Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu

Oficiālie paziņojumi

Dažādi sludinājumi

Juridiskas personas publicē saturiski dažādus paziņojumus, piemēram, par sabiedrisko apspriešanu, paziņojumus par tarifiem, par anulētām apraides atļaujām, par muzeju akreditāciju, par kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem, kuģošanas grafikiem. Zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji publicē paziņojumus fiziskām personām, kuru dzīvesvieta nav norādīta Iedzīvotāju reģistrā vai saņemts pasta paziņojums, ka sūtījumu nav iespējams nodot adresātam.
Aizsargjoslu likums

33.pants. Aizsargjoslu izveidošana, grozīšana un likvidēšana

(1) Aizsargjoslas nosaka ar šo likumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attēlo teritorijas plānojumos. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas robežas, kas apstiprinātas šā likuma 67. pantā paredzētajā kārtībā, tiek noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši šā likuma 6. pantam.

(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14.panta pirmajā daļā, 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 23.1, 23.2, 25., 26., 28., 30., 32., 32.2, 32.3 un 32.4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, objekta īpašnieks vai valdītājs attiecīgā objekta būvniecību (ierīkošanu) saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju vai — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā — informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla, kā arī vietējo pašvaldību par aizsargjoslu vai tās izmaiņām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek saskaņots objekts, kura aizsargjosla noteikta šā likuma 14.panta pirmajā daļā, 16., 17., 19. un 22.pantā un aizņems zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.

(3) (Izslēgta ar 14.05.2009. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 14.05.2009. likumu.)

(5) Aizsargjosla tiek grozīta, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem maina aizsargjoslas platumu vai aizsargjoslas lielums mainās, atjaunojot vai pārbūvējot objektu, kuram ir noteikta aizsargjosla.

(6) Aizsargjosla tiek likvidēta, ja ir likvidēts objekts, kuram noteikta aizsargjosla.

(7) Objekta īpašnieks vai valdītājs pēc objekta likvidēšanas par to informē Valsts zemes dienestu.

(8) Objekta īpašnieks vai valdītājs grafiski attēlo šā likuma 15.pantā, 16.panta otrās daļas 2.1 punktā, 18.pantā, 21.panta otrajā daļā un 23.1 pantā noteikto aizsargjoslu robežas, saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību un aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.

(9) Šā likuma 14., 16. (izņemot 16.panta otrās daļas 2.1 punktu), 17., 19., 20.pantā, 21.panta trešajā un ceturtajā daļā, 22., 23., 30., 32.2 un 32.4 pantā noteiktās aizsargjoslas robežu grafiski attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā.

(10) Vietējā pašvaldība grafiski attēlo šā likuma 6., 7., 7.1, 8., 9., 11., 13., 25., 26., 28., 32. un 32.3 pantā noteikto aizsargjoslu robežas un šo aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam.

(11) Ierosinot stacionārā radiomonitoringa punkta būvniecību, stacionārā radiomonitoringa punkta īpašnieks:

1) saskaņo attiecīgā punkta būvniecību ar ēkas vai būves, uz kuras ierosināts uzstādīt stacionāro radiomonitoringa punktu, īpašnieku, tiesisko valdītāju vai dzīvokļu īpašnieku kopību, ja attiecīgā ēka ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums;

2) saskaņo attiecīgā stacionārā radiomonitoringa punkta būvniecību ar vietējo pašvaldību;

3) ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās pašvaldības mājaslapā internetā, kuras teritorijā atradīsies stacionārais radiomonitoringa punkts, informē par stacionārā radiomonitoringa punkta aizsargjoslu un aprobežojumiem, norādot to nekustamo īpašumu kadastra numurus, uz kuriem attiecas aizsargjosla. Vienlaikus tiek nosūtīts paziņojums nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla.

(12) Uz šajā likumā minēto elektrolīniju trašu ierīkošanu un trases platuma izmaiņām neattiecas Meža likumā noteiktā kompensācija atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanai.

Augstskolu likumsAugu aizsardzības likums

18.1 pants. Invazīvo augu sugas un to izplatības ierobežošana
(1) Invazīvo augu sugu var iekļaut invazīvo augu sugu sarakstā, ja šī suga ir iekļauta Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas apstiprinātajā invazīvo augu sugu sarakstā vai iesniedzot attiecīgu priekšlikumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(2) Latvijā aizliegts ievest invazīvo augu sugu sarakstā iekļautās augu sugas. Ministru kabinets nosaka valsts institūciju, kas uz valsts robežas kontrolē invazīvo augu sugu ievešanu.
(3) Latvijā aizliegts audzēt invazīvo augu sugu sarakstā iekļautās augu sugas. Zemes īpašnieka vai valdītāja pienākums ir šīs invazīvās augu sugas iznīcināt, ja tās izplatījušās zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā.
(4) Valsts augu aizsardzības dienests veic invazīvo augu sugu izplatības valsts uzraudzību un kontroli.
(5) Invazīvo augu sugu iznīcināšana visās teritorijās, kurās tās izplatījušās, kā arī šīm teritorijām piegulošajās teritorijās uzsākama un veicama vienā sezonā. Par piegulošajām teritorijām uzskatāmas tādas teritorijas, kuras no apkārtējās teritorijas ir norobežotas ar dabiskiem šķēršļiem (ceļš, ūdenstece, mežs u.tml.), kas traucē minēto augu sugu tālāku izplatību.
(6) Atsevišķu invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesaista vietējās pašvaldības. Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu īstenošanai republikas pilsētas pašvaldība vai novada pašvaldība:
1) pieņem lēmumu par Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumiem attiecīgās pašvaldības teritorijā un publicē to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;
2) izveido ekspertu grupu, kuras sastāvā iekļauj Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāvi. Ekspertu grupa izstrādā attiecīgās pašvaldības invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānu;
3) sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu organizē un koordinē invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumu īstenošanu, ja zemes īpašnieks vai valdītājs neveic invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumus.
(7) Invazīvo augu sugu zinātniskiem un pētniecības mērķiem drīkst ievest vai audzēt, ja ir saņemta Valsts augu aizsardzības dienesta atļauja normatīvajos aktos par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanu noteiktajā kārtībā.

Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumiAutortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumsAutortiesību likums

62.2 pants. Tiesību subjektu rūpīga meklēšana un tās dokumentēšana
(1) Šā likuma 62.1 pantā minētos katra darba un blakustiesību objekta tiesību subjektus meklē ar lielāko rūpību, lai noteiktu, vai tas ir nenosakāmu autortiesību subjektu darbs. Tiesību subjektus rūpīgi meklē, pirms uzsākta attiecīgā darba vai blakustiesību objekta izmantošana, un to dara labā ticībā, izmantojot šā panta astotajā daļā minētos informācijas avotus, tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā attiecīgais darbs vai blakustiesību objekts publicēts vai pārraidīts pirmo reizi, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā norādītos gadījumus. Ja ir pamats uzskatīt, ka informācija par tiesību subjektiem pieejama citā valstī, tiesību subjektu rūpīgas meklēšanas ietvaros izmanto arī šajā valstī pieejamos informācijas avotus.
(2) Ja audiovizuālā, tai skaitā kinematogrāfiskā, darba producenta atrašanās vieta vai pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) ir Eiropas Savienības dalībvalstī, šā darba tiesību subjektu rūpīgi meklē attiecīgajā dalībvalstī.
(3) Šā likuma 62.1 panta ceturtajā daļā minēto darbu un blakustiesību objektu tiesību subjektus rūpīgi meklē tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā saimniecisko darbību veic institūcija, kas attiecīgo darbu vai blakustiesību objektu ar tiesību subjekta atļauju ir padarījusi pieejamu sabiedrībai.
(4) Tiesību subjektu rūpīgu meklēšanu veic šā likuma 62.1 panta pirmajā daļā minētā institūcija vai tās pilnvarota trešā persona.
(5) Institūcija, kas veic tiesību subjektu rūpīgu meklēšanu vai šim nolūkam pilnvarojusi trešo personu, dokumentē meklēšanas gaitu un rezultātus, lai pamatotu to, ka tiesību subjekti meklēti rūpīgi. Pēc rūpīgas meklēšanas attiecīgā institūcija Latvijas Nacionālajai bibliotēkai nosūta:
1) tiesību subjekta rūpīgas meklēšanas rezultātus, kas pamato darba vai blakustiesību objekta atzīšanu par nenosakāmu autortiesību subjektu darbu;
2) informāciju par veidiem, kādos institūcija izmanto nenosakāmu autortiesību subjektu darbu;
3) informāciju par nenosakāmu autortiesību subjektu darba statusa izbeigšanu vai jebkādām izmaiņām šajā statusā attiecībā uz institūcijas izmantotu darbu vai blakustiesību objektu;
4) institūcijas kontaktinformāciju, tai skaitā tās nosaukumu, adresi, elektroniskā pasta adresi un tālruņa numuru.
(6) Latvijas Nacionālā bibliotēka pēc šā panta piektajā daļā minētās informācijas saņemšanas nekavējoties pārsūta to Eiropas Savienības aģentūrai "Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs".
(7) Nav jāmeklē to darbu un blakustiesību objektu tiesību subjekti, kuri Eiropas Savienības aģentūras "Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs" datubāzē ir norādīti kā nenosakāmu autortiesību subjektu darbi.
(8) Tiesību subjektu rūpīgas meklēšanas ietvaros izmantojamos informācijas avotus, konsultējoties ar kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, citām autortiesību un blakustiesību subjektu organizācijām un šā likuma 62.1 panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, nosaka un atjauno Kultūras ministrija. Informācijas avotu sarakstu un tā grozījumus Kultūras ministrija publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un publisko savā tīmekļvietnē.

Bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtībaBāriņtiesu likums

2.pants. Bāriņtiesas izveidošana un darbība
(1) Bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.
(2) Novadu teritoriālajās vienībās, kurās nav notāra, bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus šā likuma 61. pantā norādītos uzdevumus.
(3) Bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgās pašvaldības administratīvā teritorija, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.
(4) Veidojot bāriņtiesu, pašvaldības dome nodrošina, lai visiem attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem bāriņtiesa būtu pēc iespējas ērti pieejama. Bāriņtiesas darbība nodrošināma visos novada pagastos un novada pilsētās.
(5) Vienā pašvaldībā izveido ne vairāk kā vienu bāriņtiesu. Vairākas pašvaldības var veidot kopīgu bāriņtiesu.
(6) Informāciju par bāriņtiesas izveidošanu un tās darbības teritoriju, kā arī par bāriņtiesas darbības teritorijas izmaiņām pašvaldība publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(7) Bāriņtiesas nosaukumu veido, attiecīgās bāriņtiesas darbības administratīvās teritorijas nosaukumam pievienojot vārdu “bāriņtiesa”.
(8) (Izslēgta ar 16.06.2021. likumu)

Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumsCivilstāvokļa aktu reģistrācijas likums

10.pants. Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana
(1) Dzimtsarakstu nodaļu izveido valstspilsētas vai novada pašvaldība. Dzimtsarakstu nodaļas darbības teritorija ir attiecīgās valstspilsētas vai novada administratīvā teritorija, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.
(2) Pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru pašvaldība vienā valstspilsētā vai novadā var izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas vai arī vairākas pašvaldības var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu. Šādos gadījumos nosakāma katras dzimtsarakstu nodaļas darbības teritorija. Tieslietu ministrs var ierosināt pašvaldībai (pašvaldībām) izskatīt jautājumu par dzimtsarakstu nodaļas (nodaļu) reorganizāciju.
(3) Dzimtsarakstu nodaļas nosaukumu veido, attiecīgajam dzimtsarakstu nodaļas darbības administratīvās teritorijas nosaukumam pievienojot vārdus "dzimtsarakstu nodaļa".
(4) Informāciju par dzimtsarakstu nodaļas izveidošanu vai tās darbības teritorijas grozīšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgās pašvaldības mājaslapā internetā.
(5) Katrai dzimtsarakstu nodaļai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un dzimtsarakstu nodaļas pilnu nosaukumu.
(6) Finanšu līdzekļus dzimtsarakstu nodaļas darbībai piešķir attiecīgā pašvaldība.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumsCūku vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība

8. Lai efektīvi apkarotu slimību, dienests izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā rīcības plānu, kuru pēc pozitīva saskaņojuma saņemšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis. Rīcības plānā:
8.1. paredz darbības, kas nodrošina rīcības plāna ieviešanu, ātru un veiksmīgu slimības apkarošanas kampaņas veikšanu;
8.2. paredz darbības, kas nodrošina normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apriti, dzīvnieku barības apriti un dzīvu dzīvnieku apriti noteikto prasību izpildi;
8.3. iekļauj darbību kārtību un paredz izstrādāt iekšējos normatīvos aktus, kas dzīvnieku īpašniekam nodrošina savlaicīgu kompensāciju saņemšanu Lauku atbalsta dienestā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies epizootijas vai valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības apkarošanas laikā;
8.4. norāda detalizētu vadības shēmu, iekļaujot slimības draudu novēršanā un likvidēšanā iesaistāmās valsts un pašvaldības iestādes valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu operatīvu lēmumu pieņemšanu un to īstenošanu, kā arī rīkojumu izziņošanas un izpildes reglamentu;
8.5. nosaka personas un to pienākumus pastāvīgi darbojošos ekspertu grupai. Ekspertu grupa, ja nepieciešams, sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertiem, lai regulāri papildinātu speciālās zināšanas un palīdzētu attiecīgajām institūcijām kvalitatīvi sagatavoties slimības uzliesmojumam;
8.6. paredz pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo resursu, tai skaitā finanšu (Zemkopības ministrijai kārtējam gadam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, Eiropas Savienības budžeta līdzekļi slimības kontroles un apkarošanas pasākumos radušos zaudējumu atmaksai Eiropas Savienības dalībvalstīm) pieejamību ātrai un efektīvai slimības apkarošanas kampaņai (piemēram, nodrošinājums ar laboratorijas personālu, ekipējumu un infrastruktūru);
8.7. norāda vadlīnijas, kurās nosaka praktisko darbību īstenošanas kārtību visos slimības apkarošanas posmos, mazgāšanas un dezinfekcijas kārtību. Izstrādā transportlīdzekļu vadītājiem paredzētu transportlīdzekļu mazgāšanas un dezinfekcijas procedūru reģistrēšanas žurnālu;
8.8. norāda detalizētu informāciju par kontroles pasākumos iesaistīto personu nepieciešamajām prasmēm, viņu pienākumiem, norādot arī nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus un to saņemšanas kārtību;
8.9. paredz apkarošanas pasākumos iesaistīto personu izglītošanas programmu par slimības klīniskajām pazīmēm, epizootoloģisko uzraudzību, kontroli un slimības apkarošanu, kā arī sekmē attiecīgo personu administratīvo prasmju saglabāšanu un attīstību;
8.10. nosaka vakcinācijas plānu, kurā izstrādāti vairāki scenāriji un sniegtas norādes par to, kuras dzīvnieku sugas var tikt vakcinētas, nepieciešamais vakcīnu daudzums un to pieejamība;
8.11. norāda diagnostikas laboratorijas, kuras aprīkotas dzīvnieku līķu patolog-anatomiskai izmeklēšanai, seroloģiskai, histoloģiskai vai citu veidu izmeklēšanai, kā arī paredz darbības ātrai paraugu transportēšanai uz laboratoriju un izvērtē laboratorijas analīžu veikšanas iespējas un pieejamos resursus rīcībai slimības uzliesmojuma gadījumā;
8.12. nosaka darbības, kas veicamas, lai slimības uzliesmojuma laikā nodrošinātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu masveida apglabāšanu, neapdraudot cilvēku veselību un izmantojot procedūras vai metodes, kas nenodara kaitējumu videi, minimāli apdraud augsni, gaisu, virszemes un pazemes ūdeņus, augus un dzīvniekus, rada minimālu troksni vai smaku, kā arī kaitīgu ietekmi uz lauku ainavu vai īpašiem apskates objektiem;
8.13. nosaka komersantu uzņēmumus, kuri paredzēti dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanai;
8.14. nosaka kārtību, kādā tiek informēti lauksaimnieki, lauku iedzīvotāji un slimības skarto teritoriju iedzīvotāji. Slimības uzliesmojuma laikā iedzīvotājiem nodrošina tiešas un pieejamas sakaru iespējas, kā arī informāciju valsts un reģionālajos plašsaziņas līdzekļos;
8.15. nosaka kārtību, kādā nodrošināma pieejamība iekārtām, personālam, kā arī materiāliem, kas nepieciešami, lai ātri un efektīvi apturētu un likvidētu slimības uzliesmojumu;
8.16. nosaka nepieciešamo vakcīnu daudzumu vakcinācijas kampaņas veikšanai.

Dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodika

32. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 107.panta trešajai daļai publiskais tirgotājs pats nosaka dabasgāzes cenas elementus un dabasgāzes cenu saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
32.1. publiskais tirgotājs ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas spēkā stāšanās brīža publicē dabasgāzes cenas elementus un dabasgāzes cenu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vienlaikus iesniedz regulatoram dabasgāzes cenas elementus un dabasgāzes cenu, pamatojumu dabasgāzes cenas elementiem un dabasgāzes cenai, informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām un jaunos dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas prognozētos datus, un citus dokumentus, kuri pamato jaunos dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas aprēķinu;
32.2. regulators 21 dienas laikā pēc jauno dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas saņemšanas izvērtē iesniegto jauno dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas atbilstību šai metodikai un iesniegto dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas ekonomisko pamatojumu;
32.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegtās dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas ekonomisko pamatojumu, tad dabasgāzes cenas elementi un dabasgāzes cena stājas spēkā publiskā tirgotāja noteiktajā laikā;
32.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas neatbilstību šai metodikai vai noraida dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas ekonomisko pamatojumu, tad dabasgāzes cenas elementi un dabasgāzes cena nestājas spēkā publiskā tirgotāja noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta publiskajam tirgotājam un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc dabasgāzes cenas elementu un dabasgāzes cenas spēkā stāšanos.

Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

75. Sistēmas operators var noteikt tarifus tarifu periodiem esošā regulatīvā perioda ietvaros, ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1daļai. Šādā gadījumā sistēmas operators nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
75.1. ja sistēmas operators nosaka jaunus tarifus, tad ne vēlāk kā divus mēnešus pirms gāzes gada sākuma, kad paredzēta jauno tarifu spēkā stāšanās, sistēmas operators publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram tarifus, pamatojumu tarifiem un informāciju par iepriekšējā tarifu perioda faktiskajiem ieņēmumiem, jauno tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas plānoto ieņēmumu tarifu periodā un tiem atbilstošo izmaksu izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;
75.2. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;
75.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā attiecīgā gāzes gada pirmajā dienā;
75.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā attiecīgā gāzes gada pirmajā dienā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc tarifu spēkā stāšanos.

Dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

47. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1daļai sadales sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:

47.1. sadales sistēmas operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno diferencēto tarifu spēkā stāšanās dienas publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par diferencētajiem tarifiem;

47.2. vienlaikus sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram diferencēto tarifu pamatojumu un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno diferencēto tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno diferencēto tarifu nepieciešamību;

47.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto diferencēto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;

47.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi stājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktajā laikā;

47.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi nestājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sadales sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumiDabasgāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika

57. Ja regulators ir devis atļauju, atbilstoši Enerģētikas likuma 15.panta 1.1daļai sistēmas operators pats nosaka tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:
57.1. ja sistēmas operators regulatīvajā periodā pieņem lēmumu par jauniem tarifiem attiecīgā regulatīvā perioda ietvarā vai jaunam regulatīvajam periodam, tad sistēmas operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par tarifiem. Vienlaikus sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu tarifiem, jauno tarifu prognozētos datus un citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību;
57.2. regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;
57.3. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi stājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā;
57.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida tarifu ekonomisko pamatojumu, tad tarifi nestājas spēkā sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sistēmas operatoram un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par pieņemto lēmumu, ar kuru atsauc tarifu spēkā stāšanos.

Dabas lieguma "Vecdaugava" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiDabas parka "Engures ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiDarba likums

18. pants. Darba koplīguma puses
(1) Darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā.
(2) Darba koplīgumu nozarē vai teritorijā (turpmāk arī — ģenerālvienošanās) slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos. Darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība, ja tai ir atbilstošs pilnvarojums vai tiesības pievienoties jau esošam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā paredzētas organizācijas vai organizāciju apvienības statūtos, var pievienoties jau noslēgtajam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā.
(3) Noslēgtā darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības ģenerālvienošanās ir saistoša šīs organizācijas vai organizāciju apvienības biedriem. Šis noteikums attiecas arī uz darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedriem, ja attiecīgā darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ir pievienojusies jau noslēgtajam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā. Darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedra vēlāka izstāšanās no darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības neietekmē koplīguma spēku attiecībā uz šo darba devēju vai darba devēju organizācijas biedru.
(4) Ja ģenerālvienošanos noslēgušie darba devēji, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība, tajā skaitā arī darba devēji, kas pievienojušies jau noslēgtajam darba koplīgumam nozarē vai teritorijā, kādā nozarē atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem nodarbina vairāk nekā 50 procentus darbinieku vai viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma, tad ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Attiecībā uz minētajiem darba devējiem un darbiniekiem ģenerālvienošanās stājas spēkā ne agrāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad tā publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tajā nav noteikts cits — vēlāks spēkā stāšanās laiks. Ģenerālvienošanās oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējama uz pušu kopīga pieteikuma pamata.

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" 5.2.1.1. pasākuma "Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība" īstenošanas noteikumiDatu aizsardzības speciālista kvalifikācijas noteikumiDzelzceļa staciju, izmaiņas punktu un pieturas punktu - publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu - atklāšanas, slēgšanas un nosaukuma piešķiršanas kārtībaDzīvojamo telpu īres likums

28. pants. Dzīvojamās telpas īres līgums dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas gadījumā
(1) Ja dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā izīrēto dzīvojamo telpu atsavina, tās ieguvējam ar iepriekšējo izīrētāju noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir saistošs tikai tad, ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Ja dzīvojamās telpas īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas izbeidzas līdz ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
(2) Ja dzīvojamās telpas īres līgums nav nostiprināts zemesgrāmatā, bet ieguvējam kļuvis zināms, ka dzīvojamā telpa bijusi izīrēta, un ieguvējs nevēlas noslēgt ar īrnieku jaunu īres līgumu, viņš paziņojumā informē īrnieku, ka dzīvojamā telpa ir atbrīvojama divu mēnešu laikā. Īrnieka, īrnieka ģimenes locekļu un citu iemitināto personu, kā arī apakšīrnieka, viņa ģimenes locekļu un citu viņa iemitināto personu, ja dzīvojamā telpa nodota apakšīrē, pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu līdz paziņojumā noteiktajam termiņam.
(3) Ja zemesgrāmatā nav ieraksta par dzīvojamās telpas īres līgumu un ieguvējam nav ziņu par to, vai par dzīvojamās telpas lietošanu ir bijis noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, vai par to, kas ir bijis tās īrnieks, un rezultātā ieguvējs nevar lietot dzīvojamo telpu, zvērināts notārs pēc ieguvēja rakstveida lūguma publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par īpašuma tiesību uz dzīvojamo telpu maiņu. Paziņojumā norāda dzīvojamās telpas adresi un uzaicina personas, kuras bija noslēgušas dzīvojamās telpas īres līgumu ar izīrētāju, viena mēneša laikā paziņot par to un iesniegt dzīvojamās telpas īres līgumu attiecīgajam zvērinātam notāram.
(4) Pēc šā panta trešajā daļā minētā uzaicinājuma termiņa izbeigšanās zvērināts notārs pēc ieguvēja lūguma izdod apliecību, norādot, ka uzaicinājuma termiņā neviena persona, kurai ir tiesības īrēt dzīvojamo telpu, nepieteicās, vai norādot personu, kura ir iesniegusi paziņojumu par dzīvojamās telpas īres līgumu, un tai pievieno saņemtā dzīvojamās telpas īres līguma atvasinājumu. Dzīvojamās telpas ieguvējam, ja viņš nevēlas noslēgt ar īrnieku īres līgumu, ir pienākums rakstveidā paziņot īrniekam par to, ka dzīvojamā telpa ir atbrīvojama viena mēneša laikā.
(5) Ja šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā un kārtībā neviena persona nav pieteikusies, uzskatāms, ka ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir izbeigušās jebkādas šajā likumā minētās tiesības lietot dzīvojamo telpu uz izīrētāja noslēgtā īres līguma pamata.

Dzīvo organismu reģistrācijas kārtībaEiropas teritoriālās sadarbības grupu likumsElektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

66. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 16.panta pirmajai daļai, pārvades sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot šādu kārtību:

66.1. pārvades sistēmas operators publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas;

66.2. vienlaicīgi pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu jauniem diferencētajiem tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajiem ieņēmumiem un faktiskajām izmaksām, un jauno diferencēto tarifu prognozētajiem datiem, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno diferencēto tarifu nepieciešamību;

66.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē:

66.3.1. iesniegto diferencēto tarifu atbilstību metodikai;

66.3.2. iesniegto diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu;

66.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību metodikas prasībām vai nav noraidījis diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā laikā;

66.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību metodikas prasībām vai noraida diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi nestājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta pārvades sistēmas operatoram un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

62. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta pirmajai daļai, sadales sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot turpmāk norādīto kārtību:

62.1. sadales sistēmas operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno diferencēto tarifu spēkā stāšanās dienas publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē regulatoru par diferencētajiem tarifiem;

62.2. vienlaikus sadales sistēmas operators iesniedz regulatoram diferencēto tarifu pamatojumu un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajām izmaksām, jauno diferencēto tarifu prognozētos datus, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jaunu diferencēto tarifu nepieciešamību;

62.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē iesniegto diferencēto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu ekonomisko pamatojumu;

62.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību šai metodikai vai nav noraidījis diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi stājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktajā laikā;

62.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi nestājas spēkā sadales sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta sadales sistēmas operatoram un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums

13.pants. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu izplatīšanas nodrošināšana
(1) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" nodrošina:
1) to elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmu izplatīšanu analogajā formātā, kuriem nav savu tehnisko izplatīšanas līdzekļu. Šis noteikums neattiecas uz kabeļradio un satelītradio darbību;
2) sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmu izplatīšanu valsts teritorijā analogajā formātā;
3) sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmu, komerciālo nacionālo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu bezmaksas televīzijas programmu nepastarpinātu izplatīšanu visā valsts teritorijā ar zemes raidītājiem, vienojoties ar attiecīgajiem sabiedriskajiem, nacionālajiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem par tehniskajiem nosacījumiem programmu izplatīšanai;
4) iespēju galalietotājiem pieteikt bezmaksas televīzijas programmu signāla uztveršanas traucējumus un novērš ar raidīšanu saistītās problēmas;
5) maksas televīzijas programmu izplatīšanu šā likuma 72.panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā.
(11) Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" akcijas nedrīkst atsavināt.
(2) Šā panta pirmās daļas 3. un 5.punktā minēto uzdevumu izpildei valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" saņem radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uz termiņu, uz kādu tiek piešķirtas tiesības nodrošināt maksas televīzijas pakalpojumu saskaņā ar šā likuma 72.panta otrajā daļā minēto konkursa nolikumu, un frekvences piešķīruma lietošanas atļaujas televīzijas raidošo iekārtu ierīkošanai un lietošanai valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari" Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikto radiofrekvenču spektra joslas iedalījumu zemes ciparu televīzijas apraides sistēmām un saistošiem starptautiskajiem līgumiem par apraidi.
(3) Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā nodrošina bez maksas galalietotājiem to elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidoto televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, kuras iekļautas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajā galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā. Kritērijus elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu iekļaušanai galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā. Minēto lēmumu pieņem saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Lēmums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(4) Vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem ir izsniegta apraides atļauja televīzijas programmas izplatīšanai ciparformātā, ir tiesības saņemt frekvences piešķīruma lietošanas atļauju un Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā ierīkot savus izplatīšanas līdzekļus vai izmantot sakaru komersantu sniegtos programmu izplatīšanas pakalpojumus.
(5) Ja pieejamais frekvenču spektra resurss vairāku vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu raidīšanai ciparformātā vienā ģeogrāfiskajā teritorijā neļauj noteikt atsevišķus frekvences piešķīrumus, apraides tiesību piešķiršanas konkursa noteikumos un apraides atļaujā iekļauj nosacījumu par kopēja raidītāja izmantošanu.
(6) Par maksas televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā ar zemes raidītājiem attiecīgais elektronisko sakaru komersants no elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iekasē maksu, kuras tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets.
(7) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, slēdzot līgumu ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", nodrošina maksājumus no valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem par galalietotājiem bez maksas izplatāmo programmu sarakstā iekļauto televīzijas programmu izplatīšanu ar zemes raidītājiem, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles normas. Maksājumus aprēķina atbilstoši tarifu aprēķināšanas metodikai, kuru nosaka Ministru kabinets.

Elektronisko sakaru likums

12. pants. Konsultācija Eiropas Savienības līmenī

(1) Regulators veic mēnesi ilgu konsultāciju Eiropas Savienības līmenī ar Eiropas Komisiju, BEREC un Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem par plānotajiem pasākumiem, kas noteikti šā panta otrajā daļā un var ietekmēt tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Regulators neveic konsultāciju Eiropas Savienības līmenī par pasākumiem, kas noteikti kā izņēmumi Eiropas Komisijas ieteikumā vai pamatnostādnēs par saskaņošanas procedūru.

(2) Regulators veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī par šādiem plānotajiem pasākumiem:

1) pienākumu noteikšana piekļuves un starpsavienojuma jomā un attiecībā uz kabeļiem un saistītajām iekārtām telpās vai līdz pirmajam koncentrācijas vai sadales punktam saskaņā ar šā likuma 67. panta devīto daļu un 69. panta piekto daļu;

2) elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšana un analīze;

3) elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšana un speciālo prasību piemērošana, grozīšana vai atcelšana;

4) elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi izteiktā apņemšanās un tirgus pārbaudes rezultāti saskaņā ar šā likuma 87. panta devīto daļu;

5) infrastruktūras izmantošana saskaņā ar šā likuma 50. panta ceturto daļu;

6) lēmums pirms pienākuma noteikšanas vertikāli integrētam elektronisko sakaru komersantam nodot neatkarīgai vienībai (elektronisko sakaru komersantam, struktūrvienībai) ar atsevišķu piekļuves produktu vairumtirdzniecības nodrošināšanu saistītas darbības saskaņā ar šā likuma 89. panta otro daļu;

7) pāreja no vara dzīslu kabeļiem uz optisko šķiedru kabeļiem saskaņā ar šā likuma 91. panta otro daļu.

(3) Regulators konsultāciju Eiropas Savienības līmenī veic pēc publiskās konsultācijas. Regulators uzsāk konsultāciju Eiropas Savienības līmenī, paziņojot un nosūtot plānoto pasākumu kopumu un tā pamatojumu Eiropas Komisijai, BEREC un Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem.

(4) Regulators Eiropas Komisijas, BEREC un citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru viedokļus un piezīmes ņem vērā, cik vien iespējams. Regulators ir tiesīgs pieņemt arī grozītu plānoto pasākumu kopumu. Regulators pieņemto lēmumu paziņo Eiropas Komisijai un BEREC.

(5) Regulators plānoto pasākumu kopumu attiecībā uz Eiropas Komisijas tirgus ieteikumā nenorādītu elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu vai elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu, ja tas ietekmētu tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, nepieņem vēl divus mēnešus pēc konsultācijas Eiropas Savienības līmenī termiņa beigām, ja saņem Eiropas Komisijas paziņojumu, ka plānotais pasākums radīs šķēršļus iekšējam tirgum, vai ja Eiropas Komisijai ir radušās šaubas par tā saderību ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Ja Eiropas Komisija pieņem lēmumu, ar kuru pieprasa, lai Regulators atsauc pasākuma projektu, Regulators sešu mēnešu laikā pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas groza vai atsauc pasākuma projektu. Ja Regulators groza pasākuma projektu, tas veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.

(6) Regulators šā panta otrās daļas 1. un 3. punktā noteikto plānoto pasākumu kopumu nepieņem trīs mēnešus, ja ir saņemts Eiropas Komisijas paziņojums, ka plānotais pasākuma projekts radīs šķēršļus iekšējam tirgum, vai ja Eiropas Komisijai ir radušās šaubas par tā saderību ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Regulators triju mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas sadarbojas ar Eiropas Komisiju un BEREC, lai noteiktu veicamos pasākumus.

(7) Regulators pēc Eiropas Komisijas paziņojuma saņemšanas ir tiesīgs:

1) grozīt vai atsaukt pasākumu kopumu, cik vien iespējams, ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu un BEREC atzinumu;

2) atstāt spēkā pasākumu kopumu, sniedzot attiecīgu pamatojumu.

(8) Regulators ir tiesīgs atsaukt pasākumu kopumu jebkurā konsultācijas Eiropas Savienības līmenī stadijā.

(9) Ja Regulators uzskata, ka ir steidzama vajadzība rīkoties, lai nodrošinātu konkurenci un aizsargātu galalietotāju intereses, Regulators var nerīkot publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī par šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktā noteiktajiem plānotajiem pasākumiem. Šādā gadījumā Regulators nekavējoties nosaka samērīgus pagaidu pasākumus. Ja Regulatora lēmumā noteiktais pagaidu pasākums ietver tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības, tās stājas spēkā ne agrāk kā nākamajā dienā pēc Regulatora lēmuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(10) Regulators par noteiktajiem pagaidu pasākumiem un to pamatojumu informē Eiropas Komisiju, BEREC un Eiropas Savienības dalībvalstu regulatorus. Regulators pagaidu pasākumu var padarīt par pastāvīgu, pirms tam veicot publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.

Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumāFinanšu instrumentu tirgus likumsFitosanitārie pasākumi un to piemērošanas kārtība augu un augu produktu aizsardzībai pret Xylella fastidiosa (Wells et al.)Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiIesniegumu likums

6.pants. Atbildēšana uz vairāku privātpersonu iesniegumiem
(1) Atbildi uz vairāku privātpersonu kopīgu iesniegumu nosūta tai privātpersonai, kura attiecīgo iesniegumu parakstījusi pirmā, ja iesnieguma iesniedzēji nav norādījuši citu privātpersonu. Ja minētā persona nav sasniedzama, atbildi nosūta vienam no iesnieguma parakstītājiem, kurš ir norādījis savu adresi vai citas ziņas, kas palīdz ar viņu sazināties.
(2) Ja iestāde saņēmusi vairākus vienas vai vairāku privātpersonu atsevišķus iesniegumus vai vairāku privātpersonu kopīgus, pēc būtības vienāda satura iesniegumus, iestāde uz tiem var sniegt arī vienu kopīgu atbildi. Atbildi nosūta katram iesniedzējam vai, ja saņemti vairāki vairāku privātpersonu kopīgi iesniegumi, to nosūta atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām.
(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu skaits ir tāds, ka atbildes sniegšana uz katru iesniegumu prasītu nesamērīgu iestādes resursu patēriņu, un šiem iesniegumiem nepiemīt individuāls raksturs (piemēram, tie iesniegti organizētas akcijas ietvaros), uz šiem iesniegumiem attiecīgi septiņu darbdienu (4.pants) vai viena mēneša laikā (5.panta trešā daļa un 7.panta otrā daļa) no pirmā iesnieguma saņemšanas dienas var sniegt vienu kopīgu atbildi, to nenosūtot iesniedzējam. Atbildi izliek iestādes apmeklētājiem pieejamās telpās un pēc mutvārdu pieprasījuma izsniedz personiski iesniedzējam, kā arī publicē iestādes mājaslapā internetā, laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un, ja nepieciešams, arī vietējā laikrakstā. Atbildi formulē, ievērojot šā likuma 9.panta pirmās daļas un otrās daļas otrā teikuma prasības.
(4) (Izslēgta ar 15.03.2012. likumu)

Instrukcija par ekodizaina prasību sistēmu enerģiju patērējošām precēm (produktiem)Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumiJūras kodekss

268.pants. Vraka bīstamības novērtēšana
(1) Kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai kuģa operators, ievērojot Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto kārtību, ziņo par kuģi, kas jūras negadījuma rezultātā kļuvis par vraku Latvijas ūdeņos.
(2) Latvijas Jūras administrācija, saņēmusi informāciju par vraku Latvijas ūdeņos, novērtē vraka bīstamību, ņemot vērā šādus kritērijus:
1) vraka izmēru, veidu un konstrukciju;
2) ūdens dziļumu vraka atrašanās vietā;
3) paisuma, bēguma un straumes stiprumu rajonā, kur atrodas vraks;
4) vraka attālumu līdz kuģuceļiem un kuģu satiksmes joslām;
5) satiksmes blīvumu un biežumu;
6) satiksmes veidu;
7) kuģa kravas daudzumu un veidu, uz kuģa klāja esošās naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu daudzumu un veidu, īpaši ņemot vērā, kāds zaudējums varētu rasties, ja krava vai nafta nonāktu vidē;
8) ostas iekārtu apdraudējumu;
9) valdošos meteoroloģiskos un hidrogrāfiskos apstākļus;
10) vraka augstumu virs un zem ūdens virsmas;
11) vraka attālumu līdz jūras instalācijām, cauruļvadiem, telekomunikāciju kabeļiem un līdzīgām iekārtām;
12) citus būtiskus apstākļus.
(3) Ja vraks, kas atrodas Latvijas ūdeņos, ir bīstams (apdraud kuģošanas drošību vai rada vides piesārņojuma draudus), Latvijas Jūras administrācija uzliek par pienākumu norobežot vraku. Informāciju par vraku un tā norobežojuma aprakstu Latvijas Jūras administrācija publicē informatīvajā biļetenā "Paziņojumi jūrniekiem".
(4) Pēc vraka bīstamības novērtēšanas Latvijas Jūras administrācija nekavējoties nosūta vraka īpašniekam uzaicinājumu informēt to par saviem nodomiem attiecībā uz vraku.
(5) Ja bīstamā vraka īpašnieks nav zināms, vraks uzskatāms par atrastu mantu un Latvijas Jūras administrācija nedēļas laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par vraku un uzaicinājumu vraka īpašniekam pieteikties sešu mēnešu laikā.
(6) Ja vraks netiek pieprasīts sešu mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, tas pāriet valsts īpašumā.

Kārtība, kādā izņēmuma stāvokļa laikā valsts aizsardzības un nacionālās drošības vajadzībām iegūst turējumā personas īpašumu un atlīdzina ar to saistītos zaudējumusKārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)Kārtība, kādā izsniedz sertifikātu augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudes izmēģinājumu veikšanaiKārtība, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt stratēģiskas nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītos dokumentusKārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanuKārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbībuKārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmiKārtība, kādā tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības informācijas atkalizmantošanai un publiskota informācija par šādu tiesību piešķiršanuKārtība, kādā veicama privatizācija ar nodokļu parādu kapitalizācijas metodiKārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējumsKioto protokola projektu mehānismu īstenošanas kārtībaKlimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta konsultatīvās padomes nolikumsKoģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodikaKoncernu likums

11.pants. Paziņojums par nodomu slēgt koncerna līgumu
(1) Katras koncerna līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības izpildinstitūcija paziņo visiem zināmajiem attiecīgās sabiedrības dalībniekiem par nodomu slēgt koncerna līgumu. Paziņojums sniedzams ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms dalībnieku sapulces, kurā paredzēts izskatīt koncerna līguma projektu un lemt par koncerna līguma noslēgšanu. Paziņojumā norāda:
1) koncerna līguma puses;
2) kura no koncerna līguma pusēm būs valdošais uzņēmums un kura — atkarīgā sabiedrība;
3) vietu un laiku, kur un kad var iepazīties ar koncerna līguma projektu, katras koncerna līguma slēgšanā iesaistītās puses gada pārskatiem un ziņojumiem par pēdējiem trim pārskata gadiem, kā arī ar sabiedrības izpildinstitūcijas ziņojumu un zvērināta revidenta atzinumu.
(2) Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sabiedrības dalībnieku sapulces, kurā paredzēts izskatīt koncerna līguma projektu un pieņemt lēmumu par koncerna līguma noslēgšanu, sabiedrības izpildinstitūcija paziņojumu par koncerna līguma slēgšanu iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumā norāda šā panta pirmajā daļā minētās ziņas.
(3) Sabiedrības izpildinstitūcija nodrošina, lai sabiedrības dalībniekiem paziņojumā norādītajā laikā un vietā būtu pieejams koncerna līguma projekts, katras koncerna līguma slēgšanā iesaistītās sabiedrības gada pārskats un ziņojums par pēdējiem trim pārskata gadiem, sabiedrības izpildinstitūcijas ziņojums un zvērināta revidenta atzinums. Pēc sabiedrības dalībnieka pieprasījuma viņam nekavējoties un bez maksas izsniedz minēto dokumentu kopijas.

Krājaizdevu sabiedrību likums

30.pants. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība, pamatojoties uz kopsapulces (pārstāvju sapulces) lēmumu

(1) Šajā pantā noteiktā krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība ir piemērojama gadījumos, kad krājaizdevu sabiedrības darbība tiek izbeigta un šī krājaizdevu sabiedrība tiek likvidēta šā likuma 29. un 29.1 pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulce (pārstāvju sapulce) ievēlē likvidatoru. Līdz ar likvidatora ievēlēšanu izbeidzas padomes un valdes locekļu pilnvaras. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas procesā Latvijas Bankas pilnvarotajai personai ir tiesības iepazīties ar visu krājaizdevu sabiedrības dokumentāciju, visu likvidatora dokumentāciju, kas saistīta ar krājaizdevu sabiedrību, kā arī saņemt no likvidatora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar krājaizdevu sabiedrības likvidācijas procesu.

(3) Krājaizdevu sabiedrībā, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 70 000 euro, likvidatoru var aizstāt ar kopsapulces (pārstāvju sapulces) ievēlētu likvidācijas komisiju.

(4) Lēmumu par krājaizdevu sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidators izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un laikrakstā, kurš pēc tā izplatīšanas vietas un tirāžas aptver pēc iespējas lielāku krājaizdevu sabiedrības biedru skaitu. Kreditori savas prasības pret krājaizdevu sabiedrību piesaka sabiedrības likvidatoram 90 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Kreditors savam pieteikumam pievieno visus dokumentus, ar ko tiek pamatota viņa prasība.

(5) Lēmumu par kreditora prasības atzīšanu likvidators pieņem un nosūta kreditoram pēc viņa norādītās adreses ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc izsludinātā kreditoru pieteikšanās termiņa beigām. Savu lēmumu likvidators paziņo kreditoram ierakstītā vēstulē. Likvidatora lēmumu par prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu kreditors 30 dienu laikā no ierakstītās vēstules nosūtīšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

(6) Likvidators saņem un piedzen to, kas krājaizdevu sabiedrībai pienākas, pārdod sabiedrības mantu un likumā noteiktajā kārtībā apmierina prasījumus pret krājaizdevu sabiedrību, sagatavo pārskatu par likvidāciju, izsludina likvidācijas pabeigšanu un paziņo par to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

(7) Kreditoru prasījumi, kuri atzīti ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (spriedumu) un pēc kuriem pret krājaizdevu sabiedrību uzsāktā piedziņa līdz likvidatora iecelšanai nav pabeigta, kā arī prasījumi, kuri likvidatora iecelšanas brīdī vēl atrodas tiesvedībā, apmierināmi vispārējā likvidācijas kārtībā.

(8) Likvidatora atalgojumu, likvidācijas izdevumus, kā arī likvidējamās krājaizdevu sabiedrības izdevumus apstiprina kopsapulce (pārstāvju sapulce).

(9) Kreditoru pieteikto un atzīto prasījumu apmierināšanas secīgums krājaizdevu sabiedrības likvidācijas gadījumā ir šāds:

1) Noguldījumu garantiju fonda prasījumi;

2) nodokļu un nodevu prasījumi;

3) to algoto darbinieku darba samaksas prasījumi, kuri nav krājaizdevu sabiedrības biedri;

4) to kreditoru un darbinieku prasījumi, kuri nav sabiedrības biedri;

5) noguldījumu prasījumi, izņemot valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumus;

6) citu sabiedrības biedru prasījumi, kuri nav valdes, revīzijas komisijas vai kredītkomitejas locekļi;

7) valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumi.

(10) Sūdzības par likvidatora darbību izskata un lēmumus par viņa atcelšanu un saukšanu pie atbildības pieņem kopsapulce (pārstāvju sapulce).

Kredītiestāžu likumsKultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumiĶemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiLatvijas Bankas likumsLatvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes nolikumsLatvijas Republikas Advokatūras likums

17. Pēc procesa virzītāja rakstveida informācijas saņemšanas no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku var atstādināt tos zvērinātus advokātus, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas nav saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu.
Pēc procesa virzītāja rakstveida informācijas saņemšanas no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku atstādina tos zvērinātus advokātus, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu, vai kuriem Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā kā drošības līdzeklis piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums.
Ja zvērināts advokāts ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas nav saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu, to uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku atstādina no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas.
No zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas uz maksātnespējas procesa laiku atstādina zvērinātu advokātu, pret kuru ir pasludināts un tiek veikts fiziskās personas maksātnespējas process.
Informāciju par zvērināta advokāta atstādināšanu Latvijas Zvērinātu advokātu padome izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

116.4 Ja zvērināts advokāts, kurš praktizē zvērinātu advokātu birojā, šajā likumā noteiktajos gadījumos tiek izslēgts no zvērinātu advokātu skaita, Latvijas Zvērinātu advokātu padome šo informāciju iekļauj Latvijas Zvērinātu advokātu padomes tīmekļvietnes zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu biroju reģistrā, kā arī nosūta izsludināšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Latvijas Zvērinātu advokātu padome pēc tam, kad stājies spēkā galīgais lēmums par zvērināta advokāta izslēgšanu, nosūta šo lēmumu zvērinātu advokātu birojam, kurā izslēgtais zvērināts advokāts bija biedrs, dalībnieks, valdes vai padomes loceklis. Zvērinātu advokātu biroju pārstāvēt tiesīgajai personai ir pienākums sagatavot pieteikumu komercreģistra iestādei par izmaiņu veikšanu zvērinātu advokātu biroja biedru vai dalībnieku sarakstā, valdes vai padomes sastāvā.
No zvērinātu advokātu skaita izslēgtais zvērināts advokāts sev piederošās pamatkapitāla daļas viena mēneša laikā atsavina zvērinātu advokātu birojam, kurā viņš praktizēja. Ja viena mēneša laikā zvērināts advokāts sev piederošās pamatkapitāla daļas neatsavina, zvērinātu advokātu birojs izmaksā zvērinātam advokātam kompensāciju, kas nav mazāka par pamatkapitāla daļu nominālvērtību, ja nav panākta vienošanās par citu vērtību. Šajā gadījumā pamatkapitāla daļas dzēš Komerclikumā noteiktajā kārtībā.
No zvērinātu advokātu skaita izslēgtam zvērinātam advokātam, kurš praktizēja zvērinātu advokātu birojā — personālsabiedrībā —, ir tiesības saņemt to, kas viņam pienāktos pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta viņa izslēgšanas brīdī un ja biedru noslēgtā vienošanās neparedz citādi.
Ja zvērinātu advokātu birojā — personālsabiedrībā — ir ne vairāk kā divi biedri un iestājas viena personālsabiedrības biedra nāve vai viņš tiek izslēgts no zvērinātu advokātu skaita, otrs biedrs divu mēnešu laikā var pieaicināt jaunu biedru un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu komercreģistra iestādei par izmaiņu veikšanu zvērinātu advokātu biroja biedru sastāvā. Ja divu mēnešu laikā minētās izmaiņas netiek veiktas, zvērinātu advokātu birojs tiek likvidēts un otram biedram ir tiesības saņemt to, kas viņam pienāktos pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta viņa izslēgšanas brīdī un ja biedru noslēgtā vienošanās neparedz citādi.
Ja iestājas vienīgā zvērinātu advokātu biroja dalībnieka nāve vai vienīgais zvērinātu advokātu biroja dalībnieks tiek izslēgts no zvērinātu advokātu skaita, Latvijas Zvērinātu advokātu padome pieņem lēmumu par zvērinātu advokātu biroja darbības izbeigšanu un likvidatora iecelšanu un triju darba dienu laikā pēc šā lēmuma spēkā stāšanās nosūta to komercreģistra iestādei ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumam komercreģistra iestādei pievieno likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Rakstveida piekrišanā likvidators norāda tā zvērinātu advokātu biroja nosaukumu un reģistrācijas numuru, par kura likvidatoru piekrīt kļūt, un kreditoru prasījumu pieteikšanas vietu.
Latvijas Zvērinātu advokātu padome nosaka likvidatora atlīdzību, kas izmaksājama no likvidējamā zvērinātu advokātu biroja mantas.

Licencētās rūpnieciskās zvejas kārtībaMakšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiMedību likumsMuzeju akreditācijas noteikumiNegodīgas komercprakses aizlieguma likums

15.pants. Uzraudzības iestādes tiesības
(1) Uzraudzības iestāde veic komercprakses uzraudzību atbilstoši iestādes noteiktajām uzraudzības prioritātēm, izvērtējot iespējamā pārkāpuma ietekmi uz patērētāju kolektīvajām interesēm, kā arī nodrošinot līdzsvarotu komercprakses īstenotāju darbības uzraudzību:
1) pēc savas iniciatīvas, tai skaitā pamatojoties uz personas iesniegumu atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam;
2) pamatojoties uz tādas iestādes sniegtu informāciju, kuras kompetencē ir attiecīgās jomas uzraudzība un kontrole;
3) pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniegusi Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kura ir iekļauta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā tādu dalībvalstu iestāžu sarakstā, kuras ir tiesīgas pieņemt nolēmumu sakarā ar kompetentās iestādes iesniegumu par Eiropas Savienībā izdarīto patērētāju tiesību pārkāpumu.
(2) Uzraudzības iestāde ir tiesīga:
1) izvērtējot komercprakses atbilstību šā likuma prasībām, pieprasīt un saņemt no komercprakses īstenotāja un citām fiziskajām un juridiskajām personām visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus pierādījumus, kā arī mutvārdu paskaidrojumus par komercpraksē izmantotās informācijas patiesumu, darbības atbilstību šā likuma prasībām, kā arī noteikt informācijas, dokumentu un pierādījumu iesniegšanas termiņu un informācijas sniegšanas veidu;
2) veikt nepieciešamās pārbaudes, kontrolpirkumus vai kontrolpasūtījumus;
3) izdot un publicēt vadlīnijas, ietverot tajās ieteikumus komercprakses pilnveidošanai, lai uzlabotu patērētāju interešu aizsardzību attiecīgos tirgus sektoros (nozarēs), kā arī ierosināt, lai konkrēts komercprakses īstenotājs veic pasākumus patērētāju interešu aizsardzības līmeņa paaugstināšanai attiecīgos tirgus sektoros (nozarēs).
(3) Ja komercprakses īstenotājs nesniedz Uzraudzības iestādes pieprasīto informāciju vai sniedz to nepilnīgi, Uzraudzības iestāde ir tiesīga uzskatīt, ka komercpraksē izmantotā informācija ir neprecīza vai nepatiesa.
(4) Uzraudzības iestāde informē komercprakses īstenotāju par lietas izskatīšanas rezultātu.
(5) Uzraudzības iestāde, izvērtējot konstatētā pārkāpuma raksturu un iespējamo ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīga:
1) ierosināt, lai komercprakses īstenotājs tās noteiktajā termiņā nodrošina komercprakses atbilstību normatīvo aktu prasībām;
2) ierosināt, lai komercprakses īstenotājs tās noteiktajā termiņā rakstveidā apņemas novērst konstatēto pārkāpumu saskaņā ar šā likuma 15.1 pantu;
3) pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu, izsakot aicinājumu komercprakses īstenotājam turpmāk savā darbībā nodrošināt komercprakses atbilstību normatīvo aktu prasībām.
(6) Šā panta piektajā daļā minētās tiesības neliedz Uzraudzības iestādei pieņemt šā panta astotajā daļā minētos lēmumus.
(7) Komercprakses īstenotājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā panta piektās daļas 1.punktā minētajā ierosinājumā noteiktā termiņa beigām informē Uzraudzības iestādi par izpildi, pievienojot izpildi apliecinošus pierādījumus. Ja saskaņā ar šā panta piektās daļas 1.punktu noteiktajā termiņā komercprakses atbilstība normatīvo aktu prasībām nav nodrošināta, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus šā panta astotajā daļā minētos lēmumus.
(8) Ja Uzraudzības iestāde atzīst komercpraksi par negodīgu, tā ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:
1) nosaka komercprakses īstenotājam pienākumu atbilstošā veidā sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu komercprakses atbilstību šā likuma prasībām;
2) nosaka komercprakses īstenotājam pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi;
3) aizliedz negodīgu komercpraksi, ja tā vēl nav uzsākta, bet ir paredzama;
4) nosaka komercprakses īstenotājam pienākumu publicēt attiecīgajai komercpraksei atbilstošā saziņas līdzeklī paziņojumu, kurā norādīta labotā informācija, atsaucot negodīgo komercpraksi;
5) uzliek naudas sodu šā likuma 15.2 pantā noteiktajā kārtībā;
6) nosaka par labas prakses kodeksu atbildīgajai personai pienākumu izdarīt labojumus kodeksā, lai novērstu negodīgu komercpraksi.
(9) Šā panta astotajā daļā minētos lēmumus Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt arī tad, ja tai nav pierādījumu par komercprakses īstenotāja nodarītajiem zaudējumiem vai par to, ka pārkāpums izdarīts ar nodomu.
(10) Uzraudzības iestāde nesāk izvērtēt komercprakses atbilstību normatīvo aktu prasībām vai izvērtēšanu pārtrauc, ja ir pieņemts lēmums par lietas izbeigšanu vai par konkrēto negodīgas komercprakses aizlieguma pārkāpumu jau ir pieņemts viens no šādiem lēmumiem:
1) kāds no šā panta astotajā daļā minētajiem lēmumiem;
2) kāds no Reklāmas likuma 15.panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem.
(11) Lai mazinātu negodīgas komercprakses aizlieguma neievērošanas dēļ radītās negatīvās sekas, Uzraudzības iestāde ir tiesīga informāciju par rakstveida apņemšanos ievietot savā mājaslapā, bet savu lēmumu daļēji vai pilnībā ievietot savā mājaslapā un publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", turklāt ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz komercprakses īstenotājs.
(12) Uzraudzības iestāde lēmumu par negodīgu komercpraksi pieņem sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, Uzraudzības iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, skaitot no lietas ierosināšanas dienas.
(13) Uzraudzības iestāde lēmumā ir tiesīga noteikt:
1) šā panta astotās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā minēto lēmumu izpildes termiņu. Lēmuma adresāts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc lēmumā noteiktā termiņa beigām informē Uzraudzības iestādi par lēmuma izpildi, pievienojot izpildi apliecinošus pierādījumus;
2) šā panta astotās daļas 4.punktā minētajā lēmumā paredzētā komercprakses atsaukuma saturu, apjomu, kā arī veidu, kādā atsaukums izplatāms.
(14) Uzraudzības iestāde lietas par negodīgu komercpraksi izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

Noguldījumu garantiju likums

25.pants. Garantētās atlīdzības izmaksas veids un kārtība

(1) Garantētās atlīdzības izmaksu šā likuma 26.pantā minētajā termiņā nodrošina vienā no šādiem veidiem:

1) garantēto atlīdzību izmaksā no noguldījumu garantiju fonda ar vienas vai vairāku Latvijas Bankas izraudzītu kredītiestāžu vai maksājumu iestāžu starpniecību;

2) garantēto atlīdzību izmaksā ar tās kredītiestādes vai maksājumu iestādes starpniecību, kurai noguldījumu piesaistītājs segtos noguldījumus kopā ar noguldījumu piesaistītāja aktīviem, kas pilnībā vai daļēji sedz garantēto atlīdzību, nodod saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu;

3) garantēto atlīdzību izmaksā ar Latvijas Bankas starpniecību;

4) garantēto atlīdzību no noguldījumu piesaistītāja un noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksā ar tā noguldījumu piesaistītāja starpniecību, kuram iestājusies noguldījumu nepieejamība.

(11) Nodrošinot šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minēto garantētās atlīdzības izmaksas veidu, kredītiestāde vai maksājumu iestāde, kurai saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu ir nodoti segtie noguldījumi, izmaksā garantēto atlīdzību, neveicot atkārtoti noguldītāju klientu izpēti.

(12) Nodrošinot šā panta pirmās daļas 3. punktā minēto garantētās atlīdzības izmaksas veidu, Latvijas Banka izmaksā garantēto atlīdzību, neveicot atkārtoti noguldītāju klientu izpēti.

(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai noguldījumu piesaistītāja nodotie segtie noguldījumi nav segti ar ekvivalentā apmērā nodotiem noguldījumu piesaistītāja aktīviem, Latvijas Banka var lemt par garantētās atlīdzības izmaksai trūkstošo līdzekļu piešķiršanu segto noguldījumu ieguvējam no noguldījumu garantiju fonda. Garantētās atlīdzības izmaksai nododamo noguldījumu piesaistītāja aktīvu vērtību (ja līdzekļi nav korespondentbankas kontos) nosaka Latvijas Bankas piesaistīts neatkarīgs vērtētājs.

(3) Ja garantēto atlīdzību izmaksā no noguldījumu piesaistītāja līdzekļiem saskaņā ar šā panta pirmās daļas 4.punktu un noguldījumu piesaistītājs garantētās atlīdzības izmaksu vēl nav pabeidzis, bet tai paredzētos finanšu līdzekļus nodod noguldījumu garantiju fondam, šie līdzekļi ir iekļaujami noguldījumu garantiju fonda ieņēmumos.

(4) Latvijas Banka, izraugoties kredītiestādi vai maksājumu iestādi, ar kuras starpniecību izmaksājama garantētā atlīdzība, nepiemēro Publisko iepirkumu likuma noteikumus. Lai nodrošinātu noguldītāju intereses, Latvijas Banka izraugās kredītiestādi vai maksājumu iestādi, kura paredz noguldītājiem labvēlīgākos garantētās atlīdzības saņemšanas nosacījumus.

(5) Nodrošinot garantētās atlīdzības izmaksu ar vienas vai vairāku Latvijas Bankas izraudzītu kredītiestāžu starpniecību, Latvijas Banka noslēdz līgumu ar kredītiestādi vai maksājumu iestādi. Līgumā var paredzēt maksājumu par garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanas rezultātā šai kredītiestādei vai maksājumu iestādei piesaistītajiem klientiem, un šo maksājumu ieskaita noguldījumu garantiju fondā. Šāda maksājuma apmērs nosakāms atkarībā no to noguldītāju skaita, kuri, saņemot garantēto atlīdzību, ir izteikuši vēlēšanos kļūt un kļuvuši par konkrētās kredītiestādes vai maksājumu iestādes klientiem, vai arī to nosaka, pamatojoties uz citiem finansiāliem faktoriem.

(6) Latvijas Banka lemj par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību, tai skaitā par to, ka noguldījumu piesaistītājs, kuram iestājusies noguldījumu nepieejamība, var veikt daļēju vai pilnīgu garantētās atlīdzības izmaksu vai pārskaitīt noguldījumu garantiju fondam finanšu līdzekļus daļējai vai pilnīgai garantētās atlīdzības izmaksai, ja Latvijas Banka ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājam ir pietiekami finanšu līdzekļi, kā arī par garantētās atlīdzības izmaksas laiku un vietu un šo informāciju publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievieto Latvijas Bankas izveidotajā mājaslapā internetā.

(61) Latvijā reģistrētas kredītiestādes un dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā nodrošina to klientiem iespēju pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu un saņemt garantēto atlīdzību Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā un termiņā.

(7) Ja Latvijas Bankas izdotais administratīvais akts par garantētās atlīdzības izmaksas veidu un kārtību tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā akta darbību.

33.pants. Garantētās atlīdzības izmaksa dalībvalstu ietvaros

(1) Garantētās atlīdzības izmaksai par Latvijā reģistrētas kredītiestādes filiāles noguldījumiem citā dalībvalstī nepieciešamos finanšu līdzekļus Latvijas Banka attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestādei nodrošina no noguldījumu garantiju fonda un sedz administratīvās izmaksas, kas saistītas ar garantētās atlīdzības izmaksu, kā arī sniedz norādījumus par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību.

(2) Garantētās atlīdzības izmaksa par dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles noguldījumu Latvijā tiek sākta pēc tam, kad Latvijas Banka ir saņēmusi no attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestādes nepieciešamos finanšu līdzekļus un norādījumus par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību. Citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestāde sedz Latvijas Bankai radušās administratīvās izmaksas, kas saistītas ar garantētās atlīdzības izmaksu.

(3) Pirms tiek sākta garantētās atlīdzības izmaksa dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles noguldītājiem, Latvijas Banka oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās izveidotajā mājaslapā internetā publicē informāciju par garantētās atlīdzības izmaksas laiku un vietu.

(4) Ja Latvijas Banka ir izpildījusi visus attiecīgās dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda pārvaldītāja iestādes sniegtos norādījumus, uzskatāms, ka Latvijas Banka ir rīkojusies labā ticībā un nav atbildīga par zaudējumiem, kas varētu rasties saistībā ar garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanu dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāles Latvijā noguldītājiem.

Notariāta likums

145.4 Zvērināts notārs pēc parādnieka iesnieguma saņemšanas, nepārbaudot tā pareizību, rīkojas atbilstoši šā likuma 140.—143.pantā norādītajam, izņemot gadījumu, kad glabājumā tiek iesniegti bezskaidras naudas līdzekļi, un izsniedz parādniekam kvitējumu par saistības priekšmeta saņemšanu.
Ja glabājumā tiek iesniegti bezskaidras naudas līdzekļi, zvērināts notārs pēc parādnieka iesnieguma saņemšanas, nepārbaudot tā pareizību, rīkojas atbilstoši šā likuma 140. un 142.pantā norādītajam, pārliecinās par naudas iemaksu zvērināta notāra kontā kredītiestādē un izsniedz parādniekam kvitējumu par saistības priekšmeta saņemšanu.
Pēc saistības priekšmeta pieņemšanas glabājumā zvērināts notārs uzaicina norādīto kreditoru ne vēlāk kā viena mēneša laikā no uzaicinājuma saņemšanas dienas iesniegt zvērinātam notāram iesniegumu par saistības priekšmeta izsniegšanu. Kreditora paraksts uz minētā iesnieguma apliecināms pie zvērināta notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas.
Ja konkrētajai saistībai ir vairāki kreditori, pārējiem kreditoriem nosūtāms uzaicinājums ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā saņemšanas dienas iesniegt zvērinātam notāram iesniegumu, kurā izteikts viedoklis par saistības priekšmeta nodošanu attiecīgajam kreditoram. Paraksts uz minētā iesnieguma apliecināms pie zvērināta notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas.
Uzaicinājums izdarāms ar paziņojumu šā likuma 136.—138.pantā noteiktajā kārtībā, bet, ja kreditora vai viņa tiesību pārņēmēja dzīvesvieta vai atrašanās vieta (juridiskā adrese) nav zināma, — ar sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Paziņojumā vai sludinājumā norāda arī saistību, pēc kuras saistības priekšmets iesniegts zvērinātam notāram glabājumā.

Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju organizācijāmNoteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgūNoteikumi par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanuNoteikumi par iepazīšanos ar tarifa projektu

2. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 10 dienu laikā pēc tarifa projekta iesniegšanas Regulatorā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par aprēķināto tarifa projektu (turpmāk – Paziņojums Nr.1) saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā pievienoto formu un iesniedz Paziņojumu Nr.1 Regulatoram. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Paziņojumā Nr.1 norāda šādu informāciju:

2.1. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;

2.2. datums, kad tarifa projekts ir iesniegts Regulatorā;

2.3. sabiedriskā pakalpojuma veids;

2.4. metodika, saskaņā ar kuru tarifa projekts ir aprēķināts;

2.5. piedāvātais tarifs bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN);

2.6. tarifa projektā piedāvātās izmaiņas (norāda, ja ir spēkā esošs tarifs (maksa)), ietverot:

2.6.1. spēkā esošo tarifu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN);

2.6.2. piedāvātā tarifa projekta salīdzinājumu ar spēkā esošo tarifu, norādot palielinājumu vai samazinājumu procentos;

2.7. īss tarifa izmaiņu pamatojums (norāda, ja ir spēkā esošs tarifs (maksa));

2.8. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja piedāvātais tarifa spēkā stāšanās datums;

2.9. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vieta (adrese) un laiks, kurā lietotājs var iepazīties ar tarifa projektā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus par tarifa projektu;

2.10. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kontaktpersonas vārds un uzvārds, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

2.11. cita informācija, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzskata par nepieciešamu norādīt.

3. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš nozares speciālajos normatīvajos aktos minētajos gadījumos tarifus var noteikt pats vai kurš ir saņēmis atļauju noteikt tarifus, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto tarifu (turpmāk – Paziņojums Nr.2) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā pievienoto formu un vienlaikus iesniedz Regulatoram Paziņojumu Nr.2. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Paziņojumā Nr.2 norāda šādu informāciju:

3.1. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;

3.2. sabiedriskā pakalpojuma veids;

3.3. metodika, saskaņā ar kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir aprēķinājis un noteicis tarifu;

3.4. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktais tarifs bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN);

3.5. izmaiņas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajā tarifā, ietverot:

3.5.1. spēkā esošo tarifu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN);

3.5.2. noteiktā tarifa palielinājumu vai samazinājumu procentos attiecībā pret spēkā esošo tarifu;

3.6. īss noteiktā tarifa izmaiņu pamatojums;

3.7. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktā tarifa spēkā stāšanās datums, ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas, neieskaitot publicēšanas dienu;

3.8. norāde par to, ka noteiktais tarifs stāsies spēkā, ja Regulators nebūs pieņēmis un publicējis oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" lēmumu par noteiktā tarifa spēkā stāšanās atsaukšanu;

3.9. norāde par to, ka no noteiktā tarifa spēkā stāšanās datuma nepiemēro spēkā esošo Regulatora apstiprināto tarifu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto tarifu, kas publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";

3.10. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vieta (adrese) un laiks, kurā lietotājs var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto tarifu un noteiktā tarifa pamatojumā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekšlikumus un ieteikumus saistībā ar norādītajām tarifa izmaiņām par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto tarifu;

3.11. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kontaktpersonas vārds un uzvārds, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

3.12. cita informācija, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzskata par nepieciešamu norādīt.

Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņosNoteikumi par meklēšanu un glābšanu jūrā Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā jūras un aviācijas nelaimes gadījumāNoteikumi par Nacionālo muzeju krājumuNoteikumi par privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, valsts nodevas likmi par tās saņemšanu, kā arī starpniecības sabiedrību pienākumiem un to uzraudzības kārtībuNoteikumi par profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru, augu aizsardzības līdzekļu pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācību un apliecību izsniegšanas kārtībuNoteikumi par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanaiObligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikaOstu likums

15. pants. Maksa par pakalpojumiem

(1) Ostas pārvalde apstiprina šādus tarifu robežlīmeņus šādiem pakalpojumiem, ko sniedz ostā:

1) maksu par tauvošanas darbu izpildi;

2) maksu par dzeramā ūdens piegādi;

3) maksu par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

4) maksu par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu;

5) maksu par ugunsdzēsēju pakalpojumiem.

(2) Ostas maksas pakalpojumu tarifu robežlīmeņus ostas pārvalde publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ostas pārvaldes tīmekļvietnē. Ostas maksas pakalpojumu tarifu robežlīmeņi stājas spēkā ne agrāk kā divus mēnešus pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Latvijas ostās tiek noteikta maksa par navigācijas pakalpojumiem. To iekasē Latvijas Jūras administrācija. Maksas apmēru un iekasēšanas kārtību regulē tie Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

(4) (Izslēgta ar 12.07.2010. likumu)

(5) (Izslēgta ar 12.07.2010. likumu)

(6) Ostas pārvalde norēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem, kuri pieņem no kuģiem atkritumus un piesārņotos ūdeņus, saskaņā ar ostas pārvaldes un pakalpojumu sniedzēja savstarpēju vienošanos par attiecīgo pakalpojumu tarifiem.

Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmiPar akcīzes nodokliPar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām

13. pants. Izveidošanas kārtība
(1) Dabas rezervātus, nacionālos parkus un biosfēras rezervātus izveido Saeima ar attiecīgu likumu.
(2) Aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegumus, dabas parkus, aizsargājamās jūras teritorijas un dabas pieminekļus izveido Ministru kabinets.
(3) Dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus, kuri ir nozīmīgi dabas vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai attiecīgajā teritorijā, var izveidot arī pašvaldības.
(4) Aizsargājamās teritorijas robežas, zonējumu un kategoriju var mainīt, ja zinātniskie pētījumi, monitoringa dati vai aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas pasākumu monitorings apliecina, ka esošā kategorija, zonējums un attiecīgais aizsardzības režīms neatbilst teritorijas izveidošanas mērķiem. Dabas aizsardzības pārvalde divu nedēļu laikā rakstveidā informē attiecīgo pašvaldību par aizsargājamās teritorijas robežu, zonējuma, kategorijas vai aizsardzības režīma plānoto maiņu, kā arī publicē attiecīgu paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un nodrošina efektīvu zemes īpašnieku informēšanu, tai skaitā publicē attiecīgu paziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē, pašvaldības informatīvā izdevumā un pašvaldības izdotā laikrakstā, ja tāds ir, vai citā vietējā vai reģionālā laikrakstā. Dabas aizsardzības pārvalde nosūta pašvaldībai informāciju elektroniskā formā ievietošanai attiecīgās pašvaldības tīmekļa vietnē.
(5) Dabas aizsardzības pārvalde mēneša laikā pēc tam, kad stājies spēkā likums vai Ministru kabineta noteikumi par aizsargājamās teritorijas izveidošanu vai zonējuma noteikšanu, vai robežu izmaiņām, nodrošina publiski pieejamu informāciju Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē un nosūta pašvaldībai informāciju elektroniskā formā ievietošanai attiecīgās pašvaldības tīmekļa vietnē par īpašuma tiesību aprobežojumiem. Pašvaldība pēc tam, kad tā ir pieņēmusi saistošos noteikumus par aizsargājamās teritorijas izveidošanu, informē zemes īpašnieku par īpašuma tiesību aprobežojumiem.

Par koku ciršanu ārpus meža Valmieras novadāPar sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem

21.pants. Tarifu atklātums
(1) Regulators noteikto tarifu vai tarifu augšējās robežas aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, kā arī tarifu vai tarifu augšējās robežas piemērošanas kārtību publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā mājaslapā internetā 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas.
(2) Regulators nosaka kārtību, kādā lietotāji var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem tarifu projektiem, iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus regulatoram un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Minēto kārtību publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 10 dienu laikā pēc tās noteikšanas.
(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu 10 dienu laikā pēc projekta iesniegšanas regulatoram publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, kā arī iesniedz to regulatoram publicēšanai regulatora mājaslapā internetā. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja tarifu projekts skar lietotājus, kuri atrodas konkrētā administratīvajā teritorijā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informāciju par aprēķināto tarifu projektu nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.
(4) Regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ja noteiktais tarifs skar lietotājus, kuri atrodas konkrētā administratīvajā teritorijā, regulators lēmumu, ar kuru noteikts tarifs, nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā.
(5) Apstiprinātie tarifi stājas spēkā ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.
(6) Pieteikuma par tāda administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, kuru izdevis regulators un ar kuru apstiprināts tarifs, iesniegšana tiesā neaptur šā administratīvā akta darbību.
(7) Regulators, nosakot šā panta otrajā daļā minēto kārtību, uzliek sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par pienākumu, publicējot informāciju par iesniegto tarifu projektu, norādīt tajā piedāvātās izmaiņas, spēkā esošo tarifu un piedāvāto tarifu (palielinājuma vai samazinājuma) salīdzinājumu, piedāvāto tarifu spēkā stāšanās datumu un tarifu izmaiņu pamatojumu, ja saskaņā ar Informācijas atklātības likumu tarifu projektā un tarifus veidojošo izmaksu pamatojumā ietvertā informācija ir vispārpieejama.

Par tiesībām akciju sabiedrībai "Valmieras piens" noteikt saražotās siltumenerģijas tarifuPar tiesībām sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Valmieras ūdens" noteikt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifusPar valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijuPar zemes reformu Latvijas Republikas pilsētāsPašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumsPatērētāju tiesību aizsardzības likums

26.15 pants. Pārkāpumu novēršana un izbeigšana
(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējot konstatēto pārkāpumu, kas var radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, tā raksturu un ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīgs:
1) ierosināt, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs Patērētāju tiesību aizsardzības centra noteiktajā termiņā nodrošina darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām;
2) ierosināt, lai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs Patērētāju tiesību aizsardzības centra noteiktajā termiņā rakstveidā apņemas novērst konstatēto pārkāpumu saskaņā ar šā likuma 26.16 pantu;
3) pieņemt lēmumu par administratīvās lietas izbeigšanu, izsakot aicinājumu ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam turpmāk savā darbībā nodrošināt atbilstību normatīvo aktu prasībām.
(2) Ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā ierosinājumā noteiktā termiņa beigām informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par ierosinājuma izpildi, pievienojot to apliecinošus pierādījumus. Ja noteiktajā termiņā ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja atbilstība normatīvo aktu prasībām nav nodrošināta, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieņemt vienu vai vairākus šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus.
(3) Lai novērstu pārkāpuma negatīvās sekas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs informāciju par rakstveida apņemšanos ievietot savā tīmekļvietnē, bet savu lēmumu daļēji vai pilnībā publicēt, tai skaitā ievietot savā tīmekļvietnē un publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs.
(4) Ja konstatēts pārkāpums, kas var radīt kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:
1) nosaka ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam pienākumu nekavējoties vai noteiktā termiņā izbeigt pārkāpumu;
2) aizliedz darbību, kas var radīt pārkāpumu, ja tas vēl nav izdarīts, bet ir paredzams;
3) nosaka ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam pienākumu publicēt atbilstošā saziņas līdzeklī paziņojumu, kurā atsauc informāciju, preci vai pakalpojumu, par kuru ir konstatēts pārkāpums, kas skar patērētāju kolektīvās intereses.
(5) Ja pārkāpuma izdarīšanā ir izmantota tiešsaistes saskarne un nav pieejami citi efektīvi līdzekļi, ar kuriem panākt, ka pārkāpums tiek izbeigts vai aizliegts, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vai Veselības inspekcija zāļu jomā, lai novērstu nopietna kaitējuma risku patērētāju kolektīvajām interesēm, ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem uzdod:
1) elektronisko sakaru komersantam ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā;
2) elektronisko sakaru komersantam pārvirzīt lietotāju, kad tas piekļūst tiešsaistes saskarnei, uz tādu tīmekļvietni vai citu tiešsaistes līdzekli, kurš tiek izmantots patērētāju brīdināšanai;
3) augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai nodrošināt domēna vārda atslēgšanu;
4) augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai aizliegt domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu citām personām;
5) augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai nodot domēna vārda lietošanas tiesības iestādei, kas pieņem šo lēmumu;
6) informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam (tai skaitā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam) izņemt, bloķēt vai ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei tiešsaistes vidē;
7) informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam izņemt saturu no tiešsaistes saskarnes.
(6) Šā panta ceturtajā vai piektajā daļā minētos lēmumus atbilstoši izdarītā pārkāpuma raksturam un ietekmei Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs pieņemt arī tad, ja tam nav pierādījumu par patērētājiem radītajiem zaudējumiem.
(7) Šā panta piektajā daļā minētos lēmumus atbilstoši izdarītā pārkāpuma raksturam un ietekmei Veselības inspekcija ir tiesīga pieņemt arī tad, ja tai nav pierādījumu par patērētājiem radītajiem zaudējumiem.
(8) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs lēmumā ir tiesīgs noteikt šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu izpildes termiņu un šā panta ceturtās daļas 3. punktā minētā atsaukuma saturu, apjomu, kā arī veidu, kādā atsaukums izplatāms. Lēmuma adresāts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc lēmumā noteiktā termiņa beigām informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par lēmuma izpildi, pievienojot to apliecinošus pierādījumus.
(9) Šā panta piektās daļas lēmuma adresāts nav atbildīgs par zaudējumiem, kas trešām personām radīti šā panta piektajā daļā minētā lēmuma izpildes dēļ.
(10) Kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Veselības inspekcija sagatavo un nosūta elektronisko sakaru komersantam, augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai, vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam šā panta piektajā daļā minēto lēmumu, kā arī lēmumā ietveramā pieprasījuma formu, lēmuma nosūtīšanas veidu, lēmuma izpildes un darbības termiņu nosaka Ministru kabinets.

Paziņošanas likumsPubliskas personas mantas atsavināšanas likums

46.1pants. (1) Kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājā, kas ir publiskas personas un kādas citas personas kopīpašumā, notiek, rīkojot izsoli, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumu.
(2) Valstij piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi". Atvasinātai publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli organizē atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas noteikta institūcija.
(3) Kopīpašuma izbeigšanas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz kopīpašuma domājamo daļu ir:
1) kopīpašniekam;
2) zemes īpašniekam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, ja šīs daļas 1.punktā minētā persona nav realizējusi savas pirmpirkuma tiesības.
(4) Šā panta trešajā daļā minētās personas, ja tās piesakās mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par izsoli, iegūst pirmpirkuma tiesības.
(5) Pēc trešās nesekmīgās izsoles valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija var izstrādāt projektu kopīpašuma sadalei dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās. Kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekam izskatīšanai, un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēts sludinājums par kopīpašuma sadales projektu.
(6) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt un tiek noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļu īpašumos vai reālās daļās, publiska persona tai piederošos dzīvokļu īpašumus atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(7) Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, var ierosināt atkārtotu novērtēšanu un organizēt atkārtotu publiskai personai piederošās kopīpašuma domājamās daļas izsoli.

Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībaReklāmas likums

15.pants
(1) Uzraudzības iestāde, izvērtējot reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, ir tiesīga pieprasīt un saņemt no reklāmas devēja, reklāmas izgatavotāja, reklāmas izplatītāja un citām fiziskajām un juridiskajām personām visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus pierādījumus, kā arī mutvārdu paskaidrojumus par reklāmā sniegto paziņojumu (apgalvojumu) patiesumu, precizitāti vai atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī noteikt informācijas, dokumentu un pierādījumu iesniegšanas termiņu un informācijas sniegšanas veidu.
(11) Uzraudzības iestāde informē šā panta pirmajā daļā minēto reklāmas devēju, reklāmas izgatavotāju vai reklāmas izplatītāju par attiecīgās lietas izskatīšanas rezultātu.
(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu pieprasītie pierādījumi noteiktā termiņā netiek iesniegti vai tiek iesniegti nepilnīgi, Uzraudzības iestāde ir tiesīga uzskatīt reklāmā sniegto paziņojumu (apgalvojumu) par neprecīzu vai nepatiesu.
(3) Uzraudzības iestāde, izvērtējot konstatētā pārkāpuma raksturu un iespējamo ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, ir tiesīga:
1) ierosināt, lai reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs Uzraudzības iestādes noteiktajā termiņā nodrošina reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām;
2) ierosināt, lai reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs rakstveidā apņemas Uzraudzības iestādes noteiktajā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu. Rakstveida apņemšanās var ietvert arī apņemšanos segt patērētājiem radītos zaudējumus, sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, vai publicēt reklāmas atsaukumu un ievērot šādu darbību izpildei noteiktos termiņus;
3) pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu, izsakot aicinājumu reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam turpmāk savā darbībā nodrošināt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām.
(31) Reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc attiecīgās darbības izpildes vai šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā ierosinājumā noteiktā termiņa beigām informē Uzraudzības iestādi par izpildi, pievienojot izpildi apliecinošus pierādījumus. Ja saskaņā ar šā panta trešās daļas 1.punktu noteiktajā termiņā reklāmas atbilstība normatīvo aktu prasībām netiek nodrošināta, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus no šā panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem.
(32) Šā panta trešās daļas 2.punktā minētā rakstveida apņemšanās ir dokuments, ko pēc Uzraudzības iestādes izteiktā ierosinājuma paraksta reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs, apņemoties noteiktā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu. Rakstveida apņemšanās var ietvert reklāmas devēja vai reklāmas izplatītāja apņemšanos:
1) neveikt noteiktas darbības;
2) veikt noteiktas darbības, tai skaitā sniegt papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, publicēt attiecīgajai reklāmai atbilstošā plašsaziņas līdzeklī paziņojumu, kurā atsauc reklāmu;
3) atlīdzināt patērētājiem nodarītos zaudējumus.
(33) Parakstot rakstveida apņemšanos, kurā norādīts pārkāpums, kā arī tā novēršanas veids un termiņš, reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs atzīst, ka ir izdarījis konstatēto pārkāpumu. Rakstveida apņemšanās uzskatāma par saņemtu (stājas spēkā) ar brīdi, kad Uzraudzības iestāde apstiprina tās pieņemšanu, reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam rakstveidā apliecinot, ka attiecīgie pasākumi ir pietiekami pārkāpuma un tā radītās ietekmes novēršanai. Iestāde apliecinājumu par rakstveida apņemšanās pieņemšanu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Pārkāpuma novēršanas termiņš nedrīkst pārsniegt laiku, kas nepieciešams, lai reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs varētu izpildīt paredzētos pasākumus un nodrošinātu patērētāju interešu ievērošanu, un nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem, izņemot gadījumus, kad ilgāku termiņu pamato paredzēto pasākumu raksturs.
(34) Ja reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu apņemas novērst konstatēto pārkāpumu un rakstveida apņemšanās stājas spēkā, Uzraudzības iestāde nepieņem šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu un izbeidz administratīvo lietvedību daļā par pārkāpumu, kuru reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs apņemas novērst.
(35) Reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc šā panta 3.3 daļā noteiktā termiņa beigām informē Uzraudzības iestādi par rakstveida apņemšanās izpildi, pievienojot izpildi apliecinošus pierādījumus. Ja Uzraudzības iestāde konstatē, ka rakstveida apņemšanās netiek pildīta, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus.
(4) Ja reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:
1) uzdod reklāmas devējam sniegt reklāmā, preču marķējumā vai citādā veidā papildu informāciju, kas ir būtiska no personu aizsardzības vai saimnieciskās darbības veicēju, vai profesionālās darbības veicēju likumīgo tiesību viedokļa;
2) pieprasa izslēgt no reklāmas atsevišķus elementus (informāciju, vizuālos attēlus, skaņu vai citus speciālos efektus);
3) aizliedz izplatīt reklāmu;
4) pieprasa atsaukt reklāmu;
5) uzliek soda naudu šā likuma 20.pantā noteiktajā kārtībā;
6) uzdod reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam izbeigt pārkāpumu un nosaka termiņu pārkāpuma izbeigšanai.
(41) Uzraudzības iestāde ir tiesīga noteikt šā panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā minēto lēmumu izpildes termiņu. Lēmuma adresāts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc attiecīgās darbības izpildes vai pārkāpuma novēršanas termiņa beigām informē Uzraudzības iestādi par lēmuma izpildi, pievienojot izpildi apliecinošus pierādījumus.
(5) Šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt arī tad, ja tai nav pierādījumu par nodarītajiem zaudējumiem.
(6) Uzraudzības iestāde lēmumā norāda tā pieņemšanas pamatojumu.
(7) Pieņemot lēmumu, Uzraudzības iestāde ņem vērā reklāmas devēja un citu iesaistīto personu likumīgās intereses.
(8) Šā panta ceturtās daļas 3.punktā minēto lēmumu Uzraudzības iestāde var pieņemt arī tad, ja normatīvo aktu prasībām neatbilstoša reklāma vēl nav izplatīta, bet tās izplatīšana ir paredzama.
(9) Lai novērstu normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas izplatīšanu vai mazinātu tās sekas, Uzraudzības iestāde ir tiesīga šā panta trešās daļas 2.punktā minēto apņemšanos ievietot savā mājaslapā vai pieņemto lēmumu daļēji vai pilnībā ievietot savā mājaslapā un publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (ar publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" saistītos izdevumus sedz attiecīgais reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs).
(10) Uzraudzības iestāde šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, Uzraudzības iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, skaitot no lietas ierosināšanas dienas.
(11) Uzraudzības iestāde lietas par pārkāpumiem reklāmas jomā izskata Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

Reliģisko organizāciju likumsRēzeknes pilsētas kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumiSabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums

11.pants. (1) Institūcija nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja viņa dzīvesvieta nav zināma, publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no dienas, kad tas saņemts vai publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu. Paziņojumā, kuru nosūta nekustamā īpašuma īpašniekam, papildus norāda institūcijas noteikto atlīdzību un piedāvāto atlīdzības kompensācijas veidu.

(2) Ja sabiedrības vajadzībām paredzēts atsavināt tikai nekustamā īpašuma daļu, paziņojumā norāda nepieciešamās nekustamā īpašuma daļas apmēru un pievieno grafisko materiālu, kurā iezīmētas attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināmās daļas robežas.

(21) Par šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanu un saturu institūcija informē arī personu, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Ja personas dzīvesvieta nav zināma, paziņojumu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā piekrīt nekustamā īpašuma labprātīgai atsavināšanai, viņš un institūcija šīs institūcijas noteiktajā termiņā noslēdz līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu par institūcijas noteikto atlīdzību. Institūcijas noteiktais termiņš nedrīkst būt īsāks par diviem mēnešiem, skaitot no dienas, kad nekustamā īpašuma īpašniekam izsniegts līguma projekts.

(4) Nekustamā īpašuma īpašnieks un persona, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, var vienoties par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali. Ja ir vairākas personas, kurām par labu ir nostiprināta ķīlas tiesība attiecībā uz nekustamo īpašumu, un nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas vienoties par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali, viņam ir jāvienojas ar visām personām.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, izmaksājamā summa izlietojama saistību pirmstermiņa dzēšanai, nemainot saistības izpildes noteikumus, ja vien puses nevienojas citādi.

(6) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks un persona, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, ir vienojušies par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali, viņi līdz šā panta trešajā daļā minētā līguma noslēgšanai iesniedz institūcijai paziņojumu par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali. Paziņojumā norāda, kāda summa no institūcijas noteiktās atlīdzības izmaksājama nekustamā īpašuma īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, norādot maksājumu konts, uz kuru izmaksājamas norādītās summas.

(7) Personu parakstu īstumu uz paziņojuma par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali apliecina zvērināts notārs vai paziņojums tiek sastādīts elektroniskā formā un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.

18.pants. (1) Lai informētu nekustamā īpašuma īpašnieku par nekustamā īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un noteiktu atlīdzību, institūcija nosūta paziņojumu par šā īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību (turpmāk — paziņojums) nekustamā īpašuma īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, vai, ja viņu dzīvesvieta nav zināma, publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un, ja tiek atsavināta dzīvojamā māja, izvieto paziņojumu pie atsavināmās dzīvojamās mājas. Ja nekustamā īpašuma īpašnieka dzīvesvieta nav zināma, paziņojumu papildus var nosūtīt arī uz nekustamā īpašuma īpašnieka pēdējās zināmās dzīvesvietas adresi un uz atsavināmā nekustamā īpašuma atrašanās vietas adresi.

(2) Paziņojumā ietver:

1) informāciju par tām sabiedrības vajadzībām, kuru nodrošināšanai nekustamais īpašums nepieciešams;

2) informāciju par dokumentiem, kas apliecina, ka attiecīgais nekustamais īpašums nepieciešams sabiedrības vajadzību nodrošināšanai paredzēta projekta īstenošanai;

3) informāciju par nepieciešamo nekustamā īpašuma daļas apmēru;

4) uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam piedalīties atlīdzības noteikšanā;

5) uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam sniegt informāciju par noslēgtajiem īres līgumiem un citiem apgrūtinājumiem;

6) citu informāciju, kuru institūcija uzskata par nepieciešamu norādīt.

(3) Ja sabiedrības vajadzībām nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma daļu, paziņojumā papildus ietver šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto apstākļu izvērtējumu, pievieno grafisko materiālu, kurā iezīmētas attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināmās daļas robežas, un uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam sniegt informāciju par to, vai viņš piekrīt nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai.

(4) Paziņojumā institūcija norāda termiņu, kādā nekustamā īpašuma īpašnieks sniedz šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā un trešajā daļā minēto informāciju. Informācijas sniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām, skaitot no dienas, kad paziņojums saņemts vai publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

(5) Ja saskaņā ar šā likuma 9.panta otro daļu veicama atkārtota atlīdzības noteikšana, institūcijai ir tiesības paziņojumā ietvert tikai atkārtotas atlīdzības noteikšanas tiesisko pamatojumu un uzaicinājumu nekustamā īpašuma īpašniekam piedalīties atlīdzības noteikšanā, kā arī 30 dienu laikā no dienas, kad paziņojums saņemts vai publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, sniegt informāciju par noslēgtajiem īres līgumiem un citiem apgrūtinājumiem.

Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

43.9 Ja komersants ir saņēmis 43.8 punktā minēto atļauju un komersants pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža komersants publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā un publicē savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, un vienlaikus iesniedz Regulatoram pamatojumu jaunajiem tarifiem, iesniedzot šādu informāciju:
43.91. tarifu aprēķinu (arī Excel formā), kas aprēķināts, pamatojoties uz spēkā esošajā tarifā iekļautajām izmaksām, izmainot tikai kurināmā izmaksas, iepirktās siltumenerģijas izmaksas un ieņēmumus par pārdoto elektroenerģiju, kas pamatotas ar kurināmā cenas, iepirktās siltumenerģijas cenas un pārdotās elektroenerģijas cenas izmaiņām;
43.92. iepriekšējā perioda piemēroto tarifu atbilstošās kurināmā cenas, iepirktās siltumenerģijas cenas, pārdotās elektroenerģijas cenas un iepriekšējā perioda faktiskās kurināmā cenas, iepirktās siltumenerģijas cenas, pārdotās elektroenerģijas cenas, šo datu salīdzinājumu un faktisko kurināmā patēriņu, iepirktās siltumenerģijas apjomu un pārdotās elektroenerģijas apjomu;
43.93. pamatojumu kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņām un pamatojošos dokumentus, ja pamatojošie dokumenti nav jau iepriekš iesniegti Regulatorā;
43.94. citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību.

Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sadales sistēmaiSlīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumiSvaigpiena kvalitātes kontroles laboratoriju atzīšanas un uzraudzības kārtībaTiesu ekspertu sertifikācijas un resertifikācijas kārtībaTiesu izpildītāju likumsTiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiemTrokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtībaUzturlīdzekļu garantiju fonda likums

11. pants. Uzturlīdzekļu saņemšana administratīvā procesa ietvaros

(1) Ja vecākam nav ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem noteikts pienākums maksāt uzturlīdzekļus un vecāks nenodrošina bērnam uzturlīdzekļus vismaz šā likuma 13. panta 2.2 daļā noteiktajā apmērā, iesniedzējam ir tiesības iesniegt Fonda administrācijai iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda.

(2) Fonda administrācija saskaņā ar šā panta pirmo daļu iesniegto iesniegumu izvērtē un 20 dienu laikā nosūta vecākam, no kura iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, lūgumu sniegt paskaidrojumu, kurā norādāmi apstākļi, kas saskaņā ar šā panta piekto daļu var būt šķērslis uzturlīdzekļu izmaksai no Fonda. Paskaidrojumam pievieno pierādījumus, kas apliecina tajā minēto. Paskaidrojums sniedzams 20 dienu laikā no Fonda administrācijas lūguma saņemšanas dienas, un tā nesniegšana noteiktajā termiņā nav šķērslis lēmuma pieņemšanai.

(3) Fonda administrācija 20 dienu laikā pēc tam, kad izskatījusi iesniedzēja iesniegumu un izvērtējusi tā vecāka paskaidrojumu, no kura iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, vai pēc paskaidrojuma sniegšanai noteiktā termiņa beigām lemj par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda. Ja šo termiņu nav iespējams ievērot sakarā ar to, ka nepieciešama papildu informācija, Fonda administrācija var pieņemt lēmumu pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesniedzēja iesnieguma saņemšanas dienas. Šādā gadījumā lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu vai par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus pieņem 20 dienu laikā no dienas, kad iesniegti visi pieprasītie dokumenti, bet ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

(4) Ja ir norādīta parādnieka uzturēšanās adrese ārvalstī, Fonda administrācija lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu vai par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus pieņem 20 dienu laikā no dienas, kad saņemti visi pieprasītie dokumenti vai beidzies to iesniegšanas termiņš, bet ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

(41) Ja parādnieks nav deklarējis savu dzīvesvietu, lūgums sniegt paskaidrojumu netiek sūtīts un paziņojumu par uzturlīdzekļu izmaksas uzsākšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Fonda administrācija atsaka uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda, ja konstatēts kāds no šādiem apstākļiem:

1) vecāks, no kura iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, īsteno bērna aprūpi Civillikuma 177. panta ceturtās daļas un 178. panta otrās daļas izpratnē;

2) persona, no kuras iesniedzējs vēlas saņemt uzturlīdzekļus, nav bērna vecāks;

3) ir spēkā tiesas nolēmums vai vienošanās par uzturlīdzekļiem bērna uzturam;

4) pastāv šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12., 14. un 15. punktā minētie apstākļi, kas ietekmē iesniedzēja tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Fonda;

5) pastāv strīds par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu.

(6) Ja vecāks, kuram ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, pierādījis, ka veicis uzturlīdzekļu maksājumu par kārtējo mēnesi bērna uzturam vismaz tādā apmērā, kāds par attiecīgo bērnu tiktu izmaksāts no Fonda, Fonda administrācija pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu uz četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja parādnieks iesniedzis pierādījumus, ka četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par uzturlīdzekļu izmaksu, viņš nodrošinājis maksājumus vismaz par trim secīgiem mēnešiem, Fonda administrācija pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt uzturlīdzekļus.

(7) Fonda administrācija, pieņemot lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu no Fonda, vienlaikus:

1) uzliek par pienākumu parādniekam veikt uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus Fondā;

2) brīdina parādnieku par administratīvā akta piespiedu izpildi;

3) informē parādnieku par iespēju noslēgt ar Fonda administrāciju vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un par tiem aprēķināto likumisko procentu maksājumus Fonda administrācijai.

(8) Ja parādnieks lēmumu nepilda labprātīgi vai nav noslēdzis ar Fonda administrāciju vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un par tiem aprēķināto likumisko procentu maksājumus Fonda administrācijai, Fonda administrācija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā sagatavo izpildrīkojumu un iesniedz to izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

12. pants. Uzturlīdzekļu saņemšana ar tiesas spriedumu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem

(1) Ja ar tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem parādniekam ir noteikts pienākums maksāt iesniedzējam uzturlīdzekļus bērna uzturam un iestājies šā likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktā minētais gadījums, Fonda administrācija, pamatojoties uz iesniedzēja iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem, izmaksā iesniedzējam uzturlīdzekļus bērna uzturam no Fonda līdzekļiem.

(2) Fonda administrācija pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu arī tādā gadījumā, ja no zvērināta tiesu izpildītāja nav saņemtas ziņas, ka parādnieks nav paziņojumā par pienākumu izpildīt nolēmumu noteiktajā termiņā ieskaitījis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā paziņojumā norādīto summu, bet parādniekam Latvijas Republikā nav deklarētas dzīvesvietas, mantas vai darbavietas vai parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process un tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem nav iespējams iesniegt izpildei Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Fonda administrācija septiņu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu, paziņo parādniekam par lēmuma pieņemšanu. Parādniekam no dienas, kad uzsākta uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda, ir pienākums veikt uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus Fondam tā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, kura lietvedībā atrodas attiecīgā izpildu lieta par uzturlīdzekļu piedziņu. Ja izpildu lieta nav ievesta un uzturlīdzekļu izmaksa no Fonda tiek veikta, piemērojot šā panta otro daļu, parādniekam ir pienākums veikt uzturlīdzekļu maksājumus Fonda administrācijai.

(4) Ja parādnieks nav deklarējis savu dzīvesvietu, paziņojumu par uzturlīdzekļu izmaksas uzsākšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Fonda administrācija par uzturlīdzekļu izmaksāšanu vai izmaksas izbeigšanu paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgā izpildu lieta par uzturlīdzekļu piedziņu, un kļūst par piedzinēju uzturlīdzekļu piedziņas lietā iesniedzējam izmaksāto summu un likumisko procentu (5. panta otrās daļas 2. punkts) apmērā.

(6) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums paziņot Fonda administrācijai par piedzītajiem uzturlīdzekļiem, ja tie sasniedz šā likuma 13. panta 2.2 daļā noteikto apmēru.

Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika

78.10 Ja Komersantam ir tiesības aprēķināt pašnoteiktos tarifus saskaņā ar šo metodiku, Komersants ne vēlāk kā 30 dienas pirms pašnoteikto tarifu spēkā stāšanās dienas publicē tos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās tīmekļvietnē un publicē savā tīmekļvietnē, ja tāda ir, un vienlaikus tos iesniedz Regulatoram ar pamatojumu, iesniedzot šādu informāciju:

78.101. pašnoteikto tarifu aprēķinu (Excel formā), kas aprēķināts, pamatojoties uz izmaksām un pakalpojumu apjomiem, kas tika atzīti par pamatotiem, Regulatoram pieņemot lēmumu par tarifu apstiprināšanu;

78.102. elektroenerģijas izmaksu aprēķinu, ņemot vērā elektroenerģijas patēriņu sadalījumā pa objektiem un pakalpojuma veidiem, kas tika atzīts par pamatotu, Regulatoram pieņemot lēmumu par tarifu apstiprināšanu, un elektroenerģijas maksas izmaiņas;

78.103. pamatojošus dokumentus iepirktās elektroenerģijas cenai un prognozētās elektroenerģijas cenas aprēķinu, ja saskaņā ar līguma nosacījumiem elektroenerģija tiek iepirkta atbilstoši elektroenerģijas biržas ikstundas cenai;

78.104. no cita komersanta iepirktā ūdens izmaksu aprēķinu, ņemot vērā no cita komersanta iepirktā ūdens apjomu, kas tika atzīts par pamatotu, Regulatoram pieņemot lēmumu par tarifu apstiprināšanu, un aktuālo tarifu vai maksu, par kādu ūdens tiek iepirkts no cita komersanta; dokumentus, kas pamato tarifa vai maksas par ūdens iepirkšanu no cita komersanta izmaiņas;

78.105. attīrīšanai novadīto notekūdeņu izmaksu aprēķinu, ja Komersants novada savāktos notekūdeņus cita komersanta centralizētajā kanalizācijas sistēmā, ņemot vērā citam komersantam nodoto notekūdeņu apjomu, kas tika atzīts par pamatotu, Regulatoram pieņemot lēmumu par tarifu apstiprināšanu, un aktuālo tarifu vai maksu, par kādu notekūdeņi tiek nodoti citam komersantam; dokumentus, kas pamato tarifa vai maksas par notekūdeņu novadīšanu cita komersanta centralizētajā kanalizācijas sistēmā izmaiņas.

Valsts atbalsta Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai cūkkopības nozarē piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtībaValsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumam "Atbalsts zvejniekiem piekrastes zvejā"Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Investīcijas akvakultūrā"Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Investīcijas zvejas un akvakultūras produktu apstrādē"Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Resursu efektivitāte un pievienotās vērtības radīšana zvejas produktiem"Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā "Uzglabāšanas atbalsts"Veterinārmedicīnas likumsZemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanaiZemesgrāmatu likumsZvērinātu notāru eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtība
ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!