Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2021. gada 15. aprīļa stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas septītā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 15. aprīlī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 22.04.2021., Nr. 77 https://www.vestnesis.lv/op/2021/77.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas astotā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 15. aprīlī

Vēl šajā numurā

22.04.2021., Nr. 77

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 15.04.2021.

OP numurs: 2021/77.1

2021/77.1
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas septītā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 15. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sākam 2021. gada 15. aprīļa attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Pirmais darba kārtības punkts – Saeimas Prezidija ziņojumi.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jura Juraša, Krišjāņa Feldmana, Anitas Muižnieces, Gata Eglīša, Māra Možvillo, Aivara Geidāna, Ievas Krapānes, Janīnas Kursītes, Edgara Kronberga, Normunda Žunnas, Ulda Budriķa, Reiņa Znotiņa, Evitas Zālītes-Grosas, Jāņa Butāna, Jāņa Cielēna, Sanda Riekstiņa, Evas Mārtužas, Dagmāras Beitneres-Le Gallas, Lindas Mednes un Jura Rancāna iesniegto likumprojektu "Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

Lūdzu atvērt sadaļu... Lūdzu pieteikties.

Vārds deputātam Jurim Jurašam. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Labrīt, kolēģi! Veselības ministrija jau pirms vairākiem gadiem ir atzinusi, ka no azartspēlēm atkarīgai personai spēlēšanas process nenoris izolēti, bet ir cieši saistīts ar vielu lietošanas izraisītiem atkarības procesiem (smēķēšana, alkohola un narkotiku lietošana). Līdz ar to, nosakot alkohola pieejamības ierobežojumus azartspēļu vietās, tiktu mazināta iespēja, ka vienlaikus varētu attīstīties vairākas atkarības – gan atkarība no procesa, gan atkarība no vielām –, kā arī tiktu nodrošināta lielāka kontrole pār esošo situāciju un lēmumu pieņemšanu.

Likumprojekta mērķis ir panākt to, ka, azartspēļu zāļu telpās aizliedzot tirgot alkoholu, tiktu mazināta personu vēlme iesaistīties azartspēļu spēlēšanā. No azartspēļu nozares pārstāvju puses ir dzirdēts, ka azartspēles ir tikai un vienīgi izklaide, taču pat lielai daļai... ja mēs vispār varam uzskatīt azartspēļu spēlēšanu par izklaidi, tad... lielai daļai izklaižu ir paredzēts šobrīd aizliegums lietot alkoholu. Aizliedzot alkohola lietošanu spēļu zālēs, tiktu sekmēta azartspēļu spēlētāju spēja saglabāt kontroli pār notiekošo un mazinātos pārmērīgas aizraušanās riski, azarta riski. Samazinātos arī likumpārkāpumu skaits spēļu zālēs un to tuvumā. Tieši alkohola reibumā azartspēļu organizēšanas vietās un to tiešā tuvumā notiek dažādi likumpārkāpumi.

Alkohols un azartspēles – tā ir sociāli bīstama kombinācija, par to šaubu nav, tāpēc mūsu pienākums ir neļaut izmantot atkarīgus cilvēkus, vienu vājību papildinot ar citu. Alkoholam spēļu zālēs nav vietas!

Ņemot vērā to, ka gan šis iesniegtais likumprojekts, gan arī nākamais likumprojekts, kas mums ir darba kārtībā, proti, likumprojekts "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā", ir savstarpēji saistīti un prasa neatliekamu un operatīvu rīcību, es aicinu šo un arī nākamo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Vispirms balsosim par piedāvājumu nodot šo likumprojektu arī Juridiskajai... tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 40, pret – 14, atturas – 18. Likumprojekts "Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā" ir nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jura Juraša, Krišjāņa Feldmana, Anitas Muižnieces, Gata Eglīša, Māra Možvillo, Aivara Geidāna, Ievas Krapānes, Janīnas Kursītes, Edgara Kronberga, Normunda Žunnas, Ulda Budriķa, Reiņa Znotiņa, Evitas Zālītes-Grosas, Jāņa Butāna, Jāņa Cielēna, Sanda Riekstiņa, Evas Mārtužas, Dagmāras Beitneres-Le Gallas, Lindas Mednes un Jura Rancāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Juris Jurašs. Lūdzu pieteikties.

Vārds deputātam Jurim Jurašam. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Kolēģi! Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā no azartspēļu atkarības dažādās pakāpēs cieš aptuveni 80 tūkstoši personu, no tām vairāk nekā 15 tūkstošiem šīs problēmas ir pašā smagākajā pakāpē. Tie nav vienkārši skaitļi vai ieraksti Excel tabulās, tie ir bērnu tēvi, mātes, brāļi un māsas – tie ir mūsu, Latvijas, cilvēki. Varam nojaust, cik lielu postu lielā daļā Latvijas ģimeņu ienes šāda veida atkarība. Mēs gadiem mēģinām panākt, lai... pārliecināt deputātus, ka ir svarīgi samazināt pieejamību azartspēļu zālēm. Lūk, ir iesniegts konkrēts likumprojekts, kas ir neliels solis uz priekšu veselīgas sabiedrības veidošanā.

Šajā laikā... vairāk nekā jebkad agrāk... Mēs zinām, ka katram aizliegumam ir jābūt izvērtētam, apsverot arī tā iespējamo ietekmi uz sabiedrību. Spēļu zāļu... azartspēļu organizētāji uzskata, ka Latvijas budžets ir jāstutē ar spēļu industrijas miljoniem, kuri tiek iekasēti nodevās, taču balstīt budžetu uz mūsu pašu cilvēku nelaimēm – valstij tā ir kauna lieta! Vai kāds ir rēķinājis, cik daudz valsts un pašvaldības zaudē, jo azartspēļu atkarīgie cilvēki, simtiem un tūkstošiem, iznīcina savas dzīves, sagrauj savas ģimenes, iedzen tās vēl lielākā nabadzībā?

Pilnīgi skaidrs ir tas, ka daudzie miljoni, ko azartspēļu atkarīgie nospēlē spēļu ellēs, šobrīd nonāk neremdināmās apetītes apsēstajai azartspēļu industrijai jeb dažu negausīgu personu kabatās tā vietā, lai savus nereti nelielos ienākumus un uzkrājumus cilvēki izlietotu saprātīgi un jēgpilni, novirzot tos savām ģimenēm. Spēļu elles Latvijā ir kā ielaista slimība, kura kādu padara bagātu, tāpēc daudzi uzskata, ka tā nav jāierobežo. Tāpat ir ar pandēmiju, kad atsevišķi personāži izplata viltus ziņas par Covid-19, lai maldinātu sabiedrību.

Kāpēc daudzi ir tik vienaldzīgi pret to, ka azartspēles izposta ģimenes, pazudina valsti un cilvēkus? Vai atsevišķu partiju sponsoru ziedojumi ir tik svarīgi, lai deputāts kļūtu par marioneti – par nespējīgu pieņemt lēmumus, kas tik ļoti vajadzīgi veselām un laimīgām ģimenēm un stiprai valstij? Vismaz kovida laikā... deputātiem šī apgaismība bija, un spēļu elles tika slēgtas. Ko mūsu valsts iedzīvotāji zaudēja ar šo postītavu slēgšanu un stingru ierobežošanu? Vai kāds var nosaukt kaut vienu pozitīvu lietu, ko sev līdzi nes un piedāvā sabiedrībai azartspēļu spēlēšana? Tādu vienkārši nav, un jūs to visu labi saprotat. Tas ir līdzīgi kā ar narkotiku tirgošanu un lietošanu – vienīgais ieguvējs ir tirgotājs, bet visa pārējā sabiedrība zaudē; tiek zaudēti cilvēki, tiek sagrautas ģimenes, tiek iedzīti nelaimē tūkstošiem un tūkstošiem.

Situācija saistībā ar azartspēļu izraisītajām sekām ir kritiska. To redz un saprot katrs domājošs cilvēks. Mums kopā azartspēlēm ir jāierāda to vieta, spēļu zāļu neprāts ir jāierobežo un jāieliek stingros rāmjos.

Kolēģi, mūsu valsts nākotnes vārdā ir jāpieliek punkts sabiedrības indēšanai, tāpēc lūdzu arī šo likumprojektu... atbalstīt nodošanu Juridiskajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Pret" pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs. Lūdzu!

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Labdien! Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Īstenībā es nemaz neesmu "pret", es atbalstu sabiedrības veselību, tomēr es vēlos atgādināt cienījamam iesniedzējam, ka azartzāles nestrādāja Latvijā pagājušo gadu un faktiski nestrādā kopš ārkārtas stāvokļa pasludināšanas. Mums nav tagad ne spēlētavu, ne kazino, viss ir ciet. Kāpēc gan iesniedzēji aktivizē savu politiku šajā jomā?

Es vēlos atgādināt iniciatoriem – frakcijai KPV LV un Jauno konservatīvo frakcijai –, ka viņu ietekmes zonā atrodas arī Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija – divas spēku struktūras, kurām jāgādā par Latvijas cilvēku drošību un iekšlietu... kārtību. Bet kas notiek Latvijas galvaspilsētā uz ielām? Diemžēl notiek slepkavības, nežēlīgas apšaudes, notiek lielas zādzības, notiek mašīnu aizdedzināšana. Tas viss notiek arī lielākajā Rīgas rajonā – Purvciemā, kur dzīvo arī mana ģimene.

Es varu secināt, ka diemžēl Iekšlietu ministrija ar savu 400 miljonu budžetu netiek galā ar noziedzību un labāk policistiem... nākas nodarboties ar cilvēku sodīšanu par šašliku ballītēm un cīnīties ar krievu žurnālistiem vai citādāk, teiksim tā, vērsties pret parastiem cilvēkiem, nevis apkarot bīstamus noziedzniekus, kad... iekšlietu ministrs nožēlojami prasa videoreģistratorus parādīt... Viņiem nepietiek ar 400 miljonu budžetu, viņiem vajag, lai mēs parādām viņiem videoreģistratorus.

Diemžēl man liekas, ka iesniedzēji grib novērst uzmanību no valdības locekļu nespējas izpildīt savas pilnvaras, organizēt Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas darbību tā, lai pandēmijas laikā izslēgtu iespēju noziedzīgiem elementiem ārdīties tepat Latvijā, un man nav vēlmes atbalstīt viņu iniciatīvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 37, pret – 12, atturas – 29. Likumprojekts nodots Budžeta un finanšu... Nav nodots... nav nodots... Juridiskajai komisijai...

Balsosim par deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 35, pret – 15, atturas – 27. Likumprojekts noraidīts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Ivana Klementjeva un Vladimira Nikonova iesniegto likumprojektu "Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labrīt visiem! Es domāju, katrs, kurš seko līdzi mūsu valsts politiskajiem procesiem un cenšas ne tikai lamāties par to, bet arī tos saprast, ir uzdevis sev jautājumu: nu kāpēc? Kāpēc Latvijā vara nav spējīga pieņemt pārdomātus un atbildīgus lēmumus? Kāpēc Lietuva un Igaunija var, bet mēs nevaram? Kas – mēs esam stulbāki par lietuviešiem, igauņiem? Nu, es domāju, kopumā ņemot. Droši vien – nē.

Kas padara demokrātiju par efektīvu valsts pārvaldes instrumentu, un kāpēc Latvijā tas tā nenotiek? Kāpēc Latvija jau gadiem slīgst politiskās bezatbildības un varas visatļautības un mazspējas slazdā un nekādi nespēj no tā izrauties? Kāpēc? Jo demokrātijā, līdzīgi kā tirgus ekonomikā, galvenais dzinējspēks ir konkurence. Bez pilnasinīgas politiskās konkurences, tas ir, varas nomaiņas, demokrātija kļūst par fikciju. Ja varas nomaiņa nav iespējama, kā tas ir Latvijā, kad ir iespējamas tikai esošās varas dažādas mutācijas, tad politiskās atbildības princips nestrādā, jo tie, kas ir pie varas, var darīt, ko vien vēlas, vai vispār neko nedarīt, nepildīt savus solījumus, – tie tik un tā paliks pie varas. Tādējādi vara ieslīgst visatļautībā, izvirst un degradējas. Latvijā tas notiek jau daudzus gadus. Tādējādi demokrātija pārvēršas par fikciju.

Lai atdzīvinātu politiskās atbildības principu arī pie mums, ir nepieciešams radīt priekšnosacījumus, vispirms jau reāli darbojošos instrumentus reālai varas un opozīcijas sāncensībai. Mūsu Satversmes tēvi labi saprata šo nepieciešamību, un tāpēc pamati šādai konkurencei tika iestrādāti jau Satversmē, paredzot vairākus šādus instrumentus – tie ir deputātu jautājumi, tie ir deputātu pieprasījumi, un tās ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Taču vēlāk ar šiem instrumentiem... paredzētie... likumi... Saeimas kārtības rullis tika izveidots tā, lai šos instrumentus padarītu par gandrīz pilnīgi bezjēdzīgiem. Rezultātā mums ir tas, kas ir. Mūsu politiskā sistēma ir kā beigta zivs, tā nevis peld, bet pūst no galvas.

Kā jūs zināt, viens no Satversmē paredzētajiem instrumentiem, ko es jau pieminēju, ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Demokrātiskās valstīs tas ir varens un jaudīgs instruments, kas liek varai trīcēt, drebēt un atbildēt par savu sastrādāto, bet, kā mēs visi labi zinām, Latvijā šis instruments nestrādā, un mēs labi zinām, kāpēc. Latvijā... Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums tika izveidots tā, lai šo izmeklēšanas komisiju darbu varētu pārvērst pilnīgā profanācijā, proti, lai gan Satversme nosaka to, ka opozīcija var izveidot šādu izmeklēšanas komisiju, likums savukārt tālāk ir paredzējis tādu procedūru, ka varas pozīcija var iekļaut... izveidot... noteikt savu vadītāju šai komisijai un noteikt, kādā veidā šīs komisijas darbs tālāk tiks īstenots. Rezultātā mēs redzam to, ko mēs parasti redzam, – pilnīgi bezjēdzīgu šo komisiju darbu.

Mēs piedāvājam mainīt šo likumu, šo regulējumu, un paredzēt, ka komisijas vadītāja pienākumi ir jāuzņemas... var tikt deleģēti tikai tiem, kuri ir bijuši pie šīs komisijas iniciēšanas. Tas būtu loģiski, ja opozīcija, kura pati parasti ir izmeklēšanas iniciatīvas īstenotāja, pati uzņemtos atbildību par šī procesa rezultātu. Tas savukārt dotu iespēju varas pozīcijai būt ne tikai šī izmeklēšanas procesa objektam, bet arī opozīcijas darba vērtētājam un likt opozīcijai atbildēt par savu sastrādāto.

Bieži tiek minēts, ka vienīgais jēdzīgais rezultāts ir bijis Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Es vēlētos atgādināt, ka tieši Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadība tika uzticēta opozīcijai. Būs interesanti paskatīties, kā notiks ar esošo... pašlaik veidojamo izmeklēšanas komisiju, jo, ja tur kāds no koalīcijas mēģinās uzņemties šo... vai viņam mēģinās "iestūķēt" šo vadošo lomu, tad tas principā būs politiskais līķis, kurš nevis vienkārši beigs savu politisko karjeru, bet beigs ar negodu. Torpedēt šo pasākumu, zinot, kas ir ticis sastrādāts... Sabiedrība to noteikti nepiedos.

Kolēģi no koalīcijas! Šādas izmaiņas likumā arī jums būtu ļoti izdevīgas, jo pašlaik jūs esat nolemti būt kopā, pat ja jūs nepiekrītat partneru rīcībai. Vai tā būtu OIK afēras turpināšana un piesegšana, vai tas būtu masku iepirkums vai vakcīnu iepirkums, jūs esat spiesti viens otru atbalstīt. Savukārt ar šādu instrumentu – izmeklēšanas komisiju, kuru vadītu opozīcija, – jūs varētu tikt skaidrībā un atbrīvoties no sev nevēlamiem kolēģiem.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, nodot tālāk Juridiskajai komisijai un turpināt darbu pie šī likuma izmaiņām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis "par". Runāt "pret" nav pieteikušies, bet ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 51, atturas – 1. Likumprojekts noraidīts.

Darba kārtībā – sadaļa "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Lēmuma projekts "Par 11 376 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par lūšu medību aizliegumu" turpmāko virzību".

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šo likumprojektu izskatām šajā sēdē?

Kazinovska kungs, vai runāsiet "pret" šī likumprojekta izskatīšanu šodienas sēdē?

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamā...

Sēdes vadītāja. Kazinovska kungs, jūs runāsiet "pret"?

A. Kazinovskis. Es runāšu "pret".

Sēdes vadītāja. "Pret".

Lūdzu, vārds deputātam Andrim Kazinovskim. Lūdzu!

A. Kazinovskis. Šis iesniegums faktiski saistīts ar tādām emocijām, jo... Es mēģināšu pa plauktiņiem salikt, kāpēc tomēr nevajadzētu šo iesniegumu nodot tālākai virzībai.

Pirmkārt. Statistikas dati un lūšu monitorings liecina, ka lūšu populācija Latvijā ir stabila, ar nelielu tendenci pieaugt. Tas nozīmē, ka esošais lūšu apsaimniekošanas veids ir efektīvs un medības lūšu populāciju neapdraud.

Otrkārt. Lūšiem Latvijā šobrīd ir labākais populācijas stāvoklis pēdējo simts gadu laikā.

Treškārt. Lūšu medības nodrošina stabilu to populāciju, izslēdzot strauju populācijas pieaugumu vai kritumu, notiekot straujam populācijas pieaugumam, kas pēcāk strauji krītas, sarūkot barības bāzei.

Ceturtkārt. Stingri kontrolētās medības nodrošina stabilu populāciju dabā. Šobrīd tieši mednieki ir tie, kas veicina lūšu monitoringu un sagādā datus lūšu pētnieciskai izpētei.

Aizliedzot lūšu medības, beigsies sugas izpēte un monitorings. Mednieki ir tā sabiedrības daļa, kurus lūsis vistiešākajā veidā interesē. Interesē, lai to nemedītu nelikumīgi; interesē, lai būtu dati; interesē, lai sargātu šos dzīvniekus. Aizliedzot lūšu medības, vesela interešu grupa pārstās tos sargāt un monitorēt, jo tas ir dārgi. Aizliedzot medības, mēs zaudēsim unikālu zinātnisko materiālu un kontroli pār situāciju.

Piektkārt. Likumīgas un kontrolētas medības kā legāls instruments veicina toleranci pret šo sugu, maksimāli novēršot nelikumību iespējas.

Sestkārt. Šībrīža sistēma, kā tiek medīti lūši, ir adaptīva, tā neļauj reaģēt jebkurā brīdī... ar medību sezonu vai nomedīšanas limitu, tādējādi kontrolējot lūšu populāciju un tās ietekmi uz apkārtējiem faktoriem.

Septītkārt. Jāņa Ozoliņa pētījums par lūšu monitoringu no 2007. gada ir vienīgais pilnīgais ilgtermiņa pētījums Eiropā un vērā ņemams pasaules līmenī.

Astotkārt. Nomedīto lūšu ģenētikas analīzes palīdz skaidrot, ka medītie lūši ir Latvijas, nevis ienākuši no kaimiņvalstīm.

Devītkārt. Aizliedzot vienas dzīvnieku sugas medīšanu, jāsaprot, ka tā strauji pieaugs. Strauji pieaugot vienai sugai, cita krītas, jo tiek izmantota kā barības bāze. Lūšu pamatbarība ir zaķi (tostarp – baltie zaķi), medņi, rubeņi, ūpji. Lūsis ir viens no iemesliem zaķu populācijas sarukšanai. No tā izriet, ka vienas dzīvnieku sugas palaišana pašplūsmā veicina citas iznīcināšanu. Stingri kontrolētas medības ir instruments arī citu dzīvnieku sugu saglabāšanai. Lūšu populācijas straujš pieaugums var veicināt slimību attīstīšanos.

Vēl es gribētu pateikt to, ka ir arī pašam pieredze. Iepriekš tika aizliegtas medņu medības pavasarī. Mēs zinām, ka arī medņi tika rūpīgi kontrolēti no mednieku puses; riesti tika meklēti, un mednieku attieksme pret šo putnu bija ļoti saudzīga. Taču, tā kā šobrīd medņu riesti vairs nav mednieku interesēs, notiek faktiski pilnīga ignorēšana attiecībā uz to, kurā vietā notiek medņu riesti un notiek ciršana, un faktiski nav nekāda monitoringa, un medņu skaits šobrīd samazinās.

Sēdes vadītāja. Kazinovska kungs, lūdzu, atvainojiet mani, bet pilnīgi pietika ar to, ka jūs iebildāt pret šī lēmuma projekta izskatīšanu šajā sēdē. Un līdz ar to... Ja kaut vienam deputātam ir iebildumi pret šī lēmuma projekta izskatīšanu, mums ir jālemj, vai... Līdz ar to mēs varam skatīt... iekļaut šo lēmuma projektu skatīšanai nākamajā Saeimas sēdē. Un par šo jautājumu saskaņā ar procedūru viens var runāt "par", viens – "pret".

Lūdzu, deputāti! Kurš vēlas izteikties par šī lēmuma projekta izskatīšanu nākamajā sēdē?

Gobzema kungs, vai jūs runāsiet "par" vai "pret"?

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien visiem! Es runāšu par šī likumprojekta virzīšanu tālāk, izskatīšanu un apstiprināšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems. Labrīt, kolēģi! Labrīt, visa Latvijas sabiedrība! Projekts par lūšu medību aizliegšanu ir loģisks un saprotams, un lūšu medības, es gribu teikt, tiks aizliegtas. Lūšu medības tiks aizliegtas, pats vēlākais, 2022. gada oktobra vidū droši vien, tad, kad partija "Likums un kārtība" nāks pie varas. Un bez diskusijām tiks aizliegtas! Ar to ir jārēķinās.

Kāpēc lūšu medības ir jāaizliedz? Sākšu ar nenopietnāko un pāriešu uz nopietnāko daļu. Nenopietnākā daļa ir tāda: partijas "Likums un kārtība" logo ir lūša siluets, un līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka nekādu medību, lūšu medību, šeit nebūs. Bet, tā nopietnāk runājot, – nu būsim godīgi! Mednieki, kāpēc jūs nešaujat jenotsuņus? Ejiet taču un šaujiet tos jenotsuņus, nu! Vienīgā problēma ir tā, ka tur nav tās vērtības... ne kažokam īsti vērtība, ne kaut kam citam... ne trofeja, ne kas pārāk... nekas cits tur jums neder. Tas jūs tā īpaši neinteresē, nesatraucaties par to, ja?

Kāpēc jums traucē 200–300 lūši? Kāpēc viņi ir jāšauj? Ja viņu ir par daudz, tad noķeriet viņus, pārdodiet zoodārziem vai valstīm, kurās lūšu nav. Kāpēc viņi ir jāšauj? Tātad – ja lūšu, šo samērā reto... ļoti reto dzīvnieku, īpatsvars... ja Latvijā to ir par daudz, ķeriet dzīvus, un būs valstis, kuras par lielu naudu viņus nopirks! Kāpēc jūs viņus šaujat? Tāpēc, ka jums tā ir izklaide. Tas ir iemesls numur viens. Un jūsu atrunas par to, ka kaut kas tur ir jāregulē... Es atvainojos, 250 lūši apēd jūsu tās... 200 tūkstošus stirnu? Vienīgais iemesls, kāpēc jūs gribat šaut lūšus, – lai jums paliek vairāk stirnu, ko arī šaut. Un viss.

Lūsis neuzbrūk mājām. Ļoti grūti atrodams dzīvnieks. Neuzbrūk mājdzīvniekiem (nu, ja ir kāds gadījums reizi pa, nezinu, simt gadiem, tad tas ir saskaitāms uz viena vai diviem pirkstiem). Lūšu pamatbarība – stirnas. Stirnu Latvijā daudz, pietiek. Tad, kad stirnu ir mazāk, lūšu populācija arī samazinās, starp citu. Pati par sevi, dabiski. Un, ja kāds domā, ka viņš ir Dieva vietā nosūtīts, lai kaut ko regulētu, tad tā ir demagoģija. Īstenībā daba pati visu saregulē arī bez šaušanas. Es neesmu pret medībām kā tādām, bet es esmu pret trofeju medībām.

Tad, kad koks ir jānozāģē mežā, mēs par to maksājam bargu naudu – par katru celmu. Dzīvniekus mēs ļaujam te šaut uz nebēdu. Īstenībā vajadzētu par katru nošauto dzīvnieku – ne tikai par lūšiem, bet par jebkuru! – prasīt samaksu, jo tas ir valsts resurss. Ja nu būtu karš un pirms tam viss būtu izšauts tikai prieka vai sava ledusskapja pēc? Tas pieder mums visiem. Tas nepieder tikai medniekiem. Un lūši pieder mums visiem, tie, kas ir Latvijā. Lūši ir mūsu bagātība, tas ir aristokrātisks dzīvnieks, reti sastopams Eiropā, un lielākajā daļā Eiropas ir aizliegtas lūšu medības. Tas ir tikai normāli, ka tās tiks aizliegtas arī Latvijā. Ja jums viņi traucēs un kāda būs par daudz, varēsiet noķert dzīvu un pārdot kādas citas Eiropas valsts zoodārzam vai ieviest, lai citā Eiropas valstī arī būtu lūši. Mēs vēl uz to nopelnīsim. Tā ka argumentācijas, kāpēc šaut lūšus, nav vispār nekādas. Nav pilnīgi nekādas argumentācijas! Tīra izklaide, un viss.

Lūšu medības ir jāaizliedz – jo ātrāk, jo labāk. Pats vēlākais, tas notiks pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām: bez diskusijām tiks aizliegtas lūšu medības Latvijā. Ar to rēķinieties!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 11 376 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par lūšu medību aizliegumu" turpmāko virzību", respektīvi, par tā iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret – 3, atturas – 1. Lēmuma projekts ir iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Godātie kolēģi, esam nonākuši pie darba kārtības sadaļas "Likumprojektu izskatīšana".

Skatām likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Rihards Kozlovskis. Lūdzu!

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 14. aprīlī izskatīja likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" un to sagatavoja otrajam lasījumam.

Kopumā tika saņemti četri priekšlikumi.

1. – deputāta Eglīša priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta 41. pantu, nosakot, ka attiecīgi pašvaldībām arī ir tiesības noteikt ierobežojumus atbilstoši... kurās azartspēles varētu netikt organizētas.

Komisijā attiecīgi deputātiem... bez garām debatēm, bet uzklausot pašvaldību pārstāvju teikto, ka pašlaik notiek skaņošana šīm pamatnostādnēm, par ko mēs jau esam runājuši... un arī pēc Finanšu ministrijas teiktā, ka faktiski... ka nākamajā nedēļā iztek šis termiņš, kas ir uzdots, lai attiecīgi varētu vienoties ar pašvaldībām...

Tādēļ komisija balsojot... ar balsu vairākumu tomēr šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Gatim Eglītim. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Paldies. Labdien, kolēģi! Es runāšu uzreiz par trijiem maniem priekšlikumiem.

Tātad... Jā, vakar... Es mazliet precizēšu referenta teikto... Vakar nebija mums ilgstošu debašu. Man liekas, trijās minūtēs mēs izskrējām visam cauri, jo mums bija aizkavējušās kovid... un Latvijas Pašvaldību savienības teiktais – arī neprecīzi atreferēts... Bet es pieskaršos ātri... virkne punktu.

Pirmkārt. Vakar mani trīs priekšlikumi tika noraidīti, vairākiem deputātiem atturoties. Tātad tas, ko es gribu uzsvērt (arī visiem, kas skatās, teiksim, no malas šīs mūsu debates): atturēšanās – de facto tas ir balsojums "pret". Tā ka visi tie deputāti, kas pēc tam gudri runās: "Jā, es jau gribēju palikt tur tā kā pa vidu, es neesmu ne pie vienas puses, ne pie otras." Nu, tā ir tāda tukša runāšana. Atturēšanās – de facto tas ir balsojums "pret"! Un, es domāju, to piefiksēs daudzi, kas skatās mūsu sēdi, seko līdzi... arī no pašvaldībām... teiksim, tie, kuri gribētu, lai pašvaldībām ir lielāka iespēja pašām pateikt, kur būt vai nebūt azartspēlēm. Tātad, lūdzu, piefiksējiet: katrs, kurš balsojumā atturēsies... būtībā tas balsojums ir "pret".

Otrkārt. Tika pieminētas pamatnostādnes. Tātad... Kā mēs zinām, šīs pamatnostādnes valdībā izgāzās ar lielu blīkšķi, un ir skaidrs, ka arī otrais piegājiens, kas tagad top... visticamāk, tiks noraidīts, jo Finanšu ministrija ir izdomājusi, ka azartspēles reģionos – tā ir mūsu lielā Nokia, tā ir mūsu iespēja būt bagātiem, ka mums ir nevis kaut kā jāierobežo azartspēles vai varbūt tās pat jāmazina... nē, tajās pamatnostādnēs ir uzsvars uz to, ka mums tās ir jāattīsta. Saprotiet, jāattīsta! Tas ir ārprāts! Tā ka – tas ir par pamatnostādnēm.

Par ekonomisko efektu. Visticamāk, kāds mēģinās pārliecināt, ka mums budžeta ieņēmumi atkarīgi no azartspēlēm. Muļķības! Tās ir pilnīgas muļķības, jo tā nauda, kas netiek atstāta azartspēlēs, – tā nauda nonāk patēriņā, tā aiziet vai nu uz Rimi, vai Maxima, tā aiziet uz autoremonta darbnīcu, tā aiziet uz vietējo kafejnīcu; tā nauda budžetā atnāk atpakaļ vai nu PVN formā, vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa formā, vai akcīzes nodokļa formā, vai jebkurā citā formā. Vienīgais ekonomiskais efekts, ko es redzu, – jā, nu, teiksim, mākslas kolekcionāru aprindās... varbūt tur mazināsies naudas aprite, un varbūt vienam otram komisijas vadītājam... varbūt sievai būs grūtāk pārdot gleznas. Jā, tas varētu būt ekonomiskais efekts.

Tātad... jā, nu es gribētu vērsties... arī ceturtais punkts... pie partijām.

SASKAŅAI... es domāju, 90 procenti jūsu balsotāju atbalsta manus priekšlikumus, viņi negrib tik daudz spēļu zāļu, cik to ir reģionos, arī tepat Rīgā. Jums ir zelta iespēja, jums ir zelta kārts – šeit izšķirt šo jautājumu, tāpēc ka mums koalīcijā, runājot par šo jautājumu, ir nesaskaņas. Izmantojiet šo iespēju un varēsiet iet pie saviem balsotājiem un teikt: "Rekā, mēs nenobijāmies, mēs to izdarījām, un, rekur, spēļu zāles divu gadu laikā tiks slēgtas!"

Nacionālās apvienības frakcijai un frakcijai JAUNĀ VIENOTĪBA – brīvais balsojums. Esiet drosmīgi, izmantojiet!

ZZS frakcija! Šie mani priekšlikumi ir – simt procenti! – Valaiņa priekšlikumi. Vārds vārdā, cipars ciparā. Tā ka... nu, es pat neredzu iespēju, ka jūs balsosiet "pret" vai atturēsieties. Jūs balsosiet "par", jo Valainis, kā mēs zinām, ir Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs.

Es domāju, tas ir pašsaprotams princips, ka pašvaldībām ir jābūt autonomijai, pašnoteikšanās tiesībām – kur organizēt azartspēles un kur ne. Nevar būt tā, ka to nolemj, teiksim, kaut kāda Birne Rīgā. Tas ir pilnīgi pret pašvaldību autonomijas hartu.

Nu, un attiecībā uz "Attīstībai/Par!". Jā, daudz, daudz tiek runāts, ka jūs... jūs esat kabatas partija, piemēram, tur kaut kādam Jaunupiņam vai kaut kādiem tur... nu, teiksim, atsevišķiem citiem... mākslas kolekcionāriem, kuri saistīti ar Austrijas uzņēmumu Novomatic. Šī ir jūsu iespēja parādīt, ka tās ir muļķības. Jūsu iespēja.

Attiecībā uz to, ka uz diviem gadiem, teiksim, samazinātu šo termiņu. Var būt, ka... var būt arī trīs gadi, bet pieci gadi – tas ir par daudz. Un, ja būs divi gadi par īsu, tad, lūdzu, prezidents var to prasīt – grozīt, Satversmes tiesa var to prasīt – grozīt; tas viss ir izdarāms. Bet, lūdzu, lūdzu, atbalstiet manus priekšlikumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Es esmu, protams, mērenā šokā par vairākiem deputātiem, kuri pirms tam nobalsoja "pret"... pat pret likumprojekta par azartspēļu ierobežošanu nodošanu komisijai. Šajā gadījumā šiem deputātiem, kuri bez sirdsapziņas ir gatavi nīcināt ārā Latvijas ģimenes un atbalstīt šo azartspēļu sērgu, ir iespēja dot pašvaldībām tiesības ar saviem saistošajiem noteikumiem aizliegt azartspēļu organizēšanu attiecīgo pašvaldību teritorijā. Un šāds priekšlikums tika atbalstīts tieši tādā pašā... citā likumprojektā, kas bija saistīts ar dekodifikāciju; to bija iesniedzis Valainis tajā brīdī. Šoreiz, nezinu, kāpēc, tiek...

Vēsture ir tāda: lai nevirzītu to likumprojektu, tika uztaisīts jauns likumprojekts – dekodifikācijas –, jo azartspēļu lobijam ir tik svarīgi, lai spēļu elles strādātu visā Latvijā un nīcinātu Latvijas ģimenes, ka viņi apzvana ne tikai visus deputātus Saeimā un lobē balsot "pret" jauno konservatīvo un citu partiju deputātu iesniegto likumprojektu, bet arī... šajā gadījumā ir panākuši, ka tas likumprojekts – dekodifikācijas –, kas paredz administratīvo atbildību par pārkāpumiem azartspēļu jomā, ir nogrūsts atvilktnē pie Bondara, kurš dzīvo no neizprotamas izcelsmes līdzekļiem, starp citu, kā arī tiek pat taisīts jauns likumprojekts, kuru gribēja – bez priekšlikumu iesniegšanas termiņa! – pagājušajā sēdē izdzīt cauri, bet tas neizdevās.

Un šobrīd tāds priekšlikums, kāds jau ir atbalstīts tajā pirmajā likumā... likumprojektā, šeit ir iesniegts. Es domāju, ka ir pilnīgi nepieciešams atbalstīt šo priekšlikumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka 18. februārī Financial Times mēs varējām lasīt rakstu par to, kādā korupcijas skandālā Austrijā ir iekūlies slavens azartspēļu uzņēmums Novomatic. Austrijā 11. februārī notika kratīšanas pie finanšu ministra saistībā ar šo korupcijas skandālu, un tur ir teksti tādi – viņi maksā visiem. Izrādās, ka šis uzņēmums ir lielākais daļu īpašnieks arī kādā azartspēļu uzņēmumā Latvijā, kurš operē ar visiem zināmām spēļu zālēm. Un tagad man ir jautājums: kāpēc lai deputāti neatbalstītu šo priekšlikumu, lai potenciāli slēgtu šajā ārzemēs notiekošajā korupcijas skandālā iesaistītā uzņēmuma meitasuzņēmumu spēļu zāles šeit? Man ir tikai šāds jautājums: kāpēc lai to neatbalstītu?

Man ļoti žēl, ka Nacionālā apvienība nodeva – nodeva! – šo ideju... to, ka ir jāierobežo azartspēļu zāles Latvijas teritorijā. Es to atgādināšu katru reizi, kad vien man būs iespēja. Man nav nekādu... Man nav šaubu, ka "Attīstībai/Par!" kaut kādu iemeslu dēļ ir azartspēļu lobija varā (cerams, ka tas kādreiz nāks gaismā!), bet man ir liels sašutums un šoks par Nacionālās apvienības liekulību: no vienas puses, runā par to, ka atbalsta ģimenes, no otras puses, balso pret azartspēļu ierobežojumiem. Tas ir ļoti liels kauns, jo jūs labi zināt, ka ģimeņu tēvi, kuriem ir procesa atkarība no azartspēlēm, dodas algas dienā un nospēlē to naudu. Esmu dzirdējis šādus gadījumus: kad pārdeva mašīnu, lai nopirktu saviem bērniem lielāku mašīnu, kur var sasēdināt visus bērnus, viņš pa ceļam nospēlēja to naudu.

Nacionālā apvienība, jūs esat vainīgi pie tā, ka jūs nenobalsojāt! Un jūs faktiski šajā balsojumā vēl varat sevi reabilitēt. Es nerunāju par Kremļa SASKAŅU un oligarhu ZZS, kuri jau sen ir diskreditējuši sevi kā politisks spēks un darbojas tikai kā politekonomiskie grupējumi, līdzīgi kā "Attīstībai/Par!". Bet jūs esat nelieši, kuri iznīcina Latvijas ģimenes.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un dot vismaz pašvaldībām, kur ir kaut kāds saprāts saglabājies cilvēkiem, vietējiem deputātiem, iespēju izdot saistošos noteikumus un aizliegt šīs spēļu elles attiecīgo pašvaldību teritorijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Sveiciens Feldmana kungam no Kremļa! Bet es turpināšu runāt par 1. priekšlikumu, ko iesniedzis jūsu frakcijas biedrs Gatis Eglītis.

Es atbalstu šo priekšlikumu divu iemeslu dēļ. Es jau reiz uzstājos par līdzīgu priekšlikumu un tagad atļaušos savu pozīciju atkārtoti paust.

Pirmkārt. Objektīvi šā priekšlikuma mērķis ir apkarot atkarību no azartspēlēm, tas ir vērsts pret tās materiālo pamatu – azartspēļu organizēšanu – un līdz ar to, manā ieskatā, izlabo neatkarības gados pieļauto kļūdu. Varbūt es nebūtu tik uzstājīgs, ja starp maniem paziņām nebūtu tādu, kuri nokļuvuši šajā spēļu ellē, kuriem grauta profesionālā reputācija, kuri pārkāpuši likumus šīs atkarības dēļ. Šis priekšlikums nemaz nav absolūts azartspēļu aizliegums; tā ir pašvaldībām dota iespēja pārcelt azartspēļu organizēšanas vietas uz teritorijām, kur tās nebūs redzamas, un līdz ar to pārtraukt jaunās azartspēļu klientu paaudzes atražošanu un audzināšanu.

Tieši jaunībā visbiežāk veidojas atkarība no azartspēlēm. Apsvērumi par azartspēļu kaitīgumu nav saprotami jaunam cilvēkam, ja spēļu zāles skatlogs atrodas viņa acu priekšā. Vēl mazāk tas skaidrs bērnam. Jauns cilvēks vai bērns, kam aizliegts apmeklēt spēļu zāli, uzskata par normu to, ko redz, un to, ko viņam rāda. Un nemānīsim sevi – laimētavu skatlogi bērnu priekšā audzina jauno azartspēļu klientu paaudzi pat tad, ja aizliegums bērniem tās apmeklēt tiek skrupulozi ievērots, tāpēc, ja mēs tiešām vēlamies pārtraukt azartspēļu patērētāju audzināšanu Latvijā, azartspēles nevajag organizēt vismaz tajās vietās, kas pieejamas daudziem jauniešiem.

Otrkārt. Es piedalījos virknē diskusiju, kurās dalībnieki uzsvēra, ka skatāmais priekšlikums, ja tas būs pieņemts, radīs auglīgu augsni uzpirkšanai – korupciju. Publisko subjektu iespējas izvēlēties tik tiešām rada korupcijas riskus, bet šie riski ir ievērojami augstāki, ja regulējuma nav. Ja ir regulējums, riski kļūst mazāki, jo normas pārkāpējs tiek sodīts.

Ar šo priekšlikumu netiks atļauts organizēt azartspēles attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās, kuras noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos. Ja teritorijas vai vietas, kur azartspēles nav atļauts organizēt, ir norādītas saistošajos noteikumos, kļūst grūtāk īstenot koruptīvo rīcību... nekā patlaban, kad lēmumu pieņem atbilstoši 42. panta trešajai daļai. Tas nosaka (citāts): "[..] par atļauju organizēt azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj pašvaldības dome, izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu." (Citāta beigas.)

Interešu aizskāruma novērtējums – ir interešu aizskārums vai nav interešu aizskāruma, turklāt katrā konkrētajā gadījumā tas ir jautājums. Ar to vieglāk manipulēt – salīdzinājumā ar norādījumu saistošajos noteikumos.

Es secinu – skatāmais priekšlikums ievērojami samazina koruptīvos riskus, nevis tos palielina.

Ja šis skatāmais priekšlikums ir atbalstīts, pašvaldības būs atbrīvotas no nepieciešamības tiesāties ar komersantiem, bet būs tiesīgas savās administratīvajās teritorijās noteikt, kurās vietās azartspēles organizēt drīkst un kurās nedrīkst. Es atbalstu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Es vispirms gribu pateikt paldies tiem, kuri atbalstīja iepriekšējo likumprojektu, kurš diemžēl netika nodots komisijai. Man ir pārsteigums par dažiem deputātiem, kuri paši paraksta likumprojektu un pēc tam balsojumos atturas, bet tas lai paliek uz jūsu sirdsapziņas.

Es vērsīšos pie kolēģiem no Nacionālās apvienības, kur izskatās, ka daļa balso tā, daļa – savādāk. Šī ir reāla iespēja – vienu gan jūs jau palaidāt garām, bet ir vēl – tomēr parādīt arī ar kaut kādu rīcību un darbiem, par ko tad jūs īsti iestājaties, jo, ja jūs nebalsosiet, atturēsieties vai balsosiet "pret" šiem Eglīša kunga priekšlikumiem, tad es lūdzu jūs turpmāk vairs nenodarboties ar saukļu runāšanu un izsaukšanu, nevis darīšanu. Piemēram, tur jūs esat par ģimenēm, tur jūs esat par demogrāfiju! Jums nebūs vienkārši morālu tiesību to vairs darīt – ne vicināt Latvijas karogu, ne dedzināt lāpas. Tieši tik vienkārši. Un to mēs šodien redzēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi deputāti! Ir ļoti, ļoti interesantas šodienas debates. Liels paldies Jaunās konservatīvās partijas, teiksim tā, ģenialitātei, ka viņi ir spējuši, gada laikā darbojoties valdībā, aizdomāties tik tālu, ka viņi ir iesnieguši priekšlikumus, kurus es biju sagatavojis jau vairāk nekā pirms gada un iesniedzis likumprojektam.

Protams, man rodas jautājums, ko jūs darījāt šo gadu? Kāpēc jūs, būdami Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, nedarījāt pilnīgi neko? Būdami arī pie valdības koalīcijas galda... Šis jautājums jums nebija prioritāte. Bet ir kaut kādas zināmas secīgas lietas, kas notiek. Un notiek tas, ka ir priekšvēlēšanu cikli un kā pirms Rīgas domes vēlēšanām jums šis jautājums kļuva aktuāls, tāpat tas kļuvis aktuāls arī šobrīd. Protams, ir jau... Ko var darīt, tāda tā situācija ir, un ar to izpratni par mērķu sasniegšanu es nevarētu jūs sevišķi apsveikt. Bet jūsu šodienas moralizēšana prasīja man pieteikties šajās debatēs un mazliet izstāstīt arī no otras puses, ko nozīmē šos jautājumus risināt pēc būtības.

Pēc būtības valdībā esošas partijas pārstāvju šodienas moralizēšana... Nav jau tā, ka šis jautājums te ir nokritis no gaisa. Tagad deputāti pamodušies – vēlēšanas tuvojas, kaut kas jādara. Cīnīsimies ar azartspēlēm! Kolēģi, pāris nedēļas atpakaļ – pāris nedēļas atpakaļ! – valdībā tika skatīts šis jautājums. Ko darīja Jaunās konservatīvās partijas ministri? Valdības sēdēm var sekot līdzi. Ko darīja JKP ministri valdības sēdes laikā, kad sāka skatīt šo jautājumu? Nebija ne šīs kvēlās runas, nebija nekas, kur tieši no šāda paša skatpunkta skatīja šo jautājumu par atbildības pārdali. Informatīvais ziņojums, uz ko jūs te paši atsaucaties... Šodien jūs viņus kritizējat, bet reālpolitikā, kas ir valdībā, jūs to nedarāt.

Jūs jautājat man, ko es daru, ko pa šo laiku esmu izdarījis. Esmu diezgan daudz izdarījis – to, lai uz maģistrālajām ielām nebūtu azartspēles, lai tās tiktu aizvāktas prom no maģistrālajām ielām; to, lai būtu daudz stingrāki ierobežojumi, tai skaitā to, ko es jau vairāk nekā pirms gada iestrādāju priekšlikumā, lai tas atspoguļotos šajās pašās pamatnostādnēs, pēc kā arī tālāk vadīsies pašvaldības un valsts sektors, izsniedzot atļaujas. Arī tas. Šobrīd jau var uzskatīt, ka man ir izdevies to panākt. Varbūt ne kā parlamenta deputātam, bet sabiedriskajā darbā strādājot.

Kolēģi, šodienas moralizēšana tieši tā iemesla dēļ, ka pirms pāris nedēļām mutes bija ciet, bet šodien atkal esat pamodušies... atkal pamodušies, bet valdībā nedarāt neko... Cik iespējas jums bija, budžetus balsojot, šos jautājums pacelt kā savu galveno prioritāti? Kur bija jūsu prioritātes? Jums vispār nebija prioritāšu. Tas bija nožēlojami – balsot... iznīcināt mikrouzņēmējus un tagad stāstīt par to, ka cilvēkiem nav, ko ēst, ka naudu nospēlē azartspēlēs. Mikrouzņēmējiem, nodokļu maksātājiem, šobrīd nauda aiziet, nodokļus maksājot. Viņu biznesi veras ciet jūsu acu priekšā. Un jūsu prioritātes budžetā bija – nulle! Nebija jūsu prioritāšu budžetā. Par cietumu cīnījāties, lai kaut kas varētu kaut ko uzbūvēt. Nesaprotamas lietas.

Par to, kas tiešām bija vajadzīgs sabiedrībai, jūs necīnījāties. Šobrīd tuvojas vēlēšanas, un atkal sākam cīnīties, bet divas nedēļas atpakaļ jūs necīnījāties. Valdības sēdē jūs necīnījāties. Bet varat būt droši – šos jautājumus, redzot to, ka jūs tas maz interesē, bet ir tikai kā priekšvēlēšanu lozungs, mēs sakārtosim bez jums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, godātie kolēģi! Es nebiju plānojis runāt par šo jautājumu, bet, klausoties apsaukāšanos no dažu kolēģu puses, tomēr dažas lietas vajadzētu pateikt.

Azartspēļu jautājums šai Saeimai ir tiešām nebeidzams stāsts. Ja Jaunā konservatīvā partija tikpat bieži – nu vismaz, ja ne tik bieži, bet vismaz kaut pusi no šā laika – iesniegtu priekšlikumus par "3 × 500" ieviešanu...

Pie azartspēlēm. Jā, tām var būt negatīvas blaknes, dažreiz ļoti negatīvas blaknes. Tās negatīvās blaknes var mazināt, bet ir svarīgi saprast, ka tās nav iespējams likvidēt, jo šāda ir cilvēku būtība, tāpat kā ar alkoholu, tāpat kā ar smēķēšanu un tā tālāk. Pasaulē tam jau ir sen izdomāts risinājums pēc daudziem, daudziem neveiksmīgiem mēģinājumiem šādas atkarības pilnībā likvidēt. Šis risinājums ir tā saucamais grēka nodoklis, proti, tādas lietas kā azartspēles, alkohols, cigaretes, citas atkarības – tām tiek piemēroti papildu nodokļi.

Līdz ar to neatbilst patiesībai apgalvojums, ka tādā gadījumā, ja mēs to vismaz formāli mēģināsim aizliegt, nekāda efekta uz budžeta ieņēmumiem nebūs. Būs! Tāpēc ka, es vēlreiz atkārtošu, mēs runājam par papildu nodokli tieši azartspēlēm. Par to netiek maksāti tikai tie parastie: pievienotās vērtības nodoklis, darbaspēka nodokļi un tā tālāk, par to tiek maksāti papildu nodokļi. Tāpat, ja mēs izdomāsim aizliegt (vismaz formāli mēģināt aizliegt) alkohola pārdošanu, cigarešu tirgošanu, tam būs negatīvs efekts uz budžetu, tāpēc ka tam arī tiek piemēroti tie papildu akcīzes nodokļi. Azartspēļu gadījumā tie ir atsevišķi azartspēļu nodokļi.

Tāpēc tas labākais risinājums ir kontrolēt un šos ieņēmumus, papildu ieņēmumus, kas ir mērāmi, ja es pareizi atceros, vairākos desmitos miljonu eiro, novirzīt labām lietām, kuras nebūtu iespējamas, ja mēs tagad sāktu atbalstīt it kā formālu... pilnīgu aizliegumu, kura rezultātā cilvēki vienalga, es domāju, spēlētu azartspēles, tikai visādos puslegālos, nelegālos elektroniskos veidos, kur mēs neko budžetam no tā nedabūtu.

Tālāk. Par pašvaldībām. Jūs, kolēģi, paši esat izveidojuši tādu sistēmu, kad pašvaldības saņem ieņēmumus tuvu pie nulles no šiem azartspēļu nodokļiem. Tāpēc pašvaldībām jūsu tādā nebeidzamajā Finanšu ministrijas tālredzībā ir tikai problēmas, kas saistītas ar azartspēļu organizēšanu, bet pašvaldības nesaņem nekādus ieņēmumus, jo jūs paši visus ieņēmumus esat novirzījuši uz valsts budžetu, par ko es vēl savā laikā brīdināju, ka tas nebūs labi. Tas nav ne godīgi, ne gudri, ne racionāli, ne kā.

Un beidzot, kolēģi! Es skatos, ka tie, kas parakstījuši šo iesniegumu, ir galvenokārt Jauno konservatīvo un frakcijas KPV LV deputāti. Kolēģi! Vakardien... vakardien nošāva cilvēku... dienas gaismā nošāva cilvēku... dienas gaismā blīvi apdzīvotā rajonā... ar automātu... atklāti. Ko tas saka? Un šī nav pirmā reize, kolēģi! Un laikam nav pēdējā. Tas saka to, ka ārvalstu killeri Latviju uztver kā tādu... tādu izbraukumu uz šautuvi, safari. Un kas nu... Policija plāta rokas, pasludināja kaut kādu plānu, meklēja. Visticamāk, būs tāpat kā ar Bunku un citiem.

Ko dara tās partijas, tie kolēģi deputāti, kas ir valdībā atbildīgi tieši par Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju? Pirmā lieta, ko jūs darāt šodien? Jūs ierosināt palielināt finansējumu savām nozarēm! Jūs aicināt risināt tieši šos jautājumus? Nē. Kolēģi! Tas tiešām ir jūsu sirdsapziņas jautājums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es ļoti uzmanīgi klausījos JK deputātu kaismīgās runas un nonācu pie viena secinājuma. Dārgie JK deputāti! Es, protams, jums neatgādināšu visus tos "3 × 500" un visu pārējo, bet gribu jums atgādināt, ka šodien izskata Kariņa demisijas pieprasījumu. Jūs esat tik dusmīgi uz koalīcijas partijām... Jūs paši esat tajā koalīcijā. Šodien par to divkosību kā reiz mēs pārliecināsimies balsojumā par valdības demisiju. Nu tātad šie priekšlikumi acīmredzami tiks noraidīti. Un, ja jau jūs neesat, JK deputāti, divkoši, tad jums šodien būtu jāaiziet no valdības. Ja jūs neaiziesiet no valdības, tad tās ir tikai tukšas runas, tāpat kā "3 × 500" un viss pārējais.

Tas pats droši vien attiecas arī uz KPV LV deputātiem. Tātad, ja jūs paši lamājat Bondaru vai ko tur vēl... Nu, jūs sapratāt. Es domāju, ka visa sabiedrība arī saprata, ka patiesības mirklis šodien kārtējai JK divkosībai būs mazliet vēlāk – šīs sēdes laikā, tad, kad mēs balsosim par Kariņa demisijas pieprasījumu. Tad parunāsim par tām azartspēlēm, kuras jūs tur atbalstāt vai neatbalstāt. Ja jau jūs esat šajā valdībā, tad jau patiesībā atbalstāt. Tā ir viena sadaļa.

Otra sadaļa, kas ir ļoti zīmīga un interesanta. Kopš tieslietu ministrs ir Bordāns no JKP, kopš iekšlietu ministrs ir no KPV LV un kopš Ķuzis ir Jaunajā Vienotībā, Latvijā ir uzplaukušas pasūtījuma slepkavības (zīmīgi, vai ne?), kuras neatklāja – visas pēc kārtas. Bunkus slepkavību neatklāja. Rebenoka slepkavību neatklāja. Vakardien...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu, atvainojiet, bet runājiet, lūdzu, par 1. priekšlikumu!

A. Gobzems. Nu tas ir saistīts...

Sēdes vadītāja. Nē, tas nav saistīts. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

A. Gobzems. Beitneres-Le Gallas kundze, tas ir saistīts arī tādā ziņā ar šo priekšlikumu, ka šodien vajadzēja skatīt priekšlikumus par iekšlietu un tieslietu sistēmu. Es arī esmu pret azartspēlēm, bet šodien dienaskārtībā pēc kārtējās pasūtījuma slepkavības tieši no tām partijām, kas pārvalda tieslietas un iekšlietas, vajadzēja būt šādiem priekšlikumiem. Un šodien pieņemtiem.

Es domāju, ka tas ir zīmīgi. Zīmīgi par cilvēkiem, kuri par citiem saka, ka viņi ir divkoši, lai gan paši šodien balsos "par" šo valdību, atbalstīs šo valdību un turpinās tieši tādā pašā garā melot saviem vēlētājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evai Mārtužai. Lūdzu!

E. Mārtuža (JK).

Labdien! Azartspēļu atkarība ir patoloģiska, to visi mēs saprotam, esam piekrituši tam, bet mazliet piemirstam otru sadaļu, par kuru varbūt neesam aizdomājušies, ka azartspēles ir... šī atkarība ir smaga slimība, ne tikai patoloģiska tieksme, bet arī slimība, un kā jau slimība tā ir klasificēta. Klasifikācija ar SSK-10, un kods F63, jo tā atkārtojas, mutē un saslimdina citus, respektīvi, padara cilvēkus sev līdzās līdzatkarīgus un vienlaikus ietekmē, protams, arī ģimenes, bērnus un tā tālāk. Ķēdīte turpinās.

Tas ir tā interesanti, ka mēs tik aktīvi cīnāmies pret kovidu, bet nekādi negribam saprast, ka arī azartspēles ir līdzīga vīrusa infekcija, ar kuru ir vienkārši jācīnās. Varbūt ir vērts padomāt un visiem ārstiem un zinātniekiem sadoties rokās un sākt strādāt pie azartspēļu potes?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs, protams, šeit varam smīkņāt par tādu ģimenes skandālu, ko mēs varam vērot koalīcijā, bet man tomēr ir jāatzīst, ka es gribu izteikt komplimentu Eglīša kungam par drosmi. Varbūt tā drosme ne vienmēr tiek demonstrēta. Jā, diemžēl, kā jau koalīcijas deputātiem pienākas, reizēm kāds palien zem galda klusējot, kāds tagad izlien, vicinot karogu, bet tomēr, nu, šādi mirkļi ir... Patiesības mirkļi ir pozitīvi un atnes tiešām arī daudz gaismas mūsu koalīcijas purvā.

Es gribētu pateikt, ka, protams, atbalstīšu šo priekšlikumu. Ja šādi priekšlikumi netiks atbalstīti, es aicinu turpināt šādu priekšlikumu iesniegšanu, lai varētu nodrošināt to, ka tie motivējošie līdzekļi, kuri tiek piegādāti, visticamāk, frakciju vadītājiem vai komisiju vadītājiem, beidzot varbūt kādam izsīktu, un lai varbūt arī tas birojs, kas mums ir, kas nodarbojas tikai ar korupcijas novērošanu, arī pieķertos šiem gadījumiem, jo... man liekas, ka ir ļoti vienkārši pamanāms tātad... ja tiek iesniegts kāds priekšlikums, kas ir ļoti sensitīvs konkrētai nozarei, tad, es domāju, ir jāiedarbina visas ausis un visas acis apkārt Saeimai, lai varētu noķert tos, kas ņem, un tos, kas dod.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim. Lūdzu!

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es gribētu, lai varbūt mēs visi nedaudz iedziļināmies šī priekšlikuma būtībā. Te nav runa par to, ka azartspēles ir pilnīgi aizliedzamas, te nav runa par to, ka šie ierobežojumi būtiski mazinās šo biznesu. Paskatieties uz šo priekšlikumu! Priekšlikumā ir paredzēts, ka pašvaldības savā teritorijā noteiks vietas, kur nebūs iespējams veikt azartspēles.

Īstenībā, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, tas ir ļoti labs stimuls un laba dāvana nākamajiem deputātiem pašvaldībās. Atsaucoties arī uz savu pieredzi, strādājot Balvu novadā savā laikā, – pilsētā, kura ir samērā neliela, mazāk nekā astoņi tūkstoši iedzīvotāju, bija trīs azartspēļu zāles – trīs! – pašā centrā. Pie veikaliem, pie baznīcas, uz galvenās ielas. Pašvaldība visādi centās ierobežot, lai novirzītu šīs spēļu zāles uz citu vietu, bet nevarēja, tiesā zaudēja. Tad kas te notiek? Vai pašvaldība vai deputāti, kas nosaka politiku un kārtību savā administratīvajā teritorijā, katrā pašvaldībā, ir vai nav noteicēji? Viņiem būtu jābūt noteicējiem.

Es aicinātu – tomēr nevajag šeit savstarpēji apvainot vienam otru. Varbūt atmest šīs ambīcijas un arī politiskos aizvainojumus vienam pret otru, vienalga, vai tie ir koalīcijas partiju deputāti vai arī pārējie deputāti. Vienkārši no tāda racionāla, loģiska secinājuma, no tādas pieejas vajadzētu paskatīties.

Es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt. Nu, pašvaldībām jābūt noteicējām arī par šo jautājumu savā teritorijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei. Lūdzu!

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi! Pašvaldības jau daudzus gadus cīnās, lai pašas varētu izlemt, kur jābūt spēļu zālēm un kur ne. Mums ir šī sarežģītā sistēma, un šobrīd cīnīties ar spēļu zālēm ir ļoti grūti. Kā redzam, diemžēl ne iepriekšējie parlamenti, ne šis Saeimas sasaukums, man par lielu nožēlu, un politika kopumā, šķiet, nav tikuši vaļā no azartspēļu lobija ēnas. Azartspēles primāri, un tas ir svarīgākais, ir tikai un vienīgi posts, nelaime un dažu šeptmaņu kabatu piepildīšanas projekts.

Dombrovska kungs, par budžeta ieņēmumiem no miljoniem eiro nomaksātajos nodokļos. Jūs patiesi, es tiešām tā uzskatu, esat ļoti gudrs cilvēks, un jūs taču ļoti labi saprotat, ka nauda nepazūd – to neieņemot vienā nodokļu veidā, tā atgriezīsies ekonomikā pavisam citā.

Valaiņa kungs, pēc kaislīgās runas es saprotu, ka neaizstāvēsiet paša iepriekš iesniegtās idejas. Tad varam automātiski prezumēt, ka jūsu patiesie nolūki, sniedzot jebkāda veida priekšlikumus, ir tikai populistiski vērsti, vai ne? Jo sniedzat tikai tad, kad zināt, ka tiks noraidīti, ar mērķi sildīt savu opozicionāra soliņu. Esiet drosmīgāks, Valaiņa kungs!

Un visbeidzot, Nacionālā apvienība! Man īstenībā tiešām ir ļoti, ļoti skumji, patiesi skumji par jūsu iepriekšējo balsojumu, jo es patiesi uzskatu, ka tieši jūsu balsu dēļ netika nodots izskatīšanai iepriekšējais likumprojekts azartspēļu ierobežošanas sakarā un šī ir jūsu iespēja – par cilvēkiem, par Latviju un par laimīgām ģimenēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Es pat, godīgi sakot, nezinu, pie kā sevi pieskaitīt – pie Kremļa aģentiem vai pie kā cita –, bet šinī gadījumā es gribētu runāt par priekšlikumu, nevis par emocijām.

Parasti, kad tiek ierosināti kaut kādi grozījumi likumā, ir domāts pirmām kārtām par sistēmisko pieeju. Šinī gadījumā, ja mēs vērtējam sistēmisko pieeju, tad šeit ir divas galējas pozīcijas – visu aizliegt vai visu atļaut. Ne viens, ne otrs nebūs pieejams, jo, ja tā ir slimība, tā ir jāārstē, ja tā ir aizrautība un kaut kāda slikta cilvēku parādība, tad ar to ir jācīnās. Bet šinī gadījumā par ko ir runa? Kas ar ko nodarbojas? Dabīgi, man liekas, ka skaidrs un saprotams, ka parlamentam ir jānosaka... ja mēs ejam uz to, ka tomēr azartspēles ir legalizētas, līdz ar to mēs nosakām ar likumu spēles noteikumus.

Tālāk viens no jautājumiem ir, kas realizē šo lietu. Tas priekšlikums, kas šodien ir izteikts un par ko mēs šodien tik kaismīgi runājam, ir par to, ka pēc noteiktiem spēles noteikumiem šo procesu organizē pašvaldības, kas, godīgi sakot, ir pareizs... tā ir pareiza pieeja, bet nav pilnīga, jo, runājot par to, ka pašvaldības uzņemas realizēt šo funkciju, tā ir dabīga autonomā funkcija, un dabīgi, ka, realizējot šo funkciju, pašvaldībām ir jābūt arī attiecīgiem ieņēmumu avotiem. Viens no tiem ir nodevas, kas ir no azartspēlēm un to rīkošanas. Līdz ar to nākamais solis būtu tomēr arī padomāt par sistēmisko pieeju šinī lietā.

Ir atvērts, neatvērts, bet mēs sākam diskutēt par jauno likumprojektu, kurš saucas "Pašvaldību likums". Ja 19 autonomajām funkcijām varētu pierakstīt arī šo funkciju, tas būtu konstruktīvs solis un dotu legālas iespējas pašvaldībām nodarboties ar šīm lietām. Bet arī šinī gadījumā, ja pašvaldības vadībā nonāks tādi paši populisti kā Jaunā konservatīvā partija ar saviem priekšstāvjiem Saeimā, lielas jēgas no tā nebūs. Līdz ar to principiāli jāskatās uz visu likumu kopumā un jāskatās uz sistēmas veidošanu, turot prātā, vai mēs visu gribam aizliegt vai gribam tomēr pārlikt šo procesu uz civilizētām sliedēm.

Es personīgi atbalstīšu šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas ir pussolis uz priekšu un droši vien būtu jāsper, paredzot arī nākamos soļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribētu vēlreiz laikam atkārtot divus punktus, kuri netika pietiekami izstāstīti.

Pirmais – par nodokļiem. Dažādām precēm nodokļi ir dažādi vai mēdz būt dažādi. Ilustrēsim ar alkoholu. Tad, kad jūs iztērēsiet vienu eiro alkoholam, tas būs atkarīgs no tā, vai tas ir stiprais alkohols, vīns, alus vai kas, samaksāsiet nodokļos diezgan daudz – ne tikai PVN, bet arī akcīzes nodokli par alkoholu. Ja, pieņemsim, jūs aizliegsiet alkoholu un pat ja šis cilvēks to vienu eiro, ko viņš bija plānojis iztērēt alkoholam, iztērēs pienam, viņš nesamaksās nodokļos tikpat daudz, tāpēc ka pienam nav akcīzes nodokļa. Līdz ar to es jums vēlreiz atkārtošu: aizliedzot azartspēles un pat pieņemot – pat pieņemot! –, ka cilvēki šo naudu tērēs pienam, nodokļu ieņēmumi nebūs tikpat lieli kā iepriekš. Tas ir viens.

Otrs – viņi to netērēs pienam. Formāli aizliedzot azartspēles, visticamāk, tas, kas notiks, būs tas, ka liela daļa no šīs naudas aizies visādiem legāliem, puslegāliem, nelegāliem... interneta azartspēlēm. Šī nauda vienkārši aizplūdīs no valsts, un tai naudai netiks piemēroti faktiski nekādi nodokļi. Iespējas to ierobežot ir ļoti, ļoti limitētas.

Attiecībā uz pašvaldībām... Nu man te beidzas laiks, bet es tikai atkārtošu: situācijā, kad pašvaldības nesaņem... saņem nulle procentus no tiem ieņēmumiem, protams, pašvaldības pieņems tādus lēmumus, kurus tās nebūtu, iespējams, pieņēmušas, ja sadalījums būtu 50 pret 50, bet tas bija jūsu, koalīcijas, lēmums, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Kolēģi, man diemžēl jāatzīst, ka balsojums par azartspēļu ierobežošanas likumprojektu... Nu, tas ir ar tādu spilgti izteiktu korupcijas smaku, manuprāt.

Es zināju, ka azartspēļu industrijai ir milzīga ietekme uz atsevišķām politiskajām partijām, tai skaitā arī koalīcijā ietilpstošajām partijām, bet nebiju domājis, ka vēl joprojām tik ļoti lielā atkarībā šīs politiskās partijas tiek turētas no atsevišķu cilvēku puses, un man, protams, par lielu nožēlu jāatzīst, ka tiešām daudzi lozungi, daudzi skaļi uzstādījumi par to, kā atsevišķas politiskās partijas cīnās par sabiedrības interesēm, par bērniem, par ģimenēm, ir tikai tukši vārdi un diemžēl šie vārdi nesaskan ar darbiem.

Ja mēs runājam konkrēti par šo priekšlikumu, ko ir iesniedzis Gatis Eglītis, tad šis ir viens no veidiem, kā ļaut mūsu valsts iedzīvotājiem, novadu iedzīvotājiem, pašvaldību iedzīvotājiem, pašiem caur saviem priekšstāvjiem pieņemt lēmumu, vajag vai nevajag vienu vai otru azartspēļu zāli viņu administratīvajā teritorijā. Šobrīd situācija ir tāda, ka azartspēļu industrija faktiski, manuprāt, kontrolē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un viņiem ir izdevīgi, ka centralizēti no Rīgas tiek kontrolētas pilnīgi visas pašvaldības Latvijā. Skaidrs, ka viņiem tiek sarežģīta dzīve, ja šis lēmumu pieņemšanas process tiek organizēts katrā pašvaldībā atsevišķi.

Bet es gribu atgādināt, kolēģi, ka par azartspēļu ierobežošanu (es vēlos uzsvērt vārdu "ierobežošanu")... tie iepriekšējie debatētāji, kas runāja par absolūtu un totālu aizliegumu, vai nu nav lasījuši, vai nav iedziļinājušies likumprojektā, vai apzināti maldina sabiedrību. Tātad mēs runājam par saprātīgu ierobežošanu, līdzīgi kā tas ir ar alkohola tirdzniecību un lietošanu, līdzīgi kā tas ir ar cigarešu tirdzniecību, līdzīgi kā tas ir ar smēķēšanu, piemēram, kafejnīcās. Mums pašiem šobrīd tas nešķiet nekas ārprātīgs vai nepieņemams, ka kafejnīcās smēķēt nav ļauts. Tieši tādā pašā veidā mēs, izsverot visas sabiedrības intereses kopumā, aicinām, un to dara sabiedrība – aicina... tātad 80, vairāk nekā 80 procenti sabiedrības aicina ierobežot... Kas ir tas nepārvaramais spēks un vara, kas jums visiem liek rīkoties pretēji?

Šobrīd es gribu teikt tā, ka šis Gata Eglīša priekšlikums situācijā, kad vairākums no partneriem deputātiem ir noraidījuši tādu visaptverošu risinājumu, kurš atrisinātu arī šo priekšlikuma būtību, tātad nosakot četru, piecu zvaigžņu viesnīcās azartspēļu zāļu darbības organizēšanu, ir instruments, kurš dod katrai pašvaldībai, iedzīvotājiem kopumā lemt par to, vajag vai nevajag viņu administratīvajā teritorijā šādas zāles. Neatņemsim viņiem tiesības pašiem izlemt savu likteni.

Es uzskatu, ka mums ar šo balsojumu ir iespēja pierādīt, ka šī azartspēļu industrijas ietekme un vara pār atsevišķiem deputātiem, politiskajām partijām ar laiku izgaisīs.

Lūdzu atbalstīt Gata Eglīša priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies, sēdes vadītājas kundze! Atsauce uz cilvēka dabu, attaisnojot vēlmi ekspluatēt cilvēka vājumu nolūkā pelnīt naudu uz tā rēķina, ir tik sena, cik sena ir nauda. Grēka nodoklis, Vjačeslav, ir indulgence, kuru azartspēļu organizētāji pērk savas vēlmes legalizācijai. Ikvienam, kas cenšas šo legalizāciju atbalstīt, ir jāsaka sev godīgi, vai viņš vai viņa apzināti vai neapzināti vēlas, lai azartspēļu patērētāju audzināšana tiktu pārtraukta, vai nevēlas.

Ja vēlas, azartspēles vajag organizēt vismaz tajās vietās, kas nav pieejamas daudziem jauniešiem. Ar šo priekšlikumu, kuru mēs tagad skatām, pašvaldību pārvaldītājiem dots rīks rokās, lai pārvaldītu šo situāciju un paši uz zemes, tā sakot, nolemtu, kas ir tas risinājums, kas ļautu tik tiešām izglābt mūsu jauniešus, aizsargāt viņus no azartspēļu ietekmes, proti, šis instruments ir organizēt azartspēles attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās, kuras noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos. Tas nav azartspēļu aizliegums... vismaz šobrīd, tāpēc es aicinu 1. priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei otro reizi. Lūdzu!

A. Muižniece (JK).

Paldies. Labdien vēlreiz! Es varbūt gribētu tomēr reflektēt uz Dombrovska kunga otrajā debašu runā pausto. Skaidrs, ka nodokļus, tiešā veidā ierobežojot azartspēles, mēs tādā veidā varam arī neatgūt tādā pašā apjomā atpakaļ, tomēr ir svarīgi raudzīties ne tikai šauri no nodokļu aspekta, bet arī paskatīties, kāds ietaupījums, pat ne aizliedzot, vienkārši ierobežojot azartspēļu spēlēšanas vietas, būs valsts budžetā uz veselības rēķina, uz to resursu... kas brauks izsaukumos glābt cilvēku dzīvības. Es atgādināšu, ka azartspēles ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki pāragri aiziet no dzīves, un katra cilvēka priekšlaicīga nāve – tie ir ekonomiskie zaudējumi arī visai valstij.

Kopumā sasummējot gan nodokļus, kas atgrieztos citos veidos ekonomikā, gan potenciālo zaudējumu samazināšanu, pilnīgi noteikti ir uzskatāms, ka, ierobežojot azartspēles, valsts neko nezaudēs un iegūs tikai cilvēki.

Paldies.

Aicinu atbalstīt Eglīša priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds Sergejam Dolgopolovam otro reizi. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Nu atkal, godīgi sakot, negribētos runāt par smakām, par to, kas ko lobē, kas ko saņem, jo man liekas, ka Juraša kungam iepriekšējā darbā vajadzēja ar to nodarboties daudz konkrētāk un daudz konstruktīvāk.

Runājot par šo priekšlikumu, es vēlreiz saku, priekšlikums ir labs, bet tā ir tikai viena sīka sastāvdaļa no visas sistēmas. Atbalstot šo priekšlikumu, vajadzētu domāt arī par nākamajiem soļiem, un azartspēļu nodevas ir tikai instruments, tas nav ienākumu un ieņēmumu avots, bet tas ir tas instruments, kas palīdzētu vērtēt objektīvāk, ja mēs neesam sākuši ceļu uz pilnīgu azartspēļu aizliegumu, kas būtu muļķība. Tādā gadījumā vajadzētu azartspēļu zāles pārveidot par profilaktorijiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, sakiet, lūdzu, vai jums ar trim minūtēm pietiks?

I. Zariņš (SASKAŅA). Es domāju, ka pietiks.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš.

Kamēr norisinājās debates, aizgāju līdz kalendāram paskatīties, kāda ir Mēness fāze. Izrādās, vēl nav pilns Mēness. Tad ir pamatots jautājums, kāpēc šodien mums ir šādas debates? Varbūt tāpēc, ka kādas partijas... konservatīvās partijas locekļi ir ieskatījušies... uzzinājuši vakardienas partiju reitingu rezultātus un tagad ir dziļā izmisumā un domā, ko nu darīt, kā sev vēl pievērst uzmanību, ja ar tukšiem solījumiem, ar savu vēlētāju... melošanu un citu apmelošanu tie punkti vairāk nenāk. Šodien šeit jūs esat (Skaņas pārrāvums.)... reālu cirku. Jūs esat varas partija. Jūs koalīcijā visus šos jautājumus sen varējāt atrisināt, ja jūs tik tiešām tos vēlētos risināt, nevis taisīt šeit cirku, šovu uz publiku. Jūs esat (Skaņas pārrāvums.)... ar to, ka šeit runājat un žēlojaties, jūs pasakāt, ka jūs esat nekādi, ka ar jums koalīcijā nerēķinās un jūs paši neko nevarat izdarīt.

Jūs tagad... šodien runājat par mūsu zelta balsīm, par SASKAŅAS zelta balsīm. Mēs tās jums nodrošināsim. Ja jūs paši neko nespējat, mēs jums parādīsim, ar ko jūs varat sadarboties, uz kuru balsīm jūs varat paļauties. Šodien jūs saņemsiet šīs zelta balsis. Un tā jums būs arī viela pārdomām. Visu to, ko jūs šodien mēģinājāt pārmest citiem, tagad attieciniet uz sevi. Nākamreiz, kad būs balsojums par kādu OIK afēras aspektu, kur jūsu balsis būs izšķirošās, paskatīsimies, kā jūs nobalsosiet.

Atgādināsim jūsu vēlētājiem, kā jūs balsojāt, kad bija, teiksim, šie skandalozie masku iepirkumi... par nederīgiem respiratoriem, kur bija jūsu zelta balsis... jūs bijāt ar šīm balsīm un piesedzāt šo afēru. Par vakcīnu iepirkumiem, kur ar faktiem tika parādīts, ka dienesta pārbaude, kas it kā ir bijusi veikta Veselības ministrijā, bija īstenībā piesegs – piesegs! –, nevis lai atklātu šo noziegumu.

Un jūsu balsis bija izšķirošās, lai turpinātu to izmeklēt, bet jūs piesedzāt to visu. Jūs, kas esat nokļuvuši pie varas, kas esat skaļi solījuši cīnīties ar varas visatļautību un korupciju, – jūs tagad piedalāties tanī visā un piesedzat to visu.

Ir pamatots jautājums, vai jūs tiešām vēlaties cīnīties ar to, ko esat solījuši saviem vēlētājiem, vai patiesībā vēlaties piedalīties un mēģināt tagad izsist savu nišu, lai pie jums atnāktu un ar jums runātu. Ir tāda sajūta, ka jūs zināt, ka kaut kādas tādas sarunas ir notikušas, tagad jūs pārdzīvojat par to, ka ir aizgājuši runāt ar kādu citu, nevis ar jums, un tāpēc šeit taisāt cirku, nevis reāli risināt problēmu. Jūs esat varas partija, jūs esat koalīcijā, jūs to sen visu varējāt atrisināt un nākt ar sistēmisku risinājumu. Jūs neesat spējuši izdarīt neko, tikai solīt pa tukšo.

Mēs jums šodien dosim iespēju kaut ko sākt darīt. Mēs atbalstīsim jūsu priekšlikumu, bet turpmāk padomājiet par savām zelta balsīm, kad būs OIK afēra, kad nāks visi šie vakcinācijas afēras stāsti, tas viss, ko jūs pašlaik... kurā jūs piedalāties... kādi būs jūsu balsojumi? Es aicinu vēlētājus sekot līdzi un izdarīt secinājumus par šo partiju – kam patiesībā viņi kalpo, ar kādiem mērķiem šeit nāk un stāsta savas pasakas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs pārtraukums. Turpināsim pēc... Pārtraukums šobrīd.

Deputātu reģistrācija. Tā ir notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām pēc pārtraukuma Saeimas 2021. gada 15. aprīļa attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Šobrīd darba kārtībā ir "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā", izskatīšana otrajā lasījumā. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Esam palikuši pie 1. priekšlikuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam. Lūdzu!

A. Adamovičs (JV).

Labdien, kolēģi! Gribu teikt, ka vairākus gadus esmu bijis pašvaldības vadītājs un ar šiem jautājumiem diezgan cieši saskāries ikdienā. Jāsaka, tiešām līdz šim pašvaldībām ir bijusi ļoti maza iespēja regulēt azartspēļu zāļu atvēršanu vai slēgšanu vai konkrētas vietas ierādīšanu šīm spēļu zālēm. Taču šobrīd jāsaka, ka notiek diskusija par pamatnostādnēm azartspēļu jomā, un mēs zinām, ka šobrīd Finanšu ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība mēģina vienoties, lai pašvaldībām dotu iespēju ierobežot spēļu zāles.

Protams, es personīgi esmu par šo priekšlikumu un neatbalstu spēļu zāles, taču jāņem vērā, ka 2021. gadā valsts budžetā nodokļos no spēļu zālēm tiek ieņemti aptuveni 30 miljoni, ko mēs izmantojam dažādām jomām – gan pedagogiem, gan veselības aprūpei. Un šajā jomā strādā arī apmēram trīs tūkstoši cilvēku, kas maksā ienākuma nodokli un nodrošina arī savām ģimenēm ienākumus.

Jāsaka, šie priekšlikumi ir ļoti negaidīti iesniegti, un, protams, šodien, es domāju, katrs deputāts pats izlems, kā balsot. Taču mums acīmredzot būtu jāsagaida, ka Finanšu ministrija ar Latvijas Pašvaldību savienību vienosies par šīm pamatnostādnēm, lai saprastu, kā un kādā veidā var tikt kompensēti šie ieņēmumu zaudējumi. Tāpēc tiešām pārdomājiet kārtīgi šo balsojumu un balsojiet pēc sirdsapziņas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā debatēs – deputāte Ilze Indriksone. Lūdzu!

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Gribu atgādināt tās pārdomas, kas bija gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, gan arī iepriekš, vēl skatot šo likumprojektu, kad tas tika iesniegts. Komisija vienojās un aicināja toreiz Saeimu noteikt šim likumprojektam steidzamību, kas ir būtiska atšķirība procesā. Jūs paši zināt, ka nav iespējas trešajā lasījumā vēl kaut ko precizēt, varētu teikt, palabot un noskaidrot, un mainīt. Līdz ar to es arī saredzu vairākus riskus šim priekšlikumam. Gan to, ka saistošie noteikumi pašvaldībās ir, varētu teikt, tādi... tāds vietējais likums, bet ir būtiska atšķirība starp saistošajiem noteikumiem un teritorijas plānojumu.

Kādu laiku atpakaļ mēs diskutējām arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par pašvaldības iespējām noteikt teritorijas, kurās būtu aizliegtas azartspēles, un tad bija diskusija tieši par šo atšķirību. Vairākums atbalstīja šī aizlieguma noteikšanu teritorijas plānojumā, jo teritorijas plānojumu pašvaldība izstrādā nevis pusgadam vai gadam, minimālais laiks, uz kuru izstrādā teritorijas plānojumu, ir 12 gadi. Un 12 gadi ir paredzams, varētu teikt, laiks, stabils laiks, kurā tad arī bez būtiskiem... situācijas maiņām nemaina šo plānojumu, un tas ir vietējais likums tieši teritorijas izmantošanas jomā. Manuprāt, tas būtu tieši pareizais veids, kā pašvaldības varētu savus lēmumus izvērtēt un pieņemt. Arī process ir būtiski atšķirīgs. Teritorijas plānojumā ir publiskā apspriešana, visas, kā saka, ietekmes tiek vērtētas, un tas ir daudz nozīmīgāks dokuments.

Turpretī saistošos noteikumus, vienkārši izsakoties, pašvaldība var ik pusgadā mainīt, pārskaņot, pieņemt, varētu teikt, politiskus lēmumus un regulēt pašvaldības apsaimniekošanas lietas un jautājumus, bet apbūves noteikumi un teritorijas izmantošana ir ļoti nopietna, un jebkuri uzņēmējdarbības... diemžēl arī azartspēļu ierobežojumi ir uzņēmējdarbības ierobežojumi, kas, manuprāt, ir jāpieņem stabili, un, ja tos pieņem, tad uz ilgu laiku, nevis maina ik pa brīdim.

Es saredzu riskus, ka, šo priekšlikumu atbalstot (kuru es arī, protams, kopumā atbalstu, un es saprotu, ka pašvaldībām ir jādod iespēja noteikt savu teritorijas izmantošanu), varētu izraisīt tādas sekas, ka šis likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, tas nozīmē – pavisam drīz. Tad pašvaldībās uz vienas lapaspuses taps saistošie noteikumi – mūsu teritorijā azartspēles vairs nebūs, mēs tādus saistošos noteikumus tagad izdodam, pieņemam – un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saskaņošanai saņems kaudzēm šādu saistošo noteikumu. Iestāsies tāds neliels, varētu teikt, prieka brīdis, ka visi mēs tiksim vaļā no azartspēļu zālēm, bet, es domāju, tas izraisīs daudz un sliktas reakcijas pēc tam... turpinājumā. Protams, šie azartspēļu zāļu īpašnieki vērsīsies tiesā, mēģinās pierādīt, ka tas nav pamatoti. Vienkārši saistošos noteikumus politiski, var teikt, pieņemot, diez vai tas pamatojums būs argumentēts. Varētu teikt, šie ierobežojumi būs tā pieņemti, lai tos nevarētu apstrīdēt, un tas vienkārši radīs daudz un dažādus riskus diemžēl.

Es redzu, ka šis priekšlikums ir pēc idejas labs un atbalstāms, bet noteikti, tikko būtu iespēja... ja būtu trešais lasījums, – uzreiz, ja ne, tad noteikti, nākamreiz verot vaļā šo likumu, tas būtu jāpilnveido un tomēr jānosaka, ka teritorijas plānojums ir tas, kurā pašvaldības var šos ierobežojumus un noteikumus ielikt, jo tas ir daudz stabilāk, uz ilgāku laiku, paredzamāk un grūtāk, varētu teikt, apstrīdams. Un strādātu tiešām, nu, pēc būtības, nevis tikai politisku lēmumu iespaidā, kas, manuprāt, pašvaldību pirmsvēlēšanu laikā tūliņ pēc šī likuma, ja šo priekšlikumu atbalstīsim viss vairākums, varētu teikt, var izraisīt tādu ļoti interesantu situāciju, bet bez praktiska, reāla rezultāta diemžēl.

Tā ka vērtējam. Es idejiski saprotu, ka priekšlikums ir atbalstāms, bet izpildījums varētu būt ļoti riskants.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Nu, Indriksones kundze, es pat nezinu. Ja arī pašvaldības noteiktu nākamajā dienā, ka šajā pašvaldībā nedrīkst būt azartspēļu zāles, nākamajā dienā tas nestātos spēkā. Kā jūs, tā mēs labi zinām, ka ir pārejas periods.

Ko es vēlos pateikt? Pašvaldībām šobrīd nav nekādu instrumentu, lai varētu aizliegt azartspēļu zāles. Lai arī 80 procenti iedzīvotāju pieprasa, lai šī joma būtu sakārtota, tieši ierobežota, dabūta tālāk no acīm, arī pašvaldības gaida šo... Kā mēs zinām... lūk, Adamoviča kungs minēja par Preiļiem, ka tur ir bijušas problēmas, Kazinovska kungs minēja, ka Balvos ir bijušas problēmas, un šo mēs varam turpināt tālāk, jo ir arī bijušas problēmas Liepājā, Kuldīgā, Līvānos, un tas ir tikai... tikai un vienīgi pirmajā lapā ieguglējot par azartspēļu zāļu slēgšanu vai ierobežošanu.

Es aicinātu atbalstīt priekšlikumu. Nekādu ļaunumu tas tiešām nerada. Un par tādiem morāliem un ētiskiem apsvērumiem... Nu, ar Nacionālo apvienību it kā viss būtu skaidrs: pēc tam, kad... ja šis priekšlikums tiktu noraidīts, tad morālo un ētisko apsvērumu viņiem runāt par kaut kādu ģimeņu aizstāvību vairs nebūtu. Bet mani visvairāk izbrīna "Attīstībai/Par!" viedoklis, jo jūs sevi postulējat kā visu ģimeņu, pilnīgi visu ģimeņu, aizstāvjus, bet tajā pašā laikā jūs graujat un spēlējaties tikai tāpēc, ka esat azartspēļu zāļu lobija ietekmē.

Es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Mēs esam paspējuši šo debašu laikā runāt gan par pavisam nesen noslepkavoto personu, gan par mana kolēģa Pāvela Rebenoka, gan par Bunkus slepkavību. Mēs vēl varējām runāt par Laukrozes slepkavību un par mīklaino advokāta Platača pazušanu. Taču, ja mēs atgriežamies pie paša priekšlikuma būtības, tad deputāts Gatis Eglītis ir piedāvājis šajā likumprojektā noteikt regulējumu pašvaldību teritorijās saistošajos noteikumos. Tātad, atgriežoties pie pašas būtības, es gribu teikt to, ka šis ir labs priekšlikums.

Pašvaldībām, zinot vietējās teritorijas nepieciešamības un tajā pašā laikā arī saprotot iedzīvotāju struktūru un tā tālāk, būtu dotas šīs iespējas. Turklāt tas pavisam nenozīmē, ka pašvaldības tagad uz vienas lapas, kā te izskanēja, rakstīs noteikumus, absolūti apejot sabiedrisko apspriešanu, citus procesus, kas pašvaldībām likumā ir noteikti. Līdz ar to priekšlikums pēc būtības ir loģisks, atbalstāms, jo šajā gadījumā tas varētu būt daudz labāks regulējums, kā risināt problēmu, – tas nav nekādā veidā saistīts ar darbavietām, ar nodokļu ienākumiem.

Es ļoti atvainojos, azartspēles ir tas instruments, ar kuru no sabiedrības vājākā rakstura personām nauda tiek vienkārši "izslaukta" ārā. Nu būsim loģiski – šī nauda, ko cilvēks nospēlē azartspēlēs, nenonāk ģimenē, tā nav nekāda izklaide, tas tiešām ir atkarību gan veicinošs, gan atkarību uzturošs aspekts. Šajā gadījumā, ja naudiņa nonāktu ģimenē, mēs neredzētu tik daudz sociāla rakstura problēmas, mēs redzētu nodokļu ieņēmumus gan caur pievienotās vērtības nodokli, gan caur uzņēmumu ienākuma nodokli, gan caur sociālajiem nodokļiem, gan caur citiem nodokļiem. Līdz ar to pēc būtības šis priekšlikums ir pilnā mērā atbalstāms, un es neredzu, ka būtu nepieciešams vēl kāds trešais lasījums, jo debates šodien ir notikušas ļoti plašas.

Līdz ar to es aicinu to atbalstīt, tas ir ļoti loģisks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kozlovska kungs, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā es gribētu tiešām precizēt attiecīgi viedokli komisijas sēdē. Latvijas Pašvaldību savienība nepauda viedokli, pauda Latvijas Darba devēju konfederācija. Savukārt tas, ko es sākotnēji minēju, ka komisijā tiešām lēmums balsojot tika pieņemts bez īpašām debatēm... un, jā, vairākumam atturoties, šis priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Gata Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 62, pret – 16, atturas – 10. Priekšlikums ir atbalstīts. (Pauze.)

Kozlovska kungs?

R. Kozlovskis. Jā. 2. – deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikums. Paredz precizēt jeb izteikt 41. panta piekto daļu jaunā redakcijā, papildinot reklāmas aizliegumu arī attiecīgi ar azartspēļu... interaktīvo azartspēļu reklāmu. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Formāli Latvijā azartspēļu reklāma ir aizliegta, tā ir rakstīts likumā, taču tas, ko mēs esam novērojuši daudzviet, ir tas, ka azartspēļu organizētāji apiet šo likumu... šo aizliegumu tādā veidā, ka, reklamējot azartspēļu vietnes, it kā nepasaka, ka tās ir azartspēles, bet tās ir vienkārši mājaslapas un viss kaut kas cits.

Mani izbrīnīja, protams, kārtējo reizi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas debates, un tajās izskanēja šie argumenti pret. Jā, bija uzaicināta arī Signe Birne, un viņa sniedza savu komentāru. Tas, ko mēs dzirdējām, bija tiešām šokējoši. Tātad Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja atzīst to, ka šobrīd ir vairāki azartspēļu organizētāji, Latvijā licencēti, kuri apzināti pārkāpj šo likumu un pasūta reklāmu. Viņa to atzīst un saka, ka ar to neko nav iespējams izdarīt un ka šis priekšlikums, ko mēs iesniedzām, problēmu nerisina, jo tad atkal savairosies visi nelegālie un tā tālāk.

Mēs šos argumentus par nelegālajiem esam dzirdējuši ļoti daudz, bet patiesība ir tāda, ka pagājušā gada nogalē mēs rosinājām priekšlikumu, kuru atbalstīja Saeimas vairākums, par to, ka Ministru kabinetam bija līdz 10. janvārim jāizstrādā attiecīgi priekšlikumi, kādā veidā būtu apkarojami šie nelegālie azartspēļu... nelegālās azartspēļu interneta vietnes. Šobrīd ir jau aprīļa vidus, bet nekāds priekšlikums par šo azartspēļu apkarošanu nav ienācis Saeimā.

Vienīgais, ko mēs esam atraduši, kas ir šajās azartspēļu pamatnostādnēs (kuras Ministru kabinetā šobrīd ir iestrēgušas vai nav iestrēgušas, kas tur notiek ar tām), vienīgais – vienīgais! –, uz ko bija spējīgs Ministru kabinets Kariņa vadībā, ir izdomāt, ka tās mājaslapas, kurās notiek nelegālo azartspēļu vietņu reklamēšana, tiek bloķētas. Tas ir vienīgais priekšlikums, ko valdība ar visiem iesaistītajiem ekspertiem, ar visiem ierēdņiem bija spējusi izdomāt. Jūs tikai iedomājieties, cik liels lobijs valda šobrīd valdībā Kariņa vadībā. Apzinoties to, ka šobrīd pārkāpj... tiek pārkāpts likums, nemitīgi, ciniski šie azartspēļu organizētāji vienkārši spļauj virsū visiem, spļauj virsū likumam, viņi pasūta šo reklāmu, un šī reklāma visur uzrunā visus skatītājus, lasītājus, vienmēr bāžas virsū visi Olybet, Optibet un tā tālāk. Un tas viss, Signes Birnes ieskatā, ir absolūti normāli.

Tāpēc mēs rosinām, ka šī azartspēļu vietņu reklāma arī turpmāk būtu aizliedzama. Un, ja kāds saka, ka mums ir spēlētāji, kuri tā vietā tad meklēs nelegālos, ko tiešām jau ir nogurdinoši klausīties, tad mēs redzēsim, ka, ja ir aizliegta reklāma vispār, tad viss, kas parādās – visas mirgojošās lampiņas, ja jūs atverat kādu interneta vietni – tas noteikti ir nelegāls, un tas ir jāaizliedz. Un par to ir jāziņo. Nevis tagad jāšķiro, vai šis ir legāls vai nav legāls. Tie, kas grib spēlēt, tie iet uz interneta mājaslapu, Birnes mājaslapu, un atrod sarakstu ar legālajām vietnēm, un spēlē, cik uziet. Tik vienkārši. Bet tas, ka mūsu tiesiskajā valstī ir pieļaujams likuma pārkāpums, kuru absolūti skaidri atzīst inspekcijas vadītāja, ir kliedzoši.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Jā, man jāsaka tā... jāsaka paldies Stepaņenko kundzei, kas ir pamanījusi arī šo niansi un paspējusi iesniegt par reklamēšanas jautājumu priekšlikumu šajā likumprojektā. Protams, es saprotu, ka... un paldies deputātiem, kas atbalstīja 1. priekšlikumu, un varbūt tad kādam glābs viņa sirdsapziņu par balsojumu pret ģimenēm, kas notika likumprojekta nenodošanas... attiecīgā likumprojekta nenodošanas balsojumā. Bet man jāsaka, ka arī šis jautājums ir pietiekami būtisks, tāpēc, neskatoties uz to, kas to ir iesniedzis, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Kozlovska kungs?

R. Kozlovskis. Nu, tikai varu atgādināt to, ka komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāšu Stepaņenko un Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 47, pret – 21, atturas – 17. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 3. – deputāta Eglīša priekšlikums. Paredz lēmuma par azartspēļu atļaujas atņemšanu... samazināt pārejas periodu no pieciem gadiem uz diviem gadiem. Komisijā šis priekšlikums arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Godātie kolēģi! Vispirms tiešām liels paldies par balsojumu par 1. priekšlikumu. Paldies par jūsu drosmi!

Attiecībā uz šo priekšlikumu – šis arī ir ļoti, ļoti svarīgs priekšlikums, un tas tika noraidīts, arī vairākumam atturoties, komisijā balsojot, bet šis ir ļoti svarīgs, jo tas būtiski samazina pārejas periodu, kura laikā, pēc tam, kad dome lemj, teiksim, attiecīgi par saistošajiem noteikumiem, kuros tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās nav atļautas azartspēles... šis termiņš tiek samazināts no pieciem gadiem uz diviem gadiem. Tas ir ļoti, ļoti saprātīgs termiņš, jo, nu, azartspēles – tā nav kaut kāda raķešu zinātne, kur ir vajadzīgi gadi, lai likvidētu vai pārorganizētu savu ekonomisko darbību.

Tā ka es tiešām ceru atkal arī uz SASKAŅAS zelta balsīm, uz ZZS zelta balsīm. Ja mēs esam spēruši šo pirmo soli, atbalstot 1. priekšlikumu, tad spersim arī otro un trešo soli, atbalstot arī šo – 3. un arī nākamo – 4.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Paldies, ka ir atbalstīti šajā likumprojektā jau pirmie divi priekšlikumi. Tas kaut kādā mērā varbūt nedaudz mīkstina vilšanās sajūtu, kas tika pieļauta, vispār azartspēļu lobija ietekmē noraidot azartspēļu likumprojekta nodošanu komisijai.

Arī šis priekšlikums nav nekas vairāk kā jau reiz komisijā atbalstīts priekšlikums, kas ir jau likumprojektā – dekodifikācijas likumprojektā, ko Mārtiņš Bondars no azartspēļu lobija ietekmē esošās "Latvijas attīstībai" tur atvilktnē un nevirza izskatīšanai Saeimas sēdē.

Kāpēc vispār šis likumprojekts ir tagad atsevišķi... vēl vienu reizi tiek virzīts cauri Saeimai? Toreiz, manuprāt, to iesniedza Valainis tajā pirmajā likumprojektā, kas bija kopumā varbūt diskutabls tajā brīdī, bet šobrīd, ņemot vērā arī daudzus citus procesus, kur ir runa par... kaut kādas diskusijas bijušas par tiesisko paļāvību un visu pārējo... Šobrīd izskatās, ka šis ir leģitīms termiņa samazinājums, un līdz ar to es aicinu atbalstīt, īpaši pamatojoties uz to, ka tas jau reiz komisijā tika atbalstīts. Nav nekāda iemesla tagad balsot pret priekšlikumu, kas jau reiz ir komisijā atbalstīts, līdz ar to... un vienkārši tāpēc, ka viena partija ir ļoti atkarīga no azartspēļu lobija, ka tagad netiek tas likumprojekts virzīts balsojumam Saeimā.

Mēs vienkārši varam izlabot to kļūdu, apiet faktiski azartspēļu lobiju, kas ir tai skaitā, protams, arī koalīcijā... jo šajā jautājumā nav koalīcijas, ir atkarīgie no azartspēļu lobija vai tā ietekmē esošie un tie, kas nav atkarīgie, un tad ir varbūt kādi svārstīgie, kurus vakar varbūt arī mēģināja masveidīgi ietekmēt un panākt kaut kādu konkrētu balsojumu šodien. Līdz ar to es aicinu... Un, starp citu, viņi vīlās... viņi vīlās, daudzus nevarēja ietekmēt, vakar apzvanot.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas nav nekas vairāk kā jau reiz atbalstītais priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja, godātie kolēģi! Es arī aicinātu, ja reiz Saeima ir aizgājusi to ceļu, ka ir gatava pēc pusotra gada pārtraukuma tomēr atbalstīt tos priekšlikumus, kurus ZZS savulaik jau bija sagatavojusi un iesniegusi.

Es gribētu izstāstīt mazliet arī to fonu, kas bija toreiz, kad mēs šo jautājumu skatījām, un tie ir tie... protams, vesela virkne izaicinājumu, ar kuriem valsts institūcijas mazāk, bet pašvaldībām... Jūs pieminējāt vecākus, bērnus un vīrus, sievas, kas cieš no azartspēlēm. Ir jau vēl vesela virkne cilvēku, kas cīnās ar tām sekām. Tie ir sociālie dienesti, izglītības pārvaldes, kurām arī ir jāstrādā, un tie līdzekļi, kas budžetā agrāk ienāca no pašvaldībām, šobrīd no šīm azartspēļu izložu vietām... valsts paņēma šos budžeta līdzekļus pilnībā sev, atbildību atstājot pilnībā pašvaldībām. Tad šajā gadījumā, ja reiz... ja reiz tas viss tā salikās, tad to atbildību arī vajag līdz galam nodot pašvaldībām – vērtēt. Šis termiņš, kas ir divi gadi, nenozīmē to, ka tam jābūt diviem gadiem. Tas var būt... Arī katru situāciju var vērtēt atsevišķi.

Bet es gribu atzīmēt Jaunajai konservatīvajai partijai, ko es minēju arī iepriekš. Šī cīņa šodien un moralizēšana citu frakciju kolēģiem, un stāstīšana par to, cik un kur kāds ir lobijā, kāds nav lobijā, cik jūs ļoti daudz darāt azartspēlēm... Šī ir spilgtākā vieta, kur jūs pēc būtības necīnāties par azartspēļu interešu aizstāvi... ietekmēt kaut kā šos procesus. Jūs par šiem jautājumiem pamostaties tikai un vienīgi pirmsvēlēšanu procesos, bet tālākajā procesā, kad ir tiešām darbs ar likumdošanas iniciatīvām... Kāpēc šim jautājumam bija jābūt... pusotru gadu jāstāv atvilktnē? Kāpēc jūs neko nedarījāt, atbalstot entos budžetus pa visu šo periodu? Atbalstot budžetus, atbalstot valdību, jūs neko nedarījāt, lai šie jautājumi kaut kādā veidā virzītos uz priekšu. Jums bija cita veida prioritātes, par kurām jūs iestājāties, un arī tās... Par tām es vēl šodien pie citiem jautājumiem runāšu, bet tomēr visu laiku stāvēja šie jautājumi uz vietas, nekas nekustējās.

Vēl būtiskāk... vēl būtiskāk – jūs minat pamatnostādnes, uz kurām šodien atsaucās arī Adamoviča kungs. Šie dokumenti ir valdības darba kārtības dokumenti, un tad, kad valdības darba kārtībā šādus dokumentus skata, JKP ministriem par tiem dokumentiem īsti nav, ko bilst, un visas šīs... Un tur pilnīgi citā formā darbība notiek. Pašvaldību organizācijas iestājas par savām tiesībām, iestājas par to, lai būtu tiesības lemt, redzot to, ka Saeima tomēr nav gatava šīs tiesības caur likumdošanas aktiem dot. Šodien mēs redzam, ka Saeima ir izdarījusi kaut kādas izvēles. Es domāju, šie priekšlikumi, jau gatavojot tos kādu laiku atpakaļ, jāskata kompleksi un tiem kopā ir jāiet.

Tāpēc aicinātu arī šo priekšlikumu atbalstīt un virzīties tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Kolēģi! Izskatās, ka atsevišķi deputāti ir ļoti sarūgtināti par to, ka soli pa solim mēs virzāmies uz to, lai šo azartspēļu industrijas darbību ierobežotu. Grūti samierināties ar to, ka process varbūt nenotiek tik ātri, kā jaunie konservatīvie to gribētu, bet tomēr notiek pareizajā virzienā.

Ja mēs runājam par konkrēto priekšlikumu, tad es gribu teikt to, ka Gata Eglīša piedāvātais termiņš pārejas posmam – divi gadi piecu gadu vietā –, manuprāt, ir ļoti saprātīgs, arī no tiesiskās paļāvības puses raugoties, jo šie pieci gadi, kas ilgstoši ir šajā likumā, nu, noteikti ir azartspēļu industrijas ielobēts termiņš, kas, manuprāt, ir nesaprātīgi garš. Tikpat labi varēja būt 10, 20, 30 gadi. Nevienai citai biznesa sfērai šādas priekšrocības nekad nav tikušas dotas, un es uzskatu, ka pēdējais laiks ir labot tās kļūdas, kas reiz ir pieļautas, un šo termiņu noteikt daudz adekvātāk un samērīgāk.

Tā ka aicinu atbalstīt šo Gata Eglīša priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kozlovska kungs, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Tikai to, ka, jā, šis priekšlikums arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Gata Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 38, pret – 16, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 4. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Paredz papildināt 42. pantu ar desmito daļu, pašvaldībai nosakot tiesības arī saistošajos noteikumos noteikt vietas, kurās azartspēles ir... kurās nav atļauts organizēt azartspēles. Komisijā šis priekšlikums arī, balsojot vairākumam... atturoties, netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Šis priekšlikums ir saistīts ar 1. Es nezinu, vai tas būtu balsojams. Tas ir būtībā... Atbalstot 1. priekšlikumu, šis ir jau atbalstīts, ja tā skatās. Tas ir kompleksi, kā teica Valaiņa kungs, – šie divi priekšlikumi.

Aicinu, jā, atbalstīt šo priekšlikumu un virzīties tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs norāda, ka šis, 4., priekšlikums ir balsojams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Gata Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 61, pret – 15, atturas – 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus četrus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 80, pret – 1, atturas – 2. Likums pieņemts.

Nākamais šodien Saeimas darba kārtībā ir likumprojekts "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Ilze Indriksone. Lūdzu!

I. Indriksone (NA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Šis likumprojekts tika izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Gribu atgādināt, ka šis likumprojekts sākotnēji tika... bija saistīts ar, nu, labvēlīgākiem nosacījumiem debitoriem saistībā ar kavēto parādsaistību izpildi, dodot tiesības labprātīgi izpildīt saistības vai izteikt iebildumus ne agrāk kā 60 dienu laikā no kreditora vai parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēja paziņojuma saņemšanas dienas. Un tas attiecas arī uz saistību nodošanu piespiedu izpildei. Likumprojekts noteica šī labvēlīgā perioda pagarinājumu līdz 2021. gada 1. septembrim.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēma 20 priekšlikumus. Mēs tos arī izskatījām.

1. – deputāta Pimenova priekšlikums. Saistīts ar to, ka, ja nodokļu maksātāju ir ietekmējuši Covid-19 izplatības ierobežojumi un viņš ir... varētu teikt, viņam samazinājušies ienākumi un pašvaldība negūst nekustamā īpašuma nodokli... nodokļa maksājumus... ka tos sedz no valsts pamatbudžeta. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies ziņotājai, kas precīzi noformulējusi mana priekšlikuma būtību. Runa ir par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu. Nekustamā īpašuma nodoklis tiek iemaksāts tās republikas pilsētas vai novada pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa, kā mēs to labi zinām.

Covid‑19 infekcijas izplatības laikā tā ir valsts, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību apjomu, tai skaitā privātpersonu tiesību ierobežojumus un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju darbību. Līdz ar to uz valdību un Saeimu likumsakarīgi gulstas atbildība par infekcijas izplatības pārvaldības rezultātiem izplatības seku pārvarēšanā, ja sabiedrības drošības, interešu un privātpersonu tiesību ierobežojumu samērīgums nav sasniegts vai ja valsts un pašvaldību institūciju darbības efektivitātei draud budžeta ieņēmumu apsīkums.

Tas ir tieši Covid‑19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums, kuru mēs tagad izskatām, kam uzdevums ir koriģēt valsts politiku, nodrošinot gan samērīgumu, gan sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos, tai skaitā pašvaldībās. Manā ieskatā, 5. pantā noteiktais regulējums nedz uztur pašvaldību ieņēmumus pirmskovida līmenī, nedz pietiekami ievēro nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju maksātspējas kritumu ārkārtējā situācijā un saistībā ar joprojām spēkā esošajiem ierobežojumiem. Turklāt nesenie tiesiskie jauninājumi, lai arī ar labu nodomu Saeimas atbalstīti, rada smagnēju administratīvo slogu pašvaldībām.

Tāpēc ierosinu gadījumā, ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju ienākumi ir samazinājušies Covid‑19 izplatības ierobežošanas rezultātā, noteikt, ka pašvaldību un 2021. gada budžetos iemaksājamo nekustamā īpašuma nodokļa samaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā finansē no valsts pamatbudžeta. Tas, kas 5. pantā jau ir nostiprināts un ko piedāvā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas – 2. priekšlikums, ir problēmas atlikšana uz nākamo gadu, vienkārši apturot soda naudas aprēķināšanu.

Savukārt priekšlikums, kuru ierosinu, pēc būtības risina pašu problēmu. Atcerēsimies, ka šā gada budžetā pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tika samazināti no 80 uz 75 procentiem, līdz ar to pašvaldībām iespējas sabalansēt budžetus ir visai ierobežotas.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Indriksones kundze, komisijas vārdā?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 22, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Precizē 5. panta otro teikumu, nosakot, par kuru taksācijas periodu netiek aprēķināta nokavējuma nauda nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem ar nosacījumu, ja pašvaldība nav pagarinājusi šos nomaksas termiņus, bet tomēr maksātājs nav spējis veikt šos maksājumus. Precizējums ir veikts, ka tas tiek attiecināts uz 2021. gada nodokļu... aprēķinātajiem nodokļiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 3. – deputāta Pimenova priekšlikums. Paredz valsts un pašvaldību iestādēm un arī atvasinātām publiskām personām, un arī šo publisko personu kontrolētām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību noteikt, ka līdz 2021. gada 30. jūnijam tās atbrīvos no nomas maksas visus tos nomniekus, kurus ir ietekmējusi kovida ārkārtējā situācija un kuri sakarā ar šiem apstākļiem nelieto šo nomas mantu, ja tā varētu teikt. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Es gribētu jums atgādināt, ka šā likuma... atvērtā likumprojekta 14. panta pirmā daļa jau nosaka, ka valsts un pašvaldību institūcijas līdz šā gada 30. jūnijam atbrīvo uzņēmumus, kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu.

Šo normu konkretizē Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 453, nosakot, ka publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas iznomātājs piemēro nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, ja noteiktajā laikposmā nomnieka ieņēmumi citu nosacījumu starpā samazinājušies vismaz par 30 procentiem.

Bet mēdz gadīties, ka uzņēmums, kas nomā mantu dažās publiskās iestādēs, neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem nosacījumiem, jo tā ieņēmumi, lai arī ir samazinājušies, tomēr mazāk par 30 procentiem, tāpēc tas netiek atbrīvots no mantas nomas maksas. Vienlaikus kovida krīzes dēļ uzņēmums pārstāj sniegt pakalpojumus atsevišķās iestādēs, ar kurām bija slēgti nomas līgumi. Tā ieņēmumi šajās nomātajās mantās krīt līdz nullei, tomēr, pildot nomas līgumus, uzņēmumam jāturpina maksāt nomu. Tā rīkoties ilgi nav iespējams. Uzņēmums ir spiests uzteikt nomas līgumu, atlaist dažus darbiniekus, pārdod sava īpašuma daļu, un tad uzņēmējs gūst atbrīvojumu no nomas maksas par atlikušajām nomātajām mantām, jo atbilst Ministru kabineta noteikumiem. Izskatās, ka viss notiek saskaņā ar iecerēto loģiku, tomēr rezultātā uzņēmuma aktīvi sarūk, pēc krīzes beigām tas atsāk savu darbību novājināts, bet publiska iestāde ir zaudējusi nomas maksu par to mantu, kuru uzņēmums turpināja lietot un tāpēc nomāt arī kovida krīzes laikā.

Prātīgāks risinājums būtu atbrīvot uzņēmumu no nomas maksas par publiskas personas mantu, kuru nomnieks sakarā ar Covid-19 izplatības sekām nelieto. Šāda kārtība ļautu uzņēmumam rezervēt nomu, saglabāt uzņēmējdarbības infrastruktūru un turpināt uzņēmējdarbību, tiklīdz ir radušies tai labvēlīgi apstākļi pēc krīzes beigām. Tamdēļ es ierosinu papildināt likuma 14. pantu papildus pirmajai daļai, kura atbrīvo krīzē cietušo uzņēmumu no nomas maksas par publiskas institūcijas mantu, ar 1.1 daļu, kas atbrīvo komersantus no publiskas personas mantas nomas maksas par mantu, kuru nomnieks sakarā ar apstākļiem, kurus ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija, nelieto.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo šis priekšlikums rada labvēlīgus apstākļus īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem palikt tirgū un turpināt darbību arī pēc krīzes beigām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Indriksones kundze, komisijas vārdā...?

Debates slēgtas.

I. Indriksone. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 24, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar 5. priekšlikumu. Abos priekšlikumos tiek paredzēts, ka 21. panta trešajā daļā... pārceļ vārdus "Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma izpratnē" no vienas daļas uz otru. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 5. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 6. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Saistīts... varētu teikt, ne tieši saistīts, bet līdzīgs, ar dažādiem nosacījumiem... Saistīts ar atbalstu ģimenēm ar bērniem, un tiek paredzēts... Priekšlikums izsaka to, ka atbalsts tiek izmaksāts arī personai, kuras bērns mācās augstākās izglītības iestādē, bet nav sasniedzis 20 gadu vecumu un nav stājies laulībā. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Es vēlētos norādīt, ka 6. priekšlikums nav mans priekšlikums. Un 6. priekšlikums vismaz tajā tabulā, kuru es redzu, ir ar pavisam citu numerāciju. Bet, ja tas ir mans priekšlikums un numerācija tabulā ir mainīta, es vēlētos teikt, ka es esmu iesniegusi savu priekšlikumu satura ziņā trīs variantos cerībā, ka valdošā koalīcija tomēr ieklausīsies un atbalstīs šo priekšlikumu, labojot netaisnību, kura tika pieļauta attiecībā uz jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, kuri turpina mācības augstskolās.

Diemžēl tā dēvētā helikoptera nauda 500 eiro apmērā uz katru Latvijā dzīvojošo bērnu tika piesaistīta dažādu pabalstu izmaksām ar vienu mērķi – padarīt šo procesu vieglāku visiem ierēdņiem, bet tieši šī procedūra, tātad 500 eiro vienreizējā pabalsta piesaiste ģimenes pabalstam, izgaismoja arī netaisnību, kura ir citos likumos. Proti, tādēļ, ka valsts ģimenes pabalsts tiek izmaksāts jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, kuri turpina mācības arodskolās, tehnikumos, koledžās, šiem bērniem, neskatoties uz to, vai viņi strādā – nodarbināti, pašnodarbināti – vai saņem savās skolās, piemēram, tehnikumos, stipendiju, šī nauda – 500 eiro – tika izmaksāta, bet augstskolu studenti līdz 20 gadu vecumam nezināmu iemeslu dēļ palika bez šī vienreizējā atbalsta.

Platformā ManaBalss.lv sašutuši vecāki iniciēja parakstu vākšanu. Tika savākti vairāk nekā 11 tūkstoši parakstu, un šī iniciatīva jau ir iesniegta Saeimā. Jums vienalga būs jālemj par to, vai atbalstīt tautas iniciēto priekšlikumu vai ne, bet šodien, valdošā koalīcija, jums ir iespēja atbalstīt manu priekšlikumu, tādā veidā labojot šo kļūdu un netaisnību.

Visas norādes uz to, ka tas nav iespējams, tādēļ ka nepastāv kaut kādas datubāzes, ir absolūtas muļķības. Saeimas datubāzē ir atrodama Petravičas kundzes atbilde, kur ir konkrēts cipars par tādu jauniešu skaitu. Tie ir aptuveni četrarpus tūkstoši studentu, un pat tika piedāvāts procesa risinājums, kā šo pabalstu konkrēts vecāks varētu dabūt uz iesnieguma pamata, pievienojot izziņas par to, ka bērns tiešām mācās augstskolā, ka viņš, piemēram, nav nodarbināts vai nesaņem stipendiju. Tieši tādēļ es iesniedzu trīs variantus. Pirmais ir visliberālākais šiem vecākiem. Tātad neparedz citu ierobežojumu kā 20 gadu sasniegšanu un ka šis jaunietis nav stājies laulībā. Bet es paredzu, ka tomēr valdošajai koalīcijai būtu pieņemams trešais variants, kurš paredz... otrais variants, kurš paredz ierobežojumu, ka šis jaunietis nav nodarbināts vai pašnodarbināts. Un trešais variants paredz bez nodarbinātības vēl trešo ierobežojumu, proti, ka viņš tomēr nesaņem stipendiju, neskatoties uz to, ka – vēlreiz atkārtoju – tehnikuma studenti, kuri saņem stipendiju, šo 500 eiro pabalstu ir saņēmuši.

Es zinu, ka valdošā koalīcija bija gatava atbalstīt manu priekšlikumu, un paldies deputātiem Artusam Kaimiņam, Mārtiņam Šteinam, pat Mārtiņam Bondaram, kuri atbalstīja manu priekšlikumu. Es zinu, ka "pret" pretestība bija tikai no JAUNĀS VIENOTĪBAS puses un no Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova kunga. Es jūs aicinu, kungi, no JAUNĀS VIENOTĪBAS un arī Ati Zakatistovu, lūdzu, apdomājieties! Laiks vēl ir, jūs varētu pat nebalsot tagad par manu priekšlikumu, bet nobalsot par mana priekšlikuma otro variantu, par nākamo vai par to visbargāko variantu. Lūdzu! Bet labojiet, lūdzu! Jums vienalga būs jābalso.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mēs arī ar kolēģiem iesniedzām jau kuro reizi... Es domāju, ka tā laikam bija trešā reize, kad mēs iesniedzām vēl vienu variantu. Mēs, tieši tāpat kā kolēģe Regīna, sniedzam dažādus priekšlikumus par variantiem, cerot, ka varbūt tiešām kādā brīdī šis balsojums izrādīsies pozitīvs.

Tas, ko es vēlos piebilst, ir... Mēs saprotam, kā jau arī teica mana kolēģe, ka agri vai vēlu šis lēmums tiks pieņemts. Un mēs redzam, ka tā vēlme atbalstīt studentus ir, bet problēma ir tikai opozīcijas priekšlikumos. Tāpēc jau arī ir šie dažādie varianti, tāpēc arī ir... arī mūsu variants būs. Bet es domāju, ka mēs turpināsim sniegt priekšlikumus katru nedēļu, lai pārliecinātos, ka vienā brīdī droši vien mēs saņemsim pozitīvu balsojumu. Tā tas bija attiecībā uz bērnu pabalstiem – 500 eiro –, un tā tas būs arī attiecībā uz studentu pabalstiem.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu vai kādu no nākamajiem priekšlikumiem, lai mēs varētu virzīties tālāk ar mūsu iedzīvotāju atbalstu šajā smagajā brīdī. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Indriksones kundze, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātes Regīnas Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 27, pret – 37, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 7. – arī deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Arī paredz papildināt 63. pantu. Šeit ir papildu ierobežojums, ka bērns nav stājies laulībā, kas bija jau iepriekš, un vēl, ka nav darba ņēmējs vai nav pašnodarbinātais un, protams, nav sasniedzis 20 gadu vecumu, lai saņemtu šo atbalstu. Komisijā šis priekšlikums arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Skatoties uz balsošanas rezultātiem par manu pirmo priekšlikumu, man tomēr ir cerība, ka kaut viens no variantiem tiks atbalstīts, jo ļoti daudzi deputāti no valdošās koalīcijas atturējās. Šoreiz diemžēl jūsu atturēšanās varētu liegt šiem jauniešiem saņemt šo atbalstu.

Vēl gribētu papildināt, ka izmaksas šim priekšlikumam ir aptuveni divi miljoni – pie nosacījuma, ka pabalstu pieprasīs absolūti visi studentu līdz 20 gadu vecumam vecāki. Es domāju, ka tā nav tik liela summa, ņemot vērā vispārējo apjomu, kurš uz šo brīdi ir ieguldīts Latvijas ekonomikā, lai pārvarētu Covid‑19 sekas, kas ir pāri vienam miljardam. Tātad divu miljonu jautājums. Un 4,5 tūkstoši augstskolu studentu līdz 20 gadu vecumam.

Es zinu, ka Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Finanšu ministrija norāda uz to, ka ļoti grūti aptvert un uzzināt, kam šis pabalsts būtu izmaksājams, jo, lūk, nepastāv tādas datubāzes. Vēlos norādīt, ka visas datubāzes ir atbildīgajām ministrijām. Un šeit ir iespēja mūsu valsts pārvaldei pierādīt, ka pat... minimālus uzdevumus mēs tomēr protam risināt. Jā, mēs netiekam galā ar vakcinācijas procesa plānošanu, jo tas skar nacionālo mērogu, bet varbūt šoreiz, apvienojot Izglītības un zinātnes ministrijas datubāzi par augstskolu studentiem... Jums taču ir tāda datubāze, vai ne, Znotiņa kungs? Jūs tūlīt par to stāstīsiet... Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam ir datubāze par visām pašnodarbinātajām personām un par visiem darba ņēmējiem, jo par tiem tiek maksāti nodokļi.

Un, protams, Izglītības un zinātnes ministrijai... ja mēs runājam par manu nākamo priekšlikumu... noteikti ir iespēja pieprasīt no Latvijas augstskolām, kuras uzrauga Izglītības un zinātnes ministrija, ziņas par to, vai konkrēts students saņem vai nesaņem stipendiju. Galu galā jūs varētu pieprasīt no vecākiem, kuri iesniegs iesniegumus, lai saņemtu šo pabalstu, visas šīs izziņas. Es zinu... esmu pārliecināta, ka vecāki, kuri vēlēsies saņemt šo 500 eiro pabalstu, paši jums sagatavos un iesniegs... izņems un iesniegs visas izziņas, kas palīdzēs valsts pārvaldē atrisināt šo problēmu un apzināt to personu loku, kurām šis pabalsts varētu būt izmaksājams.

Tātad vēlreiz – 2. priekšlikums ir ar ierobežojumu, ka šie jaunie cilvēki līdz 20 gadu vecumam, kuri mācās augstskolās, nav nodarbināti, nav darba ņēmēji un nav pašnodarbinātie...

Lūdzu, atbalstiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, kolēģi! Gribu atgādināt par visiem atbalsta mehānismiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija ir veltījusi kovidkrīzes laikā studentiem. Ir bijušas ļoti plašas diskusijas un plašs piedāvājums no Izglītības un zinātnes ministrijas.

Pirmām kārtām es gribu uzsvērt augstākās izglītības... studentu stipendijas. Stipendiju skaits ir sasniedzis – vēsturiski – lielāko skaitu Latvijas Republikas vēsturē. Stipendiju skaits šogad ir palielināts par 741 stipendiju, un stipendijas apjoms ir dubultots – no 99 eiro uz 200 eiro. Tādas stipendijas nekad agrāk nav bijušas pieejamas.

Papildus tam ir pieejams... sadarbībā ar Labklājības ministriju... Sociāli maznodrošinātajiem studentiem ir iespēja pieteikties un saņemt 200 eiro, vienkārši piesakoties... nestrādājot, neko nedarot, vienkārši uzrādot savu statusu... piesakoties dienestos, saņemt sociālo stipendiju.

Un trešais. Ir iespēja piestrādāt augstākās izglītības iestādēs, piedaloties zinātniskajā darbībā, pētniecībā, par kuru vēl var saņemt 200 eiro un (Skaņas defekts.)...

Šos trīs mehānismus ir iespējams arī kombinēt. Ja students ir izcils students ar labām sekmēm, ja viņš ir sociāli maznodrošināts un vēl grib iesaistīties pētnieciskajā darbībā, tad viņš var kombinēt visus trīs šos atbalsta mehānismus, un tas pat ir vairāk nekā 500 eiro.

Tā ka šī nauda nav izsmelta, es esmu pārbaudījis. Līdz ar to tas vēl joprojām pienākas studentiem, un ir visas iespējas to izmantot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Liels paldies Znotiņa kungam, jo jūsu sniegtā informācija, es ceru, palīdzēs valdošās koalīcijas deputātiem izšķirties, balsojot "par" manu priekšlikumu vai... šo vai nākamo, kur runa tieši par stipendijas saņemšanu... kā vēl vienu ierobežojumu...

Ņemot vērā tos ciparus, kuri tikko izskanēja, sanāk, ka pašreiz no augstskolu studentiem, no visiem pieciem kursiem, stipendijas saņem 1500 studentu, jo tika nosaukts skaitlis "741"... un tas skaits ir dubultojies, lūk, bet tas ir par visiem pieciem kursiem. Es runāju tikai par tiem jauniešiem, kuri ir līdz 20 gadu vecumam, tas ir pirmais un otrais kurss. Nu atņemiet, lūdzu, tos studentus, kuri saņem tās stipendijas, ja jums ir visi šie dati... arī tos, kuri saņem šos 200 eiro, jo neviens mūsu valstī nevar divas reizes saņemt pabalstus. Tas bija arī ar 500 eiro pabalstu... un, piemēram, 200 eiro pabalstu bērniem invalīdiem vai tiem, kuri zaudēja vecākus un saņem pensijas...

Tas viss ir absolūti... risināms. Jums, Izglītības un zinātnes ministrijai, vajadzēja vienkārši rūpīgāk pastrādāt kopā ar Labklājības ministriju, risinot šo problēmu, jo, vienalga, ir studenti, kuriem šis atbalsts būtu nepieciešams... nemaz nerunājot par to, ka, piešķirot 500 eiro pabalstu visiem bērniem Latvijā, viņu ģimeņu sociālā situācija netika vērtēta. Šī ir "helikoptera nauda", šeit ir pavisam cita pieeja. Tāpat, kā jūs nolēmāt 200 eiro izmaksāt pensionāriem, neskatoties uz to, ka varbūt šis pensionārs saņem vairākus tūkstošus eiro lielu pensiju... vai saņem tikai simts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Indriksones kundze, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija 7. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātes Regīnas Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 26, pret – 36, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 8. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Līdzīgs iepriekšējiem, bet papildināts ar vēl vienu ierobežojošu nosacījumu, ka jaunietis nesaņem stipendiju no valsts budžeta līdzekļiem... un, protams, nav sasniedzis 20 gadu vecumu, kā iepriekš. Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Es zinu, ka mani priekšlikumi netika atbalstīti viena iemesla dēļ – tāpēc ka valdošās koalīcijas partijas nav vienojušās savā starpā šo pirmdien, bet es vēlētos jums norādīt uz to, ka, kā es jau teicu, platformā ManaBalss.lv tika savākti vairāk nekā 11 tūkstoši balsu par iniciatīvu, lai studenti saņemtu šos 500 eiro – šo vienreizējo atbalstu no valsts puses.

Un atkārtošu: pašlaik jums ir unikāla iespēja... tagad... Šis priekšlikums ir pēdējais, kur jums ir iespēja nobalsot "par" un izvairīties no tā, ka jums būs jādebatē nevis ar mani, bet ar šīs iniciatīvas iesniedzējiem, un izvairīties no tā, ka jums vajadzēs skaidrot nevis man kā politiķei, bet vecākiem, kādēļ jūs atteicāt viņu bērniem šo iespēju, tādā veidā diskriminējot un sadalot jauniešus vecumā no 18 līdz 20 gadiem divās grupās – tajos, kuri nav iestājušies augstskolās, un tajos, kuri ir iestājušies –, un kāpēc tehnikumu un koledžu, un arodskolu audzēkņiem šis pabalsts tika piešķirts bez nekādiem ierobežojumiem, bez pārbaudes, vai šie jaunieši ir pašnodarbināti, nodarbināti, stājušies laulībā vai saņem stipendiju savos tehnikumos un tā tālāk, vai... kāds sociālais statuss vai labklājības līmenis ir viņu ģimenei. Nekas tāds netika vērtēts, bet pietika ar to, ka viņi ir augstskolu studenti... tikai tādēļ, ka šis ierobežojums stāv nezināmu iemeslu dēļ.

Lūdzu... Labklājības ministrija, kāpēc jūs vispār jau negatavojat grozījumus valsts ģimenes pabalsta likumā? Kāpēc tas tā, ka pietiek ar to, lai... jaunietis iestājas augstskolā, un viss, ģimene vairs nesaņem valsts ģimenes pabalstu? Un šoreiz tas bija vienīgais iemesls, kādēļ viņi nesaņem 500 eiro. Tas ir jūsu atbildības lauks.

Izglītības un zinātnes ministrija, vēlreiz es jums atkārtoju: jā, jums ir atbalsta mehānismi, bet tie cipari, kuri tiek nosaukti, aptver visu studentu kopu. Mēs pašlaik runājam par netaisnīgi apietiem... ar 500 eiro vienreizēju pabalstu... pirmā, otrā kursa studentiem, tātad jauniešiem līdz 20 gadu vecumam.

Lūdzu, atbalstiet manu priekšlikumu, jo, ja jūs neatbalstīsiet, šis jautājums tik un tā tiks vēlreiz skatīts Saeimā – tad, kad šī ManaBalss.lv iniciatīva nonāks Saeimā –, un tad jums būs jāatbild jau vecāku priekšā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Indriksones kundze, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātes Regīnas Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 28, pret – 35, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 9. – deputātes Stepaņenko un deputātes Švecovas priekšlikums, kas paredz atbalstu izmaksāt... jau arī iepriekš apspriesto atbalstu – 500 eiro... izmaksāt personai, kuras apgādībā ir pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 21 gada vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, bet, ja ne, tad, protams... gribu informēt, ka mēs turpināsim radīt šo spiedienu, šo pozitīvo spiedienu, uz koalīciju un noteikti sagaidīsim pozitīvu balsojumu attiecībā uz studentu atbalstu. Šī nebūt nav pēdējā reize, kad mēs esam iesnieguši šādu priekšlikumu. Sniegsim arī turpmāk.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Indriksones kundze, vai komisijas vārdā vēl ko vēlaties piebilst?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāšu Stepaņenko un Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 26, pret – 39, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 10. – deputātes Ločmeles priekšlikums, kas paredz kārtību, kādā izmaksājams iepriekš neatbalstītais atbalsts. Saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Šis priekšlikums nav balsojams, bet debates ir iespējamas.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Vēlos paskaidrot, ka šis un divi turpmākie mani priekšlikumi bija saistīti ar iepriekšējiem priekšlikumiem, kuri diemžēl netika atbalstīti.

Paldies tiem kolēģiem no valdošās koalīcijas, kuri nu vismaz atturējās vai nebalsoja. Es novērtēju jūsu tādu... visvieglākajā veidā izteikto atbalstu manam priekšlikumam. Nu, vismaz virtuāli. Bet... diemžēl priekšlikumi nav balsojami, bet, ja jums ir laiks, tad, lūdzu, ieskatieties, jo es arī... tāpat kā kolēģi... turpināšu iesniegt šo priekšlikumu.

Un šajos trīs priekšlikumos ir atbalstīta tieši tā procedūra un aprakstīti tie dokumenti, kuri būtu nepieciešami, lai izmaksātu šo jauniešu vecākiem vienreizējo pabalstu 500 eiro apmērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Šis priekšlikums nav balsojams, jo nav atbalstīts 6. priekšlikums.

I. Indriksone. 11. – deputātes Ločmeles priekšlikums, kas saistīts arī ar iepriekš neatbalstīto priekšlikumu un paredz kārtību, kādā izmaksājams atbalsts. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī šis priekšlikums nav balsojams.

I. Indriksone. 12. – deputātes Ločmeles priekšlikums, kas saistīts ar iepriekš neatbalstīto priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī 12. priekšlikums nav balsojams.

I. Indriksone. 13. – deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikums, kas arī paredz kārtību, kādā būtu izmaksājams atbalsts, iepriekšējā priekšlikumā noteiktais, kas netika atbalstīts. Arī šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arīdzan 13. priekšlikums nav balsojams.

I. Indriksone. 14. – deputātes Ločmeles priekšlikums, kas arī paredz kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra būtu rīkojusies. Arī šis priekšlikums saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu un netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, un tātad arī 14. – deputātes Ločmeles priekšlikums nav balsojams, jo neatbalstījām 6., 7. un 8. priekšlikumu un nebalsojām par 10., 11. un 12. priekšlikumu.

I. Indriksone. 15. – deputāta Pimenova priekšlikums, kas faktiski... priekšlikums paredz, ka kredītiestādes nepalielina aizdevumu procentu likmi, ja Covid-19 izplatības ierobežošanas rezultātā ir pasliktinājusies aizņēmēja kredītspēja vai arī nodrošinājuma vērtība.

Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Atvainojiet, ir spēkā moratorijs, kuru sadarbībā ar saviem biedriem ir izstrādājusi Finanšu nozares asociācija – FNA. Tas paredz banku klientiem, privātpersonām, kurām īstermiņa finanšu grūtības izraisījis Covid-19, iespēju atlikt hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus līdz 12 mēnešiem, bet līzinga un patēriņa kredīta pamatsummas maksājumus – līdz sešiem mēnešiem.

FNA piedāvā moratoriju arī uzņēmumiem, kam... tas attiecas uz kredītu līgumiem ar fiksētu atmaksas grafiku. Kredītsaistību pamatsummas atmaksa tiek atlikta uz moratorijā noteikto periodu... līdz sešiem mēnešiem. Šajā periodā klientam jāturpina maksāt procentus, apdrošināšanas prēmijas un citus aizdevuma līgumā paredzētos maksājumus, kas nav pamatsumma.

Finanšu iestādes savukārt nevar pieprasīt papildu nodrošinājumu vai paaugstināt procentu likmi. Tā bija paziņots plašsaziņas līdzekļos.

Kādi ir šā moratorija rezultāti? Kā liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru aptauja par Covid‑19 ietekmi, kredīta pamatsummas maksājuma atlikšanas pieteicēju skaits kopš pagājušā gada marta līdz šā gada martam ir samazinājies no 21 procenta līdz 12 procentiem. Kāpēc tā notiek? Kāpēc interese par pārkreditēšanu kritusies, nevis pacēlusies? Uzņēmēji liecina, ka bankas, kuras piedāvā pamatsummas maksājuma atlikšanu, lai arī bija paziņots, ka procentu likmes nepalielināšot, vienlaikus tomēr ceļ procentu likmes, dažreiz divreiz. Tas nozīmē, ka uzņēmumam, pieņemot moratorija piedāvājuma nosacījumus, ir jāpiekrīt atmaksāt bankai lielāku summu, nekā bija noteikts kredīta līgumā. Mazajiem un vidējiem komersantiem šādi nosacījumi bieži vien ir nepieņemami. Vēl ņemiet vērā, ka par aizdevuma līguma nosacījumu maiņu ir jāmaksā arī komisija.

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu darbības vides uzlabošanu Covid-19 izplatības apstākļos un pēc pandēmijas, es ierosinu atvieglot aizdevumu restrukturizācijas nosacījumus un šim mērķim noteikt, ka kredītiestādes nepalielina aizdevumu procentu likmi, ja Covid-19 izplatības ierobežošanas rezultātā pasliktinājusies aizņēmēja kredītspēja vai tā sniegtā nodrošinājuma vērtība un ir saņemts aizņēmēja pieprasījums nepalielināt procentu likmi. Tas ir mans – 15. priekšlikums.

Es arī ierosinu noteikt, ka, ja tiek grozīti nosacījumi aizdevuma līgumā starp kredītiestādi un aizņēmēju, kam kredītspēja ir pasliktinājusies Covid-19 izplatības ierobežošanas rezultātā, komisija par aizdevuma līguma nosacījumu maiņu nav jāmaksā. Tas ir mans nākamais – 16. priekšlikums.

Es aicinu atbalstīt 15. un 16. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Indriksones kundze, vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu izvērtēja un neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 24, pret – 53, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 16. – deputāta Pimenova priekšlikums. Paredz nosacījumu, ka nav jāmaksā aizdevuma līguma nosacījumu maiņas maksa gadījumos, ja aizdevuma līgums tiek grozīts saistībā ar Covid‑19 izplatības ierobežošanas rezultātā... negatīvo ietekmi. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Debates... nav, deputāti nav pieteikušies, bet ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 22, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 17. – deputāta Pimenova priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinets nodrošina vienreizēju pabalstu 150 eiro apmērā, izmaksājot to pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālo izglītības iestāžu darbiniekiem un pedagogiem. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālās izglītības iestāžu darbiniekiem un administrācijai par darbu Covid‑19 laikā bija solīts piešķirt vienreizēju piemaksu 300 eiro apmērā. Valdība ir gan novirzījusi vairāk par sešiem miljoniem eiro vienreizējās piemaksas piešķiršanai, bet šīs piemaksas apmērs tika noteikts, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, līdz ar to pirmsskolas darbinieku cerības saņemt solītos 300 eiro rezultējās ar teju uz pusi mazāku summu uz rokas, jo darba devēji bija spiesti ieturēt ap 50 procentiem no piemaksas, iekļaujot gan darba devēja, gan darba ņēmēja nodokļu daļu.

Lai mazinātu pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku vilšanos un sekotu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aicinājumam izmaksāt papildus... piemaksā... vienreizēju pabalstu 150 eiro apmērā, kas kompensētu nodokļos izkusušo piemaksas daļu, es ierosinu likuma pārejas noteikumos noteikt, ka Ministru kabinets nodrošina vienreizēju, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām neapliekamu pabalstu 150 eiro apmērā pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālās izglītības iestāžu pedagogiem, to skaitā pedagogu palīgiem un personām, kuras sniedz aukles pakalpojumus pirmsskolas izglītības iestādēs un speciālās izglītības iestādēs... auklēm, skolotāju palīgiem, kā arī tehniskajam personālam.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Uzskatu, ka šāda rīcība būtu solis uz priekšu attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuri īstenībā rada iespējas dienas laikā visiem strādājošajiem apmeklēt darbavietu un piedalīties darba procesā, veikt uzņēmējdarbību laikā, kad viņu bērnus pieskata aukles, audzinātājas bērnudārzos. Viņi ir mūsu pamats patlaban. Ja mēs viņiem nepalīdzēsim, diez vai pēc tam mums sirdsapziņa būs mierīga.

Paldies jums par jūsu sapratni.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Indriksones kundze, vai vēlaties vēl ko piebilst?

I. Indriksone. Tikai to, ka komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 22, pret – 50, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 18. – deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikums. Tas paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu: "Ministru kabinets līdz 2021. gada 30. aprīlim izstrādā sezonālo darbības plānu (maijs, jūnijs, jūlijs, augusts) bērnu un jauniešu sporta treniņu procesa, sacensību un sporta nometņu organizēšanai iekštelpās un ārtelpās."

Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Un lūdzu sekojošu apsvērumu dēļ. Attālināto mācību process norit jau praktiski visu šo mācību gadu. Mūsu bērni un jaunieši atrodas tālmācības procesā ilgstošā laika periodā. Ļoti ierobežotas iespējas tika noteiktas sporta nodarbībām ārpus telpām. Ļoti mazas grupas, un arī... ņemot vērā vairāku sporta veidu īpašības... nu, teiksim, tādu kā peldēšana vai kontakta sporta veidi... tādi kā aikido, taekvondo un citi spēka cīņas veidi... tie pēc būtības jau ilgstoši... tas, kas nav profesionālais sports, atrodas tādā kā, nu, praktiski aizliegšanas režīmā, jo... Piemēram, peldēšanās baseinā tiem bērniem, kam patīk peldēšana... viņi nespēj ar to nodarboties.

Mēs jau vairākkārt vēršam uzmanību uz to, ka tā ir problēma. Un tā ir ļoti būtiska problēma, lai saglabātu bērniem un jauniešiem ne tikai fizisko sagatavotību un... fizisko un sporta... sportisko formu, bet arī mentālo, fizisko un emocionālo veselību. Mēs jau vairākkārt lūdzām pārskatīt... un, stingri ievērojot veselības drošības protokolu, ko ir izstrādājuši paši sportisti un pašas sporta organizācijas, atjaunot bērnu un jauniešu sporta nodarbības. Vēl aizvien tas nav izdarīts. Vēl aizvien bērniem un jauniešiem ir ļoti ierobežotas iespējas nodarboties ar sportu.

Es diezgan rūpīgi iepazinos un analizēju Izglītības un zinātnes ministrijas prezentāciju par saslimstību tajās pašvaldībās, kurās bija atļauts klātienes apmācības process (apmēram 40 pašvaldībās pētāmajā periodā), un šajos pētījumos tika konstatēts, ka nav korelācijas ar saslimstības pieaugumu, ar bērnu mācību atjaunošanu šajās pašvaldībās. Ko tas nozīmē? Korelācija tika konstatēta kopumā... ar konkrētu pašvaldību... saslimstības uzliesmojumu, bet ne saistībā ar skolas atvēršanu un ne saistībā ar bērnu... skolas apmeklējumiem.

Līdz ar to es uzskatu, ka, piemērojot ierobežojošus pasākumus, vajag izsvērt arī tās negatīvās blaknes, kuras no ierobežojošiem pasākumiem parādās. Proti, gan psihologi, gan psihiatri, gan vecāki, gan arī paši jaunieši... saskaņā ar pētījumiem un saskaņā ar aptaujām, kas ir publiski pieejamas... ceļ trauksmi. Mūsu bērni cieš – viņi cieš no attālinātajām mācībām, viņi cieš no ierobežotas iespējas socializēties, viņi cieš no iespējas nodarboties ar sportu.

Ja mēs tagad nepārskatīsim, neizskatīsim šo jautājumu un neuzdosim Ministru kabinetam tiešām izstrādāt drošu un pārdomātu sistēmu, kā mūsu bērni spētu nodarboties ar sportu brīvlaikā (un tūlīt, tūlīt sāksies brīvlaiks!), mēs atkal pazaudēsim laiku, mēs nodarīsim kaitējumu ne tikai mūsu bērnu, teiksim tā, zināšanu līmenim (tas kaitējums jau noteikti ir nodarīts attālinātajās mācībās!), bet arī mentālajai un fiziskajai veselībai.

Tāpēc es lūdzu kolēģus atbalstīt šo mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam. Debates par šo priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Divi īsi paziņojumi.

Pirmais. Pulksten 12.35 daļēji attālināti tiek rīkota Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīgā sēde. Tātad visiem dalībniekiem ir arī nosūtīta piekļuves informācija.

Otrs paziņojums. Deputāts Kaspars Ģirģens ir lūdzis vārdu. Lūdzu tehniski nodrošināt, ka viņš var pieteikties arī elektroniski.

Ģirģena kungs, jūs varat pieteikties sistēmā.

Jā, lūdzu, Ģirģena kungs.

K. Ģirģens (KPV LV).

Cienījamie deputāti! (Skaņas defekts.)... tiks veidota – attālināti – deputātu grupa reto slimību pacientu atbalstam. Pieslēgšanās links ir izsūtīts jums visiem no rīta, no manis personīgi, e-pastā. Lūdzu pievienoties šai grupai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Abi paziņojumi ir izskanējuši.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Skatām likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā".

Palikām pie 18. – deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikuma.

Un turpinām debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs esam kopā ar jums nepagurstoši cīnījušies par bērnu un jauniešu sportu. Es saprotu, ka droši vien gandrīz katrā Saeimas sēdē mums bija vai nu priekšlikums, vai lēmuma projekts par to, ka valdībai būtu jāatjauno bērnu un jauniešu sporta nodarbības.

Tagad, pēc ārkārtas situācijas beigām, mēs lasām šos apjomīgos noteikumus Nr. 360 , kuros... manuprāt, ir ļoti daudzas pretrunas arī šajos punktos. Un mēs secinām, ka nekas tālāk īsti nav pavirzījies uz priekšu attiecībā uz bērnu un jauniešu sportu, uz treniņu organizēšanu. Vēl jo vairāk – vēl jo vairāk! –, ja mēs runājam par sacensībām un nometnēm. Jo, es domāju, kalendārs ir pieejams katram no mums, mēs saprotam, ka vasara nāk jau. Pat ar maija mēnesi ir jāsāk plānot šīs sporta nodarbības un sporta sacensības, un sporta nometnes. Kamēr šāda plāna nav... Es domāju, ka tā ir vēl jo vairāk noziedzīga rīcība no valdības puses – palaist visu šādā pašplūsmā un turēt neziņā joprojām sporta trenerus, bērnu vecākus, bērnus.

Mēs, protams, nekad nepagursim jums atgādināt par to, cik ļoti lielu kaitējumu šī valdības ecēšanās un neizlēmība no Kariņa, no Pavļuta puses ir nodarījusi bērniem. Par to mēs runājām un runāsim, kamēr vien jūs, godātie kolēģi no koalīcijas, neietekmēsiet valdības ministrus un neliksiet viņiem mainīt savu viedokli. Tik daudz bērnu un jauniešu ienaidnieku, cik šobrīd sēž valdībā, droši vien nav bijis vēl nekad. Un tas, ka šie cilvēki nesaprot, ko viņi nodara bērniem, liecina par to, ka viņi absolūti nav ieinteresēti bērnu tālākajā attīstībā. Ir skaidrs, ka viņiem ir nospļauties par bērniem. To jau mēs vienreiz izrunājām.

Tāpēc es aicinu tos koalīcijas kolēģus, kuri vairāk vai mazāk saprātīgi ir sekojuši līdzi šiem notikumiem un arī paši ir kontaktējušies ar sporta treneriem un ir izpratuši šo problēmu, – aicinu tomēr atbalstīt šo kārtējo uzdevumu Ministru kabinetam cerībā, ka Ministru kabinets izpildīs gan tos uzdevumus, kurus Saeima jau ir uzdevusi, bet kuri joprojām nav izpildīti, gan arī šo. Varbūt mums izdosies – kopā ar jums, godātie kolēģi no koalīcijas, – likt ieklausīties bērnos, jauniešos, viņu vecākos un sporta treneros. Šī problēma ir jāatrisina pēc iespējas ātrāk.

Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! No vienas puses, jāteic, ka var piekrist arī opozīcijai. Arī iepriekš mēs no Jaunās konservatīvās partijas esam balsojuši "par" to, ka Ministru kabinetam jānosaka ļoti konkrēti noteikumi, kā šis, teiksim, klātienes sports... klātienes dažādi sporta veidi var notikt. Tas, ko mēs esam izdarījuši no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, ir, kā jau es minēju iepriekš, ļoti... praktiski katru nedēļu, ejot uz Veselības ministriju un piedāvājot dažādus variantus ar dažādiem epidemioloģiskās drošības rādītājiem – 25 kvadrātmetri uz cilvēku... un arī citus variantus, lai varētu pēc iespējas ātrāk atjaunot sportošanu un atjaunot sportošanu zālēs arī tajos sporta veidos, kur tas ir vajadzīgs, tādos kā basketbols, hokejs un citi.

Tas, ko ir izdevies panākt un ko mēs pagājušajā nedēļā prezentējām... es atvainojos, šonedēļ prezentējām arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā... ir 2,2 miljonu atbalsts sporta nometnēm. Tātad no Izglītības un zinātnes ministrijas puses tas būs papildus pašvaldību programmām, kas nodrošina nometnes. Un šeit vairāk ir runa arī par dienas nometnēm (tātad dienu garas nometnes), bet tomēr kopējais skaits, ko mēs ar šiem papildu 2,2 miljoniem noklājam, ir pietiekami liels, lai būtiski dotu to sajūtu... būtiski palīdzētu bērniem sajust kontaktu un arī nodarboties ar šiem sporta veidiem, kas uz kādu laiciņu diemžēl ir bijis jānoliek malā.

Papildus tam mēs konstanti runājam ar Veselības ministriju par tiem rādītājiem un iespējamajiem... nu, mērījumiem, cik cilvēku varētu būt grupās, un viens no tiem variantiem, ko mēs šobrīd... ceram, ka vismaz 10 cilvēki grupās varētu sportot šajās vasaras nometnēs. Cerams, ka tā situācija nemainīsies uz slikto pusi... katrā ziņā, vismaz augot vakcinācijai un citām, protams, lietām... Cerams, mēs varēsim vismaz 10 cilvēku grupās šīs nometnes vasarā pilnvērtīgi organizēt.

Paldies, kolēģi... Tā ka Ministru kabinets strādā, strādā tiešām aktīvi. Šī ir nopietna problēma, par kuru opozīcija runā, un viena no galvenajām prioritātēm Izglītības un zinātnes ministrijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Znotiņa kungs! Ir labi, ka nauda ir paredzēta, bet jūs taču varat arī izlasīt, ka šajos Ministru kabineta noteikumos ir punkts, kas nosaka, ka tiek pārtraukta bērnu nometņu darbība, un šis punkts joprojām ir spēkā, tas nav mainīts. Vēl vairāk. Ja jūs tagad esat nosaukuši kādu kritēriju, par kuru jūs cīnāties, šie kritēriji ir jāiestrādā, un Ministru kabinetam tas ir jāizdara. Tas, ka nauda ir paredzēta nometnēm, kuras, iespējams, nemaz nenotiks, nav pareizi. Ja nauda ir paredzēta, tas ir ļoti labi, tad kritēriji šīm nometnēm un plāns ir jāizstrādā jau tagad.

Mēs aicinām jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Indriksones kundze, lūdzu, vai komisijas vārdā ko bildīsiet?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 35, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 19. – deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, uzdodot Ministru kabinetam līdz 2021. gada 30. aprīlim izstrādāt sezonālo darbības plānu maijam, jūnijam, jūlijam un augustam bērnu un jauniešu interešu izglītības, mūzikas, deju un dziedāšanas nodarbību nometņu atsākšanai iekštelpās un ārtelpās.

Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, tagad mēs redzējām, kādi JKP ir lielie sporta draugi, pakļaujoties Kariņa diktatūrai! Mēs to tiešām ieraudzījām. Tagad mēs redzēsim, cik ļoti lieli JKP ir bērnu un jauniešu interešu izglītības draugi.

Ja mēs varam lasīt ziņās, ka Šuplinskas kundze ir izcīnījusi bērnu un jauniešu dziesmu un deju svētku rīkošanas atļauju šogad, tad, manuprāt, diezgan neloģiski ir liegt bērniem šīs nometnes klātienē gan iekštelpās, gan ārtelpās. Tas, ko jūs šobrīd esat paredzējuši Ministru kabineta noteikumos, protams, ir kārtējā ņirgāšanās par bērniem. Atkal maskas – gan iekštelpās, gan ārtelpās, visos pasākumos! Un viskaitīgākais, ko jūs esat joprojām saglabājuši šajos noteikumos, ir tāda ņirgāšanās: attālinātās nodarbības. Es nezinu, vai kāds no jums kādreiz ir mēģinājis attālināti mācīties kādu mūzikas instrumentu vai – vēl jo vairāk! – deju. Droši vien nē. Droši vien jūs domājat, ka tas ir pilnīgi normāli – likt bērniem jau gadu mācīties attālināti visas šīs kustības, skaņas un arī dziedāšanu!

Ja jūs uzskatāt, ka mūsu jaunā paaudze attīstīsies tāpat kā līdz šim... pēc šādas traumas, pēc šāda, teiksim, kaitējuma, ko jūs esat nodarījuši... es domāju, ka nē, jo bērniem, jauniešiem būs nepieciešama palīdzība, būs nepieciešams iedrošinājums pēc šīs traumatiskās viena gada pieredzes, kad bērni vienkārši daļu no nodarbības pavada raudot, tāpēc ka viņiem nesanāk. Pie viņiem nevar pienākt neviens pasniedzējs un parādīt, kā varbūt pareizi turēt roku vai kā pareizi spēlēt instrumentu. Ir ļoti daudzas nianses, kuras tiešām bērniem paslīd garām šajā... tā saucamās pandēmijas laikā.

Tas, ko jūs gribat turpināt... Jūs gribat tagad vienkārši izveidot lielu pasākumu blakus hokeja čempionātam... vēl, protams, arī dziesmu un deju svētki, jo es saprotu, ka jums ir noteikti sarunāti kaut kādi... varbūt arī pakalpojumu sniedzēji tur apakšā, viss ir... biznesa plāns ir gatavs, un tikai tas jūs interesē, bet bērnu un jauniešu atsevišķās nodarbības un nometnes, kuras varbūt nav saistītas ar dziesmu svētkiem, – tās, protams, nenotiks, jo tās jums nav interesantas. Tāda ir tā jūsu loģika, godātie kolēģi un godātie JKP... un arī Jaunās VIENOTĪBAS biedri.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Vēl vairāk. Ja jūs atbalstāt skolēnu dziesmu un deju svētku rīkošanu šogad, tad, man liekas, tas ir ne tikai neloģiski, tas ir pat noziedzīgi – liegt citiem bērniem tieši tādas pašas nodarbības veikt klātienē vasarā.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Noteikti ir ļoti pozitīvi vērtējama papildu finansējuma piešķiršana pašvaldībām sporta nodarbību nodrošināšanai un bērnu nometņu nodrošināšanai, bet tikpat svarīgi ir arī nodrošināt saprotamu sistēmu, lai bērni varētu atsākt brīvlaikā nodarboties ar interešu izglītību. Vecāki un pedagogi, un paši bērni – viņi ceļ trauksmi. Gan bērni, gan vecāki ir noguruši – ir noguruši no nepārtraukto stingro nosacījumu ievērošanas, ir noguruši no nespējas socializēties, ir noguruši no tā, ka vēl aizvien netiek nodrošināts normāls vakcinācijas process, līdz ar to kavējas normāla... sabiedrības atgriešanās pie normālas, aktīvas sociālās dzīves un tātad arī pie interešu izglītības nodrošināšanas bērniem.

Mēs jau kopā visi nodarījām bērniem kaitējumu visa šī gada garumā, pieprasot praktiski tikai attālināto mācības procesu. Mācību kvalitāte ir diezgan sarežģījusies, un ir vērojamas tendences, ka tā varētu pasliktināties. Testi un aptaujas rezultāti liecina, ka 55 procenti no aptaujātajiem skolēniem uzskata, ka viņi nespēs nokārtot pārbaudes darbus.

Tas viss ir tās sistēmas dēļ, ko mēs ar jums, kolēģi, kopā ieviesām un liekam ievērot gan pedagogiem, gan bērniem, gan arī vecākiem. Tas atstāj nopietnas un, iespējams, ilgstošā laika periodā pat nenovēršamas sekas uz bērnu psihi, veselību un arī attiecīgi konkurētspēju nākotnē. Tas ir jāsaprot, un jāparedz mehānismi, kas to mazinātu vai atjaunotu to stāvokli, kas varēja būt, ja nepastāvētu šie ierobežojumi, ko valsts ieviesa bērniem un vecākiem, un interešu izglītībai.

Interešu izglītība ir ļoti būtiska sastāvdaļa bērnu attīstībai, konkurētspējai un arī socializācijai. Sanāk tā, ka mums digitālās tehnoloģijas un epidemioloģiskās prasības atsver jebkuras citas problēmas, mīnusus un kaitējumus, ko nodara epidemioloģisko prasību ievērošanas stingrā pakāpe. Es uzskatu, ka jebkuriem pasākumiem, kas ir saistīti ar epidemioloģisko drošību, jābūt izsvērtiem ar citām, iespējams, vēl kaitīgākām sekām, kas radīsies no šo ierobežojumu ievērošanas, un es uzskatu, ka pārdomāta, skaidra un saprotama sistēma – nodrošināt bērnu interešu izglītību – ir tas instruments, kas var mazināt kaitējumu un atjaunot bērnu psihisko, emocionālo un sociālo veselības stāvokli.

Tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Indriksones kundze, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijas vārdā varu norādīt, ka šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputāšu Stepaņenko un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 35, atturas – 11. Priekšlikums ir noraidīts.

I. Indriksone. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un deputāti arī atbalsta.

I. Indriksone. Komisijā likumprojekts ir atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Anita Muižniece. Lūdzu!

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" (Nr. 1028/Lp13) pirms otrā, galīgā, lasījuma.

Atgādināšu, ka šis likumprojekts ir saistīts ar aizvadītajā nedēļā pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā, kas tika veikti saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par tajā... 12. Saeimas laikā pieņemto grozījumu 56. pantā neatbilstību Satversmei.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 14. aprīļa sēdē šī likumprojekta sakarā tika izskatīti trīs priekšlikumi.

1. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz aizstāt 17. panta trešās daļas ievaddaļā vārdus "Republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība" ar vārdu "Pašvaldība". Priekšlikums ir tehniska rakstura un saistīts ar iepriekš veiktajām izmaiņām Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tāpēc attiecīgi jāveic šādas pašas izmaiņas šajā likumā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Muižniece. 2. – arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Līdzīga rakstura, tehnisks. Paredz 18. pantā aizstāt nosaukumā vārdus "Republikas pilsētu un novadu pašvaldību" ar vārdu "Pašvaldību". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Labdien, kolēģi! Es atbalstu priekšlikumu. Man ir tikai viens jautājums iesniedzējiem – kāpēc pagājušo reizi mēs nobalsojām likumu, kur bija teikts "valsts nozīmes pilsētas", šeit atkal parādās "republikas pilsētas", kā teica ziņotāja. Varbūt tomēr lietot "valstspilsētas"? Šo padomju nosaukumu varam nelietot. Tas tikai neliels aizrādījums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Muižnieces kundze, ko skaidrosiet?

A. Muižniece. Komisijas vārdā vēlreiz atkārtoju, ka nosaukumā tieši vārdi "Republikas pilsētu un novadu pašvaldību" tiek aizstāti ar vārdu "Pašvaldību". Likumā netiks lietots vārdu savienojums "republikas pilsētas". Un vēlreiz atgādināšu, ka priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies par skaidrojumu.

Un deputāti arī atbalsta.

A. Muižniece. Jā, un 3. – beidzamais – Juridiskā biroja priekšlikums. Ar to tiek rosināts noteikt precīzi likuma spēkā stāšanās laiku, proti, šā gada 1. maiju. Šis priekšlikums precizēts, ņemot vērā, ka gan grozījumiem šajā likumā, gan jau pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā būtu jāstājas spēkā vienlaikus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Aicinu atbalstīt arī Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Kucinam. Lūdzu!

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Atgādinu, ka Izglītības likuma grozījumu sākotnējā redakcija tika tieši saistīta ar Augstskolu likuma grozījumu izveidoto normu kolīziju. Un ar nožēlu jākonstatē, ka Saeimai, pieņemot grozījumus Augstskolu likumā, nav izdevies izpildīt Satversmes tiesas spriedumu, bet tieši pretēji – likumdošanas procesā likumdevējs nodemonstrēja necieņu pret Satversmes tiesu. Valsts varas atzaru savstarpējā cieņa ir pamats tiesiskas un demokrātiskas valsts pastāvēšanai. Neviens, pat likumdevējs, nedrīkst sevi uzskatīt augstāku par Satversmi.

SASKAŅAS deputāti vērsās pie Valsts prezidenta ar lūgumu Valsts prezidentam izmantot savas tiesības un prasīt likuma "Grozījumi Augstskolu likumā" otrreizēju caurlūkošanu. Un, tā kā Grozījumi Izglītības likumā ir saistīti ar grozījumiem Augstskolu likumā, aicinu Saeimas deputātus neatbalstīt arī grozījumus Izglītības likumā.

Aicinu balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītāja. Muižnieces kundze, vai...?

Debates slēdzu.

Muižnieces kundze, vai komisijas vārdā ko skaidrosiet?

A. Muižniece. Nebūs nekas piebilstams. Atgādināšu, ka komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates ir slēgtas, un tagad mums priekšā ir balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 60, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Muižniece. Paldies.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 64, pret – 19, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Trešajā lasījumā izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" (Nr. 574/Lp13).

Atgādināšu, ka likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija un tā mērķis ir noteikt skaidru atbildības sadalījumu būvniecības procesā starp būvniecības procesa dalībniekiem, definēt pasūtītāja atbildību, stiprināt vietējās pašvaldības būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetenci.

Uz trešo lasījumu tika saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Paredz precizēt terminu "būvniecības procesa dalībnieks". Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Arī 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Paredz, ka arī institūcijai, kas pilda būvvaldes funkciju, ir tiesības atcelt būvniecības ieceres akceptu vai atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi vai uzdot būvniecības ierosinātājam novērst konstatētās neatbilstības. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Paredz precizēt atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošanas ar noklusējumu nosacījumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Paredz precizēt citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumus un atbildību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz redakcionālus labojumus daļā par būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Un arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 8. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Ir redakcionāls un maina spēkā stāšanās termiņus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā", trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ieva Krapāne. Lūdzu!

I. Krapāne (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā".

Likumprojekta mērķis ir noteikt militārpersonas izdienas pensijas izmaksas pārtraukšanu, ja persona izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu militārā dienesta laikā, bet par to sodīta pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Uz trešo lasījumu ir saņemti četri priekšlikumi.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 2. – aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 1. – komisijas izstrādātajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Krapāne. 3. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Krapāne. Un 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien! Tātad izskatām likumprojektu "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavojusi trešajam lasījumam.

Tika saņemts viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Nosaka likuma spēkā stāšanās laiku, kas būtu vienlaicīgi ar Segto obligāciju likumu. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības"", trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības"" trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Labdien, kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 6. aprīļa sēdē tika izskatīts likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" (Nr. 938/Lp13).

Projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā (kadastra Nr. 01000402004), sastāvā esošo zemes vienību (kadastra apzīmējums 01000400127) 0,0005 ha platībā. Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta ar dzelzceļa transporta infrastruktūras izbūvi saistītas infrastruktūras attīstībai, un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.

Saskaņā ar zemesgrāmatas ierakstiem attiecībā uz nekustamo īpašumu Rūsiņa ielā 1, Rīgā, ir reģistrēta ķīlas tiesība, nostiprināta hipotēka un ierakstīta atzīme par piedziņas vēršanu. Persona, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, ir informēta par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 18. panta pirmo daļu. Informācija ir nosūtīta arī piedziņas procesa īstenotājam – zvērinātam tiesu izpildītājam.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" 2020. gada 29. maijā nosūtīja nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, īpašniekam paziņojumu ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no dienas, kad paziņojums saņemts, paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu un sniegt piekrišanu nekustamā īpašuma kadastrālajai uzmērīšanai, kā arī lūdza vienoties ar personu, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, par atlīdzības sadali un veikt nepieciešamās darbības zemesgrāmatas nodalījumā ierakstītās piedziņas atzīmes dzēšanai. Piedziņas atzīme zemesgrāmatā satur nekustamā īpašuma atsavināšanas aizliegumu. Piedziņas atzīme kavē jebkuru īpašnieka izdarāmu labprātīgu nostiprināšanu, izņemot Zemesgrāmatu likuma 45. panta 6. un 7. punktā paredzētās atzīmes.

Paziņojums tika nosūtīts arī personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, un piedziņas procesa īstenotājam – zvērinātam tiesu izpildītājam. Pēc minētā paziņojuma nosūtīšanas Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā termiņā atbilde no nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, īpašnieka nav saņemta.

Uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvis ir ticies klātienē ar nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, īpašnieka pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārstāvji informēja, ka neiebilst nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai, bet arī pēc vairākkārtējām telefonsarunām ar sabiedrības pārstāvjiem nav veikuši nekādas darbības, kas būtu vērstas uz līguma par nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanas noslēgšanu.

Ņemot vērā, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā termiņā nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, īpašnieks nav sniedzis atbildi uz nosūtītajiem paziņojumiem, kā arī līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu nav noslēgts, turklāt zemes vienība ir nepieciešama būvdarbiem 2021. gada aprīlī, ir izpildīti noteiktie priekšnoteikumi likumprojekta par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām virzīšanai izskatīšanai Saeimā.

Labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, īpašniekam pamattiesību ierobežojumu, ir lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu, jo šajā gadījumā minētā nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama īpašu sabiedrības interešu un publisku mērķu sasniegšanai – dzelzceļa transporta infrastruktūras un ar to saistīto infrastruktūru būvniecībai, kas nodrošina Latvijas integrāciju Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā, veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī nodrošinot iedzīvotāju mobilitāti un labiekārtotas vides pieejamību.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajam lasījumam.

Aicinu kolēģus arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai"! Lūdzu, balsosim! Par – 64, pret – nav, atturas – 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa jeb līdz šā gada 22. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. aprīlis.

Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 26, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Juridiskās komisijas šā gada 6. aprīļa sēdē tika izskatīts likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 26, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" (Nr. 954/Lp13).

Projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 26, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01000820210), sastāvā esošo zemes vienības (kadastra apzīmējums 01000820210) daļu 0,1938 hektāru platībā. Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta ar dzelzceļa transporta infrastruktūras izbūvi saistītas infrastruktūras attīstībai, un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.

Saskaņā ar zemesgrāmatas ierakstiem attiecībā uz nekustamo īpašumu ir reģistrētas atzīmes par piedziņas vēršanu. Informācija par nekustamā īpašuma atsavināšanu ir nosūtīta arī piedzinējiem un piedziņas procesa īstenotājiem – zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Pamatojoties uz Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2020. gada 27. marta lēmumu apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 26, Rīgā, zemes vienības daļu 0,1938 hektāru platībā, kas pēc kadastrālās vērtības uzmērīšanas var tikt precizēta, nosakot atlīdzības apmēru – 23 973,06 eiro jeb 12,37 eiro par kvadrātmetru. Īpašnieks aprēķinātajam atlīdzības apmēram nav piekritis, kā arī nav izmantojis Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 27. pantā noteiktās tiesības apstrīdēt institūcijas noteikto atlīdzības apmēru.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 11. pantā noteikto 2020. gada 8. jūlijā nosūtīja nekustamā īpašuma īpašniekam paziņojumu ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no dienas, kad paziņojums saņemts, paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu un sniegt piekrišanu nekustamā īpašuma kadastrālajai uzmērīšanai, kā arī lūdza veikt nepieciešamās darbības zemesgrāmatā ierakstīto piedziņas atzīmju dzēšanai, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 601. panta pirmās daļas 1. apakšpunktu un 600. panta otro daļu piedziņas atzīme zemesgrāmatā satur nekustamā īpašuma atsavināšanas aizliegumu. Zemesgrāmatu likuma 46. panta pirmā daļa noteic, ka piedziņas atzīme kavē jebkuru īpašnieka izdarāmu labprātīgu nostiprināšanu, izņemot 45. panta 6. un 7. punktā paredzētās atzīmes.

Pēc minētā paziņojuma nosūtīšanas Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma noteiktajā termiņā no nekustamā īpašuma īpašnieka nav saņemta atbilde uz nosūtīto paziņojumu.

"Eiropas dzelzceļa līnijas" nekustamā īpašuma īpašnieku pārstāvjiem 2020. gada 21. septembrī nosūtīja elektroniskā pasta vēstuli, kurā lūdza sniegt informāciju, kādas būs tālākās darbības saistībā ar "Eiropas dzelzceļa līniju" 2020. gada 8. jūlijā nosūtīto paziņojumu par iespēju noslēgt pirkuma līgumu labprātīgai nekustamā īpašuma atsavināšanai. Norādītajā termiņā līdz 2020. gada 25. septembrim atbilde netika saņemta.

"Eiropas dzelzceļa līnijas" 2020. gada 23. oktobrī nosūtīja paziņojumu ar atkārtotu uzaicinājumu septiņu dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu. Arī pēc atkārtota paziņojuma nosūtīšanas nekustamā īpašuma īpašnieks nav sniedzis atbildi.

"Eiropas dzelzceļa līnijas" ir tikušās klātienē ar nekustamā īpašuma īpašnieka pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārstāvji informēja, ka nepiekrīt nekustamā īpašuma atsavināšanai, jo neapmierina noteiktās atlīdzības apmērs par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 23 esošās zemes vienības (kadastra Nr. 01000820210) daļu 0,1938 hektāru platībā atsavināšanu. Tikšanās laikā pārstāvji izteica lūgumu izskatīt iespēju izmantot citu taisnīgas atlīdzības kompensācijas veidu, piedāvājot citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu.

"Eiropas dzelzceļa līnijas" 2020. gada 21. un 24. septembra elektroniskajās pasta vēstulēs nosūtīja sarakstu ar valsts un pašvaldības nekustamajiem īpašumiem, kas atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. panta pirmās daļas 1. un 2. punktam varētu tikt izskatīts kā cits taisnīgas atlīdzības kompensācijas veids. Atbilde uz šīm vēstulēm netika saņemta.

Ņemot vērā, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma noteiktajā termiņā nekustamā īpašuma īpašnieks nav sniedzis atbildi uz nosūtītajiem paziņojumiem, kā arī līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu nav noslēgts, ir izpildīti Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 13. pantā noteiktie priekšnoteikumi likumprojekta par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām virzīšanai izskatīšanai Saeimā.

Labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 26, Rīgā, īpašniekam pamattiesību ierobežojumu, ir lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu, jo šajā gadījumā minētais nekustamais īpašums nepieciešams īpašu sabiedrības interešu un publisku mērķu sasniegšanai dzelzceļa transporta infrastruktūras būvniecībai, kas nodrošinās Latvijas integrāciju Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā, veicinot Latvijas iedzīvotāju mobilitāti un tautsaimniecības attīstību.

Juridiskā komisija pirmajam lasījumam likumprojektu ir atbalstījusi, aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 26, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 61, pret – 1, atturas – 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa jeb līdz šī gada 22. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. aprīlis.

Likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" (Nr. 963/Lp13).

Šis likumprojekts ir deputātu izstrādāts likumprojekts, kas pēc būtības paredz, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši varēs izvēlēties vēlēt par to vēlēšanu apgabalu, no kura viņi ir izceļojuši, – vai tā būtu Latgale, vai tā būtu Kurzeme, Zemgale, Vidzeme. Šobrīd pastāvošā sistēma paredz to, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši var piedalīties Saeimas vēlēšanās, bet šī balss aiziet tikai un vienīgi par Rīgas vēlēšanu apgabalu.

Laikā, kad šī sistēma tika izveidota, tie bija tikai viens vai divi mandāti, šobrīd tie ir daudz vairāk mandātu. Lai nodrošinātu samērīgumu un būtu tomēr atbilstoši mūsdienu situācijai (cilvēki ir ne tikai no Rīgas aizbraukuši, bet arī no Zemgales, Latgales un citiem reģioniem), šim mandātu sadalījumam būtu jābūt vienmērīgākam.

Komisijā šo jautājumu izskatījām, bija plašas debates. Atgādināšu, ka šis jautājums jau otro reizi ir Saeimā uz pirmo lasījumu. Iepriekšējo reizi šim jautājumam bija konstitucionālie riski, kas šajā likumprojektā ir novērsti, attiecībā uz maksimāli ierobežoto deputātu skaitu, kas var būt ievēlēti no Rīgas.

Komisijā bija plašas debates, iesaistoties ekspertiem, un komisija balsojumā ar balsu vairākumu nobalsoja par to, ka šis likumprojekts ir atbalstāms pirmajā, konceptuālajā, lasījumā, lai varētu turpināt darbu pie redakcijām uz otro un trešo lasījumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem. (Skaņas defekts.) Valaiņa kungs, lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem!

V. Valainis. Priekšlikumu termiņš – viens mēnesis, 15. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 15. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ralfs Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Tātad strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 744/Lp13). Atgādināšu, ka šis likumprojekts ir saistīts ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un papildu funkcijām, kas ir saistītas ar patērētāju kolektīvo interešu aizstāvību.

Likumprojektam esam saņēmuši 27 priekšlikumus. Iziesim tiem cauri secīgi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir juridiski redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Paldies.

Izteikšos par 2., 3., 4. un 5. priekšlikumu vienlaicīgi. Tātad 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, 3. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums, un 4. – labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Šie priekšlikumi vairāk ir saistīti ar datu saņemšanu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un turpmāku nodošanu kredītinformācijas birojiem.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Mums par katru no šiem priekšlikumiem ir... tā teikt, jāatbalsta. Tātad deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Pateicos.

3. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Nemiro. 4. – labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Nemiro. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 6., 7. un 8. priekšlikums. Arī izteikšos par tiem kopumā. Šajā gadījumā tie nosaka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai deleģēt informācijas noteikšanas kārtību caur Ministru kabinetu.

6. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Nemiro. 7. – labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Nemiro. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiski redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Paldies.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāli juridisks. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāli juridisks. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Tieši tāpat arī 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiski redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 13. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Nosaka, ka strīda izskatīšana gadījumā, ja ir nepieciešama kolektīvā aizsardzība... tiek izskatīta pirms Patērētāju tiesību centra atsevišķi izveidotajā Patērētāju strīdu risināšanas komisijā. Lai šis strīds tiktu izskatīts, nav nepieciešams vēl speciāls iesniegums. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiski redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 15. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Paredz likumprojekta 13. pantā aizstāt likuma 26.12 panta ceturtajā daļā vārdus "piecu" ar vārdiem "desmit". Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Nemiro. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiski redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 17. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiski redakcionāls. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 18. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiski redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 19. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Skaidri norāda, ka... piektajā daļā paredzētos lēmumus var pieņemt ne tikai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, bet arī Veselības inspekcija. Šie jautājumi vairāk ir saistīti ar kolektīvo interešu aizsardzību gadījumā, ja tiek tirgotas... tajā skaitā medikamenti. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 20. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Saistīts ar tēzēm, kas ir 19. priekšlikumā. Līdz ar to ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli juridisks. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli juridisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 23. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiski redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Tieši tāpat 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiski redakcionāls priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 25. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Nosaka termiņu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 31. decembrim izdot šī likuma 8. panta 8.1 daļā paredzētos noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 26. – deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Arī nosaka termiņus. Līdz ar to arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. 27. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Arī nosaka termiņus Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visus 27 priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Nemiro. Cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam uz trešo lasījumu ir šī gada 22. aprīlis.

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 22. aprīlis.

Darba kārtībā – trešā sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Daugavpils tiesas tiesneses Ritas Krēsliņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Tieslietu padome šā gada 24. martā, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 81. panta 1.1 daļu un 82. panta pirmās daļas 3. punktu, nolēmusi ierosināt Saeimai atbrīvot Daugavpils tiesas tiesnesi Ritu Krēsliņu no amata veselības stāvokļa dēļ.

Juridiskās komisijas šā gada 6. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Daugavpils tiesas tiesneses Ritas Krēsliņas atbrīvošanu no tiesneša amata". Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbrīvot Daugavpils tiesas tiesnesi Ritu Krēsliņu no tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ. Liels paldies tiesnesei par ieguldīto darbu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Daugavpils tiesas tiesneses Ritas Krēsliņas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam". Iesniedzēji – deputāti Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Viktors Valainis, Armands Krauze, Edgars Tavars, Uldis Augulis, Ļubova Švecova, Jānis Dūklavs, Janīna Jalinska.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tātad šodien mēs izskatām Kariņa kunga demisijas pieprasījumu.

Man ir lūgums kolēģiem. Es domāju, ka šeit nav, ko lieki muti dzesēt, un nav, ko gari debatēt. Visiem viss par Kariņa kungu ir skaidrs – viņam ir jādemisionē.

Kāpēc es lūdzu arī jūs neieslīgt garās debatēs par šo jautājumu? Man ir bērnam uz skolu jābrauc pakaļ. Ātri atlaidīsim viņu un taisīsim jaunu valdību. Es domāju, ka valstij no tā būs labāk.

Bet galvenā doma, kas ir jāatkārto vairākas reizes un visiem, ir – Kariņš kā valdības vadītājs ir atbildīgs par pilnīgi visām Ministru kabineta neizdarībām. Par pilnīgi visām! Sāksim pēc kārtas.

Mediķu algas. Ministru kabinets nav pildījis ne Saeimas pieņemtos lēmumus, ne arī Saeimas pieņemtos likumus.

OIK. Kariņš nav pildījis pats savas valdības deklarāciju. Un to, ko pats bija solījis, ka viņš atcels OIK, pat nav sācis darīt.

Finanšu sektora sagraušana – finanšu sektora "kapitālais remonts". Nekontrolēts Finanšu izlūkošanas dienesta terors, kas notiek valstī. Rezultāts tam – bezcerīgi atpaliekam un esam ar atrāvienu Baltijas nabadzīgākā valsts, pateicoties Kariņa kungam, pateicoties viņa vadītajam Ministru kabinetam.

Veselības nozare. Pilnīga negatavība. Nav vienotu standartu ne vīrusa ārstēšanai... Arī augsta mirstība, salīdzinot ar citām valstīm, kas pierāda, ka primārā veselības aprūpes sistēma ir absolūti negatava. Mēs esam negatavi pilnīgi visur.

Vakcinācija. Es domāju, ka mums nav jāatkārto tas, kā mēs iepirkām vakcīnas jeb, pareizāk sakot, neiepirkām vakcīnas. Bet tagad ir vakcīnas, ir vakcinētāji, ir vietas, kur vakcinēties, un ir pat daži desmiti vakcinēties gribētāju, bet pati vakcinācija nenotiek. Pat Valsts prezidents atsakās vakcinēties ar poti, ko šīs valdības ministri grib iepirkt no valstīm, kuras arī atsakās. Mēs tā kā tāda miskastes valsts visu, ko nevajag Eiropā, savācam sev. Vecu bruņutehniku, nekam nevajadzīgas un negribētas vakcīnas un tādā garā. Otrās šķiras veļas pulveri tajā skaitā. Par vakcināciju, par vakcīnām, par vakcinācijas biroju un nesamērīgajiem izdevumiem ir atbildīgs valdības vadītājs.

Izglītība. Es saprotu, protams, Kariņa kungu, jo viņa izglītība, manuprāt, ir apšaubāma, bet izglītība Latvijā Kariņa valdības laikā rāda šādu bildi – pilnīgu negatavību attālinātajām mācībām. Tās faktiski notiek tikai labāk situētajās ģimenēs un labākajās Rīgas skolās, kas lielākajā daļā ir maksas skolas. Citur bērni mācās, maksimums, 10 līdz 20 procentus no mācību laika. Šis ir visplatākais solis vēl lielākas nabadzības virzienā.

Kariņa kungs mūsu valsti padara nabagāku visās jomās. Visās. Sākot no izglītības, turpinot ar finanšu sektoru un tā tālāk.

Iesim uz priekšu. Izglītības sistēmā nav nekādu plānu par to, kā atsākt mācības šogad septembrī. Kariņa kungs pat nav prasījis izglītības un zinātnes ministrei šādu plānu uzrādīt sabiedrībai. Tūlīt jau būs Līgo. Olas jau mēs vairs nerādām. Tūlīt jau būs Līgo.

Iekšlietas. Noziedzības pieaugums un pilnīgi novārdzinātā iekšlietu sistēma, kura nespēj un nespēs tikt ar to visu galā. Mēs to redzam pēdējos notikumos, kas ir notikuši vakar. Un ne tikai.

Ierobežojumi. Ekonomika un cilvēku likteņi. Graujoši ierobežojumi. Pārbāzti, vīrusa droši trolejbusi, pagrīdē strādājoši frizieri un aizliegums nopirkt apakšbikses – tas ir tas intelekta lidojums, kurā atrodas premjers Kariņš.

Darba organizācija. Kariņš nevada Ministru kabinetu, viņš tikai moderē diskusiju. Viņš ir moderators. Viņš pat nav preses sekretārs. Vājš un nekompetents. Viņš vada Ministru kabinetu, kurā zemkopības ministrs ir pazudis, ekonomikas ministrs ir pazudis, kultūras ministrs ir pazudis, izglītības un zinātnes ministre ir pazudusi, labklājības ministres lielākais sasniegums ir 500 eiro bērnam. Un ar to viss ir beidzies.

"3 × 500" un viss pārējais... Par to es nerunāšu, tā varbūt nav Kariņa atbildība, bet mēs nedzīvojam labklājībā, mēs dzīvojam arvien lielākā nabadzībā. Par to vienmēr atbild valdības vadītājs.

Un tagad arī šis. Kā var notikt tā, ka gada laikā ir jau kura pasūtījuma slepkavība... ar visiem kovida ierobežojumiem, slēgtajām robežām, lidmašīnām, kurās mēs ieguldām 500 vai cik tur tos miljonus, lai tās lidotu uz citu valstu lidostām, nevis uz mūsu valsts lidostu? Kā tas var būt, ka pie šiem ierobežojumiem krievu vai kādu citu valstu bandīti kā pa savām mājām te šeptējas, lai 18 vai cik stundas autotransports, ar kuru tiek izdarīts noziegums, atrastos trīs kilometru attālumā no galvenās policijas ēkas? Un neviens policists tur pat neiedomājas paskatīties.

Kariņa kungam, uzzinot šādu informāciju, šorīt bija jāprasa iekšlietu ministra demisija. Ja viņš būtu valdības vadītājs un nebūtu valdības sēžu moderators. Kādus secinājumus valdības vadītājs ir prasījis iekšlietu ministram par Valsts policijas darbu un par paša iekšlietu ministra darbu? Un ko šī sistēma ir izdarījusi šajā laikā? Visu Terehovas robežpunktu, man liekas, tur aizturēja.

Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes... organizētās noziedzības... nodaļas priekšnieks tiek aizturēts Igaunijā par kontrabandu. Un Kariņš klusē. Nulle reakcijas. Vai tā vada valdību?

Kariņa kungs, veselības ministrs nespēj nodrošināt, ka cilvēkiem ir pieejami veselības aprūpes pakalpojumi. Viņš spēj nodrošināt tikai vakcinācijas biroja vadītājai lielu algu un vakcinācijas avīzi, ar kuru pat īsti nevar iekurināt kamīnu. Vakcīnas iepērk vai neiepērk ar WhatsApp ministres Viņķeles starpniecību. Kariņa kungs, tas arī notika jūsu valdības laikā. Un arī par to jūs esat atbildīgs. Jūs, tieši jūs, jūsu neieinteresētība, vienaldzība ir iemesls tam, kāpēc mums ir jāiepērk otrās šķiras produkts no Dānijas, nevis labākais, ko mēs varējām iegādāties.

Un, ziniet, Kariņa kungs, man ir tādas klusas aizdomas, ka korupcijas novērošanas birojs šajā gadījumā ne pārāk labi ir novērojis korupciju šajā jomā, vakcīnu iepirkumu jomā, kur tās vakcīnas izplata jūsu, Kariņa kungs, partijas vai nu biedrs, vai deputāta kandidāts, par kuru mēs esam runājuši citās Saeimas sēdēs.

Nav reorganizēta ne izglītības sistēma, ne policija tā, lai atklātu pasūtījuma slepkavības... Tā, lai bērni varētu mācīties skolā un nodarboties ar sportu. Par sportu, Kariņa kungs, mēs varam pateikt tikai vienu. Arī tur jūs neesat pildījis Saeimas lēmumu.

Saeimas lēmumu nepildīšana ir amatpersonas bezdarbība. Amatpersonas bezdarbība, kas nodara kaitējumu sabiedrībai, ir krimināli sodāma. Par to ir Krimināllikumā pants. Jūs neesat pildījis ne tikai savu valdības deklarāciju, bet Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu, Saeimas lēmumu par mediķu algām, Saeimas lēmumu par bērnu un jauniešu sportu un vēl citus Saeimas lēmumus. Šo lēmumu nepildīšana ir nodarījusi būtisku materiālu un emocionālu kaitējumu sabiedrībai, mērāmu miljonos un, iespējams, pat miljardos. Un es ceru, Kariņa kungs, ka par šo amatpersonas bezdarbību kādu dienu Latvijā, tāpat kā citās valstīs, arī vienreiz viens premjers sēdīsies uz apsūdzēto sola.

Kariņa kungs, jums kā premjeram vajadzēja pamanīt, ka izglītības un zinātnes ministre maļ tukšus salmus jau no paša sākuma un nekas nav mainījies. Ja jūs būtu valdības vadītājs, jums viņa būtu jānomaina. Jums jau viņa bija jānomaina sen. Jūs to nedarījāt tikai viena iemesla pēc. Nevis bērnu izglītības un bērnu veselības dēļ, bet tikai lai saglabātu savu amatu.

Šis nav Ministru kabinets, par kuru mēs runājam un kuru it kā vada, bet patiesībā moderē Krišjānis Kariņš, tas ir ceļojošais cirks ar trusi Rodžeru priekšgalā – bailīgu, nespējīgu un nekompetentu premjeru. Premjeru, kuram nerūp Latvijas valsts. Premjeru, kuram nerūp Latvijas tauta. Premjeru, kuram nerūp Latvijas uzņēmēji, bet kuram, iespējams, rūp citu valstu intereses. To valstu intereses, no kurām šis premjers šeit ir ieradies.

Es aicinu deputātus atbalstīt Kariņa kunga demisiju, un šoreiz es nerunāšu stundu kā iepriekšējo reizi, prasot demisiju, jo visiem viss ir skaidrs. Šī valdība turas nevis, lai risinātu krīzi, šī valdība turas, lai saņemtu labumus.

Tāpēc šodien es – jo īpaši Kariņa demisijas kontekstā – vēršos pie Jaunās konservatīvās partijas deputātiem, kuri šodien ar putām uz lūpām it kā aizstāvēja azartspēļu ierobežošanu valstī un ļoti skaļi lamāja valdību. JKP deputāti! Šis ir patiesības mirklis. Šis ir patiesības mirklis par to, vai jūs patiesi no sirds esat pret azartspēlēm, kuras aizsargā Kariņa kunga valdība, vai neesat, – nevis jūsu balsojums konkrētajā likumprojektā, bet balsojums tieši šeit.

Es gribu vērsties arī pie ZZS un pie Tavara kunga jo īpaši. Es tā dzirdēju šorīt, ka esot izskanējuši dažādi piedāvājumi. Tavara kungs, ja tādi piedāvājumi ir bijuši, ir jādodas uz attiecīgajām instancēm un jānosauc vārdā tie cilvēki, kuri šos piedāvājumus ir izteikuši, lai saglabātu Kariņa valdību. Jūs iegūsiet milzīgu popularitāti, jūsu reitings celsies, un iegūs visa valsts.

Es domāju, ka mēs varam... un mums vajag jaunu valdību. Mēs varam atlaist šo un izveidot jaunu, jo to ir pelnījuši mūsu cilvēki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Debatēs ir pieteicies deputāts Valērijs Agešins, bet mums ir palikušas septiņas minūtes līdz pārtraukumam. Agešina kungs, vai jums pietiktu ar septiņām minūtēm, lūdzu?

V. Agešins (SASKAŅA).

Man pietiks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins. Godātie kolēģi! Ministru prezidents ir politiski atbildīgs Saeimas priekšā. Lai valdība varētu pildīt savus pienākumus, tai nepieciešama Saeimas uzticība, bet kāda gan var būt ticība politiķiem, kuri pirms vēlēšanām runāja vienu, bet tagad par to vairs negrib pat atcerēties. Diemžēl Latvijā ir izveidojies paradums – pirms vēlēšanām solīt vienu, bet pēc vēlēšanām runāt un darīt pavisam ko citu. Solīt visu, kas vien ienāk prātā, bet pēc vēlēšanām izlikties, ka tā ir bijusi tikai priekšvēlēšanu retorika.

Rodas vairāki jautājumi. Kāpēc, piemēram, ir pārkāpts Jaunās konservatīvās partijas un KPV LV solījums samazināt ministriju skaitu? Daudziem valsts iedzīvotājiem ienākumi katastrofāli kritušies, un, manuprāt, tieši tagad ir īstais brīdis valsts aparātu efektivizēt. Savukārt Attīstībai/Par! solīja divkāršot medicīnas māsu algas un tamlīdzīgu debesmannu. Kad tiks pildīti šie solījumi?

Rezultātā valdības normatīvajos aktos neatspoguļojas ne tikai priekšvēlēšanu solījumi, bet arī Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā paustās apņemšanās, kur, piemēram, ir bijusi sadaļa par OIK atcelšanu. Solījumu pārkāpšana nevienam nedara godu, bet valdības ministriem it īpaši. Pateicoties kovidam, Latvijas iedzīvotājiem ir uzskatāmi izdevies ieraudzīt, cik dziļā krīzē ir mūsu valsts medicīnas ierēdniecība.

Vēl viens uzskatāms piemērs šajā sakarā ir arī e‑veselības sāga daudzu valdību garumā. Ļoti žēl, ka ne bijušajai ministrei Viņķelei, ne tagadējam ministram Pavļutam nav bijis drosmes to atklāti pateikt un attiecīgi rīkoties, sākt reālas pārmaiņas veselības jomā. Un maz ticams, ka šai valdībai tas izdosies. Izskatās, ka tagad vairāki Kariņa valdības ministri ir ieslīguši rutīnā, nespēj novatoriski domāt un strādāt un mainīt vairs neko nevēlas.

Esmu pārliecināts, ka visi Ministru kabineta locekļi... neesmu pārliecināts, ka visi Ministru kabineta locekļi ir autoritātes savās nozarēs. Es uzskatu, ka pareizi būtu atbalstīt kompetentus cilvēkus, kam ir sajēga, kas ir nozare un kā šo nozari pareizi vadīt. Bet diemžēl laiks, kad vajadzēja atmest politisku ielikteņu principu un ielikt amatos profesionāļus, netika izmantots.

Es neredzu iemeslus, kāpēc būtu jāatbalsta Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa veidotā valdība, jo valdība ir aizmirsusi savu pamatuzdevumu – rūpēties par valsts iedzīvotājiem. Turklāt valdības ministri, manuprāt, nesaprot, ka nabadzība Latvijā ir reāla, ka nepieļaujami zemais vakcinācijas temps un pandēmijas dēļ noteiktie neloģiskie ierobežojumi ietekmē mūsu valsts ekonomiku. Un ietekmē ļoti un ļoti negatīvi. Bet diemžēl nav jūtams, ka kāds no ministriem vēlētos uzņemties atbildību par notiekošo. Es nebrīnos, jo valdības vadīšana uzticēta spēkam, kas zaudējis vēlēšanās. Un tad tā ir ārkārtīgi nesaprotama un kurioza koalīcija līdz ar to.

Godātie kolēģi, atbalstīt kādu nozīmē uzņemties atbildību. Par ministriem, kuri, par spīti zināšanu trūkumam, turpina pildīt savus pienākumus, uzņemties atbildību SASKAŅA nevar. Demonstrēt solidaritāti ar valdības haotisko darbību mēs arī negribam.

Mēs noteikti dzīvosim labklājībā savā zemē Latvijā, kur katrs cilvēks ir vērtība. Un šie laiki vairs nav aiz kalniem.

Es aicinu atbalstīt lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam". Aicinu balsot "par".

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es domāju, ka ir laiks pārtraukumam. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Saeimas 2021. gada 15. aprīļa attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Turpinām debates par lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam".

Kā nākamā debatēs deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tad, kad uz mūsu zemi atbrauc kāds pasūtījuma izdarītājs, tad viņam ir konkrēts uzdevums. Konkrēts uzdevums veikt netīru, melnu darbu un pēc tam bez pēdām pazust, atskaitoties saviem kuratoriem un izpildot kuratoru doto uzdevumu.

Patiesībā jau šo darba veicēju nekādā gadījumā neinteresē, kā pēc šī darba izskatīsies viņa upuris. Visvairāk viņu interesē tas, vai viņam izdosies pazust bez pēdām, vai viņš netiks atrasts, netiks tiesāts un sodīts. Protams, paralēli visam viņu arī interesē atlīdzība, kuru viņš būtu gatavs saņemt par savu melno darbu.

Tie, kas ir šī melnā darba darītāji, līdzzinātāji, – viņiem ir savs iemesls atbalstīt, klusējot un balsojot pret šo pasākumu, ja mēs runājam par Ministru prezidenta demisijas pieprasījumu, jo līdzzinātājiem, vismaz tiem gudrākajiem, kuri ir līdzzinātāji šim visam pasākumam, ir ļoti bail par to, ka ir zināmas mapītes par viņu kompromatiem. Tie, kuri ir tie gudrākie, – viņi noteikti ir atkarīgi no šī balsojuma. Tie, kuri ir kā tāds galerts, kuri turpina it kā savu dzīvi vadīt koalīcijā, kuriem jau vairs nav kāju, lai aizrāpotu prom, – tie paliks tāpat, tur jau nav problēmu, bet tie godprātīgākie varbūt aizdomāsies. Varbūt.

Godātie kolēģi, es īsti neloloju lielas cerības uz šodienas balsojumu, lai gan, protams, cerība vienmēr ir. Un tas, ko mēs gribam, lai mūsu sabiedrība redzētu, ir šis balsojums. Mums ir nepieciešams, lai sabiedrība redzētu, kā šo, ja mēs to varam vispār nosaukt par valdību... kā šīs grupas darbu vērtē sabiedrības ievēlētie pārstāvji, Saeimas deputāti, simts gudrās galvas. Ja lielākā daļa no šīm simts gudrajām galvām šodien, kompromatu biedēti, atlīdzības stimulēti... vai vienkārši aiz inerces, aiz bara instinkta nobalsos pret Kariņa demisiju, tad, protams, tas būs kārtējais iemesls Latvijas sabiedrības aktīvākajai daļai izdrukāt šo balsojumu un pielikt pie sienas.

Tas ir tas, ko mēs dzirdam gandrīz katru ceturtdienu, tas ir tas, ko mums saka mūsu vēlētāji: "Šo balsojumu noteikti es atcerēšos." Un tā, godātie kolēģi, ir katru ceturtdienu. Es domāju, ka paralēli visiem jūsu tēriņiem, visiem jūsu PR projektiem jūs varētu arī veltīt kādu Latvijas Nacionālās bibliotēkas zāli šādiem balsojumiem, tāpēc ka šiem balsojumiem vairs ar ledusskapi vai sienu nepietiek, šādiem balsojumiem ir nepieciešama Latvijas Nacionālās bibliotēkas lielākā zāle, lai cilvēki varētu nākt un pirms vēlēšanām studēt visus sarakstus ar to, ko Saeima un valdība ir nodarījusi sabiedrībai vismaz šī pēdējā gada laikā.

Es neiedziļināšos visās detaļās, droši vien jau mans kolēģis Gobzema kungs izstāstīja to, kādus pāridarījumus ir veikusi valdība Krišjāņa Kariņa vadībā. Es tikai pateikšu to, ka šī valdība, par kuru, protams, politiski atbildīgs ir Krišjānis Kariņš un neviens vairāk, ir pārvērtusies par vairākām marijām antuanetēm, kuras šajā smagajā laikā – cilvēkiem smagajā laikā – turpina dzīrot un uztvert kovida laiku kā milzīgu iespēju lauku. Kaķīšu pētīšana kovida sakarā, salātu griešana, PR projekti, vasaras gaidīšana ar bērnudārza līmeņa dzejolīšiem – šī bezkaunīgā naudas zāģēšana turpinās. Tā turpinās, neskatoties ne uz ko – neskatoties ne uz opozīcijas deputātu pieprasījumiem, neērtiem jautājumiem, priekšlikumiem, ne uz sabiedrības viedokli. Tā turpinās, vienkārši smejoties acīs. Un melošana turpinās. Melošana turpinās jau tādā līmenī, ka vairs nevienam nav pat neērti atzīt, ka viņš ir tiešām melojis. Šī bezkaunīgā tērēšana un melošana turpinās un turpinās, un šo melošanu un tērēšanu atbalstīs šodien, visticamāk, liela daļa koalīcijas deputātu, jo mēs redzam, ka nav neviena no koalīcijas deputātiem, kurš labprāt gribētu šodien aizstāvēt savu Ministru prezidentu.

Mēs neesam dzirdējuši nevienu aizstāvības runu. Nekad. Un tas apliecina to, ka šis melnā darba darītājs pēc tam, kad viņš būs paveicis savu melno darbu, pazudīs un jūs arī to aizmirsīsiet kā ļaunu murgu, jo tas, kas ir atlicis, ir ostu prihvatizācija, dzelzceļš un Skultes terminālis. Tas ir tas melnais darbs. Tā ir tā reindustrializācija. Un tas ir tas pasākums, pēc kura, visticamāk, šis cilvēks pazudīs kopā ar Levita kungu tālēs zilajās. Un viņam absolūti vienalga par to, kas paliks aiz viņa. Viņam vienalga, kādā zemē mēs dzīvosim. Tāpēc ka pasūtītāja izpildītājiem ir pilnīgi vienalga, kā jau teicu, kā izskatīsies viņu upuris.

Valdība ir tāds oportūnistu pulciņš, un šis oportūnistu pulciņš turpina savas bezkaunīgās lietas. Un jūs, godātie kolēģi no koalīcijas, to ļaujat.

Es aicinu... Es aicinu jūs šodien balsot tā, kā jums liek jūsu sirdsapziņa. Es aicinu jūs šodien balsot tā, kā jūs būtu gribējuši to darīt neskaitāmas reizes, jo jūs paši neatbalstāt Kariņu. Mēs to zinām. Mēs uzskatām, ka jums beidzot, godātie koalīcijas kolēģi, JK, kas šodien ļoti drosmīgi uzstājās, būtu jāpasaka visa taisnība. Sabiedrība to novērtēs.

Es aicinu balsot "par".

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Augsti godātais Kariņa kungs, ja jūs sekojat līdzi šai sēdei! Es sākšu ar to, ka arī mans paraksts ir zem šī demisijas pieprasījuma. Savā ziņā, kad šis jautājums bija uz galda – parakstīt vai neparakstīt –, es sev uzdevu gluži vienkāršu jautājumu: kāpēc tas man nebūtu jādara un vai tiešām tas nāks par labu vai par sliktu.

Ja mēs runājam par valdības maiņu, tad šeit ir vietā apskatīt, vai tas tiešām izdarīja kaut kādu milzu satricinājumu mūsu kaimiņvalstīs? Vai valdības maiņa radīja kaut kādu bezizeju, piemēram, tai pašā Igaunijā? Vai valdības maiņa un pat vēlēšanas, parlamenta vēlēšanas, radīja kaut kādu ārkārtas stāvokli, bezizeju Lietuvā?

Kolēģi! Es domāju, jūs visi bijāt liecinieki tam, ka process, kas notiek ap vīrusa izplatību, lielā mērā, es atļaušos teikt, neietekmē, bet tieši otrādāk – atsevišķās vietās tas dod iespēju restartēties visai valdībai kopumā. Tas dod iespēju atjaunoties un varbūt izlēkt ārā uz kādu brīdi vismaz no tā pašapliecinājuma tādā nu... Šobrīd tas ir ļoti, ļoti uzskatāmi vērojams šim Ministru kabinetam. Mūsu Ministru kabinetā ir viduvējības, cilvēki, kuriem nav izpratnes par valsts pārvaldi.

Lai vai kā man gribētos teikt, ka Krišjānis Kariņš ir profesionālis, kuram ir izpratne par valsts pārvaldi, tajā brīdī, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vairs nerīko Ministru kabineta komitejas sēdes, tas ir pirmais signāls tam, ka šis premjers nesaprot, kā tiek organizēta un kā veiksmīgi organizēt valsts pārvaldes darbu. Tas ir kā pirmais signāls tam, ka valdības darbs ar laiku būs arvien atrautāks un atrautāks no reālās ikdienas problēmu jautājumiem, ministri nestrādās, tie lems tikai par politiskiem... un veidos tādas politiskas debates, politisku šovu, cirku, ko mēs šobrīd varam vērot valdības sēdēs, kur premjers lamā savus ministrus, ministri sitas pretī, kādam ministram ir kaut kādi citi, populistiski uzskati. Un tas viss tiek vērsts uz sabiedrību, lai kaut kādā veidā pelnītu politiskās dividendes.

Bet vai sabiedrība no tā pēc tam caur lēmumu projektiem, caur saprotamiem, izdebatētiem, skaidri ar ekspertiem izdebatētiem lēmumu projektiem, – vai tiešām sabiedrība nonāk pie labākā rezultāta? Es domāju, mēs visi šobrīd redzam, ka – nē, pie labāka rezultāta mēs nenonākam. Mums ir... Valdības locekļi pieņem lēmumu, neiedziļinoties tajos dokumentos, ar kuriem viņi strādā, neiedziļinoties, kā dokumenti tiek sagatavoti, paši pieņem lēmumus, pēc tam tos kritizē, pēc tam atskatās uz kaut kādiem jautājumiem, kas ir bijuši pieņemti par tirdzniecības ierobežojumiem, neizpratnē, kā nu tā ir sanācis. Tas viss var notikt tikai tādos apstākļos, ja atbildīgie politiķi, amatpersonas nestrādā ar šiem jautājumiem, neiedziļinās un nestrādā ar tiem dokumentiem, kas viņiem tiek likti priekšā, un šajos jautājumos neiedziļinās.

Šī simboliskā Ministru kabineta komitejas sēde patiesībā ir tāds viens spilgts piemērs, kur ir visiem skaidri saprotams formāts, kur var nākt ikviens un piedalīties, var debatēt, strīdēties pēc būtības, kamēr panāk šo labāko rezultātu, tad saprot, kas tiek virzīts tālāk, un ministri tajā visā iesaistās. Un tas ir labs formāts.

Šobrīd mēs varam atskatīties uz tām lietām, ko šī valdība ir centusies darīt un kas tad varētu būt tie plusi. Un tik tiešām tie plusi, kurus es varētu mēģināt uzskaitīt, ko valdība ir darījusi un ar ko tā pati ir lepojusies... Kā viens no šiem plusiem neapšaubāmi ir izglītības reforma. Bet izglītības reforma, ja mēs noņemam nost šos skaistos saukļus par to, ka mums ir ļoti... nu, mēs kļūsim gudrāki, jo mums tiek reformētas augstskolas... Ja mēs paskatāmies saturiski un kā tas viss ir tapis, tad nenoliedzami tas viss aizsākās tajā brīdī, kad izglītības un zinātnes ministre sastrīdējās ar vienu no Latvijas... ar Latvijas Universitāti, būsim konkrēti, un tika atcelti rektori, bija tiesvedības, kurās diezgan kaunpilni zaudēja izglītības un zinātnes ministre.

Tajā laikā, protams, arī radās šī doma, ka vajag reformēt augstākās izglītības sistēmu, vajag iecelt padomes. Un ko tad šīs padomes darīs? Iecels rektoru, un tā būs tā iespēja kaut kādā veidā iejaukties šajā universitāšu autonomijā. Un, ja vēl neskaita personisko attiecību kārtošanas, kas notiek Latgalē attiecībā uz Rēzekni un Daugavpili, kur politiķi vienkārši mēģina izrēķināties ar Daugavpils Universitāti... Manuprāt, tas ir ļoti, ļoti nekorekti, un lepoties ar šādu reformu arī vēl vairāk ir nekorekti. Tā ir viena lieta – izglītības joma.

Ņemsim nākamo – administratīvi teritoriālā reforma. Lai vai kā būtu, es neanalizēšu to, kā tika saplosīta Latvijas karte. Bet tas, ko mēs visam fonā dzirdējām, – ka būs milzīga izaugsme pašvaldībām, būs jaunas jaudīgas, tiešām spēcīgas pašvaldības. Nu tik būs! Tiks attīstītas jaunas darbavietas, uzņēmējdarbība būs vienkārši magnēts un darbavietas radīsies, būs konkurētspējīgākās Eiropā. Visdažādākos labākos vārdus mēs dzirdējām par to, kādas būs pašvaldības pēc pašvaldību reformas. Tā ir viena puse.

Bet tad mēs skatāmies otru pusi. Mēs skatāmies šī gada budžetā. Ar vienu roku saplosām karti, radām jaunus izaicinājumus un ar otru roku kovida laikā pašvaldībām veicam vēsturiski lielāko budžeta apgriešanu. Tieši tajā laikā, kad cilvēkiem visvairāk vajadzētu rūpēties par tiem sociālajiem izaicinājumiem... kas teritorijās uz vietas atbalstīja tos pašus uzņēmējus... pašvaldībām dzīve tika padarīta visgrūtākā.

Par kādu izaugsmi te vispār var būt runa šādos apstākļos? Pašvaldībām pēc būtības tika norauts nost milzīgs finansējuma apjoms, un to, protams, šobrīd tiek mēģināts aizstāt ar kaut kādiem fondu līdzekļiem, Eiropas Komisijas investīcijām. Tās būtu ar vai bez šīs valdības, tās tāpat notiktu. Saucat jūs tās, kā gribat, – reformas programmas un tā tālāk. Ceļi tāpat būtu jāremontē, fondu investīcijas tāpat notiktu. Bet valsts budžeta finansējumu jūs samazinājāt vēsturiski vislielākajā apjomā šajā gadā. Tas, manuprāt, nav pareizs solis... Un stāstīt to, ka mums ir demokrātijas stiprināšana, pašvaldības stipras, – tas nav pareizi.

Tajā pašā laikā mēs skatāmies atjaunošanas fondu, par ko man tiešām ir ļoti žēl... Ja jūs neesat to pamanījis... Man bija ļoti žēl dzirdēt no jums ziņu, ka mums vajag Rīgai atdot parādu. Un atjaunošanas fondā klimata izaicinājumi ir tikai un vienīgi Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Tikai Rīgā ir šie klimata izaicinājumi, ar kuriem jācīnās, un pārējā Latvijā tādu nav. Un tāda sajūta rodas, ka citur tas nav. Šķēre starp Rīgu un Latviju vēl joprojām ir liela. Un jūs, Kariņa kungs, ar atjaunošanas fonda instrumentu to padarīsiet vēl lielāku. Atšķirība starp Rīgu un Latviju, tieši izpildot to atjaunošanas investīciju fonda mehānismu, kādu jūsu valdība šobrīd piedāvā, tikai palielinās.

Investīcijas veselības sektorā. Nu, es varētu kļūdīties par dažiem procentiem, bet, nu, teiksim, 90 procenti – Rīgā, 10 procenti – pārējā Latvijā. Vai tas ir normāli? Vai tiešām šī pieredze, ko mēs tagad gūstam, neliek uzdot jautājumus par to, vai tiešām tikai Rīgā ir jākārto šīs slimnīcas? Arī reģionos ir, bet starpība, cik iegulda reģionos un cik iegulda Rīgas slimnīcās, ir vienkārši anormāla.

Nu, un par transporta investīcijām vispār nerunāsim! Tur vienkārši pilnībā viss tiek ieguldīts Rīgā. Un tas viss ar nosaukumu – Rīgai jāatdod parāds. Kāds parāds? Paskatieties datus, cik Eiropas investīciju fonda līdzekļi, budžeta investīcijas ir veiktas Rīgā pēdējos piecos desmit gados. Paskatieties no kopējām investīcijām! Tie skaitļi ir diezgan vērā ņemami attiecībā uz to, cik Rīgā ir ieguldīts, pastāvīgi ieguldīts.

Bet ar to jau viss nebeidzas. Mēs redzam arī citās jomās. "Kapitālais remonts", kur arī valdības aizsardzības ministrs stāsta par to, ka tas ir izgāzies. Mums ir valdības koalīcijas biedrs, kas to vien dara, arī šobrīd vēl... nu, sasniedzis interesantus priekšlikumus "kapitālā remonta" uzlabošanas pasākumu ietvaros. Kas liek uzdot jautājumus, vai tiešām "kapitālais remonts" mums ir devis labumu vai tieši otrādāk – tas devis ļaunumu? Vai tiešām mēs ar to, ka esam līderi, nu, vismaz Eiropā, ja ne pasaulē, ar savu "kapitālo remontu"... Cik ļoti šobrīd mēs esam iedragājuši, vai cik ļoti mēs varbūt esam uzlabojuši. Bet es esmu dzirdējis tikai vienīgi to negatīvo pusi no šī "kapitālā remonta", par uzlabojumiem te grūti runāt. Cik uzņēmējiem nācies aiziet prom no Latvijas tirgus! Bet viņi ir atraduši vietu tepat kaimiņos, Lietuvā, Polijā, kur viņus ar atplestām rokām uzņem. Un tie nav daži tūkstoši, tie ir miljoni, kas ir aizgājuši prom no Latvijas.

Kolēģi, nākamais, kam gribēju pieskarties, ir mazie uzņēmēji un darbaspēka nodokļi. Ja mēs skatāmies krīzes laikā – un Covid-19 ir milzīga krīze jebkuram uzņēmējam –, vislielākie cietēji neapšaubāmi ir mazie uzņēmēji. Un man budžeta pieņemšanas laikā jāklausās no premjera partijas frakcijas, tas bija pat frakcijas vadītājs, kas pauda to, ka šis nu ir tas svētīgais brīdis, kad mēs mazinām darbaspēka nodokļus.

Mēs mazinām vispārējos nodokļus, bet zem izlīdzināšanas mēs paceļam mikrouzņēmumu nodokli, veicam obligātās sociālās iemaksas ieviešanu, radām milzīgus jaunus slogus, kas, manā ieskatā, nav pieņemami – krīzes laikā radītus mehānismus mēs iznīcinām krīzes laikā, un tas notiek Kariņa kunga valdības vadībā. Šobrīd, es domāju, ir vesela virkne uzņēmēju, kas no tā cieš. Man tāda situācija nav pieņemama.

Un, vēlreiz uzdodot savu jautājumu – vai tiešām šī valdība ir strādājusi labi, vai tiešām šī valdība ir izdarījusi visu, lai man nebūtu jāuzliek paraksts uz demisijas pieprasījuma? –, mana atbilde ir – nē, valdība nav strādājusi labi, un valdība ir izdarījusi gana daudz ļauna Latvijas sabiedrībai, lai neteiktu vairāk.

Šie lēmumi, kas tiek balstīti piecu partiju koalīcijas pamatpostulātā... un, protams, premjera senie cīņu biedri – piemēram, Latkovska kungs, kurš nav spējīgs šodien kāpt tribīnē un aizstāvēt savu Ministru prezidentu, bet viņš ir spējīgs staigāt pa Saeimu, pa frakcijām, un vākt balsis tam, lai premjers noturētos amatā.

Neapšaubāmi, Jaunajai VIENOTĪBAI, kā viņi šobrīd saucas, tas jautājums ir īpaši svarīgs – noturēties šobrīd pie varas. Tikpat svarīgs šis jautājums, es domāju, ir veselai virknei citu politisko partiju, kas šobrīd ir koalīcijā. Sauksim to tā – politiskā korupcija, kas turas... Politiķi turas pie amatiem šobrīd vairāk nekā nekad. Tas ir tāds savdabīgs valdības garants un savdabīgas lamatas Latvijas iedzīvotājiem, kuriem nākas noskatīties uz to, cik slikti strādā šī valdība, un to, kā šī valdības stutēšana, kopā vākšana, šī staigāšana... Ja tā būtu rezultējusies kaut kamā tādā... nu tiešām, ka mums ekonomika iet uz augšu, ka mēs būtu kaut kur pa vidu šajās vakcīnu cīņās, bet Latvijā ir divi tūkstoši mirušo, un mēs galīgi neesam pa vidu, mēs esam pēdējie visos statistikas datos attiecībā uz to, kā mēs cīnāmies ar kovidu.

Ja šīs piecas partijas nespēj vienoties par normālu darbu, tad varbūt ir jātaisa ārkārtas vēlēšanas. Nevajag no tā baidīties, gan jau, ka Kariņa kungs no tā nebaidās, gan jau, ka citi kolēģi no tā nebaidās.

Bet uzdodiet paši sev jautājumu – vai tiešām jūs šodien ar tīru sirdsapziņu esat gatavi balsot par to, lai Kariņa kungs turpinātu strādāt. Balsojiet pēc sirdsapziņas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es savas runas otro daļu – omēm. Omes, jūs skatāties Saeimas pārraides un skatāties televizoru. Lai jūs saprastu. Tātad Latkovskis staigā pa kabinetiem, piedāvā visu kaut ko. Nu, paskatieties vienkārši ar savu dzīves pieredzi, nu, viņš ir tāds aizdomīgs tips.

To pašu es saku Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Pievērsiet uzmanību Latkovskim! Ir pamats. Ticiet man. Un tie nav joki, tas ir pa īstam. Mēs taču zinām, kurš kurā partijā ko fīrē. Tā ir lieta numur viens.

Numur divi. Un tagad loģiski izejam cauri – kas atbalsta Kariņu? Tātad Kariņu atbalsta skaidrs, ka Jaunā VIENOTĪBA, jo šī ir pēdējā reize, kad tā vispār vada valsti. Ir 20 – cik tur? – gadus vadījusi... un tā.

Kas vēl atbalsta? Nacionālā apvienība ir galvenais atbalsts. Pēc savas būtības Nacionālā apvienība ir slēpta geju tiesību atbalsta kustība. Viņi atbalsta visu laiku... liberāļus atbalsta gadu gadiem. Visu laiku atbalsta liberālo politiku un tā, pēc tam viņi aiziet ar tām lāpām un karodziņiem, kaut ko tur pamahājas. Bet visu laiku, atcerieties, omes, slēpta geju tiesību atbalsta kustība ir Nacionālā apvienība.

Ejam tālāk. Kas tad vēl atbalsta? Attīstībai/Par!. Attīstībai/Par!, lai jūs, omes, saprastu, īstenībā grib nomest Kariņu, bet baidās uzņemties iniciatīvu. Jo, ja uzņemsies iniciatīvu, tad nākamais premjers nebūs no Attīstībai/Par!. Līdz ar to sēž un gaida. Viņiem ir it kā... Attīstībai/Par! ir izdevīgi, ka Kariņš netiek nomests, tad viņiem tur tas reitings it kā uz... ar visu Viņķeli un Pavļutu bagāžā. Tad nu Attīstībai/Par! skatās, kā Kariņš taisa ziepes arvien vairāk. Nu tas ir iemesls, kāpēc viņi negāž valdību. Nekādu citu iemeslu tur nav. Tur nav tā, ka viņiem patiktu Kariņš vai vēl kaut kā, tur ir tieši viss pilnīgi pretēji. Bet uz viņu balsīm cerēt nevar. Viņi ir partija, kas ir uz materiālām vērtībām tendēta. Tur ir viss skaidrs.

Tālāk. Kas atbalsta šo valdību? JK. JK šo valdību atbalsta, jo īstenībā acīmredzot ir Zuzāna labākie draugi. Un acīmredzot tās azartspēles viņiem vajag. Nu, tas ir tieši tāpat kā par jebkuru jautājumu, ka JK kāpj tribīnē, runā vienu, domā otru un dara trešo. Sola tur "3 × 500", bet īstenībā nekā nav. Sola izglītībā – nu tikai būs, un viss būs labi –, īstenībā nekā nav. Sola visu pēc kārtas. Un... Tā ir. Viņus interesē... Viņi ir projektu partija. Viņus interesē projekti. Projekts Skultes ostā saviem sponsoriem vai projekts – cietums, kur laikam sēdēt tiem, kurus tiesās no šīs partijas. Nu kaut kā tā.

Tad ir "KPV LV". Organizācija, kas arī droši vien pēdējo reizi vēsturē eksistē. Un viņiem ir katra diena svarīga – jo ilgāk noturēties valdībā, jo svarīgāk.

Es kaut ko aizmirsu? Laikam jau neaizmirsu. Vienvārdsakot, visas šīs organizācijas – atcerieties, vēlreiz: tātad Jaunā Vienotība, Attīstībai/Par!, JKP, "KPV LV" un Nacionālā apvienība –, tām tauta neinteresē. Tas ir tāds kartelis, tāds biznesa projekts, kurā viņiem ir svarīgi... Kā Jūlija Stepaņenko teica, ka ir moderators, kurš nesaprot, kur atrodas, nesaprot, ko dara, nesaprot, ko dara citi, un kurš vienīgi var Lieldienās pastāstīt, ka rādīsim viens otram olas.

Skaidrs, ka mūsu valstī izmaiņas notiks tikai tad, kad mums būs premjers, kurš nevis aicinās citus rādīt olas, bet kuram pašam tās ir. Nu tā – tā kā ir īstam vecim, kurš nebaidās pieņemt lēmumus.

Kādus lēmumus tad Kariņš nav pieņēmis? Nav atlaidis izglītības un zinātnes ministri, nav atlaidis iekšlietu ministru. Beigu galā tos pazudušos ministrus, tos, kuru vispār nav. Es domāju, ka viņš pat nezina, kāds ir Ministru kabineta sastāvs, jo ir daļa ministru, kurus mēs vispār nekad, man liekas, neesam redzējuši.

Nu tā. Tā kā šai valdībai... Tā ir vajadzīga tikai, nu, lai apzagtu tautu, nekam citam tā nav vajadzīga. Un, ja kāds saka, ka kaut ko reformē vai vēl kaut ko, īstenībā tā nav, ir tikai – atņemt cilvēkiem naudu, atņemt biznesu un visu pārējo.

Tāpēc atcerieties, omes! Vēlreiz... vienkārši atcerieties, kas balsos par Kariņu, – tas nav par jūsu labklājību vai par jūsu mazbērnu labklājību, tas ir tīri un tikai karteļa bizness. Viņi skatās reitingus, katru mēnesi pēta, kā tur... Viņi, man liekas, arī piemaksā par tiem reitingiem. Un tad viņi domā: ā, nu, mums ir.

Kāpēc Nacionālā apvienība, piemēram, atbalsta Jaunās VIENOTĪBAS to geju aizstāvju valdību? Tāpēc, ka aizkulisēs viņi runā: ā, nu, mums ir tāds diezgan labs reitings uz kopējā fona, nu tad jau vēl var.

Kāpēc, piemēram, JK sāk niknāki palikt kādās Saeimas sēdēs? Tāpēc, ka viņi skatās, ka viņiem viss tur jūk un brūk, ka drīz viņiem vairs biedru nebūs, pēdējie septiņi balsotāji par viņiem balsos, nu tad JK vismaz jāsāk kaut ko runāt, bet aiziet no valdības viņiem bail.

Īstenībā, omes, jums jāsaprot – politikā nekā sarežģīta nav! – no tā, kā tas viss notiek. Nu, visu koridoros sarunā, Latkovskis skraida pa Saeimu, runā, nezinu, ko piedāvā – jaunus mobilos telefonus vai atkal kaut kādu polittūrisma braucienu. Pucena kungs varētu pastāstīt par polittūrisma braucienu uz Parīzes–Dakāras ralliju, piemēram. Un tā. Tāds tas Saeimas darbs ir. Liela korupcija Saeimā nav, omes, – jums tas ir jāsaprot. Lielā korupcija ir valdībā, tur, kur Kariņš ir, jo Saeimā pietiek, ka tiem deputātiem iedod jaunus telefonus, kaut kādus amatiņus un tā. Lielā korupcija ir pie Kariņa. Tāpēc arī viņš jānomaina ar visiem tiem muitniekiem, kurus tagad steriem laikam jau aiztur. To es esmu sapratis pa šiem diviem gadiem parlamentā.

Savukārt, ja mēs šodien neatlaidīsim valdību, tad 4. maijā septiņos vakarā Esplanādē pie Raiņa pieminekļa mēs prasīsim tajā skaitā Valsts prezidentam atlaist Kariņu, tāpat kā savulaik Bērziņš pasauca pie sevis Dombrovski no VIENOTĪBAS, kurš raudādams nāca ārā un teica, ka ies projām pēc Bērziņa apmeklējuma. Levitam tagad arī vajadzētu pasaukt Kariņu, lai tas raudādams iet projām, jo – es domāju, ka pietiek raudāt sabiedrībai. Ir jānostājas stingri, nav ko baidīties vairāk. Tā situācija ir ļoti vienkārša – vai nu viņi mūs (nu tā līdz galam mūs pakļaus, un jūs visi, kas skatās, būsiet kalpi uz mūžiem), vai mēs viņus. Šeit nekāds kompromiss nav iespējams.

Šī tiešām būs bezkompromisa cīņa nevis par "bezkompromisu tiesiskumu", bet par bezkompromisa tiesībām jums, Latvijas sabiedrība, un arī jums, omes! Es zinu, ka daļai no jums televizors ir izskalojis smadzenes. Tā ir. Bet atveriet acis, paskatieties, kā būs jādzīvo jūsu mazbērniem valstī, kura visos rādītājos ir pēdējā vietā, gandrīz visos! Nabadzīgākā valsts Baltijā! Ar atrāvienu nabadzīgākā valsts! Deviņdesmitie gadi ir atgriezušies Kariņa valdības laikā, Bordāna ministrēšanas laikā. Šauj mums uz ielām ik pa pāris mēnešiem skaidrā dienas laikā – nulle reakcijas! Jo paši jau nezina, ko izdomāt, kamēr piāristi uzrakstīs tekstus, pēc trīs dienām palaidīs. Pašiem nepietiek tik daudz, tas intelektuālais lidojums tālāk par maskām un olām netiek... vai par kukuļiem un otkatiem.

Un tā mēs 30 gadus dzīvojam VIENOTĪBAS paspārnē. Putins pat ir mazāk pie varas nekā VIENOTĪBA, paskaitiet gadus. Un tas ir rezultāts. Varai ir jāmainās, lai būtu konkurētspēja, lai būtu valsts attīstība. Tajās valstīs, kurās vara mainās, tas ir normāls, dabisks process. Pat ja tagad nākamais premjers būs Edgars Jaunups, būs labāk, ticiet man! Būs tur jauna plēšanās viņiem savā starpā, pārējiem būs labāk. Nu, skaidrs, ka vislabāk, protams, būs (bet tur vēl jāpaciešas, tas nebūs tagad uzreiz) tad, kad pie varas nāks īstā opozīcija, tas ir, "Likums un kārtība", un tad, kad Gobzems būs premjers, tad būs vislabāk. Tas ir pilnīgi skaidrs, jo mēs domājam citādāk, mēs nedomājam tajā karteļa domāšanā – tā, kā viņi domā. Viņi domā – kaut ko tur saštellēt un tamlīdzīgi.

Paanalizējiet vēl vienu lietu, omes! Kas tad ir izdarīts pa šīs valdības laiku, pa šiem gadiem... cik tur? Divi vai cik? Nekas! Vispār nekas. Nu, iedeva jums vienreiz 200 eiro. Iedeva vai neiedeva? Neatceros. Viss! Jums pietiek, 200 eiro, un tad jau viss, dzīve kārtībā! Vai bērniem iedeva tos 500... Nu, tad jau viss, tad jau var balsot. Tas ir aptuveni tā – jums atņem visu un tad trešdaļu atdod atpakaļ, un tad laimīgi dzīvojat tālāk.

Tagad jums ieviesīs tās zaļās kartes. Tas tā, kā kādreiz bija dzeltenās zvaigznes. Sadalīsim sabiedrību. Starp citu, visā pasaulē to dara liberāļi, nevis konservatīvie, bet liberāļi. Nu, un atkal, kur tad ir īstie konservatīvie? Tie, kas ir opozīcijā?

"Likums un kārtība" – tie ir īstie konservatīvie. Par īstām tradicionālajām vērtībām un visu tā, kā vajag. Tāpēc jau viņi sauc... Viņi jau saprot to. Tāpēc jau viņi mani arī par geju sauc, lai mēģinātu novērst uzmanību no visa tā, kas tur notiek. Nu, lai jūs tur klačotos un tamlīdzīgi.

Visi tie izteikumi, ko viņi saka, ir, lai novērstu jūsu uzmanību no tā, kā viņi jūs visus gremdē, kā jums viņi visu atņem, kā frizieri strādā – pa kluso brauc uz mājām. Labi, ka man bija iepirktas tās apakšbikses pusgadu uz priekšu. Es nezinātu, ko darīt. Man jau tā riebjas uz veikaliem iet. Bet stāvēt uz ielas – jūs tas netracina, cilvēki? Jūs tiešām tā kā aitas nostājaties un stāvat tajās rindās. Jūs tas netracina? Mani tracina. Es nezinu, mani tracina. Ja jūs tas tracina, tad – 4. maijā septiņos vakarā. Vienalga – atļaus, neatļaus. Jāiet! Vai nu viņi mūs, vai mēs viņus.

Pat ja šodien nekas nesanāks, pat ja šodien viņus nenometīs... Bet, ziniet, ko: ja šodien JK nobalsos par Kariņa demisiju, tad es apsolos šajā sasaukumā nekad vairs neņirgāties par Sandi Riekstiņu. Es apsolu to. Tad es teikšu, ka viņš labāks nekā Šuplinskas kundze. Tas daudz no manis prasa. Bet es to izdarīšu.

Tāpēc... Es ar humoru tam visam pieeju, jo – kā tu citādāk vairs vari uz šo te... Nu, cik ilgi tu viņus lamāsi? Viss taču pateikts, visiem viss ir skaidrs par visām tēmām. Nu, cik ilgi lamāsi? Tikai pasmieties par viņiem var.

Bet ar to ir par maz, viņi ir jāatlaiž. Vai nu tagad jāatlaiž, vai cilvēkiem ir jāiet ielās. Un pa īstam. Nevis ielās stāvēt rindā, bet vienreiz saņemties pa 30 gadiem. Jūs tiešām gribat nabadzībā, cilvēki, dzīvot? Vai arī jūs dzīvojat ļoti labi, jums visa pietiek, jums patīk tā, ka mēs tur visu laiku esam pēdējā vietā.

Man nepatīk, tāpēc es tā runāju. Man gribas dzīvot bagātā valstī, man gribas tur, kur bērniem ir labi. Tur, kur labu izglītību var dabūt. Tur, kur labu darbu var dabūt. Un lai nav jārunā visu laiku par šiem visiem, kuriem nav tās olas patiesībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Godātie kolēģi! Cienījamā sēdes vadītāja! Mēs raugāmies... par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam. Mēs ļoti labi visi zinām un atceramies to, par ko esam diskutējuši neskaitāmas reizes šeit, parlamentā, e‑Saeimas vidē. Ne tikai par rekordlielu aizņemto ārējo parādu, kurš būs jāatdod nākamajām valdībām, bet par haosu ekonomikā. Mazais, vidējais darba devējs, mazais, vidējais uzņēmējs... Visbiežāk tas ir vietējais uzņēmējs, kuram tika nodarīta milzīga skāde ne tikai ar neloģiskiem, nesaprotamiem, regulāri mainītiem ierobežojumiem, bet arī ar parlamenta lēmumu nepildīšanu.

Šādi lēmumi ir bijuši vairāki. Es runāju ne tikai par OIK, par ko mēs esam daudz un dikti diskutējuši parlamentā, ne tikai par bērnu un jauniešu sportu, veselību, mediķu algām, bet arī par daudz un konceptuāliem lēmumiem, ko valdība atsakās... klaji ignorē. Mēs šajā krīzes laikā ļoti labi redzējām, ka valdība un tās pārstāvji neinformē sabiedrību par iespējamām vakcīnām, nepasūta tās savlaicīgi. Pēc tam meklē vainīgo un atrod vienu mazu, mazu ierēdnīti, kurš pie tā visa ir vainīgs. Līdzīgi kā Maxima traģēdijā beigās skrūve bija vainīga pie tā, ka gāja bojā cilvēki.

Šobrīd aizvien mums ir veselības aprūpes sistēmā... Ļoti daudzi ir stacionēti, mums, Latvijai, ir rekordliels mirušo skaits saistībā ar Covid-19. Tie ir cilvēki, tās ir dzīvības, kuras izdziest katru dienu. Tās būtu daudz mazāk izdzisušas, ja būtu loģiski un savlaicīgi valdības lēmumi, ja būtu savlaicīgi pasūtītas vakcīnas, jo liela daļa sabiedrības ir gatava brīvprātīgi saņemt vakcīnas, lai iespējamo slimības gaitu aizvadītu pēc iespējas vieglāk, lai viņi netiktu hospitalizēti un, nedod Dievs, nomirtu. Nē, tas netika izdarīts, bet tas, ko mēs dzirdam pēc tam, ka iekšēji tiek meklēti vainīgie un atrod kādu mazu, mazu, mazu ierēdni, kurš pie tā ir vainīgs.

Bet kas stūrē valdību? Kas atbild par valdības darbu kopumā? Tas ir Ministru prezidents, kurš netiek galā ar savas jomas ministriem. Mēs redzam pārslogotas slimnīcas. Mēs regulāri dzirdam no daudz dažādām jomām, nozaru organizācijām, ka tajās neieklausās. Viņi nāk ar padomu, viņi nāk ar ierosinājumiem, ka ir gatavi ievērot šos epidemioloģiskos nosacījumus, lai ļautu viņiem strādāt... kaut kādā mērā strādāt, lai viņi spētu pabarot savas ģimenes, lai viņi varētu nomaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus. Bet tādas iespējas viņiem netiek dotas, viņi regulāri tiek baroti ar solījumiem, ka būs luksofors, kurā drīz iedegsies zaļā gaisma. Bet šobrīd daudziem no viņiem šajā luksoforā pārliecinoši deg sarkanā gaisma.

Mēs varam daudz un dikti runāt, kāpēc mēs šobrīd esam parakstījušies zem šī priekšlikuma, ka valdībai ir jāatkāpjas un Krišjānim Kariņam, kurš, iespējams, miera laikos būtu ļoti vidējs, normāls Ministru prezidents, ir jāiet mājās, ka mums ir nepieciešams Ministru prezidents, kurš vada krīzi, kurš grib panākt rezultātus, kurš prasa no saviem padotajiem konkrētus izpildes mērķus, termiņus un rezultātu. Šobrīd šāda rezultāta nav.

Ne velti mēs šobrīd daudzās jomās Eiropā iepaliekam no pilnīgi visām valstīm, un es nerunāju tikai par vakcinēšanos. Šīs sekas, kas šobrīd tiek radītas, šīs rētas mums saglabāsies... mūsu tautai saglabāsies vēl ilgus, ilgus gadus.

Jūs redzēsiet – kad cilvēki varēs ceļot, daudzi pametīs šo valsti, daudzi to dara jau tagad, bet šis emigrācijas vilnis būs ļoti liels tajā brīdī, kad atvērsies pārējās Eiropas Savienības valstis, jo mums daudzi uzņēmumi būs aizvērti ne tikai uz pandēmijas laiku, bet pavisam.

Mēs redzam, kā Valsts ieņēmumu dienests veic darbību, pārnesot dažādus iespējamos nodokļu parādus no viena uzņēmuma uz otru... no jauna... kurš ir, iespējams, izgājis maksātnespējas procesu. Un cilvēks saprot to, ka viņš nevar nodarboties ar uzņēmējdarbību, viņš nevar nodarbināt cilvēkus. Daudziem darba devējiem tiek liegta iespēja normāli strādāt. Ko viņš darīs? Viņš meklē jau šobrīd iespēju pārcelt savu ražošanu vai uzņēmumu uz kaimiņvalsti vai uz kādu citu Eiropas Savienības valsti un tamlīdzīgi.

Galu galā mēs ļoti labi redzam un arī dzirdam sabiedrības vērtējumu par valdības darbu kopumā, ka ir absolūti lielākā neuzticība šai valdībai, kāda ir bijusi. To apliecina visi iepriekš faktiski būtiskie lēmumi, ko ir pieņēmusi šī valdība.

Es personīgi uzskatu, ka Krišjānim Kariņam būtu jāatkāpjas pašam. Un ne velti šobrīd arī šajā diskusijā, šajās debatēs par demisijas pieprasīšanu, nav pieteicies neviens koalīcijas pārstāvis. Visi ir gatavi būt balsošanas mašīna, lai noturētu šo koalīciju, lai noturētu šo valdību, bet es domāju, ka daudzi savā sirdī tiešām saprot, ka var būt daudz labāk, ka mēs kā valsts varējām strādāt daudz labāk, ka mēs šobrīd varējām organizēt dažādas darba grupas un meklēt labākos un gaišākos prātus starp mums vai piesaistīt tos no mūsu sabiedrības, no dažādām organizācijām, lai mēs šo krīzi ļoti veiksmīgi pārvarētu, lai mūsu ekonomika attīstītos, lai mēs konkurētu Baltijas valstu vidū, lai mēs konkurētu Eiropas un pasaules līmenī.

Bet tas, ko šobrīd valdība dara, – viņi domā tikai tērēt, tērēt un vēlreiz tērēt. Iztērēt aizņemto naudu, ātri iztērēt, nav liela māksla. Māksla ir to gudri ieguldīt, lai mēs saņemtu atpakaļ, mūsu tautsaimniecība saņemtu atpakaļ... lai mēs saņemtu atpakaļ savu budžetu, lai katrs sabiedrības loceklis saņemtu atpakaļ šo ieguldījumu, šo sēju. Mēs sējam graudu, lai izaudzētu vairākas vārpas. Ko sēsi, to pļausi.

Šobrīd mēs sējam sabiedrībā neticību, precīzāk sakot, valdība sēj ļoti lielu neticību visiem tiem lēmumiem, kurus šī valdība pieņem, šim haosam, kas ir radīts praktiski visās jomās – ekonomikā, veselībā, bērnu veselībā, sportā, izglītībā, kultūrā. Krīzes laikā tiek likvidēti vairāki nodokļu režīmi, kuros cilvēki strādā, – autoratlīdzības, mikrouzņēmēju nodokļi... un tamlīdzīgi. Kur lai šie cilvēki atrod jaunus darbus? Jūs par to esat padomājuši?

Tranzīta jomā mēs ar lielu prieku paziņojam, ka tas nav mūsu... ka tā nav mūsu prioritāte. Cilvēki mīļie, kur lai viņi, šie cilvēki, dabū jaunu darbu? Nav vienkārši dabūt jaunu darbu, ja tu esi strādājis kādā jomā ilgstošu laiku, jo īpaši pandēmijas laikā. Ja ekonomikā būtu kāpums un būtu milzīgs pieprasījums pēc jaunām darba rokām, tas būtu viens stāsts, šobrīd tas tā nav.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mazliet paturpināšu par iespējamiem scenārijiem.

Nav nekāds brīnums, ka tas cinisms ir tik ļoti augsts un tas cinisms tiek maskēts ar tādu, nu, inteliģenta cilvēka tēlu, kurš ļoti patīk omītēm, tantiņām, bet patiesībā... Jūs jau droši vien visi saprotat, ka cilvēks, kurš ir spējis šeptēties ar "Pioniera" darījumu, nav parasts cilvēks, kurš – ak, šausmas! – neprot izteikties latviešu valodā un vienmēr smieklīgi pārsakās visām tantiņām par prieku. Nē, tas tā nav!

Pietiek vien paskatīties kaut vai uz to, kas ir noticis ar tiem cilvēkiem, kuri it kā varbūt ir cerējuši piezagties premjera krēslam. Šeit mēs skatāmies uz tādu vienu ekspolitiķi Pūci, kurš jau tagad ir sakapāts galertā pilnīgi (attiecībā uz savu politisko karjeru), jo, lūk, Pūce cierēja uz šo krēslu, bet beigās dabūja caurlaižu skandālu. Protams, tur viņam pašam... viņš jau pats to visu izdarīja, nevienam nevajadzēja nekādas provokācijas veikt. Ja tas būs Pabriks, kas cierēs uz šo krēslu, tad atradīsies, beidzot atradīsies, arī konkrēts arguments par Pabrika iepirkumiem pandēmijas laikā. Šādu pierādījumu ir ļoti daudz, un šie pierādījumi stāv attiecīgajā mapītē. Pietiek vien tikai kādam paspert kāju. Tāpēc, kolēģi, tiešām...

Godātā sabiedrība! Vairāk es gribētu pie jums vērsties. Lūdzu, vērtējiet, tiešām vērtējiet šos izteikumus, vērtējiet uzvedību, jo pēc būtības šis cilvēks nav tas, par ko viņš izliekas. Un pašam Kariņa kungam, protams, arī ļoti liels ieteikums – neturiet sevī... nemēģiniet pārliecināt, nemēģiniet slēpt to savu būtību, jo tas tiešām ir ļoti kaitīgi. Mēs visi jau esam sapratuši, kāds ir mērķis, tā ka varbūt nevajag izlikties. Runājiet skaidru valodu un nesakiet: "Es negribēju sadusmoties, bet es beidzot sadusmojos." Nē, esiet vienkārši tāds, kāds jūs esat patiesībā, tāpēc ka... es domāju, ka visas PR kampaņas, visi šie pasākumi, kurus jūs esat ieplānojuši, noteikti izgāzīsies, tāpēc ka savā alkatībā jūs esat tiktāl sapinušies, ka noteikti apdalīsiet arī tos PR speciālistus, kuri beigās jums uztaisīs ļoti smieklīgu kampaņu. Tāpat kā viņi šobrīd mēģina attaisnot vakcinācijas avīzes iepirkumu. Jūs zināt, ka man ļoti patīk sarakstīties ar Pavļuta kungu, un katru nedēļu Pavļuta kungs man sūta atbildes, un pēdējā atbilde tikko atnāca. Zināt, ar ko Pavļuta kungs pamato, kāpēc ir vajadzīga vakcinācijas avīze? Vakcinācijas avīze, pēc Pavļuta kunga domām, ir nepieciešama, tāpēc ka ļoti daudzi cilvēki ar zemiem ienākumiem izvēlas nevakcinēties un šādiem cilvēkiem, ar zemiem ienākumiem, nav iespējas nopirkt avīzi. Un tāpēc viņiem šī avīze jāpiegādā – par 100 tūkstošiem eiro.

Ja jūs gribat tālāk turpināt šīs PR kampaņas tādā līmenī, kādā jūs esat iedomājušies, tad mēs ļoti gribētu varbūt pasūtīt pie jums šādu kampaņu: "Es gribu vasaru bez Kariņa." Mēs esam gatavi ziedot šādai kampaņai, lai tikai neredzētu Kariņu vismaz šajā vasarā. Mēs gribam vasaru, bet bez jums!

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem, kas vēl seko līdzi šai sēdei! Tas, ka valdība nepilda savus pienākumus, nav spējīga tos pildīt, – tas nenozīmē, ka arī mums būtu pavirši jāizturas pret saviem pienākumiem. Ja jau reiz mēs esam pieprasījuši Kariņa demisiju, tas ir nopietns solis, tātad attiecīgi – nopietni, ar argumentiem – to vajadzētu arī pamatot. Šeit, es domāju, nepietiek tikai ar emocionāliem, vispārējiem apgalvojumiem, ir vajadzīgas arī konkrētas lietas.

No savas puses uzskaitīšu vairākas konkrētas lietas, kuras uzskatāmi liecina par to, ka Krišjānis Kariņš būtu pelnījis demisijas pieprasījuma atbalstīšanu. Katrs no šiem iemesliem ir pilnīgi pietiekošs, lai Krišjānis Kariņš demisionētu.

Es nekad neesmu slēpis un arī tagad to atklāti saku: es uzskatu, ka Krišjānis Kariņš nav piemērots premjerministrs, viņš neatrodas ne savā vietā, ne savā laikā – šis laiks nav priekš viņa. Šis laiks nav priekš nelgām un nīkuļiem. Šeit ir vajadzīga uzņēmīga, atbildīga rīcība, ko tie cilvēki, kas ir pie varas, nav spējīgi īstenot.

Jo ilgāk jūs atrodaties pie varas, jo sliktāk ir visiem, ne tikai Latvijas valstij, ne tikai Latvijas sabiedrībai, bet arī jums pašiem, jo pēc būtības – nevilšus vai apzināti – jūs kļūstat par slepkavām. Principā jūsu lēmumu dēļ, jūsu rīcības dēļ bojā iet daudzi cilvēki. Jūs principā esat masveida slepkavas, jūs bezmaz vai īstenojat jau genocīdu pret savu tautu. Un es tikai minēšu konkrētus skaitļus, kas liks visiem par to aizdomāties, jo visu, ko es runāju, es vienmēr varu pamatot – tam visam apakšā vienmēr ir konkrēts pamatojums.

Paņemsim vienkārši statistiku. Latvijā pa šo laiku, saskaņā ar statistikas datiem, ir saslimuši 109 tūkstoši cilvēku, no tiem vairāk nekā divi tūkstoši ir miruši. Ja mēs paņemam datus par Igauniju, – pa šo laiku Igaunijā ir saslimuši 116 tūkstoši, apmēram tikpat daudz, varbūt nedaudz vairāk, bet mirušo ir nedaudz vairāk par tūkstoti – tas ir divreiz mazāk. Divreiz mazāk! Starpība ir apmēram tūkstotis cilvēku! Jautājums – kā izveidojās šī starpība, un kas par to ir atbildīgs?

Par ko liecina šie cipari? Šie cipari liecina par to, kādā stāvoklī atrodas mūsu veselības aprūpes sistēma. Un kurš ir atbildīgs par to, kādā stāvoklī tā atrodas? Pirmām kārtām jūs, Krišjāni Kariņ, un jūsu partija, kura visus šos daudzos gadus ir bijusi pie valsts stūres un pieņēmusi lēmumus attiecībā uz valsts veselības aprūpi.

Vēl pirms pāris gadiem... Atcerieties, Krišjāni Kariņ, kā mēs jūs dzenājām, trenkājām, lai jūs nāktu šeit, uz Saeimu, un atskaitītos, kāpēc jūs mediķiem nevarat atrast naudu, lai gan budžetā nauda bija! Bija vairāk nekā 700 miljoni plusā, taču mediķiem pieprasītos 140 miljonus jūs nevarējāt atrast. Jūs vīzdegunīgi teicāt, ka tas nav vajadzīgs. Un tagad jūs saņemat rezultātu. Tas, kāpēc mums pašlaik ir vajadzīgi šie daudzie ierobežojumi, par kuriem gan bieži var teikt, ka tie ir neadekvāti un nepārdomāti, ir saistīts tieši ar šiem jūsu lēmumiem.

Tātad šie daudzie... ne tikai šīs cilvēku nāves, bet daudzi... desmitiem, simtiem miljonu zaudējumu, kuri tagad rodas, kurus vēlāk vajadzēs atmaksāt mūsu bērniem, mūsu mazbērniem jūsu rīcības dēļ... tie rodas tieši šo jūsu lēmumu dēļ, jo, ja būtu laikus parūpējušies par veselības aprūpes sistēmu, kapacitāte būtu tai krietni lielāka, jo galvenie iemesli... Kāpēc ir vajadzīgi šie ierobežojumi? Lai mēs varētu nodrošināt veselības aprūpes sistēmas kapacitāti atbilstoši tam saslimstības līmenim, kuru tā varētu apkalpot, lai mums nesāktos arī tur ārkārtas situācija. Un tas ir jūsu lēmumu rezultāts.

Tālāk. Paņemsim konkrētas lietas, par kurām mēs esam runājuši, kurām jums vajadzētu būt jau zināmām. Jau pagājušogad jums tika uztaisīts pieprasījums skaidrot pamatojumu jūsu noteiktajiem ierobežojumiem. Bija acīmredzami, ka tie ir neloģiski un tiem nav pamata (kaut vai tie paši preču sortimenta ierobežojumi). Tikai tad, kad jums uztaisīja šo pieprasījumu un uzdeva konkrētus jautājumus, jūs, uz šiem jautājumiem aizdomājoties, pēkšņi sapratāt, ka jūs savus lēmumus pieņēmāt bez atbilstošas analīzes, tas bija tas, ko jūs publiski arī atzināt. Tikai pēc tam! Jums kā premjeram jau sen vajadzēja apjēgt, kas notiek, kā tiek pieņemti lēmumi jūsu valdībā. Ja tas tā nav, es jums došu iespēju tagad; es pieņemu, ka jūs vēl joprojām... vēl sekojat šīm debatēm. Piesakieties un paskaidrojiet, kāds tad īsti ir tas pamatojums, kāpēc vienam un tam pašam vīrusam vienā un tanī pašā situācijā jūs piemērojat pilnīgi dažādus regulējumus attiecībā uz platību ierobežojumu.

Proti, sabiedriskajā transportā jums ir viens regulējums platību ierobežojumiem, tur cilvēki brauc krietni saspiestāk, turpretim tirdzniecības telpās jums ir cits – tur jums parādās prasība 25 kvadrātmetri. Savukārt āra aktivitātēm... tas ir vienkārši fenomenāli: āra aktivitātēm jūs uzliekat vēl lielākus ierobežojumus! Āra aktivitātēm, kurās vīrusam izplatīties un saglabāties ir vēl grūtāk! Tur parādās tādi ierobežojumi... piemēram, moto apmācībām ierobežojumi ir apmēram viens cilvēks uz hektāru, tas ir, uz tūkstošiem kvadrātmetriem viens cilvēks! Tas ir vienkārši pilnīgākais absurds, un neviens nevar izskaidrot, un tas ir tas, ko jūsu valdība ir apstiprinājusi! Jūs pēc tam lemjat, jūs to apstiprināt... visu šo sviestu, es atvainojos. Tas ir vienkārši viens uzskatāms piemērs.

Ja jūs esat adekvāts cilvēks un ja tas ir bijis pārdomāts lēmums, tad piesakieties un paskaidrojiet, kā tad jūs esat pieņēmuši šo lēmumu, kāds tam ir pamatojums. Neviens to nav spējis sniegt.

Tālāk. Nākamais, runājot par konkrētām lietām, – par jūsu... Tas, kas jums tika jautāts, – par šiem masku un respiratoru iepirkumiem. Konkrēts iepirkums no SIA "TITLED". Tātad šie respiratori... tātad respiratori, nevis maskas. Tas ir aizsardzības līdzeklis, kas tika pirkts mūsu mediķiem, lai viņi varētu aizsargāties no kovida. Tātad tiem cilvēkiem, kas pirmajās frontes līnijās cīnās ar šo sērgu. Jūs viņiem nopirkāt nederīgus respiratorus, steidzami, veselu miljonu, kuri pēc tam... pēc pusgada lietošanas izrādījās, ka tie ir nederīgi. Jūs joprojām neesat spējuši atbildēt, kāda velna pēc bija jāpērk vesels miljons šo respiratoru, ja pēc pusgada gandrīz puse no tiem netika izmantoti.

Kāda velna pēc šie respiratori bija jāpērk tieši no reklāmas aģentūras, ja bija citi, daudz uzticamāki un izdevīgāki piedāvājumi? Kāpēc tie bija jāpērk par tik augstu cenu, lai gan varēja dabūt lētākus? Joprojām jūs neesat spējis uz to atbildēt. Šis pieprasījums joprojām gaida atbildes. Mēs to skatīsim pēc pāris nedēļām. Šie jautājumi ir uzdoti.

Tālāk. Jūs joprojām neesat spējis atbildēt, kas tālāk ir noticis ar to visu, kāda atbildība iestājusies šim komersantam, kuram jūs tik vēlīgi likāt nopirkt respiratorus ar acīmredzami viltotiem dokumentiem, apejot likumu, pasakot: nē, mēs tā darīsim. Šo pamatojumu jūsu... uzticētās... atbildētāja personas nav spējušas iesniegt. Es gaidu atbildi, Krišjāni Kariņ. Ja tas ir šeit... viss ir kārtībā, ja jūs to visu esat noskaidrojuši. Šis pieprasījums jums stāv. Jums kā premjeram vajadzēja būt lietas kursā un par to skaidri noziņot.

Nākamā lieta – par vakcīnu iepirkumu. Krišjāni Kariņ, tas, kas tika noskaidrots... Viena lieta, ko mēs noskaidrojām, – ka jūsu... dienesta pārbaudi, ko Veselības ministrija veica, tā īstenībā nebija pārbaude, tas bija, lai piesegtu šo afēru. Un mēs atklājām konkrētus faktus, uz kuriem... es arī gaidītu, lai jūs komentētu... kuri jums ir zināmi. Proti, mēs atklājām, ka patiesībā šis vakcīnu iepirkums... ko mums visiem stāstīja, ka tas ir noticis... pirmais vakcīnu iepirkums... Par "Pfizer" vakcīnām mēs runājam, jo mēs zinām, ka tagad ar "Moderna" vakcīnām ir tieši tas pats stāsts... tas pats izdarīts, ka mēs no tām esam atteikušies, bet par "Pfizer" vakcīnām mums tika melots. Veselības ministrs ar putām uz lūpām stāstīja, ka vakcīnu iepirkums... šī informācija tika Latvijai atsūtīta 16. novembrī. Un atbilde bija jāsniedz 18. novembrī. Mēs, veicot pieprasījumu, noskaidrojām, ka patiesībā šī informācija Latvijai tika iesniegta 11. novembrī.

Kas šinī stāstā ir zīmīgi? Kāpēc to nenoskaidroja šī Veselības ministrijas pārbaude, kura tika taisīta, lai noskaidrotu reālos faktus? Viņi to nez kāpēc nenoskaidroja, lai gan informācija bija viņu rīcībā. Tad ir jautājums – ar ko viņi tur vispār nodarbojušies? Priekš kam tad bija šī pārbaude, ar kādu mērķi? Tātad, visticamāk, lai noslēptu savu politisko bezatbildību, ar kādu jūsu valdība bija lēmusi visu šo... stāstu, jo izrādās – ja šī informācija Latvijā bija 11. novembrī, tad, visticamāk, bija tā, ka vispār... piecas dienas vispār neviens... nebija vispār interesējies par to, un tikai tad, kad ierēdņi no Eiropas... jo pēc procedūras piecu dienu laikā Latvijai bija jādod atbilde. Kad šīs piecas dienas pagāja un Latvija vispār nebija reaģējusi uz šo piedāvājumu par "Pfizer" vakcīnām, tur ierēdņi zvanīja un prasīja: "Eu, Latvija, jums vispār interesē šīs vakcīnas? Neinteresē? Jūs tās ņemsiet, neņemsiet?" Un tikai tad šeit sākās kustība.

Rezultāts, šādas rīcības rezultāts, – bojā ir aizgājuši daudzi cilvēki, jo mums šo vakcīnu nav. Daudzi būtu vakcinējušies ar "Pfizer" vakcīnu, bet viņiem tā nav pieejama. Ko jūs kā Ministru prezidents esat darījis šinī sakarā? Sniedziet atbildi! Visas šīs lietas jums bija zināmas, mēs to darījām jums zināmu jau krietnu laiku atpakaļ.

Tālāk. Par OIK. Tas noteikti arī ir interesants stāsts. To, ko jūs stāstījāt ar putām uz lūpām... Jūs – kā šīs OIK afēras krusttēvs... ar ko jūs tagad nodarbojaties? Vai jūs zināt, kas notiek jūsu paspārnē? Ar ko nodarbojas jūsu vadītajā valdībā ekonomikas ministrs? Viņš ne tikai nav izpildījis neko no tā, ko jūs bijāt solījuši savā valdības deklarācijā... Pašlaik ekonomikas ministrs tā vietā, lai pildītu likumā noteikto, likumu pārkāpj. Proti, jau pagājušogad bija jābūt izstrādātiem Ministru kabineta noteikumiem, lai novērstu konkrētus šīs afēras aspektus. Viņš, pārkāpjot likumu, to joprojām nav izdarījis. Vēl vairāk – viņš tagad gatavo tādus noteikumus, lai šo afēru varētu piesegt. Tā vietā, lai atgūtu nelikumīgi, nepamatoti samaksāto atbalstu, kas ir mērāms miljonos (un šie fakti mums ir uz rokām, tie ir zināmi, tie ir iesniegti Saeimai, un tur ir acīmredzami fakti par krāpniecībām – entajos miljonos!), jūsu ekonomikas ministrs pašlaik gatavo noteikumus, lai šos izkrāptos miljonus nevarētu atgūt, lai tie paliktu šiem krāpniekiem.

Tālāk. Nav sagatavoti noteikumi, kuriem sen bija jābūt, par šīs pārkompensācijas novēršanu; tie atkal ir entie miljoni, kuri speciāli tiek muļļāti. Šie noteikumi... jau no pagājušā gada... lai gan pēc šiem noteikumiem jau līdz 31. martam vajadzēja būt veiktam pārrēķinam. Šie nepamatoti samaksātie apjomi būtu pārrēķināti, samazināti, un tiem bija jau jābūt atgūtiem, ja tie būtu pārsnieguši. Mēs šeit atkal runājam par daudziem miljoniem. Arī tas netiek darīts. Tas viss notiek jūsu paspārnē.

Vēl vairāk es jums pateikšu. Tiek gatavoti jauni likuma grozījumi – Ekonomikas ministrija gatavo jaunai OIK afērai... kā dabūt iekšā, kā nolobēt dārgas, ļoti dārgas, atjaunojamo resursu tehnoloģijas, kuras citādi neviens nepērk un kuras nevar dabūt šeit iekšā. Lai lobētu piegādātāju intereses (līdzīgi, kā savulaik bija ar iepriekšējām OIK shēmām), tiek gatavoti šie likuma grozījumi. Tas viss notiek jūsu paspārnē, jūs to visu piesedzat. Tad nu man atbildiet, Kariņa kungs, – vai jūs esat cienījams būt par Ministru prezidentu, vai jūs esat cienījams atrasties šinī amatā?

Tālāk. Jau tad, kad jūs izgāzāt vakcinācijas plānu, es jūs brīdināju, ka jums tūlīt būs vēl viena izgāšanās. Un tas bija saistīts ar finansējuma plānu, ko piedāvā Eiropa, – pēckovida atgūšanās plānu, kuru... Es jūs brīdināju, ka tur... ir acīmredzami, ka būs tāda pati, atvainojos, laža kā ar vakcināciju – tos miljardus, kas mums tiek doti, mēs nespēsim jēgpilni apgūt. Un tas tagad, pašlaik, notiek. Tā ir vienkārši katastrofa – tas, kādu jūs to plānu esat sagatavojuši. Sociālie partneri, saķēruši galvas, mēģina jums ieskaidrot, kas tur notiek, un jūs uzskatāt, ka tas viss ir normāli! Jūs saprotat, kādu maksu nāksies maksāt visai mūsu tautai par šo kļūdu, jo, ja mēs nepareizi apgūsim šo naudu, tad, kad sāksies šis spurts pēc kovida, kad katra valsts mēģinās izvēlēties, paņemt savu, un, ja mēs šo naudu nebūsim pareizi izmantojuši, pareizi ieguldījuši, mēs paliksim visiem astē.

Tāpat kā mums tagad, pašlaik, notiek ar vakcināciju, precīzi tāpat būs pēc tam... Bet ko tas tālāk nozīmē? Tas nozīmē, ka ekonomiskajā attīstībā mēs nespēsim piedāvāt vērtīgu piedāvājumu pārējai pasaulei, jo mums vienkārši ekonomika nebūs tam gatava. Mēs varēsim būt atkal tur, kur mēs esam, – šinī lētajā galā. Tas nozīmē, ka atkal mums naudas nebūs izglītībai, nebūs veselībai. Tas nozīmē... ko tas tālāk nozīmē? Mūsu nācijai tas nozīmē iznīcību. Tas, ko jūs tagad darāt, – jūs ne tikai nodarbojaties ar masveida slepkavību veicināšanu, ar savu neizdarību jūs gatavojat vienkārši ļoti drūmu likteni visai mūsu tautai, mūsu valstij, jūs viņu dzenat uz iznīcību – tikai tāpēc, ka jūs izmisīgi turaties pie sava amata. Jūs labi saprotat, ka tik bezatbildīgus lēmumus, tik nekompetentus lēmumus nekur citur jums pieņemt neatļaus, un tā ir vienīgā vieta, kur jūs to varat izpildīt un to darīt.

Padomājiet tomēr par savu sirdsapziņu, padomājiet par to, ka kādreiz jums taču būs jāstājas Dieva priekšā, būs par to visu jāatbild. Un, ziniet, tur neinteresēs tas, ka jūs nebijāt... ka jūs tur nesapratāt, ko jūs darāt. Nē, jūs ļoti labi saprotat. Jūs ļoti labi saprotat. Un, ja jūs... Tas, ko es ceru sagaidīt no jums, – ka jūs piesakāties debatēs un atspēkojat visus šos manis minētos faktus, visu to, ko es saku. Pretējā gadījumā jūs nostādāt ļoti smagā situācijā visus savus koalīcijas partnerus, pirmām kārtām jau mūsu brašos – Jauno konservatīvo partiju –, kuri nāca šeit iekšā gatavi godīgi, drosmīgi, gudri rīkoties.

Es gribu redzēt... Piesakieties, lūdzu, kolēģi no Jaunās konservatīvās partijas, un paskaidrojiet, kāda šinī situācijā būs šī jūsu godīgā, drosmīgā, gudrā rīcība, zinot par to, kas notiek ar OIK, par to, kas notiek ar visiem šiem masku, visiem šiem ar kovidu saistītajiem iepirkumiem, kuri tika šinī ārkārtas situācijas piesegā īstenoti, un zinot par to, kas notiek tagad ar vakcināciju! Jūsuprāt, tas viss tiešām ir godīgi, drosmīgi un gudri? Tas viss, jūsuprāt, tiek veicināts...? Tieši tā? Un jūs tagad gatavojaties to atbalstīt. Tad kā jūs to paskaidrosiet saviem vēlētājiem?

Es aicinu visus vēlētājus sekot līdzi, jo ar šo savu balsojumu šī partija, kura nāca ar šiem jaunajiem morāles un tiesiskuma standartiem, parādīs, ka patiesībā viņi ir liekuļi un meļi; ka viņiem tas viss neinteresē; ka viņiem ir svarīgāk turēties pie varas; ka viņi ir gatavi nodot jebkādus principus, jebkādas savas vērtības, lai tikai paliktu pie varas.

Ja tas tā nav, piesakieties debatēs un atmaskojiet mani, pierādiet, ka es esmu runājis nepatiesību. Kaut par vienu šo faktu, ko es esmu minējis. Gaidīšu. Pretējā gadījumā – ar savu klusēšanu – jūs apliecināsiet manus vārdus.

Aicinu visu sabiedrību sekot līdzi tam, kas notiek.

Un aicinu deputātus atbalstīt šo demisijas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man piecas minūtes ir, ja? Tad es ātri – omēm... pabeidzot... Ir viena lieta, ko es aizmirsu izstāstīt. Lai jūs saprastu, kāpēc Kariņš līdz šim nav nokritis.

Tātad: aizkulisēs ir bijušas sarunas, ka vajadzētu jaunu premjeru; nu, ka Kariņš vispār nevelk... un tamlīdzīgi. Un tad bija vairākas kandidatūras – bija Gerhards, bija Pabriks, un bija Ašeradens.

Izstāstīšu par visiem pēc kārtas.

Kāpēc Gerhards neder? Tāpēc, ka viņu nevar atrast. Viņi izmeklējās – nu nav tāda ministra... Jā, it kā ir, bet – nu kur? Neviens viņu nav redzējis. Kur viņš ir un ko viņš dara, neviens nezina vispār. Nu, tāpēc viņu nevarēja likt. Nonāca pie secinājuma, ka esot pārāk maza atpazīstamība, vēl sajauks ar kādu citu... geju tiesību aizstāvi, nebūs labi.

Tālāk bija tas Pabriks. Nu kā? Nu, it kā varētu likt Pabriku – māk angļu valodu un tā... Bet – nu, vairāk par dejošanu neko neprot. Iepirkt bruņutehniku – tikai vecus hlamus! Līdz ar to viss tas pats būtu: tagad, kad problēmas ir veselības aprūpes sistēmā, droši vien iepirktu visu, kas ir vecākais un sliktākais. Pavļuts jau cenšas tajā virzienā ar tām vakcīnām, bet... Nu, Pabriks ir... nu, tad tas arī nederēja īsti.

Un tad Ašeradens – pats gribēja ļoti... nu, tā runā pa visiem tiem kuluāriem... ļoti gribēja! Bet jums ir jāsaprot, omes, – ja būtu Ašeradens, būtu vēl trakāk nekā tagad, kad ir Kariņš; tad mēs visi sēdētu no rīta līdz vakaram darba grupās. Visi! Visu laiku būtu darba grupas, darba grupas, visu laiku tā būtu. Tad to arī nolēma nelikt.

Palika divas personas, ko varētu likt par premjeru, jo pārējie jau...

Ā, par Bordānu... Jā, nu, vēl bija tāda doma, ka Bordānu varētu likt, bet... Nu, tagad Bordāns ir tieslietu ministrs un mums ir atgriezušies deviņdesmitie gadi. Ja Bordāns būtu premjers, tad, es domāju, mums 1941. gads atgrieztos. Tā ka tas ir ļoti bīstami valstij.

Nu, un tad... Ir skaidrs, ka no Saeimas nevienu citu par premjeru tā īsti no tās pozīcijas nevar ielikt, palika divi kandidāti – Jaunups un Gobzems.

Jaunupu īsti... viņi baidās, viņiem... nu, baidās viņi viņu likt.

Par Gobzemu viņi saprot... Viņi saprot, ka Gobzems būs premjers, bet viņi tagad meklē... vienkārši līdz tai Gobzema premjerēšanai viņi meklē Kariņa aizstājēju, kurš būtu aptuveni tikpat nekompetents, uz kuru pēc tam varētu visu novelt, jo skaidrs, ka, ja tagad mainītos – nu, tā radikāli mainītos – vara... ja vara nonāktu tādu cilvēku rokās, kuri iestājas par visu sabiedrību, tad viņiem uzreiz ir ziepes. Viņiem vēl vajadzēs nokopt, teiksim, kaut kādas savas tās astes, kur... viņi tur ir visi apzagušies un korumpējušies, un tautai sliktu izdarījuši. Un tas nav joks vairs!

Tā tas arī notiek. Tāpēc, visticamāk, viņš šodien noturēsies, ja JKP nobalsos par... faktiski par azartspēļu turpināšanu. Bet jums ir jāsaprot – šai varai vienkārši nav citu premjeru, kas ir Kariņa līmenī; ir vai nu vēl sliktāki, vai vēl dīvaināki. Un ar to es negribu lielīt Kariņu. Es gribu teikt, ka tik nekompetents un tik vājš premjers Latvijas pastāvēšanas laikā, 100 gadu laikā, nekad nav bijis.

Omes, atcerieties, – katrā jokā ir daļa joka. Bet tas, ko es saku, – tur ir daudz taisnības. Un man vienkārši ir apnicis viņus lamāt. Es nevaru vairs palamāt viņus īsti. Nu kāda jēga? Tāpēc es caur joku to visu arī jums izstāstu – kādas ir tās aizkulišu sarunas un kā mēs esam nodzīvojušies līdz tam, ka ekonomiski mūsu valstī ar katru dienu paliek tikai sliktāk un sliktāk, un sliktāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairs neviens nav pieteicies. Debates slēdzu.

Atvainojos, Kariņa kungs, jums vārds.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Paldies, cienījamā Saeimas sēdes vadītājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Kolēģi! Ministri! Es varbūt īsi runāšu par divām lietām.

Viens – par situāciju, kur mēs valstī šobrīd esam... un arī, uz ko mēs ejam un kā mēs varēsim kā valsts attīstīties. Tātad vispirms ir neizbēgami jārunā par kovida situāciju, kāda tā ir Latvijā, kāda tā ir pārējā Eiropā un pasaulē. Mēs šobrīd redzam, ka šis tā saucamais trešais vilnis ir plaši izplatījies pa visu Eiropu, arī mūsu tiešos kaimiņos – Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā. Pateicoties mūsu kopīgai darbībai, mēs Latvijā šobrīd noturam šo vilni tā, ka tas faktiski nemaz neceļas. Mums šobrīd nekrīt kopējie rādītāji, bet tie arī nekāpj augšā, un tas ir, lielā mērā pateicoties mūsu sabiedrībai, sabiedrībai kopumā, tai nopietnai attieksmei, kāda sabiedrībai ir pret visiem ierobežojumiem. Un arī plašais saprāts, kas sabiedrībā valda... Proti, mēs visi saprotam, kāpēc mēs nevaram pulcēties. Es gribu izteikt tiešām paldies visiem, kuri arī šobrīd nepulcējas, kuri ievēro distanci, valkā sejas maskas un, varētu teikt, seko ne tikai valdības... ierobežojumiem, bet savam veselam saprātam, jo, pasargājot sevi, mēs pasargājam, protams, arī savus tuviniekus, un tā mēs turēsim cilvēkus ārā no slimnīcām un... bez visām... nu, gaidāmām vai zināmām komplikācijām, kas tur var arī diemžēl rasties. Šī slimība joprojām ir ļoti bīstama.

Bet ir izeja no visa, kas... Ir visai pasaulei piedāvāts – tas ir caur vakcīnām. Tātad faktiski, varētu teikt, ir divas izejas: viena ir izslimot, otra – vakcinēties. Bet, redz, tā nelaime ar slimošanu ir tā, ka tas var beigties ļoti bēdīgi, un to uzzina tikai pēc tam, kad cilvēks ir saslimis. Tātad mums nevajag saslimt ar šo slimību, mums vajag vakcinēties. Mēs esam daudz izdarījuši, lai vakcinēšanās varētu notikt.

Tātad pirmām kārtām ir jāsaka par to labo arī, ko Veselības ministrija līdz šim izdarījusi. Mums ir plašs tīkls ar vakcinēšanas punktiem – pāri par 800, tur ir ģimenes ārstu prakses, tur ir feldšeru punkti, tur ir slimnīcas, un tur ir arī šie izveidotie masu vakcinācijas centri, kas ir izveidoti, pateicoties tieši mūsu pašvaldībām. Un es tiešām arī gribu izteikt paldies mūsu pašvaldību vadītājiem un... domes pārstāvjiem, kas sadarbībā ar Veselības ministriju ir šo visu īstenojuši.

Otrs jautājums. Ja centri ir, infrastruktūra ir – kā ir ar pašām vakcīnām? Nu, sākotnēji... Mēs zinām kļūdas, kas tika Veselības ministrijas ierēdniecības līmenī pieļautas, bet lielā mērā mēs šīs kļūdas esam labojuši. Mēs pēc vairāku nedēļu diezgan intensīva darba panācām to, ka šajā ceturksnī Latvijā no "Pfizer" vairāk nekā 400 tūkstoši potes papildus tiks iegādātas. Un nupat arī, pateicoties Eiropas Komisijas darbam, izskatās, ka vēl 200 tūkstoši pa virsu būs – vismaz līdz vasaras beigām, ja ne ātrāk. Tātad zināms jau, ka šajā ceturksnī no šī ražotāja vairāk nekā 700 tūkstoši vakcīnu ir gaidāmas.

Un tad mums, protams, vēl visi citi ražotāji... arī "AstraZeneca" potes, kuras neienāk tādā daudzumā, kā valsts bija pasūtījusi, bet tās ir, protams, ražotāja grūtības, nekas cits. Tātad infrastruktūra ir, un vakcīnas kopumā valstī ir, un gaidāms, ka ar katru nedēļu – līdz vasaras beigām – tas daudzums tikai pieaugs, tātad pieejamība tikai pieaugs.

Tātad – kas mums atliek? Mums atliek uzlabot (un es atzīšu, ka tas šobrīd nerit tik perfekti, kā es vai kā mēs, visa sabiedrība, gribētu)... uzturēt... izveidot... un uzturēt tempu, jo mums svarīgi nav tas, ka kāds vakcinētos pēc nedēļas vai pēc mēneša, mums vajag, ka cilvēki vakcinējas pēc iespējas drīz, lai viņi nesaslimtu, jo katrs vakcinētais cilvēks ir viens solis tuvāk tai kolektīvajai vakcinācijai vai imunitātei, kas mums ir vajadzīga valstī.

Par vakcīnu drošību. Ir ļoti daudz kas teikts, un es atzīšu, ka diemžēl medijos, sociālajos tīklos ir arī ļoti daudz dezinformācijas. Es neesmu ārsts, bet es aicinu ikvienu griezties pie sava ģimenes ārsta, lasīt arī ļoti plaši pieejamu medicīnisko žurnālu informāciju.

Ja mēs paskatāmies uz Latviju, tad mēs varam uzdot sev jautājumu – cik cilvēki ir miruši no kovida un cik cilvēki ir miruši no jebkuras komplikācijas... no jebkuras vakcīnas? Un tā statistika diemžēl norāda uz to, ka vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku – un tas ir tas "diemžēl" – ir miruši ar kovidu, bet neviens vienīgs Latvijā nav miris no nevienas komplikācijas... no nevienas Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētas vakcīnas. Es aicinātu to likt aiz auss. Saprotiet, risks nomirt no kovida mūsu sabiedrībā jebkuram pieaugušam ir lielāks nekā jebkurš teorētisks risks no jebkuras blaknes... no jebkuras reģistrētās vakcīnas, un to mums arī nupat valdības sēdē apstiprināja Latvijas Vakcinācijas padomes vadītāja profesore Zavadska.

Tātad temps, rindu veidošana – tas ir izaicinājums, kas ir. Ja mēs skatāmies pa Eiropu, tad mēs ieklausāmies iekšpolitikas debatēs, kas faktiski... īpaši neatšķiras no tām mūsējām – visās valstīs, visās sabiedrībās grib, lai ir ātrāk un raitāk, un vieglāk... Arī es to gribu, arī es to gaidu un sagaidīšu no sava veselības ministra. Tas uzdevums ir skaidrs, un tagad ir jāseko izpildei.

Tātad izeja no krīzes ir caur vakcināciju. Un es aicinu ikvienu – tad, kad ir iespēja, tad, kad rinda pienāk, aiziet un saņemt šo bezmaksas poti. Tā palīdzēs glābt paša un ģimenes locekļu, radu, draugu un tuvinieku dzīvības. Tas mums visiem ir svarīgi.

Otra lieta, par ko es gribētu runāt, – par valdības darbu kopumā. Es te uzklausu dažādu kritiku, un tas jau sagaidāms no jebkuras opozīcijas, varētu arī drusku strukturētāk to darīt, bet... nu, ka nekas nenotiekot... Un es gribu atgādināt – un, man liekas, Saeimas kolēģi to ļoti labi zina –, ka šī ir pirmā valdība diezgan ilgā laikā, kura ir ne tikai apņēmusies veikt vairākas vērienīgas reformas, bet to arī soli pa solim... un tas ir... pateicoties jums, kolēģi, mēs to kopīgiem spēkiem īstenojam.

Proti, pirmais, ar ko mēs sākām, bija finanšu sektora reforma, kuru arī... no opozīcijas viens otrs kritizē. Taču es gribu atgādināt, ka, pateicoties šai finanšu sektora reformai, mēs kā valsts aizgājām prom no šī neauglīgā modeļa – naudas pārskaitījumiem... nu, varētu teikt, nezināmas vai apšaubāmas izcelsmes naudas pārskaitījumiem no austrumiem uz rietumiem. Un mēs esam no tā atbrīvojušies, jo tas grāva, burtiski grāva, mūsu valsts reitingu un mūsu tēlu pasaulē, tas arī ļoti kavēja nopietnu un labu investīciju ienākšanu Latvijā. Ja no malas domā, ka šeit ir tikai zagļi un bandīti, neviens te neinvestēs. Šis sektors, banku sektors, tagad ir iztīrīts.

Šīs netīrās naudas... un naudas transakcijas vairs nav tādā veidā iespējamas, sistēmas ir uzstādītas, drošības sistēmas ir, mēs esam uz ļoti laba attīstības ceļa. Un, pateicoties šim darbam, šobrīd mūsu valstij ir visaugstākais kredītreitings, kāds vēsturē ir bijis, – ar viszemākajām aizdevumu likmēm tad, kad mums jāgriežas finanšu tirgos aizņemties naudu.

Un varbūt ne visi to saprot, bet... Mūsu Finanšu ministrija... faktiski – mūsu Valsts kase... šobrīd spēj aizņemties tirgū naudu par negatīvām likmēm; tas nozīmē, ka cilvēki maksā Latvijai par to, ka mēs glabājam viņu naudu, un mums nav viņiem jāmaksā procenti; faktiski viņi maksā mums par glabāšanu.

Tātad viņi aizdod mums... mēs aizņemamies 100... viņi aizdod mums 100, un viņi saņem atpakaļ tikai 99 vienības... tātad... Nu, tie cipari... laikam ir jāskatās, kā... ar kuru izlaidumu, bet...

Negatīvās likmes – tas, kolēģi, ir mūsu finanšu reformas vistiešākais un vislabākais rezultāts, nemaz nerunājot par to, ka par mūsu valsti vairs neuzskata tā, kā par to uzskatīja tad, kad mēs kā valdība sākām... kad mums bija pilnīgi nesakārtots finanšu sektors.

Vēl viena reforma, ko mēs esam kopīgiem spēkiem veikuši (tiešām jāsaka paldies ļoti daudziem; protams, arī Saeimas kolēģiem, un tādu nav mazums, jo debates bija ļoti garas, reizēm asas, bet visas – pēc būtības), – tā ir administratīvi teritoriālā reforma. Ko šī reforma ļaus valstij darīt? Pamatā – koncentrēt resursus un spēkus attīstības... un konkurētspējīgos centros. Tas nozīmē – ne tikai Rīga...

Ja agrāk ar 110 pašvaldībām... tāda fikcija, ka viss attīstīsies vienmērīgi... Tas nav iespējams, nevar salīdzināt Rīgu (ar gandrīz 700 tūkstošiem iedzīvotāju!) un mazu pašvaldību, kur šobrīd ir zem diviem tūkstošiem iedzīvotāju. Skaidrs, ka tāda maza pašvaldība attīstīties šādos apstākļos nevar ne Latvijā, ne Somijā, ne Vācijā, ne Zviedrijā – nekur.

Mēs vienkārši sakoncentrēsim tagad visu aktivitāti lielākos centros, bet tie centri ir diezgan vienmērīgi izdalīti pa visu Latviju, lai piesaistītu investīcijas, lai piesaistītu darba vietas. Mums ir, kur koncentrēt mājokļu būvniecību, – šis ir ļoti būtisks solis, tas gadiem ilgi netika darīts. Kāpēc? Jo valdībā bija vienmēr viena partija, kura kategoriski iebilda pret jebkurām reformām. Šai partijai vienmēr bija labi: nemainīsim neko, atstāsim, kā ir. Viņiem bija labi, bet valstij nebija labi. Šajā koalīcijā mēs šo, varētu teikt, negatīvo ciklu esam lauzuši, un, pateicoties jums, šī reforma mums ir veikta.

Vēl viena reforma, kas faktiski ir veikta (tās darbībai vēl ir pilnībā jāuzsākas), ir Ekonomisko lietu tiesas izveide. Tas faktiski ir... daļēji – no finanšu sektora reformas, bet... Šādas kompetentas tiesas izveide ir ļoti svarīgs solis, lai nākotnē mēs varētu turpināt piesaistīt kvalitatīvas investīcijas, jo jebkurš nozīmīgs un nopietns investors skatās, ka tiesiskā vide un aizsardzība ir visaugstākajā līmenī un ka ir kompetence izskatīt... to skaitā – finanšu un ekonomiskos... nu, teiksim, ne tikai noziegumus, bet arī domstarpības un strīdus. Un mēs šo kompetenci mūsu valstī celsim, un tas palīdzēs iedot vēl vienu stabilu pamatu mūsu ekonomikas attīstībai.

Taču mēs valdībā jau neesam tādi, kas uzskata: nu ir izdarītas trīs lielās reformas, nu jau pietiek. Nē, mēs darbu turpinām.

Kolēģi, mums viena reforma... šobrīd ir trešajā lasījumā Saeimā. Šī ir augstākās izglītības reforma, augstskolu reforma. Un ir ļoti svarīgi, ka mēs to pabeidzam tā, lai mēs varētu, līdzīgi kā ar administratīvi teritoriālo reformu, koncentrēt spēkus tādās mācību iestādēs, kas spēj būt pasaules mērogā konkurētspējīgas.

Mēs nevaram 50 vai 60 augstskolas celt pasaules līmenī. Ja mēs tā paliekam, tad mēs faktiski sakām, ka mums nebūs neviena augstākās izglītības iestāde pasaules līmenī, mums būs 60, nu, tādas – tīri nekas, tīri labas.

Šī reforma ļaus mums dažādos līmeņos... dažādas augstskolas... attīstīt to ekselenci, katrai – atbilstoši savai funkcijai, savam ģeogrāfiskajam nozīmīgumam. Tas ir saistīts ar reģioniem un reģionu attīstību; vienmērīga attīstība bez augstākās izglītības reformas faktiski nav īstenojama.

Un vēl. Nākamā reforma, ko nupat mēs valdībā apstiprinājām pēc garām debatēm, to skaitā – ar mūsu sociālajiem partneriem, ir ostu pārvaldes reforma. Kolēģi, šis projekts tagad no Ministru kabineta ir nosūtīts uz Saeimu, Saeimā jūs izskatīsiet trijos lasījumos.

Es aicinu kolēģus nopietni attiekties arī pret šo reformu, jo tas arī ir ļoti nozīmīgs solis mūsu tālākai attīstībai – izveidot mūsu... vai pārveidot mūsu divas lielās brīvostas par valsts kapitālsabiedrībām. Mums ir vajadzīga caurspīdīga un skaidri saprotama pārvaldes darbība.

Vēlreiz: lai mēs varētu ostu teritorijas attīstīt ne tikai kā līdz šim – ir bijis lētais izejvielu eksports, kā saka, no austrumiem uz rietumiem, līdzīgi kā lētais naudas eksports no austrumiem uz rietumiem –, bet arī attīstīt uzņēmējdarbību, attīstīt vietējo ražošanu. Un tas mani ieved pie nākamās tēmas, kas ir ekonomikas pārveidošana kopumā.

Es argumentēju, ka mēs esam zaudējuši apmēram 15 gadus attīstības mūsu valstī. Kāpēc? Jo pirms šīs valdības neviena valdība nav varējusi... ilgā laikā... vienoties par nepieciešamām reformām, lai mēs varētu beidzot tikt pie labāka labklājības līmeņa. Proti, nepieļaujot administratīvi teritoriālo reformu, nepieļaujot banku reformu, nepieļaujot tādas ekonomiskās tiesas izveidi vai tiesu sistēmas stiprināšanu, mēs bijām nolemti ļoti bēdīgai situācijai – lēto tranzītu lielvalsts. Un kas bija lēto tranzītu lielvalsts? Kolēģi, mēs visi to zinām. Daži indivīdi no tā ir kļuvuši ļoti bagāti, bet valsts kopumā un valsts ekonomika kopumā nekur nav tikusi. Nekur.

Tātad šīs reformas, ko mēs kopumā veicam, – tās visas ir tendētas, lai mainītu šo... un iedzītu to, kas... apmēram kādus 15 gadus mēs esam laiku zaudējuši.

Es esmu uzstādījis kā mērķi to, ko... es arī ar jums esmu runājis par to, ko es saucu par viedo reindustrializāciju. Viedā reindustrializācija arī ir aprakstīta mūsu nacionālajā industrializācijas... jā, industrializācijas politikā, kas valdībā ir apstiprināta, kas... Vienkāršoti sakot, kāpināsim savu augstas pievienotās vērtības eksportu. Vai šī reindustrializācija ir tieši ar preču ražošanu vai ar pakalpojumu sniegšanu – tas nav svarīgi. Svarīgi, ka šie uzņēmumi ir eksportspējīgi mūsdienu ekonomikā.

Un mums ir vairāki līdzekļi, kā mēs šo varam veicināt. Mums ir valsts budžets (tātad nodokļu maksātāju nauda). Mums ir Eiropas Savienības daudzgadu budžets (MFF), kas ir septiņu gadu ciklos un ko mēs esam arī šoreiz izcīnījuši krietni lielāku, nekā tas bija iecerēts. Un trešais avots ir attīstības un noturības... Atveseļošanas un noturības mehānisms (agrāk to sauca arī par RRF – no angļu valodas), kas ir apmēram divi miljardi. Kopumā tie ir 10 miljardi nākamajos septiņos gados, ko mēs kā valdība esam panākuši no Eiropas Savienības atbalsta līdzekļiem.

Tagad šis – attīstības un noturības mehānisms. Ir bijusi kritika, mēs valdībā esam pieņēmuši... mēs esam ar mūsu sociālajiem partneriem strādājuši, viņi arī izteica kritiku. Mēs nosūtījām Eiropas Komisijai – pirmreizējai izvērtēšanai.

Protams, tas izvērtējums nav tāds, ka to tūlīt pieņems, bet tur ir arī savs iemesls, jo tajā pirmajā piegājienā mēs visi bijām spiesti gribot negribot iet uz diezgan lieliem kompromisiem, lai tikai varētu vienoties. Taču tagad mēs... un arī kā valdošā koalīcija... mēs turpinām darbu pie šī, bet šoreiz – ciešā sakabē ar mūsu sociālajiem partneriem, ar darba ņēmēju pārstāvjiem, ar darba devēju pārstāvjiem. Bija klāt arī pārstāvji no Zinātņu akadēmijas, no nevalstiskajām organizācijām. Un mēs pārstrādāsim šo attīstības un noturības mehānismu, lai tas vairāk atbilstu tieši mūsu valsts lielajam mērķim – viedajai reindustrializācijai. Šī nauda tiks ne tikai apgūta, bet reāli ieguldīta, lai cilvēkiem būtu nākotnē labāki darbi, labāk apmaksātas darba vietas.

Un tajā skaitā... Mēs valdībā meklējam, kādā veidā mēs varētu atbalstīt arī lielus, nozīmīgus projektus. Lieli projekti, lieli uzņēmumi – tas visās valstīs ir tas, kas velk visu ekonomiku uz priekšu; ap tiem apaug citi uzņēmumi, to skaitā – mazie un vidējie uzņēmumi, kas bieži ir piegāžu ķēdēs iesaistīti.

Un ir trīs šobrīd man skaidri identificēti projekti, kurus... mēs meklēsim, kas būtu labākais valsts atbalsta mehānisms, droši vien – caur kaut kādiem aizdevumiem vai, iespējams, garantijām.

Proti, viens projekts ir saistībā tieši ar kovidu – tā ir vakcīnu rūpnīca, ko mūsu farmaceitiskā industrija pati vēlas attīstīt. Un mēs vēlamies no valsts puses viņus atbalstīt. Es jau esmu ticies arī ar atbilstošo Eiropas Komisijas komisāru Bretona kungu, ar kuru mēs par šo runājām, un viņš arī ļoti atbalstošs bija. Tas sakrīt gan ar mūsu valsts interesēm, gan ar Eiropas Savienības interesēm būt neatkarīgākiem tieši vakcīnu ražošanā.

Tātad farmācijas industrijai tas būtu milzu atspēriens uz priekšu, tās būtu ļoti labi apmaksātas darba vietas, tur ir pētniecības attīstības iespējas, viss, kas mums vajadzīgs.

Vēl viens lielāks projekts ir proteīnu rūpnīca, ko ir iecerējuši mūsu lielie lauksaimnieku kooperatīvi. Un šī būtu viena rūpnīca... Daudzi domā par pievienoto vērtību. Nu, nezinu... pieņemsim, graudus... Var pārdot graudus, pārvērst, piemēram, par maizes klaipu, lai būtu lielāka pievienotā vērtība. Šeit šie uzņēmēji faktiski... domā pavisam citās kategorijās. Šāda proteīnu rūpnīca radītu izejvielas vēl pavisam citām industrijām un produktiem, kas nākotnē... ir pilnīgi skaidrs, ka viņi attīstīsies.

Ja šādu projektu varētu sadabūt kopā un prezentēt mūsu privātie kooperatīvi, tad no valdības puses mēs, protams, meklētu, kādā veidā... vai tur būtu iespējams no attīstības un noturības mehānisma vai no citiem līdzekļiem... veids, kā to jēgpilni arī atbalstīt, lai varētu attīstīties.

Un trešais šāds lielais projekts ir tieši meža nozarē, par to ir runāts, un ir zināmas ieceres veidot kokšķiedru rūpnīcu. Atkal – lai veidotu augstas pievienotās vērtības izejvielu, kas tālāk tiktu izmantota gan Latvijas, gan eksporta rūpniecībā.

Šādās kategorijās mēs valdībā runājam un domājam, kad skatāmies uz mūsu valsts attīstību nākotnē. Izmantot visus mūsu līdzekļus, kādi tie ir, – valsts budžets, Eiropas septiņgades budžets, attīstības un noturības mehānisms –, lai virzītos uz priekšu.

Un šī ir pilnīgi cita, svaiga, domāšana un pieeja, ne tāda kā tā, kas līdz šim valstī mums ir bijusi. Ilgus gadus valdīja tāda, nu, teiksim, resursu pārdale – kurš pārņems kuru industriju (monopola attīstība)... un tā tālāk. Šī ir pavisam cita domāšana – attīstīt un atbalstīt privāto iniciatīvu... tieši to, kas ir uz eksportu orientēts, to, kas ir uz augstas pievienotās vērtības projektiem orientēts.

Tagad es arī dzirdēju no vairākiem opozīcijas deputātiem kritiku. Tā ir tā pati vecā kritika. Tā ir ļoti neauglīga, tā ir kritika, kas saka: viss ir slikti. Es tam nepiekrītu. Mūsu valstī nav viss slikti un faktiski ļoti daudz kas iet uz labo pusi.

Tātad – runāsim par mūsu ekonomikas rādītājiem kopumā. Un šeit es atsaukšos nevis uz Finanšu ministrijas, tātad uz valdības pašas, aprēķiniem, bet uz neatkarīgas iestādes, Latvijas Bankas, aprēķiniem un informāciju, ko viņi sniedz, arī publiskajā telpā sniedz.

Kopš kovidpandēmija iestājās, mēs valdībā esam attīstījuši visdažādākos atbalsta mehānismus. Pirmajā vilnī (ja mēs atpakaļ skatāmies, tad tas pat nebija vilnis, tas tāds mazs, mazs pacēlums vien bija) mēs izveidojām dīkstāves atbalstu, kā arī vēl cita veida atbalstus. Šajā otrajā vilnī mēs esam to intensificējuši, paplašinājuši un padziļinājuši. Proti, mums ir plaši atbalsti uzņēmumiem, darba ņēmējiem, ģimenēm ar bērniem, pensionāriem, invalīdiem, veselības aprūpes sistēmai (tātad infrastruktūrai un, protams, arī pašiem mediķiem – atalgojumam), pedagogiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem un citiem.

2020. gadā, tas ir, pagājušajā gadā, kopumā šie atbalsti bija 1,3 miljardi jeb 4,5 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Šogad plānoti, pēc Latvijas Bankas datiem (Finanšu ministrijai ir pat lielāki tie skaitļi, bet es nosaukšu Latvijas Bankas sniegtos skaitļus), 2,7 miljardi jeb 8,9 procenti no iekšzemes kopprodukta.

Un ko tas reāli nozīmē – visi šie milzu... naudas atbalsti? Šie atbalsti nozīmē, ka mūsu ekonomika nekrīt (daudzi domāja, ka tā kritīs un sagāzīsies), bet ka tai faktiski ir paredzama izaugsme arī šogad.

Bezdarbs. Tas ir pirmais rādītājs. Bezdarba rādītājs ir ļoti skaidrs rādītājs, kas rāda, kāda ir ekonomikas kopējā veselība. Pirms vispār sākās kovids, bezdarba līmenis bija 7,8 procenti. Uz šodienu tas ir 8,1 procents; tas bija uzkāpis atkal uz 8,3 procentiem, bet tagad, jau kādu mēnesi, tas stabili... tas atkal krīt. Un tas tā ir, lielā mērā pateicoties šiem atbalstiem un tam, ka mūsu uzņēmēji ir gana spējīgi orientēties mainīgos apstākļos, mainīt savus biznesa plānus un pieņemt atkal jaunus cilvēkus darbā.

Šis bezdarba samazinājums nav emigrācijas dēļ, jo nekur šobrīd nevar lidot, nekur; nevar viegli iekārtoties darbā citā valstī, jo citur ir tādi paši ierobežojumi, tādi paši, un citur ir pat lielāki ekonomikas kritumi nekā mums. Tātad šis bezdarba samazinājums ir, pateicoties gan valsts valdības... tiešām naudas atbalstam ekonomikai kopumā, kurš iedod tādu lielu... tā kā balonu, kas ceļ uz augšu, gan arī, protams, mūsu uzņēmēju darbspējai un spējai orientēties mainīgos apstākļos, jo – kur ir latviešu uzņēmējs, tur ir inovācijas un izdoma. Un tiešām – paldies un cieņa visiem uzņēmējiem! Mēs turpināsim atbalstīt, un tik ilgi, kamēr būs kovidkrīze un pandēmija, mēs arī nepieciešamos atbalstus un pabalstus, kādi būs vajadzīgi... mēs tos arī, protams, turpināsim.

Un mūsu IKP prognoze arī šobrīd ir pozitīva. Plānots, ka šogad būs 3,3 procenti (tas – pēc Latvijas Bankas jaunākās prognozes, kas ir mainīta uz augšu). Tātad, kolēģi, mēs ar...

Kovids ir izaicinājums visai pasaulei, visai Eiropai, arī mūsu valstij. Vai mums iet viss perfekti un gludi? Nē. Vai mūsu valdība ir ideāla valdība, kur katrs ir pilnīgi ideāls un zina visu darīt pilnīgi perfekti? Nē. Mēs esam cilvēki, tāpat kā citi, bet visa valdība un visa koalīcija ir skaidri fokusēta uz konkrētiem mērķiem – pārvarēt kovidu, attīstīt mūsu ekonomiku, attīstīt mūsu izglītības sistēmu, attīstīt mūsu reģionus, uzlabot mūsu labklājības sistēmu, mūsu sociālo aprūpi. Visas šīs lietas notiek paralēli.

Un es gribu... Par kovidu runājot, es gribu pateikties visai sabiedrībai par aktīvo līdzdalību un nopietno attieksmi, kas mums palīdz: kopumā šobrīd, kad visiem citiem iet uz augšu, mēs noturamies; šobrīd neiet uz leju diemžēl, bet arī neiet uz augšu; ir tāds zināms līdzenums šobrīd. Kopīgiem spēkiem... gan valdībai, gan Saeimai, gan sabiedrībai kopumā... mēs uzvarēsim šo sērgu.

Es arī gribētu izteikt sirsnīgu paldies visiem Saeimas deputātiem, kolēģiem, koalīcijas deputātiem par jūsu milzu ieguldījumu. Domstarpības jebkuras koalīcijas iekšienē – tā ir ikdiena. Koalīcijā, kur ir piecas partijas, diena bez domstarpībām – tas jau ir drīzāk retums. Bet nepārpratīsim, un es aicinu arī pārējo Saeimu nepārprast, – ja reizēm rodas domstarpības, tas nenozīmē, ka mēs neesam kopumā ļoti vienoti mūsu mērķos. Mūsu domstarpības ir reizēm individuāli balstītas, reizēm politisko spēku balstītas, bet mūsu demokrātiskajā sistēmā mums visiem ir pilnas tiesības arī koalīcijas ietvaros izteikties, argumentēt un censties pārliecināt pārējos kolēģus, un es pie šī principa turēšos un no tā neatkāpšos.

Diskusijas nav vājuma pazīme. Vājums ir tie cilvēki, kuri negrib pieļaut diskusijas un saka: "Es pats zinu labāk par visiem." Tādi cilvēki ir valstij bīstami. Mums, valstij, ir vajadzīgi cilvēki ar atvērtu prātu, ar gatavību argumentēt, un tādi, kolēģi, kopumā mēs koalīcijā... un jūs tādi esat, un es gribu izteikt paldies jums visiem par šo.

Kolēģi! Noslēgumā – tieši par tēmu. Es aicinu noraidīt šo lēmuma projektu.

Paldies jums par sadarbību, paldies jums visiem par jūsu līdzšinējo atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies, Ministru prezidenta kungs.

Pienācis laiks kārtējam pārtraukumam. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Pārtraukums līdz pulksten 17.40.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi.

Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Krišjāņa Feldmana, Jura Juraša, Anitas Muižnieces, Ulda Budriķa un Sanda Riekstiņa iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu šā gada 15. aprīļa pirmajā attālinātajā ārkārtas sēdē debatēs par darba kārtības 21. jautājumu – lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam" – un turpināt tās šā gada 22. aprīlī pulksten 9.00, savukārt 15 minūtes pēc pārtraukuma izsludināšanas 15. aprīļa pirmajā attālinātajā ārkārtas sēdē sākt izskatīt 15. aprīļa otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Gobzema kungs, jūs runāsiet? (Starpsauciens: "Feldmans!")

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Es runāšu "par" šo priekšlikumu.

Es aicinu izsludināt pārtraukumu, tāpēc ka mums bijis.... gribu izteikt pateicību premjera kungam par garo debašu uzrunu, kuru ir nepieciešams kārtīgi un labi pārdomāt, un tādēļ vajadzētu izsludināt pārtraukumu līdz nākamās ceturtdienas pulksten 9.00.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, runāsiet "pret"?

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

"Pret".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems. Jūs tik gari runājat. Man bērnam jābrauc pakaļ...

Es runāšu "pret" tā iemesla dēļ: JKP, nu beidziet tirgoties! Jūs domājat, ka jums atmetīs vēl kaut ko? Neatmetīs viņi vairāk jums neko. Gāziet nost to valdību, bet negaidiet nākamo ceturtdienu!

Vai nu jūs esat tie zuzānieši un azartspēļinieki, vai neesat. Ja jūs atbalstāt, tad esat. Ja neatbalstāt, tad nogāziet vienreiz! Šodien saulains vakars, kopā pēc tam... Kā es jums apsolu, JKP... es apsolu, es par Sandi Riekstiņu tikai labu – to labāko teikšu turpmāk, tikai visu labāko.

Tā ka neatliekam neko, un beidziet tirgoties! Latkovskis jums droši vien ies kaut ko piedāvāt. Straumes kungs, pievērsiet šitai nedēļai uzmanību! Būs interesanti notikumi acīmredzot.

JKP, saņemieties, jūs taču esat bez kompromisiem. Nu neejiet tagad uz tiem kompromisiem atkal! Vai tad jums nav jaunu telefonu? Vai neesat sen bijuši polittūrisma braucienos? Nu, kaut kā tā...

Nobalsojam, nu! Man tūlīt aizslēgs skolu ciet. Nobalsojam šodien, negaidām to nākamo nedēļu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Feldmana, Juraša, Muižnieces, Budriķa un Riekstiņa iesniegumu: izsludināt pārtraukumu šā gada 15. aprīļa pirmajā attālinātajā ārkārtas sēdē debatēs ar darba kārtības 21. jautājumu – lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam" – un turpināt tās šā gada 22. aprīlī pulksten 9.00, savukārt 15 minūtes pēc pārtraukuma izsludināšanas 15. aprīļa pirmajā attālinātajā ārkārtas sēdē sākt izskatīt 15. aprīļa otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību! Lūdzu, balsosim! Par – 17, pret – 71, atturas – 1. Priekšlikums ir noraidīts.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu! (Pauze.)

Mēs jūs nedzirdam, Zariņa kungs.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Vai tagad mani var dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Jā, dzirdam. Lūdzu!

I. Zariņš.

Ko es gribētu teikt, reflektējot uz šīm debatēm? Kariņa kungs, atvainojiet, bet muļķi laist jūs varat pie sevis valdībā, šeit jums tas neizdosies! Proti, jums tika uzdoti konkrēti jautājumi:

par OIK afēru, par to, kā jūsu valdībā tiek veidots jaunais piesegs šai afērai; kā, pārkāpjot likumu, netiek pieņemti likumā paredzētie noteikumi, lai šo afēru varētu... sakārtot;

par "TITLED", par miljona nederīgo respiratoru iepirkumu, kas tika īstenots ar viltotiem dokumentiem un ar jūsu valdības lēmumu, lai apietu likumā noteikto procedūru;

par vakcīnu iepirkumiem, par to, kā jūsu valdības ministrs mēģina slēpt patiesību par tiem.

Neko par to jūs neatbildējāt. Un tagad jūs stāstāt, ka tie cilvēki, kuri nepiedalās debatēs, nediskutē, – ka tie ir sabiedrībai bīstami. Jūs pats tagad tā rīkojaties. Ar to jūs pasakāt, ka jūs esat sabiedrībai bīstams, jo tieši jūs esat tas, kurš it kā zina labāk visu patiesību un vispār nepiedalās debatēs. Tā vietā jūs stāstījāt jaukus pasaku stāstus, ar kuriem... jūsu valdībai pa lielam nav nekādu nopelnu. Tie visi ir projekti, kurus... dara uzņēmēji, tas ir uzņēmēju nopelns, un tie tiek īstenoti nevis pateicoties, bet par spīti jūsu valdībai.

Tas, ka jūs tagad solāt pārstrādāt šo atjaunotnes plānu, kuram Eiropa dod mums šos miljardus, atbilstoši tautsaimniecības, sociālo partneru prasībām... Vai jūs pats apjēdzat, ka jūs ar šo... pats apstiprinājāt apsūdzību pret sevi, apliecinot, ka jūsu valdība nebija spējīga to izstrādāt...? Jo tā tik tiešām bija katastrofa: no tās naudas 80... vairāk nekā 80 procentus bijāt paredzējuši apgūt publiskajam sektoram, paši sev. Uzņēmējiem, reālai tautsaimniecībai, attīstībai, eksportam tika paredzēti mazāk nekā 20 procenti.

Tā ir vienkārši katastrofa. Viss, ko jūs darāt, ir katastrofa.

Un tagad jūs mēģināt stāstīt visas šīs pasakas. Atnāciet un pasakiet konkrēti par visām šīm lietām, par kurām jums tika teikts! Ja jūs tagad sakāt, ka viss ir kārtībā, ka tas viss ir labi, – nu, atvainojiet, tad jums ne tikai vajadzētu demisionēt, jums vajadzētu būt... principā atrasties... sēdēt nevis valdībā, bet kādā citā vietā par to visu, ko jūs pašlaik darāt, kā jūs rīkojaties.

Un šeit es vēršos pie saviem kolēģiem – pie Jaunās konservatīvās partijas. Jūs to visu dzirdējāt, jums tagad jāpieņem lēmums. Jūs tiešām uzskatāt, ka viss tas, ko pašlaik dara Krišjānis Kariņš, ir godīgi, drosmīgi, gudri? Tas ir atbilstoši? Jūs to visu piesegsiet, jo tieši jūs esat tā zelta balss, kas šodien izšķirs, vai šai bezatbildībai šai visatļautībai, šim procesam, kas iznīcina pašlaik mūsu valsti, visu mūsu Latvijas sabiedrību, turpināties vai ne. Jūsu balsis būs izšķirošās. Es aicinu jūs par to padomāt tagad, kad jūs par to visu balsosiet.

Savukārt Krišjāni Kariņu es aicinu atbildēt uz šiem jautājumiem, uz kuriem jūs neatbildējāt. Ja jūs uz tiem neatbildat... Uz vienu jūs atbildējāt, jūs atzināt, ka tā ir katastrofa... tas, ko jūs izdarījāt ar šo atjaunotnes plānu... par to, kas bija domāts, lai mūsu tautsaimniecība varētu taisīt šo sporta izrāvienu pēc kovida... ka tā ir vienkārši... tā bija katastrofa. Tagad jūs to pārstrādāsiet.

Bet kur jūs bijāt līdz šim?

Un tā ir ar visiem jūsu lēmumiem: tikai tad, kad jums norāda, kad jums iesit pa pirkstiem, jūs sākat kaut ko darīt. Atvainojiet, tas ir pārāk dārgi – mācīt jūs no nulles kaut ko darīt. Mūsu tauta, mūsu valsts maksā ļoti dārgu cenu par to visu.

Un tāpēc vēlreiz es atkārtoju savus jautājums par OIK, par "TITLED" iepirkumu, par vakcīnu iepirkumu, par visām šīm konkrētajām lietām, ko es norādīju. Ko jūs kā premjers esat darījis? Ja jūs esat premjers, jums būtu bijis jāvada šie procesi, jums uz to bija jāreaģē, uz visām šīm neatbilstībām. Vai jūs tiešām uzskatāt, ka jūsu ministri strādā pietiekoši un labi un ka tādi ministri var saglabāties – gan ekonomikas ministrs, gan veselības ministrs? Protams, pamatoti būtu jājautā arī par pārējiem ministriem, redzot, kas mums notiek ar drošību.

Es aicinu jūs pieteikties debatēm, nākt un teikt visus šos faktus. Ja jūs to nevarat izdarīt, tas nozīmē, ka pēc būtības jūs atzīstat, ka jūs atrodaties ne savā vietā un jums bija sen jāiet mājās.

Un šeit es vēlreiz vēršos pie saviem kolēģiem no Jaunās konservatīvās partijas. Jūsu balsis šodien būs izšķirošās, jums būs iespēja nodemonstrēt visai sabiedrībai, vai tiešām jūs esat gatavi strādāt godīgi, drosmīgi, gudri, vai patiesībā tas viss bija tikai meli jūsu vēlētājiem, lai tiktu pie varas. Tagad, esot pie varas, jūs ne ar ko neatšķiraties no tiem, ar kuriem jūs solījāt cīnīties.

Aicinu visus sekot līdzi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim. Lūdzu!

Lūdzu skaņu, Auguļa kungs!

U. Augulis (ZZS).

Vai tagad dzird mani?

Sēdes vadītāja. Jā, mēs dzirdam. Lūdzu!

U. Augulis.

Labdien, augsti godātā sēdes vadītāja, cienītie kolēģi, premjerministra kungs! Es nebiju gatavojies šodien runāt debatēs, bet, Kariņa kungs, jūs pats izaicinājāt mani uzstāties.

Skumji tiešām, ja arī jūs, Kariņa kungs, pats tā domājat... Iespējams, ka jums ir slikti padomnieki, kuri pēc iespējas ātrāk ir jānomaina, lai jūs no Saeimas tribīnes nerunātu muļķības, kas... nebūt nedod to, ko jūs pieminējāt, investīciju piesaistē... Tieši otrādi, ar šādiem saviem izteicieniem jūs atbaidāt investorus aizvien tālāk.

Jūs lielāties par reformām. Finanšu reformas bija iesāktas, un tās ir jāpabeidz, protams. Vienīgais – ir iznākusi tāda ačgārnība, ka diezgan sarežģīti šobrīd ir uzņēmējiem kreditēties, daudzi uzņēmēji pārceļ dēļ tā savas ražotnes uz mūsu kaimiņvalstīm.

Kas attiecas uz augstskolu reformu, – protams, šobrīd mēs ejam ar reformu, kura, izskatās, nākotnē būs jāpārstrādā.

Mēs ejam ar ostu reformu, kas ir tikai un vienīgi juridiska pārvaldības maiņa, bez kaut kāda ekonomiska pienesuma, jo es nekur neesmu redzējis kaut kādu ekonomisku ieguvumu.

Kur mēs esam nonākuši? Mēs esam atjaunotās brīvvalsts laikā pirmo reizi aiz... ar visām savām lielajām ostām, mazajām ostām kopā... aiz Klaipēdas ostas, aiz Tallinas ostas; tas tā līdz šim nav bijis. Un tieši šis kritums lielā mērā... ne tas, ko jūs minējāt par lētajām kravām, par tranzītu, kurš jau sen ir miris... Nē, nebūt! Pie tā ir jāstrādā, un tas ir tas, kas nesīs valstij naudu.

"Latvijas dzelzceļš", kas bija viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem, ar vienu no lielākajiem... pēdējo gadu laikā... kravu apgrozījumiem, ir nokritis...

Aviācijā mēs pirmie iesākām Baltijas valstīs kargo pārvadājumus, tranzīta pārvadājumus. Kur mēs esam? Šodien paskatījos datus – gan pasažieru pārvadājumos, gan kravu pārvadājumos mēs pirmo reizi – atjaunotās Latvijas brīvvalsts laikā pirmo reizi! – esam aiz Viļņas lidostas. Mēs esam pazaudējuši Baltijas aviācijas centru.

Un ostu kravas... Es jau minēju – tieši tas pats.

Kariņa kungs, attopieties! Es tiešām biju labākās domās par jums. Es domāju, ka jūs esat spējīgs izveidot komandu. Bet – ko es redzu? Komandas jums nav! Tas, kur ir panākumi ministriem, – jā, tviteros ir pieaudzis apmeklējumu skaits, tvītojumu skaits. Bet rezultātu nav. Kādi nāk Ministru kabineta noteikumi ārā! Ar tādām kļūdām!

Atveram uz trešām valstīm vaļā reisus, aizmirstam to, ka robežu nevaram šķērsot. Simt cilvēki, vairāk, nelikumīgi šķērso robežu... ja tā paņem... Un tās ir daudzas lietas.

Kariņa kungs, es tiešām biju labākās domās par jums. Un jūs vēl atļaujaties runāt muļķības no Saeimas tribīnes! To redz visa pasaule, es pieņemu. Un ko jūs iedodat tiem uzņēmējiem, kas šobrīd strādā ostās, rūpnieciskajās teritorijās, kas paši par savu naudu jau šobrīd ir attīstījuši rūpnieciskās teritorijas? Ko varat viņiem pateikt? Kariņa kungs, vai nu mainiet domāšanu, vai mainiet padomniekus, bet šādi strādāt tālāk nedrīkst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. Lūdzu!

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Man, protams, bija ļoti interesanti lasīt, ka... Daži no demisijas pieprasītājiem mums un valstij mēnešiem ilgi, kā mēs atceramies, stāstīja, ka tāda vīrusa kā Covid-19 nemaz nav vai ka tas nav īpaši bīstams, sauca sejas maskas, kuras mūsu mediķiem ir ikdiena, darba ikdiena, par uzpurņiem. Savukārt citi demisijas pieprasītāji, kuri iepriekš bija sašutuši par stingrajiem ierobežojumiem, tagad ir sašutuši par augsto mirstību. Krišjāņa Kariņa valdība ir spējusi palīdzēt Latvijas tautsaimniecībai kopumā samērā sekmīgi pārdzīvot šo krīzes laiku, palīdzot gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Latvijas Banka nesen valsts iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes šim gadam paaugstināja no iepriekš lēstajiem 2,8 procentiem uz 3,3 procentiem. Tas, starp citu, ir saistīts ar valdības īstenotajiem atbalsta pasākumiem saistībā ar Covid-19 otro vilni. Vienlaikus Latvijas Banka palielinājusi arī Latvijas ekonomiskā pieauguma prognozi nākamajam, 2022., gadam no pērn decembrī prognozētajiem 5,3 procentiem līdz 6,5 procentiem.

Arī darba tirgū... Latvija nav piedzīvojusi strauju bezdarba kāpumu. Jā, atsevišķās nozarēs, tādās kā ēdināšana, izmitināšanas bizness, situācija ir, protams, smagāka, bet valdība ir meklējusi un aktīvi turpina meklēt finanšu... atbalsta instrumentus, ar kuriem palīdzēt nozarēm, kuras pandēmija skārusi visvairāk. Šo palīdzību valsts nodrošinās arī turpmāk, turklāt to sniegs dažādām sabiedrības grupām.

Laikā līdz 2027. gadam Latvija kopumā saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro no Eiropas Savienības daudzgadu budžeta – granta veidā. Šis ir milzīgs Latvijas valdības nopelns. Mūsu valdības vadītājs piedalījās smagās sarunās un debatēs. Laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās Eiropas Savienības fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs. Latvija jau sākotnēji noteica, ka kohēzijas līdzekļi un lauksaimniecības pozīcijas ir mūsu prioritātes, un tam ir rezultāts – Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk kā iepriekš, kopumā vairāk nekā četri miljardi eiro.

Ja mēs runājam par vakcināciju, es gribu atgādināt, ka ikviena valsts vēlas maksimāli ātri un sekmīgi noorganizēt vakcinācijas procesu, panākot pūļa imunitāti, jo no tās lielā mērā būs atkarīga valsts spēja atgriezties mums tik ierastajā ikdienā. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš personīgi ir iesaistījies papildu vakcīnu piegādes nodrošināšanā Latvijai, sarunājoties pa tiešo ar augstākajām Eiropas Savienības amatpersonām... starp citu, lai labotu pieļautās kļūdas un nolaidību vakcīnu iepirkumos. Mums ir premjers, kurš ar tādu lielvalstu kā Vācijas, Francijas un Lielbritānijas līderiem spēj komunicēt kā līdzīgs ar līdzīgu.

Gribu atgādināt, ka Krišjānis Kariņš jau pagājušā gada maijā norādīja uz masku lietošanas nepieciešamību, lai mēs pasargātu paši sevi un viens otru, kā arī mazinātu vīrusa iespējas izplatīties. Lai arī tad šim aicinājumam nebija atbalsta, tagad maskas ir mūsu ikdiena, vajadzība un pienākums.

Lai arī valdību veido veselas piecas partijas, kurām bieži vien ir ļoti atšķirīgi viedokļi, Krišjānis Kariņš ar partneriem nonāk pie vajadzīgā kopsaucēja un atrod risinājumu. Jāsaka, ka šī valdība, neskatoties uz strīdiem, ir bijusi vienota nozīmīgos jautājumos; tas nav bijis vienmēr raksturīgi valdības koalīcijām līdz šim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Līdzīgi Auguļa kungam arī es nebiju plānojis un nebūtu runājis šodien debatēs, bet, paklausoties "veiksmes stāstu", ko šodien dzirdējām no Saeimas tribīnes, rodas ļoti daudzi jautājumi.

Pirmais jautājums ir par to, ka... Man liekas, ka tomēr ir jābūt zināmam paškritikas elementam, vērtējot jebkuru darbību, tātad arī Ministru kabineta darbību. Un šeit ir svarīgi paskatīties uz pamatnostādnēm.

Daudz bija runāts par reformām. Gudri ķīnieši, kuri, dabīgi, atpaliek no Kariņa kunga intelekta, teica savā laikā, ka ļoti grūti dzīvot pārmaiņu laikos. Reforma ir pārmaiņas. Paskatīsimies, ar ko mēs sākam. Sākam lepoties ar finanšu sistēmas attīrīšanu. Es domāju, ka Kariņa kungam kā Amerikas Savienoto Valstu pilsonim tas nebūtu lieki – atcerēties, teiksim, situāciju finanšu nozarē Amerikas Savienotajās Valstīs. Tikko pienāca ziņa, ka tur cietumā ir miris lielākās naudas piramīdas dibinātājs – Amerikas Savienoto Valstu pilsonis, kas bija notiesāts uz 150 gadiem. Jā, rezultāts tur ir bijis.

Atcerēsimies hipotekāro krīzi, kas izsauca arī banku krīzi un banku bankrotus. Atšķirība ASV un Latvijai ir tāda, ka Amerikas Savienotās Valstis drukā naudu pašas.

Mēs, kā Latkovska kungs ir minējis, par lielāko "nopelnu" uzskatām to, ka mēs varam izlūgties no Eiropas Savienības papildus pāris miljonu – granta veidā, kuru, starp citu, arī vajadzēs ar laiku atdot. Tāpēc šeit diez vai vajadzētu lepoties ar to reformu, kas ir veikta, bet vajadzētu varbūt parādīt, ko nesīs banku sistēma Latvijas ekonomikas izaugsmē.

Otrs piemērs. Jūs runājāt par augstskolu veiksmīgu reformu un teicāt, ka galvenais arguments ir tas, ka, lūk, tiks samazināts augstskolu skaits. Varbūt nebūtu par lieku atcerēties arī to, ka tanīs pašos ASV štatos nav gandrīz nevienas lielas vai mazas pilsētas, kurā nebūtu savas universitātes vai citas augstskolas. Pēc augstskolu skaita Amerikas Savienotās Valstis ir stipri priekšā visai Eiropas Savienībai... pēc augstskolu kopskaita. Tātad tā reforma, augstskolu skaita samazināšana, neveicinās augstākās izglītības kvalitāti.

Trešais piemērs. Par pašvaldību reformu. Šī reforma tiešām bija nepieciešama, tā ir svarīga, bet tā ir tikai sākuma stadijā, un visas tās rožainās perspektīvas, kas tika aprakstītas Kariņa kunga uzrunā, vēl tikai stāv priekšā un... Stāvēs priekšā vai nestāvēs – to ir ļoti grūti prognozēt, jo teritoriju attīstība nebūt nav atkarīga no pašvaldības lieluma. To, starp citu, apliecina arī Amerikas Savienoto Valstu pieredze – tur pat lielajās pilsētās ir izdalītas atsevišķas mikrorajonu vai rajonu, vai distriktu pašvaldības kā neatkarīgas un atsevišķas pašvaldības. Tāpēc tas arī nav vēl rādītājs, kas liecinātu par saliedētu un skaistu darbību.

Par iecerēm. Ieceres... Es ar abām rokām atbalstu to ideju par reindustrializāciju, bet... Godīgi sakot, ja jūs nebūtu nosaucis visus šos trīs galvenos piemērus, es pat nebūtu par to runājis, bet nu...

Jūs nosaucāt vienu piemēru – vakcīnu rūpnīca. Varētu to realizēt Latvijas apstākļos? Varētu. Tādas tehniskās iespējas mums ir, bet nevajadzētu arī aizmirst, ka ar vienām sarunām ar vienu no Eiropas komisāriem... ar to ir stipri par maz, jo jau šodien Itālija ir gatava atvērt attiecīgu rūpnīcu, jau šodien tāda ražotne... notiek arī Vācijā un arī vairākās citās valstīs, to skaitā Skandināvijas valstīs; viņi arī ir gatavi uzņemties Eiropas Savienības pasūtījumu un organizēt vakcīnu ražošanu priekš visas Eiropas Savienības. Tas, ka konkurence ir ļoti sīva, mums nav nekādu priekšrocību, – diemžēl tas arī ir fakts.

Par to liecina, teiksim, vēl viens piemērs – pavisam nesens. Vakar mēs skatījām Eiropas lietu komisijā jautājumu par Eiropas digitālo zaļo sertifikātu – kovida sertifikātu. Kāpēc tā ideja ir tapusi un parādījās kā Eiropas Savienības projekts? Tikai ar vienu mērķi – piesaistīt Itālijā, Grieķijā, Francijā, Spānijā jaunus tūristus, lai viņiem atvieglotu iebraukšanu tanīs zemēs. Nebija runa par to, ka vajag mazināt kovida infekcijas izplatību un stiprināt cīņu ar šo infekciju, bet bija runa tikai par elektronisko papīru, piedodiet, izdošanu. Vēlreiz saku – zem spiediena, ko izraisījušas tieši šīs valstis! Šinī gadījumā tā konkurence būs tādā pašā līmenī.

Un pēdējais. Jūs runājat par to, kas ir izdarīts pandēmijas apkarošanā. Šis tas ir izdarīts, neapšaubāmi, bet ļoti daudz kas nav izdarīts. Nav izdarīts viena iemesla dēļ – valdība strādā nevis kā krīzes situācijā un krīzes apstākļos, bet strādā rutīnas režīmā. Nav nekādu rīcības elementu, kas tiešām būtu raksturīgi darbam krīzes situācijā, jo nemitīgas, garas un ļoti neproduktīvas valdības sēdes, pēc kurām tiek pieņemti lēmumi pēc principa "solis uz priekšu, divi – atpakaļ", neliecina par to, ka valdība ir gatava risināt un spējīga jūsu vadībā risināt šo tiešām smago pandēmisko pasaules problēmu.

Un pēdējais. Vienīgais, kam es piekrītu no visa tā, ko jūs teicāt savā garajā un diezgan tukšajā runā, ir tas, ka nav viss slikti. Un neviens jau arī nesaka to, ka viss ir slikti. Latvija ir neatkarīga valsts, Latvija ir bagāta ar spēcīgiem cilvēkiem – cilvēkiem ar augstu intelektu, kuri ir gatavi pārvarēt grūtības, neskatoties uz to it kā palīdzību, ko mēģina sniegt valdība. Bet šinī gadījumā... vēlreiz saku: vajadzētu vairāk paškritikas sev adresēt. Vadīt terāriju, domubiedru terāriju, ir ļoti grūti, bet, ja jūs to neprotat darīt, tad vajadzētu atkāpties pašam.

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātais premjera kungs! Kolēģi! Es nebiju plānojis šodien runāt, bet tad es dzirdēju... īpaši par tiem... Jūs, premjera kungs, pateicāt mums to, ka esam pazaudējuši attīstības ziņā 15 gadus. Es gandrīz nokritu no krēsla! Un jums jāatzīst – ir drusku dīvaini to dzirdēt no premjera, kurš ir no VIENOTĪBAS, jo 15 gadi ir apmēram tas pats laika posms, kādā VIENOTĪBA ir pie varas, ja es nemaldos. Premjera kungs, es jums absolūti piekrītu, es pats nonācu pie tāda paša secinājuma, tikai es to izdarīju pirms... par kādiem septiņiem gadiem agrāk nekā jūs. Bet labāk vēlāk nekā nekad, premjera kungs.

Man ir vēl daži punkti, ko es vēlētos jums pateikt.

Pirmām kārtām – par reformām. Es baidos, ka jums ir ļoti maldīgs uzskats, ka jebkāda reforma ir laba. Tā tas nav, premjera kungs. Ir reformas, kuras taisa jūsu valdība... galvenokārt tās reformas var raksturot kā saskaitāmo maiņu. No tā, ka saskaitāmos maina vietām, summa diemžēl nemainīsies. Varbūt izņēmums ir reģionālā reforma. Labi. Kopumā vajadzīga lieta. Lai gan es domāju, ka tagad pašvaldības saprot un sapratīs, ka no saskaitāmo tā drusku... no tām manipulācijām tie kopējie... vidējie lielumi reģionos – tie nemainīsies. Un, tā kā nebija vienmērīgas izaugsmes ar "80 plus" reģioniem, tā nebūs arī vienmērīgas izaugsmes ar "40 plus" reģioniem. Tā kā Latgales pusē tika prognozēts iedzīvotāju skaita samazinājums par vairāk nekā 30 procentiem nākamajos... cik tur... apmēram 10 gadu laikā, tā tas būs arī ar "40 plus" reģioniem, premjera kungs.

Tālāk. Par finanšu sistēmas remontu. Premjera kungs, aizvērt naudas tranzītu no austrumiem uz rietumu valstīm – to visu bija iespējams izdarīt daudz, daudz vieglāk, bez visa tā vingrinājuma jeb vingrinājumu kopuma, ko jūs saucat par finanšu sektora reformu. Tas, ko jūsu valdība ir izdarījusi, ir tas, ka tā ir atrisinājusi problēmu jeb izpildījusi kopējo ģeopolitisko uzstādījumu par milzīgu cenu – ar milzīgiem zaudējumiem Latvijas tautsaimniecībai. Tas, kas tika izdarīts ar finanšu sistēmu... Sekas tagad redz gan uzņēmumi, gan privātpersonas – attiecībā uz kontu atvēršanu, attiecībā uz to, cik apgrūtināta ir starptautisko finanšu operāciju apkalpošana... Šī ir milzīga cena. Milzīga cena! To visu bija iespējams izdarīt daudz, daudz elegantāk un ar daudz mazākiem zaudējumiem Latvijas tautsaimniecībai, premjera kungs.

Tālāk. Augstākās izglītības reforma. Es atvainojos, premjera kungs, – šī ir tā klasiskā saskaitāmo maiņa vietām. Ja jūsu valdības deklarācijas uzstādījums ir panākt, lai vismaz viena mūsu universitāte tiktu Top 500, kur pavisam nesen, tad, kad jūs rakstījāt to deklarāciju, bija Igaunijas Tartu Universitāte, tad nekas, absolūti nekas šajā jūsu iecerētajā augstākās izglītības tā saucamajā reformā nepalīdzēs sasniegt to mērķi. Tam vispār nav nekāda sakara ar šo mērķi, premjera kungs. Starp citu, Tartu Universitāte tagad pasaulē jau ir Top 200, nevis Top 500.

Piemēram, šie mērķi... Vai Daugavpils Universitāte... tās nosaukums... būs universitāte vai nebūs universitāte. Kā tas kaut ko risina pēc būtības, premjera kungs?

Ostu reforma. Nu, tāpat... Tas ir vienkārši smieklīgi, premjera kungs. Jūs tagad sakāt, ka ostu reforma ir nepieciešama, lai tajās ostās varētu attīstīties rūpniecība un ražošana, un tā tālāk. Premjera kungs, tas piemērs, paraugs... tā osta, kur rūpniecība tiešām ļoti strauji attīstās un kur investīcijas ir piesaistītas, ir Liepājas osta. Tā ir precīzi tā osta, kurā šī reforma nenotiks. Par kapitālsabiedrībām jūs pārtaisīsiet Rīgas ostu un Ventspils ostu. Tātad atkal... šai reformai nav nekāda sakara ar reāliem izaicinājumiem. Kā tā palīdzēs apturēt vai samazināt apgrozījuma kritumu tranzītā? Kā? Nekādi. Tā ir pseidoreforma – saskaitāmo maiņa vietām, un viss. No tā summa absolūti nemainīsies. Viss, ko tas dos, ir kaut kāda darbības imitācija, premjera kungs.

Trešais punkts. Jūs slavējat savus panākumus... to, ka, lūk, mums šogad ekonomikas kritums ir daudz mazāks, nekā bija prognozēts. Bet, premjera kungs, jūsu valdība ir aizņēmusies – cik daudz? Gandrīz četrus miljardus eiro. Tas ir vairāk nekā 10 procenti no iekšzemes kopprodukta. Jūsu valdība ir aizņēmusies daudz vairāk, nekā tā bija plānojusi, vai ne, premjera kungs? Es domāju, ka pat visdrosmīgākajos sapņos jūs nebijāt domājuši, ka jūs aizņemsieties tik daudz naudas. Rezultāts – tagad mums parāda līmenis ir tuvu pie 50 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Un šeit atkal, premjera kungs, ir jautājums – tas pats... kā ar finanšu sistēmas reformu. Vai to pašu efektu bija iespējams sasniegt ar daudz mazāku aizņemšanos? Esmu pārliecināts, ka atbilde ir – jā.

Tikko Valsts kontrole konstatējusi, ka jūs... lopkopjiem Zemkopības ministrija izmaksājusi pat vairāk, nekā viņi ir zaudējuši. Viņi ir pat nopelnījuši šajā pandēmijas laikā, premjera kungs. Un šis droši vien ir tikai viens no piemēriem, kas ilustrē kopējo bildi – absolūti visu, ko dara jūsu valdība.

Iesim tālāk, premjera kungs. Jūs runājāt par attīstību. Nu, tas... Piedodiet, bet tas, ko jūs sakāt par tranzītu un par finanšu sektoru, par to, ka tas kaut kādā veidā mūs apturēja, mūsu attīstību... tās ir pilnīgas muļķības, premjera kungs.

Auguļa kungs te sūdzējās par jūsu padomniekiem... Es pazīstu jūsu padomniekus – jūsu ekonomikas padomnieks ir mans bijušais students. Nav labākais students, kas man ir bijis; tā ir Rīgas Ekonomikas augstskola.

Nu padomājiet, premjera kungs. Pieņemsim, ka jūs būsiet vizītē Nīderlandē. Jūs pasakiet viņiem: lūk, tā jūsu Roterdamas osta jums traucē attīstīties. Ar visu to savu pienesumu... Es domāju, apmēram četri vai seši procenti no iekšzemes kopprodukta – tāds ir tas pienesums, ko Roterdamas osta dod. Pasakiet viņiem to, ko jūs tagad sakāt Saeimai: tas, ka jūs pārkraujat kravas, nav moderni, tas nav pareizi, tas jums traucē attīstīties. Vai pasakiet Lielbritānijai: jums finanšu sektors traucē attīstīties. Pasakiet to Šveicei, pasakiet to ASV... starp citu, Delavēras štatam. Pasakiet viņiem, ka tas, ar ko viņi nodarbojas finanšu sektorā, viņiem traucē attīstīties.

Redziet nu! Taisnība, premjera kungs, ir tāda, ka diemžēl no mums neatkarīgu iemeslu dēļ mums gan tranzīts, gan finanšu tā saucamo pakalpojumu sektors veras ciet. Es domāju, ka būtu normāli... es domāju, ka tas būtu vismaz korekti – dot tam vērtējumu, ka žēl, ka tas notiek. Tas noteikti sašaurina mūsu iespējas, tas samazina mūsu attīstību, tas samazina mūsu budžeta ieņēmumus, tā dēļ cilvēki zaudē darba vietas... un tā tālāk. Bet par to priecāties... tas, manuprāt, ir ļoti dīvaini – par to priecāties, premjera kungs.

Iesim tālāk. Tagad par pozitīvo. Tas ir šis jūsu jaunais pagrieziens uz to... jūs runājāt par reindustrializāciju... un tā tālāk. Es to tiešām ļoti, ļoti augsti un pozitīvi novērtēju, premjera kungs. Jums ir taisnība. Jums ir absolūta taisnība. Tas, par ko man ir žēl, premjera kungs, – man ir cilvēcīgi žēl, ka jūs esat nonākuši pie šīs patiesības – gan pie tā, ka esam pazaudējuši vismaz 15 gadus attīstības ziņā, gan pie tā, ka tomēr vajag industrializēties, nevis tā... Tā bija VIENOTĪBAS doktrīna ilgu laiku – ka tā industrializācija, industrija... Priekš kam tā vispār ir vajadzīga – tā industrija?! Jūs esat nonācis pie visai pareiziem secinājumiem, bet es tikai baidos, ka jūs esat nonācis pie tiem secinājumiem tad, kad jau ir par vēlu, premjera kungs.

Jūs te izteicāties... Visas jūsu idejas, vakcīnu rūpnīcas, citas rūpnīcas un tā tālāk, – kas to visu īstenos, premjera kungs? Jūs pats vai jūsu ministri? Jūs esat redzējis savus ministrus, premjera kungs? Ko jūsu ekonomikas ministrs saprot no ekonomikas, premjera kungs? Kā jūs domājat, – kā tās rūpnīcas taps, kā tas viss radīsies?

Jūs šodien veltāt pateicības vārdus koalīcijas deputātiem un tā... Jums te vajadzēja būt no rīta, premjera kungs. Jums vajadzēja dzirdēt, ko tie jūsu koalīcijas deputāti, nu, piemēram, no Jaunās konservatīvās partijas, – kādus epitetus viņi veltīja saviem koalīcijas partneriem – VIENOTĪBAI, visiem. Jūs laikam redzat, ko viņi raksta, arī par jums personīgi, sociālajos tīklos pilnīgi publiski, premjera kungs. Jums... Kas tagad notiek ar to parakstu vākšanu, lai atliktu šā jautājuma izskatīšanu uz citu dienu? Viņi taču, visticamāk, to izmanto, lai jūs šantažētu. Vēlreiz, premjera kungs, – tas, visticamāk, ir... precīzi... tas, kas notiek, premjera kungs.

Tāpēc es atkārtošu – es domāju, ka jūs esat labs cilvēks, ar labiem nodomiem, premjera kungs. Un ir labi, ka jūs esat nonācis pie secinājumiem un pie atklāsmēm, kuras ir pareizas, kuru jums nebija pirms diviem gadiem. Es tikai baidos, ka tas ir stipri par vēlu, premjera kungs, un ka ar šo koalīciju, ar šo ministru komandu jūs nespēsiet panākt nekādu... ne reindustrializāciju, ne... nu, redzēsim, kā būs ar vakcināciju... un tā tālāk.

Kā es jau teicu, es šodien nebiju plānojis runāt, bet... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi!

Ministru prezidenta kungs! Savā ziņā aiz cieņas pret jums es arī pieteicos vēlreiz šajās debatēs.

Šis uzskaitījums par reformām, ko jūs paudāt, ko pauda arī, atzīmēšu, tas vienīgais Saeimas deputāts, kurš vēlējās jūs šodien aizstāvēt šajās debatēs, – jūsu frakcijas vadītājs, kurš nolasīja kvēlu runu, minēja dažādus skaitļus...

Es pieskaršos gan šīm reformām, gan šiem skaitļiem.

Attiecībā uz šīm reformām es pieminēju ēnas puses, kuras jūs nekādā veidā nemēģinājāt atspēkot. Un attiecībā uz šo finansējumu, kas noņemts pašvaldībām nost, – šis ir – vēsturiski! – vislielākais finansējums, kāds noņemts nost.

Tajā pašā laikā mēs redzam, cik viegli mēs ieguldām naudu airBaltic un tūlīt, iespējams, ieguldīsim vēl – no 50 līdz 100 miljoniem plānots vēl ieguldīt airBaltic. Tas ir, manuprāt, diezgan traki uz tā fona, ka jūs ne vārda neminējāt par mikrouzņēmējiem, par mazajiem uzņēmējiem, kuri šajā krīzes laikā cieš visvairāk, kurus ierobežojumi skāra visvairāk. Ne jūs, ne Latkovska kungs, neviens neminēja to, kādā veidā palīdzēt viņiem.

Jūs minējāt šos daudzos tā atbalsta veidus, kāds ir sniegts šajā krīzes laikā, bet neminējāt to, ka pat Fiskālās disciplīnas padome ir atzinusi, ka tas atbalsts daudzkārt ir bijis novēlots un varbūt ne tik mērķtiecīgs, lai to saņemtu tie, kuriem tas visvairāk ir vajadzīgs.

Un šajā gadījumā es gribētu vērst uzmanību tieši uz šiem mazajiem uzņēmējiem, kuriem šie novēlotie... Pastaigājiet pa ielām, paskatieties, un tas nav svarīgi, vai tā ir Rīga, vai tā ir kāda cita pilsēta. Situācija ir diezgan dramatiska, kad veikalu skatlogos paskatās: šie veikaliņi ir aizvērušies ciet, meklē nomniekus... Nav patīkami! Nevienam nav patīkami, bet ir jāredz kaut kāda izeja.

Un šajā brīdī – šīs gaviles, kas ir par šiem lielajiem Eiropas miljardiem... Eiropas Savienības atjaunošanas fonda līdzekļi visiem būs jāatdod, un tāpēc ir svarīgi, kādā veidā tie tiks ieguldīti.

Vilcienu kustības atjaunošana... veidošana, atjaunošana uz Bolderāju ir sevišķi interesants projekts, kurā tiks ieguldīti Eiropas Savienības atjaunošanas fonda līdzekļi. Tajā pašā laikā reģionos investīcijas... nav runa tikai par pašvaldībām, bet par reģioniem kopumā... reģionos investīcijas... pret Rīgas investīcijām... atpaliek. Atpaliek, un tur šī situācija būs arvien grūtāka.

Un te jau atšķiras mūsu savstarpējie redzējumi, tas, ko jūs teicāt par administratīvi teritoriālo reformu. Mums ir dažāda izpratne par teritoriju attīstību un Latvijas kopējo attīstību. Jūsu izpratne ir: investīcijas – centrā, investīcijas – tur, kur varbūt nemaz tās investīcijas nevajag, bet tur, kur tās investīcijas ir visvairāk nepieciešamas, tur mēs iztiekam ar to, kas ir, un tas ir ļoti, ļoti, ļoti maz.

Un te es par šiem fondu atbalsta veidiem gribētu pieminēt galveno – to, ka viena lieta ir tā, ka aizņemtā nauda, kas pēc būtības ir šie atjaunošanas fonda līdzekļi, kaut kā būs jāatdod, tikai vēl neviens nezina – kā. Un otra lieta ir par šīm daudzgades budžeta naudām.

Nevajag sev sist uz pleca, jābūt arī kritiskiem. Un šī summa, kas ir dabūta, – mēs to varam... salīdzināmās vienībās... salīdzināt ar to, kāda ir mūsu kaimiņvalstīm. Es gribētu teikt: nedarot neko, būtu tieši tāds pats apjoms, kāds ir šobrīd Latvijai piešķirts.

Un, protams, nobeigumā... Es domāju, ka mēs – visa Saeima – iedevām jums ļoti lielu tādu palīdzību... aiz tādas līdzjūtības, nobalsojot pret šo pārtraukumu, lai jums nebūtu jāsola vēl sazin kādas muļķības kādam no partneriem, lai viņi neatbalstītu šo pieprasījumu.

Es domāju, ka Jaunajai konservatīvajai partijai... es atvainošos ikvienam JKP biedram, ja es kļūdīšos... pietrūkst drosmes iziet ārā no šīs valdības. Viņi ir pielipuši politiskajiem amatiem, viņi jūtas ērti ar tiem, un tāpēc viņi balsos pret šo demisijas pieprasījumu.

Un, neļaujot tam notikt vēl pēc nedēļas, kad jūs veselu nedēļu tramdītu, mēs izdarījām jums lielu pakalpojumu un ceram, ka jūs šo laiku veltīsiet tam, lai Latvija kaut kādā veidā sapurinātu savus ministrus, lai viņi beidzot sāk strādāt, jo līdz šim, manuprāt, valdība kopumā strādājusi ļoti slikti. Un ir vesela virkne rādītāju, kas to parāda. Un reformas galīgi nekalpos iedzīvotājiem, tās ir tikai politiskas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Kolēģi! Ja es pareizi saprotu no konteksta, opozīcijai pārmest strukturētu pretenziju sniegšanas veidu, organizētu... tad nu man liekas, ka strukturētā runa, ko mēs tikko dzirdējām no premjerministra puses, nenozīmē strukturētu un sistēmisku darbu no valdības puses. Un to apliecina virkne notikumu, kas Latvijā norisinās kopš pagājušā gada un arī šogad pandēmijas ietekmes dēļ. Mēs neredzējām sistēmisku pieeju nedz sākotnējā posmā pēc pirmā viļņa, kad jau parādījās riski un kad bija skaidrs, ka mums jāparedz vairāki iespējamie rīcības scenāriji...

Opozīcija vairākās sēdēs norādīja uz nepieciešamību, vairākām ministrijām un pārvaldes iestādēm sadarbojoties horizontāli, nodrošināt pārklājumu pa visu laukumu, lai mazinātu iespējamos riskus no Covid-19 nākamajiem posmiem. Gan izglītības jomā, gan arī sociālās aprūpes namos... gan arī nodrošināt papildu aizsardzības pasākumus medicīnas personāla jomā, gan arī... paredzot un pārskatot izglītības jomā nākamos posmus – kā notiks nodarbības; vai ir digitālie rīki nodrošināti bērniem un skolēniem, un studentiem; vai ir adaptēta programma, vai ir gatavi pedagogi.

Un šādu detaļu un nianšu, ko vajadzēja paredzēt jau pagājušogad aprīlī un vasaras laikā, kam vajadzēja sagatavoties valdībai tuvāk rudenim pagājušogad... Uz to visu tika norādījusi opozīcija vairākās... gan Saeimas sēdes, gan arī komisijas sēdes darba kārtībās. Tāpēc es uzskatu, ka pārmetums... strukturētai pozīcijai no opozīcijas puses... ir nevietā.

Ja mēs runājam par panākumiem, piesaistot Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda naudu, tad te arī ir vērojamas ļoti nopietnas un būtiskas diskusijas un pretrunas ar tiem pašiem sadarbības partneriem, proti, ar Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Gan pirmajā posmā, kad... valdība ir akceptējusi un Finanšu ministrija ir nosūtījusi atveseļošanas fonda plāna projektu Eiropas Savienības diskusijai, Latvijas Darba devēju federācija krasi iebilda un lūdza ņemt... savus iebildumus valdībai un attiecīgajiem dienestiem, paredzot proporciju ekonomisko aktivitāšu un biznesa vides attīstībai lielāku, bet valdība neņēma to vērā. Un vēl aizvien proporcija, kas attiecas uz finansējumu valsts pārvaldei... digitalizāciju valsts pārvaldei... un citiem instrumentiem, kas skar tieši valsts iestāžu darbību un valsts iestāžu darbības finansēšanu, nevis uzņēmējdarbību, nevis konkurētspējīgo uzņēmumu... tā saglabājas.

Atbilstoši Latvijas Darba devēju konfederācijas novērtējumam tikai 33 procenti no plānotajām izmaksām atveseļošanas plānā ir atbalstāmas. Savukārt 53 procenti ir diskutējamas, 14 – noraidāmas. Ja tas ir sasniegums, ar kuru lepojas Kariņa kungs, tad tas manās acīs ir ļoti apšaubāms sasniegums. Un arī šis valdības partneris atkārtoti norādīja uz nepieciešamību ņemt vērā visus tos iebildumus, ko partneri ir izteikuši jau iepriekš.

Ja valdība kā vienīgo veidu, kā atveseļot ekonomiku, paredzēs ieguldījumu valsts pārvaldes kapacitātes celšanai un digitālo prasmju palielināšanai, tad nekādu pozitīvu ietekmi uz ekonomiku ilgā laika periodā mēs nesaredzēsim. Diemžēl.

Un diskutabls ir arī jautājums par tiem trim virzieniem, jo patiešām, kā ļoti korekti Dolgopolova kungs atzīmēja, konkurence par rūpnīcu vakcinācijas jomā un arī konkurence lauksaimniecībā, īpaši produktu veidošanai un realizācijai, būs diezgan augsta. Un atšķirībā no Latvijas citas valstis un valdības parādīja, ka tās ļoti aizstāv savu iekšējo ekonomisko politiku un nodrošina, neskatoties uz formālo prasību nepiemērot protekcionisma politiku, tieši nacionālā kapitāla un nacionālā biznesa protekcionisma politiku. Tas Latvijā diemžēl nenotiek.

Un vēl viens moments, kas arī ir ļoti būtisks. Ja mēs runājam par to, ka šeit, Latvijā, ir no tranzīta lieli zaudējumi, tad... es arī uzskatu, ka tas ir ļoti nepamatots arguments, kāpēc... Pie gudras, sistēmiskas pieejas, pie risku mazināšanas sistēmas arī tranzīts un arī finanšu sektors ir ļoti konkurētspējīgi un spēj dot pienesumu. Proti, "pateicoties" "kapitālajam remontam", ko realizēja valdība, ir valsts budžetā mīnus... apmēram 50 miljoni ik gadu nodokļos.

Apmēram tūkstoš cilvēku pazaudēja labi apmaksātas un augsti... intelektuālas darba vietas, jo... es personīgi uzskatu, ka arī IT joma Latvijā patiesībā attīstījās kā pavadošais instruments tieši finanšu sektoram, banku sektoram, kas bija viens no galvenajiem pasūtītājiem IT jomai... un apkalpošanai... finanšu sektora klientiem.

Ātri, operatīvi, kvalitatīvi un... citā līmenī. Ar to arī atšķiras Latvijas banku sistēma no citu valstu sistēmām, kuras bija diezgan konservatīvas un kuras nepiemēroja jaunas IT tehnoloģijas savā darbā. Savukārt Latvijas finanšu sektors un bankas tās piemēroja.

Diemžēl "kapitālā remonta" dēļ jau Lietuva ir krasi izvirzījusies priekšplānā, ja ir runa par FinTech tehnoloģijām tieši finanšu jomā. Start-up jomā Igaunija ir viena no līderēm Eiropas Savienībā, nevis Latvija.

Un, ja mēs apskatām visu to kopumā, mēs redzam arī, ka problēmas un pretenzijas, kas no citu valstu puses tika izteiktas finanšu sektoram Igaunijā, bija ne mazākas kā Latvijai, taču Igaunijas valdība, Igaunijas politiķi izvēlējās nevis nodarboties ar mazohistiskiem paņēmieniem un drakoniskiem mēriem, iznīcinot šo sektoru, bet pakāpeniski un sistēmiski pielāgot savu sistēmu atbilstoši tām prasībām, kuras izvirzīja attiecīgie dienesti – Moneyval un FinCEN.

Un noslēgumā. Man liekas, ka būtiska problēma, kas mums ir, – tā ir sistēmiskas un uz nacionālā biznesa protekcionismu balstītas politikas neesamība. Fakts, ka patiesībā par mazo un vidējo biznesu ne pārāk izrāda savas rūpes attiecīgie dienesti un attiecīgās politikas veidotāji.

Un tas viss kopumā rezultējas ar to, ka, jā, noteikti ir kāda procentuāli neliela daļa, kam, kā tas Latvijā arī ir skaidri redzams, klājas ļoti labi, taču viņi ir mazākumā diemžēl. Un uz to norāda arī visi Eiropas Savienības eksperti un speciālisti. Un ļoti augsts procents ir tādu, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa vai atrodas uz nabadzības sliekšņa, – mājsaimniecības, it īpaši mājsaimniecības, kas audzina divus vai trīs bērnus, vai vairāk. Un viņu materiālais stāvoklis, viņu labklājība pa šo laika periodu jeb posmu un krīzes laikā diemžēl nav pieaugusi un palielinājusies.

Ir jāsaprot, ka patiesībā valsts un politiķu galvenā funkcija un uzdevums – nodrošināt līdzsvarotu un taisnīgu to finanšu resursu pārdali, kurus valsts iekasē no nodokļiem vai kurus valsts piesaista, attiecīgi izmantojot citus instrumentus, proti, atveseļošanas fonda naudu vai citu Eiropas Savienības fondu naudu.

Neizskatās pašlaik – ar mūsu IKP uz vienu iedzīvotāju –, ka mēs esam sasnieguši adekvātu dzīves līmeni, atrodoties ceturtajā vietā no apakšas tajā skalā – valstu IKP uz vienu iedzīvotāju.

Un neizskatās, ka mūsu veselības aprūpes sistēma ir tāda, lai mirstības līmenis no tā paša kovida būtu mazāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Mūsu saslimstības līmenis parāda, ka diemžēl mēs šajā jomā esam "pirmrindnieki".

Ja mēs runājam par vakcināciju, arī par procesu kā tādu, – mums nav nodrošināts pietiekoši efektīvs un ātrs vakcinācijas process. Taču mums ir nodrošināts tas, ka esam vienīgā no Baltijas valstīm, kurā ir izveidots vakcinācijas birojs, mēs esam vieni no pirmajiem, kas izdomāja, ka mums vajag vakcinācijas avīzes, bet mums nav vakcīnu. Un ar to viss arī ir pateikts.

Strukturēti runāt nenozīmē strukturēti darīt un strukturēti organizēt savu darbu. Un šī ir būtiska problēma valdības rīcībā.

Tāpēc es atbalstīšu neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Gobzema, Stepaņenko, Sprūdes, Valaiņa, Krauzes, Tavara, Auguļa, Švecovas, Dūklava un Jalinskas iesniegto lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam"! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 57, atturas – nav. Lēmuma projekts noraidīts.

Darba kārtības pēdējā sadaļa – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana".

Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Edgara Tavara, Māra Kučinska, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Vucāna pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Kurš atbildēs par cilvēku dzīvībām, kuras tiks zaudētas martā vakcīnu neesamības dēļ".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (KPV LV).

Esiet sveicināti, kolēģi! Dāmas un kungi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Edgara Tavara, Māra Kučinska, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa un Jāņa Vucāna pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Kurš atbildēs par cilvēku dzīvībām, kuras tiks zaudētas martā vakcīnu neesamības dēļ" (Nr. 54/P13).

Komisijas balsojumā (4 – par, 8 – pret, un 1 deputāts nebalsoja) deputātu pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Valaiņa, Auguļa, Jalinskas, Dūklava, Tavara, Kučinska, Daudzes, Krauzes, Bergmaņa un Vucāna pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Kurš atbildēs par cilvēku dzīvībām, kuras tiks zaudētas martā vakcīnu neesamības dēļ"! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 55, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Darba kārtība ir izskatīta.

Es jūs iepazīstināšu ar deputātu iesniegtajiem jautājumiem ministriem.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Arturs Rubiks, Ivans Klementjevs un Edgars Kucins ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Pavļutam "Par "Moderna" vakcīnas iegādi".

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Arturs Rubiks, Ivans Klementjevs un Edgars Kucins ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Pavļutam "Par "AstraZeneca" vakcīnas iegādi".

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Arturs Rubiks, Ivans Klementjevs, Edgars Kucins ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Pavļutam "Par "BioNTech/Pfizer" 1. iepirkumu".

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Arturs Rubiks, Ivans Klementjevs, Edgars Kucins ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Pavļutam "Par "BioNTech/Pfizer" 2. iepirkumu".

Un deputāti Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Ļubova Švecova un Viktors Valainis ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Pavļutam "Par vakcinācijas centriem Rīgā".

Jautājumi tiks nodoti ministram.

Līdz ar to darba kārtība ir izskatīta. Un deputātu klātbūtnes reģistrācija ir notikusi.

Sēdi slēdzu.

Godātie kolēģi! Pēc 15 minūtēm, pulksten 18.55, mēs turpināsim darbu ar 15. aprīļa otrās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!