Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2020. gada 18. decembra stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas četrdesmit otrā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 18. decembrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 12.01.2021., Nr. 7 https://www.vestnesis.lv/op/2021/7.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 3

Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību"

Vēl šajā numurā

12.01.2021., Nr. 7

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 18.12.2020.

OP numurs: 2021/7.2

2021/7.2
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas četrdesmit otrā (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 18. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sākam skatīt 2020. gada 18. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Pirmā sadaļa – lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par Ministru kabineta 2020. gada 17. novembra rīkojumu Nr. 668, 2020. gada 24. novembra rīkojumu Nr. 674, 2020. gada 2. decembra rīkojumu Nr. 719, 2020. gada 4. decembra rīkojumu Nr. 736 un 2020. gada 8. decembra rīkojumu Nr. 743, ar kuriem grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novērošanas, piedodiet, novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labvakar vēlreiz, kolēģi! Ķersimies klāt! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2020. gada 9. decembra sēdē ar turpinājumu šā gada 16. decembrī izskatīja veselu virkni tikko nosaukto Ministru kabineta sagatavoto rīkojumu, ar kuriem tika izdarīti grozījumi un tika pagarināta izsludinātā ārkārtas situācija.

Laika taupīšanas nolūkā kā parasti nesaukšu visu, kas tika izdarīts, bet izdarīsim ieskatu, kas tika... būtiskākās lietas, kādas tika noteiktas.

Tātad pirmais – ārkārtējās situācijas termiņš tika pagarināts līdz 2021. gada 11. janvārim.

Otrais – vairākkārt tika labotas normas par skaistumkopšanas pakalpojumiem, sākotnēji atļaujot tikai daļu no tiem, bet vēlāk visus vienādojot.

Tika ierobežota arī personu pulcēšanās un aizliegti privāti pasākumi. Tika atļauti tikai vienas mājsaimniecības ietvaros šāda veida pasākumi. Bija noteikts, ka, ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, tad pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros.

Tāpat tika pārtraukta gadatirgu darbība un bibliotēku lasītavu darbība.

Ar grozījumiem tika vēl vairāk ierobežota tirdzniecība, maksimāli mēģinot ierobežot personu izklaidi tirdzniecības centros brīvdienās un arī ar to saistīto pārvietošanos.

Tika aizliegta alkohola tirdzniecība brīvdienās, kā arī noteikts... un pēc tam arī labotas preču grupas, kuras personām ir pieejamas brīvdienās.

Tika noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās darbojas tikai aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, un degvielas uzpildes stacijas. Tajās tika aizliegts tirgot alkoholu, tabaku un tabakas izstrādājumus.

Tika noteiktas tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot atsevišķas preču grupas. Tātad konkrēti bija runa par to, ka drīkst tirgot pārtikas preces (izņemot alkoholu), higiēnas preces, dzīvnieku barību, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes.

Kā mēs atceramies, tika arī samazināta cilvēku koncentrācija bibliotēkās, muzejos, reliģiskās darbības veikšanas vietās no 50 procentiem uz 20 procentiem no iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra.

Tāpat tika pastiprināti pienākumi izglītības jomā, lai garantētu maksimāli drošus apstākļus tās norisei. Tika noteikts, ka, realizējot pirmsskolas izglītības programmas apguvi, izglītības iestādē nodarbinātie mācību procesa laikā un ārpus tā lieto mutes un deguna aizsegus. Tos varēja nelietot bērni, kas nav sasnieguši septiņu gadu vecumu un personas ar acīm redzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai.

Tāpat tika noteikts, ka vispārējās izglītības programmas apguve 1.–4. klasei klātienē tiek regulēta, ja vienam izglītojamam tiek realizēta... ja vienam izglītojamam tiek nodrošināti ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no mācību norises telpas platības.

Tāpat tika noteikta arī individuālās... individuāli tās profesionālās izglītības praktiskās daļas apguve, kuru nav iespējams veikt attālināti.

Bez tam tika arī paplašinātas iespējas izmantot videokonferences tiesās, atliktas lēmumu izpildes par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem, regulēta kārtība attiecībā uz notiesāto un apcietināto personu nodošanu ārvalstīm un pārņemšanu.

Rīkojums arī tika papildināts ar jauniem punktiem, kas nosaka ierobežojumus un pienākumus saimnieciskā pakalpojuma sniedzējiem attiecībā uz personu koncentrāciju. Runa bija par 20 procentiem vai... par 25 kvadrātmetriem mazākā telpā viens apmeklētājs... uz vienu apmeklētāju.

Bez tam arī bija noteikti noteikumi par informācijas izvietošanu, tai skaitā svešvalodā, sabiedriskā transporta pārvadājumu organizēšanu, nepārsniedzot 50 procentus no tā pasažieru ietilpības. Bija noteikts arī pienākums publiskās iekštelpās, tai skaitā darbavietā, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu, lietot mutes un deguna aizsegu.

Tāpat jau no 7. decembra paredzēts mutes un deguna aizsegus sabiedriskajā transportā lietot arī bērniem no septiņu līdz 13 gadu vecumam.

Tika arī noteikts, ka pasākuma organizators un saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs vai ēkas īpašnieks nodrošina, ka persona, kura nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstošā veidā (kas nozīmē, ka tas varētu būt, neaizsedzot degunu un muti), netiek ielaista iekštelpās.

Pasākuma organizators vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs nesniedz pakalpojumu personai, kura neievēro minētās epidemioloģiskās drošības prasības, tai skaitā nelieto mutes un deguna aizsegu.

Minētās prasības neattiecas uz attiecīgā rīkojumā noteiktām personām.

Bez tam arī tika pilnveidoti drošības pasākumi veselības aprūpes sistēmā, pārtraucot veselības tūrisma ietvaros sniegtos pakalpojumus un mainot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtību stacionārās ārstniecības iestādēs, ierobežojot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu dienas stacionāros un stacionāros... veselības pakalpojumu sniegšanu.

Tāpat tika paredzēta arī pastiprināta kontrole pār Latvijā ieceļojošo personu pienākumu izpildi, kā arī nepieciešamību iesniegt apliecinājuma anketu personām informācijas sistēmā Covidpass.lv.

Būtiski, ka tika atvēlēti papildu līdzekļi mediķu atalgojumam un paredzētas tiesības noteikt viņiem piemaksas apmēru līdz 100 procentiem no mēnešalgas.

Tāpat piemaksas ir paredzētas arī citām iestādēm un personām, kuras iesaistītas cīņā ar pandēmiju.

Komisijā, uzklausot iestādes... infektologus, ekspertus, valdības noteiktie grozījumi rīkojumos un ārkārtas situācijas pagarināšanā tika atzīti par pamatotiem, samērīgiem un konkrētajā situācijā nepieciešamiem.

Vēlos pateikties mediķiem un visiem, kuri gan ar savu darbu, gan ar savu atbildīgo izturēšanos pret noteiktajiem ierobežojumiem cīnās ar esošo pandēmiju, un aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar visiem! Es gribu teikt, ka visi jūsu pieņemtie lēmumi ir... es jau to esmu teicis, ka vājprātīgi, bet es gribu paskaidrot.

Tātad parasti darba devējs vai vadītājs saviem darbiniekiem uzdod tādus darba uzdevumus, kurus darbinieki saprot, viņš izskaidro, paskaidro, kāpēc tie ir jāveic un kādu rezultātu tie dos, un tādā veidā motivē šos darbiniekus arī attiecīgi rīkoties. Bet tas nav par mūsu valsts vadītājiem. Mūsu valsts vadītāji pieņem haotiskus lēmumus, un, ja jūs paši nejūtat, ka par jums smejas visa tauta, tad palasiet pēdējo Raimonda Paula interviju. Tad sapratīsiet varbūt. Un visa tauta to neņem vērā. Es jums varu nodemonstrēt pāris detaļas. Saņēmu īsziņu šodien, citēju: "Biju pie sava friziera. Jautāju – kā tagad? Skaidrs, ka nekas nemainīsies. Pirmdien pilns pieraksts, dāmas grupiņās pašas savācas pie kādas ciemos, un viss notiek. Diez vai kādam bija ilūzija, ka būs savādāk."

Ko es ar to gribu pateikt? Es ar to gribu pateikt, ka mums arī uzmanīgi jāskatās uz mūsu parlamenta dāmām – kādas viņām būs frizūras pēc trīs nedēļām. Un kāds būs manikīrs. Pedikīru mēs neredzēsim. Bet to mēs varēsim pārbaudīt, vai mūsu parlamenta dāmas trīs nedēļu laikā ir vai nav bijušas pie friziera. Un pilnīgi skaidrs, ka triju nedēļu laikā, pazīstot... teiksim, pieaugušam vīrietim ir skaidrs, ka sieviete sevi aprūpē regulāri, arī veic manikīru un tamlīdzīgi.

Kāpēc tas nedarbojas? Tāpēc, ka pretī nav loģisks atbalsts cilvēkiem, kuriem vienkārši ir jāpabaro savas ģimenes. Un tāpēc jūs varat pieņemt, ko jūs gribat... cilvēki vienkārši dzīvo savu paralēlo dzīvi... un izlikties, ka tas būs, nākt uz Saeimas sēdēm ar sataisītām frizūrām, kad ir aiztaisītas ciet visas frizētavas, un teikt, ka jūs pašas to esat darījušas... Visiem tāpat viss ir skaidrs, jo visi pārējie arī to darīs.

Proti, viss, ko dara vara, sākas ar neizpildāmiem rīkojumiem. Jūs ierobežojat visus tos vīrusus vai vēl kaut ko... Un ko jūs izdarījāt? Pilni trolejbusi, autobusi, pilnas veikalu stāvvietas, simt tūkstošu cilvēku sastrēgums Rīgas centrā šodien. Lai gan varēja uztaisīt 24 stundas diennaktī pa svētkiem visu šo laiku. No sākuma jūs aizliedzat šņabi tirgot, tad saprotat, ka... palasījāt droši vien "Šveiku", sapratāt, ka, ja aizliedz šņabi... vai Gorbačova laikos vai kuros tur... padomju laikos... tie, kas aizliedz šņabi tirgot, – tie krīt uzreiz. Tad atļāvāt, iekļāvāt pārtikas grupā. Tā jūs strādājat, visi ņirdz par jums.

Proti, ja darbiniekam uzdod neizpildāmu rīkojumu, tad vēlāk jau viņš arī izpildāmus rīkojumus vairs nepildīs. Jūs esat panākuši to, ka jūs vienkārši ignorē, jo sabiedrība pati funkcionē, pati. Jūs tur kaut kur atrauti – savā Olimpā kā tādi sengrieķu dievi, un valsts cilvēki kaut kur tur savā... savā vietā dzīvo. Un tās visas ākstības... Jūs neredzat paši? Neko... Maskas tagad bērniem – uzstūķēsiet maskas. Palīdzēja jums maskas? Pēdējo mēnesi jums bija... vai cik ilgu laiku jūs tās maskas valkājat. Es kaut kā pēc statistikas redzu, ka pilnīgi viss ir... pilnīgi pretēji aizgājis, kopš maskas ieviesa. Un es skatos statistiku, starp citu. Parādiet, lūdzu, man statistiku, kas pateiktu, ka samazinās vīrusa izplatība un viss pārējais. Problēma ir tā, ka jūsu lēmumi nav ne pārdomāti, ne arī uz sabiedrības interesēm vērsti. Arī mediķus jūs neaizsargājat šādā veidā. Un tauta par jums ņirdz, vienkārši atklāti jau smejas. Jo šī jau ir agonija, agonija, kas beigsies, vairs nav ilgi palicis. Jūs jau tikai paši vēl to nesaprotat, ja, jūs vēl turēsieties kādu laiku, bet jūs nesaprotat to, ka viss jau ir beidzies, viss. Jūs, līdzskrējēju vara, Kariņa un viss... Apvienojiet, lūdzu, laikus man. Es atvainojos, apvienojiet, lūdzu, man laikus.

Sēdes vadītāja. Jā, jūsu laiks ir apvienots. Lūdzu, runājiet!

A. Gobzems. Tātad jūs, Kariņa valdības visi tie... visi tie ar visu... prezidentu, es atvainojos, ieskaitot, visi tie fani, kas fano par to VIENOTĪBAS valdību, un visi pārējie – jūs manus atbalstītājus saucat par kotlešu ēdājiem. Tagad tauta par jums smejas. Kas jūs esat? Kas ir jūsu atbalstītāji? Ja manējie ir kotlešu ēdāji, kas ir jūsējie pie šiem nenormālajiem lēmumiem, kādi ir? Šņabi drīkst, cepešpannu nedrīkst, ja?

Braucu bērnam pakaļ uz skolu tagad... iepriekšējā Saeimas sēdē, lai gan šo Saeimas sēdi mēs arī varējām pirmdien mierīgi noturēt, nekas nebūtu noticis, nekas nebūtu mainījies. Tāpat cilvēki dzīvo savu dzīvi. Viņus vairs neinteresē tas, kas šeit notiek, tāpēc ka viņi saprot, ka tas ir kaut kāds pilnīgs vājprāts. Pilnīgi kaut kas atrauts no dzīves realitātes. Un cilvēki smejas par to, kas notiek parlamentā. Jūs to neredzat, nesaprotat? Izejiet ielās, parunājiet ar cilvēkiem, aprunājieties ar parastiem cilvēkiem pārmaiņas pēc!

Un, ja jūs domājat, ka jūs mūžīgi sēdēsiet tai Olimpā, es atgādināšu – "Latvijas ceļš" tā domāja, ka mūžīgi sēdēs, "Tautas partija" tā domāja, ka mūžīgi sēdēs... kas tur vēl bija pa starpai? Bils arī, starp citu, domāja, ka mūžīgi atradīsies... Un tagad jūs domājat – jūs tur mūžīgi atradīsieties. Nu nē, mīļie draugi, gads – maksimums. Pat kāds gads? Kāds gads? Viss cauri, beidzies. Attopieties! Sāciet beidzot kaut ko darīt tautas labā un pieņemt kaut kādus lēmumus, kurus cilvēki grib izpildīt, nevis uz kuriem cilvēkiem būs nospļauties, tāpēc ka viņiem jāēd, jūs taču viņiem nepalīdzat.

Un tad jūs teiksiet, ka jūs ierobežojat kaut kādu kovidu ar tiem pārbāztajiem autobusiem, kas pa Brīvības ielu... ļoti simboliski pa Brīvības ielu ar pārbāztu autobusu šodien braukt, ļoti zīmīgi. Un palasiet "Šveiku" – visi, visi, kas ir tajā koalīcijā, tie, kas nav lasījuši, izlasiet pirmoreiz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Viss šis kopums, varbūt izņemot kādu vienu maziņu rīkojumu... tad es varētu teikt, ka viss šis rīkojumu kopums ir viena vienīga ņirgāšanās par cilvēkiem.

Kolēģi no valdības droši vien... es nezinu, vai tas ir Citskovska kungs vai vēl kāds cits gudrs cilvēks no valdības, kurš ir ieteicis jums ielikt iekšā pie šiem nepatīkamajiem lēmumiem klāt arī piemaksas mediķiem ar gudru ziņu tādā ziņā, ka nu jūs taču nevarēsiet noraidīt to ārprātu, ko valdība ir sastrādājusi šajos priekšlikumos, ja klāt tiem būs maza, maza, laba, gaiša domiņa. Protams, ka ne.

Un līdz ar to mēs, protams, redzam šo viltīgo plānu, bet es aicinu... aicināšu jūs neatbalstīt šos dokumentus, tāpēc ka valdība ļoti mierīgi var visos savos noteikumos, kurus valdība var sastādīt, pamatojoties uz kovida likumiem, paredzēt šīs piemaksas mediķiem, šos pabalstus un visu pārējo. Nevajag ākstīties!

Tāpēc jūs, godātie kolēģi, ar drošu sirdi varat noraidīt šos visus priekšlikumus, arī kolēģi no koalīcijas, kuri, kā mēs redzējām, bija ļoti nemierā ar šiem lēmumiem. Es ceru, ka viņi ir palikuši konsekventi un tiešām arī neatbalstīs šos lēmumus.

Ko es vēlos teikt? Tātad, kā mēs zinām, šie lēmumi jau bija spēkā, tie ir jāpārapstiprina. Bet, ja mēs runājam par šo priekšlikumu, šo obligāto pienākumu, tātad maskas visiem nēsāt darbavietās arī, ja ir vismaz divi cilvēki, tad es tiešām gribētu saprast. Varbūt kāds man varētu izskaidrot. Es publiski to jautāju, kas ir noticis, Valsts prezidentam. Kāpēc 16. decembrī... mēs varam vērot Valsts prezidenta mājaslapā – Valsts prezidents Egils Levits tiešsaistes ceremonijā akreditē Viņa Ekselenci Islandes Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku. Šajā ceremonijā mēs redzam bildi, un bildē ir prezidents Levits, un divi darbinieki sēž pie viena galda, un Levita kungam nav uzvilkta maska. Vai kāds to var izskaidrot, kāpēc Levita kungs uzskata sevi par pārāku par citiem? Kāpēc Levita kungs uzskata, ka skolotājiem ir jānēsā maskas, bērniem būs jānēsā maskas, bet viņš var nenēsāt masku? Varbūt tāpēc, ka viņš ir Levita kungs.

Tāpat man ir jautājums arī Prezidija locekļiem. Kā mēs esam novērojuši nu jau vairākas sēdes pēc kārtas, Prezidija locekļi turpina mainīties vietām, jo viņi nevar ilgāk par pusotru stundu vadīt sēdi maskā. Tas ir grūti, un ir saprotams, ka tas ir grūti, taču neviens – neviens! – no koalīcijas kolēģiem... nav dzirdēts, ka viņš pateiktu kaut vienu vārdu par to, ka skolotājiem arī varētu būt grūti maskā vadīt stundu, kur nu vēl bērniem nosēdēt tajā maskā.

Tas, ko mēs arī dzirdējām, es arī... paldies kolēģiem, man bija iespēja piedalīties šajā sēdē. Tas, ko mēs dzirdējām attiecībā uz maskām bērniem, tiešām bija prātam neaptverams cinisms, jo tad, kad varbūt mēs dzirdējām no mediķiem šo aizrādījumu, ka, lūk, mēs vispār nedrīkstam kritiski vērtēt šos aizliegumus, jo viss, ko dara valdība, ir tikai mūsu veselības dēļ, jo visi cilvēki slimo, visi cilvēki mirst, un mums ir jābūt saprotošiem, mēs... vispār jebkurš, kurš kritiski vērtēs jebko no šiem noteikumiem, ir viņu acīs tātad ciniķis un cilvēks, kuram nospļauties par visiem pārējiem.

Bet jautājums ir par to – kāpēc mums tik daudz mediķu slimo? Es arī lūgšu apvienot laikus...

Sēdes vadītāja. Laiki ir apvienoti.

J. Stepaņenko. Kāpēc tik daudz mediķu mums slimo? Vai tas gadījumā tomēr nav tāpēc, ka mediķiem savulaik tika iegādātas neatbilstošas maskas? Vai tas nav... vai mums nav jāaicina godātie mediķi, lai viņi tomēr tā kā savācas kopā kādā kolektīvā un iesniedz arī prasību pret valdību par to, ka viņi ir nodrošināti ar neatbilstošu aprīkojumu, kura dēļ viņiem ir radies kaitējums veselībai?

Tad, kad mēs dzirdam argumentus, ka bērniem ir jāiet skolās maskās un jāsēž stundās, kamēr mums tanī pat laikā ir... vakardien bija vairāk nekā tūkstoš saslimušo un 25 mirušie, kā mēs dzirdējām un lasījām. Tas cilvēks, kurš joprojām pie visiem šiem skaitļiem... šodien ir vairāk par 800... kurš pie visiem šiem skaitļiem uzskata, ka bērniem ir jāiet skolā un bērnudārzam ir jābūt joprojām vaļā, tas cilvēks ir lielākais ciniķis, kurš vispār var būt, un, ja tas ir ārsts, tad šim ārstam ir savs sertifikāts jānoliek malā, un jāiet strādāt citu darbu. Jo, ja jūs gribat, lai cilvēki, lai bērni riskē ar savu dzīvību un veselību pie tādiem cipariem, tad vai nu jūs melojat, vai jūs vienkārši... cilvēka dzīvība jums nav nekā vērta.

Tāpēc, godātie kolēģi, es aicināšu jūs neatbalstīt visus šos lēmumus. Tie nav loģiski, tie nav pamatoti nedz zinātnē, nedz ekonomiskos apsvērumos. Mēs redzam, ka tie ir haotiski un absolūti dara kaunu gan valdībai, gan Saeimai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ministru kabineta 2020. gada 17. novembra rīkojumu Nr. 668, 2020. gada 24. novembra rīkojumu Nr. 674, 2020. gada 2. decembra rīkojumu Nr. 719, 2020. gada 4. decembra rīkojumu Nr. 736 un 2020. gada 8. decembra rīkojumu Nr. 743, ar kuriem grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu""! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – 5, atturas – 16. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra rīkojumu Nr. 777, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Kolēģi, labvakar vēlreiz! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2020. gada 18. decembra sēdē, tas ir, šodien, izskatīja Ministru kabineta sagatavoto rīkojumu, ar kuru tika izdarīti vēl papildu grozījumi izsludinātajā ārkārtas situācijā.

Pastāstīšu par būtiskāko. Tātad rīkojums attiecas uz situāciju no šā gada 19. decembra līdz pat ārkārtas situācijas beigu termiņam, kas ir noteikts, kā jau iepriekš minēju, 2021. gada 11. janvāris. Šis laiks maksimāli sakrīt ar brīvlaikiem, ko izmanto arī uzņēmēji un citas sabiedrības daļas.

Tātad jau no rītdienas, 19. decembra, tiek nozīmīgi mainītas mazumtirdzniecības pakalpojumu saņemšanas iespējas. Būs atļauta tikai to preču klātienes tirdzniecība, bez kurām nevar nodrošināt sabiedrības pamatvajadzības. Tātad darbosies tikai aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, optikas preču veikali, degvielas uzpildes stacijas un tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot šādas preču grupas: pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, mājražotāju lauksaimniecības produkciju, ziedus un Ziemassvētku eglītes.

Būtiski, ka pie pārtikas precēm tiek pieskaitīti arī alkoholiskie dzērieni. Līdz ar to cilvēkiem nevajag satraukties par svētku šampanieša iegādi un nav nepieciešams šodien steigties iepirkt krājumus.

Detalizētāki preču... iegādājamo preču saraksti būs šī rīkojuma pielikumos, tie būs atrodami... aicināšu iepazīties ar tiem katru personīgi, kuru tas vairāk interesē.

Tātad turpinot – tirdzniecībai, izmantojot distances saziņas līdzekļus, proti, tirdzniecībai internetā, pasūtot telefoniski vai tamlīdzīgi, nekādu jaunu ierobežojumu nav.

Vienlaikus tiek noteikti arī papildu pienākumi tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz personu informēšanu, personu plūsmas kontroli un koncentrāciju telpā.

Ar jauno rīkojumu tiek pārtraukta iespēja apmeklēt veikalu visai ģimenei. Uz veikaliem turpmāk vajadzēs doties pa vienam cilvēkam, tādējādi samazinot personu koncentrāciju tirdzniecības vietās un arī maksimāli pasargājot plašu personu loku. Izņēmums, ko var ņemt līdzi, ir bērni līdz 12 gadu vecumam un personas, kurām nepieciešama asistenta palīdzība.

Tāpat ir aizliegta arī ielu tirdzniecība un gadatirgi.

No nākamās nedēļas, proti, no 21. decembra, aizliegts darboties gan frizieriem, gan manikīriem, gan masieriem, gan tetovētājiem. Tāpat ir aizliegti visi saimnieciskie pakalpojumi klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Izņēmums ir atpūtas... dabas takas, ja tiek nodrošināta vienvirziena plūsma un divu metru distances ievērošana. Respektīvi, visi skaistumkopšanas pakalpojumi no 21. decembra tiek pārtraukti.

Bez tam no 21. decembra nestrādās arī bibliotēkas, izstāžu vietas un citas kultūrvietas. Būs slēgtas muzeju iekštelpas, bet turpinās darboties muzeju brīvdabas teritorijas, kurās būs jānodrošina cilvēku vienvirziena kustība, jānovērš cilvēku plūsmu sastapšanās un jānodrošina vismaz divu metru distancēšanās.

Tā vietā cilvēki tiek aicināti apmeklēt dažādus virtuālos pasākumus un elektroniskajos resursos izvietotās kultūrvērtības vai arī jau minētās dabas takas, parkus, mežus.

Pārvietošanās nav ierobežota ne savas pašvaldības ietvaros, ne jebkādā citā teritorijā.

Latvijas mežos vairs nenotiks dzinējmedības. Tāpat arī sports tiek pārorientēts uz norisi ārpus telpām.

Tas nozīmē, ka sporta klubi neuzņems klientus iekštelpās, nestrādās trenažieru zāles un nevarēs doties uz klubu trenēties individuāli. Sporta inventāra nomas pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai ārpus telpām. Un amatieru sporta treniņi arī varēs notikt tikai ārpus telpām.

Par vienu nedēļu tiek pagarināts 1.–6. klašu skolēnu ziemas brīvlaiks – tas ir līdz 2021. gada 8. janvārim, mācības atsāksies 11. janvārī. Klātienē nenotiks nekāda veida praktiskas nodarbības, arī profesionālajā un augstākajā izglītībā, dažādos kursos un tamlīdzīgi nodarbības drīkstēs notikt tikai attālināti. Izņēmums ir klīniskā prakse rezidentūrā. Interešu izglītība un dažādi mēģinājumi arī drīkstēs notikt tikai attālināti.

Tāpat darba devējiem ir noteikts pienākums nodrošināt darbu attālināti, ja darba specifika to pieļauj. Šie nosacījumi attiecas gan uz valsts pārvaldes, gan pašvaldību iestādēm, gan arī privātajiem uzņēmumiem. Papildus ir noteiktas iespējas piešķirt piemaksu 100 procentu apmērā ambulatoros veselības pakalpojumus nodrošinošajiem mediķiem.

Komisijā šo ierobežojumu pamatotība tika izvērtēta ļoti rūpīgi. Lai arī tie ir ļoti stingri, tomēr tie ir nepieciešami sabiedrības veselības un drošības labā. Ne tikai Latvijā, bet arī mūsu kaimiņvalstīs un citās Eiropas valstīs ierobežojumi ir vēl bargāki... no Tieslietu ministrijas puses un Tiesībsarga biroja dzirdējām cilvēktiesību ierobežošanas aspekta izvērtējumus... tie tiek uzskatīti par pamatotiem un samērīgiem.

Tāpēc aicinu kolēģus atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Ja mēs runājam par tiesībsargu, tad, lūdzu, ņemiet vērā, ka tiesībsargs bija tas, kas norādīja, ka visnepareizāk ir valdībai šobrīd izturēties tā, it kā sabiedrība būtu vainīga pie tā visa, kas šobrīd notiek. Un viņam ir absolūta taisnība, jo sabiedrība, lielākā tās daļa, cenšas ievērot visus valdībā noteiktos ierobežojumus, seko līdzi visām norādēm, diemžēl skatās katru mīļu brīdi visas pārraides no Ministru kabineta. Es saku "diemžēl", jo šīs pārraides no Ministru kabineta kļūst aizvien traģiskākas un traģiskākas, un tāpēc arī mums ir vajadzīgs šis atbalsta tālrunis, lai cilvēki varētu sajust vismaz kaut kādu psiholoģisku mierinājumu no tā, kas viņiem regulāri tiek bombardēts. Jo cilvēki – cilvēki, kurus jūs visu laiku turat neziņā, kurus jūs visu laiku... par kuriem jūs faktiski ņirgājaties, – viņi nav vainīgi pie tā, ka cipari mums aug. Vainīgi ir tie, kas pieņem lēmumus veselības aprūpē, drošībā, nevis cilvēki, kuri ikdienā vienkārši dara savas lietas, savus darbus, lai nodrošinātu nodokļu maksājumus un algu tiem, kas pieņem tos lēmumus.

Tāpēc es arī aicināšu jūs šo rīkojumu neatbalstīt, jo šis rīkojums tiešām arī nav balstīts veselajā saprātā, tāpēc ka tas, ko mēs redzējām pirms dažām dienām, ja nemaldos, otrdien... Tika palaista apkārt tāda ziņa (it kā noplūdināta), tātad ziņa no Ministru kabineta... lūgums nevienam nerādīt, nevienam neizplatīt bildi no telefona... daži bija to bildi ielikuši tā kā Word dokumentā, tātad trijos vai četros dažādos veidos internetā klejoja šī vēsts, ka tieši grozījumi noteikumos Nr. 655 ir plānoti vēl šausmīgāki, nekā mēs redzam tos šobrīd. Tātad ir jāpaliek savā mājvietā, nedrīkst vispār iet nekur, un pat pārtikas veikali šajā sarakstā nebija minēti.

Es gribētu redzēt to nelieti. Es tiešām gribētu zināt tā nelieša vārdu, kurš ar gudru ziņu palaida sabiedrībā šo, nu, kā teikt, fake news, vai kas tas tāds ir, es nezinu, ar nolūku vienkārši it kā pabrīdināt sabiedrību, lai tomēr paspēj kaut kā sagatavoties šim lokdaunam. Jo drosmes – drosmes! – valdības vadītājam nebija pabrīdināt cilvēkus kaut mazliet iepriekš, lai šodien mēs neredzam tās šausmīgās bildes no pārbāztiem autobusiem, no šausmīgiem sastrēgumiem, un kas, Dievs vien zina, – kas šobrīd notiek tajos veikalos.

Tāpēc ka cilvēki nav kaut kādi šopaholiķi, viņi nav apmāti ar kaut kādu jaunu lietu pirkšanu. Pārsvarā cilvēki pērk dāvanas saviem bērniem, kuriem viņi nevar izskaidrot (tam pašam piecgadniekam), ka Kariņš viņiem ir nozadzis Ziemassvētkus. Nu nevar!

Un tas ir tas, tās rūpes ir tās, kas dzen cilvēkus šobrīd sagādāt pēdējo nepieciešamo saviem mīļajiem un tuvajiem. Tā ir mīlestība, kas cilvēkus šobrīd dzen veikalos, lai nu kaut mazliet – kaut mazliet! – kādu prieku sagādātu saviem tuviniekiem, kuriem šobrīd arī neklājas tik labi. Tas ir saprotami, tas ir, man liekas, elementāri.

Un šos cilvēkus nosodīt, ko mēs redzam publiskajā telpā gan no ministru puses, gan arī no dažādu lielo mutes virinātāju puses tviterī... šis nosodījums ir nožēlojams, jo tas, kurš jums ir jānosoda, ir tie lēmumu pieņēmēji, kuri šobrīd slēpjas aiz svešām mugurām, kuri šobrīd nenāk Saeimā ziņot un stāstīt, kāpēc viņi bija palaiduši šo ziņu, kāpēc viņi nebrīdināja cilvēkus iepriekš un kāpēc viņi ņirgājas atklātā veidā par Latvijas sabiedrību.

Es aicinu jūs neatbalstīt šo lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labvakar! Man ir diezgan būtisks jautājums komisijas vadītājam, kurš nav novērošanas, bet novēršanas komisijas vadītājs, vai šī rīkojuma apspriešanas laikā komisija painteresējās par lēmumiem, kas ir pieņemti šajā brīdī par bibliotēkām. Kādēļ jautāju? Tādēļ, ka tikko esmu arī saņēmusi vairākas ziņas no profesionāļiem, tātad no bibliotekāriem, par to, ka bibliotēku darbību slēgt nav pareizi vairāku iemeslu pēc.

Pirmām kārtām tādēļ, ka... bibliotēku nebūtu glīti salīdzināt ar veikalu, un tomēr... ja veikali nav liegti un veikalos drīkst iet ar noteiktu... nu ar noteiktu attālumu, ne tikai groza droši vien garumā, bet principā ar noteiktu attālumu pa vienam, tad bibliotekāri rosina, ka arī bibliotēkās bibliotekāri var apkalpot savus klientus pa vienam. Un tas ir iespējams, tādēļ ka bibliotēkās vēl tālruņi nav slēgti, tālruņi darbojas, un klienti var pieteikties, cikos viņi nāks. Tātad šo apmeklēšanas laiku var saskaņot. Bibliotekāri jau šobrīd ir darbojušies, ievērojot augstas epidemioloģijas... nu, teiksim, ierobežojumu prasības, līdz ar to tas nebūtu viņiem nekas jauns.

Tas īpaši aktuāli, iespējams, ir divām auditorijām. Pirmkārt, tas būtu aktuāli pensionāriem, jo es šaubos, ka televīzija... ko te šobrīd sola, ka televīzija spēs trīs nedēļu garumā nodrošināt nu tik interesantas programmas nepārtraukti, lai tās spētu aizstāt grāmatu lasīšanu vai kādu izziņas literatūras... ieguvi. Līdz ar to cilvēkiem, kas vēl lasa Latvijā (lasīšanas programmu jūs noraidījāt, bet pieaugušie un šajā brīdī seniori ir lasošākā sabiedrības daļa Latvijā)... līdz ar to šiem cilvēkiem būtu iespējas arī apmainīt grāmatas, nevis tagad steigšus... ko es zinu, daudzi jau ir izdarījuši – ir paņēmuši kaut kādu noteiktu skaitu, un tomēr trīs nedēļas ir ļoti ilgs laiks, lai šie cilvēki būtu šīs grāmatas izlasījuši. Un diez vai pastaigas noteiktajās takās būs visiem pensionāriem pieejamas, īpaši, ja mēs runājam par laukiem.

Otra daļa cilvēku, kas ir mazlietiņ satraukušies (un pavasaris jau arī mazliet to ir mācījis), ir studenti. Jāsaka, ka neviens no rīkojumiem, kurus Saeima formāli pārapstiprina (nu tā nu gan ir tāda dīvaina kārtība, un tomēr), nerunā par atbalstu vai atcelšanu... eksāmenu laikā jeb sesijas laikā tiem, kas mācās augstākās izglītības iestādēs.

Un šajā brīdī, protams, pasniedzēji ir teikuši, ka jāpaņem noteiktas grāmatas, bet tās jau nav tik... tādā skaitā, cik ir studējošo noteiktajā grupā vai noteiktajā studiju programmā. Tās vienmēr ir mazākā skaitā un nav vienlaicīgi pieejamas visiem.

Līdz ar to, nu, zināmā mērā studenti ir uztraukušies, ka viņi nevarēs kvalitatīvi sagatavoties sesijai, ja ir uzdots lasīt papildus, nevis tas bija jādara semestra laikā. Līdz ar to zināmā mērā nav atbildes par to, kā šiem studentiem, nu, nepazaudēt savus, iespējams, labos vērtējumus.

Kādēļ es vēlreiz jautāju par šo? Bibliotēkas, kā jau minēju, ir vietas, kas ir strādājušas, ievērojot augstas prasības... epidemioloģijas ierobežojumu ievērošanai, un šajā brīdī bibliotēku pilnīga aizslēgšana rada papildu paniku cilvēkiem, kas atbalsta un arī ievēro ierobežojumus. Bet šajā brīdī, nu, jūs nevarat šiem cilvēkiem vietā neko citu piedāvāt, tikai sēdēt mājās. Tad izdodiet cita tipa rīkojumus un pasakiet, ka visi cilvēki sēž tikai mājās, iziet ārā – es nezinu, tikai kāpēc... bet tādus, kādus piedāvā citas valstis īpaši grūtās situācijās, un skaidrojiet tos.

Papildus vienu piezīmi par iepriekšējo rīkojumu, kas gan ir arī šajā rīkojumā, manuprāt. Savā laikā Šuplinska teica, ka trīs metri un maskas nebūs reizē. Nu mēs lasām diezgan dīvainus formulējumus šajos rīkojumos, un jādomā arī, ka par nākamajiem darba kārtībā esošajiem jautājumiem būs diskusijas. Es tomēr apšaubu, ka šie rīkojumi ir veidoti ar, nu, tādām divām daļām. Pirmais ir rīkojums, otrs ir atbalsts, kādu cilvēki saņem. Pirmais ir rīkojums, otrs ir ietekmes sekas vai ietekme, kādu šie rīkojumi vai aizliegumi atstāj... nu, domāts dažādām vecuma grupām.

Esmu par ierobežojumu ievērošanu, bet šajā gadījumā valdības rīcība nav kļuvusi labāka, un tā vienalga ir vērtējama kā haoss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Tiešām, kā tālredzīgi norādīja Valsts prezidents, cilvēkiem, mirstot no pandēmijas, būs liegta iespēja priecīgi sagaidīt jauno gadu.

Dabiski, ka pandēmijas apstākļos ierobežojumi ir vietā. Dabiski, ka ierobežojumi nav tikai Latvijas izgudrojums. Tie pastāv visā pasaulē dažādos veidos, dažādos formātos, bet tie ir.

Jautājums ir par kaut ko citu. Jautājums ir par to, ka šodien, pieņemot jebkuru lēmumu – atbalstot vai neatbalstot valdības rīkojumus –, mums ir jāatzīst, ka šīs darbības, ieviešot zināmus ierobežojumus, ir pārdomātas, tālredzīgas, izvērtētas no seku viedokļa un tā tālāk, un tā joprojām, jo, teiksim, es pat līdz šai baltai dienai nevaru saprast – kad bija vairāk vai mazāk tāda stabila situācija ar inficēšanos, alkohols pēkšņi, tabaka pēkšņi kļuva par indēm un par kaitīgiem produktiem, kad inficēšanās palielinājās, pēkšņi mēs atgriežam gan alkohola, gan tabakas izstrādājumus pārtikas preču... pirmās nepieciešamības preču sarakstā. Kur ir tā loģika? Bet arī ne par to ir stāsts. Haoss bija, haoss ir. Divas dienas mēs tik ar to vien nodarbojamies, kā vērojam, kā tas haoss izpaužas caur valdības sagatavotajiem dokumentiem.

Bet ir viens daudz svarīgāks moments. Viduslaikos katoļu baznīcās eksistēja tāds jēdziens kā indulgences. Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka cilvēks, gatavojoties sagrēkot, pirka baznīcā tādu papīru, kurš saucās indulgence, kur bija viņam atlaisti tie grēki.

Šodien mūsu lēmumi... tiem ir tāda pati loma kā indulgencēm. Un šodien, pieņemot attiecīgus lēmumus, atbalstot valdības lēmumus bez kritikas, bez izvērtējuma, bez procedūrām, mēs nonākam tieši pie šīs situācijas.

Līdz ar to, pieņemot šāda veida lēmumu, – ko mēs darām? Mēs uzņemamies kā parlaments atbildību par jebkuru rīcību, kas ir formulēta valdības rīkojumos. Par jebkuru rīcību – i to, kas ir vitāla, i to, kas ir pārlieka vai vispār nevajadzīga. Tāpēc šodien valdībai ir dotas plašas iespējas ārkārtas situācijā rīkoties tā, kā viņi rīkojas, bet atbildību no valdības neviens nedrīkst noņemt, tai skaitā arī parlaments.

Mums nav parlamentārās kontroles pār to, kas notiek valdībā pēc būtības. Mēs noraidām jebkuru pieprasījumu, kas nāk par valdības darbībām, tāpēc vitāli svarīgi ir tomēr apzināties, ka parlaments ir parlaments, valdība ir valdība. Bet galvenais ir atbildība par to, ko un kā mēs darām.

Ārkārtas situācijā ļoti svarīgi, lai katrs cilvēks saprastu, kāpēc ir sperts viens vai otrs solis. Katrs solis. Un katrs cilvēks. Tas netiek darīts, tas nenonāk līdz cilvēkiem, tāpēc veidojas panika. Un, godīgi sakot, haoss rodas galvās. Un varbūt sākumā vajadzētu sakārtot galvas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Apvienojiet uzreiz laikus, lai es varu laist līdz septiņām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki tiek apvienoti. Lūdzu!

A. Gobzems. Tā problēma visai varai ir tāda, ka vara nerīkojas ar sirdi, vara rīkojas vienkārši vājprātīgi dumji. Un tā problēma ir tajā, ka vara, kurai uzticība ir nu pilnīgi – pilnīgi! – izsmērēta, nu tauta netic, smejas par varu. Ja viņi gribētu atkarot sabiedrības uzticību un cieņu – kaut mazlietiņ, kaut šitik mazlietiņ –, tad šobrīd būtu jārada ierobežojumi un noteikumi ne vien pret sabiedrību, kura tos nepildīs (tas ir pilnīgi skaidrs, ka neizpildāmus rīkojumus nepildīs), bet pašai varai būtu jārada publiski izmērāmi rezultāti, kādus viņi plāno sasniegt nākamajā periodā. Piemēram, kāds būs gadījumu skaits dienā, teiksim, tuvākās nedēļas, divu, trīs laikā, par cik procentiem samazināsies saslimušo skaits, par cik procentiem vai skaitliski cik gultasvietu skaits nokritīs... atbrīvosies slimnīcās? Un tālāk: ko mēs šajā laikā palaidīsim strādāt – to un to, teiksim, tādu un tādu nozari.

Šajā laikā premjeram būtu jāsaka – šajās trīs nedēļās mēs paveiksim tādus un tādus darbus un gatavs būs tas un tas. Tas būtu jādara Kariņam šodien! Ļoti konkrēti, pārbaudāmi, pašu nosaukti kritēriji. Bet tas – šī īsta saimnieka rīcība – nekad nenotiks ar šiem konkrētiem datumiem, jo tas ir pārāk drosmīgi, un to vara, protams, nekad nedarīs.

Un pats interesantākais ir tas, ka, pat nesasniedzot izvirzītos mērķus un atzīstot, ka kaut kas no tā nav izdevies kaut kādu iemeslu dēļ, tostarp arī atzīstot, ka kaut kādās lietās vara ir kļūdījusies un ka pieņemtie lēmumi nav bijuši pareizi... Ja vara būtu izvirzījusi sev nostādītus mērķus un pārbaudāmus rezultātus, tad attiecīgi... pat tad sabiedrības uzticība nedaudz mainītos, bet jūs to nedarīsiet. Jūs nespējat aizdomāties līdz tam. Jūs gribat nogrimt līdz zemei, cik tālu vien ir iespējams, jo jūsu premjers nav izlēmīgs, viņš ir preses sekretārs kaut kāds. Viņš nav vadītājs, saimnieks, valsts saimnieks, viņu neinteresē Latvija. Viņš ierobežo... Piemēram, par tiem pašiem studentiem – jūs esat izlēmuši, kāpēc tagad ir jāmaksā pilnas studiju maksas, kad studenti neiet uz lekcijām. Kāpēc viņiem pilnībā jāmaksā par visu, kad viņi nesaņem to pakalpojumu? Tā ir jūsu atbildība!

Un vēl būtiski – jūs neskaidrojat sabiedrībai pat pašu, pašu, pašu, pašu būtiskāko: kāpēc – kāpēc? – jūs to darāt. Kāpēc alkohols ir pirmās nepieciešamības prece? Jūs to neskaidrojat. Un tāpēc par jums smejas. Proti, pilnīgi visā jums iztrūkst paskaidrojuma – kāpēc jūs to darāt. Vēl vairāk. Piemēram, lai visa sabiedrība būtu iekšā spēlē, lai gribētu piedalīties, jums būtu jāizskaidro katram sabiedrības loceklim, kāpēc viņam ir jādara tas, kāpēc trīs nedēļas frizieriem, manikīriem, pedikīriem, visiem bikini zonas vaksatoriem ir jāsēž bez naudas. Kāpēc? Ja jūs viņiem nepalīdzat. Kāpēc masieriem jāstrādā pa kluso? Jūs gribat teikt, ka nestrādās? Visi tie cilvēki pa kluso strādās. Pirmdien... ka nu tikai uziet! Kas viņus pārbaudīs? Rīgas pašvaldības policija brauks un visiem liks sodus?

Jo vairāk jūs sodīsiet tos cilvēkus, kuri ir palikuši bez darba, bet... kas vienkārši grib strādāt, nopelnīt kaut kādu naudu, jo ātrāk jūs nokritīsiet uz leju, tāpēc ka jūs nespējat motivēt sabiedrību, tāpēc ka jūs neuzliekat sev nekādus kritērijus. Jums ir vienkārši uzraksts kaut kādā vizītkartē, ka jūs tur esat baigie priekšnieki. Nu būsim godīgi, kādi jūs esat priekšnieki?! Saeimas deputāts neviens nav liels priekšnieks. Jūsu sponsori varbūt ir lieli priekšnieki, bet ne jau jūs. Vienalga, pat ja jūs esat Saeimas priekšsēdētāja. Jūs neesat paskaidrojuši ne ilgtermiņa, ne īstermiņa mērķus, rezultātus, rādītājus, kā jūs vērtējat, objektīvi novērtējat.

Kurš no jums uzņemsies atbildību par to, kas šodien notika? Un ja mums būs kāpums pēc 10 dienām? Nu var jau palaimēties, ka nebūs, tāpēc ka vienkārši nu objektīvi jau cilvēks nevar cīnīties ar Dieva dotu zīmi mums visiem. Es vēl tikai varu iedomāties, ka cilvēks to var izcīnīt. Bet nu, ja jau jūs sakāt, ka jūs spējat, tad dodiet objektīvi novērtējamus rezultātus.

Kas jums vēl būtu jāizdara? Nekavējoties Viņķele jāatlaiž, nekavējoties Šuplinska jāatlaiž! Jāņem vietā cilvēki, kas par veselību un izglītību kaut ko saprot beidzot. Es nerunāju par pārējām lietām, kas saistītas ar... piemēram, kā noturēt, lai cilvēki šodien nebūtu lielveikalos. Tā arī Kariņam vajag pateikt – 350 eiro katram, kurš līdz tādam un tādam datumam paliks mājās. Restorāniem, kas var strādāt laukā, lūdzu, ļaujam strādāt laukā. Pasta pakalpojumus – nekādas ierakstītas vēstules, tikai elektroniski vai bez ierakstītām vēstulēm. Piemēram, nekustamā īpašuma nodokli atlaist 2021. gadā. Piemēram, visas izpildlietvedības apturēt šobrīd, kamēr ir krīze. Tālāk – varbūt jāslēdz robeža visiem tūristiem, tieši tūristiem. Altum nodrošināt visiem uzņēmējiem bezprocentu kredītus uz pieciem gadiem, piemēram, vai... Nevis bumbot Ādažu poligonā, bet Aizsardzības ministrijai nodot... ir nodots "Linezers", varbūt to vajag izremontēt... vajadzēja, no janvāra varēja remontēt, nekas nav izdarīts vispār, tikai bumbo te man pie mājas, man zobi klab no tās bumbošanas, kas te blakus notiek... Un jēga kāda? Pilnīgi nekāda!

Paldies jums liels.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labvakar vēlreiz! Mēs tuvojamies naktij, un, jo tuvāk naktij mēs esam, jo nopietnākas problēmas tiek risinātas. Paskatīsimies, kas būs vēl pēc stundas. Es ceru, ka mūsu runu vakars nepaliks par tvaika izlaišanu un valdība... valdībā ir ausis, kuras mūs tagad klausās. Ja nebūs mūsu runām atgriezeniskās saites, nu tad tik tiešām parlamentam nav nekādas nozīmes, un īstenībā tautas priekšstāvji vienkārši nevarēs mierīgi skatīties saviem vēlētājiem acīs. Ja ne mēs, tad kas vēl valdībai pateiks, ko domā cilvēki, kurus bieži vien sauc ar vienu vārdu "tauta". Nu mēģiniet ieklausīties tajos vārdos, kurus jau teikuši mūsu deputāti.

Pēc kārtas. Es pilnībā piekrītu Evijai Papulei par bibliotēku slēgšanu – nu tā ir gan kļūda. Bibliotēkās grāmatas vienkārši šim Jaungada brīvlaikam var izsniegt līdzņemšanai uz mājām, šis lasītāju pakalpojuma veids ir ļoti labi pārbaudīts. Es pats esmu Rīgas Centrālās bibliotēkas apmeklētājs, es zinu, ka bibliotekāri ļoti precīzi, bez kļūdām, operatīvi apkalpo lasītājus. Jūs vienkārši liedzat simtiem rīdzinieku šos ilgos ziemas vakarus pavadīt, lasot grāmatu. Tā, manuprāt, ir kļūda.

Otrkārt – es apšaubu individuālo sporta treniņu norises pārtraukšanas lietderību. Sporta zāļu apmeklēšana daudziem pilsētniekiem ir gandrīz vienīgais organisma možuma atjaunošanas līdzeklis. Tam pievērsuši uzmanību arī pieredzējuši ārsti, norādot, ka plaušu ventilēšana ir viens no kovida profilakses efektīviem nosacījumiem. Es ceru, ka mūsu kolēģi – Dūrīša kungs un arī citi, kas ir ārsti, kurus es tagad uzreiz nenosaukšu uzvārdā, – to arī apliecinās.

Sporta zāļu apmeklēšanu var organizēt pēc iepriekšēja pieraksta – burtiski pēc kārtas. Šāda apmeklēšanas disciplīna ir pārbaudīta. Es domāju, ka visi, kas vēlas apmeklēt trenažieru zāli, var atrast kaut vienu stundu no agra rīta līdz vēlam vakaram, lai tomēr baudītu šo prieku.

Es aicinu valdības ierēdņus un valdības locekļus ieklausīties tajās rekomendācijās, kuras tagad jums sniedz deputāti, jo tie nav tikai mūsu individuālie viedokļi, tie ir apkopoti pieredzē, kuru tauta tiešām ir izlolojusi ilgā laikā.

Paldies par jūsu uzmanību. Es ceru, ka mūsu saruna nebūs veltīga.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Labvakar, kolēģi! Vispirms es gribu pateikt, ka, jā, es arī atbalstu to, ka ierobežojumiem ir jābūt šādā laikā, bet tiem ir jābūt saprātīgiem un samērīgiem.

Es runāšu par to pašu jautājumu, par kuru jau runāja Evija Papule un par kuru tikko runāja arī Igors Pimenovs, – par bibliotēkām. Detalizētāk es gribētu parunāt par lauku bibliotēkām. Es ceru, ka lēmumu pieņēmēji saprot to, ka, liedzot strādāt bibliotēkām, tiek aizvērts arī "Gaismas tīkls". Tas nozīmē – tiek aizvērts šis Latvijā izveidotais interneta... platjoslas interneta piekļuves tīkls tiem iedzīvotājiem, kuriem mājās nav datora.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tas skar ne tikai skolēnus un studentus, par kuriem jau tika runāts, tas skar arī tos vecāka gadagājuma cilvēkus, kuri uz lauku bibliotēkām iet, lai veiktu komunālo pakalpojumu maksājumus, lai nodotu rādījumus par komunālajiem pakalpojumiem. Bieži vien tieši bibliotekāri ir tie, kas viņiem ierāda jeb palīdz šīs lietas veikt. Tātad tas nozīmē, ka šāda informācijas apmaiņa un šāda norēķinu kārtība, kāda valstī ir pastāvējusi pēdējos gados, šobrīd tiek diezgan nopietni deformēta... uz šo ierobežojumu laiku.

Tas skar... Es šovakar, burtiski pirms dažām minūtēm, piezvanīju vairākām lauku bibliotēku vadītājām, kuras es pazīstu personīgi, un jautāju, ko viņas zina par šo situāciju. Nu tad es varu jums izstāstīt – šīs bibliotekāres man pastāstīja, ka viņām uz darbu būs jāiet, ka viņas katra sastāda savu individuālo darba plānu, ko viņas darīs šajā laikā. Tās ir inventarizācijas, tās ir, teiksim, dažādas citas ar organizatoriskiem jautājumiem saistītas darbības. Bet tas, ko man viņas norādīja, ka bibliotēkās (saistībā ar šo pašu "Gaismas tīklu", saistībā ar bezvadu interneta piekļuves punktiem) ir arī tādi cilvēki, kuri bibliotēkas lauku reģionos izmanto kā savas darba vietas, kuri atnāk uz bibliotēku, strādā, izmanto šo bezvadu piekļuvi. Un jautājums ir tāds – vai šādi cilvēki, ja tā bibliotekāre tur būs uz vietas... vai šādus cilvēkus drīkstēs ielaist bibliotēkā? Laikam jau ne, bet skaidras atbildes nav. Tātad tās ir tās lietas, kuras, manā skatījumā, vajadzētu precizēt un to vajadzētu darīt iespējami ātri, jo šī neziņa – tā ir tā, kas visvairāk cilvēkus nomāc.

Tas ir tas, ko es gribēju pateikt, un es tiešām... Ja ir iespējams, lūdzu šīs neprecizitātes... šos iespējamos precizējumus izstrādāt pēc iespējas ātrāk, lai cilvēki saprastu, kā viņiem rīkoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Turpinot par bibliotēkām. Paldies Vucāna kungam, tieši to es arī gribēju vēl papildināt, ka ir skaidrs, ka bibliotēkas ir tās vietas, kur cilvēki veic norēķinus un maksājumus. Un, ja kāds vēl atceras, gandrīz pirms mēneša mums bija kaismīgas diskusijas par to, vai un cik cilvēki, tai skaitā senioru vecumā, ir vai nav spējīgi veikt maksājumus un darboties attālināti jeb elektroniski, nomaksājot tos rēķinus, ko seniori parasti uzskata par pirmo obligāti veicamo darbu.

Šajā brīdī... es vēl ceru, ka Rancāna kungs atbildēs, vai komisijā bija diskusijas ar profesionāļiem (ne ar Kultūras ministriju, bet ar bibliotekāru asociāciju vai ar kādiem cilvēkiem, kas reāli strādā bibliotēkās) par to, vai šādi ierobežojumi, tik strikti, bibliotēkās ir vajadzīgi, ņemot vērā, ka būs arī oficiālas brīvdienas, ne jau tikai darba dienas. Gribētu sagaidīt atbildi.

Un otrs. Katrā gadījumā šīs debates iegūtu, ja šajā brīdī... nevis VARAM jaunā ministra apstiprināšanā vien, bet šajā brīdī, šajās debatēs par ierobežojumiem klāt būtu premjers, kurš ir personiski atbildīgs par šiem rīkojumiem. Šis nav kolektīvs lēmums. Mēs redzam, ka šos rīkojumus paraksta divi cilvēki, tātad tā ir viņu atbildība.

Līdz ar to vēl ceru sagaidīt no Rancāna kunga kā attiecīgās... novēršanas komisijas vadītāja, bet šajā brīdī aicinu iesaistīties debatēs arī VARAM parlamentāro sekretāru, atbildot par elektronisko maksājumu veikšanu vai neveikšanu un par to, vai šiem cilvēkiem būs iespēja to darīt tad, kad atcels bibliotēku aizslēgšanas rīkojumu. Vai vēl viena iespēja ir lūgt pārskatīt šo rīkojumu, un Saeima vēl strādā, tai skaitā mēs plānojam otrdien pārskatīt šo rīkojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Arī opozīcijas kolēģi! Šis ir tāds īpašs žanrs – tas, ko valdība no mums šodien prasa.

Valdību neinteresē tas, ko mēs domājam par ierobežojumiem bibliotēkās, sporta zālēs... vai kaut kas cits. Valdība grib, lai Saeima nobalso vai nu "par", vai "pret" to rīcības plānu, ko valdība jau tā un tā... kā valdība plāno rīkoties.

Es domāju, ka šī rīcība no valdības puses un arī no Saeimas puses ir stipri nepareiza. Šādi, valdībai piešķirot kādu, tā teikt, atpakaļejošu mandātu par to, ka "jā, jā, jūs visu to labi darāt", tai tiek piešķirtas ļoti plašas pilnvaras tam, lai risinātu šo krīzi.

Es domāju, ka pa lielam galvenā kontrole, kas jāīsteno no likumdevēja puses, ir kontrole pār līdzekļu izlietošanu. Un tas arī notiek no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas puses, bet valdībai ir jābūt pilnai atbildībai par to, par tiem lēmumiem, kurus tā pieņem. Un mēs pēc tam spriedīsim par to, cik labi valdība tika galā ar šo krīzi gan ekonomikas jomā, gan attiecībā uz saslimušo skaitu, mirušo skaitu un tā tālāk.

Var, protams, saprast, ka valdība nevēlas... Es domāju, ka jebkuram, kam ir labi ar redzi, kas redz to, kas notiek, ir ļoti labi saprotams, kāpēc valdība nevēlas uzņemties pilnu atbildību un vēlas to novelt arī uz likumdevēju, kurš it kā tad apstiprinās visu to, ko valdība darīs.

Ja valdošās koalīcijas deputāti ir gatavi noslēgt tādu kolektīvās atbildības paktu ar valdību, tad, protams, valdošās koalīcijas deputāti ir absolūti brīvi to darīt, bet tas, kas ir... tas, kas būtu pareiza rīcība, kolēģi, no likumdevēja puses, ir nebalsot par šo. Tas, kā valdība tiek galā ar šo krīzi, ir valdības atbildība. Tieši tāpēc mums ir valdība. Un valdībai jāstrādā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Kolēģi! Paldies par šīm spraigajām debatēm un, protams, uzdotajiem jautājumiem. Nu bez šaubām – viss ir tik slikti un neviens neko nedara, un es redzu, ka mums ir pilna opozīcija ar ļoti spēcīgiem infektologiem un gudriniekiem, kas ir gudrāki par jebkuru no tiem, kurus pie sevis bija aicinājusi valdība, un acīmredzot viņi spētu labāk.

Man gan par to ir šaubas. Ko es gribu teikt attiecībā uz šīm bibliotēkām... man te 10 reizes uzdeva šo jautājumu. Komisijā tika uzaicināti speciālisti, infektologi, eksperti, valdības pārstāvji – es atgādināšu, ka valstī ir ārkārtas situācija un ārkārtīgi smaga situācija ar Covid-19 infekcijas izplatību.

Es gribu teikt, ka lielā mērā tas ir, pateicoties arī tam, ka iepriekšējā stratēģija bija tieši tāda – izdarīt izņēmumu vienā vietā, otrā, trešajā, ceturtajā. Un šajā brīdī, dzirdot par to, ka vajadzēja izdarīt vēl kaut kādus izņēmumus, it kā mums te būtu... tā situācija nebūtu tik nopietna, kāda tā ir šobrīd, kad slimnīcas tiek pārslogotas un mēs redzam saslimušo skaitu pāri tūkstotim... mēs šeit vēl mēģinām kaut ko... kaut ko iespēlēt, kaut kādus izņēmumiņus izdarīt. Piedodiet, šajā brīdī valdība kopā ar ekspertiem, infektologiem, pamatojoties uz viņu rekomendācijām, pieņēma šādus lēmumus. Ko vēl jūs gribat?

Protams, mēs vēl neesam nonākuši līdz pilnīgam tā dēvētajam lockdown jeb latviski kā to tagad pārtulko – pilnīgai pārvietošanās brīvības ierobežošanai un pārējiem stingrajiem un skarbajiem ierobežojumiem.

Bet šie ierobežojumi ir vērsti tieši uz slimības jeb infekcijas ķēdes pārraušanu. Šeit jūs... Es saprotu tos cilvēkus, bet tas lielais vēstījums, kas nāk no valdības: "Nu, paciešamies šīs trīs nedēļas, pasēžam tajās mājās, nu, būs tas atbalsts!" Es īsti nesaprotu to stratēģiju... Nu ir tā situācija diezgan smaga šajā brīdī, valdība ir pieņēmusi šos rīkojumus, pamatojoties uz ekspertu ieteikumiem, – cik reizes es to varu teikt!

Tas, ko es dzirdu no atsevišķiem cilvēkiem, – viņi nav pārliecināmi. Viņi saka: "Mums nav informācijas." Es saku: "Pilni mediji ar informāciju! Viss internets! Skatieties!" Cilvēks man atbild: "A es neskatos medijus!" Nu kur tad tu to informāciju dabūsi? Piedodiet, cilvēki, es aicinu uz veselo saprātu... gan ievērot šos ierobežojumus, gan arī necensties tagad teikt, ka mums vajag vienā, otrā, trešā, piektajā vietā vēl arī izņēmumus. Beigās tad tie nākamie teiks: "A kāpēc mums nav, a tiem ir?" Un atkal sāksies viss tas pats, kas tur bija ar tiem... skaistumkopšanas nozari, un viss pārējais. Un tā mēs pie tā rezultāta nenonāksim.

Es piekrītu, ka vienmēr var labāk, bet ne valdība, ne mēs komisijā nevienā brīdī necenšamies izlikties par pašiem gudrākajiem, ka mēs tagad infektologu vietā pieņemsim labākus lēmumus, ka mēs zināsim labāk, nekā zina visi eksperti, kas ir iesaistīti šīs infekcijas pārtraukšanā, kas ir gadiem mācījušies un ieguvuši savus diplomus konkrētajās jomās.

Ne mēs, politiķi, varam būt gudrāki par viņiem un izlikties. Es saprotu opozīciju. Es saprotu, kāpēc tiek teikts, ka viss ir tik slikti, ka sliktāk vairs nevar būt.

Protams, katram no opozīcijas gribas pasniegt, kāds viņš milzīgs tautas aizstāvis, bet es aicinu apdomāties, vai šis ir īstais brīdis, vai ārkārtas situācija ir īstā vieta un laiks, kurā mēģināt celt sev popularitātes reitingus un stāstīt dažnedažāda līmeņa pasakas par to, cik viss ir slikti, kā neko neviens nedara, lai būtu labāk. Piedodiet, kolēģi, strādā valdība, strādā eksperti, strādā mediķi, strādā policisti, strādā visas iesaistītās personas, un arī Saeima strādā!

Tā ka aicinu visus ievērot šos ierobežojumus un paciesties trīs nedēļas. Būs pēc tam viss vaļā, un varēs visi strādāt.

Paldies.

Priecīgus svētkus visiem!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, Rancāna kungs, es ceru, jūs saprotat, ka mums jau nav nekāda... mums, deputātiem, nav pilnīgi nekādu problēmu pārdzīvot šo lokdaunu, jo man, tāpat kā jums, ir stabila alga un nav nekāda uztraukuma par to, kā mēs šo pārdzīvosim.

Kamēr valdībā strādās šī likvidatoru komanda, kura pārtiek no nodokļu maksātāju naudas, nevis tādi cilvēki, eksperti... kuri pelna naudu, nevis pārtiek no nodokļu maksātāju sapelnītiem līdzekļiem, bet kuri arī ir biznesa pārstāvji, biznesa vides pārstāvji šajā darba grupā, – kamēr tādu cilvēku nav, mēs turpināsim saņemt šādus neloģiskus un dumjus lēmumus, tāpēc ka tie, kas šobrīd strādā pie šiem ierobežojumiem, ir likvidatori, Šarikova komanda. Viņi nav cilvēki ar sirdi un prātu. Viņi nedomā par cilvēkiem, viņi tikai domā: "Nu, pacietieties, kas tad jums tur, naudiņa ieripos kontā, un jūs tā varēsiet dzīvot." Viņi nesaprot vienkārši elementāras lietas. Šajā darba grupā ir jābūt arī citiem cilvēkiem, kuri saprot, kā vispār nauda rodas, ka tā nerodas bankas kontā katru mēnesi pati no sevis. Un, kamēr to nesapratīs cilvēki... tikmēr mēs turpināsim darīt pāri... jūs turpināsiet darīt pāri cilvēkiem.

Ja mēs runājam par Viņķeles kundzi – kamēr viņa turpinās skaitīt sirsniņas tviterī, nevis domāt par to, cik daudz viņai gultu ir palicis slimnīcā, tikmēr mēs tāpat turpināsim rullēt uz leju. Un šie ierobežojumi šobrīd, pēdējā brīdī, ir izsludināti, lai cilvēki stāvgrūdām krāmētos veikalos, tikai tāpēc, lai pēc 10 dienām ciniskais Kariņš pateiktu: "Jūs taču nemākat uzvesties. Paskatieties, kādi mums ir cipari! Visi sēdiet mājās!"

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Man liekas, ka ziņotājs ne īpaši saprot, par ko ir runa. Ir runa nevis par to – būt vai nebūt ierobežojumiem, bet ir runa par vairākām lietām.

Pirmais ir atbildība. Atbildība nevar būt kolektīva, tā vienmēr ir individuāla. Neviens no infektologiem, kurus jūs minējāt, par kuriem jūs runājāt, – neviens no viņiem nav ierakstījis nevienu punktu, nevienu vārdu valdības rīkojumā. To raksta ierēdņi, formulējot domas, ko izsaka infektologi. Tā ir pavisam cita lieta. Šodien Kariņam, nevis jums būtu jāziņo par to, ko dara valdība, kā viņa to dara un ko viņa domā darīt.

Otrais moments. Es vēlreiz pasvītroju – ir runa par atbildību un par pamatotu valsts pārvaldes attīstību krīzes situācijā. Nevar būt tā, ka valstī ir izsludināta ārkārtas situācija un tikai pēc tam arī veselības aprūpē parādās ārkārtas situācija. Otrādi varētu būt, jo tiešām, ja veselības aprūpes sistēma nav sagatavota pandēmijai, tā ir ārkārtas situācija, bet vispārējās ārkārtas situācijas apstākļos tā ir svēta lieta, ka valdībai jārūpējas tieši par šo. Tieši valdībai, nevis Veselības ministrijai.

Tāpēc es vēlreiz saku – runa ir par atbildību un par katra cilvēka sapratni. Tā ir mūsu kopējā lieta. Tā pandēmija skar katru – katru ģimeni, katru miestu, katru pilsētu, katru novadu. Līdz ar to cīnīties ar pandēmiju – mūsu kopējais uzdevums.

Un darīt to labāk, efektīvāk un ar labākiem rezultātiem – tā ir ne tikai goda lieta, bet arī atbildības lieta.

Tas, ko šodien dara valdība, ir liels haoss, pret ko iebilst opozīcija un vispār jebkurš normāls cilvēks opozīcijā vai pozīcijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies. Es labi saprotu Rancāna kunga rūgtumu, jo viņa atbildībā ir organizēt konkrēta lēmuma projekta apspriešanu un pieņemšanu. Arī saprotu viņa bažas par valdības autoritāti.

Vienlaikus... Rancāna kungs, mūsu apspriešanas priekšmets tagad ir konkrēts dokuments, un tas saucas: Saeimas lēmums, ar kuru Saeima nolemj atbalstīt Ministru kabineta lēmumu noteikt attiecīgus pasākumus. Tas ir dokuments, kuru mēs tagad apspriežam.

Nav tā, ka mēs vienkārši pieņemam zināšanai to, kas ir pieņemts valdības namā Brīvības ielā. Tagad mēs īstenībā nokļūstam jau tādā situācijā, kad mēs tik tiešām esam atbildīgi par to politiku, kuru valsts, gan valdība, gan Saeima, piekopj ļoti grūtajos pandēmijas apstākļos. Tāpēc deputātu mēģinājumi ietekmēt notikumus ir likumsakarīgi.

Lūdzu, saprotiet to. Tas nav mēģinājums vienkārši būt gudrākiem par infektologiem, kuri jūs konsultēja komisijas sēdē. Runa ir par to, ka, no otras puses, ir arī pieredze, kas jau ir pierādījusi... pati sevi.

Es jau runāju par trenažieru zālēm, mēs runājam par bibliotēkām... Ir iespēja organizēt šos pasākumus prātīgi, nevis... vienkārši mēģināt aizliegt piekļuvi šādiem pasākumiem – man liekas, tā ir kļūda.

Vienkārši pamēģiniet ieklausīties tajos vārdos, kurus saka tagad deputāti. Tā nav lielā politika, tas vienkārši ir mēģinājums...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģi! Jā, tiešām strādā mediķi... un atvainojas cilvēkiem par nepārdomātiem un haotiskiem valdības lēmumiem. Strādā policisti un riskē ar veselību un, iespējams, savu dzīvību, nodrošinot tos lēmumus, ko pieņem valdība, arī haotiskus. Strādā ugunsdzēsēji, kuri arī nodrošina ārkārtas situācijās visnepieciešamāko atbalstu un drošību Latvijas iedzīvotājiem. Viņi visi strādā un pilda savus amata pienākumus un tos rīkojumus un noteikumus, ko pieņem un izsludina valdība.

Bet... Iespējams, valdībai un valstsvīriem vajadzētu sākt strādāt – nevis vienkārši strādāt, strādāt un strādāt (nezinu, ar kādu ķermeņa daļu viņi strādā), bet mēģināt strādāt ar prātu un mēģināt pieslēgt savu intelektu, pieņemot lēmumus un pildot savus amata pienākumus.

Un tieši tāpēc arī šodien ir šī diskusija, kas arī parāda tos... iespējams, izlaistus no uzmanības... vai tur, kur nebija pieslēgts prāts vai veselais saprāts pieņemtajos lēmumos, lai tos varētu koriģēt un pārdomāt...

Un patiešām tas izmisums ir nevis tamdēļ, ka kāds strādā, bet tamdēļ, ka cilvēki, kam vajadzētu domāt no sākuma un pēc tam realizēt tās domas dokumentos... strādātu ar intelektu un ar smadzenēm, nevis ar kādu citu ķermeņa daļu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šodien šis lēmums apstiprināt valdības izsludināto ārkārtas stāvokli... šis nekādā ziņā nav vienkāršs lēmums. Un man jau, protams, gribētos piedzīvot to brīdi, kad šādus jautājumus risina gan pozīcija, gan opozīcija Saeimā kopā un kopā iepazīstas ar maksimālu informāciju par apstākļiem, kopā pieņem šos lēmumus, iesaistot visus varas līmeņus.

Šobrīd šis tomēr ir valdības uzspiests lēmuma projekts, tas pēc būtības Saeimā nekādas lielās izmaiņas nav piedzīvojis. Arī tas paralēlais Saeimas darbs un dažādās politiskās debates, kas bija līdz šī lēmuma pieņemšanai, – tā darbība pārsvarā ir no valdības. Un, protams, šobrīd, liekot priekšā šo jautājumu, tiek cerēts, ka arī opozīcija par to balsos. Bet šodien jau bija debates par to, ka civilās komisijas vadītājiem varbūt nepienāk šī informācija laikus...

Es domāju, tie pašvaldību vadītāji, kas interesējas par šīm lietām, tik tiešām grib palīdzēt. Un valdības audzināšana, uzdodot jautājumus, vai politiķu audzināšana, ko tad ar šo informāciju darīs... Viņi grib palīdzēt valdībai cīņā ar Covid-19 krīzi un iegūt kaut kādu stabilitāti, jo šobrīd uzticēšanās valdībai ir ļoti zema, un mēs redzam to, kā cilvēki ievēro šos noteikumus. Tas ir galvenokārt tāpēc, ka šī uzticēšanās ir ļoti zema. Un pašvaldību vadītājus, kuriem uzticēšanās ir daudz augstāka iedzīvotāju vidū... jo sevišķi teritorijās, kur viņi ir pašvaldību vadītāji... gluži vienkārši netiek iesaistīti pietiekami, lai arī viņi varētu palīdzēt.

Un šajā gadījumā ir pieņemts lēmums, par ko opozīcija pauž bažas... pēc konsultācijām arī ar ekspertiem...

Un šie piemēri par bibliotekāriem, piemēri... Vēl ir daudzas lietas, kuras vajadzētu izvērtēt un parlamentā to darīt maksimāli koleģiāli.

Saeimas komisija, manuprāt, nav vienīgā vieta, kur to darīt... un forma... kādā veidā vienoties ar opozīciju par lēmuma projektiem, par to, kādā veidā ieviest vienus vai otrus ierobežojumus... ko – varbūt vairāk, ko – varbūt mazāk...

Šajā gadījumā, manuprāt, ļoti liela valsts pārvaldes daļa, kas ir pašvaldības, ir iztrūkusi. Lai arī Latvijas Pašvaldību savienība piedalās, Latvijas Pašvaldību savienība tomēr... tas nav tas pats, kas... ja piedalītos daudzi pašvaldību vadītāji, kuri... tiešā saitē... varētu izstāstīt to, kas notika.

Es arī strādāju ar pašvaldību vadītājiem, un es zinu – ir tādi, kas tiešām pilda visu, ko valdība ir nolēmusi, un seko tam visam līdzi, un tas ir viss, ar to arī aprobežojas viņu rīcība. Ir tādi, kas tiešām dienu un nakti skatās, kā viņi var palīdzēt, bet šī palīdzība paliek tikai kā viņu pašu vēlme. Ir arī tādi gadījumi, ka viņi vēl tiek sarāti par to, ka viņi cenšas vienu vai otru lietu izdarīt labāk.

Es šodien balsošu "par" šo lēmuma projektu, bet balsošu "par" tikai tādēļ, lai neradītu vēl lielāku jucekli.

Un aicinu valdību un valdības koalīcijas pārstāvjus vairāk iesaistīt tieši opozīciju šo jautājumu risināšanā, jo arī mēs pārstāvam ļoti lielu iedzīvotāju daļu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies Valaiņa kungam.

Mūsu debatēs no jauna piedalās Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Lūdzu!

J. Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Liels paldies opozīcijai par šo kritiku, iespējams, mūsu virzienā, bet tas, ko es vēlētos teikt, – skatīties nedaudz plašāk.

Šobrīd... Mēs dzīvojam sarežģītā laikā, situācijā, kura pārsteidz pasauli ne biežāk kā reizi simt gados. Neviens lēmums nav viegls, un neviens lēmums nav ideāls, bet mērķis... mērķis ir cilvēku dzīvību glābšana.

Šobrīd katram lēmumam ir dzīvības cena. Tā ir cena, kas mums, visiem šeit klātesošajiem, ir jāapzinās.

Latvijas tēvi, veidojot Satversmi, tajā ierakstīja: "Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums." Mūsu atbildība un pienākums ir aizsargāt ikkatra cilvēka dzīvību visiem spēkiem un vēl nedaudz pat tad, kad spēki ir galā. Visiem līdzekļiem un vēl nedaudz, kad līdzekļi ir beigušies.

Aicinu apvienot manus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks ir apvienots. Lūdzu!

J. Miezainis. Tā šobrīd strādā mūsu mediķi – visiem spēkiem un vēl nedaudz, kad spēki ir galā.

Šie ierobežojumi nav izvēle – tā ir nepieciešamība gan iedzīvotājiem, gan mediķiem, gan ekonomikai. Jā, arī pat ekonomikai, jo šādu, ilgstoši augstu, rādītāju pastāvēšana ļoti nomoka tieši mazo, vidējo biznesu.

Šis laiks ir pārsvarā miera laiks pirms Ziemassvētkiem. Šis laiks ir tā mūsu iespēja, lai ar jauno gadu mūsu uzņēmēji varētu atsākt savu darbu pilnvērtīgi. Mums ir jāaptur šī slimība, la saglabātu ikkatram cilvēkam Latvijā tiesības uz dzīvību. Mums ir jāaptur šī slimība, lai saglabātu ikkatram Latvijas iedzīvotājam iespējas strādāt, arī atsākt strādāt profesijās, kurām viņi ir veltījuši visu dzīvi.

Šie lēmumi nav viegli. Šādus lēmumus pieņemot, es izjūtu pat fiziskas sāpes, bet šis ir laiks, kad iestāties par mūsu valsti, šis ir laiks, kad ikkatra cilvēka atbildība un pienākums ir izdarīt visu, ko viņš spēj, lai palīdzētu apturēt šo saslimstības ķēdi. Un te es runāju pats pēc savas pieredzes. Arī es biju saslimis ar kovidu. Es apturēju ķēdi pie sevis, īstenojot visus ekspertu ieteikumus. Milzīgs paldies mūsu mediķiem, SPKC. Ar mani šī mana ķēde apstājās.

Tas, uz ko es vēlētos aicināt visus, – palīdzam viens otram, pasniedzam palīdzīgu roku! Ja redzam, ka kādam ir smagi, – palīdzam! Palīdzam mediķiem kaut vai vienkārši ar to, ka paliekam mājās!

Ne jau valdība un ne jau Saeima izglābs mūsu valsti; tās palīdzēs, bet izglābt varam to mēs – ikkatrs ar savu rīcību un savu ieguldīto darbu un artavu. Patiess varonis ir katrs cilvēks, kurš ir izdarījis visu iespējamo, lai apturētu un nepieļautu saslimšanu. Varoni definē pašaizliedzība un spēja citu vai kopējās intereses nostādīt augstāk par savējām.

Es aicinu visus būt varoņiem pašiem savai valstij un apturēt šā vīrusa izplatību.

Dievs, svētī Latviju!

Sēdes vadītāja. Paldies parlamentārajam sekretāram par dalību debatēs.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Man ir tikai viens jautājums Miezaiņa kungam – a kur bija valdība, kur bija veselības ministrs, kur bija finanšu ministrs, kur bija iekšlietu ministrs kopš šī gada marta? Kur viņi bija? Ko viņi darīja, lai nepieļautu, ka šodien mēs esam tur, kur mēs esam?

Kur bija tie valsts pārvaldes ierēdņi, kuriem jau martā vajadzēja paredzēt un izstrādāt vairākus plānus – A, B un C –, kā rīkoties kādā situācijā? Kur viņi ir bijuši? Kāpēc tagad tiek pieņemti tādi lēmumi? Tāpēc, ka valsts pārvalde un ministri rīkojas neprofesionāli, nekvalitatīvi un nepārdomāti.

Un nevajag tagad raudāt un birdināt asaras! Vajadzēja vienkārši strādāt un pildīt savu darbu profesionāli un gudri... darbu, kas nebija izdarīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labvakar, kolēģi! Es aicinu ātrāk beigt visu šo farsu.

Tas viss, kas pašlaik notiek, atgādina epizodi, ka ierodas melnais realtors, tas ir, blēdis, kas veic blēdības ar nekustamajiem īpašumiem, un mēģina apmānīt aklu pensionāri, vecu māmiņu, lai izkrāptu no viņas vajadzīgo lēmumu un varētu tālāk rīkoties ar viņas īpašumu.

Tas ir tas, kas pašlaik notiek. Tiek izspēlēts šis milzīgais farss, ka Latvija it kā ir demokrātiska, tiesiska valsts, kurā vara, kā tas ir rakstīts Satversmē, pieder Latvijas tautai. Un tāpēc krāpnieks atnācis ir, lai izkrāptu... izkrāptu viņiem šīs tiesības un dabūtu tās uz sevi, mēģina dabūt tad šādā blēdīgā veidā parakstu... vajadzīgo parakstu, konkrētajā gadījumā – Saeimas lēmumu.

Jo patiesībā, ja kādam tiešām interesētu, lai Saeima par to tiešām lemtu, un kādam būtu svarīgs šis lēmums, tad mēs to nedarītu šeit tagad, naktī. Tad šī sēde netiktu sasaukta dažas minūtes pirms tam, kad... mēs vispār uzzinājām par šo sēdi dažas minūtes pirms tā tika sasaukta.

Tā visa ir vienkārši liela ākstīšanās, milzīgs farss, ņirgāšanās par Latviju kā tiesisku, demokrātisku valsti. Ja kāds vēlas tanī piedalīties, – lūdzu, piedalieties, es personīgi neuzskatu to par pareizu. Jo tik tiešām, kā pareizi teica Dolgopolova kungs, vienkārši kāds ir atnācis pēc indulgences par saviem grēkiem, lai mēs to izsniegtu. Priekš kam mums ar to nodarboties?! Ja tik tiešām kādam būtu interesējis mūsu viedoklis, tas, kas... tas, ko mēs vēl (Skaņas defekts.)... šeit lemt, tad tas būtu darīts jēdzīgā veidā, nevis tā, kā tas notiek tagad. Vienkārši, lai politiskais kartelis leģitimētu savu mazspēcību, savu bezatbildību, pārliktu to uz mūsu pleciem.

Vai mums ar to šeit pašlaik jānodarbojas? Vēl jo vairāk, ja situācija tiešām ir tik nopietna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra rīkojumu Nr. 777, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu""! Lūdzu, balsosim! Par – 65, pret – 5, atturas – 15. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam strādājuši pusotru stundu; ir šobrīd sistēmai vajadzīgs arī pārtraukums.

Lūdzu visus izlogoties no sistēmas.

Patlaban es veicu deputātu klātbūtnes reģistrāciju. Tā ir notikusi.

Mēs ejam uz pārtraukumu līdz pulksten 21.25, un lūgums visiem ir iziet no sistēmas, un vēlams restartēt datorus.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt 2020. gada 18. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 17 322 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" turpmāko virzību".

Lūdzu aktivizēt sadaļu par procedūru.

Tā ir aktivizēta, lai noskaidrotu, vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē. Ja kādam ir iebildumi, tad, lūdzu, piesakieties.

Iebildumu nav.

Līdz ar to izskatām lēmuma projektu "Par 17 322 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Spīkeres kundze! Kolēģi! Labvakar! Jā, 2020. gada 3. decembrī Saeima saņēma 17 322 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot". Un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 16. decembra sēdē izvērtēja šo kolektīvo iesniegumu – iedzīvotāju iniciatīvu, kurā aicināts atcelt valdības lēmumu likt obligāti valkāt sejas maskas 1.–4. klašu skolēniem no 2021. gada 4. janvāra.

Komisija uzklausīja gan iniciatīvas autoru, gan arī ekspertu viedokļus, gan Veselības ministrijas, gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan arī Slimību profilakses un kontroles centra viedokļus. Eksperti norādīja, ka iedzīvotāju iniciatīvā minēto valdības prasību valdība ir balstījusi uz pierādījumiem un ka šī prasība – tas ir kompromiss, lai saglabātu izglītības kvalitāti un pieejamību 1.–4. klašu skolēniem.

Uzklausījām arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāves teikto, kura uzsvēra kritisko situāciju valstī saistībā ar veselības aprūpes kapacitāti un vīrusa izplatību un aicināja strikti ievērot ekspertu ieteikumus, lai pārvarētu šo krīzi, tajā skaitā ievērot arī valdības lēmumā noteikto – masku lietošanu skolās. Uzklausījām arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāves teikto, kura akcentēja vairākus problēmjautājumus saistībā ar valdības lēmumu un tā īstenošanu. Uzklausījām arī vairāku deputātu viedokli.

Un, pamatojoties uz visiem šiem uzklausītajiem viedokļiem, komisija konstatēja, ka nepieciešams uzdot Ministru kabinetam vēlreiz, atkārtoti, izvērtēt 2020. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 655. Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu, kurā lūdz uzdot Ministru kabinetam veikt minēto izvērtējumu.

Komisija lūdz uzdot Ministru kabinetam izvērtēt to vēlreiz.

Paldies komisijas vārdā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šajā vēlajā vakara stundā, turpinot debates par ļoti būtiskiem un valstiski svarīgiem lēmumiem, man tiešām gribētos aicināt kolēģus no koalīcijas varbūt padomāt par to, ka, ja ir iepirkti kādi ceļojumi, tad no šiem ceļojumiem jūs tāpat... varat turpināt raidīt Saeimas sēdes... Un varbūt tiešām vajadzētu aizdomāties par to, ka šādi lēmumi netiek pieņemti nakts melnumā.

Bet, ja runājam par šo iniciatīvu, tad man ir jāsaka paldies... Es arī... Man arī bija iespēja noklausīties šo komisijas sēdi un noklausīties ekspertu viedokļus... to ekspertu viedokļus... ne tikai to ekspertu, kuri ar emocionāliem argumentiem mēģināja kaunināt iniciatīvas iesniedzējus, bet arī psihologu, bērnu psihologu, viedokļus, pedagogu pārstāvju viedokļus.

Bērnu psihologi un pedagogu pārstāvji ļoti skaidri attēloja situāciju, kāda skolā radīsies tad, kad bērniem būs obligātais pienākums nēsāt maskas, un ļoti saprotami visiem pamatoja šīs bažas un šīs problēmas, kuras tiešām tiks radītas, pirmkārt, bērniem, piespiežot viņus nēsāt šīs maskas obligātā veidā, un, otrkārt, skolotājiem, uzliekot skolotājiem to faktiski par pienākumu – regulāri sekot līdzi tam, kā bērni šīs maskas... vai tiešām bērni maskas pareizi nēsā.

Un vēl viena no problēmām, kura varbūt neizskanēja komisijas sēdes laikā, bija šāda. Pedagogu pārstāvji ir ļoti nobažījušies par situāciju tad, kad... Pedagogi jutīsies atbildīgi tad, ja kāds no bērniem, nēsājot šīs maskas, saslims. Ja – lai nedod Dievs! – saslims kāds bērns vai saslims kāds bērna ģimenes loceklis, tad pedagogam būs jājūtas vainīgam, jo, kā mēs zinām, pedagogi ir ļoti atbildīgi cilvēki, viņi vienmēr domā, vai viņi visu ir pareizi izdarījuši, vai tiešām par visiem bērniem ir parūpējušies, vai kaut kas nav palicis nepamanīts.

Šī ir tiešām vēl viena no daudzajām problēmām, viens no daudzajiem jautājumiem, kuri mums būtu jāapspriež... nu, nevis tagad nakts melnumā, bet normālā laikā – tā, lai arī sabiedrība varētu sekot līdzi tam, kā Saeima pieņem lēmumus.

Jā, es redzu – te ir pieteikušies runāt arī kolēģi, kuri noteikti tagad slēgs klāt emocionālos argumentus un, tāpat kā Snipes kundze no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, stāstīs mums par mediķu pārslogotību, par to, ka vīruss ir ļoti bīstams un ka tas izplatās ļoti ātri, un ka cilvēki inficējas masveidā un mirst diemžēl... Ka mediķi ir pārslogoti un ka arī mediķi mirst – mēs to visu dzirdam katru dienu. Mums ir ļoti žēl, ka tas tā notiek. Mēs saprotam, ka ļoti daudzi slimo, arī mūsu kolēģi, draugi slimo, jā, bet... tomēr... Kolēģi, ja mēs dzirdam šādus argumentus no mediķiem, ja mēs dzirdam argumentus par to, ka šobrīd ir karastāvoklis medicīnā, tad tas ir, atkārtošu jums, cinisma kalngals, īpaši no mediķa mutes, – teikt, ka bērniem ir jāturpina mācības. Tas ir cinisma kalngals attiecībā uz tiem epidemiologiem, kuri sastāda visus šos Ministru kabineta rīkojumus, kuri palīdz sastādīt šos rīkojumus... turpināt laist bērnus uz bērnudārzu. Proti, tikko Saeima nobalsoja par šo ārkārtas situācijas rīkojumu, kurā tostarp ir norādīts – lai gan viss ir ciet, bērnudārzi turpina strādāt. Kāpēc? Tam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums. Ļoti vienkāršs! Tāpēc, ka valdībai ir daudz interesantāk sarīkot iepirkumu bērnu maskām nekā samaksāt katram vecākam dīkstāves pabalstu, lai vecāks bērnu nelaistu uz skolu, nelaistu uz bērnudārzu šādos kara, kā jūs pati... kolēģi... arī Čakšas kundze un arī Snipes kundze... šādos, kā jūs sakāt, kara apstākļos.

Es nesaprotu, es nezinu tiešām, kas konkrēti jūs motivē šādi uzvesties un šādi motivēt savus lēmumus un cik šī motivācija izmaksā, bet es gribētu tiešām zināt cilvēku, kurš ir atbildīgs par šo iepirkumu, – cilvēku, kurš ir ieinteresēts šī masku iepirkuma veikšanā. Un mēs to ļoti drīz uzzināsim.

Mēs uzzināsim tos, kuri ir gatavi bērnus dzīt karā kopā ar pedagogiem un gatavi "uzvārīties" uz visiem šiem iepirkumiem.

Kolēģi! Ja mēs tiešām runājam par vīrusa bīstamo izplatību, ja mēs runājam par to, ka situācija šobrīd ir kritiska (un drīz mēs dzirdēsim no Kariņa kunga par to, ka mēs vispār nedrīkstēsim iet ārā no mājām!), tad par kādu skolu, par kādu bērnudārzu jūs vispār atļaujaties šobrīd runāt! Un par kādām maskām jūs vispār atļaujaties šobrīd runāt, ja vienīgais, kas var pasargāt bērnu un pieaugušo no vīrusa izplatības, ir maska, kura ir medicīniska, sertificēta maska, nevis auduma... papīrītis kaut kāds vai auduma lupatiņa, kuru jūs šobrīd grasāties iepirkt! Tikai un vienīgi – sertificēta, vienreiz lietojama (uz divām stundām) maska!

Tas, ko jūs šobrīd gribat izdarīt, – jūs gribat bērnus laist karā ar rotaļu ieročiem. Tie rotaļu ieroči ir tās maskas, tās lupatiņas, kuras jūs nopirksiet noteikti piecreiz dārgāk, nekā ir to pašizmaksa, un jūs par to priecāsieties, jo jūs, lūk, esat paveikuši lielu darbu – tā vietā, lai samaksātu katram vecākam, kurš palīdz bērnam mācīties klātienē pie datora un kurš tur savu bērnu mājās, šo pabalstu... jo tas jums nav interesanti – šo pabalsta naudu nevar izgriezt cauri jūsu šai mašīnai, šai mašinērijai, kura jums padara visus konkursus interesantus. Tas jums nebūs interesanti.

Kolēģi, ja kāds no koalīcijas šobrīd vēl uzdrošināsies nākt un teikt, ka ir vīruss, ka mediķi slimo, tad uzdodiet sev jautājumus – kādi aizsardzības līdzekļi ir iepirkti mediķiem, kāpēc viņi tik daudz slimo, un vai tajā neesat vainojami arī jūs?

Tāpēc, kolēģi, es, protams, aicinu pārskatīt šo valdības lēmumu, bet es neticu, ka jūs to darīsiet, jo jūs, godātā koalīcija, tikko, pirms dažām minūtēm vai pirms stundas, nobalsojāt par tādu pašu valdības lēmumu – "par" masku obligātumu bērniem. Nevajag liekuļot!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mums ir konkrēts iesniegums, ko ir parakstījuši parakstu savācēji, un tur ir teikts – pārskatīt šo lēmumu, tātad no 4. janvāra atcelt šīs maskas... tātad pārskatīt lēmumu par masku ieviešanu skolās.

Es tikai drusciņ papētīju statistiku attiecībā uz tām valstīm, kur šīs maskas ir obligātas... salīdzinājumā ar Latviju. Man divas radinieces mācās Francijā. Viena sāka iet no pieciem... tagad palika seši gadi... pirmajā klasē, un otrai ir septiņi gadi, viņa iet otrajā klasē. Salīdzināsim. Viņiem skolā obligāti ir jāvalkā šīs maskas, bet kāda ir situācija Francijā un Latvijā? Francijā ir 67 miljoni iedzīvotāju (uz šo jūniju), Latvijā ir 1,92 miljoni. Tātad Francijā ir 34,89 reizes vairāk iedzīvotāju... ar apmēram trīs reizes lielāku blīvumu.

Viņiem šodien... Es paskatījos šodienas statistiku. Francijā ir saslimuši 18 254, nomiruši – 258. Latvijā ir saslimuši 892, nomiruši – 15.

Tātad pret Latvijas iedzīvotāju skaitu – pret 1,90 miljoniem... Latvijā, atkārtošu vēlreiz, – 892, Francijā... 523... Nomiruši Latvijā 15, Francijā... 7,39... Francijā ir trīsreiz lielāks iedzīvotāju blīvums un nomirst praktiski divreiz mazāk, un saslimst apmēram 40... par 40 procentiem mazāk.

Interesanta teorija, ko izplata, bet tā nav īsti pareiza... Es pajautāju, kā tad ir šim piecgadīgajam, tagad sešgadīgajam bērnam ar tām maskām? Ziniet, atbilde bija tāda: "Tur nevienam pat neienāk prātā nevilkt šo masku."

Es piekrītu arī Jūlijai, ka noteikti jābūt kvalitatīvām maskām – to neviens neapstrīd –, bet es šeit par statistiku... Es nedomāju, ka Eiropas Savienība vispār ir kaut kāds labs paraugs. Franciju minēju tikai tāpēc, ka man izdevās pārliecināties, ka tur piecgadīgi bērni nēsā šīs maskas.

Mana paša mazmeita mācās Mārupes skolā pirmajā klasītē, arī viņiem ir šīs maskas. Viņai nav problēmas to nēsāt. Es nezinu, kur ir tā problēma.

Taču es piekrītu parakstu... iesniedzējai vienā jautājumā – ka, iespējams, ļoti svarīgs – un varbūt tikpat svarīgs – faktors ir gaisa kvalitāte... skābekļa daudzums un izelpotā ogļskābā gāze. Šajā ziņā Latvija varētu rādīt paraugu, jo tieši Latvijā... "SAF Tehnika" ražo... ražo šīs gaisa analīzes... tās mazās kastītes, kuras nosaka, kāda ir gaisa kvalitāte, cik ir izelpotās ogļskābās gāzes. Tās nav pārāk dārgas un pašreiz pasaulē ir ļoti izplatītas. Rādīja pat CNN, ka tas ir Latvijas ražojums; pat Amerikas Savienotās Valstis iepērk, jā, un Eiropas valstis.

Es drusciņ brīnos, kāpēc izglītības un zinātnes ministre neizrāda interesi par šīm gaisa analīzes kastītēm. Tātad... Acīmredzot tas ir organizatorisks darbs – kurā brīdī vēdināt, kā bērnus izvest vai nu gaiteņos, vai ārpus skolas. Tas ir organizatorisks darbs, bet tas nav saistīts ar maskām.

Protams, mans iemīļotākais piemērs... Vai var būt valsts, kura reāli ir apturējusi šo slimību un kuru neuzņem Pasaules Veselības organizācijā? Ziniet, tā ir Taivāna. Šodien publicētie dati... Es jums pateikšu, ka Taivānā pa visu gadu, nevis pa šo dienu, ir saslimuši 757 cilvēki un miruši ir septiņi. Pēdējais nomira kaut kad aprīlī vai maijā... pavasarī, pēc tam nav neviens nomiris. Uz nepilniem 24 miljoniem iedzīvotāju... Septiņi cilvēki miruši uz 24 miljoniem iedzīvotāju. Mums jau – simtos... Tad kam būtu jāatbild par šiem bojā gājušajiem? Kādā veidā...?

Es domāju, ka tiem valdības pieņemtajiem lēmumiem ir jābūt kaut kādiem rezultātiem. Es būtu... un arī ierosinājums... Es būtu atbalstījis daudz drakoniskākus priekšlikumus.

Mēs lietojam moderno vārdiņu "lokdauns", bet Austrālijā... kā valodnieki teica, viņi lieto, piemēram... arī angliski runājošie iedzīvotāji... viņi nesaka lockdown, bet saka "karantīna". Vecā, labā karantīna, kur... arī var būt dažādi veidi...

Acīmredzot mums vajadzētu uz pāris nedēļām vispār visu noslēgt. Es saprotu, ka tas ir grūti un ka tas rada visādas problēmas. Un vajadzēja sākt ar robežām. Tā kā mums ir koalīcija no dažādām partijām, tad, protams, katras partijas ministram ir jāizrādās savu vēlētāju priekšā: robežas mēs nevaram slēgt.

Loģiski, ka ne jau Latvijā radās šis kovids, to ievazāja un turpina ievazāt hokejisti no Krievijas, no bijušajām NVS valstīm, no citurienes.

Bet es vēlreiz minu šos divus piemērus...

Taivāna pārtrauca aviosatiksmi ar Ķīnu jau decembra beigās, ar citām valstīm – janvārī. Un viņiem nevajadzēja ilgu laiku... Un ieviesa maskas janvāra sākumā.

Kā jau es teicu, es piekrītu, ka galvenā problēma acīmredzot tiešām ir bērnu uzraudzība un sliktais gaiss skolās. Tas ir atsevišķs jautājums, kas ir jārisina, bet tas nav nekādā veidā saistīts ar prasību atcelt maskas. Es domāju, tā būtu ļoti liela muļķība.

Šajā iesniegumā ir viens ārkārtīgi interesants teikums: bērni nav lielākie slimotāji. Tas, ka viņi nav lielākie slimotāji, varbūt arī ir taisnība, bet tas, ka viņi ir lielākie pārnēsātāji, – tā gan ir taisnība.

Un es jums atkal vienu piemēru pateikšu. Jūs atceraties, ka bija tāds paziņojums, ka Vecpiebalgas novadā bija uzreiz vairāki desmiti saslimušo... pēkšņi! Tur skolotāja ekskursijā bija dabūjusi šo kovidu... Maskas, protams, nebija obligātas, kā jūs zināt... Viņa, starp citu, bija dziedāšanas skolotāja, un uzreiz ar šo vīrusu tika aplaisti vairāki desmiti skolēni, kuri paši, protams, smagi nepārdzīvoja, ka viņi to ir dabūjuši, tā ir taisnība. Bet viņi aizgāja mājās un aplipināja visi savus vecākus... bez maskām...

Tātad... acīmredzot, ņemot vērā to pieredzi, kas ir Taivānā...

Varbūt te atnāks kāds gudrinieks un pateiks, ka viņam ir zināma kaut kāda valsts, kas ir sasniegusi labākus rezultātus bez maskām. Bet šeit es konkrēti atsaucos uz to pašu Francijas piemēru: tur skolas strādā, tās strādā klātienē un tās strādās, tās netiks slēgtas.

Un kāpēc es Franciju pieminēju, un kāpēc man tā patīk? Tāpēc, ka tur... Sākumā bija katastrofāli rezultāti. Atcerēsimies, kāda tur pavasarī bija situācija un mirstība! Tur ir labāki rezultāti nekā Latvijā šodien. Un otra valsts, protams, ir Taivāna, kur pat neienāk kādam prātā noņemt šo masku sabiedriskā vietā vai skolā. Tur par to uzreiz būtu cietumsods.

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar! Es šo runu gribu runāt kā Saeimas deputāts un kā mazu bērnu tēvs. Un gribu teikt visiem kiršteiniem, snipēm, čakšām un visiem pārējiem: tos, kas piedurs maziem bērniem, tajā skaitā maniem bērniem, pirkstu, – tos es ne tikai uzskatīšu par neliešiem, populistiem, bet... Un es tāds nebūšu vienīgais... Ejiet, bērni, paspēlēties.

Un es paskaidrošu – statistiski un visādi citādi – visiem šiem demagogiem...

Sāksim ar ārstiem. Tie ārsti, kas biedē visu sabiedrību... Pirms jūs biedējat sabiedrību, jums būtu godīgi jāpasaka, ka tas kolapss, kas ir veselības aprūpes sistēmā, ir tāpēc, ka haoss veselības aprūpes sistēmā ir bijis gadu gadiem, un jums ir bail to pateikt. Jums ir bail to pateikt par valdību, kas to ir pieļāvusi! Jums nesamaksā algas, jūs piketējat – un pēc tam liecaties un lūdzat piedošanu valdībai. Tas ir numur viens.

Numur divi. Jūs, tie ārsti vai šarlatāni, kas sakāt, ka bērnu psiholoģijai, psihei tas ir okay – viņiem uzspiest ko tādu... Kas jūs par ārstiem tādā gadījumā esat? Jums tiešām rūp bērnu veselība?

Kuram mazam bērnam, kurš visu laiku ar rokām visu ko dara un ir netīrs no rīta līdz vakaram... viņam maska palīdzēs?! Es runāju kā tētis, nevis kā deputāts tagad. Tā ir nelietība pret maziem bērniem. Nelietība, visaugstākajā mērā nelietība!

Tas nav pierādīts nekādos klīniskos... nedz statistikas, nedz zinātnes rādītājos, nekur. Jums maskas ir – cik ilgi? Mēnesi? Paskatieties statistiku, kāda ir Latvijā ar jūsu visām maskām, ar kurām jūs staigājat. Paskatieties statistiku!

Un tagad jūs sakāt – 25 cilvēki dienā nomirst... Es vakardien izlasīju – 25 cilvēki... Es izlasīju, ka no tiem 25 cilvēkiem 18 cilvēki – 18 cilvēki! – bija vecumā virs 75 gadiem. Diemžēl, jā, dzīvē tā notiek... Latvijā vidējais dzīves ilgums ir mazāks vīriešiem... Septiņdesmit pieci, 85, 90 gadi – lai Dievs dod mums visiem nodzīvot tādu mūžu! Tātad – varbūt bišķiņ godīgāk rīkojieties ar to statistiku arī? Godīgāk!

Es saprotu, ka ir dažas slimnīcas pilnas, bet vajag godīgi pateikt, kuras ir pilnas un kuras ir tukšas, nevis visu laiku biedēt, ka būs tūlīt reanimācija... vai vēl kaut kas. Cik ilgi jūs biedēsiet visu sabiedrību?!

Mēs visi saprotam, mēs neesam dumji. Mēs saprotam, ka ir pārslodze, bet – varbūt godīgi jāsāk runāt? Kur ir problēma? Kas ir riska grupas? Bērni ir riska grupa, ja? Viņi ir pārnēsātāji. Viņi ir pie tiem deviņdesmitpiecgadīgajiem, kas mirst slimnīcā... vai septiņdesmitpiecgadīgie...? Ja viņi ir ar saviem vecākiem, kas ir manā vecumā, kas arī... Var saslimt, nomirt... var. Jā, es piekrītu – var. Mēs visi varam. Kāpēc jūs katru dienu nebiedējat, ka ar vēzi var saslimt? Simt tūkstoši Latvijā slimo ar vēzi – neārstējamu slimību, starp citu.

Nekad jūs neesat biedējuši... Tagad jūs biedējat ar reanimāciju. Katru dienu cilvēkus dzenat stresā, izmisumā. Un tagad jūs liksiet maziem bērniem staigāt maskās...

Un Kiršteina kungs saviem mazbērniem var droši likt maskas un visu, kas ienāk prātā, bet nevajag manipulēt ar statistikas datiem! Vajag paskatīties, kā šī statistika attīstās Latvijā! Ja nevar neko izdomāt, izdomā maskas. It kā tas būs tas līdzeklis, kas palīdzēs. Brīnumlīdzeklis Latvijā, ja? Visu vasaru neko nedarīja, bija čempioni visu laiku. Sak’, mēs te tādi čempioni, un viss notiek. Un tagad? Tagad pie sasistas siles ir visi šitie čempioni, viss šis "veiksmes stāsts" un viss pārējais.

Kauna jums nav – maziem bērniem uzspiest kaut ko tādu! Padomju laikos... laikam kaut kādi padomju laika produkti tie ir...

Zināt, kā dzīvo veseli bērni? Kad viņi ir laimīgi? Tad, kad viņi ir priecīgi. Tad, kad viņiem neko neuzspiež. Tad, kad viņi iet laukā. Tad, kad viņi ir netīri, nosmulējušies, visi melni ar zemi, kad viņiem ir baktērijas, vēl viss kaut kas, kad viņi nemazgā no rīta līdz vakaram rokas. Tad, kad viņi dzīvo savu dzīvi, – tad viņi ir laimīgi, viņi ir veseli un neslimo.

Zināt, kad viņi slimo? Es jums pateikšu, kad viņi slimo. Bērni slimo tad, kad ārsti uzspiež viņiem maskas. Tad, kad viņus ierobežo. Tad, kad viņiem liek darīt kaut ko tādu, kas viņus dzen stresā, – tad viņi slimo. Tad viņi slimo! Tad, kad viņi nelaimīgi, – tad viņi slimo! Un nav jābūt mediķim, lai to saprastu.

Bet tā problēma... tā galvenā problēma ir, ka jūs tagad ar visiem šiem fake... visiem šiem viltus pasākumiem tagad ierobežosiet kovidu. Bērniem ķersities klāt! Ne tikai maniem... daudziem, daudziem tūkstošiem... bērniem ķersities klāt, un tas jums būs tas brīnumlīdzeklis.

Bet varbūt jums, ārsti, vajadzēja vienreiz iznākt priekšā un pateikt, ka jums ir nolaists viss līdz kliņķim, līdz pēdējam ir nolaista veselības aprūpes sistēma un ka to izdarīja valdība? Un katrā krīzē izlēma, ka kaut kas... Šajā krīzē izlēma, ka veselības aprūpes sistēma ir nolaista līdz kliņķim. A jums to ir bail pateikt! Jums ir bail to pateikt, tāpēc ka jums tagad maksā lielās algas... salīdzinoši... vienai daļai... Okay.

Jūs esat pārstrādājušies, es piekrītu. Viena daļa Rīgas slimnīcās ir pārstrādājušies, piekrītu jums. Un jums vajag kaut kādu palīdzību arī. Es piekrītu. Bet jūs tāpat esat tā kā varas pakalpiņi. Tā ir taisnība! Jūs varat apvainoties; vienalga, ko jūs varat teikt par mani, bet tā ir taisnība.

Jūs nerunājat par būtību. Jūs nerunājat par to, ka ir Liepājā tukšas slimnīcas, šobrīd tur remonts vai kas, Cēsīs ir tukša... Linezerā... Aizsardzības ministrija nav izremontējusi uz šo brīdi, nekas nenotiek. Dobelē nav neviena slimnieka, ved uz Jelgavu. Starp citu, – kas ir Kuldīgā, Talsos? Es saprotu, Jēkabpilī ir pilns, Daugavpilī ir pilns... un tamlīdzīgi...

Bet varbūt godīgi pastāstiet, kāda tad mums ir tā aprūpes sistēma un vai tas ir no bērniem vai no tā, ka šī vara, kas ir bijusi daudzus, daudzus gadus, to ir pieļāvusi. Un tagad nu atkal kaut kāds biznesiņš būs – masku biznesiņš. Viens jau nesanāca. Nē, nu sanāca jau kaut ko nopelnīt, tikai jums piegādāja draņķi pēdējo.

Un tagad jūs sakāt, ka tām marlītēm... Man arī kabatā stāv, starp citu, tā marlīte vai kas tur... drēbju lupatiņa... Jāizmazgā būs, mēnesi viņa man tur ir nostāvējusi – tai kabatā...

Tā ir medicīna? Tas ir šarlatānisms, nevis medicīna.

Un, ja skatāmies tos mirstības rādītājus... jā, mirstības rādītājus... Mirstības rādītāji patiesībā nav atkarīgi no tā, cik daudz saslimst. Mirstības rādītāji atkarīgi no tā, cik spējīga ir veselības aprūpes sistēma. Un salīdzināsim kaut vai ar to pašu Zviedriju mirstības rādītājus un vecuma grupas.

Protams, katra dzīvība ir svarīga. Es gan neatceros, ka pagājušogad šitā visa vara un koalīcija būtu cīnījusies par to, ka pensionārs, kas dzīvo ar 80 eiro mēnesī... ka viņiem ir svarīga pensionāru dzīvība, visi tie pensionāri, kas tajos aprūpes namos. Neatceros, ka kādam pagājušogad tas būtu bijis kaut kas svarīgs. Tagad pēkšņi pensionārs kļuva svarīgs, tagad – katra dzīvība svarīga...

Visas tās pašnāvības, kas tiek izdarītas... rindām... rindām... vienkārši simtiem cilvēku... Tās nav svarīgas, ja? Visi, kas ar vēzi aiziet, tie nav svarīgi? Tas viss... jums ir vienalga? Arī tie, kas sirds slimību dēļ aiziet... Vienalga tas viss, ja?

Piedodiet par tādu emocionālu runu, bet, ja jūs pieskarsieties bērniem, tāpat reaģēs simtiem, tūkstošiem citu cilvēku, kas ir bērnu vecāki, kas mīl savus bērnus.

Kaut kādi veci komunisti, es atvainojos, vai kas nu viņi tur ir, tagad stāstīs par to, kā tur... nezinu... kaut kur...! Mums nav jāskatās, kā ir tur, Francijā, vai kā ir tur – nezin kur. Mums ir jāskatās, kā ir pie mums.

Un kāpēc pie mums tā ir? Tāpēc, ka pie mums ieslodzīja tos bērnus vasarā – pateica, ka visiem būs visu dienu jāsēž vienā klasē... ieslēgtiem vienā klasē.

Jau pavasarī teica, ka tā nedrīkst darīt!

Tukšumas kundze vai Šuplinska – ko viņa darīja? Visu vasaru bija tie čempioni vai vēl kaut kas... Tagad sāks domāt. No janvāra sāks domāt – divās maiņās kaut ko...

Tie visi ir politiķu lēmumi – jūsu lēmumi, nevis bērnu vaina.

Bērni, starp citu, nav tie, kas šajā datumā pirms Ziemassvētkiem, kad jūs visu aizklapējat ciet, tagad šturmē visus tos lielveikalus. Tā ir jūsu vaina, ka tagad šturmē cilvēki lielveikalus. Tā ir jūsu vaina, ka ir pilni autobusi ar cilvēkiem. Arī Kiršteina vaina, kurš balso visu laiku "par", "par", "par" vai "pret", "pret", "pret"! Viss, kas ir pret cilvēkiem... Tur, visos tādos balsojumos, viņš ir "par" to. Kad ir kaut kāds neloģisms, tad – "par". Un tad brīnās!

Man nav nekādu šaubu par to, ka mums tie rādītāji ies uz leju pēc šitā te vājprāta, kas šodien ir noticis, vakar un aizvakar. Pēc visiem tiem neloģiskajiem lēmumiem.

Jūs esat redzējuši...? Es vakardien biju tajā... kā to sauc... Statoil (es to par Statoil saucu), un man priekšā kāds mana vecuma kungs stāvēja, viņam bija tā medicīniskā maska, viņam tā bija melnāka nekā mana auduma melnā. Skaidrs, ka viņš bija... man liekas, divus mēnešus to nebija novilcis vispār... viņš pat nebija novilcis to, man liekas, nost.

Un tagad jūs tur domājat, kam piegādāsiet, kam nepiegādāsiet... un tamlīdzīgi.

Tie ir jūsu lēmumi, nevis bērnu atbildība.

Piedodiet, ka runāju tik emocionāli, piedodiet, bet, ja kāds no jums – vienalga, kāds jums ir ieraksts vizītkartē, – pieskarsies maniem bērniem, es par sevi negalvoju. Un es zinu, ka negalvos arī daudzi citi vecāki.

Mani bērni dzīvo laimīgu, piepildītu dzīvi, un viņi neslimo tieši tāpēc, ka viņi neklausās visādos, es atvainojos, idiotos. Tāpēc ka viņiem ļauj būt ar netīrām mutēm, tāpēc ka viņiem ļauj spēlēties pa āru. Tāpēc ka viņus neiesloga istabā kaut kādā karantīnā vai vēl kaut kur... Tāpēc ka viņiem ļauj būt bērniem. Un tāpēc ka viņi ir priecīgi par dzīvi un mīlēti.

Tas, ko jūs darāt, – tā nav ne mīlestība, ne zinātne, ne medicīna – nekas tas nav! To, ko jūs apgalvojat, nepierāda nekas, pilnīgi nekas, – neviena statistika to nepierāda, neviena klīnika to nepierāda. Neviena zinātne to nepierāda.

Un jums, mediķi, varbūt vajadzētu parunāt – godīgi parunāt – arī par to, cik no tiem PCR testiem ir kļūdaini? Cik? Cik liela daļa?

Un varbūt mums vajag runāt tikai par to, cik ir tādu, kas fiziski ir slimnīcā, un cik daudziem no tiem cilvēkiem, kas ir slimnīcā, ir citas kaites arī? Vienkārši esiet godīgi. Es neapšaubu to, ka slimnīcas ir pilnas. Es to neapšaubu tiešām, goda vārds.

Bet jūs nerunājat par to! Jūs tikai biedējat, ka mēs visi tūlīt būsim reanimācijā ar tiem ventilējamiem aparātiem. Starp citu, visi, kas ir lasījuši kaut kādas tādas lietas, saka, ka tos ventilējamos aparātus nevajag likt cilvēkiem, maksimāli vajag no tiem aparātiem izvairīties. Vācu mediķus paklausieties!

A mūsu presē? Visur, kur tikai palasi un paklausies, tā vien skan: tagad visi būs reanimācijā, visus liks pie ventilējamiem aparātiem! Tas, starp citu, ir pats sliktākais, kas var būt kovida slimniekam, – likt pie ventilējamā aparāta. Vienvirziena ceļš! Labāk viņu pie tā aparāta nelikt. Vācu mediķus paklausieties!

Un sāciet ar to, ka kolapss medicīnas, veselības aprūpes sistēmā ir nevis bērnu dēļ, bet šīs varas dēļ, kurai jūs kalpojat.

Un kurai jūs rakstāt... Jūs uzrakstījāt vienu tādu dusmīgu vēstuli, pēc nedēļas jūs uzreiz nokritāt celīšos... uzrakstīja tā, kā vajag. Droši vien piezvanīja no augšas un pateica, ka nedrīkst tik asi rakstīt.

Jūs aicināt piedot tiem, kas nenobalso par jūsu algām. Ko tad jūs gājāt protestēt? Ko tad jūs sūdzaties tādā gadījumā?

Kāpēc jūs ir jāaizstāv, ja jūs godīgi nestāstāt? Kāpēc jūs ir jāaizstāv, ja jūs tikai baidāt, baidāt, baidāt, baidāt?

Ja jūs gribat vēl, lai jums palīdz, tad arī jums ir jābūt godīgiem. Tad abām pusēm ir jābūt godīgām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Kiršteina kungs, iemācieties, lūdzu, lasīt un rēķināt.

Ja mēs skatāmies statistiku... Jūs pieminējāt Franciju. Es nezinu, kur jūs ņēmāt savus datus, es ņemu oficiālo statistiku par kovidu.

Tātad: 37 149 uz vienu miljonu saslimušo 17. decembrī ir Francijā, 15 079 ir uz vienu miljonu saslimušo Latvijā uz 17. decembri.

Francijā ir 2,5 reizes lielāki saslimstības rādītāji nekā Latvijā, un jūs šobrīd atļaujaties pateikt, ka šīs maskas, kuras bērniem ir jānēsā, ir kaut kādā veidā uzlabojušas šo statistiku Francijā. Beidziet melot!

Ja runājam par gaisa kvalitāti skolās, – paņemiet ciparus, paņemiet Veselības inspekcijas datus: 78 procentos telpu, skolu telpu, ir viduvēja līmeņa gaisa kvalitāte, 20 procentiem skolu tā ir slikta. Kāpēc? Tāpēc, ka skolas tika renovētas neatbilstoši; tāpēc, ka ir pakešu logi un ventilācija ir ļoti slikta. Es nedomāju, ka Francijā ir līdzīga situācija.

Un tas, ka jūs iesakāt pirkt kārtējos... kārtējās spēlītes no Aranet... Jā, tas būs kārtējais iepirkums, kurā kāds atkal būs ļoti priecīgs un laimīgs. Protams, tad mums vajadzēs tās ierīcītes uzlikt katrā klasē uz galda, un jūs leposieties par to, ka jūs rūpējaties par bērniem. Kā tad, protams!

Ja mēs turpinām šo tēmu... Dzirdēsim kārtējo liekulīgo mediķi, kurš tagad te pieteicies visus biedēt, – tas ir Skrides kungs, kurš nerūpējas par grūtniecēm. Ja mēs runājam par Skrides kunga rūpēm par cilvēkiem, – mēs zinām, ka Skrides kunga komisijā ir iestrēguši ļoti daudzi likumprojekti, tostarp arī opozīcijas iesniegts likumprojekts par rūpēm par grūtnieču veselību pandēmijas laikā. Jau no marta! Mēs zinām to, ka Skrides kungam ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar šīm sievietēm, jo viņam svarīgākas ir ideoloģiskās lietas savā komisijā. Un tagad mēs dzirdēsim par to, kā viņa rokās mirst slimnieki, dzirdēsim par to, cik daudzi mediķi ir pārpūlējušies. Pajautājiet, kāpēc viņi ir pārpūlējušies, pajautājiet savai draudzenei Viņķelei, kāpēc cilvēki ir pārpūlējušies! Pajautājiet, kāpēc viņiem ir neatbilstošas maskas! Un beidziet izmantot emocionālus argumentus un cilvēku nāves, lai bīdītu savus bezkaunīgos masku iepirkuma konkursus!

Katrs, kurš šodien teiks... runās par labu maskām bērniem, būs personīgi atbildīgs par šo iepirkumu, kurš šobrīd jau ir sarunāts un bīdīts tā, lai no tā ieguvēji būtu konkrētie cilvēki.

Kolēģi, šī ir bezkaunīga rīcība no jūsu puses – mēģināt piesegties ar cipariem par pandēmiju, ar mirstošiem cilvēkiem, lai nopelnītu uz tā naudu.

Un jūs neesat nekādi mediķi. Skrides kungs, jūs neesat mediķis! Jums ir jānoliek savs ārsta sertifikāts. Jums ir nospļauties, kā jau teicu, par citiem cilvēkiem, par kuriem mēs gribam parūpēties. Jūs bīdāt tikai savas personīgās lietas. Kauns!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Paldies, Stepaņenko kundze, par jūsu fantastiskajiem komentāriem. Bet nu tā ir sanācis, ka man ir vairāki sertifikāti un pacientu apmierinātības pētījumi... ar mani... ar manu darbu... arī ir gana labi.

Es vēlos piebilst to, ka polimerāzes ķēdes reakcija jeb PCR, ko Gobzema kungs pieminēja, ir viena no precīzākajām... faktiski 99,9 procenti... precīzākajām metodēm vīrusa detekcijā, ko mēs izmantojam medicīnā, un tā tas ir, un precīzākas metodes nebūs.

Un par ventilējamiem aparātiem. Jā, ziniet, ir tā, ka pirms ventilējamā aparāta tiek liktas intensīvā spiediena maskas, bet ir tā, ka intensīvā spiediena maskas nepaglābj visus no tā, ka ir vajadzīga intubācija. Un, ticiet man, ja... ja kāds jums pazīstams cilvēks... ja jums būtu jānonāk situācijā... ja jums ir jāizvēlas... kaut vai savam kolēģim... tiešām viņu turpināt glābt vai neglābt, jūs, ticiet man, izvēlētos, jā, turpināt viņu glābt. Un ar ventilācijas... Ar intubāciju viss nebeidzas. Viss turpinās ar ECMO sistēmu, kas ir mākslīgā plauša, un, ziniet, ir ļoti grūti... saviem kolēģiem arī... pat saviem kolēģiem, kurus varbūt pat nākas konsultēt... reanimācijā... ko es esmu darījis... nozīmēt mākslīgās plaušas iekārtu.

Un tas, ka tiešām šīs maskas ir vajadzīgas... Komisijā bija vairākas diskusijas, bet es vēlreiz vēlos uzsvērt ļoti, ļoti vienkāršu lietu, ko arī norādīja visi eksperti, gan SPKC, gan Veselības ministrija, gan daktere Snipe no bērnu slimnīcas, – ka maska tiešām ir efektīvs līdzeklis vīrusa tālākai... izplatīšanai... pasargā ne vien bērnus, bet arī skolotājus.

Es uzsvēršu – ļoti daudzi no mūsu skolotājiem, kuri pasniedz, kuri māca šos mācību priekšmetus, ir jau arī... vairs nav 20 vai 30 gadu, bet ir vecāka gadagājuma cilvēki ar lielu pieredzi un viņiem risks saslimt ir daudz lielāks.

Tā ka es domāju, ka šis valdības lēmums ir bijis pareizs, bet komisija lūdza arī, protams, šo lēmumu vēlreiz pārskatīt, vēlreiz ar ekspertiem izdiskutēt. Faktiski, ja mēs skatāmies no pierādījumu līmeņa, ir skaidrs, ka valdības lēmums ir bijis pareizs.

Paldies. Pagaidām no manas puses viss.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, otro reizi. Tas ir... Vienkārši es apbrīnoju to cinismu, to... arī Skrides cinismu – caur to iežēlināšanu... un vēl kaut ko...

Parunājam par to, kā no vēža mokoši mirst... ilgstoši. Parunājam par to, cik tas ir grūti! Vai parunājam, kas notiek ar cilvēku, kad viņam ir insults, vai tad, kad viņam ir kāds cits... nezinu, krūts vēzis vai prostatas vēzis, vai... vai tad, kad viņam tāds izmisums, ka viņam jāiet kārties. Parunājam par to! Parunājam, cik briesmīgi ir no striķa noņemt savu radinieku, kurš izmisumā ir pakāries. Parunājam par to!

Jūs runājat tikai par to, ka pieslēdz pie ventilēšanas... Statistiski tādu gadījumu ir samērā maz, paldies Dievam. Tā visa ir manipulācija – šitā te biedēšana, ka... Tas ir, starp citu, jūsu darbs, mediķi. Jūsu darbs, jūs esat zvērējuši to darīt. Tas nav varoņdarbs, tas ir jūsu darbs, kuru jūs apsolījāties darīt. Tāpat kā citās profesijās apsolās kaut ko darīt, arī jūs apsolījāt. Un jūs zinājāt, uz ko jūs ejat. Un mēs jums varam palīdzēt, bet ne jau ar muļķīgiem lēmumiem.

Mums pirms mēneša ieviesa muļķīgu lēmumu par maskām. Kas notika? Statistikas rādītāji uzlabojās vai pasliktinājās? Maskas palīdz vai nepalīdz? Jā, jums mācīja, ka palīdz, bet reālajā dzīvē tās palīdz? Palīdz vai nepalīdz? Ko rāda reālā statistika?

Un vēl dažas lietas. Es aicinātu tos, kuriem nav bērnu, Andri Skride, – tos neizteikties par bērniem. Jums – acīmredzami! – bērni neinteresē. Tas ir mans subjektīvs viedoklis. Jums arī nav izpratnes par bērniem, jo jums bērnu nav.

Tie, kuriem ir bērni... Es domāju, ka visi cilvēki, kuriem ir bērni, piekritīs tam, ko es saku kā bērnu tēvs, – kādi ir bērni, kā viņi rīkojas. Cik medicīniski... Tas ir loģiski, ka bērns, kurš visu laiku ir kustībā, kuram visu laiku kaut kur rokas ir... šiten, šiten, tur, tur... vēl nezin kur... viņš vārtās pa zemi... Kā mans Aksels – viņš ieiet lielveikalā, vienkārši nokrīt un šļūc pa zemi, un tu viņam neko nevari izdarīt, tāpēc ka viņš ir bērns. Pēc tam viņš paņem un kaut ko apēd ar netīrām rokām. Tas tāpēc, ka viņš ir bērns. Citi teiks: "Ak, šausmas, ak, šausmas!" Bet bērni tā dzīvo. Un viņiem jāļauj tā dzīvot, un es negribētu, ka nozog bērniem bērnību ar visiem šitiem te pseidopolitiķu lēmumiem un visiem šitiem te...

Tūlīt pieteiksies arī... Anda, es zinu, ka tu tūlīt runāsi... It kā forša sieviete esi un tā, bet tas, ka tu ar to VIENOTĪBU un to visu... visām tām, es atvainojos, muļķībām... Tagad iepirksim Aranet. Zināt, kas to ražo? Bergs, VIENOTĪBAS ģenerālsponsors. Bergam laikam naudas par maz ir, tāpēc jāiepērk, valstij iepirkums jāuztaisa ir.

Bet vajag parunāt par to, cik VIENOTĪBA ir nozagusi veselības aprūpes sistēmā, cik ir visi tie farmācijas... visi tie karteļi un visi... Par to vajag parunāt! Vajag parunāt, cik ir nolaistas tās slimnīcas (līdz kliņķim viss!), cik maksā medmāsiņai vai sanitāram, cik mums pietrūkst ārstu. Tūkstošiem pietrūkst. Reāli pietrūkst, tāpēc ka viņiem nekad nemaksāja. Medmāsiņām, sanitārēm vispār maksāja mazāk nekā... es nezinu... nekā apkopējai lielveikalā. Un tad mēs brīnāmies, ka ir pārslodze.

Pie 700 vai cik gultām mēs brīnāmies, ka Latvijā ir pārslodze. A kas būtu, ja būtu karš?

Es atvainojos par tādu... tas tiešām vulgāri, bet... es atvainojos, bet tas mans pēdējais vārds... Varat saukt mani uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, bet... Ja mums būtu karš, tad... es domāju, ka tādā gadījumā Pabriks mums te... labi, neteikšu, sapratāt paši.

Mūsu veselības aprūpes sistēmas kolapss ir vienkārši tāpēc, ka ārsti brauc prom no Latvijas, vienkārši – prom! Tūkstošiem – ar visām medmāsiņām! Tāpēc. Ne jau bērnu masku dēļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Jā... Tā. Redzams tagad... Es te speciāli parādīšu... Ir tāds... Laikam grūti redzēt... Redz, kur ir tā saucamais Worldometer, un var uzlikt Franciju. Un te ir datumi. Te gan tā kā spoguļattēlā... laikam parāda otrādi, ja?

Tas – speciāli Jūlijai Stepaņenko.

Un es jau nerunāju par gadu... jo Francija bija ar vislielāko... valsts ar vislielāko mirstību, bet es runāju par to, ka tai izdevās to samazināt, ieviešot arī šīs maskas visās skolās. Un konkrēti... tie dati, kas ir šeit, piemēram... apdeiti šodien publicēti... atkārtoju vēlreiz – 18 254... un jauni gadījumi – 258.

Te daži gudrinieki atsaucās uz to, ka mums tiek nepareizi skaitīts. Es nezinu. Es vienkārši nosaucu elementāru statistiku, kas ir pieejama par visām valstīm. Var Gobzema kungs kritizēt... var būt, ka tur tā statistika nav pareiza; var būt, ka Pasaules Veselības organizācija... es nezinu, kas to visu apkopo, es vienkārši nolasīju.

Bet, ja runā par veciem cilvēkiem, – Japānā ir daudz vairāk vecu cilvēku nekā Latvijā un daudz vairāk simtgadnieku, bet tur... šodienas dati – 3035 cilvēki saslimuši, 44 miruši (uz vairāk nekā 120 miljoniem iedzīvotāju). Sešdesmit piecas reizes vairāk... Tātad attiecībā pret Latviju tas būtu apmēram 46 inficētie dienā, un miruši – mazāk par vienu. Tātad... statistika ir statistika.

Protams, Ķīna... un te var man iebilst, ka Ķīna ir totalitāra valsts, un es pilnībā piekrītu – tur tiešām bija karantīna pilsētās. Mums ir pazīstams viens uzņēmējs, kas strādāja Ķīnā, pilsētā, kur ir divreiz vairāk iedzīvotāju... Neliela pilsēta, pēc Ķīnas mērogiem, – četri miljoni. Viņiem pavasarī bija aizliegts vispār no mājām iziet. Un kontrolēja ar droniem. Nu, tas ir cits stāsts – totalitāra valsts, bet viņiem pa visu gadu ir... uz šo brīdi saslimuši 86 789. Maskas, protams, ir jānēsā visiem... bija jānēsā, kamēr nebija šī slimība apturēta. Un kādi ir rezultāti? Te ir dati uz 17. decembri... es skatos Worldometer... Uz šodienu Ķīnā septiņi cilvēki saslimuši, neviens nav miris... uz 1,4 miljardiem.

Var jau būt, ka nevajag salikt tos datus kopā un salīdzināt un ka maskas nepalīdz. Es nezinu, es neesmu ārsts, Gobzema kungs. Es vienkārši saku, ka statistika ir nežēlīga. Un diemžēl šī statistika rāda, ka Taivānā, Ķīnā un Japānā... Japāna, protams, ir demokrātiska valsts, tur nav tik stingri sodi, bet... Arī cietumsodi ir visās šajās valstīs par masku nenēsāšanu, bet rezultāti ir. Un ir grūti izskaidrot, kāpēc Japānā ir tā, ka dienā... attiecībā pret Latvijas iedzīvotāju skaitu... saslimst tikai 46 cilvēki, bet mums – simtiem.

Japānā iedzīvotāju novecošanas procents ir augstāks nekā Latvijā – tur ir, kā jau es teicu, daudz simtgadnieku (kur nu vēl runāt par astoņdesmitgadniekiem un deviņdesmitgadniekiem!), bet... nu, šī infekcija, pateicoties maskām... Var būt, ka tur ir kaut kādi citi iemesli. Bet, ja jau japāņi nav tik gudri kā latvieši, tad kāpēc viņi, teiksim, neiet demonstrācijās un neprotestē pret šīm maskām... vai tie paši taivānieši?

Ir taču daudz labākas metodes, kā... Mēs te gudri runājam, kā var apturēt... acīmredzot... Ja jau kāds zina... Un, ja Gobzema kungam ir zināma šī statistika... Ja kaut kur bez maskām ir fantastiski rezultāti, tad vajag nosaukt to valsti, kurā būtu tādi paši rezultāti kā šajās trīs valstīs, kuras es nosaucu.

Un vēlreiz Stepaņenko kundzei atgādinu: pastumiet drusciņ tālāk savu telefona ekrānu un paskatieties dienas... tos rādītājus, nesauciet te gada ciparus, kas... bija tiešām pavasarī briesmīgi, bet tur tās valdības noreaģēja ļoti ātri. Rezultāts – skolas nav jāslēdz, viss notiek, bet maskas ir jānēsā. Un, kā jau es minēju, jānēsā arī no pieciem gadiem... bērniem pirmajā klasē, un nekas briesmīgs nenotiek.

Tā ka nevajag stāstīt šausmu stāstus. Un nevienam jau nav aizliegts turēt savu bērnu mājās, ja viņš masku negrib.

Es domāju, ka mēs neko jaunu neizgudrosim un ka šī statistika diemžēl ir vienīgais, uz ko mēs varam atsaukties pašreiz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Ziniet, šajā situācijā ļoti vienkārši. Es uzticos Andrim Skridem, viņš ir mediķis, viņš ir pētījis, mācījies un zina, kā rīkoties pareizāk. Tāpēc, ja man vajag konsultācijas par medicīnu, es griežos pēc konsultācijām pie mediķiem.

Savukārt, ja man vajag konsultācijas daiļdiršanā, tad es griežos pie konsultanta... pie daiļdirsējiem. Bet, tā kā šoreiz vajag par medicīnu pieņemt lēmumu, tad es uzticos Andrim Skridem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, mēs jūs neredzam un nedzirdam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā... Tagad var dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Var arī redzēt.

I. Zariņš. Ļoti labi, paldies. Ir jomas, kurās es esmu kompetents, un es to apzinos, un es nevairos par to diskutēt. Un ir jomas, kurās es neesmu kompetents, un es arī to apzinos. Šī ir viena no tām jomām, par kuru man nav kompetences, tāpēc es nesteidzu nākt ar kaut kādiem saviem secinājumiem, taču man ir vairāki jautājumi, uz kuriem... es vēlētos, lai kāds varētu man dot atbildes.

Pirmām kārtām jau – atbildēt pašiem sev... Bet es tiešām vēlētos dzirdēt šeit šīs kompetentās atbildes. Un es padalīšos ar saviem jautājumiem, ar savām pārdomām.

Esmu dzirdējis... un to apliecina gan eksperti, gan... It kā esot arī veikti vairāki eksperimenti, ka maskas palīdz samazināt šīs infekcijas transmisiju. Es pieņemu, ka tiešām tas tā arī ir. Manuprāt, tas šķiet arī loģiski. Kā cilvēks, kurš nav eksperts šinī jomā, bet kuram ir laba loģiskā domāšana, es uzskatu, ka šis pieņēmums varētu būt pareizs.

Taču tajā pašā laikā... tanī pašā laikā... esmu arī dzirdējis apliecinājumus un zinu arī eksperimentus... eksperimentālus pierādījumus, ka, ja masku lieto nepareizi, tad maska nevis palīdz samazināt infekcijas transmisiju, bet – tieši otrādi – kļūst par infekcijas transmisijas veicinātāju, infekcijas perēkli. Tas ir ļoti vienkārši: ja maska aizsargā no infekcijas, tātad tā sevī uzkrāj šīs infekcijas perēkļus un pati kļūst par šādu inficēšanās objektu. Un, ja mēs masku lietojam nepareizi, tas ir, pieskaramies ar pirkstiem šai maskai, kas ir inficēta, tad mēs – tieši otrādi – saņemam koncentrētākā apjomā šo infekciju.

Šajā sakarā man ir jautājums: vai bērni, kuriem tagad tiek piedāvāts nēsāt šo masku, spēs to nēsāt pareizi? Ja viņi spēs to nēsāt pareizi, tad, sekojot loģikai, tik tiešām tas palīdzēs ierobežot infekciju, ja nav iespējams nodrošināt to, ka bērni nēsās masku pareizi, tad sanāk tieši otrādi! Tad nesanāk...

Paskaidrojiet man... Tagad es vēlētos dzirdēt atbildi – vai tiem, kas piedāvā šo ierobežojumu piemērot bērniem, ir arī metodoloģija, kādā veidā viņi nodrošinās, lai bērni nēsātu masku pareizi? Tas ir viens jautājums attiecībā uz bērniem.

Otrs. Vai ir padomāts par to, lai būtu mehānisms, kādā veidā tiks nodrošināti bērni ar maskām, lai tās tiktu regulāri mainītas? Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja runājam par nodrošinājumu, tad mani interesē... Pat tad, ja šīs maskas būs un ja bērni tās nēsās pareizi, tad kā ir... vai ir padomāts, kā skola nodrošinās ventilāciju? Jo, tīri loģiski domājot... Es neesmu eksperts medicīnā, bet es diezgan labi orientējos fizikā. Ja telpa ir neventilēta, tad kāda jēga būs no maskas, jo infekcija tik un tā atradīsies telpā?

Tātad jautājums ir: vai maska pildīs savu uzdevumu, ja bērni to nenēsās pareizi un ja telpas nebūs atbilstoši ventilētas? Ko dos šī maska? Sanāk, ka maska būs – tieši pretēji – infekcijas papildu avots. Es vēlētos, lai jūs atbildētu uz šo jautājumu: kā tad īsti ir – vai tā tas būs vai nebūs?

Tālāk. Ja mēs redzam, ka šādas cēloņsakarības varētu veidoties, šinī sakarā mums būtu jāpadomā... Ja mēs tik tiešām vēlamies novērst to, ka bērni būtu infekcijas pārnēsātāji jeb infekcijas avots, tad varbūt tas risinājums nav maskās, bet gan tajā, ka mēs labāk vēdinām telpas, nodrošinām telpas ar atbilstošiem gaisa kvalitātes mērīšanas līdzekļiem, īstenojam varbūt nevis masku iepirkumu, bet gan iepirkumu skolām, lai tās varētu nodrošināt gaisa kvalitāti?

Es pieņemu, šis iepirkums būtu jāveic nevis no kādām Ķīnas kompānijām, kurām nevar izsekot īsti, kur tā nauda aiziet, bet tepat. Viss būtu Latvijā un būtu arī vieglāk izsekojams.

Varbūt tas ir tas (Skaņas defekts.)... kāpēc jūs to negribat darīt. Jūs vienkārši negribat padomāt par to, ka varētu būt arī kāds reālāks un racionālāks risinājums. Tas gan, protams, prasa vairāk pakustināt smadzenes, prasa vairāk organizēt... iespējams, arī pamainīt šo stundu organizāciju skolās, lai bērnu blīvums tur būtu mazāks, teiksim, varētu stundās sēdēt pa vienam solā un varētu varbūt sadalīt uz pusēm stundas. Tas ir jautājums par plūsmu organizāciju, un ir domāts par to, kā to varētu izdarīt.

Tālāk. Man ir jautājums: ja tik tiešām ar šo organizēšanas principu panākam, ka stundās bērni sēž pietiekoši lielā distancē un telpas ir labi vēdinātas, tad vai ir nepieciešamas maskas tādā gadījumā? Labi. Iespējams, ka tas risks rodas nevis tanī brīdī, kad bērni ir stundās, bet gan tad, kad viņi ir starpbrīžos, kad viņi sanāk kopā un sāk vairāk kustēties. Varbūt ir vērts padomāt par to, ka maskas bērni varētu lietot starpbrīžos un pēc tam viņi varētu tās noņemt. Ja maskas tad tiktu noņemtas, līdz ar to tiktu novērsts inficēšanās risks, ja tās ir sakrājušas sevī infekciju, un viņi saņemtu nākošajā starpbrīdī jaunas maskas. Nu, tas – kā piemērs. Es nezinu, es vienkārši jautāju.

Bet tas, uz ko es neesmu saņēmis... Es tiešām vēlētos saņemt atbildi: vai tiešām jūs uzskatāt, ka bērni šīs maskas spēs nēsāt pareizi – tā, lai viņi ar šīm maskām būtu pasargāti, nevis inficētos vēl vairāk, nepareizi tās nēsājot?

Otrs. Vai ir domāts par attiecīgu organizēšanu, par šo telpas ventilēšanu?

Nākošais. Esam šeit dzirdējuši šos salīdzinājumus par dažādiem valstu profiliem, kas tika minēti. Es neesmu eksperts medicīnā, bet mācījies savulaik universitātē esmu ar izcilību un esmu apguvis visdažādākos matemātiskās analīzes elementus, tanī skaitā arī statistiku. Tāpēc, Kiršteina kungs, es gribētu jums ieteikt: kad jūs salīdzināt šos statistikas datus, tad ir svarīgi arī, kā jūs ņemat šo atskaites periodu.

Tas, ko es esmu redzējis... Pētot citu valstu statistikas datus, es esmu novērojis tādu sakarību... Es atkal atkārtoju – neesmu mediķis, neesmu... nevaru kā eksperts komentēt, kā tie ir veidojušies, bet es esmu novērojis sakarību, ka tām valstīm, kurām ir bijuši iepriekš šie saslimstības pīķi, vēlāk šī saslimstība ir krietni mazāka.

Un tas ir tas, ko jūs... Kiršteina kungs, jūs minējāt Franciju... Francijas piemēru. Latvijā tā tas nav bijis, līdz ar to, manuprāt, nav īsti korekti šīs tendences salīdzināt, jo, iespējams, tas āķis slēpjas tieši tanī, ka tas pīķis... tanīs valstīs, kurās ir bijis šis saslimstības, šis mirstības pīķis... Tas nozīmē to, ka tie cilvēki, kuri saistībā ar kovidu ir aizgājuši... ka tās ir bijušas tādas nāves, kuras ir iestājušās ātrāk... Tie ir bijuši cilvēki, kuriem, iespējams, tas viņu aiziešanas laiks tāpat jau tuvojās. Un tas ir tas veids, kā ļoti bieži manipulē ar šo statistiku, kad šī statistika tiek pausta.

Tie ir mirušie ar kovidpozitīvu analīzi – miruši nevis no kovida, bet ar kovidpozitīvu analīzi. Ļoti daudzi no viņiem ir miruši no tām slimībām, ar kurām viņi jau sen ir slimojuši, tās ir bijušas pavisam citas slimības, nevis kovids, un viņi tik un tā būtu nomiruši – tikai, iespējams, tas būtu noticis nedaudz vēlāk nekā tad, kad viņi bija inficējušies ar kovidu. Un tieši tāpēc pašlaik mēs redzam šo dinamiku... to, ka tie cilvēki, kuri bija visievainojamākie ar šo infekciju, vienkārši ir aizgājuši jau, un tāpēc šīs mirstības nav tik daudz.

Nav arī īsti korekti salīdzināt Latviju ar Japānu. Kiršteina kungs, jūs droši vien zināt, ka mūsu kultūras būtiski atšķiras. Japāņi ir slaveni ar savu disciplīnu, ar savu tīrības kultu. Un tāpēc es domāju, ka maskas diez vai ir bijušas tas izšķirošais faktors, kāpēc viņiem šī saslimstības dinamika ir pavisam citāda.

Tas, ko es vēl esmu ievērojis, – ir viena tāda interesanta kopsakarība, ka tik tiešām pēc šiem lokdauniem, ko mēs nevaram pareizi nosaukt... Saeimā būtu jālieto latviešu valodas vārdi, un es lietošu vārdu "dīkslēdze"... Kad valsts tiek aizslēgta dīkslēdzē... Mums jau ir vārds "dīkstāve", un tagad ir arī "dīkslēdze"... Kad nonākam lielajā dīkslēdzē un kad tauta, sabiedrība iziet no tās laukā, iespējams, ka šeit mums ir vēl arī psiholoģiskais faktors. Un, kā mēs zinām, tieši šis iekšējais... Stresa līmenis ir viens ļoti spēcīgs faktors, kurš veicina kovidsērgas izplatīšanos. Jo cilvēki ir optimistiskāki, jo veselīgāka ir viņu attieksme pret dzīvi, un, jo priecīgāki viņi ir, jo mazāk skar viņus šī sērga.

Šinī kontekstā... Mēs zinām, ka laimes sajūta ir ļoti relatīva. Šinī vēlajā vakara stundā šeit iederas viena anekdote par šo pašu stāstu, kurš, manuprāt, varētu būt attiecināms arī uz visām šīm kovida lietām.

Kāds burvis noķēra trīs vīrus un teica, ka viņš palaidīs brīvībā to... It kā viņš ir gatavs izpildīt viņu labāko vēlēšanos, karstāko vēlēšanos, ar nosacījumu: ja kāds no šiem vīriem viņu padarīs laimīgu. Kad viņš, burvis, pateiks: "Jā, cik es esmu laimīgs!"

Nu attiecīgi tad mēģināja pirmais. Pirmais vīrs piedāvāja viņam visādus mīlas priekus izmēģināt. Tas burvi laimīgu nepadarīja. Nākamais nāca un piedāvāja visādus tehnoloģiskos brīnumus, visādas tehnoloģiskās izpriecas. Arī tas šo burvi laimīgu nepadarīja.

Un nu nāca trešais vīrs. Viņš vienkārši paņēma šo burvi aiz rokas, aizveda uz bāru, apsēdināja viņu, pasūtīja katram pa aliņam. Viņi izdzēra katrs pa aliņam, turpināja sēdēt. Viņš teica: "Nu pasūtīsim vēl katrs pa aliņam!" Pasūtīja vēl pa aliņam, iedeva burvim, lai dzer. Un tā viņi turpināja. Burvis vienā brīdī viņam saka: "Pagaidi, es aiziešu uz tualeti, atnākšu atpakaļ, un tad mēs varēsim turpināt." Uz to vīrs teica: "Nē, turpini! Sēdi un turpini dzert alu!"

Un tā viņi turpināja. Pēc tam, jau pēc kāda laika, vēl pēc kādiem pāris kausiem, kad burvis jau vienkārši juka prātā, viņam atļāva aiziet uz tualeti. Tanī brīdī, kad viņš bija tualetē un beidzot varēja atbrīvoties no šī jau pārstrādātā alus, viņam burtiski izlauzās: "Tāds atvieglojums!" Viņš teica: "Ak Dievs, cik es esmu laimīgs!"

Un, iespējams, tas arī ir tas āķis, ko... mēs te tagad skatāmies... mēs skatāmies uz šiem visiem valstu profiliem... ka pēc tam, pēc visām tām jezgām, kam ir izgājusi cauri sabiedrība... kad sabiedrība ir izgājusi cauri šai pilnīgajai dīkstāvei, tās attieksme principiāli mainās. Sabiedrība psiholoģiski daudzas lietas tad uztver citādāk – daudz pozitīvāk.

Un, iespējams, tas ir tas ceļš, par ko mums būtu jāpadomā, – kā mēs varam padarīt savu attieksmi pozitīvāku pēc šī visa un nevis taisīt šeit histērijas, nākt ar pārspīlētiem apgalvojumiem, bet mierīgi, racionāli paskatīties uz esošo situāciju, saprotot, kas notiek.

Starp citu, ir parādījušies interesanti pētījumi, kas tiek izplatīti... Kiršteina kungs, speciāli priekš jums es varu paskatīties... par citām valstīm... kur tiek analizēta šī vīrusa... tieši šī vīrusa... un saslimstība plašākā kontekstā, saslimstība pa vairākiem gadiem. Ļoti interesanti paskatīties, ka veidojas šie pīķi. Daudzām valstīm šie pīķi ir ļoti līdzīgi. Tie principā... principiāli daudz neatšķiras. Tas liek domāt, ka vienkārši mēs ejam cauri... cilvēce iet cauri tādai jau ierastai, loģiskai pārbaudījumu fāzei. Mums vienkārši nāk... kārtu pēc kārtas... kārtējais vīruss, kārtējais saasinājums. Lielā mērā tas, kā mēs iziesim cauri šim saasinājumam, ir atkarīgs no tā, cik racionāli un ar kādu attieksmi mēs to darīsim.

Kolēģi, es redzu, ka šeit ir tas lielākais neizmantotais potenciāls, kas pašlaik ir. Iespējams, ka arī šī sakarība... Uz to norāda arī tā sakarība... tas, ka pavasarī, kad mūsu valdība rīkojās pārliecinoši un jutās, ka viss ir kārtībā, un arī sabiedrībai deva tādus signālus... lai gan tiem, kas mazliet mēģināja iedziļināties notiekošajā, bija acīmredzams, ka šī valdība rīkojas nekompetenti, vieglprātīgi, augstprātīgi... taču viņi, valdība, bija pārliecināti par to, ko viņi dara, un viņi deva šo veselīgo signālu arī sabiedrībai. Un rezultāts – arī sabiedrība no šī vīrusa tā necieta.

Kas ir interesanti, ja mēs paskatīsimies... jūs arī, Kiršteina kungs, noteikti kā eksperts, kā valstu eksperts, varat paskatīties, teiksim, Baltkrievijas piemēru, Somijas piemēru, – kā tur ir ar tām maskām.

Manuprāt, Somijas piemērs ir ļoti interesants. Es esmu skatījies tos viņu ierobežojumus, kādi ir, – to ir mazāk nekā mums, bet viņiem ir krietni labāki rezultāti saslimstības ierobežošanā. Es domāju, pats galvenais ir ne tikai pasākumos, bet arī tajā, ar kādu pārliecību sabiedrība iet cauri tam visam.

Mums problēma ir tāda, ka tiem, kuriem ar mums ir jāiziet cauri šai sērgai, nav ne jēgas, ne dūšas to darīt un viņi kā slikti jātnieki vienkārši rausta zirgu aiz grožiem, rauj viņam laukā no mutes zobus un mēģina tanī brīdī, kad mums ir jālec kādam šķērslim pāri, vienkārši savilkt grožus, un zirgs vienkārši ietriecas tanī barjerā, nespēj pārlēkt.

Es domāju, ka tā ir galvenā problēma. Patiesībā galvenais šīs sērgas izplatīšanās iemesls ir mūsu valdība ar saviem nekompetentajiem, nepārdomātajiem lēmumiem, kas rada tālāk šos vislielākos infekcijas pārneses riskus. Un to mēs uzskatāmi varam redzēt – kaut vai to, kas notiek šodien. Mēs... Pareizāk sakot, mēs neviens to neredzējām... tie, kuri strādāja šodien, bet tas, ko var redzēt no sociālajiem tīkliem, – ka veikali vienkārši tiek gāzti apkārt. Tas ir, manuprāt, galvenais iemesls, par ko būtu vērts padomāt. Un diez vai, liekot maskas maziem bērniem, mēs šo problemātiku atrisināsim.

Tā ka es aicinu padomāt, un es aicinu atbildēt.

Es redzu, ka ir pieteikusies arī Čakšas kundze. Atbildiet uz tiem maniem jautājumiem, ko es uzdevu par masku nēsāšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Bikše, Šteins, Beitnere-Le Galla un Mūrniece lūdz izsludināt pārtraukumu šā gada 18. decembra otrās attālinātās sēdes laikā līdz šā gada 21. decembra pulksten 9.00.

Mums par to ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukuma izsludināšanu līdz šā gada 21. decembra pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par – 59, pret – 24, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Tātad pārtraukums līdz šā gada 21. decembra pulksten 9.00.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi.

Tātad darbu turpināsim 21. decembrī pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!