Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta lēmums Nr. DA-23-27904-nd

Rīgā 2023. gada 26. oktobrī

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments) saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma 13. panta ceturtajā daļā noteikto un atbilstoši Ministru kabineta 29.06.2022. noteikumos Nr. 455 "Adresācijas noteikumi" (turpmāk – Adresācijas noteikumi) noteiktajiem adreses piešķiršanas pamatprincipiem pieņem lēmumu par adreses piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu.

Rīgas dome 30.08.2023. ir pieņēmusi sekojošus lēmumus:

– Nr. RD-23-2843-lē "Par Nīcgales ielas posma pārdēvēšanu par Itas Kozakevičas ielu un grozījumu Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr. 5536";

– Nr. RD-23-2845-lē "Par Ineses Jaunzemes ielas nosaukuma piešķiršanu un grozījumu Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr. 5536";

– Nr. RD-23-2844-lē "Par Kalmju ielas posmu pārdēvēšanu par Plūdu ielu, Ūdensrožu ielu un Palu ielu un grozījumu Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr. 5536" (turpmāk – Lēmumi).

Saskaņā ar Lēmumos norādīto Departamentam divu mēnešu laikā no Lēmumu spēkā stāšanās dienas ir jāveic piešķirto un mainīto ielu tuvumā esošo adresācijas objektu adrešu maiņa.

[1.] Departaments, pamatojoties uz Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas publiskajiem datiem, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem un adrešu piešķiršanas procesa tiesisko regulējumu,

[1.1.] Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 13. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka adresi piešķir, maina, precizē vai likvidē saskaņā ar likumu vai pašvaldības lēmumu. Adresācijas ieviešana, uzturēšana, pilnveidošana un pārskatīšana ir pašvaldībai noteikta pastāvīgi veicama funkcija, kas ir vērsta uz sabiedrības interesēm nodrošināt orientēšanos un konkrētu objektu identificēšanu administratīvās teritorijas ietvaros.

Vienotas adresācijas sistēmas ieviešanas mērķis visā valsts teritorijā ir saistīts ar paredzamu, vienotiem principiem atbilstošas numerācijas ieviešanu. Likumdevējs, nosakot pašvaldībai pienākumu ieviest pašvaldības teritorijā adresācijas sistēmu, ir noteicis adresēšanas principus, kas ir obligāti. Adrešu numuru sasaiste ar ielas nosaukumiem, no kuriem netiek nodrošināta piekļuve adresācijas objektam, pilsētas teritorijā nedrīkst pastāvēt. Likumdevējs, nosakot adresācijas sistēmas pamatprincipus un adrešu numuru piešķiršanas kārtību, kā arī adreses pierakstīšanas kārtību, ir paredzējis sistēmu, kas to realizējot dod valsts iedzīvotājiem viennozīmīgu iespēju orientēties un paredzēt apvidū atpazīstamajiem adresācijas objektiem tiem piešķiramos adreses numurus un to secību, kas savukārt nodrošina iespēju personām, kas lieto adreses un pēc tām orientējās pilsētvidē, intuitīvi nojaust pareizu virzienu, lai atrastu sevi interesējošo adresācijas objektu. Vienveidīgas adresācijas ieviešana ir būtiska, lai nodrošinātu sabiedrības intereses orientēties pilsētvidē, meklējot adresācijas objektus. Adresācijas sistēmas ietvaros nav noteikti vai paredzēti izņēmumi, kad īpašniekam vai kādai personai būtu dotas tiesības noteikt adresācijas objektu adreses. Sabiedrības intereses ir vērtējamas augstāk par atsevišķa indivīda interesēm un gadījumā, kad šīs intereses ir pretrunā, tad, piemērojot tiesību normas, ir jāsasniedz tiesisks risinājums, kurš atbilst tiesību normas jēgai un būtībai sabiedrības interesēs.

[2.] Departaments, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju un konstatētos faktus, pieejamos dokumentus saistībā ar adreses maiņas procesa tiesisko regulējumu un lietas faktiskos apstākļus,

[2.1.] Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 13. panta ceturto daļu pašvaldības lēmumu par adrešu piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu var izdot arī vispārīgā administratīvā akta veidā.

[2.2.] Adresācijas noteikumu 9. punkts nosaka, ka pašvaldībai bez personas piekrišanas, izvērtējot konkrēto situāciju, ir tiesības piešķirt adresi, ja adrese adresācijas objektam nav piešķirta, un mainīt, tai skaitā precizēt adreses pieraksta formu, vai likvidēt piešķirto adresi, ja tā neatbilst noteikumu prasībām. Interpretējot Adresācijas noteikumu 9. punktu gan gramatiski, gan atbilstoši tā jēgai un būtībai ir secināms, ka atbilstoši Adresācijas noteikumu 9. punktā noteiktajam Departamentam ir pienākums mainīt adreses adresācijas objektiem, ja to adreses neatbilst normatīvo aktu prasībām.

Adresācijas noteikumu 3. punktā ir noteikts, ka adrese ir noteiktā secībā sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, kas nodrošina adresācijas objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī un ko reģistrē adrešu reģistrā. Ņemot vērā hierarhisko adresācijas sistēmas uzbūvi, ir jāņem vērā, ka, izdarot izmaiņas hierarhiski augstākā adresācijas objektā, izmaiņas ir jāizdara arī attiecīgajiem hierarhiski zemākajiem adresācijas objektiem, kurus skar izdarītās izmaiņas.

[2.3.] Adresācijas noteikumu 2.9. apakšpunkts nosaka, ka adresācijas objekts ir dzīvošanai, saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai paredzēta ēka, 2.10. apakšpunktā noteikts, ka adresācijas objekts ir apbūvei paredzēta zemes vienība un 2.11. apakšpunktā noteikts, ka adresācijas objekts ir telpu grupa.

[2.4.] Adresācijas noteikumu 8. punktā ir noteikts, ka adresācijas sistēmai piemēro šādus pamatprincipus:

– administratīvajā teritorijā un novada teritoriālā iedalījuma vienībā adrese nedrīkst atkārtoties, izņemot šo noteikumu 21. un 22. punktā minētos gadījumus (8.1. apakšpunkts);

– katram adresācijas objektam piešķir vienu adresi, izņemot šo noteikumu 21., 22. un 23. punktā minētos gadījumus; (8.2. apakšpunkts);

– adresācijas objekta nosaukumu veido atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām un normatīvajiem aktiem vietvārdu informācijas jomā (8.3. apakšpunkts);

– viena adreses elementa garums nepārsniedz 40 rakstzīmes (8.4. apakšpunkts);

– ciema, mazciema, viensētas, ēkas un apbūvei paredzētas zemes vienības nosaukumā nedrīkst izmantot vārdu savienojumu, kas satur fiziskas personas vārdu un uzvārdu un informāciju par saimnieciskās darbības veidu (8.5. apakšpunkts);

– adresācijas objektu numuros izmanto naturālus skaitļus, kas pierakstīti ar arābu cipariem un var būt papildināti ar burtiem atbilstoši šo noteikumu 19. punktā minētajiem nosacījumiem (8.6. apakšpunkts).

[2.5.] Adresācijas noteikumu 13. punkts nosaka, ja apbūvei paredzētai zemes vienībai adrese ir piešķirta:

– pirmajai ēkai, kas tiek būvēta vai ir uzbūvēta uz apbūvei paredzētās zemes vienības, saglabā zemes vienībai piešķirto adresi (13.1. apakšpunkts);

– katrai nākamajai ēkai, kas tiek būvēta vai ir uzbūvēta uz apbūvei paredzētās zemes vienības, izvērtējot konkrēto situāciju, piešķir jaunu adresi, izņemot šo noteikumu 21. un 22. punktā minētos gadījumus (13.2. apakšpunkts).

[2.6.] Adresācijas noteikumu 14. punkts nosaka, ja apbūvei paredzētajai zemes vienībai adrese nav piešķirta un uz apbūvei paredzētās zemes vienības atrodas vairākas funkcionāli nesaistītas ēkas, katrai ēkai piešķir atsevišķu adresi, izņemot šo noteikumu 21., 22. un 23. punktā minētos gadījumus, bet zemes vienībai, ja nepieciešams, piešķir adresi, kas piešķirta vienai no ēkām, neatkarīgi no tā, vai ēka un zemes vienība ir viena īpašnieka vai vairāku īpašnieku īpašumā (valdījumā)

[2.7.] Adresācijas noteikumu 15. punkts nosaka, ka pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētai zemes vienībai vai ēkai piešķir numuru ar piesaisti ielas nosaukumam.

[2.8.] Adresācijas noteikumu 18.1. apakšpunkts nosaka, ka pilsētās un ciemos apbūvei paredzētu zemes vienību un ēku numurus piešķir no ielas sākuma augošā secībā, sākot numerāciju ar pirmajiem cipariem, virzienā no apdzīvotās vietas centra uz nomali vai no galvenās ielas, laukuma, autoceļa. Ielas kreisajā pusē piešķir nepāra numurus, labajā pusē – pāra numurus.

[2.9.] Adresācijas noteikumu 19. punkts nosaka, lai izvairītos no iepriekš piešķirtu numuru atkārtošanās, pašvaldība savā teritorijā, piemērojot vienotu praksi, apbūvei paredzētās zemes vienības vai ēkas numuru papildina ar vienu no šādiem adreses papildelementiem:

19.1. latviešu alfabēta lielo burtu bez diakritiskām zīmēm;

19.2. mazo burtu "k" un defisi. Aiz defises norāda korpusa numuru.

[2.10.] Adresācijas noteikumu 20. punkts nosaka, ka pilsētu un ciemu teritoriju daļās, kur ir ielas, apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai numuru piešķir, izvērtējot konkrēto situāciju un ņemot vērā tuvāko ielu vai ielu, no kuras iespējams pie ēkas piekļūt ar transportu.

[2.11.] Saskaņā ar Rīgas domes Lēmumos veiktajām izmaiņām ielu nosaukumos, vairākiem adresācijas objektiem nepieciešama adreses maiņa.

[2.12.] Ņemot vērā, ka adrese ir noteiktajā secībā sakārtotu nosaukumu un numuru – adreses elementu – kopa, tad Departamentam, veicot hierarhiski augstāka adresācijas objekta ēkas adreses maiņu, vienlaicīgi arī jāprecizē hierarhiski zemāku adresācijas objektu adrešu pieraksts atbilstoši mainītajam ēkas numuram, saglabājot telpu grupu esošo numerāciju.

[2.13.] Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmā daļa nosaka, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā, bet Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas 3. punkts nosaka, ka personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta.

Administratīvā procesa likuma 63. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un izdod administratīvo aktu, ar kuru pilnībā vai daļēji atteikts izdot iesniedzējam labvēlīgu administratīvo aktu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošanai nav pamata vai tā nav lietderīga.

Novērtējot lietas faktiskos apstākļus, ir secināms, ka ir vairāki adresācijas objekti, kam vienīgā tuvākā iela ir kāda no pieņemtajos Lēmumos jaunizveidotajām ielām, līdz ar to adrešu piešķiršana adresācijas objektiem šo ielu tuvumā ir iespējama tikai no šīm ielām. Īpašnieku viedokļu noskaidrošana saistībā ar adrešu maiņu nav lietderīga, jo īpašnieku sniegtie viedokļi nevar ietekmēt adrešu maiņu, jo tā ir veicama saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos noteiktām normām. Ņemot vērā to, ka īpašnieku viedokļi nevar ietekmēt pieņemamo lēmumu, tad īpašnieku viedokļu noskaidrošana šajā lietā nav adekvāta.

[2.14.] Ievērojot tiesiskos aspektus, kas regulē adreses piešķiršanu, kā arī ievērojot lietderības apsvērumus saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65. panta otro daļu un 66. pantu, ir secināms, ka Departamentam ir jāpieņem lēmums par adreses maiņu divu mēnešu laikā. Administratīvā procesa likuma 66. pantā ir noteikts lietderības apsvērumu saturs, kas Departamentam ir jāizvērtē pirms administratīvā akta izdošanas:

Adrešu maiņa ir nepieciešama, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto adrešu veidošanas kārtību, kas noteikta, lai radītu iespējas ātri, viennozīmīgi valsts teritorijā identificēt adresācijas objektu apvidū. Adreses maiņa un piešķiršana ir tiesiski pamatota un pieņemot šo lēmumu tiks sasniegts tiesisks mērķis.

Adrešu maiņa atbilstoši Adresācijas noteikumiem ir iespējama vienīgi izdodot administratīvo aktu, līdz ar ko administratīvā akta izdošana ir piemērota, lai nodrošinātu adresācijas objektu identificēšanu apvidū, ievērojot adresācijas sistēmas prasības.

Administratīvais akts par adreses maiņu būtiski neierobežo Administratīvā procesa dalībnieku tiesības un tiesiskās intereses, jo vienīgais tiesiskais pienākums, kas izriet saistībā ar administratīvo aktu par adreses maiņu ir jaunās adreses lietošana, kas nav vērtējama kā tiesību ierobežojums, bet gan kā pienākums, lai nodrošinātu saziņas un atrašanas iespējas.

Normatīvo aktu prasības nenosaka citu veidu, kā piešķiramas vai maināmas adreses, kā vien izdodot administratīvo aktu, līdz ar ko nepastāv citu iespēju, kā būtu nodrošināma adresācijas objekta adreses maiņa.

Adresācijas noteikumiem atbilstošu adrešu piešķiršana adresācijas objektiem valsts teritorijā nodrošina valsts, pašvaldības un sabiedrības būtiskās intereses, kas saistītas ar personas sasniedzamību, orientēšanos apvidū un adresācijas objektu identificēšanu. Salīdzinot sabiedrības un valsts pārvaldes intereses ar privātpersonai uzlikto pienākumu lietot piešķirto adresi, ir secināms, ka privātpersonas tiesiskās intereses netiek aizskartas vai kā savādāk ierobežotas, jo persona jau lieto adresi un tai jauns tiesisks pienākums netiek noteikts.

[2.15.] Adresācijas noteikumu 35. punkts nosaka, ja adrese mainīta atbilstoši šo noteikumu prasībām, tai skaitā precizēta adreses pieraksta forma, dokumenti, kuros lietota iepriekšējā adrese, ir spēkā un dokumentu maiņa nav jāveic, izņemot gadījumu, ja to paredz speciālais normatīvais akts.

Tādējādi, ja līdz šim tika izdoti dokumenti, kuros ir fiksēta cita adrese, tie joprojām ir spēkā esoši un to maiņa veicama tikai tad, ja to vēlas pats dokumenta turētājs vai ja to pieprasa normatīvo aktu prasības, bet attiecībā uz zemesgrāmatu apliecībām īpašuma unikālais identifikators ir kadastra numurs, un tas nemainās un adrešu maiņa neietekmē īpašuma piederības jautājumus.

Departaments informē, ka pēc lēmuma par adreses piešķiršanu, maiņu, likvidēšanu vai precizēšanu tiks sniegta informācija Valsts zemes dienestam adrešu reģistrācijai Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā, kā arī informāciju par aktuālajām adresēm citas valsts informācijas sistēmas un reģistri saņem automātiski no Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas. Lielā daļā gadījumu izmaiņas adresēs ir izsekojamas bez personas starpniecības, taču gadījumos, kad ir pastāvējusi adrešu atkārtošanās, jeb vairāki adresācijas objekti ir lietojuši vienu adresi, bet adreses maiņas gadījumā katram adresācijas objektam ir piešķirta sava, unikāla adrese, ne vienmēr tehnisku risinājumu dēļ ir iespējams nodrošināt automātisku informācijas nodošanu gala lietotājam pareizā veidā un šādos gadījumos adrešu lietotājiem ir ieteicams pārliecināties vai adrešu informācija personu rīcībai ir aktuāla.

Personas pašas ir atbildīgas par pareizu adrešu lietošanu. Šī lēmuma publicēšana oficiālajā Latvijas Republikas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" nodrošina visu ar šo adrešu saistīto personu apziņošanu par notikušajām izmaiņām un personas (arī personas, kuras nav adresācijas objektu īpašnieki vai organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes) nevar aizbildināties ar nezināšanu par izmaiņām adresācijā, taču personām pašām ir arī jāveic darbības, lai attiecībā uz viņiem tiktu lietota pareiza adrešu informācija. Personām pašām ir jāpaziņo informācija par mainīto adresi visiem, ar ko tiek uzturēta personiskā vai lietišķā sarakste vai arī ir nodibinātas un pastāv saistības.

Ja komersanta juridiskā adrese tiek mainīta, tad komersantam par adreses maiņu ir jāinformē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, kurš adrešu informācijas aktualizēšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā veic bez maksas.

Personām, kuru dzīvesvieta deklarēta mainītajās adresēs, būtu lietderīgi pārliecināties par deklarētās adreses maiņas faktu. Deklarētās dzīvesvietas adreses pārbaudi var veikt, vēršoties Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā vai elektroniski izmantojot e-pakalpojumu "Mani dati Iedzīvotāju reģistrā", "Manā īpašumā deklarētās personas", kas pieejams interneta vietnē www.latvija.lv.

Ēku iedzīvotājiem ir nepieciešams pārbaudīt un precizēt reģistrēto informāciju par deklarētajām dzīvesvietu adresēm (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. un 7. pants). Departaments papildus paskaidro, ka informāciju par iedzīvotāju deklarētajām adresēm ir tiesiska precizēt vienīgi pati persona, kuru tas skar, jo nevienai no valsts pārvaldes iestādēm nav noteiktas tiesības mainīt informāciju par iedzīvotāju deklarētajām adresēm. Pareiza informācija par adresi ir būtiska, lai nodrošinātu saziņu ar iedzīvotāju un dati varētu tikt izmantoti arī nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanā. Ja persona nav mainījusi dzīvesvietu, bet ēkai ir mainīta adrese atkārtota dzīvesvietas deklarēšana nav jāveic, bet jāprecizē Iedzīvotāju reģistra dati atbilstoši mainītajai adresei.

Personām ir iespēja veikt deklarētās dzīvesvietas adreses precizēšanu, kad saglabājas pirmreizējās deklarācijas datums, vai arī atkārtoti deklarēt savu dzīvesvietu

Departaments atbilstoši pieprasījumam var izsniegt bezmaksas izziņu, kas apliecina adreses maiņas faktu.

[3.] Departaments, ievērojot minēto un pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 13. panta ceturto daļu, Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu, 62. panta otrās daļas 3. punktu un 63. panta pirmās daļas 3. punktu, 65. panta otro daļu un 66. pantu, Adresācijas noteikumu 2.9., 2.10., 2.11., 18.1. apakšpunktu, 3., 8., 9., 13., 14., 15., 19., 20., 35., 37., 43. punktu, Rīgas domes 30.08.2023. Lēmumiem,

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajai daļai šis administratīvais akts stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi adresātam. Ar paziņošanu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" uzskatāms, ka vispārīgais administratīvais akts ir kļuvis zināms administratīvā akta adresātiem. Ar šādu paziņošanu netiek pārkāptas ieinteresēto tiesības uzzināt administratīvo aktu, un šāda paziņošana lielā ieinteresēto personu skaita dēļ ir uzskatāma par saprātīgu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo un otro daļu, 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu, 79. panta pirmo daļu un Rīgas domes 07.07.2021. nolikuma Nr. 86 "Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta nolikums" 20. punktu šo administratīvo aktu var apstrīdēt pie Departamenta direktora vietnieka administratīvajos jautājumos viena mēneša laikā no dienas, kad administratīvais akts stājas spēkā, iesniedzot iesniegumu Departamentā Dzirnavu ielā 140, Rīgā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta
Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes
Zemes pārvaldības nodaļas vadītājs U. Freimantāls