• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija rīkojums Nr. 343 "Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" pases apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 8.06.2023., Nr. 110 https://www.vestnesis.lv/op/2023/110.21

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr. 2023/1.2.1.-146

Par Māra Sprindžuka komandējumu

Vēl šajā numurā

08.06.2023., Nr. 110

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 343

Pieņemts: 06.06.2023.

OP numurs: 2023/110.21

2023/110.21
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 7 Pēdējās nedēļas laikā 13 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 343

Rīgā 2023. gada 6. jūnijā (prot. Nr. 30 35. §)

Par 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" pases apstiprināšanu

1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" (turpmāk – projekts) pasi (​pielikums) un projekta izmaksas ne vairāk kā 2 116 272 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu investīcijai 1 800 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 316 272 euro apmērā.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt Valsts vides dienestu iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.3.r. reformas "Tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstība" 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika" (turpmāk – 2.1.3.1.i. investīcija) ietvaros.

3. Projektu finansēt 2.1.3.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Pēc projekta īstenošanas projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas segt esošā finansējuma ietvaros.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks

 

Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 6. jūnija
rīkojumam Nr. 343

2.1.3.1.i. investīcijas projekta "VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" pase

1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu

1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) Valsts vides dienests (turpmāk – VVD)
1.2. Projekta īstenošanas partneri Nav plānots piesaistīt

2. Saistīto projektu programma

2.1. Programmas nosaukums Datu pārvaldības attīstības programma
2.2. Saistība ar citiem projektiem 1) Eiropas Savienības fonda projekts Nr. 2.2.1.1/17/I/027 "Informācijas sistēmu izstrāde un pilnveidošana ģeotelpiskajiem un Daugavas baseina plūdu datiem" (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra projekts);

2) Eiropas Savienības fonda projekts Nr. 2.2.1.1/17/I/032 "Valsts vides dienesta informācijas sistēmas "TULPE" pilnveide".

VVD apliecina, ka projekta "VVD APUS – Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas transformācija par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu" (turpmāk – VVD APUS projekts) plānotie darbi nepārklājas ar līdz šim īstenotajiem projektiem. Ņemot vērā dotā projekta tvērumu, nepastāv dubultā finansējuma risks

3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi

3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs Lai sasniegtu Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam noteiktos atkritumu pārstrādes un reģenerācijas mērķus, būtiski ir veikt atkritumu kvalitatīvu uzskaiti, plūsmu analīzi un izsekošanu. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā iekļauts 1.3. pasākums "Atkritumu uzskaites un ziņošanas procesu pilnveidošana un digitālo risinājumu ieviešana labākai atkritumu apsaimniekošanas jomas un materiālu plūsmas pārvaldībai", kurā paredzēts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) un VVD īstenos 1.3.7. uzdevumu "Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmas (APUS) būtiska transformēšana par kompleksu atkritumu aprites uzskaites un kontroles informācijas sistēmu".

VVD APUS projekta ietvaros vēsturiski veidotā Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēma (APUS) tiks transformēta par vienotu Atkritumu plūsmu uzskaites valsts informācijas sistēmu, kas nodrošinās visaptverošu atkritumu aprites uzskaiti, plūsmu analīzi un kontroli. VVD APUS projekta ietvaros transformētā APUS turpmāk tiks identificēta kā VVD APUS.

VVD APUS projekta mērķis ir papildināt esošās APUS tvērumu, veidojot tādu risinājumu, kas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un komersantiem (turpmāk – operatori) sniegs atbalstu atkritumu aprites datu uzskaitē un ziņošanā, kā arī atbalstīs VVD atkritumu aprites kontroles procesu, uzlabojot iestādes darbības efektivitāti, un ļaus optimizēti sniegt informāciju citām valsts un pašvaldību iestādēm. Projekta rezultātā būtiski uzlabosies valsts atkritumu aprites datu kvalitāte un caurskatāmība, kā arī to pieejamība valsts un pašvaldību iestādēm lēmumu pieņemšanai attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas politikas veidošanu un politikas rezultātu novērtēšanai.

VVD APUS projekta laikā tiks pilnveidota esošās APUS funkcionalitāte, paredzot:

- esošās APUS papildināšanu ar automatizētiem kontroles risinājumiem (sistēma veic automatizētu kontroli, izmantojot datu analītikas risinājumus, aizstājot manuālu inspektora darbu);

- iespēju no pārvadājumu datiem ģenerēt jaunus datus par atkritumu uzglabāšanas apjomiem un termiņiem un veikt automatizētu kontroli par izsniegto atkritumu apsaimniekošanas atļauju (noteiktie uzglabāšanas apjomi un atkritumu veidi) nosacījumu izpildi, automātiski kontrolējot vienlaicīgās uzglabāšanas apjomus katram atkritumu veidam, identificēt riskantās atkritumu plūsmas un komersantus;

- iespēju veikt integrāciju ar VVD informācijas sistēmu "TULPE", lai veiktu validāciju ar izsniegtajām atkritumu apsaimniekošanas atļaujām, un integrāciju ar citiem valsts pamatreģistriem un saistītajām informācijas sistēmām;

- iespēju veikt no operatoru pavadzīmēm iegūto kopsavilkuma datu automātisku ģenerēšanu nodošanai uz statistikas pārskatu sistēmu ("Veidlapa Nr. 3-Atkritumi. Pārskats par atkritumiem"), lai operatoriem nav atkārtoti manuāli jāievada atkritumu apsaimniekošanas gada pārskatu dati, kuri jau ievadīti un pieejami APUS;

- iespēju pašvaldībām un citām valsts institūcijām ģenerēt to funkciju izpildei nepieciešamos pārskatus un atskaites;

- iespēju automatizēt ražotāju atbildības sistēmu kontroli, lai nodrošinātu atkritumu plūsmu izsekojamību, izveidojot atkritumu plūsmu sasaisti ar ražotāju atbildības sistēmu un atkritumu savākšanas un reģenerācijas/pārstrādes iekārtām un apsaimniekoto atkritumu apjomu;

- izveidot jaunu digitālu procesu pārrobežu atkritumu saskaņošanai, aizstājot esošo dokumentu saskaņošanu ar lietotājorientētu elektronisko pakalpojumu.

Paredzams, ka APUS transformēšanai par VVD APUS veikto izmaiņu un funkcionalitātes papildinājumu apjoms būs lielāks par 60 %, salīdzinot ar esošo sistēmas apjomu, tai skaitā pieļaujot arī APUS moduļu pilnīgu nomaiņu un jaunu moduļu izstrādi. Ņemot vērā funkcionalitātes izmaiņas un to būtību, tiks precizēts sistēmas nosaukums no "Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēma" uz "Atkritumu plūsmu uzskaites sistēma", tādējādi saglabājot abreviatūru "APUS".

VVD APUS tiks integrēta Kuģa radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas elektroniskās sistēmas (KAUPS) funkcionalitāte (lai nodrošinātu Ministru kabineta 2022. gada 22. marta noteikumu Nr. 193 "Kuģu atkritumu pieņemšanas kārtība un kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība" izpildi) un datu apmaiņas saskarnes ar Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS). KAUPS funkcionalitāte ir atbilstoša projekta mērķim un APUS pilnveidošanas mērķim

3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/
risināmā problēma)
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 17.1 panta nosacījumiem VARAM jānodrošina atkritumu pārvadājumu valsts uzskaites sistēmas darbība, lai operatori tajā reģistrētu visu veidu (sadzīves, ražošanas, būvniecības un bīstamo) atkritumu pārvadājumus.

Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumu Nr. 962 "Valsts vides dienesta nolikums" 4. punktam VVD veic vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, tai skaitā kontrolē normatīvajos aktos par bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu noteikto prasību ievērošanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumu Nr. 113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība" 11. punktu APUS pārzinis un turētājs ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC), pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, kas noslēgts ar VARAM. Valsts un pašvaldību iestādes, kuras sistēmā iekļauto informāciju izmanto normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei, minēto informāciju pēc pieprasījuma saņem bez maksas.

No 2014. gada atkritumu pārvadājumu uzskaite tika veikta tikai būvniecības atkritumiem, 2018. gadā tika izveidota vēl viena informācijas sistēma – sadzīves, ražošanas un bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaitei, bet 2019. gadā abas minētās sistēmas tika apvienotas. Šobrīd APUS ir atkritumu pārvadājumu uzskaites informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir LVĢMC, savukārt tiešie lietotāji ir operatori un VVD vides inspektori, kuru pienākums ir veikt operatoru darbību kontroli.

Esošās APUS funkcionalitāte ir ļoti šaura – tā pamatā ietver tikai atkritumu pārvadājumu informācijas ievadi un uzkrāšanu. Datu kvalitātes kontroles iespējas ir ierobežotas, uzkrāto datu izmantošana citos valsts pārvaldes procesos ir sarežģīta un neefektīva. Veicot sistēmas lietotāju pieredzes kartējumu, ir identificēti šādi būtiskākie APUS darbības trūkumi un problēmas:

- APUS lietotāju administrēšana ir laikietilpīgs process, ko manuāli veic LVĢMC darbinieki;

- VVD lietotāji APUS var izmantot tikai lasīšanas režīmā;

- lietotāji manuāli pārslēdzas starp APUS un VVD informācijas sistēmu "TULPE" (informācijas sistēma, kur pieejama izsniegto atkritumu apsaimniekošanas atļauju nosacījumu informācija), lai veiktu ar atkritumu apsaimniekošanas kontroli saistītās darbības;

- APUS nav integrācijas ar atbilstošajām sistēmām un reģistriem, lai nodrošinātu vienotu datu ievadi standartizētiem datiem (piemēram, adreses, uzņēmumu dati, objekti, atļaujas). Līdz ar to veidojas datu kopas ar dublētiem datiem;

- APUS nav automatizētas kontroles datu ievadē, kas brīdinātu lietotājus par kļūdām, kā arī nodrošinātu kļūdu analīzes veikšanu un atbilstošu pārskatu veidošanu VVD darbiniekiem;

- operatoru lietotājiem nav pieejami sistēmas auditācijas dati, lai izsekotu ar pavadzīmēm veiktās darbības un atbildīgās personas. Tas rada sarežģījumus pavadzīmes saskaņošanas procesā;

- APUS API risinājums neatbalsta visas tīmekļa risinājumā pieejamās funkcionalitātes, tādējādi netiek nodrošināta iespēja pilnīgi automatizēt APUS veicamās darbības;

- atkritumu uzskaites žurnālu dati tiek uzturēti ārpus APUS dažādos formātos. Minētie žurnāli ir viens no trim datu avotiem, kas esošajā situācijā tiek izskatīti, lai VVD darbinieki veiktu manuālu analīzi par operatora darbībām;

- atkritumu aprites funkcionalitāte neatspoguļo aktuālo situāciju, ņemot vērā nestandartizēto datu ievadi pavadzīmju izveidē;

- iesniedzamos pārskatus operatori veido, atkārtoti ievadot datus sistēmā (piemēram, VVD informācijas sistēmā ievadāmais statistikas pārskats "Veidlapa Nr. 3-Atkritumi. Pārskats par atkritumiem" (turpmāk – statistikas pārskats "3-Atkritumi")). VVD darbinieki visu veidu APUS pārskatus veido manuāli.

Situācijas uzlabošanai ir izstrādātas biznesa procesu prasības, kuras nepieciešams īstenot esošajos un no jauna veidojamos funkcionālajos moduļos, kas attiecas uz:

- lietotāju pārvaldību – hierarhiskai lietotāju grupu un tiesību nodrošināšanai;

- pašapkalpošanās funkcionalitāti, tai skaitā ziņu apmaiņas funkcionalitāti;

- pavadzīmju izveidi un aizpildīšanu, tai skaitā automātisku kontroļu izstrādi datu ievadei un sasaisti ar atbilstošajiem reģistriem, klasifikatoriem un ārējām sistēmām;

- pavadzīmju pārvaldību, tai skaitā automātisku kontroļu izstrādi;

- atkritumu un otrreizējo izejvielu uzskaites žurnāliem – standartizētas formas un apjoma datu nodrošināšanai;

- atkritumu bilanci – ienākošo un izejošo plūsmu, kā arī atļaujās norādīto apjomu pārvaldībai;

- pārskatu pārvaldību – operatīvu pārskatu (tai skaitā statistikas pārskata "3-Atkritumi" izveidi), kā arī pārraudzības un pārskatu izveidei;

- maksājumu pārvaldību.

Kvalitatīvu datu pieejamība ir nozīmīga Eiropas Savienības direktīvās un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā noteikto mērķu sasniegšanas novērtēšanai. Esošā atkritumu pārvadājumu datu uzkrāšana un to kvalitātes kontrole nav pietiekama, lai varētu nodrošināt augstas kvalitātes datus atkritumu politikas rezultātu novērtēšanai. Esošā pieeja – valsts informācijas sistēmas nodrošina tikai datu ievadi un to uzkrāšanu – neatbalsta valsts atkritumu apsaimniekošanas politikas ieviešanu.

Atkritumu apsaimniekošanas pārvaldībā jārisina uzdevumi, kas saistīti ar atkritumu uzskaites un statistikas datu kvalitāti, efektīvāku kontroli un visu pušu atbilstošu iesaisti un atbildību. Prasība pēc jauna veida datiem (pārtikas atkritumi katrā no aprites posmiem; atkārtotas izmantošanas un labošanas statistika u. tml.) vēl vairāk aktualizē minētos uzdevumus. Nepieciešamība pēc IT tehnoloģijās balstītiem risinājumiem un nozares pārvaldības neatliekama digitalizācija ir būtisks priekšnosacījums, lai Latvija ietu līdzi laikmetam un pilnībā pārvaldītu tās pārziņā esošo informācijas plūsmu par materiāliem – tas ir svarīgi ne tikai tautsaimniecībai, bet arī Latvijas starptautiskajām saistībām attiecībā uz atkritumu pārvadājumu pārrobežu kontroli

3.3. Projekta ieguvumi1 Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2

vērtība

Sasniegšanas laiks (gads)

3.3.1. Atkritumu apjomu un to aprites operatīvo datu pieejamība un automatizēta kontrole, paaugstinot VVD darba efektivitāti atkritumu aprites kontrolē Sākotnējā vērtība 0

Atkritumu bilance un automatizēti datu kontroles procesi un datu validāciju skaits (automatizēto kontroles procesu skaits)

Šobrīd sistēma nenodrošina automatizētus procesus

6

2026.

3.3.2. Administratīvā sloga samazināšana operatoriem atkritumu uzskaitē un ziņošanā, sagatavojot atkritumu statistikas pārskatus un pašvaldībām sniedzamās atskaites un pārskatus Sākotnējā vērtība 0

Operatoriem nodrošināta iespēja datu automātiskai nodošanai statistikas pārskata "3-Atkritumi" sagatavošanai

100 %

2026.

3.3.3. Pašvaldībām un citām valsts institūcijām radīta pieeja strukturētiem datiem par savākto sadzīves atkritumu apjomu pašvaldības teritorijā un apglabāto atkritumu apjomu poligonos (gan operatīvie, gan iepriekšējo periodu dati) Sākotnējā vērtība 0

Pašvaldības, kurām pieejami operatīvie dati par tā sadzīves atkritumu apsaimniekotāja darbību, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu, kā arī pieejami operatīvie dati un dati pārskatu veidā par sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonā pieņemto un apglabāto atkritumu apjomu

100 %

2026.

3.3.4. Digitalizēts atkritumu pārrobežu sūtījumu uzskaites process. Atkritumu plūsmu operatīva uzraudzība, sekmējot pārkāpumu preventīvu novēršanu Sākotnējā vērtība 0

Elektroniski saskaņotas atkritumu pārrobežu sūtījumu notifikācijas

100 %

2026.

4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem

4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4
1 800 000 euro (bez PVN) 316 272 euro Avansa maksājuma apmērs, ja tas tiks pieprasīts
     

Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums

Izmaksu apmērs (indikatīvi)

Maksimālais apmērs5

Darbības iznākums

4.3. Izstrādes darbi (iteratīvā izstrāde, tai skaitā projektēšana, testēšana) un ieviešana

1 506 057 euro (bez PVN)

1 506 057 euro (bez PVN)

Veikti visi nepieciešamie projektēšanas, izstrādes un testēšanas darbi un IKT risinājums ir ieviests ekspluatācijā
4.4. Projekta vadības VVD personāla izmaksas

293 943 euro

293 943 euro

Īstenots projekts

5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā

5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts6

Valsts mākonī
(jā/nē)

Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis)

Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)

Risinājuma lietotāji (skaits)

1

5.1.1. Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas (APUS) transformācija par Atkritumu plūsmu uzskaites sistēmu Dati būs pieejami sistēmas lietotāja saskarnē (APUS portālā), kā arī būs pieejami, izmantojot sistēmas saskarni (API), kurā datu pieprasījumos tiks izmantota datu agregatora risinājumu (DAGR) komponente – APUS API funkcionalitāte datu apmaiņai ar ārējām sistēmām, tai skaitā operatoru pamatdarbības sistēmām. Paredzēta API publicēšana VISS API pārvaldniekā.

Integrāciju slānī paredzētas integrācijas ar citām IS: TULPE, VVIS Pārskatu sistēmu, KAUPS, BIS, ATD Licencēto pārvadātāju un taksometru vadītāju reģistru, NĪVKIS, Valsts adrešu reģistru, Uzņēmumu reģistru, Kadastra informācijas sistēmu.

Sistēmā paredzēts uzkrāt informāciju par:

- klientu, objektu un darbības atļauju reģistriem;

- operatoru veidotajām pavadzīmēm un atkritumu un otrreizējo izejvielu uzskaites žurnāliem.

Tehnoloģisko risinājumu paredzēts izvietot Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (turpmāk – LVRTC) infrastruktūrā, kā arī izmantot Valsts reģionālās attīstības aģentūras nodrošinātos koplietošanas pakalpojumus (VISS servisus).

Sistēmas tehnoloģiskā arhitektūra un tehniskā specifikācija paredz efektīvas, koplietojamas, modulāras un sadarbspējīgas sistēmas izstrādi, ievērojot "API–first" principu. APUS API atbalstīs sistēmā veicamo procesu izpildi gan portāla, gan API risinājumā.

Sistēmas arhitektūra paredz VISS nodrošināto koplietošanas pakalpojumu izmantošanu. Sasaistes ar ārējām sistēmām paredzēts nodrošināt integrāciju slāņa līmenī.

Sistēmas tehniskā specifikācija paredzēs tādu autortiesību un mantības pāreju, kas garantēs pasūtītāja tiesības pēc līguma izbeigšanas pārņemt līguma izpildi, turpināt līgumā paredzētās darbības vai nodot tās citam piegādātājam

Nē – izvēlētais infrastruktūras pakalpojuma sniedzējs LVRTC

2022. gada III cet.

2026. gada I cet.

> 800

5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz Ministru kabineta lēmumu par attīstības plānu8

Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis)

  5.2.1. Būtību raksturojošs nosaukums      
5.2.2. Būtību raksturojošs nosaukums      

5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis)

  5.3.1. Statistikas pārskats "3-Atkritumi" (atkritumu bilance)

2026. gada I cet.

  5.3.2. Nosaukums  

6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9

VVD APUS projekta aktivitātes tiks īstenotas kā vienots projekts, un tā sekmīgai īstenošanai tiks izveidots projekta vadības un uzraudzības organizatoriskais ietvars, nosakot atbildīgās personas, galvenos uzdevumus, termiņus un pārskatu sniegšanas mehānismu un izveidojot uzraudzības padomi, projekta valdi un projekta darba grupas.

Lai nodrošinātu projekta kvalitatīvu vadību, uz projekta laiku papildus esošajiem VVD cilvēkresursiem plānots piesaistīt projekta vadītāju, savukārt izstrādes gaitā biznesa prasību precizēšanā un nodevumu testēšanā tiks iesaistīti esošie cilvēkresursi, kas nosegs nepieciešamās kompetences un kapacitāti. Papildus kvalitātes nodrošināšanai tiks piesaistīts ārējais konsultants, kas veiks projekta uzraudzību un koordinēšanu, kā arī pasūtītājam nepieciešamos sistēmas analīzes darbus projekta ieviešanas laikā.

Projekta komandas dalībnieki

Slodze

Projekta partneris

Izdevumu kategorija

Projekta administratīvais vadītājs Viens projekta vadītājs, pilna slodze VVD ANM finansējums
Projekta saturiskais vadītājs Viens projekta vadītājs, pilna slodze

VVD

ANM finansējums
Projekta finansists Daļēja slodze (aptuveni 20–25 % no pilnas slodzes) VVD ANM finansējums

Uzraudzības padomē tiks iekļauti pārstāvji no VARAM (vides sektora), VVD, Latvijas Pašvaldību savienības un LVĢMC.

Projekta valdē tiks iekļauti VVD un projekta izstrādātāju pārstāvji.

Projekta darba grupas tiks veidotas atbilstoši digitalizējamo biznesa procesu apgabaliem, iekļaujot darba grupās gan VVD informācijas tehnoloģiju speciālistus, gan VVD biznesa procesu ekspertus – visu lietotājgrupu pārstāvjus (VVD inspektori un eksperti, operatoru pārstāvji, pašvaldību pārstāvji)

7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu

Projekta īstenošanas rezultātā cilvēkresursu skaita samazinājums vai palielinājums nav paredzēts. Tā kā šobrīd atkritumu aprites kontrole ir nepietiekama, sagaidāms, ka projekta īstenošanas gaitā būtiski uzlabosies atkritumu kontroles kvalitāte un efektivitāte.

Ieguvums vērtējams vismaz 4 099 268 euro apmērā – tas gandrīz divas reizes pārsniedz plānotās projekta izmaksas. Pēc projekta īstenošanas ikgadējās indikatīvās uzturēšanas izmaksas tiek plānotas 10 % apmērā no izstrādes izmaksām 10 gadu periodā, t. i., 182 233 euro apmērā, tādējādi projekta kopējās izmaksas paredzētas 2 298 505 euro.

Kopējais ieguvums attiecībā pret projekta izmaksām pārsniegs 1 800 763 euro.

Ieguvumi:

7.1. Digitalizēts atkritumu pārrobežu sūtījumu uzskaites process. Īstenota operatīva atkritumu plūsmu uzraudzība, sekmējot pārkāpumu preventīvu novēršanu:

- VVD darbinieki turpmāk neveiks manuālu datu ievadīšanu un atsevišķas datnes uzturēšanu (šobrīd informācija par katru atkritumu pārrobežu sūtījumu tiek sūtīta uz e-pastu, un VVD darbinieks katru dienu šo informāciju pārraksta Excel datnē, lai nodrošinātu saskaņoto sūtījumu izsekošanu un saskaņotā paziņojuma izpildes nosacījumu kontroli);

- šobrīd atkritumu pārrobežu sūtījumu datu apstrādei patērētais laiks cilvēkstundās vienam darbiniekam 10 gadu periodā ir ~ 253 d × 2 h × 10 = 5060 h. Vienas cilvēkstundas izmaksas darbiniekiem, kuri datus ievada manuāli, ir ~ 10 euro. Tātad kopējās cilvēkresursu izmaksas 10 gadu periodā ir ~ 5 060 h × 10 = 50 600 euro. Ietaupītos resursus būs iespēja novirzīt faktiskās atkritumu plūsmas uzraudzībai, tādējādi nodrošinot efektīvu atkritumu plūsmu uzraudzību.

7.2. Administratīvā sloga samazināšana operatoriem un uzraudzības iestādēm (VARAM, VVD, pašvaldības):

- digitalizējot atkritumu un otrreizējo izejvielu uzskaites žurnālus un nodrošinot operatoriem iespēju automātiski nodot datus statistikas pārskatu "3-Atkritumi" sagatavošanai, būtiski samazināsies administratīvais slogs. No norādītajiem ieguvumu aprēķiniem izriet, ka samazināsies laika patēriņš atkritumu aprites datu apstrādes procesos, tā rezultātā tiks iegūta efektīva atkritumu plūsmas uzraudzība un iespēja operatīvi iegūt datus par operatoru veiktajām darbībām ar atkritumiem (tai skaitā atkritumu bilanci), kā arī pašvaldībām tiks nodrošināta pieeja datiem par pašvaldības teritorijā savākto un poligonos apglabāto sadzīves atkritumu apjomu. Tādējādi atkritumu apsaimniekotājiem vairs nebūs jāgatavo un jāiesniedz pašvaldībām atbilstoši pārskati un atskaites;

- visiem 10 sadzīves atkritumu apglabāšanas poligoniem nebūs jāsniedz kontrolējošajām iestādēm informācija un atskaites par pieņemto sadzīves atkritumu apjomu, tai skaitā par apglabāto sadzīves atkritumu apjomu. Visiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem (kopumā sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nodrošina 26 operatori), ar kuriem attiecīgā pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā, nebūs pienākums iesniegt pārskatus par sadzīves atkritumu savākšanu administratīvajā teritorijā, kā arī reģenerācijai nodoto un atkritumu poligonā nodoto sadzīves atkritumu apjomu.

7.3. Nodrošināta atkritumu operatīva uzskaite, aizstājot atkritumu un otrreizējo izejvielu uzskaites žurnālus:

- visi operatori atkritumu uzskaiti veic manuāli vai lokāli savās informācijas sistēmās, kurām nav izstrādātas integrācijas ar esošo APUS. VVD APUS projekta īstenošana novērsīs nepieciešamību uzturēt divus atsevišķus žurnālus (atkritumu uzskaites žurnālu un otrreizējo izejvielu uzskaites žurnālu) un iesniegt attiecīgo informāciju kontrolējošajām iestādēm, dati būs redzami operatīvā režīmā, tādējādi ~ 276 VVD APUS lietotājiem tiks samazināts administratīvais slogs;

- šobrīd atkritumu un otrreizējo izejvielu uzskaites žurnālu datu apstrādei patērētais laiks cilvēkstundās visiem operatoriem 10 gadu periodā ir ~ 276 × 253 d × 0,5 h × 10 = 349 140 h. Digitalizējot atkritumu un otrreizējo izejvielu uzskaites žurnālus, datu apstrādei patērētais laiks cilvēkstundās visiem operatoriem 10 gadu periodā samazināsies: ~ 276 × 253 d × 0,17 h × 10 = 118 708 h. Vienas cilvēkstundas izmaksas operatoru darbiniekiem, kuri datus ievada manuāli, ir ~ 11 euro. Tātad kopējās informācijas sistēmu cilvēkresursu izmaksas operatoriem 10 gadu periodā ir ~ 118 708 h × 11 = 1 305 788 euro.

7.4. Operatoriem nodrošināta iespēja datus automātiski nodot statistikas pārskata "3-Atkritumi" sagatavošanai:

- šobrīd operatori (aptuveni 90 %) statistikas pārskata "3-Atkritumi" sagatavošanai datus iegūst un apkopo no papīra formas pavadzīmēm. Lai digitalizētu šo datu apstrādes procesu, operatoram jāizveido sava lokāla informācijas sistēma. Ja pieņem, ka šādas informācijas sistēmas izveidošanas izmaksas ir aptuveni 10 000 euro un ikgadējās uzturēšanas izmaksas aptuveni 1000 euro, tad kopējās informācijas sistēmu izstrādes izmaksas ~ 90 % operatoru ir ~ 250 × 10 000 = 2 500 000 euro un kopējās informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas ~ 90 % operatoru 10 gadu periodā ir ~ 250 × 1000 × 10 = 2 500 000 euro;

- visi operatori atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr. 271 "Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām" reizi gadā manuāli ievada datus LVĢMC Pārskatu sistēmā. Tā kā arī tiem operatoriem, kuriem ir izveidotas lokālas informācijas sistēmas datu apkopošanai statistikas pārskatā "3-Atkritumi", nav izstrādātas integrācijas ar LVĢMC Pārskatu sistēmu, tad visi (100 %) operatori atbilstošos datus ievada manuāli. Ja pieņem, ka patērētais laiks cilvēkstundās visiem operatoriem 10 gadu periodā ir vismaz ~ 276 × 8 h × 10 = 22 080 h un vienas cilvēkstundas izmaksas operatoru darbiniekiem, kuri datus ievada manuāli, ir ~ 11 euro, tad kopējās informācijas sistēmu cilvēkresursu izmaksas operatoriem 10 gadu periodā ir ~ 22 080 × 11 = 242 880 euro

8. Cita būtiska informācija

VVD APUS projekta sasaiste ar citiem programmas projektiem nav identificēta.

Valsts pārvaldē netiks izveidotas jaunas darba vietas projekta īstenošanai.

VVD APUS projekta īstenošanas sākumposmā (2023. gada laikā) tiks izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumos Nr. 113 "Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība", nosakot, ka VVD APUS pārzinis un turētājs ir Valsts vides dienests, un paredzot grozījumus attiecībā uz nosacījumiem un iesniedzamo informāciju VVD APUS.

Projekta īstenošanas laikā plānots veikt grozījumus šādos normatīvajos aktos:

- Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 271 "Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām", nosakot izmaiņas statistikas pārskata "3-Atkritumi" aizpildīšanai;

- Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 292 "Noteikumi par kārtību, kādā sniedzama informācija par savākto, reģenerācijai nodoto, atkritumu poligonā nodoto un atkritumu poligonā apglabāto sadzīves atkritumu masu", nosakot, ka no VVD APUS varēs iegūt datus par atkritumu apsaimniekotāja (ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tās administratīvajā teritorijā) savākto, reģenerācijai nodoto un atkritumu poligonā nodoto sadzīves atkritumu apjomu, kā arī iegūt informāciju par atkritumu poligonā pieņemto un apglabāto sadzīves atkritumu apjomu gada griezumā.

Potenciālie riski, kas var ietekmēt VVD APUS projektu:

- cilvēkresursu riski – zemā atalgojuma un augstās darba intensitātes dēļ VVD ir augsta darbinieku mainība, tādēļ pastāv risks kompetentu speciālistu nepietiekamai pieejamībai. Lai samazinātu risku, projektā paredzēts piesaistīt ārpakalpojumu speciālistu izstrādes prasību īstenošanas uzraudzībai, kā arī noteiktos projekta periodos atsevišķi darbinieki tiks pilnībā vai daļēji atbrīvoti no pamatpienākumu veikšanas, lai nodrošinātu pietiekamu iesaisti projekta īstenošanā;

- ārējie riski – augsti kvalificēta un kompetenta ārpakalpojuma sniedzēja izstrādes komanda, kas iesaistās projektā ar pietiekamu kapacitāti. Lai samazinātu piegādātāju kapacitātes risku, noteikts samērīgs projekta īstenošanas termiņš, paredzot pietiekamu laiku gan izstrādei, gan testēšanai un lietotāju apmācībai;

- juridiskie riski – savlaicīga grozījumu veikšana normatīvajos aktos par APUS darbību;

- projekta pārvaldības un organizatoriskie riski nav identificēti.

Investīcijas projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Investīcijas projekta līdzekļi tiks ieguldīti:

- APUS tehnoloģiskās modernizācijas īstenošanā, kā arī atkritumu biznesa procesu un funkcionālo moduļu uzlabošanā un papildināšanā, lai sasniegtu investīcijas projekta mērķus;

- atkritumu apjomu un to aprites datu pieejamības un pārvaldības nodrošināšanā valsts mērogā;

- administratīvā sloga samazināšanā operatoriem attiecībā uz datu ievadi;

- nodrošinot pašvaldībām pieeju datiem par savākto sadzīves atkritumu apjomu pašvaldības teritorijā un apglabāto atkritumu apjomu poligonos, lai atkritumu apsaimniekotājiem nebūtu jāgatavo un jāiesniedz pašvaldībām atbilstoši pārskati un atskaites;

- digitālo pakalpojumu nepārtrauktības, ātrdarbības, drošības, augstas pieejamības un lietojamības nodrošināšanā.

Investīciju projekta aktivitātes neatbilst nevienai no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām pazīmēm, kas varētu liecināt par komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm, t. i., operatoriem netiks sniegta tieša vai pastarpināta finansiālā palīdzība un netiks noteiktas priekšrocības, kas varētu būt par pamatu tirgus vai konkurences izkropļošanai. Visiem APUS lietotājiem (tai skaitā atkritumu apsaimniekotājiem) ir vienādas saprotamas prasības attiecībā uz datu ievadi un uzturēšanu. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu VARAM jānodrošina atkritumu pārvadājumu valsts uzskaites sistēmas darbība, lai operatori tajā reģistrētu visu veidu (sadzīves, ražošanas, būvniecības un bīstamo) atkritumu pārvadājumus. Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumu Nr. 962 "Valsts vides dienesta nolikums" 4. punkts nosaka, ka VVD veic vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, tai skaitā kontrolē normatīvajos aktos par bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu noteikto prasību ievērošanu, līdz ar to VVD ir noteikta funkcija sekot atkritumu plūsmām un apjomiem, kā arī VVD ir noteikts par kompetento iestādi atkritumu pārrobežu sūtījumu kontrolei atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulai Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem

Lietotie saīsinājumi:

VVD – Valsts vides dienests

VVD APUS – Atkritumu plūsmu uzskaites sistēma pēc VVD APUS projekta īstenošanas

IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

LVĢMC – VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

LVRTC – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs


1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.

2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads.

3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.

4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.

5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, norāda "n/a".

6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā.

7 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts.

8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.

9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!