Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2021. gada 17. marta stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas divdesmit trešās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2021. gada 25. februārī turpinājums 2021. gada 17. martā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 24.03.2021., Nr. 58 https://www.vestnesis.lv/op/2021/58.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas trīsdesmit piektā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 17. martā

Vēl šajā numurā

24.03.2021., Nr. 58

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 17.03.2021.

OP numurs: 2021/58.3

2021/58.3
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas ziemas sesijas divdesmit trešās (attālinātās ārkārtas) sēdes 2021. gada 25. februārī turpinājums 2021. gada 17. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām 2021. gada 17. marta ārkārtas attālināto sēdi ar 25. februāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts "Dzīvojamo telpu īres likums".

Mēs palikām pie 87. ... piedodiet, 84. priekšlikuma.

Un palikām pie debatēm. Deputāti pieteikušies debatēt.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Mēs turpinām skatīt īres likumu pēc garām, garām diskusijām un debatēm. Un tās debates vēl turpināsies.

84. priekšlikums. Šeit ir runa par tiem pamestajiem un uzmestajiem cilvēkiem, kuri saucas denacionalizēto māju īrnieki.

Gribu atgādināt vēlreiz, ka spēkā esošais likums "Par dzīvojamo telpu īri" ir radīts 1993. gadā un tā galvenais mērķis ir pasargāt šo cilvēku intereses denacionalizācijas procesā.

Tagad parādās pirmais minējums, ka, lūk, šāda veida iedzīvotāji Latvijā eksistē un ka, lūk, viņiem... kas viņiem ir piedāvāts. A piedāvāts viņiem sekojošais: ja jūs nevarējāt 27 gadu laikā atrast kopēju valodu ar savu dzīvokļu īpašniekiem, jums ir doti vēl nepilni trīs gadi, lai jūs varētu šīs sarunas turpināt. Un, ja tie arī nebeigsies ar uzvaru vai kaut kādas vienošanās panākšanu, tādā gadījumā stāv priekšā tiesa, kas jau savā spriedumā vadīsies no tā likuma, ko mēs apspriežam šodien. Vai tas ir risinājums?

Es gaidīju, ka šinī likumprojektā parādīsies piedāvājums, teiksim, denacionalizēto māju īrniekiem saņemt uz valsts rēķina jaunus dzīvokļus vai saņemt kaut kāda veida pabalstus. Es pat gaidīju, ka varbūt parādīsies jauns likumprojekts – grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kuri tiks veltīti tieši šai kategorijai, kura skaitliski ir ļoti liela. Nebūt ne!

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, lūdzu atvainot...

S. Dolgopolovs. ... grozījumiem likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kas šodien ir Prezidijā...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Dolgopolova kungs, lūdzu atvainot. Jūs debatējat otro reizi. Es ļoti atvainojos, man ir jābeidz jūsu uzstāšanās debatēs.

Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Paldies Dolgopolova kungam, kurš atgādināja lietas būtību.

Balsojumā par šo priekšlikumu, kurš tika komisijā atbalstīts... frakcijas Saskaņa deputāti atturēsies, balsojot par šo priekšlikumu, jo mūsu pozīcija ir maksimāli aizsargāt denacionalizēto namu īrnieku tiesības. Un to mēs vēlamies izdarīt ar mūsu priekšlikumiem, kuru izskatīšana vēl priekšā. Diemžēl mūsu priekšlikumi komisijā netika atbalstīti.

Un, prognozējot vienotu denacionalizēto namu īrnieku nelabvēlīgu nostāju... balsojot par šiem priekšlikumiem, mēs par šo, 84., balsosim atturoties, jo situācijā, kad netiks pieņemti mūsu priekšlikumi, šis, 84., būtu, teiksim tā, minimāli iespējamais kompromiss, ja mēs runājam par denacionalizētām... īrnieku tiesību aizsardzību.

Viss šis likums, kā es jau vienreiz teicu, ir ārkārtīgi svarīgs jebkuram Latvijas iedzīvotājam, jo jebkuram no mums ir mājoklis un mājokļa tiesības ir visaptverošas, ja mēs runājam par Latvijas situāciju.

Tāpēc es ļoti lūdzu jūs izsvērt, vai tiešām jūs vēlaties diskriminēt, turpināt diskriminēt denacionalizēto... īrnieku tiesības, kas ilgst jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Jo ir absolūti skaidrs, ka Dzīvojamo telpu īres likuma jaunā redakcija tiks pieņemta. Un, lai nodrošinātu maksimālu līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku tiesībām, lai maksimāli sociāli aizsargātu tos cilvēkus, kuriem šī palīdzība ir nepieciešama, es jūs lūdzu vēlreiz... tagad – katru frakciju, katru deputātu iepazīties ar turpmāk sekojošajiem... 88., 90., 91., 92. un 93. ... 92. priekšlikumu un padomāt, vai tiešām jūs balsosiet tā, kā jums lika valdošā koalīcija.

Šeit es aicinu balsot "par" vai atturēties, ņemot vērā to, ka nav skaidrs turpmāko grozījumu liktenis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurģim Miezainim. Lūdzu!

J. Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Šis likumprojekts pēc savas būtības ir tapis ļoti ilgās diskusijās un kompromisu meklēšanā, mēģinot salāgot abu pušu intereses – izīrētāja un īrnieka.

Un tieši 84. priekšlikums paredz to, ka ir iecietības periods attiecībā uz tādiem īrniekiem, kuri ir radušies brīdī, kad varbūt normatīvie akti nebija skaidri un nebija kādu vēsturisko jautājumu risināšanas. Šis priekšlikums ir tāds, kas atzīst viņu situāciju un vajadzību pēc šādas normas. Šis iecietības periods viņiem dod pilnīgu aizsardzību šajā laikā, lai varētu saņemt kompensācijas, kurām arī ir iedalīta nauda, iezīmēta nauda šī gada budžetā, lai Saeimā arī mēs varētu pabeigt darbu pie likuma par palīdzību dzīvokļa jautājumos.

Un vēlreiz uzsvēršu – šis ir bijis garu un tiešām intensīvu diskusiju rezultāts. To apliecina komisiju sēžu skaits; papildus komisijām bija arī darba grupas, arī formāti ar sociālajiem partneriem... Mēs meklējam to vidusceļu. Un šī zelta vidusceļa atrašana tiešām ir grūts darbs bijis, bet šis priekšlikums ir tieši par labu šiem iedzīvotājiem, kuru intereses vienā vai otrā veidā ir bijušas aizskartas, un dod priekšrocības.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Budriķa kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst pie 84. priekšlikuma? Lūdzu!

U. Budriķis. Jā, man tādas īsas replikas.

Tiešām 84. – komisijas priekšlikums paredz saudzēšanas periodu denacionalizēto māju īrniekiem trīs gadu garumā. Pēc būtības tas uzlabo denacionalizēto māju īrnieku situāciju... no faktiskās situācijas šobrīd, jo šobrīd izīrētājs var vērsties tiesā, un šis priekšlikums paredz trīs gadu tādu kā neaizskaramības periodu. Pēc šiem trīs gadiem strīdu par īres līguma termiņu izšķir tiesa, un, kā jau mēs trešajā pārejas noteikumu punktā nobalsojām, tas termiņš ir līdz 2036. gada decembrim – galējais termiņš.

Sēdes vadītāja. 2026. gada.

U. Budriķis. 2026., es atvainojos, jā. Nē, trešais pārejas noteikumu punkts ir – 2036. ...

Bet jebkurā gadījumā tas būtiski uzlabo denacionalizēto māju īrnieku tiesības. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 51, pret – nav, atturas – 20. Priekšlikums atbalstīts.

U. Budriķis. Jā, paldies.

85. – komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 7. punktu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Patiešām ļoti pareizi, ka šis priekšlikums ir atbalstīts, jo tas paredz neattiecināt šā likuma prasības uz valsts un pašvaldības lietām, kur tiešām ir savs regulējums. Bet vienlaikus tas arī liecina par to, ka Miezaiņa kungam vajadzētu strādāt par parlamentāro sekretāru nevis Ekonomikas ministrijā, bet Patiesības ministrijā.

Šis likumprojekts ir lobisma produkts, kam, no vienas puses, nekādas sakārtotas... intereses šeit nav, jo, ja būtu darīts savādāk un būtu sākumā skatīts palīdzības likums, un tikai pēc tam būtu skatīts īres likums... Procedūra ir pretēja, un līdz ar to... vai būs vai nebūs, vai atradīsies vai neatradīsies... kāda ir kārtība, kādi ir pabalsti – neviens to nevar pateikt šodien skaidri, gaiši un nepārprotami. Neviens šodien, arī Ekonomikas ministrija, nevar nosaukt pat īsto summu, uz kuru varētu pretendēt denacionalizēto māju īrnieki. Un tāpēc tas viss ir divkosība un, godīgi sakot, atklāti meli, kas nepiestāv parlamentārajam sekretāram.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko bilst, Budriķa kungs?

U. Budriķis. Nē. Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

U. Budriķis. 86. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 8. punktu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 87. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Saistīts ar iepriekš jau nobalsotiem priekšlikumiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: "Debates!") Piedodiet, uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīna Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Paldies, ka pamanījāt gan manu pieprasījumu balsot par šo priekšlikumu, gan vēlmi debatēt.

Ar lielu izbrīnu varu konstatēt, ka Bordāna kunga priekšlikums netika atbalstīts komisijā. Atgādināšu, par ko ir šis priekšlikums un kāds labums no tā atbalstīšanas varētu būt principā jebkuram Latvijas iedzīvotājam.

Bordāna kunga kā tieslietu ministra priekšlikums bija mainīt punktu noteikumos par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību, nosakot izņēmumu noteikumu 5. punktā un iekļaujoša... zvērināta notāra atlīdzības taksi 18,78 eiro apmērā, kas aptver abu pušu kopējās izmaksas par visām zvērināta notāra veicamām amata darbībām, kas nepieciešamas, lai šajā likumā paredzētās īres tiesības nostiprinātu zemesgrāmatā.

Izstāstīšu normālajā, cilvēciskajā valodā. Bordāna kungs piedāvāja šim maksājumam pie notāra, lai veiktu nostiprinājumu zemesgrāmatā, atcelt PVN likmi. Tātad, lai cilvēki samaksātu tikai 18 eiro 78 centus un nemaksātu klāt PVN, kas sastāda trīs...

Sēdes vadītāja. Ločmeles kundze, mēs jūs nedzirdam. Interneta problēmas. (Pauze.) Mēs jūs nedzirdam, Ločmeles kundze.

Es došu vārdu Sergejam Dolgopolovam, piesakieties vēlreiz.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Šeit tiešām būs interesants priekšlikums, jo principā šeit ir runa ne tikai par atvieglojumiem pakalpojumu nomaksā... samaksā par pakalpojumiem. Šeit ir runa arī par to kārtību, kāda tika piedāvāta likumā, jo likumā, kā jūs zināt, ir paredzēta iespēja reģistrēt... ne iespēja, bet faktiski daļēji pienākums reģistrēt līgumu zemesgrāmatā.

Bet, ja mēs gribam runāt par saturisko līguma pusi, – vienīgā institūcija, kas veica šīs procedūras profesionāli un kvalitatīvi... tie ir zvērinātie notāri, nevis zemesgrāmata, kura vienkārši fiksē esamību – ir vai nav esošais īres līgums.

Šinī gadījumā tas ir tiešām apsveicams gadījums, jo zvērināts notārs var palīdzēt pusēm pieturēties pie likuma prasībām, sastādot īres līgumu, un arī pārbaudīt, vai ir ievērotas visas likuma prasības. Tāpēc Bordāna kungs vēl varētu iet tālāk un vispār ierosināt atbrīvot iedzīvotājus no šīs samaksas veikšanas. Taču šinī gadījumā tas ir kaut pussolis, bet solis uz labo pusi.

Tāpēc tas priekšlikums būtu atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi. Bet es (Skaņas defekts.)... jūs neiztērējāt visu jūsu laiku. Ločmeles kundze?

R. Ločmele (SASKAŅA).

Tieši tā, jo, neskatoties uz to, ka es atrodos Saeimas telpās, man uzrādīja problēmas ar internetu.

Nu tātad es turpināšu, un jūsu ziņā ir, cik ilgi ļaut man runāt. Es pabeigšu.

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu.

R. Ločmele. Bordāna kunga priekšlikuma otrā daļa ir par to, lai atbrīvotu no valsts nodevas 70 centu apmērā... nostiprinājuma lūgumus... par paraksta īstuma apliecināšanu uz nostiprinājuma lūguma pie zvērinātiem notāriem.

Tātad šis Bordāna kunga priekšlikums ļaus Latvijas iedzīvotājiem pie darījumiem ieekonomēt gandrīz piecus eiro. Manuprāt, tas ir svarīgi un absolūti normāli, jo mēs, izskatot šo likumu, atstājam abas iespējas – darīt to visu ar elektronisko parakstu (un tas neizmaksā cilvēkiem neko) vai tomēr griezties pie zvērinātiem notāriem.

Un vēl. Mans kā deputātes pienākums ir norādīt uz to, ka joprojām ir juristu šaubas par to, vai visu šo darījumu apstiprināšana, izmantojot tikai elektronisko parakstu, būs leģitīma un kāda veidosies tiesu prakse, apliecinot tos darījumus tieši elektroniskajā vidē bez zvērinātu notāru apliecināšanas. Par to vēl skaidras atbildes nav, jo tā judikatūra veidosies tikai tad, kad šis jaunais likums stāsies spēkā.

Bet, ņemot vērā to, ka tā ir reāli ekonomija un palīdzība visiem cilvēkiem, lūdzu visus atbalstīt Bordāna kunga priekšlikumu un ļaut ieekonomēt Latvijas iedzīvotājiem pie katra darījuma gandrīz piecus eiro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Budriķa kungs, lūdzu, sniedziet skaidrojumu komisijas vārdā.

U. Budriķis. Jā, kā jau iepriekš minēju, komisija atbalstīja konceptu, kurš bija piedāvāts otrajā lasījumā. Kā jūs redzat, 37. pantā ir atbrīvojums no zemesgrāmatas kancelejas nodevām un 39. pantā ir iespēja parakstīt nostiprinājuma... visu kārtot elektroniski, tas ir, bez maksas. Tāpēc šīs taksācijas maiņas vairāk notāru pusē nebija vajadzīgas. Tāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies par precizējumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu! Par – 27, pret – 53, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 88. – deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Godīgi sakot, kolēģi, tā ir pēdējā iespēja saglabāt kaut kādu aizstāvību un aizsardzību tiem cilvēkiem, kuri saucas denacionalizēto māju īrnieki.

Ko paredz šis priekšlikums? Tas izņem laika faktoru no sarunām par īres līguma saturisko pusi, no vienas puses. No otras puses, tas automātiski ietver sevī ideju par to, ka, ja palīdzība tika saņemta vai atbrīvošanas pabalsts ir saņemts, līdz ar to esošās attiecības, īres attiecības, tiek pārtrauktas. Un līdz ar to arī stājas spēkā jaunā likuma nosacījumi.

Līdz ar to, atbalstot šo priekšlikumu, mēs saglabājam cilvēkos ticību tam, ka likumdevējs domā nevis par savām kabatām, ne par kaut kādām mistiskām lobistu interesēm... ne tikai mistiskām, mantiskām lobistu interesēm...

Un šinī gadījumā tas ir spilgts pierādījums tam, ka mēs gribam ievest praksē, ievest dzīvē lobistu intereses. Es jau par to skaidroju un stāstīju, kādi ir šie lobisti un kas tie tādi ir.

Bet šinī gadījumā tas ir vienīgais drošības līdzeklis tiem tūkstošiem cilvēku, kas turpina dzīvot, nu, es teiktu, necilvēciskos apstākļos it kā cilvēciskā valstī, kas rūpējas par demokrātiskām vērtībām, par cilvēku tiesībām, par cieņu attiecībā pret cilvēkiem... un tā tālāk, un tā joprojām.

Ļoti sirsnīgi un mīļi lūdzu jūs atbalstīt šo ļoti nevainīgo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Budriķa kungs, lūdzu, sniedziet komentāru komisijas vārdā.

U. Budriķis. Jā. Var tikai pieminēt, ka šis priekšlikums jau ir otrajā lasījumā nobalsots un nav atbalstīts, kā arī, ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts, tas paredzētu, ka vienlaikus ir spēkā gan vecais, gan jaunais īres likums, kā arī tas saudzēšanas periods, kas 84. priekšlikumā... tika jau tikko nobalsots pēc būtības... te nesaskanētu ar šo priekšlikumu.

Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 88. – deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Mēs tikko pieredzējām sistēmā problēmu, ir jārestartē sistēma, jo šodien Saeimā visas komisijas ir strādājušas. Mums ir nepieciešams 30 minūšu pārtraukums.

Turpināsim darbu pēc pārtraukuma, tātad pulksten 17.00.

Vēl tikai deputātu reģistrācija. Konstatēts kvorums.

Paldies. Atsāksim darbu pulksten 17.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma. Turpinām skatīt likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis. Lūdzu!

U. Budriķis (JK).

Sveiki vēlreiz, kolēģi! 89. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies, bet ir pieprasīts... Nē, tomēr sākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribētu sākt savu uzrunu ar aicinājumu ziņotājam pieturēties pie kārtības, ko paredz Kārtības rullis, – nevis komentēt deputātu uzrunas, bet komentēt komisijas pozīciju katrā balsojumā vai katrā jautājumā. Tas – no vienas puses. Un, no otras puses, – nepieļaut neprecizitātes, jo priekšlikums, par kuru mēs debatējām pirms tam, neattiecas uz to, ko jūs teicāt savā rezumējumā.

Runājot par Ločmeles kundzes priekšlikumu, – es domāju, ka tas priekšlikums ir vietā, ņemot vērā, ka ir noraidīts iepriekšējais priekšlikums. Es vēlreiz gribu pateikt, ka šī kategorija, iedzīvotāju kategorija, ir pietiekami liela un tās intereses jāaizsargā tāpat kā visu pārējo kategoriju intereses – dabīgi, samērīgi, tā, kā to prasa sabiedrības, bet ne lobistu grupas intereses, kā tas notiek līdz šim.

Vēlreiz gribu pateikt, ka šis likumprojekts nekādi neattīsta īres māju būvniecību Latvijā un īres sektora attīstību Latvijā. Šeit nav neviena vārda, neviena panta, neviena punkta, kas runātu par ekonomiskajiem instrumentiem, ko piedāvātu Ekonomikas ministrija, kura ir autore šim likumprojektam. Šeit ir runa tikai par administratīvām metodēm, par vienkāršotām procedūrām, par cilvēku iespējamo izlikšanu no īrētiem dzīvokļiem un tā tālāk. Tas nerisina pamata... sociālo jautājumu, ka katram Latvijas iedzīvotājam būtu jābūt jumtam virs galvas; tā ir nepieciešama prasība jebkuram, arī Saeimas deputātiem.

Un tad, kad jūs balsosiet par šo priekšlikumu – es ļoti mīļi un sirsnīgi aicinu to izdarīt –, pārlasiet Satversmes preambulā teikto, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Pārlasiet sava zvēresta tekstu, kur jūs apsolāt rīkoties pēc labākās apziņas, un pieņemiet lēmumu, vadoties no savas sirdsapziņas, nevis no tā, ko rāda koalīcijas vadītāja pirksti... kuru galvenā rūpe ir saglabāt savus amatus, posteņus, privilēģijas un ieņēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šis mans priekšlikums pēc būtības sakrīt ar "KPV LV" partijas deputāta Ērika Pucena priekšlikumu, kas tika iesniegts no viņa puses uz otro lasījumu, proti, tad Pucena kungs piedāvāja saglabāt veco, tagadējo likumu "Par dzīvojamo telpu īri" attiecībā uz denacionalizēto namu īrniekiem.

Jā, tiešām, mēs ļoti rūpīgi strādājam pie jaunā likuma. Jā, mēs maksimāli cenšamies (un paldies par to gan Ekonomikas ministrijai, gan Tieslietu ministrijai) izdarīt visu, kas bija iespējams, lai sabalansētu un līdzsvarotu īrnieku un izīrētāju intereses.

Bet attiecībā uz denacionalizēto namu īrniekiem... diemžēl pie balsojuma otrajā lasījumā mums pietrūka vienas balss, lai iebalsotu šo Pucena kunga priekšlikumu. Es pašlaik iesniedzu līdzīgu. Kāda ir būtība? Jā, mēs vienojāmies par to, ka, sākot ar šo gadu, denacionalizēto namu īrniekiem būs tiesības uz mājokļa atbrīvošanas pabalstu. Tā nav kompensācija. Tas ir pabalsts, kura saņemšanai ir noteikti kritēriji, ieskaitot ienākumu līmeni.

Ja nebūtu šīs robežas... tātad ienākumu kritērijs... jo atgādināšu – šo pabalstu izmaksās vienādās daļās (50 plus 50): 50 procenti – valsts, un 50 procenti – attiecīgi pašvaldība.

Lielākas pabalstu izmaksas būs, protams, no Rīgas pašvaldības, Jūrmalas pašvaldības.

Un principā es neredzu iemeslu, kādēļ lai valdošās koalīcijas deputāti nenobalsotu par manu priekšlikumu, ja viņi tiešām pieļāva, ka palīdzības likumā tiks mīkstināts šis ienākumu ierobežojums, kas ļauj cilvēkam iestāties attiecīgajā reģistrā un pretendēt uz šo pabalstu.

Ja jūs izlasīsiet manu priekšlikumu... Šeit ir vēl viens ļoti svarīgs aspekts. Respektīvi, pašās beigās ir ierakstīts, ka būs spēkā attiecībā uz denacionalizēto namu īrniekiem vecais likums, kas... izbeigsies tad, ja tiks izmaksāts šis pabalsts par dzīvojamās telpas atbrīvošanu, ja vien izīrētājs un īrnieks nevienojas citādi.

Kāda ir doma?

Tas, kas attiecas uz denacionalizēto namu īrniekiem... tas vienmēr... pamatā ir konflikts starp īpašnieku un to cilvēku, kurš ir kļuvis par sava likteņa upuri, tātad nav varējis privatizēt savu dzīvokli mājā, jo tā tika nodota denacionalizācijai. Un šeit ir iespēja viņiem beidzot vienoties. Jo – kāpēc mums ir jāatrisina problēma, kuru izveidoja likumdevējs deviņdesmito gadu sākumā, strādājot pie denacionalizācijas un privatizācijas procesiem? Kāpēc mums tas ir jālabo par visu nodokļu maksātāju naudu? Kāpēc uz viņu rēķina? Kāpēc šajā procesā mēs nevarētu uzlikt kaut minimālu nastu arī šo māju īpašniekiem, kuri tāpat gūst peļņu? Nav noslēpums, ka dažreiz absolūti netaisnīgi gūst peļņu. Jo, kā zināms, daļa šo cilvēku ir denacionalizējuši mājas, kuras nemaz šiem cilvēkiem nav piederējušas, jo tie nami bija ieķīlāti un par tiem tika maksāta hipotēka; dokumenti ir pazaudēti un to vairs nevar pierādīt pilnā apjomā. Kāpēc nevar tas cilvēks, kas gūst no tā peļņu, palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri absolūti netaisnīgi tika apbižoti un diskriminēti, un piedalīties šajā procesā līdzvērtīgi ar nodokļu maksātājiem, uz kuru rēķina tiks izmaksāti pabalsti denacionalizēto namu īrniekiem?

Vēlreiz atkārtoju – mans priekšlikums ir analoģisks deputāta Ērika Pucena priekšlikumam... pie otrā lasījuma. Tas absolūti nekaitē nevienam. Un es nepiekrītu Budriķa kungam un gribu uz to norādīt, jo 84. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Ločmeles kundze, paldies. Varu apvienot jūsu debašu laiku, ja vēlaties, Ločmeles kundze. Varu apvienot.

R. Ločmele. Jā, paldies. Apvienojiet.

Sēdes vadītāja. Lūdzu pieteikties vēlreiz.

Jā, lūdzu! Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Liels paldies, Beitneres-Le Gallas kundze, par to, ka piedāvājat tādu iespēju un apvienojat laikus.

Tātad oponēju Budriķa kungam, ka, lūk, nobalsojot par 84. priekšlikumu, tas pilnīgi izslēdz iespēju nobalsot par manu priekšlikumu. Nē, tas tā nav, jo 84. priekšlikums ir daudz plašāks un aptver lielāku īrnieku loku. Mans priekšlikums skar ļoti šauru grupu un vienkārši taisa izņēmumu no tās normas, un tāpēc gan 84. priekšlikums, gan manējais var sadzīvot kopā vienā likumā.

Vēlreiz uzsveru: mēs tādā veidā izdarām izņēmumu attiecībā uz ļoti nelielu, šauru grupu un padarām iespējamu... atveram iespēju denacionalizēto māju īpašniekiem un īrniekiem beidzot vienoties un rast kompromisu, un mēs palīdzam budžetam šo nastu sadalīt starp nodokļu maksātājiem un denacionalizēto namu īpašniekiem, kuriem arī ir iespēja un būs iespēja piedalīties šajā mierizlīguma procesā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es domāju, ka priekšlikums ir vietā. Un tas nebūtu nekas traks, ja tieši šī ļoti īpatnējā likumprojekta kārtībā... darbotos divas kārtības, ko pēc būtības paredz šis priekšlikums, – ka denacionalizēto namu īrnieku situācijā būtu izņēmuma stāvoklis.

Jo šobrīd būtu tomēr... skatoties, kāda rosība sākas ap šiem denacionalizētajiem namiem... Mēs ļoti riskējam ar to, ka būs gadījumi, ka cilvēki tiks izlikti no sava vienīgā mājokļa, nesaņemot ne valsts, ne pašvaldības atbalstu vai saņemot to tik niecīgu, ka tas nekādā veidā nepalīdzēs viņiem atrast kaut kādu... jaunu mājokli. Ieguvēji būs denacionalizēto namu īpašnieki, pārpircēji, un, kā jau minēju, šī rosība šobrīd ir ļoti aktīva.

Manuprāt, ja likums pirms tam aizstāvēja šos denacionalizēto namu īrniekus, tagad tā aizstāvība ir tuvu nullei. Un, ja būs īrnieki, kas nevēlēsies kompensāciju, kas vēlēsies gluži vienkārši dzīvot tajā pašā dzīvoklī tālāk, – nu, man grūti iedomāties, kā šis likums viņus aizstāvēs. Tieši denacionalizēto namu īrnieku tiesiskās aizstāvības jautājumi šeit nu, manuprāt, ir pārlieku par labu namīpašniekiem. Nu, protams, namīpašnieki būs laimīgi. Bet, kolēģi, šajā brīdī ir jāuzņemas visiem, kas balsos pret šiem priekšlikumiem vai kas balsos par šo likumprojektu kopumā... ka tā ir arī katra šī cilvēka, izliktā cilvēka, nākotne; katrs no dzīvokļa izliktais cilvēks – tā būs deputātu vistiešākā atbildība. Jo šo aizsardzības mehānismu tieši šie visi punkti, ko rosina... gan Pucena kungs uz otro lasījumu bija rosinājis, gan Dolgopolova kungs, Ločmeles kundze... Arī es šo pieeju atbalstu.

Manuprāt, Saeima šajā situācijā ir rīkojusies pārsteidzīgi, nesamērojot šīs attiecības, kas ir viens... kas ir kaut kādu namīpašnieku attiecības pret īrnieku attiecībām, kur... Tomēr ir bijuši apstākļi, kādos bija viņi deviņdesmitajos gados, kad viņi nonāca pie šiem dzīvokļiem... Kādi bija šie apstākļi? Cits varēja privatizēt, cits nevarēja privatizēt. Cilvēkiem namīpašumus atgrieza. Viss bija taisnīgi.

Šobrīd mēs... šajā situācijā, kur... Bija doma, ka pa visiem šiem gadiem īpašnieks, namīpašnieks, ar dzīvokļu īpašniekiem spēs vienoties un atrast kopsaucējus, citur tas... ļoti daudzos gadījumos tas ir noticis. Ir virkne gadījumu, kuros tas nav noticis, un, protams, tam ir kaut kādi iemesli. Un mēs šeit ļoti izteiktā veidā, ļoti konkrēti nostājāmies namīpašnieku pusē, uzskatot, ka viņiem ir tā galvenā taisnība, ka viņi ir tie īstie... un ka tie, kas ir šie dzīvokļu īrnieki, – ka tie ir, nu, teiksim tā, tie vainīgie... tie, kas vainojami par to, ka nenotiek kaut kāda tur mājokļu tirgus attīstība un vēl sazin kas.

Manuprāt, tā īsti nav. Un šobrīd Saeima rīkojas pārsteidzīgi. Tāpēc aicinu atbalstīt šo deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikumu, kas kaut kādā veidā palīdzēs šo situāciju padarīt samērīgu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu! Budriķa kungs, komisijas vārdā...?

U. Budriķis. Komisijai nekas nav... komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. – deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 34, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 90. – deputātes Stepaņenko priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Patiesībā ļoti, ļoti slikti, ka pagājušajā sēdē... kad mēs izskatījām otrajā lasījumā šo likumprojektu (tas jau bija krietnu laiku atpakaļ), mums tiešām nepietika vienas balss, bet šis balsojums noteikti paliks vēsturē, un arī denacionalizēto namu īrnieki varēs to izpētīt un dažādus secinājumus izdarīt.

Es esmu iesniegusi mazliet līdzīgu priekšlikumu, kā jau iepriekš mani kolēģi teica. Šis priekšlikums nosaka denacionalizēto namu īrnieku kategoriju kā izņēmuma kategoriju, tikai... nosaka, ka uz šiem līgumiem attiecas nevis tas likums, kas jau diemžēl būs zaudējis spēku, bet gan attiecīgās Civillikuma normas.

Es nepiekrītu tam viedoklim, kas izskanēja komisijā, – ka, lūk, tad, ja mēs attiecinām šī likumprojekta normas uz denacionalizēto namu īrnieku līgumiem, viņi būs vairāk pasargāti, nekā bija līdz šim. Nē, tie ir meli! Tie ir klaji meli! Un to arī pierādīja ANO komitejas ziņojums par Latviju, kurā tika izteiktas... 8. martā... tātad bija izteiktas skaidras bažas par jauno topošo īres likumu, kurā ir saskatīts ļoti liels risks īrniekiem, esošajiem īrniekiem, tikt izliktiem uz ielas.

Līdz ar to Latvijai šis būs tiešām tāds apkaunojums arī starptautiskajā arēnā.

Tāpēc mēs ar kolēģiem opozīcijā... es ceru, ka mēs arī šajā jautājumā būsim vienoti, mēs aicinām arī... īpaši – KPV LV deputātus, īpaši – arī Pucena kungu... tomēr palikt pie savām vērtībām, palikt konsekventam... palikt pie tā, par ko mēs esam visi kopā arī komisijā runājuši.

Šis likumprojekts nedrīkst tikt attiecināts uz denacionalizēto namu īrniekiem, jo viņiem ir nepieciešama īpaša aizsardzība un, kā jau arī kolēģi minēja, viņi ir šīs netaisnības upuri, un šī netaisnība ir jālabo.

Pēc būtības tāpēc jau šis likumprojekts tika ļoti gaidīts arī no šo īrnieku puses, jo viņi cerēja uz risinājumu, kas beidzot pienāca pēc šiem daudzajiem gadiem, bet jūs... es domāju, ka jūs esat beigās jau sapratuši, ka šie cilvēki ir vīlušies gan tajā spēkā, kurš it kā sākumā cerēja atbalstīt denacionalizēto namu īrniekus (mēs runājam par KPV LV), gan arī kopumā par šī likumprojekta gaitu.

Kolēģi! Tā ir pēdējā iespēja tomēr apdomāties un pielikt punktu šīm bažām un šaubām. Es ļoti ceru, ka jūs atbalstīsiet manu priekšlikumu. Man nekas cits neatliek, kā tikai cerēt. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas nosaka, ka denacionalizēto namu īrnieki... šie līgumi, kas ir noslēgti starp viņiem un māju īpašniekiem, – uz tiem nav attiecināmas jaunās... likumprojekta normas.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 90. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 14, pret – 53, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 91. – arī deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, kā mēs redzam, nekāda vienotā opozīcija mums nav, bet, nu, ir skaidrs – vēlēšanas nāk, un šeit ir dažādas intereses. Bet paldies, kolēģi, tiem, kas atbalstīja manu priekšlikumu.

Ja mēs runājam tālāk, tad mans nākamais priekšlikums ir saistīts ar pienākumu Ministru kabinetam līdz 1. jūlijam izstrādāt kārtību, kādā ir saņemama šī kompensācija denacionalizēto namu īrniekiem. Kas ir ļoti svarīgi un kam es personīgi nepiekrītu, un kam nepiekrīt attiecīgi arī īrnieki – tas, ka šo kompensāciju, kā mēs esam dzirdējuši, ir nodomāts noteikt, šķirojot cilvēkus pēc mantiskā stāvokļa. Tas ir absolūti nepareizi, jo es to saucu, kā jūs sapratāt, par kompensāciju, bet citi to sauc par pabalstu. Ir ļoti liela atšķirība starp kompensāciju un pabalstu, un šajā gadījumā es uzstāju uz to, ka šī ir kompensācija un šis nav pabalsts. Un no tā izriet arī attiecīgie pienākumi Ministru kabinetam noteikt šīs kompensācijas apmēru, vadoties arī no šīs telpas, kuru ieņēma denacionalizēto namu īrnieki, bet nevadoties no mantiskā stāvokļa, jo mēs zinām, ka viens eiro pa virsu kaut kur pēkšņi var radīt ļoti lielas problēmas un var izraisīt situāciju, kurā šis konkrētais īrnieks nesaņem neko. Līdz ar to es aicinu (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, mēs jūs nedzirdam. Ir problēmas ar internetu.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien! Kamēr Stepaņenko kundze labo savas problēmas ar internetu, paturpināšu iesākto tēmu.

Vispirms gribētu norādīt uz to, ka par iepriekšējo Stepaņenko kundzes priekšlikumu frakcija SASKAŅA nobalsoja atturoties tieši tādēļ, ka šajā priekšlikumā tika norādīts Civillikums. Mēs uzskatām, ka Civillikuma normu piemērošana attiecībā uz denacionalizēto namu īrniekiem kā izņēmuma kārtas grupu šajā likumā pasliktina denacionalizēto namu īrnieku sociālās aizsardzības līmeni, un tāpēc mēs pret šo priekšlikumu... atturamies.

Atšķirībā no iepriekšējā priekšlikuma šis, 91., priekšlikums ir atbalstāms no mūsu puses, jo vēlreiz – mēs esam par jebkurām garantijām, kas ļaus saņemt attiecīgus pabalstus vai kompensācijas par atbrīvojamo telpu denacionalizētajā namā cilvēkiem, kuri deviņdesmito gadu sākumā tika diskriminēti un kam tika liegtas tiesības privatizēt savu dzīvojamo platību. Lūdzu vēlreiz... pat saprotot, ka mēs labosim likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", ka mēs, protams, cīnīsimies par to, lai pēc iespējas vairāk cilvēku saņemtu šo pabalstu no pašvaldības un no valsts, tomēr likums ir tā vieta, kas noteic šo cilvēku maksimālo aizsardzību... ar likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Īsi. Tiešām, es jau šodien minēju, ka būtu pareizi, ja būtu sākumā izstrādāti grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un pēc tam parādītos Dzīvojamo telpu īres likums. Tad nebūtu neizpratnes, nebūtu neskaidrības, būtu saprotams, ko vēlas, ko nevēlas darīt valsts cilvēku interešu labā. Bet šinī gadījumā tas priekšlikums aizvieto to, ko vajadzētu darīt Ekonomikas ministrijai un Ministru kabinetam.

Šis priekšlikums būtu atbalstāms tieši tāpēc, ka šeit likuma ietvaros parādās pienākums valdībai izpildīt savus solījumus, jo tas, ka ir summa iezīmēta budžetā, vēl neko nesaka un ne par ko neliecina. Mums jau bija vairāki gadījumi, kad visādi solījumi, uzņemšanās, ko bija apņēmusies valsts un valdība, tika dažādu apstākļu dēļ... nu no tiem notika atkāpes, no tiem notika dažādu veidu... parādījās daži apgrūtinājumi, dažādas problēmas, un tas bija atlikts tālākajā atvilktnē.

Un tāpēc šis priekšlikums tagad ir vienīgā vieta, kas paredz pienākumu valdībai tomēr nevis muldēt un runāt skaļi par to, ka, lūk, kaut kas tiks darīts, bet tā ir norma, kas paredz nepieciešamību valdībai rīkoties, kas ir valdības galvenā funkcija.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Budriķa kungs, komisijas vārdā vēlaties ko bilst?

U. Budriķis. Nē, komisijas vārdā nekas nav piebilstams. 91. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, zvanu! Balsosim par 91. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. Jā, paldies, kolēģi.

92. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Komisijā arī netika atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies opozīcijas kolēģiem par atbalstu.

Pēdējais priekšlikums no manis šajā priekšlikumu klāstā ir par to, kādā veidā pēc būtības denacionalizēto namu īrnieki varētu izbeigt šīs attiecības, kuras ir, visticamāk, nomocījušas gan viņus, gan arī namīpašniekus. Un nosacījums, kādā šie līgumi ir izbeidzami, ir tikai un vienīgi – apmierināts, pilnībā apmierināts, denacionalizēto namu īrnieks, kurš ir saņēmis attiecīgu kompensāciju neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa, kā jau tika piedāvāts iepriekšējā priekšlikumā. Un tikai tādā veidā – bez kaut kādām tiesas apgrūtināšanām, bez skandāliem, bez problēmām. Tātad saņem kompensāciju, ir apmierināts ar to kompensāciju, jo viņš ir saņēmis šo kompensāciju saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

Mēs ceram, ka kādu dienu šie noteikumi tiešām tiks izveidoti taisnīgi, tā, kā mēs esam to piedāvājuši, un attiecīgi tad mēs varētu arī to labot. Ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, tad denacionalizēto namu īrnieki varētu beidzot pateikt paldies kolēģiem arī no koalīcijas, kuri ir sapratuši šo jautājumu, šo problēmu.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu, kas nosaka, kādā veidā ir izbeidzamas šīs attiecības.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst, Budriķa kungs?

U. Budriķis. Nē, nekas nav piebilstams.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. Kolēģi, paldies.

93. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar pašvaldību īres valžu darbības nepārtrauktību. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Runājot par šo pēdējo priekšlikumu, pirmām kārtām ir prieks, ka komisija to atbalstīja un tādējādi likumā parādās šie divi vārdi, šis vārdu salikums "īres valde". Līdz šim tas nav bijis likumā.

Es gribētu pateikties Rīgas īres valdei par ilgu gadu cīņu par īrnieku tiesībām, par to, ka jūs bijāt iedzīvotāju pusē, kad namīpašnieki cilvēkiem atslēdza ūdeni, apkuri ziemā, kad tās mājas izskatījās kā vispār kara laikā, kad cilvēki bija spiesti ar spaiņiem nest ūdeni uz piekto sesto stāvu, kad bija saplīsušas caurules, tādēļ ka nebija apkures šajās mājās, un ka jūs, īres valdes darbinieki, turpinājāt cīnīties par šo cilvēku tiesībām visus šos gadus. Šī norma ir jums kā savdabīgi simbolisks tāds piemiņas... simboliska piemiņas zīme par to, ko jūs darījāt visus šos gadus.

Es ļoti ceru, ka jaunā Rīgas vara saglabās īres valdes ar visu viņu pieredzi, kura tika uzkrāta šajos gados, jo vēl būs vismaz trīs gadi, kad strīdi starp namīpašniekiem un īrniekiem varētu turpināties, jo sekas, kas būs no šī likuma tikko nobalsotajām normām, vēl nav paredzamas.

Tāpēc ar prieku aicināšu gan savus frakcijas kolēģus, gan visus deputātus nobalsot "par" šo priekšlikumu, bet teikšu uzreiz, ka par likumu kopumā Saskaņa balsos "pret", jo mums nav simtprocentīgas garantijas, ka denacionalizēto namu īrnieku tiesības tiks ievērotas, jo vēl nav skatīti grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" un šo cilvēku sociālais atbalsts vēl nav līdz galam skaidrs.

No savas puses vēlos izteikt pateicību Ekonomikas ministrijas un Tieslietu ministrijas darbiniekiem, kuri strādāja pie šī likumprojekta ar sapratni un cilvēcisku pieeju. Tas, ka šī gada budžetā ir paredzēta nauda denacionalizēto namu īrnieku kompensāciju izmaksai, proti, nevis kompensāciju, bet pabalstu izmaksai, tas ir ne tikai deputātu, bet arī šo augstākas klases speciālistu nopelns. Paldies jums liels.

Kopumā, ja nebūtu šī sadaļa par denacionalizēto namu īrniekiem, mēs varētu arī nobalsot "par", jo šī likumprojekta jaunā redakcija ir piemērs tam, ka, cītīgi strādājot pie likumprojekta, var panākt kompromisu, kas būtu par labu vairākumam un kas sabalansē (Skaņas pārrāvums.)... intereses.

Tomēr ir viens "bet", un šis "bet" ir ļoti nopietns, lai mēs nobalsotu par šo likumu. Mēs balsosim "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Tātad to varētu nosaukt par tādu gaišu plankumu šinī likumprojektā, bet, kā vienmēr, ir arī savi "bet".

Tiešām īres valdes varētu būt tas vidutājs starp izīrētājiem un īrniekiem plašākajā nozīmē, jo tās attiecības iet plašumā un ies plašumā, un tā ir atsevišķa saruna un atsevišķa problēma. Īres valdes... Jau tā vienīgā īres valde, kas mums ir valstī, tiešām pildīja šā vidutāja lomu savas kompetences ietvaros. Žēl, ka likumprojekts nepaplašina jēdzienu par īres valdēm un nepieliek arī šeit klāt, neformulē arī tās nepieciešamās funkcijas, jeb tas ir tas, par ko vajadzēs savā laikā papildināt arī šo likumu... likumprojektu, ja tas tiks atbalstīts.

Bet šinī gadījumā es aicinu atbalstīt 93. – komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl ko gribat teikt, Budriķa kungs?

U. Budriķis. Nē.

Tā kā Ločmeles kundze pieprasījusi balsojumu, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 93. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 90, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

U. Budriķis. Jā, un pēdējais, 94., priekšlikums ir par likuma spēkā stāšanos. Komisija noteica, ka likums stājas spēkā 2021. gada 1. maijā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Jā, paldies, kolēģi. Es, šo priekšlikumu skatoties... Taisnība, likums sāks strādāt 1. maijā, ja mēs šo priekšlikumu atbalstīsim, visticamāk jau, ka to arī atbalstīs.

Bet ir svarīgi dalīties pārdomās, kas tad no tā 1. maija notiks. Manuprāt, šī tāda vispārējā uztvere par to, ka likums būs atspēriena punkts mājokļu būvniecībai, ka jauni, moderni īres mājokļi varētu tapt un rasties, ir stipri pārspīlēta.

Te ir jāatgriežas pie šī likumprojekta sākotnējās jēgas, būtības, kāpēc vispār viss ap šo ir sācies. Tas jau bija laikā, kad pirmo reizi tapa likums "Par dzīvojamo telpu īri" tikai un vienīgi ar mērķi – aizstāvēt denacionalizēto namu īrniekus. Laika gaitā, protams, tā situācija ir būtiski mainījusies, un šis likums... Atsevišķos gadījumos, protams, arī ir negodprātīgi cilvēki, kas šo regulējumu ir veiksmīgi izmantojuši, lai piecus desmit gadus varētu nemaksāt nomu un veiksmīgi tiesāties par iespējām dzīvot dzīvoklī, un īpašnieka bezspēcība, lai šo dzīvokli no viņiem atbrīvotu.

Protams, tā ir problēma un, protams, viens no iemesliem, kāpēc Latvijā neattīstās tā sauktais īres namu bizness, bet kopumā pieeja, ko Saeima izvēlējās, diemžēl ir pārāk vienpusēja. Tā ir vienpusēja – skatoties tikai no attīstītāja skatpunkta, skatoties tikai no tādiem nākotnes uzņēmējiem, kas varētu teorētiski, hipotētiski te nākt, kaut ko attīstīt, būvēt. Viss ir ļoti labi līdz tam brīdim, kad... vai tiešām šīs investīcijas būs, un par to mēs varēsim pārliecināties.

Šobrīd ekonomiskā situācija ir tāda, ka var sanākt otrādi. Var sanākt tā, ka būs cilvēki, kuri nespēs samaksāt savus kredītus, būs cilvēki, kuri nespēs samaksāt īri, un šajos gadījumos šis likums būs īpaši nežēlīgs pret šādiem cilvēkiem. Un varbūt dienas beigās ieguvējs no šī likuma būs nevis attīstītājs vai tas uzņēmējs, kas ļoti vēlas šeit kaut ko būvēt un attīstīt, bet tie būs tie cilvēki, kas ir šos īpašumus apķīlājuši. Tie cilvēki, kas vēlēsies ātrāk iegūt šo īpašumu valdījumā. Tie cilvēki, kas ir tās pašas komercbankas, dažādi citādi finansētāji, kas šobrīd aktīvi finansē iedzīvotājus pret hipotekāro ķīlu. Un šajā gadījumā tā situācija būs diezgan nežēlīga.

Manuprāt, šis likumprojekts ir pārāk nostājies vienā pusē, kas ir namīpašnieku puse. Tas pats – attiecībā uz denacionalizēto namu saimniekiem, kas pēc šī likuma stāšanās spēkā nonāks privileģētākā situācijā, un, protams, viņiem būs iespēja atbrīvoties no šiem īrniekiem. Jautājums tikai, cik civilizēti tas notiks, cik visi šie procesi būs samērīgi un vai nebūs tā, ka Latvija ar šo likumu iesoļos otrā galējībā.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā mani personīgi nepamet sajūta, ka mēs ieejam otrā galējībā – mēs nostājamies simtprocentīgi namīpašnieku pusē – un īrnieks paliek stipri mazāk aizsargāts ar stipri mazāk tiesībām. Tas, manuprāt, nav pareizi. Šajā gadījumā likums aizstāvēs stiprāko, bet neaizstāvēs vājāko, un dienas beigās cietīs sabiedrība kopumā.

Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šo likumprojektu... nebalsos trešajā, galīgajā, lasījumā, jo uzskatām, ka likumprojekts ir nesamērīgs pret mazāko... cilvēku, kas ir mazāk aizsargāti, tiesībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamie kolēģi, 1. maijs ir Darba svētki, kas atzīmējami vairākās pasaules valstīs, tai skaitā Eiropas Savienībā. Dabīgi, katrā svētku reizē ir patīkami saņemt dāvanas. Šinī gadījumā šis likumprojekts arī ir dāvana. Bet paskatīsimies, kam tā dāvana ir dota.

Īrniekiem? Nebūt nē. Tā kā jau šodien vairākkārt ir minēts un ne tikai šodien, bet visu diskusiju procesā, īrniekus tas likumprojekts neaizsargā nekādi. Dzīvojamo māju īpašniekiem? Nu, godīgi sakot, zināmā mērā tā ir dāvana tiem, kam ir sakrājušies... kam iesaldēta nauda. Ķīlas dzīvokļi, ar ko nodarbojās savā laikā finanšu iestādes, denacionalizēto māju pārpircēji, kuriem vajadzētu ātrāk atbrīvoties, lai palaistu apritē šo īpašumu, un tā tālāk.

Bet kopumā tiem, kas nopietni vēlas nodarboties vai nodarbojas ar īres mājokļu biznesu, tā nav dāvana, jo šinī gadījumā nav paredzēts absolūti nekas, izņemot administratīvo slogu, kas palīdzētu vest šo biznesu, kas atvieglotu biznesa uzsākšanas procedūru. Jo īres bizness ir lēna nauda, riskanta nauda, un līdz ar to, ja tas likums risinātu arī nākotnes jautājumus šinī nozarē, šinī jomā, tas būtu ļoti labi. Bet šeit nav atbildes ne uz vienu jautājumu. Kā izskatīsies nodokļu politika investīciju gadījumā? Kā – ekspluatācijas gadījumā? Kā tiks risināti citi veidi, kas ir saistīti ar tā paša mājokļa celtniecību, uzturēšanu, pārvaldīšanu un tā tālāk?

Pirmskara laikā Latvijas Republikas īres sektors bija ļoti attīstīts. Lai to regulētu, nebija vajadzība pieņemt atsevišķu likumu, kurā būtu plaši atzīmēts, kādam jābūt īres līgumam un tā tālāk, un tā joprojām. To visu regulēja Civillikums. Un nebija ne strīdu, ne tādu konfliktu, kādi izveidojās tagad, pēc visām mūsu novitātēm. Vispār mājokļu joma no likumdošanas viedokļa ir vismazāk sakārtotā joma, ņemot vērā kaut vienu apsvērumu, ka šo jomu regulē vairāki desmiti likumu un vairāki simti Ministru kabineta noteikumu. Nav vienotas pieejas, nav vienota redzējuma, un līdz ar to diemžēl ir ļoti vājas perspektīvas.

Esmu pārliecināts, ka šis likumprojekts nedod atbildes ne uz vienu no tiem jautājumiem, izņemot lobisma pieprasījumu, par ko es jau šodien runāju. Tāpēc es aicinātu neatbalstīt šo likumprojektu, jo tas nav solis uz priekšu, tas ir solis atpakaļ, ja ne vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Budriķa kungs, jūsu komentārs.

U. Budriķis. Nē, komentāra nav.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likuma spēkā stāšanos 1. maijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 94. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

U. Budriķis. Jā, godātie kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti uz trešo lasījumu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 61, pret – 21, atturas – 2. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ainara Latkovska, Andas Čakšas, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara un Jāņa Dūklava iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 25. februāra otrajā attālinātajā ārkārtas sēdē līdz šā gada 18. martam, bet līdz pulksten 18.00 turpināt izskatīt turpmākos darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo deputātu iesniegto priekšlikumu strādāt līdz pulksten 18.00 un izsludināt pārtraukumu 25. februāra otrajā attālinātajā ārkārtas sēdē līdz šā gada 18. martam! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Mūsu lēmums ir pieņemts. Paldies par to.

Turpinām skatīt darba kārtību ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības"", otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija skatīja pirmajā lasījumā... atvainojos, otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības"".

Uz otro lasījumu Saeimas noteiktajā priekšlikumu iesniegšanas termiņā tika saņemts viens priekšlikums.

Tātad šis vienīgais priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir redakcionāls precizējums, skaidri nosakot Lielbritānijas pilsoņiem pārreģistrēšanās perioda beigu datumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

R. Kols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības""! Lūdzu, balsosim! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 27. martam.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 27. marts.

Paldies.

Likumprojekts "Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Labdien, kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 9. februāra sēdē tika izskatīts likumprojekts "Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām" (Nr. 651/Lp130).

Likumprojekts paredz normatīvi nostiprināt finansiālo problēmu risinājumu fiziskajām personām ar zemiem ienākumiem un nelielām parādsaistībām, tā kā Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process tām to sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ nav pieejams, taču parādsaistību izpilde tik un tā nav iespējama, kas rada slogu fiziskās personas kreditoriem.

Juridiskajā komisijā saņemti un izskatīti 94 priekšlikumi.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz mainīt likuma nosaukumu atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, izsakot likuma nosaukumu šādā redakcijā: "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. – deputātu Gata Eglīša, Krišjāņa Feldmana, Jāņa Butāna un Lindas Ozolas priekšlikums. Paredz redakcionāli aizstāt maznodrošinātas un trūcīgas personas statusu... paredzot, ka likums attiecas uz fizisko personu, kura nespēj segt parādsaistības sava sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Butāns. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 1. pantu par likuma mērķi attiecīgā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 2. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt likumprojekta 2. pantā vārdus "un kuras nesasniedz Maksātnespējas likumā noteikto fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmju slieksni" ar vārdiem "un kuras neatbilst Maksātnespējas likumā noteiktām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm". Komisijā atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 6. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 3. panta otro daļu šādā redakcijā: "Fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām katra fiziskā persona var izmantot vienu reizi." Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 7. – deputātu Gata Eglīša, Krišjāņa Feldmana, Jāņa Butāna un Lindas Ozolas priekšlikums. Paredz izslēgt 3. panta otrajā daļā vārdus "(arī tad, ja persona pēc pieteikuma pieņemšanas nav atbrīvota no parādsaistībām vai atbrīvošana no parādsaistībām atcelta saskaņā ar šā likuma 22. pantu)". Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 3. pantu kā 2. pantu attiecīgā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 9. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektā izklāstīto labticības principu: fiziskas personas atbrīvošana no parādsaistībām nedod pamatu nepildīt citas saistības, tādējādi nodrošinot citu kreditoru interešu aizsardzību. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt 4. panta trešās daļas nosaukumu, nosaucot nenovēršamās atbildības principu par patiesības paušanas pienākumu, ņemot vērā, ka šis likums ir vairāk procedūras likums, kas paredz noteikt darbības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt likumprojekta 4. panta ceturtajā daļā vārdus "turpmāk II un III nodaļā – pieteikums" ar vārdiem "turpmāk arī – pieteikums". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks priekšlikums, paredz aizstāt vārdu "pamatnosacījumi" ar vārdu "prasības", jo vārds "nosacījumi" norāda uz... no personas gribas neatkarīgiem notikumiem nākotnē, bet attiecīgajā nodaļā ir ietvertas noteiktas prasības personai procedūras iziešanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 13. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Pēc būtības paredz divas lietas – samazināt periodu, kurā vērtē personas vidējos ienākumus, no 12 mēnešiem uz sešiem mēnešiem, kā arī 5. punkta izslēgšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 5. panta pirmās daļas 2. punktu attiecīgā redakcijā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 15. – deputātu Gata Eglīša, Krišjāņa Feldmana, Jāņa Butāna un Lindas Ozolas priekšlikums. Paredz palielināt fizisko personu loku, kuras būtu atbrīvojamas no parādsaistībām pēc ienākumu apmēra. Priekšlikums paredz pusotra mēneša minimālās darba algas apmēru. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Butāns. 16. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums. Paredz, ka personas nav izslēdzamas no pretendentu loka, kas varētu kvalificēties procedūrai, tikai tā iemesla dēļ, ka kreditors no patērētāja kreditēšanas līguma izrietošo prasījumu ir cedējis ārpus Latvijas Republikas. Komisijā atbalstīts, iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 17. – deputātu Gata Eglīša, Krišjāņa Feldmana, Jāņa Butāna un Lindas Ozolas priekšlikums. Paredz izslēgt 5. panta pirmās daļas 5. punktu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Butāns. 18. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums. Paredz aizstāt likumprojekta 5. panta pirmās daļas 5. punktā vārdus "pēdējā gada laikā" ar vārdiem "pēdējo 12 mēnešu laikā". Atbalstīts, iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 19. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums. Paredz aizstāt likumprojekta 5. panta pirmās daļas 5. punktā vārdus "trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss" ar vārdiem un iekavām "trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes (personas) statuss". Atbalstīts, iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

J. Butāns. 20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 5. pantu kā 4. pantu attiecīgā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 21. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 6. pantu attiecīgā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Butāns. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 6. panta pirmās daļas 2. punktā vārdus "normālā darba laika ietvaros". Atbalstīts, iekļauts 26. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 23. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums. Paredz papildināt 6. panta pirmās daļas 3. punktu pēc vārda "izpratnē" ar vārdiem "kas noslēgts ar kredīta devēju, kas tiesīgs patērētājam sniegt kreditēšanas pakalpojumus Latvijas Republikā". Atbalstīts, iekļauts 26. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 24. – deputātu Eglīša, Feldmana, Butāna un Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts, ņemot vērā, ka komisija atbalstīja 6. panta otrās daļas 3. punkta jauno redakciju. Nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Butāns. 25. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums. Paredz, ka likuma tvērumā tiek runāts arī par tām saistībām, kuras ir cedētas citā valstī reģistrētam komersantam. Atbalstīts, iekļauts 26. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 6. pantu kā 5. pantu attiecīgā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 27. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 7. pantu attiecīgā redakcijā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 28. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Vītola priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 7. panta 1. punktu pēc vārda "parādsaistībām" ar vārdiem "šajā likumā noteiktajā kārtībā". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Godātie kolēģi, atvainojiet... Godātie kolēģi, pulkstenis ir 18.00, un mēs esam vienojušies beigt šo sēdi.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Paldies.

Sēdi slēdzu.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!