Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2022. gada 7. aprīļa stenogramma "Atbildes uz deputātu jautājumiem 2022. gada 7. aprīlī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 13.04.2022., Nr. 73 https://www.vestnesis.lv/op/2022/73.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satversmes tiesas informācija

Par lietas Nr. 2022-14-01 ierosināšanu

Vēl šajā numurā

13.04.2022., Nr. 73

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 07.04.2022.

OP numurs: 2022/73.2

2022/73.2
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

Atbildes uz deputātu jautājumiem 2022. gada 7. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātais ministra kungs! Labdien, cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir trīs deputātu jautājumi.

Pirmais ir deputātu Petravičas, Možvillo, Krapānes, Nemiro, Ģirģena un Gobzema jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par Covid-19 sertifikātu derīguma termiņiem".

Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas vēl arī saņemt papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.

Ministra kungs, vai jūs vēlaties sniegt vēl kādu papildinformāciju jau rakstiski sniegtajai atbildei? (Veselības ministrs D. Pavļuts kaut ko bilst.)

Paldies. Tātad ministra kungs papildu informāciju šobrīd nesniedz.

Pārejam uzreiz pie jautājumiem. Tātad mazliet izskaidrošu kārtību.

Tie deputāti, kuri ir uzdevuši jautājumu, var uzdot divus papildjautājumus. Kopā jautājumu uzdošanas laiks un atbildes laiks... tātad jautājumu uzdošanas laiks ir viena minūte, atbildes laiks ir divas minūtes. Savukārt tie deputāti, kuri nav uzdevuši jautājumu rakstveidā, bet ir šeit klāt sēdē, var uzdot trīs papildjautājumus tādā pašā laika ietvarā.

Lūdzu deputātus pieteikties...

Lūdzu, Petravičas kundze!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Labdien, ministra kungs! Man jautājums, ko mēs arī sniedzām skaidrot: ar ko atšķiras pārslimošanas sertifikāts no vakcinācijas sertifikāta? Jūsu atbildē bija rakstīts, ka gan pārslimojušām personām, gan primāri vakcinētām personām pēc kāda laika samazinās iegūtā imunitāte un ir nepieciešama vakcinācija, kas ļautu izvairīties no nopietnām slimības sekām.

Tad man ir jautājums – tie sertifikāti, kuriem termiņš beidzās... pārslimošanas sertifikātiem... martā... Nebija iespējams cilvēkiem atsākt strādāt. Savukārt, ja tas sertifikāts bija derīgs līdz 31. martam, tad cilvēkiem ir iespēja strādāt līdz 30. jūnijam. Kas tieši mainījās marta laikā?

Sēdes vadītāja. Ministra kungs, jūs varat nākt Saeimas tribīnē.

Lūdzu, jums vārds!

D. Pavļuts (veselības ministrs).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti un Saeimas darbinieki! Paldies par uzdoto jautājumu.

Es laikam vēlētos precizēt, vai es pareizi saprotu, ka, runājot par jūniju, Petravičas kundze, jūs runājat par nodarbinātības iespēju un sertifikātu izmantošanu izglītības jomā, jo tā, šķiet, ir vienīgā, kurā jūnijs ir termiņš. Vai es pareizi saprotu?

R. Petraviča. Ka visiem tiem, kam sertifikāti beidzās martā un kuri nevarēja atsākt strādāt neatkarībā no savas specialitātes.

D. Pavļuts. Labi, labi, es vienkārši norādu uz to, ka, ja jūs minat konkrēti jūniju, tad jūnijs, manuprāt, ir pieminams tikai un vienīgi kopsakarā ar nodarbinātību un sertifikātu izmantošanu izglītības jomā.

Tā bija izglītības nozares vienošanās par to, ka ir nepieciešams turpināt šo sertifikātu izmantošanu, un Veselības ministrija periodā pēc 1. aprīļa uzskata, ka tas pamatprincips politikai ir tāds, ka nozares faktiski nosaka pašas šos epidemioloģiskās drošības principus. Mēs to atbalstām.

Šajā ietvarā Veselības ministrija attiecīgi ir definējusi, ka ārstniecības iestādēs jāturpina izmantot sertifikātus, savukārt izglītības joma lēma, ka tas ir darāms tikai līdz jūnija beigām. Savukārt, kas attiecas uz sertifikātu (Nav skaidri saklausāms.)... martu, tad lēmumi par attiecīgi 1. martu un 1. aprīli ir noteikti ar valdības lēmumiem kā periodi, kuros tiek ieviesti papildu atvieglojumi. Tātad tiek atceltas drošības prasības, kas iepriekš bija noteiktas normatīvajos aktos. Ar 1. aprīli faktiski tās tiek atceltas. Cik tas ir bijis iespējams, lai izvairītos no situācijām, kad cilvēkiem tika izvirzītas kādas papildu jaunas prasības un mainītos spēles noteikumi vai normatīvo aktu noteikumi to īstenošanas gaitā, mēs esam pagarinājuši periodu, kurā cilvēkiem netiek prasīts uzrādīt balstvakcinācijas sertifikātus (tas arī norādīts atbildē), lai neradītu, teiksim, jaunas prasības.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Petravičas kundze vēlas uzdot otru papildjautājumu. Lūdzu!

R. Petraviča. Jā, tad man tomēr otrs papildjautājums. Vai tad tik un tā tiek uzskatīts, ka pārslimošana tomēr neaizsargā cilvēku no inficēšanās ar kovidu tik labi, kā tas ir iespējams vakcinācijas gadījumā? Jo tik tiešām tātad tie sertifikāti, kas ir pārslimošanas... ja tas ir derīgs līdz marta beigām, tad cilvēks var turpināt kaut vai izglītībā strādāt. Bet, piemēram, tieslietās cilvēks nevarēja strādāt martā, ja viņam beidzās pārslimošanas sertifikāts, un viņam bija jāņem piespiedu bezalgas atvaļinājums.

D. Pavļuts. Jūs acīmredzot runājat... Ir jau laiks atbildēt?

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu!

D. Pavļuts. Paldies.

Tātad es saprotu, ka domāts... tieslietu sistēmas sakarā bija Ieslodzījuma vietu pārvalde, kas ir vienīgā institūcija, kurā tieslietu jomā, manuprāt, ir paredzēts piemērot obligātā kārtā sertifikātus darbam arī pēc 1. aprīļa.

Bet, runājot par šo salīdzinājumu, man jāatzīmē fakts, ka nedz es, nedz arī jūs, Petravičas kundze, neesam, teiksim, medicīnas speciālisti, līdz ar to mēs apspriežam tēmas, par kurām mums droši vien kopumā ir abiem visai virspusējs priekšstats. Bet, pārstāstot epidemiologu viedokli, tādu, kādu es esmu no speciālistiem dzirdējis, arī starptautiskajiem speciālistiem, jāsecina, ka, salīdzinot tos imūnās aizsardzības... imūnsistēmas aizsardzības līmeņus, kādi veidojas, vislabākā aizsardzība ir tā dēvētā hibrīdā aizsardzība, kad cilvēks ir gan sastapies ar vīrusu un pārslimojis, gan vakcinēts. Šis tiek uzskatīts par salīdzinoši vislabāko imūnsistēmas uztrenēšanas veidu, aizsardzības veidu.

Savukārt vakcinācija, īpaši vakcinācija ar mRNS tipa vakcīnām, ir uzrādījusi ļoti labus rezultātus un ilgstošāku noturību. Salīdzinoši "Moderna" vakcīna labāk nekā "Pfizer"... ilglaicīgāka un noturīgāka. Vājāku sniegumu uzrādījušas vīrusa vektora tipa vakcīnas.

Savukārt pārslimošana ir uzrādījusi ļoti dažādus rezultātus. Kā mēs redzējām omikrona kontekstā, omikrona vīrusa paveids mutāciju rezultātā ir spējīgs atkārtoti inficēt cilvēkus ļoti lielā mērā... kuriem ir iepriekšēja pārslimošana pirms zināma laika.

Jāsaka, šis pārslimošanas sertifikāta derīguma termiņš lielā mērā izriet arī no Eiropas Savienības kopīgiem administratīviem lēmumiem par sadarbspējīga sertifikāta izsniegšanu, ar Eiropas Savienības speciālistu un likumdevēju kopīgu lēmumu tas ir noteikts seši mēneši.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad jautājuma uzdevēji ir uzdevuši abus jautājumus.

Vai Stepaņenko kundze vēlas uzdot arī papildjautājumu?

Lūdzu, Stepaņenko kundze, jums vārds!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Es vēlētos uzdot jautājumu saistībā ar pārslimošanas un vakcinācijas, kā jūs tikko norādījāt, sertifikāta un kombinētās aizsardzības... derīguma termiņu. Cik bija iepriekš zināms... šobrīd, ja es nemaldos, šis derīguma termiņš nav noteikts šādām personām... sertifikātam. Vai jūs esat plānojuši arī šādos gadījumos noteikt kādus ierobežojumus saistībā ar balstvakcinācijas ieviešanu vakcinētajiem un pārslimojušajiem?

D. Pavļuts. Šobrīd mēs... Nedz, cik man zināms, Eiropas Savienības līmenī šādu rekomendāciju nav, nedz arī Latvijā mēs esam lēmuši par balstvakcinācijas... derīguma termiņu. Latvijā nav šādu lēmumu.

Mēs uzskatām, ka vismaz līdz šim nav bijis pietiekami informācijas par to, kāds ir balstvakcinācijas efekts, kādas ir imūnās sistēmas aizsardzības un atbildes reakcijas izmaiņas laikā, lai, teiksim, iepriekšējos mēnešos pieņemtu kādus administratīvi saistošus lēmumus par balstvakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu. Šobrīd, jāsaka, tas, šķiet, ir norādīts arī atbildes vēstulē uz jūsu jautājumiem.

Mēs esam arī atcēluši janvāra sākumā sākotnēji lemto par to, ka būtu nepieciešams veikt balstvakcināciju attiecīgi, lai tajos gadījumos, kad primārās vakcinācijas sertifikāta termiņš beidzas, tad iekšzemes pielietojumam vai pakalpojumu saņemšanai, bet ne darba attiecībām šī balstvakcinācija būtu bijusi nepieciešama. Bet, ņemot vērā, ka kopējā pandēmijas situācija strauji uzlabojas un to, ka valdība bija iecerējusi trīs soļos, pēc Veselības ministrijas piedāvājuma, izbeigt faktiski visus... gandrīz visus drošības pasākumus, tad šo lēmumu valdība atcēla.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Stepaņenko kundzei vēl viens jautājums. Lūdzu!

J. Stepaņenko. Jā, saistībā ar šīm grupām, kurām joprojām tiek prasīti sertifikāti darbam. Jūs arī minējāt tieši iekšlietu sistēmas darbiniekus – Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekus – un skolotājus, un mediķus.

Atbildē ir norādīts... gan tā, protams, ir... mazliet jau tā kā laiks pagājis... 22. martā jūs plānojāt spriest, bet ir norādītas tātad prasības no Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, tātad tā ir skolas direktoru, es saprotu... Vecāku organizācijas attiecībā uz skolotājiem ir lūgušas šo vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātu saglabāšanu.

Es saprotu, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība nav lūgusi šo sertifikātu saglabāšanu, tāpēc man ir jautājums, vai šie... vai, jūsuprāt, šajā gadījumā nav par maz šo datu, lai noteiktu skolotājiem joprojām obligāto vakcināciju, ņemot vērā to, ka, nu, arī jums noteikti ir dati par to, ka bērni diezgan daudz...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Stepaņenko. ... ir skolā pārslimojuši omikronu, kas vismaz līdz vasaras sākumam ir iedevis zināmu, kā jau pats rakstāt vēstulē...

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, jums ir minūte jautājuma uzdošanai.

J. Stepaņenko. ... zināmu aizsardzību.

Paldies.

D. Pavļuts. Jā, paldies, Stepaņenko kundze! Es mēģināšu atbildēt uz jūsu jautājumu mazliet no citas puses.

Tātad tas, kas ir datos balstīts, tas, kas ir balstīts uz epidemiologu rekomendācijām un viedokli... Saskaņots būtībā ir tas, ka valdība ir spērusi vairākus soļus drošības pasākumu atcelšanā, tostarp arī pieļaujot to, ka sertifikāti tiek izmantoti tikai izņēmuma kārtā tajās vidēs, kur tas ir īpaši nepieciešams un kur arī pašas nozares uzskata, ka tas ir nepieciešams.

Veselības ministrija tiešā veidā nav, manuprāt, piedalījusies izglītības nozares iekšējās diskusijās, kas ir notikušas, manuprāt, tiešā, nepastarpinātā izglītības ministres Muižnieces kundzes vadībā. Kā jau es pieminēju šodien, atbildot uz citu jautājumu, Veselības ministrijas pamatuzstādījums no 1. aprīļa ir, ka nozarēm, arī uzņēmumiem, darba devējiem, organizācijām ir tiesības noteikt stingrākas prasības nekā valdības noteiktās – valdība tātad nepieprasa vairs vakcinācijas sertifikātu izmantošanu visur darba attiecībās, arī klientu apkalpošanai, arī klātienes darbam un tā tālāk, kā tas iepriekš bija, bet mēs dodam šīs tiesības nozarēm.

Attiecīgi Veselības ministrija lēmusi par nepieciešamību šos sertifikātus turpināt, jo tieši veselības aprūpe... Ilgtermiņa sociālajā aprūpē, piemēram, šī prasība gan netika ieviesta, jo nozare iebilda. Tās ir vides, kur tiek... Pastiprināts kontakts notiek ar cilvēkiem no riska grupām, kuri diemžēl vēl arvien nav vakcinējušies. Tātad arī šie cilvēki pamatā ir tie, kas... No mirušajiem lielākā daļa ir nevakcinēti gados vecāki cilvēki, un mums viņi vēl arvien ir jāpasargā.

Izglītības jomā, protams, šī loģika vēsturiski bijusi līdzīga, tā ir vieta, kur cilvēki, bērni un skolotāji, ir aktīvi apmainījušies ar vīrusu, ar citiem vīrusiem arī. Tas ir normāli, bet kovida kontekstā tā ir bijusi viena no vidēm, kur tāpēc šie sertifikāti bijuši nepieciešami. Attiecīgi Veselības ministrija piekrita izglītības nozares viedoklim, ka sertifikāti šobrīd pagaidām – līdz mācību gada beigām – būtu turpināmi.

Sēdes vadītāja. Vai vēlaties uzdot vēl pēdējo papildjautājumu? Nē. Paldies.

Līdz ar to no pirmā jautājuma pārejam pie otrā šodien darba kārtībā esošā jautājuma, kas ir deputātu Ramonas Petravičas, Karinas Sprūdes, Māra Možvillo, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema un Ralfa Nemiro jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par pulcēšanās ierobežojumiem Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai". Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.

Ministra kungs, vai jūs vēlaties sniegt vēl kādu papildu informāciju pie jau rakstveidā sniegtās informācijas?

D. Pavļuts (veselības ministrs).

Nē, šobrīd nē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tad pārejam pie jautājumiem.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai pirmajam jautājumam. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Mēs bijām jautājuši, vai kopš 2022. gada 24. februāra līdz atbildes sniegšanas brīdim ir tikuši pieļauti kādi izņēmumi, kas atļautu neievērot normatīvajos aktos noteikto cilvēku skaitu, kam atļauts pulcēties. Un atbilde bija, ka Veselības ministrijas rīcībā nav informācijas par pasākumiem, kuriem netiktu ievērots normatīvajos aktos noteiktais cilvēku pulcēšanās skaits.

Vai tik tiešām tādi pasākumi nav bijuši, kur tiktu pārsniegts skaits? Vai tiešām ir bijuši kādi izņēmumi? Es domāju, ka jūs zināt, ka ir bijuši tādi pasākumi.

D. Pavļuts. Man šajā gadījumā būs... es būšu spiests atkārtot to atbildi, kas ir sniegta vēstulē. Proti, ka ar valdības lēmumu, kur, jāsaka, priekšlikumu sagatavoja Veselības ministrija, tajos gadījumos šajā periodā – vēl pirms 1. aprīļa, arī pirms 1. marta, kad tika būtiski palielināts cilvēku skaits un atvieglotas prasības klātienes pasākumu rīkošanai – Veselības ministrija, apzinoties to, ka būs atsevišķi pasākumi, kurus organizē citstarp valstiskas struktūras, būs nepieciešami īpaši epidemioloģiskie nosacījumi. Attiecīgi normatīvajos aktos tika iestrādāta prasība, ka šādi gadījumi... ir jārīko ar ministriju ziņu (un konkrēti – ar Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrijas ziņu) un ka šādu pasākumu norise, atkāpes no standarta epidemioloģiskajiem nosacījumiem ir jāsaskaņo ar Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru.

Līdz ar to es jums varu drošticami liecināt par tiem pasākumiem, par kuriem pie mums ir vērsušās attiecīgi ministrijas vai pasākuma rīkotāji. Par to ir sniegta atbilde arī vēstulē, atbildes vēstulē.

Savukārt es gribētu izskaidrot deputātēm un deputātiem, ka pasākumu uzraudzība, pasākumu norises uzraudzība, jebkādu... jebkādu organizatoru jebkur Latvijā... neietilpst Veselības ministrijas iespējās vai arī kompetencē. Ja par šādu pasākumu norisi kādam būtu informācija, deputātiem, piemēram, tad būtu noteikti jāvēršas attiecīgajos dienestos – pašvaldības policijā vai Valsts policijā – un šis jautājums jārisina, un, visticamāk, tad būtu rosināma administratīvā lietvedība.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds otrajam jautājumam deputātei Petravičai.

R. Petraviča. Tātad manā rīcībā esošā informācija... ka 6. decembrī notika pasākums pie prezidenta pils un tajā brīdī saslimstības kumulatīvais rādītājs bija 587, tas – uz 10. decembri. Pulcēšanās ierobežojums bija, man šķiet, 20 cilvēki, bet tas tur tika pārsniegts.

Savukārt 5. martā, tad, kad saslimstības kumulatīvais rādītājs bija septiņi tūkstoši, vairāk nekā septiņi tūkstoši, tad notika cilvēku pulcēšanās, gājiens, kurā piedalījās 30 tūkstoši cilvēku.

Tātad – vai nepastāvēja epidemioloģiskie draudi tajā otrajā pasākumā? Pirmajā pastāvēja un otrajā – ne?

D. Pavļuts. Petravičas kundze, jāsaka, mēs nevaram gluži mehāniski spriest par to un salīdzināt pasākumus, kas ir noritējuši ar trīs mēnešu atšķirību, pirmām kārtām.

Epidemioloģiskā situācija pēc būtības ir bijusi samērā atšķirīga no valdošā vīrusa paveida viedokļa, piemēram. Un ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, kā pasākuma norise tiek organizēta.

Es šajā brīdī neņemos spriest ne par vienu jūsu minēto pasākumu sīkāk. Manā rīcībā šobrīd nav šādas informācijas. Bet, ja pasākuma rīkotāji atbilstoši tai brīdī – tai brīdī! – spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vērstos pie Veselības ministrijas vai SPKC, tad tie jautājumi, kuriem tiktu pievērsta uzmanība, ja neskaita pasākumu... skaitu, kurš būtu noteikts, protams, normatīvos, tie aspekti, uz kuriem raudzītos SPKC, un tās rekomendācijas, kas tiktu sniegtas, būtu saistītas ar norises vietas īpatnībām. Ja tas ir, teiksim, klajā laukā, vai šeit nav situācijas, kur ir kādi, teiksim, jumti vai pārsegumi... vai tamlīdzīgas situācijas, kas pasliktina dabisko gaisa piekļuvi, palielina varbūtību cilvēkiem inficēties. Vai dalībnieki valkā sejas aizsegus, proti, medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus. Vai dalībniekiem ir iespēja, praktiska iespēja, ievērot savstarpējo distanci, fizisko attālumu. Tātad šie ir tie aspekti, kuriem būtu jāpievērš uzmanība.

Bet – vēlreiz saku – es šobrīd neņemos spriest ne par vienu no jūsu pieminētajiem konkrētajiem pasākumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to jautājumi ir atbildēti.

Stepaņenko kundze, jūs esat jautājuma uzdevēja, līdz ar to jūs nevarat uzdot vēl papildu jautājumu. Tātad šeit klāt ir tikai tie deputāti, kuri jau ir uzdevuši rakstveida jautājumu.

Un visbeidzot – trešais jautājums. Trešais darba kārtībā ir deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Kaspara Ģirģena, Ralfa Nemiro, Alda Gobzema un Ērika Pucena jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par iegādāto Covid-19 un gripas vakcīnu skaitu un to izlietojumu".

Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.

Ministra kungs, vai vēlaties vēl ko papildus paskaidrot?

D. Pavļuts (veselības ministrs).

Paldies, šobrīd – ne.

Sēdes vadītāja. Ja ne, tad pārejam pie jautājumiem.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Jūsu atbildē bija teikts, ka Eiropas Komisija, ņemot vērā mūsu vakcinācijas aptveri, iesaka: Latvijai būtu nepieciešams vēl viens miljons 96 tūkstoši būstervakcīnu, jo, Eiropas Komisijas ieskatā, katram vakcinētajam iedzīvotājam vajadzētu rudenī paredzēt vēl vienu "Moderna" un vienu "Pfizer" devu. Līdz ar to viņi piedāvā... Latvijai iesaka pieteikties uz vēl 632 tūkstošiem papildu devu.

Bet, skatoties tabulā, cik vakcīnu mums vēl ienāks trešajā un ceturtajā ceturksnī, redzams, ka trešajā un ceturtajā ceturksnī ienāks 315 tūkstoši "Pfizer" vakcīnu, savukārt "Moderna" – 234 tūkstoši. Tad kāpēc mums viņi iesaka pieteikties uz vēl 632 tūkstošiem papildu devu?

D. Pavļuts. Jūs man uzdodat jautājumu, uz kuru es nevarēšu pilnībā atbildēt, jo man nav... manā rīcībā nav pilnīgas informācijas par to, kādā veidā Eiropas Komisija ir nonākusi līdz savai rekomendācijai.

Es šobrīd varu izteikt minējumu: Eiropas Komisija domā, ka rudenī ir gaidāms... iespējams, ka pasaulē, arī Eiropā, izplatīsies kāds jauns kovidvīrusa paveids, kurš būtu pietiekami bīstams, lai radītu nepieciešamību visiem jau šobrīd vakcinētajiem Latvijas... iedzīvotājiem, kuri ir vēlējušies vakcinēties un to ir izdarījuši, būtu nepieciešama atkārtota vakcinācija... vismaz ar vienu devu.

Savukārt, lai vadītu riskus gadījumā, ja būtu kādi piegāžu pārtraukumi vai kādas citas problēmas (esam pieredzējuši pagājušajā gadā problēmas ar "AstraZeneca" un pēc tam ar "Janssen" vakcīnu, kuras iedarbība izrādījās nepietiekama ilgtermiņā), vajadzētu, kā Eiropas Komisija uzskata, gan viena tipa, gan otra tipa vakcīnu. Tātad – dubultā, nosacīti... Eiropas Komisija mums rekomendē, ka vajadzētu divus miljonus vakcīnu – miljonu "Pfizer" un miljonu "Moderna".

Kāpēc Eiropas Komisija rēķina šos 632 tūkstošus – to man ir grūtāk jums atbildēt. Jo, apskatot mūsu vakcīnu portfeļa struktūru, par kuru jums ir sniegta informācija, un ņemot vērā to, cik liels vakcīnu daudzums mums šobrīd ir krājumos, un atrēķinot to vakcīnu daudzumu, kurš mums noteikti būtu jāziedo vai jāpārdod, ja mēs paši tās neizlietojam, jo to termiņi beidzas aptuveni gada vidū... Jūs redzat šo informāciju. Jūlijā lielai daļai no mūsu krājumā šobrīd esošajām "Pfizer" vakcīnām termiņš beidzas, bet mēs šobrīd turpinām saņemt "Pfizer". Mums pienāk "Pfizer" vakcīnas, teiksim... arī otrajā ceturksnī. Līdz ar to tās ir jāskaita papildus tām, kuras jūs ieraugāt trešā un ceturtā ceturkšņa piegāžu prognozēs.

Savelkot šo visu kopā, mūsu darba grupas speciālisti, kuri gatavoja atbildi uz šo vēstuli, ir sarēķinājuši, ka mums ir pietiekami daudz vakcīnu gada otrajā pusē, lai atbilstu Eiropas Komisijas aprēķinātajam principam – aptuveni divi miljoni vakcīnu devu uz miljonu Latvijas iedzīvotāju, kuriem būtu nepieciešama vakcinācija.

Sēdes vadītāja. Vārds Petravičas kundzei – otram papildu jautājumam.

R. Petraviča. Tātad – turpinot jau iesākto jautājumu... Kā vēstulē tika minēts, noliktavās atlikumā ir 1,8 miljoni vakcīnu, un ir paredzēts, plānots saņemt vēl 2,7 miljonus vakcīnu. Bet, protams, redzot vakcinācijas tempu krietnu samazinājumu, ir skaidrs, ka mēs šīs vakcīnas izpotēt nevarēsim. Tad kāpēc nav iespējams atteikties no šīm vakcīnām? Varbūt jums ir kaut kāda informācija?

Vai tik tiešām nevienai citai valstij neinteresē nopirkt tās vakcīnas, vēlas tikai saņemt ziedojumā? Galu galā – tā tomēr ir mūsu nodokļu maksātāju nauda. Vai tiešām nav intereses iegādāties tik vērtīgu produktu?

D. Pavļuts. Es jums pilnīgi piekrītu, Petravičas kundze. Šie ir tiešām būtiskākie jautājumi attiecībā uz vakcīnu portfeļa pārvaldību.

Īsa uzziņa. Veselības ministrija visus šos jautājumus attiecībā uz vakcīnu portfeļa pārvaldību nerisina, tā teikt, solo, viena pati. Pirmkārt, mēs darbojamies kopējā Eiropas Komisijas ietvarā. Otrkārt, mēs cieši koordinējamies ar Ārlietu ministriju, lemjot par vakcīnu ziedošanas un pārdošanas jautājumiem.

Un visbeidzot – kopš es stājos ministra amatā, katrs lēmums par vakcīnu pirkšanu vai nepirkšanu, ziedošanu un pārdošanu tiek risināts ar valdības lēmumiem. Tur visur ir dokumentācija, ir aprēķini, ir pamatojumi.

Pēc būtības ir tā, ka, kopš es esmu ministra amatā, Latvija ir rīkojusies līdzīgi kā citas Eiropas Savienības un Eiropas... atvainojiet, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstis, kuras ir veidojušas plašus vakcīnu portfeļus, lai būtībā pārapdrošinātos pret situācijām, ja kādiem no vakcīnu tipiem gadītos piegāžu pārtraukumi vai rastos kādas problēmas ar reputāciju, vai būtu pieprasījuma kritums. Un, starp citu, – arī tādēļ, lai iedzīvotājiem būtu izvēle, jo Latvijas iedzīvotāji pieprasa, lai viņiem ir iespēja izvēlēties starp vakcīnām to, kuru viņi vēlas vislabāk.

Līdz ar to Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības valstīm, ir vairāk vakcīnu, nekā būtu bijis praktiski nepieciešams. Portfeļu apmēri ir dažādi, bet kopumā Latvijas rādītāji ir ļoti līdzīgi Lietuvas un Igaunijas rādītājiem.

Un šobrīd vakcinācijas aktīvā fāze ir beigusies praktiski visās attīstītajās valstīs, līdz ar to vakcīnu piedāvājums pasaules tirgū ir ļoti plašs. Arī ražošanas jaudas, salīdzinot ar to, kā bija pirms gada, ir mainījušās – tās ir pieaugušas. Līdz ar to vakcīnu deficīta vairs nav.

Tas izskaidro to, kāpēc vakcīnas pārdot ir ļoti, ļoti grūti šajā periodā. Mēs to cenšamies izdarīt. Mēs varam apliecināt, ka esam centušies uzrunāt valstis un piedāvāt. Taču ziedošana – tas, arī Ārlietu ministrijas ieskatā, šobrīd ir primārais veids, kā būtu iespējams atbrīvoties no tām vakcīnām, kurām tuvojas derīguma termiņa beigas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem, kuri nav jautājuma uzdevēji, ir iespēja arī uzdot papildjautājumus.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jūs iepriekš diezgan izvairīgi atbildējāt uz jautājumiem par šo iespējamo piespiedu mehānismu senioriem. Un šeit ir līdzīga situācija ar papildu vakcīnām un iepirkumiem.

Tāpēc es vēlētos arī pajautāt par šo vakcinācijas aptveri – 90 procentu –, kuru ir plānots sasniegt. Kādā veidā jūs šobrīd modelējat situāciju? Vai jūs tomēr atklāsiet šos piespiedu mehānismus, kuri tiek apspriesti saistībā ar senioru vakcināciju, kura, kā jūs joprojām uzskatāt, nav pietiekama?

D. Pavļuts. Paldies. Jāsaka, senioru vakcinācijas aptvere – tas ir vissāpīgākais jautājums vakcinācijas visaptverošajā valsts projektā. Jo – no tā, cik lielā mērā mums ir izdevies seniorus pasargāt ar vakcīnām, ir atkarīgs tas, kā mēs kopā – kā sabiedrība – esam varējuši darboties un cik tas mums, starp citu, ir izmaksājis... izmaksājis dažādi – gan tīri cilvēciski, gan arī no finanšu viedokļa.

Šobrīd nekādi piespiedu mehānismi, par kuriem es zinātu, valdībā netiek apspriesti.

Kas attiecas uz aprēķiniem jeb prognozēm un uzstādītajiem mērķiem, kurus mēs esam likuši par pamatu vakcīnu pieprasījuma, varbūtējā pieprasījuma, modelēšanai, es aicinātu tos nejaukt ar apņemšanos vai solījumu šādus mērķus sasniegt. Respektīvi, tie ir mērķi, uz kuriem mums būtu jātiecas, lai sabiedrība būtu pasargāta. Mēs, protams, izdarīsim visu iespējamo, lai šos mērķus sasniegtu, bet tas var izrādīties arī neiespējami, ņemot vērā to, ka gados vecāko iedzīvotāju atsaucība šobrīd jau ir kritiski zema.

Tas, ko šobrīd mēs darām, – mēs turpinām līdzīgu pieeju, kāda bija pagājušā gada nogalē (faktiski šo pieeju mēs esam attīstījuši un izvērsuši jau kopš pagājušā gada vasaras). Proti, seniori, riska grupas, tiek mērķtiecīgi apzvanīti.

Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests šobrīd īsteno projektu sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, ar medicīnas studentiem, kuri prakses ietvaros sistemātiski apzvana seniorus Latvijā. Viņiem nāk talkā arī zvanu centra "8989" operatori, kuri mērķtiecīgi, plānveidīgi turpina gados vecāko iedzīvotāju uzrunāšanu, lai palielinātu aptveri šajā grupā. Var izrādīties, ka gada otrajā pusē mums tas būs ārkārtīgi nepieciešami, tāpēc mēs nepadodamies. Taču nevienu personu nav iespējams vakcinēt, kā saka, ar varu.

Attiecībā uz riska grupu cilvēkiem ir valdībā diskutēts par dažādiem variantiem, kā panākt lielāku aptveri, bet attiecīgie lēmumi lielākoties ir izpalikuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Stepaņenko kundzei – otram papildjautājumam.

J. Stepaņenko. Jā, protams, arī jūs noteikti saprotat, ka šīs vakcinācijas piespiedu mehānisms nav saistīts ar spēka pielietošanu, bet gan ar neciešamu apstākļu radīšanu. Piemēram, tas pats seniors nevar saņemt veselības aprūpi pienācīgā kārtā.

Tāpēc jautājums ir tieši saistīts ar jūsu atbildi. Jūs pateicāt, ka ir plānots šos seniorus apzvanīt, un tas ir tas jautājums, ko es gribētu noskaidrot.

Kādā veidā tiek nodoti šie fizisko personu dati, kā jūs teicāt, studentiem un citiem darbiniekiem, un kādā veidā jūs plānojat aizsargāt personas datus no citu personu iejaukšanās faktiski privātajā dzīvē?

D. Pavļuts. Personas datu izmantošana visu veidu ārstniecības procesos tiek nodrošināta saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

Ir bijušas daudzas situācijas... tostarp arī šeit, Saeimā... jūs, deputāti, noteikti esat redzējuši... virknē situāciju... Ir bijuši Veselības ministrijas sagatavoti, Ministru kabineta iesniegti, reizēm – arī deputātu iesniegti grozījumi, kas pamatā ir skatīti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kurā Veselības ministrija ir lūgusi paredzēt likumā specifiskas normas, lai varētu nodrošināt datu nodošanu. Situācijas ir bijušas visdažādākās attiecībā uz datu izmantošanu no labklājības sistēmas (tātad – no pašvaldību sociālās datu bāzes), attiecībā uz privāto ārstniecības iestāžu rīcībā esošajiem datiem un tā tālāk.

Jebkurā gadījumā... visos šajos gadījumos Veselības ministrija ir rīkojusies stingri – atbilstoši likuma prasībām – un tad, kad tas ir bijis nepieciešams, ir lūgusi Saeimu un saņēmusi Saeimas atbalstu likuma grozījumiem.

Sēdes vadītāja. Un trešais, pēdējais, jautājums no deputātes Jūlijas Stepaņenko.

J. Stepaņenko. Paldies.

Jūsu atbildē norādīts, ka šobrīd tiek meklētas un apzinātas valstis, kurām šo vakcīnu pārpalikumi varētu tikt ziedoti.

Vai uz šo brīdi, uz šo dienu, jums jau ir zināmas tās valstis, kuras ir gatavas pieņemt ziedojumā vakcīnas ar derīguma termiņu, kurš jau ir tuvu beigām?

D. Pavļuts. Jāsaka, vakcīnu ziedošanu mēs esam veikuši jau zināmu laiku. Tas nav tāds process, kas būtu sācies tikai tagad.

Pagājušā gada otrajā pusē mēs primāri veicām vakcīnu ziedošanu attiecībā uz tiem vakcīnu tipiem, kuriem Latvijā vispār vairs nebija pieprasījuma. Pirmām kārtām tās bija "AstraZeneca" vakcīnas jeb "Vaxzevria" vakcīnas, kuras tika ziedotas. Tās ir novirzītas – gan "Vaxzevria", gan "Janssen", gan arī tagad mRNS tipa vakcīnas.

Sadarbībā ar Ārlietu ministriju mēs esam plānveidīgi, mērķtiecīgi definējuši... esam izveidojuši valstu sarakstu, ar kurām esam sazinājušies gan caur Ārlietu ministrijas diplomātiskajiem kanāliem, gan arī... virknē gadījumu Veselības ministrija nepastarpināti ir vērsusies – savā vārdā – pie attiecīgo valstu veselības ministrijām, piedāvājot šīs iespējas. Virknē gadījumu mēs esam sastapušies ar atsaucību.

Jūsu zināšanai: Latvija uz šo brīdi ir ziedojusi kopumā aptuveni miljonu vakcīnu devu, pusi no tām – divpusējā kārtībā (Latvija noslēdz divpusēju vienošanos ar citu valsti, lai nodotu attiecīgi vakcīnas). Šo valstu saraksts ir garš, un tur ir visdažādākās valstis. Tur ir gan Āfrikas kontinenta valstis, gan virkne Eiropas Savienības kaimiņvalstu – gan Moldova, gan Gruzija un citas. Tur ir arī Āzijas valstis, piemēram, Vjetnama... un tamlīdzīgi. Es tagad, no galvas saucot, varu nokļūdīties, man acumirklī tabula nav pa rokai, bet mēs esam gatavi sniegt šādu informāciju, un tā ir arī tikusi publiski sniegta un ir pieejama (ar valstu uzskaitījumu).

Savukārt būtisku daļu, apmēram pusi no šī miljona devu jeb pusmiljonu devu, Latvija ir ziedojusi caur vakcīnu izplatīšanas globālo tīklu COVAX; tādā gadījumā Latvijai paredzētās vakcīnas nemaz Latvijā nenonāk, bet tiek pa tiešo no ražotāja nodotas COVAX mehānismam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad visi jautājumi ir atbildēti.

Pateicos deputātiem par jautājumiem.

Paldies veselības ministram Danielam Pavļutam par sniegtajām atbildēm.

Līdz ar to šodienas sēde, kura paredzēta atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem, tiek slēgta.

Arlabvakaru!

D. Pavļuts. Paldies.


Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!