• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ārlietu ministrija
Ārlietu ministrija publicē:
  • informāciju par starptautisko līgumu spēkā stāšanos, to darbības pagarināšanu, apturēšanu un izbeigšanu;
  • starptautiskos līgumus un to tulkojumus, ja tie iepriekš nav publicēti;
  • pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas par sankciju noteikšanu, grozīšanu vai atcelšanu pieņemšanas informāciju par rezolūcijas pieņemšanu, grozīšanu vai atcelšanu un minēto rezolūciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrijas 2024. gada 16. janvāra informācija "Par starptautisko līgumu stāšanos spēkā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 17.01.2024., Nr. 12 https://www.vestnesis.lv/op/2024/12.17

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Varakļānu novada domes saistošie noteikumi Nr. 9/2023

Grozījumi 2023. gada 26. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 1 "Par Varakļānu novada pašvaldības 2023. gada budžetu"

Vēl šajā numurā

17.01.2024., Nr. 12

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ārlietu ministrija

Veids: informācija

Pieņemts: 16.01.2024.

OP numurs: 2024/12.17

2024/12.17
RĪKI

Ārlietu ministrijas informācija: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Ārlietu ministrijas informācija

Rīgā 2024. gada 16. janvārī

Par starptautisko līgumu stāšanos spēkā

Ārlietu ministrija informē, ka:

1) 2023. gada 12. decembrī stājās spēkā Līgums par Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas izveidošanu (parakstīts 1973. gada 10. maijā Ženēvā, apstiprināts ar Ministru kabineta 2023. gada 17. oktobra noteikumiem Nr. 587);

2) 2024. gada 1. maijā stāsies spēkā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (parakstīta 2011. gada 11. maijā Stambulā, ratificēta Saeimā 2023. gada 30. novembrī, publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 241 2023. gada 13. decembrī).

Pielikumā: Līguma par Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas izveidošanu teksts angļu, franču un vācu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Ārlietu ministrijas
Juridiskā departamenta vadītāja K. Rogule

 

 

Tulkojums

LĪGUMS PAR EIROPAS MOLEKULĀRĀS BIOLOĢIJAS LABORATORIJAS IZVEIDOŠANU

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IZRAĒLAS VALSTS,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS

APVIENOTĀ KARALISTE,

esot puses Līgumam par Eiropas Molekulārās bioloģijas konferences (turpmāk tekstā – EMBK) izveidošanu, kas parakstīts Ženēvā 1969. gada 13. februārī;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka jāturpina attīstīt pastāvošo starptautisko sadarbību molekulārās bioloģijas jomā ar Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas izveidi, un ņemot vērā priekšlikumus, ko Eiropas Molekulārās bioloģijas organizācija (turpmāk tekstā – EMBO) ir iesniegusi šajā saistībā;

ŅEMOT VĒRĀ 1972. gada 28. jūnija lēmumu, ar ko EMBK apstiprināja šādas laboratorijas projektu atbilstoši līguma par EMBK izveidošanu II panta 3. daļai, saskaņā ar kuru var izveidot īpašos projektus;

VĒLOTIES noteikt Laboratorijas izveidošanas un darbības noteikumus tā, lai tos neietekmētu grozījumi Līgumā par EMBK izveidošanu;

ATZĪMĒJOT, ka EMBK ir pieņēmusi tos šā līguma noteikumus, kas uz to attiecas,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko.

I PANTS

Laboratorijas izveidošana

1. Ar šo kā starpvaldību iestāde tiek izveidota Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorija (turpmāk tekstā – Laboratorija).

2. Laboratorijas galvenā mītne atrodas Heidelbergā, Vācijas Federatīvajā Republikā.

II PANTS

Mērķi un līdzekļi

1. Laboratorija veicina sadarbību starp Eiropas valstīm fundamentālajos pētījumos, progresīvu instrumentu izstrādē un progresīvā mācīšanā molekulārās bioloģijas jomā, kā arī citās ar to būtiski saistītās pētniecības jomās, un šajā nolūkā koncentrē savas darbības uz darbu, ko valsts iestādēs parasti neveic vai ko valsts iestādes nespēj viegli paveikt. Laboratorijas eksperimentālā un teorētiskā darba rezultāti tiek publicēti vai citādi padarīti vispārēji pieejami.

2. Lai sasniegtu savus mērķus, Laboratorija īsteno programmu, kas nosaka:

a) molekulāro koncepciju un metožu piemērošanu bioloģisko pamatprocesu izpētē;

b) nepieciešamo instrumentu un tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu;

c) darbavietas un zinātniskās izpētes materiāli tehnisko bāzi vieszinātniekiem;

d) paplašinātās mācības un mācīšanu.

3. Laboratorija var izveidot un izmantot savai programmai nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi.

Laboratorijā ietilpst:

a) iekārtas, kas nepieciešamas izmantošanai Laboratorijas īstenotajā programmā;

b) ēkas, kas nepieciešamas iepriekš a) punktā minēto iekārtu izvietošanai, kā arī Laboratorijas administrācijai un citu tās funkciju pildīšanai.

4. Laboratorija organizē un sponsorē starptautisko sadarbību, ciktāl tas ir iespējams, šā panta 1. un 2. daļā noteikto darbību jomās un programmā un saskaņā ar EMBK vispārējo programmu. Jo īpaši šī sadarbība veicina kontaktu veidošanu starp zinātniekiem un zinātnieku savstarpējo apmaiņu, kā arī informācijas izplatīšanu. Ciktāl tas atbilst Laboratorijas mērķiem, Laboratorija cenšas iespējami pilnīgi sadarboties ar pētniecības iestādēm, sastrādājoties ar tām un konsultējot tās. Laboratorijai ir jāizvairās no minēto iestāžu veiktā darba dublēšanas.

III PANTS

Dalība

Šā līguma dalībvalstis ir Laboratorijas dalībvalstis.

IV PANTS

Sadarbība

1. Laboratorija uztur ciešu sadarbību ar EMBK.

2. Laboratorija var oficiāli sadarboties ar valstīm, kas nav dalībvalstis, ar šo valstu iestādēm, starptautiskām valstiskām un nevalstiskām organizācijām. Padome ar klātesošo un balsojošo dalībvalstu vienprātīgu balsojumu katrā gadījumā atsevišķi nosaka šādas sadarbības izveidi un noteikumus atkarībā no apstākļiem.

V PANTS

Institūcijas

Laboratorijas institūcijas ir Padome un ģenerāldirektors.

VI PANTS

Padome

Sastāvs

1. Padomē ir pārstāvētas visas Laboratorijas dalībvalstis. Katru dalībvalsti pārstāv ne vairāk kā divi pārstāvji, kurus var pavadīt padomdevēji.

Padome ievēlē priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus, kuri pilda savus amata pienākumus vienu gadu un kurus var atkārtoti ievēlēt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Novērotāji

2. a) Valstis, kas nav šā līguma dalībvalstis, var apmeklēt Padomes sesijas novērotāju statusā šādi:

i) EMBK dalībnieki atbilstoši savām tiesībām;

ii) valstis, kas nav EMBK dalībnieki, pamatojoties uz Padomes lēmumu, kas pieņemts ar klātesošo un balsojošo dalībvalstu vienprātīgu balsojumu.

b) EMBO un citi novērotāji var piedalīties Padomes sesijās saskaņā ar reglamentu, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar šā panta 3. daļas k) punktu.

Pilnvaras

3. Padome:

a) nosaka Laboratorijas politiku zinātniskajos, tehniskajos un administratīvajos jautājumos, jo īpaši, sniedzot norādījumus ģenerāldirektoram;

b) apstiprina indikatīvu shēmu šā līguma II panta 2. daļā minētās programmas īstenošanai un nosaka tās ilgumu. Apstiprinot šo shēmu, Padome ar klātesošo un balsojošo dalībvalstu vienprātīgu balsojumu nosaka minimālo laika posmu dalībai minētajā programmā un maksimālos kredītus, ko var piešķirt vai izlietot minētajā laika posmā. Šo laika posmu un šo summu pēc tam drīkst mainīt tikai ar Padomes lēmumu, kas pieņemts ar klātesošo un balsojošo dalībvalstu vienprātīgu balsojumu. Pēc minētā laika posma beigām Padome tādā pašā veidā nosaka maksimālos kredītus jaunam laika posmam, kas Padomei jānosaka;

c) pieņem gada budžetu ar klātesošo un balsojošo dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu ar nosacījumu, ka šādu dalībvalstu iemaksas veido vismaz divas trešdaļas no kopējām iemaksām Laboratorijas budžetā vai ka pozitīvs balsojums ir saņemts no visām klātesošajām un balsojošajām dalībvalstīm, izņemot vienu;

d) ar klātesošo un balsojošo dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu apstiprina provizorisko izdevumu tāmi nākamajiem diviem gadiem;

e) ar klātesošo un balsojošo dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Laboratorijas finanšu noteikumus;

f) apstiprina un publicē revidētos gada pārskatus;

g) apstiprina ģenerāldirektora iesniegto gada pārskatu;

h) lemj par nepieciešamo personāla struktūru;

i) ar visu dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem personāla noteikumus;

j) ar klātesošo un balsojošo dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem lēmumu par Laboratorijas grupu un materiāli tehniskās bāzes izveidi ārpus tās galvenās mītnes;

k) pieņem savu reglamentu;

l) uzņemas citas pilnvaras un veic citas funkcijas, kas var būt nepieciešamas Laboratorijas vajadzībām, kā noteikts šajā līgumā.

4. Padome var grozīt šā līguma II panta 2. daļā minēto programmu ar lēmumu, ko vienprātīgi pieņēmušas klātesošās un balsojošās dalībvalstis.

Sesijas

5. Padome sanāk vismaz vienu reizi gadā kārtējā sesijā. Tā var sanākt arī ārkārtas sesijā. Sesijas notiek Laboratorijas galvenajā mītnē, ja vien Padome nenolemj citādi.

Balsošana

6. a) i) Katrai dalībvalstij Padomē ir viena balss.

ii) Valstis, kas ir parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas šo līgumu, var būt pārstāvētas Padomes sesijās un piedalīties tās darbā bez balsstiesībām divus gadus pēc šā līguma stāšanās spēkā saskaņā ar XV panta 4. daļas a) punktu.

iii) Dalībvalstij, kas kavē savu iemaksu veikšanu, nav balsstiesību nevienā Padomes sesijā, kurā ģenerāldirektors paziņo, ka tās kavēto iemaksu summa ir vienāda ar iemaksu summām, kas tai ir jāmaksā par diviem iepriekšējiem finanšu gadiem, vai pārsniedz šādas summas.

b) Ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi, Padomes lēmumus pieņem ar klātesošo un balsojošo dalībvalstu balsu vairākumu.

c) Lai nodrošinātu kvorumu Padomes sesijā, nepieciešama visu dalībvalstu pārstāvju vairākuma klātbūtne.

Padotības struktūras

7. a) Padome ar lēmumu, kas pieņemts ar visu dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu, izveido Zinātnisko padomdevēju komiteju, Finanšu komiteju un citas padotības struktūras atbilstoši nepieciešamībai.

b) Zinātniskās padomdevējas komitejas izveidošanas lēmumā iekļauj noteikumus par dalību šajā komitejā, tās dalībnieku rotāciju un darba uzdevumiem saskaņā ar šā līguma VIII pantu un nosaka tās dalībnieku darba pienākumu izpildes nosacījumus.

c) Lēmumā, ar kuru izveido Finanšu komiteju un citas padotības struktūras, nosaka šādu struktūru sastāvu un darba uzdevumus.

d) Padotības struktūras pieņem savu reglamentu.

VII PANTS

Ģenerāldirektors un personāls

1. a) Padome ar visu dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu ieceļ ģenerāldirektoru uz noteiktu laiku un ar tādu pašu balsu vairākumu var viņu atlaist.

b) Ja līdz ar to rodas vakance, Padome var atlikt ģenerāldirektora iecelšanu uz tādu laiku, kādu tā uzskata par nepieciešamu. Šādā gadījumā tā ieceļ personu, kas rīkosies ģenerāldirektora vietā, un šādi ieceltai personai tiek piešķirtas Padomes noteiktas pilnvaras un pienākumi.

2. Ģenerāldirektors ir Laboratorijas galvenā izpildpersona un likumīgais pārstāvis.

3. a) Ģenerāldirektors iesniedz Padomei:

i) indikatīvās shēmas projektu, kas minēts šā līguma VI panta 3. daļas b) punktā;

ii) budžetu un provizorisko tāmi, kas noteikta šā līguma VI panta 3. daļas c) un d) punktā;

iii) revidētos gada pārskatus un gada ziņojumu, kas pieprasīts šā līguma VI panta 3. daļas f) un g) punktā.

b) Ģenerāldirektors nosūta EMBK izskatīšanai gada ziņojumu, ko Padome apstiprinājusi saskaņā ar šā līguma VI panta 3. daļas g) punktu.

4. Ģenerāldirektoram palīdz Padomes pilnvaroti zinātniskie, tehniskie, administratīvie un lietvedības darbinieki.

5. Ģenerāldirektors ieceļ un atlaiž darbiniekus. Padome apstiprina augstākā līmeņa darbinieku iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, jo šī kategorija ir noteikta personāla noteikumos. Jebkura iecelšana amatā un atbrīvošana no amata notiek saskaņā ar personāla noteikumiem. Personām, kas nav personāla locekļi un kas ir uzaicinātas strādāt laboratorijā, ir nepieciešama ģenerāldirektora atļauja, un attiecībā uz tām piemēro Padomes apstiprinātus vispārējos nosacījumus.

6) Katra dalībvalsts respektē to, ka attiecībā uz Laboratoriju ģenerāldirektora un darbinieku pienākumi ir pilnībā starptautiski. Savu pienākumu izpildē viņi nelūdz un nesaņem norādījumus ne no vienas dalībvalsts, valdības vai citas Laboratorijā neietilpstošas institūcijas.

VIII PANTS

Zinātniskā padomdevēja komiteja

1. Zinātniskā padomdevēja komiteja, kas izveidota saskaņā ar šā līguma VI panta 7. daļu, konsultē Padomi jo īpaši saistībā ar ģenerāldirektora priekšlikumiem par Laboratorijas programmas īstenošanu.

2. Komitejas sastāvā ietilpst atzīti zinātnieki, kas ir iecelti paši par sevi, nevis kā dalībvalstu pārstāvji. Lai iespējami aptvertu gan molekulārās bioloģijas jomu, gan citas atbilstošas zinātnes nozares, Komitejas dalībnieki jāpiesaista no tādu zinātnieku vidus, kas pārstāv plašu attiecīgo zinātnes nozaru loku. Ģenerāldirektors pēc pienācīgas apspriešanās ar EMBO padomi un attiecīgajām valsts iestādēm iesniedz Padomei kandidātu sarakstu, ko Padome ņem vērā, kad izraugās Komitejas locekļus.

IX PANTS

Budžets

1. Laboratorijas finanšu gads ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2. Ģenerāldirektors ne vēlāk kā katra gada 1. oktobrī iesniedz Padomei izskatīšanai un apstiprināšanai budžetu, kurā atspoguļotas detalizētas Laboratorijas ienākumu un izdevumu prognozes nākamajam finanšu gadam.

3. Laboratoriju finansē, izmantojot:

a) dalībvalstu finanšu iemaksas;

b) dāvinājumus, ko dalībvalstis sniedz papildus savām finanšu iemaksām, ja vien Padome ar klātesošo un balsojošo dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu nenolemj, ka šādi dāvinājumi neatbilst Laboratorijas mērķiem, un

c) jebkādus citus līdzekļus, it īpaši dāvinājumus, ko piedāvā privātorganizācijas vai privātpersonas, ar nosacījumu, ka tos apstiprina Padome ar klātesošo un balsojošo dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu.

4. Laboratorijas budžetu izsaka uzskaites vienībās, kas atbilst 0,88867088 gramiem tīra zelta.

X PANTS

Iemaksas un revīzija

1. Katra dalībvalsts katru gadu Laboratorijas kapitālizdevumu un kārtējo saimnieciskās darbības izdevumu segšanai iemaksā konvertējamu līdzekļu kopsummu saskaņā ar iemaksu skalu, ko Padome ik pēc trim gadiem nosaka ar visu dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu un kas sagatavota, pamatojoties uz katras dalībvalsts vidējiem neto ienākumiem pēc faktoru izmaksām par trim pēdējiem kalendārajiem gadiem, par kuriem ir pieejama statistika.

2. Padome ar visu dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu var nolemt ņemt vērā jebkādus īpašus dalībvalsts apstākļus un atbilstoši koriģēt tās iemaksas. Piemērojot šo noteikumu, jēdziens "īpaši apstākļi" it īpaši ietver situāciju, kad dalībvalsts nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par summu, ko Padome nosaka ar divu trešdaļu balsu vairākumu, vai kad kādai dalībvalstij ir jāiemaksā vairāk nekā trīsdesmit procenti no iemaksu kopsummas, kuru Padome ir noteikusi saskaņā ar šā panta 1. daļā minēto iemaksu skalu.

3. a) Valstis, kas kļūst par šā līguma dalībvalstīm pēc trīsdesmit pirmā decembra pēc tā stāšanās spēkā, veic īpašu iemaksu jau radušos Laboratorijas kapitālizdevumu segšanai papildus iemaksām turpmāko kapitālizdevumu un kārtējo saimnieciskās darbības izmaksu segšanai. Šīs īpašās iemaksas summu nosaka Padome ar visu dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu.

b) Visas iemaksas, kas veiktas saskaņā ar šīs daļas a) punktu, piemēro, samazinot pārējo dalībvalstu iemaksas, ja vien Padome ar visu dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu nenolemj citādi.

4. Ja pēc šā līguma stāšanās spēkā valsts kļūst par šā līguma pusi vai pārstāj par tādu būt, tiek grozīta šā panta 1. daļā minētā iemaksu skala. Jaunā iemaksu skala ir spēkā no nākamā finanšu gada.

5. Ģenerāldirektors informē dalībvalstis par to gada iemaksu summām un, vienojoties ar Finanšu komiteju, par datumiem, kad ir veicami maksājumi.

6. Ģenerāldirektors precīzi uzskaita visus ieņēmumus un izmaksas.

7. Padome ieceļ revidentus Laboratorijas pārskatu pārbaudīšanai. Revidenti iesniedz Padomei ziņojumu par gada pārskatiem.

8. Ģenerāldirektors sniedz revidentiem tādu informāciju un palīdzību, kāda tiem nepieciešama pienākumu izpildei.

XI PANTS

Tiesiskais statuss

Laboratorijai ir juridiskas personas statuss. Jo īpaši tai ir tiesības slēgt līgumus, iegādāties un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un ierosināt tiesvedību. Valsts, kurā atrodas Laboratorija, ar Laboratoriju noslēdz mītnes līgumu, kas jāapstiprina Padomei ar visu dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu un kas ir par Laboratorijas statusu un tādām Laboratorijas un tās darbinieku privilēģijām un neaizskaramību, kas nepieciešama Laboratorijas mērķu sasniegšanai un funkciju veikšanai.

XII PANTS

Strīdu izšķiršana

Jebkāds strīds starp divām vai vairākām dalībvalstīm par šā līguma interpretāciju vai piemērošanu, kas netiek izšķirts ar Padomes starpniecību, pēc jebkuras strīdā iesaistītās puses lūguma tiek iesniegts Starptautiskajai tiesai, ja vien attiecīgās dalībvalstis trīs mēnešu laikā no dienas, kad Padomes priekšsēdētājs paziņo, ka strīdu nevar izšķirt ar Padomes iestāžu starpniecību, nevienojas par citu strīda izšķiršanas veidu.

XIII PANTS

Grozījumi

1. Jebkuras dalībvalsts priekšlikumu grozīt šo līgumu iekļauj tās Padomes kārtējās sesijas darba kārtībā, kas notiek uzreiz pēc priekšlikuma iesniegšanas ģenerāldirektoram. Šāds priekšlikums var būt arī ārkārtas sesijā izskatāms jautājums.

2. Jebkādu šā līguma grozījumu dalībvalstīm jāpieņem vienprātīgi. Dalībvalstis rakstiski paziņo Šveices valdībai par to, ka tās pieņem attiecīgo grozījumu.

3. Grozījumi stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc pēdējā rakstiskā pieņemšanas paziņojuma iesniegšanas.

XIV PANTS

Likvidēšana

Laboratorija tiek likvidēta, ja kādā brīdī ir mazāk par trim dalībvalstīm. Ja vien Laboratorijas likvidēšanas laikā dalībvalstis nav vienojušās citādi, par likvidāciju ir atbildīga valsts, kurā atrodas Laboratorijas galvenā mītne. Ja vien dalībvalstis nenolemj citādi, pārpalikumu sadala starp tām valstīm, kas ir Laboratorijas dalībnieces likvidēšanas brīdī, proporcionāli visiem to veiktajiem maksājumiem. Deficīta gadījumā minētās dalībvalstis to sedz atbilstoši tādam pašam proporcionālajam sadalījumam, kāds tika piemērots, lai noteiktu to iemaksas par kārtējo finanšu gadu.

XV PANTS

Parakstīšana, ratifikācija, pievienošanās, stāšanās spēkā

1) Šis līgums ir pieejams parakstīšanai EMBK dalībvalstīm līdz tā spēkā stāšanās dienai saskaņā ar šā panta 4. daļas a) punktu.

2) Šo līgumu ratificē, pieņem vai apstiprina. Attiecīgos dokumentus iesniedz Šveices valdībai.

3. a) Ikviena EMBK dalībvalsts, kas nav šā līguma parakstītāja, var pievienoties jebkurā laikā vēlāk.

b) Ja tiek izbeigts Līgums par EMBK izveidošanu, tas neliedz valstij, kura iepriekš ir bijusi Līguma par EMBK izveidošanu puse vai attiecībā uz kuru saskaņā ar Līguma par EMBK izveidošanu III panta 2. daļu ir pieņemts lēmums par pievienošanos tam, pievienoties šim līgumam.

c) Pievienošanās dokumentus iesniedz Šveices valdībai.

4. a) Šis līgums stājas spēkā, ja to ratificē, pieņem vai apstiprina šā līguma preambulā minēto valstu vairākums, tostarp valsts, kurā atrodas Laboratorijas galvenā mītne, ar nosacījumu, ka šo valstu kopējās iemaksas veido vismaz septiņdesmit procentus no kopējām iemaksām, kas ir norādītas šim līgumam pievienotajā iemaksu skalā.

b) Pēc šā līguma stāšanās spēkā atbilstoši tam, kā noteikts šā panta 4. daļas a) punktā, attiecībā uz parakstītājvalsti, kas pēc tam ratificē, pieņem vai apstiprina līgumu, tas stājas spēkā dienā, kad tiek iesniegts šīs parakstītājvalsts ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.

c) Jebkurai valstij, kas pievienojas, šis līgums stājas spēkā dienā, kad ir iesniegts tās pievienošanās dokuments.

d) i) Šis līgums sākotnēji ir spēkā septiņus gadus. Pēc tam tas paliek spēkā nenoteiktu laiku, ja vien Padome ne vēlāk kā vienu gadu pirms minētā septiņu gadu laika posma beigām ar visu dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu ar nosacījumu, ka šādu dalībvalstu iemaksas veido vismaz divas trešdaļas no kopējām iemaksām Laboratorijas budžetā, nenolemj pagarināt šo līgumu uz konkrētu laika posmu vai izbeigt to.

ii) Līguma par EMBK izveidošanu izbeigšana neietekmē šā līguma spēkā esību.

XVI PANTS

Denonsēšana

1. Pēc tam, kad šis līgums ir bijis spēkā sešus gadus, līguma dalībvalsts, ievērojot šā līguma VI panta 3. daļas b) punktu, var denonsēt šo līgumu, iesniedzot paziņojumu par to Šveices valdībai. Šāda denonsēšana stājas spēkā nākamā finanšu gada beigās.

2. Ja dalībvalsts nepilda saistības, kas paredzētas šajā līgumā, tai var atņemt dalībvalsts statusu ar Padomes lēmumu, kas pieņemts ar visu dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu. Ģenerāldirektors šādu lēmumu paziņo parakstītājvalstīm un valstīm, kas pievienojas.

XVII PANTS

Paziņojumi un reģistrācija

1. Šveices valdība paziņo parakstītājvalstīm un valstīm, kas pievienojas:

a) visus parakstus;

b) visus iesniegtos ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus;

c) šā līguma stāšanos spēkā;

d) visas rakstiskās piekrišanas grozījumiem, kas paziņotas saskaņā ar šā līguma XIII panta 3. daļu;

e) ikviena grozījuma stāšanos spēkā;

f) ikvienu šā līguma denonsēšanu.

2. Šveices valdība, stājoties spēkā šim līgumam, to reģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

XVIII PANTS

Pārejas noteikumi

1. Attiecībā uz laika posmu no šā līguma stāšanās spēkā līdz nākamajam 31. decembrim Padome veic budžeta pasākumus, un izdevumi tiek segti atbilstoši dalībvalstu iemaksu novērtējumiem, kas izveidoti saskaņā ar turpmākajām divām daļām.

2. Šā līguma dalībvalstis dienā, kad līgums stājas spēkā, un valstis, kas var kļūt par dalībvalstīm līdz nākamajam 31. decembrim pēc līguma stāšanās spēkā, kopā uzņemas visus izdevumus, kas paredzēti budžeta pasākumos, kurus Padome var pieņemt saskaņā ar šā panta 1. daļu.

3. Iemaksu novērtējumus valstīm, uz kurām attiecas šā panta 2. punkts, nosaka provizoriski, atbilstoši nepieciešamībai un saskaņā ar šā līguma X panta 1. un 2. daļu. Beidzoties šā panta 1. daļā norādītajam laika posmam, galīgo izmaksu sadali starp šīm valstīm veic, pamatojoties uz faktiskajiem izdevumiem. Visus valsts virsmaksājumus, kas pārsniedz tai noteikto galīgo daļu, ieskaita tās kredītā.

XVIII PANTS

TO APLIECINOT, pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo līgumu.

Parakstīts vienā oriģināleksemplārā Ženēvā 1973. gada 10. maijā angļu, franču un vācu valodā, visiem trim tekstiem ir vienāds spēks; oriģināleksemplārs tiek iesniegts Šveices valdības arhīvā, kurš nosūta apstiprinātas kopijas visām parakstītājvalstīm un valstīm, kas pievienojas.

Vācijas Federatīvās Republikas vārdā: Jozefs Lēns [Josef Löns]

Austrijas vārdā: Rūdolfs Martinss [Rudolf Martins]

Dānijas vārdā: Ēriks Trāne [Erik Thrane]

Spānijas vārdā: VĀRDS, UZVĀRDS NAV NORĀDĪTS

Francijas vārdā: Bernārs Dufurnjē [Bernard Dufournier]

Grieķijas vārdā: VĀRDS, UZVĀRDS NAV NORĀDĪTS

Izraēlas vārdā: Šabtajs Rozens [Shabtai Rosenne]

Itālijas vārdā: Zmokvīna [Smoquina]

Norvēģijas vārdā: VĀRDS, UZVĀRDS NAV NORĀDĪTS

Nīderlandes vārdā: M.J. Rosenbergs Pola [M. J. Rosenberg Pola]

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vārdā Frederiks Meisons [Frederick Mason]

Zviedrijas vārdā: Rūne Fremlins [Rune Fremlin]

Šveices vārdā: R. Kellers [R. Keller]

 PIELIKUMS

Līgumam par Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas izveidošanu

Iemaksu skala, kas aprēķināta, pamatojoties uz vidējiem nacionālajiem ienākumiem 1968.–1970. gadā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas publicētajam

Šī skala ir sniegta tikai šā līguma XV panta 4. daļas a) punktā minētajā nolūkā. Tā nekādi neietekmē lēmumus, kas Padomei būs jāpieņem saskaņā ar X panta 1. daļu par turpmākajām iemaksu skalām.

 

%

Austrija

2,063

 
Dānija

2,282

 
Francija

22,585

 
Vācijas Federatīvā Republika

25,926

 
Izraēla

0,804

 
Itālija

14,572

 
Nīderlande

4,916

 
Zviedrija

5,039

 
Šveice

3,305

 
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

18,508

 
 
 
 

100,000

 

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!