• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2023. gada 23. februāra paziņojums "Par Krievijas īstenotā agresijas kara pret Ukrainu gadadienu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.2023., Nr. 40 https://www.vestnesis.lv/op/2023/40.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas paziņojums

Par aizliegtas vienošanās rezultātā noslēgto iepirkuma līgumu pasažieru reģionālo pārvadājumu jomā izbeigšanas un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības izvērtējumu

Vēl šajā numurā

24.02.2023., Nr. 40

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: paziņojums

Pieņemts: 23.02.2023.

OP numurs: 2023/40.1

2023/40.1
RĪKI

Saeimas paziņojums

Par Krievijas īstenotā agresijas kara pret Ukrainu gadadienu

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 23. februāra sēdē,

ņemot vērā kopš 2014. gada un jo īpaši kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas īstenotā pret Ukrainu vērstā nelikumīgā, neprovocētā un nepamatotā agresijas kara rezultātus — iznīcību un ciešanas —, Krievijas bruņoto spēku neselektīvos uzbrukumus pilsētām un apdzīvotām vietām, daudzu tūkstošu Ukrainas civiliedzīvotāju slepkavības un visā Ukrainas teritorijā pret civilās infrastruktūras objektiem vērstos terora aktus;

atsaucoties uz ANO Statūtiem, 1948. gada 9. decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, 1949. gada 12. augusta Ceturto Ženēvas konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā un ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūciju "Agresija pret Ukrainu";

ņemot vērā iepriekšējos Saeimas paziņojumus un lēmumus par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši 2022. gada 8. decembra paziņojumu par Krievijas starptautiskajiem noziegumiem Ukrainā un vainīgo saukšanu pie atbildības un 2022. gada 11. augusta paziņojumu par Krievijas mērķtiecīgiem militāriem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai;

norādot, ka agresijas karš vai starptautiskos līgumus, starptautiskās vienošanās vai garantijas pārkāpjoša kara plānošana, gatavošana, iniciēšana vai īstenošana ir noziegums pret mieru,

atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu, nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un pieprasa, lai Krievija nekavējoties izbeidz visas militārās darbības Ukrainā un izved visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas bez jebkādiem nosacījumiem;

uzsver, ka Krievijas agresija pret Ukrainu neapstrīdami ir klajš ANO Statūtu pārkāpums, uz kuru starptautiskajai sabiedrībai jāreaģē, lai pasargātu globālo drošību un vispāratzītos noteikumos balstītu starptautisko kārtību;

aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus īstenot visaptverošu starptautisku Krievijas izolāciju, arī attiecībā uz dalību tādās starptautiskajās organizācijās un struktūrās kā ANO Drošības padome;

aicina nodrošināt pilnu atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem un smagajiem noziegumiem, kuri skar visu starptautisko sabiedrību un kurus Krievija, tās sabiedrotie un Krievijas kontrolētie nelikumīgie veidojumi pastrādājuši agresijas karā pret Ukrainu, tai skaitā izveidot ad hoc starptautisko tribunālu šo noziegumu izmeklēšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības;

uzskata, ka Krievijai sniegtais atbalsts un ieroču nodrošināšana agresijas kara īstenošanai Ukrainā un Ukrainas pilsoņu nogalināšanai ir pamats atzīt tādas valstis kā Baltkrievija un Irāna par līdzvainīgām starptautisko tiesību pārkāpumos, smagos starptautiska mēroga noziegumos un terora aktos, ko Krievija vērš pret Ukrainu;

uzskata Krievijas Federāciju par šobrīd vislielāko apdraudējumu mieram un starptautiskajām tiesībām gan Eiropā, gan visā pasaulē;

atkārtoti uzsver savu nesatricināmo lēmumu neatzīt Ukrainas teritoriju aneksiju, tostarp Krimas pussalas aneksiju, kā arī savu nemainīgi stingro atbalstu dziļākai Ukrainas integrācijai eiroatlantiskajā telpā;

mudina steidzami un būtiski pastiprināt politisko, ekonomisko, finansiālo, militāro, tehnisko un humāno palīdzību Ukrainai, lai tā spētu aizstāvēties pret Krievijas īstenoto agresijas karu un mēģinājumiem destabilizēt Ukrainas valsts iestādes, graut valsts ekonomisko stabilitāti un iznīcināt kritisko enerģētikas, komunikācijas, ūdensapgādes un transporta infrastruktūru, kā arī izglītības, veselības un kultūras infrastruktūru;

iestājas par nepieciešamību Eiropas Savienības līmenī izstrādāt tādu tiesisko režīmu, kas ļautu Eiropas Savienības dalībvalstīm izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai un kompensāciju piešķiršanai Krievijas agresijas upuriem;

apliecina solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu, kas negurstoši demonstrē apbrīnojamu drosmi un noturību pret nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem;

godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību;

piemin visus Krievijas agresijas upurus — tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un aizstāvju.

Saeimas priekšsēdētājs E. Smiltēns

Rīgā 2023. gada 23. februārī

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!