Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta
vispārīgais administratīvais akts Nr. DA-24-7973-nd

Rīgā 2024. gada 28. martā

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā  iekļautā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments) izdod šos Norādījumus, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk – Likums) 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 24. punktu, nosakot vietējās nozīmes kultūras pieminekļa un tā teritorijas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu.

Kultūras pieminekļa statuss: vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Informācija pieejama kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums".

1. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabājamās vērtības:

1.1. celtnes/būves telpiskais risinājums ainavā pilsētvides ainavā, vidē;

1.2. būvmasu kārtojums;

1.3. plānojuma struktūra (vispārējie telpu izkārtojuma pamatprincipi);

1.4. konstruktīvā sistēma;

1.5. konstruktīvie elementi;

1.6. fasādes (fasāžu) arhitektūra;

1.7. jumta forma;

1.8. jumta iesegums;

1.9. ailu aizpildījumi;

1.10. oriģinālie logi (to apdares elementi);

1.11. kāpņu izveidojums, margas un apdare.

2. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklī un tā teritorijā:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.

2.1.2. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Departamenta norādījumus par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Departamentu par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam vietējās nozīmes arhitektūras piemineklim; laikus informēt Departamentu par būvniecības iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli.

2.1.3. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli izmanto tā sākotnējai funkcijai vai kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis un kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā.

2.1.4. Lai nodrošinātu vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot ēkas jumtam, lietusūdens novadīšanas sistēmas elementiem, fasādēm, pamatiem un ailu aizpildījumam. Ja vietējās nozīmes arhitektūras piemineklī saglabājušies vēsturiskie interjeri, īpašniekam (valdītājam) jāveicina to saglabāšanai atbilstošs mikroklimats, izvairoties no straujām mitruma un temperatūras svārstībām.

2.1.5. Lai nodrošinātu vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorijas saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri jāveic teritorijas uzturēšana, saglabājot vēsturisko labiekārtojuma raksturu (t.sk. žogus, stādījumus), nepieļaujot pašizsējas koku un krūmu augšanu, kas var bojāt vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli.

2.1.6. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic ēkas īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem, pieaicinot attiecīgus speciālistus darbu veikšanai.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa vērtība.

2.2.2. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus.

2.2.3. Saskaņā ar Likuma 14. pantu vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību nodrošina pašvaldība. Likuma 21. pants nosaka, ka vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi konservējami, restaurējami un remontējami ar pašvaldības rakstveida atļauju un tā kontrolē, līdz ar to jebkura būvniecības iecere vietējās nozīmes arhitektūras piemineklī ir jāsaskaņo Departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas birojā (turpmāk – Birojs).

2.2.4. Ja paredzēti vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, jāveic vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa arhitektoniski – mākslinieciskā inventarizācija vai izpēte. Ja izpēti paredzēts veikt ar metodēm, kas var pārveidot vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli (piemēram, zondāžas), izpētes darbiem jāsaņem rakstiska Biroja atļauja.

2.2.5. Nepieciešamības gadījumā dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir jāpieaicina sertificēti vai diplomēti restauratori (u.c. speciālisti) ar pieredzi arhitektūras pieminekļu remontēšanā, konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā.

2.2.6. Par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Departamenta atļaujas:

2.3.1. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa kopšanai, uzturēšanai un citai saimnieciskai darbībai, kas tiek veikta izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, to nepārveido un nesamazina pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, nav nepieciešama īpaša Biroja atļauja.

3. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā:

3.1. Uzturēšanas režīms:

3.1.1. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklim pieguļošajā teritorijā – īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa un tam raksturīgās vides saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz konkrēto vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava un vēsturiskā plānojuma struktūra (ko veido tās elementi – vēsturiskais labiekārtojuma raksturs); piekļūšanas iespēja vietējās nozīmes arhitektūras piemineklim (brīva vai daļēji ierobežota); vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa netraucētas uztveres iespēja no tradicionāliem vai nozīmīgiem skatu punktiem; raksturīgā, vēsturiski nozīmīgā ainava skatā no vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa.

4. Citi noteikumi:

4.1. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Departamentam un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar vispārējo normatīvo aktu vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

4.2. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorijā nedrīkst izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas, kas var to apdraudēt, kā arī iekārtas, kas izraisa vibrāciju un vidi degradējošas materiālu krautuves un izgāztuves. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklī nodrošināma ugunsdrošība un optimāla hidroģeoloģiskā situācija.

4.3. Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli.

5. Apstrīdēšanas kārtība:

5.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu un Paziņošanas likuma 11. pantu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam (vienlaicīgi Norādījumi tiek publicēti Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un reģistrēti kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums").

5.2. Šo administratīvo aktu mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumus var apstrīdēt pie Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieka administratīvajos jautājumos Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050.

Konsultācijas par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu var saņemt Departamenta Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas birojā (adrese: Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050; e-pasta adrese: pad@riga.lv).

Rīgas valstspilsētas pašvaldības
Pilsētas attīstības departamenta
Kultūrvēsturiskā mantojuma
saglabāšanas biroja vadītāja p.i. V. Brūzis