• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Rīgas dome
Republikas pilsētas domes publicē saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

Pirms republikas pilsētas domes vēlēšanām republikas pilsētu vēlēšanu komisijas publicē reģistrētos deputātu kandidātu sarakstus, pēc vēlēšanām – informāciju par pilsētas domē ievēlētajiem deputātiem.

Rīgas pilsētas izpilddirektors publicē rīkojumus par paaugstinātas ledus bīstamības perioda noteikšanu.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes 2023. gada 18. oktobra saistošie noteikumi Nr. RD-23-242-sn "Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.2023., Nr. 219 https://www.vestnesis.lv/op/2023/219.11

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Bauskas novada domes saistošie noteikumi Nr. 22

Grozījumi Bauskas novada domes 2022. gada 26. maija saistošajos noteikumos Nr. 10 "Par sociālajiem pakalpojumiem Bauskas novadā"

Vēl šajā numurā

10.11.2023., Nr. 219

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Rīgas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: RD-23-242-sn

Pieņemts: 18.10.2023.

OP numurs: 2023/219.11

2023/219.11
RĪKI

Rīgas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-23-242-sn

Rīgā 2023. gada 18. oktobrī (prot. Nr. 104, 50. §)

Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
45. panta pirmās daļas 2. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kā arī kapliču izmantošanas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – ar kapavietu komisijas aktu par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. apbedījums – miruša cilvēka (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana kapavietā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem ievietošana kolumbārija nišā;

2.4. apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājs – persona, kura organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs – komersants, kurš organizē mirušā apbedīšanu pasūtītāja interesēs;

2.6. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā apbedī mirušos (1. pielikums);

2.7. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota (1. pielikums);

2.8. kapavietas uzturētājs – fiziska persona vai sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas institūcija, kurai piešķirta kapavieta, vai augstākās izglītības un zinātnes institūcija, ja tai piešķirta kapavieta, lai apbedītu urnas ar kremētu mirušo, kuri atļāvuši savu ķermeni izmantot medicīnas zinātnei, pelniem;

2.9. kapavietu komisija – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta (turpmāk – Mājokļu un vides departaments) direktora izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu un pieņem lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas) vai uz kapavietai piegulošās aktētās kapavietas;

2.10. kapavietai piegulošā brīvā zeme (teritorija) – ārpus kapavietas esoša zeme (teritorija), kurā nevar ierādīt jaunu kapavietu un kura nav nepieciešama kapsētas infrastruktūras izveidošanai vai uzturēšanai;

2.11. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas zīme, piemineklis, soliņš, apmales, sēta u. tml.;

2.12. kapsētas pārzinis – amatpersona, kura pilda kapsētu uzturēšanas pienākumus;

2.13. kolumbārijs – īpaši izveidota vieta kapsētā, kas paredzēta urnu ar kremētu mirušo pelniem novietošanai;

2.14. kolumbārija nišas lietotājs – fiziska persona, kurai piešķirta niša kolumbārijā un ar kuru noslēgts kolumbārija nišas lietošanas līgums;

2.15. slēgta kapsēta – kapsēta, kas ir slēgta apbedījumiem un virsapbedījumiem, izņemot urnu ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanu (1. pielikums);

2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma.

3. Pašvaldības kapsētas, izņemot kolumbārijus, ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, ja mirušais ir kapavietas uzturētāja, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, laulātais vai radinieks. Iepriekš piešķirtā un izveidotā kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

4. Rīgas dome ar lēmumu var:

4.1. nodot pašvaldības kapsētu vai tās daļu uzturēšanā reliģiskajām organizācijām;

4.2. noteikt īpašu statusu kapavietai, kapsētas daļai vai sektoram, paredzot citu kapavietu piešķiršanas, uzturēšanas un apbedīšanas kārtību, ņemot vērā kapavietas, kapsētas daļas vai sektora vēsturiskos, reliģiskos un citus apstākļus.

5. Ja ar Rīgas domes lēmumu kapsēta vai tās daļa nodota uzturēšanā reliģiskai organizācijai, Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde (turpmāk – Kapsētu pārvalde) par šo kapsētu vai tās daļu veic inventarizāciju, sastāda apbedījumu vietu shēmu, kā arī nodod reliģiskajai organizācijai mirušo reģistrācijas grāmatas, līgumus par kapavietas uzturēšanu un ar apbedīšanu saistītos dokumentus. Reliģiskās organizācijas samaksā visus izdevumus, kas saistīti ar kapsētas nodošanu uzturēšanā.

II. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi

6. Kapsētu pārvaldes darba laiku publicē Mājokļu un vides departamenta tīmekļvietnē un izvieto informācijas stendā pie kapsētu administrācijas telpām. Mirušo piemiņas dienā un citās mirušo atceres dienās kapsētu darba laiku nosaka Kapsētu pārvalde.

7. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas ir atvērtas:

7.1. no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim – no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00;

7.2. no 1. novembra līdz 31. martam – no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00.

8. Transportlīdzekļu atrašanās kapsētu teritorijās ir atļauta noteiktajā kapsētu darba laikā.

9. Kapsētās aizliegts:

9.1. uzturēties pēc to slēgšanas;

9.2. rakt smiltis un zemi kapsētu un to aizsargjoslu teritorijās;

9.3. ievest suņus bez pavadas;

9.4. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

9.4.1. gadījumus, kad ir saņemta Kapsētu pārvaldes vai kapsētas pārziņa atļauja;

9.4.2. kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētos transportlīdzekļus;

9.4.3. personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, uzrādot apliecību;

9.4.4. garīdzniekus amata pienākumu veikšanai, lai izpildītu reliģiskas vai rituālas ceremonijas;

9.5. traucēt bēru ceremonijas norisi;

9.6. traucēt kapraču darbu;

9.7. izmest kapavietas aprīkojumu pašvaldības kapsētu atkritumu savākšanas vietās.

10. Kapsētās transportēt mirušos atļauts tikai specializētos transportlīdzekļos, kas ir pielāgoti mirušo (zārku) transportēšanai (katafalki).

III. Kapavietas piešķiršanas kārtība

11. Atvērtā kapsētā jaunu kapavietu līdz divām kapavietām piešķir un ierāda (kapavietas lielumu nosaka saskaņā ar 2. pielikumu) kapsētas pārzinis, pamatojoties uz fiziskas personas vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu vai augstākās izglītības un zinātnes institūcijas iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu, lai apbedītu urnas ar kremētu mirušo, kuri atļāvuši savu ķermeni izmantot medicīnas zinātnei, pelniem, kuram pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

12. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā izveidotā kapavietā, kurā ir brīva vieta vai kurā var veikt virsapbedījumu, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo izsniedz kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļaujas apbedīt mirušo izsniegšanu, kuram pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

13. Daļēji slēgtā kapsētā, ja izveidotā kapavietā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu, Kapsētu pārvalde kapavietas uzturētājam, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu daļēji slēgtā kapsētā, kuram pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu), piešķir jaunu kapavietu, ja mirušais kapavietas uzturētājam ir laulātais, augšupējais radinieks, lejupējais radinieks, brālis vai māsa un attiecīgās kapsētas pārzinis sniedzis rakstveida apliecinājumu par iespēju piešķirt kapavietu un tās iespējamo lielumu.

14. Slēgtā kapsētā izveidotā kapavietā, kurā var veikt urnas apbedījumu, vai kapsētas teritorijā, kurai noteikts īpašs statuss, kapavietas uzturētājam atļauju apbedīt mirušo izsniedz kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo vai kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu, kuram pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

15. Personai, kura uzņēmusies veikt apbedīšanu, bet kura nav mirušā laulātais vai radinieks, kapsētā piešķir un ierāda tikai apbedījumam nepieciešamo kapavietu skaitu, nenoslēdzot ar viņu kapavietas uzturēšanas līgumu.

16. Ja izveidotā kapavietā ir brīva vieta, bet tajā nav iespējams veikt apbedījumu tehnisku iemeslu dēļ, Kapsētu pārvalde kapavietas uzturētājam piešķir jaunu apbedījumam nepieciešamo kapavietu, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu par jaunas kapavietas piešķiršanu un kapsētas pārziņa sastādītu aktu.

17. Kapsētu pārvalde var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu.

18. Kapavietu komisija, pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu, var pieņemt lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas), ja kapsētā veikta kapavietu inventarizācija, vai kapavietai piegulošās aktētās kapavietas. Lēmums ir līguma par kapavietas uzturēšanu (3. pielikums) neatņemama sastāvdaļa.

19. Kapavietu var piešķirt citam kapavietas uzturētājam, ja kapavieta pārgājusi pašvaldības valdījumā.

20. Aktētu kapavietu var piešķirt kapavietas uzturētājam, kura uzturēšanā nodotajā kapavietā attiecīgajā kapsētā nav brīvas vietas un nevar veikt virsapbedījumu.

21. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā aktētu kapavietu piešķir Kapsētu pārvalde, noslēdzot ar kapavietas uzturētāju, kuram uzturēšanā jau ir nodota kapavieta attiecīgajā kapsētā, līgumu par aktētas kapavietas uzturēšanu (3. pielikums), pamatojoties uz kapavietas uzturētāja iesniegumu par aktētas kapavietas piešķiršanu, kuram pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

22. Kapavietas uzturēšanas līgumu kapavietas uzturētāja nāves gadījumā, ja līgumā par kapavietas uzturēšanu nav norādīts kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs, var noslēgt ar kapavietas uzturētāja laulāto, radinieku vai ar kapavietā apbedītā mirušā laulāto vai radinieku. Ja par kapavietas uzturēšanas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas uzturēšanas tiesību pārņemšanu.

IV. Kolumbārija nišas piešķiršanas un lietošanas kārtība

23. Kolumbārija nišu piešķir un ierāda, pamatojoties uz:

23.1. personas iesniegumu par kolumbārija nišas piešķiršanu un ierādīšanu urnu ar kremētu mirušo pelniem novietošanai;

23.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

23.3. dokumentu, kas apliecina vienreizējas maksas par kolumbārija nišas lietošanu veikšanu;

23.4. dokumentu, kas apliecina kremēšanas faktu.

24. Personai, kuras lietošanā tiek nodota kolumbārija niša, ir pienākums ar Kapsētu pārvaldi noslēgt līgumu par kolumbārija nišas lietošanu (4. pielikums).

25. Urnas ievietošanai paredzēto kolumbārija nišu drīkst atvērt Kapsētu pārvaldes attiecīgās kapsētas pārzinis, pamatojoties uz kolumbārija nišas lietotāja rakstveida iesniegumu.

26. Kolumbārija nišas noslēdzējplāksne var tikt gravēta tikai atbilstoši saistošajos noteikumos noteiktajam paraugam (5. pielikums).

27. Urnas ievietošanu kolumbārijā var veikt tikai attiecīgās kolumbārija nišas lietotājs.

28. Ja kolumbārija nišas lietotājs pārtraucis līgumu par kolumbārijas nišas lietošanu, kolumbārija niša var tikt nodota lietošanā tikai personai, kura atrodas laulības, radniecības vai svainības attiecībās ar kolumbārija nišas iepriekšējo lietotāju.

V. Apbedīšanas kārtība

29. Apbedīšanu vai urnas novietošanu kolumbārijā organizē attiecīgi kapavietas uzturētājs, kolumbārija nišas lietotājs vai apbedīšanas pakalpojumu pasūtītāja izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas, uzrādot kapavietu dabā, vai 24 stundas pirms urnas novietošanas kolumbārijā.

30. Apbedīšanas laiku vai laiku urnas novietošanai kolumbārijā kapavietas uzturētājs, kolumbārija nišas lietotājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

31. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Kapa garumam jāatbilst zārka izmēriem, dziļumam jābūt 1,5 m līdz zārka vākam, bet veicot virsapbedījumu – no 0,7 m līdz 1,2 m līdz zārka vākam. Standarta kapa bedres garums – 2 m, platums – 0,8 m. Aizliegts veikt otro virsapbedījumu vienā kapā.

32. Kaps nedrīkst atrasties tuvāk par 1 m no koka un 0,3 m no kapa pieminekļa.

33. Urna ar mirušā pelniem var tikt apbedīta kapsētā esošajā vai jaunā kapavietā ne mazāk kā 1 m dziļumā, kā arī novietota kolumbārijā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana – standarta urnas bedres garums 0,45 m, platums 0,45 m.

34. Virsapbedījumus, mirušo apbedot zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma. Saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

35. Persona, kura vēlas pārapbedīt mirstīgās atliekas, iesniedz Kapsētu pārvaldei iesniegumu pārapbedīšanas atļaujas izsniegšanai, pievienojot kapavietas uzturētāja raksveida piekrišanu pārapbedīšanai un Veselības inspekcijas atļauju.

36. Persona, kura organizē pārapbedīšanu, pirms pārapbedīšanas uzrāda kapsētas pārzinim Kapsētu pārvaldes atļauju pārapbedīšanai, kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina, kā arī sedz ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus.

37. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini.

38. Kapsētas pārzinim, pamatojoties uz reliģiskās organizācijas garīgā personāla (arhibīskaps, mācītājs, priesteris, rabīns u. c.) lūgumu, ir tiesības noteikt īpašus nosacījumus apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā attiecīgās ticības mācību, kā arī kulta tradīcijas.

VI. Kapličas izmantošana

39. Kapliču (mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā kapsētas pārzinis.

40. Piederīgie kapličā novietotu mirušo drīkst apmeklēt kapsētas administrācijas darba laikā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Pārējā laikā kapliča ir slēgta.

VII. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanas kārtība atvērtajās kapsētās

41. Kapsētu pārvalde atvērtajās kapsētās izveido īpašu sektoru mirušo, kuriem nav laulātā, radinieku vai citas personas, kura organizētu mirušā apbedīšanu (bezpiederīgais mirušais), apbedīšanai.

42. Pašvaldības administratīvajā teritorijā mirušais, kurš atzīts par bezpiederīgo mirušo, tiek kremēts. Bezpiederīgos mirušos, kurus nevar kremēt, apbedī zārkā.

43. Kremēta bezpiederīgā mirušā pelnus ievieto kapsulā un apbedī. Vienā kapavietā tiek apbedītas 50 kapsulas ar bezpiederīgo mirušo pelniem, sastādot šī apbedījuma izvietojuma shēmu. Šādas kapavietas dziļums ir 1 m līdz augšējās kapsulas augšējai malai, garums – 2 m, platums – 1 m.

44. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanu un kapavietu labiekārtošanu (piemiņas zīmes uzstādīšana, kapa kopiņas planēšana) kapsētās nodrošina  Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izraudzīts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs.

45. Bezpiederīgā mirušā kapavieta, izņemot saistošo noteikumu 43. punktā minēto kapavietu, tiek saglabāta 20 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina un kapsētas pārzinis lemj par virsapbedījumu veikšanu saistošo noteikumu 41. punktā minētajā sektorā.

46. Ja ir pieteikušies mirušā, kurš atzīts par bezpiederīgo mirušo, laulātais, radinieki vai persona, kura vēlas organizēt mirušā pārapbedīšanu, viņiem ir pienākums:

46.1. atlīdzināt pašvaldībai izdevumus, kas radušies, organizējot bezpiederīgā mirušā apbedīšanu;

46.2. noslēgt līgumu par kapavietas uzturēšanu (3. pielikums).

VIII. Kapavietas uzturēšana

47. Kapavietas uzturētājam ir pienākums:

47.1. noslēgt ar kapsētas pārzini līgumu par kapavietas uzturēšanu (3. pielikums);

47.2. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u. tml.);

47.3. gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu (piemēram, uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u. tml.);

47.4. regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u. c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u. tml.);

47.5. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 0,7 m augstumam;

47.6. kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus nogādāt atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros;

47.7. saņemt kapsētas pārziņa rakstveida atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, pārveidošanai, demontāžai, izvešanai, ievērojot, ka I Meža kapos, II Meža kapos, Raiņa kapos un Miķeļa kapos atļauts uzstādīt pieminekļus un kapakmeņus tikai no dabiskajiem materiāliem;

47.8. pirms apbedījuma veikšanas atbrīvot apbedījuma vietu no kapavietā uzstādītā aprīkojuma.

48. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

48.1. patvarīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

48.2. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini stādīt kokus un kokveida krūmus apbedīšanai ierādītajā kapavietā un ārpus tās, kā arī audzēt kapavietā koku un kokveida krūmu sējeņus;

48.3. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju dažādu mehānismu un materiālu novietošanai.

49. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

49.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

49.2. kapavieta ar kapavietu komisijas lēmumu atzīta par aktētu kapavietu;

49.3. kapavietas uzturētājs rakstveidā atteicies no kapavietas uzturēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā viņam piederošā kapavietas aprīkojuma un 60 dienu laikā pie kapsētas pārziņa nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs.

IX. Nekoptas kapavietas aktēšana

50. Reizi gadā kapavietu komisija apseko jauniem apbedījumiem nepieciešamās nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu (aktēta kapavieta) un marķē to ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi (6. pielikums).

51. Kapavietu komisija aktu par nekopto kapavietu, brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas sakopt kapavietu un ierasties Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa nosūta kapavietas uzturētājam.

52. Ja kapavietas uzturētājs pēc trešā akta par nekoptu kapavietu sastādīšanas viena mēneša laikā nesakopj kapavietu un neierodas Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts.

53. Ja kapavietu komisija ir sastādījusi aktu par nekopto kapavietu un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapavietu komisija ievieto oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētas, kurā atrodas nekoptā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, informāciju par kapavietas uzturētāju (ja tas zināms), kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai viena mēneša laikā sakopt kapavietu un ierasties Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa.

54. Ja līgums par kapavietas uzturēšanu ir izbeigts, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu Kapsētu pārvaldei, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns līgums par kapavietas uzturēšanu ar citu kapavietas uzturētāju. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, ir pienākums:

54.1. sakopt kapavietu (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u. c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus u. tml.);

54.2. noslēgt jaunu līgumu par esošās kapavietas uzturēšanu.

55. Kapsētu pārvalde informē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu un Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūru "Rīgas pieminekļu aģentūra" par aktētā kapavietā uzstādīto aprīkojumu, kas iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un kopīgi izlemj jautājumu par kapavietas un aprīkojuma saglabāšanu.

X. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

56. Kapavietu komisijas aktu par nekoptu kapavietu (aktētu kapavietu) un lēmumu par kapavietas paplašināšanu uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas) vai uz aktētās kapavietas, kā arī faktisko rīcību var apstrīdēt Mājokļu un vides departamenta direktoram.

57. Kapsētu pārvaldes vai kapsētas pārziņa lēmumu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Mājokļu un vides departamenta direktoram.

XI. Administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu un saistošo noteikumu izpildes kontrole

58. Par 9.1. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 16 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 30 naudas soda vienībām.

59. Par 48.1. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 naudas soda vienībām.

60. Par 9.2. un 48.2. apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 20 naudas soda vienībām.

61. Par 25. punktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām piemēro naudas sodu no 16 līdz 70 naudas soda vienībām.

62. Kontrolēt saistošo noteikumu izpildi un veikt administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai ir tiesīgas Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas.

63. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvā komisija.

XII. Noslēguma jautājums

64. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2015. gada 28. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 145 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2015, Nr. 84, Nr. 123; 2016, Nr. 206; 2017, Nr. 126; 2020, Nr. 23; 2021, Nr. 23, Nr. 211; 2022, Nr. 239).

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

 

1. pielikums
Rīgas domes 2023. gada 18. oktobra
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-242-sn

Rīgas valstspilsētas pašvaldības atvērtās, daļēji slēgtās un slēgtās kapsētas

1. Atvērtās kapsētas:

1.1. Jaunciema kapi;

1.2. Bolderājas kapi.

2. Daļēji slēgtās kapsētas:

2.1. I Meža kapi;

2.2. II Meža kapi;

2.3. Miķeļa kapi;

2.4. Raiņa kapi;

2.5. Sarkandaugavas kapi;

2.6. Pļavnieku kapi;

2.7. Matīsa kapi;

2.8. Jaunie ebreju kapi;

2.9. Juglas kapi;

2.10. Biķeru kapi;

2.11. Vecie Bolderājas kapi;

2.12. Lāčupes kapi;

2.13. Ziepniekkalna kapi;

2.14. Pleskodāles kapi;

2.15. Ivana kapi.

3. Slēgtās kapsētas:

3.1. Sarkandaugavas Kalna kapi;

3.2. Kapsila kapi;

3.3. Torņakalna kapi;

3.4. Torņakalna pareizticīgo kapi;

3.5. Mārtiņa kapi.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

 

2. pielikums
Rīgas domes 2023. gada 18. oktobra
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-242-sn

Kapsētās ierādāmo kapavietu izmēri

Kapavieta

Platums, m

Garums, m

Laukums, m2

Kapavietas zārkiem vai urnām
Vienvietīga kapavieta

1,75

3

5,25

Divvietīga kapavieta

2,5

3

7,5

Trīsvietīga kapavieta

3

3

9

Četrvietīga kapavieta

4

3

12

Rindu (joslveida kapavietu izvietojums) kapavietas bezpiederīgo mirušo apbedīšanai

1,5

2,5

3,75

Kapavieta kremētu mirušo 50 kapsulām

1,5

2,5

3,75

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

 

3. pielikums
Rīgas domes 2023. gada 18. oktobra
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-242-sn

Līgums Nr. ______ par kapavietas / aktētas kapavietas uzturēšanu

Rīgā

20____. gada ____________

   
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes  
 

(kapsētas nosaukums)

   
kapsētas pārzinis   (turpmāk – kapsētas pārzinis),
 

( vārds, uzvārds)

 
     
no vienas puses, un kapavietas uzturētājs  

,

 

(vārds, uzvārds)

 

personas kods ____________ – _____________ (turpmāk – uzturētājs), no otras puses, turpmāk līgumā saukti – puses, savstarpēji vienojoties, bez maldības, spaidiem un viltus noslēdz šāda satura līgumu, kas ir saistošs pušu tiesību, pienākumu un saistību pārņēmējiem:

1. Līguma priekšmets

1.1. Kapsētas pārzinis nodod, un uzturētājs pieņem uzturēšanā  
 

(vietu skaits)

   
kapavietu, kas atrodas   kapsētā  
 

(kapsētas nosaukums)

 

(kapsētas adrese)

________________, Rīgā, _______ sektorā, ______ rindā, ___vietā ar kopējo platību ________ m2,

kur ________. gadā apbedīts/-a   ,
 

(vārds, uzvārds)

 

personas kods _____________–_____________ (aizpilda, ja līgums tiek slēgts par kapavietas uzturēšanu)

vai

kur iespējams veikt  
 

(iespējamais zārku, urnu apbedījumu, virsapbedījumu skaits)

(aizpilda, ja līgums tiek slēgts par aktētas kapavietas uzturēšanu).

2. Pušu pienākumi un tiesības

2.1. Uzturētāja pienākumi:

2.1.1. ievērot spēkā esošos Rīgas domes saistošos noteikumus par kapsētu darbību un uzturēšanu, kā arī kapsētas pārziņa norādījumus;

2.1.2. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u. tml.);

2.1.3. gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu (uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u. tml.);

2.1.4. regulāri kopt un labiekārtot ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušās lapas, zarus, gružus u. c. atkritumus, nopļaut zāli, iznīcināt koku un krūmu sējeņus, uzturēt kapavietas aprīkojumu u. tml.);

2.1.5. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 0,7 m augstumam;

2.1.6. kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus nogādāt atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros;

2.1.7. saņemt kapsētas pārziņa rakstveida atļauju kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, pārveidošanai;

2.1.8. izbeidzot kapavietas uzturēšanas tiesības, atbrīvot kapavietu no kapavietas aprīkojuma, ja tas traucē jauna apbedījuma vai virsapbedījuma izdarīšanai.

2.2. Uzturētājam ir tiesības nodot kapavietas uzturēšanas saistības laulātajam, augšupējam radiniekam, lejupējam radiniekam, brālim vai māsai, rakstveida iesniegumā norādot saistību nodošanas iemeslu un iesniedzot vienošanos par kapavietas uzturēšanas līguma saistību pārņemšanu.

2.3. Uzturētājam aizliegts:

2.3.1. patvaļīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

2.3.2. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini stādīt kokus un kokveida krūmus apbedīšanai ierādītajā kapavietā un ārpus tās, kā arī audzēt kapavietā koku un kokveida krūmu sējeņus;

2.3.3. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u. tml. novietošanai.

2.4. Kapsētas pārzinim ir pienākums kapavietas uzturētāja nāves gadījumā noslēgt līgumu par kapavietas uzturēšanu ar šī līguma 2.2. punktā norādīto kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmēju.

3. Līguma darbības termiņš un atbildība par līguma noteikumu pārkāpšanu

3.1. Līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī.

3.2. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku.

3.3. Līgums tiek izbeigts un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

3.3.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

3.3.2. kapavieta trīs gadus ir atzīta par nekoptu;

3.3.3. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no kapavietas uzturēšanas tiesībām, kā arī no kapavietā uzstādītā viņam piederošā kapavietas aprīkojuma un 60 dienu laikā pie kapsētas pārziņa nepiesakās neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs.

4. Citi noteikumi

4.1. Visus strīdus puses risina, savstarpēji vienojoties, bet, ja vienošanās netiek panākta, – Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4.2. Kapsētas pārzinis nav atbildīgs par kapavietas aprīkojuma zādzību vai bojājumu, kuru izdarījušas trešās personas.

4.3. Šī līguma grozījumi vai papildinājumi ir noformējami rakstveidā un stājas spēkā brīdī, kad puses tos parakstījušas.

4.4. Uzturētājs par kapavietas uzturētāja iespējamo tiesību un pienākumu pārņēmēju līgumā norāda

 

,

 

,

(uzturētāja laulātais, radinieks)

 

(vārds, uzvārds)

 

personas kods _______ – _________, dzīvesvieta deklarēta_______________________.

4.5. Līgums sastādīts divos eksemplāros valsts valodā uz ___ (___) lapām/lappusēm, viens līguma eksemplārs glabājas pie uzturētāja, bet otrs – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldē. Abiem līguma eksemplāriem ir vienāds juridiskais spēks.

5. Pušu paraksti

Kapsētas pārzinis:

Rīgas valstspilsētas pašvaldības

Mājokļu un vides departamenta Kapsētu

pārvaldes ________________ kapsētas

pārzinis ___________________________
                       (vārds, uzvārds )

Adrese _________________________

Rīga, LV-____________

Tālrunis ________________

E-pasts_______________________

___________________________
                    (paraksts)

Uzturētājs:

___________________________________
                   (vārds, uzvārds)

Personas kods __________ –___________

Deklarētā dzīvesvieta ______________________ LV- _________

Tālrunis ________________

E-pasts ______________________________

_______________________________
                   (paraksts)

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

 

4. pielikums
Rīgas domes 2023. gada 18. oktobra
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-242-sn

Līgums Nr. ______ par kolumbārija nišas lietošanu

Rīgā

20___. gada ___________

   
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes  
 

(kapsētas nosaukums)

kapsētas pārzinis   (turpmāk – kapsētas pārzinis), no vienas puses,
 

(vārds, uzvārds)

 
un kolumbārija nišas lietotājs   , personas kods __________–__________
 

(vārds, uzvārds)

 

(turpmāk – kolumbārija nišas lietotājs), no otras puses, turpmāk līgumā sauktas – puses, savstarpēji vienojoties, bez maldības, spaidiem un viltus noslēdz šāda satura līgumu, kas ir saistošs pušu tiesību, pienākumu un saistību pārņēmējiem:

1. Līguma priekšmets

1.1. Kapsētas pārzinis nodod un kolumbārija nišas lietotājs pieņem lietošanā  
 

(vietu skaits)

kolumbārija nišu, kas atrodas   kapsētā  

,

 

(kapsētas nosaukums)

 

(kapsētas adrese)

 
Rīgā, vietā Nr.______, kur ______. gadā ievietota urna ar  

,

 

(vārds, uzvārds)

 

personas kods __________–__________, pelniem.

1.2. Kolumbārija nišas lietotājs par kolumbārija nišas lietotāja iespējamo tiesību un pienākumu pārņēmēju norāda

 

(kolumbārija nišas lietotāja laulātais vai radinieks)

  , personas kods __________–__________,

(vārds, uzvārds)

 

dzīvesvieta deklarēta ______________________________________________________________.

2. Pušu pienākumi un tiesības

2.1. Kolumbārija nišas lietotāja pienākumi:

2.1.1. ievērot spēkā esošos Rīgas domes saistošos noteikumus par kapsētu darbību un uzturēšanu, kā arī kapsētas pārziņa norādījumus;

2.1.2. pārslēgt kolumbārija nišas lietošanas līgumu viena gada laikā pēc līguma darbības termiņa beigām;

2.1.3. kolumbārija nišas apmeklēšanas laikā radušos atkritumus nogādāt atkritumu savākšanas vietā novietotajos konteineros;

2.1.4. saņemt attiecīgās kapsētas pārziņa rakstveida atļauju kolumbārija nišas atvēršanai;

2.1.5. izbeidzot kolumbārija nišas lietošanas tiesības, atbrīvot nišu.

2.2. Kolumbārija nišas lietotāja tiesības:

2.2.1. nodot kolumbārija nišas lietošanas saistības laulātajam, augšupējam radiniekam, lejupējam radiniekam, brālim vai māsai, rakstveida iesniegumā norādot saistību nodošanas iemeslu un iesniedzot vienošanos par kolumbārija nišas lietošanas līguma saistību pārņemšanu;

2.2.2. par saviem līdzekļiem veikt kolumbārija nišas noslēdzējplāksnes gravēšanu atbilstoši saistošajos noteikumos noteiktajam paraugam.

2.3. Kolumbārija nišas lietotājam aizliegts:

2.3.1. bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini veikt patvaļīgu kolumbārija nišas atvēršanu;

2.3.2. ievietot kolumbārija nišā citas lietas, izņemot urnas ar kremētu mirušo pelniem;

2.3.3. izmantot blakus esošās kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u. tml. novietošanai.

2.4. Kapsētas pārzinim ir pienākums kolumbārija nišas lietotāja nāves gadījumā noslēgt līgumu par kolumbārija nišas lietošanu ar šī līguma 1.2. punktā norādīto kolumbārija nišas lietotāja tiesību un pienākumu pārņēmēju.

3. Līguma darbības termiņš un atbildība par līguma noteikumu pārkāpšanu

3.1. Līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī.

3.2. Līgums tiek noslēgts uz 20 gadiem ar tiesībām to pagarināt.

3.3. Līgums tiek izbeigts un lietošanā nodotā kolumbārija niša un urnas pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

3.3.1. kolumbārija niša tiek atbrīvota sakarā ar urnas apbedīšanu;

3.3.2. kolumbārija nišas lietotājs nav pārslēdzis kolumbārija nišas lietošanas līgumu viena gada laikā pēc līguma darbības termiņa beigām;

3.3.3. kolumbārija nišas lietotājs rakstveidā atsakās no kolumbārija nišas lietošanas tiesībām, kā arī no kolumbārija nišā ievietotajām urnām ar kremētu mirušo pelniem un 60 dienu laikā pie kapsētas pārziņa nepiesakās neviens kolumbārija nišas lietotāja saistību pārņēmējs.

4. Citi noteikumi

4.1. Visus strīdus puses risina, savstarpēji vienojoties, bet, ja vienošanās netiek panākta, – Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4.2. Kapsētas pārzinis nav atbildīgs par kolumbārija nišas satura zādzību vai bojājumu, kuru izdarījušas trešās personas.

4.3. Līguma grozījumi vai papildinājumi ir noformējami rakstveidā un stājas spēkā brīdī, kad puses tos parakstījušas.

4.4. Līgums sastādīts divos eksemplāros valsts valodā uz ___ ( ) lapām/lappusēm, viens līguma eksemplārs glabājas pie kolumbārija nišas lietotāja, bet otrs – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldē. Abiem līguma eksemplāriem ir vienāds juridiskais spēks.

5. Pušu paraksti

Kapsētas pārzinis: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes

______________________________________
                   (kapsētas nosaukums)

kapsētas pārzinis ________________________

(vārds, uzvārds)

Adrese ________________________________

Rīga, LV-__________

Tālrunis _______________

E-pasts ____________________

_____________________________________
(paraksts)

Kolumbārija nišas lietotājs:

______________________________________
                   (vārds, uzvārds)

Personas kods __________–__________

Deklarētā dzīvesvieta

_________________________ LV-______

Tālrunis _______________

E-pasts ____________________

_____________________________________
(paraksts)

 

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

 

5. pielikums
Rīgas domes 2023. gada 18. oktobra
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-242-sn

Paraugs kolumbārija nišas noslēdzējplāksnes gravēšanai

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

 

6. pielikums
Rīgas domes 2023. gada 18. oktobra
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-242-sn

Brīdinājuma zīmes paraugs

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

 

Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2023. gada 18. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-242-sn "Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"

1. Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi

Pašlaik Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbību reglamentē Rīgas domes 2015. gada 28. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 145 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi", kas ir izdoti saskaņā ar spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu. Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punktā noteikts, ka dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam. Ievērojot minēto, ir jāizdod jauni kapsētu darbību reglamentējoši saistošie noteikumi.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības uzturēšanā ir 21 kapsēta:

1) atvērtās kapsētas (mirušo apbedīšanai ierāda jaunas kapavietas): Jaunciema kapi un Bolderājas kapi;

2) daļēji slēgtās kapsētas (mirušos apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota): I Meža kapi, II Meža kapi, Miķeļa kapi, Raiņa kapi, Sarkandaugavas kapi, Pļavnieku kapi, Matīsa kapi, Jaunie ebreju kapi, Juglas kapi, Biķeru kapi, Vecie Bolderājas kapi, Lāčupes kapi, Ziepniekkalna kapi, Pleskodāles kapi;

3) slēgtās kapsētas (kapsētas ir slēgtas apbedījumiem, izņemot urnu ar kremētu mirušo pelniem apbedīšanai): Sarkandaugavas Kalna kapi, Kapsila kapi, Torņakalna kapi, Torņakalna pareizticīgo kapi, Mārtiņa kapi.

Ar saistošajiem noteikumiem "Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi" (turpmāk – Noteikumi) tiek noteikts, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētas, izņemot kolumbārijus, ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās iespējama, ja mirušais ir kapavietas uzturētāja, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, laulātais vai radinieks. Iepriekš piešķirtā un izveidotā kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no tā pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

Noteikumos tiek paredzēta kārtība, kādā kapavietas uzturētājs var paplašināt uzturēšanā esošo kapavietu uz kapavietai piegulošās brīvās zemes teritorijas rēķina (ārpus kapavietas esoša zemes teritorija, kurā nevar ierādīt jaunu kapavietu un kura nav nepieciešama kapsētas infrastruktūras izveidošanai vai uzturēšanai) vai kapavietai piegulošās aktētās kapavietas rēķina. Paplašināto kapavietas teritoriju kapavietas uzturētājs var izmantot kapavietas uzturēšanai un apbedījumu veikšanai, ja ir iespējams ievērot Noteikumu V nodaļas "Apbedīšanas kārtība" nosacījumus apbedījuma veikšanai.

Noteikumu IX nodaļā "Nekoptas kapavietas aktēšana" paredzēta kārtība, kādā neuzturētās (nekoptās) kapavietas aktē un pārtrauc kapavietas uzturēšanas tiesības kapavietas uzturētājam. Minētās kapavietas, ievērojot Noteikumu III nodaļā "Kapavietu piešķiršanas kārtība" noteikto, tiek piešķirtas apbedījumu veikšanai.

Noteikumi paredz administratīvo atbildību par to neievērošanu. Administratīvā atbildība par Noteikumu neievērošanu tiek paredzēta, jo administratīvais sods spēs mazināt problēmsituāciju skaitu kapsētu darbības nodrošināšanai atbilstoši normatīvajam regulējumam, kā arī ierobežos kapsētu darbības pārkāpumu apmēru un izplatību, tādējādi nodrošinot sabiedrības tiesiskās intereses un noteikto pārvaldes kārtību. Par Noteikumos paredzētajiem administratīvi sodāmiem nodarījumiem nav paredzēti administratīvie sodi citos normatīvajos aktos.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus

Nav fiskālās ietekmes, jo Noteikumu īstenošana neietekmēs pašvaldībai pieejamos resursus, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide vai esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu Noteikumu izpildi.

3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei)

Noteikumi attiecas uz sabiedrībai svarīgas jomas – kapsētu darbība un uzturēšana – normatīvo regulējumu, kas saistīts ar sabiedrības tradicionālajām vērtībām, nepieciešamību izveidot un uzturēt īpašas teritorijas, kuras tiek atvēlētas mirušo apbedīšanai.

Noteikumu ietekmes vērtējums:

1) sociālā ietekme – tieša ietekme, jo kapsētu apsaimniekošana un kapavietu kopšanas kultūra ir saistāma ar cilvēku dzīvesveidu un kultūru kopumā;

2) ietekme uz vidi – tieša ietekme, ievērojot, ka Noteikumi paredz kapsētu uzturēšanas kārtību;

3) ietekme uz iedzīvotāju veselību – nav tiešas ietekmes;

4) ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – Noteikumi neierobežo uzņēmējdarbības aktivitātes un komersantu, kas sniedz apbedīšanas pakalpojumus, konkurētspēju, Noteikumos paredzētā kārtība nodrošinās apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem vienlīdzīgas tiesības un iespējas, uzlabos specifisko pakalpojumu pieejamību.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām

Institūcija, kurā personas var vērsties Noteikumu piemērošanas jautājumos, ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde. Administratīvo procedūru izmaksas nav paredzētas.

5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem

Noteikumi ir nepieciešami Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai.

Nav ietekmes uz cilvēkresursiem.

6. Izpildes nodrošināšana

Izpildi nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde.

7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana

Noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa – Rīgas valstspilsētas pašvaldības kapsētu uzturēšana un darbības nodrošināšana – nodrošināšanai, sasniegšanai, un tajos paredzēts tikai tas, kas nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi un paredzamā rīcība ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai – ir noteiktas samērīgas prasības kapsētu apsaimniekošanai un uzturēšanai, kā arī samērīga atbildība par Noteikumu neievērošanu. Nav saudzējošāku līdzekļu Noteikumu leģitīmā mērķa sasniegšanai.

8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa noskaidrošanā gūtā informācija

Noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts no 2023. gada 12. jūnija līdz 2023. gada 26. jūnijam tika publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.

Tika saņemti trīs priekšlikumi no apvienības "Pilsēta cilvēkiem" (reģistrācijas Nr. 40008268906; juridiskā adrese: Ropažu iela 14 k-1–105, Rīga, LV-1039):

"1) piedāvātā 11.4.4. apakšpunkta redakcija atļauj iebraukt kapsētas teritorijā bez maksas tikai personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti, uzrādot apliecību. Vēršam uzmanību, ka šī redakcija neiekļauj personas ar kustību un gaitas traucējumiem ar 3. grupas invaliditāti, kuriem ir tiesības izmantot personām ar invaliditāti paredzētās stāvvietas. Tāpat arī personām līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās. Lai noteiktu īpašu piekļuvi ar autotransportu personām ar kustību un gaitas vai redzes traucējumiem, Rīgā, Latvijā un citur Eiropas Savienībā vispārpieņemts kritērijs ir invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes esamība, kas tiek izmantota gan autostāvvietās personām ar invaliditāti, gan Rīgas valstspilsētas pašvaldības maksas autostāvvietās, gan arī citās vietās, kur transportlīdzekļu iebraukšana, apstāšanās vai stāvēšana aizliegta ar 302., 303., 326., 327. vai 523. ceļa zīmēm. Līdz ar to lūdzam izteikt 11.4.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "transportlīdzekļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti";

2) piedāvātā 11.4. apakšpunkta redakcija aizliedz jebkādu transportlīdzekļu iebraukšanu kapsētā – arī velosipēdu un elektroskrejriteņu, izņemot personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti un personām, kuras ir iegādājušas caurlaidi. Vēršam uzmanību, ka daudzu kapsētu teritorijas ir ļoti lielas, un attālums no ieejas līdz kapavietai mēdz sasniegt pat 2 kilometrus. Bez personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti ir arī daudzas citas personas, kuru veselības stāvoklis neļauj noiet 2 km turp un pēc pusstundas 2 km atpakaļ, piemēram, daudzi seniori, arī darbspējīga vecuma personas ar pēdu deformācijām/traumām un citiem veselības traucējumiem, t. sk. īslaicīgiem, un ļoti daudzos gadījumos šīm personām nav noteikta invaliditāte. Jāņem vērā, ka caurlaižu iegāde ir iespējama tikai kapsētas administrācijas darba laikā, kuras parasti nestrādā pirmdienās, svētdienās un arī citās dienās pēc plkst. 16.00, un caurlaides cena (6–10 euro) nav samērīga attiecībā uz velosipēdiem un elektroskrejriteņiem. Tāpat jāņem vērā, ka velosipēdi un e-skrejriteņi atšķirībā no autotransporta nerada ievērojamu troksni un netraucē gājēju kustību, jo to platums parasti ir mazāks par 70 centimetriem. Līdz ar to lūdzam papildināt 11.4. apakšpunktu pirms vārda "transportlīdzekli" ar vārdu "mehānisko" (termins "mehāniskais transportlīdzeklis" ir definēts Ceļu satiksmes likumā);

3) tāpat lūdzam izvērtēt, vai nebūtu lietderīgi autotransporta kustības aizliegumu noteikt ar ceļa zīmēm, nevis ar saistošajiem noteikumiem, jo ne visi transportlīdzekļu vadītāji var būt informēti par saistošajos noteikumos noteikto kārtību; to varētu noteikt, piemēram, ar 303. ceļa zīmi ("Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts") un 849. papildzīmi ("Pārējā papildinformācija") ar tekstu "Izņemot ar atļaujām" vai ar 301. ceļa zīmi ("Iebraukt aizliegts") ar 849. papildzīmi ("Pārējā papildinformācija") ar tekstu "Izņemot ar atļaujām, un " (simboli no 844. un 824. papildzīmēm)."

Priekšlikumi nav ņemti vērā, jo Noteikumos paredzētie transportlīdzekļu izmantošanas noteikumi kapsētu teritorijās ir atbilstoši un samērīgi, ievērojot, ka kapsētas prioritāri ir paredzētas mirušo apbedīšanai, nevis transportlīdzekļu satiksmes nodrošināšanai.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!