Ventspils novada domes saistošie noteikumi Nr. 20

Ventspils novadā 2022. gada 29. septembrī (prot. Nr. 30, 10. §)

Par lokālplānojuma Ventspils novada, Tārgales pagasta nekustamā īpašumā ar kadastra numuriem 98660100034, 98660100069, 98660100009, 98660100033, ar kuru groza Ventspils novada teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
41. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu

Saistošie noteikumi nosaka lokālplānojuma, ar kuru groza Ventspils novada teritorijas plānojumu, Ventspils novada, Tārgales pagasta, nekustamajos īpašumos ar kadastra numuriem 98660100034, 98660100069, 98660100009, 98660100033 teritorijas funkcionālo zonējumu, aizsargjoslas, kuru noteikšana ir pašvaldības kompetencē un prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, atbilstoši lokālplānojuma 1.1 redakcijas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafiskajai daļai (hipersaite uz valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu – https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_24977).

Ventspils novada domes priekšsēdētājs A. Mucenieks

Ventspils novada domes saistošie noteikumi Nr. 20
Apstiprināti ar Ventspils novada domes 29.09.2022.
lēmumu "Par lokālplānojuma Ventspils novada, Tārgales pagastā,
nekustamajos īpašumos ar kadastra numuriem 98660100034,
98660100069, 98660100009, 98660100033,
kas groza Ventspils novada teritorijas pānojumu apstiprināšanu un
saistošo noteikumu apstiprināšanu" (prot. Nr. 30, 10. §)

Ventspils novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000052035
Skolas iela 4, Ventspils, LV-3601
info@ventspilsnd.lv http://www.ventspilsnd.lv

Par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu Ventspils novada Tārgales pagasta nekustamos īpašumos ar kadastra numuriem, 9866 010 0034, 9866 010 0069, 9866 010 0009, 98660100033 grozot Ventspils novada teritorijas plānojumu

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka prasības nekustamā īpašuma "Tilgaiļi" (kadastra Nr. 98660100033) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 98660100034 un zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 98660100033, nekustamā īpašuma "Jāņi" (kadastra Nr. 98660100069) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 98660100069, nekustamā īpašuma "Līnijgali" (kadastra Nr. 98660150021) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 98660100009 un daļai no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 98660100093 Tārgales pagastā, Ventspils novadā plānošanai, izmantošanai un apbūvei un ir daļa no lokālplānojuma nekustamajos īpašumos Tārgales pagastā, Ventspils novadā (turpmāk – Lokālplānojuma teritorija).

2. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Ventspils novada domes 2016. gada 17. marta saistošos noteikumus Nr. 5 "Par Ventspils novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" prasības, tiktāl, ciktāl šie pašvaldības saistošie noteikumi nenosaka citādi.

3. Funkcionālās zonas Lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar Grafiskās daļas karti "Teritorijas funkcionālais zonējums un apgrūtinājumi".

1.2. Definīcijas

4. Ēnu kontroles modulis – ir tehniska iekārta, kas sastāv no gaismas sensora, kurš pastāvīgi mēra saules staru intensitāti ar apmēram sekundes intervālu, un to uzstāda augšā virs gondolas, kas ir brīva zona no jebkādām citām ēnām un tas nosaka, vai pie attiecīgās saules pozīcijas debesīs un spārnu rotācijas plaknes var rasties apēnojums jebkurā no kādiem iepriekš definētiem punktiem uz zemes.

5. Ēnas mirgošanas efekts jeb apēnojums – ir efekts, ko rada vēja elektrostacijas spārnu rotācijas kustība plaknē starp sauli un uztvērēju. Šis efekts rodas saulainā laikā, kad saules spožums ir pietiekami liels ēnas radīšanai. Ēnas mirgošanas efekta būtiska ietekme var veidoties ēku iekštelpās, kur efekts tiek uztverts kā gaismas uzplaiksnījumi.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

6. Piekļuvei pie plānotās vēja elektrostacijas būvdarbu un ekspluatācijas vietas izmanto esošos ceļus.

7. Lokālplānojuma teritorijā atļauts izbūvēt nepieciešamo transporta lineāro infrastruktūru (piebraucamo ceļu) jebkurā vietā, nodrošinot racionālu piekļuvi plānotajai vēja elektrostacijai. Plānotajai transporta infrastruktūrai (ceļiem) nepieciešamos tehniskos parametrus pamato būvprojektā.

8. Būvprojekta sastāvā iekļaut transporta satiksmes organizācijas shēmu vēja elektrostacijas iekārtu un detaļu piegādei līdz plānoto vēja elektrostaciju būvdarbu vietai.

9. Izmantojot AS "Latvijas valsts meži" valdījumā esošo meža autoceļu jāievēro meža autoceļu ekspluatācijas noteikumi.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

10. Lokālplānojuma teritorijā plānotajai vēja elektrostacijai nepieciešamie inženiertīkli un objekti projektējami un izbūvējami saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un inženiertīklu turētāju izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem.

11. Lietusūdeņu novadīšanas risinājumi no projektējamā piebraucamā ceļa un laukuma ietverami būvprojektā.

12. Lietusūdens atvade un, ja nepieciešams meliorācijas sistēmu izbūves un ūdens atvades risinājumi nedrīkst pasliktināt hidromelioratīvo stāvokli blakus esošajos nekustamo īpašumu zemes vienībās un dabas lieguma "Platenes purvs" teritorijā.

13. Plānoto elektrolīnijas kabeļu izvietojumu paredzēt atbilstoši tehniskajam projektam.

14. Vēja elektrostacijas novietojumu paredzēt pusotrkārtīga vēja elektrostacijas augstuma (ieskaitot rotora spārnu garumu) attālumā no 110kV un 330kV elektrolīnijām.

3.3. Prasības apbūvei

15. Vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 2 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas līdz dzīvojamām un publiskām ēkām ir jābūt vismaz 800 m.

16. Vēja elektrostacijas maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 250 m (ieskaitot rotora diametru).

17. Žoga augstums nedrīkst pārsniegt 2,5 m.

18. Vēja elektrostacijas novietojumam, piebraucamo ceļu un kabeļu izbūvei, izvēlēties teritorijas, kur nav konstatētas īpaši aizsargājamas sugas un biotopi.

19. Ja vēja elektrostacijas būvniecības un ekspluatācijas laikā tiks izmantota AS "Latvijas valsts meži" infrastruktūra, tad par to jāslēdz atsevišķa savstarpēja rakstiska vienošanās.

20. Būvprojekta sagatavošanas stadijā jāveic savstarpējs rakstisks saskaņojums ar AS "Latvijas valsts meži", ja vēja elektrostacijas darbības nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras izvietojums tiks plānots izvietot AS "Latvijas valsts meži" nekustamā īpašuma zemes vienībās.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

Nenosaka

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

21. Vēja elektrostacija jāaprīko ar ēnu kontroles moduli, kas automātiski un neatkarīgi no vēja elektrostacijas īpašnieka, apstādina vēja elektrostacijas rotora lāpstiņu kustību un nodrošina 0 (nulle) stundu mirgošanas efektu (ēnu) gadā dzīvojamai apbūvei, publiskai apbūvei un lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētai apbūvei, ja nekustamais īpašums atrodas mirgojošās ēnas ietekmes areālā.

22. Pašvaldības būvvaldei izsniedzot būvatļauju vēja elektrostaciju būvniecībai, būvatļaujā ir jāiekļauj Apbūves noteikumu 21. punkta prasība par tehnisko risinājumu kustīgās ēnas mirgošanas efekta novēršanai.

23. Veidojoties jaunai dzīvojamai, publiskai vai lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētai apbūvei vēja elektrostacijas mirgojošās ēnas ietekmes areālā, ievērojams Apbūves noteikumu 21. punkts.

24. Ja lokālplānojuma teritorijā plānotā darbība atbilst C kategorijas piesārņojošai darbībai, tad piesārņojošā darbība (iekārta/as) ir jāreģistrē Valsts vides dienestā, saskaņā ar vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

25. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām par civilo aviāciju pirms vēja elektrostacijas būvniecības jāsaņem atbildīgās institūcijas atļauja.

26. Plānotās vēja elektrostacijas rotora lāpstiņas pirms ekspluatācijas uzsākšanas jāapstrādā ar specializētu zemas atstarošanās spējas virsmas pārklājumu un atbilstošu krāsas toni, lai mazinātu atspīduma veidošanos.

27. Pēc vēja elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas divus (2) gadus no maija līdz oktobrim jāveic sikspārņu monitorings lokālplānojuma teritorijā un tuvējās apkārtnes biotopos, pieaicinot sertificētu sikspārņu (chiroptera) ekspertu.

28. Pēc vēja elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas vismaz trīs (3) gadus jāveic putnu migrācijas monitorings gan rudenī, gan pavasarī un jāveic bojāgājušo putnu uzskaite pie vēja elektrostacijas, pieaicinot sertificētu ekspertu - ornitologu.

29. Meža zemju atmežošana veicama ārpus putnu ligzdošanas sezonas. Koku ciršanu / zāģēšanu, apauguma novākšanu var veikt laika posmā no 1. augusta līdz 1. martam.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

Nenosaka

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA5)

4.8.1.1. Pamatinformācija

30. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

31. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

32. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): ceļš

33. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

34. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): vēja elektrostacijas

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.8.1.4. Apbūves parametri

4.8.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

Nenosaka

4.10. Mežu teritorija

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

36. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un ar mežu saistīto galveno – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo – funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

37. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

38. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

39. Labiekārtota ārtelpa (24001).

40. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

41. Viensētu apbūve (11004).

42. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

43. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

44. Sporta būvju apbūve (12005).

45. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.10.1.4. Apbūves parametri

4.10.1.5. Citi noteikumi

51. Viensētu apbūve atļauta lauku teritorijā, ja zemes vienības platība nav mazāka par 2 ha un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos nav noteikta lielāka platība.

52. Viensētu apbūve pilsētas vai ciema teritorijā atļauta, ja zemes vienības platība nav mazāka par 5000 m² un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos nav noteikta lielāka platība.

53. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta vienīgi lauku teritorijā.

54. Maksimālais būvju skaits zemes vienībā:

54.1. dzīvojamai apbūvei – viena dzīvojamā māja;

54.2. pārējiem teritorijas izmantošanas veidiem, nepārsniedzot maksimālo apbūves blīvumu.

55. Atļauta mākslīga ūdensobjekta ierīkošana saskaņā ar būvprojektu, detālplānojumu vai lokālplānojumu.

56. Publiskā lietošanā esošas meža zemes vienības nav nožogojamas, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tas nepieciešams savvaļas dzīvnieku turēšanai iežogotās platībās vai citu specifisku funkciju pildīšanai, saskaņojot ar pašvaldību, Valsts meža dienestu vai Dabas aizsardzības pārvaldi.

57. Papildus noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei noteikti 3.6. apakšnodaļā.

58. Teritoriju, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izmantošanu nosaka šo teritoriju vispārējie vai individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Atbilstoši panāktai vienošanās starp Ventspils pilsētas domi un Ventspils novada domi, izvērtējot Aizsargjoslu likuma un Ministru kabineta 04.02.2003. noteikumu Nr. 63 "Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanas metodika" prasības, un Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā esošos meža resursus, meža aizsargjosla ap Ventspils pilsētu Ventspils novada teritorijā netiek noteikta.

59. Paredzot esošu būvju atjaunošanu vai pārbūvi vai jaunu būvniecību Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā, ievērojamas 3.8. apakšnodaļā noteiktās prasības tradicionālās apbūves saglabāšanai.

60. Krasta kāpu aizsargjoslā saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem apbūve atļauta vietās ar iepriekšējo apbūvi.

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

61. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

62. Viensētu apbūve (11004).

63. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

64. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

65. Labiekārtota ārtelpa (24001).

66. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

67. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

68. Vasarnīcu apbūve (11002).

69. Dārza māju apbūve (11003).

70. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

71. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

72. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

73. Sporta būvju apbūve (12005).

74. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

75. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

76. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

77. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

78. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

79. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

80. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

81. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

82. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

83. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

84. Noliktavu apbūve (14004).

85. Lidostu un ostu apbūve (14005).

86. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

87. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): Mežsaimnieciska izmantošana, ievērojot 450. punkta prasības.

4.11.1.4. Apbūves parametri

4.11.1.5. Citi noteikumi

113. Maksimālais ēku un būvju skaits zemes vienībā:

113.1. divas galvenās ēkas, ja tiek saglabātas zemes vienības sadales iespējas, ievērojot jaunveidojamas zemes vienības minimālo platību un atļautos apbūves rādītājus;

113.2. pārējās ēkas un būves – ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

114. Atļauta mākslīga ūdensobjekta ierīkošana saskaņā ar būvprojektu, detālplānojumu vai lokālplānojumu.

115. Jaunveidojamas zemes vienības minimālā fronte – 30 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, zemes vienības minimālo fronti iespējams samazināt.

116. No jauna būvējama rūpnieciskā apbūve atļauta ne tuvāk kā 350 m no esošas dzīvojamās vai publiskās apbūves. Attālumu atļauts samazināt, saskaņojot ar pašvaldību un tieši ietekmēto nekustamo īpašumu īpašniekiem.

117. Papildus noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei noteikti 3.6. apakšnodaļā.

118. Lauksamniecībā izmantojamo zemju apmežošana atļauta, ja apmežojamā platība robežojas ar meža zemi, izņemot, ja izpildās vismaz viens no kritērijiem:

118.1. apmežošanai paredzētās meliorētās lauksaimniecības zemes platība ir lielāka par 3 ha, vidējā teritorijas zemes auglība ir 40 balles vai augstāka un teritorija līdz plānotajai apmežošanai tiek izmantota lauksaimniecībā;

118.2. vismaz 50 % no apmežošanai paredzētās teritorijas robežojas ar meliorētām un apsaimniekotām lauksaimniecības zemēm;

118.3. lauksaimniecības zemē noteikti bioloģiski vērtīgi zālāji;

119. Pašvaldība pieteikumu plānotajai zemes lietošanas veidu maiņai uz apmežošanu izvērtē atbilstoši 450. punktā noteiktajiem kritērijiem.

120. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanu nosaka šo teritoriju vispārējie un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

121. Paredzot esošu būvju atjaunošanu vai pārbūvi vai jaunu būvniecību Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā, ievērojamas 3.8. apakšnodaļā noteiktās prasības tradicionālās apbūves saglabāšanai.

122. Krasta kāpu aizsargjoslā saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem apbūve atļauta vietās ar iepriekšējo apbūvi.

4.12. Ūdeņu teritorija

Nenosaka

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

Nenosaka

7. Citi nosacījumi/prasības

123. Lokālplānojuma Grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un apgrūtinājumi" atbilstoši mēroga noteiktībai attēlotas esošās aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m un vairāk.

124. Aprobežojumus aizsargjoslās nosaka Aizsargjoslu likums un normatīvo aktu prasības.

125. Inženiertīklu un objektu aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas un izbūves gaitā atbilstoši inženiertīklu un objektu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības ieceres dokumentāciju un izpildmērījumiem.

126. Drošības aizsargjoslu ap vēja elektrostaciju nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši vēju elektrostacijas faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības dokumentāciju un izpildmērījumiem.

127. Nepieciešams saņemt rakstisku saskaņojumu ar tiem nekustamo īpašumu īpašniekiem vai lietotājiem, kuru nekustamos īpašumus aizņems drošības aizsargjosla ap vēja elektrostacijas platība. Rakstiska saskaņošana jāveic pirms būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes.