Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2021. gada 8. aprīļa stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas ceturtā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 8. aprīlī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 16.04.2021., Nr. 73 https://www.vestnesis.lv/op/2021/73.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 239

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību"

Vēl šajā numurā

16.04.2021., Nr. 73

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 08.04.2021.

OP numurs: 2021/73.3

2021/73.3
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas ceturtā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 8. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sākam 2021. gada 8. aprīļa attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Sadaļa "Prezidija ziņojumi". "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti atbalsta. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu "Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā", kuru iesniedzis Ministru kabinets, nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saeima atbalsta. Tātad likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti atbalsta. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtībā ir deputātu iesniegts likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī". Iesniedzēji – deputāti Kucens, Ģirģens, Nemiro, Krapāne. Taču man jūs jāinformē, ka Saeimas Prezidijā ir saņemts deputāta Māra Možvillo paraksta atsaukums šim likumprojektam, līdz ar to šis likumprojekts šajā Saeimas sēdē nav izskatāms. Arī debatēt par šādu likumprojektu nav iespējams nedz "par", nedz "pret".

Nākamais ir deputātu Raivja Dzintara, Arvila Ašeradena, Marijas Golubevas, Gata Eglīša un Māra Možvillo iesniegtais likumprojekts "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā". Prezidijs ierosina nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" ir pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu!

Lūdzu, piesakieties arī elektroniski. Esam saņēmuši rakstveidā, bet lūgums pieteikties arī sistēmā, Dzintara kungs.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram, kurš runās "par". Lūdzu!

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Īsi tikai informēšu, ka iesniegtie likuma grozījumi paredz labvēlīgākus nosacījumus cilvēkiem, kuriem pandēmijas ietekmē ir radušās problēmas ar parādu nomaksu. Tiktu dotas tiesības labprātīgi izpildīt saistības ne agrāk kā 60 dienu laikā no kreditoru paziņojuma saņemšanas dienas.

Atgādināšu, ka šādi atvieglojumi debitoriem bija spēkā līdz pagājušā gada 1. septembrim, taču, ņemot vērā, ka situācija saistībā ar Covid-19 izraisītajām grūtībām kopš pagājušā gada diemžēl nav būtiski mainījusies, priekšlikums paredz labvēlīgākus nosacījumus noteikt arī līdz šā gada 1. septembrim.

Šim priekšlikumam nav fiskālas ietekmes uz 2021. gada budžetu.

Aicinu atbalstīt nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Dzintars ir runājis "par".

Neviens deputāts nav pieprasījis balsojumu, līdz ar to likumprojekts ir nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ar noteikumu, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" Prezidijs ierosina nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu!

R. Dzintars (NA).

Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt nodošanai komisijai arī likumprojektu "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā".

Es ļoti ceru, ka Sociālo un darba lietu komisija ar šo likumprojektu strādās raiti un pavisam drīz mēs šos grozījumus varēsim apstiprināt jau arī tālākajos lasījumos.

Ja tā būs, tā tiešām būs ļoti laba ziņa daudzām Latvijas ģimenēm. Vairāk nekā 200 tūkstošiem Latvijas ģimeņu tas nozīmēs ģimenes valsts pabalsta pieaugumu. Apmēram 80 tūkstošiem ģimeņu ikmēneša ienākumi pieaugs par 50 līdz 100 eiro, vairāk nekā četrarpus tūkstošiem ģimeņu pieaugums būs pat vairāk nekā 100 eiro mēnesī. Ir ļoti būtiski, ka atbalsts vairāk pieaugs tieši tām ģimenēm, kurām palīdzība objektīvi ir visvairāk nepieciešama, proti, ģimenēm, kuru apgādībā ir divi vai vairāk bērni, kuri paši vēl nevar būt pelnītāji.

Jaunais ģimenes valsts pabalsta apmērs paredz, ka par vienu bērnu tiks maksāti 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem – 100 eiro mēnesī, par trim bērniem – 225 eiro mēnesī, par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par katru bērnu. Kā to var lasīt anotācijā, šī ģimenes valsts pabalsta reforma ir īstenojama komplektā ar tā saucamo sociālo stipendiju ieviešanu. Daudzbērnu ģimeņu bērniem tiktu sniegts finansiāls atbalsts studijām Latvijas augstskolās. To neparedz šo likuma grozījumu teksts, bet tas ir svarīgs uzdevums, ar ko parlamentam tuvākajā laikā būs jāstrādā.

Godātie kolēģi! Ģimenes valsts pabalsts nav paredzēts bērnu audzināšanas izdevumu segšanai, to nav iespējams valstij izdarīt, un tāds arī nav mērķis. Mērķis ir sniegt materiālu palīdzību tām ģimenēm, kurās ar bērnu audzināšanu saistītās izmaksas proporcionāli ir visbūtiskākās, un tās pirmām kārtām ir daudzbērnu ģimenes jeb goda ģimenes un arī ģimenes ar diviem apgādībā esošiem bērniem.

Šajos likuma grozījumos paredzēto ģimenes valsts pabalsta reformu ir izstrādājis Imanta Parādnieka vadītais Demogrāfisko lietu centrs. Nacionālā apvienība šo ieceri izvirzīja kā būtisku prioritāti jau 2021. gada budžeta sarunās. Lai arī šīs reformas ieviešanu paredzēts īstenot vien no nākamā gada, es vēlos teikt lielu paldies par atbalstu koalīcijas partneriem, šajā gadījumā īpaši arī Jaunajai konservatīvajai partijai, ka ideja guva atbalstu. Šis atbalsts ir iespējams tikai tad, ja visi koalīcijas partneri šādi ir spējuši vienoties... un paust atbalstu, un līdz ar to šodien mēs varam nodot šos būtiskos grozījumus jau parlamenta vērtēšanai.

Atcerēsimies, ka iepriekšējā gada budžeta debatēs, kad pieminējām šo vienošanos, daudzi bija skeptiski, teica, ka solīts makā nekrīt. Šoreiz pierādījām, ka ne vienmēr šis teiciens ir pamatots.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" likumprojekta nodošanu komisijai pieteikusies runāt deputāte Regīna Ločmele. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Kopumā atbalstot ideju par to, ka ir jāpalielina valsts ģimenes pabalsts par katru nākamo bērnu, sabiedrībā izskan protesti pret to, ka vienlaicīgi ar jauno pabalsta reformu tiek atcelts princips par progresīvo šī pabalsta pieaugumu atkarībā no tā, kurš pēc kārtas sievietei ir bērns, par kuru tiek saņemts pabalsts.

Ko es gribu teikt? Nu, piemēram, ja ir modelis, ka kopumā sievietei ir trīs bērni un viens vai divi no tiem ir jau sasnieguši pilngadību, tad pašlaik viņa par trešo bērnu saņem lielāku pabalstu nekā par vienīgo bērnu. Ideja, kuru tagad īstenos projekta autori, nosaka, ka daudzbērnu ģimene saņems vairāk, bet tikai ar nosacījumu, ka visi šie bērni nav sasnieguši pilngadību. Līdz ar to ar jaunās sistēmas ieviešanu varētu būt diskriminētas sievietes, kurām vecākie bērni jau ir sasnieguši pilngadību. Tas ir pirmais.

Otrais. Uz tiešām ļoti lielu vecāku grupu attiecas tas, ka joprojām pabalsta apmērs uz vienu bērnu ģimenē izdzīvošanai Latvijā ir nepietiekams.

Manuprāt, strādājot pie šī likumprojekta (es ceru, ka tas šodien tiks atbalstīts), ir jāņem vērā šie divi apstākļi un noteikti jāpilnveido likumprojekts tā, lai šī vecāku grupa netiktu diskriminēta. Kopumā atbalstot ideju palielināt ģimenes pabalsta apmēru un saskaņot to tiešām ar patēriņa... reālu patēriņa groza cenu Latvijā, ir jānorāda uz šiem trūkumiem ar cerību, ka tie tiks novērsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis "par", viens deputāts ir runājis "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu "Plastmasu saturošu izstrādājumu likums", ko iesniedzis Ministru kabinets, nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti atbalsta. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Kazinovska, Mārtiņa Bondara, Jāņa Dūklava, Ērika Pucena, Edmunda Teirumnieka un Jāņa Cielēna iesniegto likumprojektu "Grozījumi Medību likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Kazinovska kungs, jūs runāsiet tātad "par", jo esat iesniedzējs.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim. Lūdzu!

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie, godātie kolēģi! Deputātu grupa ir sagatavojusi šos priekšlikumus. Priekšlikumi pamatā skar organizatoriskas dabas jautājumus, kas saistīti ar Medību likumu. Jāsaka, bija plašas diskusijas, bija speciāli izveidota darba grupa (Zemkopības ministrijas vadībā), kurā piedalījās gan mednieku organizācijas, gan īpašnieku pārstāvniecības un organizācijas. Galarezultātā ir sagatavoti šie priekšlikumi.

Būtība ir tāda, ka, lai labāk organizētu medību saimniecību, medību organizēšanu... Tad ir daudzi jautājumi, kas šobrīd traucē, piemēram, līdz galam nav noteiktas medību iecirkņu ārējās robežas. Šie grozījumi paredz risināt šo jautājumu.

Tālāk, piemēram, medības pilsētu teritorijās, ja pašvaldības pieprasa vai speciāli nosaka. Nu, te ir runa par atsevišķām, konkrētām lietām, teiksim, bebru medības un tamlīdzīgi... kas traucē un tā tālāk. Tāpat ir arī citi jautājumi.

Es lūgtu deputātus atbalstīt un nodot šos grozījumus izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums par likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Medību likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 67, pret – 2, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana 1. lasījumā".

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Sākam likumprojekta izskatīšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā. Tātad komisija ir lūgusi to izskatīt Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pirmajā lasījumā.

Vārds deputātam Rihardam Kozlovskim. Lūdzu!

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 23. martā izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" un atbalstīja to pirmajam lasījumam.

Minētais likumprojekts paredz maiņu pārvaldības sistēmā Latvijas Bankā, pārejot no divu līmeņu pārvaldības uz viena līmeņa pārvaldību. Līdz ar to faktiski paredzēts izbeigt Latvijas Bankas valdes darbību, svītrojot no likuma "Par Latvijas Banku" normas, kas regulē valdes darbību. Turpmāk tie jautājumi, kas nebūs Latvijas Bankas prezidenta kompetencē, tiks izlemti Latvijas Bankas vārdā Latvijas Bankas padomē.

Šie grozījumi, faktiski šādas pārmaiņas bija esošā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka redzējums nu jau vairāk nekā gadu atpakaļ par turpmāko bankas pārvaldību gadījumā, ja viņš tiktu apstiprināts bankas vadītāja amatā. Attiecīgi tas mērķis ir padarīt bankas darbību un pārvaldību efektīvāku, proti, padarīt to ātrāku, kā arī samazināt pārvaldības izmaksas.

Šādas pārmaiņas, manuprāt, komisija atbalstīja, izskatot un debatējot par šiem jautājumiem, uzklausot arī Latvijas Bankas pārstāvju viedokli, un vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu.

Tādēļ komisijas vārdā es lūdzu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 75, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

R. Kozlovskis. Ņemot vērā to, ka likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" ir tikai neliela daļa no kopējās lielās paketes, kas jau ir nonākusi Saeimā, un to, ka mēs jau esam atbalstījuši steidzamību šim likumprojektam, es komisijas vārdā lūdzu izskatīt otrajā lasījumā šo likumprojektu šajā sēdē bez atkārtotas izskatīšanas Saeimas atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šajā Saeimas sēdē? Lūdzu paredzēt šo sadaļu par procedūru un, ja kāds vēlas iebilst, lūdzu pieteikties elektroniski šobrīd sistēmā.

Tātad neviens deputāts neiebilst. Varam izskatīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Jums vārds, Kozlovska kungs.

R. Kozlovskis. Līdz ar to, kolēģi, lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts darba kārtībā ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā". Prezidijs ierosina to nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti atbalsta. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, atbildīgās komisijas, lūgumu izskatīt šo likumprojektu Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pirmajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Rihards Kozlovskis. Lūdzu!

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 23. martā izskatīja likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" un atbalstīja to pirmajam lasījumam.

Faktiski šis likumprojekts ir nepieciešams, lai būtu iespēja piemērot administratīvo atbildību azartspēļu un izložu organizācijas un pakalpojumu sniegšanas jomā, jo Administratīvās atbildības likums stājies spēkā jau 2020. gada 1. jūlijā. Līdz ar to, izskatot šo likumprojektu komisijā, arī attiecīgi uzklausot un debatējot par to, komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Komisijas vārdā es sākotnēji lūdzu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

R. Kozlovskis. Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

R. Kozlovskis. Kolēģi, ņemot vērā to, ka pamatnostādnes par azartspēlēm, izlozēm vēl ir tikai diskusiju stadijā, savukārt, kā es minēju jau iepriekš, Administratīvās atbildības likums jau gandrīz gadu kā ir spēkā, tādēļ komisija atbalstīja...

Komisijas vārdā lūdzu izskatīt šo likumprojektu šodien šajā sēdē otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Savukārt Saeimas Prezidijs ir saņēmis lūgumu par to, ka deputāts Gatis Eglītis vēlas likt priekšā citu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu Eglīša kungu pieteikties elektroniski, jo e-pastu ir rakstījis palīgs.

Lūdzu, Eglīša kungs! Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Es lūdzu tātad vienu dienu laika, tātad līdz rītdienas pulksten 17.00, lai būtu iespēja sniegt priekšlikumus šim likumprojektam. Steigas nav, jo šī situācija, kas mums ir izveidojusies ar administratīvo pārkāpumu... teiksim, sodīšanu... azartspēļu rīkotājiem, – tā ir jau kopš pagājušā gada jūlija. Ir pagājuši septiņi mēneši, nekas nav noticis, tā ka, lūdzu, dodiet vienu dienu laika, lai mēs varam kvalitatīvi iesniegt arī priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad šodien šajā Saeimas sēdē uzreiz mēs likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā nevaram izskatīt, ir saņemts cits priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Kozlovska kungs, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā varu teikt, ka komisija, debatējot par iespējamo priekšlikumu iesniegšanas termiņu, vienojās, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15 minūtes un izskatīšana otrajā lasījumā ir šā gada 15. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to Saeimai lēmums ir jāpieņem balsojot – vispirms balsojot par tālāko priekšlikumu iesniegšanas termiņu, proti, Eglīša kunga likto priekšā – 9. aprīļa pulksten 17.00. Un izskatīšanas datums Saeimā, Eglīša kungs?

G. Eglītis. Tuvākajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tuvākajā... nākamajā Saeimas sēdē pēc 9. aprīļa, kas attiecīgi būtu 15. aprīlis. Tātad mums ir jābalso par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 9. aprīļa pulksten 17.00 un izskatīšanu Saeimas 15. aprīļa sēdē.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 9. aprīļa pulksten 17.00 un izskatīšanu Saeimas 15. aprīļa sēdē! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 45, pret – 31, atturas – 3. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts šā gada 9. aprīļa pulksten 17.00, un izskatīšana – Saeimas 15. aprīļa sēdē.

Nākamais darba kārtībā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā". Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vienlaikus no komisijas ir saņemts lūgums izskatīt šo likumprojektu šajā Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Tātad vispirms – vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs nododam likumprojektu komisijai? Deputāti atbalsta. Likumprojekts komisijai nodots.

Un tātad izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā, kā komisija ir lūgusi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Es gribu jums atgādināt, ka no 2013. gada līdz 2020. gadam Bērnu tiesību aizsardzības likumā kā viens no vardarbības veidiem bija minēta nolaidība.

Pagājušajā gadā mēs grozījām likumu un no vardarbības definīcijas nolaidības jēdzienu izslēdzām. Kāpēc mēs to izdarījām? Tāpēc, ka bija konstatēts, ka, ņemot vērā Krimināllikumā paredzēto, pastāv situācija, ka vecākus pēc nelaimes gadījuma ar bērnu var saukt pie kriminālatbildības. Un to nebija iespējams pieļaut, bija ātri jāgroza likums. Bet pēc grozījumu izdarīšanas notika vairākas konsultācijas ar bērnu tiesību aizsardzības institūcijām, ar nevalstisko sektoru, un mēs konstatējām, ka ir problēma, ka daži saprot un nolasa, ka mūsu grozījumu mērķis ir maigāk skatīties uz nolaidību, ka tā ir zināma tolerance nolaidībai, bet tā nemaz nav.

Komisija izveidoja darba grupu, un mēs sākām strādāt, sākām domāt par to, kā efektīvāk, labāk atrisināt problēmu. Pēc vairākām darba grupas sēdēm bija izstrādāts likumprojekts, ko arī komisija akceptēja un tagad virza izskatīšanai.

Likumprojekts paredz, ka pirmām kārtām likumā būs definēta nolaidība, nolaidības jēdziens. Tāpat ir paredzēts, ka vissmagākais nolaidības veids – pamešana novārtā – būs atzīts par vardarbības veidu.

Mēs turpināsim strādāt darba grupā, meklējot labākus risinājumus, kas efektīvāk aizsargās bērnu tiesību intereses.

Bet patlaban es lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 81, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Judins. Priekšlikumus gaidām līdz 29. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Tātad citi priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu Prezidijā nav saņemti. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Lēmuma projekts "Par 10 040 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Atļaut braukšanas apmācības un eksāmenus autoskolās" turpmāko virzību". Vai kādam deputātam ir iebildumi pret šā patstāvīgā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē?

Nemiro kungs, vai jūs vēlaties debatēt par lēmuma projektu vai iebilst pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē?

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Man būtu priekšlikums šo lēmuma projektu nodot nevis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, bet gan Sociālo un darba lietu komisijai. Es ceru arī, ka komisijas priekšsēdētājs tam labprāt piekristu, jo šis jautājums vairāk ir saistīts ar ne tik daudz satiksmi, cik ar darba organizēšanu. Un es pieļauju domu, ka komisijai, kura nodarbojas ar darba lietām, lēmuma projekts daudz vairāk piestāvētu. Tāpēc man būtu aicinājums šo lēmuma projektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nemiro kungs, bet jūs neiebilstat, ka šo patstāvīgo priekšlikumu mēs izskatām šajā Saeimas sēdē, jūs tikai pie vēlākās secības vēlaties norādīt to, ka vēlaties nodot citai atbildīgajai komisijai? Vai mēs pareizi sapratām?

R. Nemiro. Jā, pilnīgi precīzi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem nav iebildumu pret to, ka izskatām šajā Saeimas sēdē. Līdz ar to sāksim izskatīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks. Lūdzu!

A. Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! 2021. gada 2. martā Saeima saņēma 10 040 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Atļaut braukšanas apmācības un eksāmenus autoskolās". Šā gada 24. martā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš norādīja uz lielāka autovadītāju skaita pozitīvo ietekmi uz sabiedriskā transporta lietotāju samazināšanu, kā arī norādīja uz iespēju organizēt apmācības un eksāmenus atbilstoši epidemioloģiskās drošības pasākumu prasībām.

Komisija, uzklausot iniciatīvas pārstāvi, vienbalsīgi nolēma nodot šo lēmuma projekta iniciatīvu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izskatīšanai un, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, sagatavoja lēmuma projektu "Par 10 040 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Atļaut braukšanas apmācības un eksāmenus autoskolās" turpmāko virzību".

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Tātad es, arī noklausoties lēmuma projekta ziņotāju, tiešām pārliecinājos par to, ka šis jautājums nav tik daudz saistīts ar satiksmes organizāciju... kuru likumprojektus un lēmumu projektus izskata vairāk Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Šis ir jautājums, kur iniciatīvas autori vēlas braukšanas apmācību organizēt citādā veidā.

Man ir lielas aizdomas, ka tieši Sociālo un darba lietu komisija varētu šo lēmuma projektu izskatīt daudz kvalitatīvāk, jo nodarbojas ar līdzīga rakstura lēmumu projektu izskatīšanu, turklāt tas jautājums vairāk ir tieši tāds, kas saistīts ar darba lietām un sociālajām lietām.

Tāpēc es aicinātu tiešām šo lēmuma projektu nodot komisijai, tomēr mainot komisiju – no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uz Sociālo un darba lietu komisiju.

Cerams, kolēģi, jūs to atbalstīsiet.

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms es dodu vārdu Feldmana kungam, turpinot debates, es vēlos jūs informēt, ka mēs šeit, Saeimas sēdē, nevaram mainīt lēmuma projekta saturu. Mēs balsojam par tādu lēmuma projektu, kādu komisija ir izstrādājusi, balsojot "par", "pret" vai atturoties. Ja lēmuma projekts ir atbalstīts, tad tas ir atbalstīts šādā redakcijā, ja tas ir noraidīts, tad atbildīgā komisija, to saņēmusi atpakaļ, var izstrādāt jaunu lēmuma projektu par jaunu iespējamo lēmuma... šīs iniciatīvas turpmāko virzību, bet šobrīd tātad mēs izskatām tādu lēmuma projektu, kādu... to, ko izskatīšanai Saeimas sēdē ir iesniegusi tā izstrādātāja – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija – un par ko arīdzan ir ziņojis ziņotājs deputāts Rubiks.

Feldmana kungs ir atsaucis pieteikšanos debatēm.

Rubika kungs?

Tātad Kaimiņa kungs vēlas debatēs piedalīties.

Lūdzu! Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ja mēs būtu Saeimas sēdē klātienē šobrīd, tad mēs visi noteikti saskatītos ar acīm un saprastu, kas ir jādara un kā tagad balsot. Tā kā mēs neesam klātienē, es mēģināšu ieskatīties kameras ekrānā, tajā lēcā, un pateikt: lūdzu, kolēģi, atbalstām... tā, kā ir rakstīts! Komisiju mainīt nevaram, un neatbalstīt 10 040 pilsoņu parakstus – tas, manuprāt, arī ir neprātīgi. Tā ka – atbalstām!

Tā labā ziņa ir tā, ka tad, kad šis nonāks mums darba kārtībā, viss būs jau atrisināts. Tā teikt (Nav saklausāms.)…

Atbalstām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Pirmšķietami man likās, ka vajadzētu arī mainīt komisiju, bet, ņemot vērā, ka Saeimas sēdes vadītāja norādīja... komisija... lēmuma projektā... ir jābalso par konkrēto lēmuma projektu, droši vien pareizāk ir atbalstīt minēto lēmuma projektu, bet kopumā vēlētos izteikt norādi Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, ka nākotnē būtu jāizvērtē šīs iniciatīvas, nu, teiksim tā, no dažādiem aspektiem un jāskatās, kur ir tā problēmas sakne.

Man liekas, šajā konkrētajā gadījumā problēmas sakne ir jautājumi par veselību, par pandēmiju, par to – strādāt vai nestrādāt. Lūk, tāds ir jautājums. Loģiski, ka šajā sakarā tas būtu tikai saprotami – virzīt šādu lēmuma projektu un pilsoņu kolektīvo ierosinājumu izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai. Ņemot vērā, ka šobrīd ir tāds lēmuma projekts, kāds tas ir, īpaši lielu manevra iespēju mums šeit nav. Nu tad atbalstām to, atbalstām tādu, kāds ir! Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija divreiz stiprāk un divreiz stingrāk izskatīs šo iniciatīvu par to, kā tiek kavēts darbs šajā nozarē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Rubika kungs, komisijas vārdā...?

A. Rubiks. Komisijas vārdā es varu pateikt, ka komisija nolēma tomēr atbalstīt... nodot izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijai. Par Sociālo un darba lietu komisiju runas nebija.

Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es vēlreiz vēlos jūs informēt, ka šis ir Saeimas lēmuma projekts, kuru mēs tātad nolēmām izskatīt kā patstāvīgo priekšlikumu šajā Saeimas sēdē, un šeit sēdes laikā mēs nevaram grozīt lēmuma projekta saturu. Tātad tagad tiks balsots... tāds, kādu to ir izstrādājusi Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 040 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Atļaut braukšanas apmācības un eksāmenus autoskolās" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Marija Golubeva. Lūdzu!

M. Golubeva (AP!).

Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz otrajā lasījumā izskatīt likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā"... es atvainojos, trešajā lasījumā, tā šeit rakstīts. Bet tas ir otrais lasījums... būs, vai ne? (Starpsauciens: "Otrais!") Otrais lasījums.

Sēdes vadītāja. Šis ir otrais, galīgais, lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M. Golubeva. Jā, tā ir komisijas konsultanta kļūda.

Likuma mērķis ir izpildīt Satversmes tiesā 2020. gada 11. jūnija spriedumā konstatēto neatbilstību Augstskolu likumā. Un konkrēti – atzīt Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu un pārejas noteikumu 49. ... daļu... otro... prim... punktu, ciktāl šīs normas attiecas uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 112. un 113. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija.

Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegti 23 priekšlikumi.

1. – deputātu Jansona, Kursītes-Pakules un Teirumnieka priekšlikums. Tas paredz izteikt likumprojekta 1. punktā minētā likuma 56. panta trešo daļu redakcijā, kura paredz: "Augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā. Studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde."

Atbildīgajā komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par 1. – deputātu Jansona, Kursītes-Pakules un Teirumnieka priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Jansona, Kursītes-Pakules un Teirumnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 56, pret – 20, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Golubeva. 2. – deputāta Edgara Kucina priekšlikums, kas paredz... likuma 56. panta trešajā daļā... ka tikai valsts dibinātās augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā.

Atbildīgajā komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam. Lūdzu!

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Faktiski priekšlikuma būtība paredz atgriezties pie likuma sākotnējās redakcijas, kur ierobežojumi... ir runa par mācību valodu... attiecas tikai uz valsts augstskolām un koledžām.

Atļaušos atgādināt, ka Satversmes tiesa Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu un pārejas noteikumu 49. punktu atzina par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 112. un 113. pantam, savā lēmumā norādot, ka izskatāmajā lietā vērtējama normu atbilstība Satversmei tiktāl, ciktāl tas attiecas uz privātu augstskolu, mācībspēku un studējošo, kā arī privāto augstskolu Satversmē ietvertajām tiesībām. Ministrija šo norādījumu nav ņēmusi vērā, un sagatavotajā likumprojekta redakcijā joprojām nav nodalītas valsts un privātās augstskolas.

Nedomāju, ka kādam ir jāskaidro, ka valsts un privātās augstskolas atrodas būtiski atšķirīgos apstākļos. Valsts augstskolas lielāko finansējuma daļu saņem no valsts, līdz ar to valsts var uzdot tām papildu uzdevumus. Savukārt privāto augstskolu finansēšanas pamatā ir spēja piesaistīt studentus, kas maksās par studijām, tāpēc arī ir pilnīgi pamatoti, ka privātajām augstskolām ir jābūt lielākai brīvībai izvēlēties līdzekļus savu uzdevumu izpildei.

Atšķirība starp valsts un privātajām augstskolām izriet arī no privāto augstskolu divējādās dabas. Tās ir gan izglītības iestādes, gan komercsabiedrības. Papildus akadēmiskajai brīvībai viņi bauda arī Satversmē nostiprinātās tiesības uz īpašumu un uzņēmējdarbības brīvību. Eiropas Savienības ietvaros privātās augstskolas darbojas arī uz uzņēmējdarbības brīvības un pakalpojumu brīvības pamata. Tas nozīmē, ka jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts augstskolai ir jābūt tiesībām piedāvāt Latvijā savus kursus par maksu, tajā skaitā kursus katalāņu, mandarīnu vai arābu valodā.

Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka valodu izvēles ierobežojums ir neatbilstošs tieši privātajām augstskolām.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, cienījamie kolēģi! Gribu tikai atgādināt, ka arī privātās augstskolas Latvijas Republikā izsniedz valsts sertificētus diplomus, ko apstiprina Latvijas valsts, līdz ar to arī Latvijas valstij ir iespēja noteikt virzienu, kurā šīm privātajām augstskolām būtu jāskatās – šajā gadījumā, mācot latviešu valodā, mācot Eiropas Savienības valodās un mācot valodās, kas ir nostiprinātas saistībā ar starptautiskajiem līgumiem, ko Latvijas valsts ir noslēgusi. Līdz ar to šis arguments, ko Kucina kungs minēja, nav vērā ņemams un Latvijas valstij ir tiesības norādīt, kādā virzienā tad augstākās izglītības iestādēm būtu jāstrādā.

Līdz ar to aicināšu šo priekšlikumu neatbalstīt un vēlreiz atgādināšu, ka Izglītības un zinātnes ministrija ar šiem likuma grozījumiem ir pildījusi Satversmes tiesas lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies, cienījamā priekšsēdētāja! Man tiešām grūti iedomāties, kā var ar šādu loģiku, ko tikko Znotiņa kungs nodemonstrēja, vispār tam ticēt, jo ir absolūti acīmredzami, ka šis jaunais regulējums ir it kā jauns, jo tas ir tāds pats, kāds bija iepriekšējā likumā pēc būtības. Un faktiski minūtes laikā Znotiņa kungs paspēja izteikt savstarpēji pretrunīgus apgalvojumus. Un nekādā gadījumā... tur nebija neviena vārda, kas kaut kādā veidā var apgāzt Kucina kunga minētos argumentus. Znotiņa kungs runāja ar lozungiem un absolūti ne par to.

Es atļaušos atgādināt, ka Latvijas Republikā atzīst arī Eiropas Savienībā izsniegtos diplomus neatkarīgi no tā, kādā valodā tur notiek izglītība. Esošā situācija vienkārši nostāda Latvijas jauniešus nevienlīdzīgā situācijā. Ja cilvēks grib iegūt izglītību kādā citā valodā, ne tikai 20 procentus angliski vai ķīniski, vai krieviski, viņam vai viņai būs jābrauc uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, kur tas ir atļauts. Tas ir pilnīgi iespējams, un to diplomu mēs atzīsim, jo tās ir mūsu saistības sakarā ar Eiropas Savienības tiesībām. Tātad vienkārši mēs atņemam papildu iespējas gan Latvijas studentiem, gan Latvijas uzņēmējiem, gan Latvijas komercskolu... institūciju... komersantiem, kas strādā augstākās izglītības jomā. Tātad nekādas loģikas šeit nav, piedāvātais regulējums nav atbilstošs Satversmes tiesas lēmumam, un es aicinu atbalstīt Kucina kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Golubevas kundze, komisijas vārdā...?

M. Golubeva. Komisijā 2. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 24, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Golubeva. 3. – deputāta Edgara Kucina priekšlikums, kas paredz likuma 56. panta trešajā daļā... ka studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot Eiropas augstākās izglītības telpas (Boloņas procesa) oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darbu izstrāde.

Minētais regulējums paplašina līdzšinējo valodu tvērumu, kādās īstenojamas studiju programmas. Atbildīgajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kucina kungs, mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Vai jums debatēs pietiks ar trim minūtēm, vai arī debates uzsāksim pēc pārtraukuma?

E. Kucins (SASKAŅA).

Es piedāvāju turpināt pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītāja. Tātad debates par šo priekšlikumu uzsāksim pēc pārtraukuma.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Pārtraukums sēdē līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Skatām grozījumus Augstskolu likumā. Esam palikuši pie 3. priekšlikuma.

Debatēs vārds deputātam Edgaram Kucinam. Lūdzu!

E. Kucins (SASKAŅA).

Paldies. Kolēģi! Priekšlikums paredz aizstāt 56. panta trešajā daļā vārdus "Eiropas Savienības" ar vārdiem "Eiropas augstākās izglītības telpas (Boloņas procesa)".

Boloņas process ir 48 Eiropas valstu, tajā skaitā arī Latvijas, valdību sadarbība augstākās izglītības jomā ar mērķi – augstākās izglītības sistēmu labāka saskaņotība Eiropā. Procesa ietvaros, lai atvieglotu studentu un augstskolu personāla mobilitāti, lai augstāko izglītību padarītu iekļaujošāku un pieejamāku un lai vairotu Eiropas augstākās izglītības pievilcību un konkurētspēju visā pasaulē, tika izveidota Eiropas augstākās izglītības telpa.

Kolēģi, atgādināšu, ka visas valstis, kuras ir Eiropas augstākās izglītības telpas daļa, ir vienojušās ieviest augstākās izglītības sistēmu, kas sastāv no trim cikliem – bakalaurs, maģistrs un doktors, nodrošināt citās ārvalstu augstskolās iegūtās kvalifikācijas un aizvadīto mācību periodu savstarpēju atzīšanu, ieviest kvalitātes pārvaldības sistēmu, lai palielinātu pasniegšanas un mācīšanās kvalitāti un lietderību, tāpēc uzskatu, ka pilnvērtīgas sadarbības nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā pirmām kārtām jānodrošina kopējs ietvars. Un, ja jau esam Eiropas augstākās izglītības telpā, tad būtu loģiski, ka Augstskolu likumā Eiropas Savienības oficiālo valodu vietā tiek norādītas Eiropas augstākās izglītības telpas oficiālās valodas.

Paldies. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Paldies.

Labdien, kolēģi! Pieteicos debatēt par šo punktu, par šo grozījumu punktu, bet patiesībā vēlos runāt daudz plašākā aspektā.

Kā jau ziņotāja teica, tātad šo jautājumu mēs skatām, tāpēc ka Satversmes tiesa savā spriedumā norādīja uz to, ka, pieņemot Augstskolu likuma 56. panta trešajā daļā šobrīd spēkā esošo regulējumu, likumdevējs nav izvērtējis, vai to leģitīmo mērķi, kāds ir pamatā šim pantam, šai panta daļai, nevar sasniegt ar alternatīviem līdzekļiem.

Un tātad – kāds tad ir šis leģitīmais mērķis? Tā, kā es šo leģitīmo mērķi saprotu, tad tas ir nodrošināt to, lai valsts valoda un valsts valodas attīstība augstākajā izglītībā un zinātnē būtu atbilstoša zinātnes attīstības mūsdienu līmenim. Tātad, ja termini attīstās, lai arī valsts valodā šie termini attīstītos un lai valsts valoda vienlaikus būtu pasargāta no nesamērīgas svešvārdu invāzijas.

Un tiešām jautājums ir par to, vai to nevar panākt citā veidā, kā ar šo regulējumu, kas bija 56. panta trešajā daļā. Kā mēs redzējām komisijas sēdē, diskutējot par šiem jautājumiem, tad Izglītības un zinātnes ministrija pēc būtības šādu alternatīvu meklēšanu nav veikusi, nav notikušas diskusijas arī ar privātajām augstskolām, uz kurām šobrīd šī norma visvairāk attiecas un kuru darbību ierobežo. Un tas, kas ir darīts a priori, ir veidots pieņēmums, ka tā norma, kas ir 56. panta trešajā daļā, ir pareiza, vienīgā pareizā, un ka ir vajadzīgs tikai nostiprināt argumentāciju, kāpēc šādai normai ir jābūt spēkā.

Nu, manā skatījumā, gluži tik... tā, ka šādu alternatīvo ceļu nebūtu, gluži tāda tā situācija nav. Un, ja mēs runājam par to leģitīmo mērķi, nu tad... ja mēs runājam par zinātni, par to, kur tad Latvija vēlas integrēties un kur mēs kā likumdevējs arī esam devuši mandātu, mums ir jāatceras, ka mēs esam balsojuši gan par CERN, kas atrodas uz Francijas un Šveices robežas (un Šveice jau nu nekādā gadījumā nav Eiropas Savienībā), mēs esam balsojuši par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā, un tā arī ir institūcija, zinātniska institūcija, kas ir balstīta uz pavisam citiem principiem nekā Eiropas Savienība. Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka šajās likumdošanas normās, kuras mēs šodien skatām, Latvijas dalība Eiropas Savienībā un dziļāka integrācija (es uzsveru) Eiropas Savienības integrācijas telpā, manuprāt, nav tie pareizie atslēgas vārdi.

Protams, Kucina kungs tikko runāja par šo Boloņas procesu un daudz plašāku šo valstu dalību. Tas ir diskutējams jautājums, vai mums tiešām būtu jārunā šajā panta... šo grozījumu sakarā par dalību visā Boloņas procesā, respektīvi, par visu Boloņas procesa dalībvalstu valodu lietošanas atļaušanu, bet es vienkārši aicinu jūs aizdomāties.

Šobrīd, teiksim... un arī komisijas sēdē tas izskanēja, ka leģitīmā iespēja lietot studiju programmās angļu valodu šobrīd... ka tā ir iespējama Latvijā, tāpēc ka, lūk, Malta ir valsts, kur angļu valoda ir oficiālā valoda, jo kopš Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības šādas argumentācijas mums vairs nav. Un, ja nu kaut kas notiek ar Maltu attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā, tad mēs domāsim nākamo veidu, nākamo valsti, caur kuru mēs kaut kādā veidā kaut vai šo angļu valodu, ko tomēr uzskata par zinātnes valodu, mēģināsim pievilkt klāt likumdošanas normām? Manuprāt, tas ir pazemojoši, ka mēs tā lemjam un tā rīkojamies.

Otrs piemērs. Mēs visi – tie, kas strādā zinātnē, – reizi pa reizei kāri skatāmies uz norvēģu naudu, uz norvēģu grantiem, bet Norvēģija taču nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un, protams, var teikt, ka ir skandinavska valoda, ko lieto kaut kādā mērā visas skandināvu valstis, bet tā atkal ir pievilkšana aiz matiem. Līdz ar to es neesmu sajūsmā par šo 3. priekšlikumu, bet, manuprāt, šis tomēr ir labāks regulējums nekā tas, kas šobrīd ir nobalsots... kas ir bijis iepriekš spēkā un ir paredzēts arī citās likumdošanas... citos pantos, tāpēc es aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Zariņam. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Sveiki! Deputāts Reinis Znotiņš. (Sēdes vadītāja kaut ko bilst.) Gribētu vispirms pastāstīt tomēr par šo leģitīmo mērķi. Šī leģitīmā mērķa sasniegšana ir vērtēta, un Izglītības un zinātnes ministrijā ir izvērtēts, ka šis ir labākais veids, kā šo mērķi sasniegt. Runājot par dažādām valstīm un sadarbības programmām, es jau iepriekš runāju, stāstīju, ka šī iespēja augstāko izglītību mācīt Latvijā ir Eiropas Savienības valodās un ar tādām valstīm, ar ko noslēgti starpvalstu līgumi. Tātad, ja, piemēram, būtu šī Vucāna kunga minētā nepieciešamība pasniegt augstāko izglītību norvēģu valodā (tas, ko Vucāna kungs piedāvā), tad Latvijas valstij... Latvijas valdībai ir visas iespējas noslēgt sadarbības līgumu ar šo valsti, paredzot, ka tas Latvijas augstākajai izglītībai ir būtisks virziens, kurā attīstīties, un, ja nozare to prasīs, arī Izglītības un zinātnes ministrija to, protams, izskatīs un var virzīt.

Kas attiecas... Tika minēts piemērs arī par CERN un tā tālāk. Es gribu atgādināt, ka Šveices valstī pastāv četras oficiālās valodas, no tām vācu, franču un itāļu, kuras visas ir Eiropas Savienības valodas. Tā ka es domāju, ka CERN, cik man arī pašam ir gadījies tur būt... sarunas un darbība tur notiek vai nu franču, vai angļu valodā. Tā ka ar to arī noteikti nevajadzētu būt problēmām.

Kas attiecas uz Kucina kunga komentāru – nu, jā, jāsaka, ka... tieši tā, šīs... primāri šīs Eiropas Savienības valodas ir arī atbilstošas lielākajai daļai pasaules topa augstskolu, ar ko mēs varētu gribēt sadarboties, bet tāpat arī vairākām Latvijas augstskolām jau tagad eksistē šie starptautiskie sadarbības līgumi – tādi eksistē gan Rīgas Ekonomikas augstskolai, gan Rīgas Juridiskajai augstskolai, gan Rīgas Biznesa skolai, piemēram, pēdējā gadījumā ar Amerikas Savienoto Valstu augstskolu. Un arī šādā veidā tātad ir iespējams realizēt kopējas programmas un attīstīt gan augstāko izglītību, gan zinātni šajās valodās, kas arī, teiksim, pasaules izglītības kontekstā kotējas.

Līdz ar to, ņemot vērā šos argumentus, es gribētu aicināt tomēr neatbalstīt šo 3. priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies deputātam Znotiņam. Debates slēdzu.

Lūdzu, Golubevas kundze, vai komisijas vārdā gribat ko bilst?

M. Golubeva. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Kucina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 56, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Golubeva. 4. – deputātu Jansona, Kursītes-Pakules un Teirumnieka priekšlikums, kas paredz izteikt likumprojekta 1. pantā minētā likuma 56. panta ceturto daļu jaunā redakcijā, paredzot, ka citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās studiju programmas var īstenot tikai šādos gadījumos: pirmais – ja tas noteikts Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros; otrais – ja visas konkrētajam studiju virzienam atbilstošās studiju programmas studiju virziena akreditācijā saņēmušas augstu novērtējumu "labi" vai " izcili" un ir nodrošināta citā Eiropas Savienības valodā īstenojamas studiju programmas apguve arī valsts valodā; un trešais – kopīgas studiju programmas ar ārvalstu augstskolām. Atbildīgajā komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Labdien, kolēģi! Mūsu priekšlikums līdzsvaro studiju programmu apgūšanu citās Eiropas Savienības valodās un latviešu valodā.

Valsts valodas likuma 14. pants nosaka: "Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Valsts valodas lietošanu izglītībā nosaka izglītību regulējošie likumi."

Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātie Augstskolu likuma grozījumi nosaka kārtību, ka citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās studiju programmas var īstenot, ja studiju virzienu akreditācijas procesā visas tās programmas, kuras ietilpst vienā izglītības tematiskajā jomā ar Eiropas Savienības valodā īstenojamo studiju programmu, ir saņēmušas augstu novērtējumu – "labi" vai "izcili". Šāda norma ir apsveicama, jo ir vērsta uz izcilību. Taču šī norma pieļauj teorētisku iespēju, ka pakāpeniski akreditācijas procesā visas vienas tematiskās jomas studiju programmas var tikt realizētas citās Eiropas Savienības valodās, jo, kā Saeimas komisijā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, akreditācijā netiks ņemts vērā, vai studiju programmas ar novērtējumu "labi" vai "izcili" būs valsts valodā vai arī citās Eiropas Savienības valodās.

Praksē, piemēram, ja studentu, arī ārvalstu studentu, pieprasītajā tematiskajā jomā "Veselības aprūpe" visas studiju programmas notiks angļu valodā, kādā valodā tad absolventi mediķi varēs kontaktēties ar klientiem – Latvijas pilsoņiem –, no kuriem lielākā daļa ir pensionāri? Jauktā angļu un latviešu vai krievu valodas slengā? Vai, piemēram, ja studentu maz pieprasīts studiju virziens "Vēsture un arheoloģija" attīstīsies angļu valodā, piesaistot Āzijas valstu studentus, kuriem ir svarīgs Eiropas Savienības diploms vienalga kādā specialitātē, ar kādu terminoloģiju šajā studiju virzienā studējis skolotājs, Latvijas pilsonis, mācīs Latvijas vēsturi skolās?

Augstskolu reforma ir vērsta uz augstskolu fakultāšu un zinātnisko institūtu sapludināšanu, kā tas ir normāli Eiropas Savienības valstīs. Bet kādā valodā attīstīsies zinātnes terminoloģija, ja visas programmas tematiskajā jomā būs angļu valodā? Taču ne jau valsts valodā. Valsts augstskolas arī var izsecināt – kāpēc jāiegulda ierobežoti līdzekļi studiju programmās valsts valodā, ja ar programmām angļu valodā vēl var nopelnīt. Valsts budžeta līdzekļi augstskolās, pirmkārt, tiek ieguldīti, lai attīstītu nacionālo zinātni, lai absolvents paliktu Latvijā un varētu teicami kontaktēties ar savas valsts iedzīvotājiem. Likumā nevar pieļaut kaut teorētisku visu tematiskās jomas studiju programmu apguvi svešvalodās, jo, kā jau minēju, Valsts valodas likums garantē tiesības iegūt izglītību valsts valodā, un rezultātā var būt jauns Satversmes tiesas spriedums.

Tādēļ mūsu piedāvājumā, 4. priekšlikumā, ir noteikts, ka citā Eiropas Savienības valodā studiju programmu var apgūt, ja šāda programma tiek nodrošināta arī valsts valodā. Arguments pret mūsu priekšlikumu komisijā bija tāds, ka privātajā Rīgas Ekonomikas augstskolā un Rīgas Juridiskajā augstskolā jau ir akreditētas studiju programmas ar pārnacionālu saturu angļu valodā un tad likums prasītu arī identiskas programmas valsts valodā. Jāatgādina, ka Saeima šīm augstskolām ir pieņēmusi atsevišķus likumus un izņēmumus arī par šādu programmu turpmāko norisi var iekļaut atsevišķajos likumos.

Komisijā kā atbilstošāks likuma garam un burtam tika novērtēts mūsu piedāvājums likuma 56. panta ceturtās daļas 3. punktam, ka studiju programmas citās Eiropas Savienības valodās ir pieļaujamas kopīgās studiju programmās ar ārvalstu augstskolām, nevis, piemēram, divu Latvijas augstskolu kopīgās studiju programmās, kā var interpretēt pirmajā lasījumā piedāvāto redakciju.

Tādēļ aicinu atbalstīt mūsu 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei. Lūdzu!

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Vēlos paskaidrot savu motivāciju tam, kāpēc šo Nacionālās apvienības deputātu priekšlikumu neatbalstīšu un aicināšu arī pārējos kolēģus pieturēties pie komisijā nolemtā un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Papildus būs tikai korekti norādīt, ka priekšlikumā ietvertais piedāvājums panta 3. punktam patiesi būtu atbalstāms, tomēr kopumā šo priekšlikumu aicināšu noraidīt, ņemot vērā panta 2. punktā piedāvātās izmaiņas.

Ar šo priekšlikumu panta ceturtās daļas 2. punktā tiek piedāvāts nodrošināt jebkuras studiju programmas, kas tiks piedāvātas svešvalodā, mehāniski dublēt arī valsts valodā. Protams, ka, sargājot nacionālo identitāti, rūpējoties par zinātnes valodas attīstību latviešu valodā, tas varētu šķist arī saprātīgi, tomēr paskaidrošu, kāpēc šī nebūtu atbalstāma iniciatīva.

Manuprāt, primārais, uz ko jāskatās studiju programmu aspektā, ir tieši konkrētās studiju programmas mērķi, saturs un kvalitāte. Loģiski, ka brīdī, kad augstskola iesniedz kādu studiju programmu licencēšanai, izstrādā programmas saturisko piedāvājumu, tā līdztekus norāda arī valodu, kurā programma tiks īstenota. Pamatā tā būs valsts valoda, tomēr tas neizslēdz to, ka paralēli, ja augstskolai ir labs, pārliecinošs piedāvājums un spēja realizēt arī svešvalodā, jau pie licencēšanas to var norādīt. Realitātē augstskolas, redzot, ka viņiem ir laba programma, kas ir pieprasīta studentu vidū latviešu valodā, izšķirsies par to, ka ir vērts paralēli latviešu valodai to piedāvāt arī svešvalodā, nevis otrādi. Tātad realitātē jau šobrīd piedāvātais princips par paralēlo piedāvājumu strādās.

Tomēr var pastāvēt kādi atsevišķi specifiski gadījumi, kad augstskolas redz par labu un racionāli pamatotu veidot studiju programmas, kas būs orientētas uz starptautisko praksi, ārvalstu pieredzi, kur būs spēcīgi ārvalstu mācībspēki, tikai svešvalodā. Tas joprojām neliegs programmā piedalīties arī vietējiem studentiem, tāpēc augstskolām šī iespēja, manuprāt, ir jāsaglabā un nevajag tās noslogot ar papildu prasībām.

Tas, kur es saredzu riskus, gadījumā, ja tiktu atbalstīts šis priekšlikums, ir tas, ka mēs liegsim augstskolām pašām vērtēt, ko darīt, kas ir izdevīgi un vai prasību izpildei ir pietiekams mācībspēku resurss. Un varēs rasties situācija, kad vajadzēs radīt programmu, uz kuru pieteiktos maz studentu, būtu mazkvalificēti mācībspēki, kam nebūs pietiekamas noslodzes, kas savukārt radīs citas problēmas.

Nedomāju, ka apgrūtināt augstskolām iespēju piedāvāt eksportspējīgu pakalpojumu, radot mākslīgus šķēršļus, ir pareizs solis. Studiju programmas valsts valodā ir un vienmēr būs lielākajā pārsvarā, un, manuprāt, ar komisijā atbalstīto likumprojekta redakciju esam arī pietiekami nodrošinājušies, lai pasargātu latviešu valodas pastāvēšanu augstākās izglītības telpā, bet mākslīgi augstskolu spiešana veidot dublējošās programmas, manuprāt, nebūs pareizais solis, ko spert.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai komisijas vārdā kas bilstams?

M. Golubeva. Komisijā 4. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Jansona, Kursītes-Pakules un Teirumnieka priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 14, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Golubeva. 5. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz, ka Eiropas Savienības oficiālajās valodās studiju programmas var īstenot, ja tas noteikts starpvalstu līgumos vai Eiropas Savienības programmās paredzētās sadarbības ietvaros. Atbildīgajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 6. – deputāta Kucina priekšlikums. Paredz aizstāt Augstskolu likuma 56. panta ceturtajā daļā vārdus "Eiropas Savienības" ar vārdiem "Eiropas augstākās izglītības telpas (Boloņas procesa)", tādējādi paplašinot līdzšinējo valodu, kādās īstenojamas studiju programmas, tvērumu. Atbildīgajā komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt, bet ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Kucina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Golubeva. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz redakcionāli precizēt likuma 56. panta ceturtās daļas 2. punktu. Atbildīgajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 54, pret – 2, atturas – 17. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Golubeva. 8. – deputāta Kucina priekšlikums. Paredz papildu gadījumu maģistra un doktora līmeņa studijās, kad studiju programmas var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Atbildīgajā komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam. Lūdzu!

E. Kucins (SASKAŅA).

Paldies.

Kolēģi! Priekšlikums ir papildināt likuma 56. panta ceturto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā: "maģistra un doktora līmeņa studijās".

Un šeit, kolēģi, vēlreiz vēlos atgādināt par Satversmes tiesas spriedumā teikto. Citēšu: "[..] ka leģitīmo mērķi būtu iespējams sasniegt, arī diferencējot valodas prasības dažādu līmeņu studiju procesā. Bakalaura, maģistra un doktora studiju mērķi esot ļoti atšķirīgi. Bakalaura studiju programmu īstenošanai vēl būtu pieļaujama valsts valodas noteikšana par obligāto studiju valodu, bet lielu daļu no maģistra un doktora studiju kursiem būtu jāļauj apgūt angļu valodā – šajos studiju līmeņos apstrīdēto normu radītais ierobežojums neesot nepieciešams."

Tas nozīmē, ka šis mans priekšlikums piedāvā spriedumā minēto alternatīvo risinājumu maģistra un doktora studijās. Tas ir nākamais augstākās izglītības līmenis, kuram ir citi mērķi, kas paredz iekļaušanos vismaz Eiropas zinātniskajā procesā, un iespēja piesaistīt pasaules līmeņa mācībspēkus var nākt tikai par labu mūsu valsts izaugsmei.

Paldies. Un lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Kucina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Golubeva. 9. – deputāta Kucina priekšlikums. Paredz likuma 56. panta piekto daļu izteikt tādējādi, ka svešvalodās drīkst īstenot studiju programmas atsevišķās zinātnes nozarēs, tajā skaitā kopīgās studiju programmas, ja tas nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai. Atbildīgajā komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam. Lūdzu!

E. Kucins (SASKAŅA).

Priekšlikums ir izteikt likuma 56. panta piekto daļu šādā redakcijā: "Svešvalodās drīkst īstenot studiju programmas atsevišķās zinātnes nozarēs, tajā skaitā kopīgās studiju programmas, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai." Priekšlikums paredz, ka augstskola pati var noteikt atsevišķus virzienus, kur ir lietderīgi izmantot jebkādas svešvalodas, piemēram, matemātikā, baltu filoloģijā, teātra mākslā, inženierzinātnē, politoloģijā.

Un atļaušos jau atkal citātu no Satversmes tiesas nolēmuma: "[..] dažādos studiju virzienos, piemēram, baltu filoloģijā un matemātikā, var būt atšķirīga nepieciešamība noteikt svešvalodu izmantošanas proporcijas studiju procesā." Faktiski šis priekšlikums ļaus neierobežot privāto augstskolu mācībspēku akadēmisko brīvību izstrādāt un docēt studiju kursus svešvalodās Latvijas privātajās augstskolās.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Gribēju atgādināt, ka tās studiju programmas, kas attiecas uz kultūras, valodas studijām, piemēram, svešvalodu, drīkst realizēt arī trešo valstu valodās. Tātad, ja šīs konkrētās studijas ir, jā, tieši tā... vai nu studē kādas citas valsts kultūru vai citas valsts valodu, tas ir pieļaujams, un līdz ar to aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Es savukārt aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu, domājot par to, ka precedenti Latvijas augstākās izglītības vēsturē, kur šāda norma būtu bijusi vajadzīga, savā laikā ir bijuši. Ja mēs, teiksim, atceramies to, kā Latvijā parādījās tāda zinātnes nozare un arī studiju programma kā optometrija, tātad zinātne par to, kā mums tikt pie tām brillēm, kuras mums katram vislabāk der, jeb pie tiem redzes korekcijas līdzekļiem, nu tad es atgādināšu, ka savā laikā Latvijas Universitātē pēc būtības šis studiju virziens tika importēts no Itālijas. Un tas tika darīts caur... ne jau caur latviešu valodu. Protams, tika nodrošināta tulkošana, bet katrā gadījumā tie vadošie mācībspēki – tie bija importētie.

Un, attīstoties zinātnei, es pieļauju, ka arī nākotnē var rasties situācija, ka kādā no tām zinātņu nozarēm, kuras attīstās un kuras ienāk mūsu dzīvē, var atkal būt šāda situācija, ka, lai mēs būtu konkurētspējīgi, mums ir nepieciešams ne tikai eksportēt savas zināšanas, bet arī importēt kādu studiju programmu. Un tad šāda norma būtu tā, kas ļautu to darīt.

Protams, Znotiņa kungs teica, ka tādā gadījumā pastāv šis rezerves variants, ka var slēgt starpvaldību līgumus, bet tas būs zināmā pretrunā tam, ko mēs vēlamies vispār šobrīd iedibināt augstākajā izglītībā – šo augstāka līmeņa augstskolu autonomiju. Augstskolām pašām būtu tomēr jādod tiesības lemt par šādiem jautājumiem.

Šī iemesla dēļ es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai komisijas vārdā ko bildīsiet?

M. Golubeva. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Kucina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 30, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Golubeva. 10. – deputātu Jansona, Kursītes-Pakules un Teirumnieka priekšlikums, kas paredz likuma 56. panta piekto daļu izteikt tādējādi, ka svešvalodās drīkst īstenot studiju programmas, tai skaitā kopīgās starptautiskās studiju programmas, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas un valodu programmas. Un šajā gadījumā visām studiju programmām studiju virziena akreditācijā ir jābūt saņēmušām novērtējumu "labi" vai "izcili". Komisija uzklausīja vairāku augstākās izglītības nozaru organizāciju viedokļus par šo novērtējuma aspektu, un jāatzīst, ka vairākas no šīm organizācijām arī iebilda pret šādu vērtējuma iekļaušanu. Atbildīgajā komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātu Jansona, Kursītes‑Pakules un Teirumnieka priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 38, pret – 42, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Golubeva. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz redakcionāli precizēt likuma 56. panta piektās daļas ievaddaļu. Atbildīgajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 52, pret – 24, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Golubeva. 12. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz likuma 56. panta piekto daļu izteikt tādējādi, ka studiju programmu, tajā skaitā kopīgo studiju programmu, var īstenot Eiropas Savienības oficiālajā valodā vai citā svešvalodā, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Šajā gadījumā visām studiju programmām studiju virziena akreditācijā ir jābūt saņēmušām novērtējumu "labi" vai "izcili". Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj Studiju kvalitātes komisija.

Jāatzīst, ka, tāpat kā ar 12. priekšlikumu, vairākas nozaru organizācijas par vērtējuma aspektu izteica kritiku. Atbildīgajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 51, pret – 29, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Golubeva. 13. – Izglītības, zinātnes un kultūras... es atvainojos, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikums. Paredz precizēt likuma 56. panta sesto daļu, nosakot, ka augstskola vai koledža ir tiesīga īstenot sagatavošanas kursus, lai sagatavotu reflektantus studijām augstskolas vai koledžas studiju programmās. Šobrīd šāds regulējums minētajā pantā ir attiecināms tikai uz ārzemniekiem. Atbildīgajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt likuma 56. panta sesto daļu, nosakot, ka augstskola vai koledža ir tiesīga īstenot sagatavošanas kursus, lai sagatavotu reflektantus studijām augstskolas vai koledžas studiju programmās. Šobrīd šāds regulējums minētajā pantā ir attiecināms tikai uz ārzemniekiem. Atbildīgajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Golubeva. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz redakcionāli precizēt likuma 56. panta sesto daļu. Atbildīgajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 65, pret – nav, atturas – 17. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Golubeva. 16. – deputāta Kucina priekšlikums. Paredz papildināt likuma 56. pantu ar jaunu sesto daļu un noteikt, ka privātās augstskolas un koledžas var īstenot studiju programmas svešvalodās, iekļaujot tajās obligātu valsts valodas apguvi vai daļēju izglītības programmas satura apguvi valsts valodā. Atbildīgajā komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam. Lūdzu!

E. Kucins (SASKAŅA).

Paldies. Priekšlikums ir papildināt Augstskolu likuma 56. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "Privātās augstskolas un koledžas var īstenot studiju programmas svešvalodās, iekļaujot tajās obligātu valsts valodas apguvi vai daļēju izglītības programmas satura apguvi valsts valodā." Priekšlikums paredz īpašu regulējumu privātajām augstskolām, dodot mācību valodas izvēles brīvību, bet uzliekot arī pienākumu piedalīties latviešu valodas attīstībā.

Priekšlikums varētu būt kā alternatīva neierobežot privāto augstskolu mācībspēku akadēmisko brīvību un tajā pašā laikā stiprināt latviešu valodas aizsardzību, kultūru un attīstību mazākumtautību studējošo vidū.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Golubeva. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Kucina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Golubeva. 17. – deputāta Kucina priekšlikums. Redakcionāls un saistīts ar iepriekšējo – 16. – priekšlikumu, un paredz likuma 56. panta spēkā esošo sesto daļu uzskatīt par septīto daļu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Golubeva. 18. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikums. Paredz papildināt 58. pantu ar devīto un desmito daļu, nosakot, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārto valsts valodā. Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu var kārtot tajā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kurā īstenota attiecīgā studiju programma. Bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešamos darbus un diplomdarbus izstrādā un aizstāv valsts valodā. Bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešamos darbus un diplomdarbus var izstrādāt un aizstāvēt tajā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kurā īstenota attiecīgā studiju programma.

Atbildīgajā komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 19, pret – 40, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Golubeva. 19. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 58. pantu ar jaunu astoto daļu, nosakot, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārto valsts valodā. Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu var kārtot tajā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kurā īstenota attiecīgā studiju programma.

Paredz arī, ka likuma 58. panta līdzšinējo astoto daļu var izteikt kā devīto daļu, nevis var, es atvainojos... izteikt kā devīto daļu un papildināt 58. pantu ar desmito daļu šādā redakcijā: "Bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešamos darbus un diplomdarbus izstrādā un aizstāv valsts valodā. Bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešamos darbus un diplomdarbus var izstrādāt un aizstāvēt tajā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kurā īstenota attiecīgā studiju programma. Doktora grāda iegūšanai promocijas darba izvērstu kopsavilkumu pievieno valsts valodā." Atbildīgajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 65, pret – nav, atturas – 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Golubeva. 20. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē likuma pārejas noteikumu 49. punktu, nosakot, ka augstskolām un koledžām, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst 56. panta trešās daļas redakcijas, kas bija spēkā līdz šī gada 30. aprīlim, nosacījumiem, ir tiesības turpināt uzsākto studiju programmu īstenošanu šajā valodā līdz 2025. gada 31. decembrim, bet pēc 2021. gada 1. maija studējošo uzņemšana šajās programmās, ja īstenošanas valoda neatbilst 56. panta trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, nav atļauta. Atbildīgajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – nav, atturas – 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Golubeva. 21. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar regulējumu, kas nosaka, kad stājas spēkā jaunais regulējums par valsts valodas un citu Eiropas Savienības valodu lietojumu studiju programmu apguvē. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 13, pret – 38, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Golubeva. 22. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 56., 57., 58. un 59. punktu šādā redakcijā... Es droši vien nelasīšu redakciju, bet komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze. Nu, mēs zinām, ka ir tāds teiciens "Par aizgājēju vai nu tikai labu, vai neko". Un faktiski, skatoties gan uz debatēs kolēģu izteikto, gan arī kopumā uz komisijā diskutēto un kopumā uz likumprojekta saturu, – kāpēc ne labu?

Pirmkārt, tādēļ, ka piedāvātie grozījumi dod ļoti šauru izpratni par to, kā tiek izpildīts Satversmes tiesas lēmums, tai skaitā par to, ko saturiski Satversmes tiesas lēmums arī iesaka darīt ne tikai likumdevējam, bet arī tieši likumdevējam.

Otrkārt. Nav izvērtētas, vismaz nav šobrīd pieejamas... un tas, ko šodien runāja, nav vērtējams kā alternatīvs risinājums, īpaši, ja mēs runājam par privātajām augstākās izglītības iestādēm. Neviens no klātesošajiem un arī diskusijās nenoliedz latviešu valodas nozīmi augstākās izglītības apguves, satura apguves procesā, zinātnē un tamlīdzīgi.

Bet visticamāk, ka trešā lieta faktiski rāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija ignorē vienu segmentu augstākajā izglītībā, kas ir privātās augstskolas, tai skaitā arī to, ko šīs augstskolas dara izglītības eksporta jomā.

Ceturtkārt, šīs normas manāmi limitēs izglītības eksportu.

Un, piektkārt, manāmi limitēs svešvalodu izmantošanu augstākās izglītības studiju programmu apguvē kopumā, jo ministrija ir uzlikusi vēl papildu izdomātus šķēršļus programmu novērtēšanā, kas arī diskusijās tika teikts no pašu ministrijas cilvēku puses, ka, ja, piemēram, ir 13 programmas un kāda no tām nesaņem augstāko "izcili" vai "labi" vērtējumu, tad faktiski visas virziena programmas nevar tikt īstenotas nevienā, tai skaitā Eiropas Savienības, valodā.

Un, sestkārt, kā jau minēju, arī izglītības (Skaņas pārrāvums.)... Līdz ar to faktiski ir neiespējami teikt ko labu, tādēļ arī šobrīd par mironi es nebalsoju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko bildīsiet?

M. Golubeva. Atbildīgajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 58, pret – 3, atturas – 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Golubeva. 23. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar norādi, ka likums stājas spēkā 2021. gada 1. maijā. Atbildīgajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam. Lūdzu!

E. Kucins (SASKAŅA).

Paldies. Kolēģi, vēršu jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekta normu sagatavošanas un pieņemšanas process it nemaz neatbilst labam likumdošanas principam. Tas netika izdiskutēts ar jomas speciālistiem. Grozījumi netika pienācīgi pamatoti ar atbilstošiem nozares ekspertu pētījumiem, un tas nemaz neatbilst izglītības procesa internacionalizācijai.

Diemžēl nākas secināt, ka Izglītības un zinātnes ministrija kārtējo reizi savu mājasdarbu nav izpildījusi. Un šoreiz ne Juridiskajam birojam, ne deputātiem ar saviem priekšlikumiem neizdevās labot ministrijas kļūdas. Apstiprinot likumprojektu šādā redakcijā, mūs gaida kārtējā tiesvedība. Un kas būs uzvarētājs šajā procesā? Tiks pazaudēts laiks, iespēja augstskolām attīstīties un mūsu jauniešiem – iegūt kvalitatīvu izglītību.

Aicinu neatbalstīt ne 23. priekšlikumu, ne likumprojektu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko bildīsiet, Golubevas kundze?

M. Golubeva. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 17, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Golubeva. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 63, pret – 21, atturas – 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā", trešais lasījums.

Vārds Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā (Nr. 904/Lp13) trešajā lasījumā. Uz trešo lasījumu nav saņemti priekšlikumi. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā", trešais lasījums.

Vārds Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputātam Ērikam Pucenam. Lūdzu!

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā strādājām ar likumprojektu "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā". Tika iesniegti divi priekšlikumi, kuri tika komisijā izskatīti.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir redakcionāls un ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 2. – Saeimas deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums, kurš paredz izslēgt likumprojekta 15.1 pantu un komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Vēlos vērst uzmanību, ka, neatbalstot manu priekšlikumu, jūs uzņematies saistības 78 pašvaldībām ar kopējo summu (kura tika aprēķināta 2019. gadā) apmēram 11 miljoni eiro. Šobrīd, pēc tā, ka ir palielinājusies minimālā alga, šie miljoni noteikti ir vēl lielāki. Manā skatījumā, mums vairāk vajadzētu atbalstīt pašvaldību iedzīvotājus, nevis deputātus, piešķirot viņiem pabalstus. Uzskatu, ka tas nav pareizi, ka, beidzot darba attiecības, tiek paredzēti papildu pabalsti priekšsēdētājiem un vietniekiem, jo arī pašvaldību vadītājiem ir visas iespējas pēc tam iet bezdarbniekos vai arī pārkvalificēties, un tas būtu tikai līdzvērtīgi pašvaldības iedzīvotājiem. Un šī naudas izteiksme... būtu iespējams izlietot pavisam citām vajadzībām, kur tas būtu nepieciešams.

Līdz ar to es ļoti aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un izvairīties no šīs netaisnības, kura ir bijusi šos daudzos gadus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 45, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ē. Pucens. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret – 1, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta virzīto likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" (Nr. 903/Lp13) un nolēmusi atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojektu ir izstrādājusi Finanšu ministrija, lai nacionālajā tiesību sistēmā pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu.

Likumprojektā ir paredzēts noteikt prasības, ka pasūtītājam katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos jānodrošina noteikts procents tā saukto tīro autotransporta līdzekļu, tādā veidā nodrošinot, ka tiek sasniegti Latvijai direktīvā noteiktie minimālie iepirkuma mērķrādītāji.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. aprīlis.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta virzīto likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" (Nr. 902/Lp13) un nolēmusi atbalstīt minēto likumprojektu, virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir tieši saistīts ar iepriekšējo, par kuru jau ziņoju, un arī ir izstrādāts Finanšu ministrijā, lai nacionālajā tiesību sistēmā pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu.

Likumprojektā ir paredzēts noteikt prasības, ka pasūtītājam katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos jānodrošina noteikts procents tā saukto tīro autotransporta līdzekļu, tādā veidā nodrošinot, ka tiek sasniegti Latvijai direktīvā noteiktie minimālie iepirkuma mērķrādītāji.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 22. aprīlis.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā".

Jāteic, ka šis likumprojekts un nākamie divi ir cieši saistīti un ar to palīdzību tiek pārņemtas nacionālajā likumdošanā divas direktīvas, kas Latvijai bija jāpārņem jau līdz 2020. gada beigām, līdz decembra beigām. Tā ka – maza kavēšanās, bet... Jā, un visi šie trīs likumprojekti paredz samērā sarežģītas, ar banku darbību saistītas prasības, kas attiecas gan uz atbilstīgajām saistībām, gan uz iekšējām rekapitalizācijas saistībām, kapitāla rezervju prasībām, zaudējumu absorbcijas aprēķiniem un tā tālāk. Ļoti tehniski likumprojekti.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

G. Eglītis. Termiņš priekšlikumiem ir šā gada 6. maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 6. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Paldies.

Jā, kā jau es minēju... Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

G. Eglītis. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 6. maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 6. maijs.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" ir saistīts ar iepriekšējiem diviem. Ļoti tehniskas dabas. Attiecas uz komerciestāžu aktīvu un pasīvu daļu... teiksim, aprēķinu metodēm. Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Un termiņu priekšlikumiem, lūdzu.

G. Eglītis. Termiņš priekšlikumiem ir šā gada 6. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 6. maijs.

Tālāk darba kārtībā – likumprojekts "Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem", pirmais lasījums

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu!

J. Cielēns (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 24. marta sēdē izskatīja un pirmajam lasījumam sagatavoja likumprojektu "Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem" (Nr. 956/Lp13).

Šis likumprojekts ir galvenais likumprojekts četru likumprojektu paketē. Un ar šo regulējumu tiek ieviests viens pants no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas. Likumprojekta galvenais mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu piemērotu izslēdzošā ieskaita režīma... attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu darījumiem un tūlītējiem jeb spot darījumiem.

Es nosaukšu izslēdzošā ieskaita regulējuma... svarīgākos ieguvumus.

Pirmais, pats būtiskākais, ieguvums no regulējuma ir finanšu sistēmai kopumā, jo izslēdzošais ieskaits nodrošina finanšu stabilitāti, ievērojami samazinot sistēmisko risku un domino efektu, kad viens nelabvēlīgs notikums, piemēram, darījums, kuram iestājusies saistību neizpilde, var izraisīt tam sekojošu saistību neizpildes notikumu virkni. Regulējums aizsargās izslēdzošā ieskaita līguma pusi, ja otram līdzējam tiks piemērots tiesiskās aizsardzības, maksātnespējas vai likvidācijas process.

Regulējums veicinās Latvijas finanšu tirgus dalībnieku un lielo sabiedrību iespējas piesaistīt lētāku finansējumu gadījumos, kad otrs līdzējs ir no jurisdikcijas, kurā pastāv izslēdzošā ieskaita regulējums, jo izslēdzošā ieskaita regulējuma neesamība Latvijā kā risks ir iekļauts jebkura produkta... atvasinātā finanšu instrumenta cenā.

Latvija šobrīd ir viena no pēdējām jurisdikcijām Eiropas Savienībā, kuras nav saņēmušas šo pozitīvo atzinumu no ISDA jeb Starptautiskās mijmaiņas un atvasināto finanšu instrumentu asociācijas. Regulējumu ieviešana veicinās finanšu tirgus attīstību un plašāku atvasināto finanšu instrumentu izmantošanu Latvijā.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir trīs nedēļas – šā gada 29. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. aprīlis.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu!

J. Cielēns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Šis ir saistītais likumprojekts – no likumprojektu paketes, kur galvenais bija iepriekšējais likumprojekts par izslēdzošo ieskaitu, un šajā likumprojektā tiek sakārtota terminoloģija un definīcijas atbilstoši jaunajam regulējumam par izslēdzošo ieskaitu.

Arī šis likumprojekts komisijā vienbalsīgi tika atbalstīts, un aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Un termiņš priekšlikumiem?

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – trīs nedēļas, šā gada 29. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 29. aprīlis.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – atkal deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu!

J. Cielēns (JK).

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 958/Lp13).

Arī šis... Šis ir otrs saistītais likumprojekts no likumprojektu paketes, kur galvenais likumprojekts ir par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem. Arī šajā likumprojektā tiek sakārtota terminoloģija un definīcijas atbilstoši regulējumam.

Komisija arī šo likumprojektu ir atbalstījusi vienbalsīgi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Un lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī šim likumprojektam ir trīs nedēļas – šā gada 29. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29. aprīlis.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (Nr. 959/Lp13), pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu!

J. Cielēns (JK).

Šis ir trešais saistītais likumprojekts, kurš ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbildībā... no likumprojektu paketes. Un arī šajā likumprojektā... nav daudz ko piebilst, varu tikai pateikt to, ka arī ir sakārtota terminoloģija, definīcijas atbilstoši jaunajam regulējumam.

Arī šo likumprojektu komisija vienbalsīgi atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (Nr. 959/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir trīs nedēļas – šā gada 29. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – šā gada 29. aprīlis.

Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (Nr. 952/Lp13), pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vārdā – deputāte Ļubova Švecova. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Strādājam ar likumprojektu Nr. 952/Lp13 – "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā".

Likumprojekts pirms pirmā lasījuma tika izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un atbalstīts. Likumprojekta mērķis ir pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 18. decembra direktīvu 2019/2177, ar ko groza direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā ("Maksātspēja II"), direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un direktīvu 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai... pārņemt šīs prasības.

Komisija likumprojektu atbalstīja.

Lūdzu Saeimas deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" (Nr. 952/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

Ļ. Švecova. 23. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – 23. aprīlis.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā" (Nr. 890/Lp13).

Ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums, kas paredz papildināt likuma VII nodaļu ar 22.1 pantu šādā redakcijā: "Inspekcija izskata iesniegumu par personas datu apstrādes atbilstību normatīvo aktu prasībām un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas atbild iesniedzējam par iesnieguma izskatīšanas virzību vai rezultātiem."

Komisijā daļēji atbalstīts... 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Gobzems. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likumu ar 23.1 pantu attiecīgā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Gobzems. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumiem termiņš – šā gada 14. aprīlis.

Likumprojekts "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā", otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Regīna Ločmele. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (Nr. 545/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir risināt problēmu par vides pieejamības nodrošināšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, jo spēkā esošo normatīvo regulējumu dēļ personām ar invaliditāti ir liegts brīvi pārvietoties, bet apkārtējo cilvēku aizspriedumu un nezināšanas dēļ ir faktiski neiespējami saņemt Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto balsu skaitu pandusu vai pacēlāju, vai citu ierīču (vides pieejamībai) ierīkošanai kāpņu telpā, lai personas ar kustību traucējumiem spētu patstāvīgi pārvietoties un dzīvot neatkarīgu, cilvēka cienīgu dzīvi.

Tiesībsarga birojs arī bija norādījis uz likumdošanas nepilnībām, kas neļauj Latvijai pilnībā pildīt ne vien Satversmes 91. un 97. pantu, bet arī ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kurai Latvija sen jau pievienojusies. Un 10 gadus šīs prasības netiek pildītas.

Kopumā likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegti seši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas izņem no likuma 9. panta sadaļu par personu tiesībām ierīkot vides pieejamību atvieglojošās (Nav skaidri saklausāms.)… un pārnes šo daļu uz 11. pantu (proti, sadaļā par dzīvokļa īpašnieka tiesībām rekonstruēt, renovēt vai restaurēt dzīvokļa īpašumu).

Komisijā 1. – Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tas komisijā tika atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā. Tas paredz arī visu manis nosaukto problēmu risināšanas metodiku, bet, kā es jau teicu, ir atbalstīts nākamajā – 3. priekšlikumā. Tātad, ja ir nepieciešams balsojums, tad varbūt kāds no deputātiem var pieprasīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieprasījuši balsojumu, piekrīt komisijas lēmumam.

R. Ločmele. Paldies.

3. priekšlikums. Tika atbalstīts komisijā. Tas ir izstrādāts kopīgiem spēkiem – komisijas locekļu, ekspertu un Juridiskā biroja darba rezultātā – un paredz to, ka turpmāk dzīvokļa īpašniekam būs tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet ievērojot būvniecības jomas normatīvo aktu prasības, veikt pārbūvi attiecībā uz kopīpašumā esošām daļām, lai nodrošinātu vides pieejamību, šādos gadījumos:

pacēlāja uzstādīšanai mājas kāpņu telpās;

labiekārtota laukuma (vai tā daļas) vai piebraucamā ceļa (vai tā daļas), kas atrodas uz kopīpašumā esoša zemes gabala, atjaunošanai;

pandusa izbūvei, ja dzīvokļa īpašumam ir atsevišķa ieeja;

citos gadījumos, ja ir nepieciešams nodrošināt vides pieejamības prasību izpildi.

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tas paredz papildināt 13. panta otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā: "pasākumiem, kuru rezultātā tiek veicināta vides pieejamības prasību nodrošināšana"; papildināt... ar vārdiem "izņemot par pasākumiem, kas veicina vides pieejamības prasību nodrošināšanu".

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 5. priekšlikums ir ļoti svarīgs. Arī tas ir izstrādāts Ekonomikas ministrijā un iesniegts no parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa puses. Tas paredz papildināt 16. panta otro daļu ar 9.1 punktu šādā redakcijā: "vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas koplietošanas telpu platības izmaiņām". Proti, ir runa par to, ka ir nepieciešams nevis iekļaut vides pieejamības ierīces jau esošajā mājas platībā, bet, piemēram, izbūvēt blakus liftu vai pacēlāju, kas palielina mājas platību. Tādu lēmumu gan varētu pieņemt tikai visu dzīvokļu īpašnieku kopība.

Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 6. priekšlikums ir saistīts ar 5., jo papildina 17. panta devīto daļu pēc skaitļa "9." ar skaitli "9.1", par ko bija runa 5. priekšlikumā.

Komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" otrajā lasījumā. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Ločmele. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – trīs nedēļas, proti, līdz 29. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz šā gada 29. aprīlim.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Kvorums ir konstatēts.

Paldies, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt šā gada 8. aprīļa pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – deputātu pieprasījumu izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Viktora Valaiņa, Evijas Papules, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna, Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Gundara Daudzes pieprasījums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par "amatpersonu, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai" sarakstu un lēmuma par viņu vakcināciju pieņemšanu".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga.

I. Puga (KPV LV).

Sveicināti, kolēģi, vēlreiz! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Viktora Valaiņa, Evijas Papules, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna, Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Gundara Daudzes pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par "amatpersonu, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai" sarakstu un lēmuma par viņu vakcināciju pieņemšanu" (Nr. 52/P13) un, balsojot pieciem "par" un deviņiem – "pret", atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, šis pieprasījums spilgti ilustrē valdības attieksmi un ministrijas attieksmi – vai tā ir ministrijas, vai tā ir politiskā attieksme – pret Saeimas opozīciju. Šķietami vienkāršs pieprasījums, kur mēs prasījām pēc būtības parādīt ķēdīti, kādā veidā līdz tādam lēmumam valdība vispār nonāca, jo sabiedrībā tas... Jūs atceraties, sabiedrībā vienā dienā pateica, nākamajā dienā jau bija personas, kuras gāja, potējās un par kurām, protams, radās jautājumi, kāpēc tieši tajā brīdī ir izvēlētas šīs amatpersonas, kāpēc ir tāda steiga un kurām amatpersonām tad būtu jāsaņem šī pote. Protams, tas rada tādu kopējo iespaidu, ka patiesībā tā bija nevis vienkārša vajadzība, bet vēlme personīgi apiet, teiksim tā, vakcinācijas rindu.

Protams, tādos apstākļos gribējās arī noskaidrot, kā valdība līdz tam nonāca. Bet, nu, pārsteidzoša bija atbilde, kuru mēs saņēmām, un atbildē bija minēts viss iespējamais – visādas vispārinātas frāzes: "koalīcijas grupa", "operatīvās vadības grupa", kur šādi lēmumi bija pieņemti, – bet nebija neviena konkrēta persona, neviens konkrēti izšķetināms veids, lai būtu skaidri, visiem saprotami, ka bija tāda situācija, kā nonāca pie šāda secinājuma un kā būtu jārīkojas tieši šajā brīdī. Tas, protams, vismaz man personīgi vēl jo vairāk pastiprināja aizdomas, ka šajā gadījumā notika gluži vienkārši prasta sabiedrības locekļu ignorance un rindas apiešana, izmantojot varas resursus, šajā gadījumā slēpjoties aiz valsts nepārtrauktības... šāda uzstādījuma.

Protams, ja mēs paskatāmies... Man tīri intereses pēc radās vēlme paskatīties, kā tad ir citās Eiropas lielvalstīs. Piemēram, Merkeles kundze, Vācijas kanclere, neizvēlējās šādu ceļu iet, un viņas vadībā šāda rindas, teiksim tā, apiešana nenotiek, notiek tieši otrādāk – ir tāda solidaritāte ar sabiedrību un ar mediķiem, ar senioriem, kuriem ir prioritāri nepieciešama šī vakcīna.

Es saprotu, es pilnībā saprotu to, kāpēc būtu vajadzība kaut ko tādu darīt, bet ir jautājums par to, kurā brīdī tas notiek un vai tiešām tas bija tik kritiski, vai tiešām šo amatpersonu darbības... šie ieradumi... ja mēs skatāmies uz valdību, vai tiešām valdībā kaut kas mainījies, vai tiešām valdība ir sākusi strādāt klātienē pēc šīm potēm? Viņi tāpat turpina strādāt attālināti, norobežojoties viens no otra. Nekas pēc būtības nemainījās. Mainījās tikai tas, ka viņi saņēma šo poti ārpus rindas.

Manuprāt, tas bija ļoti slikts signāls, kā tas tika izdarīts, pārējiem sabiedrības locekļiem. Tā bija arī attieksmes demonstrācija pārējai Latvijas sabiedrībai par to, kā valdība pret šo procesu izturas kopumā. Kamēr viņiem pašiem labi, tas nekas, kas notiek ar pārējiem. Tā nav pareizi.

Arī šī pieprasījuma gluži vienkārši prasītais skaidrojums pēc būtības parādīja valdības vēlmi izvairīties no konkrētu atbilžu sniegšanas, un tādās vispārējās frāzēs – "operatīvā vadības grupa", "valdība kopumā" un tā tālāk, un tā tālāk – tā nonāca pie šī. Neviens konkrēti, kurš te... ministrs iesniedzis šo iniciatīvu, lai valdība varētu par to balsot, – līdz tādām atbildēm mēs nenonācām.

Es uzskatu, šis pieprasījums vēl joprojām ir atbalstāms, un pēc būtības... es domāju, ka arī daudzi Saeimas deputāti saprot, ka taisnība jau ir mums, šī pieprasījuma iesniedzējiem, par to, ka tas bija ļoti nekorekti, īpaši jau par to brīdi, kad ir saņemtas pirmās vakcīnas, – kas ir tās personas, kas skrien, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu šo poti. Manuprāt, brīdis bija izvēlēts absolūti nevietā, kad vēl tik daudz svarīgiem cilvēkiem, svarīgām personām potes bija vajadzīgas. Un tā izmisīgā meklēšana, kā to pamatot, arī bija, manuprāt, ļoti kritiska. Kritiski, kādā veidā tas viss notika.

Paldies.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Pieprasījums veselības ministram Danielam Pavļutam "Par "amatpersonu, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai" sarakstu un lēmuma par viņu vakcināciju pieņemšanu" ir ļoti pamatots un aktuāls. Es domāju, ka šis pieprasījums vēl ilgi būs aktuāls. Tas ir tas, kas pilnīgi noteikti būtu jāzina Latvijas iedzīvotājiem par valdības darbu grūtajā pandēmijas gadā. Ar nosacījumu, protams, ka šādas aktivitātes vispār var nosaukt par darbu.

Šis pieprasījums ir par to, ka vakcinācijas temps Latvijā ir ārkārtīgi zems, vakcinācijas procesa organizācijā valda haoss, nekonsekvence un bezatbildība, bet Kariņa valdības ministri un atsevišķi Saeimas deputāti ārpus kārtas saskaņā ar īpašiem sarakstiem, apejot daudzas riska grupas – mediķus, pedagogus, veco ļaužu pansionātu iemītniekus –, saņēma vakcīnu pret Covid‑19. Manuprāt, tas ir necienīgi pret desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kuri jau ir pieteikušies potei, bet nevar to saņemt, un nav zināms, kad saņems. VIP vakcinēšana, potes ministriem un atsevišķiem privileģētiem deputātiem, apejot rindu, – manuprāt, tas nav augstāko valsts amatpersonu cienīgi.

Es aicinu atbalstīt pieprasījumu un noskaidrot šo amatpersonu lomu īpašo sarakstu veidošanā un lēmuma par viņu vakcināciju pieņemšanā. Sabiedrībai ir tiesības zināt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Puga. Komisijas vārdā, kā jau minēju, pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Evijas Papules, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna, Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Gundara Daudzes pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par "amatpersonu, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai" sarakstu un lēmuma par viņu vakcināciju pieņemšanu"! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 53, atturas – nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Deputātu Ivara Zariņa, Borisa Cileviča, Ivana Klementjeva, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Jāņa Krišāna, Igora Pimenova, Edgara Kucina pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Jūsu valdības darbības neatbilstību Jūsu valdības deklarācijā noteiktajam un Elektroenerģijas tirgus likuma normu pārkāpšanu attiecībā uz OIK regulējumu".

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga.

I. Puga (KPV LV).

Kolēģi! Un tagad tas pieprasījums, kas tika izskatīts... Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Borisa Cileviča, Ivana Klementjeva, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Jāņa Krišāna, Igora Pimenova, Edgara Kucina pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Jūsu valdības darbības neatbilstību Jūsu valdības deklarācijā noteiktajam un Elektroenerģijas tirgus likuma normu pārkāpšanu attiecībā uz OIK regulējumu" (Nr. 53/P13) un, balsojot pieciem "par", deviņiem – "pret" un vienam deputātam nebalsojot, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nav... šinī sakarā negribas jau vairāk vispār neko runāt. Jo šie OIK pieprasījumi ir tāds viens visuzskatāmākais piemērs, līdz kādai profanācijai Latvijā ir... pārvērsta demokrātiskā parlamentārā uzraudzība, proti, mums ir bijuši entie – kā jūs visi zināt, entie! – OIK pieprasījumi, kuros uzskatāmi ar faktiem tiek pierādītas neatbilstības, tiek atklāti un pierādīti fakti, kuri liecina bieži ne tikai par neatbilstībām, bet par likumpārkāpumiem, liecina par rupjiem likumpārkāpumiem, liecina par iespējamām krāpniecībām sevišķi lielos apmēros. Mēs šeit runājam par miljoniem. Un tas viss ar faktiem, ar dokumentiem tiek pierādīts. Taču, neskatoties uz to, Pieprasījumu komisija un vēlāk arī parlaments lemj par to, ka šie pieprasījumi nav pamatoti un ka tos nevajag izskatīt, ka šos faktus nevajag noskaidrot.

Šis ir kārtējais stāsts, kur tieši tādā pašā izpildījumā mēs runājam par kārtējām neatbilstībām. Nu jau runājam nevis vienkārši par neatbilstībām, runājam par acīmredzamiem likumpārkāpumiem, ko veic šī valdība, šī koalīcija, kura nāca pie varas ar solījumiem, ka viņi cīnīsies ar OIK afēru, un pasludināja vispār... gāja vairāksolīšanā, bija aizgājuši tiktāl, ka bija paziņojuši, ka viņi vispār likvidēs OIK – nevis vienkārši likvidēs OIK afēru, bet likvidēs arī OIK. Tās ir divas dažādas lietas – es vēlētos uzsvērt tiem, kuri to nesaprot. Izskatās, ka to nesaprot arī tie, kuri piedalījās šinī vairāksolīšanā, vārdu sakot, pasludināja to.

Nu tad mēs pajautājām pieprasījumā, ko jūs esat izdarījuši, lai izpildītu šo solījumu likvidēt OIK. Saņēmām... Tas bija viens no jautājumiem. Uz šo jautājumu (un tas bija jautājums Krišjānim Kariņam, kurš valdības deklarācijā to konkrēti bija ierakstījis) mēs saņēmām atbildi nevis par to, kā viņi mēģina likvidēt šo OIK, bet kā viņi mēģina to saglabāt. Taču tā ir tāda vairāk liriskā sadaļa.

Konkrētā sadaļa, ko mēs prasījām, – prasījām Krišjānim Kariņam skaidrot, kā nu tas ir sanācis, ka jūs, tie, kuri solījāt cīnīties ar OIK afēru, ne tikai to tagad nedarāt, nedarāt tā, kā bijāt solījuši, bet pat pārkāpjat likumu, lai to nedarītu, proti, 2020. gadā, tas ir, pagājušā gada sākumā, janvārī, tika pieņemti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Jūs visi tos pieņēmāt, jūs visi par tiem balsojāt. Tie paredzēja konkrētas lietas, konkrētus pienākumus, kas tika uzlikti Ekonomikas ministrijai, lai mazinātu OIK ietekmi, afēras komponenti šinī visā stāstā. Viens no uzdevumiem, kas tika uzlikts Ekonomikas ministrijai, bija mainīt kārtību, kādā tiek noteikta pārkompensācijas novēršana, proti, paredzot to, ka pārkompensācijas novēršanu... aprēķinot, cik tad tālāk būs jāsaņem liels atbalsts komersantam, vērā ir jāņem viss viņu sniegtais atbalsts, nevis tā, kā to bija līdz šim paredzējusi Ekonomikas ministrija, ka bija ielikusi tikai daļu no atbalsta, lai tādējādi lielāku apjomu... atbalstu varētu saņemt OIK komersants, kā arī būtu jāņem vērā visi viņa ieņēmumi.

Paralēli tika noteikts arī princips, kas jau sen ir pateikts... ko ir pateikusi Eiropas Komisija... noteikusi: lai novērstu šo pārkompensāciju, šo pārāk dāsno atbalstu, izdevumiem būtu jābūt... tie nevar pārsniegt konkrētas līmeņatzīmes. Tas ir ļoti svarīgs fakts, kādā veidā... ļoti svarīgs aspekts, kādā veidā līdz šim daudzi OIK komersanti ir manipulējuši un nodrošinājuši sev nepamatoti lielus ienākumus, proti, šī peļņas norma, ko mēs noteicām, – deviņi procenti, kuru nevar pārsniegt, tiek rēķināta, ņemot vērā, kādi ir bijuši ne tikai komersanta ieņēmumi, bet arī izdevumi, proti, jo lielāki ir komersanta izdevumi, jo viņam ir tiesības saņemt lielāku atbalstu, tad no šiem izdevumiem saņemt vēl arī deviņu procentu peļņas normu.

Ja noteikumos netiek paredzēts kaut kāds maksimālais līmenis konkrētiem izdevumu līmeņiem, pieņemsim, investīcijām uz uzstādīto jaudu, tad komersantam rodas lieliska iespēja pie šāda regulējuma vienkārši pelnīt, saistīt sev peļņas depozītu, tas ir, guldīt iekšā, cik vien viņš vēlas, viņš tik un tā no tā saņems papildus vēl peļņas normu, ar to tiks uzrēķināta peļņas norma – deviņi procenti. Daudzi komersanti to arī darīja.

Ekonomikas ministrijai tas tika uzskatāmi pierādīts. Par to mums bija debates iepriekšējos pieprasījumos. Ekonomikas ministrija teica, ka, jā, viņi to ir sapratuši, viņi pat pasūtīja speciālu pētījumu, lai tiešām šo defektu novērstu, jo pretējā gadījumā – kas notiek? Komersants, kuram ir iekārta, var to dažādi ekspluatēt. Viņš var tiešām... godprātīgi to ir uzstādījis un attiecīgi uzturējis godprātīgi, un tas būs viens izdevumu līmenis. Bet viņš var darīt arī savādāk. Viņš var pastāvīgi izdomāt kaut ko remontēt, sarunāt ar sev, teiksim tā, draudzīgu kompāniju, noslēgt līgumu, ka viņš nupat veiks kapitālo remontu vai mainīs turbīnas šai iekārtai, ka tās ir nepieciešams mainīt. Un tādā veidā, iespējams, ļoti bieži arī par paaugstinātu cenu, pēc tam šo paaugstināto papildu peļņu savā starpā sadalot, tiek īstenoti remonti. Pēc tam šie visi remontu izdevumi saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem noteikumiem iet iekšā tanī pārkompensācijas novēršanas aprēķinā, kuram vēl pa virsu tiek uzrēķināti deviņi procenti.

Ir acīmredzami, ka tas tiek izmantots, jo to parāda arī aprēķini, kādi tika īstenoti, kad it kā tika atzīts, ka ir pārkompensācija... šie pārkompensācijas riski ir. Redzam – Eiropas Komisija... Pēc šīs jaunās metodikas sanāca tā, ka šī pārkompensācija... šie atbalsta apjomi nemaz nesamazinājās.

Tāpēc Ekonomikas ministrijai ar lielu stīvēšanos tika pierādīts, ka tomēr ir vajadzīgas šīs līmeņatzīmes... noteikt maksimālās... teiksim, cik var būt maksimālais investīciju apjoms konkrētai tehnoloģijai uz vienu uzstādīto megavatu, līdzīgi kā ar citām izdevumu pozīcijām, pieņemsim, kurināmā izmaksas, ko nedrīkst pārsniegt, un tamlīdzīgas lietas. Tas dotu iespēju komersantam... Tas dotu iespēju sekot līdzi, lai komersants nevarētu veikt šīs manipulācijas.

Ekonomikas ministrija pasūtīja pētījumu – par to ir samaksāti desmiti tūkstoši –, lai noteiktu šīs līmeņatzīmes, ko tagad... Un tas viss tika darīts vēl pagājušogad. Neskatoties uz to, ka likums paredzēja, ka šiem noteikumiem par līmeņatzīmēm bija jābūt pieņemtiem jau pagājušā gada augustā, šo noteikumu nav joprojām. Tātad likums tiek pārkāpts. Šis jaunais mehānisms, lai novērstu pārkompensāciju, lai mēs pārtrauktu maksāt nepamatoti dāsni lielu atbalstu, kas ir mērāms miljonos – mēs miljonus maksājam par to visu, visa sabiedrība nomaksā! –, Ekonomikas ministrijas neizdarības pēc joprojām nav izdarīts. Vēl vairāk – Ekonomikas ministrija pašlaik ved šo spēli, kā argumentāciju minot, ka viņiem tagad ir sarežģīts saskaņošanas process, tur daudzi iebilst un tamlīdzīgi. Nu, protams, ka iebildīs visi tie, kuriem tagad draud samazināt šo atbalstu. Viņi iebildīs, viņi rakstīs entās vēstules un, protams, meklēs lobijus citās ministrijās, lai tikai šādi noteikumi netaptu vai arī, ja šie noteikumi taps, lai tie taptu atkal tādi, lai tos varētu apiet.

Tas ir tas, kas pašlaik notiek. Tas, ko Ekonomikas ministrija savā vēstulē ir uzskatāmi apliecinājusi, – nebūs vairs šo līmeņatzīmju šajos noteikumos, kuri jau nav izstrādāti vairāk nekā pusgadu. Tagad vēl arī tiek paredzēts, ka šie noteikumi būs tādi, lai varētu legalizēt šādu iespēju apiet un saņemt nepamatoti dāsnu atbalstu.

Tāpat tas ir arī ar vienotā tehnoloģiskā cikla principa ieviešanu, kas tika izmantots, lai krāptos un saņemtu nepamatoti lielu atbalstu, – pārdot nepamatoti lielu elektroenerģijas apjomu, kad tiek nodalīts process, kas ir visenergoietilpīgākais, no procesa, kurā gala procesā rodas... tiek ražota elektroenerģija, proti, tas ir attiecībā uz šīm biogāzes stacijām, jo īpaši tā saucamajiem kukurūzas pūdētājiem, kuri visu šo pūdēšanas procesu, visu šo biomasas sagatavošanas procesu līdz biogāzei nodalīja atsevišķā sabiedrībā un pēc tam uzrādīja, ka vienīgais, kur viņiem ir elektroenerģijas patēriņš, ir šī koģenerācijas stacija, kurā vienkārši šī gāze tiek sadedzināta, līdz ar to panākot to, ka viņi par paaugstināto tarifu var pārdot gandrīz visu savu saražoto elektrību, nevis izmantojot šo elektrību, lielu tās daļu, biogāzes sagatavošanas procesam šai otrai kompānijai.

Un Ekonomikas ministrija pasaka – tas viss ir kārtībā, mēs tādas lietas pieļausim. Ja komersants tās – šo krāpniecību – būs novērsis pusgada laikā, tad mēs uzskatīsim, ka to nav nemaz bijis. Šeit mēs atkal runājam par miljonu krāpniecību, kuras tādējādi Ekonomikas ministrija piesedz. Tieši tāpat kā Ekonomikas ministrija izdomāja šo savdabīgo regulējumu. Ja jūs atceraties, kolēģi, tie, kuri strādāja ar šo likumprojektu, – mēs taču paredzējām, ka nelikumīgais un nepamatoti izsniegtais atbalsts no komersanta ir jāatgūst, jāatgūst pilnā apmērā un ka komersants ir atbildīgs par to, lai pierādītu, kā viņš ir izpildījis šos nosacījumus. Ja viņš šos nosacījumus nav izpildījis, tātad saņēmis atbalstu nepamatoti, atbalsts ir jāatdod.

Tas, ko dara Ekonomikas ministrija, – atkal cenšas apiet šos grozījumus likumā, šo paredzēto regulējumu, ar saviem Ministru kabineta noteikumiem paredzot, ka šajos gadījumos, kad komersants krāpies, nav pildījis atbalsta nosacījumus, viņam viss atbalsts nemaz nebūs jāatdod, pietiks, ja viņš atdos par pēdējo periodu, a par pārējo šo atbalstu varēs paturēt.

Un tas ir atkal... šeit mēs atkal runājam par krāpniecībām, par zaudējumiem, kuri ir izdarīti Latvijas sabiedrībai daudzu miljonu apmērā. Visi šie fakti, par ko es runāju – es atbildu par saviem vārdiem! –, jums visiem tie ir zināmi, jo Ekonomikas ministrijai... Pateicoties tiem grozījumiem, ko mums... ko man izdevās aizstāvēt savulaik likumā, tika paredzēts, ka Ekonomikas ministrijai ir jāizsniedz dati par staciju darbību par pēdējiem trim gadiem. Konkrēti par pašpatēriņu. No šiem datiem ir acīmredzami – daudzas stacijas gadiem ir strādājušas un pārdevušas elektroenerģiju nepamatoti lielos apjomos, proti, viņu pašpatēriņš ir bijis desmitiem, simtiem reižu mazāks, nekā tas tehniski ir iespējams pēc šīm tehnoloģijām, kas savukārt nozīmē, ka stacijām bija iespēja pārdot savu saražoto elektroenerģiju daudz lielākā apmērā, nekā viņi būtu tiesīgi to darīt, jo pārdot par paaugstināto tarifu varēja tikai elektroenerģijas pārpalikumu, kas paliek pēc pašpatēriņa. Savukārt, ja pašpatēriņš tiek nozīmīgi samazināts desmitiem, simtiem reižu, atsevišķām tehnoloģijām šis pašpatēriņa apjoms var sasniegt līdz pat 30 procentiem, tad attiecīgi daudz lielāku apjomu var pārdot par šo paaugstināto tarifu. Un no šiem datiem ir redzams, ka šīs stacijas ir gadiem krāpušās.

Šeit mēs atkal runājam par tiem cipariem. Saliekot tie ir miljoni. Miljoni, kas bijuši izkrāpti, un tas, ko tagad Ekonomikas ministrija mēģina izdarīt ar saviem Ministru kabineta noteikumiem, ir uztaisīt tā, lai pret šīm prasībām... izkrāptajām summām nedrīkstētu vērst...

Kolēģi, es stāstu šo visu jums, lai, nu, jūs varētu novērtēt, vai tiešām nebūtu vērts mums šeit, parlamentā, sevišķi tām partijām, kuras ir solījušas saviem vēlētājiem tikt galā ar OIK krāpniecībām, tikt skaidrībā un atsaukt šeit ekonomikas ministru stāstīt šeit un atskaitīties, kāpēc viņš pieļauj šādu lietu kārtību. Kāpēc viņš taisās darīt, lūk, šīs visas lietas, par ko es pašlaik jums skaidroju. Lai viņš attaisno šos faktus, parāda savas rīcības pamatotību.

Ja jūs šodien balsosiet pret šo pieprasījumu, tas nozīmē, ka jūs pirmām kārtām melosiet saviem vēlētājiem, jūs nepildīsiet savu valdības deklarāciju un jūs legalizējat to, ka drīkst Ekonomikas ministrija pārkāpt likumu, jo likumā sen bija noteikti termiņi, kuros šie Ministru kabineta noteikumi bija jāizstrādā, un arī noteikti principi, kā šie Ministru kabineta noteikumi bija jāizstrādā. Nekas no tā nav izdarīts!

Ja jūs šodien pasakāt, ka tas viss ir atļaujami, un balsojat pret šo pieprasījumu un atzīstat to par nepamatotu, pēc būtības jūs vienkārši padarāt uzskatāmi Latviju par beztiesisku valsti. Tiesiskuma principi vispār nestrādā.

Un šeit es pirmām kārtām vēršos pie saviem kolēģiem no Jaunās konservatīvās partijas – jūs, kuri nāca šeit, Saeimā, ar šo tiesiskuma lozungu, kuri nāca šeit, Saeimā, ar to, ka visiem jābūt ir... jāstrādā godīgi, drosmīgi, gudri un ka jūs būsiet tie, kas cīnīsies ar korupciju. Tad man ir jautājums – ar kuru korupciju jūs esat gatavi cīnīties? Tikai ar to, kurā jūs neesat iesaistīti? Ja jūs neatbalstīsiet šo pieprasījumu, tad tas sanāk diemžēl tieši tā. Ja tas tā nav, lūdzu, piesakieties debatēm un pasakiet, kāpēc jūs būsiet gatavi neatbalstīt šo pieprasījumu, jo fakti ir vienkārši šokējoši.

Aicinu, kolēģi, atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Puga. Komisijā šis pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Borisa Cileviča, Ivana Klementjeva, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Jāņa Krišāna, Igora Pimenova, Edgara Kucina pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Jūsu valdības darbības neatbilstību Jūsu valdības deklarācijā noteiktajam un Elektroenerģijas tirgus likuma normu pārkāpšanu attiecībā uz OIK regulējumu"! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 54, atturas – nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi, 8. aprīļa pirmās attālinātās ārkārtas sēdes daba kārtība ir izskatīta.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Sēdi slēdzu.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!