Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.
Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 434 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 18.07.2022., Nr. 136 https://www.vestnesis.lv/op/2022/136.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 435

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi

Vēl šajā numurā

18.07.2022., Nr. 136

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 434

Pieņemts: 14.07.2022.

OP numurs: 2022/136.4

2022/136.4
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 20 Pēdējās nedēļas laikā 35 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 434

Rīgā 2022. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 36 41. §)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas
likuma 16. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde šādās jomās:

1.1. vides aizsardzība;

1.2. reģionālā attīstība;

1.3. pašvaldību attīstība un pārraudzība;

1.4. teritorijas attīstības plānošana un zemes pārvaldība;

1.5. valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldība;

1.6. informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības plānošana, koordinācija un pārvaldība.

2. Ministrija ir tieši pakļauta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram (turpmāk – ministrs).

3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm (turpmāk – ministrijas padotības iestādes) un privātpersonām, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums un kuras, pildot konkrēto uzdevumu, ir ministrijas padotībā (turpmāk – privātpersonas, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums), ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.

II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence

4. Ministrijai ir šādas funkcijas:

4.1. izstrādāt politiku šādās jomās:

4.1.1. vides aizsardzība, tai skaitā:

4.1.1.1. atkritumu rašanās novēršana un atkritumu apsaimniekošana;

4.1.1.2. dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana;

4.1.1.3. gaisa piesārņojuma samazināšana;

4.1.1.4. ietekmes uz vidi novērtējums;

4.1.1.5. jūras vides aizsardzība un pārvaldība;

4.1.1.6. ķīmisko vielu un maisījumu pārvaldība;

4.1.1.7. radiācijas drošība un kodoldrošība;

4.1.1.8. resursu efektīva izmantošana, īstenojot aprites ekonomikas principus;

4.1.1.9. piesārņojuma novēršana;

4.1.1.10. vides ekonomiskie instrumenti;

4.1.1.11. vides monitorings;

4.1.1.12. virszemes un pazemes ūdens resursu aizsardzība un pārvaldība;

4.1.1.13. dabas aizsardzība;

4.1.1.14. klimata politika;

4.1.2. reģionālā attīstība;

4.1.3. pašvaldību sistēmas attīstība;

4.1.4. teritorijas attīstības plānošana, tai skaitā ainavu plānošana;

4.1.5. zemes pārvaldība;

4.1.6. informācijas sabiedrības pārvaldība;

4.1.7. valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldība;

4.1.8. valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldība;

4.2. organizēt un koordinēt politikas īstenošanu šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajās jomās;

4.3. pārraudzīt pašvaldību darbības likumību, kā arī pašvaldībām likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei;

4.4. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus:

5.1. vides aizsardzības jomā (tai skaitā dabas aizsardzības jomā un klimata jomā):

5.1.1. izstrādā un pārrauga attīstības plānošanas dokumentu ieviešanu vides aizsardzības jomā;

5.1.2. nodrošina ārvalstu un citu finanšu instrumentu finansēto vides aizsardzības projektu plānošanu, vērtēšanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli;

5.1.3. veicina tādu pasākumu integrēšanu citu nozaru politikas dokumentos un normatīvajos aktos, kas vērsti uz vides aizsardzības politikas (tai skaitā dabas aizsardzības politikas un klimata politikas) mērķu sasniegšanu;

5.1.4. pārrauga vides monitoringa programmu un plānu izstrādi un īstenošanu;

5.1.5. organizē un koordinē normatīvo aktu īstenošanu vides aizsardzības jomā;

5.1.6. izstrādā ieteikumus un vadlīnijas vides aizsardzības jomā;

5.1.7. atbilstoši kompetencei nodrošina starptautisko līgumu un konvenciju īstenošanu vides aizsardzības jomā;

5.1.8. nodrošina Latvijas dalību Eiropas Savienības Siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un starptautiskajā siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecībā;

5.1.9. nodrošina Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijas un prognožu sagatavošanu un iesniegšanu;

5.1.10. atbalsta un piedalās klimata pārmaiņu projektu īstenošanā, kas paredz ieguldījumus pašvaldību kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošajā infrastruktūrā, piesaistot finanšu institūciju resursus energoservisa kompāniju (ESKO) mehānisma projektu īstenošanai, kā arī atbalsta un piedalās kapacitātes celšanas projektu klimata jomā izstrādē un īstenošanā;

5.2. reģionālās attīstības jomā:

5.2.1. nodrošina reģionālās politikas izstrādi, ieviešanas uzraudzību un ietekmes novērtēšanu;

5.2.2. nodrošina reģionālās attīstības pasākumu un Eiropas teritoriālās sadarbības atbalsta pasākumu ierosināšanu, izstrādi, ieviešanu, vadību un koordināciju, tai skaitā nodrošinot ārvalstu un citu finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu plānošanu, vērtēšanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli;

5.2.3. pārrauga plānošanas reģionu darbību;

5.3. teritorijas attīstības plānošanas jomā:

5.3.1. veic normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās ministrijas funkcijas, tajā skaitā nodrošina ar jūras telpisko plānojumu un piekrastes tematisko plānojumu saistītu pasākumu ierosināšanu, vadību un koordināciju;

5.3.2. nodrošina teritorijas attīstības plānošanas metodisko vadību un uzraudzību;

5.3.3. izveido un uztur teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu;

5.4. zemes pārvaldības jomā:

5.4.1. veic normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās ministrijas funkcijas, tai skaitā izstrādā normatīvos aktus par jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldību;

5.4.2. veicina tādu pasākumu integrēšanu citu nozaru attīstības plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, kas vērsti uz racionālu un ilgtspējīgu zemes izmantošanu;

5.5. pašvaldību darbības attīstības un pārraudzības jomā:

5.5.1. nodrošina pašvaldību darbības un attīstības jautājumu koordināciju, kā arī plāno un īsteno pasākumus, kas vērsti uz tiesiskās bāzes pilnveidi, finansiālās darbības uzlabošanu un teritoriālo reformu īstenošanu;

5.5.2. uzrauga pašvaldību darbības tiesiskumu atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei;

5.6. valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības jomā:

5.6.1. veic normatīvajos aktos noteiktās atbildīgās ministrijas funkcijas valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas un pilnveides jautājumos, koordinē to īstenošanu un nodrošina metodisko vadību;

5.6.2. apkopo un analizē valsts pārvaldes pakalpojumu sistēmas darbības rezultātus;

5.6.3. sniedz priekšlikumus par valsts pārvaldes pakalpojumu (nozares vai starpnozaru (pārresoru) līmenī) sniegšanas procesu pilnveidošanu;

5.7. informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības plānošanas, koordinācijas un pārvaldības jomā, tai skaitā tehnoloģiju pārvaldības jomā:

5.7.1. nodrošina oficiālās elektroniskās adreses ieviešanas un izmantošanas metodisko vadību, kā arī pārrauga un veicina elektronisko dokumentu iespējami plašākas izmantošanas ieviešanu;

5.7.2. veicina datu koplietošanas un atkalizmantošanas ieviešanu un īstenošanu;

5.7.3. informē un izglīto sabiedrību par digitālo tehnoloģiju sniegtajām iespējām un priekšrocībām, kā arī veicina to izmantošanu iestāžu rīcībā esošās informācijas un sniegto pakalpojumu saņemšanai;

5.7.4. veicina iestāžu vadības, valsts digitālā personāla un lietotāju zināšanas un prasmes izmantot digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas un priekšrocības, nodrošinot iestāžu funkciju izpildi un pakalpojumu sniegšanu;

5.7.5. veicina labas prakses izplatīšanu, kā arī izstrādā ieteikumus, vadlīnijas vai metodikas digitālās transformācijas un valsts pārvaldes digitālo tehnoloģiju pārvaldības jautājumos;

5.7.6. apkopo un uztur datus par valsts pārvaldes digitālajām tehnoloģijām, valsts pārvaldes pakalpojumiem (tai skaitā elektroniskajiem pakalpojumiem), valsts digitālo tehnoloģiju infrastruktūru un informācijas sistēmām (arī valsts informācijas sistēmām), kā arī iestādēm nepieciešamā digitālo tehnoloģiju atbalsta tehniskajiem un finanšu resursiem un cilvēkresursiem;

5.7.7. koordinē valsts digitālās transformācijas attīstības starptautisko novērtējumu īstenošanai nepieciešamo datu apzināšanu un izstrādā pilnveides priekšlikumus Latvijas sniegumu rādītāju uzlabošanai;

5.7.8. nodrošina informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības atbalsta pasākumu (tai skaitā ārvalstu un citu finanšu instrumentu līdzfinansēto projektu) ierosināšanu, plānošanu, vērtēšanu, ieviešanu, vadību, koordināciju, uzraudzību un kontroli;

5.7.9. nodrošina informācijas sabiedrības un digitālās transformācijas pārvaldības politikas īstenošanai nepieciešamās valsts un pašvaldību institūciju, kā arī biedrību un nodibinājumu darbības koordināciju un to savstarpējās sadarbības organizēšanu starpnozaru (pārresoru) līmenī;

5.7.10. veic vienotā kontaktpunkta un vienotā tiešsaistes informācijas punkta uzdevumus;

5.7.11. izstrādā, kā arī izvērtē citu iestāžu izstrādātos pasākumus un valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus valsts digitālo tehnoloģiju nodrošināšanai un optimizēšanai;

5.8. nodrošina valsts iedzīvotāju interesēm atbilstoša pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstības koordināciju;

5.9. veic citus attīstības plānošanas dokumentos un ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

6. Ministrija:

6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus;

6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem;

6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus vai pārvaldes lēmumus;

6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

6.6. atbilstoši kompetencei pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

6.7. veic funkciju izpildes pārbaudes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās iestādēs;

6.8. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;

6.9. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē;

6.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;

6.11. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar biedrībām un nodibinājumiem lēmumu pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.

7. Ministrijai ir tiesības:

7.1. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos;

7.2. noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus;

7.3. koordinēt starptautisko sadarbību;

7.4. sniegt maksas pakalpojumus;

7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

III. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību

8. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

9. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

10. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

11. Civillietā kasācijas instances tiesā valsti ministrijas personā pārstāv ministrijas Juridiskā departamenta amatpersona.

12. Publiskos pārskatus par ministrijas darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu ministrija sniedz ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

IV. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja

13. Ministrijas padotībā ir:

13.1. Valsts vides dienests;

13.2. Vides pārraudzības valsts birojs;

13.3. Dabas aizsardzības pārvalde;

13.4. Valsts reģionālās attīstības aģentūra;

13.5. Latvijas Nacionālais dabas muzejs;

13.6. Nacionālais botāniskais dārzs.

14. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:

14.1. sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds";

14.2. valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs";

14.3. valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari".

V. Noslēguma jautājumi

15. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumus Nr. 233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 52. nr.; 2012, 72. nr.; 2013, 223. nr.; 2016, 215. nr.).

16. Ministrijas izveidoto padomju un komisiju nolikumi un reglamenti, kā arī rīkojumi par darba grupu izveidošanu, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 16. punktu, paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz brīdim, kad tie zaudē spēku uz cita pamata.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!