Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas divdesmit otrā sēde 2022. gada 10. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 10. marta sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Godātie kolēģi! Deputāti Artūrs Rubiks, Valērijs Agešins, Ivans Klementjevs, Ivans Ribakovs, Boriss Cilevičs un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Zenta Tretjaka, Jānis Krišāns, Vitālijs Orlovs, Jānis Tutins, Ivans Klementjevs un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Zentas Tretjakas apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Valērijs Agešins, Jānis Krišāns, Artūrs Rubiks, Edgars Kucins, Ivans Klementjevs un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Zentas Tretjakas ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ramona Petraviča, Karina Sprūde, Māris Možvillo, Ieva Krapāne, Jūlija Stepaņenko un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par brīvprātīgu sejas masku lietošanu skolēniem".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis lēmuma projekts būtu iekļaujams darba kārtībā un izskatāms, jo tas paredz nekavējoties noteikt sejas masku lietošanu skolēniem pamata un vidējās izglītības iestādēs kā brīvprātīgu.

Masku lietošanas prasība skolēniem – it kā citu un sevis aizsardzībai no kovida – ir valdības aizsegs... izskatīties produktīvi, un šī prasība noteikti cietīs neveiksmi.

Nesen ieviestā tikai medicīnisko masku lietošanas prasība ir stājusies spēkā, bet skolās vēl joprojām tiek lietotas nemedicīniskās auduma maskas, jo tās ir iepirktas un ir jāizlieto, lai gan auduma maskas ir atzītas par nederīgām un tās nav atļauts lietot, kaut vai apmeklējot veikalus, kur cilvēks uzturas 15–20 minūtes. Skolēnu gadījumā notiek vēl arī masku aizdošana draugiem, to izmantošana ilgāk, nekā paredzēts, likšana kabatās un tā tālāk.

Masku lietošanas prasība skolēniem ir jāpadara par brīvprātīgu triju galveno iemeslu dēļ.

Pirmkārt, masku lietošana nesniedz paredzēto epidemioloģisko drošību. Maskas palīdz samazināt vīrusa izplatību tikai tad, ja tās ir medicīniska tipa un tiek lietotas pareizi, tas ir, tiek valkātas divas stundas... atkarībā no maskas tipa; tiek liktas uz deguna, tiek mazgātas vai regulāri mainītas. Ņemot vērā, ka skolēnu dienas slodze ir noteikti lielāka nekā divas stundas, ir naivi uzskatīt, ka skolēni dienas garumā maskas maina, tās pastāvīgi lieto un nedod citiem. Kad maskas tiek lietotas nepareizi, to efektivitāte ievērojami sarūk, tās kļūst par vidi izelpotām baktērijām un rada elpceļu slimības riskus nēsātājiem.

Turklāt, pēc veselības ministra vārdiem, Covid-19 pīķis jau ir garām... jauniem cilvēkiem; kopumā saslimstība un arī mirstība samazinās, un liela daļa bērnu jau ir izslimojuši vai vakcinēti. Un tāpēc man nav skaidrs, kādus riskus masku lietošana samazina.

Otrkārt, masku lietošana apgrūtina mācību satura apguvi. Esmu saņēmusi vairākas vēstules no skolotājiem, kurās tie dalās savā pieredzē ar bērnu grūtībām koncentrēties galvassāpju, miegainības, sliktas dūšas un citu iemeslu dēļ. Atrodoties jau tā minimāli ventilējamās klasēs, masku lietošana bērniem izraisa papildu nogurumu vai pat veselības problēmas. Un divus gadus jau tā mācības ir tikušas iekavētas, neveiksmīgi pasniegtas attālināti. Un šāda valdības politika tikai palielina stresu, trauksmi un citu mentālo traucējumu riskus. Brīdī, kad mācību process ir grūtāks nekā jebkad, jāsniedz bērniem nepieciešamā palīdzība, nevis tas nevajadzīgi jāsarežģī.

Un, treškārt, masku pareizas lietošanas kontrole ir pilnīgi neizpildāma. Kā jau minēju, šīs politikas efektivitāti lielākoties ietekmē sabiedrības līdzdalība un sociālā atbildība. Skolu gadījumā teju vienīgā atbildība var nākt no skolotājiem, bet, visticamāk, arī tie... lielākā daļa jau ir noguruši. Lai nodrošinātu, ka maskas netiek aizdotas citiem vai lietotas pārāk ilgi, tās īstenībā būtu jāmarķē ar skolēna vārdu un skolēnam izsniegtās maskas lietošanas laiku.

Un papildus tam – maskas mazgāšanas prasība... Labākajā gadījumā tā gulstas uz vecāku pleciem, un, lietojot mazgātu masku, nemitīgi ir jāieelpo veļas pulvera atliekas.

Mums ir jāatsakās no obligātas masku lietošanas skolēniem skolās, tāpat kā no sertifikātiem, – nekavējoties!

Aicinu šo lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā, izskatīt un atbalstīt. Ļausim mūsu bērniem elpot!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par brīvprātīgu sejas masku lietošanu skolēniem" iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 46, atturas – nav. Lēmuma projekts nav iekļauts sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" (Nr. 1358/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts ir iekļauts sēdes darba kārtībā.

Un Ministru kabinets lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir iekļauts sēdes darba kārtībā.

Deputāti Vjačeslavs Dombrovskis, Edgars Tavars, Uldis Augulis, Didzis Šmits, Viktors Valainis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"".

"Par" pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Atsākoties Saeimas klātienes sēdēm, jūs droši vien esat pamanījuši, kādas ir degvielas cenas. Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir transporta kompensācijas. Tas viss, protams, sit pa cilvēku makiem – un ne tikai. Aug uzņēmumu izmaksas faktiski visās jomās. Līdz ar to ir pilnīgi neapšaubāmi, ka tas palielinās spiedienu, tas palielinās kopējo inflāciju faktiski gandrīz visām precēm un visiem pakalpojumiem. Tas, protams, paceļ jautājumu – ko mēs darām šajā sakarā?

Es gribētu sākt ar to, ka pats pirmais punkts – agresorvalstij jāmaksā augsta cena par agresiju. Tāpēc skaidrs, ka daļa no šīs cenas... ir ASV un ar laiku – arī Eiropas piemērotajam embargo enerģētikas produktiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas izraisīs cenu kāpumu; tā tas būs visiem, arī mums. No tā pilnībā izvairīties, to pilnībā kompensēt nekādi nav iespējams. Un pieradumi būs jāmaina.

Bet – vai es varu piekrist premjeram Kariņam, ka absolūti nekas nav jādara, ka valsts neko nevar izdarīt šajā sakarā; ka mums vajag tikai apsēsties... un šodien tirgus mums dod tādu cenu, rīt varbūt dos zemāku cenu, parīt – varbūt vēl zemāku cenu? Šādai pozīcijai es arī absolūti nevaru piekrist. Valsts var amortizēt, mīkstināt šo pieaugošo cenu efektu uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, un valstij tas jādara.

Mēs piedāvājam samazināt akcīzes nodokli; tas šajā gadījumā būtu pareizi, jo tas ietekmēs gan mājsaimniecības, gan arī uzņēmumus. Mēs to piedāvājam samazināt par apmēram 30 procentiem – par 15 centiem. Šis ir ļoti izsvērts un saprātīgs solis. Degvielas uzpildes stacijām tas ļaus... tas samazinās degvielas cenu par 18 centiem, un tā būs reāla palīdzība gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Tas palīdzēs ierobežot arī inflācijas pieaugumu. Mēs varam to atļauties, lai gan tas maksās tiešā veidā... akcīzes nodokļa ieņēmumiem... 180 miljonus eiro.

Bet, kolēģi, nedrīkst aizmirst, ka šā gada budžets tika veidots, pastāvot pavisam citām degvielas cenām. Tad, kad budžets tika veidots, tur bija ieliktas pavisam citas prognozes, tai skaitā – par pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem no degvielas. Pie degvielas cenām, kas ir tuvu diviem eiro... tas nozīmē, ka PVN ieņēmumi no degvielas būs par kādiem 180 miljoniem eiro gadā lielāki nekā tas, kas bija ielikts budžetā.

Mīnuss, protams, tas, ka nodokļa bāze samazināsies tādēļ, ka mēs samazinām akcīzi. Tātad reālās izmaksas ir tuvāk kādiem... apmēram 40 miljoniem eiro. Un arī no tā vismaz trešdaļa atgriezīsies atpakaļ budžetā ar PVN un citiem nodokļiem.

Kolēģi, aicinu vismaz šodien nedarīt to, ko parasti dara koalīcijas deputāti, tas ir, automātiski noraida to, kas nāk no pozīcijas... jo laikam ir nozīme. Ar katru dienu, kad ir šādas cenas... tas viss iet iekšā inflācijā, preču un pakalpojumu cenu pieaugumā. Neskatoties pat uz cilvēku lielo patriotismu un gatavību iznest šīs neērtības, redzot to, kas notiek Ukrainā, vairumam iedzīvotāju, es domāju, būs grūti pieņemt visu to cenu – gan degvielas cenu, gan gāzes cenu... gan kopējo dzīves... dārdzību. Domāju, ka mūsu pienākums tomēr ir maksimāli amortizēt, ierobežot šo ietekmi.

Aicinu atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labrīt, dārgie kolēģi! Es jau gaidīju, ka... sākoties karam, bija paredzams, ka pieaugs visu energoresursu cenas... cik ilgi būs jāgaida līdz pirmajam opozīcijas populisma pilnajam likumprojektam? (Starpsauciens.) Divas nedēļas. Divas nedēļas bija jāgaida.

No tribīnes... Man bija kauns klausīties, ka mēs ciešam no slikto Amerikas Savienoto Valstu sankcijām, tā rezultātā mums šobrīd jāpārtrauc ļaut strādāt valdībai un Saeimai jāsāk grozīt nodokļu... likumi, kuri, starp citu, ir saskaņoti ar Eiropas institūcijām, – kas attiecas uz akcīzi.

Man jums, dārgie kolēģi (Starpsauciens.), ir jāpasaka sliktas ziņas, ka... tātad šobrīd ukraiņi karo arī par mums. Brīvība maksā naudu. Pats es arī vakar ielēju degvielu pa dārgo, cenas augs. Īstermiņā mums ar to ir jārēķinās, līdz cenas nostabilizēsies, tirgus sakārtosies, loģistikas ķēdes sakārtosies, piegāde sakārtosies. Ir jāpalīdz tiem, kuriem ir visgrūtāk. Valdība pie tā jau strādā, lēmumi ir pieņemti, manuprāt, jau vakar.

Šajā sakarā aicinu arī visus citus nenodarboties... neizmantot kara apstākļus populisma dzīšanai (Starpsauciens.) un aicinu noraidīt šo likumprojektu, pat neiekļaut to darba kārtībā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 45, atturas – 1. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Viktors Valainis, Raimonds Bergmanis, Janīna Jalinska, Jānis Dūklavs, Armands Krauze un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"". Vai deputātiem ir iebildumi?

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es nebiju domājis, ka par šo jautājumu kādam varētu būt iebildumi, bet, ja ir, tad es paskaidrošu vairāk, par ko tad ir šis priekšlikums.

Taisnība Feldmana kungam – jā, ir noticis Krievijas iebrukums Ukrainā, jā, mēs esam noteikuši sankcijas, mēs esam tās rosinājuši un šīm sankcijām ir sekas, kas attiecas uz mūsu ekonomiku. Un tās sekas nav tikai Latvijā. Tās sekas ir Eiropas līmenī. Šobrīd mums jābūt spējīgiem reāli paskatīties uz tiem normatīvajiem aktiem, kas mums ir pieņemti saistībā ar virzīšanos tā sauktā Eiropas zaļā kursa virzienā.

Mums šodien jāpasaka tas, ka ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, Eiropas Savienībā, mums ir jāpārskata visi tie termiņi, kurus mēs esam apņēmušies izpildīt, lai ieviestu klimata mērķus. Mums nevajag no tiem atteikties, bet mums tos vajag salāgot ar esošo situāciju. Un biodegviela nav vienīgais. Mēs šajā situācijā piedāvājam par gadu – par vienu gadu – atlikt... biodegvielas piemaisījumu dīzeļdegvielai. No 1. aprīļa (kolēģi, aprunājieties ar degvielas tirgotājiem!) degvielas cena pieaugs par 10–12 centiem tikai tāpēc, ka mums likumā ir pateikts, ka klāt jājauc bio piemaisījums. Respektīvi, Lietuvā, Ungārijā audzēs kukurūzu, no kuras veidos biodegvielu, jo no tām valstīm šobrīd tā tiek ievesta, un mēs ar likumu nosakām, ka obligāti jāpiejauc klāt. Šeit nav stāsts par to, no kā mēs pirksim degvielu. Visticamāk, degvielu mēs tūlīt pirksim ne jau no Krievijas, bet no citām valstīm. Stāsts ļoti konkrēti ir par šiem biodegvielas piemaisījumiem. Tam nav nekādas ietekmes uz budžetu.

Tas ir zaļā kursa uzņemts virziens, kur mēs šobrīd sakām... un vēlamies, lai Saeima pasaka ne tikai to, ka mēs paliekam tajā virzienā, bet mēs par gadu to atliekam. 10–12 centi! Tas ir neizbēgami – tikai tāpēc, ka mēs šo likumu nemainīsim.

Vai tiešām mums šobrīd nebūtu jāpaskatās atbildīgi uz šiem jautājumiem! Manā ieskatā, ir virkne jautājumu, kuru ieviešana jāpasteidzina zaļā kursa ietvaros, bet šis ir viens no tiem jautājumiem, kas objektīvi... 10–12 centi nāks klāt!

Ja šobrīd degvielas tirgotāji un eksperti ir pateikuši, ka degvielas cena tūlīt būs 2,50 eiro, vai tiešām mums nebūtu jāpaskatās arī uz fiskāli neitrāliem pasākumiem, kas mums no valsts budžeta neprasa neko? Par to Eiropas Savienības dalībvalstis ir sākušas runāt – ka ir jāpārskata šie ieviešanas termiņi. Par to jāsāk runāt arī mums šeit, Latvijā, un mums nevajag kavēties.

Šis ir viens no priekšlikumiem, nākamnedēļ būs citi. Nākamnedēļ no mūsu puses būs citi priekšlikumi, kādā veidā šo situāciju uzlabot. Šajā situācijā kurināmā kūdra, šķelda... reiz trīs... cena. No gāzes mēs atteiksimies. Kāpēc mēs pilsētās katlus nevaram kurināt ar kurināmo kūdru? Ar izejvielu, kura mums pašiem ir. Pēc kūdras nozares... aplēsēm, astoņdesmit gadus mēs varētu kurināt... mūsu katlumājās. Jautājums – vai mēs esam gatavi atteikties... un pārskatīt šos termiņus? Mūsu ieskatā, tas ir tas, kas šobrīd, kamēr ir tik liela neskaidrība, mums jādara.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu, nodot to komisijai un sākt darbu. Izrādām parlamentāru iniciatīvu! Tas būtu pareizi. Mums nav jāgaida, kad kāds cits no Eiropas mums pateiks: "Jā, mēs šo pārskatām." Tas notiks, tas neizbēgami notiks. Arī mums jānāk ar savām iniciatīvām, skatoties uz to situāciju, kāda mums šodien Latvijā ir. Degviela ir viens konkrēts piemērs.

Aicinu vismaz aprunāties ar šīm nozarēm. Mēs to esam izdarījuši, un mēs sagatavojām savu redzējumu: kā pirmo soli – par gadu atlikt šos piemaisījumus. 12 centi ir tā ietekme, kas... cilvēkiem būs mazāk jāmaksā par degvielu.

Aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir lūgts balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 46, atturas – nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Uldis Augulis, Edgars Tavars, Didzis Šmits, Armands Krauze, Viktors Valainis, Janīna Jalinska un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Deputāti Uldis Augulis, Viktors Valainis, Edgars Tavars, Didzis Šmits, Armands Krauze, Janīna Jalinska un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Ralfs Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts varētu būt nosaukts par Skultes LNG likumprojektu. Pēc būtības likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā" paredz divas lietas. Viena sadaļa ir nodrošināt dabasgāzes piegāžu ceļu dažādošanu un infrastruktūru, otra sadaļa paredz nodrošināt dabasgāzes krājumu pieejamību.

Jāteic, ka Ekonomikas ministrija ir ļoti labi strādājusi kontekstā ar otro sadaļu – dabasgāzes krājumi šobrīd ar valdības lēmumu ir palielināti, likums šo normu jau faktiski ir paredzējis, un tā ir pat iedzīvināta dabā.

Ļoti būtiski, ka mums faktiski ir pieejami divi ceļi, kā dabasgāzi Inčukalnā noglabāt, tas diemžēl pagaidām ir Krievijas dabasgāzes ceļš. Otrs ceļš ir Klaipēda. Klaipēda šobrīd strādā apmēram ar 50 procentu jaudu, tas nozīmē to, ka mēs šo aspektu vēl varam pietiekami plaši izmantot.

Šis likumprojekts pēc savas būtības paredz par valsts naudu izbūvēt atsevišķu infrastruktūru, kas acīmredzami ir pielāgota Skultes LNG terminālim. Nav nekādu problēmu – uz komerciāliem principiem, lūdzu, būvējiet šos LNG... krājumus un dažādas stacijas. Tā nav nekāda problēma, bet, ja šo infrastruktūru uzliek par pienākumu obligāti būvēt valstij, tad tie ir nodokļu maksātāju izdevumi. 2020. gadā viena kilometra izmaksas tika lēstas apmēram viens miljons eiro. Attālums no Skultes līdz Inčukalnam ir 35 līdz 40 kilometri, skatoties, kādu ceļu izvēlas. Tātad tie jau ir 40 miljoni eiro. Šī likumprojekta anotācijā minēts, ka tiešas ietekmes uz budžetu šim likumprojektam nav. Es atvainojos, tas tiešām ir vai nu analfabētiski, vai smieklīgi.

Otra lieta, kas ir ļoti svarīga, – īpašumu atsavināšana, kas notiks līdzīgi kā Rail Baltica gadījumā... pie šī ceļa izbūves... varētu maksāt jau krietni vairāk – apmēram 100 miljonus eiro, bet katrā ziņā tas vēl atsevišķi jārēķina.

Manuprāt, Ukrainas karš, kas tiešām ir ļoti daudz izmaiņu ieviesis enerģētikas tirgū, šobrīd tiek populistiski izmantots, lai "stumtu" lobētas intereses. Kā jau iepriekš minēju, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija īsti nav nozares politikas veidotāja. Nozares politikas veidotāja ir Ekonomikas ministrija, un tā ir jau pietiekami strādājusi, lai diversificētu dabasgāzes piegādes, lai nodrošinātu dabasgāzes krājumus, un šobrīd mums tie ir pietiekami apmēram gadam.

Pašlaik Inčukalnā ir sākusies gāzes iesūknēšanas sezona. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par šo jautājumu "Conexus Baltic Grid" mūs informēja un apliecināja, ka tas faktiski notiek. Juridiskais birojs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē minēja, ka šādam likumprojektam nav jēgas, jo normas dublējas un valdība jau strādā pie šiem jautājumiem. Ekonomikas ministrija minēja, ka šobrīd darbs pie enerģētikas politikas notiek ļoti aktīvi, līdz ar to arī šajā kontekstā šim likumprojektam nav nekādas jēgas. Mēs vienkārši paralēli veidosim vēl vienu likumprojektu, kas visas šīs normas dublēs.

Es aicinu neatbalstīt, bet, ja tas tiks atbalstīts, tad, protams, šajā likumprojektā sagaidāms krāšņs priekšlikumu birums, un es ceru, ka tas mainīs šī absurdā likumprojekta būtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Cienītie un godātie kolēģi! Šis ir komisijas izstrādāts likumprojekts. Esam arī iepazinušies ar rakstiskiem viedokļiem no, teiksim tā, izpildvarā iesaistītajām pusēm: gan ar Ekonomikas ministrijas, gan ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli, gan arī, protams, ar paša dabasgāzes sistēmas operatora viedokli. Runājot tieši par stratēģiskajām rezervēm, šobrīd gāzei šādas rezerves netiek turētas. Ir tehniskās rezerves, kuras varētu izmantot aizsargāto lietotāju nodrošināšanai, bet jāatceras, ka mums arī bāzes jaudas elektroenerģijas ražošanai šobrīd nodrošina ar TEC palīdzību, kuras arī darbojas ar gāzi.

Ņemot vērā šos apsvērumus, kā arī nenoliedzot to, ka vairākus gadus ir jau iesākti projekti, piemēram, gan saslēgumam ar Lietuvu, gan Lietuvas–Polijas vektoram tomēr – jo tehniskāki cilvēki komisijā izteicās par šiem jautājumiem, jo bažīgāki viņi izklausījās, savukārt birokrātiem pilnīgi viss bija absolūtā kārtībā. Šajā sakarā arī koalīcijas deputāti šo likumprojektu komisijā atbalstīja. Es nebrīnos, ka opozīcija runā pret šīm lietām un saka, ka viss ir pilnīgā kārtībā, tas ir interesanti.

Aicinu nodot to komisijai, un pēc tam arī skatīsim to pirmajā lasījumā. Ja būs nepieciešams, ja izskanēs kaut kādi citi argumenti, centīšos atbildēt uz tiem, bet pagaidām aicinu likumprojektu nodot komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens.) Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Iekšlietu ministrija kopā ar citām ministrijām un institūcijām ir izstrādājusi un Ministru kabinets šonedēļ atbalstījis jaunos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.

Grozījumi nosaka papildu pasākumus efektīvākai atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem. Virkni lietu jau ieskicēju pagājušajā nedēļā, bet vēlos izstāstīt svarīgākos grozījumus šajā likumprojektā.

Grozījumi paredz apkopot to Ukrainas civiliedzīvotāju vajadzības, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Grozījumi nosaka to Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri ieguvuši farmaceitisko izglītību, iespēju strādāt un sniegt savas zināšanas Latvijas farmaceitiskās darbības uzņēmumu atbalstam. Grozījumi precizē arī no kara bēgošo ukraiņu bērnu tiesības iegūt pirmsskolas izglītību no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai. Likumprojekts paredz pašvaldību sociālajiem dienestiem iespēju nekavējoties sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, ja tāda palīdzība... ir konstatēta. Uzsākot darba tiesiskās attiecības, Ukrainas civiliedzīvotājiem būs iespēja un tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.

Likumprojekts arī paredz nodrošināt maksimāli efektīvu un procesuāli ātru bez vecāku gādības palikušo bērnu pārstāvību un aprūpi drošā vidē Latvijā. Bērniem, kas ieradušies Latvijā bez vecāku pavadības, paredzēts ieviest jaunu ārpusģimenes aprūpes institūtu – ārkārtas aizbildnību, kas ir attiecināma tikai un vienīgi uz personām, kas ieceļo Latvijā no Ukrainas kara zonas.

Grozījumi minētajā likumā paredz nodrošināt atbalstu arī tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri, bēgot no Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā, ieved Latvijas Republikā dzīvniekus. Šāds atbalsts nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības prasību izpildi un reģistrāciju.

Likumprojekts paredz nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem bezmaksas pārvietošanos sabiedriskajā transportā visā Latvijas teritorijā. Lai noteiktu, kā piemērojams PVN humānās palīdzības ietvaros veiktajiem ziedojumiem, kas paredzēti Ukrainas sabiedrībai, nepieciešams ieviest speciālu regulējumu, kas paredz PVN nulles procentu likmes piemērošanu tādu preču piegādēm, kas uz līguma pamata tiek bez maksas piegādātas sabiedriskā labuma organizācijām Latvijā vai nodotas tālāk citas Eiropas Savienības dalībvalsts atzītai struktūrai ar mērķi sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai.

Tāpat paredzēts izdarīt izņēmumu attiecībā uz biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību iespējām dāvināt, ziedot Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam arī tad, ja statūtos šāda iespēja nav paredzēta. Lai atvieglotu valsts kapitālsabiedrībām ziedojumu veikšanas kārtību, likumprojektā paredzēta īpaša kārtība ziedojumu veikšanai Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam. Likumprojekts paredz arī citus atbalsta pasākumus.

Ministru kabinets aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu, un es aicinu arī nodot komisijai un izskatīt to šodien, 10. martā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Didža Šmita, Armanda Krauzes, Viktora Valaiņa, Janīnas Jalinskas un citu iesniegto likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Nosodot Krievijas īstenoto karadarbību... pamatojoties uz Latvijas Republikas Saeimas izteikto atbalstu, sniedzot politisku un humānu palīdzību Ukrainai, ņemot vērā šī brīža globālo situāciju un nepieciešamību stingri paust skaidru un nepārprotamu solidaritātes signālu un atbalstu Ukrainai, apliecinot arī Latvijas Republikas iestāšanos par demokrātiski tiesiskas valsts vērtībām un pret militāru agresiju un tās laikā veiktiem noziegumiem pret mieru, kā arī potenciālu kara noziegumu attaisnošanu sabiedrībā kopumā, mūsu ieskatā, ir nepieciešams veikt normatīvo regulējumu izmaiņas.

Tāpēc mēs esam piedāvājuši šo priekšlikumu. Priekšlikuma būtība ir tāda, ka jebkuras pilsoniskās aktivitātes, kas vērstas uz šajā pantā ietverto noziegumu slavināšanu, tostarp informācijas izplatīšanu, paužot atzinīgu vērtējumu attiecībā uz minētajām agresīvajām militāri politiskajām darbībām, to cildināšanu un atbalstīšanu, ir uzskatāmas par Krimināllikuma pārkāpumu.

Tajā pašā laikā, ņemot vērā nulles tolerances politikas nepieciešamību attiecībā uz noziegumiem pret mieru, cilvēci, kā arī pret kara noziegumu slavināšanu un genocīda atbalstīšanu, šādi Krimināllikuma grozījumi būtu skaidrs signāls Latvijas sabiedrībai, ka šāda uzvedība ir nepieņemama un jāizskauž.

Tādējādi ar potenciāli jaunās tiesību normas tvērumu tiktu atzīts par nepieļaujamu Krievijas militārās agresijas Ukrainā ietvaros šobrīd izmantoto simbolu lietojums publiskajā telpā, piemēram, Z vai V burta norādīšana uz automašīnas vai apģērba, paužot atbalstošu nostāju un radot asociācijas ar Krievijas bruņoto spēku militārās tehnikas apzīmējumu.

Kolēģi, mūsu ieskatā, šāds regulējums ir nepieciešams šodien. Šāda regulējuma stāšanās spēkā (tas saistīts arī ar nākamo likumprojektu, ko mēs esam iesnieguši par šo simboliku... aizliegumu arī publiskos pasākumos) ir absolūti nepieciešama, lai izvairītos no jebkādām provokācijām, lai mūsu sabiedrībā būtu skaidra nostāja par to, ka mēs esam pret šo agresiju.

Aicinu Saeimu atbalstīt un tuvākajā laikā arī pieņemt šos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ulda Auguļa, Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Didža Šmita, Armanda Krauzes, Janīnas Jalinskas un citu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 10 347 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Pensijas 2. līmeņa uzkrājuma brīvprātīga izņemšana" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Tālāk – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Edītes Knēgeres atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 1. marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Edītes Knēgeres atbrīvošanu no tiesneša amata".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

1988. gadā Edīte Knēgere absolvēja Latvijas Universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju. 1989. gadā Knēgeres kundze tika ievēlēta par Valmieras rajona tiesas tiesnesi. No 1995. gada 2. februāra līdz 2021. gada 6. jūnijam Edīte Knēgere bija Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja. 2018. gada 19. janvārī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija tiesneses Knēgeres profesionālo darbību novērtēja pozitīvi.

Tiesnesei Knēgerei piešķirtie apbalvojumi:

2005. gadā – Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības raksts un "zelta" spalva par ilggadēju, godprātīgu darba pienākumu pildīšanu un ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā;

2008. gadā – Tieslietu ministrijas Goda diploms par ilggadēju, pašaizliedzīgu un godprātīgu amata pienākumu pildīšanu;

2013. gadā – Tieslietu sistēmas II pakāpes Goda zīme par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.);

2021. gadā apbalvota ar Atzinības krustu un iecelta par Atzinības krusta komandieri.

Juridiskās komisijas vārdā vēlos pateikties tiesnesei par godprātīgu un profesionālu darbu un aicinu ar 2022. gada 1. jūliju atbrīvot Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi Edīti Knēgeri no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneses Edītes Knēgeres atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Kurzemes rajona tiesas tiesneša Ilgvara Jaunģelžes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 1. marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Kurzemes rajona tiesas tiesneša Ilgvara Jaunģelžes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

1982. gadā Ilgvars Jaunģelže absolvēja Latvijas Valsts universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju. 1992. gada 11. februārī Latvijas Republikas Augstākā padome ievēlēja Ilgvaru Jaunģelži par Liepājas rajona tiesas tiesnesi. No 1997. gada 16. decembra līdz 2020. gada 25. oktobrim Ilgvars Jaunģelže bija Liepājas tiesas (pēc tiesu reformas – Kurzemes rajona tiesas) priekšsēdētājs.

2019. gada 27. jūnijā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veica tiesneša Jaunģelžes profesionālās darbības novērtējumu, sniedzot pozitīvu atzinumu.

Tiesnesim Jaunģelžem piešķirtie apbalvojumi:

2018. gadā – Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīme par priekšzīmīgu, godīgu un radošu darba pienākumu izpildi tieslietu jomā un nozīmīgu ieguldījumu judikatūras attīstībā;

2021. gadā apbalvots ar Atzinības krustu un iecelts par Atzinības krusta virsnieku.

Juridiskās komisijas vārdā vēlos pateikties tiesnesim par godprātīgu un profesionālu darbu un aicinu ar 2022. gada 25. aprīli atbrīvot Kurzemes rajona tiesas tiesnesi Ilgvaru Jaunģelži no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kurzemes rajona tiesas tiesneša Ilgvara Jaunģelžes atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Zentas Tretjakas apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Zentas Tretjakas apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātes Zentas Tretjakas ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Zentas Tretjakas ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Sveicināti, kolēģi! Otrajā, galīgajā, lasījumā izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" (Nr. 1353/Lp13).

Atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam, novērst nelikumīgu taksometru pakalpojumu sniegšanu starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā un precizēt atsevišķas likuma normas atbilstoši aktuālajai situācijai.

Uz otro lasījumu tika iesniegti četri priekšlikumi.

1. – deputāta Rubika priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 11. pantu. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Artūra Rubika iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 46, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S. Riekstiņš. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 48. punktu, attiecīgi precizējot turpmāko punktu numerāciju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz precizēt Autotransporta direkcijas izsniegto licenču darbības laiku. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir iesniegti ierosinājumi veikt izmaiņas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts "Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā" (Nr. 1370/Lp13), otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Komisijā ir saņemts viens priekšlikums, un tas ir no deputāta Borisa Cileviča. Komisijā šis priekšlikums ir noraidīts.

Priekšlikuma būtība bija šāda. Deputāts Boriss Cilevičs piedāvā no pirmajā lasījumā atbalstītās redakcijas, kas nosaka, ka par nelegālu sistēmu izmantošanu un citu darbību veikšanu persona var tikt saukta pie administratīvās atbildības... ka tiek izslēgti vārdi "izmantošanu personīgiem mērķiem". Katrā ziņā tas ir pilnīgi cits likuma gars, kāds tika paredzēts pirmajā lasījumā. Komisijā šis priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka esošajā situācijā absolūti visi priekšlikumi, kas ir vērsti uz iespējamās propagandas apkarošanu, tiek atbalstīti ar lielu entuziasmu. Bet gribu atgādināt, kāpēc es iebildu pret šo jauno normu, balsojot pirmajā lasījumā.

Šiem pasākumiem jābūt efektīviem. Šī norma nav īstenojama bez nopietniem mājokļa un korespondences (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) neaizskaramības principu pārkāpumiem.

Labi, pirmajā lasījumā nobalsojām, es tagad piedāvāju kompromisu. Jūs dzirdējāt mūsu polemiku... Un man atbildēja, ka, protams, to nevar īstenot – nevar ienākt mājoklī, lai pārbaudītu, vai tiešām tās nelegālās sistēmas tiek lietotas –, bet tai normai ir preventīvs raksturs. Nu diez vai neīstenojama norma var efektīvi kaut ko novērst.

Bet situācija ir tāda, ka ļoti daudzi cilvēki, kas šobrīd lieto tās nelegālās sistēmas, ir gados veci, ar zemu izglītības līmeni. Viņi īsti neorientējas tajos tehniskajos jautājumos, un viņiem nav ne jausmas, ko un kā viņi patiešām lieto. Tāpēc es piedāvāju diferencēt un paredzēt administratīvo atbildību tikai par apzinātu, tīšu rīcību.

Tātad – ja cilvēks ierīko un uzstāda tās nelegālās sistēmas, tad acīmredzot viņš ļoti labi apzinās, ko viņš dara. Bet, kad cilvēki lieto šīs sistēmas, tas patiešām... vairumā gadījumu to nevar uzskatīt par tīšu rīcību. Tāpēc es piedāvāju nodalīt šīs darbības un paredzēt atbildību tikai par tīšu rīcību; tas, manuprāt, pilnībā atbilst labas likumdošanas principiem.

Jā, mēs dzīvojam kara apstākļos, bet tas ir ļoti bīstami arī šajos apstākļos tomēr – pakļaut riskam fundamentālas tiesības. Jo mēs atšķiramies no agresora tieši ar to, ka mēs cienām likuma varu un cienām cilvēktiesības visos apstākļos.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

A. Kaimiņš. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es gribu piebilst to, ka šis aspekts tika komisijā izrunāts. Arī Valsts policija, NEPLP Cileviča kungam paskaidroja šo.

Vēlreiz atkārtoju – šis ir preventīva rakstura likumprojekts, un, ja kāda persona neapzināti, Cileviča kungs... lieto apzināti Krievijas propagandu savās mājās, tad šī persona tiks apziņota un brīdināta.

NEPLP ir radusi līdzekļus arī savā budžetā, kas ir... budžets par nelegāla satura ierobežošanu... Sadalīt šo budžetu un izveidot informatīvo kampaņu gan avīzēs, reģionālajā presē, gan radio un televīzijā. Un darīt pilsoņiem, Latvijas Republikas iedzīvotājiem, zināmas šīs izmaiņas, ka lietotājs... ne tikai šī satura pārraidītājs, bet arī saņēmējs, skatītājs, ir ar atbildību.

Tā ka komisijas vārdā es lūdzu noraidīt šo vienīgo komisijas saņemto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Borisa Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā" (Nr. 1370/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 14, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Kaimiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 2. marta sēdē tika skatīts likumprojekts "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai" (Nr. 333/Lp13).

Kopumā Juridiskajā komisijā tika izskatīti 10 priekšlikumi, kuri visi saistīti ar to, lai vienā likumprojektā apvienotu trīs likumprojektus, kuri visi saistīti ar nekustamo īpašumu atsavināšanu robežas ierīkošanai.

1. priekšlikums ir kā norāde par likumprojekta Nr. 333/Lp13 apvienošanu ar likumprojektu Nr. 463/Lp13. Daļēji atbalstīts 3. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 2. priekšlikums ir kā norāde par likumprojekta Nr. 333/Lp13 apvienošanu ar likumprojektu Nr. 503/Lp13. Daļēji atbalstīts 3. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē likumprojekta nosaukumu pēc likumprojekta Nr. 333/Lp13... likumprojektu Nr. 463/Lp13 un Nr. 503/Lp13 apvienošanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 4. priekšlikums izveidots, lai likumprojektu Nr. 463/Lp13 varētu apvienot ar likumprojektu Nr. 333/Lp13 un varētu izteikt attiecīgos pantus precizētajā redakcijā. Daļēji atbalstīts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 5. priekšlikums izveidots, lai likumprojektu Nr. 503/Lp13 varētu apvienot ar likumprojektu Nr. 333/Lp13 un varētu izteikt attiecīgos pantus precizētajā redakcijā. Daļēji atbalstīts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta 1., 2. un 3. pantu pēc likumprojektu Nr. 333/Lp13, Nr. 463/Lp13 un Nr. 503/Lp13 apvienošanas. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 7. priekšlikums izveidots, lai likumprojektu Nr. 463/Lp13 varētu apvienot ar likumprojektu Nr. 333/Lp13 un varētu izteikt attiecīgo likumprojekta pielikumu precizētajā redakcijā. Daļēji atbalstīts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 8. – Juridiskās komisijas tehniska rakstura priekšlikums. Papildina apvienoto likumprojektu ar 3. pielikumu. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 9. priekšlikums izveidots, lai likumprojektu Nr. 463/Lp13 varētu apvienot ar likumprojektu Nr. 333/Lp13 un lai varētu izteikt likumprojekta attiecīgo pielikumu precizētajā redakcijā. Daļēji atbalstīts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 10. – Juridiskās komisijas tehniska rakstura priekšlikums. Papildina apvienoto likumprojektu ar 4. pielikumu. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Juridiskā komisija trešajam lasījumam likumprojektu ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labrīt, Mūrnieces kundze! Kolēģi! Tātad trešais lasījums un trīs priekšlikumi.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums. Paredz, ka šī norma dos iespēju pašvaldību sociālajiem dienestiem nodrošināt izziņu, kas skar atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, pakāpenisku izsniegšanas procesa atjaunošanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz, ka 2023. gadā pašvaldībām tiks izmaksātas vienreizējas mērķdotācijas veselības punktu izveidei sociālās aprūpes centros. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz, ka likums stājas spēkā šā gada 1. aprīlī. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Trešajā, galīgajā, lasījumā skatām likumprojektu "E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums" (Nr. 1205/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika iesniegti 18 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz mainīt likumprojekta nosaukumu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. – arī tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta terminu "e-lieta". Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļaujot 3. – Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta terminus. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta 3. panta nosaukumu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 7. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 3. pantu ar jaunu – sesto – daļu... attiecīgi mainot daļu turpmāko numerāciju. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļaujot 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 3. pantu ar jaunu – sesto – daļu... attiecīgi mainot daļu turpmāko numerāciju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 9. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta 6. panta pirmo daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 11. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 7. panta otro daļu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta 9. panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 14. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Nosaka to datu apjomu, kuru pārzinis ir Tiesu administrācija. Priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē to datu apjomu, kuru pārzinis ir Tiesu administrācija. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 17. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta pārejas noteikumus, nosakot 3. panta sestās daļas jaunu spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus, nosakot 3. panta sestās daļas piemērošanas termiņu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Būtisks likumprojekts jaunajiem vecākiem. Tātad – "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Likumprojekta mērķis ir mazināt sociālo nevienlīdzību attiecībā pret jaunajiem vecākiem, visbiežāk – tieši pret jaunajām māmiņām. Un būtība. Šajā likumprojektā tiek noteikts, ka iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai par vecāku, kurš nestrādā un ir vecāku pabalsta saņēmējs, jāveic no vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta apmēra kopsummas.

Šobrīd obligāto iemaksu objekts, no kā veicamas iemaksas, ir tikai 171 eiro. Šajā likumprojektā ar 2023. gadu paredzēts pilnas iemaksas pilnībā veikt no speciālā budžeta, savukārt no 2025. gada sociālās iemaksas par bērna kopšanas pabalsta apmēru tiktu veiktas no pamatbudžeta, vienkāršiem vārdiem runājot, vecāks, kurš audzina bērnu jeb saņem, teiksim, tā saucamo māmiņu algu... Paredzam ar šo likumprojektu, ka par to tiks maksāts sociālais nodoklis, respektīvi, par šiem pirmajiem... pusotru gadu, kad audzina bērnu, – par to arī būs šīs sociālās iemaksas. Šo likumprojektu atbalstīja gan dažādas NVO, gan arī komisija.

Komisijas vārdā vispirms lūdzu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Skride. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Skride. Termiņš otrajam lasījumam – 2022. gada 20. marts, un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – šī gada 31. martā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 22. marts, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 31. martā.

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Atgādinu, ka ar likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (Nr. 1315/Lp13) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija strādā pēc Nacionālās drošības komisijas ierosinājuma.

Likums paredz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei tiesības noteiktos gadījumos pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu pakalpojumam pēc pieprasījuma. Par šo esmu stāstījusi pirmajā lasījumā, kopš tā laika nekas konceptuāli netika mainīts.

Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

D. Rukšāne-Ščipčinska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 22. februāris.

Sēdes vadītāja. Laikam bija domāts marts, ja?

D. Rukšāne-Ščipčinska. 22. marts.

Sēdes vadītāja. Marts, ja?

D. Rukšāne-Ščipčinska. Jā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 22. marts.

Likumprojekts "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Gatis Zamurs.

G. Zamurs (AP!).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatījām likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" otrajam lasījumam.

Ir saņemts tikai viens priekšlikums. Tas ir mans – deputāta Gata Zamura – priekšlikums. Likumprojekta 2. pantā aizstāt vārdus un skaitli "pirmās daļas 1. punkta" ar vārdiem "pirmajā daļā". Tas labo nepilnību un precīzāk norāda, kā aprēķināma maksa par dalīti savāktajiem bioloģiskajiem atkritumiem. Priekšlikums komisijā tika diskutēts un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. Esam izskatījuši vienīgo priekšlikumu.

Lūdzu Saeimu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

G. Zamurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 17. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 17. marts.

Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 1. marta sēdē ir apspriedusi likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" (Nr. 1178/Lp13) otrajam lasījumam.

Komisija saņēma 14 priekšlikumus.

1. – aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Aizsardzības ministrija, izvērtējot jēdziena "garnizons" lietojumu gan valsts aizsardzības plānošanas dokumentos, gan pēc būtības, ir secinājusi, ka šis termins vairs neatspoguļo Nacionālo bruņoto spēku faktiski pastāvošo kārtību un arī pašreizējos plānošanas dokumentos šāds jēdziens vairs netiek izmantots. Tādēļ Aizsardzības ministrija nolēmusi atteikties no šī termina lietojuma. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. – aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. – aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Saistīts ar ar jauna – militārā darbinieka – statusa ieviešanu, kas nodrošinās NBS funkciju izpildei nepieciešamā atbalsta personāla atbilstošu sagatavošanu. Militārā darbinieka statuss būs attiecināms uz specialitātēm, kurām miera un krīzes laikā, ja nav izsludināta mobilizācija, darba pienākumu izpildei nav nepieciešams karavīra statuss, un to uzdevumu izpilde nav saistīta ar darbībām ar ieročiem, bet šīs specialitātes nodrošina valsts aizsardzības funkciju nepārtrauktību kā miera, tā krīzes situācijā, īpaši izmantojot militāro darbinieku civilās zināšanas un iemaņas. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 4. – aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Saistīts ar iepriekš minēto. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 5. – aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Saistīts ar nepieciešamību noteikt diferencētas prasības rezerves karavīru iesaukšanai uz kārtējām vai pārbaudes mācībām un rezerves karavīru un rezervistu iesaukšanai mobilizācijas gadījumā atbilstoši apdraudējuma līmenim. Turpmāk visi nosacījumi, kas saistīti ar iesaukumu aktīvajā dienestā, tiks noteikti likuma 64. pantā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 6. – aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku komandiera dienesta specifiku un šim amatam raksturīgu ļoti augstu atbildības līmeni, karavīram, kurš pirms atvaļināšanas ir ieņēmis NBS komandiera amatu, paredzēts saglabāt tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi neatkarīgi no atvaļināšanas pamatojuma un nodienētā laika. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 7. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Saistīts ar jau minēto militāro vienību civilpersonas statusa "militārais darbinieks" ieviešanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 8. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Arī saistīts ar statusa "militārais darbinieks" ieviešanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 9. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Paredz noteikt kārtību, kādā militārie darbinieki pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ieskaitāmi rezerves karavīros. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 10. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Saistīts ar nepieciešamību noteikt diferencētas prasības rezerves karavīru iesaukšanai uz kārtējām vai pārbaudes mācībām un rezerves karavīru un rezervistu iesaukšanai mobilizācijas gadījumā atbilstoši apdraudējuma līmenim, lai kara gadījumā, kad izsludināts īpašs tiesiskais stāvoklis, valsts aizsardzībā iesaistītu pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 11. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Paredz nosacījumus rezerves karavīru un rezervistu iesaukšanai aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 12. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Paredz izmainīt prasības uz kārtējām vai pārbaudes mācībām iesaucamiem karavīriem, sašaurinot to personu loku, kuras netiek iesauktas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 13. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Paredz noteikt, ka uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc rezerves karavīrus, kuru iesaukšana uz mācībām neatbilst nacionālās drošības interesēm. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 14. – aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 15. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ar šajā priekšlikumā ietvertajām normām tiek noteikts pārejas periods. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 24. marts.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 24. marts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" (Nr. 1358/Lp13), pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2022. gada 8. marta sēdē pirmajā lasījumā izskatīja Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā".

Nosaukšu būtiskākās lietas, ko paredz šis likumprojekts.

Ministru kabinetam tiek deleģētas tiesības noteikt kārtību, kādā finansē asistenta pakalpojumu un pavadoņa pakalpojumu pašvaldībā, kā arī augstskolās un koledžās studējošajiem.

Likumprojekts paredz Nacionālo bruņoto spēku komandieriem tiesības noteikt obligātu vakcinācijas sertifikāta prasību profesionālā dienesta karavīriem un armijā nodarbinātajiem civilajiem darbiniekiem.

Tiek noteikts arī iepriekš ārkārtējās situācijas rīkojumā paredzētais bāriņtiesu darbības regulējums par rakstveida procesu (bez personu klātbūtnes), videokonferences iespējām un citām lietām, kuras es šeit sīkāk neatreferēšu.

Likumprojektā ir paredzēts virsstundu darba laiks arī Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem.

Ministru kabinetam tiek deleģētas tiesības noteikt pienākumu mobilo sakaru operatoriem nosūtīt uz visu viesabonentu tālruņiem noteiktu informāciju.

Likumprojekts paredz speciālus Vispārējās izglītības likuma 36. un 46. panta piemērošanas izņēmumus 2021./2022. mācību gadam.

Likumprojekts precizē Ministru kabineta tiesības noteikt kompensāciju izmaksas kārtību par Covid-19 vakcinācijas procesā izraisītajām sekām personu veselībai.

Likumprojektā tiek paredzēti un precizēti dažādi nosacījumi ārstniecības personām un ārstniecības pakalpojumu sniegšanai.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts, tāpat arī komisijā tika atbalstīta šī likumprojekta steidzamība, ņemot vērā ārkārtējās situācijas atcelšanu un to, ka turpmāk ir nepieciešams pietiekami operatīvi pagrozīt šo likumu, lai tas atbilstu esošajai situācijai un attiecīgajām iestādēm būtu tiesības rīkoties.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Rancāns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. marts līdz pulksten 14.00, izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – 2022. gada 17. martā.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 14. marts līdz pulksten 14.00 un izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 17. martā.

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien vēlreiz! Tātad ķeramies klāt likumprojektam "Grozījumi Enerģētikas likumā" (Nr. 1368/Lp13). Šis ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavots likumprojekts, diezgan vienkāršs savā būtībā. Tātad paredz likumprojekta pamattekstā papildināt sistēmas operatora pienākumus ar jaunu pienākumu – nodrošināt dabasgāzes piegāžu ceļu dažādošanas infrastruktūru Latvijas teritorijā un dabasgāzes krājumu pieejamību, lai ierobežotu riskus saistībā ar jaudu nepieejamību vienotās dabasgāzes pārvades ieejas–izejas sistēmas savienojumos ar trešajām valstīm.

Arī pārejas noteikumi tiek papildināti. Šīs darbības jāveic līdz 2025. gada 30. jūnijam, un šo darbību... pienākumu izpildi kontrolē Ministru kabinets, Ekonomikas ministrija un regulators – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Tas būtu par likumprojektu.

Vairākās komisijas sēdēs jau esam uzklausījuši atbildīgās institūcijas par situāciju gāzes tirgū. Mēs jau bijām noskaidrojuši, ka tieši ar šo apkures sezonu, kurā mēs šobrīd atrodamies, īpašu problēmu varētu arī nebūt, bet nu bažas raisīja jautājums par nākamo apkures sezonu. Tas bija vēl pirms tam, kad sākās karš. Šobrīd mēs jau esam pilnīgi citā situācijā, kur mēs runājam par to, ka būtu potenciāli...

Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir aizsūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, ka būtībā Latvijas valstij ar nodokļu maksātāju līdzekļiem nebūtu jāfinansē karš vispār... Ukrainā, jo mēs skaitām naudu agresoram, kurš to izmanto būtībā ieroču pirkšanai, lai slaktētu mierīgus iedzīvotājus Eiropā.

Nu lūk, no tā visa... to visu saprotot, arī radās šis likumprojekts.

Vēstules, ko komisijā saņēmām no institūcijām, bija dažādas. Īpaši atšķīrās viedoklis jautājumā par to, kuram būtu jāatbild par rezervju glabāšanu, jo visi saprot, ka šobrīd par rezervēm var runāt tikai attiecībā uz aizsargātajiem lietotājiem, bet, piemēram, par rezervēm elektroenerģijas ražošanai... tādas šobrīd... vismaz dokumentāli... netiek glabātas. Un, protams, piemēram, nacionalizēt kādu citu valstu tirgotāju turēto gāzi Inčukalnā būtu, manuprāt, neprātīgi krīzes gadījumā.

Nu jā... Nu lūk. Bija viedokļi, ka, piemēram, būtu jāglabā operatoram par valsts naudu; bija citi viedokļi, ka, piemēram, šis pienākums ir jāuzliek tirgotājiem, kuriem jāglabā kaut kāda daļa no tā tirgotā apjoma Inčukalnā. Tātad – ko es secināju (un droši vien arī citi deputāti)? Ka pat valsts pārvaldē nav vienota viedokļa par to, kuram tad tas būtu jādara un par kādu naudu.

Nu lūk. Un šajā sakarā mēs komisijā vienojāmies par samērā garu (šajā situācijā) priekšlikumu iesniegšanas termiņu – līdz 31. martam. Un mēs ceram sagaidīt, protams, ka komisija arī šajā likumprojektā... visdažādākos priekšlikumus. Un iespējams, ka deputāti būs tie, kuriem būs jāizdara tā izvēle, ja dažādas institūcijas piedāvās savu risinājumu, kurā virzienā iet, jo, protams, katram ir gan plusi, gan mīnusi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Par likumprojektu debatēsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma laiks paziņojumam.

Godātie kolēģi, 8. martā brīnišķīgu apaļu jubileju svinēja mūsu kolēģe deputāte Janīna Kursīte-Pakule, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Ļausim aizskriet Vitālijam Orlovam līdz vietai, jo būs deputātu reģistrācija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai – reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Ilze Indriksone, Juris Jurašs, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Līva Kreituse, Janīna Kursīte, Regīna Ločmele, Igors Pimenovs, Ēriks Pucens, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Edgars Tavars, Vita Anda Tērauda un Evita Zālīte-Grosa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā", pirmais lasījums.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Jāatzīst, ka ziņotājs ļoti precīzi atspoguļoja to, kas tika debatēts komisijā.

Jāteic, ka tās debates bija kontekstā ar to, ko ziņotājs minēja... par gāzes rezervju turētāju, kam tās būtu jāglabā. Un, protams, jāteic, ka gāzes rezerves nevarētu likt glabāt tirgotājiem, jo faktiski... nu, šie tirgotāji strādā pēc komercprincipiem. Mums ir atvērts gāzes tirgus; tas nozīmē to, ka mēs nevaram iejaukties komerciālu darījumu ietvarā.

Es vairāk nerunāšu par tiem aspektiem, par kuriem es minēju brīdī, kad mēs runājām par šī likumprojekta nodošanu vai nenodošanu komisijai. Komisijai šis likumprojekts ir nodots. Tātad varbūt runāsim pēc būtības jau par to likumprojektu, kas ir nodots komisijai. Un es arī aicināšu līdz ar to atbalstīt nodošanu komisijai, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs tas, kura laikā, cienījamie kolēģi, jūs varēsiet iesniegt dažādus priekšlikumus. Arī ceru, ka priekšlikumus iesniegs nozares politiku veidojošā Ekonomikas ministrija, jo pēc savas būtības mēs, redzot notikumus un it īpaši neskaidros politiskos lēmumus gāzes piegādes valstī Krievijā... mums vajadzētu noteikti būt enerģētiski drošiem un līdz ar to, protams, šīs rezerves glabāt pietiekamā apmērā, kas nepieciešams mūsu tautsaimniecībai.

Tas ir arī ļoti būtiski, lai mēs varētu izlīdzināt cenas, lai būtu pietiekošs gāzes rezervju apmērs mūsu tautsaimniecībai – kontekstā ar to, ka gāzi mēs izmantojam gan apkurei, gan elektroenerģijas ražošanai un enerģētiskajā portfelī kopumā ir pietiekoši liels apmērs tieši elektroenerģijai.

Ja mēs atskatāmies uz mūsu, Latvijas, īpašo priekšrocību – Inčukalnu –, šajā gadījumā mēs šīs gāzes rezerves varam noglabāt un jau šobrīd izmantot Klaipēdas gāzes piegādes ceļu. Šobrīd Klaipēdas terminālis tiek izmantots, kā es jau iepriekš teicu, apmēram uz pusi; tas nozīmē, ka mums ir iespējas arī palielināt mūsu gāzes noglabāto apmēru.

Pilnībā piekrītu, ka šajā kontekstā nevajadzētu runāt tikai un vienīgi par aizsargātajiem lietotājiem. Kā jūs, kolēģi, labi zināt, aizsargātais lietotājs ir tas, kurš ir varbūt maznodrošināts vai ļoti ietekmējams gāzes cenu kāpuma rezultātā. Diemžēl šobrīd ir arī uzņēmēji, kas ir energoietilpīgi tieši kontekstā ar gāzi, kontekstā ar elektroenerģiju. Un šajā gadījumā... kā jau minēju, gadījumā, ja elektroenerģija tiek ražota arī no gāzes, tad neapšaubāmi ietekme var būt pietiekoši liela. Un līdz ar to šī enerģētiskā neatkarība mums ir papildus nepieciešama. Tāpēc palielināt rezerves ir pilnīgi precīzi... un nepieciešams.

Otra daļa. Šis infrastruktūras izveides un izbūves aspekts ir ļoti svarīgs saistībā ar to, kādu politiku ir veikušas, ieviesušas mūsu kaimiņvalstis. Un šajā gadījumā ir jāskata šis jautājums vairāk arī starptautiski.

Iepriekšējos gados ir izdevies izveidot starpsavienojumus starp Latviju un Igauniju, Igauniju un Somiju, Latviju un Lietuvu, un paldies arī Lietuvas kolēģiem, ka šis starpsavienojums arī turpmāk... ir attīstījies arī starp Lietuvu un Poliju.

Turpmākie starpsavienojumi, kas ir paredzēti jau starp Lietuvu un Poliju, Poliju un Dāniju, Dāniju un Norvēģiju, varētu kopēji šos enerģētikas tirgus savienot un sinhronizēt ar kontinentālo Eiropu. Un, pateicoties tieši šai politikai, mums ir izdevis veidot enerģētisko neatkarību arvien plašāk.

Ja mēs runājam par sašķidrinātās gāzes termināļiem, tad... tiem būtu jāiet roku rokā ar diviem principiem. Pirmām kārtām – princips, kas ir saistīts ar tirgus principiem, respektīvi, bez valsts subsīdijām, bez nodokļu maksātāju naudas un bez ilgtermiņa līgumiem. Tas ir viens.

Un otrs. Lai neietekmētu šo cauruļvadu starpsavienojumu ar citām valstīm, lai mēs neveidotu situāciju, ka notiek paralēli divu infrastruktūru izveide un beigu beigās mēs nonākam pie situācijas, kad šie politiskie lēmumi kļūst mazāk aktuāli un līdz ar to, protams, arī šie procesi sāk vai nu bremzēties, vai, nedod dievs, pavisam apstājas...

Tā ka jebkurā gadījumā priekšlikumiem ir pietiekoši plašs termiņš. Ceru, ka Ekonomikas ministrija kā nozares politiku veidojoša institūcija šeit sniegs priekšlikumus, lai tie būtu loģiski un nenonāktu pretrunā ar kopējiem Eiropas enerģētikas politiku veidojošiem principiem.

Tāpēc es katrā ziņā aicinu atbalstīt šo likumprojektu, lai tas virzās komisijā. Komisijā mēs varam uzklausīt pietiekoši plašu loku ar šajā kontekstā tieši iesaistītajām pusēm, lai likumprojekts būtu katrā ziņā mūsu valsts enerģētikas interesēm atbilstošs.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ļoti svarīgs likumprojekts. Diemžēl tas nerisina pilnīgi neko. Problēma nav pašreiz piegādes ceļi, bet piegādes avoti.

ASV pirms dažām dienām aizliedza iepirkt naftu un gāzi no Krievijas. Sākās ļoti straujš naftas un gāzes cenu pieaugums.

Bet es iesaku visiem paskatīties... jau sakarā tagad ar izmaiņām "Lattelekom"... programmās jūs varat redzēt Current Time TV, kas ir Svoboda korporācijas, kur ir arī radio Svoboda, televīzija... Un vakaros... kādreiz tur ap pulksten 23.00, 24.00 rāda ASV Senāta... nu, arī Kongresa debates... apakšpalātas... Un aizvakar bija debates – kas notiek ar ASV tad, kad viņi atsakās un aizliedz iepirkt Krievijas gāzi un naftu.

Nemānīsim sevi – nekādas liekas gāzes pasaulē nav, un problēma ir piegādes avoti.

ASV Demokrātu partija piespieda prezidenta administrāciju aizliegt ekspluatēt slānekļa gāzes krājumus, kas ir milzīgi. Zaļais kurss, proti, starptautiskais liberālisms, kas ir virzīts uz globālās sasilšanas samazināšanu, nepieļauj lietot slānekļa gāzi, kā jūs zināt. Rezultāts – ASV pašreiz nav liekas gāzes, jo, ja būtu, nevajadzētu pieņemt likumu par Krievijas gāzes LNG ievešanu.

Un rezultāts – bija ārkārtīgi interesanti paklausīties šīs Kongresa debates, kur... izrādās, ASV ir aizsūtījusi delegāciju uz Venecuēlu un notiek sarunas par Venecuēlas gāzes un naftas ieviešanu Amerikas Savienotajās Valstīs. Un parādījās tie paši jautājumi par cilvēktiesībām un tā tālāk. Nu tad tur dažādas taisnošanās. Delegācijas vadītāji teica, ka tas ir slepens darījums, ka viņi nevar Kongresam visu izstāstīt, jo sarunas vēl nav beigušās, bet notiks spiediens uz Maduro valdību, lai mīkstinātu kursu pret opozīciju, un šī gāze nāks no komunistiskās Venecuēlas.

Kāda ir problēma Eiropas Savienībā? Eiropas Savienībā pašreizējā gāzes apgādes sistēma... Apmēram 300–400 miljardus kubikmetru Eiropas Savienība importē no Krievijas; Nord Stream 2 paredz vēl lielāku gāzes piegādi no Krievijas – apmēram 500 miljardus kubikmetru gadā. Ar ko šo gāzi var aizvietot?

Kāpēc es to saku? Ne jau Latvijā ir problēma. Nu ko? Tad jūs domājat, ka mēs vedīsim kaut kādu LNG, ka Eiropas Savienība... Teiksim, Roterdamas termināļi stāvēs tukši, un Klaipēdas termināļi stāvēs tukši, un visa pasaule vedīs šo gāzi uz Latviju, un mēs varēsim apgādāt Eiropu?

Tie ir sapņi. Kāpēc? Ļoti vienkārši: Eiropas Savienība nevar pieņemt lēmumu apturēt gāzes un naftas pirkšanu no Krievijas, tāpēc ka Eiropas Savienības ķīmiskā rūpniecība, plastmasu rūpniecība, minerālmēslu rūpniecība – tā visa pastāv, tikai pārstrādājot gāzi kā tādu.

Tātad nobloķējot... to Latvija varētu atbalstīt, jo mums nebūtu problēmu aizliegt importēt Krievijas gāzi un naftu... Eiropas Savienības ķīmiskā rūpniecība faktiski beidz pastāvēt.

Aizvietot 300 vai 500 miljardus kubikmetrus gāzes pašreiz pasaulē var divos variantos. Var to aizvietot, bet tad... būsim godīgi – jā, tas ir diplomātiskais darbs, kas ir jādara Eiropas Savienībai, Eiropas Komisijai. Un gāzes krājumi pašreiz ir tikai divām valstīm. Tātad – vai nu ASV slānekļa nafta... Pasakām, ka Grētas Tūnbergas uzspiestais zaļais kurss ir blēņas, un paliekam pie fosilajiem kurināmajiem, vai... otrs variants – Irāna. Nu notiek sarunas ar Irānu, tātad Irāna būtu otrs apgādātājs, kas šo jautājumu varētu atrisināt.

Ja mēs neatrisinām šo piegādes avotu problēmu kā tādu... vai arī, ja mēs pasakām, ka mēs nepērkam Krievijas gāzi, bet Eiropa turpina kā tagad... Starp citu, starp Ukrainu... Kas mani ārkārtīgi pārsteidz? Gāze visu laiku tiek sūknēta uz Eiropas Savienību. Kas notiek Latvijā, Inčukalnā, jūs zināt? Pašreiz pilnā sparā tiek papildināti krājumi nākamajiem gadiem – ar Krievijas gāzi! Tas mani ārkārtīgi izbrīna. Es domāju, ka sakarā ar karu tas sen jau ir, kā saka, nobloķēts. Izrādās – nē, nekas nav nobloķēts.

Tātad tā ir galvenā problēma – Nr. 1. Es domāju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai vajadzētu kopā ar Ārlietu ministriju apspriest šo jautājumu – kādā veidā... diplomātiskā ceļā panākt sašķidrinātās gāzes ievešanu vai nu no komunistiskās Venecuēlas, jo tur taču cilvēktiesības, kā jūs saprotat, drīz uzlabosies, vai no Irānas, kas arī demokrātiska valsts. Viss pārējais ir ilūzija. Norvēģijā nav nekādas liekas gāzes, tie ir daži kuģi – nelielā daudzumā –, kas var atvest kaut ko uz Klaipēdu un tā tālāk, bet viņi nevar aizvietot, kā es teicu, ne 300, ne 500, ne 800 miljardus kubikmetru, kas ir nepieciešami Eiropas Savienībai. Tāpēc Eiropas Savienība nekad neatteiksies... ja mēs liekulīgi, teiksim, šeit nosodīsim... nu, ne mēs, bet Briselē... un pirksim, un turpināsim pirkt šo gāzi.

Protams, ir cits jautājums – vai šis režīms Krievijā un Baltkrievijā visu laiku būs tāds? Kas notiek, ja pēkšņi šīs valstis kļūs demokrātiskas? Bet nu tas ir cits jautājums.

Vai Latvijai vajadzīgs kaut ko vēl būvēt, lai uzlabotu piegāžu ceļus? Man īsti nav skaidrs, jo televīzijas nesenajā diskusijā... un Latvijas Radio 1... viens no Latvijas, man liekas, zinošākajiem ekspertiem – Ozoliņš – teica, ka Klaipēdas LNG terminālis pilnībā un bez problēmām nodrošina trīs Baltijas valstis. Par kādiem piegādes ceļiem mēs vēl te runājam, es nesaprotu.

Polija kā tāda var sūknēt reversā veidā šo gāzi, ja tai ir lieka... Ja Azerbaidžāna piegādās Eiropas Savienības dienvidiem, tad Polija... teiksim, tai ir ar Norvēģiju savienojums... ja tās gāzes tiešām ir tik daudz, nu tad lai viņi sūknē mums taisnā ceļā uz Inčukalnu. Tā ka tas man īsti nav skaidrs.

Es domāju, ka komisijā... Likumprojekts, protams, ir ļoti svarīgs, bet šeit vajadzētu sakārtot prioritātes.

Pats pirmais – tātad kopā ar Ārlietu ministriju un... ar valdības pārstāvjiem un citiem... protams, jāiesaistās arī Ministru prezidentam... šis jautājums ir jārisina caur Eiropas Komisiju – kas aizvietos Krievijas gāzi, un vai tā tiks pārtraukta kā tāda... tās piegāde Eiropas Savienībai tiks pārtraukta kā tāda? Ja šis jautājums paliek, tad – kuras būs tās valstis, kas turpinās pirkt šo gāzi? Tā tik un tā iet caur biržu.

Tātad kopā... Man nav pašreiz ziņu... Es zinu, ka notiek sarunas ar Irānu. Vai tās būs veiksmīgas vai neveiksmīgas, man nav skaidrs.

Un paliek pēdējais variants. Ja Latvijai... Latvijas energobilancē un arī ķīmiskajā rūpniecībā gāzes procentuālais daudzums nav tik milzīgs (teiksim, starp 30–40 procentiem tas var svārstīties), tad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ir jābūt principiālai. Ja mēs pilnībā atsakāmies no gāzes kā tādas, jo nav jau pasaulē liekas, kā es teicu... izņemot reāli Krieviju, Irānu, Venecuēlu un ASV... slānekļa gāzi... tad pārējam pilnībā... tā kā somi, kuri 21 procentu energobilancē saražo no naftas produktiem. Zviedrijā bāzes enerģija, teiksim, vēja enerģija, beidzas, viņiem nav gāzes vispār, viņiem ir nafta, kas aizvieto, bet jūs nevarat vienlaicīgi aizvietot gan naftu, gan gāzi un no visa atteikties.

Latvijai, man liekas, ir trīs varianti. Vai nu mēs būvējam tādā gadījumā šķeldas katlumājas visās pilsētās (tas ir dārgi)... Bet reāli acīmredzot ir Somijas piemērs. Somiem rezervē... kā es teicu, 21 procents bilancē – naftas produkti, kas var būt rezerve tikai.

Un pareizi te arī komisijas ziņotājs minēja, ka jāgudro, kur stāv šīs naftas rezerves, kuras var iepirkt tiešām, no dažādām valstīm atvest, bet pamatā... mums jebkurā gadījumā ir jāuzbūvē vai jāsāk darbs pie kodolreaktora.

Somijai ir seši reaktori... trīs atomelektrostacijas un seši reaktori, no kuriem trešo... trīs reaktori, starp citu, krievu būvēti, tagad sesto reaktoru... tas ir Krievijas ražojums, bet ar Rietumu drošības sistēmām. Es neaicinu... mums nevajag, protams, nekādus krievu reaktorus, bet jautājums ir, ka Latvija reāli varētu kaut kādā veidā – vai nu atsevišķi, vai kopā ar Igauniju un Lietuvu – atjaunot šo ideju... vai nu kopējo atomenerģētiku attīstīt, vai šos Rolls-Royce tipa... izstrādātos mazos reaktorus. Jo, kā jūs zināt, tagad uz kuģiem, uz zemūdenēm ir kodoldzinēji, nelieli tādi reaktori, tie spēj uzturēt pilsētu ar 100, 200 tūkstošiem... Dažādi ceļi ir.

Es ceru, ka komisija piedāvās šeit reālus priekšlikumus, nevis kaut kādas fantāzijas, ko mēs dzirdam.

Un vēl pēdējais. Es lūdzu komisiju: kad jūs dodat kaut kādus skaitļus par energobilanci, lūdzu, neskaitiet vēja enerģiju tur iekšā. Jo, ja divus mēnešus ir bezvējš Latvijā, tad jums... vajag jebkurā gadījumā šo enerģiju vasarā... un tad nav arī ūdens Daugavā. Tas ir tāpat kā ēst torti, uz kuras ir rozīnīte, un teikt, ka, saprotiet, tā rozīnīte izšķir visu. Vai tā tur ir uz tās tortes vai nav, tas ir bonuss. Vēja enerģija, saules enerģija, visādi ūdeņraža projekti un citi fantastiskie projekti – tā ir tā rozīne uz tortes.

Esiet nopietni, kolēģi! Man ir aicinājums – iztaisiet normālu projektu, kādā veidā Latvija atsakās no gāzes un naftas, vai arī iztaisiet kolosālu aprēķinu, ka mēs saglabājam naftu, bet atsakāmies no gāzes vai arī... vai arī tad pārejam uz koksni, uz atomenerģētiku, es nezinu, uz kaut ko reālu, ko var uzkrāt, kas darbojas arī ziemā, naktī (nevis saules paneļi!) un kas darbojas bezvējā, kad nav ūdens HES.

Un šo es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lai izvērtētu šo piedāvājumu, jāuzdod jautājums – vai mēs varam šodien, rīt atteikties no Krievijas gāzes un šo... to pašu gāzi nopirkt kaut kur citur? Un tā atbilde ir – jā, mēs varam, jo pēdējo desmit gadu laikā tie, kas vadīja Ekonomikas ministriju, pieņēma virkni lēmumu, pateicoties kuriem mēs esam šodien tādā stāvoklī, ka varam rītdien pilnībā mainīt gāzes piegādātāju.

Pirmkārt. Paldies lietuviešiem, kas par savu naudu uzbūvēja Klaipēdas gāzes termināli. Ar Klaipēdas gāzes termināli ir pietiekami, lai nodrošinātu visas trīs Baltijas valstis ar sašķidrināto gāzi.

Otrkārt. Inčukalna gāzes krātuve pieder tagad Latvijas valstij.

Treškārt. Pat ja ar Klaipēdu nav pietiekami... piemēram, ja arī mēs skaitām Somiju, tad nākamgad pat negaidot tiks pabeigti darbi pie tā saucamā GIPL – savienojuma ar Poliju. Pateicoties šiem savienojumiem var nopirkt gāzi arī no Svinoujsces sašķidrinātās gāzes termināļa. Nu tas jau pavisam noteikti... vairāk nekā pietiekami nodrošinātu gan Baltijas valstis, gan Somiju.

Tāpēc uzdosim jautājumu, kolēģi... Ja mēs varam pilnībā nomainīt gāzes piegādātāju jau rītdien, tad kāpēc ir vajadzīga visa šī retorika, viss šis likumprojekts, kurš saka, ka tas mērķis ir samazināt to ievainojamību...? Un tad runā par 2025. gadu... Kāds ir tas īstais mērķis?

Mums te daži kolēģi, kuriem ļoti patīk runāt par Kremļa aģentiem, bet man tādas aizdomas, ka tie Kremļa aģenti, tie īstie, nu nav gluži obligāti tie ar krievu uzvārdiem un, tā teikt, tie, kas staigā ar parašūtu aiz muguras. Es domāju, ka viņiem tie uzvārdi ir pat ļoti latviski, varētu būt.

Uzdosim sev jautājumu – kāpēc tā vietā, lai pieņemtu... Kad valdībai vajadzētu pieņemt politisku lēmumu par to, lai nomainītu piegādātāju (un to var izdarīt jau rītdien!), kāpēc daži mūsu kolēģi vēlas radīt iespaidu, ka vajadzētu pieņemt vēl kaut kādus likumus, vajadzētu, lai iestātos 2025. gads un tā tālāk? Kādi ir tie īstie mērķi? Kāpēc tas tiek darīts? Kā interesēs?

Jūs varat pieņemt, nobalsot "par" šo likumprojektu, varat nobalsot "pret", jūs varat nebalsot, bet, neskatoties uz to, kā jūs balsojat par šo likumprojektu, piegādātāju var mainīt pat rītdien. Kāpēc tas netiek darīts?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Es vēlētos nedaudz pakomentēt – nedaudz brīvāk, nekā man ļautu referenta tiesības.

Man jāsaka, Klaipēdas terminālī jau tiek saņemta gāze no dažādām valstīm, ne tikai no Amerikas Savienotajām Valstīm. Piemēram, no Norvēģijas diezgan lielā apmērā (tur gan bija pārtraukums vienu brīdi), arī no Ēģiptes... Un, teiksim, LNG ražotāji, sagatavotāji – tās, protams, ir stipri daudzas valstis.

Tā problēma, par kuru (es nezinu – kāpēc) neviens nerunā, – ka visu laiku tiek piesaukts šis tā saucamais GIPL – savienojums Lietuvai ar Poliju. Nu man tā kā jāatgādina, ka jau šobrīd Polijas gāzes operatoram ir ilgtermiņa sadarbības līgums ar Klaipēdas LNG... tai skaitā par tā saucamo... es saprotu, LNG pārkraušanu. Bet tātad Polija būtu ieinteresēta tieši izmantot Klaipēdas termināļa jaudas, lai nodrošinātu Poliju.

Atcerieties – ja Kremļa gāze nav... tā jau nav visā Eiropā, tā visur nav. Un tajā brīdī... un, piemēram, tai pašai Polijai kaut kādā daļā jāsāk izmantot Klaipēdas terminālis.

Bet ir vēl viena cita lieta, par ko daudzi aizmirst, – Polija robežojas ar Ukrainu. Arī Ukrainā izmanto gāzi. Šobrīd tur tātad ir pārvades artērija. Ir pilnīgi sagaidāms... un tas jau ir pat publiski izskanējis, ka, piemēram, Klaipēda ļoti cer uz šo GIPL savienojumu, lai pārkrautu gāzi... tai skaitā priekš Ukrainas vajadzībām.

Es nezinu, uz kura pamata... kas ir tas pamats – iedomāties, ka tagad visi tie projekti, kas Baltijā ir bijuši, piemēram... viens bija Klaipēda, tad ir, piemēram, bijusi Tallina, Paldiski turpat netālu, Skulte... Kāpēc tad tās valstis domā par to? Kādēļ Igaunija tagad domā – nu mums tiešām laikam pašiem jāceļ, jo tie latvieši nevar tikt galā ar sevi...? Kāpēc tad viņi domā... kas tad – viņi nemāk rēķināt? Redziet, tāpēc ka nezin kāpēc Latvijā ir viena tāda suga, kas izplata informāciju, ka tā Klaipēda strādās tikai uz Baltiju, ka tur nav nekādu citu pilnīgi... līgumu, piemēram, ar pilnīgi... attiecībā uz pretējo virzienu.

Un, protams, no ģeogrāfiskās lokācijas vietas... Skulte, starp citu, būtu visizdevīgākā, jo varētu piedāvāt ne tikai šo pārkraušanu, bet arī glabāšanu. Tas ir bizness. Mums ir jādomā jau par biznesu, ko var izveidot... tai skaitā – Conexus...

Un vēl viena lieta ir tā, ka arī Saeima piedalīsies šogad... un man jāatgādina, ka Dombrovska kungs bija viens no tiem, kas tieši... nu, nebija īpaši pārliecināts, ka tas ir jādara, bet... mēs arī uzņemsim Trīs jūru iniciatīvas samitu, un arī Saeima ir iesaistījusies šajā procesā. Un, protams, šī Trīs jūru iniciatīvas ekonomiskā dimensija, tātad arī šis investīciju fonds... protams, paredz ieguldīt arī ar enerģētiku saistītos projektos. Un tāpēc mums tas ir ļoti svarīgi.

Es nezinu, kāpēc visu laiku ir tās izvēles... tiek speciāli malts, ka ir tikai... vai nu par nodokļu maksātāju naudu kaut kas tiek celts, vai privāti. Nu, tā ir nekompetence. Tāpēc ka, piemēram, pats Dombrovska kungs ir uzaicinājis... arī tai skaitā uz Latviju šos delegātus – tieši piedalīties Trīs jūru iniciatīvas samitā. Arī es... un, starp citu, Kola kungs. Un tas notiks šogad. Un mēs runāsim par to, kā ieguldīt no šī investīciju fonda arī projektos, kur varbūt kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējams piesaistīt Eiropas naudu, bet kas stiprinātu mūsu enerģētisko neatkarību. Jo tā, kā mēs dzīvojām līdz šim (dārgie kolēģi, aizmirstiet to!), – tā mēs vairs dzīvot nevaram. Tu vari visu laiku blefot, tu vari visu laiku piekāpties Krievijai, visu laiku cerēt, ka tā piegāde būs, un tad – vienā dienā tās nav! Tikai līdz pirmajai reizei tā var strādāt, otrās reizes vairs šajā stāstā nav.

Līdz ar to mēs jau esam... ar grūtībām mēs ejam to ceļu – uz neatgriešanos. Es domāju, ka tas ir tikai laika jautājums. Un arī Saeimas deputātu vairākums uzskata, ka mums pilnīgi ir jādistancējas un jāatsakās no šī imperiālistiskā režīma ražotajiem... teiksim tā, piegādātajiem dabas resursiem. Un starp tiem, starp citu, ir ne tikai dabasgāze.

Nu lūk. Un šajā sakarā tātad... Es saprotu, ka ir vēlme manipulēt ar faktiem, aizmirst, ka Klaipēdai uz otru pusi ir vēl arī citas valstis... Bet acīmredzot tas skaidrojošais darbs būs jāveic – arī, protams, ar faktiem; to visu mēs komisijā darīsim, stāstīsim.

Paldies par diezgan vienbalsīgo atbalstu šī likumprojekta nodošanai komisijai. Šis gads būs interesants, priekšlikumu būs arī šajā likumprojektā daudz.

Tāpēc, protams, aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mans kolēģis Krišjānis Feldmans pirms maza brītiņa teica: "Bizness. Mums ir jādomā par biznesu."

Es aicinu, kolēģi, šajā brīdī domāt par mūsu cilvēkiem. Un ne tikai šodien, bet arī pēc 5 un 10 gadiem. Šis Skultes LNG terminālis, kā jau mēs... ne pirmās debates no šīs tribīnes šajā sasaukumā... kā mans kolēģis Armands Krauze reiz teica – tas ir viens liels, liels politprojekts. Un vairāk izskatās – tāds politbiznesa projekts, kas tiek tapināts mūsu acu priekšā. Šodien tam visam ir labvēlīgi apstākļi, lai tas taptu īstenots. Bet, kolēģi, ir viens jautājums – cik tas maksās? Cik tas mums maksās šodien, un cik tas mums maksās rītdien?

Vēl šodien no rīta Feldmana kungs kāpa šajā tribīnē un teica, ka akcīzi mēs nedrīkstam samazināt, jo ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Nodokļu izmaiņas – tās tādas lielas lietas! – jāpārrunā ar Eiropas Komisiju. Citstarp Eiropas Komisija vēl šonedēļ paziņoja, ka ir skaidrs plāns, kā atteikties no Krievijas gāzes. Šī problēma pastāv ne tikai Latvijā, šī problēma pastāv Francijā, Vācijā, daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Nord Stream 2 pēc būtības ir beidzies. Līdz ar to Eiropas zaļais kurss šobrīd arī ir būtiski jāpārskata – tā ieviešana, termiņi. Ja šobrīd tai skaitā... galvenās ekonomikas ir paziņojušas par to, ka ir redzējums, kādā veidā atteikties no Krievijas gāzes, tas būtu tikai normāli, ja mēs ar savām iniciatīvām šajā brīdī mazliet iepauzētu un paskatītos, kāds tad ir tas lielais redzējums.

Ja mēs šobrīd runājam par to, ka mums ir vajadzīga gāze, es redzu, kādas politikas tiek īstenotas tur, kur ir vislielākie gāzes patērētāji. Un tās ir pilsētas. Tās ir pilsētas, tās ir ražotnes, kuras pēc būtības šo gāzi patērē. Šobrīd pati koalīcijas valdība ir apstiprinājusi regulējumu, kas paredz kopumā investēt 400 miljonus eiro, lai modernizētu katlumājas, lai tās pārietu no gāzes apkures uz citiem kurināmā veidiem, tādējādi mazinātu šo atkarību.

Mēs redzam lielas stacijas, piemēram, Jelgavā, kuras ilgu laiku bija atkarīgas no gāzes. Šobrīd atkarība no gāzes ir minimizēta... līdz absolūtam minimumam. Mēs redzam – nule bija problēma Daugavpilī, bet šī problēma ar katru dienu mazinās. Un šī pāreja uz atjaunojamo resursu katlumājām šobrīd nepārprotami ir sākusies un virzās pareizā virzienā. Es ļoti ceru, ka arī Rīgā atradīs veidu, kā pāriet no gāzes uz citiem kurināmā veidiem. Manā ieskatā, šobrīd atbalsta instrumenti ir pietiekami. Varbūt tie varētu būt vēl lielāki, lai veicinātu šos procesus šodien un tagad. Šāda termināļa izveide ir jāskatās ļoti ciešā kontekstā ar to, kādā veidā mainās mūsu patērēšanas... šie patērētāju principi. Kas attiecas uz to, cik tad īsti ir šo patērētāju, protams, šobrīd milzīgi daudz patērētāju ir mājsaimniecības – mājas, privātmājas, kas tiek apkurinātas ar gāzi, bet arī tur šobrīd tiek veicināta pāreja uz citiem kurināmā veidiem, lai cilvēki varētu uz tiem pāriet un lai mēs kļūtu mazāk atkarīgi.

Dienas beigās man ir tāda liela sajūta... Es domāju, ka tas, kas sākās 24. februārī, – karadarbība Ukrainā – tas ir pārmaiņu posms, kas samazinās gāzes importu ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī Latvijā tas būtiski mazināsies, un tas notiks tieši tajā brīdī, kad lielie patērētāji... kad Rīgas pilsēta pārstās sildīties ar gāzi, kad Daugavpils pilnībā pāries no gāzes... kad visa Pierīga pāries no gāzes... Šobrīd liela daļa Pierīgas pašvaldību... tiek kurinātas ar gāzi un šajā situācijā ir iekritušas... Olaine... Tās ir milzīgas teritorijas, milzīgi patērētāju apjomi. Un viņi visi tuvākajā laikā no tā aizies prom. Un te mums pretī ir liels investīciju projekts – liels investīciju projekts! –, un es šodien nesaku, ka mums tas nav vajadzīgs. Es šodien saku, ka visiem prāti ir uzkarsuši par to, kā tagad risināt šos jautājumus – ilgtermiņa stratēģiskos jautājumus –, kas tiešām atstās ietekmi... ne tikai šai Saeimai, bet arī nākamajām Saeimām, nākamajām valdībām – tiem būs jādomā, kā tikt galā. Es šodien, kolēģi, aicinu nenonākt situācijā, ka mēs radām vēl vienu OIK... lai mēs neradām vēl vienu OIK, kas nākamajām valdībām būs liels slogs.

Es domāju, ka ir daudz neskaidru jautājumu tieši par šīm izmaksām, kādas saistības šāda termināļa izveide mums prasīs. Protams, katrai medaļai ir divas puses. Šobrīd mums būtu jādomā par to, kādā veidā mazināt šo atkarību, un varbūt izmaksu jautājums būtu jāatstāj otrajā plānā, bet es aicinu skatīties uz reālajiem patērēšanas datiem, uz to, kādi tie ir šodien un kādi tie būs pēc trim vai četriem gadiem. Jautājums, vai mums tiešām tāds LNG terminālis būs aktuāls – pēc trim, četriem, pieciem gadiem, kad visas katlumājas būs nomainītas no gāzes uz šķeldu vai, vēl labāk, tajās varēs kurināt arī kūdru. Tajā brīdī mēs redzēsim citus patēriņa datus. Tā situācija varētu būtiski mainīties.

Vēl jo vairāk – es aicinu arī paklausīties un ieklausīties, un vismaz redzēt to, kāds ir Eiropas Komisijas piedāvājums, Eiropas Komisijas redzējums, kā visa Eiropa... kā viņi plāno atteikties no gāzes krātuvēm, gāzes importa.

Tādēļ, kolēģi, es pirmajā lasījumā nebalsošu "par" šo likumprojektu, es nebalsošu arī "pret". Manā ieskatā, šobrīd ļoti pietrūkst aprēķinu – aprēķinu par to, cik tas maksās, aprēķinu par to, cik tas izmaksās nākamajām valdībām.

Tās ir tās lietas, kuru šobrīd mums pietrūkst. Tāpēc es aicināšu arī savus kolēģus par šo likumprojektu šobrīd nebalsot. Mūsuprāt, šīs debates no tribīnes šodien ir ļoti svarīgas, lai visi izsaka savu pozīciju. Mēs kopumā neesam "pret", Feldmana kungs, nepārprotiet mūs, bet mēs gribam redzēt skaitļus, mēs gribam redzēt aprēķinus (Starpsauciens.)... tādā kontekstā, kā es jums šodien izstāstīju. Mums ir jāsaprot tas, ka gāzes patērētāju skaits tuvākajos gados būtiski samazināsies. Mums tāda viena milzīga pilsēta kā Daugavpils tūlīt gāzi griezīs nost, tāpat kā pirms vairākiem gadiem to izdarīja Jelgava, vienkārši nogriež nost, nav vairs tā patērētāja. Jelgavas novads... Ozolnieki tūlīt izdarīs tieši to pašu (šobrīd pilnībā no gāzes atkarīgs novads), tūlīt tur vairs nebūs nekāda gāzes patēriņa, tīra šķelda ies tur iekšā, varbūt vēl kāds cits risinājums, bet tā nebūs gāze. Tas pats notiks Olainē un daudzos citos novados. Tas ir jāsaprot, pirms mēs lemjam par šādiem jautājumiem.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro otro reizi.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamie kolēģi! Mēs Ilgtspējīgas attīstības komisijā esam debatējuši un vēlāk arī parlamentā pieņēmuši Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kurā viena no būtiskajām sastāvdaļām ir samazināt fosilās enerģijas izmantošanu mūsu kopējā kapacitātē.

Eiropas Savienība ir ieplānojusi līdz 2050. gadam atteikties no gāzes izmantošanas vispār. Šis ir pietiekami ambiciozs mērķis, bet jebkurā gadījumā līdz 2050. gadam šis mērķis ir jāsasniedz, un uz to var virzīties pakāpeniski. Tas nevar notikt vienā dienā – ka mēs pārtraucam izmantot gāzi.

Kā jau iepriekšējie debatētāji runāja, ļoti daudzas pašvaldības šobrīd izmanto gāzes apkuri. Neapšaubāmi, tas ir bijis ļoti netālredzīgs veids, kā izmantot energoresursus, jo šobrīd šo pašvaldību iedzīvotāji saskaras ar neprognozētām izmaksām, kas ietekmē katru mājsaimniecību.

Kā mēs varam kļūt enerģētiski neatkarīgi? Enerģētiski neatkarīgi mēs varam kļūt tad, kad mēs izmantojam vietējo resursu. Latvijas teritoriju klāj vairāk nekā 50 procenti... pēc pagājušā gada aprēķiniem, 52 procenti mežu. Līdz ar to pāreja uz šķeldu, uz granulu katliem, lai ražotu siltumu, ir pietiekami loģisks virziens, tieši tas ir spējīgs nodrošināt enerģētisko neatkarību. Gāzi mēs pirksim no Krievijas, gāzi mēs pirksim no citām valstīm. Pirmkārt, tas ir fosilais energoresurss, otrkārt, tas nav vietējais resurss, līdz ar to mēs jebkurā gadījumā būsim atkarīgi.

Lai šo atkarību mazinātu, ir jāiet pretējā virzienā, jāiet uz vietējo resursu izmantošanu – šķelda, granulas –, neaizmirstot par lieliem energoprojektiem, kurus šobrīd, piemēram, Ekonomikas ministrija kopā ar "Latvijas valsts mežiem" ir centušies attīstīt, – vēja parkiem. Neapšaubāmi, vēja parki ir tas virziens, kur var prognozēt lielas jaudas, bet tās nav pastāvīgas, jo ir atkarīgas no laikapstākļiem – vējš pūš, vējš nepūš, elektroenerģija tiek ražota vai netiek ražota.

Šobrīd Eiropas Savienībā notiek diskusijas par kodolenerģijas attīstību. Šeit varētu būt runa par balansējošo jaudu izmantošanu. Tie varētu būt 200–300 megavatu lieli reaktori. Mēs nerunājam par tādām milzīgām stacijām, kāda agrāk bija Čornobiļa, kur bija apmēram 6000 megavatu, mēs runājam par krietni mazākiem. Līdz ar to balansējošās jaudas būtu iespējams diversificēt.

Tieši šo apstākļu kopums mums šajā likumprojektā liek saskatīt daudzas bažas un neprecizitātes. Tas ļoti rūpīgi ir jāizdiskutē un, iespējams, arī krietni jāpapildina, jo pašlaik nerisina neko, tikai kopējos lozungos, virsrakstos... un tam noteikti nevajadzētu nonākt pretrunā ar kopējo enerģētikas politiku. Neaizmirsīsim, ka gāze ir tikai daļa no enerģētikas. Mūsu gadījumā tā nav lielākā daļa, tā ir tikai apmēram 30–40 procenti. Līdz ar to mēs varam šo jautājumu vai nu sabojāt, pieņemot steidzīgus lēmumus, vai tomēr izdiskutēt un pieņemt tos racionāli.

Aicinu skatīties uz šo jautājumu tomēr pietiekami kompleksi, lai mēs neizrautu no kopējās enerģētikas vienu daļu, īpaši tajā gadījumā, kad kopējie starpsavienojumu projekti ir attīstījušies, un – nesāksim skatīties, ko dara kaimiņvalstis, bet domāsim par mūsu nacionālajām interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamie kolēģi! Godātās kolēģes! Šeit bieži izskan jautājums, cik mums izmaksā vai izmaksās gāze. Es domāju, ka ir laiks paskatīties patiesībai acīs, cik Latvijai šī gāze izmaksā. Pēc Rīgas Tehniskās universitātes pētījuma datiem, tikai par gāzi Latvijas valsts Krievijai katru gadu pārskaita 400 miljonus eiro. Un tagad padomāsim, cik liels ir Latvijas valsts aizsardzības budžets. Šie 400 miljoni eiro, ko mēs katru gadu pārskaitām Krievijai, ir vairāk nekā puse no Latvijas aizsardzības budžeta, un šobrīd mēs šo naudu turpinām pārskaitīt, lai krievi varētu ražot tankus, lai varētu izvērst savu karadarbību Ukrainā, mēs neskatāmies uz reāliem risinājumiem, kā mēs šobrīd varam domāt, pārdalīt un aktīvi reaģēt, lai šo situāciju mainītu.

Kolēģi, cik daudz tas izmaksās? Cik daudz tas ir izmaksājis mājsaimniecībām, kur ilglaicīgas politikas rezultātā, dažādu Ministru kabineta lēmumu rezultātā principā ir veicināta atkarība no Krievijas gāzes? Ja jūs atceraties, pirms kāda laika bija tāda (tas bija 2008. gads vai drusciņ pirms tam) "mājsaimniecību gazifikācija"... pat tāds lozungs tika izstrādāts. Kas ar to politiku principā tika darīts? Tika uzstādīts – visām mājsaimniecībām pievienoties Krievijas gāzes lobijam un turpināt visu to attīstību.

Mēs arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā skatījām šo jautājumu, bijām pieaicinājuši dažādus ekspertus no dažādām nozarēm. Jāuzsver pāris lietas, par ko katrs droši vien var domāt un ko katrs šobrīd arī var darīt šajā... labā.

Pirmām kārtām mājsaimniecībām vajadzētu domāt par savu patēriņu. Samazinot šobrīd gan savu gāzes, gan elektrības patēriņu, mēs relatīvi mazāk sponsorējam šo Krievijas... piepildām Krievijas valdības makus. Tāpat arī jādomā mājsaimniecībām. Drīz vien mēs droši vien nonāksim situācijā, kad daži gāzes piegādātāji piedāvās LNG gāzi jeb gāzi, kas ir pirkta kaut kur citur, un citi piedāvās gāzi, kas ir pirkta Krievijā, un katram būs iespēja izvēlēties: lietot gāzi, kas ir pirkta Krievijā, vai tomēr izvēlēties piegādātāju, kurš gāzi pērk no citurienes.

Protams, visā enerģētikas kontekstā ir jādomā vēl par pāris jautājumiem. Ekonomikas ministrija, es domāju, jau ir iesākusi pāris labas iniciatīvas māju, mājsaimniecību un uzņēmumu energoefektivitātes celšanai. Šis ir būtisks aspekts, jo, ja mēs patērējam mazāk, mums mazāk naudas ir jāskaita Krievijai.

Tāpat arī pieskaroties... Te daži kolēģi izteicās par pašvaldībām. Man tomēr jāsaka – "Rīgas siltums" ("Rīgas siltumu" mēs uzklausījām komisijas sēdē) dara labu darbu, būtiski palielinot koģenerācijas jaudas, arī šogad tiks būvētas vairākas jaunas koģenerācijas stacijas, lai siltumu varētu ģenerēt ne no šīs... milzīgās atkarības no Krievijas, bet no koģenerācijas.

Minot Daugavpils pašvaldību. Uzklausījām viedokļus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, uzklausījām viedokļus no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, tāpat arī no Latvijas Pašvaldību savienības, un tur gan, kolēģi, es nedzirdēju par nekādu – nekādu! – reālu darbību, kas būtu vērsta uz enerģijas diversifikāciju. Kā tas šobrīd ir, tā tas diemžēl ir, un es domāju, ka VARAM būtu nopietni jāpievērš uzmanība, lai šī situācija tiktu mainīta.

Kolēģi! Sākām šo diskusiju ar to, kas cik izmaksās, bet varbūt padomāsim, cik dzīvību ukraiņiem izmaksā šī Krievijas gāze, ko Eiropa visu laiku pērk no Krievijas. Parēķināsim varbūt to tādā veidā. Un padomāsim arī –šobrīd Latvija saražo ap 75 procentiem no vajadzīgās elektroenerģijas. Mums ir absolūtas iespējas saražot 100 procentus un vairāk, arī eksportēt savu elektroenerģiju, bet tam ir nepieciešamas konkrētas darbības.

Arī Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir aicinājusi Ministru kabinetu veikt konkrētus soļus: pirmkārt, atteikties no Krievijas gāzes pirkšanas, cik ātri tas ir iespējams. To var izdarīt, pērkot LNG gāzi, palielinot savas jaudas un tā tālāk; otrkārt, pārdalīt Eiropas Savienības fondus, arī Atveseļošanas un noturības... fondu par labu enerģijas jaudas ģenerēšanai Latvijā. Arī tas ir iespējams.

Diemžēl no tā, ko mēs dzirdējām, pārsvarā izklausās, ka plāns ir palikt pie tā, kur mēs esam, nevis aktīvi pārdalīt, piemēram, no projektiem, kas nenes uzreiz nekādu ekonomisko labumu, uz projektiem, kas var nest reālu enerģijas jaudas ģenerēšanu. Tāpat arī Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijai ir iespēja aizņemties vēl aptuveni miljardu uz izdevīgiem noteikumiem, lai šīs jaudas palielinātu. Šīs jaudas var palielināt, diversificējot gāzes piegādes, ceļot Latvijā LNG, ceļot arī atomelektrostacijas, vēja parkus, saules kolektoru parkus... tās iespējas ir milzīgas... koģenerācijas stacijas, bet šobrīd mēs nevaram vairs palikt pie ierastā formāta, mēs nevaram palikt pie tā, ka mēs turpinām darīt, kā mūsu plānos bija ieplānots. Ir jāsper aktīvi soļi šobrīd un tagad, lai reāli mainītu situāciju.

Kolēģi! Es tiešām aicinu par šo jautājumu padomāt un rīkoties atbilstoši, rīkoties atbildīgi un domāt, kā mēs varam pēc iespējas ātrāk apturēt Krievijas valdības finansēšanu, pēc iespējas ātrāk palīdzēt sagraut viņu ekonomiku un palīdzēt ukraiņiem uzvarēt šo karu.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Daudz kas jau šodien ir izskanējis debatēs kontekstā ar Enerģētikas likumu, un diezgan vietā, protams, ir debatēt arī parlamentā par to, kādi ir principiāli risinājumi tām enerģētikas problēmām, kas stāv mums priekšā.

Un tādu patiešām ir daudz. Objektīvi – cilvēkiem būs jāsaskaras ar lieliem izaicinājumiem. Ir pieņemti globāli, pamatoti lēmumi, lai sodītu agresoru par tā nepieļaujamo uzvedību Ukrainā, uzsākot tur karu, bet vienlaikus tiek ierobežots un izslēgts no tirgus nozīmīgs ogļūdeņražu eksportētājs. Tas, protams, globālo energosistēmu, kas ir nozīmīgi atkarīga no ogļūdeņražiem, ietekmē būtiski. Un ietekmēs arī mūs, Latvijas iedzīvotājus, gan augstāku cenu veidā, gan arī ar izaicinājumu un nepieciešamību reaģēt uz tiem uzdevumiem, kas ir šodien un būs rīt Latvijas valdībai, Saeimai un Latvijas iedzīvotājiem, lai piemērotos jaunajai situācijai.

Īstermiņā ir skaidrs. Nav nekāda morāla pamatojuma Latvijas iedzīvotājiem, Latvijai kopumā turpināt iegādāties ogļūdeņražus no Krievijas. Mēs finansējam Krievijas kara mašīnu ar savu maciņu un darām to personiski. Protams, lai to izdarītu... tas nav viegls lēmums, itin bieži tas prasa objektīvi ļoti svarīgas un nekavējošas izmaiņas, kuras nav iespējams veikt viegli. Mēs esam piemērojuši savas apkures sistēmas, lai lietotu ogļūdeņražus, un bez apkures Latvijā, protams, dzīvot nav iespējams. Bet tas ir izdarāms. Pirmais un īstermiņa... pirmais un svarīgākais uzdevums Latvijas valdībai ir rīkoties tā, lai šoruden Latvijā visās apdzīvotajās vietās būtu pieejama siltumenerģija, tai skaitā iegādājoties dabasgāzi no citām valstīm, kas jau šobrīd tiek darīts un būs jādara vēl vairāk.

Es atbalstu šī likumprojekta virzību pirmajā lasījumā lielā mērā tāpēc, ka tas faktiski ir pirmais likumprojekts... un tā ir nepilnība, kas tika pieļauta 2017. gadā, pieņemot likumu par gāzes tirgus liberalizāciju. Tirgotājiem tiek paredzētas rezervju prasības, un, manuprāt, tas ir pareizais darbības virziens. Ja vēlies tirgot mazumtirgū dabasgāzi, tev jānodrošina, ka tev šis dabasgāzes apjoms ir pieejams un to varēsi nogādāt līdz patērētājiem. Pretējā gadījumā tu uzņemies saistības, ko, iespējams, šajos, it īpaši šajos, globālajos apstākļos nespēsi pildīt, bet patērētājs faktiski paļausies uz to, ka tirgotājs to izdarīs. Šobrīd tam nav mehānisma, un likumā ir vajadzīgs šis mehānisms. Rezervju prasība ir vajadzīga.

Vienlaikus mums ir jādomā par to, kā mēs tiksim galā ar šiem izaicinājumiem ilgtermiņā. Un ilgtermiņš šai gadījumā nav mēneši, bet gads, pusotrs gads, divi gadi. Te, protams, ir skaidrs, ka mums jāizvēlas perspektīvā samazināt savu... vai principā likvidēt savu atkarību no Krievijas. Iegādāties energoresursus no Krievijas Latvija nedrīkst ne tikai morālu apsvērumu dēļ, bet arī pārāk augstas nenoteiktības dēļ, mūsu atkarības dēļ, drošības politikas dēļ. Tas ir jāizbeidz. Kā to praktiski atrisināt? Praktiski tas nozīmē mērķtiecīgu politiku ar virzību uz citiem energonesējiem.

Siltumenerģijā faktiski ir iespējams pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem. Kolēģis Valainis, šķiet, no tribīnes minēja Jelgavas piemēru. Ne jau tikai Jelgava, arī Liepāja pārgāja no gāzes uz šķeldu, un vēl vairākas apdzīvotas vietas to ir izdarījušas. Cenas tur ir stabilākas. Šķeldas pieejamība ir pietiekama. Vēl vairākas pilsētas šādu izvēli var izdarīt. Starp citu, arī Ventspils, iespējams, netika pieminēta... Arī Ventspilī apkure kādreiz bija ar mazutu, un Ventspils pārgāja uz šķeldu kā apkures risinājumu. Un patiesībā elastība... tātad cenu svārstības ievērojami samazinājās. Naftas produktiem un dabasgāzei raksturīga augsta cenu svārstību... situācija, kas patērētājiem... siltumenerģijas patērētājiem daudzdzīvokļu mājās, kur lielākā daļa dzīvo uz fiksētiem ienākumiem, ir... neiespējama situācija. Latvijā bez siltumenerģijas iztikt nevar. Svārstīgs kurināmais nozīmē, ka tu nevari rēķināties pat mēnesi vai divus mēnešus uz priekšu ar to, kādi būs tavi izdevumi par dzīvokli... ko šķelda patiesībā... tur tās svārstības ir bijušas daudz mazākas – nesalīdzināmi mazākas – procentu daļas, nevis reizes, kā ar dabasgāzi.

Elektroenerģijā vajag daudz jaunu atjaunojamo energoresursu jaudu. Patiesībā tas nav nekāds uzdevums uz priekšu, tas ir pagātnes uzdevums – tie ir 10 nerealizēti projektu gadi. Tie ir gadi, kad varēja tikt uzbūvēts daudz jaunu vēja parku, uzbūvēts daudz jaunu saules enerģijas projektu. Nekā no tā nav. Kamēr Eiropā ir uzbūvēti – gigavatu gigavati – jauni vēja enerģijas projekti, Latvijā to faktiski nav, tie ir pārdesmit megavatu projekti, kas pret Eiropas mērogu ir vienkārši nožēlojama proporcija.

Mums ir jāiegulda šajos parkos, bet to pamatā šobrīd darīs privātais kapitāls. Tur nav nepieciešams nozīmīgā apmērā valsts atbalsts. Faktiski tirgus cena elektroenerģijai (ne tikai tā, kas ir šobrīd, bet arī tā, kas bija visu pagājušo gadu) pilnībā nosedz izmaksas, kas saistītas ar šo jaudu būvēšanu. Protams, jārisina bāzes jaudu problemātika, taču tā visvieglāk ir risināma ar vēl plašākiem savienojumiem ar Eiropas un Centrāleiropas tīkliem, nevis ar jaunu bāzes jaudu staciju būvniecību. Ir vajadzīga izlēmīga rīcība, bet vienlaicīgi tas jādara ar vēsu prātu. Jāaprēķina, kādi ir nepieciešamie ieguldījumi.

Tāpēc es atbalstu šo likumprojektu, aicinu atbalstīt arī pārējos. Ir noteikts (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai varētu pieņemt lēmumu, kas ir vislabākais Latvijai. Balsosim "par"!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es vienkārši gribu atgādināt to, kas ir teikts neskaitāmas reizes publiski... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Ilgtspējīgas attīstības komisijā un citur. Arī pēc kara sākšanās Latvijas valdības pozīcija attiecībā uz termināļa izbūvi Skultē, ko pauž Ekonomikas ministrija, – ļoti skaidri! – nav mainījusies. Ja kāds privāts investors ar savām investīcijām ir gatavs šādu projektu realizēt, Latvijas valdība neiebilst, bet Latvijas valdība neuzskata par nepieciešamu arī šajos jaunajos apstākļos līdzfinansēt šādu projektu vai finansēt pilnībā, jo ar tām jaudām, kas ir Lietuvā, šobrīd pilnīgi pietiek, lai nodrošinātu arī Latvijas tirgu. Tā ir valdības deklarētā pozīcija. Es īsti nesaprotu – tie koalīcijas deputāti, kas šo atbalsta šobrīd, tad jūs ejat pret valdību! Nu tad varbūt sagaidiet... varbūt valdībā pieņemiet lēmumus.

Es tagad pilnīgi savādāk lasu anotācijas 1. punkta pēdējo rindiņu, kur ir uzdevums nodrošināt infrastruktūru dažādošanai... Ja jūs ietverat tajā valsts finansētu termināli Skultē, tad, lūdzu, tā tur arī ierakstiet, nevis kaut kā aplinkus mēģināt ielikt teikumu, kas pie tā novedīs.

Es aicinu... Protams, mums ir jātiek vaļā no enerģētiskās atkarības, un par kaut kādu "enerģētisko sadarbību" ar Krieviju mēs varēsim varbūt runāt, nezinu, kādā tālā nākotnē – pie demokrātiskas Krievijas. Kā mēs saprotam, tas nav kaut kas, par ko mēs šodien nopietni varam diskutēt. Tā ka es gribu vēlreiz atgādināt – Latvijas valdības pozīcija ir pilnīgi atšķirīga no tā, ko jūs šobrīd par šo runājat šeit, no tribīnes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ar šo savu runu... es gribu saņemt atbildes uz tiem jautājumiem, par kuriem es tagad runāšu, un gaidīšu, lai šī likumprojekta iniciatori to man pateiktu (arī stenogrammai).

Protams, mēs visi esam saskārušies ar to, ko nozīmē valsts atkarība no kādas citas valsts, ko nozīmē, ja mums nav nodrošinātas alternatīvas, un šobrīd enerģētikā pirmais un lielākais uzdevums ir darīt to, lai mēs kļūtu neatkarīgi arī no šādiem resursiem, lai mums būtu alternatīvas.

Ukrainā mirst cilvēki, Ukrainā sprāgst bumbas. Mēs visi esam ar un par Ukrainu un zinām, ka tas arī tik ātri nebeigsies un mums nebūs tā, kā bija kādreiz; pasaule ir mainījusies. Taču visvairāk man negribētos, lai šajā laika posmā, kad mums ir citas prioritātes, kad mēs visi esam vienoti savā balsojumā, parādītos slēpti politbiznesi vai biznesi, kas mēģinās iedzīvoties uz šī rēķina.

Tāpēc es lūdzu atbildi, vai zem šīm cēlajiem nosaukumiem apakšā nav privātprojekts – Skultes terminālis, kurā... Latvijas iedzīvotājiem vēl ilgi būs jāmaksā par šiem ieguldījumiem... kuru šobrīd attiecībā uz Latvijas drošību varam pilnīgi kompensēt no... izmantojot Klaipēdas termināli, varam skatīt visas citas alternatīvas, bet... nevis tāpēc, ka kāds ir izdomājis uztaisīt privātu termināli...

Es esmu lasījis jau iesniegumus un biznesa plāna projektus, kur tik vien ir vajadzīgs kā Latvijas valsts garantijas, ka šo biznesu... atmaksās valsts.

Es lūdzu atbildi, lai tā būtu, – stenogrammai. No tā arī ir atkarīgs mūsu balsojums. Ko jūs ar to esat domājuši zem šiem skaistajiem vārdiem šajā nevieglajā situācijā?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Jā. Man ir jāatgādina, ka šis ir komisijas sagatavots likumprojekts, kuram mēs gaidīsim ļoti daudzus un dažādus priekšlikumus. Nešaubos, ka arī... droši vien arī ZZS frakcija iesniegs. Var būt, ka Lembergs Ventspilī, jokus mīlot, varētu kaut ko beidzot izdarīt. (Starpsauciens: "A tev galva strādā?") Bet es par to šaubos... protams, objektīvi.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi! Kolēģi! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Man jāaizrāda.

K. Feldmans. Un tāpēc es aicinu šo komisijas izstrādāto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

K. Feldmans. Termiņš, lai likumprojekta otrajam lasījumam iesniegtu priekšlikumus, būs šā gada 31. marts.

Sēdes vadītāja. 31., ja?

K. Feldmans. 31., jā.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies. Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai – šā gada 31. marts. (Starpsauciens.)

Paldies.

Kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Gatis Zamurs, Ramona Petraviča, Ralfs Nemiro, Juris Pūce, Vjačeslavs Dombrovskis, Ainars Latkovskis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts. Un mēs to tagad arī izskatīsim pirmajā lasījumā.

Tātad darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Sveicināti vēlreiz! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pirms pirmā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā". Šī ir otrā atbalsta pakotne Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Grozījumi paredz apkopot Ukrainas civiliedzīvotāju vajadzības, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Nosaka to Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri ieguvuši farmaceitisko izglītību, iespēju strādāt un sniegt savas zināšanas Latvijas farmaceitiskās darbības uzņēmumu atbalstam.

Grozījumi paredz noteikt aptiekās zāļu izsniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem... paredz šo izsniegšanas kārtību.

Grozījumi precizē no kara bēgošo ukraiņu bērnu tiesības iegūt pirmsskolas izglītību no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai.

Likumprojekts paredz iespēju pašvaldību sociālajiem dienestiem sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem nekavējoties, ja tāds atbalsts ir nepieciešams.

Likumprojekts papildina regulējumu darba tiesisko attiecību jautājumos. Ukrainas civiliedzīvotājiem būs tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. Lai paātrinātu darbā pieņemšanas procesu, noteikts, ka darba devējs būs tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas.

Tiek paredzēts nodrošināt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem maksimāli efektīvu un ātru pārstāvību un aprūpi drošā vidē. Ir izstrādāts regulējums, lai šo jautājumu sakārtotu.

Grozījumi paredz nodrošināt atbalstu arī tiem civiliedzīvotājiem, kuri bēg un ieved Latvijas Republikā dzīvniekus... veselības prasību izpildi un reģistrāciju paskaidro.

Tāpat likumprojekts paredz nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem bezmaksas pārvietošanos sabiedriskajā transportā visā Latvijas teritorijā.

Likumprojekts regulē PVN nulles procentu likmi... likmes piemērošanu preču piegādei, kā arī paredz ziedojumu regulējuma izmaiņas. Piemēram, biedrībām un nodibinājumiem, un arodbiedrībām būs iespēja dāvināt, ziedot mantu un finanšu līdzekļus Ukrainas vispārējam atbalstam. Ir arī noteikts regulējums, kā ziedojumus varēs veikt valsts kapitālsabiedrības.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajam lasījumam. Un vienbalsīgi arī atbalstīja likumprojekta steidzamību, par ko arī aicinu lemt Saeimu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Un komisija lūdz atbalstīt...

M. Šteins. Un komisija lūdz arī šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Komisija vienbalsīgi nolēma noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15 minūtes un izskatīšana veicama šodienas, 10. marta, sēdē.

Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem... līdz cikiem? (Starpsauciens.) Pulksten 12. ...

M. Šteins. ... un 16...

Sēdes vadītāja. Nē, 10 minūtes... (Starpsauciens.) Pulksten 12.26.

Tātad termiņš priekšlikumiem – līdz šodienas, 10. marta, pulksten 12.26; izskatīšana – Saeimas šodienas, respektīvi, 10. marta, sēdē.

Paldies.

Godātie kolēģi! Tā kā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija plāno doties strādāt ar šo likumprojektu un ir paredzēta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde, deputāti Pūce, Feldmans, Dzintars, Latkovskis un Zakatistovs lūdz izsludināt pārtraukumu uz stundu un 30 minūtēm, respektīvi, no pulksten 12.15 līdz 13.45.

Aicinām komisiju strādāt raiti.

Tātad par šo mums ir... Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka izsludinām pārtraukumu līdz pulksten 13.45? Iebildumu nav.

Vēl deputātu reģistrācija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai – reģistrācijas rezultātiem.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs, Vjačeslavs Dombrovskis (Starpsaucieni: "Ir!")... Vjačeslavs Dombrovskis... ir, Kaspars Ģirģens... ir! Ā, nē, tie ir – nebalso... Jūs man ne to iedevāt... Tas ir par nebalsošanu.

Piedodiet, lūdzu, – man bija iedots par nebalsošanu. Tā ka...

Tā. Sākam no sākuma.

Nav reģistrējušies: Ainars Bašķis (Starpsauciens: "Ir!")... ir, Kaspars... nē, Raimonds Bergmanis (Starpsauciens.), Aldis Blumbergs, Raivis Dzintars (Starpsauciens: "Ir!")... Dzintars – kur ir? Neredzu, nav... Juris Jurašs, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Līva Kreituse, Janīna Kursīte, Ralfs Nemiro... ir, Igors Pimenovs, Ēriks Pucens, Juris Rancāns... ir, Karina Sprūde, Ilga Šuplinska, Ļubova Švecova, Edgars Tavars, Vita Anda Tērauda un Evita Zālīte-Grosa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.45.

Vēlreiz atkārtoju – pārtraukums līdz pulksten 13.45.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pēdējās ziņas no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas: komisija strādā un lūdz vēl pagarināt pārtraukumu (Starpsauciens.) līdz pulksten 15.00. (Starpsauciens: "Cikiem?") Līdz trijiem. Līdz trijiem!

Tātad pārtraukums tiek pagarināts līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija faktiski darbu ir beigusi, bet vēl ir jāsagatavo tabula, lai mēs šo likumprojektu varētu izskatīt šeit, Saeimas sēdē.

Līdz ar to Juridiskais birojs un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija prognozē, ka vēl 30 minūtes (Starpsauciens.)... Tātad pārtraukums vēl...

Kolēģi, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija strādāja visu šo laiku, kamēr jūs varējāt mazliet atpūsties.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, paceliet rokas tie, kuriem ir nepieciešamas tabulas papīra formātā likumprojektam "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā"! Tātad – viens. Vēl kādam papīra formātā vajag? (Pauze.) Jā, kolēģi, turpināsim sēdi.

Godātie kolēģi, turpināsim sēdi – skatīsim nākamos likumprojektus, kuri ir mūsu darba kārtībā.

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Sveiciens, kolēģi! Beidzot esam tikuši līdz likumprojektam "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 1377/Lp13).

Šis likumprojekts tapis komisijā. Līdzīgi kā likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā", arī šis ir komisijas izstrādāts likumprojekts; tas tapis sadarbībā ar NEPLP un Valsts drošības dienestu.

Šis likumprojekts regulē pasākumu, kurš pirms tam būtībā nebija regulēts, proti, paredz dot NEPLP tiesības bloķēt gan IP līmenī, gan DNS līmenī tīkla vietnes, kuras apdraud nacionālo drošību.

Tātad šajā likumprojektā iestrādāts būtībā četru acu princips. Ja regulatorā, kas ir NEPLP, tiek saņemta informācija par valsts drošību apdraudošām tīkla vietnēm (ar valsts drošības apdraudējumu mēs saprotam, piemēram, Kremļa veiktu dezinformāciju vai kādu citu pretvalstisku informācijas operāciju), tādā gadījumā NEPLP dod uzdevumu gan augstākā līmeņa... tātad, piemēram, domēna ".lv" izplatītājam, tā saucamajam NIC, vai, piemēram, arī interneta pakalpojumu sniedzējiem bloķēt attiecīgi DNS vai arī maršrutētāju līmenī šīs tīkla vietnes. Tas var attiekties gan uz ārvalstīm, gan, protams, arī... var gadīties, ka tas ir izvietots iekšzemē. Regulējums būtībā ir universāls.

Komisijā likumprojekts tika izskatīts ļoti strauji. Bija vienbalsīgs atbalsts komisijā.

Komisija aicina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K. Feldmans. Paldies, kolēģi.

Es jau pēc būtības izstāstīju par likumprojektu.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K. Feldmans. Ņemot vērā diezgan viennozīmīgo komisijas atbalstu, kā arī šobrīd diezgan vienprātīgo Saeimas atbalstu, man nav šaubu, ka tagad varētu gūt atbalstu komisijas aicinājums atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā – bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Komisija tā ir lēmusi.

Līdz ar to aicinu atbalstīt – bez atkārtotas izskatīšanas komisijā – likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K. Feldmans. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un tagad darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Sveiki, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā esam izskatījuši un otrajam lasījumam sagatavojuši likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā".

Saņemti 27 priekšlikumi. Lielākā daļa tehniska un redakcionāla rakstura.

1. – deputāta Dombravas priekšlikums. Paredz izslēgt no atbalsta saņēmēju loka personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Komisijā par šo priekšlikumu bija garākās debates. Vēlos norādīt, ko pauda Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Tātad Iekšlietu ministrija sniedza informāciju, ka likums un arī likumprojekts neparedz civiliedzīvotājus šķirot pēc nacionalitātes vai pilsonības. Cilvēki bēg no kara... Vīrieši paliek karot. Fakti liecina, ka Eiropā ieplūst miljoniem sieviešu un bērnu, kuri bēg no kara šausmām. Likums un likumprojekts neparedz sadalīt ģimenes... neatkarīgi no pilsonības. Šāda pieeja iekļauta arī Eiropas Savienības līmenī 4. martā apspriestajā pagaidu aizsardzības lēmumā. Tie ir principi, pie kuriem Iekšlietu ministrija aicina turēties. Tāpat arī Iekšlietu ministrija informēja, ka visi bēgļu dati tiek nodoti Valsts drošības dienestam, kuri pēc nepieciešamības attiecīgi var rīkoties.

Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Es domāju, nav daudz jāstāsta par to starptautisko situāciju, kurā šobrīd atrodas tostarp Baltijas valstis, – ar apdraudējumiem, kas nāk no ārienes.

Mēs esam atsaucīgi un gatavi uzņemt Ukrainas pilsoņus, kuri bēg no kara, viņu ģimenes locekļus, kuri bēg no kara, pat tās personas, kurām tika izsniegts bēgļa statuss Ukrainā vai cits statuss... kur viņiem nav iespējams meklēt citu mājvietu. Bet šeit ir runa par personām, dažādiem... Dažkārt varbūt tie bija kaut kādi krievu oligarhi, citā gadījumā tie bija pat specdienestu iesūtīti cilvēki Ukrainas teritorijā, kuri bija saņēmuši uzturēšanās atļaujas. Tie ir citu valstu pilsoņi, kuriem brīdī, kad sākās karš kādā valstī, bija iespēja doties uz tuvāko drošo valsti un no šīs teritorijas repatriēties atpakaļ uz savu izcelsmes valsti.

Es teiktu, ka Iekšlietu ministrija tā vietā nodarbojas ar kaitniecību šajā ģeopolitiski bīstamajā laikā... viņi piedāvā, ka šīs personas, Krievijas pilsoņi, varēs saņemt tiesības dzīvot un strādāt Latvijā... nevis atgriezties savā izcelsmes valstī... varēs saņemt pabalstus, veselības aprūpes pakalpojumus. Tas vēl būtu mazākais, bet jautājums: kas būs šīs personas, kas šobrīd... izmantojot šo ģeopolitiski ļoti sarežģīto situāciju, šajās nedēļās un mēnešos centīsies ieceļot arī Baltijas valstīs?

Vai šajā situācijā mums vajag atstāt tās slūžas vaļā – situācijā, kad mūsu drošības iestādēm iespējas kvalitatīvi un ātri risināt šīs problēmas ir ierobežotas? Jā, arī starp šiem bēgļiem... daļa... varēs ieceļot citu valstu pilsoņi, kuriem Ukrainas pilsoņi ir ģimenes locekļi. Tas ir pavisam normāli un pareizi, bet runa ir (vēlreiz uzsveru!) par tiem pastāvīgajiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas, kuri var atgriezties savā izcelsmes valstī, kurā nav kara vai arī kurā ir pietiekami droša situācija. Šādām personām mums nav jānodrošina nekādi īpaši apstākļi šeit. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tāpat pēc trim vai sešiem mēnešiem būs izvērtējusi šo personu pieteikumus, tā tos noraidīs, tāpēc ka nav nekāda pamata šīm personām piešķirt bēgļa vai alternatīvās personas statusu, ja viņiem ir citas valsts pilsonība. Bet mēs šo trīs līdz sešu mēnešu laikā, kamēr šādas personas uzturēsies Latvijas teritorijā, varam paspēt sev iešaut kājā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Atbalstām mūsu sabiedrotos – ukraiņus –, atbalstām ukraiņu bēgļus, viņu ģimenes, bet skatāmies ļoti piesardzīgi uz visiem citiem, kuri šajā sarežģītajā laikā var ieceļot Latvijā un radīt dažādas problēmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Kolēģi! Man ir liels prieks par to, ka Saeimas atbildīgā komisija nobalsoja tieši tā, kā tā nobalsoja, – neatbalstot 1. – deputāta Dombravas priekšlikumu un atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumu. Par starpību jums tikko Dombravas kungs pastāstīja.

Šeit pamatjautājums ir par to, vai mēs tiešām esam gatavi likt vienādības zīmi starp "ukrainis" un "labs cilvēks" un jebkurš cits, ar citas valsts pasi, cilvēks nav tāds cilvēks, kurš būtu cienīgs saņemt Latvijā nevis kaut kādu bēgļa statusu... Par to nav runa. Es nezinu, vai visi no jums zina to, ka šie cilvēki no Ukrainas saņem nevis bēgļa statusu, bet humāno vīzu – vīzu, kura būs derīga 12 mēnešus –, un nekas neliecina par to, ka šie 12 mēneši varētu pārtapt par kaut ko tādu, ko Nacionālā apvienība uzskatītu par valsts apdraudējumu. Tieši otrādi.

Es jau vienreiz teicu, ka mums nav cita ceļa, kā likt mūsu darba kārtībā atbalsta mehānismus arī tiem cilvēkiem ar Krievijas Federācijas pasi, kuri ir pret Putinu, pret šo karu un tagad ir spiesti bēgt no valsts, meklējot patvērumu gan Vidusāzijas valstīs, gan Gruzijā, Turcijā, nezin kur. Tas ir ļoti svarīgi, un, manuprāt, tieši tas, ka atbildīgā komisija atbalstīja 2. priekšlikumu, paplašinot šī likuma subjektus līdz Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem... kā arī personas, kuras Ukrainā saņēmušas pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, nešķirot pēc pilsonības, ir ļoti, ļoti svarīgi, tas ir ceļš, kuru jūs aicinu iet, neatbalstot 1. priekšlikumu un visiem atbalstot 2. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijas vārdā varu tikai atkārtot, ka Iekšlietu ministrija atbildēja uz visiem jautājumiem... un diezgan nekorekti ir arī pārmest kaitniecību, ja ministrija un tās dienesti šobrīd strādā 24/7 režīmā. Vēlreiz, kā jau ministrija un citi deputāti minēja, – no kara bēgošās ģimenes nav jāšķiro, tāpēc šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Aicinu arī Saeimu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura, arī papildināta norma. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Tā... 4., ja?

Sēdes vadītāja. 4. priekšlikums.

M. Šteins. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī uzlabota panta redakcija. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizēta un papildināta norma. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 6. – labklājības ministra Eglīša priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska un redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 8. – Satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Precizē normu, norādot, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem tieši dotētajos reģionālās nozīmes maršrutos būs iespēja bez maksas izmantot sabiedrisko transportu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 9. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Paredz izmaiņas ziedojumu regulējumā. Komisijā bija diskusijas, bet diskusiju rezultātā Finanšu ministrija informēja, ka preču piegādes ietvaros ietilpst arī preces, līdz ar to komisija neatbalstīja šo, 9., priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Lai vienkārši drusku arī mūsu nostāju saprastu un to, ka... Par šo priekšlikumu runājot, Finanšu ministrija vaicāja, vai vajadzētu likumā varbūt vēl skaidrāk... pajautāt. Tā jau arī bija mūsu priekšlikuma pamatdoma, lai cilvēki saprastu un nebūtu šo jautājumu un uztraukumu, – vēlme palīdzēt šajā gadījumā Ukrainai. Tas arī bija mūsu galvenais priekšlikums. Ja Finanšu ministrija... Līdzīgi jautājumi bija arī no Juridiskā biroja – šos skaidrojumus... Var jau būt, ka mēs šobrīd... izskaidrojot mums šeit, komisijā, esam sapratuši, es ceru, ka to sapratīs arī mūsu cilvēki ikdienā, kas šobrīd ļoti aktīvi palīdz Ukrainai. Lai tā arī būtu. Bet no komisijā apspriestā es sapratu, ka varbūt tomēr ir vērts aizdomāties par to un pielikt šādu skaidrojumu klāt, lai cilvēkiem būtu pilnīgi skaidrs, ka viņi to var darīt, lai viņiem nav kaut kādi apgrūtinājumi izpratnē par to, kā šis likums traktējams.

Paldies visiem, kas ir iesaistīti šajā palīdzībā. Strādāsim tālāk, lai saprastu, un, ja tas tiešām ir nepieciešams, mēs esam gatavi iesaistīties un iesniegt savus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai frakcija uztur balsojumu? Tātad balsojumu uztur.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 9. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 37, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē izņēmumus attiecībā uz publisko iepirkumu veikšanu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 11. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāli precizē normu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 13. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī saistīts ar ziedojumu regulējuma izmaiņām attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Šeit drusciņ ilgāk pakavēšos. Mēs jau līdzīgu priekšlikumu iesniedzām atsevišķā likumprojektā, kuru vakar, apspriežot šo likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, es atsaucu, uzņemoties atbildību par visu frakciju... šo priekšlikumu, lai nekavētu – lai nekavētu! – palīdzības sniegšanu Ukrainai un izskatītu to šeit šodien šajā likumprojektā.

Par šo likumprojektu ir ļoti grūti runāt, tāpēc ka... vakar mēģināju skaidrot, mums bija pietiekami garas un ilgas diskusijas, un līdzīgu lūgumu ir atsūtījusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, identisku lūgumu. Tātad visi lielākie Latvijas uzņēmēji ir līdzīgās domās... kā arī mūsu iesniegtais priekšlikums – ar lūgumu palīdzēt Ukrainai. Šajā gadījumā laikam man būs tiešām jārunā līdzīgi, kā to šobrīd saka Ukrainas prezidents, – mums ir jābūt drosmīgiem. Esiet drosmīgi! Šajā gadījumā nav runa par to, ka mēs kaut ko mainām šai sistēmā. Mēs lūdzam palīdzēt Ukrainai. Un šī ir reāla palīdzība. Šī nav nekāda cita kā tikai politiska izšķiršanās – tikai politiska izšķiršanās ar vēlmi palīdzēt Ukrainai –, un es būšu droši vien vēl skarbāks – izglābt kāda cilvēka dzīvi.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Man šodien laikam tas pienākums visu laiku tās sliktās ziņas pavēstīt.

Tātad konceptuāli... man jāatgādina, ka attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli jau šobrīd iedzīvotāji, piemēram, par ārstniecības pakalpojumiem, par mācību maksu, var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi, bet tas ir zināmā apmērā, līdz zināmam limitam.

Tieši, kā ir konstruēts šis konkrētais priekšlikums, veidojas situācija: ja uzņēmējs noziedo, piemēram, preci 100 eiro vērtībā, tad faktiski tieši tikpat daudz... un pie tam neierobežotā apmērā... viņš var atskaitīt no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājuma par iepriekšējo taksācijas periodu. Tad faktiski sanāk, ka ziedošanas kā tādas nemaz nav, pēc būtības ziedošana nenotiek, jo faktiski tiek ziedota nauda, kas būtu piekritīga kā nodokļa maksājums.

Uz ko es aicinātu? Es tātad... Protams, šis priekšlikums gan vizuāli izskatās, gan arī izklausās labs, bet nav korekts, teiksim tā.

Bet ir viena lieta. Uzņēmējiem ir taisnība... Piemēram, attiecībā uz ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām un citām ir konkrēta kārtība, kādā tu vari zināmā mērā atgūt uzņēmumu ienākuma nodokli par to. Tāpēc es aicinātu Finanšu ministriju ieklausīties uzņēmējos, jo tie, kas ziedo šobrīd palīdzībai ukraiņiem, – tie nav shēmotāji, kuri to dara tikai tādēļ, lai piemēram, iegūtu kaut kādus... atpakaļ maksājumus... cash – skaidrā naudā. Bieži mums ir tāda... Nu, mums ir tā, ka slikta reputācija tai uzņēmumu ziedošanai izveidojusies. Gadiem.

Šajā gadījumā tas ziedojums iziet vispār pat ārā no valsts. Tātad nav šaubu, ka tas ir reāls ziedojums – ar reālu vēlmi darīt labu. Līdz ar to man liekas, ka, lai būtu tā pilnīgi godīgi, Finanšu ministrijai būtu šis regulējums jāuzraksta, pašai jāpiedāvā – tāds, kas būtu pilnīgi korekts un ko deputāti varētu arī atbalstīt. Un, protams, par to priecātos gan uzņēmēji... Uzņēmējiem, protams, tad būtu jāsūta vēstules ne tikai ZZS frakcijai, bet arī koalīcijas partijām... un, protams, arī godātajai Finanšu ministrijai.

Jūs jau saprotat, ka mums tomēr ir jāieklausās, ko Finanšu ministrija saka par nodokļu jautājumiem. Tā ka kopumā es atbalstu. Šis priekšlikums nav īsti labs, tāpēc to nevar atbalstīt, bet es aicinu...

Mēs šo likumu vēl grozīsim. Mēs to grozīsim, mums ir jānonāk līdz risinājumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Es tomēr aicinātu pārdomāt un šinī brīdī atbalstīt šo priekšlikumu, jo tiešām daudzi uzņēmēji... cilvēki strādā...

Priekšlikumā ir skaidri rakstīts, kādam mērķim un kam tas ir domāts. Nav laika gaidīt. Katru dienu mēs dažādos veidos mēģinām palīdzēt cilvēkiem, kuriem šobrīd ir jāpieredz kara šausmas. Mēs pat iedomāties nevaram, ko tas nozīmē. Tāpēc nevajag šobrīd to uzņēmēju aktivitāti kaut kādā veidā piezemēt. Ne velti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir vērsusies ar šādu vēstuli.

Šobrīd ir pilnīgi vienalga, vai tā ir pozīcija vai opozīcija, – šis ir tikai un vienīgi cilvēcīgi.

Cienītie kolēģi! Es aicinu pārdomāt un atbalstīt šo priekšlikumu jau šodien, negaidīt nedēļu, divas, kad būs likumā kaut kādi jauni grozījumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ja mēs paskatāmies uz šo priekšlikumu pēc būtības, tad redzam, ka faktiski tā ir valsts pretimnākšana uzņēmējam, kas jau šobrīd ir gatavs no labas gribas savus līdzekļus ziedot. Nav laika likumprojektu grozīt ilgi, vēlreiz komisijā skatīt. Šobrīd ir iespējas atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir absolūti loģisks.

Jau šobrīd ļoti daudzi uzņēmēji iet pretī – savus līdzekļus, gan finanšu, gan nefinanšu līdzekļus, jau ziedo. Un, ja mēs no valsts puses panāktu pretī ar absolūti loģisku piedāvājumu atvieglot šiem uzņēmējiem finanšu nastu... tieši uzņēmumu ienākuma nodokļa apmērā... par veikto ziedojumu.

Par kādu krāpniecību vai kaut ko tamlīdzīgu mēs varam runāt?! Nu nevajag uzskatīt visus uzņēmējus pēkšņi par noziedzniekiem un shēmotājiem! Šobrīd ļoti daudzi cilvēki ir gatavi savus personīgos līdzekļus atvēlēt tieši šīs problēmas risināšanai, turklāt izdarīt to nekavējoties.

Šis priekšlikums ir absolūti loģisks, savlaicīgs un pat strukturēts... tajā ziņā, ka tas piedāvā risinājumu, kā to atspoguļot, informējot attiecīgi Finanšu ministriju, kas ir atbildīga par nodokļu politiku. Šobrīd tas ir veids, kā caur uzņēmēju... protams, nesaņemot šo uzņēmumu ienākuma nodokli valsts kasē, bet... toties novirzīt ļoti mērķtiecīgi – ļoti svarīgas problēmas risināšanai.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir pilnīgi loģisks un tikai veicinās šo ziedojumu pieplūdumu un palīdzību attiecīgajai karā cietušajai valstij.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim otro reizi.

R. Bergmanis (ZZS).

Kādu jautājumu šodien mēs visbiežāk dzirdam uz ielas? – "Kā es varu palīdzēt?" Tad, lūk, parlament, palīdziet!

Un šis lūgums nav sūtīts Zaļo un Zemnieku savienībai; šis lūgums Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai sūtīts no Latvijas uzņēmējiem.

Tas atgādina drusciņ to stāstu no filmas "Rīgas sargi". (Zālē troksnis.) Paga, paga, tagad mēs izdalīsim... tagad mēs izdalīsim ordeņus... Tā nevar – visiem dalīt ordeņus... Mums ir jāsakārto, mums ir jāapspriežas. Tajā pašā brīdī, kad jūs dzirdat, ka tiek uzmestas bumbas uz dzemdību namu.

Tā ir jūsu politiskā izšķiršanās šajā brīdī.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis jautājums ir arī mazliet politisks, un šajā brīdī man būtu grūti kaut ko pārmest JAUNAJAI VIENOTĪBAI vai Nacionālajai apvienībai par jūsu pozīciju šajā jautājumā, bet tas, ko mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, šobrīd piedāvājam... Mēs nepiedāvājam neko jaunu. Mēs nepiedāvājam... Tas nav nekas tāds, kas agrāk Latvijā nav bijis. Šāda kārtība Latvijā ir pastāvējusi. Tādā veidā tika finansēts futbols, basketbols, teniss, visi citi sporta veidi; dažādas biedrības, visi, kas bija saņēmuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu, pēc šāda principa tika Latvijā finansēti; ilgus gadus tas darbojās.

Taču šeit ir vairākas politiskās partijas, piemēram, JKP, Attīstībai/Par!, kuras ļoti kritizē tālaika valdību, kas šo kārtību mainīja uz to, kāda tā ir šodien. Jūs trīs gadu laikā neesat izdarījuši neko, lai radītu kaut kādu alternatīvu. Mēs esam dzirdējuši tikai kritiku par to, kā bija iepriekš, un to, ka nevajag neko mainīt. Bet ir pagājuši gadi, taču nekas vietā nav nācis.

Un šobrīd mēs lūdzam... Un mēs piedāvājam šo kārtību attiecināt – ļoti šauri, ļoti konkrēti – tikai uz palīdzības sniegšanu Ukrainai. Tas, manuprāt, šobrīd ir jādara. Un ne tikai jādara, bet arī jāveicina šādas palīdzības sniegšana, jāveicina uzņēmēju iesaiste palīdzības sniegšanā.

Tas, ko šobrīd mani kolēģi un mēs visi kopā esam piedāvājuši, – tas, mūsuprāt ir tas pareizais ceļš; tas dos būtisku efektu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Es tomēr gribētu precizēt, lai nemaldinātu par nodokļiem.

Šeit skaidri un gaiši ir ierakstīts: uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, kurš ir veicis finanšu līdzekļu vai mantas dāvinājumu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, ir tiesīgs nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par veikto ziedojumu.

Tātad – par veikto ziedojumu, nevis – samazināt nodokli ziedojuma apmērā. Tās ir divas atšķirīgas lietas – vai no 100 eiro nemaksā nodokli, 20 procentus, vai no 100 eiro nemaksā 100 eiro. Tāpēc nevajag maldināt.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Vispirms es sākšu ar to, ka atgādināšu par tādu nelielu neizpratni, kas bija pirmajās dienās, kad sākās šis karš.

Tieši no Ekonomikas ministrijas nāca tā pirmā informācija ar aicinājumu: lūdzu, iedzīvotāji, uzņēmēji, palīdziet šiem Ukrainas iedzīvotājiem un ziedojiet degvielu! Un tas mazliet liekas... Interesanti, kam pirmajam ir jāsniedz tas atbalsts šādās situācijās – vai tie ir iedzīvotāji, uzņēmēji, vai tai vajadzētu būt valstij?

Mēs redzam – šobrīd, protams, no Aizsardzības ministrijas nāk atbalsta mehānismi un arī kravas tiek sūtītas uz Ukrainu, bet ļoti liels spēks šajā visā ir gan mūsu iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Un, pēc statistikas, jau 28. februārī, četras dienas pēc tam, kad sākās karš, 654 uzņēmēji bija izteikuši vēlmi palīdzēt šiem Ukrainas iedzīvotājiem.

Mums ir jāsaprot viens – ka šie cilvēki noteikti uz kādu laiku ir uz palikšanu šeit; kad karš beigsies, viņi dosies atpakaļ vai arī... daudzi no viņiem, iespējams, paliks šeit un veidos mūsu, Latvijas valsts, ekonomiku.

Mēs, protams, varam izdarīt secinājumus un secināt, kāpēc vairāk nekā miljons... šie Ukrainas iedzīvotāji izvēlas doties uz Poliju, nevis atbraukt uz Latviju. Protams, viens no tiem iemesliem ir tas, ka Krievija ir daudz tuvāk Latvijai nekā Polijai.

Taču mums ir jārada apstākļi, lai viņi vēlētos pārcelties uz šejieni, vēlētos sūtīt savus bērnus uz bērnudārzu šeit, vēlētos piedalīties mūsu ekonomikā. Un mūsu valstij ir pienākums palīdzēt arī uzņēmējiem, kuri ar savu artavu palīdzēs un stiprinās šo saikni ar Latviju.

Tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir ieguldījums. Mums visiem ir jāpalīdz Ukrainas iedzīvotājiem šajā grūtajā situācijā.

Paldies liels.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Pirmām kārtām – es noliecu galvu to cilvēku priekšā, kuri jau pašreiz ziedo, dažādi palīdz – gan ar darbiem, gan ar finansējumu, mantām un tamlīdzīgi. Šie cilvēki līdz šim nav domājuši par to, ka viņiem kāds atmaksās kādus nodokļus vai piešķirs nodokļu atlaides.

Tagad man ir jautājums priekšlikuma iesniedzējiem. Vai šiem cilvēkiem, kuri bez savtīgiem nolūkiem ir ziedojušies – ziedojuši finanses, mantu –, mēs ar atpakaļejošu datumu piešķirsim nodokļu atlaides? (Starpsauciens no ZZS frakcijas.) Vai mēs piešķirsim nodokļu atlaides fiziskajām personām vai tikai uzņēmējiem? (Starpsauciens no ZZS frakcijas.) Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu teikt. Jūs domājat, ka valsts nekādā veidā nepalīdz Ukrainai? (Starpsauciens no ZZS frakcijas.) Kā jūs domājat – no kādiem nodokļiem, no kādām finansēm mūsu valsts palīdz šiem cilvēkiem? Protams, no Latvijas sabiedrības samaksātajiem nodokļiem. Jūs gribat, lai juridiskās personas nemaksā nodokļus, lai valstij būtu mazākas iespējas palīdzēt? (Starpsauciens no ZZS frakcijas.)

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim otro reizi.

U. Augulis (ZZS).

Jā, cienītie kolēģi, palīdzība ir bijusi, palīdzība ir, palīdzība būs nepieciešama vēl – es pat nezinu, cik ilgu laiku. Un labāk mums to izdarīt šodien.

Butāna kungs, es nezinu, cik daudz jūs esat palīdzējis, bet es zinu, ko un kā dara cilvēki, cik daudz palīdz, kāpēc palīdz, nesavtīgi palīdz. Taču mums ir jāpalīdz arī mūsu cilvēkiem, kas to dara, kas darīs, – un mēs nezinām vēl, cik ilgi. Un šeit ir skaidrs priekšlikums, kādā veidā mēs varam atbalstīt un veicināt palīdzību Ukrainai.

Cienītie kolēģi! Man pirms pusstundas, pārtraukumā, zvanīja viens uzņēmējs, kuram sadarbības partneri ir Vācijā – militārā ekipējuma jomā. Tad, kad vāciešiem... sastādot rēķinu, paprasa, kurš būs apmaksātājs, un apmaksātājs ir "Ziedot.lv"; tad militāru neko vācieši nesūtīs, jo "Ziedot.lv" nav ne licences atbilstošu iekārtu eksportam vai kaut kam...

Ir steidzami jāsakārto viss šodien, jo cilvēki mirst šodien!

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti godātie kolēģi! Te izskanēja jautājumi par to, vai arī fizisko personu ziedojumus atbrīvosim no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Es jums, kolēģi, gribētu atgādināt: vai tā nebija 13. Saeima, kura fizisko personu ziedojumus politiskajām partijām atbrīvoja no iedzīvotāju ienākuma nodokļa?

Ja jau ziedojumi politiskajām partijām ir atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tad – kur ir problēma vēl vairāk veicināt ziedojumus Ukrainas tautai?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Man liekas, ka mēs šeit esam drusku sajukuši prātā... goda vārds, mēs visi. Un tā retorika par to, ka kādam kaut kā jānāk pretī...

Uzņēmumi grib ziedot Ukrainai, un, es atvainojos, mēs no tā vēl uzvārīsimies, lai pēc tam varētu pārdalīt e-veselībai varbūt vēl papildu līdzekļus vai nopirkt vēl kaut kādas maskas vai vēl kaut ko, kas jau sen vairs nav vajadzīgs?!

Viņi jau noziedos tāpat, protams, bet viņi jūs neieredzēs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

M. Šteins. Komisijas vārdā es labprāt precizētu, ka šajos likuma grozījumos virkne atbalsta pasākumu, tostarp... ziedošanas regulējums ir pieņemts – gan PVN nulles likme piegādēm, gan... NVO un valsts kapitālsabiedrībām...

Finanšu ministrija izvērtēja šo priekšlikumu. Un arī debatēs izskanēja, ka... pirmām kārtām jau – tas, ka priekšlikums ir pārāk plašs un satur arī daudzus riska momentus. Tāpat arī izskanēja aicinājums ziedot esošās sistēmas ietvaros un nedalīt dažādu ziedojumu prioritāti. Visi ziedojumi ir svarīgi.

Nu jā... Komisijas debašu rezultāts bija tas, ka komisija šo priekšlikumu noraidīja, neatbalstīja.

Komisijā 13. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 29, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 14. – ekonomikas ministra Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Ministrijām komisijas debašu laikā bija nesaprašanās, un būs iespēja šo priekšlikumu uzlabotā versijā iesniegt nākamajās reizēs.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Gribu izskaidrot priekšlikumu, jo komisijā bija dažādi viedokļi un neizpratne par likumā jau ietvertajām, esošajām normām.

Priekšlikums vienkārši paredz no 12. panta izņemt ārā pirmās nepieciešamības preces, kas tur ir norādītas, jo tika atklāts, ka, gatavojot likumprojektu, nebija pilnvērtīgas informācijas... Un 7. pantā – par atbalsta apjomu – jau ir pieminētas pirmās nepieciešamības preces, kuras tiks nodrošinātas bēgļiem Sabiedrības integrācijas fonda sniegtā atbalsta ietvarā... no Eiropas Savienības politikas instrumentiem un arī Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmas ietvaros; tās ir gan pārtikas pakas, gan pirmās nepieciešamības preces. Un 12. pantā tas tika iekļauts kā atsevišķs nosacījums, kuram arī... būtu Ministru kabinetam jāveido atsevišķs regulējums, tātad – atsevišķs iepirkums, atsevišķa piegādes ķēde un sistēma, kas... faktiski dublē funkciju.

Mēs parasti runājam par efektivitāti un par to, ka nevajag divām institūcijām darīt burtiski vienu un to pašu. Operatīvās vadības centrā šis jautājums ir izdiskutēts un ir atzīts, ka tas tiešām nav nepieciešams.

Es domāju, ka komisijā šis priekšlikums netika izprasts, jo nez kāpēc Finanšu ministrija sāka norādīt uz 90 dienām, bet mēs nemainām nevienu citu vārdu vai teikumu šajā, 12., pantā. Bet priekšlikums ietver... vienkārši izņemt šo dublējošos normu ārā no šī panta. Tā ka nekas cits tur netiek mainīts. Tas faktiski mazina šo dubulto darbošanos.

Un, lai būtu skaidrība, ka tas nav jādara un vēl, kā saka, jāturpina šīs darbības, to vajadzētu vienkārši izņemt ārā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Attiecībā uz šo priekšlikumu vēlos norādīt, ka, ja Ekonomikas ministrija tiešām vēlētos sakārtot tieši šīs palīdzības jomu, viņi padomātu arī par tiem Latvijas vienkāršajiem iedzīvotājiem, kuri bez maksas tagad izmitina pie sevis Ukrainas bēgļus un bez maksas viņus baro un nodrošina ar pidžamām, zobu sukām un tā tālāk.

Es domāju, ka pie šī jautājuma noteikti ir jāpiestrādā valdībai, jo jau pašlaik tiek uzdoti jautājumi... Piemēram, no tā pabalsta, kuru saņems ukraiņu ģimenes... vai kādu daļu viņi var atvēlēt tai ģimenei, kura viņus pieņēma pie sevis mājās vai dzīvoklī, piemēram, komunālo maksājumu... maksājumiem un tā tālāk?

Es saprotu, ka mēs pārdzīvojam, neviens nebija tam gatavs, un šīs pirmās dienas ir ļoti, ļoti emocionāli piesātinātas, bet agri vai vēlu iestāsies tas moments, kad visi arī padomās par to sadzīvi; par tām problēmām, kas skars tos pašus komunālos maksājumus; par ēdināšanu.

Manuprāt, valdībai, tām ministrijām, kuras atbild par to (pirmām kārtām – Ekonomikas ministrijai un Labklājības ministrijai), ir jāpadomā par šiem mehānismiem, lai tie cilvēki, kuri, tāpat kā uzņēmēji, ziedo Ukrainas atbalstam... ir vienkāršie cilvēki, kuri nes varbūt pēdējo, kas viņiem ir, tās pašas mantiņas kaut kādas... lai viņi vismaz paliktu ar kaut ko labu sirdī, nevis ar lielu jautājuma zīmi, kā pie mums mēdz būt tādos brīžos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es mēģināšu tulkot šo priekšlikumu tā, kā es saprotu.

Tātad Nacionālā apvienība... un tieši ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs... varbūt šoreiz varētu piekrist Feldmana teiktajam par šo populismu.

Vitenberga kungs apzinās to, ka viņam ir jālobē ēdinātāji, tūrisms, jo tās ir tās nozares, kuras ir cietušas. Tas nav nevienam noslēpums, ka kovidkrīzē šie uzņēmumi ir smagi cietuši. Un šobrīd arī tūrisma, kas iepriekš bija, piemēram, no Krievijas, šogad nebūs. Un iespējams, ka arī nākamajos gados nebūs. Un ir jāmeklē risinājumi, kā palīdzēt.

Visas šīs asociācijas un biedrības ļoti bieži komunicē ar Ekonomikas ministriju, un vienmēr viņiem tiek solīts šis atbalsts, bet ļoti labi zināms, ka no koalīcijas tikai Nacionālā apvienība atbalsta šos priekšlikumus... par šiem pašiem pieciem procentiem... PVN samazināšanu, kas nesen arī publiskajā telpā izskanēja.

Un arī šobrīd mēs redzam to iespējamo palīdzību, kas varētu būt gan ēdinātājiem, gan tūrisma, izmitināšanas iestādēm.

Tādēļ es vēlētos pateikt: opozīcijas deputāti noteikti šos jautājumus... atbalsta. Bet, pirms sniedz visus šos priekšlikumus un savā veidā māna šos uzņēmējus... es aicinātu koalīcijā izrunāt, kurā mirklī jūs tomēr grasāties atbalstīt šos uzņēmējus, jo tas ir ļoti, ļoti svarīgi šobrīd, kad... arī izejot šobrīd caur Vecrīgu, jūs redzēsiet, cik ir to, kuri aizvērušies ciet. Un, iespējams, tie arī nekad vairs neatvērsies.

Tādēļ es aicinu rūpīgi izvēlēties šos publiskos... vienkārši PR rakstiņus: mēs ejam un palīdzam uzņēmējiem, samazinām PVN... pieci procenti.

Bet mēs ļoti labi zinām, ka viss Finanšu ministrijā ar to beigsies – tur neatbalsta šādus... piecus procentus.

Un arī šeit mēs redzam šodien... Ir rakstīts – "Neatbalstīts".

Tādēļ, lūdzu, nekaciniet uzņēmējus, pieņemiet vienreiz šo lēmumu – kurā mirklī dosim piecu procentu atlaidi un kurā mirklī dosim šiem uzņēmējiem iespēju izmitināt pie viņiem bēgļus... un dosim iespēju uzņēmējiem arī varbūt barot viņus.

Paldies liels.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisija rosina ministriju un valdību nākt ar skaidrāku regulējumu nākamnedēļ, kad šis likums atkal būs vaļā. Šodien... šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – ekonomikas ministra Vitenberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 53, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 15. – iekšlietu ministres Golubevas priekšlikums. Tas ir saistīts... regulē Valsts kases pakalpojumu izmantošanu un kontroles pasākumus, sniedzot atbalstu. Saskaņots ar ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – komisijas priekšlikumā, kurā tiek precizētas nianses.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 16. – komisijas priekšlikums par iepriekš minēto. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins.. 17. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz izmaiņas... Paredz atbalsta pasākumus izglītības jomā, īpaši – augstākās izglītības jomā.

Komisijā tātad izskanēja arī Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis. Kopumā norma ir pārāk plaša un būtu vēl jāizvērtē. Tajā pašā laikā izskanēja arī atbalstoši komentāri. Un arī Izglītības un zinātnes ministrija informēja un komisijā pauda, ka virkne atbalsta pasākumu studentiem un mācībspēkiem no Ukrainas jau ir pieejami... un vēl būs.

Taču esošajā redakcijā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Arī tie kolēģi no pozīcijas, kuriem nezin kāpēc ir ļoti jautri, skatot šo likumprojektu! Mēs skatām likumprojektu par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Un, gluži tāpat kā valdība, gluži tāpat kā Saeimas deputāti, arī pārējie Latvijas cilvēki, arī Latvijas augstskolas, vēlas sniegt – nevis kaut kad, bet šajā brīdī sniegt! – atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, to skaitā tiem studējošajiem, kas ir pametuši Ukrainas teritoriju un ieradušies Latvijā, tiem augstskolu mācībspēkiem, kas ir ieradušies Latvijā.

Un, sazinoties ar vairākām Latvijas augstskolām, ir radies šis priekšlikums par tūlītēju atbalstu papildus visam tam, ko jau dara Izglītības un zinātnes ministrija (un nevar noliegt, ka viņi dara – dara lietas pareizajā virzienā).

Kāpēc šis priekšlikums ir aktuāls? Tāpēc, ka mums ir jāsakārto atbilstošās normas, lai ļautu ukraiņu studentiem studēt par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem; lai ļautu Ukrainas mācībspēkiem, iespējams, ukraiņu valodā mācīt ukraiņu studentus Latvijā. Mums šīs normas ir jāsakārto tagad. Šis brīdis ir brīdis, kad no kārtējā studiju semestra sākuma ir pagājis nepilns mēnesis. Ja mēs gribam no šo studējošo dzīves izsvītrot pusgadu vai, visdrīzāk, gadu, tad mēs varam gaidīt rudeni, varam vilcināties.

Es pieļauju, ka ne visi deputāti šo priekšlikumu ir izlasījuši, tāpēc es nocitēšu. Priekšlikuma būtība ir šāda: "Ukrainas civiliedzīvotāji ir tiesīgi apgūt augstākās izglītības programmas Latvijas augstskolās uz tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas valstspiederīgie. Minēto augstākās izglītības programmu apguve tiek nodrošināta Ukrainas tautsaimniecībai svarīgās nozarēs, kuru saskaņošana notiek sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā."

Šeit komentārs no manas puses. Kolēģis Raimonds Bergmanis, kurš piedalījās atbilstošās komisijas sēdē, man pastāstīja, ka komisijas sēdē ir runāts par licencēšanas nepieciešamību un par ierobežojumiem, kas rodas no tā. Kolēģi, mēs šo normu, kas šeit ir uzrakstīta, varam lasīt arī tādā izpratnē, ka tās ir programmas, kuras Latvijas augstskolās jau ir licencētas, kuras ir tikpat nozīmīgas Ukrainas tautsaimniecībai kā Latvijas tautsaimniecībai. Runa ir par to, ka Ukrainas studentiem ļautu studēt tajās programmās, kas jau ir mūsu valstī, konkrētajās augstskolās, vienkārši paplašinot valodu lietošanu un paplašinot mācībspēku spektru, kas drīkst piedalīties šādu programmu īstenošanā.

Tālāk. Šeit, šajā priekšlikumā, ir teikts: "Par mācībspēkiem Latvijas augstskolās, kuras īsteno minētās studiju programmas, drīkst strādāt Ukrainas augstskolu mācībspēki, kuri ir nodarbināti Ukrainas studentu izglītošanā, neņemot vērā Latvijas normatīvajos aktos augstskolu mācībspēkiem noteiktās prasības." Tās ir valodas prasības, kuras tiešām šinī situācijā, iespējams, nebūtu piemērojamas.

"Kā mācību valodas šajās studiju programmās ir izmantojamas ukraiņu un/vai angļu valodas. Studiju maksa ukraiņu studentiem tiek segta no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem un no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem." Jo pretējā gadījumā, ja tas netiks tādā veidā darīts, tad šī lieta kā tāda nenotiks, šī palīdzība pēc būtības netiks īstenota.

Es aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan arī nākamo priekšlikumu, kurš ir saistīts ar to, ka tiem Ukrainas mācībspēkiem, kuri ir ieradušies Latvijā un kuri būtu gatavi strādāt Latvijas augstskolās, izglītojot ukraiņu studentus, – ka, iespējams, viņiem, bēgot no Ukrainas, pametot savu valsti, nav līdzi atbilstošo dokumentu. Līdzīga norma – par to, ka tie dokumenti jeb dokumentu apliecinājums ir iegūstams atvieglotā veidā, – šajā pašā likumprojektā ir attiecībā uz veselības nozari.

Tāpēc aicinu atbalstīt gan 17. priekšlikumu, gan arī nākamo – 18. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Teikšu atklāti – Vucāna kunga priekšlikumā ir vairākas labas un pareizas lietas. Bet diemžēl ir arī izveidojies diezgan liels kokteilis tā dēļ, ka jūs pats nobalsojāt "pret" 1. priekšlikumu. Jo jūs paredzat, ka tātad visi šie Ukrainas civiliedzīvotāji nemaksās studiju maksu. Jūs pats nobalsojāt par to, ka tas attieksies arī, piemēram, uz Indijas pilsoni, kurš būs ieceļojis Latvijā, jo viņam Ukrainā bija uzturēšanās atļauja, un viņš varēs turpināt mācības šeit par valsts budžeta līdzekļiem. Tā sanāk, jo saskaņā ar 1. priekšlikumu, kuru jūs noraidījāt, par Ukrainas civiliedzīvotāju varēs būt ne tikai Ukrainas pilsoņi; tas ir ļoti nepareizi, un, es domāju, mums pie tā jautājuma būs jāatgriežas.

Ir labas lietas priekšlikumā, ir ne līdz galam labas lietas (ņemot vērā, kā jūsu frakcija balsoja par 1. priekšlikumu), tāpēc tas nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Dombravas kungs, beidziet šķelt sabiedrību! Ukrainā ir karš, un tie cilvēki, kas šeit nonāk, – tie nāk no karadarbības zonas. Un, ja viņi tur legāli uzturas, tādā gadījumā nevajag šobrīd viņus šķirot – tie vienkārši ir cilvēki no karadarbības zonas.

Un līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, ja reiz jūs (Dep. J. Dombravas starpsauciens.)... ja jūs pastāvat par Ukrainu. Un nerunājiet te šķērsām, jo (Dep. J. Dombravas starpsauciens.)... tāpēc ka jūs vienkārši traucējat man runāt. Es atvainojos, bet tā tas ir, un jūs reāli parādījāt savu divkosīgo dabu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

M. Šteins. Komisijā šodien šis priekšlikums šajā redakcijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 38, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 18. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Saistīts ar 17., nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

M. Šteins. 19. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē regulējumu pasažieru komercpārvadājumu jomā. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 20. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehniska un redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 21. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. Un 22. – komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar... Tur ir daudzas dažādas normas skaidrotas... skaidrāk; ir definētas personas, kuras var kļūt par ārkārtas aizbildni. Šīs normas ir izstrādātas sadarbībā starp Juridisko biroju un Labklājības ministriju. Arī šis, 22., priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 23. – labklājības ministra Eglīša priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 24. – labklājības ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 25. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska un redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 26. – iekšlietu ministres Golubevas priekšlikums. Saistīts ar iepriekš minēto 16. priekšlikumu. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 27. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. Ar 27. priekšlikumu komisija nedaudz precizēja iepriekšējo normu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Paldies visiem par debatēm un operatīvo izskatīšanu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par 10 347 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Pensijas 2. līmeņa uzkrājuma brīvprātīga izņemšana" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Saeima šā gada 7. februārī saņēma 10 347 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu "Pensijas 2. līmeņa uzkrājuma brīvprātīga izņemšana".

Šā gada 2. martā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iniciatīvas autoru, kurš pauda viedokli, ka iedzīvotājiem būtu jāļauj izņemt 2. pensijas līmeņa uzkrājumu, jo tas būtu labs atbalsts tiem iedzīvotājiem, kuri cietuši no Covid-19 krīzes izraisītajām finansiālajām grūtībām. Viņš norādīja, ka ir daudz neskaidrību par to, kā tieši tiek pārvaldīta iedzīvotāju iemaksātā nauda, un, viņaprāt, katram pašam būtu tiesības izvēlēties, kā viņa iemaksātais pensijas 2. līmeņa uzkrājums tiek ieguldīts.

Labklājības ministrijas pārstāvji, Finanšu ministrijas pārstāvji, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Finanšu nozares asociācija, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji neatbalstīja kolektīvajā iesniegumā pausto aicinājumu par iedzīvotāju tiesībām izņemt 2. pensijas līmeņa uzkrājumu.

Komisija, uzklausījusi uzaicinātās personas, nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

Komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu "Par 10 347 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Pensijas 2. līmeņa uzkrājuma brīvprātīga izņemšana" turpmāko virzību".

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo lēmuma projektu nenodot komisijai un neatbalstīt. Tas būs kā tāds viltus signāls tiem cilvēkiem, kuri ir varbūt pat sacerējušies šo naudu izņemt. Es atvainojos, vairākās valstīs jau ir šāda pieredze, un pavisam maz cilvēki ir spējīgi savu kapitālu vēl vairot.

Ja mēs ļausim cilvēkiem izņemt uzkrāto pensijas 2. līmeņa naudu brīdī, kad inflācijas temps tikai kāpj (iespējams, ka tad, kad šie naudas līdzekļi nonāktu cilvēku maciņos, šo līdzekļu vērtība būs krietni ātri zudusi), tas būs slikts risinājums ilgtermiņā. Brīdī, kad būs pienācis laiks doties pensijā un šo pensijas līdzekļu cilvēkiem vispār nebūs, tad ko viņi vainos? Vairs nevis sevi, bet visus citus – valdību, valsti un tā tālāk.

Vēl viena būtiska lieta ir tā, ka gadījumā, ja kādai personai ir nepieciešami līdzekļi un viņa dosies saņemt, nedod dievs, ātros kredītus, kuri šobrīd vēl diemžēl nav aizliegti, tad, tai nonākot parādu jūgā, uz šo naudas apmēru varēs vērst piedziņu. Kolēģi, uz pensiju piedziņu vērst nevar.

Tāpēc nemaldināsim sabiedrību ar to, ka kaut kādā laika posmā varēs šos līdzekļus saņemt.

Es aicinu neatbalstīt nodošanu komisijai, lai šādas debates nenotiktu un mēs nedotu sabiedrībai viltus signālus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V. Orlovs. Jā. Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka Igaunijā tāda iespēja ir... Bet, ņemot vērā to, ka, pēc Saeimas kārtības ruļļa, komisijai ir tiesības četru mēnešu laikā sniegt savu atzinumu... Bet mēs gribam nodot šo jautājumu profesionāļiem, un viņi izskatīs šo jautājumu no visām pusēm un pieņems galīgo lēmumu.

Te ir runa par to – mēs atbalstām vai neatbalstām šo iniciatīvu. Mēs gribam, lai sabiedrība saņem ziņas no profesionāļiem, un mēs uzticamies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ka pieņemtais lēmums būs pareizs un valstiski pārdomāts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 347 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Pensijas 2. līmeņa uzkrājuma brīvprātīga izņemšana" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tālāk. Iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Māris Možvillo, Jūlija Stepaņenko, Ēriks Pucens, Ļubova Švecova un citi lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātam Aldim Gobzemam neizmaksāto atalgojumu". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: "Jā!"; "Ir!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par Saeimas deputātam Aldim Gobzemam neizmaksāto atalgojumu" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 49, atturas – nav. Tātad lēmuma projekts netiek iekļauts sēdes darba kārtībā.

Līdz ar to sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Man jūs jāinformē saistībā ar šodien plānoto jautājumu un atbilžu sēdi.

Par deputātu Ramonas Petravičas, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Māra Možvillo un Ralfa Nemiro steidzamo jautājumu iekšlietu ministrei "Par bēgļu uzņemšanu no Ukrainas" un par deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Ralfa Nemiro, Karinas Sprūdes un Alda Gobzema steidzamo jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam un iekšlietu ministrei Marijai Golubevai "Par valsts iekšējo drošību un provokāciju novēršanu". Saņemtās rakstveida atbildes iesniedzējus neapmierina. Iekšlietu ministre informē, ka saistībā ar aizņemtību nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildes.

Par deputātu Viktora Valaiņa, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes un Raimonda Bergmaņa jautājumu izglītības un zinātnes ministrei "Par SIA "Moduls Engineering" gaisa kvalitātes mērītāju piegādēm". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiek.

Ir iesniegti deputātu jautājumi.

Nikolajs Kabanovs, Arturs Rubiks, Valērijs Agešins, Edgars Kucins un Jānis Tutins iesnieguši jautājumu "Par nodrošinājumu ar pārtiku Latvijā", ko nododam zemkopības ministram – atbildes sniegšanai.

Deputāti Karina Sprūde, Ēriks Pucens, Kaspars Ģirģens, Māris Možvillo un Aldis Gobzems iesnieguši jautājumu "Par civilo aizsardzības spēju stiprināšanu militārā konflikta draudu gadījumā", ko nododam aizsardzības ministram – atbildes sniegšanai.

Deputāti Karina Sprūde, Kaspars Ģirģens, Māris Možvillo, Aldis Gobzems un Jūlija Stepaņenko iesnieguši jautājumu "Par civilo aizsardzību militāra konflikta gadījumā", ko nododam Ministru prezidentam – atbildes sniegšanai.

Deputāti Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Ieva Krapāne, Ralfs Nemiro, Kaspars Ģirģens un Aldis Gobzems iesnieguši jautājumu "Par Covid-19 sertifikātu derīguma termiņiem", ko nododam veselības ministram – atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai – reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Krista Baumane... ir, Aldis Blumbergs, Inga Goldberga... vairs nav, Juris Jurašs, Artuss Kaimiņš... ir, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Līva Kreituse, Janīna Kursīte, Igors Pimenovs, Ēriks Pucens, Arturs Rubiks, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Edgars Tavars, Vita Anda Tērauda, Jānis Tutins... ir... un Evita Zālīte-Grosa.

Sēdes vadītāja. Paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

 

Pielikums vēstulei

Saraksts ar valsts un pašvaldības iestādēm par iegādājamo un uzstādīto gaisa kvalitātes mērītāju skaitu

Nr.p.k.	Pašvaldības, izglītības iestādes, ilgstošās aprūpes centra nosaukums	Noslēgtie līgumi par kopējo gaisa kvalitātes mērītāju apjomu	Uzstādītās datu savākšanas iekārtas uz 07.03.2022	Uztādītie gaisa kvalitātes mērītāji uz 07.03.2022
1	Aizkraukles novads	229	1	22
2	Alūksnes novads	105
3	Augšdaugavas novads	227	3	18
4	Ādažu novads	97	2	56
5	Balvu novads	183
6	Bauskas novads	292
7	Cēsu novads	336
8	Daugavpils	423
9	Dienvidkurzemes novads	238	13	161
10	Dobeles novads	229	16	177
11	Gulbenes novads	168	15	160
12	Jelgava	315	21	367
13	Jelgavas novads	264	29	258
14	Jēkabpils novads	321	15	170
15	Jūrmala	253
16	Krāslavas novads	164
17	Kuldīgas novads	223	18	191
18	Ķekavas novads	147
19	Liepāja	357	15	300
20	Limbažu novads	226	15	158
21	Līvānu novads	100	12	100
22	Ludzas novads	160
23	Madonas novads	244	27	216
24	Mārupes novads	189	14	191
25	Ogres novads	358
26	Olaines novads	82	5	75
27	Preiļu novads	149	9	83
28	Rēzekne	207
29	Rēzeknes novads	228	9	93
30	Rīga	3286
31	Ropažu novads	184	11	182
32	Salaspils novads	83
33	Saldus novads	232	13	173
34	Saulkrastu novads	45
35	Siguldas novads	228
36	Smiltenes novads	145
37	Talsu novads	223
38	Tukuma novads	372
39	Valkas novads	39
40	Valmieras novads	373
41	Varakļānu novads	21
42	Ventspils	0
43	Ventspils novads	97	7	77

Valsts un atvasināto publisko personu dibinātās vispārējās izglītības iestādes

44	RTU inženierzinātņu vidusskola	3
45	Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola	6
46	Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni"	3
47	Murjāņu sporta ģimnāzija	12

Pašvaldību dibinātās profesionālās izglītības iestādes

48	Balvu profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola	13
49	Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola	23	1	23
50	Jelgavas Amatu vidusskola	45	2	45
51	Profesionālās izglītības kompetences centrs "Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola "Saules skola""	37
52	Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola	15

Izglītības un zinātnes ministrijas dibinātās profesionālās izglītības iestādes

53	Aizkraukles Profesionālā vidusskola	23
54	Daugavpils būvniecības tehnikums	82
55	Daugavpils tehnikums	37
56	Daugavpils Tirdzniecības profesionālā vidusskola	24
57	Jēkabpils Agrobiznesa koledža	39	2	24
58	Jelgavas Tehnikums	42
59	Kandavas Lauksaimniecības tehnikums	59	1	16
60	Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums	42	4	42
61	Liepājas Jūrniecības koledža	15
62	Malnavas koledža	18
63	Ogres tehnikums	82
64	Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums"	71	6	63
65	Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža"	65
66	Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums"	128
67	Rēzeknes tehnikums	52
68	Rīgas 3. arodskola	11
69	Rīgas Celtniecības koledža	26
70	Rīgas Mākslas un mediju tehnikums	70
71	Rīgas Stila un modes tehnikums	53
72	Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola	26
73	Saldus tehnikums	34	3	34
74	Smiltenes tehnikums	54
75	Valmieras tehnikums	37
76	Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums"	92
77	Ventspils Tehnikums	29
78	Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums	54

Kultūras ministrijas dibinātās profesionālās izglītības iestādes

79	Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola	40
80	Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola	37
81	Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola	40
82	Jelgavas Mūzikas vidusskola	32	2	32
83	Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola"	108	6	75
84	Profesionālās izglītības kompetences centrs "Nacionālā Mākslu vidusskola"	62
85	Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola"	41
86	Profesionālās izglītības kompetences centrs "Ventspils Mūzikas vidusskola"	0
87	Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola	38
88	Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola	44

Citu iestāžu dibinātās profesionālās izglītības iestādes

89	Daugavpils Universitātes aģentūra "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža"	2
90	Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskola	18
91	Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža"	20
92	Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola	1
93	Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža	14
94	Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža"	8
95	Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bulduru Dārzkopības vidusskola"	21
96	Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas profesionālā vidusskola	4
97	Valsts policijas koledža	4

Labklājības ministrijas ilgstošās aprūpes centri

98	Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija	15
99	Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"" Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļa	9
100	Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" Ilgstošas sociālās aprūpes centrs "Vecpiebalga"	6