Paziņojums

Dienvidkurzemes novada pašvaldībā (turpmāk - Pašvaldība) 2025. gada 9. jūnijā ir saņemti pēc būtības vienāda satura liels skaits fizisku personu aicinājumi (turpmāk - Aicinājumi), kuros aicināts nepieļaut vēja elektrostaciju būvniecību Dienvidkurzemes novadā - Vaiņodes, Priekules, Virgas, Grobiņas, Gaviezes, Gramzdas, Embūtes, Nīcas, Rucavas un pārējās Dienvidkurzemes novada teritorijās un tuvumā.

Ievērojot to, ka šiem Aicinājumiem nepiemīt individuāls raksturs un tie sūtīti organizētas akcijas ietvaros, turklāt atbildes sniegšana katram iesniedzējam prasītu nesamērīgu cilvēkresursu patēriņu un administratīvo slogu, saskaņā ar Iesniegumu likuma 6. panta trešajā daļā noteikto Pašvaldība visiem iesniedzējiem sniedz vienotu atbildi, to nenosūtot individuāli, bet publicējot Pašvaldības mājaslapā, izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un, ja nepieciešams, pēc mutvārdu pieprasījuma izsniedz personiski iesniedzējam.

Aicinājumos iekļauts lūgums sniegt skaidrojumu un atbildes uz jautājumiem, kas aktuāli visai Latvijas sabiedrībai, tostarp:

1) par bišu populācijām un citām ekosistēmu sastāvdaļām, ko radīs zemas frekvences skaņas un vibrācijas;

2) kas notiks ar sabojāto lauksaimniecības zemi, meža teritorijām un piejūras zemi, kurās plānots ieliet paredzētās betona tonnas VES pamatiem;

3) izskaidrot VES būvē izmantotos materiālus, plastmasas pārklājuma sadalīšanos, kā arī spārnu apstrādi ar pretapledojuma šķidrumiem un to nonākšanu dabā;

4) kas notiks pēc tam, kad vēja ģenerators būs nokalpojis? Kas apmaksās tā demontēšanu, un kur paliks nokalpojušās daļas;

5) parādīt sabiedrībai un ņemt vērā dabiskā vēja plūsmas izmaiņas, kas rodas, vējam saskaroties ar katra šāda vēja ģeneratora turbīnu.

Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk - Novērtējuma likums) prasībām, vēja elektrostaciju (turpmāk - VES) būvniecībai atkarībā no to kopējās jaudas un citiem parametriem, nepieciešams ietekmes sākotnējais izvērtējums vai ietekmes uz vidi novērtējums. Novērtējuma likuma 16. un 17. pants noteic, ka kompetentā institūcija (Enerģētikas un vides aģentūra) izstrādā programmu, kas ietver prasības attiecībā uz informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi, kā arī ietekmes novērtējuma turpmākai veikšanai nepieciešamo pētījumu un organizatorisko pasākumu kopumu. Programma tiek izstrādāta, pamatojoties uz paredzētās darbības iesniegumu, tās sākotnējo izvērtējumu, ja tāds ir bijis, sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī ņemot vērā sabiedrības priekšlikumus un ieinteresēto valsts institūciju, pašvaldību un citas likumā noteiktās institūcijas sniegto informāciju.

Pamatojoties uz programmu, ierosinātājs sagatavo Ziņojumu. Ziņojumā, ņemot vērā konkrētās paredzētās darbības specifiskās īpašības un vides jomas, kas var tikt ietekmētas, nosaka, raksturo un novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi.

Atbilstoši Novērtējuma likuma 17. panta trešajai daļai Ziņojumā sniedz informāciju par:

1) paredzēto darbību, tās norises vietu un apjomu, kā arī iespējamām un samērīgām alternatīvām attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem (arī par atteikšanos no paredzētās darbības);

2) paredzēto darbību, tās norises vietu un apjomu, kā arī iespējamām un samērīgām alternatīvām attiecībā uz paredzētās darbības vietu un izmantojamo tehnoloģiju veidiem (arī par atteikšanos no paredzētās darbības), ja šī darbība var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000);

3) paredzētās darbības un risinājumu iespējamo ietekmi uz vidi, tai skaitā uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000);

4) tehnoloģiskajiem un citiem risinājumiem, kas paredzēti, lai novērstu, nepieļautu vai mazinātu un, ja iespējams, atlīdzinātu paredzētās darbības nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

5) paredzētajiem kompensējošajiem pasākumiem, ja tādi nosakāmi saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām";

6) novērtētajām alternatīvām, kas atbilst paredzētajai darbībai un tās specifiskajām īpašībām, un izraudzītās alternatīvas pamatojumu;

7) sabiedriskās apspriešanas rezultātu, pievienojot pārskatu par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un sabiedrības iesniegtajiem priekšlikumiem un norādot, kā iesniegtie priekšlikumi ir ņemti vērā.

Ziņojumu izstrādā speciālisti ar atbilstošu izglītību. Kompetentā institūcija, izsniedzot programmu, nosaka minimālās prasības attiecībā uz akadēmisko vai profesionālo augstāko izglītību, kāda nepieciešama, lai sagatavotu ziņojumā iekļaujamos paredzētās darbības ietekmju vērtējumus.

Tā kā Pašvaldība darbojas atbilstoši Pašvaldību likuma kompetencēm un funkcijām, un tās kompetencē neietilps veikt izpēti, aicinām izmantot savas tiesības un līdzdarboties VES ietekmes sākotnējo izvērtējumu un ietekmes uz vidi novērtējumu sabiedriskajās apspriešanās, lai rastu atbildes uz jums interesējošiem jautājumiem.

Papildus informējam, ka Pašvaldības dome 2023. gada 25. maija sēdē pieņēma lēmumu Nr. 529 "Par Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu", ar kuru tika uzsākta Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojuma (turpmāk - Plānojums) izstrāde un apstiprināts Darba uzdevums. Darba uzdevumā Pašvaldība, kā svarīgāko saistībā ar alternatīvo energoresursu izvietošanu, izvirzījusi vairākas prasības: veikt novadā iekļauto pašvaldību teritorijas plānojumu un tajos ietverto risinājumu izvērtējumu [..], integrējot līdzšinējo novadu atsevišķo teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības, novēršot konstatētās pretrunas dažādās noteikumu daļās, tai pat laikā saglabājot atsevišķu vietu individualitāti; izvērtēt ainaviski vērtīgās teritorijas ar mērķi aizsargāt un saglabāt raksturīgo ainavu un tos ainavas elementus; noteikt teritorijas, kurās vēja, saules un citu alternatīvās enerģijas ražošanas objektu būvniecība ir aizliegta; izstrādāt nosacījumus vēja, saules un citu alternatīvās enerģijas ražošanas objektu izvietošanai (nepasliktinot ainaviski vērtīgās teritorijas, kā arī nosakot attālumus līdz dzīvojamai un publiskajai apbūvei).

Lai gan Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi", uz kā pamata tiek izstrādāts Teritorijas plānojums, paredz Pašvaldību tiesības Plānojumā noteikt teritorijas, kurās VES būvniecība ir aizliegta, taču tiesu prakse akcentē, ka normatīvais regulējums nedod pašvaldībām tiesības noteikt VES būvniecības absolūtu aizliegumu visā tās administratīvajā teritorijā (Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra spriedums lietā Nr. 2010-48-03).