Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas pirmā sēde 2025. gada 4. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas 4. septembra kārtējo sēdi – pirmo sēdi pēc vasaras pārtraukuma. Man ir patiess prieks jūs visus redzēt un sveikt ar jauna darba cēliena sākumu. Novēlu visiem, lai ir spēks, izturība, lai ir cieņpilnas debates par grūtiem lēmumiem – neaizskarot, neaizvainojot. Un lai par mums visiem runā mūsu darbi, kā darīt, nevis darbi, kā nedarīt.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Skaidrītes Ābramas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Skaidrītes Ābramas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums". Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums" iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 6, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Ekonomisko lietu tiesneses Vijas Kalniņas atbrīvošanu no tiesneša amata". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 64. punktu – likumprojektu "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" 2. lasījumā (likumprojekts atzīts par steidzamu). Komisija lūdz iekļaut to 2025. gada 18. septembra kārtējās sēdes darba kārtībā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Anda Čakša, Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Uldis Augulis, Aiva Vīksna, Jana Simanovska, Mārtiņš Daģis un Artūrs Butāns lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (Nr. 1035/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Uldis Augulis, Didzis Zemmers, Valdis Maslovskis, Līga Kļaviņa, Gunārs Kūtris, Līga Kozlovska, Juris Jakovins, Augusts Brigmanis, Anita Brakovska un Daiga Mieriņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 1036/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ramona Petraviča, Maija Armaņeva, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers un Linda Liepiņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā".

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts paredz samazināt pievienotās vērtības nodokli tādām pārtikas precēm kā maize, piens, olas, gaļa, zivis. Premjere Siliņa publiski apgalvoja, ka pārtikas cenas Latvijā pakāpeniski krītas, viņa par šo apgalvojumu saņēma asu kritiku, jo pārtikas cenas kopumā Latvijā nevis krītas, bet gan pieaug un arī turpmāk ir paredzēts pārtikas preču cenu pieaugums. Taču Siliņa turpināja apgalvot, ka pārtikas pamatgrupām cenas krītas. (Zālē troksnis.) Patiesība ir tāda, ka pārtikas...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

R. Petraviča. Patiesība ir tāda, ka pārtikas pamatgrupām cenas nevis krītas, bet gan turpina pieaugt. Nelielais kritums vasaras mēnešos, ko premjere iztēloja kā cenu kritumu, notiek katru gadu. Visi zina, ka pārtikas cenas vasarā nedaudz samazinās, taču – vai viss ir kļuvis lētāk, to mēs varam vērtēt katrs pats. Bet cilvēki taču nav eksperti, vai ne?

Viens no pārtikas dārdzības iemesliem Latvijā ir arī pievienotās vērtības nodoklis. Daudzās bagātākās valstīs, kur ir lielākas algas un pensijas, pievienotās vērtības nodoklis pārtikai ir mazāks nekā Latvijā, piemēram, Vācijā pievienotās vērtības nodoklis pārtikas precēm ir mazāks nekā pie mums. Valdība apgalvo, ka šīs valstis ir bagātas, tāpēc var atļauties mazākus nodokļus, bet varbūt ir otrādi – šīs valstis ir bagātas, jo tajās ir uz cilvēkiem orientēti nodokļi, nevis tādi nodokļi, kas apgrūtina cilvēku dzīvi un ekonomiku. Pievienotās vērtības nodokli pārtikai lūdz samazināt gan ražotāji, gan tirgotāji, gan ēdinātāji... gan viesnīcas... un arī paši ZZS politiķi. To jūs esat ne vienu reizi vien rosinājuši gan iepriekšējā, gan šajā sasaukumā.

Priekšlikums paredz samazināt PVN pirmās nepieciešamības precēm. Tas atstās ietekmi uz pārtikas pieejamību un ļaus cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem iegādāties pārtiku, ko viņi nevar atļauties tādā daudzumā, kā tas būtu nepieciešams. Un tieši zemāko ienākumu grupās cilvēki pārtikai tērē lielāko daļu no saviem ienākumiem.

Tas uzlabos arī pirktspēju kopumā. Samazinoties izdevumiem par pamatproduktiem, mājsaimniecībai paliek lielāka daļa ienākumu citām vajadzībām un tēriņiem, kā mājoklis, veselība, izglītība. Mazāki izdevumi par pārtiku palīdz arī sociāli mazāk aizsargātajām grupām – pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm un zemāk atalgotajiem.

Tas arī mazinās inflāciju. Pārtikas cenas ir viens no būtiskākajiem inflācijas rādītājiem, kas tieši ietekmē sabiedrības noskaņojumu un reālo ienākumu vērtību.

Tam būs arī sociālā taisnīguma aspekts. Samazinot PVN pamatproduktiem, mazinās PVN nodokļa negatīvā ietekme uz trūcīgākajiem iedzīvotājiem, kas savos tēriņos lielāko daļu atvēlē tieši pārtikai.

Pievienotās vērtības nodokli pārtikai jau sen bija laiks samazināt. Tas uzlabos Latvijas iedzīvotāju dzīvi.

Aicinu visus, īpaši ZZS frakciju, kas rūpējas par lauksaimniecību un pārtikas nozari, to atbalstīt. Nodokļi Latvijā ir jāsamazina, nevis jāpalielina.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Prezidijs saņēmis vēl vienu iesniegumu ar lūgumu grozīt sēdes darba kārtību.

Deputāti Valdis Maslovskis, Kaspars Briškens, Jānis Patmalnieks, Mārtiņš Felss un Juris Jakovins lūdz grozīt Latvijas Republikas Saeimas 2025. gada 4. septembra sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu "Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā" līdz komisijas turpmākam lēmumam. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana.

Lēmuma projekts "Par Jeļenas Kļaviņas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 4. augustā saņēma Viktora Pučkas iesniegumu par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu.

Šā gada 27. augustā komisija pārbaudīja vēlēšanu materiālus un konstatēja, ka nākamā deputāta amata kandidāte no partijas "Stabilitātei!" kandidātu saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā ir Jeļena Kļaviņa, kura ir piekritusi uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus, kā arī apliecinājusi to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija aicina atbalstīt Saeimas lēmuma projektu "Par Jeļenas Kļaviņas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Jeļenu Kļaviņu dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

J. Kļaviņa.

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti!

Es, Jeļena Kļaviņa, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Jeļenas Kļaviņas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam un aicinām ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu (Zālē troksnis.) "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 985/Lp14) nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Notariāta likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Zālē troksnis.) Kolēģi, es aicinu – mazliet klusāk!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Invaliditātes likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (Nr. 996/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 1003/Lp14) nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Regulētajā tirgū iekļauto akciju turētāju kapitālsabiedrību dzimumu līdzsvarotas pārstāvības likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Pret" pieteicies runāt deputāts Mārcis Jencītis.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Prieks jūs visus redzēt!

Šis dzimumu līdzsvarotas pārstāvības likums piedāvā to, ka uzņēmumu padomes sastāvā abiem dzimumiem jābūt pārstāvētiem minimāli 40 procentu apmērā vai arī valdēs un padomēs kopā – vismaz 33 procentu apmērā.

Ja kādu interesē – likumprojekta pielikumā ir tabula ar smalkiem aprēķiniem par konkrēto minimālo dzimuma pārstāvju skaitu. (Zālē troksnis.) Līdzīgs likumprojekts jau 2025. gada 17. aprīlī...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

M. Jencītis. ... Saeimā tika noraidīts. Tas ir nedaudz pārstrādāts, bet būtību tas nemaina. Cik tūkstošus iztērēja, lai ministrijas darbinieki sagatavotu šo 40 lappušu garo likumprojektu? Papildus – tas rada birokrātisko slogu. Reizi gadā lielajiem uzņēmumiem ir jāiesniedz ziņojums Latvijas Bankai par progresu dzimumu pārstāvniecībā padomēs un valdēs. (Starpsauciens: "Absurds!")

Nevajag rīkoties kā komunistu laikā, kad ideoloģija bija svarīgāka par attīstību un izaugsmi. Šī feminisma ideoloģija prasa augstiem amatiem izvēlēties cilvēkus nevis pēc spējām, bet pēc dzimuma. Ja Eiropā IT nozarē uzņēmumu padomēs vidēji 16 procenti pārstāvju ir vīrieši, tad ko tagad? Ir jāpalūdz sievietes piespiedu kārtā aiziet? Vai otrādi – ja kādā uzņēmuma padomē 80 procenti pārstāvju ir... sievietes, tad jāpalūdz aiziet vīriešiem?

Uzņēmumu padomēs un valdēs ir jāļauj strādāt cilvēkiem, izvēloties pēc spējām, nevis pēc dzimuma. Kvotas traucē attīstīties. Starp neskaitāmām kvotām Latvijā ir emisiju kvotas (kas ietver pat govju atgāzes), nozvejas kvotas, aizsargājamo teritoriju kvotas.

Lai ieviestu kvotas sievietēm armijā, tagad jau sāk... vakar ziņās visi varējām lasīt, ka jau gatavo ekipējumu sievietēm obligātajam iesaukumam. Vai šis ir īstais veids, kā cīnīties pret Krievijas agresiju? Tā vietā, lai lielo uzņēmumu padomēs liktu mazāk pārstāvētos dzimumus, labāk domāsim par to, kā attīstīt savu zemi, nevis izpatikt Eiropas direktīvām!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Vēlos visus sveikt jaunajā sezonā. Nebiju obligāti domājis... šajā konkrētajā tēmā, bet vēlos aicināt Saeimas deputātus pirms balsojuma noņemt nost to ideoloģisko rāmējumu, kas, es saprotu, neizbēgami parādās šādā tēmā.

Kontekstam. Šis nav sākotnēji nacionāla līmeņa veidots likumprojekts, šī ir Eiropas Savienības direktīva, kas Latvijai jāpārņem. Kā jebkurai direktīvai, protams, ir zināma elastība sniegta Latvijas nacionālajā likumdošanā, un, pēc manas izpratnes, Labklājības ministrija un Ministru kabinets ir apstiprinājis šādu regulējumu un grozījumus, kas ir absolūti minimālajā prasību līmenī.

Līdz ar to, es pieļauju, ņemot vērā politisko kontekstu un kopumā visnotaļ konservatīvo Saeimas sastāvu, ir ņemta vērā tāda politiskā realitāte un piedāvāts kaut kas tāds, ko, kā jau minēju, Latvija vismaz minimālā līmenī var pārņemt. Līdz ar to es aicinu neskatīties uz šo kā uz dzimumu jautājumu un nemēģināt šeit meklēt kaut kādas slēptas ideoloģiskas blaknes.

Es pat aicinu uz to skatīties kā uz fiskālās atbildības lēmumu, jo, ja mēs šo direktīvu nepārņemsim, Latvijai būs jāmaksā sods. Un situācijā, kurā mēs šajā sezonā un šajā politiskajā ciklā daudz runāsim par valsts izdevumiem un nepieciešamību tos mazināt un meklēt dažādas taupības iespējas, neatbalstīt likumprojektu, pat nenodot to komisijai (komisijā varētu izdiskutēt visus jautājumus, kas, iespējams, jums kā deputātiem ir pamatoti, un mēģināt noņemt nost bažas, kas saistās ar šāda tipa likumprojektu), man liekas diezgan dīvaini.

Man liekas, ka jebkurš deputāts, kurš faktiski šajā brīdī neatbalsta likumprojekta nodošanu komisijai, veic fiskāli bezatbildīgu lēmumu. Līdz ar to jebkāda veida tālākā retorika, kas var nākt no deputātiem vai politiķiem un saistās ar valsts izdevumu taupīšanu, manuprāt, vienkārši zaudē leģitimitāti. Jūs acīmredzami šādā veidā ignorējat saistības, kas Latvijai būs.

Mēs neesam vientuļa sala. Mēs esam daļa no Eiropas Savienības. Arī Latvija ir piedalījusies šīs direktīvas tapšanā Eiropas līmenī. Tagad tas ir atnācis līdz Latvijas nacionālajai likumdošanai un mums kā parlamentam, manuprāt, ir pienākums šo likumprojektu skatīt vismaz komisijā.

Es pat neaicinu jūs atbalstīt pirmajā lasījumā. Es aicinu likumprojektu nodot komisijai, lai tad komisija var skatīties visus argumentus par un pret, skatīties Labklājības ministrijas vērtējumu, uzaicināt nepieciešamās institūcijas. Jo, cik man ir izprotams attiecībā uz likumprojektu, tas attiektos, ja es nemaldos, uz diviem uzņēmumiem Latvijā.

No vienas puses, es saprotu vēlmi ārkārtīgi politizēt jebkuru jautājumu, kur likumprojekta nosaukumā parādās vārds "dzimums", bet nekļūsim absurdi, paturēsim prātā valstiskas intereses un skatīsimies uz to kā fiskālu jautājumu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Regulētajā tirgū iekļauto akciju turētāju kapitālsabiedrību dzimumu līdzsvarotas pārstāvības likums" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 40, atturas – 2. (Aplausi.) Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Ekonomiskās ilgtspējas likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runājot par likumprojektu... Es arī dzīvoju Latgalē, un mēs visi zinām, kas notiek Latgalē. Šis likums tiešām ietekmēs cilvēkus, kuri tur dzīvo, un visu Latviju, jo... zaļais kurss ietekmēs, protams, visnabadzīgāko slāni, tos cilvēkus, kuri nevarēs nomainīt transportlīdzekli pret elektromobili. Un milzīgs – milzīgs! – sabrukums gaidāms arī mūsu tautsaimniecībā. Tas viss ir murgs, ko nedrīkst pieļaut mūsu tautsaimniecībā, jo tā nav gatava tādām pārmaiņām.

Tiešām būsim atbildīgi par mūsu tautu, mūsu cilvēkiem, kuri nevarēs pavilkt šo kursu. Mēs redzam, ka tur, protams, ir milzīgs finansējums, bet kur šis finansējums var pazust? Es domāju, ka būs izveidotas jaunas birokrātiskas iestādes, kuras pārfinansēs visu naudu, kas tiks dota no ES. Un līdz cilvēkiem, kā parasti, šī nauda neaizies.

Tāpēc es lūdzu šo murgu neatbalstīt un ļaut cilvēkiem attīstīties tālāk, kā jau tika pierādīts... un nemainīt viņu ieradumus sakarā ar to, ka Eiropai vai... mums ir kaut kādas saistības ar Eiropu, kuras grauj mūsu tautsaimniecību, grauj mūsu lauksaimniecību. Un man nav saprotams un lielākajai daļai no lauksaimniekiem nav saprotams, kā zemi apstrādāt ar elektrotraktoriem, arī nav saprotams, kas ir ierakstīts anotācijā, ka tiks ņemtas kvotas vai tiks ņemti jauni nodokļi no tiem, kuri tur liellopus. Tur viss iekšā ir ierakstīts. Palasiet! Mēs varam pazaudēt arī mūsu tautsaimniecību un lauksaimniecību. Tas būs pārāk dārgi – uzturēt un pirkt kvotas.

Es saprotu, ka mums jāiet uz to, bet ne tā. Šeit jābūt brīvībai, šeit jābūt iespējai cilvēkiem izvēlēties pareizi.

Tālāk. Kādi murgi ir sagaidāmi? Visi lauksaimnieki... vai citā tautsaimniecības nozarē nevarēs paņemt kredītu. Atkal būs jaunas problēmas ar kreditēšanu. Kāpēc? Jo tagad jau ir tā, ka nevar izgriezt mežu, ja tev nav elektrozāģa. Tie būs tiešām murgi, kurus mēs nevarēsim izpildīt. Un es brīdinu, ka tā nedrīkst būt un nedrīkst ieviest tādus murgus, kurus mēs nevarēsim izpildīt.

Lūdzu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Ekonomiskās ilgtspējas likums" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 34, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Muzeju likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Mārcis Jencītis.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šeit ir tas pats jautājums kā iepriekšējais. Būtībā mēs esam nonākuši līdz tam, ka muzeji ir kļuvuši par ideoloģiskās cīņas lauku. Līdz šim muzejs bija neitrāla, uz sabiedrības izglītošanu vērsta iestāde, un likuma 7. pantā muzeja definīcija skan tā: "Muzejs ir pastāvīga un publiski pieejama institūcija, kura kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kura iegūst, uzkrāj, saglabā, pēta, popularizē un eksponē materiālo un nemateriālo cilvēces mantojumu un vidi, lai sekmētu pētniecību, sabiedrības izglītošanu un sniegtu sabiedrībai emocionālu baudījumu, un kuras darbība, īstenojot muzeja funkcijas, nav vērsta uz peļņas gūšanu." Citāta beigas.

Definīcija jau nosaka visu muzeja būtību, savukārt šis likumprojekts nosaka, ka muzejam viens no svarīgākajiem uzdevumiem atbilstoši jaunajai redakcijai būs veicināt dažādību un ilgtspēju, būt atvērtiem sabiedrībai, pieejamiem un iekļaujošiem. Un papildus tam tiek pievienots jauns papildinājums: muzeju pamatfunkciju īstenošanu nedrīkst ierobežot, cita starpā, reliģiski motīvi.

Jau tagad pastāv diskriminācijas aizliegums, bet šī likumprojekta mērķis ir uzskatāmi ierobežot reliģiskus motīvus un veicināt liberāli kreisu ideoloģiju. Tas vairāk ved uz "PROGRESĪVO" ideoloģiju, kuru pārstāv Kultūras ministrija, nekā parāda muzeja būtību – iepazīstināt sabiedrību ar kultūras mantojumu. Šī ideoloģija nav mūsu kultūras mantojums.

Pieņemot šos grozījumus, turpmāk liberālās ideoloģijas principi būs akreditāciju noteikumos. Jau tagad muzeju akreditācijas prasībās ir iekļauts otrais kritērijs, kas pieprasa muzejam izpildīt visas pamatfunkcijas atbilstoši 7. pantam.

Vai muzeji akreditācijas procesā tiks vainoti, ja tie nebūs pietiekami iekļaujoši un neveicinās liberālo dažādību? Vai par to, ka kāds mazāks muzejs nebūs līdzekļu trūkuma dēļ nodrošinājis pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, tam būs slikts akreditācijas novērtējums un to potenciāli varēs slēgt? Likumprojekts vēršas pret reliģiskās pārliecības iebildumiem muzejos.

Piemēram, ir tāds akreditēts muzejs – Ludzas Lielā sinagoga –, kura darbība ietver ebreju garīgā mantojuma kopšanu. Vai, pieņemot šo likumprojektu, viņiem obligāti būs jāsadarbojas ar kvīriem un reliģiski un ideoloģiski nepieņemamām organizācijām, ja tās to prasīs? Vai ar šiem noteikumiem Kultūras ministrija vēlas noniecināt tiesības piekopt savu reliģisko pārliecību? Laikā, kad mūsu nozīmīgākais stratēģiskais partneris ASV atsakās no iekļaušanas un dažādības prasībām uzņēmumos, Latvija tikai tagad tos sāk ieviest.

Aicinu noraidīt šo likumprojektu un bez ideoloģiskām prasībām pārstrādātu likumprojektu atkārtoti iesniegt Saeimā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. "Par" pieteikusies runāt deputāte Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Paldies, protams, Jencīša kungs, par jūsu... likumprojekta izlasīšanu, bet es tikai gribēju dažas lietas pasvītrot, lai nepamatoti nemulsinātu cilvēkus, par ko ir šis likumprojekts, šie grozījumi... tieši runājot par ideoloģiskiem ierobežojumiem, ko jūs piesaucāt šeit. Gribu vēlreiz nolasīt, ka tieši tur ir piedāvāts likumā papildināt jēdzienu, ka muzeja pamatfunkciju īstenošana – vēlreiz klausieties! – "nevar tikt ierobežota ar politiskiem, ideoloģiskiem vai reliģiskiem motīviem". Tieši pretēji tam, ko jūs šeit runājāt, – lai tiešām atstātu iespēju muzejam strādāt zinātniski pamatoti. Un tām funkcijām... viņu pamatfunkcijām neatkarīgi no tā, kurš tajā brīdī vada pašvaldību, valsti vai kādu konkrētu muzeju.

Ir vēl daudzi labi papildinājumi, ieskaitot to, ka, piemēram, muzeja vadību piedāvāts atlasīt atklātā konkursā, līdz ar to atrodot labāko vadītāju, konkurētspējīgāko vadītāju tajā brīdī, tieši ierobežojot iespēju ietekmēt muzeja pamatdarbību politiski, ideoloģiski vai reliģiski.

Tāpēc paldies, bet aicinu, protams, atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Muzeju likumā" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 11, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstīm, no otras puses" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Tiesu ekspertu likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Pret" pieteicies runāt deputāts Amils Saļimovs.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Šis likumprojekts tiks pasniegts kā elastīgāka darba tirgus modernizācija, bet faktiski tas ir solis atpakaļ darba ņēmēju tiesību aizsardzībā. Šeit darba ņēmējs ir kļuvis par izmaksu pozīciju. Mums nevajag meklēt naudu darba ņēmējos, ļaujiet viņiem mierīgi strādāt un pelnīt naudu. Nauda jāmeklē valsts aparātā, pašvaldībās.

Pirmām kārtām virsstundu samaksas samazinājums. Vai šodienas apstākļos tas ir normāli? Mums, tieši otrādi, ir jāmotivē darbaspēks, darba ņēmēji, lai viņi paliktu Latvijā, lai viņi strādātu un pelnītu. Nevajag meklēt naudu parasto cilvēku maciņos.

Dīkstāves atmaksas samazināšana krīzes laikā. Kad cilvēkiem visvairāk ir nepieciešama palīdzība, mēs atkal mēģinām kaut ko apgriezt, sagriezt, samazināt, bet tas nav korekti. Varbūt mēs gatavojamies kaut kādai kārtējai pandēmijai... šķirot cilvēkus.

Kolēģi, šis likumprojekts... Nav tagad īstais laiks, kad nodot šo likumprojektu komisijai un skatīt. Domāsim par mūsu nākotni!

Nē, aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 8, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Ilzes Indriksones, Uģa Mitrevica, Edmunda Teirumnieka, Jāņa Grasberga un Jāņa Vitenberga iesniegto likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labrīt, godātie kolēģi! Drīzumā Saeima uzsāks darbu pie budžeta veidošanas, un valdība jau šobrīd to veido. Tomēr, lai nebūtu tā, ka diskusijas šeit, parlamentā, plašsaziņas līdzekļos un arī sadarbībā ar Ministru kabineta sociālajiem partneriem paliek virsrakstu vai neatšifrētu miljonu līmenī, "Nacionālā apvienība" rosina Likumā par budžetu un finanšu vadību nostiprināt detalizāciju, proti, cik atšifrēti budžets tiek iesniegts Saeimā un kādā detalizācijā tas tiek parādīts sabiedrībai.

Šobrīd Likumā par budžetu un finanšu vadību nav minēts Ministru kabineta un Finanšu ministrijas pienākums... jeb detalizācija... kādā detalizācijā budžets ir jāsagatavo. Līdz ar to tas, kādu mēs saņemam budžetu šeit, ir lielā mērā atkarīgs no Finanšu ministrijas labvēlības.

Manuprāt, būtu pareizi, ka mēs likumā nostiprinām detalizāciju, pasakām, ka tai ir jābūt apakšprogrammās līdz pat pasākumu līmenim, tātad būtu atšifrētas izdevumu sadaļas. Manuprāt, nav grūti 21. gadsimtā to visu digitalizēt ar izvēršamu veidu, ka var uzspiest uz konkrētu apakšprogrammu un redzēt konkrētus tēriņus, nevis samierināties ar sadaļu, kurā ir neatšifrēti miljoni.

Tas uzlabotu koalīcijas spēju skaidrot savus lēmumus, reizēm arī pamatot, ka līdzekļi ir pamatoti ietāmēti, savukārt opozīcijai tas uzlabotu spēju norādīt, kur līdzekļi ir nepamatoti ietāmēti un kur tos var atrast. Es domāju, ka kopējā diskusijas kvalitāte šeit, parlamentā, uzlabotos. Uzlabotos arī uzticība sabiedrības acīs, jo arī sabiedrība varētu sekot līdzi.

Neizslēdzu, ka likumprojekts ir pilnveidojams. Manuprāt, izvērtēšanas vērta ir arī ideja papildināt likumprojektu ar normu: ja valsts aizņemas – un, visticamāk, aizņemsies; mēs dzirdam, ka Finanšu ministrija plāno vēl vairākus miljardus aizņemties –, tad ir pienākums norādīt, kur tieši šie līdzekļi tiek novirzīti. Proti, lai nerodas situācija, ka valdības amatpersonas apgalvo, ka visa aizņemtā nauda tiek ieguldīta drošības stiprināšanai, bet patiesībā tā tiek apēsta algās vai valsts pārvaldē, vai citur nelietderīgi.

Aicinu arī jūs iesaistīties, lai šo likumprojektu pilnveidotu. Bet jebkurā gadījumā budžeta veidošana ir jāsāk ar atklātību, ar caurspīdīgu pieeju.

Es ceru, ka arī koalīcijas partijas to saprot un atbalstīs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Amila Saļimova, Iļjas Ivanova un Dmitrija Kovaļenko iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 1028/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Nezinu, vai visi ir izlasījuši anotāciju. Domāju, ka Zaļo un Zemnieku savienība jau izlasīja, jo viņi iesniedza līdzīgu likumprojektu. Domāju, ka 14 cilvēki (es domāju ministrus) nevar pieņemt tādu lēmumu par visiem Latvijas iedzīvotājiem. Viņi nevar ierobežot skaidras naudas apriti.

Aicinu likumprojektu atbalstīt, nodot komisijai un tur tālāk risināt šo procesu, jo – vēlreiz atkārtošu – 14 cilvēki nevar pieņemt lēmumu visu Latvijas iedzīvotāju vietā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt "par" pieteicies deputāts Uldis Augulis. Es atvainojos – "pret".

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Aicinu šo likumprojektu neatbalstīt, jo mūsu sagatavotais likumprojekts, ko skatīsim vēlāk, ir daudz precīzāks, pieskaņots citu Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvajiem regulējumiem, kā arī Eiropas Savienības kopējam pārrobežu skaidras naudas aprites regulējumam. Manuprāt, diskusijas attiecībā uz to, kādas normas, kādi ierobežojumi atbilst gan Satversmes 91. pantam, gan Satversmes 96. pantam, ir nepieciešamas. Diskusijām Saeimā jānotiek.

Atgādināšu Čulkovas kundzei, ka lēmumus pieņem nevis 14 cilvēki, bet 100 Saeimas cilvēki (Starpsauciens.), kas ir likumdevējs, kas pieņem un izvērtē likumus.

Cienītie kolēģi, aicinu šo noraidīt un atbalstīt Zaļo un Zemnieku savienības iesniegto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 1028/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – nav. Likumprojekts noraidīts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei"" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Deputāts Edmunds Zivtiņš pieteicies runāt "pret".

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šeit ir tāda duāla situācija. Valstij liels projekts, kuru vajadzētu it kā atbalstīt, bet LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ nekad nevarēs atbalstīt šādus projektus, kamēr mēs nezināsim, no kurienes nāk nauda. Tātad principā valdošajai koalīcijai vajadzētu atnākt un pastāstīt, no kurienes mēs ņemsim šos līdzekļus – astoņus miljardus. Ja tā ir militārā mobilitāte, tad atnāciet un tā arī pasakiet, ka no naudas, ko Eiropa mums dos, mēs šo projektu pabeigsim.

Bet ir cits jautājums, kas man liekas gaužām tāds... ne visai labs. Proti, kad mūsu komisijā ieradās pārstāvji un es uzdevu jautājumu... Jebkurš biznesa projekts, tanī skaitā, ja tas saistīts ar sabiedrisko transportu... lai atvērtu jaunu maršrutu vai jaunu līniju, ir jāsaprot, cik tev tur būs pasažieru, kāda tev būs finansiālā ietekme, cik būs jādotē vai varbūt tieši otrādi – nevajadzēs dotēt, vajadzēs, kā saka... šis maršruts būs pelnošs. Bet tanī brīdī, kad es uzdevu šādu jautājumu... projekts iet pilnā spēkā... atbildīgie par projektu saka: a mēs nezinām, cik mums būs pasažieru, mēs nezinām, cik pārvadāsim, toties mēs zinām vienu lietu – diennakts laikā ar šo ātrvilcienu varam evakuēt no Latvijas simts tūkstošus cilvēku. A kā to saprast? Tātad šī līnija nav paredzēta pasažieru pārvadāšanai, lai viņi tiktu, pieņemsim, no Baltijas uz Eiropu, bet pamatmērķis ir tas, lai varētu evakuēt cilvēkus no Latvijas. Kaut gan mēs visi zinām, kas ir saistībā ar šo šauro vietu... kā to sauc... jau aizmirsu tagad. (Starpsauciens: "Suvalki!") Pareizi. Jā, Suvalku koridors.

Tātad būtība ir tāda (mēs to ne vienreiz vien esam uzsvēruši un atgādinājuši), ka šis projekts apēd mūsu nodokļu maksātāju naudu, pilnīgi nepamatoti apēd. Šis projekts ir pilnīgi nepamatots... ne militārai mobilitātei, ne cilvēku un pasažieru pārvadāšanai. Šobrīd mēs no Igaunijas uz Lietuvu mierīgi varam nokļūt. Vilciena līnija strādā pa vecajām sliedēm. Lietuvas stacijā "Mockava" pārsēžas uz šaurajām sliedēm un dodas tālāk uz Eiropu.

Jautājums ir... šis projekts ir pilnīgi nevajadzīgs. Ja tam apakšā ir kāda cita lieta, kuru es joprojām neesmu sapratis, tad atnāciet un pastāstiet, kas tā ir par lietu. Domāju, ka Kulberga kungs jums varētu pastāstīt par visu, ko viņš komisijā uzzināja. Domāju, ar divām stundām viņam visai runai nepietiktu.

Pēc būtības mēs turpinām dedzināt naudu, atsavināt īpašumus. Prokuratūra saka, ka lietu ierosināt nevar, jo process nav apstājies. Process turpinās, kamēr nav nofiksēti izdevumi vai kaitējums valstij. Ja nekādus procesus ierosināt nevar, tātad viss ir labi. Turpinām dedzināt naudu un turpinām būvēt, atsavināt īpašumus.

Kolēģi, šeit kaut kas nav kārtībā. Nezinu, vai tikai man liekas, mūsu frakcijai liekas, ka šeit kaut kas nav kārtībā. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu. Apturam šo projektu – novelkam svītru, uztaisām revīziju, cik esam iztērējuši (cik – pamatoti, cik – nepamatoti), ko mums saka prokuratūra – viss ir kārtībā vai ne. Ierosinām krimināllietas. Mums ir jāsaprot. Mēs nevaram vienkārši iet uz to, ka igauņi un lietuvieši to projektu realizē. Igauņi to dara divreiz... labi, ne divreiz, bet lētāk nekā Latvija. Un tikai pateicoties tam, kas laikam ir līgumā. Es nezinu. Atnāciet, palabojiet mani!

Sanāk tā, ka, ja mēs tagad apturam, mums ir jākompensē izdevumi, zaudējumi, ko esam radījuši Igaunijai, jo lietuviešiem jau tāpat viss ir kārtībā. Viņiem (Nav saklausāms.)...

Ļoti daudz neskaidrību – gan morāli ētisko, gan finansiālo, gan koruptīvo. Absolūti nav nekādas skaidrības. Tāpēc LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ konsekventi par šo jautājumu, kā tas parādīsies, balsos "pret". Tikmēr, kamēr mums nebūs skaidrības.

Lūdzu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei"" nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 30, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Kapsētu likums" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andas Čakšas, Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Ulda Auguļa, Aivas Vīksnas, Janas Simanovskas, Mārtiņa Daģa un Artūra Butāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (Nr. 1035/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ulda Auguļa, Didža Zemmera, Valda Maslovska, Līgas Kļaviņas, Gunāra Kūtra, Līgas Kozlovskas, Jura Jakovina, Augusta Brigmaņa, Anitas Brakovskas un Daigas Mieriņas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 1036/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera un Lindas Liepiņas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" iesniegt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 25, atturas – 24. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Maija Armaņeva, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne, Mārcis Jencītis, Kristaps Krištopans, Jeļena Kļaviņa, Ilze Stobova un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par reālu taupības un birokrātijas mazināšanas pasākumu ieviešanu".

Runāt "par" pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV),

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valdība man atgādina mājsaimnieci, kas šķērdējas uz briljanta auskariem, bet mēģina ietaupīt uz trauku lupatiņām. Valdība turpina aizņemties miljardus, ko iegrūž apšaubāmos projektos, un politiķi runā, ka tagad griezīs elektrības vadus uz viensētām un slēgs lauku ceļus. Valdība turpina aizņemties divus miljardus ik gadu, bet 170 miljonu ietaupījums tagad tiek pasniegts kā Siliņas valdības varoņdarbs. Nekas tāds iepriekš neesot bijis.

Nu kāds varoņdarbs?! Ko jūs mēģināt apmuļķot! Katru gadu notiek izdevumu pārskatīšana, un katru gadu apmēram šādas summas tiek atrastas. Turklāt no ietaupītā 171 miljona eiro apmēram 60 miljoni eiro ir nodokļu ieņēmumu, pārdales no pašvaldībām rezultāts, nevis reāls ietaupījums no publiskās pārvaldes izdevumiem. Pārskatot izdevumus, varētu rast ietaupījumu 800 miljonu eiro apmērā, un to atzīst arī Latvijas darba devēji. Tā ir summa, kas nepieciešama nākamā gada prioritātēm – drošībai, izglītībai un demogrāfijai.

Reāli taupības pasākumi ir palikuši tikai solījumos. Darbos tie netiek īstenoti. Dzīvojam joprojām pēc principa – naudas ir tik daudz kā nekad. Neefektīva pārvaldība ir jau kļuvusi par sistēmu, nevis par izņēmumu. Valdība joprojām izvairās taupīt, veicot funkciju auditu, kas tiešām varētu noteikt, kuri izdevumi ir pamatoti, neuzturot dublējošās iestādes, šķērdējot naudu. Bet funkciju audits nav ērts, jo visās valsts iestādēs ir savi cilvēki, savs elektorāts. Ērtāk ir imitēt darbību, jo valsts aparāts ir kā svētā govs, kam nedrīkst ķerties klāt.

Ja iedzīvotāju skaits samazinās, tad loģiski – būtu jāsamazinās gan publiskā sektora darbinieku skaitam, gan ierēdņu skaitam. Mūsu publiskā sektora darbinieku skaits ir viens no lielākajiem starp Eiropas valstīm. Mums ir daudz vairāk ierēdņu nekā Igaunijā. Un premjere saka – kā tad mēs atlaidīsim cilvēkus? Bet viss šis uzpūstais valsts aparāts ir jāuztur nodokļu maksātājiem.

Protams, nav jāsamazina skolotāju, policistu skaits, bet krīzes laikā ir jāsamazina nepamatoti lielais ierēdņu skaits. Ierēdņiem prēmijās joprojām tiek izmaksāti miljoni. Sistēma netiek pārskatīta. Dāsni piemaksā arī tur, kur taupība būtu pašsaprotama. Naudas balvas un prēmijas tagad tiek pārsauktas citos vārdos, paslēptas zem citiem resoriem. Pat deputāts tur nevar atrast un tikt skaidrībā, kur nu vēl kāds no iedzīvotājiem. No novērtēšanas prēmijas būtu jāatsakās pavisam. Jūs sakāt: par 10 procentiem samazināsim. Par kādiem 10 procentiem?! Nedzīvojam vairs treknajos gados.

Valsts iepirkumu apjomi netiek pārskatīti. Samazinot iepirkumu apjomu par septiņiem astoņiem procentiem, var ietaupīt 400 miljonus. Beidziet mahinācijas ar vakancēm! Vienkārši likvidējiet. Vakanci paņem no ministrijas... nauda tur paliek... ieliek vakanču bankā. Vajag – mēs paņemam no vakanču bankas, mēs neko jaunu neradām. Bet īstenībā tā ir tāda labi atstrādāta shēma.

Neaizmirstiet, ka esat paņēmuši no pensiju 2. līmeņa vienu procentpunktu, kas 2026. gadā sastāda 162 miljonus, un 2029. gadā tas būs jāliek tomēr atpakaļ. Tikmēr mēs valsts parāda procentos maksājam 500 miljonus gadā – tie ir 100 eiro katru mēnesi katram pensionāram vai 300 eiro gadā katram mūsu valsts iedzīvotājam.

Tāpēc ir nepieciešams pieņemt Saeimas lēmumu, uzdodot valdībai līdz 2026. gada budžeta sastādīšanai sagatavot un iesniegt Saeimai reālu publiskās pārvaldes papildu izdevumu samazinājumu, samazināt iepirkumus par septiņiem līdz astoņiem procentiem, likvidēt brīvo vakanču skaitu, samazināt ierēdņu skaitu vismaz par 10 procentiem, atcelt prēmijas par ikgadējas darbības novērtējumu, atcelt naudas balvas, veikt funkciju auditu un likvidēt iestādes, kuru funkcijas pārklājas.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? Nav. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.

Deputāti Andris Kulbergs, Edgars Tavars, Juris Viļums, Edvards Smiltēns, Česlavs Batņa, Linda Matisone, Aiva Vīksna, Andrejs Svilāns, Raimonds Bergmanis un Māris Kučinskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par valsts budžeta izstrādes procesa pārskatīšanu".

Runāt "par" pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Sveicu jaunajā sezonā! Gribu pateikt, ka mums priekšā ir ļoti, ļoti svarīgs darbs, ļoti svarīgs process, patiesībā šajā mūsu Saeimas sasaukumā viens no svarīgākajiem mirkļiem – budžets. Es pilnīgi pievienojos tam, ko "Nacionālā apvienība" cēla gaismā, un ar šo mēs gribam vēl pastiprināt.

Pirmām kārtām gribu teikt, ka mēs dzīvojam (es to pieredzu jau trešo gadu) tādā apgriezto spoguļu zemē, jo – kurš ir akcionārs? Akcionārs ir sabiedrība. Tātad mūsu vēlētājs ir akcionārs, kas iecēlis padomi. Akcionārs ieceļ padomi. Kas ir padome? Tie esam mēs, Saeima, kas pārstāv vēlētāju. Un ko padome dara? Padome rūpējas par uzņēmuma kapitālu, līdzekļiem, tātad – par valsts, par kopējās sabiedrības naudas izlietojumu. Un padome ieceļ valdi. Kas ir valde? Valde mūsu gadījumā ir Ministru kabinets – valdība. Kas jādara valdei? Vai valdībai ir jāvada valsts saimniecība?

Tāpēc mūsu situācija ir kaut kāda apgriezto spoguļu zeme, kurā valde vada Saeimu – padomi. Tā ir tā problēma, ko es aicinu pilnībā pārdomāt. Saeima nevar kļūt par balsošanas mašīnu, budžets nevar tikt atnests uz Saeimu pēdējā mirklī – bez iepriekšējas piekļuves un izskatīšanas, un informācijas. Mēs šeit uzzinām pirmo informāciju tikai 15. oktobrī. Mēs te pilnīgā valdes pavadā... padome, tātad Saeima, operē.

Es lūdzu... Mieriņas kundze, jūs esat otrā amatpersona valstī, jūs esat šīs padomes priekšsēdētāja, kam pienāktos ļoti atbildīgi izskatīt budžeta procesu. Tas nevar notikt valdes vai valdības pavadā. Tam ir jābūt caurspīdīgam, detalizētam un saprotamam procesam.

Tāpēc mēs aicinām līdz 1. oktobrim mainīt četras lietas. Un aicinām premjeru un finanšu ministru mainīt šīs četras lietas.

Numur viens – iesaistīt deputātus. Tātad Saeimu iesaistīt diskusijā par fiskālajiem mērķiem un prioritātēm jau pirms budžeta iesniegšanas Saeimai.

Otrais – uzlabot budžeta procesa caurspīdīgumu. Tas nevar notikt bez informācijas, bez skaidrojumiem... vienkārši paslēpti... zem katras pozīcijas... detalizētas lietas, kas netiek atklātas.

Trešais – mēs dzīvojam modernā gadsimtā, kad dati ir pieejami, kad informācija ir digitāla. Mēs lūdzam, lai deputātiem būtu piekļuve tiešsaistē Finanšu ministrijas informācijai. Tā ir pieejama visai valdībai. Kāpēc padomei, kas atbild par to, kāda valde ir iecelta... mums nevajadzētu katru reizi informāciju prasīt ar papīra dokumentu – lūdzu, paskaidrojiet šo vai šo, vai šo. Dati ir pieejami, ar tiem var operēt un tos analizēt. Tas mūsdienās, manuprāt, būtu pilnībā loģiski.

Ceturtais – ļoti svarīga sastāvdaļa, ko mēs redzam... visus... it īpaši pagājušogad... iekļaut Valsts kases informāciju. Mēs šeit, kā jau es iepriekš esmu teicis, skatāmies tikai naudas plūsmu. To nevar nosaukt par budžetu. Mēs neredzam saistību sadaļu, mēs neredzam kādu valsts parāda sastāvdaļu. Mēs neredzam ilgtermiņa saistības. Tās netiek atspoguļotas. Budžets ir vienkārši naudas plūsma konkrētajam gadam, kā tas te tiek prezentēts. Tāpēc mēs lūdzam, lai Valsts kases jautājums tiek ietverts.

Viens piemērs – "Rail Baltica"... atceramies, nav saistību. "Rail Baltica" saistības parādās valsts gada pārskatā, kas ir Valsts kases dokuments, un tur ir 1,2 miljardi. Izrādās, ir saistības, tikai tās ir citā dokumentā, un mēs to neskatāmies kopā.

Mūsu aicinājums – šīs četras lietas iekļaut, lai mēs šoreiz tiešām atbildīgi pieietu budžeta izskatīšanai. Aicinu Mieriņas kundzi būt atbildīgai par šo procesu, lai tas ir visiem caurspīdīgs, nevis notiktu steigā un haosā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām. Darba kārtībā – sadaļa "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Maija Armaņeva, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne, Mārcis Jencītis, Kristaps Krištopans, Jeļena Kļaviņa, Ilze Stobova un Edmunds Zivtiņš iesnieguši lēmuma projektu – patstāvīgo priekšlikumu "Par reālu taupības un birokrātijas mazināšanas pasākumu ieviešanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens: "Ir!") Deputātiem ir iebildumi.

Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Runāt "par" pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Es tiešām aicinu visus deputātus atbalstīt šo lēmuma projektu un iekļaut nākamajā Saeimas sēdē, jo, kā mēs redzam, valdība netiek galā ar šo uzdevumu. Ja valdība netiek galā ar šo uzdevumu un nevar ietaupīt, nespēj atrast līdzekļus, lai ietaupītu aizsardzībai, izglītībai, demogrāfijai... protams, ir arī citas nozares, kā veselība, kas gaida papildu līdzekļus, kas ir nepieciešami... tad šeit ir jāiejaucas Saeimai.

Saeimai ir jādod uzdevums Ministru kabinetam reāli ķerties klāt pie darba, pie reāliem taupības pasākumiem. Bija izveidotas dažādas darba grupas, bija birokrātijas apkarošanas darba grupa. Kur šī darba grupa... ar ko tā beidzās? Kāds ir rezultāts? Rezultātā ir ietaupīti varbūt kādi divi miljoni. (Starpsauciens.) Ko saka sociālie partneri? Viņi saka: "Mēs tur vispār klāt nebijām!" Tāpat arī visās citās darba grupās viņi saka: "Mūs vispār neviens neklausās, mums pat nedod vārdu!" Un premjere saka: "Ja mēs vairāk ietaupīsim, tad mēs salauzīsim mugurkaulu valstij." Kādu mugurkaulu salauzīsim? Vienkārši ir jāsaprot, ka treknie gadi ir beigušies (Starpsauciens.) un ka jostas ir jāsavelk ne tikai cilvēkiem, kas strādā privātajā sektorā, darba devējiem... privātajam sektoram, kas vispār ģenerē visus mūsu valsts ieņēmumus... ir jāsāk ar valsts pārvaldi. Kā tas var būt, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, mums ir lielākais sabiedriskais sektors (Starpsauciens: "Meli!")... proporcionāli. Ja kādu ierēdni atbrīvo no darba, kuram viņš nav bijis piemērots, viņam tūlīt tiek izveidota kāda cita darba vieta, lai tikai viņš nepaliktu bez darba. Bet, lūdzu, – privātais sektors jūs gaida! Tur vajag darbaspēku. Atbrīvojiet! Dodiet privātajam sektoram šo darbaspēku! Nebūs jāieved migranti. (Starpsauciens: "Konkrētus priekšlikumus!")

Priekšlikums ir atbalstīt šo lēmuma projektu, Ministru kabinetam nodot kā uzdevumu nekavējoties sākt strādāt un sākt strādāt tieši pie izdevumu pārskatīšanas. (Starpsauciens.) Un lūdzu visiem... Kas tā ir par pārskatīšanu – atrast 170 miljonus! 2022. gadā (Starpsauciens.) atrada 163 miljonus, 2023. gadā – 172 miljonus. Tā tas notiek katru gadu. Tā tas arī saucas – izdevumu pārskatīšanas procedūra. (Starpsauciens.) Un to jūs tagad pasniedzat kā varoņdarbu! Tad ir jāsaka: mēs neko neesam darījuši, mēs ejam ierasto taciņu tā, kā mēs to esam darījuši, un tā arī dzīvosim, kamēr šo valsti novedīsim līdz bankrotam. Arī Latvijas Banka brīdina, ka mums jau deg sarkanā lampiņa. Mēs nevaram aizņemties bezgalīgi. Cik mums vēl ir atlicis? Pāris gadus aizņemties, un tad būs viss!

Tāpēc lūdzu atbalstīt un pārņemt Saeimas kontroli pār to, kā strādā Ministru kabinets.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Ir!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par reālu taupības un birokrātijas mazināšanas pasākumu ieviešanu" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 37, atturas – 11. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām? Priekšlikumu nav. Lēmuma projekts noraidīts.

Deputāti Andris Kulbergs, Edgars Tavars, Juris Viļums, Edvards Smiltēns, Česlavs Batņa, Linda Matisone, Aiva Vīksna, Andrejs Svilāns, Raimonds Bergmanis un Māris Kučinskis ir iesnieguši lēmuma projektu –patstāvīgo priekšlikumu "Par valsts budžeta izstrādes procesa pārskatīšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens: "Ir!") Ir iebildumi. Līdz ar to deputātiem ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteicies runāt deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs ļoti labi apzināmies šo balsojumu... iepriekšējo balsojumu... ka koalīcijai šobrīd ir ļoti sarežģīts izaicinājums priekšā – ne tikai taupība, ne tikai salikt šo budžetu, bet arī iekšienē atrast tam balsis. Tas, uz ko mēs ar šo lēmuma projektu cilvēcīgi aicinājām, – padarām šo procesu daudz jēdzīgāku! Lai kurš šobrīd būtu opozīcijā, lai kurš šobrīd būtu pozīcijā... Lai nebūtu tā, ka mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbu budžeta pieņemšanas laikā pārvēršam par farsu, lai šī informācija deputātiem ir pieejama. Līdzīgi, kā kolēģi no frakcijas "Nacionālā apvienība" rosināja. Līdzīgi, ko par birokrātiju rosināja kolēģi no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ. Mēs visi saprotam... Es domāju, tas ir visu mūsu interesēs, lai šī "sniega bumba" nesaveļas tāda, kas beigās... nepārveļas pāri mūsu visas Latvijas saprātam. Lietas, kas saistās ar mūsu valsts budžetu... Mēs ļoti labi saprotam, ka šie stikla griesti... aizņemšanās griesti ir jau stipri pārsniegti. Neskaitāmas reizes mēs esam dzirdējuši, cik miljonu katru gadu mēs maksājam par budžeta apkalpošanu. Dodiet iespēju deputātiem, kuri balso par šo budžetu, ar katru budžeta ailīti savlaicīgi iepazīties. Mēs saprotam, ka var būt pozīcijas, par ko valdība vēl nav vienojusies. Ļoti labi saprotam. Bet, ja mēs runājam par projektu, kolīdz tas ir apstiprināts Ministru kabinetā... lai mēs laicīgi to varam darīt.

Es domāju, ir ļoti daudz lietu, ko arī koalīcijas deputāti nezina. Arī mēs esam strādājuši iepriekš koalīcijā – pēc tam vairākas lietas atklājas. Jā, izrādās, mēs par tām esam balsojuši. Mums ir tik daudz ailīšu, un katrai ailītei ir vēl tik daudz apakšailīšu. Par to mēs arī runājam – lai mēs jēdzīgi un laicīgi, izmantojot mūsu administratīvos resursus, varam atrast visas lietas, kur mēs varam ietaupīt. Tas ir svarīgi. Tāpēc arī ir šāds APVIENOTĀ SARAKSTA iesniegtais lēmuma projekts ar konkrētiem termiņiem. Aicinu: tiešām apdomājiet! Un aicinu, lai to iekļautu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Ja ir labāki priekšlikumi, lūdzu, kolēģi no koalīcijas, lieciet galdā!

Esam racionāli! Lai mēs laikus varam sākt strādāt, lai mums nebūtu tā, ka mums ir papīru grēdas, deputātu jautājumi. Ministrijas ir pārslogotas tajā laikā, faktiski paralizētas, tāpēc ka ir likumi un Saeimas kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā jāatbild uz visiem šiem jautājumiem. Padarām šo procesu daudz, daudz jēdzīgāku!

Aicinu balsot "par".

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par valsts budžeta izstrādes procesa pārskatīšanu" iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 8, atturas – 43. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Priekšlikums šo lēmuma projektu nodot izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai? Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Ir!") Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par valsts budžeta izstrādes procesa pārskatīšanu" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 5, atturas – 45. Lēmuma projekts komisijai nav nodots.

Darba kārtībā – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Līgas Rasnačas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Antoņinas Ņenaševas atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Kaspara Briškena atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Janas Simanovskas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Skaidrītes Ābramas atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Līgas Rasnačas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Antoņinas Ņenaševas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Kaspara Briškena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Janas Simanovskas ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Selmas Teodoras Levrences ievēlēšanu Juridiskajā komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Selmas Teodoras Levrences ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Skaidrītes Ābramas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Skaidrītes Ābramas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Selma Teodora Levrence, Skaidrīte Ābrama un Agita Zariņa-Stūre ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Skaidrītes Ābramas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais lēmuma projekts šajā sadaļā – "Par Ekonomisko lietu tiesneses Vijas Kalniņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 3. septembrī izskatīja lēmuma projektu "Par Ekonomisko lietu tiesneses Vijas Kalniņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Vija Kalniņa ir bijusi rajona (pilsētas) tiesas tiesnese. Tiesneša pienākumi pildīti Ekonomisko lietu tiesā.

Laikposmā no 2024. gada 14. augusta līdz 2025. gada 15. jūnijam Vijai Kalniņai tika piešķirts bezalgas atvaļinājums sakarā ar Hamfrija stipendijas saņemšanu mācībām Bostonas Universitātē un pieredzes apmaiņai un praksei Amerikas Savienoto Valstu institūcijās.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot ekonomisko lietu tiesnesi Viju Kalniņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ekonomisko lietu tiesneses Vijas Kalniņas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Kamēr notiek reģistrācija... Apaļu jubileju 5. augustā svinēja Oļegs Burovs. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Vēl paziņojums.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai – paziņojumam.

L. Liepiņa (LPV).

Dārgie kolēģi! Sadraudzības grupa ar Turcijas parlamentu, lūdzu uz trīs minūtēm – mums jāievēlē jauns priekšsēdētājs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mazu uzmanību! Nav reģistrējušies deputāti: Jefimijs Klementjevs, Ainars Latkovskis, Lauris Lizbovskis, Edgars Putra, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma. Kvorums ir – 56, 57...

Darba kārtībā – sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Amils Saļimovs, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Vilis Sruoģis, Igors Judins, Jekaterina Drelinga, Viktors Pučka un Jefimijs Klementjevs ir iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei "Par 10. klašu trūkumu Rīgas pašvaldības vidusskolās".

Vārds motivācijai Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, vēlreiz labdien! Mēs sagatavojām pieprasījumu ministrei, lai saprastu, kā mums rīkoties, piemēram, nākamgad, kad nebūs vietas... mūsu bērniem. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Mēs visi redzam, kāda mums tagad ir demogrāfija... cilvēki mirst, bērni piedzimst pavisam maz. Tiem bērniem, kas grib turpināt savu izglītību vidusskolā, tas tagad nav iespējams.

Es ļoti ceru, ka ministres kundze, kad atnāks, varēs atbildēt, ko mēs nākamgad darīsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nododam minēto pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Deputāti Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Aiva Vīksna, Juris Viļums, Māris Kučinskis, Andrejs Svilāns, Ingmārs Līdaka, Česlavs Batņa un Linda Matisone iesnieguši pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei "Par informācijas sniegšanu".

Vārds motivācijai deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Sveicināti, kolēģi! Apsveicu ar jauno sesijas sākumu! Vasarā (augustā) APVIENOTĀ SARAKSTA deputāti pievērsa uzmanību kādām dīvainām metamorfozēm... Metamorfožu spilgtākais piemērs dabā – kāpurs pārmaiņu procesā pārvēršas par skaistu tauriņu. Bet šeit ir tāda reversā metamorfoze, proti, tauriņš ir pārvērties atpakaļ kāpurā. Kāpēc?

Tā dīvainība ir tāda, ka tad, kad mēs pagājušā gada 19. aprīlī apstiprinājām... devām uzticību mūsu ārlietu ministrei... arī APVIENOTAIS SARAKSTS balsoja "par"... mēs visi saņēmām mums adresētu dzīves gājumu, proti, CV, kurā ļoti smalki bija atšifrēta Bražes kundzes vēsture. No 1988. līdz 1990. gadam – Latvijas Tautas frontes koordinatore LU Juridiskās fakultātes 3.–5. kursā; 1989.,1990. gads – stažiere praktikante Latvijas muitā; no 1990. līdz 1992. gadam – juriste, konsultante, starptautiskā sadarbība. Tad jau aiziet Ārlietu ministrija un viss pārējais. Skaists tauriņš.

Te pēkšņi Ārlietu ministrijas mājaslapā Baibas Bražes CV sāk piedzīvot ļoti klusas, bet ļoti redzamas metamorfozes. Proti, no 1988. līdz 1990. gadam – jā, Latvijas Tautas fronte; 1989., 1990. gads – praktikante... toreiz LPSR muita; no 1990. līdz 1993. gadam... kas pievērš uzmanību – mainās pat gadskaitļi... juriste, konsultante, starptautiskā sadarbība, LJPS vecākā referente.

Tas, protams, mums radīja jautājumus. Internetā parādās šādas publikācijas ar senajiem PSRS laika dokumentiem. Līdz ar to APVIENOTAJAM SARAKSTAM radās zinātkāre, tāpēc esam formulējuši pāris jautājumu, lai būtu šajā visā skaidrība.

Mēs jautājam... tātad publikācijā "Facebook" jūs norādījāt, ka 1990. gada augustā strādājāt Latvijas Jaunatnes progresa savienībā, kas, interesanti, ir Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības tiešs mantinieks. Mūsu jautājums: kādu amatu jūs ieņēmāt, un kādi bija jūsu darba pienākumi? Galvenais jautājums: kāpēc Saeimai sniegtajā CV nebija norādīts šis darba devējs, un kāpēc šī informācija tika slēpta brīdī, kad mums bija jāizvērtē attiecīgais kandidāts un jābalso Saeimas sēdē par ārlietu ministres apstiprināšanu? Protams, arī jautājumi, kāda bija samaksa, vai bija slodze... pilna vai nepilna... un daudzi citi jautājumi, kas varētu viest skaidrību un šo metamorfozi varbūt arī pabeigt.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījums Imigrācijas likumā", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā" trešajā lasījumā.

Saņemts viens – deputāta Kiršteina priekšlikums. Paredz svītrot likuma 23. panta pirmās daļas 10. punktu, kas paredz... "uz mācību laiku, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar izglītības iegūšanu akreditētā izglītības iestādē pamatizglītības vai vidējās izglītības posmā, izglītības ieguvi uzsākot pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas".

Iekšlietu ministrija neiebilda pret šāda grozījuma veikšanu. Diskusijās komisijā tika vien norādīts, ka tad pārejas noteikumos būtu precizējams, kā tas attiektos uz tiem, kam jau ir izsniegtas uzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz šo punktu.

Ņemot vērā, ka tas ir trešais lasījums, komisijas vairākums lēma noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. Komisija lēma kopumā likumprojektu trešajā lasījumā atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Imigrācijas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 912/Lp14), trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 17. jūlijā ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Atgādinu, ka šī likumprojekta mērķis ir pilnveidot vispārējo nodokļu administrēšanas regulējumu.

Trešajam lasījumam tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Pārejas noteikumu 247. punkta tehnisks precizējums, nosakot, ka normas, kurām ir atlikts spēkā stāšanās termiņš, stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz pārcelt pārejas noteikumu 248. punktā ietverto normu spēkā stāšanās datumu no 2025. gada 1. septembra uz 2026. gada 1. februāri. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 912/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Starptautiskās krimināltiesas nolīgumu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Ārlietu komisija likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Starptautiskās krimināltiesas nolīgumu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi" izskatīja komisijas sēdē un nolēma to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Īsi par būtiskāko. Latvija ar likumu "Par 1998. gada 17. jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtiem" ir pieņēmusi un apstiprinājusi Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtus, kuru jurisdikcija aptver vissmagākos noziegumus – genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus un agresiju.

Jaunā likumprojekta mērķis ir ratificēt 2025. gada 28. martā Hāgā parakstīto nolīgumu starp Latvijas Republiku un Starptautisko krimināltiesu par spriedumu izpildi. Ar šo nolīgumu tiek nodrošināts skaidrs, efektīvs un starptautiskajiem standartiem atbilstošs ietvars Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildei Latvijā. Tas paātrina notiesāto nodošanu izpildes valstij un stiprina cilvēktiesību ievērošanu.

Šī nolīguma parakstīšanai neapšaubāmi ir arī simboliska nozīme, kas uzsver un apliecina Latvijas atbalstu tiesas darbam, kas starptautiskajā kontekstā ir ļoti nozīmīgi.

Godātie kolēģi, komisijas vārdā aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Starptautiskās krimināltiesas nolīgumu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies par atbalstu pirmajā lasījumā.

Piedāvājam vienoties, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 19. septembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 45 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre. (Zālē troksnis.)

A. Zariņa-Stūre (JV).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Šodien skatām...

Sēdes vadītāja. Kolēģi... vienu mirklīti... mazliet klusāk! Paldies.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Šodien skatām likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" otrajā lasījumā.

Pirms skatām iesniegtos priekšlikumus, vēlos izstāstīt gan likumprojekta mērķi, gan to, kas būtiski – tiešām būtiski! – ir mainījies redakcijā no pirmā lasījuma uz otro lasījumu, lai pēc tam būtu par to skaidrība. Galvenie likumprojekta mērķi ir stiprināt izglītības kvalitāti, precizējot jēdzienus un atbildību, nosakot formu un pieejas atbilstību, tā nodrošinot pieejamu un atbalstošu izglītību katram bērnam.

Darba procesā mēs esam strādājuši ļoti daudzās darba grupās. Tiešām sirsnīgs paldies katram deputātam un ekspertam par viedokļiem. Mums ir gājis karsti, bet tas nozīmē – labi, jo diskusijās, debatēs mēs esam grozījuši un mainījuši to, kas bija pirmā lasījuma redakcijā. Būtiskākās svarīgās lietas ir četras.

Pirmais ir jēdzienu bloks, kurā daudz, kas līdz šim bija nesakārtots Izglītības likumā, ir savests kārtībā. Piemēram, nebija jēdziena "iekļaujošā izglītība", nebija apstiprināts jēdziens "kombinētās mācības", tāpat atbilstoši visai izglītības sistēmai nebija sakārtots, kas īsti ir neklātiene... ko citur pasaulē nepazīst. Katrai izglītības ieguves formai... jo ir dažādi ceļi, kā mēs aizejam līdz mērķim klātienē... iepriekš minētā neklātiene, tālmācība, izglītība ģimenē... katrai formai esam stiprinājuši atbildīgo, kas atbild par šo procesu. Tā ir jēdzienu daļa.

Nākamā daļa ir apguves forma atbilstoši vecumposmam. Jā, uzklausot daudzu ekspertu viedokli, mēs ierobežojam tālmācības formu, kas likumā ir – uzmanīgi! – patstāvīgs apguves process. Mēs ierobežojam 1.–6. klases posmam, bet stiprinām formu "izglītība ģimenē". Līdz šim tā likumā nebija nostiprināta kā atbildība.

Trešais ļoti, ļoti svarīgais bloks – kvalitātes deleģējumi Ministru kabinetam sakopt tālmācības skolu akreditācijas formas (kas vispār var atvērt), kvalitātes kritērijus kombinētajām mācībām (kas tas ir, ar kādu procentuālo attiecību), arī pilnvarojumu izglītībai ģimenē, precizējot vecāku sadarbību ar skolu. Šis kvalitātes bloks, par ko mēs daudz runājām arī pirmajā lasījumā, tiek ļoti, ļoti stiprināts.

Mēs komisijā vienojāmies, ka starp otro un trešo lasījumu ministrija mūs iepazīstinās ar Ministru kabineta kvalitātes deleģējuma melnrakstu, lai mēs saprastu, uz ko mēs ejam.

Pēdējais – ceturtais. Par to vairāki deputāti lēma runāt nākamajā ciklā, bet tika likti galdā sakarīgi, cilvēciski, sabiedrībai saprotami pārejas noteikumi visām šīm izmaiņām. Tas bija tas, ko mēs paveicām.

Esam izskatījuši 45 priekšlikumus. Secīgi šobrīd iesim tiem cauri.

1. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Papildināt 1. pantu, nosakot jaunu iekļaujošas izglītības definējumu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 2. – deputātes Zanes Skujiņas-Rubenes priekšlikums. Paredz papildināt 1. pantu ar jaunu individualizētas pieejas definīciju. Komisijā priekšlikumu neatbalstījām – ne tāpēc, ka slikts, bet tāpēc, ka Izglītības likumā katru izglītības vai pedagoģijas terminu mēs nenostiprinām. Priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Neskatoties uz to, ka šo priekšlikumu ir iesniegusi pozīcijas partija un koalīcija (daži kolēģi uzskata, ka dziļai opozīcijai vispār nav viedokļa), es gribu minēt, ka Zanes priekšlikums ir izcils.

Kaut arī Zariņas-Stūres kundze minēja, ka mēs ļoti individuāli strādāsim ar skolēniem, izglītojamiem, tomēr šis likums neprecizē, kā izglītotājs, pedagogs, varēs nodrošināt šo individuālo pieeju. Ja likumu sakārto, tad ir jābūt konkrēti definētam.

Arī Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums, kuru viņš iesniedza kā parlamentārais sekretārs, nevis kā deputāts, netika atbalstīts, jo, es pieņemu, viņš pārstāvēja ministrijas viedokli. Tas parāda to, ka ar nosaukumu "mēs kārtojam un atbalstām katru bērnu" mēs tomēr neparedzam izglītotājiem konkrētas ceļa zīmes. Varētu pateikt: lasiet, izglītojieties paši! Bet, ja likums konkrēti nenosaka, ko ietver noteikta darbība, neviens izpildītājs to neņem vērā, ja nu vienīgi tā ir viņa iniciatīva.

Tāpēc es aicinu atbalstīt gan 2., gan 3. priekšlikumu, jo tie ļoti konkrēti iezīmē izglītotāja atbildību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 15, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 3. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Paredz šo pašu 1. pantu papildināt ar jaunu individualizēta un personalizēta atbalsta definīciju. Kā jau minēju iepriekš, tādēļ, ka mēs katru terminu neprecizējam likumā, komisija šo neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 7, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 4. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 1. pantu ar jaunu definīciju, nosakot, ka izglītība ģimenē ir izglītības ieguves forma, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst vecāku vadībā, izglītojamam un viņa vecākiem sadarbojoties ar izglītības iestādi. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Paldies visiem, kas iesaistījās diskusijās. Tās bija tiešām garas un plašas, un nogurdinošas. Manuprāt, visi, kas piedalījās arī attālināti, – gan vecāku, gan skolu pārstāvji – noteikti mēģināja rast risinājumu tam, ka no 1. līdz 6. klasei būs liegta iespēja mācīties tālmācībā.

Kaut arī mēs komisijas sēdē sapratām, ka jau ir tālmācības skolas, kurās mācības faktiski notiek klātienē ar kombinēto mācību pieeju (kā tas šobrīd likumā būs iespējams), diemžēl paredzamais šaurais loks, kam būs pieejama tālmācība šajā vecuma posmā, ir mikroskopiska daļa diasporas – faktiski tikai valsts misiju uzdevumus pildoši cilvēki (to ģimenes) un tie, kas dienē profesionālajā dienestā ārvalstīs. Pārējie, tai skaitā diaspora, meklē iespējas, kā un kur viņi varēs turpināt latvisku izglītību. Un viņi kā vienu no risinājumiem redz izglītību ģimenē, jo tas varētu dot iespēju.

Ir neliels "bet", kam es šodien gribu pievērst uzmanību. Aicinu, protams, šo priekšlikumu atbalstīt. Bet uz jautājumiem, kāds finansējums ir paredzēts tām izglītības iestādēm, kuras nodrošinās iespēju izglītībai ģimenē no 1. līdz 6. klasei atbilstoši mūsu mācību saturam un programmām... tas koeficients un finansējums, ko izglītības iestādes par to saņems, nav skaidrs, nav zināms. Tāpēc vēršos pie koalīcijas partijām, pie Jaunās VIENOTĪBAS, kas vada Izglītības un zinātnes ministriju, sekot līdzi, lai šis finansējums būtu atbilstošs, lai vispār izglītības iestādēm būtu piedāvājumā izglītība ģimenē... arī diasporai, jo man ir vairāki piemēri – diasporas ģimenes –, kas grib saglabāt iespēju iegūt latvisku izglītību.

Ja koeficients būs 0,2 vai 0,3 – neatbilstošs –, tad noteikti šī iespēja netiks nodrošināta, jo nevienai izglītības iestādei nebūs iespējams veltīt resursus, lai to izdarītu kvalitatīvi. Vēlreiz – kvalitatīvi! Mēs gribam, lai bērniem būtu kvalitatīva izglītība, nevis formāls ķeksītis – jā, viņš mācās Latvijas skolā. Tas ir tieši tas, par ko mēs cīnījāmies, kad šo likumprojektu vispār sākām virzīt, – nevis šķirot pēc mācību formas, bet nodrošināt pēc iespējas labāku kvalitāti.

Cilvēki neizbēgami meklēs risinājumu, un izglītība ģimenē būs viens no risinājumiem arī attālās lauku viensētās, lai nebūtu jābrauc garš ceļš līdz izglītības iestādēm. Un jāatzīst, ka ar katru gadu šie attālumi no mājām līdz skolām kļūs aizvien garāki. Esmu kategoriski pret to, ka mēs paziņosim, ka ģimenei no lauku viensētas ir jāpārceļas tuvāk pilsētai, lai bērni tiktu uz skolu. Nē, mums katrai viensētai ir jānodrošina izglītības pieejamība, un tai ir jābūt prioritātei.

Aicinu šo atbalstīt, bet atcerēties, ka jābūt arī finansējumam. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Es, protams, esmu par atbalstu, bet ir dažas nianses, par ko Ilze un komisijas vadītāja nepateica.

Ja mēs paskatāmies globāli, šis atbalstītais priekšlikums savā ziņā slēpj tālmācības iespēju. Praktiski, manuprāt, šis ir vidusceļš izglītības iestādēm, kuras turpinās īstenot tālmācību, un ar to mēs neko neatrisināsim, jo 1.–6. klases posmā tās joprojām varēs... Tas, ko es gribu pateikt, – diemžēl mēs ļoti, ļoti, ļoti palielināsim birokrātiskos procesus, jo šis būs diezgan nopietns un liels papildu slogs izglītības iestādēm.

Šobrīd neviens komisijā nevarēja atbildēt, kā tas notiks, kādi plāni būs jāsastāda. Es simtprocentīgi esmu pārliecināts, ka būs vadlīnijas, ka jāsastāda individuālie plāni. Tas, ko Ilze saka, – par kādu naudu? Par finansējumu šai apmācības formai ministrija arī nemācēja atbildēt... kāds būs finansējums. Tās ir bažas, kas liek aizdomāties, ka, iespējams, to varbūt nevajag darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 4. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. Es drīkstu papildināt?

Sēdes vadītāja. Lūdzu.

A. Zariņa-Stūre. Es piekrītu... skaidrību par finansējumu. Bet, ja ir bažas par diasporu, tad mēs diasporas latviskumu, gluži otrādi, stiprinām. Un tas būs 47. pants. Tieši ar latviešu valodas, vēstures, ģeogrāfijas apguvi. Bet par to vēl būs priekšlikumi.

5. – deputāta Grasberga priekšlikums. Paredz precizēt tālmācību...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Tātad 4. priekšlikums atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. Piedošanu.

Sēdes vadītāja. Jā, deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 5. – deputāta Grasberga priekšlikums. Paredz precizēt tālmācības definējumu, nosakot, ka izglītojamais apgūst programmu tiešsaistē pedagoga vadībā. Priekšlikumā ietverta arī klātienes definīcija, kas pēc būtības sakrīt ar pirmā lasījuma redakciju. Tāpēc komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Par šo priekšlikumu un vispār par šo kopumu, jo man nav tikai viens priekšlikums, bet vairāki tālāk arī uz priekšu... Un uzreiz saku, ka šie priekšlikumi tika izstrādāti kopā ar "Rīgas komercskolu", jo saņēmu pārmetumus, ka neesot norādījis, ar ko kopā esmu darījis. Tad es droši to varu pateikt. Kāpēc ar "Rīgas komercskolu"? Tāpēc – kad es raugos rezultātos, skatos uz augļiem: ja augļi ir labi, tātad mēs no tā varam kaut ko mācīties.

Skatoties tieši uz šo piedāvājumu, kurā lielākā atšķirība ir tā, ka tālmācību vada pedagogs, īstenībā arī izrietot no iepriekšējā priekšlikuma, kurā izglītību ģimenē vada vecāks... Tālmācību vada pedagogs, un pie tā es gribēju arī palikt. Īstenībā tā ir tā lielā atšķirība un arī kļūda tālāk uz priekšu.

Pētījumi rāda, ka nākamajos 10 gados izglītojamo skaits dzimstības rādītāju dēļ saruks par 60 procentiem un bērnu paliks mazāk, līdz ar to skolu tīklam būs jāsašaurinās. Nav citas izejas. Būs jādomā jaunas formas un lietas, kā to apgūt.

Tādēļ ir tik ļoti svarīga digitalizācija, kas arī ir iekļauta šajā priekšlikumā kā obligāta prasība tālmācības skolām, jo tas ir vienīgais veids, kā varam izkontrolēt. Komisijas vadītāja teica, ka mērķis ir stiprināt kvalitāti. Bet kvalitātes nav, ir slikti 9. klases eksāmenu rezultāti, ir zems apmeklējums, nav izsekojamības. Un vienīgais, kā nosaka kvalitāti skolai, ir paškontroles ziņojums.

Tāpēc šis priekšlikums skaidri paredz likumā iestrādāt to, ka ir jābūt digitālajām platformām, kur arī kontrolējošās iestādes var pieslēgties, skaidri redzēt, kāds ir apmeklējums, kad bērns ir pēdējo reizi pieslēdzies sistēmai, visam tam. Ir vārgs solījums no Izglītības un zinātnes ministrijas – deputātu deleģējumā – noteikt šīs prasības. Bet mans uzstādījums bija, ka ir jāiekļauj likumā un skaidri jādefinē.

Arī nākamie priekšlikumi – es vēl nākšu izskaidrot citus – paredz to, ka mēs saglabājam tālmācību arī 1.–6. klases posmā, tāpēc ka tā ir milzīga atšķirība, ja mēs noteiksim tikai izglītību ģimenē, kuru vada vecāks. Ne visi vecāki to spēj. Tāpēc tāda kārtība kā šobrīd ir... 1.–6. klasē tālmācību vada pedagogs tiešsaistē un vecāks ir tikai asistents, kurš palīdz pieslēgties, saslēgties. Un mēs šeit nerunājam par lielu skaitu bērnu... audzēkņu. Piemēram, skola, kurā ir tuvu 900 audzēkņiem, 10 ir tikai 1. klasē.

Izglītības un zinātnes ministre teica, ka tā esot vecāku iegriba, vēlme, ērtība. Es saku, ka ne. Šiem 10 bērniem, kas ir 1. klasē, tā ir nepieciešamība, jo skolas nav gatavas uzņemt dažādus bērnus ar speciālām vajadzībām. Skolas uz papīra varbūt ir parādījušas, ka ar ratiņkrēslu var tajās iebraukt, bet ne vienmēr tas ir nodrošināts. Un nav tikai īpašās vajadzības, kas saistās ar ratiņkrēslu, ir vēl daudz dažādas lietas.

Līdz ar to šiem bērniņiem nav jāliedz iespēja mācīties tālmācībā. Principā tas ir kā atvieglinājums, lai viņi varētu integrēties sabiedrībā, iegūt izglītību. Jo izvadāt šos bērnus, nodrošināt to visu – tas ir ļoti sarežģīti. Un vecāki šo lēmumu ir pieņēmuši. Tie ir daži vecāki uz visa kopējā skolēnu skaita. Tas nav ļoti liels skaits. Līdz ar to šī proporcija, kā es jau minēju, 900, no kuriem 10 ir 1. klasē, saglabājas arī pārējās skolās.

Tāpēc es aicinu ņemt piemēru no labākajiem. Tātad šī skola parāda ļoti labus rezultātus, viņiem eksāmenu rezultāti ir labāki nekā daudzām ģimnāzijām. Un tad mēs to uzdodam izdarīt arī pārējiem – ieviest digitālo platformu, mācīt bērnus tiešsaistē; vecāks ir asistents, nevis pedagogs, jo ne visi vecāki to spēs izdarīt.

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un lēnām atgriezties atpakaļ pie tā, ka tālmācība ir pieejama, ne visiem, bet tieši tiem, kuriem tā ir nepieciešama.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Esmu lūdzis vārdu pie šī punkta, lai runātu par to, cik precīzi mēs ejam no viena lasījuma uz otru lasījumu, cik punktuāli mēs ievērojam to, kas ir bijis iepriekšējā lasījumā un tagad tiek pārnests uz nākamo.

Ja mēs paņemam 12.⁴ punktā klātienes atšifrējumu, tad pirmā lasījuma redakcijā teksts ir: "Izglītības programmu var apgūt, arī izmantojot kombinētās mācības, ievērojot šā likuma noteikumus." Šobrīd piedāvātais variants ir nevis "ievērojot šā likuma noteikumus", bet "atbilstoši šā likuma noteikumiem". Varētu likties, ka šīs divas formas izsaka vienu un to pašu. Taču es lūdzu par to aizdomāties, jo, ja mēs sakām "atbilstoši šā likuma noteikumiem", tad, manā izpratnē, ir jābūt aprakstītam soli pa solim, kā šīs kombinētās mācības tiek īstenotas.

Tālāk ir priekšlikumi, kas ir Stobovas kundzes priekšlikums... Batņas kunga priekšlikums par kombinētajām mācībām... un tur ir mēģināts soli pa solim aprakstīt. Bet jautājums ir: ja mēs pirmajā lasījumā bijām lēmuši "ievērojot", tas nozīmē, ka ir kaut kādi atskaites punkti, kas ir jāievēro, un pārējā telpā ir pietiekami liela brīvība. Ja mēs uzrakstām "atbilstoši", tad mums ir jāiet stingri soli pa solim – tā, kā ir priekšrakstīts.

Es saprotu, ka tad, kad likumprojektus gatavo kārtējam lasījumam, arī redaktori pieliek savu roku, un acīmredzot šis labojums ir radies redaktoru darbības iespaidā. Bet es tomēr lūdzu aizdomāties par niansēm, jo, manā skatījumā, šīs divas lietas tomēr ir atšķirīgas.

Tas būtu priekš trešā lasījuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Zariņa-Stūre. Paldies Vucāna kungam. Jūsu pieredze... un taisnība, ko jūs teicāt. Mēs pievērsīsim tam uzmanību uz trešo lasījumu. Tiešām paldies.

Sēdes vadītāja. 5. priekšlikums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 14, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 6. – deputātes Stobovas priekšlikums. Mēģināšu izstāstīt. Nosaka precizēt gan klātienes, gan tālmācības definīciju.

Klātienes definīcija no pirmā lasījuma redakcijas atšķiras ar to, ka tiek svītrots papildinājums, ka klātienē izglītības programmu apgūst, izmantojot kombinētās mācības. Tālmācības definīcijā ietverts papildinājums, nosakot, ka izglītojamais apgūst izglītības programmu patstāvīgi pedagoga vadībā atbilstoši izglītības pakāpei.

Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tas, kā tika izstrādāts šis likumprojekts uz otro lasījumu, arī tas, kā notika debates... varētu gaidīt no Saeimas augstāku kvalitāti. Šeit tika minēts, ka tika uzklausītas daudzas puses, bet vai tika pateikts, cik ļoti tika ignorētas... daudzu viedokļu iesniegtais redzējums.

Mana vēlme, iesniedzot šo priekšlikumu, bija skaidri noteikt, ka mūsdienu apstākļos tālmācība vairs nav tā tālmācība kā kādreiz, kad sūtīja pa pastu vēstuli, bet tālmācība, kas atbilst mūsdienu prasībām. Laikā, kad mēs runājam par mākslīgo intelektu, kad savā ikdienas darbā izmantojam datorus, mēs pasakām to, ka vecāks ir gudrāks un zinošāks izpildīt mācību programmas, kuras apstiprina ministrija, nekā pedagogs, ka mājās mēs varam apgūt labāk, nekā skolotājs attālināti...

Šis likumprojekts ir tik ļoti samocīts savos jēdzienos, ka tai brīdī, kad vecāki pieņems lēmumu iet uz skolu, viņi vairs nesapratīs, ko darīt. Tāpat arī pedagogs nesapratīs. Un katrs no jums šobrīd var redzēt to, ka... parādiet vēl vienu nozari, kur ir lielāks haoss par izglītību! Pasakiet man, lūdzu, vai visi vecāki šajā valstī un visi pedagogi šajā valstī zina, kas sagaidīs viņu skolu, viņu bērnus? Un tieši tāds ir šis likumprojekts, kurš ir izstrādāts haosā.

Mana vēlme bija noteikt precizējumus atbilstoši mūsdienu pasaulei un neignorēt tos apstākļus, kuros dzīvojam. Jo mēs aizmirstam vienu būtisku lietu. Mūsdienīgai tālmācībai ir izglītības nākotne. Tieši, kā minēja kolēģi, izglītībai jāsasniedz bērns ikvienā vietā, kur viņš atrodas šajā pasaulē. Un, ja ģimene un bērni vēlas iegūt izglītību latviešu valodā, tad tai jebkurā izglītības formā ir jābūt pieejamai – vai klātienē, vai attālināti, vai ģimenē. Bet skolai un izglītošanai ir jābūt kvalitātes paraugam. Un kvalitāti veidojam mēs ar saviem normatīvajiem dokumentiem un likumiem. Mans aicinājums nākotnē ir pārstrādāt Izglītības likumu atbilstoši pasaulei, kurā dzīvojam. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, paldies par šīm debatēm! Tomēr es aicinu pirmām kārtām runāt par priekšlikumiem.

Konkrēti par šo priekšlikumu – kāpēc tas netika atbalstīts komisijā. Kā jau komisijas vadītāja ieskicēja, svarīgi bija terminus precizēt un definēt tā, lai tie visi... viens otram, tā teikt... kopā loģiski saiet. Ja mēs sākam pārdefinēt, papildus ieliekot vārdu, mainot būtību ar katru nākamo priekšlikumu, tad, protams, beigās mums sanāk ļoti liela neizpratne un putra, par kuru mēs šeit runājam. Tad pēc tam ne vecāks, ne likumdevējs nevar saprast, par ko ir runa.

Vēlreiz pie definīcijām. Arī pie tālmācības definīcijas, kas bija pirms tam. Likumā ļoti skaidri ir norādīts, ka tas process... atbildīgais vai kurš vada to mācību procesu... Tālmācība ir patstāvīgi vadīts mācību process. Vienalga, vai tev ir pieci gadi, pēkšņi tu esi tālmācībā pirmsskolā, vai tev ir 30 vai 40, un tu esi... mēģini tālmācībā iegūt augstāko izglītību vai pabeigt pamatizglītību, tā definētā būtība tālmācības formai – patstāvīgi vadīta.

Tas, ko piedāvā Stobovas kundze priekšlikumā, – definēt, ka skolēns tālmācību apgūst patstāvīgi, bet skolotāja vadībā. Nu, nevar. Vai nu viņš patstāvīgi vada to procesu, vai mācās skolotāja vadībā. Ir jānosaka viena atbildība. Protams, pats bērns vai pieaugušais... beigās mācās viņš pats, bet pie formām jāpasaka, kas ir atbildīgs par procesa vadīšanu. Vai nu tas ir patstāvīgi vadīts process, pedagogu vadīts process, vai vecāka vadīts process. Tieši tā! Līdz noteiktam vecumam mēs apšaubām, ka bērns var patstāvīgi vadīt mācīšanos, kamēr nav iemācījies patstāvīgās vadīšanas prasmes.

Līdz ar to nevaru atbalstīt jūsu priekšlikumu tikai tāpēc, ka tas, teiksim, saliek divas formas vienā, definīcijās ieviešot nevis skaidrību, bet tieši otrādi – pilnīgu mulsumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A. Zariņa-Stūre. Jā. Par... abiem debatētājiem piebildīšu. Izglītība ģimenē – vecāku vadīts process sadarbībā ar izglītības iestādi. Bet tas ir... jā, 6. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Vai ir nepieciešams balsojums? (Starpsauciens: "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 15, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 7. – deputāta Batņas priekšlikums. Paredz precizēt kombinēto mācību definīciju, nosakot, ka tā ir nevis klātienes izglītības procesa organizēšana, kā paredzēts pirmajā lasījumā, bet gan izglītības apguves forma... kas līdz ar to maina līdzšinējo izglītības ieguves formu un pieeju konstrukciju. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Jā, kolēģi, kāpēc tāds priekšlikums? Tāpēc, ka, redzot situāciju, ka jums koalīcijā ir vienošanās par 1.–6. klases tālmācības aizliegšanu, un klausoties jūsu argumentus, ka tā ir kvalitāte, ka nepieciešams kontrolēt arī bērnus, es šo priekšlikumu iesniedzu, un tas veiksmīgi darbojas daudzās tālmācības skolās. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, pieņemsim, piedāvājumu – pēc tam arī nākamie priekšlikumi –, ka 80 procenti ir tālmācībā un 20 ir klātienē. Tas nozīmē, ka nedēļā vienu dienu bērni nāk uz skolu un četras dienas mācās tālmācībā. Tas arī no tāda, teiksim, stratēģiskā viedokļa – kontrolēt, pārbaudīt, ko bērns ir iemācījies, – būtu svarīgi.

Argumentus es nesadzirdēju. Tas, ko Antoņina teica par iepriekšējo, ka nav definēts, kā to darīt. Nu, šeit, izlasot priekšlikumu... tur viss ir rakstīts, kādā veidā mēs to varam nodrošināt. Diemžēl priekšlikums neguva atbalstu. Bet, manuprāt, tas būtu vismaz zelta vidusceļš, lai mēs tos 2,5 tūkstošus bērnu, kam no 1. līdz 6. klasei būs aizliegts mācīties tālmācībā... un viņiem katram ir savi iemesli... Tas būtu zelta vidusceļš, lai viņi turpinātu tālmācību. Diemžēl jūs, vairākums, to neatbalstījāt.

Es tomēr aicinu aizdomāties par to un atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Zariņa-Stūre. Nē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 16, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 8. – deputāta Grasberga priekšlikums. Paredz precizēt kombinēto mācību definīciju, nosakot, ka tā ir izglītības procesa organizēšanas forma, izmantojot dažādas apguves formu kombinācijas, piemēram, mācības klātienē, attālināti, tiešsaistē, un tās vada pedagogs. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nu ko, šī ir nākotne – kombinētās mācības, sevišķi lauku teritorijās, varbūt attālākās vietās, un arī cilvēkiem, kas nevar ikdienas ritmā pakļauties, teiksim, tādai sistēmai. Ļoti līdzīgi kā Česlava piedāvājumā, ka mēs nosakām kombinētās mācības kā atsevišķu formu, kas principā jau šodien darbojas tieši mazākajās – no 1. līdz 6. – klasītēs.

Labākās – es gribētu tik skaļi teikt – tālmācības skolas tā arī dara, ka pa divām nedēļām reizi vai reizi nedēļā notur klātienes mācības, ko kombinē ar tiešsaistes mācībām, kuras vada pedagogs attālināti. Un vecāks ir asistents. Šis tiešām būtu labs risinājums 1.–6. klasei. Protams, dīvaini skan, kad tu saki, ka pirmklasnieks tagad būs atbildīgs par savu mācību procesu. Tāpēc kombinētās mācības kā forma ir ļoti lietderīgas un labas.

Ja mēs paskatāmies uz digitālajiem risinājumiem. Nu, tas ienāks, tas ienāks šeit, un, kā šodien es šeit saku, pēc pieciem gadiem šeit runās par to, ka mums vajag kombinēto formu, jo vajag digitalizēt izglītības procesu, jo, arī iekļaujot mākslīgo intelektu, kurš seko līdzi apgūtajiem darbiem, kontroldarbiem, daudz ātrāk varēs diagnosticēt lietas, ko audzēknis nav apguvis. Uzreiz pēc kontroldarba būs konkrētas lietas, kas viņam jāapgūst. Tā tas šobrīd strādā. ASV praksē ir skolas, kas to jau pielieto, un es redzu, ka tas ļoti drīz ienāks arī šeit, Latvijā.

Bet skaidrs, ka definīcija kombinētās mācības izdalīt kā atsevišķu formu... tas ir sadaļā ar visiem pārējiem... ar visiem pārējiem priekšlikumiem. Pašreizējā redakcija paredz to, ka tā ir procesa daļa, procesa organizēšana jebkurā no sistēmām. Bet tas ir vairāk par pārsaukšanu, arī par koeficientiem, par ko jau tika teikts. Tātad 1.–6. klases tālmācības (kuru jūs cenšaties aizliegt tālmācības jomā) bērni pāries uz izglītību ģimenē, kur koeficients ir, var teikt, uz pusi mazāks nekā tālmācībā. Līdz ar to vecāki, kuru bērniem ir nepieciešama tālmācība ar kombinētiem elementiem – tad tā tas sauksies... Visticamāk, to varēs atļauties tikai turīgie, jo šīs koeficientu starpības būs kādam jānodzēš. Jo, ja es neesmu pedagogs un mani bērni mācās kā "izglītība ģimenē", tad man kāds būs jāalgo, kas palīdzēs, vai arī es pieteikšos tālmācības skolā, un viņi sekos līdzi. Tas skaitīsies manis vadīts process, bet vecākiem tas būs jāapmaksā.

Tāpēc šajos jautājumos es uzstājīgi saku, ka mēs nedrīkstam tālmācību likvidēt pilnībā, mums ir jāatstāj iespēja. Mums ir jāatstāj iespēja tiem nedaudzajiem bērniem, nedaudzajām ģimenēm, kurām tas ir nepieciešams.

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Vēlreiz, kolēģi! Lūdzu runājam par priekšlikumu, nevis visu spektru. Vienkārši vajag cienīt arī pārējo kolēģu laiku.

Mēs komisijā vairākkārt par šo priekšlikumu runājām – tieši pēc būtības par priekšlikumu, kurā piedāvāts, ka kombinētās mācības tiek definētas kā jauna izglītības forma. Un kāpēc šis ir pilnīgi garām un pretēji tam, kādas formas šobrīd eksistē? Tieši tāpēc, ka kombinētās mācības parādās un tā ir normāla prakse šobrīd visās skolās, to dara visi, kam mācās bērni, visi, it īpaši, kas gāja skolā, teiksim, kovida laikā un tā tālāk... Visi mēs zinām, ka dažādā veidā tiek kombinētas mācības. Jūs ne tikai sēžat skolā kā skolēns, teiksim, kabinetā, bet jums ir uzdevumi, kas ir mājās uzdoti, jums ir uzdevumi, kas ir ārpus skolas, jums ir dažādas attālinātas pieslēgšanās, jums ir pašvadītas mācību dienas. Tās visas ir burvīgas un dažādas metodes, kas tiek piemērotas atkarībā no skolas mērķiem, vajadzībām un dažādām prasmēm, ko grib iemācīties... un iemācīt skolēniem. Tāpēc, ja mēs pasakām, ka kombinētās mācības ir atsevišķa forma, tas nozīmē, ka klātienes mācības, kur, kā mēs zinām, šobrīd mācās lielākā daļa mūsu skolēnu, – viņiem kombinētās mācības būs liegtas, viņiem mēs teiksim: jūs varat izvēlēties citu formu.

Es mēģinu to izskaidrot vienkāršāk. Es saprotu, ka šobrīd neviens varbūt negrib īsti iedziļināties šajās definīcijās, bet, lūdzu, tāpēc nevajag mulsināt šeit, no tribīnes, jo jūs, Grasberga kungs, bijāt vairākās komisijas sēdēs... un beigās esat sapratis, ka tā nevar būt atsevišķa forma, bet esat atstājis priekšlikumu šeit, lai mūs visus turpmāk mulsinātu.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Par priekšlikumu un par formām. Es pilnīgi saprotu, kāpēc vairāki deputāti iesniedza priekšlikumu, ka kombinētā mācību forma ir atsevišķa mācību forma. Tāpēc ka komisijā bija gara un plaša diskusija par sākotnējo ieceri noteikt limitu kombinētajai sadaļai klātienes mācību formā, jo klātienes mācības ir klātienes mācības, un tajās kaut kādā apmērā var izmantot kombinēto mācību pieeju. Sākotnējā priekšlikumā tie bija 20 procenti. Tas nozīmē, ka no piecām dienām, tā vienkārši izrēķinot, ir viena. Un tas nav tas, ko vēlas deputāti. Deputāti vēlas elastību un brīvu izglītības iestādes izvēli – cik daudz... Un varbūt pat šis ir risinājums; ja ir kombinētās mācības, tas var tikt pielāgots – tie, kas dzīvo Latvijā, atnāk uz skolu piektdienās, bet tie, kas atrodas diasporā, atbrauc reizi mēnesī, un tiem ir viena nedēļa skolā. Tas dod izvēles iespējas gan izglītības iestādei, gan vecākiem, gan bērniem.

Un otrs – par atbildību. Te izskanēja, ka mājmācībā izglītības procesu vada vecāks. Bet es nedomāju, ka tuvākajos gados tā būs. Es domāju, ka mēs būsim tādā situācijā, ka pedagogs vadīs arī apmācību procesu ģimenē, lai iegūtu kvalitāti. Jo mērķis mums visiem ir kvalitatīva iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību, nevis ķeksīti – bērns skaitās skolā –, kā tas varbūt ir daudzviet bijis līdz šim. Un vēl – šobrīd ir tālmācības skolas, kas dod mapītēs... dzīvokļu adresēs... kopētas lapas, un bērns dodas ar kopētām lapām... vai vecāks aiznes viņam tās lapas... un mēģina kaut kā kaut ko apgūt. Tas ir tas, ko mēs nevaram pieļaut. Bet tie piemēri, kas te tiek nosaukti kā labie piemēri, kur ir digitālie risinājumi, sekmju kontrole, sasniegumu vērtēšana, kur rezultāti ir labi, – tas ir tas, uz ko jātiecas.

Kombinētās mācības būs realitāte daudzos lauku reģionos, bet padomājiet, vai mēs spēsim nodrošināt, ka katrā vietējā pamatskolā izglītība ģimenē nodrošinās to kvalitāti, ko spēj tālmācības skola, kur visi mācību materiāli ir labāk sagatavoti nekā klātienes skolā, īpaši – atbilstošie tieši šai formai. Tāpēc ir šis priekšlikums.

Es saprotu, ka jūs gribat atstāt kombinēto apmācību kā daļu no klātienes, lai obligāti noteiktu, cik daudz bērnam ir jāatrodas klātienē. Es pieņemu, ka, jā, viņam kādreiz ir jāatnāk un viņš ir jāierauga, bet vai būtu jānosaka obligāti katru nedēļu? Noteikti nē, jo tad diaspora to nevarēs īstenot. Bet, pieņemsim, ja tas būs noteikts kaut kādā samērīgā apjomā vai tiks dota brīva iespēja katrai izglītības iestādei vērtēt bērnu pēc viņa vajadzībām, pēc viņa veselības vai attāluma... jo mēs jau mērīsim kvalitāti un rezultātus... vai mums tiešām ir jāuzrauga katrs procesa solis? Tas ir kārtējais birokrātijas, kontroles un policejiskuma piemērs. Uzticamies, dodam brīvību, skatāmies līdzi, kontrolējam rezultātus!

Akreditācija. Tā nedrīkst būt formāla kā līdz šim. Šobrīd ir tā, ka gandrīz visi ir akreditēti, dažiem kaut kas papildus paprasīts. Visi turpina strādāt. Gan tie, kas kopētās lapas dala dzīvokļos, gan tie, kas perfekti nodrošina mācību līdzekļus. Tā nav atbilstoša, kvalitatīva izglītība.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atbildot uz pārmetumiem, ka nerunā par tēmu un maldina cilvēkus, es gribu parunāt par likumdošanas praksi un procesu. Sākumā tika izliets ūdens. Uz pirmo lasījumu tika iesniegts priekšlikums pilnībā aizliegt no 1. līdz 9. klasei, tādēļ mēs, deputāti, reaģējām ar saviem priekšlikumiem. Tādēļ arī šī kombinētās mācības... kā tās principā saucas – prakse... vai forma. Šī forma tika izdalīta atsevišķi kā iespēja, lai kaut kā saglābtu 1.–9. klasi, tādēļ tas šeit ir palicis. Pašreizējā redakcija, kas paredz, ka to var iekļaut visās, ir okay, tā var palikt. Tāpēc es varu arī atsaukt šo priekšlikumu. Es varu atsaukt, šobrīd tas vairs nav aktuāls, jo jūs jau par 5. priekšlikumu nobalsojāt "pret"... kas aicināja digitāli kontrolēt... ka ieviesīsim šīs lietas. Bet kombinācijā tam bija svarīgi, lai mēs atgrieztu atpakaļ, ka vecākiem un bērniem ir šī iespēja.

Ja šādi dara likumdošanas procesā, ka izlejam ūdeni un pēc tam otrajā, trešajā lasījumā kaut ko ar lupatām mēģinām ātri savākt, tad tāda ir atbildes reakcija. Tā ka pieņemam procesu, kāds tas ir.

Es atsaucu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Priekšlikums atsaukts.

Lūdzu turpināt komisijas vārdā.

A. Zariņa-Stūre. Es varu komentāru par procedūru?

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu.

A. Zariņa-Stūre. Likumprojekts tiešām ir sarežģīts, jo tie jēdzieni un visi... bizē savīti. Tāpēc mans aicinājums debatētājiem runāt par konkrēto priekšlikumu, lai mēs tiekam kaut kādā secīgā... gaitā.

9. – deputātes Stobovas priekšlikums. Piedāvā kombinēto mācību definīciju, nosakot, ka kombinētās mācības ir "izglītības procesa organizēšanas forma, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst, pedagoga vadīts, izmantojot dažādu izglītības apguves formu kombināciju, piemēram, apmeklējot izglītības iestādi, patstāvīgi, individuālā veidā, attālināti vai tiešsaistē". Komisijā priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsaucieni: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 15, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz spēkā esošajā redakcijā ietverto līdzšinējo terminu "neklātiene" aizstāt ar vārdiem "nepilna laika klātiene", jo, pastāvot atbalstītajām izglītības formām un kombinēto mācību pieejai, neklātiene pēc būtības zaudē tās līdzšinējo nozīmi, turklāt šādi precizēts termins radīs lielāku skaidrību attiecībā uz augstāko izglītību visas izglītības kopskatā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 11. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Paredz papildināt pirmsskolas izglītības definīciju ar precizējumu, ka pirmsskolas izglītības iestāde dēvējama arī par bērnudārzu. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 12. – deputātes Stobovas priekšlikums. Piedāvā noteikt definējumu izglītības ieguves formai – izglītība ģimenē. Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 13. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Par 8. pantu, kur runāts par izglītības ieguves formām. Priekšlikums paredz precizēt pirmā lasījuma redakciju, nosakot, ka "vispārējās pamatizglītības programmas īsteno klātienē, izņemot 8. panta 2.³ daļā minētos gadījumus", kuros pamatizglītību var īstenot tālmācībā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 19, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 14. – deputāta Batņas priekšlikums. Arī par 8. panta, kur runāts par izglītības ieguves formām, otro daļu, precizējot pirmā lasījuma redakciju un nosakot: "Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu apguvi klātienē, tālmācībā vai kombinētā tālmācībā." Vēl atšķirībā no pirmā lasījuma redakcijas paredzēts: "Vispārējās pamatizglītības programmas līdz 6. klasei (ieskaitot) ir tiesības īstenot klātienē, kā arī kombinētā tālmācībā. Vispārējās pamatizglītības programmas no 7.–9. klasei un vispārējās vidējās izglītības programmas ir tiesības īstenot klātienē, tālmācībā, kā arī kombinētā tālmācībā." Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Pavisam īsi. Tas izriet no terminu maiņas... no kombinētās tālmācības. Un šeit jūs redzat reālo situāciju, ko es piedāvāju, kas būtu kā izejas punkts, lai bērniem, kuri tomēr izvēlas... un vecākiem, ģimenēm, kuri izvēlas tālmācību, būtu iespēja 1.–6. klasē mācīties tālmācībā. Jums ir vēlreiz reāla iespēja atbalstīt aptuveni tūkstoti ģimeņu, kas izvēlas tālmācību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Zariņa-Stūre. Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Vai ir nepieciešams balsojums? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 16, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 15. – deputāta Grasberga priekšlikums. Arī par 8. panta, kas runā par izglītības ieguves formām, otro daļu, precizējot pirmā lasījuma redakciju un nosakot: "Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmas apguvi klātienes, kombinēto mācību, kā arī tālmācības formās. [..] Vispārējās pamatizglītības programmu un vispārējās vidējās izglītības programmu īsteno klātienes, kombinēto mācību un tālmācības formās [..]." Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums jeb šie priekšlikumi – 14., 15., manuprāt, arī 16. – ir tas fundaments atgriezties atpakaļ pie tā, kā bija pirms pirmā lasījuma, jo pirmajā lasījumā principā tika izsvītrota tālmācības iespēja pamatskolā. Uz otro lasījumu ir tāds kā uzlabojums, ka tomēr 1.–6. klasē... bet ar atrunām.

Šis mans piedāvājums pamatā ir par to, ka mēs piedāvājam tālmācību visam pamatizglītības un vidējās izglītības posmam – kad var –, protams, kombinācijā ar kontroles un kvalitātes uzlabošanas sistēmām, ar digitālajiem rīkiem, un tad tas viss var ļoti labi strādāt un funkcionēt. Ja šobrīd mēs nobalsojam "pret", tad tas aiziet šo neprāta ceļu, kur mēs šķirojam nevis skolas, nevis uzstādām noteikumus skolām, bet šķirojam bērnus. Būs atkarīgs no tā, kādā ģimenē bērns ir piedzimis – ja viņš būs piedzimis diplomāta vai konsulāra ģimenē, tad viņš varēs mācīties tālmācībā... arī diasporas bērni varēs mācīties tālmācībā, bet citi ne.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un atgriezties atpakaļ pie tā, kā bija līdz šim Izglītības likumā, – ka tālmācība ir pieejama visos šajos posmos. Un tad strādājam pie uzlabojumiem, jo pārējie priekšlikumi ir par uzlabojumiem, par dažādām... kā mēs ko saucam... un uzlabojam procesu, bet šis izsauc vislielāko rezonansi, kas trijās dienās savāca padsmit tūkstošus parakstu Latvijā. Un tie ir cilvēki, kas iestājas par līdzcilvēkiem un par līdztiesību, – ka mēs skatāmies arī uz tiem, kuriem tā skola varbūt nav pieejama tāda, kāda tā ir.

Arī parunājot ar pedagogiem, kas strādā klasiskajā klātienes skolā, – viņi arī saka to, ka šie procesi bieži vien atvieglo viņu darbu. Arī cilvēki, kuriem ir piemērota tālmācība, bērni... bieži vien viņi paņem ļoti daudz papildu resursu. Izglītības un zinātnes ministrija lepni saka: "Jā, mēs nodrošināsim papildu darbiniekus, būs palīgi, būs vēl kādas lietas." Mēs varam zīmēt ideālo pasauli, kur kādam bērnam ar īpašām vajadzībām būs klāt cilvēks, kas viņu aprūpēs un darīs... bet ikdienā tā nenotiek, un tā ir izdegšana arī pedagogiem, kas māca. Tāpēc šādai iespējai ir jāpaliek.

Es aicinu vēlreiz: nāciet pie prāta un atgrieziet atpakaļ to, un pēc tam lai Ministru kabinets sakārto šos nosacījumus. Jā, ir 30 skolas, un, iespējams, pat lielākā daļa nestrādā pietiekami godprātīgi, bet tad strādājam ar tām skolām, nevis mēģinām ierobežot bērnus un vecākus.

Daudz kur ir skaidri pateikts, ka izglītībai ir jāatbilst bērna labākajām interesēm. Vai tās patiešām ir bērna labākās intereses? Bieži vien ir vecāki, kam ir bērni, kuri cieš no mobinga, no vēl dažādām lietām, un es esmu dzirdējis pat tādu repliku: "Nu kā! Viņiem taču ir jāpierod! Kā tad viņi... nonāks dzīvē un nebūs pieraduši...!" Nē, tā tas nenotiek. Tas, kurš cieš, pēc tam liks ciest arī apkārtējiem. Tas, kurš izjūt mīlestību, liks izjust to arī apkārtējiem. Tā ir tā galvenā lieta – patiešām ir jāatbilst bērna labākajām interesēm. Bērna labākās intereses ir būt kopā ar ģimeni, būt kopā ar mammu un tēti, ja arī uz kādu brīdi ir jāpārvācas, tieši tāpat – būt kopā ģimenē, kur ir vīrs un sieva, kur tu rādi šo ģimenes modeli, ka bērns nejūtas apdraudēts, bet jūtas tajā pilnīgs. Es par vīru un sievu arī uzsveru – nav pareizi, ka viens no vecākiem dodas projām kaut kur strādāt, bet otrs paliek tepat, mājās, bērnu dēļ, skolas dēļ. Ir jābrauc kopā. Ģimenei ir jābūt kopā, un tas ir daudz labāk un daudz vairāk bērnu interesēs, nekā ja mēs to... izdalīsim.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un parādīt, ka mums rūp cilvēki, mums rūp bērni un ka mēs pieejam jautājumam pēc būtības, ka mēs šķirojam skolas, uzstādām noteikumus, nevis šķirojam bērnus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamie kolēģi! Šis tiešām ir priekšlikums, kas var mūs – arī komisijas diskusijās – novest atpakaļ pie brīža, ka mēs rūpējamies par izglītības kvalitāti un izglītības iespējām ikvienam. Bērnu, kas mācās no 1. līdz 6. klasei tālmācībā, ir mazliet vairāk nekā tūkstotis. Uz visu Latviju tas nav daudz, bet viņi to ir izvēlējušies, viņu ģimenes to ir izvēlējušās. Kopumā pamatskolas tālmācību programmās mācās ap 3500 bērnu. Trešdaļa no šiem bērniem dzīvo ārvalstīs. Katrs piektais bērns ir cietis no mobinga, liela daļa bērnu ir ar nopietniem veselības traucējumiem. Šie skaitļi nav izdomāti, un tās nav emocijas. Tie ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta dati.

Mēs noteikti neprasām turpināt kā līdz šim. Mēs prasām, lai ir kvalitāte, lai ir skaidri kritēriji, stingra akreditācija, arī mācību līdzekļi, lai ir nodrošināta pedagogu profesionālā pilnveide. Bet aizliegt visu tālmācības formu – tas nozīmē telpā izdzēst gaismu, nevis ieskrūvēt sabojātās spuldzītes vietā jaunu.

Latvija nav liela, mūsu valsts spēks ir taisnīgumā un gudrā elastīgumā. Mēs vienmēr sakām, ka mēs esam mazi, un tieši tāpēc varam reaģēt ātri, elastīgi, atbilstoši situācijai. Neatkarības deklarācijā rakstīts, ka Latvija aizsargā ikviena cilvēka tiesības attīstīties. Bet uz attīstību ved dažādi ceļi. Klātienes skola ir lielceļš, tas lieliski der vairumam, bet ir bērni, kuriem vajadzīgs citāds ceļš – drošs, apgaismots, ar norādēm un padomdevējiem, varbūt līkumains, bet viņiem piemērotākais. Vai tiešām valsts teiks: šis ceļš ir lieks? Šajā zālē bieži izskan bažas par nācijas demogrāfiju, emigrāciju, mobingu. Protams, tālmācība nav visu problēmu risinājums, taču tā ir iespēja tiem bērniem, kam šis apgaismotais, lielais lielceļš, kas pilns ar automašīnām, nav piemērots. Un katrs bērns, ko mēs noturam latviskā izglītībā, ir uzvara gan valstij, gan tautas dvēselei. Mēs vēlamies radīt tādu risinājumu, kas ceļ kvalitāti, nevis samazina iespējas.

Es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, strādāt kopā, lai no šīs zāles izskanētu nevis aizliegums, bet solījums, lai mēs esam valsts, kas savus bērnus nešķiro pēc mācību formas vai dzīvesvietas, bet sniedz kvalitatīvas izglītības iespējas atbilstoši viņu vajadzībām.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, man tiešām ļoti žēl, ka deputāti izmanto šo tēmu un to darbu, kas ir izdarīts... arī kopā ar tiem deputātiem, kas šeit uzstājās... ka šeit šajās runās tas tiek izmantots kaut kādā tādā... diezgan populistiskā veidā. Kāpēc? Konkrēti pie šī priekšlikuma... vēlreiz – ne par likumu kopumā... es piekritu tad, kad debatēja pie pirmā lasījuma pēc būtības... šobrīd pie šī konkrētā priekšlikuma... nu tad debatējam par priekšlikumu. Tieši tā.

Es saprotu, ka ir piedāvāts atgriezties pie tā, kā bija, pirms mēs vispār ierosinājām šos grozījumus. Tas nozīmē atgriezties pie tā, kā bija, – ar visām tām problēmām, kas bija ar nesakārtotu terminoloģiju, kas bija ar to, ka likumā neparādās kombinētās mācības.

Konkrēti par šo priekšlikumu. Šeit izskanēja, ka ir runa par kvalitātes uzlabojumu. Šajā priekšlikumā nav nekā par kvalitātes uzlabojumu, tikai par kritērijiem, Ministru kabineta deleģējumu, kam es ļoti piekrītu. Tāpēc mēs kopā, kolēģi, ar jums komisijā izstrādājām 30. priekšlikumu, kas ir par deleģējumu un par skaidriem kritērijiem. Bija arī vairāku citu mūsu deputātu priekšlikums, arī Česlava Batņas priekšlikums, kuru pēc tam daļēji atbalstīja un iestrādāja 30. priekšlikumā, – par kvalitātes kritērijiem. Ja mēs gribam saglabāt tālmācību, tad mēs gribam kvalitatīvu tālmācību. Tieši tas arī paredzēts tālākajos priekšlikumos. Tāpēc man tiešām žēl, ka var pateikt, ka vieni deputāti, kas strādāja ilgi... un mēs kopā ar visiem ekspertiem... tajā skaitā ar jums, runājam un rūpējamies par izglītību – par kvalitatīvāku, pieejamāku un iekļaujošu izglītību katram bērnam... ka tieši ar šo priekšlikumu kaut kas varētu atrisināties, ja par to tagad būs nobalsots.

Vēlreiz – par kvalitāti priekšlikumi būs tālāk, tie arī tika atbalstīti komisijā un izstrādāti kopā. Un, attiecīgi pasakot, ka arī sākumskolas posmā ir iespējama tālmācība, kura likumā ir definēta kā patstāvīga forma, kur ne vecāks nav atbildīgs, ne pedagogs nav atbildīgs, bet patstāvīga atbildība... es neuzskatu, ka ir pareizi, ka mēs varam pateikt, ka 1., 2., 3. klasē bērns patstāvīgi uzņemas atbildību likuma priekšā un vispār savas izglītības priekšā... atbildību par savu izglītību. Kamēr viņš vēl iemācās mācīties, ir jābūt kādam atbildīgajam. Bet precizējot – tas nekādā gadījumā neizslēdz to, ka ir tik dažādi gadījumi un tik dažādas vajadzības, kuras mēs zinām un apzināmies, kurām gan skolotāji piemēro diferencētu pieeju, gan skolas nāk pretī ar risinājumu, gan kvalitatīva tālmācība var būt risinājums, gan izglītība ģimenē var būt risinājums. Bet jautājums ir par to, vai mēs saprotam, kurš ir atbildīgais attiecīgajā vecumposmā par bērna izglītību.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, pilnīgas muļķības! Šis priekšlikums neatceļ nekādas terminoloģiju maiņas un to, kas ir ieviests. Tas vienkārši runā par 8. pantu, kurā atliekam atpakaļ, ka tālmācība ir iespējama visā pamatskolas posmā. Viss pārējais, par ko mēs esam diskutējuši un vēl diskutēsim, netiek mainīts. Tāpēc nevajag klaji melot.

Šis priekšlikums atgriež atpakaļ to, ka mēs tālmācības programmu īstenojam visā izglītības procesā. Tas pārējais, ko es teicu... jā, mums paliek visi deleģējumi par to, kā mēs uzlabosim tālmācību. To, kas bija ielikts vēl pirms tam, – par kombinēto... ka to varētu attiecināt uz 1.–6. klases posmu... mēs noraidījām. To neakceptēja. Līdz ar to šis ir brīdis, kad tālmācība var atkal parādīties pamatskolas posmam, arī 1.–6. klasei.

Īstenībā tas, kas mani ļoti uzrunāja, bija no organizācijas "Wings for Wheels". Kāda meitene rakstīja, ka tā bija vienīgā iespēja uzsākt mācības skolā, jo ne klasesbiedri, ne... nespēja viņu iznēsāt... pirmajā izglītības posmā. Pēc tam kad pati jau bija pietiekami stipra, viņa varēja turpināt mācības klātienes skolā. Viņa saka paldies, ka bija tālmācība... Jāni, lūdzu, cīnies par to! Tāpēc es arī cīnos, jo ir bērni, kuri nevar.

Kā jūs nesaprotat, ka tā ir maza, maza daļiņa? Atļaujiet viņiem šo iespēju – uzsākt mācības tālmācībā! Pēc tam kad viņi pieaug... tomēr fizioloģija, viss kaut kas mainās... daudz kas kļūst iespējams. Mācības ģimenē visiem vecākiem nebūs iespējamas. Ne visi to var nodrošināt.

Nāciet pie prāta un atbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai otro reizi.

A. Ņenaševa (PRO).

Vēlreiz – tikai precizējumam. Ja jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu... pēkšņi tajā atkal parādās kombinētās mācības kā atsevišķa forma (Starpsauciens.)... tāpēc ka jūsu definējumā tas ir. Vienkārši nevajag mulsināt (Starpsauciens.), ka, atbalstot šo priekšlikumu, jūs neradīsiet grūtības likumā ar vēl kaut kādām jaunām formām, kas jau tika izsecinātas. (Dep. J. Grasbergs: "Pēc būtības atgriežam atpakaļ tālmācību!")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei otro reizi.

I. Indriksone (NA).

Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis priekšlikums paredz atgriezt iespēju 1.–6. klasei... bērniem un ģimenēm... izvēlēties tālmācību. Nevis tādu, kāda ir bijusi līdz šim, bet tādu, kādu mums puslīdz ir apsolījusi Izglītības un zinātnes ministrija – ka viņi spēs celt kvalitāti un izvirzīt prasības. Un šajā likumā būs deleģējums, lai Izglītības kvalitātes valsts dienests to darītu un Izglītības un zinātnes ministrija pieskatītu šo procesu.

Šis priekšlikums ir tas – tiešām tas! –, lai mēs atkal dotu iespēju tālmācībai 1.–6. klases posmā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Zariņa-Stūre. Nē. Tikai atgādinu, ka priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 16, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 16. – deputātes Stobovas priekšlikums. Idejiski identisks iepriekšējam – 15. – priekšlikumam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamie kolēģi! Es piekrītu saviem kolēģiem, kuri iesniedza līdzīgu priekšlikumu. Šis priekšlikums paredz atgriezt tālmācību 1.–6. klases posmā.

Ja mēs runājam par izglītības formu "kombinētās mācības", tad es vēlreiz gribu teikt: tas, kādā veidā tika izstrādāts šis likumprojekts, atspoguļo to, kāds haoss ir šajā likumprojektā. Šeit mēs balsojam par mūsdienīgu mācību pieeju. Un Ministru kabineta uzdevums ir izveidot visiem saprotamus noteikumus, kā mēs tālmācību varam nodrošināt atbilstoši mūsdienu situācijai.

Tālmācība ir un būs izglītības forma, kura palīdzēs Latvijas izglītību iegūt jebkur... ne tikai izredzētajiem, kurus ir atbalstījusi komisija... bet katrā vietā Latvijā. Ministru kabineta pienākums ir nodrošināt kvalitātes, kura ir izmērāma, rādītājus. Ja mēs gribam sodīt tos, kuri strādā labi, tad varat to neatbalstīt. Ar savu attieksmi jūs pateiksiet, ka valstī ir izredzētie un tie, kurus nesasniedz jūsu atbalsts. Līdz ar to jūs nevis modernizējat izglītību (izglītībai šobrīd jau ir problēmas būt soli priekšā tiem notikumiem, kuriem ir pakļauta visas pasaules attīstība), jūs nevis attīstāt, bet šobrīd pasakāt – stop!

Lai man pasaka tie vecāki, kuriem ir mazi bērni... kad jūs nevarat paskaidrot kādu jautājumu, kur jūs meklējat informāciju? Ejat uz bibliotēku? Es apsveicu par šādu attieksmi. Lielākoties jebkuru informāciju uzskatāmā un pieejamā veidā var sameklēt interneta vidē. Un šai mācību formai jādod zaļā gaisma, lai to attīstītu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 34, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir deputātu priekšlikums turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. (Starpsaucieni: "Vai...!"; "Visi deputāti... šo jautājumu?") Tā kā viedokļi atšķiras, aicinu balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu sēdi bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 33, atturas – 6. Kolēģi, ar balsu vairākumu turpinām sēdi.

A. Zariņa-Stūre. 17. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Arī par 8. panta "Izglītības ieguves formas" otro daļu, precizējot pirmā lasījuma redakciju – nosakot, ka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas ir tiesības īstenot klātienē, kā arī tālmācībā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Zariņa-Stūre. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Īsumā, par ko mēs faktiski šobrīd šeit runājam un diskutējam. Šī gada sākums – atbildīgajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ir saruna par iespējamiem grozījumiem Izglītības likumā, kurus varētu rosināt pati komisija, jo jāsakārto terminoloģija. Terminoloģija, kolēģi! Pareizi, tā bija? Bija.

Līdz mums atnāk likumprojekts, kurā ir jauninājums, ka tālmācības vispārējās pamatizglītības 1.–6. klases posmā vairs nebūs. Tas vairs nav jautājums par terminoloģiju.

Reflektējot par Antoņinas Ņenaševas teikto... par kādiem jauniem terminiem, kas bija iegansts, lai neatbalstītu "Nacionālās apvienības" vai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ priekšlikumus... tad šeit nav vārda "kombinēti". Esam saglabājuši to pašu terminoloģiju, kas bija iepriekš un kas ir šī likumprojekta jauno terminu būtībā.

Respektīvi, kolēģi, mēs no terminu precizēšanas... zinot to, ka grozījumi Izglītības likumā ir bijuši daudz un dikti... tiešām bija dažādi termini... mēs vienkārši aizgājām pie tā, ka (jāsaka, kā ir) Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja un atsevišķi koalīcijas deputāti nolēma: ir problēmas tālmācībā... nu ko mēs varam darīt? Kā uzlabot, īsti nezinām vai nav priekšlikumu, nu tad nebūs nekādas tālmācības 1.–6. klases posmā. Visiem jāmācās klātienē.

Kā jau minēju, ir tūkstoš ģimeņu, aptuveni 2500 bērnu... no kuriem daļa ir diplomāti, daļa – sportisti... daļai bērnu ir reāli uzvedības traucējumi. Vecāki ļoti labi saprot, ka šie bērni nevar mācīties klātienē, būs problēmas. Parastās skolās citu bērnu vecāki un pedagogi saprot, ka šie bērni... bez papildu atbalsta personāla... ja šis atbalsta personāls nav budžetā... klātienē viņi kopējo izglītības līmeni noteikti pazeminās. Nu visiem ir problēmas!

Kādēļ mēs šobrīd šo normu tik spītīgi ieviešam? Vienkārši spītīgi. Tas nav nācis no Izglītības un zinātnes ministrijas. Tas jauninājums bija pašā komisijā. Es ļoti labi saprotu, arī esmu strādājis koalīcijā. Kāds izlēma, mēs pārējie visi turam kanti koalīcijas stabilitātes vārdā – vienkārši turam kanti. Kāpēc lai mēs atbalstītu šos likuma grozījumus, visus terminu labojumus? Mēs izņēmām ārā šo vienu sadaļu pilnīgi bez jebkāda pamatojuma. Mums, kā jau kolēģi minēja, Izglītības kvalitātes valsts dienests komisijā stāstīja par šiem bērniem – pa procentiem, cik... kādas problēmas, kādēļ viņi izvēlas tālmācību. Absurds!

Vai nu mums šis tiešām pēc būtības... Aicinu cilvēcīgi pēc būtības pārskatīt šo komisijā, izdiskutēt un izņemt šo normu ārā. Virzīt tā, kā sākotnēji bijām iecerējuši. Vai nu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Tāpēc aicinu – kolēģi, padomājam nedaudz plašāk un konsekventi, un par sekām! Ko tas nozīmēs šiem bērniem (aptuveni 2500), kuriem būs jāmācās klātienē, un ko tas nozīmēs bērniem, kuriem šos bērnus, tai skaitā ar nopietniem vai daļējiem uzvedības traucējumiem, pieliks... parastā klasē, nenodrošinot papildu atbalsta personālu... attiecīgā skolā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt šo APVIENOTĀ SARAKSTA deputātu sagatavoto priekšlikumu – saglabāt tālmācības iespējas līdzšinējā apjomā. Lēmums par piemērotāko izglītības modeli ir jāpieņem katra skolēna vecākiem, nevis ierēdņiem, birokrātiem, ministriem. Skolēnu vecākiem! Tālmācība daudziem bērniem nav izvēle, bet vienīgā iespēja turpināt izglītību. Atceļot šo iespēju, mēs slēdzam durvis tiem, kuriem tā ir vajadzīga visvairāk.

Saglabājot tālmācību, mēs apliecinām, ka Latvijā izglītība ir pieejama patiešām ikvienam bērnam. Tālmācība nekad nebūs piemērota vai vajadzīga absolūti visiem bērniem, bet dažiem tā būs labākā alternatīva un dažiem – vienīgā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Paldies, Tavara kungs. Taisnība. Jūsu priekšlikums ir citādāks. Šeit neievieš nekādu jaunu terminu. Vienkārši – tieši tā! – piedāvā atgriezties pie tā, ka tālmācība kā forma (patstāvīgu mācību forma, kā mēs jau nolēmām iepriekšējos priekšlikumos otrajā lasījumā)... tā patstāvīgā forma, jūsuprāt, būtu vajadzīga arī 1.–6. klases posmā.

Kur tad, manuprāt, ir problēma? Protams, esam uzklausījuši un saņēmuši vairāku ekspertu atzinumus... pētnieku, psihologu, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un citu ekspertu atzinumus, kamēr komisijā skatījām pēc būtības, kāpēc forma, kas ir patstāvīga, nav vēlama un nav vajadzīga tajā agrīnajā... pirmajās... pamatizglītības posmā. Tā atslēga slēpjas tieši definējumā, ka tā ir patstāvīga forma. Ko mēs pasakām pēc būtības?

Pilnīgi piekrītu tam, kas izskanēja, – ka ir dažādi gadījumi. Dažreiz tā nav nekāda izvēle, dažreiz tā vienkārši ir vienīgā izvēle. Un tos gadījumus esam dzirdējuši un redzējuši, kad pašas skolas pasaka... parastās, tā nosauksim... parastās klātienes skolas pasaka: mums īsti vietas nav, mēs jūs nevaram paņemt, bet jūs varat... jums ir problēmas ar mācībām, jums ir problēmas ar uzvedību, jums ir visādas problēmas... ziniet, labāk ejiet, rekur, uz tālmācības skolu. Tādus gadījumus mēs arī, protams, zinām.

Jautājums: vai mēs tā gribam? Jautājums: vai mēs gribam, lai bērnam, kuram ir grūtības...? Varētu būt dažādu veidu grūtības, ieskaitot to, ka saskaras ar vardarbību vai pats, piemēram, veic vardarbību... tie visi ir gadījumi, kuros mēs pasakām... ja mēs likumā apstiprinām jūsu priekšlikumus, mēs pasakām: ziniet, ja jums ir grūtības 2., 3. klasē vai jūs esat saskārušies ar vardarbību, vienīgais veids – ejiet tad uz tālmācību, ejiet un mācieties patstāvīgi. Tātad, ja jums ir grūtības, jums ir nevis atbalsts, bet iespēja aiziet un mācīties patstāvīgi.

Tas ir tas, ko jūs piedāvājat, un tas ir tas, kam es fundamentāli nepiekrītu. Protams, izaicinājumi ir, bet mums ar atbalsta personāla stiprināšanu, ar jauno finansēšanas modeli... ar atbalsta personāla stiprināšanu, vides uzlabošanu, arī drošas vides uzlabošanu... visiem jāstrādā uz to, lai bērni jūtas droši dažādās mācību formās, arī klātienes skolās. Tikai vēlreiz precizējot – klātienes skolas var piedāvāt kombinēto mācību formu. Protams, ir jautājums, cik lielā procentā. Par to mēs taču vienojāmies – ka runāsim starp otro un trešo lasījumu, kad mums Ministru kabinets atnesīs to priekšlikumu, un tad mēs runāsim saturiski par to, kādā procentā.

Tagad tas ir stāsts par to, ka mēs pasakām: bērns, ja tev ir problēmas, ja tev ir izaicinājumi, ja tev ir grūti tikt galā ar klātienes skolu... vai tā skola ir vainīga – tas arī ir fakts... viss, tad tu vienkārši ej un mācies patstāvīgi. Un vecāks pat nav atbildīgs par tavu izglītību. Vecāks par izglītību, protams, realitātē ir atbildīgs, bet likuma priekšā sanāk, ka nav, jo, ja ir izglītība ģimenē, tad vecāku atbildība (Starpsauciens.)... ja tālmācība – vēlreiz! –, tad ir patstāvīga... atbildība. Un, lūdzu, nevajag pārinterpretēt! Skaidrs, ka ir brīnišķīgas tālmācības skolas ar lieliskiem instrumentiem, mēs tās redzējām, uzklausījām un ļoti labi redzam, ka tas tiešām daudzos gadījumos varētu palīdzēt. Bet ir jautājums par to, kurš uzņemas atbildību.

Arī atceramies, ka tālmācības skolas maksā naudu un īstenībā diezgan lielu naudu, un ne visi to var atļauties. (Starpsauciens: "Tāpēc ka valsts maksā tikai daļu!")

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Kolēģi! Tā kā mēs strādājam bez pārtraukuma, es saprotu – visiem ir vēl daudz spēka, tāpēc aicinu ieklausīties tajā, ko teikšu. Vispirms gribu citēt komisijas vadītājas teikto, pašas atzīto, ka šis likumprojekts ir sarežģīts un šobrīd ir palicis vēl sarežģītāks, nekā bija pirms tam, kad mēģināja izņemt ārā tikai vienu terminu. Atgādināšu, ka likumprojekta pamatojums bija, ka ar šo likumprojektu un izmaiņām likumā grib risināt divas problēmas – lai skolēniem būtu iespēja apgūt saskarsmes iemaņas, un kvalitātes celšana, respektīvi, kvalitāte tālmācības skolās.

Ja runājam par saskarsmi. Cienījamie deputāti, vai mums pašiem, kas visi esam mācījušies, pieļauju, klātienes skolās, viss ir kārtībā ar saskarsmi? Mēs redzam, ka šajā flangā (Norāda pa labi.) paplašinās sēdošo skaits, kas, tā teikt, turpinās strādāt tālmācības vai tāldarbības formā vai kombinētā formā.

Ja mēs runājam par lauku reģioniem, kur, protams, saskarsme ir mazāk iespējama... bet, ja bērnus vedīs uz skolām uz tālajām pilsētām, kur būs 30 bērni klasē pamatskolā... sākumskolā, pareizāk sakot... tā saskarsme, piedodiet, nav tādā kvalitātē, kādu mēs gribētu. Skolotājiem ir grūti tikt galā ar šiem 30 bērniem. Un lauku skolas, kā viens parlamentārais sekretārs nesen vienā no savām intervijām izteicās, drīzāk būs jāslēdz ciet... tāpat kā ceļi un visa pārējā infrastruktūra. Bet tās ir ļoti svarīgas kontekstā ar to, ko mēs vēl šodien runāsim, – likumprojektu "Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums".

Ja mēs gribam, lai ģimenes dzīvo pierobežā un faktiski daļēji pilda arī mūsu Valsts robežsardzes pienākumus, esot tur uz vietas, tad mums ir jānāk viņiem pretim. Nevis nogriezt viņu bērniem iespējas iegūt izglītību, bet nākt viņiem pretim.

Šobrīd mēs, grozot... virpuļojot... šo likumu no vienas puses uz otru, faktiski parādām, kā mūsu valstī darbojas birokrātijas veicināšanas mehānisms. Ģimene, kas grib dzīvot lauku reģionā – vai tas ir pierobežā vai kādā citā pusē –, tik un tā mēģinās izburties cauri šim likuma grozījumu komplektam ar kombinētajām mācībām, ar iespējamām mācībām ģimenē. Jā, tai būs jāvelta vēl vairāk sava laika, lai saprastu, ko tad Izglītības un zinātnes ministrija vispār no tās grib, kādi vēl papīri ģimenei ir jāizpilda, kādas vēl formālās lietas ir jāizdara, lai šī ģimene varētu palikt dzīvot tur, kur tā dzīvo, vai diemžēl darīt, kā ir darījusi līdz šim, – vienā brīdī, piedodiet, nospļauties uz visu un pārcelties dzīvot Pierīgā, kur ir vienkāršāk, kur viss ir nodrošināts, kur Izglītības un zinātnes ministrijai ir viegli sekot līdzi kvalitātei un viegli izsekot, ko bērni dara.

Kā jau kolēģi pieminēja, tas atkal ir slogs, arī finansiāls slogs, tām ģimenēm, kuras mēģina noturēt vienu no mūsu valsts pamatiem – apdzīvotību arī ārpus lielo pilsētu un reģionu centriem. Likums ir sarežģīts, sarežģītāks, nekā bija līdz šim. Un, ja runa ir par kvalitāti... par pārmetumiem, ka dažas skolas, kas nodrošināja tālmācību, nenodrošināja kvalitāti... tad, lūdzu, Izglītības un zinātnes ministrija, nodibiniet vienu tālmācības skolu ar labu kvalitāti. Skatieties, kā tur skolotāji strādā, vai ir vai nav rezultāti, vai skolēni izpilda viņiem noteikto. Dodiet iespēju Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas ģimenēm nodrošināt izglītību saviem bērniem neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nedaudz par cipariem, kas šeit izskanēja. Izskanēja, ka tālmācība esot dārga un vecākiem ir daudz jāmaksā. Bet kādēļ tas tā ir? Ir noteikta bāzes likme, ko valsts sedz skolai par katru skolēnu mēnesī. Tie ir 152 eiro, kuri tiek reizināti ar koeficientiem. Klātienes skolām – 1,25, tālmācības skolām – 0,76. Lai nodrošinātu labu kvalitāti, kādam tā starpība ir jāsedz. To dara vecāki. Ja pieņems to, ka ir "izglītība ģimenē", tas koeficients ir vēl zemāks. Un līdz ar to vecākam, ja viņš grib... ja viņš pats jutīs, ka nav pedagogs, un gribēs šo pakalpojumu no tālmācības skolas, tad būs vēl vairāk jāpiemaksā. Saprotiet, jūs to paredzat tikai tiem, kas var to atļauties.

Man tāds jautājums ir jums katram, kas tagad balsos... jums būs jābalso par šo priekšlikumu... Šī laikam ir pēdējā iespēja... 17. priekšlikums... lai vērstu vēl visu par labu, jo mēs no dažādām frakcijām iesniedzām. Nu ja – tagad ir APVIENOTĀ SARAKSTA, "Nacionālās apvienības" noraidījāt.

Tad nākamais. Pāri par trim tūkstošiem bērnu šobrīd ir tajā posmā no 1. līdz 6. klasei. (Starpsauciens: "Divarpus tūkstoši!") Cik? Nu, divarpus tūkstoši. Labi. Paldies par precizējumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

J. Grasbergs. Paldies par precizējumu – divarpus tūkstoši bērnu. Jau šobrīd es redzu ļoti daudzās pašvaldībās, skolās sludinājumus, ka meklē skolotāju palīgus, asistentus. Viņu jau šobrīd trūkst, jo tālmācībā ir vairāki tūkstoši bērnu, kuriem ir nepieciešams asistents. Un šobrīd asistenti un skolotāju palīgi, kamēr vēl nav aizliegta šī veida tālmācība, ir vecāki, kas to brīvprātīgi dara, jo tā ir viņu atbildība.

Man liekas, ir ciniski teikt – mēs to darām –, jo esam paši definējuši, ka atbildība jāuzņemas bērnam. Jebkurā gadījumā atbildība ir vecākam. Un tas ir cinisms teikt, ka 1. klases skolēnam būs jāuzņemas atbildība pašam par sevi, ja viņš gribēs palikt tālmācībā.

Izrietot no nākamajiem priekšlikumiem... diasporas un diplomātiskā dienesta un konsulārā dienesta darbinieku bērni varēs uzņemties to atbildību, pārējie nevarēs. Un kā jūs atrisināsiet to, ka šie vairāki tūkstoši bērnu ieplūdīs parastajās skolās, kur, kā es jau minēju, trūkst palīdzības, kur trūkst palīgu? Kā jūs to risināsiet? Kā jūs to redzat? Jums ir atbilde – tiem, kas spiedīs "pret"? Tāpēc es aicinu: spiediet "par"! Liekam atpakaļ iekšā, ka tālmācība var būt, ar visiem pārējiem priekšlikumiem un deleģējumiem, kas jau ir, MK... Mēs uzlabojam, mēs kontrolējam. Jo patiešām, ja līdz šim vienīgais kontroles mehānisms bija paškontroles ziņojums, uz kuru reaģē, uz kuru atbrauc un skatās, es saku, ka tā nav kontrole. Normāla kontrole ir ar digitāliem rīkiem, ka mēs skatāmies, kur ko... skola ko un kā dara, un tad arī reaģējam. Un tā mēs būsim uzlabojuši kvalitāti. Šobrīd jūs vienkārši šķirojat bērnus, nevis uzlabojat kvalitāti skolās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, šī būs iepriekšpēdējā uzstāšanās. Par vienu priekšlikumu vēl debatēšu. Bet tas, ko es gribu pateikt, – mēs visi ļoti labi apzināmies, ka... Edgars Tavars ļoti precīzi raksturoja, ka, sākot ar terminoloģiju, mēs tā kā buldozeri sākām rakt. Un, jo dziļāk rakām, jo dziļāk bedrē iekritām.

Šajā gadījumā mans piedāvājums koalīcijai – varbūt ir jēga atzīt savas kļūdas. Un tas, ko Antoņina runā, – sakārtojam terminoloģiju! Būs viens no PROGRESĪVO priekšlikumiem par 7.–9. klases posmu, kur arī mēs uzliekam par pienākumu nodrošināt kvalitāti un kontrolēt. Nu, attiecinām šādus pašus nosacījumus uz 1.–6. klases posmu, un situācija būs kardināli mainījusies. Ja mēs šajā gadījumā pilnīgi aizliedzam, tad aizliedzam jebkuram Latvijas pilsonim izvēlēties izglītības iestādi... kurā viņš vēlas mācīties... kā tas ir definēts Izglītības likumā. Un vai mēs varam mainīt spēles noteikumus spēles laikā? (Daudzus jau neinteresē, bet idejiski daži klausās.) Es domāju, ka ne. Tāpēc paldies, Jāni! Tu pareizi teici. Tas ir pēdējais priekšlikums, lai mēs varētu mainīt situāciju un tomēr atļaut šīm ģimenēm izvēlēties citu izglītības iestādi.

Kāpēc viņi izvēlas citu izglītības iestādi? Es pieskaršos vēl vienam sāpīgam tematam. Aptuveni 20 procenti no šiem bērniem, kas mācās tālmācības skolā 1.–6. klasē, ir ar speciālām izglītības vajadzībām. Vai jūs zināt, cienījamie kolēģi, kopš kura gada nav palielināts finansējums uz vienu skolēnu speciālās izglītības programmā? 2007. gadā bija noteikts (toreiz latos) 180 latu, ja nemaldos, finansējums vienam bērnam. Šobrīd tie ir 263 eiro. Ir pagājuši 18 gadi. Kāpēc bērni nenāk uz šīm iestādēm? Tāpēc, ka tās ar šo finansējumu nespēj nodrošināt visas vajadzības. Tālmācības skola to var izdarīt.

Tad padomājam! Vai jums šķiet, ka šie 20 procenti, tātad no 2500 aptuveni 400 bērni, ir mazsvarīgi? Viņi visi ir īpaši, katrs no viņiem, katram ir jādod atbalsts, tāpat kā pārējiem diviem tūkstošiem. Viņiem katram ir savi iemesli. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ļoti precīzi tas tika norādīts. Kāpēc mēs ignorējam šīs prasības?

Piedodiet, bet es to pateikšu. Nedod dievs, ka jums būs nepieciešamība vai jūsu mazbērniem būs nepieciešamība izmantot šādu iespēju. Es ceru, ka jūs neraudāsiet un neteiksiet pēc tam: "Piedod, mans mazbērniņ, es tev likvidēju tādu iespēju, lai tu tādā skolā mācītos!" (Starpsauciens: "Česlav, tu pāršāvi pār strīpu..." Starpsaucieni.)

Līdz ar to es rosinu – aizdomājieties, un varbūt neceļam tās lietas, kuras... ir jāceļ. Un ar pāršaušanu pār strīpu tam nav nekāda sakara. (Starpsauciens: "Absolūti!")

Atbalstiet.

Paldies jums. (Starpsauciens: "Pareizi pateici!")

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens. Starpsauciens: "Nu, es dzirdēju, ko tu teici! Nu, tad nevajag..." Starpsaucieni.)

Kolēģi! Kolēģi! (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Kolēģi, tas, ka mēs neesam aizgājuši pusdienās, laikam ir darījis savu. Varbūt vajag iet pusdienās. (Zālē troksnis.)

Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 18, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 18. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Piedāvā izteikt 8. panta otro daļu jaunā redakcijā, nosakot: "Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu apguvi klātienē vai tālmācībā. Pirmsskolas izglītības programmu un vispārējās pamatizglītības pirmā posma (1.–6. klase) programmu īsteno klātienē, izņemot šajā pantā minētos gadījumus. Vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) programmu un vispārējās vidējās izglītības programmu var īstenot klātienē, kā arī tālmācībā, ievērojot Ministru kabineta noteiktos nosacījumus un kārtību, kādā šīs izglītības programmas īstenojamas tālmācībā."

Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Nē, balsojam!") Balsojam...

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamie kolēģi! Šis ir ģeniālais priekšlikums, kurš pasaka: Latvijā ir izņēmumi, ir ģimenes un cilvēki, kuriem pienākas tālmācība. Šis priekšlikums, ko ir iesniedzis Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, pasaka: valsts ierēdniecībai ir priekšrocības attiecībā pret parastajiem iedzīvotājiem, pret tiem, kas dzīvo pie robežas un kam līdz skolai ir tālu, jo tuvākajā apriņķī tās ir slēgtas.

Šis priekšlikums ir tas, kurš aicina: atstājiet Latviju, un jums būs pieejama tālmācība. (Starpsauciens.) Jā. (Starpsaucieni.) Jā, un tas pasaka to, ka ir izņēmumi. Daugavieša kungs, jūs neveicināt diskusiju (Starpsauciens: "Jā!")... un, jā, nosacījumus jūs izstrādājat... tiem, kuriem derēs un kuriem ne.

Līdz ar to es neatbalstu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 28, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 19. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. (Zālē troksnis.) Paredz programmu realizāciju klātienē (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Zariņa-Stūre. ... ievērojot MK nosacījumus. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Būtībā ar šodienas balsojumiem jau viss ir skaidrs. Pozīcija ir mobilizējusies un visus jēdzīgos priekšlikumus, lai saglabātu tālmācību jēdzīgā formā, noraidīja. Un noraidīs uz priekšu. Bet es, teiksim, bieži vien nāku šeit, tribīnē, ļoti emocionāls. Šoreiz tās emocijas paslēpju ar domu, ka līdz nākamajām vēlēšanām ir palicis gads. Ir septembris, ir otrais lasījums. Tas nozīmē, ka tas viss musturs, kas šodien ir savērpts, netiks līdz vēlēšanām īsti, teiksim, ieviests.

Es aicinu visus tos kolēģus būtībā savās priekšvēlēšanu kampaņās šo nejēdzību izgaismot un nākamajā Saeimā vienā no pirmajām sēdēm arīdzan atgriezt atpakaļ normālību, un dot iespēju vecākiem un bērniem iegūt viņiem ērtākā formā izglītību, un pats galvenais – labo "2030" programmu, kas būtībā ir laba ideja, papildināt ar mūsdienīgiem digitāliem mācību materiāliem. Beidzot to vajadzētu saprast pedagogu saimei un arī ministrijai, kas vada procesus, ka nevar būt normāla situācija, ka 20 vai 25 tūkstoši pedagogu katrs veido savu mācību materiālu kopu, dalās, mainās, streso. Nu, kam tas ir vajadzīgs?

Sēdes vadītāja. Ceļapītera kungs, par priekšlikumu, lūdzu! Savu.

A. Ceļapīters. Es nesadzirdēju, ko jūs teicāt?

Sēdes vadītāja. Par savu priekšlikumu, lūdzu!

A. Ceļapīters. Par savu priekšlikumu? Paldies. Es jau pateicu visu, ko gribēju pateikt. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? Vai nepieciešams (Starpsauciens: "Balsojam!")...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 25, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 20. – deputātes Stobovas priekšlikums. Arī par 8. pantu un to, ka pilngadīgai personai, kura nav apguvusi pamatizglītību, ir tiesības to apgūt tālmācībā vai kombinētajās mācībās. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo ir jau iekļauts tas, ka pieaugušais varēs mācīties tālmācībā, bet šeit bija jēdziens par kombinētām mācībām, par ko mēs diskutējām iepriekš. Tātad, kā jau es teicu, komisijā priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 14, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 21. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Rosina papildināt likumprojekta regulējumu ar izņēmumiem, kādos 1.–6. klases posmā izglītojamais var apgūt izglītības programmu tālmācībā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis ir kārtējais "atbalstām savējos, bet pārējiem aizliedzam". Aiz nosaukuma "sakārtota izglītības sistēma" pēc būtības ministrija vēlas aizliegt tālmācības formu pamatskolas pirmajā posmā. Tā ignorē 14 tūkstošu iedzīvotāju parakstus, desmitiem skolu un pedagogu iebildumus par tālmācības skolu ierobežošanu.

Daļa tālmācības skolu varbūt šodien priecājas, ka tagad nebūs aizliegta tālmācība no 7. līdz 9. klasei, bet tas ir tikai pagaidu mierinājums. Tajā brīdī, kad valdība vēlēsies aizliegt no 7. līdz 9. klasei, tai vairs nebūs jāprasa atļauja Saeimai un varēs to bez žēlastības izdarīt jebkurā brīdī. Valdība vēlas, lai viņu darbinieku bērniem ārzemēs būtu iespēja mācīties tālmācībā, bet parastajiem iedzīvotājiem nebūtu. Parastiem skolēniem būs pieejami tikai nelieli kursi. Valsts pieņemtais diasporas atbalsta plāns uzskata, ka bērni un jaunieši ir tie, kuri ir visapdraudētākie zaudēt saikni ar Latviju.

Tā vietā, lai samazinātu iespēju tālmācībā apgūt prasmes un zināšanas pēc Latvijas izglītības sistēmas, vajag veicināt iesaisti tālmācībā. Ar latviešu valodas kursiem vien nepietiks. Šovasar redzējām, ka tik ļoti ir samazināts skolu skaits, ka pat Rīgā visiem skolēniem nepietiek vietas uz 10. klasi. Ja skolēnam līdz tuvākajai skolai ir pārāk tāls ceļš, tad viņam ir jādod iespēja mācīties tālmācībā.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, Latvijā ir vairāk nekā tūkstoš pedagogu vakances un daudzās klātienes skolās mācību stundas vienkārši nenotiek. Daudzviet skolās nevar milzīgās klasēs nodrošināt skolēniem individuālu pieeju. Tālmācības skolas ļauj skolēnam mācīties viņam atbilstošā tempā un saņemt vairāk individuālas uzmanības. Tātad aizliegums nav risinājums. Nepieciešams piedāvāt kvalitātes prasības, kuras ļaus saglabāt labas tālmācības skolas un aizvērt tās, kuras nevar sagatavot skolēnus atbilstoši prasībām.

Šis kārtējo reizi pierāda, ka prioritāte nav izglītība, bet savi ideoloģiskie mērķi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Un šis priekšlikums man liek uzdot jautājumu: kā gan ārzemēs diplomātu ģimenes varēs nodrošināt šo tālmācības formu, ja tā nav pedagoga vadīta, ja tā nav vecāka vadīta? Jo rodas jautājums, vai tajā brīdī tieši šai izlases grupai Latvija saglabās tālmācību? Kura no šobrīd pastāvošajām tālmācības skolām, kas atbildīs jaunajiem kritērijiem, varēs to nodrošināt?

Ir brīnišķīgi... Ņenaševas kundze minēja, ka tālmācība maksā naudu. Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību paredz segt šos izdevumus. Ja tu dzīvo Latvijā, neesi ierēdnis, tev neviens neko nesedz. Tad, kad tu esi ārzemēs un pametis šo valsti, tev pienākas privilēģijas.

Bet es joprojām atgādināšu, kā jūtas tie bērni, kas dzīvo SOS ciematos. Ko jūs darīsiet ar tiem, kuri atbilst vienai izglītības pakāpei, bet realitātē viņu izglītība atbilst 1. klasei? Vai patiešām jūs gribat, lai tie bērni, kuri neatbilst nevis tāpēc, ka nebūtu pat personāla, bet... ne viņu psiholoģiskais, ne fiziskais, ne arī sociālais statuss, viņu socializēšanās prasmes...? Ko jūs darīsiet ar viņiem, jauniešiem, kuriem ir agresīva uzvedība? Kā jūs viņus socializēsiet? Kā jūs viņus apmācīsiet? Policistu liksiet blakus? Ja šobrīd pat valsts budžetā nav paredzēti papildu līdzekļi, ja šobrīd sistēmā visos līmeņos trūkst atbalsta personāla. Mums šobrīd vairs nav izglītības iestādes...

Un es runāju kā pedagogs, kas strādā no 1. līdz 6. klasei. Es zinu, kāda ir reālā situācija, nevis kā būtu, ja būtu... kāda forma, kāds vārds. Saeima risina faktiskas situācijas. Un šobrīd mēs ignorējam šos cilvēkus. Mēs pasakām, ka mums ir vērtīgā sabiedrības daļa un ir nevērtīgā. Saeima nonāk pretrunā ar demokrātijas pamatiem. Iespējas visiem atbilstoši, kādi viņi ir, un iekļaujošās izglītības pamats nav opozīcija sabiedrībai. Būs ērtie bērni, un būs neērtie bērni, būs bērni ar īpašām vajadzībām un atšķirīgie. Bet šobrīd tālmācība tiek piešķirta pēc statusa, nevis vajadzībām.

Es neatbalstu šo priekšlikumu. Atbalstot šo priekšlikumu, jūs kā Saeimas deputāti pateiksiet, ka ierēdniecība un birokrātija ir vērtīgāka nekā cilvēks, kuram nav šāda statusa.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Zariņa-Stūre. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 13, atturas – 8. Priekšlikums atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. Nākamie divi priekšlikumi rosina noteikt arī izņēmuma gadījumus 1.–6. klases posmā.

22. – deputāta Batņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Ja mēs runājam par iepriekšējo priekšlikumu, kas tika atbalstīts, es piekrītu, ka idejiski mēs to varam atbalstīt. Bet šajā gadījumā tad nepaskatāmies uz vienu sabiedrības grupu vai uz trijām sabiedrības grupām, bet paskatāmies uz citām sabiedrības grupām, kur tas būs vitāli svarīgi, jo citādi mēs tiešām nostādām nelīdzvērtīgā pozīcijā. Es pateikšu, kāpēc.

Ja mēs paskatāmies... Tātad ir Latvijas Republikas pārstāvji starptautiskās organizācijās un institūcijās. Tātad tas ir terminēts laiks. Bet mēs ļoti labi zinām, ka ir arī lielie uzņēmumi, kuros strādājošiem vecākiem ir terminēts līgums uz pusgadu, gadu ārzemēs.

Mans piedāvājums bija, ka pieļaujam izņēmumu izglītojamiem, kuru vecākiem ir terminēts darba līgums ārzemēs un kuri kopā ar vecākiem uz laiku dzīvo ārzemēs. Mēs šobrīd pretnostatām.

Iepriekšējais... ir pretnostatījums arī šiem. Mēs pasakām, ka, piemēram, diaspora, konsulārā dienesta darbinieki, karavīri ir svarīgi, bet šie cilvēki, kas īstenībā strādā ārzemēs, kas pēc tam savu naudu tērēs, iespējams, arī investēs Latvijā, mums nav būtiski. Es minēšu vēl vienu piemēru.

Mana drauga ģimene pirms gada pārcēlās uz Nicu – uz Franciju. Meita mācījās 4. klasē. Viņa – šobrīd U-12 čempione Eiropā, jo viņai piedāvāja labus nosacījumus, redzēja potenciālu, ka viņa ir spēcīga nākamā tenisa zvaigzne.

Šeit arī viņa neiekļaujas. Arī daiļslidotāji jau 3., 4. klasē uz kādu laiku pārceļas uz ārzemēm. Šeit arī viņi neiekļaujas. Pie tam 3. priekšlikums, izņēmums, ko mēs piedāvājām, tika saskaņots ar sporta federācijām. Mēs diskutējām. Dāvi, mēs ar tevi tikāmies, tika virzīts atbalsts. Kurā brīdī jūs pazaudējāt cilvēcību un paņēmāt vienu šauru jomu? Kāpēc mēs pretnostatām konsulāro dienestu, karavīrus... ar cilvēkiem, kuri sniedz savu pienesumu Latvijai gan sportā, gan kultūrā... gan arī nodokļos? Kas ar mums, cilvēkiem, notiek?

Es aicinu jūs atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, man liekas muļķīgi, kāpēc vispār ir jāparedz izņēmumi. Skaits, kuriem tas nepieciešams, ir mazs, tie tur arī mācās. Protams, tas nav tik vienkārši kā mācīties tradicionālā klātienes skolā. Tie tomēr ir kaut kādi sarežģījumi, tāpēc ir daži, kas to izvēlas.

Bet, ja reiz esat lēmuši, ka no 1. līdz 6. klasei jūs daļēji aizliedzat – droši vien tā tagad jāsaka –, jo pilnībā aizlieguši jūs neesat, jūs atļāvāt diasporas cilvēkiem, diplomātiem, konsulāro dienestu... karavīriem – tiem jūs atļāvāt, tad ir loģisks šis priekšlikums, kas ienes iekšā izņēmumus tiem, kuriem patiesi tas ir nepieciešams, kur ir kādas medicīniskas lietas, kādēļ nevarētu... varbūt ir kādas speciālas vajadzības. Tad ir sports, kultūra... ar kuriem tas ir saistīts. Tieši tas pats ir arī... kad tajā iepriekšējā... ja ir nozīmēts kā Latvijas Republikas pārstāvis. Tas, ko arī Česlavs teica. Bet kāpēc uzņēmumi nevar nozīmēt? Kāpēc uz tiem tas neattiecas? Jo tad šie izņēmumi būtu... Es arī atceros, ka komisijas sēdē teica... tas laikam bija no Izglītības kvalitātes valsts dienesta, kurš teica: "Ja šitādus liekam iekšā, tad jau jebkurš derēs." Bet lai taču der jebkurš! Kāpēc nevar derēt jebkurš? Tas bija arguments – tad jau jebkurš derēs, tad jau priekš kam mēs vispār liekam sietu? Bet jūs esat uzlikuši sietu. Jūs esat uzlikuši ļoti arogantu sietu, patiešām ļoti arogantu sietu. Es redzu, ka... atašeji, vēl kādi, kas pilda... viņu bērni varēs būt, bet pārējie – ne.

Tādam mazākam ļaunumam es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs ieliekam iekšā arī tos bērnus, kuriem tas ir nepieciešams. Kāpēc ir jāmēģina nosaukt, atrast diagnozes, vēl kādas lietas, sarežģīt procedūru, ja vienkārši – visi, kam tas ir nepieciešams, mācās?

Un vecāki tur neiet prieka pēc. Tikai izglītības un zinātnes ministre Melbārdes kundze uzskata, ka tā ir tāda ērtība vecākiem. Jā, ziņu raidījuma intervijā tā tika teikts – tas ir vecāku ērtībām. Tā domā izglītības un zinātnes ministre. Tādēļ arī ir tāds rezultāts.

Tā ka aicinu – atbalstīsim šo priekšlikumu, lai vismaz kaut cik veselais saprāts ienāk šajā likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Es par šo un arī par nākamo priekšlikumu. Jā, mēs ļoti daudz debatējām par izņēmumiem, konsultējāmies ar Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju. Un tad bija tas stāsts, cik sīki un kurš noteiks... un likums nedefinē konkrētas diagnozes, kuras rakstīt. Nē. Nu tieši tā, kā Grasberga kungs teica – tad jau ir visas tās...

Tā ka šis ir rūpīgi izsvērts, un turpināsim par to runāt, sadarbojoties ar ekspertiem.

Atgādinu – 22. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 14, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 23. – frakcijas "Stabilitātei!" priekšlikums. Kā jau iepriekš minēju, tas ir par izņēmuma gadījumiem 1. līdz 6. klases posmā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Paldies Agitai, kas pieminēja Veselības ministriju. Tas vienkārši ir vājprāts – saņemt vēstuli no Veselības ministrijas, kurā rakstīts, ka nav nevienas medicīniskas diagnozes, kuras dēļ būtu nepieciešama cita izglītība, ka visi viņi var mācīties klātienē. Man liekas, tur kāds ar galvu nedraudzējas.

Es jums varu minēt piemēru iz dzīves. Mums bija tāda situācija, ka mamma gribēja, lai bērns nāk klātienē, un viņa teica: "Vai nu pie jums, vai ejam uz tālmācību." Bērns nevarēja pakustēties, viņš gandrīz vienmēr gulēja gultā, viņš aptuveni pusstundu dienā varēja staigāt. Tā nav diagnoze, kuras dēļ nav vajadzīgi izņēmumi?! Veselības ministrija, jūs laikam nezināt reālo situāciju, kas notiek Latvijas izglītības sistēmā! Tā vēstule bija vistotālākais birokrātijas absurds, kādu es esmu redzējis!

Atbalstiet šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 14, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 24. – deputāšu Zariņas-Stūres, Kļaviņas un Ņenaševas priekšlikums. Par deleģējumu Ministru kabinetam. Tas, ko es sākumā jums teicu, – par kvalitātes deleģējumu, nosacījumiem un kārtību, lai īstenotu programmas tālmācībā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts daļēji un iekļauts 30. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Es atvainojos, es solīju, ka vairs nedebatēšu, bet šis ir ideāls priekšlikums, ko mēs varam attiecināt uz visu vispārējās izglītības posmu – no 1. līdz 6. un no 7. līdz 12. klasei. Šo es komisijā arī rosināju. Paldies. Labs priekšlikums.

Ja mēs vēlamies sakārtot tālmācības skolas, attiecinām to uz 1. līdz 6. klasi, un lai vecāki izvēlas tālmācību. Bet tomēr, ja mūsu mērķis bija sakārtot tālmācības izglītības kvalitāti, mēs secinājām, ka 1. līdz 6. klases posmā to nevar sakārtot, tas ir jāaizliedz, lai bērni neizvēlētos šo apmācību. Šis priekšlikums, ja mēs pamainām to otrā posma... bet ieliekam vispārējo vidējo izglītību, tai skaitā pamatizglītību, reāli atrisinātu situāciju. Līdz ar to es noteikti sniegšu šādu priekšlikumu uz trešo lasījumu, un mēs vēlreiz diskutēsim.

Tad kāds ir mērķis – aizliegt vai uzlabot? Šobrīd šī likumprojekta un šī priekšlikuma mērķis ir aizliegt, nevis uzlabot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. Kā jau minēju, 24. priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 30. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 25. – deputāta Batņas priekšlikums. Līdzīgi – arī par deleģējumu. Atbalstīts daļēji un iekļauts 30. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 26. – deputāta Grasberga priekšlikums. Līdzīgi – par Ministru kabineta deleģējumu. Komisijā atbalstīts daļēji un iekļauts 30. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 27. – deputātes Stobovas priekšlikums. Līdzīgi – par precizējumu Ministru kabineta deleģējumā. Atbalstīts daļēji un iekļauts 30. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 28. – parlamentārā sekretāra Daugavieša priekšlikums. Arī par Ministru kabineta deleģējumu. Atbalstīts daļēji un iekļauts 30. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 29. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Arī piedāvā Ministru kabineta deleģējumu. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 14, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 30. – jau vairākkārt pieminētais komisijas priekšlikums. Tajā ir saliktas vienuviet visas idejas no priekšlikumiem par Ministru kabineta deleģējumu. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 31. – deputāšu Zariņas-Stūres, Kļaviņas un Ņenaševas priekšlikums. Par Ministru kabineta deleģējumu – sīkāk noteikt kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību un īpatsvaru. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 32. – komisijas priekšlikums. Par deleģējumu precizēt vadlīnijas attiecībā uz interešu izglītības programmām diasporā, papildināt tās ar jau esošo normu. Komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 33. – komisijas priekšlikums. Par Ministru kabineta deleģējumu stiprināt un noteikt kārtību izglītības ieguvei ģimenē... arī sadarbībai. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 34. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Paredz pirmsskolas izglītības iestāžu nosaukumu papildināt ar vārdu "bērnudārzs". Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 35. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Noteic, ka svītrojams likumprojektā ietveramais regulējums par procentuālo attiecību. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 36. – deputāšu Zariņas-Stūres, Kļaviņas un Ņenaševas priekšlikums. Identisks 35. priekšlikumam. Komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 37. – deputāta Grasberga priekšlikums. Noteic, ka, īstenojot izglītības programmu kombinēto mācību veidā, klātienes daļu no kopējās mācību stundu slodzes katra izglītības iestāde nosaka pati. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Manuprāt, atbalstot iepriekšējo priekšlikumu, šis priekšlikums vairs nav balsojams, bet runājams ir.

Gribēju paskaidrot, kāpēc ir šis priekšlikums. Tas ir par to, ka izglītības iestāde pati var noteikt procentuālo sadaļu, it sevišķi, ja izvēlas kombinēto versiju. Pirmajā lasījumā bija piedāvājums, kurā bija noteikti konkrēti procenti, – kombinētā pieeja nedrīkst pārsniegt 20 procentus. Uz to reaģējot, es piedāvāju, ka mācību iestāde pati to nosaka atbilstoši savām programmām un visam tam... Tā bija šī priekšlikuma būtība. Un, ja vēlāk parādīsies procenti, aicinu aizdomāties un atcerēties – vēlams, ka izglītības iestāde pati var noteikt šos procentus un veidot atbilstošas izglītības programmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 38. – deputātes Stobovas priekšlikums. Identisks 37. priekšlikumam. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 16, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 39. – deputāta Batņas priekšlikums. Arī par procentuālo attiecību. Tā kā tas ir paredzēts Ministru kabineta deleģējumā, komisijā priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 19, atturas – 29. Priekšlikums noraidīts.

A. Zariņa-Stūre. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Stiprina diasporā dzīvojošos latviešus, un tas ir veidots, sadarbojoties ar diasporu un Ārlietu ministriju, tādā veidā stiprinot latviešu valodas, Latvijas vēstures apguvi un dodot iespēju arī viņiem kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 41. – deputātes Skujiņas-Rubenes priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 42. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Par tiesībām izglītojamiem izveidot skolēnu mācību uzņēmumus. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo ir izveidojusies tāda paradoksāla situācija: pirms vasaras atvaļinājuma mēs diezgan vienprātīgi atbalstījām to, ka skolēnu mācību uzņēmumus... pareizāk sakot, mēs tos aplikām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet (Starpsauciens: "Atbrīvojām!")... Aplikām. Izlasiet to, par ko nobalsojāt! Līdz 3000 eiro laikam atbrīvojām, bet būtībā tie tika aplikti. Nevienā normatīvajā dokumentā – ne likumos, ne Ministru kabineta noteikumos, ne Izglītības un zinātnes ministrijas dokumentos – nav atrunāta skolēnu mācību uzņēmuma forma. Nav, vienkārši neeksistē, bet mēs tos aplikām ar nodokli.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – 55. pantu papildināt ar 11. punktu. Un tas skan šādi (iespējams, jūs neesat izlasījuši): "Izveidot skolēnu mācību uzņēmumu," – skolēniem ir tiesības – "kas ir izglītojamo veidots un vadīts uzņēmums, kura darbībai piemīt izglītojošs raksturs un kas mācību nolūkos darbojas reālā uzņēmējdarbības vidē." Tas ir ļoti svarīgi. "Izglītojamie rada preču prototipus, kā arī ražo un pārdod preces vai pakalpojumus."

Skolēnu mācību uzņēmumi – tā ir mūsu nākotnes uzņēmēju viena no kalvēm, pat ļoti būtiska. Ja mēs sakām, ka mums trūkst darbaspēka, darbinieku, es gribu teikt, ka jo īpaši mums trūkst uzņēmēju. Skolēnu mācību uzņēmumi – tā ir metode, ar kuru jaunie cilvēki var sevī notestēt uzņēmēja garu vai to, ka viņš būs tikai darbinieks. Tas neskar nekādas politiskās intereses. Tas ir tas, kas būtu jāatbalsta.

Hari, atbalsti savu ekonomikas ministru un jaunos uzņēmējus, tātad kalvi, ar šo ierakstu! PROGRESĪVIE, jūs virzījāt... Atis Švinka virzīja priekšlikumu, lai skolēnu mācību uzņēmumus kaut kādā veidā iezīmētu likumdošanā, bet mēs tos aplikām ar nodokli.

Es ceru uz PROGRESĪVO un ZZS deputātu balsīm, kuras varētu šo priekšlikumu virzīt tālāk.

Atbalstām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. Paskaidrošu īsi, kāpēc komisija neatbalstīja. Tāpēc, ka mācību uzņēmumi ir daļa no visa mācību procesa un visi posmi vai dažādība netiek atspoguļota likumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 8, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 43. – komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus attiecībā uz pārejas periodu ar terminiem "neklātiene" un "nepilna laika klātiene", kas bija minēti jau nobalsotajos priekšlikumos. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 44. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. No pārejas regulējuma normām svītro laika periodus un klases... ar ierobežojumu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies komisijai, ka atbalstījāt šo priekšlikumu, jo tas punkts bija pavisam nejēdzīgs.

Bet es gribu pateikt pavisam vienkārši. Skatot balsojumus, cik daudzi pozīcijas deputāti spiež pogu "atturas", es redzu, ka jūs jūtaties neomulīgi. Līdz ar to ir cerīga situācija, ka uz trešo lasījumu vai nu salabosiet šo likumprojektu, padarīsiet to jēdzīgu, vai varbūt noliksiet to plauktā, lai nākamā Saeima izšķir šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Zariņa-Stūre. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Beidzamais – 45. – deputāta Grasberga priekšlikums. Identisks iepriekšējam priekšlikumam. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu otrajam lasījumam.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 37, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Zariņa-Stūre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā", otrais lasījums.

Iesniegti trīs priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" (932/Lp14). Īsumā atgādināšu kolēģiem šī likumprojekta būtību. Reģistrējot vai pagarinot uzturēšanās un termiņuzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, ir paredzēts, ka tās neizsniedz noziedzniekiem, tiem, kas ir pārkāpuši likumu, kā arī tiem, kam ir bijušas problēmas ar administratīvo likumdošanu un kas ir bijuši administratīvi sodīti par militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā.

Uz otro lasījumu tika saņemti trīs tehniski iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikumi.

1. – Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 2. – Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 3. – Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

E. Šnore. 9. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

E. Šnore. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Ceļu satiksmes likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 23 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu "Grozījums Ceļu satiksmes likumā" otrajā lasījumā.

1. – deputāta Patmalnieka priekšlikums. Precizē, uzlabo, sakārto skrejriteņu definīciju atbilstoši mūsdienu situācijai. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 2. – deputāta Maslovska priekšlikums. Papildina 1. pantu ar jaunu apakšpunktu, ieviešot jaunu definīciju – "lauksaimniecības mašīntraktors". Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē iepriekš minēto definīciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Uzlabo, skaidro termina "velorikša" skaidrojumu attiecībā uz transportlīdzekļiem... nosakot tiem atbilstošus kritērijus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 5. – deputāta Maslovska priekšlikums. Noregulē, precizē attiecīgās prasības, kas ir mehāniskajiem transportlīdzekļiem – motocikliem, tricikliem... neattiecas uz lauksaimniecības mašīntraktoriem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, ka obligātās prasības būs kā tiesības. Tas nozīmē, ka velorikšu izmantošanas noteikumus un kustības maršrutu, izvērtējot to sabiedrisko nepieciešamību un atbilstību drošības kritērijiem, "var noteikt" attiecīgā pašvaldība. Pirmajā lasījumā bija vārds "nosaka", jo ne katrai pašvaldībai tas ir aktuāli. Līdz ar to tas ir noteikts kā tiesības – tur, kur ir nepieciešamība. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē koplietošanas transportlīdzekļa lietošanas prasības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 8. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Precizē norādāmās ziņas par transportlīdzekli. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 9. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Precizē arī pilnas masas jēdzienu – kā tā attiecas uz transportlīdzekļiem... arī reģistrācijas ziņā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 10. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Noteic, ka ar attiecīgām transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām ir atļauts vadīt TR1 kategorijas transportlīdzekli savienojumā ar velkamo transportlīdzekli. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildināts ar precizējumu par vadīšanas tiesībām attiecībā uz velkamo piekabi, maināmo velkamo iekārtu un agregātu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 12. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Noteic, ka atļauts vadīt TR2, TR3 un TR4 kategorijas transportlīdzekli savienojumā ar velkamo transportlīdzekli. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizēts 12. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz noteiktas prasības pakalpojuma saņēmēja identitātes un vecuma pārbaudei attiecībā uz koplietošanas transportlīdzekļiem un skrejriteņiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina likumu ar jaunu – V¹ – nodaļu "Lauksaimniecības mašīntraktors". Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 16. – deputāta Maslovska priekšlikums. Tāds pats. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek papildināts 45. pants ar ceturto daļu šādā redakcijā: "Lai nodrošinātu piekļuvi dzīvesvietai, pašvaldība ir tiesīga izsniegt personām ar invaliditāti īpašas atļaujas kustībai ar transportlīdzekli pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem, kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem." Lai personas ar invaliditāti varētu nokļūt savā dzīvesvietā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteikta atbildība, papildināts konkrēti par koplietošanas transporta pakalpojumu sniedzējiem noteikto prasību pārkāpšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina attiecīgi ar skrejriteņiem un precizē sankciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Juridisks skaidrojums, precizēts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildināta kompetence administratīvo pārkāpumu procesā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina attiecīgos noteikumus ar vārdiem, precizē... izņemot lauksaimniecības tehniku, uz ko neattiecas... un spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī papildina pārejas noteikumus, izsaka punktu... papildināt priekšlikumu spēkā stāšanās datumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. Tas ir viss.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Ceļu satiksmes likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ceļu satiksmes likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam ir šā gada 11. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

V. Maslovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 973/Lp14), pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 17. jūlija sēdē tika skatīts un pirmajā lasījumā atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"".

Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Likumā veicamās izmaiņas ir arī saistāmas ar grozījumiem Globālajā standartā par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem, kuru mērķis ir paplašināt ziņojamās informācijas tvērumu, un precizēti automātiskās informācijas apmaiņas ietvaros saņemtās informācijas izmantošanas mērķi. DAC8 paredz pienākumu Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz šī gada 31. decembrim ieviest kopīgu regulējumu informācijas saņemšanai un apmaiņai darījumiem ar kriptoaktīviem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzam Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 973/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts šī gada 18. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 2. septembra sēdē skatīja likumprojektu "Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums". Es gribu jūs iepazīstināt, par ko ir runa. Es domāju, ka tika kliedēti ļoti daudzi mīti un atspēkotas ziņas, kas šobrīd cirkulē publiskajā telpā.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu operatīvu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanu ārējās sauszemes robežas stiprināšanai. Tā mērķis ir paātrināt dabiskās vides pielāgošanu pierobežā Nacionālo bruņoto spēku un NATO reaģēšanai iespējamas bruņotas agresijas gadījumā, nosakot īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas stiprināšanai nepieciešamajiem pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem pierobežā un to ietvaros paredzēto materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai, infrastruktūras izbūvei, kā arī nekustamo īpašumu atsavināšanai, atvieglojot un paātrinot nepieciešamos procesus.

Ir skaidrs, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā un atbilstoši 2024. gada 19. janvāra Polijas un Baltijas valstu vienotajai nostājai par Baltijas aizsardzības līniju pretmobilitātes pasākumi ir jāveic un ar visiem iespējamiem līdzekļiem atbilstoši risku analīzei ir jānodrošinās pret iespējamiem uzbrukumiem no Krievijas Federācijas. Līdz ar to visos gadījumos nāksies kaut kādā mērā iet uz privātajām, pašvaldību, juridisko personu, valsts zemēm un, izbūvējot šķēršļus uz apgrūtinātajām zemēm, aizsargāt mūsu valsti, un primāri jau pasargāt arī to pašu zemi, uz kā kaut kas tiks uzbūvēts. Arī šobrīd jau ir visa nepieciešamā likumdošana, instrumenti, lai sabiedrības vajadzībām zemi varētu atsavināt. Un visi nepieciešamie (Nav skaidri saklausāms.)... taču tas ir nepieņemami lēni un ar lielu administratīvo slogu.

Arī šobrīd jau tiek darīts esošās likumdošanas ietvaros, 2024. gadā vien izvietojot šķēršļus jau 20 lokācijās.

Tādēļ likumprojekts paredz paātrināt kārtību un atkāpes no vispārējās kārtības atsavināšanas jomā, publisko iepirkumu jomā, būvniecības regulējumā un vides prasību jomā. Mums jau ir pieredze ar šāda tiesiskā regulējuma pieņemšanu un iedarbību Sēlijas poligona izveidē un Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma realizācijā. Instruments nav pilnīgi jauns, tas ir praksē aprobēts, tajā skaitā ar VAMOIC un "Valsts nekustamo īpašumu" darbību nozarē. Likumprojekts paredz, ka 30 kilometru zonā no valsts ārējās robežas NBS būs tiesības izvietot pretmobilitātes risinājumus.

Jāuzsver, ka ne jau visa valsts robeža garumā un 30 kilometru platumā, bet gan – un šeit es gribētu tiešām pasvītrot – identificētajos divos tūkstošos hektāru, kur tūkstoš hektāru no šiem diviem tūkstošiem ir uz valsts un pašvaldības zemes dažādos īpašumos, to daļās. Likumprojekts satur deleģējumu Ministru kabinetam noteikt konkrēto īpašumu sarakstu un vērtēt to atbilstību valsts aizsardzības mērķiem. Šajā ziņā ir nepieciešama arī fleksibilitāte, jo apdraudējums var mainīties atbilstoši tehnoloģijām. Plānots, ka pretmobilitātes infrastruktūra tiks izvietota Smiltenes, Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā.

Ja šādi pretmobilitātes risinājumi netiks izveidoti, tad ir risks zaudēt jau pašā sākumā. Ātrums, ar kādu tiek pieņemti lēmumi, ir būtiskākais, lai aizsargātu savu valsti. Tā ir mūsu izšķiršanās, kas izriet no Ukrainas pieredzes. Ja mēs to neizdarīsim, tad diez vai nākamās paaudzes mums to piedos.

Tādēļ komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad, kolēģi, vispirms mums jābalso par steidzamību.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Un tagad uzsākam debates par likumprojektu.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, vēlreiz labdien! Šodien tev ir tiesības uz privātīpašumu, rīt tev tādu tiesību nebūs. Šis likumprojekts vienkārši raida sliktu signālu mūsu cilvēkiem. Tas rada bažas cilvēkiem, lai vispār paliktu Latvijā. Jūs tik aktīvi gatavojaties karam? Kā mūs vispār var aizsargāt "pūķa zobi" vai žogs? Tas nav pareizi! Tas ir... vienkārši jūs radāt ilūziju, ka it kā strādājat un kaut ko darāt. Cilvēki ir pret, Latgales iedzīvotāji ir pret. Un jūs nevarat iet pret cilvēkiem, jo esat tautas kalpi.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sākšu ar to, ka noteikti ir jāatbalsta šis likumprojekts, kaut arī sākotnēji tas tiešām izskatās ne visai labi sagatavots. Un es pamatošu, kāpēc tā izskatās.

Pirmām kārtām tāpēc, ka cilvēki netic. Netic tam, ka mēs pieņemsim kaut ko tādu, kas viņus pēc iespējas mazāk ierobežos. Un, proti, tātad Bergmaņa kungs jau visu pareizi pateica. Likums tiešām ir mums vajadzīgs, lai mēs varētu reaģēt jau apsteidzoši saistībā ar robežas stiprināšanu. Bet šinī likumprojektā ir vairāki, manā skatījumā, būtiski trūkumi.

Pirmais būtiskākais trūkums ir tas, ka tiešām visi šie 400 un vairāk kilometri... un 30 kilometri... ir pakļauti, tā teikt, šim likumam. Tas, kas tagad izskan – ka tas būs attiecināts tikai uz diviem tūkstošiem hektāru, ko noteiks Ministru kabinets, proti, puse no tiem – tūkstoš hektāru – ir valsts un pašvaldību zeme... Es jums pateikšu tā. Man arī ir juridiskā izglītība. Tātad Ministru kabinets var sanākt kopā, un tas sanāk kopā katru nedēļu, un šīs vietas var mainīt un ierakstīt jaunas. Tātad ticības nav.

Tātad, ja mēs gribam, lai būtu ticība, pirmām kārtām visas vietas, kuras tiek atrunātas un kuras šobrīd ir zināmas, un kuras būs Ministru kabinetā... ieliekam likumā, lai cilvēki zinātu, ka tikai tanī gadījumā, ja Saeima pielems, varēs izdarīt kaut kādas izmaiņas. Tas būtu tikai godīgi attiecībā pret zemju un ēku īpašniekiem. Tas ir pirmais punkts.

Otrais punkts. Kāpēc tad tapa šis likumprojekts? Tieši tā – pareizi arī Bergmaņa kungs teica – tāpēc, ka mums ir vesela virkne birokrātisku jautājumu, kas mūs ierobežo, un mēs nevaram ātri izdarīt iepirkumus, tanī skaitā, kas saistās ar mūsu iekšējo un ārējo drošību. Piekrītu, pilnībā piekrītu! Tātad... bet šeit ir atkal nākamais – koruptīvais – risks.

Šāda situācija, es atceros no savas prakses, bija 2005. gadā, kad mums bija jānodrošina NATO samits Rīgā. Un arī mēs sapratām, visi iesaistītie saprata, ka nav iespējams iepirkt visu to, ko vajag, jo mums priekšā ir milzīgs birokrātiskais aparāts... es atvainojos, ne aparāts, bet likumdošana, kur ir jāizsludina... pēc tam apstrīdēšana un tā tālāk, un tā joprojām, un mēs nepaspējam.

Tātad toreiz pieņēma ļoti, manā skatījumā, saprotamu lēmumu – apiet šo iepirkuma procedūru, izveidojot īpašu procedūru saistībā ar to, ka mums tas ir nepieciešams. Bet bija viena ļoti svarīga nianse, kas arī likumprojektā nav atrunāta. Es centīšos to uz otro lasījumu labot. Visas šīs trīs lietas, ko es teicu. Bet vienkārši deputātiem – lūdzu, ieklausieties!

Tātad pirmā lieta bija par likumdošanu, 30 kilometriem un diviem tūkstošiem hektāru.

Otrā lieta ir par koruptīvajiem riskiem. Proti, kāda bija tā doma? Jā, bez iepirkuma procedūras var iepirkt, bet tanī brīdī, kad tiek lemts par šiem iepirkumiem, klāt ir jābūt KNAB un prokuratūrai, lai viņi strādā. Pie tam atzinumu no viņiem nebija. Tātad četru acu princips, klāt prokuratūra, KNAB, komisija, kas lemj, ko vajag iepirkt, – pērkam. Nav jautājumu. Tam arī ir jābūt iekšā, tam ir jābūt atrunātam. Lai KNAB un prokuratūra strādā, lai mazinātu riskus saistībā ar korupciju, lai nebūtu tā, kā Rīgā – tagad ir 15 reizes sadārdzinātas miskastes.

Un trešais jautājums, cienījamie deputāti, kuru es gribu akcentēt, ir taisnīguma princips attiecībā uz atlīdzību tām privātpersonām, kuras skars šis likums. Par ko ir runa? Jau tagad, zinot, ka būs šāds pretmobilitātes likums 30 kilometru joslā gar visu ārējo mūsu robežu ar Krieviju un Baltkrieviju – kas ir vairāk nekā 400 kilometru –, jūs varat parēķināt, cik tas ir hektāros. Es domāju, tur ir miljoni hektāru, zemes vērtība un īpašuma vērtība krītas. Cik ilgi tā kritīsies? Man ir grūti teikt. Es nezinu. Es neesmu nekustamā īpašuma speciālists. Bet tas, ka tā krītas, ir pilnīgi skaidrs. Brīdī, kad runa būs par to, ka vajag taisnīgu kompensāciju, nonāks līdz kaut kādam vērtējumam, sertificēts vērtētājs pateiks īpašuma cenu, un, protams, arī piedāvās to cilvēkam, no kura īpašums ir jāatpērk. Un, manā skatījumā, šeit atkal ir viena būtiska lieta, ko vajadzētu papildināt. Protams, tas tā var palikt, un mums ir likumdošana noregulēta, un mēs zinām, kā tas notiek saistībā ar īpašumu atpirkšanu. Bet, manā skatījumā, jābūt vienai lietai – būtu tikai taisnīgi, ka cilvēkam piedāvā ne tikai naudu, bet arī viņam valsts piedāvā līdzvērtīgu zemes gabalu. Man liekas, tas būtu pareizi. Tas būtu pareizi!

Šīs trīs lietas noteikti es centīšos ielikt uz otro lasījumu. Lūdzu pārdomāt, jo likums ir vajadzīgs. Bet tas neiztur kritiku ne saistībā ar koruptīviem riskiem, ne taisnīgu atlīdzību, ne arī skaidrību par to, ka jebkurš zemes vai nama īpašnieks, kurš atrodas 30 kilometru attālumā no Krievijas vai Baltkrievijas robežas gar visu robežu, ir faktiski apdraudēts, ka jebkurā mirklī viņa teritorijā kāds var ieiet, bez saskaņošanas ar viņu sākt cirst kokus, veidot ceļus un to visu ierakstīt zemesgrāmatā. Tātad, izlasot šo likumprojektu, ir milzīgas bažas par to.

Tāpēc es vēlreiz atkārtoju: es atbalstīšu, un mūsu frakcija atbalstīs šo likumprojektu. Bet uz otro lasījumu jāpiedomā pie likumprojekta kvalitātes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Uzsvēršu un atgādināšu to, ko teica komisijas vadītājs, ka mums ir jāstiprina mūsu robeža, ārējā robeža. Es īstenībā priecājos, ka visas trīs Baltijas valstis ir pieņēmušas lēmumus to darīt kopīgiem spēkiem. Kā jau Bergmaņa kungs minēja, pie mums šie procesi notiek lēni, lēnāk nekā, piemēram, Igaunijā. Tāpēc es atbalstu šī likumprojekta tālāku virzību un atbalstu to pirmajā lasījumā, jo mums patiešām ir jāsaprot, ka mēs dzīvojam blakus Krievijai un Baltkrievijai.

Šodien žurnālisti jau uzskaitīja vienā no preses izdevumiem, ka pēdējo gadu laikā ir notikuši 80 dažādi hibrīduzbrukumi, dažādi incidenti, teiksim tā, gan Baltijas jūrā un ne tikai tur, Čehijā uzspridzinātas noliktavas. Mums par drošību ir jādomā, protams, arī visu šo hibrīduzbrukumu kontekstā, bet neaizmirstot diemžēl arī to, ka kaimiņvalstis ir tik agresīvas, ka savā darba uzdevumā neizslēdz arī militāru uzbrukumu Baltijas valstīm.

Likumprojekts patiešām ir uzrakstīts nedaudz smagnēji. Es piekrītu kolēģiem, kas saka, ka tas ir diezgan grūti lasāms. Bet katram, kurš interesējas par šī likuma darbību, es iesaku izlasīt anotāciju. Tajā ir skaidrāk definēti paši termini, kas ir mobilitāte un pretmobilitāte. Tātad mobilitāte ir spēja efektīvi un ātri pārvietot spēkus, pielāgoties situācijai, kā tā var mainīties. Mēs zinām, ka arī Ukrainas pieredze rāda, ka situācija var mainīties ļoti strauji. Savukārt pretmobilitāte ir aizkavēt, ierobežot un bloķēt pretinieka spēku kustību.

Mans priekšlikums būtu skatīties šos militāros terminus neatrauti no civiliedzīvotāju vajadzībām un interesēm. Jo, ja mēs skatāmies tikai ļoti vienkāršoti – bloķējam robežu, bloķējam visus ceļus –, tad diemžēl no tā cietīs arī vietējie iedzīvotāji. Savukārt, ja mēs nodrošinām mobilitāti robežsargiem, NBS, arī būvniekiem, kas veiks visus vajadzīgos infrastruktūras uzlabojumus, mēs varam nodrošināt infrastruktūru apkārt Latvijai... gar Latvijas robežu tā, lai ceļi ir izbraucami arī vietējiem iedzīvotājiem uz priekšu pēc darbu beigšanas. Anotācijā ir minēts, ka potenciālajiem būvniekiem ir jāveic fotofiksācija, kāds ceļš ir šobrīd. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka ceļi bieži vien ir tādi, ka man diemžēl ir jāapstājas un jāmaina riepa. Bieži vien, nu, vairākas reizes ir gadījies, ka tiešām riepa ir cietusi. Tātad pēc visiem būvdarbiem to veicējs atkal veiks fotofiksāciju. Viņš parādīs, ka ceļš nav sliktāks kā bija, bet pēc būtības ceļš paliks tikpat slikts.

Mans aicinājums būtu – ja jau tiek ieguldīti līdzekļi, finansējums robežas stiprināšanai, pretmobilitātes un mobilitātes nodrošināšanai, protams, atšķirīgiem mērķiem, tad pie reizes ceļu sakārtojam tā, lai tas kalpo ilgi vietējiem iedzīvotājiem, kā jau teicu, robežsargiem, NBS, policistiem, kas brauc palīgā, un arī zemessargiem. Un galu galā tas dos arī ekonomisko ieguldījumu infrastruktūrā, lai cilvēki uz vietas paliek, dzīvo un savā veidā pilda, kā jau ne reizi esmu minējis, robežsardzes papildu vai palīgfunkciju.

Kas ir svarīgi šī likumprojekta saistībā – atkal jāpiemin vārds "komunikācija". Es pieņemu, jūs visi atceraties to dronu, kas bija ielidojis ar miermīlīgiem nodomiem Latvijā. Šobrīd komunikācija arī, jāsaka, klibo, jo no tā brīža, kad šis likumprojekts skatīts Ministru kabinetā, līdz šodienai ir pagājis gana daudz laika. Un sabiedrībā, it sevišķi tajā sabiedrības daļā, kas dzīvo šajā 30 kilometru joslā, ko vienā vai otrā veidā šis likums var skart ļoti tieši, ir bažas, neskaidrības. Arī tad, kad man prasa, kā tad īsti būs, es nevaru atbildēt. Es saku: pagaidiet, tas likumprojekts vēl tikai tagad sāk ceļu Saeimā. Jā, tas būs steidzamības kārtībā, kā mēs apstiprinājām, bet tomēr tajā varētu būt korekcijas. Un šo skaidrojumu vislabāk sniegt nevis man, bet atbildīgajām institūcijām.

Paldies, burtiski vakar vai aizvakar es pamanīju, ka "Sargs.lv" publicējis īsu, kodolīgu video, citstarp gan latviešu literārajā valodā, gan latgaliešu valodā, uzrunājot vietējos iedzīvotājus viņiem saprotamā veidā, saprotamā, nu, siltā veidā izskaidrojot neskaidros jautājumus. Un tiešām šis komunikācijas jautājums...

Es neizslēgtu iespēju, ka atbildīgo institūciju pārstāvjiem ir jāpiedāvā pašvaldībām... un jāaizbrauc uz vietējo kultūras namu vai saieta namu, un jāpiedāvā cilvēkiem tikties un atbildēt uz neskaidriem jautājumiem. Jo ne visi skatās jūtūbi, ne visi skatās to saturu, ko mēs gribētu, un ne visi skatās citus sociālos tīklus. Diemžēl es pieļauju, ka daļai amatpersonu, braucot uz pierobežas kultūras un saieta namiem, jābūt gataviem atbildēt uz tiem jautājumiem, kas uzdoti arī krievu valodā. Tā nav problēma. Ja cilvēki uzdod jautājumus, atbildiet viņiem, izskaidrojiet, labi, valsts valodā, ja viņi saprot, ja nesaprot – izstāstiet arī krieviski.

Es uzskatu, ka tas ir svarīgi, lai cilvēkiem ir skaidrs, ka īpašumus viņiem neatņems rīt no rīta, lai viņi netiktu iedzīti neziņā. Daļa diemžēl ir savus īpašumus jau pārdevuši kaut kādiem spekulantiem, piedodiet, un šie spekulanti pēc tam, ja tas īpašums būs vajadzīgs Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, noteikti prasīs maksimālo summu, jo gribēs nopelnīt uz tā rēķina. Savukārt ar iedzīvotājiem runājot cilvēcīgi, jā, varbūt arī piedāvājot iespēju samainīt daļu īpašumu... es pieņemu, it sevišķi zemniekiem tas būtu aktuāli, kuri šo zemi apstrādā un kam tā ir ekonomiskais resurss.

Protams, izskaidrojot – ja gadījumā daļa īpašuma tiks atsavināta, tad vērtējums būs neatkarīgs. Un arī likuma anotācijā ir norādīts, ka vērtējumam ir jābūt maksimāli augstam par labu pašreizējam zemes īpašniekam, respektīvi, lai zemes īpašnieks neciestu ekonomiski.

Ja tiek runāts par to, ka tagad mēs nezinām, kas notiks ar mūsu īpašumiem, un ka daļai iedzīvotāju nav skaidrības... Kolēģi, kas izteica bažas par likumprojektu un par visu procesu, es gribu teikt to, ka šis likumprojekts un šis process ir vajadzīgs, lai mēs, atsavinot nelielu daļu īpašumu, nodrošinātu drošību jūsu īpašumiem pārējā Latvijā neatkarīgi no tā, vai tie ir šeit, Pierīgā, Jūrmalā vai jebkur citur, jo tas tiek darīts, lai mēs būtu drošāki pret, nedod dievs, kaut kādiem militāriem uzbrukumiem.

Runājot vēl par komunikāciju. Es vēlreiz gribu pateikt paldies atbildīgajām institūcijām, kas uzsāka komunikāciju, bet tai jābūt savlaicīgai un jāatbild uz neskaidriem jautājumiem. Galu galā izmantošu iespēju un reklamēšu tālruni 28753000, pa kuru katrs iedzīvotājs, arī katrs deputāts, kuram nav skaidrs kaut kas, var piezvanīt un aprunāties, un pārbaudīt, vai šis tālrunis darbojas. (Starpsaucieni.) Visbeidzot (Starpsauciens: "Vēlreiz vajag!")... Vēlreiz... noteikti jāatbild, ja kāds nepaspēja piefiksēt. Tātad 28753000.

Visbeidzot – visas spekulācijas par to, ka mēs ar šī likumprojekta pieņemšanu raidām signālu iedzīvotājiem, ka Latvijā dzīvot ir nedroši, un ka viņi sāks apsvērt kaut kādus variantus par dzīvesvietas maiņu... Tieši otrādi. Šī likumprojekta pieņemšana – savlaicīga, iespējami ātra, lai robeža tiktu ātri nostiprināta, lai mēs būtu gatavi visu veidu Baltkrievijas un Krievijas specvienību un militāro un ne tikai militāro mērķu, dažādu provokāciju, teiksim tā, izraisītām sekām... Mēs visi, visa valsts, esam ieinteresēti, lai šo likumprojektu ātrāk pieņemtu un lai visa līnija gar Latvijas, Igaunijas, Lietuvas ārējo robežu būtu maksimāli droša, lai tur būtu pretmobilitātes līdzekļi nodrošināti, bet reizē arī lai mēs ar šī likuma un procesa īstenošanu varam palīdzēt mobilitātes veicināšanai tur dzīvojošiem cilvēkiem un arī mūsu drošības struktūrām, kas tur acīmredzot vēl kādu laiku izmantos šos ceļus gana bieži. Paldies, kolēģi!

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un uz neskaidriem jautājumiem meklēt atbildes pašiem, un arī atbildēt, skaidrot iedzīvotājiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Protams, drošība ir leģitīms mērķis, bet izvēlētais instruments ir pārāk plašs un dažviet neskaidrs. Bez skaidras teorijas... definīcijas un samērīgām procedūrām, kā arī godīgām kompensācijām, pašvaldību iedzīvotāju tiesību garantijām likumprojekts konfliktē ar Satversmes pantiem. Tas ir 1., 105., 115. pants.

Es piedāvāju un domāju, ka jāizvēlas mazāku ierobežojumu risinājumi un paralēli jānostiprina pierobežas attīstības atbalsta ietvars, lai drošība nekļūtu par šķērsli Latgales attīstībai.

Izejot cauri piedāvātajam likumprojektam, piedaloties komisijas sēdē, arī ņemot vērā Latgales reģiona attīstības plānošanu, meža īpašnieku asociācijas viedokli, gribu atgādināt vai norādīt uz būtiskiem trūkumiem, kurus saredzu šajā likumprojektā. Trīsdesmit kilometru pierobežas zona ir minēta tikai anotācijā, nevis pašā likumprojektā. Teritorija un ar to saistītie ierobežojumi jādefinē likuma tekstā ar skaidrām administratīvajām vienībām un karti.

Nav noteikta kārtība, kā organizē darbus uz pašvaldības zemes, piemēram, ja pašvaldībai pieder skola vai kapsēta. Nav nekas atrunāts. Kā arī pašvaldību informēšana vai saskaņošanas pienākumi... Likumprojektā var redzēt pārmērīgas un vispārīgas atkāpes no būvniecības, mežsaimniecības un vides prasībām, kas ir pretrunā ar Satversmes 1., 115. pantu un arī Eiropas Savienības tiesībām.

Likumprojekts paredz, ka pretmobilitātes izbūvei nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, nav nepieciešama pilna būvniecības dokumentācija un tiek apiets standarta iepirkumu regulējums. Tas atver riskus gan kvalitātei, gan korupcijai.

Jautājumā par īpašuma tiesībām likumprojekta 6. pants noteic, ka ciršanas un nocirstās koksnes īpašuma tiesības ir "Latvijas valsts mežiem". Pirms taisnīgas atlīdzības izmaksas tas ir nepieņemami. To teica arī meža īpašnieki. Likumprojekta 6. panta otrā daļa paredz tikai trīs mēnešu termiņu ciršanai. Šis termiņš ir nesamērīgi īss, ņemot vērā laikapstākļus un mežizstrādes jaudu pieejamību. Jāpalielina vismaz līdz sešiem mēnešiem.

Likumprojektā nav paredzēts termiņš, kādā jāpabeidz atsavināšana. Piespiedu servitūts... faktiski atņem izmantošanu bez savlaicīgas atlīdzības.

Pašas valsts dokumenti paredz pretmobilitātes darbus līdz 30 kilometriem valsts dziļumā... ar mērķplatību līdz 2000 hektāriem. Turklāt ap 50 procentiem šo īpašumu pieder privātpersonām. Tas ir ļoti liels iejaukšanās apjoms un prasa īpaši rūpīgu pamatojumu un alternatīvu izvērtējumu.

Nav noteiktas pašvaldību līdzdalības, informēšanas un saskaņošanas ar tām minimālās prasības arī tad, ja darbi notiek uz valsts vai privātām zemēm pašvaldības teritorijā. Nav skaidras ātras pārsūdzības un priekšapmaksas atlīdzības kārtības gadījumos, kad īpašumus izmanto nekavējoties. Neskaidrs arī īpašuma tiesību un būvniecības regulējums pierobežā, kas samazina investīciju pievilcību Latgales reģionā, ietekmē banku kreditēšanu un iedzīvotāju noturību... Tas ir pretrunā ar NAP2027 rīcības virzieniem "Kapitāls un uzņēmējdarbības vide" un "Līdzsvarota reģionālā attīstība".

Eiropas Komisijas politikas vadlīnijas 2025. gadam uzsver mērķorientētu atbalstu austrumu pierobežai. Likumprojekts nedara prognozējamu tiesisko ietvaru šim atbalstam, arī funkciju sadalījumu starp Aizsardzības ministriju, NBS, "Valsts nekustamajiem īpašumiem", VARAM.

Plānā paredzētais finansējums – aptuveni 300 miljoni eiro – prasa īpašu publisko izdevumu kontroli. Privātīpašniekiem mežizstrādes un lauksaimniecības sezonālā realitāte – lietus vai bezsala ziema – padara īsos termiņus neizpildāmus un rada ienākumu zudumu. Piespiedu servitūtu... un būvdarbu laikā jāparedz atlīdzība arī par biznesa pārtraukšanu, ceļu bojājumiem. Likumprojekts to neparedz pietiekami.

Un, protams, nav samērīgs termiņš atbildes sniegšanai. Tas ir 10 dienas. Ir jāpārdomā, lai būtu samērīgs.

Ko vajadzētu piestrādāt vai pielabot šajā likumprojektā? Likuma tekstā definēt austrumu pierobežas teritoriju administratīvos sarakstus (plus pielikums ar kartēm), skaitliski un mērķtiecīgi definēt atkāpes no būvniecības procedūras (tikai gadījumos ar skaidriem kritērijiem, nevis – vispārēja atcelšana).

Grozīt 6. pantu – nocirstās koksnes īpašumtiesības līdz atlīdzības izmaksai paliks zemes īpašniekam. Īpašniekam jābūt izvēlei – izmantot, pārdot vai prasīt kompensāciju. "Latvijas valsts meži" var organizēt ciršanu vai loģistiku tikai pakalpojuma kārtā. Pagarināt ciršanas apliecinājuma termiņu no trim līdz sešiem mēnešiem – vismaz sešiem mēnešiem. Noteikt maksimālo termiņu atsavināšanas pabeigšanai, noteikt priekšapmaksas vai avansa mehānismu gadījumos, kad īpašums tiek izmantots nekavējoties.

Pašvaldību loma... kāda varētu būt demokrātiskā kontrole? Paredzēt obligātu pašvaldību informēšanu un saskaņošanu ar tām. (Zālē troksnis.)

Paredzēt Saeimas... periodisku pārskatu, vēlams – vienu reizi pusgadā, reizi sešos mēnešos, par darba gaitu, izmaksām, ietekmi uz vidi un īpašumiem.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

V. Pleškāne. Valsts kontrolei, Iepirkumu uzraudzības birojam pastiprināti uzraudzīt šo darbību.

Prioritāri izmantot valsts un pašvaldību zemi. Privātīpašumus izmantot tikai tad, ja ir dokumentēts, ka alternatīvas nav.

Paralēli alternatīvi izstrādāt austrumu pierobežas attīstības investīciju aizsardzības likumu. Dārgā koalīcija, piedāvājiet, lūdzu, Latgalei austrumu pierobežas attīstības investīciju aizsardzības likumu, kas 30 vai 50 kilometru zonā piešķir skaidru investīciju aizsardzību, garantiju instrumentus banku kreditēšanai, nodokļu atvieglojumus un infrastruktūras uzlabojumus, sinhronizējot ar Ministru kabineta 2025. gada rīcības plānu un ES finansējuma ietvaru.

Normatīvos arī jāparedz Aizsardzības ministrijas, NBS, "Valsts nekustamo īpašumu", VARAM un citu iesaistīto iestāžu kompetenču robežas un atbildība, iepirkumu izņēmumus ierobežojot ar obligātu ex post atskaiti par cenām, līgumiem un kvalitātes kontroli.

Šis likumprojekts paredz, ka mēs, Latgales iedzīvotāji, būsim iesaistīti visas Latvijas drošībā. Bet mēs pieprasām garantijas, ka varēsim tur dzīvot un attīstīt savu zemi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Pirmām kārtām – sveiciens šajā sesijā! Lai mums visiem veicas!

Gribu īsi atbildēt, kolēģi, uz "Stabilitātei!" deputātu viedokli, kurā izskanēja, ka cilvēki ir "pret". Es arī esmu no Latgales, mana ģimene, mani draugi dzīvo Latgalē, un es zinu, ko viņi domā. Varu teikt, ka cilvēki Latgalē ir "par". Cilvēki vēlas robežas stiprināšanu un pretmobilitātes infrastruktūras un objektu izvietošanu pierobežā.

Ir teiciens: "Negribi karu, gatavojies karam." Tieši augsta gatavība samazina uzbrukuma iespēju. Tieši Latgalei un cilvēkiem, kuri dzīvo tik tuvu agresorvalstij Krievijai, ir ļoti svarīgi, ka valsts tiešām rūpējas par viņiem un stiprina robežu.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Uz otro lasījumu varam sniegt priekšlikumus un to uzlabot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Protams, es atbalstu šī likumprojekta virzību uz priekšu. Mēs visi gribam... vispār sabiedrībā ir tāda vēlme, lai visi procesi valstī notiktu ātrāk, arī drošības pasākumi tiktu veikti maksimāli ātri un efektīvi.

Katru nedēļu, kad es atnāku uz TV24 ierakstīt savu raidījumu, mani sagaida liels ekrāns, kur rakstīts: līdz valsts robežas izbūves pabeigšanai palikušas... dienas, stundas, minūtes, sekundes. Tas kādreiz mani novedīs pie infarkta. Bet tas parāda, ka ir vēlme, lai šie procesi notiktu ātri un tiktu kontrolēti un izpildīti laikā. Šis likums tam būs domāts.

Otra lieta. Mums atkal parādās pārsteigums par vairākām detaļām šajā likumprojektā. Es atgādināšu. Līdzīga situācija ir ar robežas izbūves likumu. Šajā Saeimā mēs pieņēmām lēmumu par Sēlijas poligona izbūvi... tur arī visas šīs lietas ir noteiktas tādā pašā veidā – atrunātas īpašumu izpirkšanas, atsavināšanas un visas pārējās lietas. Domāt, ka šeit kaut kas notiks citādāk, nav pamata. Protams, ir jāseko gan efektivitātei, gan korupcijai... visām šīm lietām. Ja tajos pasākumos tas viss notiek, tad notiks arī šeit.

Runājot par īpašuma tiesībām – tas ir miets ar diviem galiem. Jā, no vienas puses, īpašumu vērtība kritīs. Bet viens no runātājiem jau pateica: ja kāds zinās, ka tieši šo zemes gabalu valsts simtprocentīgi izpirks, ticiet man, tam īpašumam vērtība celsies. Tāpēc nav tā, ka tas viennozīmīgi ir tikai vienos vārtos.

Vietējais bizness. Nevajag aizmirst, ka vairākās darbībās tiks iesaistīti vietējie uzņēmēji un radīsies darba vietas tiem cilvēkiem, kuri tur dzīvo. Tādā pašā veidā, kā notiek ar robežu... ar visiem ceļiem, pa kuriem tagad uz robežu brauc smagā tehnika un tur strādā... kad darbi tiks pabeigti, skaidrs, ka ceļi tiks atjaunoti. Tas viss ir ierakstīts līgumos.

Informācijas kampaņa, protams, ir svarīga un neatņemama šī procesa daļa. Aizsardzības ministrija mazliet iekavējās ar šo lietu, bet tagad mēs redzam, ka virzās uz priekšu. Redzam, ka Aizsardzības ministrijas pārstāvji regulāri ir pierobežas rajonā. Šī lieta mums uzlabosies.

Pēdējais – precizējums terminoloģijā. No šīs tribīnes tika runāts par mūsu pretmobilitātes pasākumiem un dažādiem šķēršļiem. Gribu vienkārši pateikt, ka pretmobilitātes sistēma un dažādi šķēršļi – tās ir lietas, kuras aizsargās mūsu valsti. Viens no šķēršļiem, kuru plānojam izvietot, ir agresīvie un spēcīgie "pūķa zobi", nevis miermīlīgie un nekaitīgie "puķu zobi".

Vēlreiz aicinu visus atbalstīt.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Pretmobilitātes likums ir jāpieņem. To "Nacionālā apvienība" atbalsta. To atbalstāt jūs. Mēs šodien ar vairākumu likumprojektu virzīsim. Domāju, ka to neatbalsta tikai atsevišķi cilvēki, kuri varbūt ilgojas pēc kaimiņvalsts mobilitātes, nevis pretmobilitātes.

Šajā sakarā mani aizkustināja Rajeva kunga izgājiens – viņš nāk un tēvišķi stāsta par robežu. Un vienlaikus jūs tērējat 36 miljonus, lai Iekšlietu ministrija robežpunktos veicinātu caurlaidību. Tieši caurlaidību! Es pārlasīju Iekšlietu ministrijas mājaslapā. Uz kuru pusi jūs airējat? Ar vienu roku darāt vienu, ar otru – kaut ko citu. Jūs nākat un stāstāt, it kā jūs būtu lielais pretmobilitātes autors. Latvijas robežu sargā Igaunija un Lietuva ar saviem robežsargiem. Un es noprotu, ka bez maksas. Būtu kaunējies vispār kāpt tribīnē! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Nē. Es domāju, ka debatēs daudz kas tika paskaidrots un droši vien daudziem deputātiem kļuva skaidrāks, par ko šajā likumprojektā ir runa.

Aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 17. septembris. Izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – šī gada 2. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 3. septembrī ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekta mērķis ir novērst tehniskas nepilnības normatīvajā regulējumā. Tā ir IX nodaļas nosaukuma izteikšana jaunā redakcijā: "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību atbildība", lai likuma teksts būtu loģisks un saprotams tā lietotājiem. Arī likuma 38.¹ panta izslēgšana, ņemot vērā, ka tas regulē kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ierosina disciplinārlietas un piemēro disciplinārsodus, taču kopš 2025. gada 16. jūlija, stājoties spēkā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Revīzijas pakalpojumu likumā, likums šāda veida sodus nereglamentē.

Komisijā tika atbalstīta steidzamības piešķiršana dotajam likumprojektam.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Daģis. Tā kā iebildumu nav, komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – sadaļa "Lēmumu projektu izskatīšana".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iesniedza lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Likums nosaka: ja tiek pārdalīta nauda starp ministrijām, mums ir nepieciešama Saeimas piekrišana. Konkrētā apropriācija – 200 tūkstoši eiro – tiek pārdalīta starp Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Neiedziļinoties detaļās – šie līdzekļi ir nepieciešami Latvijas Universitātei mākslīgā intelekta pielietojuma dažādās jomās izpētei, arī darba tirgus tendenču analīzei.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Komisijas šī gada 3. septembra sēdē tika izskatīts Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta rīkojums Nr. 457 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Rīkojums izdots, jo kopš 2025. gada maija Latvijā ilgstoši valdošie nokrišņi daudzviet izraisījuši sējumu un stādījumu applūšanu, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Pārmērīgi augsta mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu gan lauku apstrādi, gan ražas novākšanu. Rezultātā labība dīgst vārpās, zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība. Šī situācija kopumā rada ievērojamus zaudējumus un apdraud daudzu skarto saimniecību dzīvotspēju.

Rīkojums paredz: pirmkārt, lai novērstu katastrofas draudus, kas saistīta ar 2025. gada lietavu un plūdu izraisītajām sekām, kā arī izvērtējot lauksaimniecības nozarei radītos zaudējumus, izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas līdz 2025. gada 4. novembrim. (Zālē troksnis.)

Otrkārt, noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

M. Felss. ... darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

Treškārt, Zemkopības ministrijai līdz šā gada 1. oktobrim apzināt ārkārtējās situācijas teritorijā cietušās personas un nodarītos zaudējumus, kā arī sagatavot un līdz šā gada 20. oktobrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par 2025. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarē.

Ceturtkārt, Valsts kancelejai saskaņā ar likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.

Komisijas sēdē tika uzklausīti Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu pārstāvji, Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji, lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, finanšu nozares pārstāvji un Juridiskā biroja pārstāvji. Komisijas sēdē norisinājās saturīga diskusija starp komisijas deputātiem un pieaicinātajām personām.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, līdz ar to komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt Ministru kabineta lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā no 2025. gada 5. augusta līdz 4. novembrim atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta rīkojumā Nr. 457 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteiktajam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi! Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Maija Armaņeva, Ričards Šlesers un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim "Par Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma paktu".

Vārds motivācijai deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Jautājums sagatavots iekšlietu ministram, jo pavisam drīz stāsies spēkā Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma pakts, kas noteiks, vai mums būs jāuzņem kāds konkrēts skaits bēgļu vai jāmaksā solidaritātes nodoklis. Mēs vēlamies noskaidrot, kāds būs šis migrantu, tā saucamo bēgļu, skaits, kas mums būs jāuzņem, kur mēs viņus liksim, ko ar viņiem darīsim, vai mums ir brīva nauda, lai mēs varētu samaksāt. Lietuvā šis jautājums jau tiek diskutēts. Viņiem ir jāuzņem 158 bēgļi vai jāmaksā trīs miljoni.

Vai mums ir šāda nauda? Kāds būs mūsu ceļš, ko mēs darīsim?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Ramona Petraviča, Maija Armaņeva, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers un Linda Liepiņa iesnieguši jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam "Par grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu"".

Vārds motivācijai deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Jautājums sagatavots finanšu ministram sakarā ar Ministru kabineta izstrādātajiem noteikumiem, kas paredz bankām ziņot par katru cilvēku, kurš no sava konta izņems vairāk nekā 1500 eiro. Tātad šie cilvēki principā tiek padarīti par potenciāliem noziedzniekiem, lai gan viņi izņem savu naudu. Kādā sakarā cilvēks nevar izņemt savu naudu, ja nauda, kas ienāk bankā, jau ir vairākas reizes izgājusi cauri visādām kontrolēm, pārbaudēm, par to ir samaksāti nodokļi? Cilvēkam būtu jābūt tiesībām izņemt visu naudu, kas ir viņa kontā.

Vairākas valstis tieši šobrīd aicina turēt mājās skaidru naudu – gadījumam, ja notiek neparedzēta situācija, kāda, piemēram, bija Spānijā, kad uz vairākām dienām pazuda elektrība. Bet mēs par to vajāsim cilvēkus. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, paldies visiem par izturību.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Česlavs Batņa, Jānis Dombrava, Jefimijs Klementjevs, Gunārs Kūtris, Lauris Lizbovskis, Edgars Putra, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.