• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publicē lēmumus par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā, kā arī lēmumus par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2023. gada 7. decembra lēmums Nr. 405/1-2 "Par piekļuves ierobežošanu tīmekļa vietnēm". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 13.12.2023., Nr. 241 https://www.vestnesis.lv/op/2023/241.25

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgais administratīvais akts Nr. NKMP/2023/14.4-07/10167

Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Vēl šajā numurā

13.12.2023., Nr. 241

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

Veids: lēmums

Numurs: 405/1-2

Pieņemts: 07.12.2023.

OP numurs: 2023/241.25

2023/241.25
RĪKI

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 405/1-2

Rīgā 2023. gada 7. decembrī

Par piekļuves ierobežošanu tīmekļa vietnēm

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk arī – Padome) šādā sastāvā – Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja, Padomes loceklis Andis Plakans –, ievērojot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto kompetenci,

konstatē:

[1] 2022.gada 1.martā ir pieņemta Eiropas Savienības Padomes regula 2022/350, ar ko groza Regulu (ES) Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā.

[2] Regulas (ES) Nr.833/2014 2.f panta 1.punkts noteic: "operatoriem ir aizliegts pārraidīt vai padarīt iespējamu, veicināt vai kā citādi sekmēt to, ka tiek pārraidīts jebkāds XV pielikumā uzskaitīto juridisko personu, vienību vai struktūru saturs, tostarp to pārraidīt vai izplatīt ar jebkādiem līdzekļiem, piemēram, kabeli, satelītu, interneta protokola televīziju, interneta pakalpojumu sniedzējiem, interneta video koplietošanas platformām vai lietotnēm neatkarīgi no tā, vai tās ir jaunas vai iepriekš instalētas." Savukārt 2.punktā noteikts, ka "tiek apturētas visas apraides licences un atļaujas, pārraides un izplatīšanas vienošanās ar XV pielikumā uzskaitītajām juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām."

[3] 2023.gada 1.oktobrī tika publicēts IV Paziņojums, kas noteic: "Paziņojums RT Balkan, Oriental Review, Tsargrad, New Eastern Outlook, Katehon ievērībai par to iekļaušanu Padomes Lēmumā 2014/512/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā". Regulas XV pielikuma papildinājumā iekļauts:

1) RT Balkan;

2) Oriental Review;

3) Tsargrad;

4) New Eastern Outlook;

5) Katehon.

[4] 2023.gada 5.decembrī Padome konstatēja, ka Latvijas teritorijā ir pieejamas šādas ar "RT Balkan", "Tsargrad", "New Eastern Outlook" un "Katehon" saistītas tīmekļa vietnes: "https://lat.rt.rs"; "https://rt.rs"; "https://m-by.tsargrad.tv"; "https://journal-neo.org" un "https://katehon.com". Padome ir iepazinusies ar 2023.gada 5.decembra pārbaudes ziņojumu Nr.P/2023/6-6/142, kurā apkopota informācija par RT Balkan, Oriental Review, Tsargrad, New Eastern Outlook, Katehon, kas iekļauti Padomes Regulas (ES) Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā XV pielikumā.

Ievērojot minēto, Padome

secina:

[5] Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk arī – EPLL) 57.panta pirmā daļa noteic, ka "Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona." Savukārt saskaņā ar EPLL 60.panta panta pirmās daļas 13.punktu viena no Padomes kompetencēm elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā ir "veicināt Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu politiku". Padomes ieskatā minētais nosacījums ir attiecināms gan uz Latvijā reģistrētajām, gan retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā iekļautajām programmām, kā arī tādu audiovizuālu saturu, kas Latvijas teritorijā ir pieejams neatkarīgi to tā, kādā veidā tas gala lietotājam tiek piegādāts – izmantojot kabeli, satelītu, internetu, turklāt arī neatkarīgi no tā, vai tās ir tīmekļa vietnes vai video koplietošanas platformas un vai tās ir jaunas vai iepriekš instalētas.

[6] Regulas (ES) Nr. 833/2014 12.pantā ir noteikts, ka "ir aizliegts apzināti un ar nodomu piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet šajā regulā noteiktos aizliegumus [..]".

[7] Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.panta pirmā daļa par sankciju ieviešanu, noteikšanu un izpildi nosaka: "Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas un Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā.". Tāpat Eiropas Savienības regulās un lēmumos noteiktais arī atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.pantam ir tieši piemērojams dalībvalstīs. Pamatojoties uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 5.panta pirmo daļu, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām personām atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma veikt šādas darbības:

"1) iesaldēt visus finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, tai skaitā tos finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas nodoti trešām personām;

2) liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem;

3) nesniegt sankciju subjektam (tai skaitā izmantojot pilnvarojumu) starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu pakalpojumus."

[8] Vienlaikus Padome norāda, ka 2020.gada 30.jūnijā Padome pieņēma lēmumu Nr.216, ar kuru aizliedza izplatīt programmas "RT (Russia Today)"; "RT (Russia Today) HD"; "RT (Russia Today) Arabic"; "RT (Russia Today) Spanish"; "RT Documentary (HD)"; "RT Documentary"; "RT TV (Russia Today TV)" Latvijas Republikas teritorijā visos Padomes uzraudzībā esošajos publiskajos elektroniskajos sakaru tīklos uz laiku līdz Eiropas Savienības Padomes noteikto sankciju par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu atcelšanai pret konkrētu personu, kura ir tieši vai netieši saistīta ar norādītajām programmām. Ievērojot minēto, Padome norāda, ka materiālu, kas saistīta ar sankcionētām personām, izplatīšana Latvijas Republikas teritorijā nav pieļaujama.

[9] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 65.panta ceturtajā daļā, kas noteic: "Ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nenosaka konkrētu tā saturu (brīvais administratīvais akts), iestāde vispirms apsver izdošanas lietderību. Ja iestāde secina, ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu. [..]."

Ievērojot minēto, Padomei ir jāveic lietderības apsvērumu vērtējums par administratīvā akta izdošanas un satura lietderību. Lietderības apsvērumu vērtēšanas kritēriji, lemjot par brīvā administratīvā akta izdošanu, noteikti APL 66.panta pirmajā daļā, kas noteic, ka, apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestāde lemj:

a. par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi;

b. par administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai;

c. par administratīvā akta vajadzību, tas ir, par to, vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses;

d. par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums.

[10] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu tīmekļa vietnēm ir vispārīgais administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļa vietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[10.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai – Satversmes 100.pants paredz "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." 116.pants paredz, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 100.pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai sasniegtu leģitīmu mērķi – aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība), demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību.1 Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā – mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml. (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 5.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-02-0106 secinājumu daļas 1.punktu un 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr.2003-05-01 21.punktu). Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā (sk. Satversmes tiesas 2015.gada 2.jūlija sprieduma lietā Nr.2015-01-01 13.punktu). Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr.2003-05-01 secinājumu daļas 22.punktu un Manfred Nowak. U.N. Covenant on Civil and Political Rights. CCPR Commentary. – Publisher N.P.Engel, Kehl, Strasbourg, Arlington, 1993, p.337). Jāņem vērā, ka lēmumā minētie subjekti ir iekļauti Eiropas Savienības sankciju sarakstos. Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību saskaņā, atzīstama valsts interese aizsargāt sabiedrības intereses, lai to neietekmētu sankcionētu personu izplatītais saturs, tajā skaitā arī interneta vidē. Tāpat šādu resursu izplatīšanas ierobežošana liedz sankcionētajām personām gūt jebkāda veida ienākumus no šo resursu izplatīšanas Latvijas teritorijā.

[10.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai – Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) izdarītie secinājumi par to, ka tādiem audiovizuāliem medijiem kā radio un televīzijai, ņemot vērā to iespējas nodot ziņas caur skaņu un attēlu, piemīt spēja ātrāk un iedarbīgāk ietekmēt sabiedrību, nekā drukātajai presei (sk. ECT sprieduma lietā Manole and Other v. Moldova 97.punktu). Padomes ieskatā sabiedrības interesēs nav saņemt sankcionētu personu izplatītu informāciju, kura cita starpā var saturēt dezinformāciju, viltus ziņas, kā arī saturu, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts un sabiedrības drošībai. Turklāt tas nodrošina, ka tiek ierobežotas sankcionētu personu iespējas gūt ienākumus un cita veida labumu no auditorijas Eiropas Savienībā.

[10.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses – Padomes ieskatā piekļuves liegšana konkrētajām tīmekļa vietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir secinājusi, ka nevar izslēgt to, ka persona vai personu grupa atsauksies uz Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk arī – ECTK) vai tās protokolos nostiprinātajām tiesībām, lai tām būtu "tiesības" uz rīcību, kas praksē nozīmē darbības, kuru nodoms ir ECTK noteikto tiesību vai brīvību sagraušana. Tieši šī iemesla dēļ ECTK ir iekļauts 17.pants, kas nosaka: "Neviena no (..) ECTK normām nav tulkojama kā kādas valsts, grupas vai personas tiesības veikt jebkuru darbību, kuras mērķis ir likvidēt (..) ECTK atzītās tiesības un brīvības vai ierobežot tās lielākā mērā nekā tas noteikts ECTK" (Collected Edition of the "Travaux Préparatoires": Official Report of the Consultative Assembly, 1949., 1949, 1235.–1239.lpp). Nevajadzētu nevienam atļaut izmantot Konvencijas noteikumus, lai vājinātu vai iznīcinātu demokrātiskas sabiedrības ideālus un vērtības (ECT sprieduma lietā Refah Partisi un Others v. Turkey [GC] Nr. 41340/98, 41342/98, 41343/98 and 41344/98, 99.punkts). Tādējādi, lai garantētu demokrātiskas sistēmas drošību, stabilitāti un efektivitāti, valstij var būt nepieciešamība veikt īpašus pasākumus sevis aizsargāšanai. Tādēļ ECT ir atzinusi "sevi aizstāvēt spējīgas demokrātijas" jēdziena leģitimitāti (Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2006.gada 16.marta sprieduma lietā Ždanoka v. Latvia 100.punkts). Ņemot vērā, ka vienlaikus ar militāro agresiju Ukrainā, gan Ukrainā, gan citviet pasaulē tiek īstenots arī mērķtiecīgs hibrīdkarš, izplatīta dezinformācija un nepatiesas ziņas. Tādējādi nav šaubu, ka esošajos apstākļos ir būtiski garantēt arī informatīvās telpas drošību, uzticamas un pārbaudītas informācijas pieejamību, tajā skaitā, ierobežojot tādas informācijas pieejamību, kuru veido un izplata sankcijām pakļautas personas. Ievērojot minēto, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi.

[10.4] administratīvā akta samērīgumu – vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums – tiesisko seku samērīgums jāvērtē katra administratīvā akta izdošanas gadījumā. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi – taisnīgumu (Satversmes tiesas 2007.gada 28.februāra lēmuma lietā Nr.2006-41-01 14.2. punkts). Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13.pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs sankcionētu persona izplatīts saturs, kā arī sankcionētas personas negūs nekāda veida labumu Latvijā.

[11] Pamatojoties uz minēto un Padomei rūpīgi izvērtējot Regulā norādīto informāciju, kā arī nolūkā izvairīties no Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanas vai iespējamās apiešanas un nolūkā pasargāt elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kā arī interneta pakalpojumu sniedzējus no Regulas pārkāpšanas, Padome, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 15.panta ceturto daļu, 57.pantu, 62.panta otrās daļas 1.punktu, 63.panta pirmās daļas 1.punktu, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 57.panta pirmo un otro daļu, 60.panta pirmās daļas 13., 15.punktu, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.panta pirmo daļu un 2022.gada 1.marta Eiropas Savienības Padomes regulu 2022/350, ar ko groza Regulu (ES) Nr.833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā,

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamajām tīmekļa vietnēm "https://lat.rt.rs"; "https://rt.rs"; "https://m-by.tsargrad.tv"; "https://journal-neo.org" un "https://katehon.com" uz laiku līdz Eiropas Savienības noteikto sankciju atcelšanas brīdim.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijas teritorijā pieejamajām tīmekļa vietnēm "https://lat.rt.rs"; "https://rt.rs"; "https://m-by.tsargrad.tv"; "https://journal-neo.org" un "https://katehon.com" dublējošām spoguļlapām.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties ierobežot piekļuvi tīmekļa vietnēm "https://lat.rt.rs"; "https://rt.rs"; "https://m-by.tsargrad.tv"; "https://journal-neo.org" un "https://katehon.com".

5. Iekļaut tīmekļa vietnes "https://lat.rt.rs"; "https://rt.rs"; "https://m-by.tsargrad.tv"; "https://journal-neo.org" un "https://katehon.com" Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie interneta resursi, kuru izmantošana uz laiku ir tikusi ierobežota.

6. Publicēt lēmumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

7. Publicēt lēmumu Padomes tīmekļvietnē internetā.

8. Noteikt, ka lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 9. un 10.punktu.

9. Noteikt, ka atbildīgais Padomes loceklis par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā Baldones ielā 1A, Rīgā, LV-1007. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.


1 Satversmes tiesas spriedums. 2000-03-01. 30.08.2000. Secinājumu daļas 7.punkts.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!