Latvijas Bankas administratīvais akts Nr. 444/8

Rīgā 2023. gada 18. decembrī

Komerciālā nekustamā īpašuma tirgus Latvijas Republikā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vēsturiski ir apmēra ziņā neliels un nelikvīds, kā rezultātā tie kredītiestāžu riska darījumu portfeļi, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz komerciālu nekustamo īpašumu (turpmāk – KNĪ riska darījumi), kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā (turpmāk – Latvijas KNĪ riska darījumi), ir pakļauti augstākam zaudējumu riskam un ilgākam līdzekļu atgūšanas periodam īpašuma atsavināšanas gadījumā. Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas tautsaimniecība uz starptautiskā fona ir raksturojama kā maza un atvērta, tai novērojams izteikts ekonomiskās attīstības cikls ar salīdzinoši augstu iekšzemes kopprodukta kāpumu un kritumu amplitūdu, kas atspoguļojas arī augstākā nekustamo īpašumu tirgus cenu svārstīgumā.

Lai kredītiestādes būtu noturīgas pret neparedzētu komerciālā nekustamā īpašuma vērtības samazinājumu, kas var negatīvi ietekmēt arī kopējo finanšu sektora stabilitāti, tām ir būtiski uzkrāt pietiekamu kapitāla bāzi potenciālo zaudējumu absorbēšanai. Viens no uzraudzības rīkiem kredītiestāžu kapitāla bāzes palielināšanai ir riska darījumiem piemērojamās riska pakāpes paaugstināšana, kā rezultātā palielinās kredītiestādes kopējais riska darījumu apmērs, kas kalpo par pamatu kapitāla pietiekamības prasību aprēķinam. Ņemot vērā minētos Latvijas Republikas komerciālā nekustamā īpašuma tirgus apstākļus, sākotnēji riska pakāpe attiecībā uz KNĪ riska darījumiem (turpmāk – KNĪ riska pakāpe), kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā, 100 procentu apmērā tika noteikta jau 2007. gadā un ir saglabāta nemainīga arī šobrīd Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2020. gada 20. oktobra noteikumu Nr. 193 "Normatīvie noteikumi par Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos par prudenciālajām prasībām paredzēto izvēles iespēju un pārejas periodu piemērošanu" 6. punktā. Ņemot vērā nepieciešamību nākotnē operatīvi noteikt un piemērot KNĪ riska pakāpi, 2023. gada 18. decembrī ir pieņemti Latvijas Bankas 2023. gada 18. decembra normatīvie noteikumi Nr. 266 "Noteikumi par tieši piemērojamajos Eiropas Savienības tiesību aktos par prudenciālajām prasībām paredzēto izvēles iespēju piemērošanu", kuri stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī un kuros vairs netiek paredzēts noteikt KNĪ riska pakāpes apmēru. Līdz ar to saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 50. pantu un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) 124. panta 2. punktu, KNĪ riska pakāpes apmērs nosakāms ar administratīvo aktu.

Regulas Nr. 575/2013 126. panta 1. punktā KNĪ riska pakāpe tiek noteikta 50 procentu apmērā, paredzot iespēju Eiropas Savienības dalībvalsts atbildīgajai iestādei to paaugstināt līdz 150 procentiem attiecībā uz KNĪ riska darījumiem, kas atrodas tās teritorijā. Saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 124. panta 2. punktu ne retāk kā reizi gadā ir izvērtējama noteiktā KNĪ riska pakāpes apmēra koriģēšanas lietderība. Kredītiestāžu likuma 50. panta piektā daļa noteic, ka par Regulas Nr. 575/2013 124. panta piemērošanu atbildīgā iestāde ir Latvijas Banka. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1. panta trešo daļu vispārīgs administratīvais akts var būt arī tāds administratīvais akts, kas likumā paredzētajos gadījumos tiek izdots attiecībā uz nenoteiktu personu loku un kas atbilstoši lietas faktiskajiem apstākļiem tiek izdots attiecībā uz visām kredītiestādēm, kuras ir saņēmušas atļauju sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 65. panta trešajai daļai, ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka administratīvais akts izdodams, bet nav noteikts tā konkrētais saturs (satura izvēles administratīvais akts), iestāde izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu.

Latvijas KNĪ riska darījumu kredītkvalitāte kredītiestāžu portfeļos kopš 2007. gada ir pakāpeniski uzlabojusies un saistītie riski ir samazinājušies. Pēc 2007.–2009. gada globālās finanšu krīzes tika būtiski grozīti kredītiestāžu darbību regulējošie normatīvie akti, kā rezultātā tika nozīmīgi palielināts kredītiestādēm piemērojamo kapitāla prasību apmērs un uzlabota kapitāla kvalitāte, kā arī ieviesti stingrāki risku pārvaldības nosacījumi. Šo apstākļu rezultātā ir pamatoti izvērtēt nepieciešamību pārskatīt KNĪ riska pakāpes apmēru. Lai sasniegtu tiesisku mērķi veicināt finanšu stabilitāti un īstenotu Latvijas Bankai Kredītiestāžu likumā noteiktās pilnvaras pārskatīt KNĪ riska pakāpi atbilstoši tirgū pastāvošajai situācijai, Latvijas Bankai ir nepieciešams lemt par KNĪ riska pakāpes samazināšanu, nosakot to 80 procentu apmērā, kas kredītiestādēm ļaus saglabāt pietiekamu kapitāla bāzi, lai pienācīgi nodrošinātos pret komerciālā nekustamā īpašuma tirgus risku un kredītrisku, kam var būt būtiska negatīva ietekme uz tautsaimniecību. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka globālās procentu likmju vides pārmaiņu un citu ārējo apstākļu ietekmē finanšu sektorā un komerciālā nekustamā īpašuma tirgū šobrīd ir vērojams paaugstināts riska līmenis. Šā iemesla dēļ, lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju un sekmētu kredītiestāžu noturību pret pēkšņu paaugstinātu riska līmeni, KNĪ riska pakāpe 80 procentu apmērā nosakāma ar sešu mēnešu pārejas periodu, pēc kura kredītiestādes varēs to ņemt vērā kapitāla prasības aprēķinā. Pārejas periodā saglabājama un nosakāma KNĪ riska pakāpe jau šobrīd finanšu tirgū piemērojamajā 100 procentu apmērā.

Minētā mērķa sasniegšanai KNĪ riska pakāpes koriģēšana ir atbilstoša faktiskajiem apstākļiem, jo nepamatoti augstu kapitāla prasību noteikšana attiecībā uz kādu riska darījumu veidu var negatīvi ietekmēt kreditēšanu attiecīgajā segmentā, tajā pašā laikā neveicinot saistīto risku apmēram atbilstošu kapitāla pietiekamības līmeni un tādējādi mazinot sabiedrības ieguvumu. Administratīvais akts pēc būtības ir labvēlīgs kredītiestādēm, jo ar to tiek samazināts KNĪ riska pakāpes apmērs, kurš kredītiestādēm jāņem vērā kapitāla prasības aprēķinā. KNĪ riska pakāpes apmēra samazināšana ir piemērotākais un efektīvākais līdzeklis administratīvā akta mērķa sasniegšanai, kas nodrošina augstāko sabiedrības ieguvumu, jo ar citām uzraudzības prasībām, kuras nosaka kredītiestāžu kapitāla prasību apmēru, nav iespējams sasniegt administratīvā akta mērķi, ņemot vērā, ka tās nav attiecināmas specifiski uz Latvijas KNĪ riska darījumiem un uz kredītiestādēm, kuras šiem darījumiem piemērojamās kapitāla prasības rēķina, izmantojot standartizēto pieeju. Tādējādi KNĪ riska pakāpes noteikšana 80 procentu apmērā nodrošina ievērojamu sabiedrības ieguvumu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta otro daļu personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav adekvāta. Tā kā atbilstoši faktiskajiem apstākļiem tiek izdots vispārīgs administratīvais akts, kurš adresātam ir labvēlīgs un kuru Latvijas Banka izdod nolūkā nodrošināt ar saistītajiem riskiem samērīgu KNĪ riska pakāpes apmēru, kā arī ar finanšu tirgus dalībniekiem ir apspriesta KNĪ riska pakāpes samazināšana, Latvijas Bankas ieskatā adresāta viedokļa uzklausīšana administratīvā akta izdošanas procesā nebūtu adekvāta un lietderīga.

Pamatojoties uz Regulas Nr. 575/2013 124. panta 2. punktu, Kredītiestāžu likuma 50. panta piekto daļu un Administratīvā procesa likuma 65. panta trešo daļu, Latvijas Bankas padome n o l e m j:

1. Noteikt, ka riska pakāpi attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā, no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 29. jūnijam piemēro 100 procentu apmērā.

2. Noteikt, ka riska pakāpi attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā, no 2024. gada 30. jūnija piemēro 80 procentu apmērā.

Viena mēneša laikā no dienas, kad šis administratīvais akts ir paziņots adresātam, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 76. panta otrajai daļai šo administratīvo aktu var apstrīdēt Latvijas Bankā vai atbilstoši Administratīvā procesa likuma 188. panta otrajai daļai un Kredītiestāžu likuma 99.¹ panta trešajai daļai pieteikumu par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu var iesniegt Administratīvajā apgabaltiesā (Baldones ielā 1A, Rīgā).

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks