Saeimas sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi! Sākam Saeimas šī gada 7. marta kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ivetas Brimerbergas atbrīvošanu no tiesneša amata". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ilzes Ieviņas atbrīvošanu no tiesneša amata". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Liānas Liepiņas atbrīvošanu no tiesneša amata". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ainas Nicmanes atbrīvošanu no tiesneša amata". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Margaritas Osmanes atbrīvošanu no tiesneša amata". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Artūrs Butāns, Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Edvīns Šnore un Edmunds Teirumnieks lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par privātpersonu gada ienākumu deklarācijas attaisnoto izdevumu slieksni".

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Esam sagatavojuši lēmuma projektu kā uzdevumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam – veikt nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos.

Šis attaisnoto izdevumu sliekšņa stāsts ir novedis mūs tik tālu... Pagājušajā gadā iesniegtie attaisnotie izdevumi, kurus iedzīvotāji iesniedza savās deklarācijās, lai atgūtu no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir izdevumi par izglītību, kas ir ļoti svarīgi, izdevumi par veselību (Zālē troksnis.), kas ir vēl svarīgāki. Mūsu līdzmaksājumi...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazu uzmanību! Drusciņ, drusciņ, klusāk! Tiešām pat šeit nevar dzirdēt.

I. Indriksone. Visu mūsu iedzīvotāju līdzmaksājumi veselības aprūpē ir ļoti lieli (mēs zinām, ka šajā ziņā esam līderi starp citām valstīm)... noteikti nenosedz vairs reālos izdevumus... un cilvēki nevar atgūt valstij samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli pienācīgā apmērā.

Šis slieksnis, kas šobrīd ir 600 eiro par katru ģimenes locekli, pēdējo reizi ir palielināts 2018. gada 1. janvārī. Pagājuši vairāki gadi, un šajā laikā vidējais atalgojums valstī ir audzis vairāk nekā 65 procentu apmērā, bet attaisnoto izdevumu slieksnis nav palielināts.

Redzot, ka iedzīvotāji aktīvi iesniedz deklarācijas un rūpējas par savu izglītību, par profesionālo izglītību, arī par darba videi vajadzīgajām prasmēm... iedzīvotāji ļoti daudz maksā par veselības izdevumiem... būtu tikai godīgi ļaut viņiem saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Arī bērnu interešu izglītība, profesionālās ievirzes izglītība ir attiecināmo izdevumu skaitā.

Šobrīd jau vairāk nekā 160 tūkstošus eiro veido izdevumi, kurus iedzīvotāji nav atguvuši, kuri šobrīd ir valsts pusē... palikuši valsts kabatā pēc pagājušā gada deklarācijām, un iedzīvotāji tos nevar saņemt, tie tiek attiecināti uz nākamo gadu. Visdrīzāk arī nākamajā gadā šie ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kuri izmanto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, nevarēs atgūt šos izdevumus pilnā apmērā, jo atkal iesniegs vairāk par 600 eiro... īpaši tie, kuriem ir izdevumi veselības aprūpē un, protams, arī izglītībā. Līdz ar to šī summa krāsies un augs ar katru gadu aizvien lielāka.

Mūsuprāt, šis slieksnis būtu jālabo vismaz atbilstoši vidējā atalgojuma pieaugumam – no 600 eiro uz 1000 eiro. Esam sagatavojuši lēmuma projektu, uzdodot finanšu ministram veikt nepieciešamos grozījumus.

Esam sagatavojuši arī likumprojektu, ko tuvākajā laikā iesniegsim Saeimai, lai attiecīgi grozītu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10. pantu, kur šis izdevumu slieksnis ir noteikts. Šis ir brīdis, kad iedzīvotājiem būtu jādod ziņa, ka nākamajā gadā būs iespēja atgūt lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu, ja viņi būs apmaksājuši savus un ģimenes locekļu izglītības un veselības izdevumus. Manuprāt, šis ir pēdējais brīdis, lai dotu viņiem signālu, ka nākamgad būs labāk... nebūs jāpārnes uz nākamajiem gadiem vairāk nekā 160 miljoni eiro... neatgūstot tos no valsts.

Valsts savā sadaļā vienmēr rūpīgi krāj visu... kādu dienu, ja neesam kaut ko samaksājuši, pieklauvē – ka mums ir jāpiemaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šis ir īstais brīdis, lai valsts būtu pretimnākoša... arī iedzīvotāju pusē darītu tā... nevis paturētu šo naudu uz gadu lietošanā, bet atmaksātu pienācīgā apmērā atbilstoši tam, par cik ir pieaugusi vidējā alga valstī.

Aicinām atbalstīt... iekļaut darba kārtībā un atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" (Nr. 349/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 24. aprīlim". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Juris Viļums un Edgars Tavars lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" (Nr. 472/Lp14).

Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā alternatīvo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" (Nr. 540/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekti darba kārtībā ir iekļauti.

Turpinām sēdi ar sadaļu "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Amila Saļimova, Igora Judina, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Jekaterinas Drelingas, Jefimija Klementjeva un Dmitrija Kovaļenko iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" (Nr. 531/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Labrīt, priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Šobrīd Latvijā to iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo nabadzībā, sasniedz gandrīz 22,5 procentus, savukārt uz trūkuma robežas esošo iedzīvotāju skaits palielinās katru dienu.

Frakcija "Stabilitātei!" iesniedza likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" ar mērķi atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa fiziskas personas, kuras ir deklarējušās savā vienīgajā īpašumā. Nav pieļaujama situācija, ka tiek pārkāpts Satversmes 105. pants – garantētās tiesības uz īpašumu, kuru nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana noteikti nav sabiedrības interesēs un noteikti negatīvi ietekmēs katras mājsaimniecības ekonomisko stāvokli.

Mēs visu laiku ņemam kā piemēru mūsu kaimiņus. Igaunijā un Lietuvā nav tāda nekustamā īpašuma nodokļa vienīgajam īpašumam.

Kolēģi! Lūdzu atbalstīt – nobalsot "par" likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Un tālāk mēs jau redzēsim...

Paldies.

Reira kungs, lūdzu! (Smejas. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" (Nr. 531/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 10, atturas – 39. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Dombravas, Edvīna Šnores, Artūra Butāna, Raivja Dzintara un Uģa Mitrevica iesniegto likumprojektu "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Deputāts Jānis Dombrava runās "par" – frakcijas vārdā.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Es savulaik dzirdēju vārdus – "jūs tikai nezaudējiet kontroli attiecībā uz tiem ārzemniekiem, kuri ieceļo un uzturas jūsu valstī".

Latvijā ir gan pozitīvi, gan negatīvi studentu vīzu saņemšanas piemēri. Mums netrūkst Eiropas Savienības valstu studentu – no Vācijas, Zviedrijas... ir ievērojams skaits trešo valstu studentu – no Indijas, Uzbekistānas, Kamerūnas... Daļa studentu iegūst izglītību un strādā nozarē, citi uz Latviju ceļo kā ekonomiskie migranti vai vēl sliktāk.

Mums ir nepieciešams atsijāt graudus no pelavām. Mūs interesē gan augstākās izglītības kvalitāte, gan kārtība un drošība mūsu valstī. Viens no ceļiem, kā to izdarīt, – pilnveidojot nosacījumus un kontroli. Svarīgs priekšnoteikums ir apjoms. Šobrīd pastāv hipotētisks scenārijs: kāda augstskola viena gada laikā var uzaicināt, piemēram, 10 tūkstošus personu bez mērķa viņus izglītot, bet – lai nopelnītu vairākus miljonus eiro, jo katrs no šiem studiju atļauju saņēmējiem visbiežāk maksā vienu līdz piecus tūkstošus gadā.

Tas radītu problēmas drošības iestādēm veikt kvalitatīvus izvērtējumus par ieceļotājiem. Būsim atklāti, ne visos gadījumos ir viegli iegūt informāciju, vai kāds Āfrikas vai Āzijas pilsonis nav pastrādājis noziegumus savā valstī vai nesastāv kādā teroristiskā organizācijā. Mēs runājam par personām no augsta terorisma riska valstīm, no kurām uzturēšanās atļauju saņēmēju netrūkst arī Latvijā. Drošības iestādēm ir nosacījumi, cik ātri jāveic pārbaudes, tāpēc apjoms ir būtisks.

"Nacionālās apvienības" priekšlikums ir noteikt, ka attiecībā uz trešo valstu studentiem – nevis Eiropas Savienības valstu, bet tieši trešo valstu studentiem – šī kvota būtu nosakāma piecu tūkstošu apjomā, bet, protams, tas ir diskusiju subjekts. Pieci tūkstoši – tāpēc ka šobrīd tas ir aptuvenais trešo valstu pilsoņiem izsniegto studentu vīzu skaits.

Nākamā sadaļa – nodarbinātība. Ja persona brauc mācīties, valsts neliedz tai strādāt, atsevišķos gadījumos tas pat ir vēlams – ja studijas ir tieši saistītas ar nozari, kurā persona gūst praksi. Nevar būt tā, ka brauc tikai strādāt un būšana augstskolā ir vien formalitāte – persona paņem akadēmisko gadu vai neapmeklē studijas, bet faktiski skaitās, ka uzturas Latvijā ar studiju vīzu.

Tāpēc piedāvājam sakārtot šo jomu, paredzot atbildību ne tikai studentam, bet arī darba devējam, ja tas pārkāpj nosacījumus. Par to ir runāts nākamajā likumprojektā "Grozījums Krimināllikumā", paredzot atbildību, ja darba devējs pārkāpj nosacījumus attiecībā uz to, cik stundu var nodarbināt studiju vīzas saņēmēju. Tādi gadījumi ir bijuši.

Ir bijuši arī pavisam slikti gadījumi, kad darba devējs faktiski ir kropļojis Latvijas uzņēmējdarbības vidi, nodarbinot trešo valstu studentus bez sanitārajām grāmatiņām, bez pilna apjoma nodokļu nomaksas, neuzrādot virsstundas, ko persona ir strādājusi, – faktiski kropļojot konkurenci darba tirgū. Tas nav pareizi. Tas nav pareizi arī no uzņēmējdarbības attīstības viedokļa. Protams, var diskutēt par vēl labākiem risinājumiem. Es zinu, ka Iekšlietu ministrijā ir bijušas sarunas par to. Arī šie jautājumi mums ir jāceļ dienaskārtībā.

Tāpēc aicinu nodot gan šo, gan nākamo likumprojektu... lai šīs diskusijas notiktu un mēs atrastu vislabāko veidu, kā varam pilnveidot un sakārtot šo nozari.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Paldies par doto iespēju izskaidrot pastāvošo kārtību attiecībā uz ārvalstu studentiem, kuri var tikt nodarbināti Latvijā.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā, kas regulē šo jautājumu, neparedz nekādu kvotu ieviešanu attiecībā uz studentiem. Visiem studentiem ir tiesības uz nodarbināšanu, darbojas vienlīdzības princips. Nav atbildēts jautājums, kuriem studentiem atteikt iespēju strādāt un pēc kādiem principiem vadīties, nosakot šādu diskriminējošu aizliegumu.

Piedāvājums noteikt limitu piecu tūkstošu studentu līmenī ir atrauts no realitātes. Mūsu augstskolas būtu laimīgas, ja trešo valstu studentu skaits sasniegtu šādu līmeni, jo pašreiz saskaņā ar Ekonomikas ministrijas ziņojumu, kuru mēs vakardien uzklausījām Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, studentu (kuri izvēlas vienlaicīgi mācīties un strādāt) skaits ir tikai 3500. Te jāpiebilst, ka mūsu drošības dienesti apzina šo situāciju, ļoti labi to pārvalda un labi tiek galā ar uzticētajiem uzdevumiem, lai nepieļautu nelabvēlīgo personu ieceļošanu mūsu valstī. Arī norma par studentu nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā jau sen darbojas mūsu likumdošanā.

Šodien saskaņā ar Saeimas kārtības rulli es nevaru runāt Iekšlietu ministrijas vārdā kā šīs ministrijas parlamentārais sekretārs, tomēr gribu piebilst, ka arī Iekšlietu ministrijai ir tāds pats viedoklis, ka tādi papildu ierobežojumi nav nepieciešami.

Tādēļ aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 65, atturas – 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Par balsošanas motīviem – vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pēc savas etniskās piederības esmu azerbaidžānis, esmu dzimis un visu mūžu dzīvoju Latvijā. Abi mani vecāki ir no Azerbaidžānas Republikas, un tādējādi esmu arī aktīvs diasporas loceklis.

Par situāciju ar ārvalstu studentiem Latvijā varu pastāstīt jums no personiskās pieredzes sadarbībā ar studentiem no Azerbaidžānas Republikas. Kas viņi vispār ir? Tie ir jaunieši no maksātspējīgām ģimenēm, uz attīstību vērsti un ļoti aktīvi indivīdi, kuri, ierodoties Latvijā, iegūst augstāko izglītību un pretī mūsu valstij dod nenoliedzamu pienesumu. Minētie studenti maksā nodokļus, nodrošina augstskolu finansējumu. Bieži vien ārvalstu studenti Latvijā uzsāk arī darba tiesiskās attiecības un veic nodokļu iemaksas. Šos aspektus mēs vienkārši nevaram noliegt.

Bieži vien izskan viedoklis, ka mēs sagatavojam speciālistus, kuri pēc augstākās izglītības iegūšanas aizbrauc no Latvijas un nenes nekādu tālāko labumu. Varu oponēt, jo arī gadījumā, ja ārvalstu students ir ieguvis augstāko izglītību Latvijā un vēlāk neizvēlas te palikt, dodoties uz savu mītnes zemi vai jebkuru citu izvēlēto valsti, viņš turpina popularizēt Latviju. Mēs vienmēr uztraucamies par Latvijas atpazīstamību, attīstību, izaugsmi, taču arī tādā veidā mēs nodrošinām, ka mūsu valsts vārds skan skaļāk un tikai ar pozitīvu nokrāsu.

Izpētot statistikas datus, ir jāatzīst, ka pagājušā gada beigās vairāk par 14 procentiem no kopējā studentu skaita bija ārvalstu studenti (un šis skaits viennozīmīgi ir vairāki desmiti tūkstoši aktīvu studentu). Pašlaik piedāvātā likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" redakcija paredz to, ka derīgo termiņuzturēšanās atļauju skaits trešo valstu valstspiederīgajiem kopumā kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt piecus tūkstošus.

Jebkura persona, kura vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļauju, sākotnēji vēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kura ir vairāk kompetenta izvērtēt katra indivīda atsevišķo gadījumu un nodrošināt, ka mūsu valstī ieceļo tikai Latvijai vēlamas personas.

Atbalstot dotos grozījumus esošajā redakcijā, mēs uzliekam ierobežojumu visām izglītības iestādēm uzņemt ārvalstu studentus, valsts mērogā nosakot pārmērīgi zemus skaita griestus. Šāda ierobežojuma mērķis nav samērīgs pret mūsu valsts interesēm. Kopumā valsts zaudēs maksātspējīgos ārvalstu studentus, kuri nodrošina Latvijas augstskolu finansējumu. Nodarbinātie ārvalstu studenti veic iemaksas valsts budžetā, kas arī tiks zaudētas.

Ko tad īsti mēs kā valsts vispār iegūsim no šāda veida grozījumiem? Kāds būs mūsu ieguvums? Šādi jautājumi kļūst retoriski, jo atbildes nav. Likumprojektam pamatojuma nav un nākotnes ietekmes uz nozari vīzijas arī nav.

Tādējādi atzīstams, ka likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā" esošajā redakcijā nav atbalstāms.

Aicinu visus deputātus iedziļināties jautājumā, izvērtēt situāciju un nobalsot "pret".

Kolēģi, paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti Jānis Dombrava, Edvīns Šnore, Artūrs Butāns, Raivis Dzintars un Uģis Mitrevics ir iesnieguši likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā". Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums ir līdzīgs iepriekšējam, tikai te tiek runāts vēl par sodiem, kurus saņems darba devēji, ja pie viņiem tiks nodarbināti ārvalstu studenti.

Vēlos skaidri paust savu pozīciju attiecībā gan uz šo, gan uz iepriekšējo jautājumu, kuri ir kā vienota pakete. Piemēram, Lielbritānija, ir viena no tām valstīm, kura gadā piesaista ļoti daudz ārvalstu studentu. Latviju nekad nevarēs salīdzināt ar Lielbritāniju, jo valsts ir krietni lielāka, bet cipari, ko mēs redzam Lielbritānijā, parāda, ka ārvalstu studenti Lielbritānijas ekonomikā ienes ap 40 miljardiem mārciņu gadā. Tā ir ne tikai maksa par studijām, bet arī maksa par dzīvošanu, ikdienas tēriņi. Tātad Lielbritānija iekasē apmēram 40 miljardus mārciņu gadā.

Latvijā ir vairāk nekā 10 tūkstoši ārvalstu studentu, un mēs apzināmies, ka ārvalstu studenti principā ir tas labākais imigrantu sastāvs, kas valstī var iebraukt, jo viņi brauc... maksā par studijām, maksā par dzīvošanu un arī izdevumus sedz, un pie reizes, jā, kāds arī kaut kur strādā. Tas, man šķiet, ir ļoti normāli.

Ja mēs šodien ejam pa Vecrīgu, pa Rīgu, mēs redzam, ka Rīga ir izmirusi, centrs ir tukšs. Tas vairs nav tikai atsevišķās vietās, tas ir visur – tas ir visur! Pie Brīvības pieminekļa, Čaka ielā, tepat, Doma laukumā, viss ir tukšs, nav dzīvības. Ja mēs dzīvotu tādā ļoti latviskā Latvijā, kurā būtu dzimstība virs vidēji trīs bērniem ģimenē, ja ielas būtu pārpildītas, ja mūsu cilvēkiem nebūtu, kur dzīvot, tāpēc ka vienkārši teritorija ir pārāk maza, dzīvojamais fonds jau ir izmantots un nav, kur būvēt jaunas ēkas, tad mēs varētu saprast, par ko mēs runājam. Bet Latvija, piemēram, salīdzinājumā ar Nīderlandi ir 10 reižu mazāk apdzīvota teritorija. Nīderlande pēc teritorijas ir līdzīga Latvijai, bet tur dzīvo apmēram 18 miljoni iedzīvotāju, pie mums – 1,8 miljoni. Līdz ar to ekonomika tajā teritorijā vienmēr būs lielāka un stiprāka. Es domāju, ka mums ir mērķtiecīgi jāvirzās uz priekšu, lai piesaistītu studentus. Kādā veidā notiek atlase katrā universitātē – tur es negribu jaukties iekšā.

Šodien no rīta Latvijas Televīzijā "Rīta Panorāmā" jaunievēlētais Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš teica, ka viņi plāno attīstīt, konsolidēt... lai mūsu Latvijas Universitāte būtu Top 500. Pašreiz mēs neesam. Līdz ar to mums jādara viss, lai tiešām pie mums brauktu vairāk studentu. Ja mēs pateiktu: kvota – pieci tūkstoši... Tad tā ir Latvijas iznīcība! Jā, mēs varam koriģēt atlases kārtību, kādi studenti tiek pieņemti, bet es teikšu tā: valdībai vajadzētu skaidri definēt, ka Latvijai nākamo, piemēram, 5–10 gadu laikā, atkarībā no tā, cik ražīgi valdība strādā, ir jāpiesaista ap 50 tūkstošiem ārvalstu studentu un... Jo mums ir Latgale, mums ir Rēzeknes... universitāte, mums ir Daugavpils Universitāte, mums ir Liepājas Universitāte... Mums ir vajadzīgs darbaspēks.

Labāk cīnīsimies par to, lai šie studenti brauc uz Latviju, mācās un paliek... Tiem, kas ir sekmīgi pabeiguši, iespējams, jādod uzturēšanās atļaujas, lai viņi varētu palikt Latvijā un strādāt. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka daudzi, kas gribēs palikt Latvijā, trīs gadu laikā iemācīsies latviešu valodu, bet, ja mēs neko nedarām, tad Latvija turpinās izmirt. Tie vairāki simti tūkstoši Latvijas pilsoņu, kas ir aizbraukuši uz ārzemēm, – viņi negribēs atgriezties, jo mūsu ekonomikā vienkārši tā lejupslīde turpināsies.

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Aicinu virzīties un attīstīt Latvijas ekonomiku un valsti uz augšu, nevis uz leju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt "par" pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Lai secinātu, kāpēc nav cilvēku centrā vai, teiksim, Kaļķu ielas mājas naktī ir tumšas, nevajag jaukt sekas ar cēloņiem! Tas, ka Rīga ir tukša... Tur ne ārzemju studentu klātbūtne, ne viņu neielaišana neko nevar mainīt ne par pieciem santīmiem.

Kad 2009. gadā, atcerēsimies, bija krīze, pirmo reizi par premjeru tika iebalsots Valdis Dombrovskis, un viens no pirmajiem valdības risinājumiem bija kopā ar Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviču un finanšu ministru Vilku neklausīt ārzemju ekonomistu padomus un devalvēt latu, bet devalvēt latviešu tautu, tas ir, samazināt algas par 40 procentiem, slēgt mazos un vidējos uzņēmumus, samazināt... bankām aizliegt izsniegt aizdevumus un tā tālāk, un tā tālāk. Tas bija, lai izglābtu šīs zviedru bankas, kuras bija devušas cilvēkiem piecreiz lielākus kredītus, labi zinādamas, ka Ķengaragā divistabu dzīvoklis nemaksā vairāk par 20 tūkstošiem eiro, un uzpumpējušas šīs cenas līdz 150 tūkstošiem. Pārvēršot latos, tie bija kaut kādi 100–120 tūkstoši.

Un tad ir jautājums: 15 gados ("Dienas Biznesā" ir precīzs aprēķins, paskatieties) emigrantu, respektīvi, no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju vai Latvijas pilsoņu skaits no 80 tūkstošiem pieauga līdz 270–280 tūkstošiem, tātad palielinājās par kaut kādiem 180 tūkstošiem. Pašreiz mums ir izbraukuši nepilni 300 tūkstoši. Tad, kad šī Dombrovska valdība sāka 2009. gadā... pēc tam pa vidu bija Zaļo un Zemnieku savienības, Straujumas... un pēc tam atkal bija Jaunās VIENOTĪBAS valdība. Kopā Latvijai radīts zaudējums...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs!

A. Kiršteins. ... 100 miljardi...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs! Par nodošanu komisijai... motivācijai...

A. Kiršteins. ... 100 miljardi uz šo brīdi zaudējums IKP... tas ir apmēram... "Parex banka" glābšana un visa šī blēžu kantora darbošanās, izdzenot trimdā gandrīz 300 tūkstošus darbspējīgo vecumā, teiksim, līdz 59 gadiem, ir radījusi 100 miljardu zaudējumu Latvijai. Un mēs te nākam un stāstām, ka ārzemju studenti kaut ko var mainīt!

Tagad ir otrs jautājums. Mums jau viņi ir – kvalificētie studenti! Rīgas Stradiņa universitātē, apskatieties, ir studenti no Vācijas, kas medicīnu studē. Ir studenti no Zviedrijas, no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo Stradiņa universitātē viņi iegūst ļoti labu... sākot ar zobārstniecību, plastisko ķirurģiju... visas nozares. Es te nesaukšu.

Ir otrs jautājums: vai mums ir vajadzīgi studenti, kuri pēc pirmā kursa no šejienes pazūd, atver kaut kādas kebabnīcas, sasauc savus radiniekus? Paskatieties, kas Rīgā notiek! Vai mēs gribam, lai mēs pārvēršamies... Teiksim, Rīga. Labi, tagad tā ir tukša, bet drīz tā būs tāda, ka jūs pa ielām nevarēsiet paiet. Aizbrauciet uz dažām rietumvalstu pilsētām, kur katrā trešajā ēkā ir kebabnīca atvērta. Mēs to gribam? Mums tas ir vajadzīgs? Tas ir latviešu tradicionālais dzīvesveids? Kas ir šīs mašīnas, kas simtiem braukā pa Rīgu ar pusnobrukušiem Somijas numuriem? Sarūsējušas. "Bolt" kaut kādi pārtikas izvadātāji. Jā, tā atkal ir mūsu izļurkātā policija, kas nespēj... pašvaldība neko izkontrolēt, vesels idiotu bars, un tā tālāk. Tāpēc šeit ir jāatlasa.

Likums ir ļoti labs. Un, ja tu esi aizgājis no pirmā kursa pēc divām nedēļām, par lielu naudu ieblēdījies no kaut kādas... ne jau no Zviedrijas te brauc, bet no kaut kādas, teiksim, Šrilankas vai vēl kādas Āzijas valsts. Viņš ir jāizsūta momentāni ārā no šejienes, un darba devējs ir jāsoda. Kā jūs to nesaprotat? Mums pietiek! Te ir tūkstošiem studentu no attīstītajām valstīm. Nu, nejauksim, teiksim, biezputru ar sardelēm un ar konjaku vai vēl kaut ko!

Tā ka aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījums Krimināllikumā" nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 49, atturas – 25. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Turpinām ar sadaļu "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Deputāti Artūrs Butāns, Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Edvīns Šnore un Edmunds Teirumnieks iesnieguši lēmuma projektu "Par privātpersonu gada ienākumu deklarācijas attaisnoto izdevumu slieksni". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Ir!") Ir iebildumi.

Tad deputātiem jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens var runāt "par", viens – "pret".

Pieteikusies deputāte Ilze Indriksone – "par".

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es aicinu iekļaut... ne tikai iekļaut darba kārtībā, bet arī izskatīt šo patstāvīgo priekšlikumu, jo šobrīd, es domāju, iedzīvotāji aktīvi sniedz gada deklarācijas. Šis ir labākais brīdis, kad šādu iniciatīvu un lēmuma projektu pieņemt Saeimā. Es paļaujos, ka ātri un, varētu teikt, veiksmīgi Ministru kabinets īstenos šo uzdevumu.

Pieredze, strādājot nodokļu darba grupā iepriekšējās valdības laikā, bija, ka šis priekšlikums jau tika diskutēts un, varētu teikt, nebija lielu diskusiju, ka šis slieksnis jāceļ. Protams, bija nepatīkams pārsteigums, ka tas netika izdarīts un šogad nav lielāks attaisnoto izdevumu slieksnis.

Tieši tāpēc būtu īstais brīdis šādu lēmuma projektu izskatīt, nodot un pieņemt iniciatīvu, lai iedzīvotāji zina un paļaujas, ka viņi atgūs no valsts savus samaksātos nodokļus, ja ir bijuši izdevumi par izglītību un veselību. Katrā ziņā tas būtu mazs solis pretī tiem, kas mums strādā, maksā nodokļus, un tā ir nauda, no kuras mēs visi kopā uzturam valsts funkcijas, uzdevumus un sniedzam atbalstu arī citiem iedzīvotājiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds runāt "pret" – deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Kolēģi no "Nacionālās apvienības", paldies par jautājuma aktualizēšanu! Saprotu, ka šobrīd tiek iesniegtas gada ienākumu deklarācijas, līdz ar to vairākiem iedzīvotājiem tas ir aktuāls jautājums.

Es varu nomierināt: Saeimā noteikti par šo jautājumu lemsim. Šobrīd nodokļu grupā, kad skatāmies visus ar darbaspēka izmaksām saistītos jautājumus un arī kopumā nodokļus, šis jautājums ir aktualizēts. Arī tur veidojas politiska diskusija un skatījums par šo.

Tā ka tajā brīdī, kad nodokļu jautājums atnāks uz Saeimu, kas noteikti būs šajā gadā, mēs šim jautājumam pieskarsimies un varēsim šeit, Saeimā, par to debatēt. Tāpēc aicinu šajā brīdī neatbalstīt iekļaušanu, un debatēsim par to tad, kad nāks viss nodokļu jautājums kopā, jo atsevišķi šādā veidā par to lemt nebūtu pareizi, mums ir jāskatās uz visu sistēmu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta "Par privātpersonu gada ienākumu deklarācijas attaisnoto izdevumu slieksni" iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 49, atturas – nav. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Kolēģi, ja neiekļāva nākamās sēdes darba kārtībā, vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Priekšlikumu nav... ir... Lūdzu, deputāte Ilze Indriksone!

I. Indriksone (NA).

Jā, izsaku priekšlikumu – nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nepieciešams balsojums? (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par privātpersonu gada ienākumu deklarācijas attaisnoto izdevumu slieksni" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 49, atturas – nav. Lēmuma projekts komisijai nav nodots... un lēmuma projekts ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu – lēmuma projekts "Par 2024. gada pavasara sesijas sākšanu un slēgšanu". Atgādinu, ka Prezidijs kopā ar Frakciju padomi lēma pavasara sesiju atsākt 8. aprīlī un slēgt 21. jūnijā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 2024. gada pavasara sesijas sākšanu un slēgšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Viktors Pučka, Nataļja Marčenko-Jodko, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Dmitrijs Kovaļenko, Iļja Ivanovs, Amils Saļimovs un Jekaterina Drelinga iesnieguši lēmuma projektu "Par Katarinas Ogorodņikas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu "Par Katarinas Ogorodņikas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts – "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ivetas Brimerbergas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 5. martā izskatīja lēmuma projektu "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ivetas Brimerbergas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Iveta Brimerberga ir bijusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tautas tiesas tautas tiesnese, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnese, Rīgas apgabaltiesas tiesnese. Ivetai Brimerbergai piešķirts Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības raksts un "Zelta spalva" par nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas un Latvijas tiesu sistēmas attīstībā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Brimerbergu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šī gada 1. jūliju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ivetas Brimerbergas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts – "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ilzes Ieviņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 5. martā izskatīja lēmuma projektu "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ilzes Ieviņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Ilze Ieviņa ir bijusi Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietniece, Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese un Rīgas pilsētas tiesas tiesnese. Ilzei Ieviņai piešķirts Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un "Sudraba spalva" par ieguldījumu zemesgrāmatu darbības attīstībā, tās principu un tradīciju stiprināšanā. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Ilzi Ieviņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šī gada 1. aprīli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Ilzes Ieviņas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts – "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Liānas Liepiņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 5. martā izskatīja lēmuma projektu "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Liānas Liepiņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Liāna Liepiņa ir bijusi Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietniece, Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese un Rīgas pilsētas tiesas tiesnese.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi Liānu Liepiņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šī gada 1. jūliju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rīgas pilsētas tiesas tiesneses Liānas Liepiņas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts – "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ainas Nicmanes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 5. martā izskatīja lēmuma projektu "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ainas Nicmanes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Aina Nicmane kopš 2003. gada ir bijusi Rīgas apgabaltiesas tiesnese.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ainu Nicmani no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šī gada 30. oktobri.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Ainas Nicmanes atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts – "Par Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Margaritas Osmanes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 5. martā izskatīja lēmuma projektu "Par Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Margaritas Osmanes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Margarita Osmane ir bijusi Administratīvās rajona tiesas tiesnese un Administratīvās apgabaltiesas tiesnese. Margaritai Osmanei piešķirts Tieslietu ministrijas Goda diploms par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, kā arī Tieslietu ministrijas Goda diploms par ilggadēju, godprātīgu un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi Margaritu Osmani no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šī gada 2. maiju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Administratīvās apgabaltiesas tiesneses Margaritas Osmanes atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais – par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā". Komisija lūdz atzīt to par steidzamu. Komisija minēto likumprojektu lūdz virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījums Kredītiestāžu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Jūsu uzmanībai divu likumprojektu pakete, kuru virza Tieslietu ministrija.

Attiecībā uz pirmo likumprojektu. 2022. gada 13. oktobrī tika veikti grozījumi Civillikumā, paredzot, ka valsts noteiktā kārtībā atbild citiem kreditoru prasījumiem, un secīgi tika veikti grozījumi Tiesu izpildītāju likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos, paredzot tiesu izpildītāju kompetenci vērtēt pieteikto kreditoru pretenziju pārbaudi. Šī pienākuma izpildei zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir nepieciešams saņemt kredītiestāžu rīcībā esošās ziņas, lai izvērtētu kreditoru pretenziju pamatotību, tādēļ arī tiek rosināti šie grozījumi Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 8. punktā.

Kredītiestāžu likums ļoti strikti un konkrēti min personas, kurām šī informācija ir pieejama. Šobrīd tiesu izpildītāji šīs ziņas saņem jau mantojuma lietu ietvaros, bet ir nepieciešams papildināt likumu, ietverot atsauci uz informācijas saņemšanu gadījumā, ja tiesu izpildītājam nepieciešamās ziņas ir vajadzīgas, lai vērtētu pieteikto kreditoru pretenziju pamatotību lietās, kas izriet no bezmantinieku mantas.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. Piecas dienas – 12. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Nākamais likumprojekts – "Grozījums Kontu reģistra likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Šis likumprojekts pamatā ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu. Viens no grozījumiem paredz tiesības tiesu izpildītājiem saņemt informāciju no Kontu reģistra par mantojuma atstājēja kontiem, lai attiecīgi veiktu pienākumu, vērtējot kreditoru pretenziju pamatotību. Likumprojektā papildus vēl ir iekļauts regulējums, kas paredz, ka arī Valsts kasei ir tiesības saņemt informāciju no Kontu reģistra vispusīgai potenciālo klientu izpētei.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Kontu reģistra likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. Piecas dienas – 12. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

K. Krištopans. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais likumprojekts – "Nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22 nodošanas un izmantošanas likums", otrais lasījums.

Saņemti 18 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Līga Kļaviņa.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Skatām likumprojektu "Nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22 nodošanas un izmantošanas likums". Atgādinājumam gribu teikt, ka šī likumprojekta mērķis ir nodot valsts nekustamo īpašumu Hanzas ielā 22 sabiedriskā labuma organizācijai – Laikmetīgās mākslas centram. Mērķis ir atjaunot nekustamo īpašumu, nodrošināt laikmetīgās mākslas jaunrades pieejamību sabiedrībai.

Uz otro lasījumu, kolēģi, komisijā esam saņēmuši 18 Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumus, un ceru, ka šodien raiti tos izskatīsim.

1. priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 2. priekšlikums. Paredzēts precizēt 1. panta pirmajā daļā nekustamā īpašuma nodošanas mērķi, proti, sabiedrības vajadzības laikmetīgās mākslas jaunrades, pieejamības un izglītības jomā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 3. priekšlikums. Precizēta terminoloģija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 4. priekšlikums. Paredz izslēgt vārdus un aizvietot tos ar attiecīgo atsauci, lai likumā būtu precīzāk. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 5. priekšlikums. Paredz papildināt likuma 2. pantu, ņemot vērā, ka nekustamais īpašums atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā objektā "Rīgas vēsturiskais centrs". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 6. priekšlikums. Paredz izteikt likuma 3. pantu jaunā redakcijā, detalizētāk izvēršot nekustamā īpašuma izmantošanas mērķi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 7. priekšlikums. Paredz redakcionālus labojumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 8. priekšlikums. Līdzīgi kā iepriekšējā priekšlikumā, paredz redakcionālu precizējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 9. priekšlikums. Redakcionāls labojums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 10. priekšlikums. Paredz papildināt 4. panta trešo daļu, kurā noteikts, ka Kultūras ministrija normatīvajos aktos... konkursa kārtībā var deleģēt valsts pārvaldes uzdevumus laikmetīgās mākslas jomā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 11. priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 12. priekšlikums. Paredz papildināt 4. panta sesto daļu, nosakot Kultūras ministrijai pienākumu veikt komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumu uzraudzību visā nekustamā īpašuma atjaunošanas un izmantošanas koncepcijas īstenošanas gaitā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 13. priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 5. panta trešo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 14. priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 15. priekšlikums. Redakcionāls vienotas terminoloģijas precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 16. priekšlikums. Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma īpašnieks ir Finanšu ministrija, paredz, ka tirgus vērtības aprēķins iesniedzams arī Finanšu ministrijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 17. priekšlikums. Paredz pienākumu Kultūras ministrijai veikt patstāvīgu komercdarbības atbalsta regulējuma uzraudzību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. 18. priekšlikums. Precizē atsauces uz pārejas noteikumu 2. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kļaviņa. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Nekustamā īpašuma Rīgā, Hanzas ielā 22 nodošanas un izmantošanas likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā.

L. Kļaviņa. Šī gada 12. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

L. Kļaviņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labrīt, kolēģi, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Pašlaik likumā ir paredzēts mehānisms, kādā veidā atbalstīt jaunu pieslēgumu veidošanu uzņēmumiem, proti, piecu gadu laikā tie var atgūt investīcijas, kuras ieguldījuši sava elektroenerģijas pieslēguma izbūvei. Taču prakse ir pierādījusi, ka šis modelis vairs nav efektīvs un ir nepieciešams to mainīt. Līdz ar to Ekonomikas ministrija un Ministru kabinets piedāvā pārņemt jau esošo sistēmu, kas ir 0,4 kilovoltu pieslēgumiem, – ka pusi no pieslēguma izbūves izmaksām sedz "Sadales tīkls"... to pašu attiecinot arī uz 6 līdz 20 kilovoltu pieslēgumiem. Līdz ar to turpmāk, ja uzņēmums vēlēsies izbūvēt jaunu pieslēgumu, pusi no izmaksām segs "Sadales tīkls", bet otra puse būs jāsedz pašam.

Komisija ir atbalstījusi šādu priekšlikumu un ir atbalstījusi arī Ministru kabineta ierosinājumu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas datumu Saeimas sēdē.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 21. marts, izskatīšana Saeimas sēdē – 27. martā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Nākamais likumprojekts – "Grozījums likumā "Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājām ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai"" pirmajā lasījumā.

Nedaudz no vēstures. 2014. gadā tika identificēta teritorija ar kopējo platību 102,54 hektāri, kas 2017. gadā ar likumu tika nodota Valmieras pilsētas pašvaldībai industriālā parka infrastruktūras izveidei. Valmieras novada pašvaldība strādā pie investīciju piesaistes no starptautiski nozīmīgiem lieliem uzņēmumiem, kuri plāno darboties ilgtermiņā – virs 30 gadiem. Ievērojot starptautiski pieņemto praksi, investors, lai pieņemtu lēmumu par investīciju veikšanu, izvērtē vairākus būtiskus faktorus, un viens no tiem ir saņemt ilgtermiņa garantijas par veikto tiešo ieguldījumu kopumu noteiktā zemes vienībā.

Šobrīd Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ir noteikti vispārīgi publiskas personas mantas iznomāšanas termiņi, kas ir līdz 30 gadiem. Grozījuma likumā "Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai" plāns ir papildināt likumu ar nekustamā īpašuma nomas vai apbūves tiesības termiņiem atkarībā no investīciju apjoma, respektīvi, termiņš nedrīkstētu pārsniegt 30 gadus, ja investīcijas nepārsniedz 30 miljonus, 45 gadus – ja investīcijas nepārsniedz 70 miljonus, un 70 gadus – ja investīcijas nepārsniedz 100 miljonus.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Labucis. Šī gada 14. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Deputātu Jāņa Dombravas, Raivja Dzintara, Edmunda Jurēvica, Agneses Krastas, Jura Viļuma un Edgara Tavara iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" (Nr. 472/Lp14), pirmais lasījums.

Referents – deputāts Andris Šuvajevs. (Dep. A. Šuvajevs: "Skatiet kopā... alternatīvais...!")

Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotais alternatīvais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" (Nr. 540/Lp14), pirmais lasījums. Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Andris Šuvajevs.

Atgādinu, ka debates notiks par abiem likumprojektiem kopā.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Tātad ziņošu par abiem likumprojektiem, jo komisijas vārdā lūgšu Saeimu noraidīt deputātu iesniegto likumprojektu un atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu.

Mazliet ieskicēšu kontekstu, lai visi ir lietas kursā. Tātad deputāti iesniedza likumprojektu vēl budžeta izskatīšanas laikā, ja atminaties, piedāvājot trīs grozījumus: noteikt papildu likmi 10 procentu apmērā sankcijām pakļauto personu nekustamajiem īpašumiem; neļaut pašvaldībām šādiem īpašumiem piemērot atvieglojumus; kā arī piedāvājot grozījumus attiecībā uz kārtību, kādā tiktu piedzīti nenomaksātie nodokļi.

Šo mēnešu laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā kopā ar Finanšu ministriju strādājām pie šī likumprojekta un izstrādājām alternatīvo likumprojektu, kas paredz izvērstāku anotāciju un arī juridiski precīzāk formulētus grozījumus.

Es atgādinu, ka jau janvārī mēs Saeimā nobalsojām par likumu, kas pašvaldībām vairs neļauj piemērot atvieglojumus īpašumiem, kuriem zemesgrāmatā veikta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta piekto daļu.

Tātad – kā alternatīvajā likumprojektā tiek pamatota grozījumu nepieciešamība?

Pirmkārt, Latvijas Republikai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij ir pienākums veikt īpašus pašaizsargājošas demokrātijas pasākumus, un apstākļos, kad Ukrainā norit pilna mēroga karš, ir tiesības, kas var tikt ierobežotas, lai mazinātu valsts drošības apdraudējumu un garantētu valsts demokrātiskās iekārtas noturību, stabilitāti un efektivitāti. Līdz ar to ir būtiski ieviest tādus pasākumus, kas ierobežotu sankciju subjektu iespējas izmantot gūto labumu no viņiem piederošajiem aktīviem Latvijas Republikā, lai turpinātu apdraudēt sabiedrības tiesības uz mieru, drošību un tiesiskumu. Viens no aktīvu veidiem ir sankciju subjektam piederošs nekustamais īpašums Latvijas Republikā.

Otrkārt, jāņem vērā, ka sankcionēto subjektu radītā miera, drošības un tiesiskuma apdraudējuma novēršanai sabiedrībai kopumā ir radušies neplānoti izdevumi. Līdz ar to būtu taisnīgi šos izdevumus kompensēt no šo sankcionēto personu līdzekļiem. Tāpēc likumprojekts paredz noteikt īpašus nosacījumus nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai tādam nekustamajam īpašumam, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ir veikta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta piekto daļu. Tātad šādiem īpašumiem nepiemēros vairākas likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktās normas, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumus, pašvaldību tiesības attiecībā uz nekustamā īpašuma likmes noteikšanu un likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" noteikto nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.

Būtiskākais grozījums – nekustamajam īpašumam, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ir veikta aizlieguma atzīme, tiks piemērota nekustamā īpašuma nodokļa likme 10 procentu apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Šis apmērs ir noteikts, ņemot vērā likumprojekta mērķi, kā arī to, ka spēkā esošās kadastrālās vērtības, kas ir nekustamā īpašuma nodokļa bāze, būtiski atšķiras no šobrīd esošajām nekustamā īpašuma tirgus vērtībām vienam un tam pašam nekustamajam īpašumam.

Visbeidzot – likumprojektam būs pozitīva fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetiem, jo sankciju subjektam tiks ierobežotas iespējas izmantot no nekustamā īpašuma gūto labumu, un kopējais nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu apmērs varētu palielināties aptuveni par 1,9 miljoniem eiro.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija alternatīvajam likumprojektam piešķīra steidzamību.

Es aicinu Saeimu noraidīt deputātu iesniegto likumprojektu un atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Saeimas priekšsēdētājas kundze, labrīt! Man ir vienīgā pilsonība – Latvijas pilsonība (Starpsauciens: "Diemžēl!"), citas... varbūt... es dzirdēju "diemžēl", nevarēju tikai saprast, no kuras partijas konkrēti. Man ir vienīgā pilsonība – Latvijas pilsonība, ja jums tas ir "diemžēl", man tas ir lepnums, un šī pilsonība paliks kopā ar mani līdz mūža beigām, es neplānoju atstāt savu valsti jebkurā situācijā. Varbūt jums "diemžēl", bet es tā darīšu.

Un šodien... par būtisko... man ir svarīgi saprast tikai vienu lietu. Ideoloģiski... un par Šuvajeva kunga pateikto par demokrātiju, kuru nepieciešams aizsargāt, jautājumu nav, jautājums ir cits. Varbūt man ir tāds vecums – es varēšu par sevi parūpēties –, bet mums ir milzīgs daudzums cilvēku, kuri sēž uz invaliditātes pensijām, uz pabalstiem. Šeit ir saraksts ar to, cik nopietni un stipri mēs esam. Diemžēl joprojām mēs esam atkarīgi no mūsu kaimiņiem.

Un šeit ir jautājums: ja parādīsies spoguļveidīgas sankcijas, ko mēs tad darīsim, kā mēs rīkosimies? Mums ir imports no Krievijas – otrā vieta Eiropā. Nedod dievs, viņi izdomās taisīt kaut ko spoguļveidīgu. Ko tad mēs darīsim? Mēs tad saņemsim milzīgas cenas priekš mūsu iedzīvotājiem, kuriem uz doto momentu diemžēl nav iespējas pelnīt vairāk.

Es nerunāju tagad par konstrukciju, es nerunāju tagad par ideju – par aizsardzību, par demokrātiju, par nepieciešamību iegūt papildu finansējumu –, es runāju tagad par kontrproduktivitāti. Ko mēs varam piedāvāt saviem iedzīvotājiem? Mēs šodien varam piedāvāt viņiem sagatavošanos iespējamai karadarbībai, vai ne? Vakardien Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumus. Bet, kolēģi, atkal – ko darīs parastais latvietis, kuram ir vienīgā pase, vienīgā pilsonība un kurš nespēj atstāt šo valsti, atrast alternatīvu darbu, alternatīvus ienākumus? Viņam šis variants nebūs pieņemams.

Kolēģi, tāpēc idejiski viss ir skaidrs, konstruktīvi viss ir skaidrs, bet par parastiem latviešiem, par parastiem Latvijas iedzīvotājiem nav padomāts. Kolēģi, diemžēl šādu risinājumu mēs noteikti nevarēsim atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Iesākumā vēlos pateikties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par to, ka tā šo jautājumu ir turpinājusi virzīt uz priekšu un ka mēs nonāksim līdz galarezultātam saistībā ar šo sankcionēto personu nekustamajiem īpašumiem Latvijā, kuriem paredzēs uzlikt papildu nodokļa likmi.

Es klausījos kolēģa Rosļikova kunga teikto, un es nesapratu, kāds tiešs sakars ir sankcionēto personu nekustamajiem īpašumiem... ka no tiem Krievijas miljardieriem, kuriem Latvijā ir īpašumi un kuri ir atbalstījuši karadarbību Ukrainā, tagad tiks paņemti papildu nodokļi... iepretim veikalu cenām un daudzām citām lietām. Es domāju, ka varēja piemeklēt kādu labāku argumentu, kāpēc jums šķiet svarīgi Krievijas oligarhus pasargāt no papildu nodokļa likmes... nu, varēja piemeklēt argumentācijai kaut ko bišķiņ labāku.

Tātad runa ir par sankcionētām personām, viņu nekustamajiem īpašumiem, starp citu, atsevišķi nekustamie īpašumi ir Latvijai stratēģiski nozīmīgās vietās. Būtu jāvērtē, vai vispār ir pareizi, ka tie pieder sankcionētām personām, bet kā minimums ir paredzēt papildu nodokļa likmi, paredzēt to, ka šiem nekustamajiem īpašumiem nav piemērojami atvieglojumi. Visbeidzot – paredzēt atšķirīgu kārtību... piemēram, ja Latvijas pilsoņiem ir paredzēts septiņu gadu periods, kurā pašvaldībai ir jāvērš piedziņa, ja persona nemaksā nekustamā īpašuma nodokli, tad šai gadījumā saīsināt termiņu – ja persona nemaksā, tad pret viņu var vērst piedziņas lietu trīs mēnešu periodā. Lai nebūtu tā, ka laiks iet uz priekšu, tiek uzkrātas ievērojamas parādu summas, kuras vēlāk noraksta.

Grozījumi ir atbalstāmi.

Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par piedāvāto alternatīvo likumprojektu. Šis virziens ir pilnīgi pareizs.

Priecājos redzēt, ka ir iedīgļi vismaz ar nekustamo īpašumu, bet turpmāk mums noteikti ir jāskatās daudz plašāk. Apskatoties kopumā, likums "Par nodokļiem un nodevām"... sasaistot arī ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, kur sankcionētajiem subjektiem (fiziskās personas vai juridiskās personas)... kur patiesie labuma guvēji ir sankciju sarakstos... tās ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu vērstās sankcijas pret indivīdiem... un iet tomēr plašumā – noteikt papildu nodokli ne tikai nekustamajam īpašumam, bet arī kustamajam īpašumam, tajā skaitā finanšu resursiem. Kolēģi, viena lieta ir absolūti skaidra: sankcijas nav vērstas, lai kādu tikai sodītu; tās ir vērstas, lai sankcionētie subjekti koriģētu savu darbību un attieksmi.

Konkrētajā gadījumā tas saistīts ar Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā. Tieši tādēļ šīs sankcijas tiek piemērotas, lai papildus ir slogs un spiediens sankcionētajiem subjektiem.

Sankciju piemērošana jebkurā gadījumā rada administratīvas izmaksas valsts pārvaldei – uzraudzīt, kontrolēt, pārraudzīt. Viennozīmīgi tas ir spiediens arī uz valsts budžetu, līdz ar to attiecīgi ietekmē mūsu nodokļu maksātājus – uz viņu rēķina mēs īstenojam un uzturam šādas sankcijas. Būtu godīgi un korekti, ka šīs izmaksas mēs piestādām kā rēķinu sankcionētajiem subjektiem. Līdz ar to, protams, varam diskutēt, vai tie ir 5 vai 10 procenti, es pat teiktu, dažos gadījumos vispār jāliek 50 procenti, jo kāds tiešām teiks: kur paliek tiesiskums?

Par jebkuru sankciju jebkurš sankciju subjekts var vērsties tiesā, ja uzskata, ka viņa tiesības ir pārkāptas, un cīnīties par taisnību, kā viņš to izprot. Bet tas jebkurā gadījumā neatceļ sankcijas, un šādā gadījumā mēs tiešām varam iegūt papildu līdzekļus no sankcionētajiem īpašumiem – kustamajiem vai nekustamajiem. Būtu jārunā tālāk – veidot atsevišķu valsts budžetu, kurā šie līdzekļi tiktu novirzīti Ukrainas rekonstrukcijai un atjaunošanai.

Šajā gadījumā es tiešām nesaprotu, kādēļ tiek runāts un kaut kas jaukts ar Latvijas pilsoņiem. Ja bažas ir par diviem Latvijas pilsoņiem – Avenu un Lembergu –, tad lai tā būtu – lai tie, kas vēlas aizstāvēt, nāk un runā, jo, ja pieņemam šos grozījumus, tad tās būtu šīs divas personas – Latvijas pilsoņi, kas tiktu pakļauti šādam papildu nodoklim. Bet es nedomāju, ka tas ir kaut kas sāpīgs.

Kā es jau minēju, par tiesiskumu var vērsties tiesā, bet es tik tiešām gribu jebkuru debatētāju aicināt parādīt pasaulē valsti, kurā kāds ir iesūdzējis valsti tiesā – ka viņam nepatīk valstī piemērotie nodokļi – un šajā tiesas procesā būtu uzvarējis.

Tā ka būsim precīzi – uzliksim papildu nastu arī sankcionētajām personām, jo sankciju galvenais uzdevums ir izdarīt spiedienu, lai konkrētais subjekts savu darbību koriģētu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi. (Starpsaucieni.)

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi! Tas ir bijis patiesības mirklis. Principā tas, ko es arī gribēju dzirdēt. Kola kungs absolūti atklāti (Nav saklausāms.)... ir pateicis: jā, iedzīvotājiem par to ir jāmaksā – 5 vai 10 procenti klāt. Ko darīt, tāda ir tā situācija.

Pasakiet atklāti un patiesi: mums noteikti gribas līdzi... būt blakām mūsu Eiropas Savienības dalībvalstu partneriem un darīt pilnīgi to pašu, ko dara viņi (kas ir pareizi). Bet mēs iekšēji novedam situāciju līdz stāvoklim, ka importa dēļ esam tik stipri atkarīgi no mūsu lielajiem kaimiņiem – Krievijas un Baltkrievijas –, ka viss, ko mēs tagad darām spoguļveidīgi ar mūsu Eiropas Savienības partneriem (kas ir pareizi), uzreiz, momentā rada milzīgu sadārdzinājumu mūsu iedzīvotājiem, un mēs ar to neko nespējam izdarīt.

Nāciet pasakiet, lūdzu, alternatīvu, kur mēs uz doto momentu varam nopirkt par tādu pašu cenu visas tās lietas, ko mūsu valsts pērk no Krievijas. Nu, lūdzu... es lūdzu tikai risinājumu.

Piemēram, ja mēs no turienes pērkam tomātus... es tagad eksponēju... nu neņemsim tos vairs no turienes, ņemsim no citas vietas, cena būs tāda pati. Tas ir risinājums, es to pieņemu, "Stabilitātei!" par to ir gatava nobalsot. Galvenais – tā esence – ir, ka mēs, kolēģi, ar savu risinājumu nonāksim līdz momentam, kad tie vairs nebūs 10 procenti, Kola kungs, tie būs 30 un 40... Ko darīs iedzīvotāji?

Ja mēs uz doto momentu runājam par to, ka nepieciešams sankcijām pakļautās personas saukt pie atbildības... noteikti – jā! Tur jau vispār jautājumu nav. Tikai, kā jūs pareizi pamanījāt, sankcionētās personas ir ar pareizām pasēm – viņus nevar aiztikt. Tas ir absolūti vienkāršs izskaidrojums. Viņiem nekad nekas nedraudēs, viņiem absolūti vienalga.

Tāpēc, kolēģi, ir tikai loģika. Ja mēs grasāmies kaut ko darīt, lūdzu, pasakiet vienkāršiem cilvēkiem, kas tagad stāv ielās un gaida jūsu kārtējo risinājumu un lēmumu, ko viņiem darīt. Mēs būvējam aizsardzības līniju? Pareizi. Bet nerūpējamies par cilvēkiem, kas atrodas aiz aizsardzības līnijas, jo tā noteikti nav nepārvarama. Bet ko tad darīs Latgales iedzīvotāji? Mēs uz doto momentu pieņemam šeit lēmumu, bet noteikti būs kaut kādas spoguļveidīgas sankcijas. Ko mēs tādā gadījumā darīsim?

Es vēlreiz: man kā Latvijas tautas deputātam ir pienākums runāt tautas vārdā, nevis to, ko jūs gribat dzirdēt. Augsti godātais Bergmaņa kungs, nu nav man pienākums runāt to, ko jūs gribat dzirdēt.

A uz doto momentu cilvēks, kas stāv rindā (Dep. R. Bergmaņa starpsaucieni.)... cilvēks, kas stāv rindā... Vēlreiz jautāju: ko jūs izdarīsiet, lai sabiedrībai būtu iespēja kopā ar jums pārvarēt sankcijas? Ko?!

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs. Ko jūs izdarīsiet? (Starpsaucieni.) Ko jūs... Paglaudīsiet omai galvu, pateiksiet viņai: "Nekas, nopirksi vienu bulciņu divu bulciņu vietā." Ko jūs darīsiet? Šis ir galvenais jautājums.

Mēs neesam "pret". Mēs par to, lai jūs kā tautas deputāts pateiktu, ko jūs izdarīsiet tautas labā, nevis kopējas ideoloģijas un kustības labad. Ne tur ir jautājums. Kad Imantā par vienistabas dzīvokli elektrības rēķins 300 eiro – tas nav normāli, tas nav adekvāti.

Paldies, kolēģi.

Piedošanu par kliegšanu.

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu, nekliedziet, mēs jūs ļoti labi dzirdam. Paldies. (Starpsaucieni.)

Vārds deputātam Rihardam Kolam otro reizi.

R. Kols (NA).

Paldies, priekšsēdētājas kundze!

Cienījamie, godātie kolēģi! Šis bija spilgts piemērs no Rosļikova kunga, kad cilvēkam nav izpratnes par to, ko mēs izskatām un par ko balsojam.

Droši vien kolēģi filmēja šo ļoti emocionālo uzrunu, tā būs soctīklos pavairota, un kārtējo reizi sabiedrība būs dezinformēta par to, ko dara parlaments un ar ko mēs cīnāmies. Šeit, Rosļikova kungs, es jums absolūti piekrītu. Un es ļoti ceru, ka jūs esat... vīrs un vārds. Es sagatavošu attiecīgus grozījumus, kas vēl plašāk aizliegs importu no Krievijas, un es ceru (Starpsauciens.)... es ceru, ka jūs parakstīsiet šos grozījumus. Tāpat kā jūs izvairījāties balsot par graudu importa... ievešanu no Krievijas. (Starpsauciens.) Tā ka redziet – jūsu vārdi neatbilst jūsu rīcībai. (Starpsauciens.) Tā ir jūsu esence un nekas vairāk. Tukšums!

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Šuvajeva kungam ir vēl kas piebilstams?

A. Šuvajevs. Jā, es tikai vēlējos piebilst, ka attiecībā uz nodokļa likmi pats svarīgākais apsvērums ir, ka nodokļa likmei nevar būt konfiscējošs raksturs...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! Paldies.

A. Šuvajevs. ... tāpēc tā noteikta 10 procentu apmērā.

Tas arī viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad mums vispirms jābalso par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" (Nr. 472/Lp14), ko ir iesnieguši deputāti. Atgādinu, ka komisija lūdza šo likumprojektu noraidīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" (Nr. 472/Lp14), ko iesnieguši deputāti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 39, atturas – 46. Likumprojekts noraidīts.

Un balsosim... lūdzu...

A. Šuvajevs. Par steidzamību, jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vispirms balsosim par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" (Nr. 540/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" (Nr. 540/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas datumu Saeimas sēdē.

A. Šuvajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, tātad 12. marts, izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – 21. martā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

A. Šuvajevs. Paldies visiem.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pašlaik skata likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" un ir konstatējusi, ka nepieciešami grozījumi arī Veterinārmedicīnas likumā, tāpēc ir ierosinājusi šo likumprojektu.

Grozījumu būtība – noteikt, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tiesības uzraudzīt vietas, kur pavairo dzīvniekus. Mēs zinām, ka tā ir liela problēma Latvijā, ka ir tā saucamie nelegālie pavairotāji... un liela dzīvnieku koncentrācija... kas pašlaik nepakļaujas Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolei.

Otrs punkts šajos grozījumos ir, ka arī kaķiem un seskiem turpmāk būs nepieciešams ievadīt mikroshēmu, lai spētu tos identificēt. Ir paredzēts pietiekami garš pārejas periods, lai visi šo dzīvnieku īpašnieki varētu to izdarīt.

Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – rītdiena, 8. marts.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē?

J. Patmalnieks. Izskatīšana – Saeimas 14. marta sēdē kopā ar likumprojektu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā".

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Kolēģi, pēdējais darba kārtības jautājums ir "Lēmumu projektu izskatīšana". Mazu uzmanību!

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" (Nr. 349/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 24. aprīlim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies, kolēģi! Esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos... Lūdzu reģistrācijas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr mums ir reģistrācijas režīms, vārds deputātam Andrim Šuvajevam paziņojumam. Lūdzu!

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi deputāti! Visi tie, kas ir deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Norvēģijas parlamentu, pēc sēdes, lūdzu, satiekamies Dzeltenajā zālē, jo mums ir nepieciešams ievēlēt grupas vadītāja vietnieku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi, pirms nolasu reģistrācijas rezultātus, svarīgs paziņojums. Svētdien dzimšanas dienu, ļoti nozīmīgu dzimšanas dienu, svinēja Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. (Aplausi. Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi!

E. Smiltēns. Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Artūrs Butāns... neredzu, Jānis Grasbergs... nav, Mārcis Jencītis... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Aleksandrs Kiršteins... ir, piefiksēsim, Andris Kulbergs... nav, Antoņina Ņenaševa... nav, Ričards Šlesers... neredzu, Jānis Vitenbergs... nav... un Edgars Zelderis.

Lai labs pārtraukums!

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.