Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.
Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra noteikumi Nr. 51 "Nacionālā meža monitoringa noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 20.01.2022., Nr. 14 https://www.vestnesis.lv/op/2022/14.17

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 52

Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai un teritorijas aktivizēšanai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam īstenošanas pārejas laikā

Vēl šajā numurā

20.01.2022., Nr. 14

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 51

Pieņemts: 18.01.2022.

OP numurs: 2022/14.17

2022/14.17
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 19 Pēdējās nedēļas laikā 23 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 51

Rīgā 2022. gada 18. janvārī (prot. Nr. 3 27. §)

Nacionālā meža monitoringa noteikumi

Izdoti saskaņā ar Meža likuma
29.1 panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka nacionālā meža monitoringa saturu un kārtību.

2. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (turpmāk – institūts) veic nacionālo meža monitoringu, īstenojot šādus monitoringa veidus:

2.1. meža resursu monitoringu, lai iegūtu informāciju par meža platības pārmaiņām, meža koksnes resursu struktūru un dinamiku, mežaudžu bojājumiem un atmirušo koksni un uzkrātu hronoloģisku informāciju par mežaudžu attīstības gaitu;

2.2. pirmā un otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringu, lai novērtētu meža veselības stāvokli un tā pārmaiņas un noskaidrotu gaisa piesārņojuma un citu vides faktoru ietekmi uz meža ekosistēmām;

2.3. mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringu, lai iegūtu operatīvu informāciju par bīstamāko meža kaitēkļu un slimību izplatību, kā arī informāciju par briežu dzimtas dzīvnieku mežaudzēm nodarītiem bojājumiem un to populācijas blīvumu;

2.4. meža bioloģiskās daudzveidības monitoringu, lai iegūtu fona informāciju par meža bioloģiskās daudzveidības stāvokli un tā pārmaiņu novērtējumu valstī.

3. Meža resursu monitoringa informāciju iegūst piecu gadu ciklā visā valsts teritorijā no vienmērīgi četru kilometru attālumā izvietotu parauglaukumu traktu tīkla, katru gadu apsekojot vienu piekto daļu no kopējā parauglaukumu skaita.

4. Meža resursu monitoringa parauglaukumus ierīko visā valsts teritorijā, kas dabā nav vizuāli identificējami.

5. Pirmā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringa informāciju iegūst no ikgadējiem novērojumiem 115 meža resursu monitoringa parauglaukumos, kas izvietoti 16 × 16 kilometru tīklā un iezīmēti dabā.

6. Otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringa informāciju iegūst no ikgadējiem novērojumiem valsts zinātniskās izpētes mežos izveidotos parauglaukumos, kuros netiek veikta galvenā cirte un kopšanas cirte.

7. Ja ierīkoto otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringa parauglaukumu skaits vai izvietojums nenodrošina datu ticamību, institūts var ierīkot papildu parauglaukumus arī ārpus valsts zinātniskās izpētes mežiem, slēdzot līgumu ar attiecīgās zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai tā pilnvarotu personu.

8. Mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa informāciju iegūst, veicot novērojumus speciāli izveidotos parauglaukumos.

9. Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa informāciju iegūst:

9.1. ģenētiskā līmenī – ģenētisko resursu mežaudzēs un sēklu plantācijās;

9.2. sugu un ekosistēmu līmenī – meža resursu monitoringa parauglaukumos;

9.3. ainavu līmenī – izmantojot attālās izpētes datus.

10. Institūts izstrādā un pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju apstiprina nacionālā meža monitoringa metodiku. Par izstrādātājiem un apstiprinātajiem grozījumiem metodikā par meža bioloģiskās daudzveidības monitoringā iegūstamo informācijas apjomu institūts informē Dabas aizsardzības pārvaldi.

11. Institūts sagatavo un:

11.1. katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz Zemkopības ministrijā pārskatu (pielikums) par iepriekšējā kalendāra gadā nacionālā meža monitoringa izpildē iegūto informāciju;

11.2. reizi gadā saskaņā ar Starptautiskās sadarbības programmas par gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem novērtēšanu un monitoringu (ICP Forests) noteikto laika grafiku iesniedz koordinācijas centrā informāciju par pirmā un otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmi;

11.3. katru gadu līdz 15. jūlijam iesniedz Zemkopības ministrijā un Valsts meža dienestā informāciju par meža kaitēkļu un slimību izplatību attiecīgā gada pirmajā pusgadā un to izplatības prognozēm, kā arī nekavējoties – informāciju par konstatēto straujas meža kaitēkļu vai slimību savairošanās risku.

12. Institūts apkopo un analizē nacionālā meža monitoringa izpildē iegūto informāciju, kā arī reizi piecos gados sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā publisku ziņojumu. Ziņojumu iesniedz gada laikā pēc piecu gadu cikla beigām.

13. Šo noteikumu 11. un 12. punktā minētie pārskati un ziņojums pēc to iesniegšanas Zemkopības ministrijā ir publiski pieejami institūta tīmekļvietnē.

14. Šo noteikumu 10. punktā minēto metodiku institūts izstrādā un apstiprina līdz 2022. gada 1. maijam.

15. Līdz šo noteikumu 10. punktā minētās metodikas spēkā stāšanās dienai piemēro saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 3. aprīļa noteikumiem Nr. 238 "Nacionālā meža monitoringa noteikumi" apstiprināto metodiku, ciktāl tā nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 3. aprīļa noteikumus Nr. 238 "Nacionālā meža monitoringa noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 55. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Zemkopības ministrs K. Gerhards

 

Pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 18. janvāra
noteikumiem Nr. 51

Nacionālā meža monitoringa pārskatā ietveramā informācija

1. Meža resursu monitoringā norāda šādu informāciju:

1.1. mežaudžu platība, krāja un krājas tekošais pieaugums (ar mizu) sadalījumā pa valdošajām koku sugām, valdošās koku sugas vecuma desmitgadēm un meža tipiem;

1.2. mežaudžu I stāva valdošās koku sugas vidējais augstums un vidējais caurmērs pa valdošajām koku sugām;

1.3. nedzīvās koksnes apjoms pa valdošajām koku sugām un vecuma desmitgadēm, nedzīvās koksnes veidiem un caurmēra grupām;

1.4. mežaudžu bojājumi pēc platības un bojāto koku krājas pa valdošajām koku sugām un bojājumu veidiem;

1.5. koku un krūmu virszemes biomasa pa koku sugām, mežaudžu vecuma desmitgadēm un meža zemes kategorijām;

1.6. iepriekšējos piecos gados nocirstā koksne pa valdošajām koku sugām un vecuma desmitgadēm;

1.7. dabīgais atmirums iepriekšējos piecos gados pa valdošajām koku sugām, vecuma desmitgadēm un atmiruma veidiem;

1.8. meža zemes kategoriju platība un koksnes krāja;

1.9. meža zemes kategoriju platība un koksnes krāja (kopsavilkums pa meža zemes kategoriju grupām);

1.10. ar kokiem un krūmiem aizaugušās nemeža zemes kategoriju platība un koksnes krāja;

1.11. meža un aizaugušās nemeža zemes kopējā platība un krāja;

1.12. meža platība un krāja sadalījumā pa sešiem statistiskajiem reģioniem (Rīga, Pierīga, Vidzeme, Kurzeme, Latgale, Zemgale).

2. Pirmā līmeņa meža monitoringā norāda informāciju par koku vainagu stāvokli un tā pārmaiņām.

3. Otrā līmeņa meža monitoringā norāda šādu informāciju:

3.1. koku vainaga stāvokļa novērtējums;

3.2. augsnes analīzes (reizi 10 gados);

3.3. koku radiālā pieauguma mērījumi;

3.4. nokrišņu un augsnes ūdeņu analīzes;

3.5. skuju vai lapu ķīmiskās analīzes (reizi divos gados);

3.6. nobiru uzskaite un analīzes;

3.7. meteoroloģiskie novērojumi;

3.8. gaisa kvalitātes mērījumi;

3.9. veģetācijas uzskaite (reizi piecos gados).

4. Biotisko risku monitoringā norāda šādu informāciju:

4.1. saimnieciski nozīmīgāko stumbra, skuju un lapu grauzēju kaitēkļu, meža slimību izplatība iepriekšējā gadā un dinamika iepriekšējo piecu gadu periodā;

4.2. briežu dzimtas dzīvnieku mežaudzēm nodarīto postījumu apjoms iepriekšējā gadā un dinamika iepriekšējo piecu gadu periodā.

5. Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringā norāda šādu informāciju:

5.1. nedzīvās koksnes padziļināts vērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos;

5.2. meža veģetācijas novērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos;

5.3. ar kokiem saistīto mikrodzīvotņu novērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos;

5.4. ģenētisko resursu mežaudžu koku un sēklu plantāciju sēklu ražu ģenētiskās daudzveidības novērtējums;

5.5. meža ainavas raksta pārmaiņas (reizi piecos gados).

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!