardarbība nav privāta lieta, bet nopietns noziegums. Cilvēki arvien biežāk ziņo par piedzīvoto, saprotot, ka tā nav norma un valsts rīkosies, lai aizsargātu. Arī tiesneši, prokurori, policisti regulāri apgūst mācības, kā rīkoties vardarbības gadījumos.

Lai arī ko katrs no ZZS frakcijas vai no opozīcijas sāktu stāstīt par atsevišķiem konvencijas pantiem un to, kāda deklarācija pievienota, ko citas valstis par to domā, šie ir fakti. Šie ir fakti, kurus sagatavojusi Labklājības ministrija un kuri, manuprāt, ir izskanējuši kopumā pietiekami bieži, bet acīmredzot no šīs tribīnes nepietiekami, lai deputāti saprastu, kādas ir viņu balsojuma sekas. Varam runāt par Eiropu un par austrumiem, bet tīri praktiski... no cilvēciskā skatpunkta... mēs redzam, ka, pateicoties konvencijas ratifikācijai, Latvija ir spērusi būtiskus soļus uz priekšu. Līdz ar tās potenciālo denonsēšanu mēs spersim būtiskus soļus atpakaļ.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Mēs trešo reizi ejam pa apli: pagājušonedēļ, šodien – pie 1. priekšlikuma, tagad – pie 2. priekšlikuma.

Runā vienu un to pašu, katrs mēģina atkārtot savu mantru. Laikam, lai sevi pārliecinātu, ka viņi ir vienīgie, kas saprot likumu un ka viņu nostāja ir vienīgā pareizā.

Šodien no šīs tribīnes atkal kārtējo reizi skanēja dažas lietas, kuras, manuprāt, ir nekorekti pasniegt publikai, cilvēkiem, sabiedrībai... tā juridiski kļūdaini.

Pirmām kārtām mums tika pārmests... Tikko no Tieslietu ministrijas teica, ka vajadzīga cieņpilna diskusija. Man liekas, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja pagājušajā nedēļā un arī šodien no rīta vairākkārt uzsvēra, ka cieņpilna diskusija ir iespēja iesniegt priekšlikumus un par tiem diskutēt. Paskatieties, kā tika ratificēta šī konvencija! Pirmkārt, to nevirzīja uz Ārlietu komisiju, bet virzīja uz Juridisko komisiju, kurā bija vairākums... kam? Otrkārt, priekšlikumu iesniegšanai deva 15 minūtes, un tajā pašā dienā pieņēma otrajā lasījumā. Tā ir cieņpilna diskusija, kas dod pamatu izdiskutēt?

Es saprotu, ka visi bija vienojušies par vairāk vai mazāk... kādām atrunām. Tajā brīdī tās atrunas, kuras ierakstījām deklarācijā, bija ļoti svarīgas. Un es vēlreiz atkārtošu – atvainojiet visi – ja mūsu kolēģi no Tieslietu ministrijas vai Ārlietu ministrijas nenodrošināja to, ka tajās valstīs ārlietu resoram tiek izskaidrots, ko nozīmē mūsu atsauksme uz Satversmi, tad, piedodiet, tas nozīmē, ka mūs uzmeta. Pēc pāris gadiem saka: ziniet, tām atrunām... ko citas valstis ir pateikušas par mūsu deklarāciju... nav juridiskā spēka. Piedodiet – Saeimas pieņemtai deklarācijai nav juridiska spēka?!

Otrs jautājums. Šodien kārtējo reizi pieminēja, ka Satversmes tiesa konvenciju ir vērtējusi un atzinusi tās atbilstību Latvijas Satversmei.

Pavisam īsi. Izlasiet vienreiz to Satversmes tiesas spriedumu! Paskatieties, kas ir iesniedzēji un par ko iesniegumā bija prasīts! Divus pantus tiesa vispār nevērtēja. Vērtēja 3. pantu, bet ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka pagaidām nav veikti nekādi izglītības pasākumi... lai pateiktu, ka 4. pantā rakstītais ietekmē Latvijas Satversmē rakstītās tiesības uz izglītību. Satversmes tiesa nedeva vērtējumu visai konvencijai.

Visbeidzot – par vēršanos Venēcijas komisijā. Jā, līdz 2014. gadam arī es biju eksperts Venēcijas komisijā un zinu, cik rūpīgi izlasa, ja valsts iestāde, nevis atsevišķs ministrs vēršas ar lūgumu vērtēt. Okay, mūsdienās varbūt ir mainījusies prakse, bet ārkārtas vērtējumam ir tikai piesaistīto ekspertu viedoklis, nevis Venēcijas komisijas viedoklis. Tas netiek apstiprināts Venēcijas komisijas plenārsēdē. Un es nezinu, kā eksperts var vērtēt situāciju – ja jūs pievienojaties vai nepievienojaties konvencijai, kas no tā konstitucionāli jums ir sliktāk?

Pavisam nedaudz, atbildot uz kolēģes Antoņinas pārmetumu: kas tad ir... vai cīņā pret vardarbību mums ir kaut kādas problēmas... kas jums nepatīk tai konvencijā? Man liekas, es teiktu, ka slikts students ir tas, kurš izlasa likuma nosaukumu un domā, ka tas ir viss. Likumā ir teksts, kurā ir ļoti daudz satura, un tā izlasīšana ir ļoti svarīga – kas ar to ir domāts? Ja mēs paskatāmies kaut vai to situāciju, ka mums ir jāatsakās no tradicionālām, sociāli konstruētām dzimumu lomām...

Es ļoti gribu, lai mans mazdēls pieceltos, ja istabā ienāk sieviete. Es zinu, ka Ņenaševas kundzei nepatīk, ja viņu laiž durvīs pa priekšu. Man gribētos, lai vīrietis palaistu sievieti pa priekšu, lai vīrietis piedāvātu apsēsties. Sociāli konstruētā dzimumā visi ir vienlīdzīgi. Šādas sociāli konstruētās lomas ir jāizmet no sabiedrības attiecībām.

Es atvainojos. Varētu...?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

G. Kūtris. Paldies.

Otrs jautājums ir par dzimuma identitāti. Mēs šeit esam jau pieminējuši, arī šodien runāja... pilnīgi piekrītu tam, ko kolēģis teica, ka Latvijā ir cilvēki, kuriem ir grūti noteikt dzimumu. Jā, viņiem varbūt tas ir bioloģiski. Lai vecāki un mediķi par šiem cilvēkiem rūpējas, un, ja tiešām tā pārliecība... nav problēmu. Bet vai tāpēc mums ir jāpievienojas šai ideoloģijai, ka tieši dzimuma izvēle jeb identitāte cilvēkam pilnībā nosaka darbošanos, un valstij ir jāveic... šī nebinārā attieksme?

Ja mēs šo ideoloģiju atbalstām... 4. panta trešā daļa un 14. pants prasa, lai izglītības sistēmā mēs to mācītu bērniem. Piedodiet, nepilngadīgo nenobriedušajai psihei skaidrot, ka jums ir brīva izvēle, kādā dzimumā jūs šodien jūtaties... un tad mums parādās kaktusiņi (Starpsauciens.)... un citas situācijas. (Starpsauciens.) Izlasiet GREVIO atzinumu Serbijai par izglītības... 7. punkts... secinājumus par izglītības sistēmā neieviestajiem pasākumiem. Proti, mums jāpasaka: jūs, bērni, varat brīvi izvēlēties savu dzimumu... kā jums ir, tas ir labi. Domāju, mūsu modernie jaunieši aizskries ļoti ātri šajā virzienā.

Uzskatu, ka mums, cilvēkiem Latvijā, mūsu latviskās vērtības... vismaz bija tādas, ka mums ir klasiska izpratne par diviem dzimumiem. Pret cilvēkiem, kuriem ir kādas problēmas, mēs izturamies nevis ar vardarbību, bet ar izpratni, ka varbūt viņiem vajag palīdzēt. Bet, ja kāds domā, ka pēc konvencijas denonsēšanas sāksies vardarbība, tad, atvainojiet, neceriet. Mēs mēģināsim nepieļaut, lai jūs neatceltu kādus likumus vai nemēģinātu kaut ko provocēt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai otro reizi.

L. Rasima (PRO).

Kolēģes un kolēģi! Kāda sieviete šodien sociālajā tīklā "Threads" vaicā: paskaidrojiet iemeslus Stambulas konvencijas atcelšanai sievietes, kuru ar cirvi nogalināja Rusiņš viņas mātes un bērna acu priekšā, bērniem. Ar visu juristu viņa savulaik nedabūja valsts aizsardzību, jo iestādes nereaģēja.

Pretvardarbības konvencija, šis tiesiskais ietvars, nav ideoloģija, tas ir tapis reālu ciešanu un traģēdiju rezultātā. Es aicinu atbalstīt priekšlikumu un izslēgt 1., 2., 3. un 4. pantu.

Vēlos arī izteikt savu izbrīnu par "Nacionālās apvienības" deputātu Artūru Butānu, kurš neko labāku neatrada pateikt... un tribīnē viņš nenāk runāt, bet izvēlējās izsmiet Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru par viņa apģērbu, kurš, starp citu, ir pilnīgi atbilstošs. Visi atceramies, ka Ukrainas prezidentam Zelenskim pārmeta, ka viņš neesot uzvalkā. Šādi izteikumi arī ir vardarbības forma, un to mērķis ir ar šādu lētu paņēmienu panākt, ka cilvēka autoritāte tiek iedragāta un viņa teiktajam nav svara.

Man ir jautājums Butāna kungam – vai jūs arī izvarošanas gadījumā pievērstu uzmanību sievietes apģērbam un jautātu: kas tev bija mugurā, kad tevi izvaroja? (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Domāju, ir ļoti svarīgi, lai mēs lēmumus pieņemtu, balstoties uz patiesiem faktiem un apsvērumiem, un lai neļautos tīšiem vai netīšiem maldiem. Tādēļ, godātie kolēģi, es vienkārši uzskatīju par savu pienākumu pieteikties debatēs pēc Kūtra kunga teiktā, jo viens no argumentiem, kādēļ konvencijas denonsētāji par to iestājas, –neesot spēkā ratifikācijas likuma pielikumā pievienotā deklarācija. Šo argumentu mēs dzirdam neskaitāmas reizes.

Kolēģi, deklarācija ir spēkā. Uz to pašā pirmajā no Ārlietu komisijas sēdēm, kurā izskatīja šo likumprojektu, uzmanību vērsa un juridiski to izskaidroja Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Inga Reine, ļoti pamatoti uzsverot, ka atsevišķu dalībvalstu iebildumi pret mūsu deklarācijas saturu neatceļ tās spēkā esību. Saskaņā ar Vīnes konvencijas... tātad līgumu, kā starptautiski tiek regulētas starptautiskās attiecības... šāda mūsu deklarācija zaudētu spēku tikai tad, ja to par spēku zaudējušu atzītu tiesa. Tāda tiesa nav bijusi.

Dzirdot, ka šis arguments tiek atkal un atkal lietots, vakar Ārlietu komisija saņēma rakstisku Ārlietu ministrijas vēstuli. Ļaujiet man nocitēt divas rindkopas no tās, jo, ja šis ir arguments, kādēļ jūs vēlaties denonsēt konvenciju, ir svarīgi, lai jūs sadzirdat, ka šis arguments ir ačgārns.

Tātad Ārlietu ministrijas vēstulē ir teikts (citēju): "Ārlietu ministrija, deponējot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu [..] pieņemšanas un apstiprināšanas instrumentu, tam pievienoja deklarāciju. Septiņas konvencijas dalībvalstis ir izteikušas iebildumus pret Latvijas pievienoto deklarāciju. Ārlietu ministrija norāda, ka šie iebildumi nesniedz juridiski saistošu vērtējumu par deklarācijas juridisko statusu. Iesniegtie iebildumi ietver vienīgi attiecīgo konvencijas dalībvalstu atsevišķo vērtējumu par deklarācijas būtību un atspoguļo viedokļu atšķirības starp dalībvalstīm. Taču šie iebildumi juridiski nepārkvalificē pievienoto deklarāciju par neatļautu atrunu, nedz arī padara to par spēkā neesošu un paši par sevi nenosaka Latvijas pievienotās deklarācijas juridisko statusu.

Ārlietu ministrija uzsver, ka neviena konvencijas dalībvalsts līdz šim nav iesniegusi prasību tiesā pret Latviju saistībā ar konvencijas noteikumu piemērošanu, interpretēšanu vai par tās pievienoto deklarāciju.

Ņemot vērā augstāk minēto, Ārlietu ministrija vērš Saeimas Ārlietu komisijas uzmanību uz apstākli, ka Latvijas pievienotā deklarācija nav atsaukta un juridiski ir spēkā esoša."

Godātie kolēģi! Ratifikācijas likumam pievienotais pielikums – deklarācija, ka šī konvencija tiek īstenota Satversmes izpratnē un tvērumā – ir spēkā esošs. To ir apstiprinājuši tiesneši, Ārlietu ministrija, un vakar Ārlietu komisijas sēdē to, ka šī deklarācija paliek spēkā esoša, apstiprināja arī Juridiskais birojs.

Lūdzu, neļausimies nepatiesiem apgalvojumiem! Šis ir ļoti svarīgi, un galvenais – kāds varbūt tiešām ir noticējis, ka tā nav spēkā. Deklarācija ir spēkā, tāpat kā fakts, ka Venēcijas komisija ir apņēmusies sniegt savu atzinumu par šo likumprojektu un ir plānojusi to apstiprināt savā decembra plenārsēdē.

Tādēļ, kolēģi, lūdzu, vai nu beidzam darbu pie šī likumprojekta (kas būtu prātīgākais), vai atbalstām šo priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

Turpinām. 3. priekšlikums.

I. Mūrniece. 3. – deputātes Agneses Krastas priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 1. pantu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs visi zinām, ka šoreiz mums ar to procedūru Ārlietu komisijā bija, kā bija – ne visi tika uzklausīti. Faktiski tā neatbilda labākajai parlamentārajai praksei.

Vēlos jūs iepazīstināt ar vienu viedokli, kas, manuprāt, ir nozīmīgs. Tas ir no vienas studentu korporācijas. Studentu korporācijas pulcē patriotus, inteliģentus studentus, Latvijai lojālus un uzticamus cilvēkus. Kā studentu korporācijas biedrs arī pats vēlos padalīties ar vienu no saņemtajām vēstulēm – no "Latvijas studentu korporācijas Beveronija".

Tā ir sabiedrības daļas, kura būs mūsu Latvijas nākotnes līderi, laba un skaidra pozīcija. "Latvijas studentu korporācija Beveronija" apvieno akadēmiski izglītotus, sabiedriski aktīvus un atbildīgus Latvijas patriotus – dažādu paaudžu bijušos un esošos studentus.

"Mūsu kopiena iestājas par sieviešu aizsardzību pret jebkāda veida vardarbību, tādējādi stiprinot gan katras sievietes personīgo drošību un labbūtību, gan sabiedrības kopējo tiesiskumu un vienlīdzību.

Mēs esam pārliecināti, ka tikai sieviete, kura jūtas droša savā ģimenē, darbā un sabiedrībā, var pilnvērtīgi attīstīties, augt profesionāli un sniegt nozīmīgu ieguldījumu Latvijas labklājībā. Vardarbības vai baiļu apstākļos nav iespējams ne radīt, ne iedvesmot citus. Sievietes drošība ir ne tikai viņas personiska tiesība – sievietes ir vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, tas ir visas Latvijas sabiedrības drošības, labklājības un labbūtības jautājums.

Šajā kontekstā rakstām Jums, paužot nopietnas bažas par Saeimā skatīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu – tā dēvētās Stambulas konvencijas. Kā Latvijas pilsoņi, studenti un sabiedrības locekļi uzskatām, ka šāds lēmums nedrīkst tikt pieņemts, politisku motīvu vadīts. Latvijas dalība šajā konvencijā ir cilvēka cieņas, drošības un līdzcietības apliecinājums, kas pauž mūsu valsts demokrātiskās un tiesiskās vērtības.

Mēs apzināmies, ka Jums – kā Satversmes un starptautisko partneru priekšā atbildīgiem Latvijas valsts nākotnes veidotājiem – šajā jautājumā ir uzticēta īpaši atbildīga loma. Tāpēc vēlamies uzsvērt Stambulas konvencijas nozīmību gan Latvijas tiesiskajā sistēmā, gan sabiedrības drošības stiprināšanā.

[..] Stambulas konvencija jau ir ratificēta un kļuvusi par Latvijas tiesību sistēmas neatņemamu sastāvdaļu, iegūstot konstitucionālu pamatojumu kā daļa no Satversmē ietvertajām cilvēktiesību normām. Tiesiskā drošība un stabilitāte ir pamatvērtības, bez kurām nav iespējama uzticēšanās valstij un tās institūcijām.

Šobrīd raugāmies ar satraukumu, ka likumprojekts par konvencijas denonsēšanu tiek virzīts steidzamības kārtībā – tikai divus gadus pēc tās ratifikācijas 2023. gada 30. novembrī – bez skaidra pamatojuma šādai steidzamībai. Turklāt Saeimā un Saeimas Ārlietu komisijā neredz ne cieņpilnas, ne izsvērtas un pierādījumos balstītas diskusijas. Valsts un nevalstiskā sektora pārstāvji, kas atbalsta konvenciju, tiek uzklausīti selektīvi vai netiek uzklausīti vispār.

[..] Publiskā diskusija par šo jautājumu ir kļuvusi plaša, tomēr tajā joprojām trūkst patiesas ieklausīšanās tieši to cilvēku balsīs, kurus šī problēma skar vistiešāk, – sievietēs, kas piedzīvojušas vardarbību, un organizācijās, kas tām sniedz atbalstu.

Neskatoties uz nozīmīgu institūciju, tostarp resursu "Centra MARTA", pausto atbalstu Stambulas konvencijai un brīdinājumiem par tās deratifikācijas riskiem, politiskā virzība turpinās.

[..] Stambulas konvencija jau šobrīd ir devusi būtisku ieguldījumu vardarbības novēršanā un tās seku mazināšanā Latvijā. Tā ir kalpojusi kā pamats aizsardzības mehānismu ieviešanai – izveidota preventīva sistēma vardarbības novēršanai izglītības un sabiedrības līmenī, stiprināta starpinstitūciju sadarbība, ieviesti aizsardzības un atbalsta pakalpojumi cietušajiem, nodrošināts valsts finansējums palīdzības sniegšanai un pastiprināta varmāku atbildība.

Šie pasākumi jau ir palīdzējuši tūkstošiem cilvēku atgūt drošības sajūtu un cieņu. Deratifikācijas gadījumā tiktu raidīts bīstams signāls, ka vardarbībā cietušo aizsardzība vairs nav Latvijas prioritāte, tas radītu bailes, neuzticēšanos un vājinātu valsts kā drošības garanta autoritāti.

[..] Lēmumam par Stambulas konvencijas denonsēšanu būtu ne tikai iekšpolitiska, bet arī starptautiska nozīme. Tas ietekmētu Latvijas reputāciju kā tiesiskas, demokrātiskas un cilvēktiesības cienošas valsts [..].

Jūsu kā Satversmes augstākā sarga pozīcija šajā jautājumā būs izšķiroša – tā var apliecināt, ka Latvija paliek uzticīga saviem pamatprincipiem un starptautiskajām saistībām.

Kā studentu korporācija mēs neiejaucamies likumdošanas procesā, taču stingri iestājamies par drošu vidi ikvienam, kurš saskāries ar vardarbību."

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

J. Patmalnieks. "Aicinām izvērtēt šo jautājumu ar visaugstāko atbildības sajūtu un juridisku rūpību, izmantojot visas Jums Satversmē noteiktās tiesības, lai apturētu denonsēšanas procesu un novērstu Latvijas izstāšanos no konvencijas.

Stambulas konvencijas mērķis – novērst un izskaust vardarbību pret sievietēm un ģimenē, aizsargāt upurus un saukt pie atbildības vainīgos – ir un paliek būtisks Latvijas cilvēktiesību aizsardzības stūrakmens. Tās denonsēšana būtu solis atpakaļ gan sieviešu aizsardzības, gan valsts tiesiskuma stiprināšanas ceļā.

Mēs ceram, ka Jūsu lēmums un rīcība šajā jautājumā stiprinās sabiedrības uzticēšanos valstij, tās tiesiskumam un vienotībai, apliecinot, ka Latvija ir droša un taisnīga valsts visiem tās iedzīvotājiem." Un tālāk seko paraksti.

Kolēģi, es aicinu ieklausīties šajā vēstulē un daudzās citās vēstulēs, kuras mēs esam saņēmuši, viedokļos, kas pauž atbalstu tam, ka konvencija paliek spēkā un tā turpina darbību, un mēs varam iekļauties un palikt tajā starptautiskajā sistēmā, kurā esam pašlaik, lai pilnvērtīgi cīnītos pret vardarbību un pārņemtu labāko praksi, kāda pastāv pasaulē vardarbības apkarošanai ģimenēs un pret sievietēm.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt arī to, ka mēs noraidām šo likumprojektu kopumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu, tātad... denonsēt konvenciju. Ar to var teikt, ka priekšlikums ir labs. Aicinu to atbalstīt.

Tad arī vēlos paust argumentāciju par šo priekšlikumu. Un attiecībā par argumentāciju, es domāju, mani argumenti šeit vairs nepārliecinās nevienu no tiem, kas vēlas denonsēt šo konvenciju. Bet ir cilvēki, kurus jūs noteikti... ja ne viņi jūs pārliecinās, tad viņos noteikti ieklausīsieties.

Ir nedaudz arī mainījušies apstākļi. Vakar no rīta Saeimā ir ienākusi vēstule. Nevis no dažiem, bet jau no 15 mūsu sabiedroto vēstniekiem – 15 vēstniekiem! Viņi ir aicinājuši šo vēstuli izplatīt Saeimas deputātiem pirms šīs sēdes, bet joprojām deputāti šo vēstuli nav redzējuši. Tā nav viņu e-pastos un arī nekur citur. Tāpēc es izvirzu tādu hipotēzi, ka, iespējams, no mums tiek slēpta informācija. (Starpsauciens.)

Tātad es vēlos iepazīstināt ar 15 vēstnieku viedokli, un viņi saka šādi: "Mēs, apakšā parakstījušies, pārstāvam valstis, kuras ir Eiropas Padomes konvencijas, kas pazīstama kā Stambulas konvencija, puses. Mēs būtu pateicīgi, ja jūs, ņemot vērā Saeimas 30. oktobra sēdes darba kārtību, varētu izplatīt šo informāciju visiem Saeimas deputātiem. Mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi pēdējo nedēļu debatēm Saeimā par priekšlikumu izstāties no Stambulas konvencijas. Tāpēc mēs ar šīs vēstules palīdzību vēlamies dalīties faktos par konvenciju un uzsvērt tās nozīmību mūsu valstīs un to, lai Latvija arī turpmāk paliktu šīs konvencijas dalībvalsts.

Mūsu valstis ir stingri apņēmušās ievērot konvenciju un tās mērķus, jo tā piedāvā visaptverošāko tiesisko regulējumu, lai novērstu un apkarotu visu veidu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, tostarp nodrošinātu aizsardzību pret izvarošanu, seksuālu uzmākšanos, vajāšanu un vardarbību tiešsaistē. Tā aicina veikt preventīvus pasākumus nolūkā atbalstīt un aizsargāt sievietes un meitenes, kuras cietušas no vardarbības vai ir pakļautas vardarbības riskam, sodīt varmākas.

Katrā no mūsu valstīm Stambulas konvencija jau ir pozitīvi ietekmējusi sieviešu un meiteņu dzīvi. Tā ir veicinājusi pozitīvas pārmaiņas mūsu nacionālajos tiesību aktos un politikas instrumentu kopumā, kā arī sekmējusi starptautisku sinerģiju vardarbības pret sievietēm novēršanā. Iepriekš minēto iemeslu dēļ mēs paužam atbalstu tam, lai globālā mērogā turpinātos šīs svarīgās konvencijas ratificēšanas process un tai pievienotos jaunas dalībvalstis. Interesanti atzīmēt, ka jaunāko sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka arī Latvijas sabiedrība sliecas uzskatīt Stambulas konvenciju par noderīgu un pozitīvu juridisku instrumentu.

Eiropā konvencija daudzviet ir spēkā, to ir parakstījušas 38 Eiropas valstis, un kopš 2023. gada arī Eiropas Savienība ir konvencijas puse. Mēs esam ļoti nobažījušies par signālu, ko radītu izstāšanās no konvencijas, jo īpaši laikā, kad šo jautājumu savtīgi izmanto naidīgu valstu valdības.

Mēs paužam dziļas bažas par to, ka ir izskanējuši nepatiesi apgalvojumi par konvencijas saturu un tās juridiskajām sekām. Sevišķi vēlamies uzsvērt, ka vārds "dzimums" jau ir lietots citos starptautiskos tiesību aktos un, kā precizējusi Eiropas Padome, tā izpratnei nav nepieciešams veikt pielāgojumus valstu tiesību sistēmās.

Visbeidzot – mēs vēlamies uzsvērt, ka dalība konvencijā ir svarīga."

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot laikus.

G. Liepiņš. "Mērķus vienmēr var sasniegt ar nacionāliem lēmumiem, taču daudz efektīvāk tos ir īstenot ar kolektīvu rīcību. Tas kļūst vēl patiesāk, ja ņemam vērā Eiropas Padomes, kā arī Eiropas Savienības idejisko kontekstu. Šāds juridisks dokuments ir svarīgs, jo tas nozīmē kopīgu vienošanos par kopīgiem standartiem un koordinētu politiku, lai sasniegtu kopīgus mērķus. Starptautiskā sadarbība palīdz novērtēt, kur mēs atrodamies, ko noteikt par prioritātēm un ko varam uzlabot, lai labāk aizsargātu sievietes un meitenes.

Vispārīgākā nozīmē, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, starptautiskajiem likumiem ir liela nozīme. Mēs esam gatavi dalīties mūsu pieredzē un izklāstīt, kā konvencijas ratifikācija ir mums palīdzējusi cīnīties pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, ja tas Saeimas deputātiem varētu būt noderīgi."

Šīs vēstules kopija ir nosūtīta arī Latvijas Valsts prezidentam un Ministru prezidentei. To ir parakstījuši Dānijas vēstnieks, Igaunijas vēstnieks, Somijas vēstnieks, Francijas vēstnieks, Vācijas vēstnieks, Islandes vēstnieks, Īrijas vēstnieks, Nīderlandes vēstnieks, Norvēģijas vēstnieks, Polijas vēstnieks, Slovēnijas vēstnieks, Spānijas vēstnieks, Zviedrijas vēstnieks un Lielbritānijas vēstnieks. Ja jūs neieklausāties mūsos, tad vismaz ieklausieties mūsu sadarbības partneros un sabiedrotajos.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un iemesls, kāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, – domāju, ka mums ir jāpārtrauc šī likuma... vēlme izstāties no konvencijas pret vardarbību, jo tā balstās uz maldīgiem faktiem. Es jau jums izstāstīju, kāda nepatiesa informācija ir anotācijā.

Anotācijā... kā jau pati anotācija... atsaucās tātad uz Rudevskas kundzi un arī tur tiek nedaudz apelēts pie sociālā dzimuma. Nu tad, lūdzu! Tā ir absolūta gender dezinformācija. Un šis cilvēks nav sociālo zinātņu eksperts, lai viņa varētu skaidrot šos jautājumus. Tātad – ko viņa raksta?

Pavisam jaunā tekstā, ko ir rakstījusi pirms diviem gadiem, viņa saka: ja Satversmes tiesas tiesneši būtu to izlasījuši, viņi būtu uzzinājuši, ka sociālajās zinātnēs pastāv divas gender teorijas – bioloģiskā un sociālā. Ja pirmā ir nekaitīga, tad otrā slēpj bīstamu potenciālu.

Tātad divas gender teorijas. Lūdzu aprunāties ar sociālo zinātņu pētniekiem. Sociālajās un arī dabaszinātnēs nepastāv divas dzimuma teorijas, kā apgalvo Rudevska. Ir bioloģiskais dzimums, un ir sociāli konstruētas dzimumlomas. Par to mēs runājam. Un tie nav divi konkurējoši virzieni. Tie ir divi atsevišķi līmeņi, kas viens otru papildina. Es jums paskaidrošu.

Tad, kad man piedzima meita, es nopirku zilus ratiņus, tāpēc ka man likās praktiski. Tad, kad es gāju ar savu meitiņu pastaigāties, daudzi cilvēki, kas nāca man pretī, teica: ai, apsveicu jūs ar puisīti! Kāpēc? Ļoti daudziem cilvēkiem šķiet: ja reiz es bērnu ielieku zilos ratiņos, tad viņš ir puisītis. Šis ir viens tipisks piemērs sociāli konstruētai izpratnei. Tātad mums šķiet, ka, ja ir zila krāsa, tātad tas ir puisītis.

Starp citu, es varu teikt, ka pirms pārsimts... gadsimtiem (Zālē troksnis.)... pirms pārsimts... gadsimtiem bija uzskats, ka tieši puisīšiem pieklājas rozā krāsa. Un šī ir nekaitīga doma. Tātad nevienam netiek izdarīts kaitējums, ja jūs ieejat bēbīšu veikalā un tur ir rozā sektors meitenēm un gaiši zilais sektors puisīšiem. Bet... kas? Un to es arī gribu teikt Kūtra kungam. Neviens netaisās vērsties pret šādām nekaitīgām izpratnēm, kas ir sociāli konstruētā dzimuma loma.

Bet es tālāk varu paturpināt par manu meitiņu. Viņa skolā vēlējās iet zēnu darbmācībā. Viņiem skolā bija divas dažādas darbmācības – meiteņu darbmācība un zēnu darbmācība. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Un mana... Un kāpēc tas attiecas uz konvenciju? Tātad (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)... uz šo priekšlikumu? Uz šo priekšlikumu attiecas tādā veidā, ka es šobrīd skaidroju dezinformāciju par sociālo dzimumu, kas ir tieši ierakstīts šā likumprojekta anotācijā. (Starpsauciens.)

Nu, lūk! Un tātad mana meita gribēja iet zēnu darbmācībā. Tajā brīdī viņai klases audzinātāja pateica, ka nevar. Un tad, kad es satikos ar klases audzinātāju, klases audzinātāja man teica: "Bet viņa taču ir meitene, viņai ir jāmācās meiteņu lietas!" Un šo es uzskatu par bīstamu stereotipu. (Starpsauciens.)

Tātad, ja ir uzskati par ziliem ratiņiem, viss kārtībā. Bet tajā brīdī, kad mēs meitenēm pasakām: tu nevari iet tajā grupā un taisīt putnu būrīšus, jo tu esi meitene un tev ir jāiemācās tamborēt, es to uzskatu par kaitīgu. Un tieši tas, ka konvencija runā: jāizskauž šīs kaitīgās, konstruētās sociālā dzimuma lomas, tas ir tieši par to gadījumu, ka mēs ierobežojam meiteņu izvēles tikai tāpēc, ka viņa ir meitene, un nevis tāpēc, ka viņa ir puisis. Un līdz ar to, lūdzu, nejauksim ar dezinformāciju! Aizmirsīsim par dženderiem, ar ko jūs te visu laiku draudat. Un es vēlreiz gribu atgādināt, it īpaši Liepiņas kundzei, kas nesaprot, kā tas ir saistīts ar anotāciju. Anotācijā jūs citējat cilvēku, kuram nav ne mazākās izpratnes par sociālajām zinātnēm (Starpsauciens.), spriežot pēc viņas tekstiem. (Starpsauciens.)

Līdz ar to es atbalstu šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka mēs mēģinām atteikties no konvencijas dezinformācijas un maldīgas informācijas dēļ. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Cilvēciskās ciešanas un traģēdiju nav iespējams kvantificēt, bet vardarbības ekonomiskās izmaksas ekonomiskajā modelēšanā ir iespējams aplēst. Un tāpēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2023. gadā sagatavoja ļoti apjomīgu ziņojumu par bērniem draudzīgas tieslietu sistēmas attīstību Latvijā. Īpašs fokuss bija tieši uz "Bērna mājas" speciālistu sadarbības modeļa ieviešanu, lai reaģētu uz vardarbību pret bērniem un jauniešiem.

Man ir ļoti žēl, ka šodien šeit nav labklājības ministra Uzulnieka, kuram vajadzētu mazliet vairāk par to pastāstīt. Atsaucoties uz dažādiem pētījumiem visā pasaulē, OECD šajā Latvijas ziņojumā iezīmē skaidru korelāciju starp vardarbību pret bērniem un bērnu nepietiekamu tiesisko aizsardzību, no vienas puses, un negatīvām ietekmēm uz bērnu un jauniešu dzīvi – no paaugstināta stresa un veselības problēmām līdz ienākumu un pārliecības par sevi zaudēšanai. Bez pietiekamas tiesiskās aizsardzības jauniešiem ir daudz augstāks risks saskarties ar vardarbību, ar sarežģījumiem attiecībās, ierobežotu pieeju izglītībai un darba iespējām. Un, protams, lieki piebilst, ka tam ir ārkārtīgi negatīva ietekme uz ekonomiku un konkurētspēju.

OECD arī atsaucās uz pētījumu, kas aplēš, ka globālās ekonomiskās izmaksas, kas saistītas ar fizisku, psiholoģisku vai seksuālu vardarbību pret bērniem, sasniedz no 3 līdz 8 procentiem no pasaules kopprodukta, un tā ir tikai kvantificējamā ietekme. Latvijas kontekstā, piemēram, OECD aprēķināja, ka katrs eiro, kas tiek ieguldīts "Bērna mājas" modeļa ieviešanā, 20 gadu laikā varētu potenciāli ģenerēt līdz pat 5,3 eiro sociālekonomisko ieguvumu. Atrodiet citu investīciju ar multiplikatoru vairāk nekā 5.

Un, kas ir svarīgi, var jau, protams, teikt: nē, mēs jau šito tāpat darīsim, denonsēsim konvenciju, un būs mums forši likumi, un visu tāpat darīsim. Nē! Tieši šajā OECD ziņojumā 2023. gadā viens no galvenajiem vispārējiem ieteikumiem Latvijai bija ratificēt Stambulas konvenciju, kas sniedz aizsardzību arī bērniem, īpaši meitenēm. Un Latvija 2023. gada nogalē šo rekomendāciju izpildīja.

Viens cits pētījums. Eiropas Parlamenta analītiskais dienests pagājušā gada pētījumā konstatēja, ka papildus ciešanām un negatīvai ietekmei uz veselību vardarbība pret sievietēm rada milzīgu ekonomisko izmaksu slodzi jebkurā sabiedrībā, tostarp veselības aprūpes, sociālās aizsardzības, policijas, juridiskās palīdzības izmaksu, kā arī produktivitātes zuduma veidā. Vardarbība pret sievietēm katru gadu rada Eiropas Savienībā izmaksas gandrīz 300 miljardu apmērā. Savukārt kibervardarbība pret sievietēm un meitenēm katru gadu rada izmaksas no 50 līdz 90 miljardiem eiro. Tāpēc vardarbībai... Šeit es īpaši vēršos pie mūsu kolēģēm deputātēm sievietēm... Vardarbībai, īpaši tiešsaistē, ir ārkārtīgi negatīva ietekme arī uz sieviešu iesaisti sabiedriskajā dzīvē, tostarp politikā.

Un noslēgumā. Man iekrita prātā vakar vienas protesta dalībnieces Santas teiktais "Panorāmā" intervijā par to, ka arvien vairāk cilvēku... ja šodien tiks denonsēta Stambulas konvencija, vismaz Saeimas lēmums būs šāds... arvien vairāk cilvēku izvēlēsies pamest Latviju un neveidot šeit ģimenes. Tāpēc, domājot par demogrāfiju mazliet tālāk nekā tikai priekšvēlēšanu saukļu veidolā, saprotam, ka šim lēmumam ir tieša ietekme uz cilvēku izpratni, cilvēku piederību šai valstij un vēlmi šeit veidot arī ģimeni.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Diemžēl pie iepriekšējā priekšlikuma nevarēju par šo atbildēt, bet izskatās, ka man jāatbild Kūtra kungam, jo viņš tā personīgi mani ir uzrunājis vairākkārt no tribīnes. Un šis būs par priekšlikumu, ja kāds uztraucas, jo šis konkrētais priekšlikums, ko es aicinu atbalstīt, ir izslēgt tieši 1. pantu, kas paredz izstāšanos no konvencijas.

Tātad es aicinu atbalstīt un neizstāties no konvencijas. Kāpēc? Skaidrojot... Kūtra kunga mēģinājumu atbildēt uz to, kas tad īsti ir tur pretrunā konservatīvām vērtībām vai tradicionālajām vērtībām, kas ir konkrēti rakstītas konvencijā pret vardarbību, tātad ir atsauce arī uz sociālā dzimuma definīciju. Ka pēc tam tad attiecīgi sabiedrībai ir vajadzīgs izglītojošs darbs. Tātad – ko es gribētu paskaidrot vēlreiz par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu.

Tātad konvencijas 3. pants "Definīcijas". Vēlreiz skaidri un gaiši par to, kas tad ir domāts ar "sociālo dzimumu". Punkts skaidri pasaka – "ar terminu "sociālais dzimums" tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem." Tas vēl ir ļoti labi, jo atbild uz Kiršteina kunga fantāzijām. Bet vēlreiz atkārtojam – par sievietēm un vīriešiem, nevis par kaut kādiem simts dzimumiem.

Un kāpēc šis ir pieminēts konvencijā? Un kāpēc arī Kūtra kunga komentārs manā virzienā, personīgi uzskatot, ka man nepatīk... kā tur bija teikts?... nepatīk, ka mani palaiž pa priekšu. Nezinu, kāpēc Kūtra kungs pats izdara tādus secinājumus. Droši vien balstās savos stereotipos par progresīvām sievietēm vai feministēm. Bet arī tur ir tā bīstamība iziet no pieņēmumiem, kas tad tām sievietēm vai vīriešiem uzvedībā ir raksturīgs vai nav raksturīgs. Un kaut kur tā ir, kā mana kolēģe Jana minēja, – ne īpaši bīstams pieņēmums, piemēram, par krāsām, par ģērbšanos rozā vai gaiši zilā un citā... Kaut kur varbūt pat palaišana pa priekšu, patīk vai nepatīk, arī varbūt nav tik bīstama. Bet savukārt, ja mēs izglītības procesā... ne tikai, piemēram, skolotāji, stāvot klases priekšā, pasaka: nu, ziniet, tajā matemātikā, meitenes, jūs labāk neiedziļinieties, jo jūs, nu labi, būsiet kaut kas cits. Un tādi gadījumi ir – un diezgan tradicionāli. Diemžēl tur gan ir tā bīstamība ar to, ka, iespējams, tās eksaktās zinātnes... atkal no pašas mazotnes meitenēm tiek pateikts, ka nav viņu lieta, vairāk puišiem ir domāta. Un tad tas, protams, attiecīgi ietekmē ļoti tiešā veidā, kā viņi izvēlas profesiju.

Un tas attiecīgi ietekmē to, par ko Vīksnas kundze daudz runā, – par to naudu pēc tam un pieejamību, un uzņēmējdarbību tai sievietei, vai viņa ir spējīga, teiksim, konkurēt konkurētspējīgās profesijās. Un tas savukārt ietekmē to, ka attiecībās ar vīrieti... es šeit runāju par attiecībām ar vīrieti... tradicionāli minētiem... tad attiecībās ar vīrieti... vīrietis attiecīgi pelna vairāk, sieviete pelna mazāk. Kā tad tas saistīts ar vardarbību, Kūtra kungs? Tajā brīdī, kad sieviete atrodas vardarbīgās attiecībās un bērni arī cieš no tā, viņai ir ļoti grūti iziet no šīm attiecībām arī finansiālas ietekmes dēļ.

Un, rekur, ir tā ķēde – kāpēc vispār Stambulas konvencija runā par sociālajām lomām un kāpēc stereotipi vai sabiedrības uzskati par to, kas ir atbilstoši sievietēm un vīriešiem, dažreiz ir bīstami, un kāpēc ir vajadzīgi arī tie izglītojošie pasākumi, kur arī izglītība neveicina – neveicina! – to, ka tie stereotipi attīstās un beigās kaitē.

Un es nesaprotu joprojām, kur tur ir pretruna ar tradicionālām vērtībām, jo es personīgi, dzīvojot, jūsu izpratnē, tradicionālajā ģimenē ar bērniem... un kādā veidā tas var ietekmēt mani? Ne jau tajā veidā, ka man vai nu būs jāmaina dzimums, vai jāskatās kaut kādā citā virzienā, bet tajā, ka es negribu, lai manām meitām...

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot laikus.

A. Ņenaševa. Ļoti negribu, lai manām meitām... tieši to, ka viņas nevar būt kaut kas tikai tāpēc, ka ir meitenes. Un es arī negribu, ka... man diemžēl nav dēlu. Bet, ja man būtu dēls, es arī negribētu, lai viņam audzē... to, ka viņš nevarētu būt, kas grib, piemēram, pirmsskolas skolotājs, tāpēc ka tas tā kā nepiederas vīrietim.

Es arī negribu šādā sabiedrībā dzīvot. Un es arī negribētu dzīvot sabiedrībā, kur pasaka: vīriešiem īstenībā nepienāktos būt, nezinu, bērna kopšanas atvaļinājumā. Tās ir tās lietas, kuras veicinot – veicinot dzimumu līdztiesību, veicinot izpratni par to, ka neatkarīgi no stereotipa vai kaut kādiem pieņēmumiem mēs varētu būt tas, kas gribam būt...

Un tieši par šo ir arī Stambulas konvencija cīņā pret vardarbību. Un tāpēc es aicinu gan neizplatīt stereotipus par mani, gan arī parūpēties par to, ka mēs izdarām visu, lai kaitīgie pieņēmumi sabiedrībā neietekmē pēc tam vardarbību pret sievietēm vai pret bērniem ģimenē. Un pierādīts, ka tie ietekmē. Un tāpēc ir vajadzīgi šādi dokumenti.

Tāpēc es aicinu balsot "par" šo priekšlikumu un noraidīt virzību uz izstāšanos no konvencijas, kā arī darīt visu, lai šie saprātīgie soļi, izpētīti un zināmi, mūsu sabiedrībā būtu ieviesti un mēs visi nākotnē... mūsu bērni neciestu no vardarbības.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz visiem! Klausoties šīs atsauces uz konvencijas dažādiem pantiem, manuprāt, ir būtiski, ka šajā diskusijā un debatēs tomēr arī parādās atsauces uz citiem pantiem, kas ilustrē to, kāda nozīme ir šai konvencijai, un to, kas ir ticis darīts. Un it īpaši man līdz ar to liekas, protams, pārsteidzoši, ka Kūtra kungs un arī kopumā ZZS frakcija nav, visticamāk, iepazinusies ar informatīvo ziņojumu, kur izšķirošu lomu ir spēlējusi tieši Labklājības ministrija, jo tur, manuprāt, parādās tomēr vairākas iezīmes, kas atkārtoti apliecina to, kāpēc mums ir bijis svarīgi ratificēt šo konvenciju un kāpēc mums ir tik svarīgi atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, un kopumā palikt šajā konvencijā.

Piemēram, konvencijas 24. pants, kas runā par palīdzības tālruņa līnijām. Mēs redzam, ka Labklājības ministrija ir strādājusi un ir ieviests krīzes tālrunis potenciālu vardarbības gadījumu novēršanai. Tie ir ap 40 zvaniem mēnesī, un konsultācijas ir atzītas kā ļoti svarīgas un novērtētas.

Tās arī kalpo kā informācijas avots par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Apmēram puse no šiem cilvēkiem, kas zvana, par to pirmoreiz vispār uzzina zvanot.

Manuprāt, ir jārunā arī par šo konvencijas pantu. Līdzīgi – par konvencijas 13. pantu, kas saistās ar izpratnes veidošanu. Labklājības ministrija norāda, ka ar neformālās izglītības pieejām tiek organizētas trīs jauniešu sarunu darbnīcas par tādiem jautājumiem kā sava ķermeņa robežu atpazīšana, savstarpējā cieņā balstītu attiecību veidošana, nevardarbīgas konfliktu risināšanas prasmes, piekrišanas nepieciešamība, stājoties seksuālās attiecībās, kā arī spēja atpazīt dažādas vardarbības izpausmes. Jaunieši šādus pasākumus ļoti novērtē, tos atzīst par noderīgiem, jo bieži vien viņu zināšanas pirms tam par to, kā atpazīt neveselīgas un vardarbīgas attiecības, kā arī ar dzimumu saistītus negatīvus stereotipus, ir bijušas ierobežotas. Atkal, manuprāt, ļoti būtisks darbs, kas ir paveikts, pateicoties šīs konvencijas ratifikācijai... un ar iespēju izmantot šīs konvencijas sniegto juridisko ietvaru, lai šādus pasākumus organizētu un mēs veidotu jauniešus par moderni domājošiem, tādiem, kas spēj atpazīt vardarbību un līdz ar to kopumā veidot drošāku sabiedrību.

Par konvencijas 50. pantu, kas saistās ar tūlītēju reakciju novēršanu un aizsardzību. Mēs redzam, ka Labklājības ministrija strādā, lai nodrošinātu mācības un kompetenču attīstīšanas iespējas speciālistiem, kuri strādā, lai varētu saskarties ar vardarbībā cietušām personām. Tā ka mēs redzam – šie konvencijas panti ir ļoti konkrēti izmantojami dzīvē.

Šajā informatīvajā ziņojumā mēs neredzam nekādas atsauces uz problēmām, ar ko ministrijas varētu būt saskārušās saistībā ar šiem terminiem.

Par sociālo dzimumu. Ir daudz izskanējis par Izglītības un zinātnes ministrijas... es nezinu pat, kā nosaukt nopietnā valodā... bet ir izskanējušas bažas par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija tagad varētu īstenot pasākumus, kas varētu apdraudēt mūsu jauniešus un viņu izpratni par to, kā tiek veidota pasaule un sociālā realitāte. Tas, ko mēs redzam attiecībā uz to, ko Izglītības un zinātnes ministrija ir darījusi, ir: tiek nodrošināta mērķēta pedagogu profesionālās kompetences pilnveide. Pērn uzmanība tika vērsta uz labbūtības veicināšanu un vardarbības risku mazināšanu izglītības procesā. Savukārt šogad – uz izglītības iestāžu gatavību rīkoties krīzes situācijās. Mēs redzam, ka nākotnē ir plānots... izglītības iestāžu vadības komandu profesionālās kompetences programmā "Vardarbības risku pārvaldība izglītības iestādēs"... Tas var šķist mazliet birokrātiski, kā jautājums, kas ir bezmaz vai pašsaprotams, tomēr mēs zinām, ka galu galā cīņa pret vardarbību, vismaz valsts pusē, tā atbildība un spēja īstenot visaptverošus pasākumus un programmas realizējas tieši šādā veidā. Tas nozīmē darbu ar visdažādākajiem sabiedrības pārstāvjiem – gan tiem iestāžu vadītājiem, kas ir tiešā vai netiešā valsts atbildībā, gan, piemēram, skolēniem, gan jauniešiem daudz un dažādos pasākumos.

Es tikai vēlos atgādināt, ka tieši konvencijas ratifikācija ir tā, kas ir sniegusi šādu visaptverošu pamatu un konkrētu sistēmisku rīcību, lai mēs šādā veidā rīkotos. Es tiešām aicinu ikvienu opozīcijas un Zzs frakcijas deputātu iepazīties ar šo informatīvo ziņojumu, kurā izšķirošu lomu ir spēlējusi Labklājības ministrija, jūsu labklājības ministrs. Izlasot šo informatīvo ziņojumu, es nevaru saprast nevienu argumentu, kāpēc deputāts izlemtu balsot "par" izstāšanos no konvencijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Šajā priekšlikumā tiek aicināts izslēgt likumprojekta 1. pantu, kurš aicina konvenciju denonsēt. Gluži tāpat kā visi priekšlikumi šodien. Tas ir kārtējais aicinājums mūsu parlamentam beidzot nākt pie prāta un neizstāties no konvencijas pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Un, jā, mēs turpināsim kāpt tribīnē un turpināsim aicināt neizstāties no konvencijas. Pat ja šodien konvencija tiks otrajā lasījumā denonsēta, tas nenozīmē, ka cīņa ir galā. Progresīvie turpinās cīnīties, izmantojot visus tiesiskos līdzekļus, lai varmākas, sievu sitēji un viņu draugi Latvijā neuzvarētu.

Protams, jūs nevarat nekādā veidā novērst to, ka ilgtermiņā jūs jau tāpat esat zaudējuši. Jūs varat novērst tikai to, cik ļoti liels kauns jums nākotnē būs par to, ko esat izdarījuši un ko teicāt. Jums vēl joprojām ir iespēja visu vērst par labu, jo jūs taču ļoti labi saprotat, ka visas skaļās frāzes, kas agresīvi tiek paustas, no tās, es atgādināšu – mazākās daļas... Kā parāda dažādas sabiedrības aptaujas, kas atbalsta izstāšanos... ka Latvijai nav vajadzīga konvencija, ka mums nav problēmu ar vardarbību, ka paši lieliski tiekam galā... Izklausās diezgan... ļoti ironiski, ja daudzi no tiem pašiem cilvēkiem, kas to saka, tajā pašā komentārā vai postā sociālajos tīklos sola iestādīt smadzenes, sauc sievietes par palaistuvēm un kucēm, stulbām un pat draud ar izvarošanu, lai parādītu vietu. Šie ir cilvēki, kuri saka – vardarbības problēmas nav, bet tajā pašā laikā demonstrē vardarbību savā valodā, attieksmē un uzvedībā. Un tieši tas ir visspilgtākais apliecinājums tam, kāpēc mums vispār šī konvencija ir vajadzīga.

Tomēr šie cilvēki nav ne tuvu sabiedrības vairākums, bet, mēģinot izkalpoties tieši viņiem, konvencijas denonsētāji pamet zem riteņiem visus cilvēkus, kuri nav varmākas, īpaši tos, kuri sava sociālā stāvokļa dēļ ir mazāk aizsargāti.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – izslēgt no likumprojekta pantu par konvencijas denonsēšanu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es gribu pateikt divas lietas, ko man lūdza cilvēki, kas uztraucas par Stambulas konvencijas iespējamo denonsēšanu.

Viena lieta, par ko uztraucas sieviete, kas vairs nav tik jauna, bet kurai ir bērni un mazbērni. Viņa saka: Krimināllikums nevar aizstāt konvenciju. Konvenciju nevar aizstāt arī policijas darbs, jo tur taču ir tik daudz par prevenciju. Konvencija ir pamats, lai veidotu sistēmu sabiedrībā, ka vardarbība netiek pieļauta.

Te es gribu minēt piemēru par šīm greizi izprastajām sociālajām lomām, kas var kļūt kaitīgas cilvēkiem. Savā laikā skolotāja, kas bija strādājusi vēl padomju laikos, man stāstīja tādu gadījumu. Viņa teica: ziniet, man klasē bija atnākusi meitene garajās biksēs. Jā, tiesa, bija ziema un bija ļoti auksti. Bet kā tad tā – meitene garajās biksēs? Mēs viņu izdzinām no skolas, lai iet mājās. (Starpsauciens: "Kurā gadā?") Sen, sen. Bet tas ir piemērs, kas rāda, kā mainās vēsturiskā izpratne un ka šī izpratne par dzimumu lomām mainās. Un tieši par to ir konvencijā... lai mēs nebalstītos uz nepamatotiem stereotipiem.

Otra lieta, ko es gribēju teikt, un to man lūdza nodot jauna meitene, kura teica: mēs esam auguši kā Eiropas Savienības jaunieši Latvijā. Mums šīs Eiropas vērtības ir ļoti svarīgas. (Dep. L. Liepiņa: "Kas ir Eiropas vērtības, pastāstiet!") Jā, es varu pastāstīt, bet man nav tik daudz laika. (Dep. L. Liepiņas starpsaucieni.) Bet es varēšu izstāstīt. Neuztraucieties, es zinu. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.) Un viņa teica: neļaujiet, cīnieties pretī! Neļaujiet denonsēt konvenciju, kas ir par dzimumu līdztiesību kā Eiropas vērtību, kas ir pret vardarbību kā Eiropā nepieļaujamu rīcību. Tās ir Eiropas vērtības.

Tāpēc, protams, es aicinu balsot "par" šo priekšlikumu un "pret" konvencijas denonsēšanu.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam otro reizi.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Kas ir kopīgs mūsu vienīgajam vienradzim "Printful Latvia", "Latvijas Finierim", "UPB", "Aerodium", "SAF Tehnikai", "Primekss"? Viņi ir ne tikai mūsu izcilākie eksportētāji, bet arī "Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets"" biedri. Tāpēc nocitēšu šodien šīs asociācijas valdes priekšsēdētāja vēstījumu mums, visiem Saeimas deputātiem.

"Latvijas balsojumam par Stambulas konvenciju ir pievērsta pasaules uzmanība. Jāņem vērā tas, kā mūsu lēmumi tiek uztverti starptautiski. Izstāšanās no konvencijas var radīt jautājumus par Latvijas apņēmību ievērot kopējos Eiropas standartus, kas savukārt var ietekmēt mūsu reputāciju un sadarbības iespējas ekonomikā un eksportā. Mums ir svarīgi saglabāt uzticama un stabila partnera tēlu pasaulē, pie kā visi eksportētāji rūpīgi strādā ikdienā."

Latvijas ilgtermiņa attīstība nav iespējama bez eksporta konkurētspējas. Tāpēc es labāk būtu redzējis šīs astoņas stundas, ko mēs debatējam par Stambulas konvenciju... ka mēs būtu debatējuši par gudru industriālo politiku (Starpsauciens.), nevis par to, kā ielikt sprunguļus mūsu pašu ratu riteņos.

Lūdzu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi un kolēģes! Tātad tikko noraidījām priekšlikumu izslēgt 1., 2., 3. un 4. pantu, tad šobrīd nāku runāt un aicināt atbalstīt 1. panta izslēgšanu. Arī tas vēl paredz iespēju attapties un labot to, ko šobrīd esat nolēmuši nodarīt Latvijas sievietēm, bērniem un vīriešiem.

Kad mēs pieņemam valstij svarīgus lēmumus, būtu tikai loģiski ieklausīties cilvēkos, kas ar attiecīgu jautājumu strādā ikdienā, vai ne? Kā redzam, ne visi politiķi tā uzskata. Vēl jo vairāk – lielākā daļa Saeimas tā neuzskata. Ārlietu komisijas vadītāja Mūrniece vakardienas sēdē ignorēja un pat brutāli liedza iespēju organizācijām izteikt viedokli.

Izstāšanās no pretvardarbības konvencijas nav balstīta loģiskos vai juridiskos argumentos. Tas ir populistisks solis, kas izmanto bailes un dezinformāciju, lai gūtu īstermiņa politisku labumu.

Pret izstāšanos no konvencijas iestājas virkne valsts iestāžu, ekspertu un pilsonisko organizāciju, arī ārvalstu institūcijas un pārstāvji. Ārlietu komisijā izskanēja spēcīgi iebildumi, piemēram, no Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Finanšu ministrijas, tiesībsardzes, Valsts policijas un dažādām nevaldības organizācijām un cilvēkiem, kas šajā jautājumā ik dienu strādā ar vardarbības gadījumiem un to, kā palīdzēt gan cietušajiem, gan tiem, kas veic vardarbību.

Mēs esam apkopojuši visas vēstules – gan Latvijas, gan no starptautiskām iestādēm un organizācijām iesūtītās. Arī paziņojumus. Un es atļaušos jums to nolasīt.

Tātad tie, kas aicina nedenonsēt konvenciju... Vakardienas vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku protestā pie Saeimas, "Latvijas Eksportētāju Asociācijas "The Red Jackets"" paziņojums, Eiropas Studentu apvienības un Latvijas Studentu apvienības vēstule, "Latvijas Universitātes studenšu korporācijas SELGA" vēstule, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Baltijas un Ziemeļvalstu delegāciju pārstāvju vēstule, eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas paziņojums, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas īpašās pārstāves paziņojums, Ziemeļvalstu – Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Islandes, Fēru salu, Ālandu salu – parlamentu priekšsēdētāju vēstule, "Latvijas studentu korporācijas Beveronija" vēstule, "Studenšu korporācijas Varavīksne" un tās filistru biedrības vēstule, studenšu korporācijas "DAUGAVIETE" vēstule, studenšu korporācijas "DZINTRA" vēstule, "Studenšu korporācijas Zinta" vēstule, studenšu korporācijas "Staburadze" vēstule, "Studenšu korporācijas Imeria" vēstule, Latvijas Radošo savienību padomes, kura pārstāv vairāk nekā trīs tūkstošus radošo personu, un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas, kas pārstāv vairāk nekā 40 institūcijas, atklātā vēstule, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidenta paziņojums, biedrības "Centrs MARTA" vēstule, krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" vēstule, Ukrainas Augstākās Radas deputātu vēstule, Ārvalstu investoru padomes Latvijā vēstule, ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas vēstule, Pasaules brīvo latviešu apvienības vēstule, 1409 pilsoņu kolektīvais iesniegums "ManaBalss.lv", kas ir ienācis 10. oktobrī (šobrīd tam ir vairāk nekā 20 tūkstoši parakstu). (Starpsauciens.) Šobrīd tam ir vairāk nekā 20 tūkstoši parakstu – uz jūsu jautājumu varu atbildēt. Tā. Eiropas Latviešu apvienības vēstule, globālo sieviešu tiesību centra vēstule, Dānijas, Somijas, Francijas, Īrijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Spānijas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes vēstnieku vēstule, biedrības "Neons" vēstule, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidenta vēstule, biedrības "Centrs Dardedze" vēstule, politisko partiju un jaunatnes organizāciju "Protests", "Par Jauniešiem!", "Jaunieši attīstībai" un "Partijas "VIENOTĪBA" Jaunatnes organizācijas" vēstule un biedrības "Centrs MARTA" vēstule... kuri bija paši pirmie, un datums ir 23. septembris. (Starpsauciens.)

Kas aicina atbalstīt denonsēšanu? Nu, šeit mums ir šodienas 20... apmēram 20 cilvēki piketā pie Saeimas, tā ir biedrība "Vecāku Alianse" ar savu vēstuli, un tā ir "Asociācija "Ģimene"" ar savu vēstuli.

Kolēģi, es ceru, ka jūs izdarāt secinājumus par to, kas ir jūsu pusē un kas ir taisnības pusē. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Saeimā debatēs ierasts atbildēt tiem, kas kāpj tribīnē. Es domāju, kā tieši ir iespējams atbildēt Lindai Liepiņai, kas pavada šo sēdi ar izsaucieniem... kas mēģina (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) mēroties skaitā un ilgumā ar to, kas šeit tiek debatēts.

Es vienkārši gribu norādīt saistībā ar šo priekšlikumu, kas aicina atgriezt mūs tuvāk tam, kas atbilst Latvijas interesēm... ka ļoti žēl, ka Linda Liepiņa, piedaloties divās Ārlietu komisijas sēdēs, tika pasargāta no mana jautājuma uzdošanas, jo diemžēl... Protams, šeit no Saeimas sēdes runājot, es arī esmu jums kā iesniedzējiem (Starpsauciens.) uzdevis vairākus jautājumus. Un, protams, nekādas atbildes neesmu saņēmis, jo, šeit, Saeimas sēdē, runājot, deputātiem (Starpsauciens.) nav pienākuma atbildēt uz jautājumiem, kā tas ir komisiju sēdēs likumprojekta iesniedzējiem... kurās komisijas deputātiem ir pienākums pārbaudīt, vai tas, kas tiek prezentēts, atbilst faktiem vai ne. To var izdarīt, uzdodot jautājumus, uzdodot papildjautājumus un sagaidot atbildes. Diemžēl es neesmu redzējis nevienā komisijas sēdē tādu sarkano paklāju, kāds tika izritināts LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pārstāvjiem... pasargājot no šiem jautājumiem.

Tādēļ saistībā ar šo priekšlikumu es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka, atbalstot likumprojektu, kāds tas šobrīd ir, jūs atbalstīsiet arī anotāciju, ko sagatavojusi LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Un jūs varat teikt, ka tie jautājumi bija svarīgi man vai PROGRESĪVAJIEM. Manuprāt, tie jautājumi bija svarīgi, lai pārliecinātos, ka argumenti, kas tur ir pausti, ir tādi, kuriem arī pārējie Saeimas deputāti var pievienoties. Jo tas ir tas, kas pie šī lēmuma projekta tiks pausts. Un es varu norādīt, ka vairākās sadaļās anotācijā paustā informācija ir klaji nepatiesa.

Pēc tam, balsojot par šo likumprojektu, jūs pievienosiet skaidrojumus, kuriem, manuprāt, tiešām ļoti liela daļa no jums nepievienosies un kurus jūs nevarēsiet paskaidrot, kādēļ jūs, piemēram, teicāt, ka Latvijai nav iespējas īstenot tos pienākumus, ko konvencija uzliek, ja Ārlietu komisijas sēdēs un citur mēs skaidri dzirdējām, ka Latvija pilda šos pienākumus, turpinās pildīt, ka neparādās nekādi riski un ka iesniedzēji nevarēja norādīt uz nekādiem riskiem, kāpēc Latvija nevarētu pildīt šos pienākumus. Un ir vēl citas sadaļas.

Tāpēc arī šī mana intervence – reaģējot uz to, ka Linda Liepiņa ļoti aktīvi izsakās, šajā sēdē diezgan reti nāk tribīnē runāt, saka tādas lietas, ka Krievija neesot bijusi Eiropas Padomes dalībvalsts, un citas viegli pārbaudāmas nepatiesības. Balsojot jūs pievienojaties tam, kas ir sarakstīts anotācijā nedaudz līdzīgā garā.

Es aicinu... kā daudz esmu šeit teicis... tos, kas gan atbalsta šo iniciatīvu, gan virza, uzņemties atbildību (kā līdz šim procesā ir trūcis) par informāciju, ko jūs pievienojat, par kaitējumu, ko var radīt nepatiesa informācija. Un varbūt tas ir labāks laika ieguldījums nekā mēģināt pārtraukt runātājus ar tādiem apšaubāmas (Starpsauciens.) kvalitātes komentāriem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

I. Mūrniece. 4. – deputātu Jāņa Zariņa un Agneses Krastas priekšlikums. Paredz to, ka Ministru kabinets līdz nākamā gada 1. jūlijam iesniedz Saeimai Valsts valodas centra precizētu Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu tulkojumu latviešu valodā.

Godātie kolēģi! Par šo priekšlikumu gan es gribu vienu repliku teikt. Ja iepriekšējie vairāk bija politiski motivēti un nebija nepieciešams skaidrot, tad par šo... Mēs pārrunājām ar Juridisko biroju, ka norma, kas ļauj Ministru kabinetam iesniegt precizētu tulkojumu, jau pastāv un ir iekļauta likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem". Tas nozīmē, ka Ministru kabinets jebkurā brīdī, ja ir konstatēta kļūda tulkojumā, var iesniegt tulkojuma precizējumu. Respektīvi, Ministru kabinets varēja iesniegt un var iesniegt tulkojuma precizējumu tad, kad uzskatīja vai uzskata par vajadzīgu. Šāda norma jau pastāv, šādas tiesības vai iespēja netika izmantota.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Annai Rancānei.

A. Rancāne (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es rosinu atbalstīt šo Jāņa Zariņa un Agneses Krastas priekšlikumu par precizētu tulkojumu latviešu valodā un nomainīt ar šo pantu 1. pantu, jo tas... pirmām kārtām šis priekšlikums novērstu dažu labu nepatiesu mītu un maldus, kas saistās ar šo starptautisko dokumentu un vēlreiz parādītu cieņu latviešu valodai, par kuru mēs visi te skaisti runājām iepriekšējā sēdē. Šāds 1. pants arī varbūt zināmā mērā reabilitētu Saeimu daudzu jo daudzu cilvēku acīs un it sevišķi varbūt radošās inteliģences acīs.

Es nesen biju Rīgas Grāmatu svētkos, un tur man bija nepārtraukti jāatbild uz daudziem jo daudziem savu kolēģu, Latvijas rakstnieku, jautājumiem: kādas šausmas jums tur, Saeimā, notiek? Un viņiem bija pamats tā jautāt, jo Radošo savienību padomei Ārlietu komisijā netika dots vārds. Bet tie ir cilvēki, kas rada Latvijas kultūru, literatūru, mākslu, mūziku, kinofilmas, ar kurām Latvija lepojas starptautiskajā arēnā. Un vēl nesen mums visiem ļoti patika runāt par "Straumes" kaķīti, ka mēs visi esam vienā laivā. Nē, mīļie, mēs vairs sen neesam vienā laivā ne šeit, Saeimas namā, ne acīmredzot drīz arī Eiropā, jo mēs varam tikt izgrūsti sabangotā okeānā... gan kaķis, gan suns, gan kapibara un arī 14. Saeima. Un tikai pa krastmalu haotiski skraidīs dažs labs lemurs, vācot spožus akmentiņus – politisko kapitālu nākamajām vēlēšanām.

Bet vakar vakarā gan es sajutos vienā laivā ar šiem pieciem tūkstošiem jauno un ne tik jauno cilvēku. Un starp tiem arī bija daudzi rakstnieki un daudzi radošie cilvēki. Starp citu, pēc vakardienas radās jauna folklora. Nu, to es necitēšu. To paši varat izlasīt. Bet arī vakar es sajutos kā pirms daudziem jo daudziem gadiem – protestos pret Daugavpils hidroelektrostaciju vai tautas manifestācijā Daugavmalā, jo visi šie ļaudis dega par Latviju. Tikai bēdīgs absurds – viņiem bija jāprotestē pret pašu vēlētās Saeimas lēmumu.

Bet šodien, kad mēs iziesim no Saeimas nama, neviens mūs nesagaidīs ar aplausiem – ne mūs, ne jūs – tā, kā tas bija 1990. gada 4. maijā. Bet man ļoti gribētos ticēt, ka mēs tomēr esam vienā laivā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet kopumā neatbalstīt denonsēšanu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Paldies mūsu JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģiem par šī priekšlikuma iesniegšanu. Un mēs joprojām vēlamies atgādināt, ka esam pret šīs konvencijas denonsēšanu.

Konkrēti runājot par šo priekšlikumu, tas paredz veikt precizētu tulkojumu, un to darītu kompetentā institūcija – Valsts valodas centrs. Uz to aicināja arī mūsu jaunā tiesībsardze Karina Palkova. Jo te ir tiešām zināma problēma – daudzi neizprot konvencijā rakstīto, pārprot jēdzienus. Te nepalīdz pat Satversmes tiesas skaidrojums, ekspertu skaidrojumi. Nu vienkārši trūkst varbūt kaut kādas sapratnes un nekas nelīdz. Tādēļ varbūt tulkojums palīdzētu, jo daudzi lasa starp rindām, saskata to, kā nav.

Nu, pieņemsim, Kiršteinam un Liepiņai vispār traki laikam ir, jo rādās tur gender murgi, un laikam naktīs viņiem rādās dzimumu maiņas (Starpsaucieni.) vīriešu, sieviešu ģērbtuvēs un vēl kaut kas tamlīdzīgs, kas tur nav rakstīts. Piedodiet, bet tur nav nekas tāds rakstīts! Tā ka varbūt precizēts tulkojums palīdzētu, un mums, deputātiem, ir jāpalīdz precīzāk saprast konvencijā rakstīto.

Un vēl es ierosinātu arī tādu... tas no manis vairāk... tādu papildu vēl vienu pasākumu – konvenciju varētu uzrakstīt tādā vieglajā valodā, jo nu šī laikam ir pārāk sarežģīta. Tad varbūt tiešām saprastu, ka tur nav nekā tāda, par ko te mūs baida (Starpsaucieni.), ka mums te nāks genders kaut kāds virsū un apēdīs, ja.

Tā ka... Nu, kolēģi, saņemieties! Iedomāts politiskais kapitāls nav tā vērts. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es arī tiešām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – pārskatīt tulkojumu, lai tad kompetentās iestādes pārskata to. Jo vislielākās diskusijas ir tieši pēc tam... par konvencijas 3. panta "c" daļu. Faktiski, ja mēs skatāmies uz oriģinālvalodu, tad tāda jēdziena "sociālais dzimums" tur nav angliski.

Tā tas nereti notiek, ja mēs strādājam ar lietām, kas agrāk nav bijušas un mums terminoloģijā vēl nav, tad ļoti iespējams, ka tie piedāvātie termini neatbilst. Es pati esmu vides zinātniece. Es arī esmu vērsusies Terminoloģijas komisijā – esmu lūgusi labot terminus tieši tāpēc, ka tie, manuprāt, neprecīzi atspoguļoja tos jēdzienus, ko vajadzēja... Tieši tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu, un, manuprāt, tā patiešām ir ļoti, ļoti laba izeja no strupceļa, kurā mēs esam nokļuvuši.

Un kāpēc, man liekas, šis priekšlikums arī ir tik svarīgs?

Kā man viena speciāliste teica: mediķu kļūdas mēs redzam kapos. Juristu kļūdas ir labojamas. Un tāpat – ja mediķi atklāj, ka viņi kļūdaini ārstē kādu pacientu, viņi neļauj pacientam nomirt. Viņi cenšas šīs kļūdas labot.

Es arī aicinu padomāt par šo konvenciju un izstāšanos no konvencijas kā par pacientu, kura zaudējums mums, vismaz ļoti daudziem no mums, ir ļoti, ļoti sāpīgs. Iespējams, daudzi pat neapzinās, ka viņiem arī ir sāpīgs. Tāpēc mums nevajadzētu pieļaut, ka šis pacients iet bojā. Mēs varam tiešām pārskatīt, labot šo kļūdu, vienoties par tādu terminoloģiju, kas mums nerada bažas.

Tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo man liekas, ka tā ir izeja no strupceļa.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamie kolēģi! Tātad Tiesībsarga birojs norāda, ka latviskajā tulkojumā nav korekti iztulkots termins "sociālais dzimums" jeb "gender".

Satversmes tiesas spriedums paredz to, ka jēdziens "dzimte" Stambulas konvencijā iekļauts, lai skaidrotu to, ka atsevišķas sociālās lomas vai stereotipi vairo nevēlamas un kaitīgas situācijas, kā arī noved pie tā, ka vardarbība pret sievietēm tiek uzskatīta par pieņemamu. Ar šo jēdzienu nav paredzēts aizstāt jēdzienus "sieviete" un "vīrietis".

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē tika izskatīts priekšlikums precizēt tulkojumu, īpaši terminu "sociālais dzimums", tā novēršot neskaidrības. Tas ir pragmatisks un atbalstāms priekšlikums – noskaidrot neprecizitātes un uzlabot izpratni.

Oficiālais konvencijas teksts ir autentisks tikai angļu un franču valodā, jo tās ir Eiropas Padomes oficiālās valodas. Latviešu tulkojums ir informatīvs, nevis juridiski oficiāls. Taču, protams, ir jānodrošina, lai tulkojums būtu saprotams un neradītu pārpratumus. Jo, kā mēs redzam, deputātiem skaidrības par šo lietu nav. Būtu bijis jēgpilni uzaicināt uz nākamo Ārlietu komisijas sēdi valodniekus un aicināt arī uz sadarbību. Diemžēl šādas sēdes vairs nenotiek, un šodien mēs skatām šo jautājumu jau otrajā, galīgajā, lasījumā.

Ir nepieciešamība veikt papildu skaidrojumus, varbūt izstrādāt arī kādus paskaidrojošus materiālus, lai sabiedrībai būtu skaidrs, ko konvencija prasa, īpaši saistībā ar jēdzienu "dzimte", un to, kā tas tiek interpretēts.

Nesen bija lielisks raidījums "Krustpunktā", kur par šo diskutēja Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja, asociētā profesore Marita Zitmane, sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks, mācītājs Kārlis Irbe un Asociācijas "Ģimene" valdes loceklis, jurists Kaspars Herbsts. Manuprāt, labs aizsākums sarunai, kas būtu jāturpina.

Te dažas mazas refleksijas no dzirdētā. Dzimumu atšķirības var būt balstītas bioloģijā, bet tas nav pamats vardarbībai. Tāpēc, kolēģi, izglītojamies, mācāmies, pilnveidojamies, lai neļautu savai bioloģijai dominēt, bet pieslēgtu veselo saprātu. Jautājums par lomām ir sociālās attīstības konteksta...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, par priekšlikumu – par valodu, par tulkojumu latviešu valodā. (Starpsauciens.)

L. Rasima. Jā, es arī par to runāju.

Jautājums par lomām ir sociālās attīstības konteksta un izglītības jautājums. Tas ir mūsu kā sabiedrības attīstības jautājums. Cilvēks un cilvēce nav atraujami. Tajā skaitā cilvēka attīstība nenotiek bez cilvēces jeb sociālās ietekmes. Un sociālā ietekme ir neatraujama no tā dēvētā dabiskuma. Ģimenē Saūda Arābijā un ģimenē Norvēģijā būs atšķirīga izpratne par dzimumu lomām. Tāpēc ir svarīgs valodnieku skaidrojošais darbs. Mēs zinām, ka Padomju Savienības laikā bija un Krievijā joprojām ir cita izpratne par vardarbību ģimenē. Latvija, atraujoties no padomju telpas, ir strauji attīstījusies savos priekšstatos vardarbības kontekstā.

Tāpat jau vairākas kolēģes nedaudz atainoja savas ģimenes pieredzi, par ko viņām esmu ļoti pateicīga, jo zinu, cik grūti ir publiski izstāstīt par savu vardarbības pieredzi.

Atgādinu, ka statistikas dati liecina, ka Latvijā lielākā daļa vardarbības upuru ir sievietes un vardarbības veicēji lielākoties ir vīrieši.

Gribam mēs to vai ne (Starpsauciens: "Par priekšlikumu!"), šo statistiku citstarp ietekmē sociālais dzimums.

Par priekšlikumu, jā... lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu – ļaut valodniekiem izstrādāt atbilstošu tulkojumu un veikt izglītojošu darbu, lai mēs vienojamies izpratnē un apvienojam spēkus cīņā pret vardarbību (Dep. L. Liepiņa: "Par vēlu! Par vēlu!"), un turpinām mūsu eiropeisko virzienu un attīstību.

Paldies. (Starpsauciens. Dep. L. Rasima: "Nekad nav par vēlu!" Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, manuprāt, ļoti labs un vērtīgs priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Ņemot vērā, ka tiešām viens no veidiem, kā dēļ bieži vien šīs domstarpības rodas, ir potenciāli neprecīzi tulkojumi. Un mēs redzam, ka kopumā Latvijas sabiedrībā neesam investējuši pietiekami daudz līdzekļu, lai mēs varētu kopt mūsu zinātnisko valodu. Tas bieži vien var tiešām novest pie situācijas, kur šāda veida terminoloģija, kas tiek pārņemta no ārzemju dokumentiem, var tikt iztulkota veidā, ko pēc tam dažādas sabiedrības grupas var izmantot mērķtiecīgai maldināšanai.

Es atgādināšu, ka visā kontekstā, kurā mēs šeit esam, un iemesls, kāpēc mēs šeit esam, un, iespējams, arī viens no veidiem, kā, manuprāt, būtu bijis pavisam normāli, pragmatiski un loģiski risināt situāciju, ka ZZS frakcijā pēkšņi radās priekšstats par to, ka šīs konvencijas deklarācija netiek īstenota... vai parādās atsevišķi raidījumi televīzijā, kas varētu tikt asociēti ar konvencijas ieviešanu. Loģisks risinājums būtu bijis šos jautājumus vispirms ar koalīcijas partneriem izrunāt. Un, iespējams, viens no veidiem būtu bijis vēlreiz pārskatīt konvencijas tekstu, lūgt precizējumus, lai mēs varētu novērst jebkāda veida šaubas. Iespējams, tas arī būtu nozīmējis lūgt precizējumus attiecībā uz šo konkrēto tulkojumu.

Manuprāt, šeit mēs esam pietuvojušies jau tādiem priekšlikumiem, kas aicina tomēr uz loģisku kompromisu starp dažādajām opozīcijas frakcijām. Jo, ja ir vēlme, protams, būvēt tikai un vienīgi savu politisko kapitālu uz šī jautājuma pamata, tad jau ir skaidrs, ka jums ir pilnīgi vienalga, par ko šeit runā jūsu koalīcijas kolēģi. Bet, ja jūs tiešām būtu patiesi ieinteresēti šīs konvencijas būtības ieviešanā, tad ir skaidrs, ka tieši šāda veida priekšlikumus arī pēc tam Saeimā jūs varējāt virzīt koalīcijā kopā ar mums. Es esmu pārliecināts, ka mēs tam būtu bijuši atvērti.

Līdz ar to es aicinu, it īpaši ZZS frakciju, tomēr šeit nākt pretī koalīcijas partneriem, ja jūs esat vēl šajā koalīcijā, un atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, un tad jau mēs varam arī strādāt tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Vai jums pietiks ar 15 minūtēm? (Starpsaucieni: "Nē!") Nē. Tātad 30. Labi, pusstunda. Viss kārtībā. Pusstunda. (Starpsauciens: "Divas stundas!" Starpsaucieni.) Kolēģi!

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, es atgādinu, ka tūlīt ir Frakciju padome tepat, Sarkanajā zālē.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies deputāti: Raimonds Bergmanis, Inga Bērziņa, Līga Kozlovska, Māris Kučinskis, Jana Simanovska un Edgars Zelderis. Janu redzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdes darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām likumprojekta "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" izskatīšanu.

Turpinām priekšlikumu izskatīšanu. Esam palikuši pie 4. priekšlikuma un pie debatēm.

Vārds deputātei Leilai Rasimai otro reizi.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi! Iepriekšējā uzrunā es nevēlējos sarunāties ar zāli, kura manā virzienā raidīja visādus tekstus. (Zālē troksnis.) Es gribu atbildēt...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

L. Rasima. Es gribu atbildēt Liepiņas kundzei, kura diezgan aroganti teica: "Par vēlu, par vēlu!" Nē, nav par vēlu, kolēģi!

Šo priekšlikumu atbalstot, mēs varam iepauzēt. Mēs varam sagaidīt tulkojumu, precīzu tulkojumu, un tad mēs varam vēlreiz pie šī jautājuma atgriezties – tad, kad mums visiem ir izpratne par to, kas tur ir un kā tur nav.

Tāpēc, kolēģi, es jūs aicinu: nav par vēlu. Vēl mēs varam visu mainīt un griezt par labu, un, ja būs vajadzība, tad vēlāk to skatīt. Tad jūs varat balsot tieši tāpat, kā jūs šodien esat nolēmuši balsot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par šo Stambulas konvenciju un to, kā tā strādā, un par visām tām lietām. Tātad, lai jūs saprastu.

Tanī suņu šaušanas lietā, kas notika Jēkabpilī... nevis to varmāku, kurš desmitiem gadu šauj tos suņus un kaķus, un mājdzīvniekus, sauc pie atbildības, bet tagad to sievieti, kura ir cietusi, kurai ir nošauts sunītis...

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs!

E. Zivtiņš. ... viņa tiek saukta uz policiju...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir par tulkojumu.

E. Zivtiņš. ... un presēta no varas iestādēm. Lūk, kā strādā jūsu Stambulas konvencija! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

Turpinām ar 5. priekšlikumu.

I. Mūrniece. 5. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Runājot par to komisijas sēdē... faktiski tiek veidota tāda nenoteiktības norma. Respektīvi, priekšlikums paredz, ka par Stambulas konvencijas denonsēšanu parlaments var lemt pēc tam, kad ir saņēmis ekspertu grupas GREVIO ziņojumu.

Ir zināms, ka GREVIO grupa Latvijā būs no 3. līdz 7. novembrim. Saņēmām arī atbildi no Labklājības ministrijas, kurā Labklājības ministrija skaidro procedūru saistībā ar GREVIO ziņojumu un konvencijas denonsēšanu. Proti, denonsēšana stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā Eiropas Padomes ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu par denonsēšanu.

Ņemot vērā minēto, novembra sākumā, kad plānota Eiropas Padomes uzraudzības komitejas GREVIO vizīte, Latvija joprojām būs Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu dalībvalsts.

Lūk, attiecībā uz šo GREVIO ziņojumu Labklājības ministrija uzsver, ka konvencijā nav atrunāti gadījumi, vai komisija sagatavo ziņojumu, ja valsts ir paziņojusi par denonsēšanu. Tomēr ir izteikts pieļāvums, ka ziņojuma sagatavošana ir uzraudzības procesa neatņemama sastāvdaļa un attiecas uz periodu, kurā Latvija būs bijusi konvencijas dalībvalsts, līdz ar to ir sagaidāms, ka ziņojums tiks sagatavots un tiks iesniegts Latvijai.

Par šo priekšlikumu, ko apspriedām, Juridiskā biroja viedoklis ir tāds, ka tas ir visai nenoteikts nosacījums, jo šādu ziņojumu GREVIO var iesniegt, bet var arī neiesniegt. Tā ir norma, kurā ir nenoteiktības faktors – tātad tā nav korekta. Līdz ar to šis ir politiskās izšķiršanās jautājums – vai veidot šādu nenoteiktu normu.

Komisijas lēmums ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie frakcijas PROGRESĪVIE deputāti! Stambulas konvencijas 80. pantā ir ļoti lakoniski un pavisam vienkārši pateikts: ikviena dalībvalsts jebkurā laikā var denonsēt šo konvenciju, paziņojot par to Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

Kas ir pārsteidzoši? Tur nav teikts, ka konvencijai... lai denonsētu ir jāsagaida ziņojums no GREVIO. Tur nav teikts, ka vajadzīgs ziņojums no NATO. Tur nav teikts, ka kādu interesē sieviešu korporāciju viedoklis. Tur nav teikts, ka vajadzīga ALA atsauksme vai ELJA atsauksme, vai Nīderlandes pedofilu partijas atsauksme, vai paralēlās latviešu baznīcas pasaulē atsauksme.

Deputāte Ņenaševa noklusēja, ka Stambulas konvencija ir par imigrāciju, ko GREVIO uztiepa Īrijai pirms diviem gadiem, kad mēs ratificējām šo konvenciju, jo Īrijas valdība atteicās – viņu imigrācijas dienests atteicās izsniegt uzturēšanās atļaujas kaut kādiem bēgļiem no Āfrikas, kuri ignorēja savu vecāku gribu un tūkstošgadīgas cilšu tradīcijas.

Nu tad vajag atnākt un pateikt, ka tā nav tikai par sievietēm. Ja deputāte Ņenaševa uztraucas par sieviešu sišanu, tad es ceru, ka viņa ir sašutusi par pēdējo olimpiādi, kur spēcīgs, muskuļains vīrietis dauzīja sievieti boksā, jo viņa... lūk, jušana bija, ka viņš ir sieviete. Un Paralimpiskā komiteja un Olimpiskā komiteja nekādi nevarēja atrisināt šo jautājumu, zināt! (Starpsauciens.) Līdz šim brīdim tie strīdi gāja. Vai jūs esat redzējuši, kā raud otrās vietas ieguvēja svarcelšanā, kura ir zaudējusi spēcīgam, muskuļainam vīrietim, kurš ir iedomājies (Starpsauciens.)... kurš ir iedomājies, ka viņš ir sieviete?

Tāpēc es vēlreiz saku: vienkārša procedūra. Nobalsoja... nekādas šeit atsauksmes, rekomendācijas un visādi ieteikumi nav vajadzīgi. Nu, viena no simts, ko mēs vēl vispār neesam varbūt ratificējuši... Ir taču simtiem konvenciju. Ir elementāra, vienkārša konvencija. 80. pants. Un lieciet uzsvaru uz vārdiem "jebkurā laikā"! Minūti pēc ratifikācijas var atcelt to. Nu ko jūs te stāstāt!

"Pret"!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Jā, kolēģi, šis priekšlikums mēģina labot kļūdu, kas ir likumprojekta redakcijā, kāda tā ir šobrīd. Ārlietu komisijas sēdē... Un te es varbūt īpaši pievēršu uzmanību tiem deputātiem, kas runās ir teikuši, ka ir gatavi izmantot katru instrumentu, lai novērstu vardarbību pret sievietēm, vardarbību ģimenē.

Ārlietu komisijas sēdē mums skaidri tika pausts, ka ir viens instruments, kuru, izstājoties no šīs konvencijas, mēs, pēc Labklājības ministrijas viedokļa, nevaram aizvietot. Un tas ir šāda veida ziņojums, šajā gadījumā sagatavots par Igauniju. Mēs, protams, vēlētos, lai tāds būtu sagatavots par Latviju un būtu pieejams kā instruments, kuru var izmantot, var neizmantot. Godīgi sakot, ir arī savādi lemt par šo jautājumu, pirms mēs vispār redzam vienu no konvencijas darba rīkiem. Taču svarīgākais ir tas, ka bez šāda izvērtējuma mēs vienu no tiem rīkiem, kas mums varētu palīdzēt, esam zaudējuši.

Mums izskanējis tas, ka esošais plāns, kas ir sagatavots vardarbības novēršanai un apkarošanai... ka galvenais, lai tas tiek izpildīts. Es gribu pievērst jūsu uzmanību, ka nav svarīgi tieši tas, vai ir izpildīti visi plāna pasākumi, bet ir svarīgi, vai šis plāns sasniedz mērķi – sniegt nepieciešamo atbalstu. Un, lai vērtētu rezultātus, nevis rīcības, izvērtējumi, dokumenti, ekspertu viedoklis ir viens no palīdzošiem faktoriem. Šī ir tā viena sadaļa, kas nevar tikt aizvietota nacionālā līmenī, kas noteikti šobrīd nav aizvietota, brīdī, kad mēs iesim šo ceļu. Tā ir tā tiesību sašaurināšana, par ko mūs brīdināja Tiesībsarga birojs Ārlietu komisijas sēdē un kuru mēs neesam nekā risinājuši.

Šo vienu rīku Latvijas iedzīvotājiem mēs būsim atņēmuši, un vietā neko mēs neesam likuši. Es varētu parunāt plašāk, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par vardarbības apkarošanu un kādēļ tā neaizvieto šo rīku un arī citus rīkus. Bet, taupot laiku, es tam nepieķeršos.

Es gribēju vienkārši precizēt to, ko Ināra Mūrniece kā ziņotāja teica, – ka Labklājības ministrija norāda, ka šī ziņojuma sagatavošana ir procesa sastāvdaļa, precīzāk, vēstulē ir minēts (pieļauju, no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra), ka tā ir šāda sastāvdaļa. Līdz ar to ir sagaidāms (pieņēmuma izteiksmē), ka tāds ziņojums tiks sagatavots. Manuprāt, nē. Eksperti, ar kuriem es esmu runājis, saka, ja mēs virzāmies tik strauji, kā mēs šobrīd virzāmies, tad šāds rīks, kas ir nozīmīgs vardarbības apkarošanā, efektīvā pasākumu organizēšanā, mums tiks atņemts un vietā nekas netiks dots.

Šī ir būtiska problēma, jo tas apdraudēs Latvijas iedzīvotāju tiesības, no vienas puses, kuras mums ir uzticētas sargāt, no otras puses, patiesībā tā ir arī problēma saistībā ar šīs minētās direktīvas piemērošanu. Pavisam īsi pasakot, direktīva neaptver visas iespējamās kompetences, ko var risināt nacionālā līmenī. Eiropas Savienība var risināt tikai tos jautājumus, kas ir Eiropas Savienībai deleģētā kompetence saistībā ar līgumiem. Taču šobrīd šī direktīva vēl nav ieviesta. Un, ņemot vērā, ka ir sagaidāms, ka Latvija saņemtu šādu atbalstošu rīku vardarbības samazināšanā, jūsu balsojums var šo rīku mums atņemt. Tas rada mums būtiskas problēmas arī tajā starpperiodā, kad direktīva nav ieviesta, bet ir jau skaidrs, kādi būs tās nosacījumi.

Es aicinu pievērst uzmanību šim jautājumam, jo mēs runājam par Latvijas iedzīvotāju tiesībām (Dep. E. Zivtiņš: "Obligāti pievērsīsim! Obligāti pievērsīsim uzmanību!")... izmantot iespēju pārvērtēt, vai nav nepieciešams pāris mēnešus pagaidīt, pirms mēs spertu šo noslēdzošo soli. Pretējā gadījumā – ja mēs ejam tādā steigā, kāda tā ir šobrīd, – ir ļoti liels risks, ka ārpus tiem politisko diskusiju jautājumiem, kas mums šeit ir bijuši, ārpus jautājumiem par valsts tēlu mēs nepamatoti sašaurināsim tās tiesības, ar ko Latvijas iedzīvotāji var rēķināties.

Tas ir tas, kādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo, 5., priekšlikumu... pievienojoties arī Cepurīša kunga minētajiem argumentiem par svarīgo ekspertu grupas ziņojumu.

Kāpēc ir būtiski uzklausīt šo ziņojumu, pirms vispār iet tālāk? Un šobrīd mēs pat nerunājam tik daudz par to, kā vispār nedenonsēt konvenciju, bet arī konkrēti šajā piedāvātajā priekšlikumā... Tātad tad, kad iesniedza šo likumprojektu, manuprāt, parakstot gan "Nacionālās apvienības" frakcija, gan LPV, gan APVIENOTAIS SARAKSTS... tas sākotnējais pamatojums (bez anotācijas, ko pēc tam pievienoja iesniedzēji) bija par to, ka nekas nav īsti izdarīts... daudz bija dzirdēts, ka nekas nav izdarīts. Tātad šis bija sākotnējais pamatojums. Arī no tribīnes daudz bija dzirdēts, ka papīrs neko... šī deklarācija neko... nevis deklarācija, bet konvencija neko nedara cīņā pret vardarbību... un tā tālāk. Līdz ar to būtu tikai loģiski sagaidīt izvērtējumu, pēc tam šeit uzklausīt šo izvērtējumu un tad lemt tālāk.

Un kāpēc ir svarīgi vispār dzirdēt ekspertu izvērtējumu? Es jau saprotu, ka daudzi GREVIO ir izmantojuši kā lamuvārdu, bet arī jūs, kolēģi, esat bijuši tā kā... pēc tam, kad mēs bijām ratificējuši šo konvenciju, pie mums bija GREVIO eksperti, un mēs esam šeit, Sarkanajā zālē, ar viņiem runājām visu dienu. Arī jūs, Saeimas deputāti no dažādām frakcijām, bijāt, un jūs dzirdējāt, kādā veidā notiek izvērtējums.

Īstenībā tika kliedētas visas bažas, kas pirms tam bija izskanējušas par to, ka konkrēti kāds iejaucas iekšējās lietās, nē, bija arī izskaidrots, cik cieņpilns ir šis process, ka sadarbībā ar valsts institūcijām... ka arī Latvija ir daļa no šī procesa, nav tā, ka kāds no malas atbrauc... Līdz ar to visi tie jautājumi bija atbildēti. Īstenībā vairs pat nebija nekādu diskusiju. Visi gaidīja un vismaz izteicās: tad gaidām, kad notiks tie pirmie pasākumi, kad būs pirmais izvērtējums, tad runāsim.

Un neviens nebija gaidījis, ka tā izstāšanās notiks, pirms tiktu izvērtēti jebkādi rezultāti. Un, ja mēs negribam klausīties Eiropas ekspertus, tad ir vērts klausīties... jo es te dzirdēju, ka tā ir ideoloģiska cīņa, mēs negribam... mēs gribam sarkanbaltsarkano... negribam Eiropu. Šeit tas viss izskanēja. Bet, ja pat tie, kas negrib Eiropu tādā... vieni atklātā veidā, otri slepenā veidā... bet negrib Eiropu, tad vismaz ieklausāmies vietējos, Latvijas, ekspertos. Tātad Latvijas ekspertos, ja mēs negribam...

Un pirmā, ļoti skaidrā atziņa, kas nāk no Latvijas ekspertiem, ir tā, ka izstāties no konvencijas nav tas pats, kas sākotnēji atteikties to ratificēt. Tas nav viens un tas pats. Tieši tāpēc par izstāšanos tik sašutusi ir sabiedrība, tik sašutuši ir eksperti. Jo, ja daži te piemin ratifikācijas brīdi, ka tas bija ātrumā izdarīts, neraugoties uz to, ka pirms tam vairākus gadus par konvenciju bija diskusija, tad ir viena liela atšķirība – denonsēt konvenciju ir cita mēroga kļūda nekā neratificēt konvenciju.

Lai paskaidrotu tā kā saprotamākā analoģijā – neprecēties vispār nav tas pats, kas šķirties. Līdz ar to neratificēt un izstāties – tie ir pilnīgi dažāda svara lēmumi, un tiem ir dažāda ietekme.

Tas arī ir tas, ko jums cenšas paskaidrot juristi, ārsti, policijas priekšnieks, tiesībsardze, cilvēktiesību organizācijas, Tieslietu ministrija, starptautiskie partneri, Eiropas Savienības institūcijas, Ziemeļvalstu valstu vadītāji, hibrīdkara un dezinformācijas speciālisti, mūsu pašu cilvēki, kas savākušies tūkstošiem... jau vairāk par 20 tūkstošiem parakstu ir savākti...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, par priekšlikumu. (Starpsauciens.)

A. Ņenaševa. ... mēģina pateikt, ka, pirms izvērtējam, mēs nevaram izdarīt šo soli, kas ir sliktāks par neratificēšanu. (Starpsauciens: "Laiks!")

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot laikus. (Starpsaucieni: "Nē!"; "Balsojam!"; "Balsojumu!")

A. Ņenaševa. Līdz ar to es aicinu jūs uzklausīt mūsu pašu ekspertus, kas jums ir arī sūtījuši vēstules un visus aicinājuši, lai mēs izvērtējam, kas ir patiesi izdarīts, un lai sabiedrībai būtu skaidrs, kāda tad īsti bija loma Stambulas konvencijas ratifikācijai, kādi īstie soļi ir izdarīti un kā tas... Un tad visas bažas būtu kliedētas.

Bet man liekas, ka jūs to negribat un negribat arī slēdzienu, jo tad atklāsies, ka visi jūsu argumenti pret konvenciju ir tukši un nav saistīti ar realitāti. Ja izvērtējums būtu atsūtīts un jūs varētu to jau izskatīt no Saeimas tribīnes, jums būtu ļoti grūti atrast pamatojumu, kas tur ir tāds, ko jūs sazīmējāt, safantazējāt un šeit stāstāt.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un vēlreiz – tas pat neaizliedz nākotnē mums izstāties no konvencijas. Bet uzklausām pamatotu... saņemam izvērtējumu, uzklausām šeit, izskatām Saeimā un tad lemjam! Un tad lemjam, kolēģi!

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Tā, cienījamie kolēģi, šoreiz par šo priekšlikumu. Kāpēc es aicinu to atbalstīt?

Pirmām kārtām konvencijas spēj uzlabot cilvēku dzīves, pateicoties tieši sadarbībai un pateicoties tieši tam, ka visas pasaules valstis var iesaistīties, var sadarboties, šajā gadījumā Eiropas valstis, un kopā ar ekspertiem saprast, kādas būtu labākās rīcības.

Es pati esmu vides eksperte un ļoti labi zinu, kā strādā vides konvencijas. Nesen bija ziņojums, ka viens no cilvēces draudiem – ozona caurums – sāk samazināties. Un tas ir, pateicoties Vīnes konvencijai par... cīņai pret ozona caurumu veidošanos.

Tādā veidā sadarbojoties, mēs varam sasniegt mērķus (Zālē troksnis.), kas ir konvenciju normāla sastāvdaļa. Tās ir institūcijas, kas ir veidotas saskaņā ar konvencijām, lai palīdzētu šīs konvencijas ieviest, lai sniegtu ekspertu padomus. Piemēram, ir tāda Helsinku jūras konvencija (iespējams, esat dzirdējuši), un šai konvencijai ir Helcom, un arī šī ir organizācija, institūcija, kas ir palīdzējusi valstīm sadarboties....

Sēdes vadītāja. Lūdzu, par konkrēto priekšlikumu!

J. Simanovska. Tas ir par priekšlikumu. Es mēģinu skaidrot, kāda ir Grevio nozīme. Tātad Helsinku konvencijas gadījumā Helcom palīdz valstīm sadarboties, saprast, kādā virzienā iet. Grevio ir tieši tāda pati institūcija – pie konvencijas –, un tās mērķis ir palīdzēt valstīm iegūt ekspertu padomu un saprast, ko mēs varam darīt labāk.

Diemžēl par Grevio ir bijis ļoti daudz dezinformācijas. Es atkal varu atsaukties uz to pašu Rudevskas kundzes darbu, ko 2016. gadā bija pasūtījusi Tieslietu ministrija. Un viņa biedēja. Viņa izplatīja dezinformāciju par Grevio. Cilvēkiem ir bail no Grevio, jo viņiem šķiet, ka tā ir kaut kāda briesmīga iestāde, kas visus sodīs un iebiedēs. Tā nav taisnība. Cilvēki! Ja jūs saprotat starptautiskās tiesības, tad šādas institūcijas, komisijas konvenciju ietvarā ir ļoti, ļoti svarīgas, lai palīdzētu orientēties, saprast, uzlabot, apgūt citu valstu pieredzi.

Nu, lūk! Šis priekšlikums ir tieši par to, ka eksperti no Grevio tiekas ar Latvijas pārstāvjiem, faktiski ar mums, kas ir iesaistīti šajā darbā, uzklausa mūsu viedokļus, saprot, ko mēs varam darīt.

Es arī gribu pateikt Kūtra kungam. Jūs pieminējāt Grevio vērtējumu par Serbiju. Es to izlasīju, tur nekā tāda nebija. Tur bija aizrādījums, ka skolās ir stereotipi. Tas, ko es jums stāstīju par savu meitu, ir viens no tiem stereotipiem – ka meitenes nevar mācīties... puišu... darbmācību. Tie ir tie stereotipi, un eksperti no malas biežāk tādus atklāj. Tas, ko mēs tagad darām, rakstot šo... denonsēšanu, – mēs vienkārši izvairāmies. Mēs laižam garām iespēju uzklausīt ekspertus. Un es gribu teikt, ka Latvijai tā ir nopietna problēma. Latvijā ir augstākais sieviešu slepkavību līmenis Eiropā. Cik... jūs smaidāt! Jā, jums liekas smieklīgi, ka Latvijā sievietes nogalina biežāk nekā pārējās... nekā citur. Tas nav normāli! Jūs smejaties par slepkavībām?! Apbrīnojams smaids!

Tas, ko es gribu teikt, – mums ir vērts uzklausīt citu valstu pieredzi, ir vērts saprast, ko varam darīt, kā rīkoties, lai tādas slepkavības, kāda notika Jēkabpilī... mēs zinām, ka tiesībsargājošās iestādes zināja par gadījumu un palaida to garām... tāpēc mums ir vajadzīgas ekspertu konsultācijas. Un es jums lūdzu: nelaidīsim garām iespēju uzklausīt šos cilvēkus un tad arī saprast, ko viņi mums var pastāstīt un ko viņi mums var dot.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Mēs šeit runājam par upuriem, par viņu glābšanu.

Mēs šeit runājam par noziegumiem un vardarbību. Un šis priekšlikums ietver gūt apstiprinājumu no ārvalstīm.

Es kā Latvijas Saeimas deputāte vēlētos šeit redzēt iekšlietu ministru. Kur ir Kozlovska kungs, kurš mums visiem ar satrauktu sirdi un asarainām acīm stāstītu, ka viņš vairs nevarēs strādāt ar policiju, ka viņi nedosies vairs glābt? Kur ir viņa atskaite par varmāku uzraudzību ar elektroniskajām aprocēm? Kāpēc nav trauksmes no šīs puses? Kāpēc viņš šodien nav nācis un nav ziņojis par to, kā viņš strādā ar varmākām? Visa šī diskusija mums ir vienos vārtos. Mēs runājam tikai par vardarbības upuriem. Bet ikvienam, kas šeit atrodas, ir skaidrs: ja mēs nestrādājam ar vardarbības veicējiem, ja mums kā valstij nav konkrētas programmas, ja vardarbību redzam tikai kā sekas, ja pašvaldības var sniegt pakalpojumus vardarbības veicējiem, protams, pie nosacījumiem, ka arī viņi to vēlas... 10 kursi...

Es saprotu, ka ar labklājības ministru nav vērts runāt. Viņš jau bija izsaukts uz Ministru kabineta "pedagoģisko" sēdi, kur ļoti uzskatāmā veidā tika audzināts par neprasmi "stambulēt" tā, kā prasās... un lai nu viņš... neaizbrauca tur, kur bija jābrauc. Tā bija izcila emocionālās vardarbības paraugstunda – tevi kā valsts amatpersonu televīzijas kameru priekšā noliek un audzina. Bet audzināšana vispār ir ļoti... Es redzu lielu pedagoģisko talantu PROGRESĪVO deputātu starpā. Ņemot vērā, ka skolās ir maz pedagogu, jums būtu jāiet brīvprātīgi audzināt varmākas. Jo jūs audzināt Kūtra kungu, kurš astoņus gadus ir bijis Satversmes tiesas tiesnesis, un pasakāt, ka viņa juridiskā kompetence ir tāda apšaubāma. Jūs visu zināt.

Mēs neaudzinām par kompetencēm ekodizainā un biosintēzē. Šobrīd mēs runājam par to, ko šis dokuments ir sasniedzis Latvijas sabiedrībā. Un tas, ko mēs dzirdam katrā priekšlikumā, – lai mums nepārtraukti sniedz atzinību kāds no ārpuses. Kādu signālu tas dod? Tas dod signālu par politisko un profesionālo infantilismu, kad atzinību mēs gūstam tikai tad, kad kāds pasaka: malacis, tu izdarīji, tu esi kopā ar mums! Jūs pasakāt, ka mūsu iekšlietu sistēma, mūsu policija, mūsu speciālisti – ir kas? Absolūtas nulles, jo bez norādījumiem un starptautiskiem ziņojumiem viņi nav spējīgi neko atšķirt. Bet tad godīgi pasakiet, uz kā ir bijusi veidota šī brīža politika: uz nevalstiskajām organizācijām, kuras varēja realizēt savas programmas.

Kur ir tie, kas metās strādāt ar vardarbību? Tāpēc ka tā ir sarežģīta sistēma. Es pieņemu, ka Policijas akadēmija arī tika slēgta, ņemot vērā ārvalstu ekspertu ziņas. Kur ir...? Līdz ar to es uzskatu, ka šis priekšlikums nav atbalstāms. Pirmām kārtām tas noteic, ka Latvija kā suverēna un patstāvīga valsts pati nav spējīga lemt par savu iekšējo kārtību. Un tikai zemiem ceļiem... paklanoties ārvalstu ekspertiem, mēs varam sasniegt rezultātu.

Tad jāsaka tā, ka mēs apšaubām gan savu izglītību, gan savas zināšanas, gan savus ministrus, kuri iekšlietu ministri ir bijuši jau ne pirmo reizi un ne tikai šajā sasaukumā un kuriem bija visas iespējas uzturēt iekšlietu sistēmu tādā līmenī, lai par vardarbību mēs runātu kā par gadījumu, nevis kā par sistēmu.

Neatbalstu šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamie kolēģi un kolēģes! Es vēlos īsi atbildēt Stobovas kundzei.

Nē – mēs neuzskatām, ka mūsu policijas, mūsu nevalstisko organizāciju darbinieki, mūsu ministrijas – visi tie, kas strādā pie vardarbības novēršanas, – ir apaļas nulles. To jūsu partijas biedrs Jencīša kungs uzskata par sievietēm, kuras nav kopā ar kādiem, viņaprāt, labiem vīriešiem. Mēs ļoti novērtējam to darbu, kas ikdienā notiek vardarbības mazināšanā, un mēs redzam, kas divu gadu laikā, jau šobrīd, ir sasniegts – bez šī izvērtējuma.

Atgriežoties pie priekšlikuma. Tātad 5. priekšlikums, manuprāt, ir elementāras politiskās loģikas pārbaude. Tas prasa tikai vienu – pirms lemjam par izstāšanos no Stambulas konvencijas, sagaidām ekspertu vērtējumu, GREVIO ziņojumu. Tas ir nevis ideoloģisks, bet saprātīgs priekšlikums, jo, pirms griezt, taču nomēra, vai ne? GREVIO ir neatkarīga ekspertu grupa, kas analizē, kā valstis īsteno konvenciju, vai tās spēj pasargāt cilvēkus no vardarbības, kā darbojas policija, tiesas, sociālie dienesti. Šis ziņojums ir instruments, kas palīdz valstij redzēt, pie kā vēl jāstrādā. Un man gribas jautāt: vai tiešām kādam šajā zālē ir bail uzzināt, kas Latvijā vēl jāuzlabo?

Tā jau šī diskusija izskatās – nevis par datiem, bet par bailēm no tiem. Par bailēm, ka eksperti atklās, ka sistēma vēl nestrādā perfekti, ka mums vēl ir daudz darāmā. Tieši tāpēc ir vajadzīgs šis ziņojums – lai mēs labotu, nevis slēptu problēmas. Tikai tad valsts kļūs stiprāka.

Mēs bieži runājam par atbildību, par patriotismu, par Latvijas attīstības virzienu. Bet patriotisms bez atbildības ir tikai skaista frāze. Atbildība nozīmē ieklausīties faktos, ekspertos un cilvēkos, kas šajā jomā strādā. Bet mēs redzam pretējo. Tiek ignorēti gan Tieslietu ministrijas un Ārlietu ministrijas iebildumi, gan tiesībsardzes, gan nevalstisko organizāciju argumenti. Pat ministriju pārstāvjiem komisijā netika dots vārds. Vai tā ir demokrātija, par kuru mēs runājam? Vai tā ir atbildīga valsts pārvalde?

Mums priekšā ir dokuments, kas nav izdiskutēts, nav analizēts, nav pamatots ar ietekmes izvērtējumu. Tā nav rīcība, tā ir improvizācija, un, kolēģi, improvizācija tiesiskā valstī beidzas ar kļūdām, kas maksā cilvēku dzīvības un tik dārgo uzticēšanos valstij.

Mēs jau zinām, ka viena traģēdija – Jēkabpils gadījums – kļuva par pagrieziena punktu. No tā valsts sāka veidot sistēmu – krīzes mājokļus, apmācības, sankcijas par vajāšanu, pagaidu aizsardzības mehānismus. Tas bija liels solis uz priekšu. Bet šodien jūs piedāvājat atgriezties un iet atpakaļ, pirms mēs vispār saprotam, kas ir izdevies un kas vēl jāuzlabo. Vai tiešām tas ir patriotisms – atcelt to, ko esam tik grūti uzbūvējuši? OECD, Eiropas Komisija, Venēcijas komisija – visi saka vienu un to pašu: lēmumi jāpieņem, balstoties datos, analīzē un sabiedriskajā konsultācijā. Tas ir tiesiskas valsts pamats. Un tieši tas ir GREVIO ziņojums – mūsu iespēja rīkoties profesionāli, nevis histēriski.

Man gribas teikt pavisam vienkārši: valsts, kas nebaidās no ekspertu viedokļa, ir stipra valsts, bet valsts, kas baidās no patiesības, kļūst līdzīga tām, no kurām reiz gribējām attālināties.

Šis priekšlikums ir par cieņu pret faktiem, pret cilvēkiem un pret Latviju. Es aicinu jūs visus atbalstīt 5. priekšlikumu, jo tas nav tikai par konvenciju. Tas ir par to, vai mēs gribam dzīvot valstī, kas lemj ar galvu, vai valstī, kas lemj ar bailēm. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! PROGRESĪVIE grib, lai mēs vispirms sagaidām, ko mums pateiks GREVIO, kāda Briseles komisija, kuru neviens no Latvijas nav ievēlējis. Tātad Saeima, kas ievēlēta no tautas, tagad gaidīs, ko par mums domā GREVIO. Vai likumus mēs pieņemam Saeimā vai "Zoom" no Strasbūras?

Neaizmirsīsim, ka GREVIO ir ideoloģiska uzraudzības struktūra, nevis demokrātiska institūcija. Latvija pati bez ārēja vērtētāja spēj novērtēt savu rīcību. GREVIO ir Eiropas Padomes izveidots neatkarīgu ekspertu mehānisms, kas uzrauga Stambulas konvencijas izpildi, taču praksē tas darbojas ne tikai kā tehnisko pārskatu grupa. Balstoties uz GREVIO ziņojumiem, konvencijas pušu komiteja pieņem politiska rakstura rekomendācijas valstīm un nosaka termiņus to īstenošanai.

Tas jau ir politisks uzraudzības rāmis, nevis neatkarīga vai neitrāla konsultācija. Konvencija pati nostiprina sociāli konstruēta dzimuma lomu jēdzienu, un GREVIO savās izvērtēšanās konsekventi prasa, lai valsts politikas un likumi būtu saskaņoti ar šo ideoloģisko ietvaru, ne tikai kā krimināltiesisko vardarbības ierobežošanu. Piemērs – Nīderlande. GREVIO pieprasīja atteikties no dzimumneitralitātes pieejas. (Dzimumu neaizstāvoša pieeja – pieeja, kas ignorē bioloģiskās atšķirības starp dzimumiem.) Tas pats bija arī Gruzijā, jo tā nepietiekami atspoguļo dzimuma dimensiju. Citāts: "Dzimumneitrāla pieeja rada risku, ka netiks pienācīgi ņemtas vērā varas attiecību atšķirības." Tas ir tiešs spiediens mainīt valsts politiku atbilstoši noteiktai ideoloģiskai dzimuma interpretācijai. Vēl viens piemērs. GREVIO ziņojums par Itāliju. Tiek norādīts (citēju): "pretestība attiecībā uz dzimumu līdztiesību". Un pat minēts: GREVIO pat uzskata par problēmu to, ka sabiedrībā tiek kritizēta dzimumu ideoloģija. Kā problēma tātad tiek vērtēta ne tikai kriminālpolitika, bet plašāks sabiedrisks diskurss. Formāli GREVIO ir neatkarīgu ekspertu grupa, taču tai ir tiesības pieņemt arī vispārējas rekomendācijas par konvencijas tēmām un koncepcijām.

Tālāk Pušu komiteja, balstoties uz GREVIO, pieņem rekomendācijas valstīm un nosaka datumu, kad jāziņo par ieviešanu. Rezultāts politisks: pārbaudes un sodi! Cikls ar termiņiem un spiedienu, kombinācijā – GREVIO ieteikumi, Pušu komitejas politiskās rekomendācijas ar termiņiem, turpmākas uzraudzības cikls... praktiski nozīmē pastāvīgu ārējo spiedienu uz nacionālo politiku un tai skaitā likumu definīcijām, mācību saturu, iestāžu struktūrām, finansēšanas prioritātēm. Tā vairs nav tikai krimināltiesiskā vardarbības novēršana. Tā ir plaša valsts politikas pārveide atbilstoši noteiktai dzimuma doktrīnai. Tātad GREVIO nav tikai tehniska ekspertu padome. Tā virza ideoloģiski iekrāsotu dzimuma konceptu kā universālu kritēriju valsts politikā un aktivizē komitejas politisko uzraudzību ar termiņiem, tādējādi faktiski iejaucoties nacionālajā likumdošanā un politikas veidošanā ārpus šaura vardarbības novēršanas mērķa. Tieši par to ir demokrātiskā diskusija. Vai Latvijā šāds ārējais politiskais spiediens ir pieņemams?

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Es atbildēšu Stobovas kundzei. Es tiešām daudz kam tam, ko jūs teicāt, varu piekrist, ka vardarbības apkarošanā ļoti svarīga ir prevencija, audzināšana, darbs ar varmākām. Patiešām.

Kāpēc tas agrāk nav ticis darīts? Tad es jums mazliet pastāstīšu vēsturi. 2016. gadā labklājības ministrs parakstīja konvenciju. Bet toreiz tieslietu ministrs... ko vadīja Nacionālā apvienība... nolēma iejaukties un iebilst pret šo konvenciju. Tas, ko es dzirdēju iepriekš no Pleškānes kundzes... tieši tas pats toreiz arī tika skandēts. Tas bija pirms deviņiem gadiem. Un, parakstot šo konvenciju, Latvija būtu pateikusi, ka vardarbības novēršana ir prioritāte. Latvija toreiz to neizdarīja. Mums šobrīd ir iespēja to izdarīt – pateikt, ka vardarbības novēršana ir prioritāte. Un izlasiet, lūdzu, konvenciju! Viss, ko jūs minējāt par prevenciju, par darbu ar varmākām, par izglītošanu, par audzināšanu...

Tas viss tur ir rakstīts, un tur nav nekā no tā, ko Pleškānes kundze teica (Starpsauciens.)... viss par dženderu ideoloģiju un pārējais (Starpsauciens.)... un viss par ideoloģiju. Piedodiet, mēs nevaram pieņemt svarīgus lēmumus, kas ietekmē mūsu valsts prestižu, balstoties vienkārši melos un dezinformācijā. (Starpsauciens.) Nu, attopamies, lūdzu! (Ilgstoši aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram Aleksandram Kalējam.

A. Kalējs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).

Paldies, kolēģi. Ir piedāvājums izteikt likumprojekta 1. pantu šādā redakcijā: "Saeima var lemt par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu [..] denonsēšanu pēc Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (GREVIO) pieņemtā Pirmā ziņojuma [..]."

GREVIO jau nav ārējā diktēšana, tā ir neatkarīga kvalitātes pārbaude, kas pasaka, kur darbojamies labi un kur jāpieliek... Pirms neatgriezeniska soļa Saeimai ir derīgi redzēt objektīvu novērtējumu un rekomendācijas. Un arī Kultūras ministrijai noderētu gan šāds objektīvs vērtējums no malas, gan rekomendācijas. Jo mēs, protams, respektējam vardarbības novēršanas plānu, sekojam tam, ieguldām finansējumu, plānojam ministrijas darbu, bet jebkurā gadījumā tas paliek šobrīd tikai mūsu iekšējā vērtējuma līmenī. Tas stiprinātu lēmumu kvalitāti, deeskalētu polārās debates un atbilstu deklarācijas garam – proaktīva konsultēšanās un līdzdalība, kas paaugstina likuma kvalitāti.

Bet ko mums atliek darīt, kamēr nav veikts pirmais starptautiskais ziņojums par progresu vardarbības novēršanā? Mums paliek atsevišķu ministriju, organizāciju un indivīdu vērtējami, pat ja tie ir mērāmi tūkstošos. Bet tas ir indivīda vērtējums. Arī atsevišķas intervijas.

Ņemot vērā vakardien "Panorāmā" dzirdēto, viens spēcīgs kultūras jomas līderis... viņa dziesmas, es domāju, daudzi varētu arī nodungot... Juris Kaukulis teica: "Es nevarēju nenākt. Teikšu, kā ir. Nodevība. Visi tie saukļi jau daudz ko pasaka. Izlasīju arī prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tekstu. Un man vēl vecāki ir teikuši: meitenes ir jāaizstāv. Negribētos gaidīt vēlēšanas, gribētos jau tagad visus viņus..."

Sēdes vadītāja. Kalēja kungs, lūdzu, par priekšlikumu! (Starpsaucieni.)

A. Kalējs. Labi. Jebkurā gadījumā varu nolasīt, kas šeit bija. Tas ir indivīda vērtējums, kamēr piedāvājums šajā priekšlikumā ir būt pāri šādam indivīda vērtējumam.

Līdz ar to Stambulas konvencija par vardarbības novēršanu ģimenē sasniedz mērķi. Bērni, jaunieši un visi pieaugušie ir un būs pasargāti gan kultūrizglītībā, gan mediju jomā, gan citās jomās. Bet tas jebkurā gadījumā paliek vienas ministrijas viedokļa līmenī. Tā ir ilustrācija. Taču – vai tas izklausās pēc cienīga izvērtējuma? Diez vai. (Starpsauciens.) Tieši tā, piekrītu.

Tāpēc nenovedam šo līdz vienas ministrijas vai piecu tūkstošu viedoklim. Valsts pārvalde un Saeima ikdienā ir pierādījusi visos citos sarežģītajos jautājumos, cik kvalitatīvi un pēc labas pārvaldības principiem spēj strādāt vissarežģītākajos brīžos. To mēs varam. Kultūras ministrija ir tikai ieinteresēta tajā, lai būtu viedoklis no malas, un aicina cienīt sabiedrības līdzdalības un labas pārvaldības principus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim otro reizi.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi, esam pie otrā, galīgā, lasījuma pēdējiem priekšlikumiem. Bet laikam nekad nav par vēlu paskatīties, kas tieši konvencijā paredzēts. Vēlējos atbildēt Ilzei Stobovai, ņemot vērā viņas izteikto vēlmi šeit redzēt iekšlietu ministru... izteikto, ka vardarbība ir sarežģīta sistēma, kurā ir nepieciešams iesaistīties... Saeimai tai skaitā, lai to risinātu. Es gribu pievērst uzmanību, ka šis ekspertu grupas sagatavotais ziņojums, kā to konvencija paredz, tiktu izskatīts Saeimā. Tā būtu iespēja arī labklājības ministram, iekšlietu ministram, citiem ministriem, arī mums, Saeimas deputātiem, paskatīties, vai rekomendācijas raksturo mūsu darbu labi vai slikti.

Ņemot vērā jūsu teikto, ka mēs paši varam to nodrošināt... iespējams, mēs varam piesaistīt Latvijas ekspertus, varam mēģināt veidot kādu alternatīvu. Bet problēma ar jūsu frakcijas iesniegumu ir, ka jūs neesat paredzējuši neko, kas aizvietotu to, kas ir paredzēts konvencijā un kas būtu šāda veida ziņojums. Tas ir tas, uz ko es norādīju šīs runas sākumā. (Starpsauciens.)

Dažas lietas, ko es vēlos vēl uzsvērt. Jūs minējāt, ka šo ekspertu grupu Latvija nav ievēlējusi. Es vēlos precizēt: viens no iemesliem, kāpēc nav ievēlējusi, ir, ka Latvija nav bijusi konvencijas dalībvalsts. Iepriekšējās vēlēšanas, kurās dalībvalstis izvēlējās šo ekspertu grupu, bija... tagad varu kļūdīties... jā, šķiet, 2022. vai 2023. gadā... un tad 2027. vai 2026. gadā. Tātad Latvijai būtu iespēja piedalīties šajās vēlēšanās un ievēlēt starp šīs ekspertu grupas dalībniekiem tādus, kādus mēs uzskatām par atbilstošiem mūsu interesēm. Tā ka es vienkārši aicinu iedziļināties jautājumos...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Cepurītis. ... kas ir jūsu iniciatīvā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Lai gan šeit vairāki denonsēšanas atbalstītāji ir pietiekami daudzas reizes parādījuši, ka fakti un dati viņus neinteresē, jo viņiem ļoti gribas pieņemt dezinformācijā un vaibos balstītus lēmumus, un to viņi arī darīs, tomēr es gribētu pievērst uzmanību šim PROGRESĪVO frakcijas priekšlikumam.

Mūsu ieskatā, Saeima nemaz nevar pieņemt jebkādu objektīvu lēmumu par denonsēšanu, pirms tā nav izvērtējusi objektīvus datus. Atgādināšu, ka GREVIO, no kuras daži deputāti te baidās vēl vairāk nekā no sociālā dzimuma, ir neatkarīga Eiropas Padomes institūcija, kas uzrauga Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu īstenošanu dalībvalstīs. Šīs institūcijas ekspertu ziņojums būtu datos balstīts audita dokuments, kas izvērtētu, vai Latvija vispār pilda savas saistības un vai normu ieviešana praksē darbojas. Jo jūs apšaubāt, ka tā darbojas. Tie nav birokrātiski vai formāli izmeklējumi, jo aiz šiem skaitļiem un datiem ir konkrēta sieviete, bērns vai ģimene, kas ir piedzīvojuši vardarbību. Līdz ar to ignorēt šādu mehānismu nozīmētu sūtīt skaidru signālu, ka mēs ne tikai rīkojamies pretēji labas pārvaldības principiem un ka Latvija nevēlas atbildīgu dialogu ar Eiropas institūcijām, bet arī to, ka vairs nevēlamies dzirdēt upuru pieredzi. Mēs pilnīgi visiem parādām, ka esam gatavi pārtraukt pat censties.

Iespēja uzklausīt GREVIO ekspertus būtu arī vēl viens pierādījums par labu tam, ka neviens neteiks, ka kādam būtu jāmaina dzimums piecas reizes katru rītu pirms brokastīm vai tamlīdzīgas blēņas, kas arī šodien ir izskanējušas. Patiesībā iespēja uzklausīt GREVIO ekspertus būtu vēl viena iespēja izskaust dezinformāciju, kas tiek izplatīta saistībā ar Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Arī tāpēc konvencijas pretinieki no GREVIO baidās un speciāli savā nesaistošajā pretvardarbības deklarācijā nav paredzējuši nekādu starptautisku sadarbību, kas ir viens no pamatprincipiem un galvenajiem ieguvumiem tieši starptautiskai konvencijai, nevis nacionāla līmeņa regulējumam, kurš arī nebūtu šeit parādījies kā populistiska ideja vai alternatīva, ja mēs nebūtu konvenciju ratificējuši 2023. gadā.

Kā brīdina Latvijas Radošo savienību padome savā vēstulē, nevajag manipulēt ar emocionāli uzlādētiem tematiem politiski savtīgu interešu vārdā. Konvencijas oponenti bieži pārmet, ka maldinām sabiedrību un ka konvencija īstenībā nav neko devusi, taču tieši GREVIO ziņojums varētu palīdzēt izvairīties no šādiem pilnībā nepamatotiem apgalvojumiem. Jāatgādina arī: kopš konvencijas spēkā stāšanās Latvijā ir ieviesti konkrēti uzlabojumi, kuri jau ir daudzas reizes uzskaitīti, bet es pieminēšu tos vēlreiz, piemēram, bargāki sodi par vajāšanu, krīzes dzīvokļi, emocionālās vardarbības kriminalizācija un elektroniskā uzraudzība varmākām. GREVIO izvērtējums palīdzētu šos rezultātus padarīt redzamus ne tikai sabiedrībā, bet arī starptautiskajiem partneriem, apliecinot, ka Latvija īsteno konvenciju godprātīgi un ar reāliem rezultātiem. Lēmums par denonsēšanu bez GREVIO ziņojuma būtu ne tikai politiski nepārdomāts, bet arī pretrunā ar labas pārvaldības principiem, uz ko ir norādījušas vairākas NVO, tostarp "Sabiedrība par atklātību – Delna".

Demokrātiskā valstī lēmumu pieņemšana balstās pierādījumos, nevis aizspriedumos un bezkaunīgā dezinformācijā, un vairākuma tirānijā. Mēs nevaram atļauties, ka atsevišķas partijas šo populistisko ambīciju dēļ nosaka nākotni visas sabiedrības drošībai. Tas būtu vienkārši neprātīgi, īpaši brīdī, kad šāds politiskais rokraksts arvien vairāk līdzinās tam, ko redzam autoritārajos režīmos, kuros valda uzskats, ka cilvēktiesības un demokrātija ir vājuma pazīme. Varbūt tas arī ir īstais jautājums. Vai mums vairāk gribas paļauties uz GREVIO datiem vai to, ko par tradicionālajām vērtībām un pasaules kārtību māca Kremlis?

Atbalstot šo priekšlikumu, Saeima apliecinātu, ka Latvija ir valsts, kurā lēmumi tiek pieņemti atbildīgi un ar cieņu pret cilvēktiesībām, atbilstoši labas pārvaldības principiem un balstoties pierādījumos. Tas mums ļautu saprast, kas jau strādā, kas nestrādā un kā vēl pietrūkst, un, balstoties uz šiem faktiem un datiem, pilnveidot darbu, nevis sākt no nulles vai vispār nesākt.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labvakar, kolēģi! Aicinu atbalstīt šo – 5. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu divu iemeslu dēļ.

Iemesls numur viens. Es domāju, ka šis ir jautājums par šī parlamenta nopietnību. Mēs tikai pirms diviem gadiem ratificējām šo konvenciju, un ir jau vairākkārt norādīts... un ne velti ZZS frakcijā ir deputāti, kuri uzskata, ka šis ir ārkārtīgi nenopietns solis Latvijas parlamentam – pēc diviem gadiem denonsēt šo konvenciju, nemaz neļaujot īstenot tādu normālu, skaidru politisko ciklu, kurā mēs varam novērot, kādas sekas lēmumiem ir. Šis lēmums, ko pieņēma Latvijas parlaments pirms diviem gadiem... Mēs jau šobrīd redzam vairākus uzlabojumus mūsu sistēmā, kas cīnās par vardarbības novēršanu.

Ir skaidrs, ka šis starptautiskais novērtējums vienmēr bija būtiska sastāvdaļa tajā, kāpēc mēs vispār izlēmām ratificēt šo konvenciju. Nepaejot pat pilniem diviem gadiem un nemaz nepieļaujot iespēju, ka mums varētu būt GREVIO ziņojums, lai mēs varētu iepazīties ar to un izvērtēt Saeimā, to izskatīt un pēc tam arī potenciāli lemt... Iespējams, ka šajā ziņojumā rakstītais ir tik absolūti nepieņemams un tik ļoti pret Satversmi vērsts, ka šis parlaments varētu lemt par konvencijas denonsēšanu.

Bet, pat neļaujot tam notikt, man tas liekas ārkārtīgi nenopietns solis. Manuprāt, šī ir viena no tām lietām, kurā Latvijas parlaments, Latvijas parlamenta reputācija tiešām cietīs. Ne pat Latvijas valsts kopumā, bet tieši šī parlamenta reputācija, šie deputāti tiks uztverti kā ārkārtīgi nenopietni savā darbā. Lemt par lēmumu uzreiz pēc tam, pat nesagaidot šī lēmuma potenciālās sekas, uzreiz sākt virzīties atpakaļ...

Es aicinu līdz ar to kā vienu no galvenajiem iemesliem, runājot par šo priekšlikumu... tomēr to atbalstīt tīri... lai mēs varam iepazīties ar konvencijas pilnajiem instrumentiem, ko tā sniedz, šeit pat, Saeimā, pēc tam arī skatīt ziņojumu un pēc tam atgriezties pie lēmuma.

Iemesls numur divi. GREVIO institūcija ir ārkārtīgi plaši kritizēta no vairāku opozīcijas deputātu puses attiecībā uz to, kas šajā ziņojumā ir teikts un minēts... un ka tagad mūsu izglītības sistēmā būs nepieciešams ieviest pilnīgi radikālu citu izglītības programmu, nemaz neiepazīstot, nemaz nesagaidot šādu GREVIO ziņojumu, bet turpinot uzturēt mītus. Arī tas man liekas ārkārtīgi nenopietni.

Es atgādināšu un piebildīšu, ka GREVIO ziņojumā rakstītais ir rekomendācijas. Tās nav pavēles, kas tagad Latvijas parlamentam obligāti ir jāievieš. Tā nav vienīgā starptautiskā institūcija, starp citu, kas Latvijai sniedz rekomendācijas. Mēs regulāri saņemam OECD rekomendācijas, arī Eiropas Komisija sniedz mums dažādas rekomendācijas. Pēc tam gan valdība, gan parlaments izvērtē un mēģina šīs rekomendācijas ieviest. Ja tās netiek ieviestas, tās tiek pamatotas. Līdz ar to man liktos tikai normāli, sakarīgi, politiski racionāli, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, ļautu veikt starptautisko sadarbības tīkla uzraudzību attiecībā uz Latvijas sistēmu saistībā ar vardarbības novēršanu. Tad mēs to varam parlamentā izvērtēt, novērtēt. Un pēc tam arī ir vietā politiska diskusija un debates par to, ka, iespējams, Latvijai nav vietas šajā konvencijā. Bet, nedarot to, man tas liekas tuvredzīgi. Man tas liekas nenopietni. Manuprāt, Latvijas parlamenta reputācija cietīs un līdz ar to arī jūsu personiskā reputācija cietīs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Jūs zināt, ka ir tāds vardarbības... agresijas veids kā atstāšana novārtā. Es redzu, ka šobrīd Saeimā daļai... ir tā kā starp daļu ir uzcelta siena, lai nedzirdētu visus tos loģiskos, racionālos argumentus... jo, protams, ja mēs gribam mainīt kādu svarīgu lēmumu – un vēl starptautisku –, loģiski, vajadzētu būt izvērtējumam. Pie tam, kā es minēju par Somijas piemēru, vispirms ir GREVIO izvērtējums, pēc tam, pēc diviem gadiem, seko nacionālais izvērtējums, un tad mēs varam kaut ko spriest. Bet tas ir tad, ja mēs sadzirdam, ja neuzceļam šo novārtā pamešanas sienu, kas ir ne tikai starp deputātiem, kas varbūt vēl nebūtu tik briesmīgi, bet arī pret lielu daļu mūsu iedzīvotāju un lielu daļu vēlētāju.

Tāpēc ļoti aicinu pārdomāt un balsot vismaz par šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai otro reizi.

L. Rasima (PRO).

Cienījamie kolēģi un kolēģes! Es tiešām no savas puses vēlos tikai īsi... vēlos jūs lūgt izvērtēt šo vienu priekšlikumu, kurš mums iedod mazliet vairāk laika, visu to sieviešu vārdā, kas nevēlas visas šīs politiskās spēles, kam tās nav tikai politiskās spēles, kam tās ir ciešanas, kam tās ir... iespējams, ciešanas viņu meitām nākotnē. Es vēlos aicināt jūs iedot laiku – atbalstīt šo priekšlikumu un iedot mums laiku, lai mēs varam sagaidīt pirmo ziņojumu. Tad jūs varēsiet paskatīties, kas tur ir, kas nav. Daudz kas, ko Pleškānes kundze minēja, patiesībā, ja tā ieklausās tajā, ko viņa saka, ir tieši tas, ko viņu atbalstītājs un viņi paši vēlas – dažādas tiesības, kas ir saistītas ar bioloģisko dzimumu.

Tādēļ vēlreiz es jūs lūdzu: nopietni apdomājiet iespēju šo vienu priekšlikumu atbalstīt. Es būšu par to ļoti pateicīga.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Irmai Kalniņai.

Irma Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Lielākā dāvana tagad jums būs runāt īsi un kodolīgi. Kamēr mēs visi runājām par GREVIO, es izpētīju, jo tagad man ir mākslīgais intelekts... un es izpētīju. (Starpsaucieni.) Un jūs zināt... jā, tas ir ļoti labs rīks, lai tiešām ieskatītos.

Un ko es atklāju? Kāpēc esmu gudrāka nekā biju pirms pusstundas? (Starpsauciens: "Apsveicu!") Ziemeļvalstis... Lūdzu, neņirgājieties! Jā, es zinu, ka ir vēls un jūs esat noguruši, bet, lūdzu, esiet džentlmeņi! Kas notiek (Daži deputāti aplaudē.)... tā... Ziemeļvalstīs GREVIO ir visvairāk aktīvi. Mūsu... Ziemeļvalstīs. Kāpēc? Jo sievietes ir drosmīgākas un pasaka policijai, ka viņām ģimenē ir bijusi vardarbība. Austrumu valstīs... Ungārijā visvairāk sievietes baidās, jo viņām nav palīdzības, nav, kas viņas atbalsta. Es domāju, ka mums vajadzētu būt laimīgiem un priecīgiem, ka tāda organizācija, kas ir tik stipra, kurai ir instrumenti, varētu mums palīdzēt, nevis baidīties.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labvakar, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Būsim godīgi, kāpēc divus gadus atpakaļ, kad steidzamības kārtībā tika pieņemta Stambulas konvencija ar 15 minūšu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, neviens no jums, PROGRESĪVIE, neprasīja – vajag izvērtēt, vajag saņemt atbildes, kaut kādus vēl paskaidrojumus, vēl kaut ko. Nē. Tagad vairākums nobalsos "par" izstāšanos. Es apsveicu kolēģus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

I. Mūrniece. 6. – deputātes Janas Simanovskas priekšlikums. Tas nosaka uzdevumu Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1. februārim sagatavot un Saeimai iesniegt izvērtējumu par konvencijai pievienotās deklarācijas tiesisko statusu, kā arī citu dalībvalstu deklarāciju piemērošanas praksi un šīs deklarācijas atsaukšanas ietekmi uz konvencijas piemērošanu Latvijā.

Jāpiebilst, ka Ministru kabinets jau šobrīd šādu ziņojumu varēja sagatavot un nekādi netika kavēts rīkoties. Patiesi, kad Latvija ratificēja šo konvenciju, tad tika pievienota deklarācija, kurā paziņots, ka Latvijas Republika piemēro Stambulas konvenciju Latvijas Republikas Satversmē ietverto vērtību, principu un normu ietvaros, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu. Latvijas deklarācija arī šobrīd ir saistoša Latvijas valsts un pašvaldību institūcijām.

Tomēr pret deklarāciju iebildumus ir izteikušas vairākas citas Stambulas konvencijas dalībvalstis – Austrija, Somija, Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija un Šveice. Visos šajos iebildumos kā galvenais arguments ir norādīta deklarācijas neatbilstība Stambulas konvencijas normām. Tātad šīs valstis šo deklarāciju uzskata par neatļautu atrunu.

Ārlietu ministrija sniedza vērtējumu par deklarācijas statusu. Ārlietu ministrija norāda, ka šie iebildumi pret deklarāciju nesniedz juridiski saistošu vērtējumu par deklarācijas tiesisko statusu. Ārlietu ministrija ir uzsvērusi, ka neviena konvencijas dalībvalsts līdz šim nav iesniegusi prasību tiesā pret Latviju saistībā ar konvencijas noteikumu piemērošanu, interpretēšanu vai par tās pievienoto deklarāciju, bet paziņojušas savu viedokli.

Diskutējot tālāk Ārlietu komisijā, Juridiskais birojs pauda viedokli, ka šādus priekšlikumus, kā, piemēram, 6. priekšlikums, būtu pareizi iekļaut konvencijas ratifikācijas likumā, nevis denonsēšanas likumā, jo denonsēšanas likumam ir pilnīgi cits mērķis.

Par deklarāciju tika spriests Juridiskās komisijas 2020. gada 30. novembra sēdē, arī tad Juridiskais birojs vērsa uzmanību, ka šī deklarācija nesaistīs pārējās konvencijas dalībvalstis. Juridiskais birojs jau tobrīd vērsa uzmanību, ka šī deklarācija šo valstu ieskatā ir neatļauta atruna.

Ārlietu komisija šo priekšlikumu apsprieda, uzklausīja ministriju viedokli, Juridiskā biroja viedokli un neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Manuprāt, šis ir svarīgs priekšlikums. Zinu, ka visi ir noguruši, bet tomēr mums ir jāstrādā. Un, man liekas, ir ļoti svarīgi, ka mēs saprotam, kādus lēmumus pieņemam un ka Saeimas lēmumiem ir likumīgs un tiesisks pamats.

Anotācija ir svarīga likumprojekta sastāvdaļa. Kāpēc? Tāpēc, ka ar anotācijas palīdzību likumdevējs skaidro iemeslus, kāpēc šāds likums ir jāpieņem. Mēs redzam, cik liela ir līdzcilvēku interese par to, kas notiek Saeimā. Patiešām ļoti liela. Jūs nevarat iedomāties! Ļoti daudzi cilvēki šobrīd skatās un klausās mūsu debates un mēģina saprast, kas notiek. Tieši tāpēc ir jautājums: vai anotācija, kas ir skaidrojošs dokuments, kāpēc mēs denonsējam konvenciju, ir uzticama un nesatur maldinošu informāciju? Es jau jums vienreiz teicu, kāpēc tur ir maldinoša informācija. Tajā ir atsaukšanās uz eksperti, kas faktiski nav ne cilvēktiesību, ne dzimtes eksperte.

Bet vēl svarīgi... arguments, kāpēc mums ir jāizstājas no konvencijas. Kas anotācijā ir teikts?

"Ņemot vērā, ka Stambulas konvencijas 78. pants liedz izdarīt atrunas un citas valstis iebilst pret pievienoto deklarāciju, Latvijas Republikai nav iespējas īstenot Stambulas konvencijā paredzētos pienākumus starptautiskajās tiesībās noteiktajā kārtībā atbilstoši tai izpratnei, ar kādu valsts ir vēlējusies uzņemties šajā konvencijā paredzētās starptautiskās saistības. Līdz ar to Latvijas Republikas dalība Stambulas konvencijā ir izbeidzama, denonsējot šo konvenciju."

Šis ir rakstīts anotācijā, un mēs, balstoties uz anotāciju, esam gatavi spert šo soli. Bet kur ir kādi argumenti, kas skaidro te rakstīto? Nav! Tas ir vienkārši viena cilvēka vai vienas frakcijas viedoklis, kurš nav pamatots ar ekspertu zināšanām. Un tālāk – vai tiešām tas, ka šī deklarācija... pirmām kārtām jautājums, vai ir vai nav spēkā. Esmu dzirdējusi dažādus viedokļus. Daži apgalvo, ka ir spēkā, daži apgalvo, ka nav spēkā. Bet arī jautājums – vai pati konvencija ir pretrunā Satversmei? Arī uz šo mums atbildes nav. Satversmes tiesa ir izvērtējusi atsevišķus pantus un teikusi, ka nav pretrunā. Varbūt izvērtējam visus pantus un atrodam, vai ir vai nav pretrunā.

Līdz ar to iemesls, kāpēc mums jāizstājas no konvencijas, nav pamatots ar labu analīzi, ar labiem argumentiem. Mans priekšlikums ir tieši tāds, ka es lūdzu, lai Saeima dod uzdevumu Ministru kabinetam iesniegt izvērtējumu par pievienotās Latvijas Republikas deklarācijas tiesisko statusu – vai ir vai nav spēkā, uz ko attiecas –, kā arī citu valstu deklarāciju piemērošanas praksi un šīs deklarācijas atsaukšanas ietekmi uz konvencijas piemērošanu Latvijā. Es arī dzirdēju, ko teica Juridiskais birojs, – ka šādam izvērtējumam būtu bijis jābūt pie konvencijas ratifikācijas, ne pie denonsēšanas likuma.

Labi, bet es jau iepriekš runāju par mediķu kļūdām un juristu kļūdām. Ja gadījumā ir pieļautas kādas kļūdas ratifikācijas procesā, ja nav iztulkoti pareizi termini, ja nav izskaidrots tas, kas tagad šķiet nepieciešams, tad, lūdzu... nenogaliniet pacientu! Vienkārši veicam izvērtējumu! Pirms mēs speram šo ļoti nozīmīgo soli, par ko ir satraukta ne tikai mūsu sabiedrība, bet arī mūsu sabiedrotie, tuvākie draugi, kas mums raksta vēstules, pirms mēs šo darām, lūdzu, veicam arī izvērtējumu, vai patiešām tas, kas šeit ir apgalvots, ir patiesais iemesls, kāpēc šo konvenciju vajag denonsēt.

Tā ka lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kas dod mums iespēju izvērtēt un saprast, vai patiešām ir pamats konvencijas atsaukšanai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Mēs runājam par priekšlikumu Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt Saeimai izvērtējumu par deklarāciju, kas bija pievienota.

Es vēlos runāt par to, kā šis likumprojekts tiek virzīts. Steiga politikā ir tiešām vilinoša. Tā rada ilūziju par izlēmību, par aktīvu darbošanos un rīcību. Likumdošanā steiga gandrīz vienmēr ir pretinieks kvalitātei. OECD un Pasaules Bankas pētījumi par labas likumdošanas principiem skaidri uzsver: kvalitatīva likuma izstrādei ir nepieciešams laiks analīzei, konsultācijām un ietekmes izvērtējumam. Tieši šie trīs elementi – laiks, dialogs un pārbaude – ir tiesiskuma pamats.

Kolēģi, kopš brīža, kad mēs uzzinājām par deputātu vēlmi denonsēt starptautisko pretvardarbības konvenciju, nav pagājis pat mēnesis, un šodien mēs jau to plānojam denonsēt pēdējā, galīgajā, lasījumā. Tas ir laikā, kad visi strādā pie viena no svarīgākajiem deputātu uzdevumiem – pie nākamā gada budžeta. Savukārt, ja runājam par to, ka sasteigti pieņēmām konvenciju, vēlos teikt: jā, priekšlikumu iesniegšanas laiks tiešām bija īss, mēs to pieņēmām steidzamības kārtībā. Taču neaizmirsīsim, ka Latvija kā Eiropas Padomes dalībvalsts pati piedalījās šīs konvencijas izstrādē Latvijā, parakstīja konvenciju jau 2016. gadā, un kopš 2016. gada ir bijušas neskaitāmas diskusijas par šo konvenciju.

Steiga likumdošanā nozīmē trīs lietas.

Pirmkārt, tiek vājināta kontrole, tiek apiets Saeimas pienākums pārbaudīt, vai norma ir saskaņota ar citām tiesībām, vai tā nerada pretrunas. Steigas rezultātā vēlāk nākas labot kļūdas, iesniegt grozījumus un tērēt publiskos resursus. Jautājums – vai mēs šobrīd to nedarām, vai mēs šobrīd netērējam publiskos resursus ne tajā labākajā veidā?

Otrkārt, steiga grauj uzticēšanos. Ja cilvēki redz, ka par tik svarīgiem jautājumiem kā cilvēktiesību atņemšana lemjam paātrinātā kārtībā, viņi secina, ka šādos gadījumos no viņiem kaut ko slēpj.

Treškārt, steiga atņem Saeimai tās galveno funkciju – būt vietai, kurā runā un ieklausās, nevis tikai spiež pogas.

Eiropas Padomes Venēcijas komisija, kas ir konstitucionālās demokrātijas padomdevēja, vairākkārt norādījusi: likumdošanas procedūrā steiga ir pieļaujama tikai ārkārtas situācijās, piemēram, kara vai katastrofas apstākļos, kad laiks ir izdzīvošanas jautājums. Bet pat tad, uzsver komisija, pēc iespējas drīz jānodrošina pilnvērtīga parlamentārā pārbaude. Steiga nav tikai tehniska kļūda. Tā ir arī manipulācijas metode. To labi zina tie...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, par priekšlikumu.

L. Rasima. Tas ir par priekšlikumu, jo šobrīd mēs runājam arī par to, ka varētu uzdot izstrādāt izvērtējumu par šo deklarāciju.

Tātad paliku pie polittehnologiem... par to, ka tā ir manipulācijas metode. To zina ne tikai polittehnologi, bet arī krāpnieki. Atcerēsimies, kā darbojas telefonkrāpnieki. Droši vien paši esat ne reizi saņēmuši zvanus. Viņi steidzina, sakot: "Rīkojieties tūlīt! Nesakiet nevienam! Ir tikai dažas minūtes!" Viņi zina, ka cilvēks, kurš jūtas steidzināts, domā emocionāli, nevis racionāli.

Steiga ir instruments loģiskās domāšanas apiešanai. Izskatās, ka šo pašu mehānismu mēs redzam šodien politikā, runājot par šiem priekšlikumiem, kad Ārlietu komisijā kolēģi tiek steidzināti, nevalstiskās organizācijas apklusinātas un pat Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram neļauj izteikties, izslēdzot mikrofonu. Taču demokrātijā nekas nav jāpieņem steigā.

Sēdes vadītāja. Rasimas kundze, vēlreiz – lūdzu, par priekšlikumu! Par Ministru kabineta ziņojumu.

L. Rasima. Kolēģi! Aicinu ieklausīties tajos, kas ir runājuši vēl pirms manis. Steiga šajā brīdī nav mūsu padomdevējs. Mums būtu jādomā par to, kā stiprināt un saliedēt mūsu tautu, nevis to šķelt. Jūs redzat, kas šobrīd notiek, – mūsu steigā pieņemtie lēmumi šķeļ sabiedrību. Nepilns mēnesis pagājis, kopš uzzinājām, ka mēs vēlamies izstāties no starptautiskas konvencijas, ka vēlamies mazināt cilvēktiesības Latvijā.

Kad pieņemam likumu bez pilnvērtīga izvērtējuma, bez juridiskās, ekonomiskās un sociālās analīzes, mēs būvējam nestabilu ēku bez pamatiem. Saeima šobrīd riskē pārkāpt leģitīmo cerību principu. (Starpsauciens: "Laiks!")

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

L. Rasima. Šis princips aizsargā personas, kuras ir uzticējušās valsts solījumam un tiesu stāvoklim. Šodien ļoti daudz cilvēku sēž šeit, mūsu viesu zonā, un seko līdzi tam, kas notiek. Arī šobrīd, kad ir jau gandrīz septiņi vakarā. Tas ir svarīgi Latvijas iedzīvotājiem.

Kādā lietā Eiropas Savienības tiesa ir lēmusi šādi: personai, kura labā ticībā paļāvusies uz to, ka tiesiskais stāvoklis paliks nemainīgs...

Sēdes vadītāja. Rasimas kundze, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

L. Rasima. Bet šis ir mans... Es pamatoju savu argumentāciju. (Starpsaucieni.)

Personai, kura labā ticībā paļāvusies uz to, ka tiesiskais stāvoklis paliks nemainīgs, ir tiesības, lai šī paļāvība tiktu respektēta. Proti, persona, kas labā ticībā rīkojas, paļaujoties uz valsts solījumu, normu vai praksi, var sagaidīt, ka situācija netiks mainīta pēkšņi un bez pamatojuma – bez adekvāta pamatojuma. Pretvardarbības konvencijas kontekstā tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir paļāvušies uz aizsardzību, uz starptautisko atbalstu mūsu iestādēm. Bet šī paļāvība tiek grauta, jo mēs nevēlamies izvērtēt absolūti neko.

Neviens no iepriekšējiem priekšlikumiem nav bijis atbalstīts. Tāpēc man šķiet, ka atbildīga Saeima nedrīkst padoties steigas retorikai. Mums visiem šodien noderēs spēja izturēt domstarpību spriedzi un pieņemt pārdomātu lēmumu, jo tas skars Latviju un Latvijas iedzīvotājus. Tas skars mūsu starptautisko reputāciju.

Demokrātija ir lēna ne tāpēc, ka tā būtu vāja, bet tāpēc, ka tā ir gudra. Nepilns mēnesis, kura laikā mēs izraujam Latviju no starptautiska tiesiskā ietvara, ir nepiedodami ātrs laiks. Nepilns mēnesis, kura laikā mēs pagriežam savus kompasus virzienā no Eiropas uz Krieviju, ir nepiedodami īss laiks. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Gribu runāt par priekšlikumu. Paskaidrošu, kāpēc tas ir par priekšlikumu, lai runas laikā nebūtu jautājumu.

Priekšlikums paredz aizstāt likumprojekta 1. pantu, kas paredz izstāšanos no konvencijas, tātad denonsēt konvenciju. Tiek piedāvāts to izteikt citā redakcijā. Priekšlikums piedāvā to izteikt redakcijā, ka Ministru kabinetam līdz 2026. gada 1. februārim jāsagatavo un jāiesniedz Saeimai izvērtējums par Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu pievienotās Latvijas Republikas deklarācijas tiesisko statusu, ja par to joprojām ir jautājumi, kā arī citu dalībvalstu deklarāciju piemērošanas praksi, lai mēs saprastu, vai arī citur viss ir tik slikti, kā mums te stāsta, un arī šīs deklarācijas atsaukšanas ietekmi, līdz ar to riskus, kas nāk kopā ar atsaukšanas ietekmi uz konvencijas piemērošanu Latvijā.

Tātad pēc būtības šis priekšlikums ir par to, lai nedenonsētu, bet atkal izvērtētu un sagaidītu izvērtējumu, kas būtu, ja mēs denonsētu... un kas ir citā likumā. Tāpēc pie šī priekšlikuma gribu vēlreiz pamatot, kāpēc mēs vispār šobrīd neesam, kā mums piedāvāja, remdeni. Neesam remdeni – ejam un aizstāvam, un cīnāmies par katru priekšlikumu, arī par šo priekšlikumu. Mēģinām nepieļaut to, ka šis sasteigtais un nepārdomātais solis politiskas kampaņas labā tiek veikts bez izvērtējuma, bez pārdomāta risku izvērtējuma. Kā jau teicu iepriekš, tas nav viens un tas pats – neratificēt un izstāties, tātad mazināt tiesības.

Nolasīšu vēstuli, ko man atsūtījusi viena Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas darbiniece, – kāpēc vajag izvērtēt sākumā un veikt šajā priekšlikumā paredzēto – uzdot izvērtējumu Ministru kabinetam.

"Es jūs lūdzu, izmantojot visas jūsu rīcībā esošās pilnvaras, novērst Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu denonsēšanu Latvijas Republikā. Jūs esat to lasījuši un pārzināt, jūs zināt, cik tā ir nepieciešama mūsu līdzpilsonēm un līdzpilsoņiem Latvijā, tāpat jūs zināt, cik tā ir svarīga mūsu mazās valsts starptautiskajai reputācijai.

Tajās dienās, kas ir palikušas, lūdzu jūs strādāt par divsimt vai pat tūkstoš procentiem, ja nepieciešams. Lieciet lietā harismu, ja vajag, lieciet lietā visus likumīgos līdzekļus! Es jūs esmu ievēlējusi un pieprasu: neapkaunojiet manu valsti kopā ar pārējiem Saeimas kolēģiem! Ir svētdiena, un es esmu savā darba vietā – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihiatrijas nodaļā.

Vai jūs zināt, ka 90 procentiem šo jauniešu patiesībā nav nepieciešamas zāles, ārsti un terapijas, ko mēs viņiem varam piedāvāt par valsts līdzekļiem? Viņiem patiesībā būtu nepieciešamas ģimenes, kas brīvas no vardarbības. Viņu vecākiem būtu nepieciešama izpratne par attiecībām, kas brīvas no vardarbības. Lielākā daļa šo bērnu ir spoži, intelektuāli apdāvināti jaunieši, kādi jūs paši, es nešaubos, bijāt šajā vecumā. Mēs pret šiem talantīgajiem bērniem esam ļauni izturējušies kā sabiedrība. Mēs neesam aizstāvējuši viņu labākās intereses. Lūdzu, nepieviliet viņus vēlreiz! Es atgādinu, ka bērnu ir pārāk maz, lai mēs varētu atļauties zaudēt kaut vienu potenciālu.

Jums ir dota likumdošanas vara. Tomēr tā nav jūsu personīgā vara. Mēs, Latvijas pilsoņi, esam to jums aizdevuši uz noteiktu laiku.

Jūsu humāns un cilvēcisks pienākums pāri visiem rakstītiem likumiem ir izmantot savu varu, lai aizstāvētu vājākos un tos, kuri paši sevi nespēj aizstāvēt. Šajā gadījumā es teiktu: aizstāviet arī tos, kuri paši nesaprot, ka viņiem ir nepieciešamas cilvēktiesības!"

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Ņenaševa. "Dariet vairāk nekā spējat! Nenododiet mūs! (Starpsauciens: "Nenododam mēs nevienu!") Pirmā lieta, ko Latvija zaudēs, būs vēl vairāk pilsoņu." To raksta Velta Emīlija Platupe.

Kāpēc šis priekšlikums ir tik svarīgs arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas psihiatrijas nodaļas darbiniecei, kas redz visas tās vardarbības sekas, kuras mēs nebijām spējuši novērst? Tāpēc, ka, denonsējot konvenciju un neizvērtējot to, kāda būs atsaukšanas ietekme (ko piedāvā šis priekšlikums), jūs mazināt iespējas (negribas teikt, ka atņemat pilnībā, bet mazināt iespējas) arī šiem bērniem un jauniešiem dzīvot veselīgās un no vardarbības brīvās ģimenēs.

Vēlreiz – denonsēt nav tas pats, kas neratificēt. Jūs mazināsiet cilvēktiesības. Šis ir pavisam cita līmeņa gājiens nekā pirms tam. Kā teica "Nacionālā apvienība" – mēs vienmēr bijām pret, mēs paliekam pret. Jūs neesat šobrīd pret Stambulas konvenciju, jūs esat par tiesību samazināšanu, par tā atcelšanu, kas jau ir piešķirts un kur darbs ir sācies. Tas nav viens un tas pats. Tā nav jūsu konsekventā pozīcija. Tas pats ar apvienoto sarakstu.

Tāpēc, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labvakar vēlreiz! Vēlos uzreiz norādīt, ka mani pārsteidza aizrādījumi par to, ka iepriekšējie runātāji varētu nebūt runājuši par šo konkrēto priekšlikumu, jo šis priekšlikums paredz aizstāt likumprojekta 1. pantu, kas attiecīgi ir rakstīts par to, lai šo konvenciju denonsētu, līdz ar to tas sniedz iespēju deputātam norādīt arī visu plašo argumentu klāstu, kāpēc 1. pants ir jāaizstāj ar pilnīgi citu pantu, ko šeit piedāvā deputāte Jana Simanovska.

Es un citi PROGRESĪVIE, mēs klausāmies tajos argumentos, kas izskan no ZZS frakcijas, kas izskan arī no opozīcijas frakcijām, lai mēs varētu iedziļināties šajos argumentos, uz tiem reaģēt un uzturēt šo politisko sarunu. ZZS frakcijas vienīgais arguments, kas ir palicis, ir attiecībā uz deklarāciju, kas tika pievienota konvencijai tad, kad mēs to ratificējām, un tiek izteiktas bažas par to, ka šo deklarāciju nav atzinušas citas valstis, līdz ar to... šādā veidā... tā netiek respektēta.

Mēs uzklausām... mēs klausāmies šajā argumentā, un mēs piedāvājām priekšlikumu, kas, iespējams, to varētu risināt, – lūgt Ministru kabinetu sagatavot un iesniegt Saeimai izvērtējumu par Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu pievienotās Latvijas Republikas deklarācijas tiesisko statusu. Es uzskatu, ka tas ir ļoti pamatots priekšlikums, lai mēs pēc tam varam turpināt sarunu.

Un, ja Kūtra kungam un ZZS frakcijai joprojām būs jautājumi par to, joprojām nebūs apmierināti ar to, ka šīs deklarācijas tiesiskais statuss vairs nav valīds vai citādā veidā netiek ievērots, tad mēs to problēmu varēsim risināt. Bet šajā brīdī ZZS frakcija vienkārši ir izdomājusi kaut kādas juridiskās argumentācijas, ļoti priecājas par to, ka Kūtra kungs var iet uz raidījumiem un sniegt savu jurista viedokli, bet patiesībā jau tai ir pilnīgi vienalga par to. Patiesībā jau viņi gaida, kad mēs beigsim šīs debates, lai varam nobalsot.

Mani tiešām pārsteidz Saeimas deputātu izturības trūkums šajā brīdī. Mēs esam gatavi debatēt arī līdz rītam. Mēs esam gatavi aizstāvēt šo Stambulas konvenciju līdz pat pēdējam... Ja jūs vēlaties iet mājās, ejiet! Pārstājiet bļaut no savām vietām par to, ka runa nav par priekšlikumu! (Daži deputāti aplaudē.) Runa ir par priekšlikumu! Vienmēr būs runa par priekšlikumu! Par to, ka mēs nepieļausim. Mēs darīsim visu iespējamo, lai Latvija neizstātos no konvencijas. Mēs runāsim no šīs tribīnes, aizstāvēsim savus vēlētājus, aizstāvēsim cilvēktiesības Latvijā. Tie jūsu bļāvieni un centieni kaut kādā veidā provocēt mūs par to, vai mēs esam koalīcijā vai opozīcijā, atklāti sakot, ir vienkārši nožēlojami.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Raimonds Bergmanis, Inga Bērziņa, Līga Kozlovska, Andris Kulbergs... redzu, Jana Simanovska... redzu, Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums 15 minūtes – līdz pulksten 19.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Atgādinu, ka vēl joprojām darba kārtībā ir likumprojekts "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu".

Turpinām izskatīt priekšlikumus.

Ir izskatīti seši priekšlikumi, un darba kārtībā ir 7. priekšlikums.

I. Mūrniece. 7. – deputātes Janas Simanovskas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2., 3. un 4. pantu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai. (Pauze.)

Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!") Lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Pauze.)

Vēlreiz – lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

I. Mūrniece. 8. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pantu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

I. Mūrniece. 9. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums. Saistīts ar 16. priekšlikumu. Paredz uzdot Ministru kabinetam sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās brīža izvērtēt konvencijas denonsēšanas ietekmi uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, atbilstību starptautiskajām saistībām un iesniegt ziņojumu Saeimā.

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija šo priekšlikumu apsprieda. Arī Ministru kabinets, līdzīgi kā par citiem priekšlikumiem, var pēc savas iniciatīvas veidot šādu ziņojumu un iesniegt Saeimai to izskatīt. Bet mēs detalizēti apspriedām arī jautājumus par konvencijas denonsēšanas ietekmi uz budžetu. Šādu izvērtējumu bija lūguši vairāki deputāti, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 87. panta 2. punktu.

Attiecībā uz nepieciešamību gūt finanšu ministra atsauksmi... tolaik mēs debatējām precīzi par finanšu ministra atsauksmi. Šis priekšlikums ir mazliet plašāks. Juridiskā biroja ieskatā, iespējamais investīciju piesaistes samazinājums nav tiešs un skaidri paredzams, lai varētu identificēt tā ietekmi uz šā gada valsts budžetu. Līdz šim likumdošanas praksē nav konstatēts, ka izstāšanās no starptautiskajiem līgumiem radītu tādu ietekmi, ka būtu nepieciešams saņemt, piemēram, finanšu ministra atsauksmi. Vai arī, ka Ministru kabinets, iesniedzot šādu likumprojektu, norādītu tā ietekmi uz budžetu.

Atgādināšu, ka, piemēram, par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu", kā arī par likumprojektu "Par izstāšanos no Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu" jeb tā saukto Otavas konvenciju šāds izvērtējums netika sniegts. Izstāšanās no starptautiskā līguma jeb atteikšanās no starptautiskajām saistībām pati par sevi parasti nerada jaunus pienākumus, kuru izpildei būtu ietekme uz valsts budžetu.

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija šo priekšlikumu izskatīja kopsakarā ar Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska iesniegto 16. priekšlikumu. Arī pats iesniedzējs tos prezentēja kā saistītus un neatbalstīja ne 9., ne 16. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Ārlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Artjomam Uršuļskim.

A. Uršuļskis (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ārlietu ministrija ar šo priekšlikumu aicina ievērot labas likumdošanas principu un nodrošināt pilnvērtīgu konvencijas denonsēšanas seku izvērtēšanu. Šajā izvērtējumā, tajā skaitā reaģējot uz investoru, starptautisko partneru, starptautisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības paustajiem viedokļiem, mūsu ieskatā, konvencijas denonsēšanas sekas nav pienācīgi izvērtētas ne likumprojektam pievienotajā anotācijā, ne Saeimas līdzšinējās diskusijās.

Kāpēc mums tā liekas? Nav analizēti starptautisko organizāciju atzinumi par Latvijas pievienošanos konvencijai, kā, piemēram, konvencijas uzraudzības komitejas jeb GREVIO dialogs ar Latviju. Tāpat arī nav analizēta denonsēšanas ietekme uz tautsaimniecību, proti, uz investīciju vidi, kas ņem vērā dažādus tiesiskuma indeksus un tiesiskos procesus valstī. Par to vairākkārt gan Ārlietu ministrija runāja komisijas sēdēs, gan Finanšu ministrija runāja, gan Ārvalstu investoru padome Latvijā bija nosūtījusi viedokli, un visas šīs institūcijas atzina to, ka potenciāli ietekme varētu būt.

Tāpat arī līdz šim nav atspoguļotas veiktās konsultācijas jeb, šajā gadījumā drīzāk jāsaka, neveiktās konsultācijas ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību. Paskatoties anotāciju, redzam, ka tur nav pienācīgi izvērtēti apsvērumi, kāpēc likumdevējs viena sasaukuma ietvaros maina nostāju, vēlas denonsēt konvenciju, kā arī anotācijā iekļauto faktu atspoguļojums ir selektīvs.

Kāpēc selektīvs? Anotācijā tiek ignorēts fakts, ka Ministru kabinets šī gada 7. oktobrī, izskatot informatīvo ziņojumu "Par konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" īstenošanas progresu, pieņēma lēmumu, ka Ministru kabinets atbalsta Latvijas dalības turpināšanu konvencijā un neatbalsta Latvijas izstāšanos no konvencijas. Šādu lēmumu Ministru kabinets pieņēma, ievērojot likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 12. pantu, kas nosaka, ka Ministru kabinets ir atbildīgs par starptautiskajos līgumos paredzēto saistību izpildi.

Tāpat arī anotācijā nav atsauces uz Ministru kabineta 2024. gada 19. decembrī pieņemto Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas plānu 2024.–2029. gadam, uz tā izvērtējuma rezultātiem un salīdzināmiem datiem. Bet tam ir būtiska nozīme, analizējot tās saistības, ko mēs uzņemamies saskaņā ar konvenciju. Nav arī atsauces uz Satversmes tiesas 2021. gada 4. jūnija spriedumu... kas ierosināta pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma... atzīstot konvencijas normas par atbilstošām Satversmes 91. pantam.

Jā, un anotācijas 1.4. punktā ir teikts, ka likumam nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, kaut arī vairākas ministrijas un organizācijas ir norādījušas, ka šāda ietekme var veidoties... un šāda prasība saskaņā ar Saeimas kārtības rulli attiecas uz jebkuru tiesību akta projektu.

Uzskatot, ka laba likumdošanas prakse diemžēl nav ievērota un tiek balsots par likumprojektu, kurš nav pienācīgi izvērtēts, ar šo priekšlikumu es piedāvāju uzdot Ministru kabinetam sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās izvērtēt denonsēšanas ietekmi uz tiesību normu sistēmu, kas ir spēkā valstī, uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, uz sabiedrības attīstību, uz tautsaimniecības attīstību un uz atbilstību mūsu starptautiskajām saistībām.

Dārgie deputāti! Mūsuprāt, tas tiešām ir svarīgi, jo kādas konvencijas denonsēšana notiek ļoti reti. Denonsēšana un pievienošanās (Starpsauciens.) ir divi dažādi procesi, un arī to ietekme ir ļoti dažāda. Un kāpēc ietekmes novērtēšanai ir sešu mēnešu periods? Tam būtu jāaptver daudzas jomas, līdz ar to ir vajadzīgs laiks, lai vairākas ministrijas to sagatavotu. Tāpēc arī saistītajā – 16. – priekšlikumā es minu, ka, atbalstot 9. priekšlikumu, tiktu paredzēts arī pienākums pēc ietekmes novērtējuma sagatavošanas un izskatīšanas Saeimā iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram paziņojumu par konvencijas denonsēšanu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, kā tikko Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs ieskicēja, paredz uzdot izvērtēt denonsēšanas ietekmi arī uz valsts budžetu, pašvaldību budžetiem un sabiedrības un tautsaimniecības attīstību.

Mēs esam jau pagājušajā nedēļā šeit diskutējām, ka tā ir viena lieta, kas attiecībā uz šo likumu nav izdarīta. Es saprotu, ka ir kolēģi, kas, skatoties dažu citu starptautisku līgumu denonsēšanu, domā, ka tas nav nepieciešams. Bet mēs ļoti labi apzināmies, ka visi starptautiskie līgumi nav vienādi un visiem starptautiskajiem līgumiem nav vienāda ietekme uz sabiedrību vai valsts drošību, cilvēktiesībām, budžetiem, tādēļ ir pamatoti skatīties, kas ir šie atšķirīgie apstākļi. Un, ja vienā reizē kāds starptautisks līgums ir denonsēts bez detalizēta izvērtējuma par ietekmi uz budžetu, jo pirmšķietami ir bijis redzams, ka tādas nav, tad ļoti iespējams, ka citā reizē to vajag, jo gan pirmšķietami šķiet, ka tāda ietekme varētu būt, gan arī mēs saņemam daudz atzinumu un vēstuļu par to, ka tāda varētu būt.

Jā, attiecībā uz Otavas konvenciju šāds izvērtējums netika veikts, jo visumā bija skaidrs, kāda ir tā ietekme konkrēti uz bruņoto spēku iespējām. Tā ir salīdzinoši ierobežotas jomas konvencija. Bet šinī gadījumā, runājot par šo pretvardarbības konvenciju, mēs esam gana daudz redzējuši, ka tā ir svarīga ne tikai mums, dažādi pozicionējoties, ka tā ne tikai sniedz patiesu aizsardzību mūsu cilvēkiem, bet kā vērtību lieta tā ir ļoti svarīga daudziem mūsu starptautiskajiem partneriem. Un, pat ja šīs vērtības atšķiras partijām, valstīm un cilvēkiem... es domāju, ir labi, ka mēs apzināmies, ka tās katram var būt atšķirīgas, un vienlaikus atzīstam, ka ir cilvēki, organizācijas, uzņēmumi un valstis, kurām šī konvencija ir ļoti, ļoti svarīga tieši no vērtību viedokļa.

Ne velti mēs esam saņēmuši daudzu vēstnieku vēstules. Šī 15 vēstnieku vēstule, kas šodien šeit tika lasīta, arī ir gandrīz vai bezprecedenta gadījums – viņi uzskata par vajadzīgu īpaši vērsties pie visiem deputātiem, lai pievērstu uzmanību, cik šī konvencija ir nozīmīga viņu valstīm. Jo tie jau nav tikai 15 vēstnieki, viņi to paraksta savas valsts vārdā. Vēstnieki bieži vien (un pārsvarā) pirms tādiem gadījumiem kontaktējas... atpakaļ... ar savām galvaspilsētām, lai saņemtu zaļo gaismu no savām ministrijām un šinī gadījumā arī no parlamentiem. Tātad tas tiešām ir svarīgi, tādēļ būtu jāizvērtē ietekme arī uz ekonomiku, uz tautsaimniecību un uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Es gribu pievērst arī jūsu uzmanību diviem viedokļiem, kas ir pavisam svaigi – no vakar vakara un šodienas rīta –, kas daļēji te ir minēti. Bet, lūdzu, esiet uzmanīgi un ieklausieties! Tas viens, kas tika publicēts vakardien, ir no Latvijas Eksportētāju asociācijas, kas ir mūsu jaudīgākie eksportētāji, tātad uzņēmumi, kas savu produkciju pārdod ārvalstīs, tādējādi nopelnot Latvijai būtiskus līdzekļus, un kas dod darba vietas mūsu cilvēkiem, tātad maksā algas. Un šī Eksportētāju asociācija saka, ka Latvijas balsojumam par Stambulas konvenciju ir pievērsta pasaules uzmanība. Viņi raksta: "Mums ir svarīgi saglabāt uzticama un stabila partnera tēlu pasaulē, pie kā visi eksportētāji rūpīgi strādā ikdienā." Respektīvi, viņi mūs lūdz nenosvītrot viņu ilgo darbu rezultātu ar pārsteidzīgu lēmumu.

Vai es drīkstu lūgt apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Saistībā ar šo ļoti zīmīgi, ka ir arī kaut kas tāds, ko es citreiz neesmu redzējusi, – šodien savu viedokli publicēja Zviedrijas Tirdzniecības kamera Latvijā. Zviedrijas uzņēmēji ir būtiski investori un dod mūsu cilvēkiem Latvijā daudz darba vietu. Tātad tie ir cilvēki, kas ir tiešie darba devēji mūsu pilsoņiem.

Viņi raksta: "Latvijas reputācija ir Latvijas parlamenta rokās. Ziemeļu reģionu pamatvērtības, tādas kā demokrātija, vienlīdzība, cilvēktiesību caurskatāmība un tiesiskums, ir būtiskas un dziļi iesakņojušās tiesiskajos ietvaros. Un Latvija neapšaubāmi piederas ziemeļu reģionam gan ģeogrāfiski, gan kultūras ziņā. To nevajadzētu apšaubīt." Viņi arī dalās ar Ziemeļvalstu parlamentu vēstuli, kurā lūdz mums neiziet no pretvardarbības konvencijas.

Kolēģi, mums ir pamats sadzirdēt, ka Latvijā strādājoši uzņēmēji – gan latviešu uzņēmēji, kas ir izkarojuši savu vietu pasaules tirgos grūtā, sūrā darbā, gan ārvalstu investori – vērš mūsu uzmanību, ka var būt riski. Es domāju, ka šis viņu vēstījums dod mums iespēju arī mazliet... mums visiem atkāpties solīti atpakaļ, ievilkt elpu, veikt izvērtējumu un nesasteigt lēmumu.

Tādēļ es ļoti lūdzu jūs ieklausīties tajā domā, ka mums ir vērts veikt šo plašo izvērtējumu par ietekmi uz valsts budžetu, pašvaldību budžetiem un mūsu valsts ekonomiku, tātad uz mūsu valsts darba devējiem. Šeit ir daudz deputātu, kuriem ikdienā es īpaši pievēršu uzmanību tieši šiem jautājumiem.

Tādēļ JAUNĀS VIENOTĪBAS vārdā es esmu sagatavojusi iesniegumu, kurā mēs lūdzam atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 136. pantam nodot šo likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" atpakaļ Ārlietu komisijai.

Šāds lēmums dotu iespēju atgriezties pie vērtējuma par ietekmi uz ekonomiku, par ietekmi uz budžetu, jo mēs visi vienoti varam atzīt, ka līdz šim padziļināti tas nav veikts. Es domāju, ka tas ir to vērts un tas mums visiem dod ļoti labu iespēju pievērsties Latvijas ekonomikai.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Tādēļ, kolēģi, es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu – nodot likumprojektu atpakaļ komisijai. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Es saprotu, ka šo iesniegumu par atgriešanu Ārlietu komisijai mēs skatīsim pēc manas runas, bet tad es paturpināšu, neatkārtojot tos punktus.

Pirmām kārtām es pilnīgi piekrītu, ka izvērtējums par ietekmi uz valsts budžetu ir nepieciešams. Man liekas, mums ir nodots pietiekami daudz informācijas, kas liecina, ka šis nav tāds gadījums, kāds Saeimā jebkad būtu pieredzēts. Es jau sāku šo dienu, pieminot to, ka droši vien nekad mēs neesam saņēmuši Ziemeļvalstu prezidentu adresētas vēstules. Un šoreiz mēs saņemam tās visas kopā. Diez vai mēs esam saņēmuši no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidenta vēstules, kurās paustas bažas. Un es varētu turpināt ar garu, garu lietu sarakstu, kas nekad Saeimas vēsturē nav piedzīvotas. Protams, tas iziet arī ārpus politiķu, parlamentāriešu, valdību loka, tas iziet arī uz to, kā to uztver mūsu pašu sabiedrība un arī ārzemēs.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību šim priekšlikumam. Daudzās runās es esmu mēģinājis uzsvērt un parādīt to kaitējumu, ko šis lēmums var nest dažādās jomās. Kaitējums būtu arī vislabākajos lēmumu pieņemšanas apstākļos, ja mums būtu visskaidrākā, visprecīzākā argumentācija, kas pēc tam mūsu lēmumus paskaidrotu. Šis nav tas gadījums. Tas, kādā veidā mēs virzāmies ar šī lēmuma pieņemšanu, sliktu situāciju padara vēl sliktāku.

Reti kad ir tā, ka mēs skatām priekšlikumus otrajā lasījumā un turpina pienākt vēstules no nozīmīgiem mūsu sadarbības partneriem, nozīmīgām Latvijas un starptautiskajām organizācijām. Līdz ar to mums ir jāizmanto iespējas paskatīties, pat ja tas ir mūsu politiskais noskaņojums, vai mēs nevaram kaitējumu padarīt mazāku, izmainot to, kā mēs virzāmies ar šāda veida procesiem.

Tikai tagad no medijiem uzzināju, kāds ir saturs vēstulei, ko ir atsūtījušas 15 vēstniecības. Tagad, pēc debašu laika. Saprotu, ka vēstule bija jau vakar. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Tāpēc būtu interesanti, kādi vēl ir aspekti, kurus mēs nepaspēsim... saņemt, vai tas ir atkarīgs no tā, cik garas būs šīs debates.

Runājot par Ārlietu komisijas darbu, esam debatējuši, kā tad īsti bija – vai atbilda vai neatbilda labas likumdošanas praksei. Ārpus tā, ko vērtē politiķi, Latvijas Pilsoniskā alianse mums šo debašu laikā ir nosūtījusi ziņu, ka stingri nosoda Ārlietu komisijas rīcību 2025. gada 29. oktobra sēdē, kurā komisijas balsojums liegt izteikties nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, tostarp "Centram MARTA" un Latvijas Radošo savienību padomei, bija nepieļaujams precedents, kas ierobežo demokrātisko līdzdalību un pilsoniskās sabiedrības tiesības tikt uzklausītai.

Visi šie aspekti, visas šīs neuzklausītās puses... Eiropas Padome piedāvāja ekspertus, kuri varētu piedalīties Ārlietu komisijas sēdēs un atbildēt uz kādiem jautājumiem. Precizēju – mēs jau daudz runājām par Venēcijas komisijas atzinumu, kuru mēs nesagaidām. Visi šie apstākļi, kā ir pieņemts šis lēmums... Atgādinu, ka anotāciju sagatavojusi frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un tā ir pilna ar faktu kļūdām. Visi šie aspekti, protams, padara situāciju sliktāku Latvijas tēlam, tam, kā mūs uztver sabiedrība, arī ar finansēm saistītiem jautājumiem.

Tāpēc mans aicinājums jums – izmantot iespēju, neuztvert šīs debates kā tukšu skaņu, neuztvert visus viedokļus, kas mums tiek sūtīti, kā kaut ko ignorējamu un tukšu. Tā ir Saeimas deputātu atbildība – ieklausīties un izvērtēt.

Manuprāt, šis ir kārtējais priekšlikums, kurš dod mums iespēju īstenot mūsu politiskās vēlmes ar iespējami mazāku kaitējumu, dodot papildu laiku un padarot šo procesu tuvāku tam, kāds tas varētu būt normāli.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas iesniegumu. (Dep. Z. Kalniņa-Lukaševica: "Drīkst par procedūru... vārdu?")

Lūdzu, par procedūru – deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Zandai Kalniņai-Lukaševicai – par procedūru.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Godātie kolēģi! Tiešām pazemīgi lūdzu jūs vienkārši uzklausīt šo lūgumu... lai mēs varētu veikt izvērtējumu par ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku, jo uzņēmēji vērš uz to uzmanību... pieņemt šobrīd lēmumu par šī likumprojekta nodošanu atpakaļ Ārlietu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi. Tātad lūgumu jūs dzirdējāt.

Vai kāds deputāts grib runāt "par" vai "pret"? (Dep. L. Liepiņa: "Balsojam!") Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā likumprojekta nodošanu atpakaļ Ārlietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 55, atturas – nav. Likumprojekts komisijai atpakaļ nav nodots.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es jau esmu kritizējusi anotāciju par to, cik slikti tā ir sagatavota... un mēs pieņemam lēmumus uz slikta pamata. Šis priekšlikums ir par to, ka pēc lēmuma pieņemšanas vismaz notiek izvērtējums. Uzskatu, ka šis priekšlikums ir ārkārtīgi svarīgs un atbalstāms. Kāpēc?

Es strādāju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un tagad – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Mēs šajās komisijās ļoti daudz runājam par to, kāpēc Igaunija un Lietuva mūs apsteidz un kāpēc pie mums nenāk investori, kāpēc mums ir problēma, ka bankas neizsniedz kredītus, īpaši reģionos ir slikta kredītu pieejamība.

Ko es jums varu pateikt? Kad starptautiskās auditorkompānijas vērtē valsts reitingus, viens no jautājumiem, ko viņi vērtē, ir politiskā stabilitāte, jo politiskā stabilitāte ir tā, kas nosaka, vai var paļauties uz investīciju vidi, vai valsts pēkšņi mainīs vai nemainīs kaut kādus noteikumus. Tas, es domāju, īpaši APVIENOTAJAM SARAKSTAM ir svarīgi. Jūs atbalstāt investīcijas, jūs atbalstāt biznesu. Vai tiešām jūs gribat raidīt signālu biznesam, ka Latvijā ir nestabila politiskā vide?

Kāpēc tas tā varētu būt? Ja mēs viena Saeimas sasaukuma laikā pieņemam un denonsējam konvenciju... viss šis ļembasts, ko ir priecīgi sacēlusi LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ... nāk par sliktu mūsu valsts tēlam. Tas ietekmē mūsu kredītreitingus. Tas ietekmē to, kādi investori pie mums ienāks un kādi investori ar mums strādās. Līdz ar to, domāju, vismaz šāds izvērtējums pēc tam, kad konvencija tiek denonsēta, būtu ārkārtīgi svarīgs, lai mēs redzētu, kādas ir bijušas sekas.

Vēl gribu teikt, ka pirms kāda laika "KPMG Baltics" izvērtēja neiecietības cenu Latvijā un viņu vērtējums – neiecietība Latvijā maksā pāri par 200–600 miljoniem gadā. Tas nav smieklīgi, Stobovas kundze! Tā maksā miljonus gadā. (Starpsauciens.) Tas ir ļoti nozīmīgs faktors.

Cik maksās tas, ka mēs pasakām – vardarbība pret ģimenēm un vardarbība pret sievieti mums nav svarīga? Nav svarīga un nav prioritāte. Tas izmaksās vēl vairāk. (Starpsauciens.)

Līdz ar to, domāju, šāds pētījums, šāda atskaite pēc tam, ja tiešām denonsēšana tiek pieļauta, ir ļoti svarīga, lai mēs visi apzinātos, kāda ir nepārdomāta un slikti pamatota lēmuma ietekme uz mūsu tautsaimniecību un uz mūsu cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram Aleksandram Kalējam.

A. Kalējs (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Kalējs. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ikkatrā demokrātijā ir jārod vieta sarunai ar sabiedrības pārstāvjiem un to jēgpilnai iesaistei, jābūt kvalitatīvam izvērtējumam, par spīti personīgām vēlmēm. Tas ir tas, ko arī kultūras ministre Agnese Lāce šodien ir teikusi. Kultūras ministrei šis priekšlikums ir centrālais. Tāpēc piedodiet, ka aizkavēšu nedaudz vairāk laika nekā pie citiem.

Kāpēc? Pēc sabiedrības līdzdalības kompetences Kultūras ministrija ir vadošā ministrija, un izvērtējums atklātu konvencijas denonsēšanas ietekmi uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, valsts budžetu, pašvaldību budžetiem, sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. Protams, kultūra ir daļa no tautsaimniecības attīstības. Kāda ietekme būtu uz katras ministrijas budžetu? Vai mēs to zinām pirms lēmuma pieņemšanas?

Divtik pārsteidzoši, ka tieši pie 9. priekšlikuma tika vairākkārt liegts Kultūras ministrijai ziņot par izdarīto vardarbības novēršanā, ieguldītajiem līdzekļiem, plānotajiem ieguldījumiem nākamajos vidēja termiņa budžetos un sasniedzamajiem rezultātiem Stambulas konvencijas ieviešanā. Tā nebija nekāda ekskluzīva prasība, jo citas ministrijas – vardarbības novēršanas pasākumu ieviesējas – tika aicinātas ziņot, bet Kultūras ministrija netika. Tas nekas. Mēs respektējām šo lēmumu un aicinājām tukšumu aizpildīt otrajā lasījumā – kaut vai ar divu minūšu ziņojumu.

Saistībā ar 9. priekšlikumu – paldies Uršuļska kungam. Viņš ir ļoti precīzs. Lai būtu nepieciešams Ministru kabineta līmenī izvērtēt, izpildīt šo kaut vai formāli... un mēs varam virzīties tālāk. Ja Saeimai nav laika uzklausīt izvērtējumu, tad uzdodam valdībai. Kultūras ministrija izdarīs. Mūsu mājasdarbs jau lielā mērā ir izdarīts, un ar to vēlējāmies dalīties. Arī šodienas sēdē jau ziņoju par vairākiem izdarītajiem darbiem un plānotajiem ieguldījumiem. Un šobrīd tā bilde ir skaidrāka.

Tas atjaunotu pareizo secību. Vispirms – ietekmes izvērtējums ar pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību, pēc tam – neatgriezenisks lēmums. Runa nav par laika vilcināšanu, bet par lēmuma kvalitāti un sabiedrības uzticēšanos.

Treškārt – kādam jābūt Ministru kabineta ietekmes ziņojumam? Sešas sadaļas. Tiesību sistēma – kādi ir likuma grozījumi, apakšnoteikumi. Otrais – budžets. Mēs saprotam, ka ir ietekme gan uz valsts, gan uz pašvaldību budžetiem, uz Eiropas Savienības fondu programmām, caur kurām novērš vardarbību Latvijā... pēc tam būs konvencijas ieviešanas nozaru projekti. Trešais – tautsaimniecība un reputācija. Investīciju klimats... daudzi šodien šo piesauc. Darbaspēka piesaiste, kultūras un radošo industriju konkurētspēja, pieņemsim, kino nozarē. Ļoti aktuāls jautājums. Diasporas ietekme. Arī PBLA un ELA vēstulēs ir skaidra norāde.

Pēdējā Pasaules konkurētspējas ziņojumā Latvijas reitings ir uzlabojies par septiņām pozīcijām. Vai, izdarot šādu izvēli, mēs turpināsim šo pozitīvo līkni? Kultūras ministrijai nav atbildes uz šo jautājumu ne par vienu no savām jomām. Tam ir nepieciešams izvērtējums.

Starptautiskās saistības, ietekme uz Kultūras ministrijas jomām, sabiedrības līdzdalība... kuri ir uzklausīti, kādā secībā dokumentu pieejamība tapa, ko teica... kas iekļauts un atzīts, kas noraidīts. Kā parastā, normālā procesā. Tieši šādu ziņojumu prasa mūsu pašu deklarācija. Caurskatāmība, konsultēšanās, iekļaujošs dialogs, lai uzlabotu likuma kvalitāti un pēc tam nebūtu seku.

Noslēgumā. Šis priekšlikums nav bremze, tā ir drošības josta satura un procesa ziņā. Bremzē tas, ja mēs neiesaistām sabiedrību. To mēs redzējām šonedēļ. Sabiedrībai skaidrība un iespēja tikt uzklausītai ir ļoti svarīga. Saeimai – fakti un salīdzinājumi. Kultūras ministrijai – korekta iespēja atskaitīties par paveikto, plānoto – no skolām līdz augstskolām, no medijiem līdz darba videi.

Aicinu atbalstīt Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska iesniegto – 9. – priekšlikumu, kas sargā nevis vienas puses uzvaru, bet cilvēku drošību un mūsu kultūrvalsts reputāciju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labvakar vēlreiz, kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, konkrēti vēlos vērsties pie frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS. Iemesls, kāpēc šo runu vēlos adresēt specifiski, ir tas, ka nav bieži tie gadījumi, kad uzņēmēju organizācijas, tai skaitā Ārvalstu investoru padome Latvijā, arī eksportētāju asociācija, sūta, īpaši Ārlietu komisijai, vēstules saistībā ar noteiktiem likumdošanas jautājumiem.

Strādājot koalīcijā, tas ir regulārs pārmetums, bieži tiešām pamatots, – par dialoga trūkumu starp lēmuma pieņēmējiem un dažādām nozares organizācijām.

Tagad, pēc šī mēneša, mums ir skaidrs, ka debates Ārlietu komisijā nav notikušas jēgpilni un vērtīgi. Ir vairāk nekā skaidrs, ka arī ar uzņēmēju organizācijām, visticamāk, neviens nav runājis.

Manuprāt, būtu tikai normāli, ja kāds no frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS deputātiem nāktu pārstāvēt viedokli un reaģētu uz uzņēmēju vēstulēm, skaidrojot savu nostāju. Ir, piemēram, LTRK vēstule, kas nosūtīta Ārlietu komisijai, un tajā ir norādīts, ka, LTRK ieskatā, šis konvencijas denonsēšanas jautājums nav prioritārs. Prioritārāki jautājumi ir saistīti ar budžetu.

Manuprāt, būtu normāli – no tāda skaidra sociāli politiskā dialoga –, ka gan iesniedzēji, gan citi deputāti, kas plāno atbalstīt konvencijas denonsēšanu, varētu atnākt un pamatot iemeslus, kāpēc, viņuprāt, šis ir prioritārs jautājums. Ir jānāk un jāpaskaidro, ka jūs redzat, ka nebūs nekāda veida sliktas, negatīvas ietekmes uz investoru uzticību mūsu tautsaimniecībai, ka nebūs ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem. Jūs bieži sevi mēģināt pozicionēt un profilēt kā tādu uzņēmēju partiju. Vienmēr esat to darījuši. Bet šeit ienāk potenciāla kritika no uzņēmēju organizācijām, un jūs nebilstat nevienu vārdu. Jums ir iespēja no tribīnes to darīt.

Tam, protams, vajadzēja notikt komisijā. Skaidrs, ka komisijā tas nenotika, jo, mēs zinām, process bija katastrofāli kritisks. Bet tagad ir iespēja to izdarīt no Saeimas tribīnes. Aicinu Saeimas deputātus izmantot privilēģiju, kas viņiem ir, – no tribīnes skaidrot, reaģēt uz uzņēmēju sūtītajām vēstulēm. Un tad mēs, Saeimas deputāti, varam izvērtēt, vai vēlamies atbalstīt šo priekšlikumu vai ne. Šobrīd jūs vienkārši klusējat. Manuprāt, tas ir diezgan necienīgi pret šīm uzņēmēju organizācijām.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Šis ir Ārlietu ministrijas priekšlikums. Viņi redz, kāda situācija pēc denonsēšanas varētu izvērsties Latvijai ārvalstīs. Pateicos par šo priekšlikumu, jo patiesībā tas ir diezgan nozīmīgs faktors. Domāju, ekonomikas izaugsme, mūsu ekonomiskā attīstība ir prioritāte, par kuru, man liekas, nešaubās neviens no šeit esošajiem, jo noteikti to ir izvirzījuši savās programmās, diskusijās un tā tālāk... Katrā ziņā ekonomiskā aktivitāte – tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vispār mēs un jūs šeit esam.

Diemžēl tam būs ietekme. Ir divas nozīmīgas komponentes – investīciju piesaiste šīm ekonomiskajām sekām un kredītreitings.

Ja mēs runājam par investīciju piesaisti, FICIL jeb Ārvalstu investoru padome Latvijā jau ir brīdinājusi, ka denonsēšanai var būt ietekme uz investīcijām. Ļoti vienkārši – neviens cits labāk par Ārvalstu investoru padomi Latvijā to neredz. Ārvalstu investori vērtē ne tikai to, kā kurā vietā var kaut ko nopelnīt, bet arī to, kā mēs izturamies pret... ļoti daudziem uzņēmējiem un korporācijām ētiskais aspekts ir ļoti svarīgs.

Par kredītreitingu – ir vairāki faktori, kas to ietekmē. Viens no tiem ir valsts uzticamība un prognozējamība. Nav jābūt ekonomikas zinātņu guru, lai saprastu, ka konvencijas ratificēšana un denonsēšana īsi pēc tam neietekmēs vērtējumu par valsti kā uzticamu un prognozējamu. Tas ir diezgan skaidrs, jo šāds solis izskatās stipri dīvains. Mums vai jums varbūt ir kaut kāds viedoklis par to, kā tas šeit notiek iekšpolitiski, bet ārpolitiski tas neizskatās labi.

Kolēģi, lai arī jūs apgalvojat, ka izstāšanās no konvencijas ir ideoloģisks pasākums, sekas būs arī ekonomiskas, un tas ietekmēs valsti finansiāli.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo ir svarīga mūsu finansiālā stabilitāte, mūsu kredītreitings, mūsu investīcijas un līdzekļi, kurus mēs pēc tam varam atvēlēt aizsardzībai. Kā jūs vienmēr ļoti uzsverat – neaizņemties naudu uz nākotnes rēķina.

Lūdzu, aplieciniet to ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem un balsojiet "par" šo priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Pirms es runāju par priekšlikumu, man ir maza replika, papildinājums tam, ko teica Šuvajeva kungs pirms kāda laika, – par ko mēs patiesībā debatējam un kas šobrīd notiek. Šuvajeva kungs precīzi pateica, ka šodienas darba uzdevums ir maksimāli vilkt laiku, kā saka, maksimāli attālināt lēmumu par konvencijas nākotni. Tas bija godīgi pateikts. Es šo taktiku saprotu, tā mēdz būt.

Tagad – pie priekšlikuma. Tā kā mēs zinām, kas šodien notiek, man ir aicinājums, priekšlikums izrēķināt matemātiski atlikušo, kā saka, priekšlikumu apjomu, sadalīt laiku – pārsvarā tas ir JAUNĀS VIENOTĪBAS un PROGRESĪVO kvotā – un to laiku pieņemt. Vienkārši nāciet šeit, stāviet un klusējiet, jo tas ir vislabākais veids, kā novērst vardarbību pret cilvēka intelektu, kā esmu iepriekš izteicies, vardarbību pret... ne mums... man nav problēmu šeit būt līdz rītam... pret tiem cilvēkiem, kas klausās šo visu.

Ja drusku nopietnāk – tas, ko mēs šodien darām... pazeminām uzticēšanos parlamentam, ticību demokrātijai. Mēs vienkārši bezjēdzīgi runājam nesaprātīgas lietas tā vietā, lai apstātos, saprastu... jā, katram savas pozīcijas nav atsaucamas, jā, ir palicis sarežģīti, nav neviena valstsvīra vai valstssievas, kas varētu nostāties pa vidu un nolikt stūrī nokaunēties kautiņā iesaistītos. Padomāt un atgriezties pie šī jautājuma tad, kad vēsu prātu... iziet caur vēlēšanām... katrs dabūtu pēc nopelniem: ZZS – par to, ka piekrāpa savus vēlētājus, stāstot par Stambulas konvenciju; Jaunā VIENOTĪBA un "PROGRESĪVIE" – par to, ka piekrāpa savus vēlētājus, ejot ar ZZS. Precīzi tas, ko jūs solījāt. Bija pat Jaunās VIENOTĪBAS premjers, kurš negāja uz debatēm ar ZZS. Iziet šim cauri. Katrs saņemtu pēc nopelniem. Ja nākamo vēlēšanu rezultātā būtu vispār temats par Stambulas konvenciju, tad arī lemt.

Atgriežos pie priekšlikuma. Sarēķinām laiku – pastāvēt šeit, paklusēt. Tas savā ziņā būtu klusuma brīdis pirms pieņemšanas vai nepieņemšanas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai. (Starpsaucieni: "Klusē!"; "O, pareizi!"; "Ieklausieties!")

A. Ņenaševa (PRO).

Šmita kungs, paldies jums par brīnišķīgajām debatēm. Bet tās nebija par 9. priekšlikumu. (Starpsaucieni.)

Par 9. priekšlikumu, kas īstenībā ir ļoti pamatots un jau vērsts uz nākotni. Tieši tā. Kas notiks, ja šodien jūs nobalsosiet "par" izstāšanos no konvencijas? Kam būtu jānotiek? Šis priekšlikums piedāvā sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās izvērtēt to, kā šis ietekmēs vairākus aspektus.

Ir jau daudz skanējis par to, kā tas ietekmēs finansiālo situāciju. Es ļoti sagaidu, ka tieši kolēģi, kas ciena demokrātiju un debašu kultūru, varētu šeit atnākt un paskaidrot par priekšlikumu pēc būtības, kāpēc jūs plānojat to neatbalstīt... kas par problēmu izvērtēt jau pēc denonsēšanas, kā tas ietekmē mūsu tautsaimniecības attīstību, valsts budžetu, sabiedrības attīstību un arī atbilstību starptautiskajām saistībām. Mēs varam saukt vairākas starptautiskas saistības, kas noteikti... visdrīzāk, tiek apdraudētas. Bet atkal mēs te tikai debatētu kā deputāti.

Tas, ko mēs aicinām darīt, kas mums ir jādara kā deputātiem, – noteikt, ka kompetentām iestādēm, Ministru kabinetam šajā gadījumā, ir visaptveroši jāizvērtē ietekme, lai pēc tam, lemjot par nākamajiem budžetiem un finansiālo situāciju valstī, mums būtu, uz ko pamatoties, un mēs varētu redzēt, kā šis jūsu konkrētais lēmums ietekmējis vai, iespējams, nav ietekmējis... Un tad jūs teiksiet: redziet, viss ir labi. Bet mums ir jāredz... Un to, ko šobrīd saka gan uzņēmēji, gan starptautiskie investori, gan eksperti par to, ka, visdrīzāk, būs... Bet tas ir jāizvērtē. Tas ir vienīgais, ko piedāvā šis priekšlikums, – post factum izvērtēt, kāda ietekme...

Kas, Šmita kungs, jums konkrēti ir pret šo priekšlikumu? Vai tad nevajag izvērtēt to finansiāli? Jūs visu laiku sakāt – jārunā par biznesu, par naudu, par, teiksim... kur piesaistīt, kur vēl... Bet, rekur, ir stāsts par to, kā mēs atgrūžam investorus, kā mēs zaudējam naudu. Un te ir stāsts par investīcijām drošu vidi, kā mēs jau... kolēģe teica, kādu signālu mēs starptautiski raidām par to, ka mēs esam tādi: vieni pieņēma, pēc diviem gadiem atcēla; iedeva tiesības, atņēma tiesības... Spēlējas tikai.

Bet otra lieta, kas pēc būtības ir šajā konvencijā cīņā pret vardarbību, – cik izmaksā tas, ka mēs vairs necīnīsimies pienācīgā veidā pret vardarbību pret sievietēm un ģimenē. (Starpsaucieni.) Bez pienācīgiem instrumentiem – kā mēs izvērtēsim arī to, ka šis bija vai nebija jūsu piesauktais "tikai papīrs"? Ja jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu (Starpsauciens.), mēs varētu izvērtēt pēc tam, vai šis bija tikai papīrs vai nebija tikai papīrs. (Starpsaucieni.) Tad atbalstiet šo priekšlikumu, kolēģi! Tad vismaz pēc jūsu balsojuma mēs jau pēc denonsēšanas varētu kvalitatīvi izvērtēt un saņemt vērtējumu no Ministru kabineta par to, kā tas atbilst starptautiskajām saistībām un kāda ietekme uz mūsu budžetu tiktu atstāta. Man pat negribētos minēt, kāda ietekme uz budžetu ir tām bezdarbībām. Īstenībā tam, kā šeit šobrīd jūs, ienesot šo jautājumu... Un pat nemēģiniet šeit teikt, ka tie, kas nāk aizstāvēt un nepadodas, un stāv par cilvēktiesībām, ir tie, kas ienes šeit šo jautājumu! (Starpsaucieni.) Jūs esat atnesuši šo jautājumu. Mēs nekad nebūtu šo jautājumu šeit likuši galdā tādā populistiskā veidā, kā jūs to izdarījāt. Visa sabiedrība ir spiesta tērēt laiku, visa sabiedrība ir spiesta uztraukties un nākt ielās par to, ko jūs esat ievārījuši. (Starpsaucieni.)

Man nav kauns stāvēt šeit un runāt, nevis klusēt, kā to gribētu Šmita kungs. Viņš jau vispār gribētu visus apklusināt. Es neklusēšu, Šmita kungs! Lai kā jums tas nepatīk. (Starpsauciens: "Laiks!")

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Ņenaševa. Es palūgšu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot laikus. (Starpsaucieni.)

A. Ņenaševa. Es... Jo jākaunas (Starpsauciens: "... par priekšlikumu!") jums, kas šo jautājumu šeit esat ienesuši un gribat pieņemt, par spīti visam, par spīti visām vēstulēm, kas ienākušas un kas nav nodotas tālāk... dažas... Jūs negribat ne lasīt tās, ne dzirdēt, ne arī... pat post factum izvērtējumu negribat. Kas jums traucē post factum izvērtēt? (Starpsauciens: "Kas valdībai traucē tagad uztaisīt? Kas traucē? Kas traucē valdībai strādāt?" Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo – 9. – priekšlikumu. (Starpsauciens. Starpsauciens: "Labi!") Izvērtēt sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās...

Tad uzdot ar šiem grozījumiem to izdarīt, lai mēs saņemtu pamatotu izvērtējumu un varētu paskatīties, cik jūsu bezatbildīgi nodevīgā rīcība izmaksā valstij.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam otro reizi.

A. Šuvajevs (PRO).

Šmita kungs! Ja jūs vēlaties paklusēt, jums tas nav no sākuma jāpaziņo visai pasaulei. (Starpsauciens.) Mēs izmantosim mums, deputātiem, sniegtās tiesības nākt šeit runāt atbilstoši tam, kā to paredz Saeimas kārtības rullis. Vienīgā problēma, ko es saredzu, ir tā, ka šeit nenotiek pietiekami daudz debašu, it īpaši šajā konkrētajā priekšlikumā. No apvienotā saraksta frakcijas... es neesmu dzirdējis apvienotā saraksta argumentus par to, kāpēc viņi varētu neatbalstīt šādu priekšlikumu. Neesmu dzirdējis nevienu argumentu uz tiem jautājumiem, ko uzņēmēju organizācijas norāda savās vēstulēs Saeimai.

Mēs šeit runāsim. Un fakts, ka tik tiešām ļoti liela sabiedrības daļa seko līdzi šīm debatēm, klausās tās, manuprāt, ir tikai un vienīgi pozitīva iezīme. Mums nevajadzētu censties to kaut kādā veidā mazināt. Tas apliecina to, ka sabiedrību interesē šie argumenti. Kā jau norādīju, problēma ir tāda, ka šodien pārsvarā sabiedrība dzird tikai un vienīgi Progresīvos un Jauno vienotību. Jūs viņi nedzird nemaz, jo jūs jau šeit nevēlaties nākt aizstāvēt savu nostāju. Jūs nevēlaties nākt debatēt par šiem priekšlikumiem.

Es atkārtošu: Ārlietu komisija bija pirmā instance, kurā šīm debatēm vajadzēja notikt jēgpilnā veidā. Ja tā arī būtu bijis, visticamāk, šeit to debašu būtu daudz mazāk. Bet, tā kā Ārlietu komisijā tas nebija iespējams, ir tikai pilnīgi likumsakarīgi, ka Saeimas deputāti izmanto viņiem sniegtās iespējas, nāk šeit, tribīnē, aizstāv savu nostāju, debatē par to, arī par šo konkrēto priekšlikumu, uzklausa opozicionāru un oponentu idejas un pārdomas un cenšas reaģēt uz to, lai sabiedrība dzird, ko domā tautas priekšstāvji. Šajā brīdī to nevar pilnvērtīgi dzirdēt, jo jūs klusējat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Šis Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums noteikti ir atbalstāms. Bet debatēs par šo priekšlikumu izskanēja vairāki Šmita kunga priekšlikumi. Vienu no tiem es ļoti atbalstu. Šmita kungs aicināja, ka šis jautājums mums ir jāatliek pēc Saeimas vēlēšanām. Es pilnīgi piekrītu, Šmita kungs!

Šobrīd Jaunās Vienotības frakcijas vārdā aicinu visu septiņu Saeimas frakciju vadītājus parakstīt... un šo jautājumu atlikt pēc Saeimas vēlēšanām. Un beigt šķelt sabiedrību. Arī Šmita kungam un citiem neatkarīgajiem deputātiem es vēlos piedāvāt šādu iespēju: beigt šķelt sabiedrību un pievērsties valstij būtiskam jautājumam – nacionālās drošības budžeta pieņemšanai. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Aplausi turpinās.) Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

I. Mūrniece. Tātad 10. priekšlikums ir atsaukts.

11. – deputātes Zanes Skujiņas-Rubenes priekšlikums.

Par 11., 12., 13. un 14. mēs diskutējām Ārlietu komisijā, un faktiski visus šos priekšlikumus vieno viens nosacījums, tas ir nenoteiktības princips. Tiek paredzēts, ka izpildās kāds nosacījums, lai Ārlietu ministrija varētu iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, piemēram, paziņojumu par konvencijas denonsēšanu... ka ir jāizpildās kādam konkrētam apstāklim. 11. priekšlikumā tas būtu, "ja Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.–2029. gadam noteiktie mērķi tiek sasniegti". Citi priekšlikumi ir izteikti nākamajos – 12., 13. un 14. – priekšlikumos. Šis nenoteiktības princips neatbilst labas likumdošanas praksei, un, Juridiskā biroja vērtējumā, drīzāk satversmības risks ir tādus atbalstīt nekā neatbalstīt. No šāda viedokļa šie priekšlikumi ir neatbilstoši parlamenta vadošajai lomai un parlamenta tiesībām pašam izlemt šos jautājumus.

Par 11. priekšlikumu Ārlietu komisija diskutēja un aicina balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēlos vērst uzmanību šim priekšlikumam, jo tā vienkārši, bez jebkāda pamatojuma, denonsēt šo konvenciju nebūtu pareizi. Vēl jo vairāk – to darīt steidzamības kārtībā.

Ja tiešām tiek nolemts denonsēt šo konvenciju, kas pats par sevi būtu ļoti nepareizi, un es arī kategoriski neatbalstu denonsēšanu, tomēr būtu svarīgi sasniegt konvencijā izvirzītos būtiskākos mērķus vardarbības novēršanai.

Priekšlikums paredz nevis vienkārši denonsēt konvenciju un uzreiz paziņot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par to, bet noteikt, ka "Ārlietu ministrija var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu par konvencijas denonsēšanu, ja Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.–2029. gadam noteiktie mērķi tiek sasniegti".

Es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ir ne par ko citu kā tikai par vardarbības mazināšanu. Kolēģi, es saprotu, ka te lielu daļu, īpaši tik vēlā vakarā, jau vairs nepārliecināšu mainīt viedokli par konvenciju un neizstāties no tās. Lai arī es neatbalstu izstāšanos no konvencijas un uzskatu, ka mums tajā noteikti ir jābūt, tomēr aicinu: ja tomēr lemjat par izstāšanos, tad darīt to saprātīgā veidā, rīkoties saprātīgi un nedarīt to steigā. Ir jāizvērtē visi juridiskie aspekti, saņemot gan nepieciešamos atzinumus... nevis vienkārši steigā... klupdami krizdami, kā mēs to... kā jūs šobrīd darāt... izstāties par katru cenu. Tas nav labs stils.

Ar to visu jūs neieriebsiet Jaunajai VIENOTĪBAI. Nē, mums jūs ar to neieriebsiet. Ne tikai izstāšanās no konvencijas, bet veids, kā tas notiek, atsauksies uz Latvijas tēlu, uz Latviju kā ne tik tiesisku valsti, kā varbūt līdz šim mūsu ārvalstu partneriem bija ierasts redzēt.

Es saprotu, ka daudzi konvencijā izlasa to, kas tur nav rakstīts, un arī netic ne manis, ne dažādu ekspertu teiktajam un vērtējumam, pat ne Satversmes tiesai netic. Bet ieklausieties vēlreiz, lūdzu, ko par to saka ārvalstīs.

Piemēram, Polija ir konservatīva valsts, ja mēs runājam par konservatīvām vērtībām (Starpsauciens: "Tā jau ir..."), katolicisma tradīcijās veidota valsts. Un ne iepriekšējā parlamenta sasaukumā, kad pie varas bija konservatīvie spēki (Starpsauciens: "Šlesers!"), ne arī tagad Polija negrasās denonsēt šo konvenciju. Ne iepriekš, kad tur pie varas bija konservatīvie, ne arī šobrīd. Polija ir valsts, kura īpaši labi atpazīst un neieredz Krievijas naratīvus.

Mūsu tuvākās un lielākās sabiedrotās valstis ir Polija un Ziemeļvalstis, uz kurām mēs ļoti paļaujamies, ja notiktu kāda nelaime. Un ir ļoti svarīgi, ko viņi par mums domā. Latvija ir saņēmusi vēstuli no Polijas Republikas Seima, kura Eiropas lietu komisija pauž bažas par Latvijā notiekošo, tieši to, ko mēs šobrīd šeit darām. Eiropas lietu komisijas vadītāja pauž atzinību par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ratifikāciju Latvijas Republikā 2023. gadā.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

G. Liepiņš. Komisijas vadītāja vēstulē uzsver, ka sieviešu un meiteņu aizsardzība pret visām vardarbības formām nav ideoloģijas jautājums, bet gan būtisks cilvēktiesību un cieņas jautājums. Stambulas konvencija nodrošina visaptverošu juridisko un institucionālo ietvaru, kas ļauj valstīm stiprināt mehānismus vardarbības novēršanai, aizsardzībai un vainīgo saukšanai pie atbildības, pilnībā ievērojot nacionālās konstitucionālās tradīcijas.

Polija, būdama Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalsts, joprojām ir dziļi apņēmusies ievērot līdztiesību un cilvēktiesības. Komisijas vadītāja uzskata, ka vienotība šo vērtību aizstāvībā ir būtiska, jo īpaši laikā, kad demokrātiskā sabiedrība visā Eiropā saskaras ar dezinformāciju un polarizāciju. Tāpēc viņa pauž pilnīgu solidaritāti ar Latvijas parlamentāriešiem, kuri iestājas par Latvijas dalību konvencijā, un apliecina pārliecību, ka Saeima turpinās veikt pasākumus, lai stiprinātu sieviešu tiesības Latvijā un visā Eiropā.

Kolēģi, aicinu ieklausīties ekspertos un starptautiskajos partneros, mūsu sabiedrotajos, rīkoties izsvērti, tiesiski un pārgalvīgi nesteigties ar konvencijas denonsēšanu.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Apsvērt, ka mums šāds starptautisks sadarbības mehānisms nav nepieciešams, var vienīgi tādā gadījumā, kad mēs konstatējam, ka Latvijā vardarbības problēmas nepastāv. Un tādēļ mans priekšlikums paredz, ka Ārlietu ministrija var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu par konvencijas denonsēšanu, ja Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.–2029. gadam noteiktie mērķi tiek sasniegti.

Tie, kas ir studējuši socioloģiju, droši vien būs dzirdējuši ne tikai par dzimti un dzimumu, bet arī par Maslova vajadzību hierarhiju. Tās otrais līmenis ir drošība, un tas iekļauj arī aizsardzību no briesmām, tostarp aizsardzību pret vardarbību. Vakar pie Saeimas pulcējās tūkstošiem cilvēku, kuri ir mūsu valsts nākotne, arī mani draugi, un mēs vēlamies, lai šie cilvēki veido kuplas ģimenes, maksā nodokļus, ceļ valsts ekonomiku un iesaistās sabiedriskajos procesos.

Bet kā varam no viņiem to prasīt, ja mēs ar Stambulas konvencijas denonsēšanas virzīšanu raidām šiem cilvēkiem skaidru un bīstamu signālu – mēs nevēlamies būt daļa no Eiropas vērtībām, mūs neinteresē, ko mums saka mūsu starptautiskie partneri Eiropā, un mūs neinteresē jūsu viedoklis, jūsu nākotne vai jūsu drošība.

Varam taču Latvijā visu izlemt paši. Nekādas starptautiskas konvencijas mums nav vajadzīgas. Kolēģi, tas ir ļoti analogi tam, kā pateikt: vardarbība ir mūsu ģimenes iekšējā lieta, un citiem te nav ko maisīties.

Tādēļ ar šo priekšlikumu mēs sniedzam cilvēkiem drošības sajūtu par to, ka turpināsim iestāties par vardarbības izskaušanu un būsim daļa no starptautiskas konvencijas tik ilgi, cik nepieciešams, lai šo mērķi sasniegtu. Un mērķis, kā redzam, vēl ir ļoti tālu. Šobrīd mēs joprojām dzīvojam vidē, kur tādi komentāri kā "Satiktu šitās aitas kādreiz... toč par vienu vardarbības gadījumu vairāk..." vai "Tas labi. Tagad tevi varēs slānīt, un mums nekas par to nebūs!", vai "Neviens nerunā par to, ka viņai pļauka ir nepieciešama" ir ļoti daudzu sieviešu ikdiena. Ar Stambulas konvencijas denonsēšanu mēs signalizējam, ka šādi komentāri un darbības ir pilnīga norma.

2023. gada 4. maijā Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, akcentējot, cik būtiski ieklausīties cilvēkos, sacīja: "Šodien vērtīgākais mūsu katra apliecinājums patriotismam un mīlestībai pret savu zemi, tautu un valsti ir dzelžaini stāvēt parlamentārās demokrātijas sardzē [..], lai sargātu svētāko – mūsu brīvību, neatkarību un (Starpsauciens: "Ļoti labi!") demokrātiju. [..] Mums visu laiku sev jāatgādina, ka indivīda, cilvēka, personas drošība ir galvenā un principiālā prizma, caur kuru raudzīties uz kopējo valsts drošību." (Starpsauciens: "Pareizi pateikts!") Nu, vakardienas Ārlietu komisijas sēdē labi redzējām, ka tā mums tāda īsta demokrātijas, patriotisma un mīlestības pret savu tautu un valsti paraugstunda ir bijusi, kurā iepriekšējais Saeimas priekšsēdētājs ierobežoja iespēju izteikties sabiedriskajām organizācijām, kas pirmās vienmēr ir gatavas reaģēt (Starpsauciens.) problēmsituācijās, kad valsts vēl tam nav gatava.

Kolēģis Edmunds Cepurītis jau minēja, ka esam saņēmuši vēstuli arī no Latvijas Pilsoniskās alianses, mūsu sadarbības partnera, kas stingri nosoda Ārlietu komisijas rīcību, saucot to par nepieļaujamu precedentu un demokrātiskās līdzdalības ierobežošanu.

Ņemot vērā vakardienas deputātu vairākuma balsojumu, kas paredzēja ierobežot viedokļu paušanu sabiedriskajām organizācijām, ar man doto vēlētāju mandātu vēlos citēt Eiropas Studentu apvienības un Latvijas Studentu apvienības (Starpsauciens: "Par priekšlikumu...") vēstules nelielu daļu. Tas ir par priekšlikumu, jā.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

Z. Skujiņa-Rubene. Tātad: "Eiropas Studentu apvienība un Latvijas Studentu apvienība pauž dziļas bažas par Saeimā notiekošajām diskusijām saistībā ar iespējamu Latvijas izstāšanos no [..] Stambulas konvencijas. Šāds solis nozīmētu nopietnu atkāpšanos no Latvijas cilvēktiesību saistībām, mazinātu uzticēšanos sadarbībai Eiropā un būtu pretrunā kopīgajiem demokrātijas un tiesiskuma principiem, uz kuriem balstās gan Eiropas Savienība, gan Eiropas Padome. [..] Studējošie un jaunieši ir tieši ietekmēti no sociālās un institucionālās vides, kurā viņi dzīvo un mācās. (Zālē troksnis.) Valsts, kas nodrošina akadēmisko brīvību un aizsargā savus iedzīvotājus no vardarbības, ir valsts, kurā studējošie var brīvi un droši mācīties, radīt un pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē. Augstākās izglītības iestādes un studējošo organizācijas jau daudzus gadus ir bijušas demokrātiskās kultūras un cilvēktiesību izpratnes veicinātājas.

Atbalstot Stambulas konvenciju, Latvija apliecina savu piederību Eiropas valstu kopienai, kas augstu vērtē cilvēka cieņu, vienlīdzību un solidaritāti."

Visbeidzot – "Konvencija sargā, populisms posta". To mēs dzirdējām arī vakar. Aicinu nebūt kaitnieciskiem pret saviem iedzīvotājiem un valsti. Esiet racionāli! Domāsim par mūsu cilvēku drošību, kā to minēja mūsu iepriekšējais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns!

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un neatbalstīt Stambulas konvencijas denonsēšanu.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Protams, šis ir ļoti loģisks, racionāli pamatots priekšlikums.

Pat tie cilvēki, kas nav pārliecināti, vai Stambulas konvencijā viss atbilst viņu vērtībām... pat tie ir teikuši: nu taču veidojiet kādu kompromisu, atlieciet uz kādu laiku šo jautājumu! Bet, ja tas netiek darīts, tad kāpēc? Un tas ir jautājums. Jo šeit ir dzirdēts ļoti daudz paskaidrojumu, loģikas par to, kādu kaitējumu šī denonsēšana nodarīs Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem.

Es saprotu, ka ir cilvēki, kam varbūt tiešām ir vēlme Latvijai kaitēt, bet man gribas cerēt, ka ne visiem 55, kas balso par denonsēšanu. Un tad ir jautājums – kāpēc? Viņiem varbūt liekas, ka viņi ar to sodīs PROGRESĪVOS vai Jauno VIENOTĪBU? Diez vai. Ar to jūs sodīsiet visus tos, kas Latvijā cieš no vardarbības. Un jūs sodīsiet ne tikai vardarbībā cietušos, bet jūs sodīsiet arī tos, kas iegūst labumu no Latvijas prestiža, tos, kas izplata Latvijas preces un pakalpojumus. Tāpēc jautājums ir par motivāciju.

Padomājiet, ko jūs teiksiet saviem bērniem, mazbērniem, kad jums pēc gadiem jautās. Šobrīd es saprotu, ir nolemts – jā, mēs pierādīsim, mēs iesim līdz galam. Bet padomājiet par tālejošām sekām un padomājiet, vai tiešām nebūs kauns.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Labvakar! Lielās dižķibeles laikā man bija tas gods būt diplomātam Latvijas vēstniecībā Zviedrijā. Un tajā laikā man bija tāds nepateicīgs uzdevums skaidrot Latvijas ekonomiskās politikas izvēles, tai skaitā par miljardu glābt austrumu naudu atmazgājošo "Parex banku", pa ceļam izglābjot arī zviedru bankas, skaidrot Latvijas iekšējās devalvācijas eksperimentu, kā rezultātā vairāki simti tūkstošu cilvēku bija spiesti doties piespiedu emigrācijā. Tā bija tāda nepatīkama, bet ļoti vērtīga profesionāla skola, jo kā diplomāts tu, protams, pārstāvi valsts oficiālo viedokli arī tad, ja tas nesakrīt ar tavu personīgo viedokli. Tā ir tāda diplomātu maizes smagā, cietā garoziņa.

Tieši tāpēc es zinu, ar kādām šausmām mani bijušie kolēģi šobrīd seko šīm debatēm, gaidot to diemžēl nenovēršamo rezultātu, kurš izpaudīsies ne jau tikai mūsu pastāvīgās pārstāves Eiropas Padomē pienākumā iesniegt šo denonsēšanas rakstu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, bet arī visam mūsu diplomātiskajam dienestam, kam nāksies šīs šausmas skaidrot pārējai civilizētajai pasaulei.

Tāpēc, sargājot mūsu diplomātisko dienestu un līdz ar to mūsu starptautisko reputāciju, es noteikti atbalstu šo priekšlikumu. Es vēlos, lai mūsu diplomāti, mūsu starptautiskie pārstāvji pavada savu laiku, skaidrojot to, ko Latvija dara vardarbības mazināšanas jomā, apmainoties ar zināšanām ar saviem citu valstu kolēģiem... un virzīt mūs visus kopīgu mērķu sasniegšanā kopīgā vērtību ietvarā, nevis spīdzināt mūsu diplomātus, pa ceļam pazemojot mūsu valsti.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Verginai.

I. Vergina (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien ir gara diena Saeimā, un šajā garajā dienā pie mums nonāk arī dažādas ziņas par Lietuvu un šīs valsts izvēli, par Justīni, kuras vārdu, es domāju, mēs visi zinām šajā zālē. Šodien saņēmām ziņu, ka apgabaltiesa vecākiem palielinājusi sodus par viņas slepkavību.

Un par šo priekšlikumu.

Paldies kolēģei Zanei Skujiņai-Rubenei par priekšlikumu. Es gribētu atgriezties tajā emocionālajā brīdī, kad jūs, kolēģi, teicāt runas, atklājot izstādi šodien Saeimā.

Ir mums te tāda tradīcija ik pa laikam, un man šķiet, ka tam ir kāda būtiska nozīme, iespējams, simboliska, bet gribētos teikt, ka tai ir dziļāka empātiska nozīme. Es ticu, ka tās runas, kas tika teiktas, ir tiešām par šiem bērniem, par viņu dzīvēm, par viņu cerībām un par to, ka viņi grib nodzīvot savu dzīvi laimīgi.

Kolēģi, es gribu jūs visus uzrunāt šodien šeit, šajā zālē. Es zinu, ka starp mums ir skolotāji, un es gribu paskatīties jums acīs, skolotāji. Es zinu, ka šeit starp mums ir ārsti, pašvaldību vadītāji, cilvēki, kuri ikdienā ir strādājuši ar cilvēkiem, redzējuši dzīvi tuvplānā. Un es jautāju: vai jums tiešām ir vienalga?

Uz jautājumu šeit, no šīs tribīnes, kādēļ mums Latvijā vēl šodien nav to sasniegumu izglītībā un skolās, ko mēs gaidām, jūs arī zināt atbildi, jo bērni nāk no savām ģimenēm un slēpj to, kas notiek vakarā un naktīs. Un bieži es kolēģiem skolā teicu: kāda matemātika vai literatūra, ja viņš naktī ir redzējis kautiņus, vardarbību, ja viņa soma otrā rītā smird – es atvainojos par šo vārdu – , smako pēc alkohola, tā ir saplēsta, pats ir netīrs un smakojošs? Un mēs tālāk skolā runājam par to ar citiem bērniem, ka vardarbību nevajag pret šo skolēnu...

Man ir konkrēti gadījumi no prakses, kad šī vardarbība no citiem bērniem ir uz tādas kā robežas, jo, iespējams, arī viņi ir cietuši no vardarbības. Vardarbība pret vardarbību. Un tad, kad es apciemoju šo ģimeni mājās, pretī bija vecākie brāļi. Viens ļoti raustīja valodu. Viņš nebija mācījies skolā tajā laikā, tas bija iepriekš. Otram bija dziļa rēta uz pieres. Uz manu jautājumu, kas ar viņu notika, – viņš esot nokritis netīšām pa trepēm. Bet tā nebija. Trepes bija augstas, vecāki bija sadzērušies, vakarā bija kautiņš, un tās trepes bija viņam izšķirošas. Tad, kad mēs par šo runājām un vairāk sākām ar šo bērnu strādāt un runāt, viņu vienkārši izņēma no skolas un aizveda citur. Un atkal mēs nokavējām laiku, ļoti, ļoti dārgo laiku.

Par šodienas debatēm. Kolēģi, kā jūs domājat, vai tiem kolēģiem, kuri stāstīja savu personīgo pieredzi, bija viegli to teikt? Es gribētu tiešām pateikt paldies par drosmi, jo par to runā tie, kas grib...

Es atvainojos, apvienojiet, lūdzu, laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

I. Vergina. ... kas grib pasargāt citus bērnus, sievietes, ģimenes no tā, ko ir paši piedzīvojuši. Kolēģi, tas ir deputāta pienākums. Deputāts, kurš ar savu piemēru aicina un liek varbūt paskatīties uz šo problēmu jau ar savu pieredzi un no šī skatpunkta.

Es ļoti, ļoti aicinu: neatbalstīsim šobrīd šo izstāšanos! Tas ir laiks, ko mēs zaudējam, ja bērni nerunā. Šī mums ir atkal kārtējā reize, kad mēs sakām un dodam šo signālu ģimenēm, kurās ir vardarbība, ka nevajag stāstīt, runāt. Tā bija Padomju Savienības politika, ka visam, kas notika ārpus Padomju Savienībā, nezinu, uzbūvētajam, bija jāpaliek ģimenē. Tādēļ, iespējams, mēs šobrīd runājam par Krievijas naratīvu, tādēļ mēs sakām, ka tam ir tik ļoti tuvu šī robeža.

Es zinu, kolēģi, ka jūs... un es vēlreiz aicinu: lūdzu, nebalsojam "par"! Jūs daudzi tā nedomājat. Šī ir partijas disciplīna. Bet varbūt bērnu, to bērnu vārdā, par kuriem šodien šīs runas teicām, ir vērts tomēr balsot tā, kā jūs paši domājat un kā jūs gribētu, lai jūsu bērniem ir. (Starpsauciens: "... budžetu...") Šim nav nekāda sakara ar budžetu. Es sarunājos šobrīd ar zāli. (Starpsaucieni.) Paldies!

Es ļoti, ļoti augstu novērtēju šo priekšlikumu. Un es ticu, ka jums katram ir sava sirdsapziņa.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Šis ir, manuprāt, viens no svarīgākajiem priekšlikumiem, kas šodien šeit ir izskanējuši. Tas paredz, ka Ārlietu ministrija var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu par konvencijas denonsēšanu, ja Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.–2029. gadam noteiktie mērķi tiek sasniegti.

Man ļoti nepatīk piesaukt argumentācijas kļūdas, jo man šķiet daudz vērtīgāk komentēt teikto pēc būtības, nevis censties un kaut kādā veidā stāvēt pāri un it kā neitrāli, abstrahējoties no satura, komentēt tikai par formu. Tomēr es nevaru neatzīmēt, ka konvencijas denonsētāji regulāri sapinas savos argumentos. Vardarbība Latvijā vienlaikus neesot problēma, bet tomēr arī esot, ja, piemēram, vardarbību veic viens no dažiem imigrantiem, kas mums šeit ir.

Konvencija vienlaikus esot par vardarbību, tāpēc Labklājības ministrija ir izstrādājusi vardarbības novēršanas un apkarošanas plānu. Bet tad izrādās arī, ka tomēr tā neesot par vardarbību, bet gan par sociālo dzimumu, un visu, kas ir sasniegts vai ieplānots vardarbības mazināšanā, mēs būtu sasnieguši vai plānojuši tik un tā. Nezinu, kāpēc tas nenotika iepriekš. Varbūt kāds zina.

Taču, runājot tieši par šo plānu, vēlos atzīmēt, ka tajā ir paredzētas ļoti, ļoti svarīgas lietas, kā bērnu izglītošana par vardarbības, tostarp seksuālās vardarbības, atpazīšanu, kādas lietas nav pieņemamas, ja tev dara citi bērni, tavi vecāki vai citi cilvēki, kā arī skolotāju izglītošana par to, ko vispār darīt situācijās, ja bērns acīmredzami cieš no vardarbības, kā šeit jau izskanēja.

Un tikai tā mēs varam pārtraukt to vardarbības ciklu, kas ir izveidojies mūsu sabiedrībā, un panākt, ka bērni izaug ar pasaules uztveri, kur viņi nekļūst par varmākām vai vardarbības upuriem, un viņi neizaug, domājot, ka vardarbība ģimenē ir norma, par ko vienkārši publiski nerunā, bet kas īstenībā notiek visās ģimenēs. Jo tieši tā uzaugot ir domājuši ļoti daudzi cilvēki, kas ir cietuši no vardarbības ģimenē un kas ir redzējuši vardarbību ģimenē.

Šajā kontekstā es gribu pieminēt arī stāstu par to, kas notika ar bērniem, kuri cieta no seksuālās vardarbības ļoti daudzu gadu garumā pat gadījumos, kad līdzcilvēki zināja vai vismaz nojauta par to, ka šī vardarbība notiek. Šo stāstu man šodien izstāstīja draudzene, un es citēju ziņu tieši tādu, kādu to saņēmu.

"Manos laukos čalis gadiem ezermalā vēroja mazas meitenes. Visi zināja, daudzi centās kaut ko darīt. Viņam ir daudz jaunāka māsa, un cilvēki ļoti baidījās, ka viņš viņu seksuāli izmanto. Gāja uz bāriņtiesu gadiem ilgi. Čali nesen ielika cietumā par bērnu pornogrāfijas glabāšanu. Māsai jau pāri 20."

Vai jūs varat iedomāties, cik daudz šādu stāstu ir Latvijā un cik daudz vairāk ir stāstu, par kuriem neviens vēl nav uzzinājis un droši vien nekad neuzzinās? Un mēs visi zinām, ka vardarbība mīl klusēšanu.

Pieminēšu arī, ka daudzi vardarbības apkarošanas plāna elementi stāsies spēkā tikai 2027. gadā. Taču tā mērķu sasniegšana ir solis uz sabiedrību, kurā klusēšana vairs nav norma, vardarbība vairs nav norma un cilvēki vismaz zina, ko var darīt, ja citi vai viņi paši cieš no vardarbības. Un arī iestādes, kas ir atbildīgas, tiešām kāds pieskata, lai tās kaut ko darītu.

Mīļā Zaļo un Zemnieku savienība! Vai tiešām mēs, lūdzu, lūdzu, nevaram šo populistisko soli par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu atlikt uz laiku, kad būs sasniegti mērķi, kas ir plānā, ko jūs paši virzījāt savā Labklājības ministrijā? Ja jūs tiešām esat pret vardarbību ģimenē, tad, lūdzu, piekrītiet vismaz šim kompromisam!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Tātad, kolēģi, manuprāt, ļoti labs priekšlikums. Jau tika pieminēts, ka šis, iespējams, ir tāds priekšlikums, ko varētu uztvert arī kā politisku kompromisu. Politisks kompromiss, kas, iespējams, pat neļauj nevienam zaudēt seju šajā visā politiskajā sāgā ap šo jautājumu.

Es pieļauju, ka lielai daļai deputātu nav bijusi iespēja apskatīt un izvērtēt šo konkrēto pretvardarbības plānu. Bet, manuprāt, iepriekšējo argumentu kontekstā ir tomēr vērts pievērst uzmanību tam, kas šajā plānā ir rakstīts, kāpēc līdz ar to tas varētu būt kompromiss, un arī kas šajā plānā nav rakstīts, jo plāna kopsavilkums pavisam viegli pieejams ikvienam, kurš to meklē. Jau plāna kopsavilkuma pašā sākumā ir norādīts šo konkrēto pasākumu mērķis, kas ir nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, lai novērstu un mazinātu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Šī mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti četri rīcības virzieni.

Viens no tiem ir preventīvie pasākumi vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanai. Preventīvi pasākumi ir izskanējuši jau iepriekš no šīs tribīnes, arī no tiem, kas vēlas denonsēt konvenciju kā vienu no būtiskiem aspektiem tam, lai valsts varētu mazināt vardarbību sabiedrībā.

Otrs rīcības virziens ir vardarbībā cietušo personu aizsardzības un atbalsta pasākumu nodrošināšana un to pilnveide. Arī šķiet ļoti saprātīgi censties pilnveidot pasākumus, kas varētu aizsargāt tos cilvēkus, kas diemžēl cieš vardarbībā.

Trešais rīcības virziens ir vardarbības veicēju atbildības stiprināšana, atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana.

Savukārt ceturtais un pēdējais rīcības virziens ir vienotas, koordinētas un iekļaujošas politikas un tiesiskā regulējuma izveide jautājumos attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Tātad ir izvirzīti četri skaidri rīcības virzieni turpmākajiem pieciem gadiem, lai sasniegtu mērķi. Tie ir pieņemti pirms gada esošajā Ministru kabinetā. Tos ir virzījis un apstiprinājis arī tas Ministru kabinets, kurā ir ZZS frakcijas virzītie ministri. Būtiski ir tas, ka plāna ietvaros ir izmantoti vairāki jēdzieni, un tie ir uzskaitīti arī šajā konkrētajā plānā. Ir būtiski uzsvērt, ka neviens no tiem jēdzieniem nav un nesaistās ar tā saucamo sociālo dzimumu.

Līdz ar to man tiešām būtu vērtīgi dzirdēt no tiem deputātiem, kas neatbalsta šo priekšlikumu, kas tad varētu būt tie iemesli, kāpēc to neatbalstīt. Atgādinu – sabiedrība tiešām klausās, es domāju, ka tā arī novērtēs to, ja tiešām tie deputāti, kas uzskata, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, varēs pamatot to, kāpēc šis konkrētais plāns šādā veidā nav atbalstāms un nav līdz ar to saistāms ar šo plašāko likumprojektu, kas saistās ar Stambulas konvencijas denonsēšanu.

Tāpēc es aicinu deputātus ieklausīties, aicinu iepazīties ar šo plānu un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 11 deputāti: Raimonds Bergmanis, Inga Bērziņa, Alīna Gendele, Edmunds Jurēvics (Dep. E. Jurēvics: "Esmu!")... ir, Līga Kozlovska, Andris Kulbergs, Jana Simanovska (Starpsauciens.)... ir, redzu, Edvards Smiltēns, Didzis Šmits... ir, Jānis Zariņš un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums – 15 minūtes – līdz pulksten 21.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Atsākam Saeimas darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu".

Turpinām izskatīt priekšlikumus. Esam palikuši pie 11. priekšlikuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi! Šis – 11. – priekšlikums ir patiesi svarīgs, jo tas ir tāds, kur mēs varētu tiešām atrast kopsaucēju. Es ļoti gribētu, lai arī LPV kolēģi, pie kuriem es pirms tam ne īpaši esmu vērsusies, šeit atnāktu un tomēr, iespējams... vai nenāktu un vienkārši atbalstītu šo priekšlikumu, vai atnāktu un pateiktu, kāpēc neatbalsta priekšlikumu, jo tas ir par to plānu, kas ir izsludināts, kas ir Labklājības ministrijas vadības izstrādāts. Tur tiešām nav nekā tāda, kas varētu pat... es nezinu, pat nedaudz virzīties jums nepieņemamā, iespējams, virzienā.

Tātad ir tikai plāns par vardarbības apkarošanu ģimenēs un pret sievietēm. Tie termiņi ir noteikti, kā mēs redzam, līdz 2029. gadam. Un ļoti daudz iniciatīvu, kā jau mans kolēģis pirms tam ir minējis, ir saistītas tiešām jau ar... vai tie termiņi ir uzlikti uz 2027. gadu. Līdz ar to, ja šis priekšlikums būtu atbalstīts... ļoti racionāli... tātad tas jums netraucētu nobalsot arī šodien... ZZS kolēģiem netraucētu nobalsot izstāties no konvencijas, teiksim, visu šo procedūru paveikt līdz beigām. Bet, ja šo priekšlikumu atbalstīsiet, šis plāns būs spēkā, un, kamēr šis plāns netiks īstenots, līdz galam tā izstāšanās nenotiktu.

Tas plāns ir labs, tiešām labi izstrādāts, arī jūsu ministrijas paspārnē būtu īstenots līdz galam. Un tur nav nekā tāda – vēlreiz izlasiet, paskatieties. (Starpsauciens: "Īstenosim tāpat!") Vai jūs to īstenosiet, es ļoti apšaubu, jo, kamēr šis nav nostiprināts, kā mēs saprotam, likumā, tad neko īsti tādu pārliecinošu no jūsu ministrijas nevar sagaidīt, jo tad pēkšņi atnāks uz Saeimu un jūs paši nobalsosiet "pret", kā jums patīk darīt... pret jūsu ministriem. Bet man gribētos, lai šis plāns tiešām tiktu īstenots. (Zālē troksnis.)

Kāpēc es gribu, lai šis plāns tiktu īstenots? Cienījamā "Nacionālā apvienība", es negribētu sarunāties ar zāli, bet es ļoti gribētu, lai jūs tomēr nerunātu tik skaļi – pāri visiem, ka nevar dzirdēt. (Starpsauciens: "Runājiet īsāk!") Un šis priekšlikums, kas pēc būtības, vēlreiz saku, pasaka to, ka izdarām tos darbus, kas jau ir uzsākti, līdz beigām un tad attiecīgi esam oficiāli ārā no konvencijas. Tas vismaz iedotu to paļāvību upuriem un pārējiem, ka tās aktivitātes tiktu īstenotas.

Es gribu šobrīd izmantot vienu piemēru. Īstenībā mums šodien bija, manuprāt, ļoti cieņpilna saruna ar Kūtra kungu... viņam – šeit, no tribīnes, man – viņam atbildot... bet arī burtiski šobrīd, publicējot video soctīklos, man ļoti labs komentārs ir pienācis, kas ļoti labi apstiprina to, ko mēs šeit runājam par to, kas īsti ir tas sociālais dzimums un kāpēc tas ir saistīts ar vardarbību, un kāpēc īstenībā tas ir tas, ar ko ir jāstrādā, – ar tiem stereotipiem un to uztveri, kā tad uztver, kādas ir lomas sievietēm un vīriešiem.

Tātad man pie jautājuma, ka es nesaprotu, kas tad īsti ir netradicionāls... vai pret konservatīvām vērtībām tajā, ka arī meitenes var būt tajās profesijās, kuras kāds tradicionāli varētu uzskatīt par vīriešu profesijām. (Zālē troksnis.)

Es, šo prasot, tā teikt, retoriski šeit, no tribīnes... rekur, ir Ivo Lanka, kam ir brīnišķīga bilde ar bērnu. (Starpsauciens.) Viņš man raksta publiskajā komentārā: "Tieši tā. Tu nesaproti. Tu nevari būt vīrietis un darīt vīriešu darbus. Viss. Nav, ko diskutēt. Tu pati to parādīji Saeimā. Arī tev nav jābūt." Es pieņemu, ka nav jābūt Saeimā. "Tas ir vīriešu darbs, ne sieviešu." Re, ko man raksta Ivo Lanka publiskajā komentārā. (Starpsaucieni.) Līdz ar to...

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus. Bet, lūdzu, runājiet par priekšlikumu! (Starpsaucieni.)

A. Ņenaševa. Līdz ar to, īstenojot plānu, ko paredz šis priekšlikums, pabeidzot to līdz galam, strādājam, tajā skaitā arī es, ar to, lai tie sociālajos dzimumos balstītie stereotipi pret sievietēm, kādas profesijas viņas drīkst... ieņemt... lai tie būtu izskausti. Lai man un maniem bērniem nevajadzētu lasīt komentārus par to, ka sieviete nevar būt deputāte, jo tas ir vīriešu darbs. Kolēģi, es ceru, ka jūsu nākamais solis nebūs grozīt Satversmi un neļaut sievietēm tikt ievēlētām Saeimā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – šo plānu, pretvardarbības plānu, īstenot to līdz galam. (Starpsaucieni. Smiekli. Dep. E. Smiltēns: "Tās nav replikas, tā ir sarunāšanās savā starpā!") Es ļoti aicinu, kolēģi (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Ņenaševa. Kolēģi, es ļoti aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo ar to jūs skaidri parādīsiet, ka jums cīņa pret vardarbību un pret dzimumos balstītiem stereotipiem ir svarīga nevis vārdos, bet reāli – darbos. Šobrīd jūsu balsojums par šo priekšlikumu to skaidri pasaka. Tajā nav aicinājums nedenonsēt konvenciju. Šajā priekšlikumā ir aicinājums plānu īstenot līdz galam. (Zālē troksnis.) Kolēģi, lūdzu, īstenojam plānu, un tad jūs varēsiet būt droši, ka vismaz izdarījāt visu, kas bija jūsu spēkos... pat šajā politiskajā kontekstā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es dzirdēju aizrādījumus, ka mēs speciāli vilcinot laiku (Dep. L. Liepiņa: "Tā jau arī ir!")... un to, ka mēs izmantojam debates, lai uzrunātu savus vēlētājus. (Starpsauciens.) Jā, es vakardien biju protestā. Es skatījos (Starpsauciens: "Par priekšlikumu!" Starpsaucieni.)... Es runāju ar cilvēkiem, kas tur bija. (Starpsaucieni: "Par priekšlikumu!") Un tieši tāpēc, ka bija tik daudz cilvēku, kuriem ir svarīgi, ka mēs strādājam organizēti, sistemātiski pret vardarbību un pret vardarbību pret sievietēm, es uzskatu, ka šis priekšlikums ir ļoti vērā ņemams. (Starpsauciens.) Jo šis priekšlikums ir – par ko? Par to, ka mēs tomēr īstenojam šo plānu, kas ir sastādīts.

Un kāpēc, manuprāt, tas ir svarīgi? Pirms vairākiem gadiem... toreiz es arī nepazinu organizācijas, kas ar to strādā sistemātiski... es iniciēju vienu sieviešu pašpalīdzības grupu. Mēs atradām psihologu, kas bijis (Nav skaidri saklausāms.)... kopīgi strādāts. Tām sievietēm nebija tik daudz naudas, lai viņas apmaksātu konsultācijas. Tajā brīdī, kad mēs bijām visas kopā, man tiešām bija prieks, ka kopā viņas varēja atļauties algot psihologu. Un to mēs darījām kopā.

Man liekas, mēs nenovērtējam to, cik daudz ir nepieciešama tieši šī palīdzība. Un tas ir tas, ko piedāvā šis pretvardarbības plāns. Un, man liekas... tas, kas mani ļoti satrauc, – mani ļoti satrauc tā liekulība, ko mēs šeit redzam. It īpaši no LPV, it īpaši, Maija Armaņeva, es skatos uz jums, jo, izrādās (Starpsauciens: "Ka Šlesers ir vainīgs!")... mēs tagad noliedzam to, ka vajag ieguldīt sieviešu atbalstā... vardarbības upuru atbalstā. Maija Armaņeva, pirms sešiem gadiem jūs teicāt, cik labi jums palīdzēja tas, ka jums bija šāds atbalsts. Un tagad jūs (Starpsaucieni.) sakāt, ka šis atbalsts sievietēm vairs nav nepieciešams.

Sēdes vadītāja. Simanovskas kundze, lūdzu, par priekšlikumu!

J. Simanovska. Manuprāt, tā ir liekulība. (Starpsaucieni.) Un lielākā problēma ir tā, ka šis stāsts nav par konvenciju, vai ne? (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Šis stāsts ir par daudz ko citu. Šis stāsts ir par dažādām savstarpējām spēlītēm. Mana draudzene vakar man vaicāja, kāpēc tas tā notiek, un man bija grūti izstāstīt. Tajā brīdī, kad es mēģinu izstāstīt, es saprotu, ka tas izklausās ciniski, jo... šobrīd es runāju par tiem cilvēkiem, kas vakar bija uz ielas, un, ziniet, kas mani īpaši aizkustināja? Es stāvēju aiz viena jauna vīrieša, kas turēja telefonu un spīdināja lukturīti. Un (Dep. L. Liepiņa: "Par priekšlikumu jārunā!") es viņa telefonā pamanīju maza bērna bildi. (Dep. L. Liepiņa: "Nevis par lukturīti, bet par priekšlikumu!") Viņš bija atnācis runāt. Viņš – ģimenes cilvēks. Viņš uzskatīja, ka tas ir svarīgi. Tāpēc es uzskatu, ka šis priekšlikums ir atbalstāms. Jo mums ir jāpalīdz, mums ir jāatbalsta. Es domāju, ka ļoti daudzi cilvēki, kuriem ir jaukas ģimenes, kuriem ģimenēs viss ir labi, šo konvenciju atbalsta tieši tāpēc, ka viņi grib, lai arī citiem būtu labi. Saprotam to, ka mums ir svarīgi strādāt pie vardarbības novēršanas, jo tā mēs visi būsim laimīgāki! Līdz ar to es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti atbalstāms. Ikviens, kas ir saskāries ar vardarbības upuriem un ar viņiem strādājis, saprot, cik ļoti viņiem ir nepieciešams atbalsts un palīdzība, un tas, ka politiķi spēj viņus sadzirdēt un viņos ieklausīties.

Tā ka es ļoti aicinu atbalstīt šo lielisko priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es mēģināšu ļoti īsi. It sevišķi, ja jūs būsiet nedaudz klusāki, jūs labāk sadzirdēsiet būtību, jo gan šo, 11., gan nākamo, 12., gan aiznākamo, 13., gan 14. priekšlikumu Juridiskais birojs nokritizēja. Juridiskā biroja vadītāja norādīja, ka šādus priekšlikumus mēs pēc būtības nevaram iestrādāt likumā, jo tie paredz, ka likums stājas spēkā kaut kad, kad iestājas norma, kas nav no mums atkarīga. Līdz ar to šie priekšlikumi pēc būtības nevar tikt iestrādāti šajā likumā.

Un, Cepurīša kungs, protams, jūs varat nākt uz šejieni, bet, lūdzu, izstāstiet arī kolēģiem, kas nav bijuši komisijā un varbūt to nav dzirdējuši. Patiešām būsim... Es cienu jūsu pozīciju, es cienu arī to pozīciju, kas jums nepiekrīt, bet, lūdzu, cieniet arī mūs, kas cenšas jūsos ieklausīties, arī jūsu emocionālajās runās. Bet runājam par priekšlikuma būtību!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim. Par priekšlikuma būtību!

E. Cepurītis (PRO).

Jā, es mēģināšu atbildēt pēc iespējas īsāk. Es arī Ārlietu komisijā norādīju, ka (Zālē troksnis. Dep. E. Cepurītis gaida, kad zālē iestāsies klusums.)... Paldies par uzmanību beidzot. Es arī Ārlietu komisijā norādīju, ka mūsu kā deputātu primārais uzdevums ir mazināt kaitējumu Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem. Kā mēs arī dzirdējām, šāds priekšlikums ir vērtējams. Jā, tas nav saistīts ar to, kā parasti izskatās priekšlikumu izskatīšana. Bet, kā jau es vairākas reizes esmu norādījis, mēs neesam... šobrīd otrajā lasījumā skatot mazāk nekā pirms mēneša ienestu... diskusiju, par ko vairumam mūsu ārvalstu partneru nav bijis nekādu zināšanu, saņemot vēstules, kādas mēs nekad neesam saņēmuši, vairākiem ekspertiem norādot to kaitējumu, ko mēs varam izdarīt... mēs neesam ikdienišķā situācijā.

Bija viena lieta, ko, izmantojot iespēju, es gribēju pateikt saistībā ar vardarbības plānu, pasākumiem un rezultātiem. Vairāki no jums, kolēģi, ir norādījuši: mums nevajag neko no ārpuses, Latvijas sabiedrībai jūs sakāt – jums taču esam mēs, mēs būsim tas garants, ka vardarbība nekad nepazudīs no prioritāšu saraksta. Labi, tas ir viens solījums, kuru var pārbaudīt. Bet, godīgi sakot, ne manu, ne sabiedrības uzticību nepalielina tas, ka jūs, sakot frāzi "Uzticieties mums!", šajās diskusijās sākat lietot tādas frāzes, kā "īstā vardarbība jau ir tā, kas notiek koalīcijā", "īstā vardarbība ir tā, ar ko mums jāsaskaras, klausoties šīs debates". (Starpsauciens.) Šeit nav bijuši tādi jautājumi, kuriem ir līdzvērtīgs smagums tam, ar ko jāsaskaras Latvijas sabiedrībai. Un katru reizi, kad jūs izmantojat... lai jokotu par šo tēmu – vardarbības mazināšana, šīs konvencijas mērķi...

Sēdes vadītāja. Cepurīša kungs, lūdzu, par priekšlikumu! (Starpsauciens.)

E. Cepurītis. Šis ir par priekšlikumu – vai mums ir jāskatās tikai uz vardarbības plāna saturu vai arī jārūpējas par tā mērķu sasniegšanu.

Katru reizi, kad jūs jokojot izmantojat šīs tēzes, jūs krietni, krietni mazināt cilvēku uzticību tam, ka jums var nodot... rūpi par to, ka šie jautājumi nemazināsies pēc tam, kad mums nebūs ārējā izvērtējuma, kas regulāri par to atgādina.

Tāpēc tas arī ir mans aicinājums – debatēs un arī turpmāk, publiski par to runājot, vismaz dariet to ar cieņu, lai tā bezcerības sajūta, kas daudziem cilvēkiem šobrīd rodas, nebūtu tik liela. Kā jau vairākas reizes debatēs esmu teicis: ja nodarām kaitējumu, vismaz mēģinām izdarīt to pēc iespējas mazāku. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts. (Dep. Z. Kalniņa-Lukaševica: "Par procedūru!")

Lūdzu, par procedūru ieslēdziet mikrofonu Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Godātie kolēģi! Šis parlaments... šis parlamenta sasaukums reiz pēc pašu pieļautas lielas kļūdas (Starpsauciens.) apņēmās turpmāk vairs nestrādāt nakts melnumā. Šī ir (Starpsauciens.) mūsu parlamenta sasaukuma apņemšanās. Strādājot 11 stundas ar šo likumprojektu, mēs esam izskatījuši 10 priekšlikumus. (Starpsaucieni: "11!") Mums priekšā ir vēl seši priekšlikumi. Tā ļoti aptuveni – līdz šim ir bijis viens priekšlikums stundā. Tas nozīmē, ka mums būtu jāstrādā līdz pulksten trijiem naktī. (Starpsaucieni.)

Tādēļ, godātie kolēģi, es JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcijas vārdā (Starpsauciens.) aicinu izsludināt šajā Saeimas sēdē pārtraukumu, lai mēs ievērotu savu apņemšanos nestrādāt nakts melnumā. Un arī aiz cieņas pret Latvijas sabiedrību un aiz cieņas vienam pret otru aicinu izsludināt pārtraukumu. (Starpsaucieni. Starpsauciens: "Nē! Strādājam līdz...")

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Edvardam Smiltēnam – par procedūru.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Nav taisnība. Šis parlaments tādu apņemšanos nav izdarījis (Starpsauciens: "Uuuui!"), jo šajā parlamentā Kariņa kungs, ņemot vērā to, ka viņam nākamajā dienā sākās atvaļinājums, lika Saeimai pieņemt budžetu cauru nakti. Līdz ar to šajā Saeimas sasaukumā tāda prakse ir bijusi. Tāpēc es aicinu pabeigt šī jautājuma izskatīšanu, strādāt bez pārtraukumiem (Starpsauciens.) līdz šī darba kārtības jautājuma pabeigšanai.

Paldies. (Aplausi. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir priekšlikums par pārtraukumu un priekšlikums turpināt strādāt. Aicinu izšķirt balsojot. (Starpsaucieni.)

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret". Ja kāds vēlas.

Šuvajeva kungs vēlas runāt "par"? (Starpsauciens: "Nevar runāt!" Starpsaucieni.) Par pārtraukumu. Šuvajeva kungs, jūs "par" pārtraukumu?

Tātad "par" pārtraukumu – deputāts Andris Šuvajevs.

Lūdzu.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, aicinu atbalstīt priekšlikumu izsludināt pārtraukumu šajā sēdē. Ir acīm redzams, ka vairāki deputāti nav spējīgi kvalitatīvi turpināt darbu – ir piecēlušies kājās, savstarpēji sarunājas (Starpsauciens.), neklausās debates. Ir vairāki deputāti, kas... privāti... sūdzas, ka šīs debates iet tik ilgi, un aicina mūs (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) pēc iespējas mazāk runāt. Ir skaidrs, ka šie deputāti nevēlas turpināt darbu (Starpsaucieni.), bet tajā pašā laikā vēlas balsot par šo jautājumu.

Es aicinu pievērsties šim jautājumam kvalitatīvi un jēgpilni (Starpsaucieni.), lai sabiedrība var turpināt sekot šīm debatēm, jo es garantēju, ka mēs turpināsim runāt par priekšlikumiem un aizstāvēt mūsu nostāju.

Es aicinu izturēties cieņpilni arī pret Saeimas darbiniekiem. Es aicinu izturēties cieņpilni vienam pret otru un izsludināt pārtraukumu, lai mēs varam atgriezties pie šī jautājuma tad, kad sēde atsāksies. Turpināsim runāt kvalitatīvi par priekšlikumiem, cerams, uzklausīsim arī jūs, ne tikai vienas puses pozīciju, un turpināsim strādāt Latvijas sabiedrības labā!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram – "pret".

E. Tavars (AS).

Dzirdot kolēģi no Progresīvajiem, es aicinu būt konsekventiem. Šuvajeva kungs, vēl dažas stundas atpakaļ jūs no šīs tribīnes teicāt, ka jūs esat gatavi strādāt kaut vai visu nakti. (Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai turpinām... Tātad balsosim... kurš ir par to, lai turpinātu (Starpsauciens: "Nē, priekšlikums bija par sēdes pārtraukuma izsludināšanu!")... par sēdes pārtraukuma izsludināšanu. Jā, tieši tā. Kurš ir par to, lai izsludinātu sēdes pārtraukumu atbilstoši (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 58, atturas – nav. (Daži deputāti aplaudē.) Pārtraukums netiek izsludināts.

Turpinām strādāt bez pārtraukuma. Nē, nu pārtraukums 15 minūtes, kā mēs (Zālē troksnis.)...

I. Mūrniece. Labi. 12. – deputātes...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tātad 12. priekšlikums. Es atvainojos. Jā.

I. Mūrniece. 12. – deputātes Zanes Skujiņas-Rubenes priekšlikums. Ārlietu ministrija var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu par konvencijas denonsēšanu, kad Latvijā ir sasniegti konvencijas 1. pantā noteiktie mērķi.

Jau runājot par 11., 12., 13. un 14. priekšlikumu, es norādīju uz komisijā konstatēto nenoteiktības principu. Faktiski nav zināms, vai un kad šie mērķi varētu tikt sasniegti. Līdz ar to tas neatbilst labas likumdošanas praksei.

Juridiskā biroja skatījumā, satversmības risks drīzāk būtu atbalstīt šo priekšlikumu nekā neatbalstīt. Un šie priekšlikumi neatbilst parlamenta vadošajai lomai un tiesībām izlemt jautājumus.

Ārlietu komisija aicina neatbalstīt. (Starpsaucieni: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: "Šuvajevs pieteicies!")... Es atvainojos! Ir pieteicies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam. (Starpsaucieni: "Vēl lēnāk!"; "Apvieno laikus uzreiz!" Smiekli.)

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi! Tātad mēs izskatām 12. priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Kā iepriekš minēja mans kolēģis Cepurīša kungs, mums ir pienākums mazināt kaitējumu, kas tiek nodarīts sabiedrībai, ja konvencija tiek denonsēta.

Ņemot vērā to, ka – kā jau es vairākkārt norādīju – jēgpilna diskusija par šo jautājumu kopumā pēdējā mēneša laikā sabiedrībā diemžēl nav notikusi, tai vajadzēja notikt vispirms Ārlietu komisijā un pēc tam arī šeit, debatēs, manuprāt, ir nepieciešams atgādināt visiem deputātiem un konkretizēt, par ko ir šis priekšlikums. Tas ir par to, ka Ārlietu ministrija var iesniegt paziņojumu par konvencijas denonsēšanu, kad Latvijā ir sasniegti konvencijas 1. pantā noteiktie mērķi.

Svarīgi arī visiem atgādināt, kas ir šīs konvencijas mērķi, ņemot vērā to, ka arī sabiedrība klausās šīs debates.

Šīs konvencijas mērķis ir aizsargāt sievietes pret jebkādu vardarbību, novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust. Tas ir viens mērķis.

Otrs mērķis ir sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisko līdztiesību, tostarp nodrošinot sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanu.

Trešais mērķis ir izstrādāt visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus, lai aizsargātu visus upurus, kas cietuši no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, un palīdzētu šādas vardarbības upuriem.

Ceturtais mērķis – veicināt starptautisko sadarbību, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Es saprotu, ka šis ir viens no tiem mērķiem, kas tik ārkārtīgi sāp daudziem deputātiem, uzskatot, ka mēs jau paši ar visu tiksim galā.

Mūsu ieskatā, ārkārtīgi būtisks šīs konvencijas aspektā ir piektais mērķis – nodrošināt atbalstu un palīdzību organizācijām un tiesībaizsardzības institūcijām nolūkā efektīvi sadarboties, lai tiktu izmantota vienota pieeja vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanā.

Tas, kā es interpretēju šo konkrēto priekšlikumu un arī dzirdot argumentāciju par to, ka, iespējams, šeit ir zināma nenoteiktība, lai konstatētu to, kad un vai šīs konvencijas mērķi ir sasniegti, es uzskatu, ka šis Saeimas... parlaments ir spējīgs to vērtēt. Ja gadījumā pēc kāda laika... un, ņemot vērā ar iepriekšējo priekšlikumu saistībā ar pretvardarbības plānu, kurš ir noteikts līdz 2029. gadam, es uzskatu, ka tas ir īstais brīdis Saeimai atgriezties pie šī jautājuma, izvērtēt to, vai šī konkrētā plāna mērķi ir sasniegti, un vērtēt to, vai šīs konvencijas mērķi ir sasniegti. Ja jau Saeima mēneša laikā var virzīt diskusiju par konvencijas denonsēšanu, tad es ticu, ka Saeima arī spēs iedziļināties un izvērtēt to, vai šīs konvencijas mērķi ir sasniegti.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es arī gribu teikt pāris vārdus, aizstāvot 12. priekšlikumu. (Starpsaucieni: "Pāris vārdi jau ir pateikti...") Mani vārdi ir par to, ka nav loģiski denonsēt neizvērtētu dokumentu. (Starpsauciens: "To jau jūs teicāt trīs reizes!" Starpsaucieni.)

Tai pašā laikā ir arī pozitīvi sasniegumi tam, ka mēs šeit tik ilgi diskutējam. Un viens pozitīvs sasniegums ir tas, ka tie daudzie klausītāji, kas klausās mūsu debates... jo tagad beidzot daudzi ir pievērsušies Saeimas sēdes ierakstam un klausās mūs... viņi ir sākuši interesēties par politiku un zina, kas ko aizstāv. Un šajā sakarībā tas, ka tās vērtības, kas it kā ir vērtības par konvencijas denonsēšanu, skan ļoti maz, bet toties mēs varam paust šīs vērtības, Eiropas vērtības, par vardarbības mazināšanu. Un tas ir ļoti labi.

Ir arī cits pluss. Ir arī cits pluss, ko varēja redzēt jau vakardien, ka ir cilvēki mobilizējušies un tiešām interesējas gan par Latvijas iekšējo situāciju, gan to, kādu iespaidu konvencijas denonsēšana var atstāt uz Latvijas ārējo tēlu.

Tāpēc es domāju, ka šīs ilgstošās debates, kas vilksies acīmredzot visu nakti, kā šķiet (Starpsaucieni: "Tas no jums atkarīgs!")... Jā, bet mēs savas vērtības aizstāvēsim. Tas nozīmē, ka tam ir arī pozitīvs rezultāts. Un ne vienmēr šis rezultāts saskanēs ar tiem mērķiem, kas ir vērsti pret konvenciju, bet drīzāk – par.

Lai mums visiem izdodas!

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Mēs šobrīd apspriežam priekšlikumu, kas, manuprāt, ir ne tikai juridiski pamatots, bet arī morāli godīgs. Tajā teikts: "Ārlietu ministrija var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu par konvencijas denonsēšanu, ja Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.–2029. gadam noteiktie mērķi tiek sasniegti."

Šis priekšlikums ir atbildīgas politikas piemērs. Politikas, kas nebalstās emocijās, bet sasniedzamajos rādītājos. Vispirms izpildām savu mājasdarbu – panākam, ka Latvijā vardarbības apjoms būtiski samazinās – un tikai, ja vēl aktuāli, tad apsveram likuma atcelšanu. Jo atcerēsimies, kas ir šīs konvencijas būtība. Tā ir starptautiska vienošanās, ka vardarbībai nav vietas sabiedrībā. Tātad denonsēt šo konvenciju, kamēr mūsu pašu valstī ir milzīgas neatrisinātas problēmas vardarbības jomā... rada acīmredzamas pretrunas.

Šis priekšlikums balstās arī tiesiskās paļāvības principā. Valsts jau ir apņēmusies īstenot vardarbības novēršanas plānu līdz 2029. gadam. Šis plāns ir apstiprināts, finansēts un atspoguļo starptautiskās saistības, kas izriet no konvencijas. Ja mēs sakām, ka varam izstāties pirms mērķu sasniegšanas, mēs pārkāpjam ne tikai politisko apņemšanos, bet arī tiesību sistēmas iekšējo loģiku, jo tiesiskā paļāvība prasa rīkoties pārdomāti.

Kolēģi, arī vakar Ārlietu komisijā mēs dzirdējām kāda deputāta viedokli, ka vardarbību pilnībā izskaust nav iespējams. Bet patiesībā šī frāze ir tiesiskais nihilisms, atteikšanās ticēt likuma spēkam. Ja mēs sakām, ka mērķi nevar sasniegt, mēs sakām, ka politika ir bezjēdzīga, ka cilvēka cieņa un valsts pienākums aizsargāt savus iedzīvotājus ir tikai teorija.

Eiropas Savienības Pamattiesību harta, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pants un mūsu Satversmes 95. pants ir vienprātīgi. Cilvēka cieņa un aizsardzība pret vardarbību ir absolūtas vērtības. Tās nav atkarīgas no sabiedrības noskaņojuma vai politiskās ērtības. Cilvēka aizsardzība – valsts pienākuma kodols.

Šis priekšlikums piedāvā: rīkojamies, kad būsim paveikuši mājasdarbu! Tas ir juridiski, ētiski precīzs un pamatots nosacījums. Tikai tad, kad būsim pierādījuši, ka Latvijā vardarbība pret sievietēm un ģimenē patiešām ir būtiski mazinājusies, mēs varam lemt, vai šī konvencija joprojām ir vajadzīga kā juridisks ietvars. Šis priekšlikums sniedz mums laiku pārdomām, rīcības kritērijus un mērķi, kas ir izmērāms.

Visbeidzot – šis priekšlikums mums liek noticēt pašiem sev, noticēt, ka Latvija spēj sasniegt to, ko likumā ieraksta. Jo, ja mēs neticam, ka ir iespējams mazināt vardarbību, kādēļ to rakstām plānos? Bet, ja mēs ticam, tad strādājam pie praktiskajiem darbiem, nevis grozām un atceļam likumus.

Nesen biju "Centra MARTA" reģionālajā nodaļā Rēzeknē. Izrādās, neviens politiķis centra pastāvēšanas vēsturē nav tur bijis, nav runājis ar cilvēkiem uz vietas. Aizbrauciet uz reģioniem, parunājiet ar cilvēkiem, uzziniet viņu patiesās vajadzības! (Starpsauciens.)

Tos, kas apsver balsot "pret" šo priekšlikumu, mudinu pārstāvēt ne tikai pašiem sevi un savu nostāju, bet arī Latvijas iedzīvotājus. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu kā pašcieņas un tiesiskas valsts apliecinājumu, jo valsts, kas tic, ka spēj izskaust vardarbību, ir valsts, kurai rūp savi cilvēki un Satversme. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Kolēģi, tikai gribēju atsaukties uz to, ka, jā, mēs labprāt dotos mājās, mēs labprāt šo jautājumu skatītu pēc nedēļas. Bet mēs esam gatavi šeit nākt un līdz rītam, ja būs nepieciešams, aizstāvēt savu viedokli un Latvijas iedzīvotājus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kāpēc es uzskatu, ka mums ir jāatbalsta šis priekšlikums? Pirmām kārtām tāpēc, ka atkal... ja mēs saprotam, kam šī konvencija rakstīta un kas ir tās mērķi, un ja mēs tos esam spējīgi sasniegt, tad varbūt mums arī šī konvencija vairs nebūs vajadzīga. Tajā brīdī, kad mēs būsim to panākuši, mēs mierīgi varēsim par to aizmirst un strādāt pie kaut kā cita.

Lai gan es nesen dzirdēju izteikumu, ka tā ir utopija. Un tieši tāpēc varbūt konvencija ir arī vajadzīga, jo nekad nebeigsies iespējas padarīt mūsu dzīvi labāku. Bet vēl, kā jau es teicu, man liekas, ka ļoti daudz iebildumu pret šo konvenciju saistīti ar to, ka cilvēki nesaprot, par ko tā ir, un nesaprot tās mērķus.

Un te es atkal citēšu iepriekš citēto slaveno personu, uz ko LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir balstījusi savu anotāciju... un visa Saeima piekrīt. Tātad tas, ko viņa ir teikusi: ja Latvija pievienosies Stambulas konvencijai (Starpsauciens: "Par priekšlikumu!"), tad likumdevējs būs atcēlis vienu no svarīgākajām pamattiesībām Latvijā – vienlīdzību likuma priekšā. Vēlreiz salīdzinot konvencijas mērķus... a priori padarot vīriešu diskrimināciju, tātad diskrimināciju pēc bioloģiskā dzimuma, par leģitīmu, turklāt bez kāda racionāla pamata.

Vai ir kaut kas teikts konvencijas mērķos par to, ka mēs kādu citu gribam diskriminēt, pasargājot sievietes no vardarbības? Nē. Arī vīrieši cieš no vardarbības, ja pret to nevēršas. Arī mazi bērni cieš no vardarbības... ja ģimenē ir vardarbība.

Līdz ar to, lūdzu... šis ir ļoti labs priekšlikums... sasniedzam konvencijas mērķus, un tad mums, iespējams, arī nebūs vajadzīga konvencija.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, par šo – 12. – priekšlikumu, kas paredz, ka mēs varētu izstāties no konvencijas... ja vēl kādam nav skaidrs, par ko ir priekšlikums. Tātad tas paredz, ka mēs varētu izstāties no konvencijas tikai, ja konvencijas 1. panta mērķi ir īstenoti.

Par ko ir šie mērķi? Tātad konvencijas mērķi, 1. pantā minētie, ir šādi:

"a) aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust;

b) sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību, tostarp nodrošinot sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanu", starp citu, ko arī Vīksnas kundze minēja...

"c) izstrādāt visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus, lai aizsargātu visus upurus, kas cietuši no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, un palīdzētu šādas vardarbības upuriem;

d) veicināt starptautisku sadarbību, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;"

Un pēdējais mērķis: "e) nodrošināt atbalstu un palīdzību organizācijām un tiesībaizsardzības institūcijām nolūkā efektīvi sadarboties, lai tiktu izmantota vienota pieeja vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanā."

Šis priekšlikums paredz to, ka mēs izstājamies tad, kad 1. pants un šie mērķi, ko es tikko nolasīju jums, ir izpildīti. Tātad kāda problēma atbalstīt šo priekšlikumu, kolēģi?

Vai jums ir kaut kas pret šiem konkrētajiem mērķiem? Te nav vairs ne sociālā dzimuma definīcijas, ne kā cita, ko jūs pirms tam piesaucāt vai vismaz daži no jums mēģināja piesaukt.

Bet kāpēc gribētos saredzēt, ka tajos mērķos, kurus piedāvā sasniegt, ir ļoti daudz minēta ne tikai vardarbība pret sievietēm, par ko šodien daudz tika runāts, bet arī vardarbība ģimenē? Manuprāt, šodien ir par maz runāts. Un paldies kolēģiem, kas to pieminēja, ka arī bērni cieš no vardarbības ģimenē. Ja jūs neesat līdz galam empātiski... daži no jums... runājot visu laiku par vardarbību pret sievietēm un viņu lomām, un tā tālāk, un par to ir daudz diskusiju, bet vismaz par vardarbību pret bērniem mēs varētu vienoties, ka esam vienā laivā, ka te nav starpības starp konservatīvām un liberālām vērtībām vai vēl kādām. Par vardarbībā pret bērniem un ģimenē cietušajiem mums tomēr jābūt vienādai izpratnei.

Tikai pēdējie gadījumi ir tiešām kliedzoši. Un bērni... Piemēram, 2025. gadā ir pabeigta izmeklēšana Kurzemē par vardarbību pret bērniem ģimenē. Tātad 2025. gadā, tad, kad jau Stambulas konvencija ir spēkā un, tā teikt, mēs redzam, ka ir arī vairāki soļi uz priekšu, lai cīnītos... bet diemžēl šīs jau ir sekas. Konvencija paredzēja to, ka mēs strādājam arī preventīvi. Bet sekas ir šādas.

Tēvs ir iesitis bērnam pa saules pinumu, pēc kā bērnam bijis grūti paelpot. Pēc sišanas pa kājām bērns nav varējis pastaigāt. Bērni apsaukāti ar rupjiem vārdiem. Bērnu klātbūtnē tēvs regulāri sitis māti. Strīdēšanās un skaļas mūzikas dēļ bērni nav varējuši gulēt. Tas viss turpinājies vairāku gadu garumā.

Vienu izmeklēšanu Rīgas pilsētas tiesā 12. septembrī apstiprināja prokurors – noslēgta vienošanās ar kādu vīrieti par vainas atzīšanu un sodu krimināllietā par cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgajiem, nodarot viņiem fiziskas ciešanas. Divu gadu laikā ne tikai emocionāla, bet arī fiziska vardarbība. Sita bērniem ar rokām, siksnu un elektrības vadu, lika tupēt uz ceļiem uz griķiem. Būdams alkohola reibumā, dusmu vadīts, patēvs divas reizes iesita ar dūri galvas rajonā 11 gadus vecajam bērnam, bet (Nav saklausāms.)... bērnam – vienu reizi galvas rajonā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu par priekšlikumu!

A. Ņenaševa. Lūdzu apvienot debašu laikus.

Es runāšu par priekšlikumu. Priekšlikums ir...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Ņenaševa. Vēlreiz paskaidroju, kolēģi! Priekšlikums ir par to, lai izstātos no konvencijas tikai tad, kad 1. panta mērķi ir sasniegti. Un 1. panta mērķus es jums jau uzskaitīju. Tie ir... izskaust vardarbību ģimenē. Šie ir konkrēti piemēri par vardarbību ģimenē... kuru mēs aicinām izskaust un pret to cīnīties, un par to runāt, nevis te tagad izlikties, ka tā ir neeksistējoša, jo jūs vienkārši gribat ātrāk tikt mājās. (Starpsauciens: "Nē, nē, nemaz negribam!")

Šodien pasludināts spriedums Justīnes Reinikovas lietā. Justīne bija gandrīz septiņus gadus veca meitene, kas dzīvoja Latgalē, un viņu nogalināja viņas ģimene – tēvs un pamāte. Abi apsūdzētie atzīti par vainīgiem par cietsirdīgu un vardarbīgu izturēšanos pret mazgadīgo Justīni, kā arī atzīti par vainīgiem meitenītes slepkavībā, kas izdarīta personu grupā, apzinoties, ka mazgadīgais bērns atrodas bezpalīdzības stāvoklī un ka viņu vardarbīgu darbību rezultātā var iestāties meitenītes nāve, kā arī apzināti pieļāva vienaldzīgu attieksmi pret Justīnes nāves iestāšanos. Pēc tam nolūkā slēpt izdarītā noziedzīgā nodarījuma pēdas meitenes līķis noslēpts, par viņas pazušanu maldināta policija.

Šādu gadījumu diemžēl vēl daudz. Un te atkal ir sekas. Sekas tam, ka mums preventīvās darbības nav veiktas līdz galam tā, kā mēs gribētu. Un es ceru, ka jūs visi piekritīsiet, ka šī nevienam no jums nav pieņemama situācija.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tad, kad mēs tiksim galā ar konvencijas 1. pantu un izskaudīsim vardarbību, tad mēs varēsim mētāties ar politiskiem lozungiem un izstāties no konvencijām... kad darbs būs padarīts.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts. (Starpsauciens: "Par procedūru!")

I. Mūrniece. 13. ... Par procedūru.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Dāvim Mārtiņam Daugavietim – par procedūru.

D. M. Daugavietis (JV).

Kolēģi, es tomēr aicinātu izsludināt sēdē pārtraukumu. Es saprotu, ka opozīcijas kolēģi varbūt neieklausās mūsu kā JAUNĀS VIENOTĪBAS teiktajā, tad es tomēr aicinātu koalīcijas partnerus no Zaļo un Zemnieku savienības vismaz ieklausīties pašu virzītajā Saeimas spīkerē, kas ir teikusi portālam "Delfi", ka nav produktīvi strādāt pa nakti, jo cilvēki ir noguruši: "Budžets ir svarīgs, bet lēmumiem jābūt izsvērtiem un izdiskutētiem." Un, ja jūs neklausāties mūsos, tad vismaz ieklausieties Mieriņas kundzē. Ja nepieciešams, varu jums atsūtīt atsauci uz šo rakstu. (Zālē troksnis.)

Tāpēc lūdzu izsludināt pārtraukumu sēdē.

Sēdes vadītāja. Mēs jau tikko balsojām. (Aplausi. Starpsauciens: "Pārtraukumu!")

Labi, kolēģi, nobalsosim vēlreiz par sēdes pārtraukuma izsludināšanu. Viens var runāt "par", viens – "pret". Vai kāds vēlas runāt? (Starpsauciens.) Nevēlas, tad, lūdzu...

Lūdzu zvanu! Balsosim par sēdes pārtraukuma izsludināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 57, atturas – nav. Sēdes pārtraukums netiek izsludināts.

Turpinām.

I. Mūrniece. 13. – deputātes Irmas Kalniņas priekšlikums, kas arī satur nenoteiktības principu. Proti, tas paredz, ka Ārlietu ministrija var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu par konvencijas denonsēšanu septiņas dienas pēc tam, kad likumu par šīs konvencijas denonsēšanu ir pieņēmis Ukrainas parlaments.

Arī par šo priekšlikumu ir jāsaka tas, ka tajā ir ietverts nenoteiktības princips. Tas neatbilst labas likumdošanas praksei, drīzāk satur satversmības riskus un ir neatbilstošs parlamenta vadošajai lomai un tiesībām pašam izlemt jautājumus.

Ārlietu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Nu, es negribu kritizēt konvenciju. Es gribu tieši paslavēt šo priekšlikumu.

Paldies, Kalniņas kundze! Es arī atklāju, ka ir mākslīgais intelekts, uzdevu jautājumu un dabūju ekspertu slēdzienus – te teica, ka nav ekspertu slēdzienu –, kā mākslīgais intelekts "Grok.com" vērtē vakardienas demonstrāciju... Latvijas medijos. Un atbilde ir ļoti vienkārša. "Protesta dalībnieki, visticamāk, rūpējas par savu ideoloģisko redzējumu, bet tas ne vienmēr sakrīt ar Latvijas interesēm. Konvencija ietver gender ideoloģiju, ko daudzi uzskata par ārēju ietekmi uz nacionālajām vērtībām un ģimeni. Rūpes par valsti nozīmē aizstāvēt suverenitāti pret starptautiskajiem standartiem, kas var vājināt tradīcijas." Nu, labs slēdziens! Te faktiski viss ir pateikts.

Bet tomēr konvencija... Kalniņas kundzes priekšlikums ir ļoti labs. (Starpsauciens.) Bet tur ir dažas lietas arī... Lai nenāktu 14. priekšlikumā... Kāds sakars ir ārzemju vēstniekiem vai vēstniecībām, vai parlamentiem ar Latvijas Saeimas darbu? Un 14. – arī par Venēcijas konvenciju, jo, ja jau Venēcijas konvencijā ir juristi un Eiropas Padomē ir juristi, tad taču viņi atsauktos uz 80. pantu un būtu tur ielikuši. Bet vispār priekšlikums ir labs.

Tikai daži jautājumi: kāpēc ir Ukrainas, bet nav minēti Moldovas un Gruzijas parlamenti (Starpsauciens.), jo viņi visi taču iet kopā uz Eiropas Savienību? (Starpsauciens: "... Padomju Savienībā...") Bet vispār priekšlikums ir labs. Bet tur nevajadzētu septiņas dienas, bet, man liekas, 40 gadus kā Mozum, lai cilvēki pārdomā, kā, teiksim, Ukrainas vai... parlaments pieņem... nu, pēc 40 gadiem tad mēs varētu to arī denonsēt.

Jā, un nav pieminēts Trinidādas un Tobāgo parlaments. Kāpēc? Tāpēc, ka to sauca par Jaunkurzemi savā laikā. Kad tā bija Kurzemes hercogiste, tās nosaukums bija Jaunkurzeme. Nu, tai ir vistiešākais sakars ar Latviju – Trinidādai un Tobāgo! Bet es neredzu to pielikto vēstuli no Trinidādas un Tobāgo parlamenta. Bet priekšlikums ir labs.

Bet es tomēr būtu balsojis, ja redzētu Sorosa parakstu, Romas pāvesta (Starpsauciens.), Končitas Vurstas no Eirovīzijas (Daži deputāti aplaudē.)... Saprotiet, viņai bija grūta bērnība, viņa gāja skolā kleitiņā kā puika, un puikas viņu sita. Viņa varētu pastāstīt, kā tā konvencija viņu tagad izglābs.

Diemžēl nevarēšu atbalstīt šo. Bet es atcerējos. Kalniņas kundzei es gribētu nolasīt Skalbes teicienu: Latvija nav superfosfāts, ko kaisīt uz svešu koku saknēm. Tas ir, uz visām šīm organizācijām, visādiem padomdevējiem, visiem pārējiem.

Un pēdējais. Mēs varējām... mēs izdarījām divas kļūdas – parakstījām, nevajadzēja ratificēt. Ja ratificējām, vajadzēja mācīties no britiem, kuri ierakstīja vienu būtisku lietu, ka viņu ratificētā konvencija neattiecas uz imigrācijas jautājumiem, kas te ir. Mēs arī to neesam izdarījuši.

Līdz ar to diemžēl, man jāsaka, tomēr būs jādenonsē, un tad varbūt par jaunu varēsim kādreiz pieņemt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Priekšlikums paredz Stambulas konvencijas denonsēšanu pēc tam, kad to būs izdarījis Ukrainas parlaments. Man tas atgādina šantāžu. Priekšlikuma autori piesauc Ukrainu, kurā tiek nogalināti cilvēki, lai ietekmētu Latvijas Saeimas lēmumu.

"PROGRESĪVO" ministrs esot šantažējis koalīcijas partnerus ar naudas nedošanu Ventspils ostai. JAUNĀS VIENOTĪBAS deputāte šantažē Saeimu ar morāli. Tas ir amorāli – daudz cietušās Ukrainas vārdu izmantot politiskajās manipulācijās, kam nav nekāda sakara ar Ukrainu. Latvija ir neatkarīga valsts. Neatkarīga valsts neapstiprina sava parlamenta lēmumus citas valsts parlamentos. Tas ir absurds. Mēs pieņemam savus lēmumus, balstoties uz mūsu Satversmi, mūsu sabiedrības vērtībām un mūsu cilvēku interesēm, nevis gaidot citu valstu rīcību vai atļauju. Nosacīt mūsu lēmumus ar citas valsts parlamenta darbībām ir tiešs trieciens mūsu suverenitātei. Tas ir signāls, ka mēs paši neesam gatavi uzņemties atbildību par saviem lēmumiem. Tas ir apkaunojums un necienīga rīcība.

Savukārt piesaukt Ukrainu šajā jautājumā ir ne tikai nevajadzīgi, bet vienkārši šausmīgi pret kara upuriem. Ukraina šobrīd cieš asiņainā karā. Izmantot karā cietušo tautu kā argumentu tiešām ir zemiski. Ukraina kara apstākļos pieņemtu ne tādas vien konvencijas, lai tikai nodrošinātu sev ieročus un aizsardzību.

Šāds priekšlikums ir ne tikai liekulīgs, bet pat bīstams precedents. Tas rāda, ka Latvijas politiskie lēmumi var tikt sasaistīti ar citas valsts iekšpolitiku. Tas ir tiešs savas valsts suverenitātes noliegums, faktiski savas suverenitātes atdošana citai valstij. Ukrainas tauta aizstāv savu suverenitāti, tai nav vajadzīga mūsējā. Ukrainas tauta cīnās tieši par to – savas valsts neatkarību, un šis priekšlikums jau ir ņirgāšanās.

Es aicinu kolēģus saglabāt pašcieņu un atbildību pret savu valsti. Latvijai savos iekšpolitiskajos lēmumos nav jābūt atkarīgai no citas valsts gribas. Visi PROGRESĪVO deputāti uzskaitīja, kādi vardarbības veidi pastāv. Vai jums nešķiet, ka jūs, mēģinot ietekmēt manas kolēģes balsojumu, izturaties pret viņu vardarbīgi, nākot šeit, atgādinot viņai par to, ka viņa ir cietusi no vardarbības un saņēmusi palīdzību, liekot viņai vēlreiz to atcerēties un ciest sāpes? Un to jūs darāt – sieviete pret sievieti. Vai tā nav vardarbība, ko jūs darāt no tribīnes?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Gribu citēt Saeimas kārtības ruļļa 49. pantu, kurā ir teikts, ka pārtraukumu un sēdes slēgšanu var ierosināt sēdes vadītājs vai vismaz pieci deputāti. (Starpsaucieni.) Labi, kolēģi!

Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Paldies Petravičas kundzei par labu prelūdiju tam, ko es gribu teikt. Ir acīmredzams, ka Petravičas kundze ir aizmirsusi vēstuli, ko esam saņēmuši no Augstākās Radas deputātiem – mūsu kolēģiem, draugiem, sabiedrotajiem. Ļaujiet man atgādināt... tas vairākkārt šodien izskanējis, bet īpaši pie šī priekšlikuma, domāju, ir īstais konteksts.

Ukraina ratificēja Stambulas konvenciju kara intensīvākajā posmā. Viņi paši saka (citēju): "Mums tā bija ilgi gaidītā uzvara sieviešu tiesību jomā, bet arī stingra Kremļa naratīva noraidīšana, mūsu Eiropas ceļa apliecinājums lielāko pārbaudījumu brīdī." Un nāk praktiskā daļa, kas ļoti labi sasaucas ar šo konkrēto priekšlikumu. "Mēs esam gatavi dalīties dezinformācijas apkarošanas pieredzē un parādīt, ka cilvēktiesību aizstāvēšana stiprina, nevis vājina nacionālo noturību." Nu, perfekti!

Mūsu draugi un sabiedrotie, kas šobrīd kara frontē cīnās arī par mūsu vērtībām pret agresoru Krieviju un tās satelītiem... Domāju, būtu labi ieklausīties viņu zināšanās par dezinformāciju un pārņemt viņu pieredzi, jo izskatās, ka Ukraina ir krietni aizsteigusies priekšā mums savā domāšanā par cilvēktiesībām viskritiskākajā, cilvēciski kritiskākajā, brīdī, kad tiek apdraudēta mūsu sabiedrotās valsts suverenitāte un teritoriālā integritāte.

Vēl viena lieta, ko deputāti uzsver: "Latvija vienmēr ir bijusi viena no Ukrainas tuvākajām sabiedrotajām, un jūsu atbalsts mums nozīmē ļoti daudz. Šobrīd, kad Krievija cenšas sēt bailes un šķelt, uzskatām, ka ir pienācis laiks turēties ciešāk kopā, nevis atsevišķi." Ļoti precīzi. Šis ir tas brīdis, kad kopā ar sabiedrotajiem apmaināmies ar zināšanām. Mēs palīdzam Ukrainai ļoti daudz un dažādās jomās. Šī ir joma, kurā mums, izskatās, vajadzētu saņemt palīdzību no Ukrainas.

Turpinu citēt: "Draudzīgās attiecības starp mūsu parlamentiem balstītas kopīgās vērtībās un pārliecībā, ka drošību un demokrātiju Eiropā nekad nevar uzskatīt par pašsaprotamām." Domāju, katrs no mums piekritīs šiem spēcīgajiem vārdiem. Noslēgšu citātu: "Mūsu parlamenti, tāpat kā mūsu tautas, grūtos laikos vienmēr ir stāvējuši plecu pie pleca."

Lūdzu atbalstīt šo lielisko priekšlikumu. Strādājam kopā ar mūsu sabiedrotajiem ukraiņiem, pārņemam viņu pieredzi, un tad jau redzēs, kā no tā var izrietēt tālāki lēmumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Irmai Kalniņai.

Irma Kalniņa (JV).

Labvakar, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Par šo priekšlikumu un to, kāpēc lūgšu tam jūsu atbalstu.

Ilgi un dikti domāju, kā vislabāk izstāstīt jums par manu darbību Ukrainas labā tādā ļoti klusā veidā, ko es neafišēju, bet tagad pateikšu. Esmu "Ziedot.lv" krustmāte. Es palīdzēju to dibināt, jo strādāju tanī laikā Sorosa atbalstītā NVO centrā. Kopā ar Rūtu Dimantu esam izstrādājušas ļoti daudz labdarības programmu Ukrainai, par ko esmu ļoti lepna. Tāpēc gribu izcelt Ukrainu kā piemēru, jo viņi mums uzrakstīja vēstuli. Zinu, kā Smiltēna kungs jūtas par to, jo vakar Ārlietu komisijas sēdē es dabūju dzirdēt, ka Ukrainā ir karš, ka mums vajag viņiem palīdzēt ar munīciju un pretgaisa raķetēm, un pārējām lietām.

Lūdzu, arī man apvienojiet laiku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

Irma Kalniņa. Simtprocentīgi piekrītu, bet ir vēl viena lieta.

Ukrainas sievietes cieš no vardarbības. 2022. gada jūnijā 259 Augstākās Radas deputāti ratificēja Stambulas konvenciju, Ukrainai neesot Eiropas Savienībā, jo viņi saprata, ka vardarbība notiek ne tikai ģimenēs... krievu armijas izvarotas sievietes.

Mani emocionāli šis viss ļoti uzrunāja, un es gribu par šo priekšlikumu jums pateikt... ja es drīkstu – ar jūsu atļauju... lai jūs nedomājat, ka šinī nakts stundā es fantazēju, nolasīšu vēstuli. (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens: "Ar mieru!") Ar jūsu atļauju. Paldies.

Ja jūs nevēlaties dzirdēt, ko ukraiņi mums atsūtīja, es gribu, lai jūsu vēlētāji to šovakar dzird.

"Šajos satricinājuma pilnajos laikos Eiropā, kad Krievija cenšas mūs šķelt gan ar raķetēm kaujas laukā, gan ar meliem informācijas telpā, mūs vienojošās vērtības nekad nav bijušas skaidrākas." (Starpsauciens.) Ja jūs vēlaties, es varu to saīsināt (Starpsauciens: "Nē!")... un tad es tikšu... Nē. Tad es lasīšu tālāk.

"Kā norādīts Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas nesenajā rezolūcijā, Krievijai ir jauni draudi Eiropas demokrātijai, Maskavas agresija sniedzas tālu ārpus Ukrainas robežām. Tā stratēģiski apvieno militārus uzbrukumus ar kiberoperācijām un dezinformācijas kampaņām, kas mērķētas uz sabiedrības šķelšanu, uzticības graušanu un mūsu demokrātisko institūciju vājināšanu.

Diskusijas par Stambulas konvenciju Latvijā diemžēl ir kļuvušas par spilgtu šī hibrīdkara darbības piemēru, kas minēts rezolūcijā. Dezinformācija apzināti sagrozīja šī cilvēktiesību līguma būtību, mēģinot to pārvērst par kultūras kara ieroci. Patiesībā konvencija nozīmē sieviešu, demokrātijas un pašas Eiropas aizsardzību, aizstāvību. Tās saglabāšana ir arī veids, kā norādīt ārvalstīm mēģinājumus iekļauties demokrātiskās debatēs.

Ukraina labi pazīst šos izaicinājumus. Neskatoties uz pilna mēroga uzbrukumu, Augstākā Rada ratificēja Stambulas konvenciju 2022. gadā jūnijā, un tā stājās spēkā šī paša gada novembrī. Mums tas bija ilgi gaidīts uzvaras brīdis sieviešu tiesību jomā un stingrs atteikums Kremlim raksturīgā naratīva manipulācijām, mūsu Eiropas ceļa apliecinājums vissmagākā pārbaudījuma laikā.

Mēs esam gatavi dalīties dezinformācijas apkarošanas pieredzē un parādīt, ka cilvēktiesību aizsardzība stiprina, nevis vājina nacionālo noturību. Latvija vienmēr ir bijusi viena no Ukrainas tuvākajām sabiedrotajām, un jūsu atbalsts mums nozīmē ļoti daudz. Šobrīd, kad Krievija cenšas sēt bailes un šķelt, uzskatām, ka ir pienācis laiks turēties ciešāk kopā, nevis atsevišķi. Draudzīgās attiecības starp mūsu parlamentiem balstītas kopīgās vērtībās un pārliecībā, ka drošību un demokrātiju Eiropā nekad nevar uzskatīt par pašsaprotamām. Mūsu parlamenti, tāpat kā mūsu tautas, grūtos laikos vienmēr ir stāvējuši plecu pie pleca."

Tas ir iemesls, kāpēc nāca šis priekšlikums. Es ļoti lūdzu jums to atbalstīt.

Pirms es pabeidzu, man ir vēl divas ziņas. (Starpsaucieni.) Šāda ziņa. Ja runājam par diplomātiju un starptautiskajām attiecībām (Starpsauciens.), šodien ir ienākusi Ziemeļvalstu, mūsu kaimiņu, parlamentu priekšsēdētāju vēstule, adresēta mūsu spīkerei. Mani satrauc, ka ir nonācis tik tālu, ka Ziemeļvalstu spīkeri mūs uzrunā. Ja jūs tas neuztrauc, tad es brīnos, jo šeit ir parlamentārieši, kuri izteikuši mums brīdinājumu, lai mēs tomēr šo soli nesperam.

Daudzi no jums tagad ir iegrimuši savās ziņās... Droši vien zināt, ka šodien karaļnams atsauca prinča Endrū lomu karaļnamā sakarā ar vardarbību pret jaunām meitenēm.

Paldies jums. (Ilgstoši aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Aicinu atbalstīt šo Irmas Kalniņas kundzes priekšlikumu, jo arī es ļoti jūtu līdzi Ukrainai, arī piedalos ziedojumos. Manā dzīvoklī dzīvo ukraiņi ar diviem bērniem.

Domāju, mums visiem spēkiem ir jābūt solidāriem ar Ukrainu. Arī šis ir veids, kādā mēs varam būt solidāri. Mani interesē, kāpēc Ukraina šādos smagos apstākļos ir izšķīrusies par konvencijas ratifikāciju, jo Ukrainai ir daudz citu svarīgu jautājumu. Bet Ukraina tomēr izšķīrās par konvencijas ratifikāciju. Kāpēc?

Viens no iemesliem, protams, ir tas, ko jau minēja Kalniņas kundze, – ļoti daudzas sievietes Ukrainā cieš no okupācijas izraisītās vardarbības. Un ne tikai. Ukrainā 100 tūkstoši sieviešu dienē bruņotajos spēkos. Ir svarīgi, lai visi nosacījumi, lai vardarbība nenotiktu, būtu sakārtoti. Arī mums bruņotajos spēkos ir brīvprātīgās kareives un virsnieces, arī viņām ir ļoti svarīgi, lai sistēmiski ir sakārtoti visi ar vardarbību saistītie jautājumi.

Pirmām kārtām tā ir sieviešu drošības stiprināšana. Konvencija ir solis, lai sievietēm nodrošinātu drošāku vidi. Nekādā gadījumā mums nevajadzētu veicināt nedrošību. Šobrīd, ja mēs domājam par denonsēšanu, tas nozīmē – mēs gribam samazināt drošību. Un tas nav smieklīgi. Cilvēkiem ir svarīgi justies drošiem.

Otrs iemesls, kāpēc Ukraina ratificēja šo konvenciju, ir tas, par ko mēs arī daudz runājam, – Eiropas vērtību ievērošana, jo ar šo soli Ukraina apliecināja savu vēlmi integrēties Eiropas Savienībā. Un tas ir gandrīz prātam neaptverami, ka mēs, kas esam Eiropas Savienībā, tagad to gribam pasviest prom... tas jau vairs nav svarīgi, mēs jau, ziniet, paši... mēs esam tāda milzīgi droša valsts, atrodamies kaut kur tālu pasaules okeānos... tie okeāni varbūt mūs sargā vai kā? Nē. Mums jāsargā sevi pašiem kopā ar Eiropas Savienību un citām NATO valstīm. Tāpēc, protams, ir svarīgas Eiropas vērtības.

Trešais jautājums ir juridiskā un institucionālā reforma, par ko es daļēji minēju, – lai būtu sakārtoti šie jautājumi.

Ceturtais – arī mums ļoti svarīgi – cīņa ar dezinformāciju, jo dezinformācija, visdažādākie mīti un izdomājumi klīst apkārt un diemžēl atrod auglīgu augsni.

Ziniet, kad biju maza, man vecmāmiņa stāstīja, ka viņas vecmāmiņa ir sastapusies ar to, ka Latvijas laukos ir bijusi māņticība. Tas aprakstīts, piemēram, romānā "Vilkaču mantiniece". Un viņa jautājusi savai vecmāmiņai: vai tiešām cilvēki varēja būt tik māņticīgi?

Domāju, nākamās paaudzes, iespējams, jautās: vai tiešām šādiem mītiem un muļķībām cilvēki varēja ticēt? Un vēl Latvijas Republikas Saeimā!

Lai tā nebūtu, atbalstīsim šo priekšlikumu un balsosim "pret" denonsēšanu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai. (Starpsaucieni: "Par procedūru!")

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Česlavam Batņam – par procedūru.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Tiešām ļoti uzmanīgi klausījos iepriekšējo debatētāju, un praktiski tieši 30 sekundes bija par priekšlikumu. Pēc tam aizgāja demagoģija, tai skaitā par vecmāmiņu, kas nekā nav ar Ukrainas parlamentu...

Līdz ar to es rosinu: lūdzu, esiet koleģiāli... jo jūs nerunājat par priekšlikumiem, jūs runājat par visu ko citu. Cienīsim viens otru!

Paldies. (Aplausi. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Rasimas kundze, lūdzu!

L. Rasima (PRO).

Kolēģi! Tikai tiem, kas klausās tiešraidē, – vai šis bija par procedūru vai nebija... tādi bija deputātu jautājumi šajā brīdī.

Vēlos atbildēt Petravičas kundzei, kura teica, ka ir necienīgi izmantot Ukrainu, kuras cilvēki cieš brutālā un asiņainā agresora uzbrukumā. Esmu droša, ka Ukrainas Augstākajai Radai nekas nebūtu pret šo priekšlikumu. Vēl jo vairāk – Ukrainas Augstākās Radas deputāti ir pauduši skaidru vēsti un aicina mūs neizstāties no konvencijas. Ja to varam panākt ar šādu priekšlikumu – ka mēs izstājamies no starptautiskās pretvardarbības konvencijas tikai tad, kad to izdara Ukrainas parlaments –, mūsu ukraiņu draugi par to tikai priecāsies un atbalstīs.

Es pazīstu daudzas ukraiņu sievietes, kas dzīvo Latvijā, jo viņu mājas ir izpostītas. Kādēļ viņas būtu pelnījušas mazāku aizsardzību, mazākas tiesības šeit, joprojām miermīlīgā Latvijā, nekā Krievijas kara postītajā Ukrainā? Kādēļ viņām jācieš šeit vairāk nekā tad, ja viņas būtu brīvā, demokrātiskā Ukrainā?

Pilnībā atbalstu kolēģes Irmas Kalniņas priekšlikumu un aicinu tos deputātus, kuri runās vienmēr bijuši par Ukrainas tautu, tajā skaitā par Ukrainas sievietēm un bērniem, kas bijuši spiesti doties prom no savas valsts un patverties arī Latvijā, atbalstīt šo priekšlikumu. Ja Ukraina var nostāties pret vardarbību un viņi ir lēmuši, ka cīņa pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē ir viņu prioritāte arī laikā, kad vardarbība Ukrainā ir pavisam citā līmenī, tad arī mēs to varam.

Cīņa ar vardarbību pret sievietēm, vardarbību ģimenē ir mūsu prioritāte un aktualitāte.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ļoti savlaicīgi vērš uzmanību uz situācijas absurdumu un patiešām atgādina mums, ka Ukraina tieši kara laikā izvēlējās ratificēt šo konvenciju. Un Ukraina nevienā brīdī nevar iedomāties no tās izstāties.

Kādēļ mūsu kolēģi, tie paši kolēģi, kuri visādi citādi atbalsta šo kara plosīto valsti, šajā jautājumā nav gatavi nemaz ieklausīties? Ukraina šim lēmumam ir piešķīrusi dubultu nozīmi.

Viena – šī praktiskā, ļoti reālā aizsardzība sievietēm kā miera, tā kara laikā. Starp citu, šī konvencija paredz īpašu aizsardzību arī kara un bruņota konflikta laikā. Ukrainas sievietes jau ir pieredzējušas briesmīgu vardarbību no Krievijas armijas puses – izvarošanu, spīdzināšanu, ņirgāšanos. Latvija ir izveidojusi Ukrainā atbalsta centru īpaši... vardarbībā cietušām sievietēm.

Otra nozīme – un tas ir svarīgi – tā patiešām ir savienošanās ar Eiropu domāšanā, darbos un vērtībās. Tā ir kā liela, trekna robežlīnija, kas nodala civilizētu Eiropu no Krievijas un Baltkrievijas.

Es saprastu, ja Eiropa būtu sadalījusies – puse uz pusi – viedokļos. Bet, draugi, tikai Krievija un Baltkrievija nekad nav parakstījušas šo konvenciju. Tā ir milzīga robežšķirtne. Tādēļ padomājam: kurā pusē kara laikā mēs nonākam? Šis ir arī drošības un ģeopolitiskas izšķiršanās jautājums. Tas nav par niekiem, tas ir par principu principiem, par visdziļāko, par ko mēs, valstiskās partijas, visas kopā iestājamies.

Vēl vakar, runājot ar Ukrainas pārstāvjiem un tieši arī no pulka "Azov", kas ir izgājuši cauri pašai ellei... viņi uzsvēra vienu lietu: ne jau tikai karalaukā tiek izcīnīta cīņa, kaut kādā mērā, pat vislielākajā mērā, tieši cilvēku un tautas prātos. Jo ir vajadzīga pārliecība. Lai būtu pārliecība, ir vajadzīga vienotība. Spēt vienoties lielam mērķim un kopā – kopā! – stāvēt par savu valsti.

Priekšlikums denonsēt pretvardarbības konvenciju šobrīd rauj uz pusēm ne tikai šo parlamentu, bet visu sabiedrību. Gan tie, kas ir par konvenciju, gan tie, kas ir pret konvenciju, arvien vairāk redz, ka tas rauj uz pusēm mūs kā sabiedrību. Es domāju, ka tas ir iemesls, kādēļ mums vajag iepauzēt, jo, draugi, gribot vai negribot šī situācija, kad parlamenta darbs faktiski jau otro nedēļu ir paralizēts visos citos jautājumos, ir gluži kā tāda Krievijas specoperācija, kuras mērķis ir sabotēt jebkādu jēgpilnu darbu, kas vērsts uz ekonomisko attīstību, konkurētspēju un arī aizsardzības spēju stiprināšanu. Kāds, iespējams, gribot, bet absolūti lielākā daļa negribot iespēlē šajos vārtos.

Tādēļ, lai kā kādam no maniem kolēģiem nepatiktu JAUNĀ VIENOTĪBA... tūdaļ mans kolēģis Edvards Smiltēns varēs izpaust visu naidu pret savu bijušo partiju (Starpsaucieni: "Oooo!")... bet ieklausāmies (Starpsaucieni.)... ieklausāmies mūsu kolēģos un... Ukrainas piemērā. Šī priekšlikuma jēga un būtība ir aicināt mūs ieraudzīt plašāku ģeotelpisko kontekstu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Mans pienākums – arī vēlā vakara stundā – ir pievērst jūsu uzmanību tām trūkstošajām sadaļām, par kurām vēl nav runāts. Un tās ir trūkstošās atbildes. Par dažām mēs runājām saistībā ar to, ka trūkst atbildes, ko tieši mēs vēlamies mainīt Latvijas iedzīvotāju dzīvē.

Nedaudz pievērsīšos tam, ko mēs vēlamies pateikt par Latvijas lomu. Es jau vienreiz šajās debatēs jautāju: kāds ir jūsu redzējums stāstam, ka mēs nevēlamies pievienoties Eiropas vērtībām, bet vienlaikus jūs nevēlaties...?

Sēdes vadītāja. Cepurīša kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

E. Cepurītis. Šis priekšlikums ir par to, kā mēs atbildam uz vairākiem jautājumiem (Starpsaucieni.), piemēram, par to, kādēļ rodas atšķirība starp Ukrainas parlamenta balsojumu 2022. gadā un mūsu balsojumu šobrīd. Tādēļ lūdzu ļaut man izteikties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu! Lūdzu!

E. Cepurītis. Paldies.

Ko tieši jūs vēlaties pateikt, norobežojoties no Eiropas vērtību telpas, bet mēģinot teikt, ka nepiederat arī Krievijas vērtību telpai? (Starpsaucieni.) Tas bija viens no maniem jautājumiem, kuru uzdevu un uz kuru jūs neesat atbildējuši. Tas ir svarīgs saistībā ar šī jautājuma rāmējumu. Atbildi, kādu to redz Saeimas vairākums, jūs esat atstājuši tukšu.

Esmu jautājis pirmajā lasījumā... un neviens nav sniedzis atbildi. (Starpsaucieni.) Jūs neesat pat dzirdējuši, ko es šobrīd plānoju teikt. (Starpsaucieni.)

Esmu jums jautājis pirmajā lasījumā... kā jūs plānojat atbildēt uz Ukrainas parlamenta deputātu vēstuli, kurā ir arī piedāvāts dalīties ar viņu pieredzi, kā rīkoties pret Krievijas dezinformāciju. Šis ir jautājums, ko es uzdevu. Neviens nav atbildējis.

Protams, nezinu, kā tāda atbilde varētu izskatīties šādam Saeimas vairākumam. Tādēļ vēlos pievērst jūsu uzmanību, ka vēstniecības, kas nosūtījušas atbildi, mēģinās savās valstīs kaut kā skaidrot, ko īsti nozīmē šis Saeimas vairākuma lēmums ne tikai saistībā ar cilvēktiesībām, sieviešu tiesībām, vardarbības mazināšanu, bet arī politiskās orientācijas jomā.

Nevienā no šiem jautājumiem ne kādu skaidrojumu, ne interpretāciju neesat snieguši. Un tāpēc paliek jautājums: kā Saeimas vairākums skaidro atšķirību ar Ukrainas 2022. gada parlamenta lēmumu? Kādēļ Saeimas vairākums nav sniedzis nekādu atbildi uz Ukrainas parlamentāriešu vēstuli, un ko par to visu īsti domāt?

Katrā no šiem soļiem mēs esam ienesuši tādu kā šoka elementu – cik ātri, visu ignorējot, nevienā neieklausoties, mēs varam izdarīt. Un tas, protams, ir pievērsis uzmanību, licis uzdot šos jautājumus. Domāju, daudzās Eiropas valstīs, ar kurām mums jāturpina attiecības, būs ļoti, ļoti liels apmulsums. Tas, ka atbildes nav sniegtas, atstāj tukšu vietu interpretācijām, kuras noteikti mēģinās aizpildīt citu valstu intereses, sakot, ka šis solis nozīmē kaut ko citu, nekā, iespējams, daļa deputātu vēlētos teikt.

Tas ir tas, kam es vēlējos pievērst jūsu uzmanību. Nesniedzot atbildes uz šiem jautājumiem, sakot, ka mēs nedrīkstam vispār runāt par Ukrainu, neņemot vērā lielo atšķirību, neieklausoties vairākos brīdinājumos, kas mums ir sniegti, jūs pakāpjaties soli zemāk un tad vēl soli zemāk... aiznesot Latvijas intereses. Aicinu jūs to nedarīt. Kā jau teicu, manuprāt, mans pienākums bija pievērst jūsu uzmanību sekām, par kurām mēs līdz šim vēl nebijām runājuši.

Saprotu, ka daudzi nav vēlējušies to dzirdēt. Lai tā būtu, tā paliek jūsu atbildība. Mana atbildība ir pievērst uzmanību šim jautājumam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Starptautiskais konteksts, protams, ir ļoti svarīgs. Šajā kontekstā... mēs ik pa laikam sazvanāmies ar draugiem Ukrainā... un šajā kontekstā bija saruna ar vienu no viņiem. Kad septembrī biju Ukrainā, tad ielidoja 800 droni. Tā ir ikdiena. Tas notiek katru vakaru vai katru otro, ja paveicas – katru trešo.

Pavisam nesen sazvanījāmies ar vienu no draugiem. Viņš teica: jā, nesen nokrita Podilā. Tas ir Kijivas centrā, netālu no upes ir tāds kvartāls Podila. Tieši centrā trāpīja. Ir smagi cietuši cilvēki, ir sagrauta dzīvojamā māja, un šoreiz ir nopietnāk, jo kārtējo reizi pazudis ūdens, pazudusi elektrība. Diezgan neveikla situācija, tāpēc ka septītais stāvs un lifts, protams, nestrādā, bet jāuznes pieclitrīgas pudeles ar ūdeni, jo tualetē citādi nenolaist ūdeni. Un arī baterijas drīz izlādēsies, jo ļoti ilgs ir šis elektrības pārrāvums. Bet man pienāca satraucošas ziņas no Latvijas, ka jums ir ārkārtas situācija, krīze. Tika lūgts atbalstīt Latviju un nosodīt to, ka... redziet, diskusija par Stambulas konvenciju... jums ir ārkārtas situācija (Starpsauciens.)... ka jāizstājas.

Ir neveikla situācija, tāpēc ka ukraiņi grib būt draugos ar pilnīgi visām Saeimas frakcijām. Viņi saprot, ka ir te viena valdība, te cita valdība. Viņi nekādā veidā nemēģina iet uz konfrontāciju, nemēģina nostāties ne vienā, ne otrā pusē. Domāju, ka, lūdzot viņiem nosodīt mūsu valsti par mūsu iekšpolitiskajiem lēmumiem, mēs ukraiņus nostādām ļoti neērtā situācijā. Ir kaut kādas zināmas robežas.

Varat saukāt par kremliniem... nu, visu var izmantot... bet tiem cilvēkiem, piedodiet, mirst radinieki. Viņi katru rītu sāk ar ziņu "WhatsApp" grupā, apziņojot un pajautājot, vai visi dzīvi, vai visiem radiniekiem, draugiem viss ir kārtībā. Tas viņus satrauc. Protams, kad viņš par to ārkārtas situāciju Latvijā... es jutu nelielu ironiju tajā visā. Mēs varam iet tālu šajās lietās, bet ir kaut kas, pie kā ir jāapstājas, ir zināmas robežas. Iesaistīt Ukrainu, manuprāt, ir parlamenta necienīgi.

Otrkārt, jau visa Eiropa zina, visādi mūsu draugi zina, ka mums ir krīze, jo ir neskaitāmi lūgumi uz dažādām pusēm, iesaistīti dažādi kontakti... lūdzu, atsūtiet nosodošu vēstuli un palīdziet šajā episkajā cīņā par un pret Stambulas konvenciju. Tagad jau visi zina, ka mums ir valdības krīze, ka valdībā nav vienota viedokļa, ir šķelšanās. Mēs varam iekšpolitiski risināt – mājās mazgāt savu netīro veļu –, bet, manuprāt, apzināti strādāt pie tā, lai ārpolitiski grautu savas valsts reputāciju... tā ir sarkanā līnija, ko neviens nedrīkst atļauties. Tas ir tāds politiskās kultūras jautājums. Mums visiem par to jāvienojas, ka vismaz to mēs nedarām.

Aicināju atsaukt šo priekšlikumu. Bija divi priekšlikumi. Jurēvica kungs... visu cieņu... Jurēvica kungs atsauca savu priekšlikumu. Bet šis galīgi nedara godu mūsu parlamentam un valstij.

Lūdzu, palīdzēsim ukraiņiem... kā man teica: mums ir vienalga, kā jums tas viss beigsies, bet – būsim draugi! Mums joprojām vajag no jums ieročus, vienalga, vai jums būs tur Stambula vai nebūs... bet mēs kopā uzvarēsim.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai. (Dep. A. Kiršteins: "Neko nav sapratusi Simanovskas kundze!" Starpsaucieni.)

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums mani uzrunāja. Kāpēc mani uzrunāja? Es pati diezgan apzināti sadarbojos ar politiķiem no valstīm – agrākajām PSRS okupētajām teritorijām.

Ir viens iemesls, kāpēc es to daru, – uzskatu, ka tikai kopā mēs varam būt stiprāki pret to agresoru, kas mums draud. Tikai tad, kad mēs sadarbojamies. Jo ir skaidri zināms, ka ikviena no tām valstīm, kas nokļūst Krievijas pakļautībā... ir ļoti liela iespēja, ka šīs valstis izmantos agresijai pret mums un citiem. Mēs redzam, kā Baltkrievija faktiski tiek izmantota agresijā pret Ukrainu. Tieši tāpēc es uzskatu, ka sadarbība ar šādu valstu demokrātiski domājošiem politiķiem ir svarīga. Un viņiem ir svarīgs mūsu atbalsts.

Varu atgādināt Lindai Liepiņai – mēs, piedaloties Starpparlamentu savienības asamblejā, tikāmies ar Melnkalnes pārstāvjiem, un viņi mums skaidri un gaiši teica, ka meklē mūsu atbalstu. Tieši tāpēc es iedomājos par šo priekšlikumu... par Ukrainu. Domāju arī par Moldovu, kas knapi pārvarēja prokrievisko spēku ietekmi. Cilvēki no šīm valstīm ar mani sazinās un prasa: kas jums notiek?

Dzirdēju, ka Smiltēna kungs teica: kāds te ar kādu sazinās un prasa. Nē, es nevienam nestāstīju. Ar mani sazinājās. To es jums godīgi pasaku. Ar mani sazinājās un prasīja (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.), kas jums tur notiek. Jo viņi grib piederēt Eiropai. Mēs esam Eiropā, mums ir tā privilēģija. Un es gribu teikt: protams, mēs nevaram salīdzināt ar to, kas notiek kaujas laukā. Tas ir drausmīgi. Mēs klausāmies ziņas... Bet gribu atgādināt, ka ne tikai kaujas laukā ir karš. Karš notiek par mūsu prātiem.

Vēlreiz gribu atgādināt, ka Stambulas konvencija – par to runā pilnīgi visi dezinformācijas pētnieki, palasiet viņu darbus! – ir viens ļoti pateicīgs temats, lai veicinātu politisko nestabilitāti, krīzi un arī attālinātu šīs valstis no Eiropas, raisot neuzticību. Viņi saka: ja jau Latvija tā dara, varbūt mums tā Eiropa nemaz tik ļoti nav vajadzīga vai nepasargās. Bet tikai kopā mēs varam uzvarēt. Un man ir viena piebilde – par to "neceliet trauksmi, nestāstiet sliktu par mums". Ziniet, tas ir tieši tas pats, kas notiek ar vardarbību ģimenē, – "tu tikai neej... uz ārpusi... tas ir mūsu iekšējais kauns... tikai nestāsti neko, ko mēs šeit darām".

Bet es jūtos atbildīga savu vēlētāju priekšā. Jūtos atbildīga ne tikai vēlētāju priekšā. Man ir jāsaka – manī ir solidaritāte ar valstīm, kas kādreiz bija PSRS pakļautībā. Jūtos atbildīga arī viņu priekšā – par to, kādus signālus mēs viņiem raidām.

Man ir arī atbilde Petravičas kundzei. Jūs ļoti satrauca jūsu kolēģes labklājība. Bet es nerunāju par privātiem faktiem. Es runāju par intervijā atklāti paustu informāciju, kas visiem bija zināma. Kas mani pārsteidz – jūs tik ļoti jūtat līdzi savām kolēģēm, bet galīgi nejūtat līdzi tiem cilvēkiem, kas cieš no vardarbības un klausās tajā, kas šeit notiek (Dep. L. Liepiņas starpsaucieni.), un domā par to, kāpēc atkal valsts grib pateikt, ka cīņa pret vardarbību nav prioritāte.

Tieši tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti vērtīgs. Es to atbalstu. Patiešām šis priekšlikums mani uzrunāja un lika nopietni pārdomāt to, kas šeit notiek.

Tāpēc iesaku šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Anda Čakša, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Agnese Krasta un Gatis Liepiņš lūdz izsludināt Saeimas 2025. gada 23. oktobra sēdes pārtraukumu līdz turpmākam Saeimas Prezidija lēmumam.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret". (Starpsaucieni: "Balsojam!") Balsojam.

Balsosim par minēto deputātu priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni: "Balsojam!" Dep. E. Jurēvics: "Priekšsēdētāja, es biju "par" pieteicies...!")

Tu biji pieteicies runāt "par"? (Starpsaucieni: "Balsojam!" Dep. E. Jurēvics: "Es biju pieteicies, kolēģi!")

Labi. Iedodam kolēģim vārdu. Vienu mirklīti! Iedodam vārdu motivācijai "par". Motivācijai vārds ir atļauts.

Vārds – "par" – deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es novērtēju šo iespēju izteikties. Kā kolēģis ar lielu parlamentāru pieredzi reiz ir teicis: tumšā naktī notiek tumši darbi. (Dep. L. Liepiņa: "Oi!" Zālē troksnis.)

Kolēģi, es ļoti cienu mūsu Saeimas priekšsēdētāju. Ļoti cienu, esmu par Daigu Mieriņu balsojis un esmu gatavs balsot vēlreiz, jo tieši Daigas Mieriņas laikā tika ieviests tas, ka parlaments nekļūst par klaunādi un nestrādā naktī. Diemžēl, Smiltēna kungs, šis kauns parlamentam bija jūsu vadībā. Tādēļ es aicinu... lai gan sabiedrība, gan mediji varētu sekot... pašiem izturēties citam pret citu ar cieņu... šobrīd – pārtraukumu, un strādājam normālā darba kārtībā.

Kolēģi, esam cilvēcīgi cits pret citu! (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds – "pret" – deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Esmu tiešām par to, lai mēs cienītu cits citu, cienītu cits cita laiku, netaisītu parlamentu par cirku vai par teātri... no nodegušā kinoteātra... vai aktieri uzstātos no nodegušā kinoteātra. Es cienu jūs visus un ceru, ka arī jūs cienīsiet mūs visus.

Aicinu turpināt strādāt, neiet uz riņķi debatēs un pabeigt izskatīt šo jautājumu šodien.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu par pārtraukuma izsludināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 57, atturas – nav. Pārtraukums netiek izsludināts.

Ir parastais pārtraukums – 15 minūtes. Un turpinām darbu. Tātad pārtraukums – 15 minūtes.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Česlavs Batņa... redzu, Raimonds Bergmanis, Inga Bērziņa, Raivis Dzintars, Alīna Gendele, Līga Kozlovska, Andris Kulbergs un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums – 15 minūtes. (Starpsauciens: "Līdz cikiem?") 15 minūtes – piecas pāri...

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem, kas ir ieradušies laikā.

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Izskatām likumprojektu "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu".

Turpinām izskatīt priekšlikumus. Esam apstājušies pie debatēm par 13. priekšlikumu.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Žēl, ka Smiltēna kunga nav zālē, bet nekavēsim laiku, protams. (Starpsauciens.)

Kolēģi! Par 13. priekšlikumu. Kāpēc visi jautājumi, kas pirms tam izskanēja šeit, tribīnē, arī no mūsu kolēģiem, bija ļoti vietā? Šis Irmas Kalniņas priekšlikums arī ir ļoti vietā, jo tas uzdod jautājumu, kāpēc Ukraina kara laikā bija pietiekami drosmīga... pietika viņiem ārpolitiskās gudrības, lai tomēr kara laikā ratificētu Stambulas konvenciju un iestātos stingri par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Savukārt mēs hibrīdkara situācijā neesam pietiekami gudri vai drosmīgi atmest šo, tā teikt, LPV galveno ideju un uzvaru un nostāties tomēr Eiropas pusē.

Šis priekšlikums ir labs, jo tas pasaka: ja Ukrainai, mūsu draugiem, kurus mēs atbalstām ceļā uz Eiropas Savienību, ceļā uz NATO, ceļā uz Eiropas saimi, ienāks prātā izstāties no Stambulas konvencijas un necīnīties vairs pret vardarbību ģimenē, tad arī mēs varētu apsvērt iespēju to darīt. Man ir ļoti žēl, ka konservatīvie spēki nav pietiekami drosmīgi (Starpsauciens: "Tas ir mūsu pirmsvēlēšanu..."), lai iestātos pret Šlesera populismu, šajā brīdī (Starpsauciens: "... stundas vajadzēja gaidīt, lai..." Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) nostātos sabiedrības pusē. Ukrainas Augstākās Radas deputāti bija un ir drosmīgi šībrīža apstākļos, jūs diemžēl neesat pat hibrīdkara apstākļos... ko nevar pat salīdzināt ar to, kam iet cauri Ukrainas tauta.

Ticiet man, pēc jūsu lēmuma būs arī izvērtējums un komentāri. Ne tādi, par kuriem runāja Smiltēna kungs... no kāda cita puses, vienkārši radot paniku. Nē, es domāju, būs ļoti objektīvi izvērtējumi. Un Ukrainas cilvēkiem būs sašutums par to, kur tad Latvija kā paraugs... kas viņiem kā pirmie atbalstītāji... plecs. Kā Zelenskis mums ir teicis, kad bija pie mums nu jau gandrīz pirms diviem gadiem: ja Eiropā visi būtu tādi kā jūs.

Es jūs, īpaši konservatīvos spēkus, vēl gribu aicināt un lūgt – esiet pietiekami drosmīgi neiet Šlesera pavadā, nedodiet viņam šo uzvaru. Neupurējiet sabiedrības labklājību un drošību, jo Ukrainas tauta (Starpsaucieni.)... jo Ukrainas tauta izšķirošā brīdī ir sapratusi, ka.. un arī tika skaidrots savai sabiedrībai, īstenībā diezgan konservatīvai sabiedrībai, par to, ka iestāties... Stambulas konvencija ir solis pretī Eiropas Savienībai. Un tas, ko jūs šobrīd darāt ar šo likumprojektu, – jūs pasakāt, ka mēs izdarām soli ārā no Eiropas Savienības, jo Ukraina skaidro, ka šis ir solis pret Eiropas Savienību.

Un Šlesera partija par to tikai priecāsies, nerunājot par "Stabilitātei!". (Starpsaucieni.) Bet jūs taču nepriecāsieties. (Starpsaucieni.) Kāpēc? (Starpsauciens: "Laiks!") Esiet drosmīgi!

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Ņenaševa. Drosmīgākais, ko jūs varat izdarīt, ir iziet no zāles un nebalsot. (Starpsauciens.) Izdariet to! Sabiedrība to novērtēs. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Irmai Kalniņai otro reizi.

Irma Kalniņa (JV).

Labvakar vēlreiz! Es gribēju pateikt Smiltēna kungam... viņš kaut kur (Starpsauciens: "Nav zālē!")... nav. Liels paldies par drosmi nākt un izteikt viedokli. Es varbūt nepiekrītu viņam, bet es apsveicu, ka vismaz viens cilvēks pateica savu viedokli. Es būtu (Starpsauciens.)... Ā, jā, jūs arī, Kiršteina kungs! Protams. Es būtu ļoti laimīga dzirdēt no citiem, kas ir pret Stambulas konvenciju, lai jūsu vēlētāji šovakar dzird jūsu viedokli. (Starpsaucieni.) Lūdzu, nāciet! Esiet tik laipni, lūdzu!

Bet par priekšlikumu. (Starpsauciens: "Jā!") Tūlīt par priekšlikumu. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Par priekšlikumu ir sekojoši. Viena lieta, ko Smiltēna kungs pateica un kas man kaut kā izlikās nevietā, jo jūs visi pazīstat ukraiņus, jūs esat bijuši tur. Vai tiešām? Vai tiešām viņi lišķīgi uzvedas pret saviem sabiedrotajiem? Tiešām? Ja jūs būtu viņu vietā... kara laikā, ja būtu otrādāk, vai jūs arī negribētu, lai citi jums palīdz, un nedarītu jebko? Domāju, ka gan. Domāju, ka gan.

Tātad, lūdzu, nesakiet tādas lietas par ukraiņiem – ka viņi staigā apkārt un saka vienalga ko, lai dabūtu, kas viņiem ir vajadzīgs. Tas ir lēti, ļoti lēti!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

Turpinām. 14. priekšlikums. Kolēģi, vēl tikai četri priekšlikumi!

I. Mūrniece. 14. – deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Tas paredz, ka Ārlietu ministrija var iesniegt Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu par konvencijas denonsēšanu tad, kad ir saņemts un izvērtēts Eiropas Komisijas par demokrātiju... caur tiesībām... respektīvi, Venēcijas komisijas atzinums par Latvijas iespējamo izstāšanos no konvencijas. Tātad Venēcijas komisija ir Eiropas Padomes padomdevēja institūcija konstitucionālo tiesību jautājumos.

Komisijā, debatējot par šo priekšlikumu, mēs secinājām, ka komisijas pienākums nav atzinumu izprasīt un tas nav arī procesuāls pārkāpums. Venēcijas komisijas atzinumam ir tikai un vienīgi rekomendējošs raksturs.

Par šo priekšlikumu, līdzīgi kā debatējot par iepriekšējiem priekšlikumiem, mēs secinājām, ka arī tas satur nenoteiktības principu, jo Venēcijas komisija šādu izvērtējumu var iesniegt un var arī neiesniegt... un jautājums, kad tas notiek. Līdz ar to tas neatbilst labas likumdošanas praksei un nav atbilstoši parlamenta vadošajai lomai un tiesībām izlemt jautājumus.

Ārlietu komisija nolēma priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas pienākums ir labi un izsvērti pieņemt likumus. Izstājoties no Eiropas Padomes pretvardarbības konvencijas, veidā... kad anotācija likumprojektam tika pievienota vēlāk, ir virkne risku. Tādēļ arī Ārlietu komisijas sēdē es rosināju kolēģus nobalsot par to, ka mēs lūdzam šīs padomdevējas institūcijas viedokli. Diemžēl komisijas sēdē vairākums teica "nē", deputāti nebija gatavi uzklausīt tādu kompetentu mūsu kolēģu viedokli par virkni jautājumu, kā tas var ietekmēt kopējo cilvēktiesību situāciju Latvijā.

Arī komisijas sēdē komisijas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze teica, ka šādu atzinumu taču var prasīt valdība vai valdības pārstāvji un ka tam nav vajadzīgs komisijas lēmums. To dzirdot un uzklausot, tieslietu ministre vērsās pie Venēcijas komisijas, un tieslietu ministre jūs par to šodien šeit arī informēja.

Venēcijas komisijai ir lūgts sniegt atbildi uz pāris konkrētiem jautājumiem: kā tas ietekmēs cilvēktiesību situāciju? Kā tas ietekmēs Latvijas pozicionējumu kopējā Eiropas cilvēktiesību aizsardzības kontekstā?

Venēcijas komisija šo tieslietu ministres lūgumu sniegt atzinumu ir saņēmusi un, cik zināms, jau ir nozīmējusi ziņotājus, un plāno – eventuāli – Venēcijas komisijas decembra plenārsēdē arī apstiprināt šo atzinumu, ko ir lūgts sniegt steidzamības kārtībā. Tātad ir palicis apmēram mēnesis līdz tam, kad mēs iegūsim konstitucionālo tiesību ekspertu vērtējumu par situāciju un arī iespējamu padomu, kā jēgpilni šo situāciju risināt, un arī izvērtējumu par ietekmi uz tiesisko tvērumu. (Starpsauciens.)

Diemžēl Ārlietu komisija neizvēlējās sagaidīt šo atzinumu. Tādēļ arī ir šis priekšlikums, kurš noteic, ka pēc likuma pieņemšanas... jebkurā gadījumā... tomēr ir jāsagaida šis Venēcijas komisijas, tātad konstitucionālo tiesību ekspertu, atzinums, kas ir ļoti būtisks. Tas, ka ir pieprasīts atzinums, bet Saeima... ja jūs izšķirsieties to noraidīt, no likumdošanas... piemērošanas viedokļa būtu ļoti slikta prakse. Es zinu, ka, piemēram, Moldovā, kura ir ceļā uz dalību Eiropas Savienībā, par daudziem jautājumiem parlaments lūdz Venēcijas komisijas atzinumu.

Un pamatu pamatprincips ir – ja valsts ir lūgusi atzinumu par kādu likumu, tad to nepieņem, pirms šis atzinums ir sniegts. Jo mēs esam Eiropas Padomē kā valsts, kā viena no Eiropas Padomes dalībniekiem, līdz ar to mēs esam šajā kopējā tvērumā, kur mēs esam vienojušies par spēles noteikumiem, un tie ietver mūsu tiesības lūgt atzinumu. Bet pamatu pamatos tie ietver arī apņemšanos sekot labai likumdošanas praksei, un tas arī paģēr apņemšanos sagaidīt atzinumu... pēc tam, kad tas ir lūgts.

Tādēļ, kolēģi, es jūs ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir priekšnosacījums, lai mūsu lēmumi būtu izsvērti un lai tie nebūtu pilnībā atceļami slikta likumdošanas procesa dēļ.

Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

I. Mūrniece. 15. – frakcijas PROGRESĪVIE iesniegtais priekšlikums. Tas paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu, kas nosaka: "Konvencijas denonsēšana stājas spēkā tās 80. panta otrajā daļā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"." Ārlietu komisija priekšlikumu neatbalsta. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Mūrniece. 16. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums, kas bija saistīts ar 9. priekšlikumu. Ārlietu komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

I. Mūrniece. 17. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 4. pantu. Un 4. pants nosaka: "Līdz ar Konvencijas denonsēšanu spēku zaudē likums "Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" [..]". Ārlietu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Nu, šis, protams, ir fundamentāls punkts, jo, denonsējot konvenciju, arī attiecīgais likums zaudētu spēku. Tāpēc frakcija PROGRESĪVIE piedāvā šo likumprojekta pantu izslēgt un saglabāt konvenciju tādā formā, kāda tā šobrīd ir. Lai to pamatotu, vēlējos izmantot tās gudrības, ko pēdējās dienās ir rakstījuši cilvēki Latvijas "Reddit.com" sadaļā internetā. Vox populi, vox dei.

Ir vairākas diskusijas. Es sākšu ar to, kas ir saistīta ar Saeimas sēdes dzīvo diskusiju. Šobrīd "Reddit.com" notiek aktīva diskusija par notiekošo. Daži spilgtākie citāti: "Cik labi, ka valstī nav citu problēmu, ko risināt. Man prieks dzīvot šajā pasaku valstī." Vēl viens līdzīgs komentārs: "Cik jauki novērot, kā mana eksistence ar laiku kļūst par ļaunprātīgu politiķu mīļāko jājamzirdziņu arī manā valstī."(Starpsaucieni.) Un, kas ir tas pats interesantākais šajā šodienas sadaļā, mans mīļākais komentārs: "Tas, ko es nespēju saprast, ir – kā vispār ir pieļaujams, ka Saeimas tribīnē atsevišķi politiķi drīkst klaji melot ar pierādāmiem nepatiesiem faktiem un par to nav pilnīgi nekādas sankcijas? Reāli nav saprotams."

Ļoti interesanta bija diskusija arī vakardienas protesta laikā. Viens no komentāriem: "Šodien pasēdēju Šiterī," acīmredzot platformā, kas kādreiz saucās "Tviteris", "redzot opozīcijas izteikumus par Stambulas konvenciju – puspatiesības, faktu savērpšanas un cilvēku kūdīšanu (plus pēdējais piliens bija VVF apmelošana) –, tā asinis sāka vārīties, ka izdomāju – jā, šoreiz patiešām vajag iziet ielās." Vēl viens komentārs: "Mans pirmais protests. Tiekamies vakarā!" Vēl viens komentārs: "Mani konkrēti besī būt piketos, bet uz šo aizgāju, bija pagrūti, bet nu (cenzējams epitets) kaut kādā brīdī vairs nevar sēdēt mājās." (Starpsaucieni.) Un visbeidzot: "Es tik ļoti lepojos redzēt, cik daudz cilvēku bija ārā. Invaliditātes dēļ man nesanāk bieži būt protestos. Tāpēc es esmu ļoti pateicīga visiem pilsoņiem, kuri bija vakar." (Starpsauciens.)

Un visbeidzot par šīrīta protestu. Es teiktu, ka šis ir īpašs sveiciens Kūtra kungam. Ja vakardienas pieci tūkstoši ir visi Jaunās VIENOTĪBAS un "PROGRESĪVO" vēlētāji, tad visi šie 20 ir Nacionālās apvienības, LPV, "Stabilitātei!" un ZZS vēlētāji. (Aplausi.)

Visbeidzot noslēgumam – mazliet ar humoru. Es kaut kur redzēju, ka, lasot Stambulas konvencijas oriģinālo tekstu angļu valodā otrādi, varot nejauši izsaukt sātanu. Vox populi, vox dei.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi! Šīsdienas noslēgumā droši vien ir vietā teikt, ka šī cīņa nav beigusies. Es sagaidu, ka jau tuvākajā laikā, tuvākajās nedēļās, cerams, mēs šeit atgriezīsimies un turpināsim debatēt par šo lēmuma... projektu, kurš, manuprāt, ir pat pretvalstisks, tas ir nepietiekami – nepietiekami! – izvērtēts no tik daudzu institūciju skatpunkta.

Es un PROGRESĪVIE cīnīsimies līdz galam, tāpēc apbruņojieties ar pacietību, šis ir tikai sākums. (Starpsauciens: "Vū!" Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es skatos, ka šodien mums, izrādās, jauna tradīcija – lasīt vēstules.

Man ir tāds jautājums... Koalīcija lasa tikai tās vēstules, kas ir "par" Stambulas konvenciju, bet deputāti ir saņēmuši arī tādas, kurās ir rakstīts "pret" Stambulas konvenciju. Nelasīšu visas vēstules, jo man ir tikai piecas minūtes. Es izlasīšu tikai vienu. Vēstule ir no Asociācijas "Ģimene". (Starpsaucieni: "Ohohoi!"; "Āāā!")

"30. oktobrī jums būs jāpieņem nozīmīgs un atbildīgs lēmums – balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Šis balsojums nav tikai juridisks jautājums, bet arī pārbaudījums mūsu valsts suverenitātei, Satversmes vērtībām un spējai pašiem noteikt savu tiesiskumu un morālo ceļu.

Mēs, Latvijas iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas, novērtējam jūsu drosmi un gatavību aizstāvēt mūsu valsts identitāti, pat ja tas prasa stāvēt pret spēcīgu starptautisku spiedienu. Jūsu lēmums liecina par uzticību Satversmei, ģimenēm un cilvēkiem, cieņas aizsardzību, kā arī par ticību tam, ka vardarbību iespējams apkarot ar reāliem darbiem, nevis ideoloģiskiem dokumentiem. Latvija arī turpmāk aizsargās ikvienu cietušo no vardarbības ar saviem likumiem, saviem resursiem [..] cilvēka cieņai atbilstošā veidā.

Balsojums "par" izstāšanos nav solis atpakaļ, bet gan solis uz priekšu skaidrības, tiesiskās sakārtotības un nacionālās pašcieņas virzienā."

Kolēģi, es jūs aicinu balsot "par" izstāšanos no konvencijas.

Paldies visiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

I. Mūrniece. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56 (Ovācijas.), pret – 32, atturas – 2. Likums pieņemts.

Kolēģi (Starpsauciens: "Turpinām strādāt!"), tagad gan mēs varam iet pārtraukumā. (Zālē troksnis.)

Tātad, lai būtu visiem skaidrs, atļausimies nobalsot par to, kurš grib turpināt strādāt un kurš grib iet pārtraukumā.

Lūdzu, kurš ir par to, lai mēs izsludinātu pārtraukumu līdz Prezidija turpmākam lēmumam?

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – nav, atturas – 1. Pārtraukums līdz Prezidija turpmākam lēmumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Raimonds Bergmanis, Inga Bērziņa, Alīna Gendele, Līga Kozlovska, Andris Kulbergs un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem par darbu.

Pārtraukums līdz Prezidija turpmākam lēmumam.

(Pārtraukums.)

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---