Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 3 Visi
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 14
2023. gada 14. septembrī (prot. Nr. 20, 23. §)
Pašvaldības sociālie pakalpojumi
APSTIPRINĀTI
ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes
2023. gada 14. septembra lēmumu Nr. 597
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likuma 3. panta trešo daļu un Invaliditātes
likuma 12. panta 6.2 daļu, Ministru kabineta 2003. gada 27. maija
noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma
izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi nosaka Daugavpils valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālo pakalpojumu veidus, to saņemšanas kārtību un samaksas nosacījumus.
2. Noteikumos ir lietoti šādi termini:
2.1. ģimenes locekļi – laulātie, bērni un citas personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un mājokli un kuras mitinās vienā mājoklī;
2.2. vientuļa persona – persona, kurai nav apgādnieku un kura dzīvo viena.
3. Sociālos pakalpojumus Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādē "Sociālais dienests" (turpmāk – Dienests) var pieprasīt persona vai viņas likumiskais pārstāvis, ja tās dzīvesvieta deklarēta pašvaldības teritorijā, izņemot personas, kurām nepieciešami sociālie pakalpojumi naktspatversmē.
4. Sociālos pakalpojumus var saņemt persona arī no citas pašvaldības, ja attiecīgā pašvaldība, pati persona vai tās likumiskais pārstāvis par sociālajiem pakalpojumiem veic apmaksu pilnā apmērā un, ja pašvaldībai ir iespējas nodrošināt attiecīgo sociālo pakalpojumu. Līgumu ar attiecīgo pašvaldību un pakalpojuma saņēmēju slēdz Dienests.
5. Pašvaldības sociālos pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķir Dienests, izņemot krīzes centra un ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu bērniem.
II. Sociālo pakalpojumu veidi un to saņemšanas kārtība
6. Pašvaldība nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:
6.1. aprūpes mājās pakalpojumu;
6.2. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu pilngadīgām personām;
6.3. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu pilngadīgām personām;
6.4. ģimeniskai videi pietuvināts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu bērniem;
6.5. ģimenes asistenta pakalpojumu;
6.6. dienas centra pakalpojumu;
6.7. dienas aprūpes centra pakalpojumu;
6.8. krīzes centra pakalpojumu;
6.9. grupu dzīvokļa pakalpojumu;
6.10. naktspatversmes pakalpojumu;
6.11. patversmes pakalpojumu;
6.12. psihologa pakalpojumu;
6.13. specializētā autotransporta un sociālā taksometra pakalpojumu;
6.14. atelpas brīža pakalpojumu;
6.15. specializēto darbnīcu pakalpojumu;
6.16. aprūpes pakalpojumu bērniem;
6.17 dienas aprūpes centra pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;
6.18. krīzes centra pakalpojumu bērniem.
7. Lai saņemtu sociālo pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz iesniegumu un uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī pārstāvības tiesības apliecinošu dokumentu, ja sociālo pakalpojumu pieprasa personas likumiskais pārstāvis. Normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteiktajos gadījumos, kad Dienestam ir jānovērtē personas un tās apgādnieku maksātspēja, papildus iesniegumam persona un tās apgādnieks aizpilda un iesniedz iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem (turpmāk – deklarācija). Deklarācija nav jāiesniedz, ja:
7.1. tā ir sastādīta, novērtējot mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms sociālā pakalpojuma pieprasīšanas;
7.2. sociālo pakalpojumu apņemas apmaksāt persona, kura vēlas saņemt sociālo pakalpojumu, tās apgādnieks vai cita persona;
7.3. persona normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteiktajos gadījumos tiek atbrīvota no maksas par sociālo pakalpojumu;
7.4. persona ir vientuļa un rakstiski apliecina, ka tās vienīgie ienākumi ir vecuma vai invaliditātes pensija vai cits pensijai pielīdzināms ienākums.
8. Dienests normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārbauda informāciju, izmantojot pašvaldības un valsts reģistros pieejamās ziņas, apseko dzīvesvietu, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
9. Dienests lemj par personai piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu, apjomu, ilgumu un personas vai tās apgādnieka līdzfinansējuma apmēru par saņemto pakalpojumu.
10. Šo noteikumu 6.1.–6.3., 6.7.–6.11., 6.14.–6.17. apakšpunktā noteiktie sociālie pakalpojumi tiek sniegti, noslēdzot līgumu.
11. Sociālais pakalpojums tiek apmaksāts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, saskaņā ar pašvaldības apstiprinātu cenrādi un šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem.
12. Dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu sniegšanu, ja persona atbilst vismaz vienam no šādiem apstākļiem:
12.1. personai ir nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē;
12.2. persona slimo ar tuberkulozi aktīvā stadijā;
12.3. persona slimo ar akūtām infekcijas slimībām;
12.4. persona slimo ar seksuāli transmisīvajām slimībām.
13. Dienests var pārtraukt piešķirtā sociālā pakalpojuma sniegšanu, ja konstatē vismaz vienu no šādiem apstākļiem:
13.1. persona slimo ar tuberkulozi aktīvajā stadijā;
13.2. persona slimo ar akūtām infekcijas slimībām;
13.3. persona slimo ar seksuāli transmisīvajām slimībām;
13.4. persona rakstiski lūdz pārtraukt sociālā pakalpojuma sniegšanu;
13.5. persona apdraud citu personu veselību, dzīvību;
13.6. persona sistemātiski pārkāpj noslēgtā līguma noteikumus;
13.7. personai nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē;
13.8. personai rehabilitācijas rezultātā nav nepieciešami ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumi un tos var aizstāt ar sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā;
13.9. personai, kura iepriekš saņēma sociālo pakalpojumu dzīvesvietā, tiek nodrošināts sociālais pakalpojums institūcijā;
13.10. sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis vai persona ir atguvusi sociālās funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un sociālie pakalpojumi nav nepieciešami;
13.11. persona vairāk nekā vienu mēnesi nav izmantojusi sociālo pakalpojumu;
13.12. persona pārceļas dzīvot citā pašvaldībā.
III. Aprūpes mājās pakalpojums
14. Aprūpes mājās pakalpojumu personas dzīvesvietā (turpmāk – aprūpes mājās pakalpojums) nodrošina Aprūpes mājās birojs.
15. Aprūpes mājās pakalpojumu darba dienas laikā nodrošina pensijas vecuma personām, personām ar invaliditāti vai citām personām, kurām vecuma vai citu iemeslu dēļ ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus pamatvajadzību apmierināšanai vai veikt savu personisko aprūpi.
16. Aprūpes mājās pakalpojums ietver personisko aprūpi un ikdienas mājas darbu veikšanu.
17. Aprūpes mājās pakalpojumam ir šādi aprūpes līmeņi:
17.1. pirmais aprūpes līmenis ir 1–2 reizes nedēļā līdz 16 stundām mēnesī;
17.2. otrais aprūpes līmenis ir 2 reizes nedēļā līdz 24 stundām mēnesī;
17.3. trešais aprūpes līmenis ir 3 reizes nedēļā līdz 32 stundām mēnesī;
17.4. ceturtais aprūpes līmenis ir 5 reizes nedēļā līdz 48 stundām mēnesī līdz persona tiek ievietota īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā.
18. Atbilstoši personas vajadzībām tiek nodrošināti šādi pakalpojumi:
18.1. ārstniecības personas izsaukšana, atbalsts medikamentu lietošanā, palīdzība sadarbībā ar dažādām institūcijām;
18.2. produktu, medikamentu un saimniecības preču iegāde un piegāde (kopējais svars līdz 5 kg);
18.3. palīdzības sniegšana personai ēdiena pagatavošanā un ēšanā;
18.4. gatava ēdiena piegāde mājās;
18.5. ūdens piegāde personas dzīvesvietā;
18.6. kurināmā piegāde telpās un krāsns kurināšana;
18.7. palīdzība apģērbties un noģērbties, gultas veļas nomaiņā;
18.8. palīdzība iekļūt gultā un izkļūt no tās, pozicionēšanā un pārvietošanā;
18.9. palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanā (piemēram, mazgāšanās, inkontinences līdzekļu nomaiņa, ķemmēšanās, skūšanās, protēžu kopšana), izņemot podologa pakalpojumus;
18.10. trauku mazgāšana;
18.11. dzīvojamo telpu uzkopšana ne biežāk kā 4 reizes mēnesī (grīdas virsmu sausā un mitrā uzkopšana, putekļu tīrīšana, sanitāro mezglu un vannas mazgāšana; ledusskapja, gāzes vai elektriskās plīts un izlietnes tīrīšana);
18.12. dzīvojamo telpu logu mazgāšana ne biežāk kā 2 reizes gadā;
18.13. veļas mazgāšana personas veļas mazgājamajā mašīnā vai veļas nodošana un saņemšana no veļas mazgātavas;
18.14. pagalma uzkopšana (sniega tīrīšana, sauso lapu grābšana) tiktāl, cik tas nepieciešams personas spējai apmierināt savas pamatvajadzības.
19. Bezmaksas aprūpes mājās pakalpojumu tiesīgas saņemt šādas personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu pašvaldībā:
19.1. vientuļa pensijas vecuma persona vai vientuļa persona ar invaliditāti, ja tās ikmēneša ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru (ieskaitot pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana);
19.2. pensijas vecuma persona un persona ar invaliditāti, kura dzīvo viena, vai vienā mājsaimniecībā ar personu, kura sava veselības stāvokļa dēļ nespēj nodrošināt nepieciešamo aprūpi, un mājsaimniecībai ir piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss, vai personas apgādniekam noteikta I grupas invaliditāte;
19.3. klients krīzes situācijā, pamatojoties uz sociālā darba speciālista atzinumu.
IV. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums pilngadīgām personām
20. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā sniedz pensijas vecuma personām vai pilngadīgām personām, kurām ir noteikta invaliditāte, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nav spējīgas sevi aprūpēt patstāvīgi, nodrošinot pamatvajadzību apmierināšanu, mājokli, pilnu aprūpi, sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu.
21. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā piešķir uz noteiktu vai uz pastāvīgu laiku.
22. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir maksas pakalpojums.
23. Papildus normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem, klienta apgādnieks tiek atbrīvots no samaksas vai piemaksas par pakalpojumu, ja apgādnieks nonācis krīzes situācijā vai citos gadījumos, pamatojoties uz sociālā darba speciālista sniegto atzinumu (piemēram, klients miris, apgādniekam nav deklarētās dzīvesvietas vai viņš nav sasniedzams, klients pirms tam saņēma patversmes, naktspatversmes, krīzes centra, grupu dzīvokļa, īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu vai īslaicīgu sociālās aprūpes pakalpojumu ārstniecības iestādē, apgādniekam noteikta I vai II grupas invaliditāte un viņam ir funkcionāli traucējumi – redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionēšanas ierobežojumi vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi īpašu kopšanu u.tml. gadījumos).
V. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums pilngadīgām personām
24. Īslaicīgu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju institūcijā (turpmāk – sociālā gulta) saņem persona, kura funkcionālo traucējumu dēļ nevar sevi aprūpēt un kurai ārstēšanās stacionārā nav pamatota ar medicīniskajām indikācijām, kā arī persona pēc operācijas vai atveseļošanās periodā, vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, un kura atbilst kādam no kritērijiem:
24.1. trūcīga persona;
24.2. persona bez noteiktas dzīvesvietas;
24.3. krīzes situācijā nonākusi persona.
25. Pakalpojums tiek sniegts līdz sešiem mēnešiem un to var pagarināt, pamatojoties uz ārstējošā ārsta atzinumu.
26. Pašvaldība līdz vienam mēnesim sedz izdevumus par pakalpojumu, bet gadījumā, ja personai nav ienākumu (piemēram, līdz invaliditātes pensijas noformēšanai), pašvaldība līdz sešiem mēnešiem turpina segt izdevumus par pakalpojumu.
VI. Ģimeniskai videi pietuvināts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums bērniem
27. Ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu bērniem sniedz bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem no 2 līdz 18 gadu vecumam un atsevišķos gadījumos, ja bērns turpina mācības – līdz mācību gada beigām.
28. Ģimeniskai videi pietuvināts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek sniegts kā ģimeņu modelis, veicinot un sekmējot bērnu sadzīves un pašaprūpes iemaņu apgūšanu, nostiprināšanu un izglītošanu, izglītības ieguvi, atbilstoši bērnu vajadzībām, karjeras izvēli, sniedzot psihosociālo un informatīvo atbalstu.
29. Pakalpojums ietver mājokli, diennakts aprūpi, sociālo rehabilitāciju, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu vai, ja tas nav iespējams, sagatavo bērnu patstāvīgas dzīves uzsākšanai.
30. Pakalpojums ir bezmaksas bērnam, par kuru Daugavpils pilsētas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.
VII. Ģimenes asistenta pakalpojums
31. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai vai ģimenei ar bērniem atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā, saskaņā ar individuālo sociālās rehabilitācijas, sociālās aprūpes, bērna attīstības vai personas vai ģimenes atbalsta plānu.
32. Ģimenes asistenta pakalpojumu tiesības saņemt:
32.1. līdz 4 stundām nedēļā jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai;
32.2. līdz 10 stundām nedēļā ģimene, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē;
32.3. līdz 15 stundām nedēļā ģimene, kurā viens no vecākiem ir persona ar garīga rakstura traucējumiem.
33. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir uz laiku līdz vienam gadam, ņemot vērā sociālā darbinieka atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību, ja persona aktīvi iesaistās problēmu risināšanā un pilda līdzdarbības pienākumus, pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt.
34. Ģimenes asistenta pakalpojums personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu pašvaldībā, ir bez maksas.
VIII. Dienas centra pakalpojums
35. Dienas centra pakalpojuma sniedzējs (turpmāk – Dienas centrs) nodrošina sociālo prasmju attīstīšanas iespējas, izglītošanas, brīvā laika pavadīšanas, mākslas vai mākslinieciskās pašdarbības nodarbības.
36. Dienas centra pakalpojumu tiesīga saņemt:
36.1. pensijas vecuma persona;
36.2. ģimene ar bērniem;
36.3. persona ar invaliditāti;
36.4. persona pēc ilgstošas ārstēšanās;
36.5. bezdarbnieks.
37. Dienas centrs personām nodrošina telpu līdzi paņemtā ēdiena uzņemšanai, ja klients atrodas dienas centrā četras un vairākas stundas pēc kārtas.
38. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus dienas centrā, persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja.
39. Dienas centrā pakalpojums personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu pašvaldībā, ir bezmaksas.
IX. Dienas aprūpes centra pakalpojums
40. Dienas aprūpes centra pakalpojuma sniedzējs sniedz sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem.
41. Dienas aprūpes centrā uzņem pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta invaliditāte.
42. Dienas aprūpes centrs nodrošina:
42.1. uzraudzību un individuālu atbalstu;
42.2. palīdzību pašaprūpē atbilstoši nepieciešamībai;
42.3. sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un brīvā laika pavadīšanas iespējas;
42.2. sociālā darba speciālista konsultācijas atbilstoši nepieciešamība;
42.3. iespējas nodarboties prasmju attīstību veicinošās nodarbībās un nodarbību grupās;
42.4. iespējas organizēt rokdarbu izstādes;
42.5. mākslas un mākslinieciskās pašdarbības spēju attīstīšanas nodarbības;
42.6. iespējas apmeklēt kultūras un sporta pasākumus;
42.7. nodrošina iespēju ēst līdzi paņemto ēdienu un organizē ēdināšanu;
42.8. fiziskās aktivitātes un relaksējošas nodarbības;
42.9. atbalstu sociālo problēmu risināšanā atbilstoši nepieciešamībai.
43. Dienas aprūpes centra pakalpojums personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu pašvaldībā, ir bez maksas.
X. Krīzes centra pakalpojums
44. Lai saņemtu krīzes centra pakalpojumu, persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja.
45. Krīzes centra pakalpojuma sniedzējs krīzes situācijā nonākušiem klientiem nodrošina:
45.1. sociālo prasmju novērtēšanu, pilnveidošanu un attīstīšanu;
45.2. individuālās un grupu nodarbības psihosociālā atbalsta sniegšanai;
45.3 drošu naktsmītni, ja sociālais pakalpojums ir ar izmitināšanu.
46. Krīzes centra pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanā iesaista sociālo darbinieku un psihologu.
47. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus klients var saņemt arī bez izmitināšanas.
48. Krīzes centra pakalpojumu tiesīga saņemt:
48.1. persona, kuras dzīvojamā telpa vai māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes, citas avārijas vai ugunsgrēka rezultātā;
48.2. ģimene ar bērniem, ja tā palikusi bez pajumtes;
48.3. vardarbībā cietusi persona, ģimene ar bērniem un citas personas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nonākušas krīzes situācijā;
48.4. bērns, kurš apmaldījies, pamests, aizgājis no mājām vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, līdz viņa nodošanai vecākiem vai ievietošanai bērnu aprūpes institūcijā;
48.5. ģimene ar bērniem, ja ģimenē ir bērna attīstībai, veselībai un dzīvībai
ir bīstami vai nelabvēlīgi apstākļi.
49. Personas uzturēšanās laiks Krīzes centrā ir līdz trīs mēnešiem. Pakalpojuma sniegšanu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem un objektīvu iemeslu dēļ uz nenoteiktu laiku līdz krīzes situācijas pārvarēšanai saskaņā ar Dienesta lēmumu, kas tiek pamatots ar sociālā darbinieka atzinumu.
50. Personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu pašvaldībā, pakalpojums ir bezmaksas.
XI. Grupu dzīvokļa pakalpojums
51. Grupu dzīvokļa pakalpojuma sniedzējs pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā.
52. Sociālā pakalpojuma sniegšanā tiek iesaistīts sociālais darbinieks un sociālais rehabilitētājs vai sociālais aprūpētājs, vai aprūpētājs.
53. Grupu dzīvokļa pakalpojuma sniedzējs klientam nodrošina:
53.1. mājokli un diennakts uzraudzību;
53.2. sadzīves iemaņu uzturēšanu vai korekciju;
53.3. atbalstu pašaprūpē;
53.4. sociālo prasmju pilnveidi;
53.5. atbalstu darba meklēšanā un izpratnes par darba attiecībām veidošanu;
53.6. sabiedrībai pieņemamu saskarsmes iemaņu apgūšanu;
53.7. atbalstu fiziski aktīva dzīvesveida veicināšanai;
53.8. sociālā darbinieka individuālās konsultācijas;
53.9. individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā un, ja nepieciešams, sociālo aprūpi personai, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
54. Grupu dzīvokļa pakalpojumu tiesīga saņemt:
54.1. persona ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurai vairs nav nepieciešams pusceļa mājas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums;
54.2. cita persona ar garīga rakstura traucējumiem, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās specializētā institūcijā.
55. Grupu dzīvokļa pakalpojums personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu pašvaldībā vai saņem grupu dzīvokļa pakalpojumu deinstitucionalizācijas procesa ietvaros, ir bezmaksas.
XII. Naktspatversmes pakalpojums
56. Lai saņemtu pakalpojumu naktspatversmē, persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja.
57. Naktspatversmes pakalpojumu, kas ietver naktsmītni, vakariņas, brokastis, personiskās higiēnas iespējas, sociālā darbinieka konsultācijas, ir tiesības saņemt pilngadīgām personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām.
58. Ja persona uzturas naktspatversmē ilgāk par trim darba dienām, tai ir pienākums iesniegt plaušu rentgenogrammu un dermatovenerologa atzinumu.
59. Lēmumu par naktspatversmes pakalpojuma piešķiršanu ilgāk par trim darba dienām pieņem Dienests, līdz lēmuma pieņemšanai personai ir tiesības uzturēties naktspatversmē.
60. Persona naktspatversmes pakalpojumu saņem uz termiņu līdz vienam mēnesim un ja persona līdzdarbojas un aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pamatojoties uz Dienesta sociālā darba speciālista atzinumu, termiņu var pagarināt.
61. Personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu pašvaldībā, pakalpojums ir bezmaksas.
XIII. Patversmes pakalpojums
62. Lai saņemtu patversmes pakalpojumu, persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja.
62. Patversmes pakalpojums ietver naktsmītni, personiskās higiēnas iespējas, sociālo rehabilitāciju, sociālā darbinieka konsultācijas, ja pilngadīgai personai nav noteiktas dzīvesvietas vai persona ir nonākusi krīzes situācijā, un kuras iepriekšējā dzīvesvieta bija deklarēta pašvaldībā.
63. Lai saņemtu patversmes pakalpojumu, personai ir pienākums iesniegt plaušu rentgenogramma un dermatovenerologa atzinumu.
64. Personas uzturēšanās laiks patversmē ir viens mēnesis, un ja persona aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā un pilda līdzdarbības pienākumus, šo termiņu var pagarināt, ņemot vērā Dienesta sociālā darba speciālista atzinumu.
65. Persona par patversmes pakalpojumu maksā saskaņā ar pašvaldības apstiprināto cenrādi.
XIV. Psihologa pakalpojums
66. Psihologa konsultācijas tiek nodrošinātas krīzes situācijā nonākušām ģimenēm, personām un bērniem, kuras nespēj saviem spēkiem pārvarēt psiholoģiskās problēmas.
67. Psihologa pakalpojums paredz:
67.1. individuālās psihologa konsultācijas;
67.2. ģimenes konsultēšanu;
67.3. psiholoģisko atbalstu bērniem (līdz 18 gadu vecumam) – diagnostiku, korekciju, konsultēšanu un rehabilitāciju;
67.4. pašpalīdzības un psiholoģiskā atbalsta grupas;
67.5. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos psihologa atzinuma sagatavošanu.
68. Bezmaksas psihologa konsultācijas tiesīgas saņemt šādas personas, kuras savu pamatdzīvesvietu deklarējušas pašvaldībā:
68.1. persona vai ģimene ar bērniem normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
68.2. persona vai ģimene, kura ir nonākusi krīzes situācijā;
68.3. bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, pamatojoties uz bāriņtiesas vai sociālā darba speciālista nosūtījumu;
68.4. persona ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļi.
XV. Specializētā autotransporta un sociālā taksometra pakalpojums
69. Bezmaksas specializētā autotransporta pakalpojumu ne vairāk kā sešas reizes gadā tiesīga saņemt persona ar funkcionāliem traucējumiem, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās un kura nespēj pārvietoties ar sabiedrisko transportu (persona ar 1. un 2. grupas invaliditāti, bērns ar invaliditāti), nokļūšanai uz medicīnisko vai rehabilitācijas iestādi pašvaldībā vai citā Latvijas pilsētā, ja tās dzīvesvieta deklarēta pašvaldībā.
70. Specializētā autotransporta pakalpojums ietver personas un, ja nepieciešams, tās pavadoņa vai asistenta transportēšanu.
71. Specializētā autotransporta pakalpojumus nepiešķir personai, kura transportējamas guļus stāvoklī un kuras pārvadāšanai nepieciešams specializēts medicīniski aprīkots transportlīdzeklis.
72. Specializētā autotransporta pakalpojuma saņemšanai persona iesniedz iesniegumu, norādot brauciena mērķi, datumu, laiku un pavadoņa nepieciešamību, ja personai nav piešķirts valsts apmaksātais asistenta pakalpojums.
73. Sociālā taksometra pakalpojumu tiesīga saņemt persona ar invaliditāti, kurai ir kustību traucējumi un kura pārvietojas ratiņkrēslā, ja tās dzīvesvieta deklarēta pašvaldībā, un tās pavadonis, – transportēšanai ar sociālo taksometru, nokļūšanai uz vietām pašvaldības teritorijā.
74. Sociālā taksometra pakalpojumu vienai personai bez maksas piešķir ne vairāk kā 20 (divdesmit) reizes mēnesī.
XVI. Atelpas brīža pakalpojums
75. Tiesības saņemt atelpas brīža pakalpojumu ir bērnam līdz 18 gadu vecumam ar funkcionāliem traucējumiem, kurš dzīvo ģimenē, ja bērnam ir noteikta invaliditāte un izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
76. Atelpas brīža pakalpojuma sniedzējs personai nodrošina:
76.1. palīdzību pašaprūpē un personīgās higiēnas nodrošināšanā;
76.2. bērna uzraudzību un individuālu atbalstu aprūpē atbilstoši nepieciešamībai;
76.3. vecumam, veselības stāvoklim un uztura normām atbilstošu ēdināšanu četras reizes dienā;
76.4. pastaigas svaigā gaisā;
76.5. kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstību;
76.6. speciālista konsultācijas;
76.7. saturīga brīvā laika pavadīšanu un relaksējošas nodarbības;
76.8. izmitināšanu klienta vajadzībām pielāgotās telpās;
76.9. gultas veļas maiņu atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi 10 dienās.
77. Atelpas brīža pakalpojumu var piešķirt uz laiku līdz 30 diennaktīm gada laikā. Atelpas brīža pakalpojums tiek nodrošināts ne mazāk kā diennakti (24 stundas).
78. Atelpas brīža pakalpojumu sniedz, noslēdzot līgumu starp klientu un pakalpojuma sniedzēju.
79. Pakalpojums bērnam, kura dzīvesvieta deklarētai pašvaldībā, ir bezmaksas.
XVII. Specializēto darbnīcu pakalpojums
80. Specializēto darbnīcu pakalpojums nodrošina prasmes veicinošas aktivitātes un speciālistu atbalstu personai ar funkcionāliem traucējumiem, un ietver:
80.1. klienta nodarbinātības interešu un iemaņu novērtēšanu – atbilstoši vajadzībai;
80.2. klienta darba iemaņu apguvi;
80.3. individuālās vai grupu nodarbības;
80.4. individuālās konsultācijas;
80.5. klientu informēšanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai;
80.6. brīvā laika pasākumus.
81. Specializētās darbnīcas pakalpojums personai, kura deklarējuši savu dzīvesvietu pašvaldībā, ir bezmaksas.
XVIII. Aprūpes pakalpojums bērniem
82. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts bērnam no 5 līdz 18 gadu vecumam, ja bērnam noteikta invaliditāte un izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, izņemot gadījumu, ja bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā.
83. Pakalpojums bērniem, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu pašvaldībā, ir bezmaksas.
84. Aprūpes pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta aprūpe, uzraudzība, pašaprūpes spēju attīstība un saturīgu brīvā laika pavadīšana bērna dzīvesvietā, laikā, kad likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.
85. Aprūpes pakalpojuma bērniem maksimālais apjoms ir 80 stundas mēnesī, to piešķir uz laiku līdz 1 gadam un aprūpes pakalpojumu bērnam sniedz laikā, kad bērna vecāki ir nodarbināti.
86. Lai saņemtu aprūpes pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis iesniedz:
86.1. iesniegumu, kurā norāda:
86.1.1. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu;
86.1.2. likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un e-pastu;
86.1.3. vēlamo pakalpojuma apjomu un saņemšanas periodu (kopējo stundu skaitu nedēļā un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad pakalpojums būs nepieciešams, ja tas ir zināms);
86.1.4. vai likumiskais pārstāvis, audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt aprūpi un uzraudzību bērnam nepieciešamajā apjomā;
86.1.5. norāda vēlamo aprūpes pakalpojuma sniedzēju;
86.2. šādus dokumentus, ja tie nav Dienesta rīcībā:
86.2.1. likumiskā pārstāvja pārstāvības tiesību dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;
86.2.2. darba devēja vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodarbinātību vai citus dokumentus, kas apliecina apstākļus, ka persona nevar nodrošināt aprūpi un uzraudzību bērnam nepieciešamajā apjomā.
87. Papildus likumā noteiktajiem gadījumiem, aprūpes pakalpojuma sniegšana tiek izbeigta, ja:
87.1. tiek mainīta bērna deklarētā dzīvesvieta uz citu pašvaldību vai uz ārzemēm;
87.2. notikušas izmaiņas bērna veselības stāvoklī un saskaņā ar jauno novērtējumu aprūpes pakalpojums nepienākas;
87.3. tiek konstatēts, ka aprūpes pakalpojums faktiski netiek izmantots vairāk nekā 6 mēnešus;
87.4. saņemts bērna likumiskā pārstāvja iesniegums par aprūpes pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu.
88. Papildus likumā noteiktajiem gadījumiem, aprūpes pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta šādos gadījumos:
88.1. kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā;
88.2. saņemts bērna likumiskā pārstāvja iesniegums par aprūpes pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu uz laiku (norādot laiku, kad to atsākt sniegt)
88.3. ja nav ievēroti citi normatīvajos aktos noteiktie nosacījumi.
89. Bērna likumiskā pārstāvja pienākums ir ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā informēt par:
89.1. bērna deklarētās dzīvesvietas maiņu;
89.2. bērna ievietošanu stacionārā ārstniecības iestādē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā;
89.3. citiem apstākļiem, kas ir būtiski pakalpojuma saņemšanai.
90. Aprūpes pakalpojumu ir tiesīga sniegt fiziska persona (izņemot bērna 1. pakāpes radinieku un vienas mājsaimniecības locekli), kurai ir darba vai personiskā pieredze aprūpē ar bērniem ar invaliditāti vai juridiska persona, kura spēj nodrošināt, ka aprūpes pakalpojumu sniedz pakalpojuma sniedzēji, kuriem ir darba vai personiskā pieredze aprūpē ar bērniem ar invaliditāti.
XIX. Dienas aprūpes centra pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem
91. Dienas aprūpes centrā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiek nodrošināta:
91.1. uzraudzība, individuālais atbalsts un palīdzība pašaprūpē;
91.2. ēdināšana vai iespēja ēst līdzi paņemto ēdienu, ja dienas aprūpes centra pakalpojumu sniedz vismaz četras stundas dienā;
91.3. sociālā darba speciālista konsultācijas, klientu informēšanas un izglītošanas pasākumi;
91.4. kognitīvo spēju uzturēšana vai attīstīšana;
91.5. nodarbinātību veicinošu prasmju attīstīšana un patstāvīgās funkcionēšanas spēju attīstīšana vai sīkās motorikas, pašaprūpes un patstāvīgās funkcionēšanas un citu prasmju attīstību veicinošas nodarbības, mākslas un mākslinieciskās pašdarbības spēju attīstīšanas nodarbības;
91.6. fiziskās aktivitātes, pastaigas svaigā gaisā, brīvā laika un relaksējošās nodarbības atbilstoši dienas ritmam;
91.7. speciālistu konsultācijas;
91.8. atbalsts sociālo problēmu risināšanā atbilstoši nepieciešamībai.
92. Pakalpojums bērniem, kuru dzīvesvietu deklarētā pašvaldībā, ir bezmaksas.
XX. Krīzes centra pakalpojums bērniem
92. Krīzes centra pakalpojums bērniem ir ar izmitināšanu uz laiku līdz 60 diennaktīm, ar iespēju pagarināt šo termiņu.
93. Pakalpojums tiek nodrošināts krīzes situācijā nonākušiem bērniem, bērniem no ģimenēm, kurās ir krīzes situācijas vai sociālo apstākļu dēļ ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, bērniem, kuri ir cietuši no prettiesiskām darbībām vai noziedzīga nodarījuma, ekspluatācijas, seksuālas izmantošanas, vardarbības vai jebkādas citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības.
94. Krīzes centrs bērniem nodrošina pamatvajadzības (ēdienu, apģērbu, mājokli, diennakts aprūpi, bērna vajadzībām atbilstošu veselības aprūpi, obligāto izglītību), sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju, vispusīgu attīstību un audzināšanu, iespēju bērna un ģimenes atkalapvienošanai.
95. Bērnam tiek nodrošināta:
95.1. izmitināšana un droša vide, naktsmītne un diennakts uzturēšanās;
95.2. duša, tualete ar roku mazgātni;
95.3. koplietošanas telpa ar galdu un krēsliem, aprīkota virtuve;
95.4. plaukti drēbju, apavu un personīgo mantu uzglabāšanai, gultasveļa, dvieļi, higiēnas un mazgāšanas līdzekļi, gultas veļas maiņa atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi 10 dienās;
95.5. sociālo prasmju novērtēšana, pilnveidošana un attīstīšana, individuālās un grupu nodarbības psihosociālā atbalsta sniegšanai;
95.6. vispārējās izglītības procesa nepārtrauktība;
95.7. bērna vecumam, veselības stāvoklim un uztura normām atbilstoša ēdināšana vismaz četras reizes dienā.
96. Pakalpojumu bērnam piešķir, pamatojoties uz Valsts policijas, bāriņtiesas lēmumu vai iesniegumu, vienpersonisku bāriņtiesas priekšsēdētāja lēmumu vai bērna lūgumu, ja viņš ierodas krīzes centrā un pastāv augsts risks bērna drošībai un veselībai, bērna likumiskā pārstāvja iesniegumu, Dienestam sadarbībā ar bāriņtiesu, nodrošinot bērnam aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt.
97. Pakalpojums bērniem, kuru dzīvesvietu deklarētā pašvaldībā, ir bezmaksas.
XXI. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība
98. Dienesta pieņemto lēmumu vai faktisko rīcību persona Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā.
99. Daugavpils valstspilsētas pašvaldības lēmumu persona Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
XXII. Noslēguma jautājumi
100. Atzīt par spēku zaudējušiem Daugavpils pilsētas domes 2017. gada 8. jūnija saistošos noteikumus Nr. 21 "Daugavpils valstspilsētas pašvaldības sociālie pakalpojumi" (Latvijas Vēstnesis, 2017, Nr. 189, 2018, Nr. 74, 2020, Nr. 196, 2021, Nr. 8, 28, 112, 245, 2022, Nr. 235).
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības
domes priekšsēdētājs A. Elksniņš
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2023. gada
14. septembra saistošo noteikumu Nr. 14 "Pašvaldības sociālie pakalpojumi"
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija |
1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likuma 3. panta trešo daļu, kārtību, kādā saņemami pašvaldību
sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos.
Saistošie noteikumi nosaka pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu
veidus, to saņemšanas kārtību un samaksas nosacījumus.
Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļa paredz, ka saistošajos noteikumos nosaka aprūpes pakalpojuma piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību, kritērijus aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai un prasības aprūpes pakalpojuma sniedzējam. Saistošie noteikumi nosaka aprūpes pakalpojuma personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi, piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību, kritērijus aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai un prasības aprūpes pakalpojuma sniedzējam. Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldību budžeta" 6. punkts paredz, ka pašvaldība var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par sociālo pakalpojumu. Saistoši noteikumi paredz klientiem atvieglojumus par sociālajiem pakalpojumiem, daudzi pašvaldības sniegtie sociālie pakalpojumi tiek nodrošināti kā bezmaksas pakalpojumi. Ar Domes 27.04.2023. lēmumu Nr. 217 "Par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādes "Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālā centrs" reorganizāciju" un Domes 27.04.2023. lēmumu Nr. 218 "Par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādes "Sociālais dienests" Ģimenes mājas "Pīlādzis" reorganizāciju" notika divu pašvaldības iestāžu reorganizācija, līdz ar to bija jāizdara arī attiecīgi grozījumi sociālo pakalpojumu aprakstos. Ar 01.01.2023. stājās spēkā Pašvaldību likums, kura 44. panta otrā daļa noteic, ka dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 1. punkts paredz, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par pašvaldībām". Viens no Daugavpils pilsētas domes 08.06.2017. saistošo noteikumu Nr. 21 "Daugavpils valstspilsētas pašvaldības sociālie pakalpojumi" (turpmāk – SN 21) izdošanas tiesiskajiem pamatiem bija likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešā daļa. Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punkts paredz, ka pašvaldība izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši šajā likumā ietvertajam pilnvarojumam. Līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 30.06.2024. piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Pašvaldību likums neparedz līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim esošo saistošo noteikumu grozījumus, tāpēc ir jāizdod jauni saistošie noteikumi. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešā daļa paredz, ka kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos, līdz ar to saistošo noteikumu tiesiskajā pamatojumā netiek dublēts Pašvaldību likums. Par cik stāsies spēkā jauni saistošie noteikumi,, vienlaicīgi zaudēs spēku esošie SN 21. Saistošo noteikumu projekta apspriešanas laikā radās jautājums par to, kurš būs bērna pārstāvis, ja vecāks nokļūs slimnīcā un bērns nonāks krīzes centrā uz vecāka atveseļošanās laiku. Tika saņemts Labklājības ministrijas skaidrojums par to, ka krīzes centrs vecāka atveseļošanās laikā pārņem bērna aprūpes pienākumus, bet likumiskās pārstāvības tiesības saglabājas vecākam. Savukārt, var būt ļoti smagi vecāka saslimšanas gadījumi vai nelaimes gadījumi, pēc kuriem vecāks nespēj izteikt attiecīgu lūgumu vai līdzdarboties, tad bāriņtiesai, vadoties no konkrētās lietas apstākļiem un bērna labākajām interesēm, būtu jāvērtē, vai nepieciešams pieņemt lēmumu par bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē, nepārtraucot vecākam aizgādības tiesības. Uz attiecīgā lēmuma pamata ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēja vadītājam būtu tiesības lēmuma darbības laikā īstenot bērna pārstāvību. |
2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Saistošo noteikumu izpilde neietekmēs
pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu. Lai īstenotu saistošos
noteikumus, nav nepieciešams papildus finansējums, sociālos pakalpojumus
turpinās piešķirt un administrēt Dienests.
Jaunu institūciju un darba vietu veidošana, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi, nav nepieciešama. Dienests sniedz sociālos pakalpojumus 1640 iedzīvotājiem, t.sk., deinstitucionalizācijas procesa ietvaros 186 iedzīvotājiem. 2023. gadā pašvaldības sociālo pakalpojumu sniegšanai paredzēti pašvaldības budžeta līdzekļi ir 3 603 182 euro apmērā un deinstitucionalizācijas procesa ietvaros pašvaldība saņēma 580 477 euro. |
3. .Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Labvēlīgi ietekmēs sociālo situāciju, jo iedzīvotāji saņems sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus, īpaši personas, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt un kurām apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā, uzlabojot sociālās atstumtības riskam pakļauto sabiedrības grupu dzīves līmeni, daudzus pašvaldības sociālos pakalpojumus paredzēts sniegt bez maksas. |
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Saistošo noteikumu piemērošanas procesā
persona vēršas Dienestā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu un dokumentus. Atvieglojot administratīvo slogu iedzīvotājiem, Dienests ir izstrādājis iesniegumu paraugu veidlapas, kas izvietotas Dienestā tīmekļa vietnē: http://www.socd.lv/?page_id=2398 un pieejamas klientu apkalpošanas zālēs. Iedzīvotājiem tiek nodrošināts arī bezmaksas konsultatīvais atbalsts klātienē un telefoniski. Esošās administratīvās procedūras netiek mainītas. Sociālo pakalpojumu saņemšanas procedūras ir bezmaksas. |
5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Saistošie noteikumi nodrošina pašvaldības
funkcijas izpildi, kas noteiktas Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likuma 9. panta pirmajā daļā un 11. pantā, Ministru kabineta
02.04.2019. noteikumos Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu
saņemšanu" un Ministru kabineta 13.06.2017. noteikumos Nr. 338 "Prasības
sociālo pakalpojumu sniedzējiem". Saistošo noteikumu īstenošanu nodrošina Dienests, jauni pienākumi vai uzdevumi netiek noteikti. |
6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Saistošajos noteikumos paredzētos sociālos pakalpojumus administrē Dienests. |
7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošo noteikumu izdošanu paredz Sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešā daļa un
Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļa. Saistošie noteikumi piemēroti minētajos normatīvajos aktos noteikto mērķu sasniegšanai un paredz to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. |
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Saistošo noteikumu izstrādei tika izveidota
pašvaldības pārstāvju darba grupa, iekļaujot tās sastāvā pašvaldības
speciālistus un sociālo pakalpojumu sniedzēju pārstāvjus. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 46. panta trešo daļu, saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai un saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā norāda projekta izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai saistošo noteikumu projekts tika publicēts pašvaldības tīmekļvietnē www.daugavpils.lv sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", termiņš viedokļu iesniegšanai bija no 21.08.2023. līdz 04.09.2023. Saistošo noteikumu projekta apspriešanas laikā tika uzdots jautājums par to, kurš ir bērna pārstāvis, ja vecāks nokļūst slimnīcā un bērns nonāk krīzes centrā uz vecāka ārstēšanās laiku, šajā jautājumā tika saņemts Labklājības ministrijas skaidrojums. Pēc Daugavpils bāriņtiesas priekšlikuma tika papildināts noteikumu 96. punkts, paredzot, ka krīzes centra pakalpojumu bērniem piešķir arī uz bērna likumiskā pārstāvja iesnieguma pamata. |
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības
domes priekšsēdētājs A. Elksniņš