• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Krāslavas novada domes 2021. gada 25. novembra saistošie noteikumi Nr. 2021/19 "Krāslavas novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 18.02.2022., Nr. 35 https://www.vestnesis.lv/op/2022/35.9

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Preiļu novada domes saistošie noteikumi Nr. 2021/13

Par materiālo palīdzību Preiļu novadā

Vēl šajā numurā

18.02.2022., Nr. 35

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Krāslavas novada dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 2021/19

Pieņemts: 25.11.2021.

OP numurs: 2022/35.9

2022/35.9
RĪKI

Krāslavas novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Šī publikācija ir precizēta.
Precizējums: OP 2022/38.9

Krāslavas novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 2021/19

Krāslavā 2021. gada 25. novembrī

Krāslavas novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi

Apstiprināti ar Krāslavas novada pašvaldības domes
2021. gada 25. novembra sēdes lēmumu
(prot. Nr. 11, 5. §, 5.1. p.)

Precizēti ar Krāslavas novada pašvaldības domes
2022. gada 27. janvāra lēmumu
(prot. Nr. 1, 6. §, 6.3. p.)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta pirmās daļas 4. un 6. punktu
un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Krāslavas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā esošo pašvaldības kapsētu kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, rezervēšanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kā arī administratīvo atbildību par Noteikumos paredzēto prasību pārkāpumu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst vizuāla kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – noteiktā kārtībā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. atvērtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas vai mirušos apbedī izveidotās kapavietās;

2.4. bezpiederīgais mirušais cilvēks – mirušais cilvēks, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.5. daļēji slēgtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.6. kapavieta (tajā skaitā arī ģimenes vai dzimtas kapavieta) – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kuru ierāda mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai (kapu kopiņas izveidošanai un apzaļumošanai, krūmu sastādīšanai, soliņa novietošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai utt.);

2.7. kapavietas uzturētājs – fiziska persona, kurai piešķirta kapavieta un kura ir atbildīga par kapavietas uzturēšanu;

2.8. kapliča – ēka kapsētā mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei (organizēšanai);

2.9. kapsēta – īpaša teritorija, kas paredzēta mirušo apbedīšanai un ar to saistīto ceremoniālo ēku apbūvei;

2.10. kapsētas apsaimniekotājs – pašvaldības iestāde, kura pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina Noteikumu ievērošanu;

2.11. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja darbinieks, kurš pilda darba līgumā un Noteikumos paredzētos pienākumus;

2.12. nekopta kapavieta – kapavieta, kura nav kopta kopš apbedīšanas brīža vai kura nav kopta vismaz trīs gadus pēc kārtas;

2.13. slēgtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.14. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma Noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Lēmumu par kapsētas ierīkošanu pieņem pašvaldības dome, vienlaicīgi piešķirot kapsētas ierīkošanai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu, kas tiek reģistrēta Zemesgrāmatā.

4. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo kapsētu atrašanās vietas, nosaukumi un veidi ir noteikti 1. pielikumā.

5. Kapsēta ir paredzēta mirušo pašvaldības iedzīvotāju apbedīšanai. Izņēmuma gadījumos kapavietas var tikt piešķirtas pašvaldības teritorijā deklarēto iedzīvotāju radinieku apbedīšanai. Atļauju radinieku apbedīšanai dod kapsētas apsaimniekotājs.

II. Kapsētu darbības un iekšējās kārtības noteikumi

6. Personām, kuras atrodas kapsētas teritorijā, jāuzvedas godbijīgi (pieklājīgi, ar cieņu, klusi), jāievēro Noteikumi un kapsētas pārziņa norādījumi, kā arī, kapsētas teritorijā jāpārvietojas un piekļuve līdz kapavietai jāveic izmantojot tam paredzētos ceļus un celiņus (ejas). Bērni līdz 12 gadu vecumam drīkst apmeklēt kapsētas tikai pieaugušo pavadībā, kuri uzņemas par viņiem atbildību.

7. Apmeklētājiem kapsētu teritorija ir pieejama:

7.1. no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim – no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00;

7.2. no 1. novembra līdz 31. martam – no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00.

8. Noteikumu 7. punktā norādītie laiki neattiecas uz Mirušo piemiņas dienu un citām mirušo atceres dienām. Kapsētas darba režīmu šajās dienās nosaka kapsētas apsaimniekotājs.

9. Kapsētās aizliegts:

9.1. uzturēties ārpus Noteikumu 7. punktā norādītā laika;

9.2. atrasties sunim bez pavadas;

9.3. apglabāt dzīvniekus;

9.4. pārvietoties ar motorizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

9.4.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja atļauja;

9.4.2. operatīvo dienestu transportlīdzekļiem un kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

9.5. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, skrituļslidām u.tml.;

9.6. izmest mājsaimniecībā radušos sadzīves, bīstamos un ražošanas atkritumus kapsētas atkritumu savākšanas vietā izvietotajos atkritumu konteineros;

9.7. traucēt kapsētas apmeklētājus un apbedīšanas ceremoniju norisi;

9.8. traucēt kapsētas apsaimniekotāja darbu;

9.9. bojāt apstādījumus, kapliču, ūdens ņemšanas vietas un citu kapsētas aprīkojumu;

9.10. ārpus kapavietas stādīt kokus, krūmus, dzīvžogus;

9.11. rakt smiltis un zemi kapsētas teritorijā;

9.12. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās kapavietas;

9.13. bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju mainīt ierādītās kapavietas platību vai kapavietas reljefu;

9.14. novietot soliņus ārpus kapavietas robežām;

9.15. ārpus kapavietas robežām ierīkot kapavietas kopšanas inventāra (plastmasas pudeļu, trauku, maisu, grābekļu utt.) glabātuves;

9.16. postīt kapsētas aprīkojumu;

9.17. veikt apbedījumu bez kapsētas apsaimniekotāja saskaņošanas;

9.18. pārvietot kapsētas apsaimniekotāja izvietotās brīdinājuma zīmes.

III. Kapsētas apsaimniekotāja tiesības un pienākumi

10. Kapsētas apsaimniekotājs veic:

10.1. kapliču, saimniecības ēku (telpu), iekšējo ceļu un celiņu, ūdens ņemamo vietu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu un atkritumu izvešanu;

10.2. kapsētas paplašināšanu atbilstoši apstiprinātam projektam;

10.3. kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

10.4. kapsētu sektoru un rindu plānošanu, noteikšanu un ierādīšanu dabā;

10.5. kapsētas topogrāfisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

10.6. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību;

10.7. sanitāro un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

11. Kapsētas apsaimniekotājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokuments ir mirušo reģistrācijas grāmata.

12. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības ar savu cenrādi noteikt tā sniedzamo pakalpojumu klāstu un samaksu par tiem, izņemot samaksu par kapavietas piešķiršanu.

13. Kapsētas apsaimniekotājs Noteikumos paredzētos pienākumus veic pašvaldības piešķirtā finansējuma ietvaros.

14. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības Noteikumos paredzētajos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot kapavietas uzturētāja patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem, norobežojumiem un kapavietas aprīkojuma.

IV. Kapavietas piešķiršanas kārtība

15. Jaunu kapavietu piešķir mirušā vai urnas ar mirušā pelniem apbedīšanai, ja iesniedzējam nav iepriekš piešķirta kapavieta ar iespēju veikt tajā apbedījumu. Attiecīgās kapavietas lielums noteikts Noteikumu 2. pielikumā.

16. Jaunas kapavietas piešķiršanai vai apbedījuma veikšanai jau piešķirtā kapavietā persona iesniedz kapsētas apsaimniekotājam:

16.1. kompetentas iestādes izsniegta dokumenta, kurš apliecina personas miršanas faktu, apliecinātu kopiju (uzrādot oriģinālu);

16.2. urnas ar mirušā pelniem apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

17. Viena persona var lūgt piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir:

17.1. Krāslavas pilsētas Meža un Katoļu kapsētās – ne vairāk par 2 kapavietām;

17.2. pārējās kapsētās – ne vairāk par 4 kapavietām.

18. Pamatojoties uz personas iesniegtajiem dokumentiem, kapsētas apsaimniekotājs ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā pieņem attiecīgi lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai lēmumu par apbedījuma veikšanu. Pēc lēmuma pieņemšanas kapsētas apsaimniekotājs ierāda kapavietu un saskaņo iespējamo mirušā apbedīšanas laiku.

19. Daļēji slēgtā kapsētā mirušo apbedī, ja piešķirtajā kapavietā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu.

V. Kapavietas rezervēšana

20. Kapa vietas rezervētājs iegūst kapa vietas rezervēšanas tiesības, noslēdzot kapa vietas rezervēšanas līgumu ar kapsētas apsaimniekotāju.

21. Kapa vietas rezervētājam ar kapa vietas rezervēšanas līguma noslēgšanas brīdi rodas tiesības tikt apglabātam rezervētajā kapa vietā, vai arī tajā apglabāt savus piederīgos.

22. Kapa vietas rezervēšanas līgumu var noslēgt pamatojoties uz:

22.1. dzimtsarakstu nodaļas izdotu miršanas apliecību vai miršanas izziņu;

22.2. notariāli apliecinātu pilnvarojumu par ģimenes vai dzimtas kapavietas rezervēšanas tiesību pārņemšanu.

23. Noslēdzot kapa vietas rezervēšanas līgumu, kapavietas rezervētājs līgumā apņemas kopt rezervēto kapa vietu.

24. Kapa vietas rezervēšanas līgums izbeidzas, ja:

24.1. kapa vietas rezervētājs atsakās no kapa vietas rezervēšanas un pārtrauc rezervēšanas līgumu, rakstiski par to brīdinot kapsētas apsaimniekotāju;

24.2. nepiesakās neviens kapa vietas rezervētāja tiesību pārņēmējs;

24.3. ja kaps (kapi) netiek apkopts vairāk kā piecus gadus.

25. Izbeidzoties kapa vietas rezervēšanas līgumam, kapsētas apsaimniekotājs ir tiesīgs izlemt jautājumu par kapa vietas rezervēšanas tiesību piešķiršanu citai personai.

VI. Kapavietas kopšana un uzturēšana

26. Kapavietai vai ģimenes kapavietai var būt tikai viens kapavietas uzturētājs.

27. Par kapavietas uzturētāju var kļūt persona, kura savu saistību ar mirušo var pierādīt, pamatojoties uz vismaz vienu norādīto nosacījumu:

27.1. uzrādot savstarpēju radniecību apliecinošus dokumentus;

27.2. uzrādot miršanas apliecību vai dokumentus, kas liecina par mirušās personas apbedīšanu kapavietā;

27.3. izmantojot ziņas no kapsētas apsaimniekotāja arhīva datiem par agrākiem apbedījumiem kapavietā.

28. Kapavietas uzturētāja pienākums ir viena gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu un to pastāvīgi kopt. Labiekārtojot kapavietu, kapavietas uzturētājs informē kapsētas apsaimniekotāju par kapavietas labiekārtošanai izmantojamiem materiāliem, par pieminekļu, piemiņas plākšņu, kapakmeņu un cita kapavietas inventāra uzstādīšanas, kā arī kapavietas labiekārtošanas darbu veikšanas laiku.

29. Ja gada laikā no apbedījuma veikšanas kapavietas uzturētājs nav veicis kapavietas brīvās platības labiekārtošanu vai kopšanu, kapsētas apsaimniekotājs rakstiski brīdina kapavietas uzturētāju, paredzot tam sešu mēnešu termiņu labiekārtošanas vai kopšanas darbu veikšanai.

30. Ja sešu mēnešu laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas kapavietas uzturētājs nav veicis kapavietas brīvās platības labiekārtošanu vai kopšanu, kapsētas apsaimniekotājs, pieņemot attiecīgu lēmumu, to var piešķirt citai personai.

31. Kapavietas aprīkojumu uzstāda, nebojājot blakus esošās kapavietas. Ja kapsētas apsaimniekotājs konstatē, ka kapavietas aprīkojums bojā blakus esošās kapavietas, kapavietas uzturētāju rakstiski brīdina, norādot termiņu konstatēto bojājumu novēršanai.

32. Kapavietas uzturētājs var kopt vai labiekārtot kapavietu pats vai arī, saskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju, noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu un uzturēšanu ar citu personu.

33. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

33.1. patvaļīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

33.2. stādīt kapavietā kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc to izaugšanas pārsniedz 2 m;

33.3. stādīt kapavietā krūmājus, kuru augstums pārsniedz 0,7 m vai kuri traucē blakus esošās kapavietas kopšanu, vai kuru zari šķērso kapavietas robežas;

33.4. bez atļaujas izcirst kokus, kuru diametrs lielāks par 12 cm;

33.5. uzstādīt kapavietā pieminekļus, piemiņas plāksnes, kapakmeņus un citu kapavietas inventāru bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju;

33.6. uzstādīt kapavietas apmales, kuru augstums pārsniedz 0,2 m, izņemot gadījumus, ja kapavietas apmales izveido vietās ar slīpu reljefu. Šādi izņēmuma gadījumi jāsaskaņo ar kapsētas pārzini;

33.7. patvaļīgi pārvietot grunti kapsētā;

33.8. kapavietas labiekārtošanas rezultātā sašaurināt celiņus starp kapavietu rindām.

34. Kapavietas uzturētājam ir tiesības:

34.1. atteikties no piešķirtās kapavietas kapsētā un kapavietas uzturētāja statusa;

34.2. nodot kapavietas uzturētāja saistības citai personai, iesniedzot attiecīgu iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam, vienlaikus pievienojot dokumentu, kas apliecina pilnvarotās personas piekrišanu uzņemties kapavietas uzturētāja saistības;

34.3. tikt apbedītam viņa uzturētajā kapavietā (ja iespējams).

35. Kapavietas uzturēšanas tiesības izbeidzas un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

35.1. kapavieta ir atbrīvota saistībā ar pārapbedīšanu;

35.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja saistību pārņēmējs;

35.3. kapavieta trīs gadus pēc kārtas ir atzīta par nekoptu atbilstoši Noteikumu paredzētajam regulējumam;

35.4. kapavietas uzturētājs rakstveidā atsakās no piešķirtās kapavietas un kapavietas uzturētāja statusa, atbrīvo kapavietu no kapavietas aprīkojuma (pieminekļiem, apmalēm, soliņiem utt.) vai atsakās no tā, un trīs mēnešu laikā no atteikšanās brīža kapsētas apsaimniekotājs nav saņēmis jaunu iesniegumu par kapavietas piešķiršanu.

36. Kapavietas uzturētāja nāves gadījumā kapavietu tā apbedīšanai var piešķirt kapavietas uzturētāja laulātajam vai radiniekam, vai arī kapavietā iepriekš apbedītā mirušā laulātajam vai radiniekam, vai arī personai, kura veic kapavietas uzturētāja apbedīšanu.

VII. Apbedīšanas kārtība

37. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs vai cita persona, vai viņu izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas apsaimniekotāju ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas. Precīzu apbedīšanas laiku saskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju.

38. Apbedīšanu veic ne agrāk kā 48 stundas pēc mirušā nāves iestāšanās brīža.

39. Mirušo apbedīšanai gulda zārkā, kremācijas gadījumā – urnā.

40. Mirušo apbedī kapā, kura garums ir ne mazāks kā 2 m, platums – 1 m, dziļums – 1,5 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmērus var attiecīgi mainīt, izņemot kapa dziļumu.

41. Urnu ar mirušā pelniem apbedī kapā ne mazāk kā 1 m dziļumā.

42. Veicot virsapbedījumu, kapa dziļums ir ne mazāks kā 1 m līdz zārka vākam.

43. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 1 m līdz kokam un 0,3 m līdz piemineklim.

44. Attālumam starp kopiņām to garajās malās jābūt 1 m, īsajās malās – 0,5 m.

45. Urnu ar mirušā pelniem apbedī kapsētā iepriekš piešķirtā kapavietā vai jaunā kapavietā. Ir pieļaujama vienlaikus vairāku urnu apbedīšana vienā kapavietā.

46. Virsapbedījumu, veicot mirušā apbedīšanu zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma veikšanas. Atsevišķos gadījumos, saņemot kompetento iestāžu saskaņojumu, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

47. Mirušo var pārapbedīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas dienas, saņemot rakstisku kapsētas apsaimniekotāja atļauju.

48. Mirušā ekshumāciju organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas apsaimniekotāju.

VIII. Kapličas izmantošana

49. Sēru pasākumu izpildei kapsētas pārzinis uz noteiktu laiku bez atlīdzības nodod bēru rīkotājiem kapsētas teritorijā esošās kapličas atvadu zāli.

50. Mirušo, kas novietots kapličā, līdz apbedīšanai drīkst apmeklēt ar kapsētas pārziņa atļauju noteikumu VI nodaļā norādītajā laikā vai vienojoties ar kapličas nomnieku, ja tā ir iznomāta.

51. Bēru ceremonijas ilgumu kapličā nosaka, bēru rīkotājam vienojoties ar kapsētas pārzini vai kapličas nomnieku, ja tā ir iznomāta.

52. Par citu kapličas telpu izmantošanu tiek veikta samaksa atbilstoši pašvaldības domes apstiprinātajiem kapličas pakalpojumu izcenojumiem, un par šo telpu izmantošanas laiku piederīgais vienojas ar kapsētas pārzini un veic iepriekšēju samaksu.

IX. Nekoptas kapavietas aktēšana

53. Reizi gadā kapsētas apsaimniekotājs apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmi nostiprina nekoptās kapavietas laukumā vismaz 0.5 m augstumā, augšējo daļu iekrāsojot viegli pamanāmā dzeltenā krāsā. Informāciju, kur nepieciešams vērsties, redzot šādu zīmi kapavietā, izvieto uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā vai kapličas.

54. Sastādot aktu par nekopto kapavietu, kapsētas apsaimniekotājs organizē informācijas par nekoptās kapavietas ievietošanu pašvaldības informatīvajā izdevumā "Krāslavas Vēstnesis", uz informācijas stenda pie ieejas kapsētā, kā arī pašvaldības tīmekļa vietnē www.kraslava.lv vai www.dagda.lv, norādot kapsētu, kurā atrodas nekoptā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību izbeigšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētu apsaimniekotāja.

55. Ja trīs gadu laikā ir sastādīti trīs akti par nekopto kapavietu un kapavietas uzturētājs vai viņa pilnvarotā persona pēc trešā akta sagatavošanas trīs mēnešu laikā nav sakopusi kapavietu un nav ieradusies pie kapsētas apsaimniekotāja, kapavietu uzskata par aktētu. Šajā gadījumā kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības kapavietu nolīdzināt un piešķirt to virsapbedījumam.

X. Bezpiederīgo un nezināmo mirušo personu apbedīšanas kārtība

56. Kapsētā var veidot speciālu sektoru bezpiederīgo un nezināmo personu apbedīšanai.

57. Bezpiederīgo un nezināmo personu apbedīšanu atbilstoši Noteikumu prasībām organizē pašvaldības sociālais dienests, piesaistot attiecīgu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju.

58. Bezpiederīgo un nezināmo personu kapavietu saglabā 20 gadus. Pēc minētā termiņa notecēšanas kapavietu nolīdzina un, ja nav pieteicies kapavietas uzturētājs, kapsētas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par virsapbedījuma veikšanu minētajā kapavietā.

XI. Amatnieka un kapavietas uzturētāja profesionālā darbība kapsētā

60. Persona, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētas apsaimniekotāju, ir tiesīga sniegt amatnieka pakalpojumus kapsētā pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma.

61. Veicot darbus, mehānismus un materiālus novieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Pabeidzot darbus vai beidzoties darba dienai, darbavietu sakārto, atkritumus nogādājot kapsētas atkritumu savākšanas vietā vai izvedot (izved nojauktos kapu pieminekļi, apmaļu paliekas utt.).

62. Darbu veikšanai nepieciešamo transportu izmanto tikai tajos celiņos, kuri atbilst attiecīgā transporta līdzekļa izmēriem.

XII. Administratīvā atbildība un Noteikumu izpildes kontrole

63. Kontroli par Noteikumu izpildi savas kompetences ietvaros nodrošina kapsētas apsaimniekotājs un pašvaldības policija.

64. Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu II, VI un XI nodaļā minēto prasību pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības Administratīvā komisija.

65. Par Noteikumu II, V un X nodaļā minēto prasību neievērošanu, ja sods nav paredzēts citos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz desmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no desmit līdz divdesmit naudas soda vienībām.

66. Administratīvais sods neatbrīvo Noteikumu pārkāpēju no pārkāpuma novēršanas, kā arī nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

XIII. Noslēguma jautājumi

67. Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. martā.

68. Atzīt par spēku zaudējušiem Krāslavas novada domes 2008. gada 10. jūnija saistošos noteikumus Nr. 7 "Krāslavas novada kapsētu uzturēšanas noteikumi".

69. Līgumi par kapavietas uzturēšanu, kas noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, paliek spēkā līdz tajos noteikto saistību izpildei un to izpildē piemēro šo noteikumu prasības. Izmantojot apbedīšanai ar iepriekš noslēgto līgumu piešķirto kapavietu, lēmumu par kapavietas piešķiršanu nepieņem.

Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks

 

1. pielikums
Krāslavas novada pašvaldības domes
2021. gada 25. novembra
saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/19
"Krāslavas novada pašvaldības kapsētu
darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"

Kapsētu atrašanās vieta, nosaukumi un veids

Nr.p.k.

Atrašanās vieta

Nosaukums

Veids

1.

Andrupenes pagasts

Andrupenes kapi,
Andiņu kapi,
Maslovas kapi,
Janovcu kapi,
Pozņakovas kapi,
Černoručjas kapi,
Bižas kapi,
Bronku kapi,
Malkas kapi,
Zundu kapi

Daļēji slēgtā kapsēta

2.

Andzeļu pagasta

Rudušku kapi,
Grižanku kapi,
Vamžušku kapi,
Morozovkas kapi
Morozovkas 1 kapi,
Bresingovas kapi,
Frolu kapi,
Krivinas kapi,
Konušku kapi,
Kļukušku kapi,
Andzeļu kapi,
Artjomovkas kapi,
Krauļu kapi

Daļēji slēgtā kapsēta

3.

Asūnes pagasta

Fermu kapi,
Duķeļu kapi

Daļēji slēgtā kapsēta

4.

Aulejas pagasts

Aulejas kapsēta,
Dzalbu kapsēta,
Lejas Podnieku kapsēta,
Kalvīšu kapsēta,
Krūgeru kapsēta,
Pokšānu kapsēta,
Dosku kapsēta

Daļēji slēgtā kapsēta

5.

Bērziņu pagasta

Andžānu kapi,
Perviļovas kapi,
Punduru kapi,
Leimaņu kapi,
Prikņu kapi,
Šilovas kapi,
Morozikas kapi,
Morozovas kapsēta
Valuhu kapi,
Nāzaru kapi,
Kriškinova kapi

Daļēji slēgtā kapsēta

6.

Dagdas pagasts

Bojāru kapi
Zeļļu kapi

Daļēji slēgtā kapsēta

7.

Dagdas pilsēta

Dagdas pilsētas kapi

Atvērtā kapsēta

8.

Ezernieku pagasts

Ezernieku kapi,
Udrijas kapi,
Vaivodu kapi,
Baltā/Belajas kapi,
Locglovas kapi,
Egļovas kapi,
Zaščirinas kapi,
Žogotovas kapi

Daļēji slēgtā kapsēta

9.

Grāveru pagasts

Kovaļovas vecticībnieku kapi,
Belogrudovas katoļu kapi,
Pizānu katoļu kapi,
Trupu katoļu kapi,
Raginsku katoļu kapi,
Slobodas katoļu kapi,
Dudeļu katoļu kapi,
Lipsku katoļu kapi,
Voveru vecticībnieku kapi,
Kručinisku vecticībnieku kapi

Atvērtā kapsēta

10.

Indras pagasts

Petrovščinas kapi,
Saikovas kapi,
Maksimovas kapi,
Pelšu kapi,
Brāļu kapi,
Baļbinovas kapi,
Šņokovas kapi,
Rusakovas kapi,
Kelovas kapi,
Janeļevas kapi,
Filipovcu kapi,
Vaivodu kapi,
Ostrovnas kapi,
Vaicuļevas kapi,
Kļasu kapi,
Saveiku kapi,
Luterāņu kapi

Daļēji slēgtā kapsēta

11.

Izvaltas pagasts

Izvaltas kapi,
Kozlišku kapi,
Suveizdišku kapi

Daļēji slēgtā kapsēta

12.

Kalniešu pagasts

Ringu kapsēta,
Trestišku kapsēta,
Rukmanu Kapsēta,
Juhniku kapsēta,
Indricas kapsēta,
Silavu kapsēta,
Kačānu kapsēta,
Vikaiņu kapsēta,
Varnas kapsēta,
Kurpnīku kapsēta,
Kokinu kapsēta

Daļēji slēgtā kapsēta

13.

Kaplavas pagasts

Bijušie ebreju kapi,
Bakšu kapi,
Putramišķu kapi,
Pareizticīgo kapi,
Putramišķu Ev.-Luteriskie kapi,
Boltrišķu kapi,
Varnaviču kapi,
Dubinas EV.-Luteriskie kapi,
Bruninieku kapi,
Senkapi (Varnaviči)

Daļēji slēgtā kapsēta

14.

Kastuļinas pagasts

Foļvarkas kapi
Jaunokras kapi
Protirihas kapi
Makušu kapi
Butkānu kapi
Gutas kapi
Ižoras kapi
Ubogovas kapi
Silišku kapi
Denevas kapi
Blaževiču Dunsku kapi
Geranimovas kapi

Atvērtā kapsēta

Brāļu kapi

Slēgtā kapsēta

15.

Kombuļu pagasts

Kropišķu kapsēta,
Zīmaižu kapsēta,
Rairu kapsēta,
Kombuļu kapsēta,
Vagaļu kapsēta,
Sēniešu kapsēta

Daļēji slēgtā kapsēta

16.

Konstantinovas pagasts

Sivergolas kapi,
Sotnikovas kapi,
Sčedrātu kapi,
Pervelišku kapi,
Eisaku kapi,
Ignatovas kapi

Daļēji slēgtā kapsēta

17.

Krāslavas pagasts

Luterāņu kapsēta,
Pastaru kapsēta,
Gintautu kapsēta,
Naudišu kapsēta,
Gribuļu kapsēta,
Vecelišku kapsēta

Daļēji slēgtā kapsēta

18.

Krāslavas pilsēta

Meža kapsēta

Atvērtā kapsēta

Katoļu kapsēta,
Vecticībnieku kapsēta,
Ebreju kapsēta,
Pareizticīgo kapsēta,
Priedaines katoļu kapsēta

Daļēji slēgtā kapsēta

19.

Ķepovas pagasts

Vorzovas kapi
Meļķeru kapi

Daļēji slēgtā kapsēta

20.

Piedrujas pagasts

Tolojevcu kapsēta,
Piedrujas kapsēta,
Patarnieku kapsēta,
Piedrujas kapsēta,
Dvorčanu kapsēta,
Lupandu kapsēta,
Kiseļevcu kapsēta,
Krivoselcu kapsēta

Daļēji slēgtā kapsēta

21.

Skaistas pagasts

Bogdānu kapi,
Čenčupu kapi,
Vecticībnieku kapi,
Šalajeva dzimtaskapi,
Skradeļu kapi,
Ļudviku kapi,
Romulišķu kapi,
Bebrišu kapi,
Luņu kapi,
Stolu kapi,
Vēveru kapi,
Skaistas kapi

Daļēji slēgtā kapsēta

22.

Svariņu pagasts

Ruskulevas kapi,
Veteraucu kapi,
Svarincu kapi,
Kromanišku kapi,
Locu kapi,
Puščas kapi,
Muranišķu kapi

Daļēji slēgtā kapsēta

23.

Šķaunes pagasts

Muižnieku kapi,
Bricu kapi,
Zeiļevas kapi,
Rubuļu kapi,
Malcānu kapi,
Mazurovas kapi,
Maču kapi,
Kovaļku kapi,
Šķaunes kapi,
Borkuicu kapi,
Šķaunes vecie kapi

Daļēji slēgtā kapsēta

24.

Šķeltovas pagasts

Peipiņu kapi,
Stašķeviču kapi;
Borekstu kapi;
Šķeltovas kapi;
Kalna Kudeņu kapi;
Šķeltovas pareiztīcīgo baznīcas kapi

Atvērta kapsēta

25.

Ūdrīšu pagasts

Aišpuru kapsēta,
Pukjānu kapsēta,
Ūdrīšu kapsēta,
Rimšānu kapsēta,
Stašānu kapsēta,
Vilmanu kapsēta,
Užinkalna kapsēta,
Kaplavas kapsēta,
Borovkas kapsēta,
Borovkas vecie kapi,
Muļķu kapsēta

Daļēji slēgtā kapsēta

Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks

 

2. pielikums
Krāslavas novada pašvaldības domes
2021. gada 25. novembra
saistošajiem noteikumiem Nr. 2021/19
"Krāslavas novada pašvaldības kapsētu
darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"

Kapsētā ierādāmo kapavietu izmēri

Kapavieta

Platums, m

Garums, m

Laukums, m2

Kapavietas zārkiem

Vienvietīga

1,75

3,00

5,25

Divvietīga

3,00

3,00

9,00

Trīsvietīga

3,50

3,00

10,50

Četrvietīga

4,50

3,00

13,50

Kapavietas urnām

Vienvietīga urnu kapavieta

1,50

1,50

2,25

Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks

 

Krāslavas novada pašvaldības saistošo noteikumu Nr. 2021/19 "Krāslavas novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"
paskaidrojuma raksts

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

1. Projekta nepieciešamības pamatojums Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17. punktu, 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus.

Jaunievēlētā Krāslavas novada pašvaldības dome ir izvērtējusi novadu veidojošo bijušo novadu pieņemtos saistošos noteikumus, kas reglamentē kapsētu darbības un uzturēšanas prasības, un ir pieņēmusi jaunus Krāslavas novada saistošos noteikumus.

2. Īss projekta satura izklāsts Saistošo noteikumu projekts "Krāslavas novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi" nosaka Krāslavas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo pašvaldības kapsētu kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, rezervēšanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kā arī administratīvo atbildību par noteikumos paredzēto prasību pārkāpumu.
3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu Nav ietekmes uz pašvaldības budžetu.
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Nav attiecināms.
5. Informācija par administratīvajām procedūrām Saistošo noteikumu izpildi nodrošinās ar domes lēmumu noteikta pašvaldības iestāde, kura pilda noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina noteikumu ievērošanu.
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Nav attiecināms.

Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Upenieks

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!