Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas astotā sēde 2022. gada 27. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 27. oktobra sēdi. Godātie kolēģi, mēs, 13. Saeima, esam sanākuši uz Saeimas šā sasaukuma pēdējo sēdi. 1. novembrī šeit sanāks jaunievēlētā 14. Saeima.

Godātie kolēģi, šajā sasaukumā no mums ir aizgājuši kolēģi Juta Strīķe, Inese Ikstena, Ojārs Ēriks Kalniņš un Aldis Blumbergs. Ar klusuma brīdi pieminēsim viņus. (Klusuma brīdis.) Paldies.

Godātie kolēģi, darbs 13. Saeimā bija īpašs. Mēs piedzīvojām pandēmiju, hibrīduzbrukumu pie Latvijas robežas, karu Ukrainā, un mēs strādājām īpašā režīmā gan klātienē, gan attālināti, un brīžam tas bija ārkārtīgi intensīvi. Mums visiem kopā bija jāpieņem būtiski lēmumi saistībā ar valsts drošību, energokrīzi, mums bija jāmeklē veidi, kā atbalstīt mūsu iedzīvotājus, mūsu uzņēmējus, jāīsteno virkne reformu.

Droši vien bija arī kļūdas, tomēr izdarīts ir ļoti, ļoti daudz. Un var teikt, ka šis sasaukums ir īpašs, jo mēs sagaidām mūsu Saeimas simtgadi.

Godātie kolēģi, es pateicos jums visiem par darbu 13. Saeimā. Paldies jums, Saeimas deputāti!

Godinot mūsu parlamenta simtgadi, šodien vizītē ir ieradusies Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. Metsolas kundze ir juriste, viņa ir bijusi Eiropas Parlamenta deputāte no 2013. gada. No 2020. gada novembra viņa ir bijusi Eiropas Parlamenta viceprezidente un 2022. gada janvārī tika ievēlēta par Eiropas Parlamenta prezidenti.

Metsolas kundze, vārds jums!

R. Metsola (Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja).

Liels paldies, priekšsēdētājas kundze, deputāti, Eiropas Parlamenta deputāti! Es vēlētos sākt uzrunu ar pateicības vārdiem – es pateicos jums visiem un visiem cilvēkiem, kurus jūs pārstāvat.

Latvija man vienmēr būs simbols – cerību, pārmaiņu un noturības simbols. Tā pierāda, ka cilvēki un tauta var pārvarēt grūtības, var pretoties un vest aiz sevis, var atbrīvoties no vēstures važām, pievienoties Eiropas Savienībai un veidot mūsu kopīgo nākotni. Eiropas vērtības un iezīmes ir personificētas Latvijas cilvēkos.

2022. gads iezīmē ļoti būtisku simtgadi. Mēs svinam jūsu demokrātiju, jūsu cilvēktiesību cieņu un brīvību, jūsu brīvību izvēlēties savu likteni.

Pirms simts gadiem jūsu deputāti sanāca pirmā brīvi ievēlētā parlamenta – Satversmes sapulces – sēdē un kopā pieņēma Latvijas Republikas Satversmi.

1990. gada maijā – pēc 50 okupācijas gadiem – Augstākā padome Rīgā atbrīvojās no Padomju Savienības. Latvijas valsts tika atjaunota, un tika atjaunota 1922. gada Satversme. Tam vajadzēja drosmi, tam vajadzēja ticību un cilvēku spēku.

Es patiešām vēlētos godināt tos 138 cilvēkus – vīriešus, sievietes –, deputātus, par viņu drosmi. Un tieši šajā garā es arī iztēlojos šīsdienas Ukrainu, jo ir nepieciešama politiska drosme, lai atjaunotu normalitāti šajā periodā, kad stājamies pretī netaisnīgajai, pretlikumīgajai un nepieņemamajai Krievijas agresijai un iebrukumam suverēnā valstī Eiropā.

Mums ir jābūt skaidram – šobrīd mēs piedzīvojam Kremļa mēģinājumu pārrakstīt vēsturi, atjaunot dzelzs priekškaru, kuru latvieši palīdzēja nojaukt, un pagājušā gadsimta ietekmes sfēru sistēmu. Tas ir nepieņemami, un tas ir īpaši nepieņemami Eiropas Savienībā.

Mēs ļoti ātri pieņēmām tālejošas un sāpīgas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, ļoti ātri ierobežojām piekļuvi Eiropas Savienības kapitāla un finanšu tirgiem, aktīvi samazinājām savu energoatkarību no Krievijas, aizvērām piekļuvi mūsu ūdeņiem, ostām, gaisa telpai un transporta telpai visiem Krievijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem. Mēs pieņēmām Ukrainu un Moldovu kā Eiropas Savienības kandidātvalstis. Mēs atradām vietu ukraiņiem savās mājās un sirdī, kā arī nepārtraukti atbalstām Ukrainu militāri, finansiāli un humāni.

Mums ir gods, un mēs lepojamies ar to, ka esam kopā ar Ukrainu, bet mums ir jāizdara vēl vairāk. Savā pirmajā uzrunā (kad kļuvu par Eiropas Parlamenta prezidenti) es apsolīju, ka mūsu institūcija nekad nebūs neitrāla starp ugunsgrēku un ugunsdzēsējiem. Un mums ir jāturpina palīdzēt Ukrainai, lai tā uzvarētu.

Tas nozīmē, ka Krievija ir jāsauc pie atbildības par kara noziegumiem, kad tiek nogalināti civiliedzīvotāji. Tas nozīmē, ka ir jāpieņem vēl vairāk sankciju. Tas nozīmē, ka ir jāstiprina drošība Latvijas robežreģionos. Tas nozīmē, ka ir vēl vairāk jāpalīdz Ukrainai finansiāli un militāri, arī piegādājot tai tankus un pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Tas arī nozīmē, ka ir jāstiprina pārrobežu saikne starp Baltijas valstīm tādā veidā kā, piemēram, būvējot ātrgaitas infrastruktūras projektu Rail Baltica, kas šobrīd ir ļoti svarīgs arī militārajai mobilitātei.

Tāpat nevar noliegt, ka pēdējos astoņos mēnešos lēmumu pieņemšanas smaguma centrs Eiropas aizsardzības un drošības jomā tagad atrodas Baltijas reģionā, kura centrā ir Latvija. Jūs ļoti labi apzināties, ar ko mums ir darīšana. Latvija jau ilgstoši brīdināja citas valstis par Krieviju, un Latvijai bija taisnība. Jūs labāk nekā jebkurš cits saprotat – mums ir jācīnās par mieru, un mēs to panāksim! –, ka tam ir jābūt īstam mieram: ar brīvību, taisnīgumu un atbildību.

Šodien Latvija ir vadošā valsts Eiropas Savienībā, pārvarot un pretojoties Kremļa propagandas izplatīšanai un hibrīdapdraudējumiem. Tāpat Latvijas pieredze un līderība būs izšķiroša nākamajos soļos, kuri jāveic Eiropai, lai pārvarētu smagos draudus mūsu demokrātiskajām vērtībām un Eiropas Savienības labklājībai un mieram. Kopā mums ir jāizveido reāla drošības un aizsardzības savienība, kas papildinātu NATO. Latvija Ukrainai ir izrādījusi milzīgu solidaritāti.

Tāpat Latvija parāda Eiropai, kā valstu līderi un arī pilsoņi var vienoties, lai pretotos brutālam autokrātiskam spēkam. Taču ir nepieciešama spēcīgāka Eiropas Savienības solidaritāte. Tas ir īpaši svarīgi, pārvarot kopīgo energoresursu un ekonomikas krīzi.

Šie ir mūsu lielākie izaicinājumi, un Eiropas Savienībai ir jārīkojas vienoti, lai risinātu tādas problēmas kā energoresursu cenas, energoapgādes pārrāvumi un inflācija, kas sasniedz divciparu skaitli. Ja mēs nerīkosimies kopā tagad, tad strauji augošie negatīvie efekti ietekmēs Eiropas Savienības uzņēmēju, mājsaimniecību un pilsoņu labklājību. Mūsu bankas un finanšu nozare jau šobrīd jūt spiedienu. Vienlaikus ļoti strauji pieaug procentu likmes, un tas strauji samazinās vērtību cilvēku mājām, algām, pensijām un valstu budžetiem.

Atgūties pēc pandēmijas mūsu ekonomikai izdevās, pateicoties mūsu ekonomikas pārvaldības ietvaram un programmai Next Generation EU. Mums bija nepieciešama liela drosme, lai to īstenotu, vajadzēja ļoti daudz sarežģītu lēmumu. Tāpat mēs arī zinām, ka parāds nav brālis, mums tas būs jāatmaksā. Vienīgais veids, kā to paveikt, ir vienoties un atgriezt Eiropas Savienības ekonomiku uz stabilas izaugsmes ceļa.

Draugi, šis ir laiks, kad būs nepieciešama spēcīgāka Eiropas un Eiropas Savienības integrācija. Latvija un deviņas citas valstis pievienojās Eiropas Savienībai tajā izšķirošajā 2004. gada dienā. Kopš tā laika esam pieredzējuši milzīgas pārmaiņas, ko dod dalība Eiropas Savienībā, pārmaiņas ne tikai attiecībā uz mūsu iekšējiem tirgiem, vietējām kopienām, bet arī Eiropā kopumā. Mēs mainījāmies kopā, un mums ir jāpaliek kopā.

Šajā ziņā ir ļoti svarīgi saglabāt un stiprināt sakarus starp valstu parlamentiem. Esmu apņēmības pilna uzlabot saikni starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem. Zinu, cik daudz šīs institūcijas var paveikt, sadarbojoties kopā.

Eiropas nākotne balstās uz Eiropas unikālo spēju ātri, neatlaidīgi un vienoti pielāgoties. Tāpēc manās acīs Eiropa vienmēr ir simbolizējusi nākotni, pārmaiņas, iespējas un cerības.

Kad pirms dažiem gadiem notika Brexit, pieredzējām, ka daudzi politiskie spēki dažādās valstīs uzskatīja, ka labāk būtu Eiropu pamest. Mums šķita, ka tas varētu radīt domino efektu, un daudzas citas valstis varbūt arī domāja, ka tā būs labāk, taču šobrīd neviens tā vairs nesaka – neviens tā vairs nesaka! Gluži pretēji – ir aizvien garāks un garāks saraksts ar tām valstīm, kas vēlas mums pievienoties. Tas apliecina cerību kopīgajā nākotnē jauniešiem Eiropā. Tikai kopīgiem spēkiem Eiropa spēs pārvarēt mūsu laiku un nākamās simtgades izaicinājumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, godātā kolēģe... Roberta... Paldies Metsolas kundzei, paldies Saeimas deputātiem un arī eiroparlamentāriešiem, kas ir šeit, zālē.

Godātie kolēģi, Saeimas sēdi tālāk vadīs Dagmāra Beitnere-Le Galla. Es došos kopā ar kolēģiem uz tikšanos ar Robertu Metsolas kundzi. (Pauze.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2022. gada 27. oktobra sēdi.

Par iesniegtajām darba kārtības izmaiņām.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā šādu punktu – "Paziņojums par administratīvi sodītiem 13. Saeimas deputātiem laika periodā no 2022. gada 5. septembra līdz 2022. gada 23. oktobrim". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ārlietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ārlietu komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai". Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un Ārlietu komisijas iesniegtais likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu". Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Prezidija ziņojums par iesniegto likumprojektu.

Ārlietu komisija, Prezidijs lūdz iekļaut... likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu" nodot komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edgaram Tavaram no šā gada 26. oktobra līdz 27. oktobrim.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputāta Edgara Tavara lūgumu piešķirt viņam šā gada 26. un 27. oktobrī bezalgas atvaļinājumu. Saeimas Prezidijs to ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Nākamā sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana"...

Paziņojums par administratīvi sodītiem 13. Saeimas deputātiem laika periodā no 2022. gada 5. septembra līdz 2022. gada 23. oktobrim.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna. Lūdzu!

N. Žunna (Konservatīvie).

Labdien, kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no 2022. gada 5. septembra līdz 2022. gada 23. oktobrim.

Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības ir saukti:

Raimonds Bergmanis. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā 2022. gada 24. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta ceturto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 kilometriem stundā līdz 20 kilometriem stundā). Lēmums stājies spēkā 2022. gada 10. septembrī.

Aigars Bikše. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ogres nodaļā 2022. gada 3. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 21. septembrī.

Alīna Gendele. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā 2022. gada 5. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 79. panta trešo daļu. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 22. septembrī.

Juris Pūce. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā 2022. gada 3. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta vienpadsmito daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 21. septembrī.

Un vēl viens pārkāpums, kas izdarīts no Jura Pūces puses. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā 2022. gada 25. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta vienpadsmito daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 12. oktobrī.

Edmunds Teirumnieks. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ogres nodaļā 2022. gada 5. septembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu (par atļautā ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 22. septembrī.

Aldis Gobzems. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Rietumu nodaļā 2021. gada 9. decembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 25. pantu (par noteiktās sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2022. gada 10. oktobrī.

Arī nākamais attiecas uz Aldi Gobzemu. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Konvoja/Īslaicīgās aizturēšanas vietas rotā 2021. gada 6. decembrī pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 25. pantu. 2022. gada 9. februārī Rīgas rajona tiesā pieņemts spriedums par soda mēra grozīšanu. Piemērots naudas sods. Spriedums stājies spēkā 2022. gada 15. septembrī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpinām darbu.

Par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas apstiprinātajā darba kārtībā... lūdz likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu" izskatīt pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Juridiskās komisijas vārdā es aicinu izskatīt likumprojektu "Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Uz likumprojekta trešo lasījumu komisijā netika saņemts neviens priekšlikums.

Komisija ir atbalstījusi likumprojektu izskatīšanai trešajā, galīgajā, lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu jūs, augsti godātā Saeima, atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Turpinām darbu.

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" (Nr. 1412/Lp13). Komisijas sēdē apvienojām vienā likumprojektā divus likumprojektus, proti, šajā likumprojektā iekļāvām arī likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 1498/Lp13).

Kopumā izskatījām vairākus priekšlikumus.

1. – priekšlikums no likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 1498/Lp13). Šis priekšlikums paredz izveidot normatīvo regulējumu, ar kuru varēs dzērājšoferim konfiscēt automašīnu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. – priekšlikums no likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 1498/Lp13). Arī tas ir saistīts ar to pašu – ar automašīnas konfiskāciju dzērājšoferim – un paredz, kā rīkoties gadījumā, ja šī automašīna nepieder viņam. Respektīvi, viņam ir jākompensē automašīnas vērtība – pilna vai daļēja tās vērtība. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas paredz Krimināllikuma 243. panta noteiktā soda apmēra maiņu – no diviem uz trim gadiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 4. – priekšlikums no likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 1498/Lp13). Paredz Krimināllikumu salāgot ar Ceļu satiksmes likumā noteikto transportlīdzekļu definīciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 5. – arī priekšlikums no likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 1498/Lp13). Precizē soda apmērus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 6. – arī priekšlikums no likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 1498/Lp13). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Un 7. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Doma bija noteikt kriminālsodu par transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes viltošanu un neatbilstošu lietošanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Es jūs aicināšu balsot pretēji komisijas balsojumam. Līdz ar to es lūdzu ieklausīties un padomāt, kā rīkoties.

Tātad es iesniedzu priekšlikumu Krimināllikuma 265. pantam. Patlaban 265. pantā starp citām darbībām ir paredzēta arī atbildība par transportlīdzekļa reģistrācijas numura viltošanu. Tātad viltošana ir krimināli sodāma. Tomēr mums nav kriminālatbildības par viltotas zīmes izmantošanu. Atbildība par viltojumu, pie tam ne pilnā apmērā, bet atsevišķos gadījumos, ir paredzēta Ceļu satiksmes likumā. Un veidojas paradoksāla situācija – tas, kurš izgatavo... mēs uzskatām, ka viņš ir noziedznieks; tas, kurš pasūta un izmanto viltojumu, saskaņā ar Krimināllikumu pie atbildības nav saucams.

Mums bija divas apakškomisijas sēdes, kur diskutējām par šiem jautājumiem. Uzaicinājām policijas, Iekšlietu ministrijas, citu institūciju pārstāvjus. Un ko mēs konstatējam? Diemžēl ministrijai, es runāju par Iekšlietu ministriju, izpratnes par jautājumu nav, jo tai laikā, kad mēs runājam par viltojuma izmantošanu, viņi sāk runāt par suvenīriem. Viltojums nav suvenīrs, viltojuma izmantošanai ir jābūt krimināli sodāmai.

Jūs varat iedomāties situāciju, ka, piemēram, kāds vilto dokumentu un viņu sauc pie kriminālatbildības, bet kāds, kurš uzrāda viltojumu, nav saucams pie kriminālatbildības? Vai jūs varat iedomāties situāciju, ka tas, kurš vilto, piemēram, eiro vai dolārus, ir krimināli sodāms, bet tas, kurš mēģina samaksāt ar viltojumu, nav krimināli sodāms? Un institūcijas vēl stāsta: nu, tas ir suvenīrs.

Kolēģi, šī darbība ir pietiekami kaitīga, lai par to būtu paredzēta kriminālatbildība. Jautājums: kāpēc mēs vispār tagad runājam par atbildību? Policija pirms diviem mēnešiem ziņoja, ka saistībā ar Krievijas transportlīdzekļiem ir uzsākti trīs kriminālprocesi un 15 administratīvās lietvedības saistībā ar administratīviem pārkāpumiem. Tātad vienu cilvēku mēs saucam pie kriminālatbildības, otru – pie administratīvās atbildības. Tas nav pareizi.

Runājot par institūcijām... es redzēju un dzirdēju argumentus, ko es gribu jums pastāstīt. Viens arguments bija, ka tie ir suvenīri un nevajag saukt pie kriminālatbildības. Nu, kā viltojumu var nosaukt par suvenīru?! Tālāk Satiksmes ministrijas pārstāvis stāstīja, ka ir liela problēma – kāds aiz stikla var ielikt vārdu un radari to nevar nolasīt. Tā ir problēma? Jā, tā ir problēma. Jautājums: kāds sakars ar šo priekšlikumu?

Un situācija veidojas šāda – viena ministrija apšaubīja priekšlikumu sakarā ar to, ka viņiem galvā ir suvenīri, otra ministrija pateica, ka ir problēma, ka aiz stikla ir, nu, teiksim, tāds numurs un radariem grūti to nolasīt, un deputātiem, protams, veidojas priekšstats, ka ministrijas kaut ko neatbalsta.

Vēlreiz gribu uzsvērt – priekšlikums ir ļoti vienkāršs: par viltojumu ir kriminālatbildība, kriminālatbildībai būtu jābūt arī par viltojuma izmantošanu.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Sveicināti, kolēģi! Man šis atgādina... Es neesmu piedalījies šajā Juridiskās komisijas disputā, bet, Andrej Judin, tu gan esi piedalījies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas disputā par Georga lentēm. Un man šī polemika atgādina pilnīgi to pašu. Iekšlietu ministrija nevarēja definēt, kas īsti ir Georga lentes... un ka tās aizliegt nevar, proti, kāds oranžais pantonis tiek izmantots, kāda ir krāsu proporcija – melnais pret oranžo... ka to mēs nevaram izskatīt. Iespējams, ka jūsu šlipsē, Latkovska kungs, ir Georga lentes krāsas. Šādu piemēru man arī minēja no Iekšlietu ministrijas. Līdz ar to šeit bija tā, ka Saeima vienkārši ņēma vadību un mēs iebalsojām – Georga lentes ir aizliegtas.

Šeit, dzirdot šo polemiku... Tikko Andrejs stāstīja, ka nevar kaut ko aizliegt un suvenīrs ir tas un tas... Jūs iedomājieties situāciju – tev ir pase, un man tur rakstīts ir... Nu, tā nav mana pase, tā ir Vācijas pase, mana bilde iekšā... Lidostā ko ar mani izdara? Vai, pieņemsim, es paņemu savai mašīnai un uzlīmēju virsū "Artuss". Es gribētu tādu numuru – baltu ar melniem burtiem vai ar zelta, vai ar zaļiem... nu, jāizdomā –, bet tā nedrīkst darīt, man taču atņems tiesības un mašīnu konfiscēs.

A ko jūs izdarīsiet tam cilvēkam, kuram tiesības ir izdevusi cita valsts? Ko jūs viņam izdarīsiet? Jūs viņam nevarat atņemt tiesības. Nav iespējams. Tehniski... juridiski neiespējami. Jūs varat viņu saukt pie kaut kādas atbildības, bet tādā veidā viņš samaksās, pieņemsim, 100 eiro administratīvajā sodā un brauks tālāk ar saviem numuriem. Mums Rīga ir pārpildīta... Es nezinu, kā pie jums, Jēkabpilī, bet Rīga ir pārpildīta ar šīm zīmēm... automašīnu zīmēm, ka tu nesaproti, kas tas par numuru, no kuras valsts vispār tas ir, bet, nu, mākslinieks ir strādājis, var redzēt.

Manuprāt, kolēģi, šeit šobrīd jūsu sasaukuma pēdējā... Tiem, kuriem ir... 74 deputātiem šeit ir pēdējais balsojums... Nobalsojiet par to, lai būtu kriminālatbildība tiem žipčikiem, kas braukā pa Latvijas ielām ar pilnīgi nereģistrētiem, nepieņemamiem automašīnu numuriem, kurus nevar identificēt nekādā veidā. Viņi liek mašīnas, kur grib. Absolūti! Viņi brauc uz... autoradariem, atvainojiet, fotoradariem, kā grib, mazākais – 130–140 kilometru stundā, jo tas jau ir sports, tu esi nesodāms, tu vari darīt, ko tu gribi. Noteikumu nav, Latvija tāda muļķu valsts, viņiem pat noteikumu nav, mēs līmējam numurus, kādus gribam.

Nu tad cieņu pret sevi izrādām, lūdzu! Nobalsojam "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Butāns. Komisijas vārdā varu vien apliecināt gan Andreja Judina teikto, gan Artusa Kaimiņa teikto, ka faktiski priekšlikuma būtība... pret priekšlikumu kā tādu deputātiem iebildumu nebija, bet, ņemot vērā, ka institūcijas īsti nemācēja paskaidrot (Starpsauciens: "Atlaist muļķus, atlaist!"), kā pielietos un kā tad atšķirs, un tamlīdzīgi, respektīvi, no institūciju puses atbalsta nebija, tāpēc komisija nobalsoja "pret" šo Andreja Judina priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Andreja Judina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 17, atturas – nav.

J. Butāns. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojektā "Grozījums Krimināllikumā" (Nr. 1412/Lp13).

Komisijā likumprojekts trešajā lasījumā tika atbalstīts.

Aicinu arī kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Ceļu satiksmes likumā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (Konservatīvie).

Juridiskajā komisijā izskatījām likumprojektu "Grozījums Ceļu satiksmes likumā" (Nr. 1499/Lp13).

Pirms trešā lasījuma komisijā tika saņemts un izskatīts viens priekšlikums.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Respektīvi, priekšlikums tika saņemts vēstules formā, un komisijā mēs šo Zemnieku saeimas priekšlikumu, kas tika noteikts kā Juridiskās komisijas priekšlikums, – mainīt traktortehnikas braukšanas vecuma ierobežojumus, kad drīkst braukt ar traktortehniku, samazinot par vienu gadu – attiecīgi no 16 uz 15 gadiem un no 17 uz 16 gadiem... Komisijā atbalstīts.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Līdz ar to priekšlikumu vairāk nav.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Ceļu satiksmes likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Darba likumā", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Evita Zālīte-Grosa.

E. Zālīte-Grosa (Konservatīvie).

Labdien, godātie kolēģi! Es sveicinu visus šī sasaukuma noslēdzošajā sēdē.

Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" (Nr. 1614/Lp13).

Ir saņemts viens priekšlikums.

1. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz, ka valsts kompensē pašvaldībām radušos izdevumus, kas saistīti ar minimālās mēneša darba algas celšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsaucieni: "Balsot!") Balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 49, atturas – nav. Likumprojekts... piedodiet, priekšlikums nav atbalstīts.

E. Zālīte-Grosa. Jā, vairāk priekšlikumu nav.

Tādēļ komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

E. Zālīte-Grosa. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Godātais Prezidij, kolēģi! Ārlietu komisija vienbalsīgi pieņēma likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai" (Nr. 1666/Lp13).

Vienkāršoti runājot, vakar Eiropas... pasaules enerģētikas aģentūra pateica, ka pirmoreiz pasaules vēsturē ir enerģētiskā krīze, ko izraisīja Krievijas karš pret Ukrainu. Eiropas Savienība ir pieņēmusi regulu, ko mēs pārņēmām, un tas nodrošinās, ka mums būs gāze.

Mums ir starpsavienojums ar Lietuvu, un Lietuvā ir Klaipēda. Mums ir Inčukalns, un Inčukalnā ir ļoti daudz Lietuvas gāzes. Un tas ir vienkārši – ja mēs nevaram dabūt gāzi, tad Lietuva mums palīdzēs, un, ja Lietuva nedabon gāzi, tad mēs Lietuvai palīdzēsim. Tik vienkārši tas ir.

Tāpēc es aicinu jūs vienbalsīgi atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms lemsim par steidzamību.

A. Lejiņš. Ko?

Sēdes vadītāja. Par steidzamību.

A. Lejiņš. Jā, protams, ka par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Izpildīsim Lejiņa kunga lūgumu – balsosim par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā. Un...

A. Lejiņš. Es ierosinu balsot uzreiz par otro (Starpsauciens.)... bez izskatīšanas... jā, protams.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai deputātiem ir iebildumi? Nav, iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai".

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Nu tas ir pilnīgi tas pats, ko mēs nupat par Lietuvu nobalsojām, izņemot – vārds "Lietuvas" ir aizstāts ar vārdu "Igaunijas". Un tas ir likumprojekts Nr. 1667/Lp13.

Es neatkārtošu, ko es teicu, jo mums ir starpsavienojums arī ar Igauniju. Viss ir kārtībā – mēs palīdzam igauņiem, un igauņi palīdz mums.

Es aicinu arī šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Lejiņš. Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

A. Lejiņš. Lūdzu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Lejiņš. Paldies, mēs esam droši.

Sēdes vadītāja. Paldies Lejiņa kungam par ziņojumu.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu".

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē skatīja likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu" pirmajā lasījumā un atbalstīja arī tālākajai virzībai pirmajā lasījumā...

Un plašāk par šo vienošanos un līguma denonsēšanu.

Šādu procesu iniciēja Norvēģijas puse. 2021. gada 24. septembrī Ārlietu ministrija saņēma Norvēģijas vēstniecības Rīgā notu Nr. 15/21, kurā Norvēģija ierosināja uzsākt sarunas, lai izbeigtu šo pašu 1992. gada 16. jūnija Latvijas un Norvēģijas valdības līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

Latvijas un Norvēģijas līgums ir par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un pieder pie tā saucamās vecās paaudzes investīciju līgumiem. Šos vecās paaudzes līgumus raksturo vispārīgi formulējumi, tajos iztrūkst atrunas un izņēmumi, kas precizē investoru pienākumus un vienlaikus valstīm atstāj iespēju mainīt savu rīcībpolitiku un attiecīgo normatīvo ietvaru, lai apmierinātu publiskās intereses un vajadzības. Šīs iezīmes padara vecās paaudzes līgumus bīstamus valstīm – atbildētājām – privātās ad hoc šķīrējtiesās, kad pret tām tiek izvirzīti otras līgumslēdzējas valsts investoru prasījumi. Īpaši lielu risku no valstīm iztiesāt kompensācijas ne tikai par ciestajiem zaudējumiem, bet arī neiegūto peļņu...

Minēto iemeslu dēļ vecās paaudzes līgumi ir devuši pamatu investoriem no investīciju uzņemošajām valstīm saņemt kompensācijas, kas mērāmas ne tikai miljonos, bet pat miljardos eiro. Visas šīs izmaksas sedz nodokļu maksātāji. Situācija ar investīciju līgumu piemērošanu privātās šķīrējtiesās, piešķirot investoriem milzīgas summas no valstu budžetiem, ir izsaukusi plašu sabiedrības, nevalstisko organizāciju, akadēmisko aprindu kritiku un spiedienu. Tiek norādīts, ka nav akceptējams, ka lēmumus par valstu publiskajiem līdzekļiem pieņem privātpersonas, kas nav publiskas varas subjekti ar atbildību sabiedrības priekšā.

Vairākas starptautiskās organizācijas, tostarp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, ir aicinājušas valstis vecās paaudzes līgumus izbeigt vai modernizēt. Ja vienošanās par līguma izbeigšanas nosacījumiem netiek panākta, Norvēģijas 2021. gada 24. septembra nota Nr. 15/21 tiek uzskatīta par paziņojumu par līguma denonsēšanu saskaņā ar līguma 13. panta nosacījumiem. Un, ievērojot Latvijas un Norvēģijas savstarpējo investīciju plūsmu apjomu, Latvijai ir lielāks risks, ka pret to tiek uzsākta tiesvedība starptautiskā ad hoc šķīrējtiesā, pamatojoties uz Norvēģijas investoru sūdzību. Norvēģijas tiešās investīcijas Latvijā sasniedz aptuveni 460 miljonus eiro, kamēr Latvijas investīcijas Norvēģijā – 20 miljonus eiro.

Vienošanās par Latvijas un Norvēģijas ieguldījumu līguma izbeigšanu saskan ar pasaules tendencēm investīciju režīma politikā, kā arī pilnībā atbilst Eiropas Savienības investīciju politikas pamatnostādnēm. Samazinot divpusējo ieguldījumu aizsardzības līgumu skaitu, Latvija gan samazina starptautisko tiesvedību riskus, gan nodrošina viendabīgāku un līdz ar to paredzamāku un noteiktāku tiesisko regulējumu Eiropas Savienībā.

Kolēģi, komisijā par šo bija plašas diskusijas, bija pieaicināti nozaru pārstāvji – no Ārlietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, tāpat arī nozares uzņēmumiem, kurus skar spēkā esošās tiesvedības saistībā ar Norvēģijas Karalisti. Ārlietu komisija lēma virzīt kā savu Ārlietu komisijas likumprojektu, papildinot anotāciju ar atsauci uz to, ka pēc līguma denonsēšanas... līguma denonsēšana neietekmē spēkā esošās tiesvedības. Līdz ar to turpmākā (pēc denonsēšanas) jebkāda strīdu risināšana notiks caur nacionālajām tiesām.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par skaidrojumu.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Paldies Kola kungam par ziņojumu pie šī likumprojekta. Bet, Zaļo un Zemnieku savienības ieskatā, mēs tomēr gribam vērst uzmanību uz vienu īpašu apstākli pie šīs konkrētās vienošanās – ka šeit tomēr ir spēkā esoša un aktīva tiesvedība, kuru vistiešākajā veidā ietekmē šī vienošanās. Un tā ir. Ja mēs runājam par šiem apjomiem, mums nevajadzētu uztraukties par Latvijā veiktajām investīcijām. Šeit anotācijā rakstīts – 463 miljonu investīcijas no Norvēģijas puses ir veiktas. Un es esmu pārliecināts, ka mēs pret mūsu investoriem izturamies cieņpilni, un šeit nemaz nav nekādu strīdu, bet Latvijas uzņēmēji šobrīd ar Norvēģijas valdību ir faktiskā tiesvedībā. Un šie ir ļoti lieli naudas apjomi, par kuriem notiek tiesvedības. Un, cik mūs informēja ZZS frakcijā, vēl šajā gadā notiks aktīvs tiesvedības process, kur ir vistiešākās atsauces uz šiem investīciju aizsardzības līgumiem. Un tie, protams, ir šie zvejniecības... krabju jautājumi.

Tā ka nu es aicinātu, šo lēmumu skatot, īpaši uzsvērt... un tāpēc arī mēs šodien šajās debatēs (lai šajā stenogrammā paliek)... par to, ka mūsu uzņēmēju interesēm jātiek aizstāvētām. Nedrīkst būt tā, ka mēs piekāpjamies, vienkārši šo līgumu izbeidzam un beigās mūsu uzņēmēju intereses netiek aizstāvētas.

Kolēģi, mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, šajā brīdī neredzam, kā mēs varētu atbalstīt šī līguma izbeigšanu, ņemot vērā apstākļus, kas ir, kāds fons ir visām šīm darbībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Jā, nu laikam vairāk kā Ārlietu komisijas vadītājs runāšu. Šie jautājumi, protams, tika skatīti paplašināti komisijas sēdē. Kā es minēju, komisijas sēdē piedalījās arī jūsu pieminētais Latvijas investors, kuram ir šī aktīvā tiesvedība. Protams, Ārlietu komisija nav ne prokurors, ne tiesnesis, lai iedziļinātos, kas ir strīdus objekts, bet tas, uz ko vērsa uzmanību Ārlietu ministrija, ‒ ka pastāv šie riski. Ja arī mēs neatbalstām šo vienošanos, kas ir panākta starp Norvēģiju un Latviju divpusēji... abpusēji vienojoties denonsēt, tad Norvēģija neatkarīgi no tā virzīsies šā vai tā uz šī līguma denonsēšanu.

Tas nav tikai Latvijas gadījums, tā ir maldīga informācija, kas tiek izplatīta nezin kādu mērķu vārdā, ka tieši šā dēļ... Norvēģija grib tiesvedības, ko jūs minējāt, dēļ šo līgumu denonsēt, lai nebūtu tālāk nekādas citas tiesas procedūras. Norvēģija blakus Latvijai vēl ar astoņām valstīm denonsē investīciju līgumus. Tā ir pakotne, un līdz ar to tas apgalvojums, ka tas būtu kaut kādā veidā saistīts tieši ar konkrēto lietu, es pieļauju, ir interpretācija no, iespējams, Latvijas investoru puses.

Bet, kolēģi, es jums atgādināšu, kādi riski ir bijuši un cik izmaksā Latvijas nodokļu maksātājiem dalība šādās... kas ir starptautiskās ad hoc šķīrējtiesas. Atgādināsim – tiesvedība ar Zviedriju ((Nav saklausāms.)... kuģis)... Latvija ir atsevišķās tiesvedībās uzvarējusi, bet tas nodokļu maksātājiem ir izmaksājis aptuveni trīs miljonus eiro.

Jautājums – kā turpmāk risina... ja šis līgums tiek denonsēts, kā tas tiek risināts nacionālo tiesu līmenī, attiecīgi visas tiesības paliek vērsties un risināt šos jautājumus. Un līdz ar to, kā es minēju, ir arī tieša atsauce anotācijā uz to, ka... kas vērš uzmanību uz to, ka arī Norvēģijas puses apliecinājums (Starpsauciens.)... Varat nākt kāpt debatēt, Auguļa kungs, nevis no vietas runāt. (Starpsauciens.) Pēdējo reizi gan jau var. Un līdz ar to šeit... mēs redzam, ka Latvijas parlaments šajā sasaukumā ir denonsējis līdzvērtīgus līgumus ar Zviedriju, ar Somiju, ar Austriju tajā skaitā. Un neredzam, ka šajā kontekstā būtu kāds no oponentiem izvirzījis šo argumentāciju.

Tas, ko saņēmām... Kolēģi, šis ir pirmais lasījums; noteikti sekos arī otrais lasījums parlamentā (es ļoti ceru, ka nākamā Saeima pārņems šo likumprojektu).

Un no Zemkopības ministrijas un Ārlietu ministrijas mēs saņēmām apstiprinājumu, ka tiks iesniegts grozījums – priekšlikums mainīt vienošanās... tātad līguma par denonsēšanu... spēkā stāšanās datumu.

Valaiņa kungs minēja, ka tiesvedība varētu norisināties līdz šī gada beigām vai pat ievilkties mazliet nākamā gada sākumā... ka tas tiešā veidā nekādi nevarētu ietekmēt... un ka provizoriski līguma denonsēšanas... spēkā stāšanās periods būtu nākamā gada februāris.

Līdz ar to... es pie debatēm laikam arī pabeidzu...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Un komisijas vārdā...?

R. Kols. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz šī gada 1. novembra pulksten 9.00.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 1. novembra pulksten 9.00.

Paldies Kola kungam.

Līdz ar to darba kārtība ir izskatīta.

Es vēl informēšu jūs par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kas bija paredzēta šovakar.

Deputātu Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Ļubovas Švecovas un Aināra Vilciņa jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam "Par Skultes un Tīraines ciemu atslēgšanu no elektroenerģijas piegādēm". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi noslodzes un citu ieplānoto darbu dēļ.

Deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Kaspara Ģirģena, Ralfa Nemiro un Aināra Vilciņa jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par rezervēto, iegādāto un piegādāto Covid-19 vakcīnu skaitu un to izlietojumu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot ministram nevēlas.

Deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko un Aināra Vilciņa jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par iedzīvotāju mirstību kopš Covid-19 infekcijas izplatības". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot ministram nevēlas.

Un deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko un Aināra Vilciņa jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par Covid-19 vakcīnu efektivitāti un vakcinācijas statistiku". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot ministram nevēlas.

Līdz ar to, godātie kolēģi, mēs noslēdzam leģendārās, ļoti sarežģītās 13. Saeimas darbu. Paldies visiem par darbu. (Aplausi.)

Sēdi slēdzu.

Un šovakar pulksten 18.00 mēs visi tiekamies koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī. Visi laipni gaidīti!

Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Jā, paldies.

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Bikše, Aldis Gobzems, Marija Golubeva, Rihards Kols... tikko redzēju viņu kaut kur... Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Igors Pimenovs, Sandis Riekstiņš, Andris Skride, Karina Sprūde, Edgars Tavars, Jānis Urbanovičs, Inese Voika un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Sēdi slēdzu.