Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2022. gada 2. jūnija likums "Grozījumi Valsts civildienesta likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 15.06.2022., Nr. 115 https://www.vestnesis.lv/op/2022/115.7

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā

Vēl šajā numurā

15.06.2022., Nr. 115

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 02.06.2022.

OP numurs: 2022/115.7

2022/115.7
RĪKI

Šī publikācija ir precizēta.
Precizējums: OP 2022/120.19

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts civildienesta likumā

Izdarīt Valsts civildienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 19. nr.; 2001, 9. nr.; 2002, 14., 23. nr.; 2003, 12. nr.; 2005, 10. nr.; 2006, 20., 24. nr.; 2007, 13. nr.; 2008, 24. nr.; 2009, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 40., 174. nr.; 2014, 113. nr.; 2015, 68. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 64. nr.; 2018, 132. nr.; 2020, 202.A nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 2. panta ceturto daļu pēc vārda "sekas" ar vārdiem "darbinieku pārstāvības un darba koplīgumu noteikumus".

2. Izteikt 8. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Uz vakanto ierēdņa amatu atklātu pretendentu konkursu var neizsludināt:

1) ja ar pretendentu, kas atklāta konkursa rezultātā iecelts ierēdņa amatā, mēneša laikā pēc iecelšanas izbeidz valsts civildienesta attiecības un pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija iestādes vadītājam iesaka iecelšanai ierēdņa amatā pretendentu, kurš konkursā tika atzīts kā nākamais, kas vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām;

2) ja atklāta pretendentu konkursa laikā izveidojas cits vakants ierēdņa amats ar identisku amata aprakstu un pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija iestādes vadītājam iesaka iecelšanai ierēdņa amatā nākamo pretendentu, kurš atklātā pretendentu konkursā ieguvis augstāko novērtējumu;

3) citos šajā likumā noteiktajos gadījumos, izņemot gadījumu, kad iestādes vadītājs, Valsts kancelejas direktors vai Pārresoru koordinācijas centra vadītājs atbrīvots no ierēdņa amata, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos."

3. Izslēgt 9. panta pirmās daļas 1. punkta otro teikumu.

4. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

"11. pants. Pretendenta vai ierēdņa iecelšana amatā

(1) Pretendentu vai ierēdni amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ iestādes vadītājs. Pretendentu vai ierēdni var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, norādot dienesta apstākļus, kas to nosaka.

(2) Ieceļot pretendentu vai ierēdni amatā, sniedzama informācija par viņa tiesībām, darba laiku, iestādē noteiktajiem atlīdzības noteikšanas un izmaksas nosacījumiem un kārtību, noslēgto koplīgumu, ja tāds ir, civildienesta attiecību izbeigšanas nosacījumiem un kārtību, kā arī informācija par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Iestādei ir pienākums informēt pretendentu vai ierēdni par izmaiņām sniegtajā informācijā.

(3) Pretendentu vai ierēdni iestādes vadītāja amatā uz pieciem gadiem ieceļ ministrs. Valsts kancelejas direktoru un Pārresoru koordinācijas centra vadītāju amatā uz pieciem gadiem ieceļ Ministru prezidents. Viena un tā pati persona var būt iestādes vadītājs, Valsts kancelejas direktors vai Pārresoru koordinācijas centra vadītājs ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Ja iestādes vadītājam, Valsts kancelejas direktoram vai Pārresoru koordinācijas centra vadītājam pēc otrā termiņa beigām līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlicis pusgads vai mazāk, viņš var ieņemt vadītāja amatu līdz šā vecuma sasniegšanai. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs vai attiecīgi Ministru prezidents pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu, pārcelšanu citā amatā valsts interesēs, ievērojot šā likuma 37. pantā noteikto, vai par atbrīvošanu no amata sakarā ar termiņa izbeigšanos, informējot par to personu, attiecībā uz kuru lēmums pieņemts.

(4) Pretendentu vai ierēdni ministrijas valsts sekretāra, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja, Ministru prezidenta biedra sekretariāta vadītāja, Valsts kancelejas direktora, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā šā panta trešajā daļā minētā attiecīgā amatpersona ieceļ pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Minētajā amatā pretendentu vai ierēdni, kuram noteikts pārbaudes laiks, ieceļ, bet par viņa apstiprināšanu amatā lemj Ministru kabinets.

(5) Ieceļot pretendentu vai ierēdni amatā, iestādes vadītājs vai attiecīgā šā panta trešajā daļā minētā amatpersona var noteikt pārbaudes laiku, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus."

5. Izslēgt 14. panta trešo daļu.

6. Papildināt 16. panta otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Iestādes vadītājam, Valsts kancelejas direktoram un Pārresoru koordinācijas centra vadītājam ir tiesības vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu vērtēt rīkojuma vai uzdevuma atbilstību labas pārvaldības principam. Tiesībsarga atzinumu izskata Ministru kabinets."

7. Izteikt 35. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Iestādes vadītāja darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē komisija, kuru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido attiecīgais Ministru kabineta loceklis. Iestādes vadītāju novērtē pārbaudes laika beigās, ja tas bijis noteikts, kārtējā novērtēšanā un pirms šā likuma 11. panta trešajā daļā noteiktā lēmuma pieņemšanas."

8. 37. pantā:

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Lēmumu par ierēdņa pārcelšanu ministrijas valsts sekretāra, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja, Ministru prezidenta biedra sekretariāta vadītāja, Valsts kancelejas direktora, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā vai minētās amatpersonas pārcelšanu citā amatā pieņem šā likuma 11. panta trešajā daļā minētā amatpersona, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pārceļot ierēdni citā ierēdņa amatā, kurā noteikta zemāka mēnešalga par iepriekšējo, ierēdnim gadu saglabā iepriekšējā amata mēnešalgu, normatīvajos aktos noteiktās pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, un sociālās garantijas, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes, izņemot gadījumus, kad ierēdni pārceļ, ja tiek likvidēta iestāde vai ierēdņa amats, tiek samazināts ierēdņu skaits, ir pieņemts lēmums par ierēdņa neatbilstību ieņemamam amatam, kā arī pēc ierēdņa lūguma. Iestāde pēc gada pārskata pārceltā ierēdņa mēnešalgu atbilstoši normatīvajiem aktiem un iestādē noteiktajai darba samaksas sistēmai. Ierēdnis, kurš pārcelts profesionālā dienesta karavīra amatā, ir tiesīgs saņemt tikai tās sociālās garantijas, kuras var piešķirt ierēdņiem."

9. Aizstāt 38. panta otrajā daļā vārdus "un grūtnieces" ar vārdiem "grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti".

10. Izteikt 39. pantu šādā redakcijā:

"39. pants. Atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Ja attiecībā pret ierēdni ir uzsākta kriminālvajāšana, iestādes vadītājs var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, apturot darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.

(2) Iestādes vadītājs atstādina ierēdni no amata pienākumu izpildes, ja attiecībā pret ierēdni kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai ja to šajā likumā noteiktajos gadījumos pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija, un aptur darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas.

(3) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto ierēdni prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, vai tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, darba samaksu par atstādināšanas laiku neizmaksā un viņš uzskatāms par atbrīvotu, skaitot no atstādināšanas dienas. Ja atstādināto ierēdni tiesa attaisno vai kriminālprocess pret viņu tiek izbeigts ar reabilitējošu lēmumu, atstādinātajam ierēdnim izmaksājama darba samaksa par atstādināšanas laiku. Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā neizmaksāto darba samaksu izmaksā iestāde, samaksas apmēru aprēķinot Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā nesaņemto darba samaksu izmaksā saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā noteikto.

(4) Iestādes vadītājam ir tiesības uz laiku, bet ne ilgāk kā uz mēnesi atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, apturot darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas, ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad ierēdņa neatstādināšana no amata pienākumu izpildes var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai vai sabiedrības interesēm. Ja ierēdņa atstādināšana bijusi nepamatota, atstādinātajam ierēdnim izmaksā darba samaksu par atstādināšanas laiku.

(5) Attiecīgās iestādes vadītājs, ministrs vai Ministru prezidents var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu, sociālās garantijas, normatīvajos aktos noteiktās pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes.

(6) Iestādes vadītāju var atstādināt ministrs, Valsts kancelejas direktoru un Pārresoru koordinācijas centra vadītāju — Ministru prezidents."

11. 41. pantā:

izslēgt pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunktā vārdus un skaitli "(attiecībā uz iestādes vadītāju — ievērojot 14. panta trešās daļas noteikumus)";

papildināt pirmās daļas 1. punkta "l" apakšpunktu pēc vārda "spriedumu" ar vārdiem "vai prokurora priekšrakstu par sodu";

papildināt pantu ar trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(3) Izbeidzot valsts civildienesta attiecības pēc iestādes ierosinājuma, ierēdni rakstveidā brīdina šādos termiņos:

1) nekavējoties — ja valsts civildienesta attiecības izbeidz, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1. punkta "e", "l" vai "m" apakšpunktā noteikto;

2) trīs darbdienas iepriekš — ja valsts civildienesta attiecības izbeidz, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1. punkta "c", "d", "h" vai "i" apakšpunktā noteikto;

3) divas nedēļas iepriekš, izņemot šā likuma 11. panta trešajā daļā minēto gadījumu, — ja valsts civildienesta attiecības izbeidz, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto;

4) vienu mēnesi iepriekš — ja valsts civildienesta attiecības izbeidz, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1. punkta "f" vai "g" apakšpunktā noteikto.

(4) Valsts civildienesta attiecības pārbaudes laikā pēc ierēdņa ierosinājuma izbeidz triju darbdienu laikā. Citos gadījumos valsts civildienesta attiecības pēc ierēdņa ierosinājuma izbeidz ne vēlāk kā mēnesi pēc ierēdņa iesnieguma saņemšanas.

(5) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā valsts civildienesta attiecības izbeidzas ar ierēdņa nāves brīdi.

(6) Izbeigt valsts civildienesta attiecības, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 3. punktā paredzēto savstarpēju vienošanos, kas noslēgta starp ministru un iestādes vadītāju vai starp Ministru prezidentu un Valsts kancelejas direktoru vai Pārresoru koordinācijas centra vadītāju, var ne agrāk kā sešus mēnešus pēc sadarbības uzsākšanas.

(7) Lēmumu par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata pieņem ministrs, bet par Valsts kancelejas direktora un Pārresoru koordinācijas centra vadītāja atbrīvošanu — Ministru prezidents. Lēmumu par valsts sekretāra, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja, Ministru prezidenta biedra sekretariāta vadītāja, Valsts kancelejas direktora, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata attiecīgā amatpersona pieņem, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, izņemot gadījumu, kad civildienesta attiecības tiek izbeigtas, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā vai 3. punktā noteikto."

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 22. un 23. punktu šādā redakcijā:

"22. Iestādes vadītāju, kurš turpina pildīt pienākumus pēc 2022. gada 30. jūnija, var atkārtoti iecelt tajā pašā amatā uz vēl vienu termiņu.

23. Ierēdņi, kuri līdz 2022. gada 30. jūnijam pārcelti citā ierēdņa amatā, kurā noteikta zemāka mēnešalga par iepriekšējo, turpina saņemt iepriekšējā amata mēnešalgu, normatīvajos aktos noteiktās pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, un sociālās garantijas, kā arī saglabā specializētajā civildienestā noteikto dienesta pakāpi."

13. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā."

Likums stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 2. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 15. jūnijā

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!