Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, reģ. Nr. 90000041898 (turpmāk – LBTU),

Rīgas Stradiņa universitāte, reģ. Nr. 90000013771 (turpmāk – RSU), Rīgas Tehniskā universitāte, reģ. Nr. 90000068977 (turpmāk – RTU)

Pētniecības datu sagatavošana prasa noteiktu zināšanu un kompetenču kopumu attiecībā uz datu apraksta sagatavošanas tehnisko procesu, pētniecības jomai specifisko terminoloģiju un metadatu atslēgvārdiem. Šobrīd Latvijas zinātniskajās institūcijās šādu speciālistu nav. Ir nepieciešams sistemātiski nodrošināt jaunu datu pārvaldības speciālistu sagatavošanu un esošā zinātības līmeņa paaugstināšanu, lai šie speciālisti spētu sniegt plaša spektra atbalstu zinātniskajam un akadēmiskajam personālam.

Projekta ietvaros tiks veikta pētniecības datu pārvaldības prasību un atbalsta ieviešana, Eiropas Atvērtās zinātnes mākoņa (EOSC (European Open Science Cloud)) un citu pakalpojumu pieejamības nodrošināšana, veidojot atbalsta sistēmu kvalitatīva pētniecības datu pārvaldības cikla nodrošināšanai. Projekta ietvaros tiks izstrādāti un attīstīti starpinstitucionāli vienoti datu pārvaldības standarti, īstenojot regulāru informācijas apmaiņu starp augstākās izglītības un zinātnes iestāžu datu pārvaldības personālu, veicot personāla apmācības un veicinot zināšanu un metožu koplietošanu. Lai nodrošinātu datu atrodamību, piekļūstamību, sadarbspēju un atkārtotu izmantošanu atbilstoši starptautiski atpazīstamiem metadatu standartiem, tiks izveidots DataverseLV pētniecības datu repozitoriju tīkls un tā integrācijas risinājums ar saistītajām sistēmām.

Projekta mērķi:

1. Integrēts atvērtās zinātnes pārvaldības modelis, projekta partnerinstitūcijās nosakot vienotus standartus, vadlīnijas, piekļuves nosacījumus un drošības protokolus, un labās prakses izplatīšana pieredzes apmaiņā ar citām zinātniskajām institūcijām.

2. Vienota pētniecības datu repozitorija un ar to saistīto pakalpojumu izveide.

3. Datu kuratoru tīkla izveide un speciālistu apmācības

Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs²

Vērtība

Sasniegšanas laiks (gads)

Datu pārvaldības atbalsta pakalpojumi un konsultācijas (datu kuratora pakalpojums)

Mērķa vērtība – 60 %

2026.

Datu atkārtota izmantošana, brīvas pieejas atvērti dati, tostarp komercsektoram

Mērķa vērtība – 4

2026.

DataverseLV repozitorijs un integrācijas risinājumi

Mērķa vērtība – 1

2025.

Datu pārvaldības speciālisti jeb datu kuratori.

Izveidots datu kuratoru tīkls ar vismaz 20 datu kuratoriem atbilstoši institūciju stratēģiskajai specializācijai

Mērķa vērtība – 20

2026.

Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums

Izmaksu apmērs (indikatīvi)

Maksimālais apmērs⁵

Darbības iznākums

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts⁶

Valsts mākonī (jā/nē)

Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai⁷ (gads, ceturksnis)

Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)

Risinājums pieejams lietotājiem (skaits)

jā

2023. gada II cet.

2024. gada I cet.

> 1000

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu⁹

Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis)

Risinājuma attīstību pamato Ministru kabineta 2022. gada 1. marta sēdes (prot. Nr. 12 31. §) protokollēmums "Informatīvais ziņojums "Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.–2027. gadam""

2025. gada II cet.

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis)

2026. gada I cet.

Biedrība projekta pārvaldībai, projekta partneru pārvaldībai un projekta īstenošanai piesaistīs divus esošos darbiniekus, kā arī papildus radīs četras darba vietas – vienu projekta vadītāja, vienu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālista un divas datu kuratoru darba vietas.

Projekts tiks īstenots, slēdzot sadarbības līgumus ar Latvijas zinātņu universitātēm un vadošajiem pētniecības institūtiem. Konsorcija partneriem – RTU, LU, LBTU un RSU – jau ir izveidotas un darbojas informācijas tehnoloģiju, projektu vadības un projektu īstenošanas struktūrvienības. Katrs projekta partneris individuāli izvērtēs nepieciešamību radīt papildu darbavietas vai piesaistīt esošos darbiniekus projekta īstenošanā.

Valsts pārvaldē netiks radītas darba vietas projekta īstenošanai, un tam ir neitrāla ietekme uz valsts pārvaldes darbinieku skaitu.

Projekta īstenošanas uzraudzību veiks projekta uzraudzības padome, kuras sastāvā, ņemot vērā Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 435) 22. punktu, būs pārstāvji no:

1) biedrības (finansējuma saņēmēja) vadības – vismaz 1 pārstāvis;

2) projekta sadarbības partneriem (LU, RTU, RSU, LBTU) – 1 pārstāvis no katra partnera;

3) Izglītības un zinātnes ministrijas – vismaz 1 pārstāvis;

4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas) – 1 pārstāvis.

Finansējuma saņēmējs izveidos projekta uzraudzības padomi ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc projekta īstenošanas līguma noslēgšanas. Projekta uzraudzības padomes sanāksmes tiks sasauktas ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

Biedrības izpildinstitūcija ir valde, kura sastāv no pieciem valdes locekļiem. Katrs projekta partneris ne retāk kā reizi 12 mēnešos sagatavos un iesniegs biedrībai individuālu pārskatu par projekta īstenošanas gaitu un izlietotajiem finanšu līdzekļiem. Projekta īstenošanas un uzraudzības institūcija var pieprasīt arī papildu pārskatus par termiņu, kas nav īsāks par trim mēnešiem (ceturkšņa pārskats).

Projekta īstenošana paredz regulāru ar projekta īstenošanu saistītās informācijas apmaiņu un konsultācijas starp projekta īstenošanā iesaistītajām pusēm. Biedrība organizēs regulāras darba grupu sanāksmes, kurās projekta īstenošanā iesaistītie speciālisti pārrunās aktualitātes, apmainīsies ar pieredzi un izvērtēs piemērotākos projekta īstenošanas paņēmienus, kā arī veiks citas saistītās aktivitātes. Projekta īstenošana paredz gan katras iesaistītās puses individuālas, gan kopīgas aktivitātes.

Biedrības finanšu kapacitāti veido ikgadējas biedra naudas un dotācija, kas veido 275 000 euro gadā. Konsorcija partneriem – RTU, LU, LBTU un RSU – finanšu kapacitāti veido ieņēmumi no pamatdarbības, nesaimnieciska rakstura ieņēmumi, valsts dotācijas un transferti, ka arī saimnieciskās darbības ieņēmumi (dienesta viesnīcas un līgumdarbi). 2021. gadā RTU finanšu kapacitāte bija 85 339 354 euro, LU – 130 046 492 euro, LBTU – 27 806 081 euro un RSU – 91 813 537 euro

Eiropas Atvērtās zinātnes mākoņa (EOSC) ieviešanas ceļakartē¹¹ norādīts, ka datu pārvaldībai vēlams paredzēt 5 % no kopējām pētniecības izmaksām. EOSC pilotprojekta rekomendācijās politikas veidotājiem¹² norādīts, ka EOSC pakalpojumi ilgtermiņā var radīt apjomradītu ietaupījumu.

Ņemot par atskaites punktu 2021. gada finansējumu pētniecībai un attīstībai (232 milj. euro, EUROSTAT) un pieņemot, ka tiktu radīts 10 % ietaupījums, 13 gadu laikā datu pārvaldības un koplietošanas centralizēšanas rezultātā rastos 15,08 milj. euro ietaupījums.

Pieņemot, ka projekts par 5 % samazina komercsektora vajadzības pēc jauniem datiem un jaunas pētniecības, jo var izmantot otrreizējos un atvērtos datus, un ņemot par pamatu 2021. gada komercsektora finansētās pētniecības apjomu (76 milj. euro), ekonomiski sociālais efekts uz komercsektoru 13 gados būs 49,4 milj. euro.

Valsts pārvaldes darbinieku skaitu nav paredzēts palielināt. Datu kuratori tiks nodarbināti augstskolās, zinātniskajos institūtos vai biedrībā.

Projekta īstenošanas laikā nav paredzēti ieņēmumi

Projektam ir tieša ietekme uz Latvijas Atvērtās zinātnes stratēģijas 2021.–2027. gadam uzdevumu izpildi un mērķu sasniegšanu (DataverseLV datu repozitoriju tīkla un saistīto sistēmu integrācijas izveide, datu kuratoru tīkla izveide) un Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam 4.4.12. rīcības virziena "Zinātnes procesu digitālā transformācija" mērķu īstenošanu.

Projekta finansējuma saņēmēja un īstenotāja izvēles pamatojums

Izvēloties projekta īstenotāju, jāņem vērā, ka MK noteikumu Nr. 435 8.2. apakšpunktā ir norādīts, ka "dalība Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī sekmēs Eiropas stratēģisko autonomiju pētniecības datu pārvaldības jomā", tādēļ būtiska ir projekta īstenotāja dalība EOSC asociācijā.

Atbilstoši EOSC asociācijas statūtu 2.1. punktam valdības, ministrijas un to departamenti nevar būt EOSC asociācijas biedri (skat. https://eosc.eu/sites/default/files/20220524_EOSC-A_Revised%20Articles%20of%20Association_PDF.pdf).

Katra valsts, kas piedalās EOSC, var vienai organizācijai piešķirt nacionālo mandātu pārstāvēt valsts intereses EOSC asociācijā. Atbilstoši Latvijas Atvērtās zinātnes stratēģijai 2021.–2027. gadam šis mandāts ir piešķirts biedrībai "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs", kuras līdzdibinātāji ir Latvijas zinātņu universitātes (LU, RSU, RTU, LBTU). Biedrība veicinās Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestāžu attīstību un starptautisko konkurētspēju, integrējot, attīstot un sniedzot kvalitatīvus koplietošanas informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. Biedrībai jānodrošina valsts finansēti pamatpakalpojumi visām pētniecības iestādēm, kā arī jāparedz iespēja organizācijas darbībā iesaistīt citas pētniecības iestādes. Biedrība nodrošinās vērtīgu, kvalitatīvu un drošu atvērto datu infrastruktūru, kas balstīta uz starptautiskām specifikācijām un standartiem, izmantojot atvērtā koda sistēmas un programmatūru. Biedrībai ir būtiska loma atvērtās zinātnes stratēģijas īstenošanā, jo tā nodrošinās nepieciešamo digitālās koplietošanas infrastruktūru pētniecības iestādēm un pētniekiem, kā arī veicinās iesaistīšanos starptautiskās iniciatīvās. Dalība EOSC asociācijā nodrošina biedrībai un tās biedriem iespēju piedalīties EOSC darbsemināros, apmācībās u. c. aktivitātēs.

MK noteikumu Nr. 435 punkts nosaka, kas var būt finansējuma saņēmējs. Biedrība "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" atbilst MK noteikumu Nr. 435 11.6. apakšpunktam ("biedrība, kura pilda pārvaldes uzdevumu izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus"), jo atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 26. marta rīkojuma Nr. 160 "Par Latvijas dalību Eiropas akadēmiskajā tīklā GEANT" 1.² punktam (izveidots ar Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra rīkojumu Nr. 865 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 26. marta rīkojumā Nr. 160 "Par Latvijas dalību Eiropas akadēmiskajā tīklā GEANT"") Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2022. gada 31. decembrim ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar biedrību "Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" par EduGAIN un Eduroam pakalpojumu nodrošināšanu Latvijas augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām 2023.–2027. gadā. 2022. gada 30. decembrī starp Izglītības un zinātnes ministriju un biedrību noslēgts līgums "Deleģēšanas līgums par Eiropas akadēmiskā tīkla GEANT autentifikācijas servisa EduGAIN un vispasaules viesabonēšanas pieejas servisa Eduroam pakalpojumu nodrošināšanu 2023.–2027. gadam" (līgums Nr. 2-2e/22/503). Līdz ar to biedrība jau pilda pārvaldes uzdevumu "izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus". Neviena cita biedrība Latvijas Republikā šādus pārvaldes uzdevumus neveic.

Projekta ietvaros tiks veikta pētniecības datu pārvaldības prasību un atbalsta ieviešana, EOSC un citu pakalpojumu pieejamības nodrošināšana, veidojot atbalsta sistēmu kvalitatīva pētniecības datu pārvaldības cikla nodrošināšanai augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajās institūcijās. Projekta darbības un atvērtās zinātnes platforma nerada ieņēmumus.

Projekta līdzekļi tiks ieguldīti zinātnisko rezultātu izplatīšanas darbībās – pētniecības datu repozitorija DataverseLV izveidē un tā integrācijā ar saistītajām sistēmām, un datu kuratoru programmas izveidē, kas nav ar komerciāliem mērķiem saistītas darbības. Netiek plānota preču vai pakalpojumu laišana tirgū, un projekta finansējums tiek piešķirts tikai darbībām, kurām nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2022. gada 28. oktobra paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes" 20. punkta (a) apakšpunkta (iii) apakšpunktam Eiropas Komisija pētniecības rezultātu plašu izplatīšanu bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas (piemēram, izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru) uzskata par darbību bez saimnieciska rakstura.

Projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai minēto darbību īstenošanai, iegādājoties pakalpojumus Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā. Plānotais publiskais finansējums tiks piešķirts tikai tādām darbībām, kurām publisko resursu piešķīrums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.

Projektā paredzēts izveidot pētniecības datu repozitoriju DataverseLV, ar kuru iespējams deponēt, uzglabāt un iegūt atkārtotai izmantošanai pētniecības datus, kas sagatavoti un pilnvērtīgi anotēti atbilstoši starptautiskajiem metadatu standartiem un FAIR datu principiem (findable, accessible, interoperable, reusable) – dati ir atrodami, pieejami, sadarbspējīgi un atkārtoti izmantojami. DataverseLV platformā uzglabātos datus varēs atkārtoti izmantot gan zinātniskās institūcijas, gan valsts institūcijas, gan arī privātā sektora uzņēmumi. Pētniecības datu repozitorija izveidē tiks ievēroti un iestrādāti datu pārvaldības nosacījumi. Latvijas Atvērto datu portālā (https://data.gov.lv) tiks publicēta aprakstoša datu kopa par DataverseLV repozitorijā publicētajām pētniecības datu kolekcijām un to metadatiem. Atļaujošais nosacījums ir atbilstoši kvalificēta datu kuratoru tīkla izveide un nodrošināšana efektīvai datu pārvaldības uzdevumu izpildei.

Projektā īstenojamā datu kuratoru programma ir priekšnosacījums FAIR datu pārvaldības principu ieviešanai, dalībai Eiropas Atvērtās zinātnes mākonī (EOSC) un dalībai starptautiskajos Eiropas datu procesos un norisēs. Programma sekmēs Eiropas un Latvijas stratēģisko autonomiju pētniecības datu pārvaldības jomā. Programmas mērķis ir attīstīt īpaši datu pārvaldības jautājumos apmācītu personālu. Datu kuratoru programma paredz plašu aktivitāšu kopu, kuras saistītas gan ar programmas īstenošanas plānošanu un pārvaldību, gan praktisku īstenošanu, gan kompetences un zināšanu difūziju pētniecības un attīstības sistēmā

Partneri:

Latvijas Universitāte, reģ. Nr. 90000076669 (turpmāk – LU),

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, reģ. Nr. 90000041898 (turpmāk – LBTU),

Rīgas Stradiņa universitāte, reģ. Nr. 90000013771 (turpmāk – RSU),

Rīgas Tehniskā universitāte, reģ. Nr. 90000068977 (turpmāk – RTU)

Latvijas zinātniskās institūcijas un augstākās izglītības iestādes pakalpojumiem varēs pieteikties, aizpildot un iesniedzot pieteikuma veidlapu. Pieteikuma veidlapa, pakalpojuma apraksts, saņemšanas kārtība un ar programmu saistītā informācija tiks publicēta biedrības mājaslapā internetā. Pakalpojumi ietver gan zinātnisko datu izvietošanu biedrības nodrošinātā koplietošanas IKT risinājumā, gan datu pārvaldības speciālistu konsultācijas.

Pakalpojuma pieejamība ir paredzēta 98 % apmērā, paredzot, ka sistēma var nestrādāt vidēji līdz 30 minūtēm dienā, gada griezumā – 7 dienas 5 stundas. Tādējādi sistēmas uzturētājiem ir pieejamas 7 dienas, kuru laikā ir iespējams veikt IKT infrastruktūras modernizēšanas un uzturēšanas darbus

Dataverse repozitorijs ir lietojumprogrammas instalācija, kurā izmitina vairākus virtuālos arhīvus, kurus sauc par Dataverse kolekcijām. Katra Dataverse kolekcija satur datu kopas, un katra datu kopa satur aprakstošus metadatus un datu datnes, tostarp dokumentāciju un kodu, kas ir pievienota datiem. Dataverse kolekcijas var tikt pakārtotas citām Dataverse kolekcijām

1) Zinātniskās darbības likuma 9. pantu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2019. gada 20. jūnija Direktīvu 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu;

3) šobrīd izskatīšanā esošo priekšlikumu Eiropas Savienības regulai par Eiropas veselības datu telpu (COM(2022) 197) un Personas datu otrreizējas izmantošanas likumu – šis regulējums būs jāņem vērā, izstrādājot un ieviešot pakalpojumu.

Pakalpojuma ieviešanas stratēģija balstīta uz šādiem dokumentiem:

1) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (4.4.12. rīcības virziens);

2) informatīvais ziņojums "Latvijas atvērto datu stratēģija";

3) informatīvais ziņojums "Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.–2027. gadam".

Pakalpojuma ieviešanas stratēģija paredz noteikt katram konsorcija dalībniekam pieejamo datu kuratoru skaitu/laika resursu proporcionāli dalībnieka zinātnes bāzes finansējuma apjomam un atsevišķu datu pakalpojuma nodrošināšanai pārējiem tā saņēmējiem.

Pakalpojuma ieviešana tiks realizēta vairākos posmos, kur katrs posms sastāv no posmā īstenojamās aktivitātes mērķa definēšanas, mērķa sasniegšanai nepieciešamo resursu noteikšanas, īstenošanas fāzes un dokumentēšanas un rezultātu fiksēšanas fāzes. Finanšu izlietojuma atskaites sniegs katrs konsorcija dalībnieks atsevišķi, savukārt konsolidētos pārskatus iesniegs biedrība

1) ikmēneša IKT infrastruktūras resursu izmaksas – skaitļošanas resursi, datu krātuves, rezerves kopijas;

2) ikmēneša IKT infrastruktūras uzturēšana un darbības nodrošināšana – darbaspēka un ārpakalpojumu izmaksas;

3) izmaksas projekta pēcuzraudzībai un monitorēšanai;

4) ikmēneša datu kuratoru tīkla uzturēšanas atlīdzības izmaksas

1) ikmēneša IKT infrastruktūras resursu izmaksas, kas ietver skaitļošanas resursus (serveri), datu krātuves, rezerves kopijas, – aptuvens izmaksu aprēķins veidots komerciālam mākoņa risinājumam ar 200 TB kopīgu redundantu datu krātuvi un pieciem LINUX lietojuma serveriem un veido 8900,00 euro mēnesī jeb 106 800,00 euro gadā. Projekta uzsākšanas brīdī izmaksas paredzētas mazākā apjomā atbilstoši faktiskajai noslodzei un uzglabājamo datu apjomam;

2) ikmēneša IKT infrastruktūras uzturēšana un darbības nodrošināšana – darbaspēka/ārpakalpojuma izmaksas, kas nodrošina IKT risinājuma ikdienas darbību un drošības atjauninājumu ieviešanu un veido indikatīvi 6600 euro mēnesī jeb 79 200 euro gadā. Minēto izmaksu sadalījums – ārpakalpojums 50 000 euro, atlīdzība 29 000 euro;

3) projekta pēcuzraudzības un monitorēšanas izmaksas – 54 076 euro gadā;

4) ikmēneša datu kuratoru tīkla uzturēšanas izmaksas indikatīvi ir 82 260 euro atlīdzībai un 8200 euro darba vietas uzturēšanai, apmācībai, informatīvajiem pasākumiem, komandējumiem (vietējie, ārzemju) un pieredzes apmaiņai un veido 1 085 520 euro gadā.

Kopējās uzturēšanas un darbības uzturēšanas izmaksas veido 1 325 596 euro gadā (t. sk. PVN).

Lai nodrošinātu projektā paredzēto ilgtspējīgo risinājumu darbību pēc projekta termiņa beigām, sākot ar 2026. gada jūniju, ir plānojamas izstrādāto risinājumu uzturēšanas izmaksas. Plānotās uzturēšanas (turpmākās sistēmu darbināšanas) izmaksas indikatīvi ir 1 325 596 euro gadā (t. sk. PVN), no tiem 240 076 euro paredzēti IKT infrastruktūras (mākoņpakalpojums), IKT infrastruktūras uzturēšanas/apkalpošanas un projekta pēcuzraudzības un monitoringa nodrošināšanai un 1 085 520 euro ir finansējums 20 datu kuratoriem.

Jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu finansējuma palielinājumu Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, izskatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.