• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2022. gada 17. novembra stenogramma "Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas trešā (ārkārtas) sēde 2022. gada 17. novembrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 23.11.2022., Nr. 227 https://www.vestnesis.lv/op/2022/227.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidenta rīkojums Nr. 1

Par Ministru kabinetu

Vēl šajā numurā

23.11.2022., Nr. 227

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 17.11.2022.

OP numurs: 2022/227.1

2022/227.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas trešā (ārkārtas) sēde 2022. gada 17. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Labrīt, kolēģi! Ir pulksten 9.00, tātad... Nu ir ieslēgts. Tātad labrīt, kolēģi! Ir pulksten 9.00. Lūdzu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 17. novembra sēdi.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Gundara Daudzes 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu".

Pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labrīt, godātais Prezidij! Kolēģi! Šā gada 15. novembrī pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Satversmes 18. pantu izskatīja lēmuma projektu "Par Gundara Daudzes 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu" un atbalstīja tā tālāku virzību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Aicinu Gundaru Daudzi dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

G. Daudze.

Labrīt! Es, Gundars Daudze, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aicinu parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Gundara Daudzes 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Apsveicu, lēmums pieņemts.

Es apsveicu Gundaru Daudzi un aicinu ieņemt vietu Sēžu zālē.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Jekaterinas Dorošķevičas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu".

Pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Saeimas pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 14. Saeimas deputātes Nadeždas Tretjakovas iesniegumu par Saeimas deputātes mandāta nolikšanu. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamā politiskās partijas "Stabilitātei!" kandidāte no Latgales vēlēšanu apgabala saraksta ir Jekaterina Dorošķeviča, kura ir piekritusi uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus, kā arī apliecinājusi to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija šā gada 15. novembra sēdē vienbalsīgi atbalstīja Jekaterinas Dorošķevičas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu.

Aicinām atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Es aicinu Jekaterinu Dorošķeviču dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

J. Dorošķeviča.

Es, Jekaterina Dorošķeviča, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Jekaterinas Dorošķevičas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Es apsveicu un aicinu ieņemt vietu Sēžu zālē.

Apsveicu, kolēģi, arī visus mūs, Latvijas Republikas Saeima ar šo brīdi sāk strādāt pilnā – 100 deputātu – sastāvā.

Nākamais darba kārtības jautājums – "Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Vitenbergam šā gada 11. novembrī".

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputāta Jāņa Vitenberga iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 11. novembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Nākamais darba kārtības jautājums – "Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei šā gada 17. novembrī".

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputātes Zanes Skujiņas-Rubenes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 17. novembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Prezidija ziņojumi par patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputāti Edvards Smiltēns, Viktors Valainis, Kaspars Briškens, Juris Viļums, Antoņina Ņenaševa, Aleksejs Rosļikovs, Ainārs Šlesers, Armands Krauze, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Rihards Kols un Jānis Grasbergs ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas principiem". Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad sākam izskatīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.

Es redzu, ka debatēs neviens nav pieteicies, tādēļ (Starpsauciens.)... Jā. Jūs vēlaties pieteikties debatēs, Rosļikova kungs? Ko, lūdzu? (Dep. A. Rosļikova starpsauciens.) Tas vēl būs, Rosļikova kungs. Tātad nav neviens pieteicies debatēs?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas principiem"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputāti Rihards Kols, Edgars Rinkēvičs, Viktors Valainis, Edgars Tavars, Raivis Dzintars, Kaspars Briškens, Augusts Brigmanis, Māris Kučinskis, Agnese Krasta, Jānis Dombrava un Atis Švinka ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par atteikšanos no deputātu grupu veidošanas sadarbības veicināšanai ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas parlamentiem". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav.

Sākam izskatīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Ļoti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie, godātie deputāti! Par iesniegto Saeimas lēmuma projektu. Kolēģi, kā jau pašsaprotami liecina darba kārtības punkts un arī lēmuma projekta nosaukums, uzskatām, ka Saeimai būtu jāpieņem lēmums par atteikšanos no deputātu grupu veidošanas sadarbības veicināšanai ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentiem, līdz Krievija un Baltkrievija neatgriežas pie starptautiskajās tiesībās balstītās ārpolitikas un nav kompensējušas Ukrainai tai radītos zaudējumus.

Jautājums – kāpēc? Domāju, ka lēmuma saturs arī īsti jautājumus neprasa, bet tomēr – kāpēc vajadzīgs īpašs liegums? Vai nevaram vienkārši rēķināties, ka parlamenta deputāti visi kā viens ievēros Latvijas ārpolitikas pozīcijas un iepriekš definētās nostājas un to interpretācijas?

Īsumā: lai parlaments būtu konsekvents savos lēmumos ikdienas darbā, lai deklarācijām sekotu darbības un lai pēc inerces viss nenotiktu kā pa vecam, jo tas nav tikai par Ukrainu.

Šo gadu esam pavadījuši divu pasauļu, divu pretpolu, pretēju vērtību sistēmu sadursmē. Par to, kurā pusē sadursmēs starp likumu un lielgabalu varu nostājamies mēs, nav ne mazāko šaubu; tas apliecināts visos valsts pārvaldes, privātā sektora un privātpersonu līmeņos – gan vārdos, gan darbos.

Individuāli jūs, kolēģi deputāti, turpināt strādāt pēc labākās apziņas, bet Saeima kā sevi cienošs demokrātisks parlaments var definēt, ka – nē, ar terorismu atbalstošas, genocīdu īstenojošas agresorvalsts... ar tirānu marionešu parlamentiem sadarboties un arī imitēt sadarbību mēs netaisāmies.

Varam runāt par cieņu pret mūsu sabiedrotajiem, visupirms jau – Ukrainu, kas šobrīd aizstāv ne tikai savu zemi, bet visu Eiropu. Un ne jau tāpēc, lai mēs te varētu paralēli ar pieredzes apmaiņu ar Kremli nodarboties. No Lukašenko mums mācīties nav ko, vismaz ne šādi. Varam runāt par pašcieņu individuālā un valstiskā līmenī. Visos principi izpildās vienlīdz precīzi, kas nu kurā uzrunā vistiešāk. Man personīgi šeit argumentācija šķiet pat lieka, jo atkārtojam pašsaprotamo un zināmo.

Tātad īsumā: ievērojot Latvijas ārpolitisko pozīciju attiecībā pret Krieviju un Baltkrieviju un lai tā neleģitimētu noziedzīgo karu pret Ukrainu, kuru Saeima jau atzinusi par mērķtiecīgu genocīdu pret ukraiņu tautu, sadarbība ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentiem ir ne tikai nepieļaujama, bet būtu pašos pamatos – fundamentāli! – amorāla. Tās vērtības un ideāli, ko iemieso Latvija, mūsu Satversme, tās vērtības, kuras solāt sargāt, – tiesiskums, brīvība un cilvēktiesības, tautu pašnoteikšanās, valstu suverenitāte – tās nav savienojamas ar režīmiem, kuri tās visas bez izņēmuma ar nicinājumu izsmej un mēģina iznīcināt.

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu. Nodrošināsim, ka parlaments ir konsekvents gan savos lēmumos, gan savā ikdienas darbā.

Iesniedzēju vārdā aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kola kungs.

Vai kāds ir pieteicies debatēt? Debatēt pieteicies neviens nav. (Starpsauciens: "Ir!") Ir. Viktors Valainis, jā.

Tātad debatēt pieteikušies...

Par procedūru, labi (Starpsaucieni.)...

Tātad lūdzu ieslēgt mikrofonu Viktoram Valainim. (Es atvainojos, Valaiņa kungs.) Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Mums, četriem deputātiem, nestrādā balsošanas iekārtas.

Iepriekšējā balsojumā visi četri balsoja, bet parādās, ka nav nobalsojuši. Es aicinu šo tehnisko jautājumu atrisināt pirms nākamā balsojuma.

Sēdes vadītājs. Labi. Izsludinu tehnisko pārtraukumu uz piecām minūtēm. Darbu atsākam pulksten 9.20.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē. (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, lūdzu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Tehniskais pārtraukums ir beidzies. (Starpsauciens.)

Es esmu ieslēdzis mikrofonu. Es lūgšu pagriezt man mikrofonu nedaudz skaļāk, ja tāda iespēja pastāv. Kolēģi slikti mani dzird.

Tātad atsākam sēdi. Lai pārbaudītu sistēmas darbību, veiksim klātbūtnes reģistrāciju.

Lūdzu zvanu! Veiksim klātbūtnes reģistrāciju. (Starpsauciens: "Te ir viss kārtībā!")

Kolēģi, es redzu, ka kopumā reģistrējušies 96 Saeimas deputāti.

Vai kādam vēl ir problēma ar Saeimas balsošanas sistēmas darbību? (Starpsauciens.) Problēmas neredzu. Līdz ar to es uzskatu, ka mēs varam turpināt... turpināt pilnvērtīgu Saeimas sēdi. (Starpsauciens.) Tā... Ā, nu, okay, labi. Lūdzu, lūdzu...

Jā, kolēģi, uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Kola kungs! Man likās, ka pirmo sēdi mēs sāksim ar to, ka tomēr domāsim, runāsim par cilvēkiem. Mums ir komunālie maksājumi, mums aug cenas veikalos, mums ir ārkārtīgi sarežģīta situācija. Mums priekšā ir reāla ekonomiskā krīze, bet mēs sākam ar to, ko mums mūsu prezidents ir licis nedarīt, – mēs sākam ar populismu.

Šodien mēs nosūtījām Ārlietu ministrijai jautājumu – vai mēs plānojam pārtraukt diplomātiskās attiecības ar konkrētām valstīm? Ja ne, tad – ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju, kuriem pie kaimiņiem ir mīlestība, dzīve, mācības, bizness, bērni dzīvo, varbūt arī vecāki dzīvo, paliek bez reālas ievēlētu deputātu aizsardzības.

Tātad vēstnieks strādā, vēstniecība strādā, komunicēt drīkst, bet parlamenta deputāti, pārstāvji, – nedrīkst. Tā ir kaut kāda dīvaina situācija. It kā mēs esam ievēlēti, lai aizsargātu cilvēkus, bet paši sev šo pienākumu šodien izslēdzam. Ja tanī valstī kaut kas notiks ar konkrētu cilvēku, kurš ir Latvijai piederīgs, kā mēs viņu aizsargāsim, ja ar šodienas lēmumu mums tas ir liegts? (Dep. R. Kola starpsauciens.) Kola kungs! Kola kungs, lūdzu...! Es saprotu, ka jums tā ir maize, dodiet iespēju man paskaidrot mūsu motīvu. Tas ir ļoti svarīgi.

Šodien būtu forši, ja jūs piedāvātu kaut ko sakarā ar gāzes cenām, ar elektrības cenām, bet jums tas laikam ir vienalga, vai ne? Tas jūs vispār neuztrauc. (Starpsaucieni.)

Augsti godājamie kolēģi! Šodien ir ļoti svarīgi saprast, ka parlamenta deputātiem svarīgi saglabāt likumīgu iespēju aizsargāt savu iedzīvotāju tiesības ārpus Latvijas. Ja mēs pasakām, ka mēs nerunāsim ar viņiem šīs situācijas, kas ir tagad pasaulē, dēļ... Ir karš, jā, bet, atvainojiet, piedodiet, mums ir pienākums pat šajos apstākļos turpināt pildīt savu pienākumu.

Līdz ar to man ir milzīgs lūgums – šodien neatbalstīt populistiskus lēmumus. Šodien ir ļoti svarīgi saglabāt likumīgu iespēju komunicēt ar visām valstīm, kurās atrodas mūsu iedzīvotāji un mūsu piederīgie.

Šodien ir ļoti svarīgi nekādā gadījumā neuztaisīt tādu juridisku kolīziju, ka deputāts, kurš komunicē ar konkrētu valstu pārstāvjiem, kļūst par valsts nodevēju, jo mēs tā kā ar lēmumu esam lieguši to darīt, vismaz organizēti, pareizajā līmenī – parlamentārajā līmenī –, nevis kaut kur kafejnīcā vai restorānā, vai zooparkā.

Līdz ar to lūgums šodien atturēties no šāda veida – kritiskiem – balsojumiem. Ļausim deputātiem strādāt, pārstāvēt un aizsargāt savus iedzīvotājus ārpus Latvijas robežām!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi Saeimas deputāti! Līdz 24. februārim es personīgi uzskatīju, ka Latvijai ir jāveido attiecības ar kaimiņvalstīm pēc Somijas piemēra. Somija kā Eiropas Savienības valsts, kura nebija NATO dalībvalsts, mācēja veiksmīgi komunicēt ar kaimiņvalsti Krieviju, jo viņiem ir gara robeža. Un jāsaprot tas, ka visas ekonomiskās attiecības primāri, pirmām kārtām, tiek veidotas ar kaimiņvalstīm. Somijai tas veiksmīgi izdevās.

Diemžēl 24. februārī pasaule mainījās – sākās karš, Krievija iebruka Ukrainā. Formāli tā nav nosaukusi šo rīcību par karadarbību, par karu; to nosauca par speciālo militāro operāciju, bet patiesībā tas ir karš, kurā ir miruši ļoti daudz cilvēku. Mēs redzam, kā mainījās pasaule, un mēs redzam, kā mainījās arī Somija. Somija pašreiz ir pieņēmusi lēmumu iestāties NATO, un vienlaicīgi tā solidāri sadarbojas ar visām pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Es uzskatu, ka šodien Latvija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts ir atbildīga mūsu partneru priekšā, jo skaidrs ir tas, ka Krievija tāda, kāda tā bija līdz 24. februārim, tuvākajā laikā vairs nebūs. Nākotnē, protams, Krievija mainīsies. Neviens... neviena vadība nav mūžīga. Mēs esam piedzīvojuši arī Padomju Savienību – tie, kas ir dzimuši un auguši tajā laikā. Arī tajā laikā mainījās politiskie vadītāji. Šodien mēs redzam to, ka pasaule kara laikā ir sadalīta – vai nu tu esi vienā pusē, vai otrā pusē.

Partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīs šo konkrēto sagatavoto lēmuma projektu, bet vienlaicīgi es vēlos skaidri pateikt, ka tad, kad karš būs beidzies, un tad, kad Krievijā būs tāda politiskā vadība, ar kuru Rietumu pasaule veiks dialogu, Latvijai kā Krievijas kaimiņvalstij vajadzēs atjaunot šo sadarbību, šo komunikāciju. Mēs nevaram uz šo jautājumu skatīties vienkārši kā privātpersonas, mēs esam ievēlēti Saeimas deputāti, un tieši tāpēc mums ir nepieciešams skaidri izvēlēties savu pozīciju.

Es vienmēr esmu bijis tas cilvēks, kurš ir uzskatījis, ka pragmatiskas attiecības ar Krieviju ir iespējamas. Diemžēl šodien tas nav iespējams, jo notiek karš un kara laikā tu esi vai nu vienā pusē, vai otrā pusē. Un tieši tāpēc mums ir jāizdara viss, lai šis karš pēc iespējas ātrāk beigtos. Skaidrs, ka Latvija nav tā valsts, kas var ietekmēt šī kara iznākumu, mēs neesam tik lieli, bet mums ir jāuzticas tiem partneriem, ar kuriem mēs esam kopā Eiropas Savienībā un NATO.

Vienlaicīgi es tomēr aicinu ieklausīties arī tajos viedokļos, kas skan no Krievijas. Pēdējā laikā mēs esam dzirdējuši, ka visi, kas dzīvo Krievijā, ir mūsu ienaidnieki. Es uzskatu, ka tā nav. Vakar es noklausījos bijušā Krievijas premjera Kasjanova interviju, kura notika Latvijas Televīzijā krievu valodā. Skaidrs, ka tur ir alternatīvi viedokļi, un, es domāju, tas, ka mēs redzam, ka no Krievijas daudz cilvēku brauc projām un daudzi jau ir aizbraukuši... un tā iepriekšējā pozīcija, ka visi šie cilvēki Latvijai ir nedraudzīgi, – es domāju, ka Ārlietu ministrijai un atbildīgajiem dienestiem vajadzētu vēlreiz visu to situāciju izvērtēt, jo ir daudz cilvēku, kas ir atstājuši Krieviju un kas atrodas kaut kur Eiropā...

Es domāju, ka mums šodien, pieņemot šo lēmumu, arī pašiem priekš sevis skaidri jāpasaka, ka Krievijas tauta kopumā nav Latvijas ienaidnieks, ka mums tomēr ir jāšķiro cilvēki un ka tos cilvēkus, kas pašreiz atrodas Eiropā un tā tālāk, nevajag uzreiz uztvert kā Latvijai naidīgu spēku. Tieši tāpēc, es domāju, mūsu politiķiem un atbildīgajiem dienestiem sadarbībā ar partnervalstīm situācija ir jāanalizē ikdienā.

Mēs redzam, ka situācija var mainīties diametrāli pretējā virzienā jebkurā dienā. Pirms divām dienām – tad, kad kādi lādiņi sprāga Polijā, – pirmā reakcija bija tāda, ka tie bija tā kā Krievijas lādiņi. Nākamajā dienā NATO vadība un arī Polijas vadība pateica, ka diemžēl tas notika no Ukrainas puses un ka šajā gadījumā... ka tas jebkurā gadījumā ir saistīts ar uzsākto karadarbību Ukrainā.

Tas, ko es vēlos teikt, – Polijai ir robeža ar Ukrainu, Latvijai nav robežas ar Ukrainu, bet Latvijai ir robeža ar Baltkrieviju, un mēs saprotam to, ka it kā oficiāli Baltkrievija nepiedalās šajā karā, bet patiesībā mēs redzam, ka – vismaz pirmajās februāra dienās, tad, kad sākās šis uzbrukums 24. februārī, – daudz militārās tehnikas ieradās tieši caur Baltkrieviju. Tā ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, profesionāliem šajā lietā, bet vienlaicīgi nevajadzētu visu Krievijas tautu... pateikt, ka tā ir naidīga tauta. Mums tomēr ir jāšķiro cilvēki, un tie cilvēki, kas ir Eiropā... tas, ko vakar teica Kasjanovs, – viņos ir jāieklausās.

Es domāju, ka agri vai vēlu mūsu attiecības ar kaimiņvalstīm tiks atjaunotas, jo mēs nevaram ģeogrāfiski pārcelt Latviju uz citu kontinentu. Tie kaimiņi, kas mums vēsturiski ir bijuši, – tie arī mums būs, vienīgi mainīsies politiskās vadības.

Tā ka šodien es aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu, bet vienlaicīgi domāt par to, kādas būs mūsu attiecības ar kaimiņvalstīm pēc kara.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Hosamam Abu Meri.

H. Abu Meri (JV).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Es tiešām esmu nedaudz pārsteigts, ka mums jādiskutē par tik ļoti saprotamu lēmumu. Mēs visi saprotam, ka tas ir jāatbalsta, un viss, bet laikam daži kolēģi nesaprot, ko nozīmē sadarbības grupas ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas parlamentiem. Tas nozīmē to, ka mums ir jāsarunājas ar deputātiem, kas pārstāv Krievijas režīmu un Baltkrievijas režīmu, kas atrodas Maskavā un Minskā.

Mums nav... Kā sadarbības grupa mēs nebrauksim uz turieni, vai viņi nebrauks pie mums un nemēģinās atrisināt mūsu, Latvijas, dažu iedzīvotāju, kas dzīvo Krievijā vai Baltkrievijā vai otrādi... mums kā deputātiem tās nav mūsu funkcijas. Par to, visticamāk, runā ārlietu ministrs – ko nozīmē tās sadarbības grupas.

Bet jūs varat iedomāties, kolēģi, ka man tagad būtu ielūgums... piemēram, es pārstāvu vienu no šīm grupām, un man būs ielūgums no Krievijas, es braukšu uz domi, un man jāspiež roka šiem cilvēkiem, kas 24. februārī balso – par ko? Par ko viņi balso? Par karu! Balso par to, lai Krievijas armija iebruktu Ukrainā un nogalinātu nevainīgus cilvēkus! Balso par to, lai visa pasaule dzīvotu tādā haosā, nedrošības sajūtā! Šie cilvēki, ar kuriem jūs gribat strādāt, kolēģi, – viņi balso par karu, par nedrošību, par vispār pasaules iznīcināšanu! Ar viņiem jūs gribat strādāt?! Es nesaprotu. Vai jūs nesaprotat, ko nozīmē sadarbības grupa, vai jūs vienkārši gribat sūtīt kādu ziņu no Latvijas parlamenta?! Šeit ir Latvijas parlaments!

Jāatceras, ka jūs dzīvojat Latvijā, jūs nedzīvojat kaut kur ārpus Latvijas, lai jūs vienkārši gribētu strādāt ar konkrēto režīmu. Mēs – sadarbības grupas – strādājam ar deputātiem, ar šīs valsts pārstāvjiem. Mēs nestrādājam ar Krievijas pilsoņiem, kuri ir pret karu vai kuriem bail pateikt, ka viņi ir pret karu. Mēs neesam pret Krievijas pilsoņiem, pret tiem cilvēkiem, kuri vienkārši saka, ka viņi ir pret karu. Mēs neesam. Mēs neesam pret krieviem, kuri dzīvo Latvijā, mēs dzīvojam vienā valstī.

Mēs esam pret režīmu, kurš nolēmis iznīcināt Ukrainas iedzīvotājus. Un balsot par to – tas ir vienkārši normāli, tā ir parasta atbilde, neliels atbalsts Ukrainas tautai. Vienkārši. Tas ir morāles jautājums, šeit nekādas politikas uz šo jautājumu nav, šeit nekādu... Tagad dibināt ar Krieviju un Baltkrieviju parlamentāro grupu... mēs uzreiz atrisināsim visas iedzīvotāju problēmas – tā nav parlamentā, kolēģi. Vajag zināt, ko šis nozīmē, un balsot citādāk – tas ir zvēresta pārkāpums, ko mēs 1. novembrī visi šeit... Tas ir pārkāpums. Kā jūs varat balsot, kā jūs varēsiet atbalstīt tādu grupu veidošanu... un jūs 1. novembrī teicāt – aizstāvēt un stiprināt Latviju un stiprināt Latvijas suverenitāti... Kā?

Tiešām, kolēģi, es aicinu būt atbildīgiem. Cilvēkam, kurš grib strādāt Latvijas Republikas Saeimā, ir jābūt patriotam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edgaram Rinkēvičam.

E. Rinkēvičs (JV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Mazliet negaidīti, ka debates par ārpolitiku sākušās faktiski Saeimas pirmās reālās darba sēdes laikā, parasti mēs par to daudz runājam janvārī, kad notiek Saeimas kārtējās ārpolitikas debates, bet es domāju, ka ir būtiski tomēr dažus principus šeit uzsvērt.

Pirmais – Krievija un Baltkrievija ir sākušas un veic agresiju pret Ukrainu. Tas ir noticis ne tikai tāpēc, ka Kremlī atrodas prezidents Putins vai Minskā valda diktators Lukašenko, bet lielā mērā tas ir noticis tāpēc, ka Krievijas parlaments un Baltkrievijas parlaments to akceptē. Krievijas Valsts dome un Federācijas padome ir balsojušas par pretlikumīgiem (no starptautisko tiesību viedokļa) lēmumiem, piekrītot gan daļas Ukrainas teritorijas pretlikumīgai okupācijai, aneksijai, gan arī atbalstot dažādus citus likumprojektus.

Tas ir jautājums Rosļikova kungam: "Ar ko tad jūs taisāties sadarboties?" Ar tiem, kas, visticamāk, pēc kara beigām – un es ceru, ka tā notiks, – tiks tiesāti starptautiskajā tiesā, tiem, kas jau šobrīd atrodas (ļoti daudz deputātu) Eiropas Savienības un citu valstu sankciju sarakstā? Ar ko tad jūs taisāties runāt?

Otra lieta. Jā, mums vēl būs daudz jārunā un jādiskutē gan par inflāciju, gan enerģētikas problēmām, bet liela daļa no šīm problēmām ir radušās tieši tāpēc, ka Krievijas Federācija un tās satelīts Baltkrievija Lukašenko personā ir sākuši un veic agresiju pret Ukrainu. Tāpēc arī mums ir jāpiemēro sankcijas, tāpēc arī daudzreiz mēs redzam, ka gan enerģētika, gan migrācija, gan parastie cilvēki tiek izmantoti kā ierocis šajā cīņā, šajā hibrīdkarā un arī reālajā karā. Un tas arī tiek darīts ar Krievijas parlamenta... ar Baltkrievijas – es pat teiktu, tie abi divi varētu tikt dēvēti par kvaziparlamentiem – atbalstu.

Līdz ar to, no tāda viedokļa raugoties, manuprāt, parlamentārā sadarbība nav iespējama. Tas ir viens.

Otrs, es gribētu atgādināt, ka Saeimas deputātiem ir ļoti daudzas funkcijas, bet Saeimas deputāti neveic konsulāro atbalstu un neveic konsulārās funkcijas. Tas ir viens no iemesliem (konsulārais atbalsts), kāpēc gan NATO, gan Eiropas Savienības valstis, tostarp Latvija, uztur minimālo attiecību līmeni ar Krieviju un Baltkrieviju. Tur atrodas mūsu vēstniecības, tur strādā mūsu konsuli.

Līdz ar to, no tāda viedokļa raugoties, arguments, ka kādam no mūsu valstspiederīgajiem, kuri atrodas šobrīd Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, netiks sniegts konsulārais atbalsts, neiztur kritiku, lai gan Ārlietu ministrija ļoti daudzas reizes jau ir aicinājusi mūsu valstspiederīgos neapmeklēt Krievijas Federāciju un Baltkrieviju vai arī, ja tas ir iespējams, pamest šīs valstis. Ne visi to var izdarīt, bet katrā gadījumā, es domāju, šis arguments, ka Saeimas deputāti tagad dosies uz šīm valstīm un starpparlamentārās sadarbības formā kaut kādā veidā veicinās atbalstu mūsu pilsoņiem, mūsu valstspiederīgajiem, arī neiztur kritiku.

Tādēļ es aicinātu atbalstīt piedāvāto lēmuma projektu, balsot "par" to un tiešām pēc šīm debatēm turpināt darbu pie būtiskiem... arī citiem jautājumiem, kas mums kā Saeimai nākamos četrus gadus jārisina.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Rihardam Kolam. (Aplausi.)

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Pāris replikas uz Rosļikova kunga pausto.

Sūkstīšanās, sūdzēšanās, ka, redziet, parlaments sanāk tagad tādā darba sēdē, nerisina tos akūtos jautājumus, kas sabiedrībai svarīgi, – enerģētikas jautājumus, apkuri, visu pārējo. Rosļikova kungs, Prezidijs ir apstiprināts, ja nemaldos, pirms divām nedēļām. Jūsu frakcijai ir visas iespējas sniegt likumu grozījumus, priekšlikumus, lēmumu projektus. Divu nedēļu laikā no jūsu frakcijas kaut viens priekšlikums ir iesniegts Prezidijam? Tas ir retorisks jautājums. Līdz ar to pārmest kādam, ka nerisina to, ko jūs uzskatāt par svarīgu, ir divkosība.

Katrs dara savu darbu savā izpratnē. Šeit ir deputātu grupa, kas ir iesniegusi lēmuma projektu, kas... Argumentācija, es domāju, ir bijusi ļoti skaidra un pamatota šādu grupu neveidošanai. Tie jautājumi, kas skar valstspiederīgo tiesību aizstāvēšanu... Šeit jau Rinkēviča kungs ļoti skaidri pateica, kā tas darbojas. Un atbalsts gan Krievijā, gan Baltkrievijā tiek sniegts. Bet vēl papildus varbūt, Rosļikova kungs, jūs arī saviem vēlētājiem... jūs varētu aicināt... tas, kas ir bijis valsts līmenī kopš 24. februāra jau aicināts... Valsts iedzīvotājiem nedoties uz Krieviju un Baltkrieviju – tas vairākkārt ir uzsvērts gan no Ārlietu ministrijas, gan no valdības.

Tie riski ir ļoti daudzi un dažādi, tur var būt vervēšanas pasākumi no Krievijas drošības dienestiem, no Baltkrievijas drošības dienestiem, bet tur arī var būt tā, ka mūsu valstspiederīgie var kļūt par ķīlniekiem šajā ģeopolitiskajā situācijā. Mēs redzam – ar citām valstīm tā tiek darīts, pieņemsim, ASV pilsoņiem piepeši aizliegtas vielas vai vēl kaut ko... un tiek arestēti, un tad nu sākas riņķa dancis. Es domāju, ka tas ir mūsu pienākums – informēt sabiedrību par riskiem un aicināt nedoties šajos apstākļos iedzīvotājiem ne uz Krievijas Federāciju, ne Baltkrieviju. Tā būtu atbildīga rīcība no Saeimas deputātiem.

Kas attiecas uz sadarbības īstenošanu, ko Šlesera kungs minēja, ka, noslēdzoties karam... Es domāju, ka arī tā nav panaceja – noslēdzoties karam, mēs ar atvērtām rokām dodamies pretī sadarbībai, draudzībai. Kara noslēgums ir tikai viens posms. Mēs absolūti iestājamies par pilnīgu Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu tās starptautiski atzītajās robežās. Tas arī ir jautājums, vai Krievijas Federācija to ir gatava darīt. Protams, tas arī nenozīmē automātisku visu sankciju apturēšanu. Protams, ir jāvirzās uz karadarbības pārtraukšanu, bet šajā situācijā tā ir tikai un vienīgi Ukrainas izšķiršanās, kā un kādā veidā to darīt.

Sadarbību Krievijā... nu, arī es nedemonizēju visus Krievijas pilsoņus. Droši vien ir sakarīgie, ir mērenie, ir šovinisti, bet šajā situācijā mēs redzam – nu jau tuvu pie 10 mēnešiem kopš atjaunotās agresijas pret Ukrainu... Krievijā ir ļoti augsts atbalsts režīma piekoptajai politikai, agresijai un neizskatās, ka kaut kādas plaisas sabiedrībā varētu rasties.

Tajā pašā laikā arī 13. Saeimā un, ja nemaldos, 12. Saeimā pastāvēja deputātu interešu grupas, atbalsts Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai. Es rosinu, aicinu – vai nu Rosļikova kungs, vai Šlesera kungs, nāciet ar iniciatīvu veidot šādas interešu atbalsta grupas, kur tieši veidot šo komunikāciju, sadarbību ar Krievijas pilsonisko sabiedrību, tāpat ar Baltkrievijas demokrātisko daļu. Tie ir tie formāti, kurus mums vajadzētu stiprināt. Mums vajadzētu veicināt... starptautiskā formā arī veidot... kā atbalsta formātus tieši, lai tās pārmaiņas notiek šajās valstīs no iekšpuses, bet ne ar varas uzurpētājiem un režīma atbalstītājiem.

Līdz ar to šajā lēmuma projektā... Tas ir loģisks un likumsakarīgs. Šāds sadarbības formāts – neveidot šajā sasaukumā... līdz konkrēti kritēriji nepiepildās dzīvē.

Līdz ar to, kolēģi, es vēlreiz aicināšu jūs atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (AS).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Kā jūs, iespējams... daži no jums zina, es ļoti cītīgi sekoju tam, kas notiek Ukrainā, un savu ierobežoto spēju ietvaros mēģinu informēt par to arī Latvijas iedzīvotājus.

Divas dienas atpakaļ Ukrainā notika visbrutālākā raķešu un dronu apšaude kopš kara sākuma, kura praktiski paralizēja visu enerģētisko sistēmu uz noteiktu laika sprīdi. Šodien raidījumā es stāstīšu par aptauju, kura notika Krievijā un kurā aptaujāja par attieksmi pret šo karu. Viens no jautājumiem bija – vai jūs atbalstāt Krievijas armijas uzbrukumus civilās infrastruktūras objektiem? Un 93 procenti aptaujāto pateica – jā, mums patīk skatīties televizorā, kā raķetes šauj pa civiliem objektiem.

Saruna ar tādu valsti un parlamentu, kurš balsoja par šī brutālā kara sākšanu un uzbrukumiem pret Ukrainas tautu, es uzskatu, nav iespējama. Šajā situācijā mums nav, par ko runāt ar šo parlamentu, un mums nav nekāda pamata diskutēt ar viņiem par kaut kādām lietām.

Atbildot "Stabilitātei!" deputātam – atšķirībā no jums mēs patiesībā strādājam pie tā, lai risinātu arī ekonomiskos jautājumus, jo, kā jūs zināt, mēs tagad iepazīstamies ar ekonomisko situāciju, strādājam pie valdības deklarācijas un darām visu iespējamo, lai izveidotu jaunu valdību, kura strādās labāk nekā iepriekšējā un darīs vairāk Latvijas valsts labā.

Tāpēc es aicinu visus deputātus balsot "par" šī punkta apstiprināšanu un atteikšanos veidot grupu sadarbībai ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi.

A. Rosļikovs (ST!).

Priekšsēdētāja kungs, paldies. Ļoti īsi.

Pirmām kārtām ļoti forši skanēja – lai katrs dara savu darbu! Nu tagad "Stabilitātei!" domās par sociālajiem jautājumiem, bet citi deputāti domās par to, kā vienkārši te runāt smuki un neatvieglot nekādā veidā Latvijas iedzīvotājiem dzīvi. Tas ir ļoti forši.

Attiecībā uz konkrēto projektu. Rajeva kungs, piedošanu, jūsu uzvārdu es jau esmu iegaumējis... par to, ka jūs "izcepāt" jau divus trīs jaunus ministrus. Paldies, ļoti forši! Iedzīvotājiem tas nāks par labu.

Jaunajai koalīcijai patīk visādi tādi forši apzīmējumi... universālie. Līdz ar to, teiksim tā, diplomātija ir mīkstais ierocis bez upuriem, un es domāju, ka Rinkēviča kungs šai ziņā atbalstīs to, ko es teikšu.

Vēlreiz atgriežoties... privāto sektoru, uzņēmējdarbību... ārlietu resors nekādā veida nekoordinē, neregulē un nepalīdz tur. Uz doto momentu pat tie Latvijas piederīgie, kuri grib pilnīgi pārvākties uz šejieni un kaut kādā veidā atstāt tur visu, kas viņiem ir bijis, – viņiem tā palīdzība būs vajadzīga. Pretējā gadījumā es nevaru saprast, kāpēc visus iepriekšējos gadus mums ir bijušas visādas sadarbības grupas, kur uzņēmēji kopā ar parlamenta deputātiem forši ceļoja ar lidmašīnām no vienas valsts uz otro valsti tikai tādēļ, ka jūs esat ievēlēti deputāti un jums ir pienākums mūsu uzņēmējiem tur palīdzēt. Tas ir absolūti dabiski un normāli.

Līdz ar to es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību – nevajag aizmālēt acis iedzīvotājiem ar ideju par karu! Paldies Rajeva kungam, visu laiku to atgādinot. Mēs uz doto momentu runājam par to, ka jums kā diplomātiem... jūs katrs esat ombudsmenis, jums ir pienākums aizsargāt viņu tiesības, jums ir pienākums viņiem palīdzēt neatkarīgi no tā, kāda tur tagad ir situācija.

Un beigu beigās, Abu Meri kungs, jūs varat noteikti nodibināt attiecības ar opozīcijas deputātu pārstāvjiem. Viņi noteikti atbalstīs jūsu redzējumu, un viņi noteikti palīdzēs darīt pilnīgi visu, lai ieviestu demokrātiju valstī, kur, jums liekas, tās vienkārši nav.

Tāpēc es, vēlreiz atgriežoties pie situācijas, gribu atgādināt, ka mēs runājam par konkrētu tehnisku darbu, kurš jāpilda, ja mums tur paliek ārlietu resors ar savām vēstniecībām, ar tādu mazu atrunu – formāli minimālā komunikācija... trīs cilvēki, darba grupa – tas arī ir formāli minimālā komunikācija, bet tā ir vajadzīga tur. Līdz ar to lēmums ir absolūti populistisks.

Kola kungs, visu cieņu, tas nav nekas personīgs. Lūdzu jūs tomēr... varbūt nākamajā sēdē tiešām runāsim par enerģētiku, tiešām runāsim par elektrību, tiešām runāsim par jautājumiem, kas ir svarīgi cilvēkiem, kuriem nav trīs tūkstošu algas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Labdien, augsti godājamais Saeimas Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes! Kolēģi! Šīs man ir pirmās debates Saeimā, un, godīgi sakot, klausoties biju pārsteigta, cik daudz populisma, cik daudz tukšvārdības izskan tematā, kas pats par sevi it kā ir saprotams. Kāda šobrīd var būt sadarbība, kādas darba grupas var tikt veidotas ar Baltkrievijas, Krievijas Federācijas parlamentiem – situācijā, kad ir karš, kad ir agresija, kad arī Baltkrievija ir uz robežas, lai iesaistītos karadarbībā! Mani tiešām šokē, ka par to mēs tik ilgi diskutējam. Manuprāt, tas ir pašsaprotami.

Bet, neraugoties uz to, kāpēc es rāvos pie mikrofona? Es gribu nedaudz padalīties arī savā pieredzē, kāpēc man likās svarīgi par to runāt. Ja Šlesera kungam laikam tikai 24. februārī atvērās acis uz Krievijas patieso seju, tad man tas notika jau tad, kad Krievija okupēja Krimu. Tolaik es vadīju valsts pārvaldes iestādi, kurai līdz tam bija ļoti daudz starptautisku kontaktu, nozīmīgas starptautiskas sadarbības, tai skaitā arī ar Krieviju, jo tur ekonomika ir diezgan spēcīgi attīstīta un Krievijas konkurences iestāde bija ļoti spēcīga. Parasti tās tikšanās... tika aicinātas uz vienu, otru, trešo valsti un uz Krieviju, un pirms tam biju tur arī kādā 2012. gadā. Bet sākās šis karš 2014. gadā, un sāka arī mūsu iestādei nepārtraukti pienākt uzaicinājumi uz Krieviju uz dažādiem pasākumiem. Es pateicu – nē, mēs nebrauksim. Tā bija ļoti grūta situācija, jo, saprotiet, regulāri pienāk... un viņi ārkārtīgi cenšas, jo viņi redz, ka citas iestādes varbūt... ka valstī nav vienotas pozīcijas – ka mēs vairs nesadarbojamies ar Krievijas agresoru.

Tāpēc es domāju, ka šis lēmums atteikties no sadarbības, no deputātu grupu veidošanas parlamentu līmenī – mēs runājam par parlamentu līmeni, nevis par iedzīvotāju līmeni... Rosļikova kungs, lasiet taču normāli, kas ir rakstīts! Starpparlamentu sadarbība nekādi nevar būt iespējama! Un tas ir arī ļoti labs paraugs, signāls citiem, kuri varbūt vēl mokās ar šādiem uzaicinājumiem un nezina, kā pieklājīgi atteikt, jo tur negrib braukt. Tas ir skaidrs signāls valstij, ka mēs parlamentu līmenī nesadarbojamies. Iedzīvotāju, radu līmenī – lūdzu, dariet to, kas jums ir jādara.

Un beidzam te runāt tagad... it kā sasaistīt šo Krievijas agresiju Ukrainā ar gāzes cenām. Protams, tas ir saistīts, bet runāsim par to, kad pienāks brīdis... kā mēs atbalstām mājsaimniecības un uzņēmumus.

Tā ka es domāju, ka šīs debates būtu jābeidz ar vienkārši loģisku iznākumu – nekāda sadarbība un atbalsts... un deputātu darba grupas nav iespējamas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (LPV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Pateikšu godīgi – nedomāju, ka es kā jaunais Saeimas deputāts sākšu runāt par šo jautājumu, un man šobrīd stāvēt šeit un runāt par šo jautājumu zināmā mērā ir neērti. Es nekad nedomāju, ka Saeimas telpās mums var sākties diskusijas par to, vai veidot attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentiem. Man liekas, mums visiem tā ir pašsaprotama lieta, ka šobrīd viena valsts ir agresors, bet otra valsts labi sadarbojas ar agresoru, absolūti nedemokrātisks režīms. Mēs saprotam, ka tie parlamenti, ja mēs tā varam teikt, ir kabatas parlamenti – viņi dara absolūti visu to, ko viņiem stāsta kā viens, tā otrs diktators. Tāpēc šobrīd, man liekas, šeit nekādu jautājumu nav. Jā, ja runā par mūsu kaimiņiem, tad mums nav paveicies, ka mums ir liela kopēja robeža ar tādām valstīm, kur šobrīd ir agresors un režīms, kur absolūti nav demokrātijas.

Ko es gribu pateikt: varbūt mums vajadzētu domāt, kā mēs vairāk sadarbojamies ar tiem cilvēkiem, tiem demokrātiskajiem spēkiem, kas neatrodas Krievijā. Es domāju, ka ar tiem, kas šobrīd atrodas Krievijā un runā par to, – ar viņiem sadarbība diez vai varētu būt. Es nerunāju par parlamentu, es runāju vispār par tiem spēkiem, kas sevi sauc par demokrātiem. Tāpēc ka viņi atrodas šai valstī, tādā vai citā veidā viņi piekrīt tam karam, viņi piekrīt agresoram... bet sadarboties ar tiem Krievijas pilsoņiem, kas varbūt domā atteikties no Krievijas pilsonības vai gaida to jauno Krieviju, mums ir vērts, ar tiem, kas dzīvo Latvijā, kas dzīvo Eiropā, un diskutēt ar viņiem. Tā kā dažus mēnešus atpakaļ notika forums Viļņā. Par to mums vajadzētu domāt, un tas varētu būt atsevišķi – neformālas vai interešu grupas, bet tas ir cits stāsts. Mums šo lēmumu vajadzētu pieņemt, protams, konsultējoties ar mūsu Ārlietu ministriju.

Un pašsaprotami, ka arī mūsu humanitārie kontakti paliek, mums ir arī konsulāts Vitebskā, kas pilda savas funkcijas. Tāpēc šobrīd šeit par to runāt nekādā veidā nevar. Tāpēc vēlreiz – nekāda parlamentu sadarbība! Un es domāju, ka ne tikai pēc kara, bet arī turpmāk ir ļoti daudz nosacījumu. Kad beigsies karš – un runājam par to, ka uzvar Ukraina –, kad būs cita Krievija, kad būs demokrātisks režīms, bet mēs nezinām, kas būs pēc Putina. Ir arī dažas tēzes, ka pēc Putina varētu būt vēl sliktāk. Kad būs izpildīti visi šie "ja, ja, ja", tad mēs varam runāt par kaut ko. Tāpēc šobrīd mums šis jautājums vispār nav aktuāls – par kaut kādu sadarbību ar parlamentu.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Acīmredzami dažiem mūsu kolēģiem trūkst parlamentārās pieredzes, lai saprastu atšķirību starp konsulāta darbinieku darbu un Saeimas deputātu sadraudzības grupu darbu ar citu valstu parlamentiem.

Šobrīd Krievijas Valsts domē ir sadarbības grupa ar Baltijas valstu parlamentiem, kuru vada Boriss Černišovs, kurš ir jaunāks deputāts nekā es. Es citēšu teikto tikai vienā viņa uzstāšanās reizē, kurā viņš tikās ar studentiem. Viņš aicināja studentus apvienoties ap Krievijas armiju (citēju): "Specoperācija Ukrainā ir tikai sākums procesam, lai apvienotu dižās valsts krievu zemes. Visi tur dosies ar vienu mērķi – atjaunot krievu pasauli. Mūsu paaudzei, jaunākajai paaudzei, ir vajadzīgs savs varoņdarbs, tāpēc galvenajam sauklim tagad visās zālēs jābūt vienam: "Visu frontei, visu uzvarai!""

Vai tiešām kāds parlamentārietis var iztēloties, ka dosies draudzēties ar šādu Krievijas Valsts domes deputātu? Ko viņi pārrunās? Par to, kā veicināt krievu pasaules izplešanos Eiropā? Nebūt ne, šīs visas personas ir sankcionētas, un viņiem ir jākrīt!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es teiktu, ka šīs debates šodien no šīs tribīnes par šo, manuprāt, vienu no svarīgākajiem, ja ne pašu svarīgāko jautājumu varbūt ir vietā un ir pareizas. Ir pareizi, ka šodien parlamentā mēs, katra frakcija, izsakām savu pozīciju jautājumā par to, kā mēs izsakām savu attieksmi pret karu Ukrainā. Tiešām paldies visiem kolēģiem, kas šodien savu pozīciju diezgan skaidri jau ir pauduši.

Arī Zaļo un Zemnieku savienība savu pozīciju diezgan skaidri ir paudusi, arī mēs esam vieni no šī lēmuma projekta iesniedzējiem, mēs arī uzskatām to par pašsaprotamu un pievienojamies visiem tiem argumentiem, kurus jau mani kolēģi teica iepriekš.

Es vēlos tikai atgādināt, ka Saeima ir lēmusi par to, ka Krievija ir teroristiska valsts. Mēs esam pieņēmuši virkni lēmumu ar nosodījumiem, mēs esam lielā vienprātībā pieņēmuši likumus, kas regulē visas šīs Krievijas slavināšanas iespējas. Mēs esam ierobežojuši dažādas izpausmes, kas ir pareizi šajā brīdī, un, mūsu ieskatā, ikviena darbība, ikviena pretimnākšana Krievijas vai Baltkrievijas parlamentam – tā būtu kaut kāda, tā teikt, pakļaušanās un Krievijas vai Baltkrievijas momentāna uzvara, tā būtu viņu uzvara. Un arī politiskajā līmenī ikviena signāla došana par to, ka mēs esam gatavi, ka kāds var ar kaut ko sadarboties, – tā būtu palīdzīgas rokas došana mūsu kaimiņiem, kuri šobrīd ir iebrukuši Ukrainā. Mūsu ieskatā, tas nav pieņemami. Iepriekšējā parlamentā bija diezgan liela vienprātība par to, ka mēs pārtraucam jebkādas attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentiem. Un būtu tikai normāli, ka šajā parlamentā mēs to darītu.

Šobrīd Ukrainā, kā jau Rajeva kungs minēja, ir raķešu lietus, Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ arī NATO valstī krīt raķetes. Uz visa šī fona, es domāju, mums ir jāpauž ļoti stingra attieksme šajā jautājumā, mēs nevaram dot nevienu mājienu, ka mūsu parlamentā ir kaut mazākās šaubas par to, – nevienu pašu! Mums būtu vēl vairāk jācīnās par to.

Tikko kolēģi minēja enerģētikas jautājumus, ka it kā tie ir svarīgi. Protams, arī manā ieskatā, tie ir svarīgi. Mēs esam pieņēmuši attiecīgus lēmumus attiecībā uz Latvijas ekonomiku, un mums būtu jācīnās par to, lai tādus pašus lēmumus pieņemtu visa Eiropas Savienība, ne tikai Latvija, Lietuva, Igaunija, bet visa Eiropas Savienība. Lai mēs esam vienoti šajā cīņā, lai nav tā, ka Vācija, Austrija turpina pumpēt Krievijas gāzi. Mums jācīnās par to, lai šī attieksme ir vienota plašāk, un tikai tādā veidā... tas ir labākais veids, kā palīdzēt Ukrainai, – ne tikai sniedzot dažādu veidu atbalstu, bet veidojot dažādas sankcijas.

Un vēl. Šobrīd Saeimā ir daudz jaunu deputātu, un mēs redzam, ka vienprātība šajā jautājumā varbūt varēja būt lielāka, bet es tikai gribu atgādināt vienu – ir pieņemta virkne likumu, virkne nostāju, un es aicinu ikvienu amatpersonu to respektēt, cienīt, un, ja ir doma par kaut kādām ārpusparlamenta tikšanās reizēm, gribu atgādināt, ka bieži vien tādas tikšanās tiek izmantotas pret mums un dažam labam iepriekšējās Saeimas deputātam šāda veida tikšanās beigušās ar sēšanos uz tiesas sola par spiegošanu citas valsts labā.

Es aicinu atcerēties šo pieredzi no iepriekšējās Saeimas. Un, es domāju, nebūs jautājumu par to... ja kādai iestādei būs šaubas... ka šī Saeima šo deputātu vai tos, kas sadarbosies, momentāni izdos.

Paldies, kolēģi.

Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Man nebija plānots uzstāties divreiz šajās debatēs, bet, ņemot vērā Kola kunga izteikumus, gribu vēlreiz skaidri precizēt gan savu, gan partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pozīciju. Mēs šodien atbalstām to lēmumu, ka sadarbība starp Latvijas Republikas Saeimu, Krievijas Valsts domi, Baltkrievijas parlamentu nav iespējama, tāpēc ka notiek karš, un šeit nekādi kompromisi nav pieļaujami.

Tas, ko es vēlējos teikt, – šī lēmuma pieņemšana nemainīs to, ka Latvijai blakus ir tādas kaimiņvalstis kā Krievija un Baltkrievija. Mēs zinām to, ka ir ārkārtīgi svarīgi tagad, kad notiek karš Ukrainā, nostiprināt austrumu robežu, lai mēs negaidītu ilgi un dikti, kad tiks izbūvēts žogs uz robežas starp Latviju un Baltkrieviju – gadiem ilgi –, kas joprojām nav izdarīts. Tās lietas ir jāsakārto, jo Latvijas ārējā robeža ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža.

Kas attiecas uz Krievijas tautu – tas, ko mēs redzam aptaujās: skaidrs, ka šodien Krievijas tautas vairākums atbalsta visu to, kas notiek. Es gribu atgādināt tiem cilvēkiem, kas ir jaunāki par mani, Kola kungs, – man bija iespēja dzīvot Padomju Savienībā, un es atceros tos laikus, kad man kā skolniekam vajadzēja iet demonstrācijā – šeit krastmalā – ar karogiem; tur tika slavināta padomju vara.

Latvija ir bijusi gandrīz 50 gadus okupēta, un mēs to esam piedzīvojuši – ka tie cilvēki, kas dzīvo valstī, kur nav demokrātijas, valstī, kura, tā teikt, ir zināmā mērā... nu, ka tas ir totalitārs režīms, tur nav iespējams vienkārši brīvi kaut ko darīt citu.

Mēs zinām to, ka Krievijā šodien ir pieņemti likumi, ka cilvēkiem, kuri karu nosauc par karu, reāli... nevis draud 15 gadu cietumsods, bet viņus reāli arestē un liek cietumā.

To, ka situācija Krievijā nebūs mūžīga, tāpat kā neviens vadonis nevienā valstī nav mūžīgs, – arī to mēs zinām, to mēs esam piedzīvojuši.

Tas, ko es vēlos teikt savās debatēs, ir: tad, kad beigsies karš... Bet – karš var beigties nevis tad, kad beigsies kāda apšaude, bet tad, kad tiks parakstīti līgumi, vienošanās par kara izbeigšanu un kad tos parakstīs Ukraina (un Ukrainas izvirzītie nosacījumi kara izbeigšanai ir mums visiem zināmi, un tos atbalsta gan Eiropas Savienības valstis, gan arī Amerikas Savienotās Valstis). Agri vai vēlu tas notiks, jo mēs ļoti bieži redzam, ka režīmi, kuri ir bijuši it kā mūžīgi, tomēr krīt un mainās. Un arī Krievijā esošā vara agri vai vēlu mainīsies.

Tas, ko es vēlos šodien pateikt, – ka tad, kad tas mainīsies, un tad, kad Krievijas vara būs tāda, ar kuru demokrātiskās pasaules valstis atjaunos attiecības, tad arī Latvijai ir jābūt gana aktīvai, lai veidotu šīs attiecības. Vai tas būs pēc pāris gadiem, pēc 10 vai 20 gadiem, to es šodien nezinu, bet tas, ka Krievija un Baltkrievija ir un paliks Latvijas kaimiņvalstis, – tas ir fakts, ko mēs nevaram noraidīt ne ar vienu lēmumu šeit, no Saeimas tribīnes.

Tāpēc es šodien aicinu atbalstīt konkrēto lēmuma projektu.

Bet atcerieties to, ka, pieņemot šo lēmuma projektu, mūsu dienestiem – Ārlietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Valsts prezidentam, visām augstākajām amatpersonām – ir aktīvi jārīkojas, lai Latvijas ārējā austrumu robeža tiktu beidzot nostiprināta tā, lai mēs justos droši, un te ir runa nevis par to, ka formāli Latvijā atrodas kādi NATO karavīri, bet lai tiešām mēs izveidotu drošu robežu, jo tā ir Eiropas Savienības un NATO robeža.

Tā ka aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es – ļoti īsi. Protams, es aicināšu atbalstīt arī šo dokumentu.

Un tas, ko es vēlētos pateikt, – nezinu, kāpēc un kā tas tā ir sanācis, ka ļoti spītīgi... ir tāda kategorija cilvēku, kas nedzird to, ko mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, gribam pateikt. Mēs jau no paša kara sākuma sakām, ka nav iespējama sadarbība ar Krieviju šādos apstākļos. Tas datums, 24. februāris, izmainīja pilnīgi visu – patīk kādam tas vai ne. Bet vēl joprojām spītīgi nedzird un mēģina mūsu vārdus iztulkot, un kāds kaut ko pārprot.

Un te es citēšu tādu tikko... svaigu dialogu. Es biju izgājusi uz mirklīti ārā, un tur – viens no tādiem populārākajiem Latvijas Televīzijas žurnālistiem Ivo Leitāns. Viņš tā garāmejot man saka: "Liepiņas kundze, tad jau jūs šito... balsosiet "pret"?" Es viņam saku: "Kādā sakarībā "pret"?" Viņš saka: "Kā?! Nu, jūs taču pie Pučes tajā raidījumā, kaut ko... izteicāties." Es saku: "Leitāna kungs, jūs vispār dzirdējāt, ko es teicu?" "Nē nu... man tā likās kaut kā, es tā līdz galam..."

Ieklausieties: Latvijas Televīzijas primetime žurnālists nav neko dzirdējis, bet viņam ir viedoklis – viedoklis, kas nesakrīt ne ar manu viedokli, ne ar LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ viedokli! Un tā tās ziņas arī top.

Vienkārši ieklausieties un sadzirdiet, ko mēs jums mēģinām pateikt (un es konkrēti runāju par savu... manis pārstāvēto politisko spēku – LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ)! Mēs esam pret jebkāda veida sadarbību šādos apstākļos. Un beidziet, lūdzu, interpretēt mūsu vārdus!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Kolēģi! Es dzīvoju 20 kilometrus no Baltkrievijas un Krievijas robežas, un līdz ar to, protams, viss, kas notiek Baltkrievijā un Krievijā, man ļoti sāp.

Jau pēc 2014. gada notikumiem... Kola kungam taisnība – mēs Saeimā izveidojām toreiz darba grupu sadarbībai ar Krievijas pilsonisko sabiedrību. Mums bija arī tikšanās ar, kā saka, aktīviem pretiniekiem visam tam režīmam, visam tam, kas notiek gan Krievijā, gan Baltkrievijā.

Un es aicinu arī šajā Saeimā veidot līdzīgu grupu vai cita veida sadarbību, un, ja kāds no jums gatavs tajā iesaistīties, droši sazinieties ar mani.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Manā skatījumā, tas ir labi, ka mēs šodien par šiem jautājumiem diskutējam un to darām, pirms mēs esam sākuši veidot Saeimas delegācijas dažādās starpparlamentu organizācijās. Jo šie jautājumi ir jāizdiskutē, lai tālāk mūsu darbs šajās delegācijās būtu saskaņots, lai tas atbilstu tai doktrīnai, par ko bija vienojusies 13. Saeima, tiem principiem, par kuriem ar saviem citu valstu partneriem mēs bijām vienojušies šajās starpparlamentu organizācijās. Proti, es runāju gan par Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju, gan par Baltijas Asambleju, gan par Baltijas jūras parlamentāro konferenci, gan par vēl veselu virkni citu institūciju, kur mēs būsim pārstāvēti arī 14. Saeimas laikā.

Par Baltijas Asambleju. Tā kā šobrīd vēl Latvijas delegācija Baltijas Asamblejā nav izveidota, bet šogad Latvija ir prezidējošā valsts, formāli es šobrīd vēl skaitos... un ne tikai skaitos, bet arī pildu šīs organizācijas prezidenta pienākumus. Un pēdējās dienās Baltijas Asamblejas prezidijs arī... ir izplatījis savu paziņojumu saistībā ar šo pašu negadījumu Polijā...

Bet stāsts ir par to, ka mums Baltijas telpā ir jābūt vienotiem. Baltijas Asambleja un visu triju Baltijas valstu parlamenti atteicās no šīm sadarbības grupām un no jebkāda veida sadarbības ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentāriešiem vēl pirms 24. februāra, jo pirms tam bija lēmumi par Luhanskas un Doneckas apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā; pirms tam bija lēmums, Krievijas Valsts domes 351 deputāta nobalsots lēmums, par to, ka tiek atļauti... dota iespēja Krievijas militārajiem spēkiem ieiet Ukrainas teritorijā. Tā ir Krievijas parlamentāriešu atbildība, tieša atbildība. Un tieši par par šo mēs atsakāmies sadarboties ar viņiem.

Tie ir nesenās vēstures fakti, kuri ir jāzina arī katram no 14. Saeimas deputātiem, jo tas veido nepārtrauktību mūsu ārpolitikai un ārpolitiku Latvijā. Protams, galveno darbu veic Ārlietu ministrija, bet arī parlamentāriešiem ir iesaiste Latvijas valsts ārpolitikā, un mums, visiem tiem, kas darbosies dažādās starpparlamentu organizācijās un Latvijas delegācijās šajās organizācijās, praktiski ir jādarbojas, balstoties uz vienotu pieeju. Mēs nevaram, pārstāvot valsti, pēkšņi lauzt to pieeju, kāda mums bija 13. Saeimas laikā; mums pie tā ir jāturas.

Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo lēmumu par atteikšanos no deputātu grupu veidošanas sadarbības veicināšanai ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas parlamentiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (PRO).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi un kolēģes! Manuprāt, šis lēmuma projekts un šī lēmuma projekta apstiprināšana ir pašsaprotama.

Kamēr mirst Ukrainā civiliedzīvotāji, mēs šobrīd provizoriski runājam par to, ka mēs varam izveidot sadarbības grupu ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentiem. Krievija realizē savu agresiju pret Ukrainu, mēs esam atzinuši Krieviju par teroristisku valsti. Baltkrievija būtībā ir protektorāta valsts, no kuras teritorijas tiek realizēta arī agresija pret Ukrainu. Pirms mēneša Krievijas parlaments vienbalsīgi ir atzinis anektēto teritoriju iekļaušanu... okupēto teritoriju aneksiju, iekļaušanu Krievijas Federācijā. Ar kuru no deputātiem mēs esam gatavi sarunāties? Ar kuru no deputātiem mēs esam gatavi slēgt sadarbības grupu?

Līdz ar to, protams, mēs atbalstām šo lēmuma projektu – neveidot šādas grupas sadarbībai ar Krievijas un Baltkrievijas parlamentiem.

Vienlaikus mēs noteikti atgādinām par to, ka mums ir jāveic mūsu mājasdarbi, jo Krievija – papildus raķetēm – sūta un eksportē vienu no savām labākajām precēm – korupciju. Novērsīsim korupciju savā valstī! Krievija –papildus raķetēm un korupcijai – sūta vai... mūsu virzienā arī deleģē vai vēsta savu propagandu. Novērsīsim šeit propagandu vai propagandas iespējas, stiprināsim informatīvo telpu!

Krievija vēl pavisam nesen mums sūtīja mūsu energoresursus. Izdarīsim savus mājasdarbus, lai mums būtu energoneatkarība!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par atteikšanos no deputātu grupu veidošanas sadarbības veicināšanai ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas parlamentiem"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 10, atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Kolēģi, esam izskatījuši visu Saeimas sēdes darba kārtību, tādēļ, lūdzu, reģistrēsimies!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es gribētu par divām ļoti jaukām lietām pateikt.

Šodien... ne šodien, bet ir svinējusi ļoti skaistu pusapaļu jubileju mūsu kolēģe Saeimas deputāte Aiva Vīksna. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Pavisam nesen ļoti skaistu, zīmīgu – 40 gadu – jubileju ir svinējis mūsu kolēģis deputāts Kaspars Briškens. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Līdz ar to šis ir īstais brīdis, lai es aicinātu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Sēdē reģistrējušies 97 deputāti. Nav reģistrējušies trīs... pārbaudu... Raimonds Čudars, Dmitrijs Kovaļenko un Zane Skujiņa-Rubene.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, paldies par šodienas darbu!

Saeimas sēdi slēdzu.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!