Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-2/38

Rīgā 2021. gada 25. februārī

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 93. panta pirmo daļu atstādinu Induli Trapiņu no Ikšķiles novada domes (turpmāk – Dome) priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par likumos noteikto pienākumu nepildīšanu un šādiem pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem:

[1.] Likumos noteikto pienākumu nepildīšana un normatīvo aktu pārkāpumi, kurus pieļāvis Domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš

[1.1.] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija) 2020. gada 27. oktobrī Domes priekšsēdētājam nosūtīja vēstuli Nr. 1-132/9585, kurā lūdza sniegt skaidrojumu par pašvaldības autoceļa atjaunošanas darbiem ceļa posmā starp valsts reģionālo autoceļu P80 (Tīnūži – Koknese) un valsts vietējās nozīmes autoceļu V966 (Turkalne – Tīnūži), kurus ir veikusi SIA "Īpašumi EG", kas plāno veikt derīgo izrakteņu ieguves darbus nekustamajā īpašumā "Kadiķu pļava".

Domes priekšsēdētājs 2020. gada 9. novembra vēstulē Nr. 2.1-6/2.1-8/868-2020 norāda, ka Ikšķiles novada pašvaldība Domes priekšsēdētāja personā 2020. gada 18. jūnijā ar SIA "Īpašumi EG" noslēdza vienošanos Nr. 4.1-7/5-2020 (turpmāk – Vienošanās Nr. 4.1-7/5-2020), ar kuru SIA "Īpašumi EG" apņēmās veikt Ikšķiles novada pašvaldībai piederošo autoceļa posmu ceļa klātnes remontu, ja tas būs nepieciešams ceļu posmu uzturēšanai, kā arī veikt pašvaldībai piederošajā ceļa posmā esošā tilta pār upi "Mazā Jugla" nesošo konstrukciju pastiprināšanu, ja tāda būs nepieciešama, pirms tam veicot ceļa posma tehnisko apsekošanu, lai pārbaudītu, vai ceļa posma tehniskais stāvoklis atbilst prasībām, lai SIA "Īpašumi EG" varētu izmantot tos saimnieciskajā darbībā.

Vienošanās Nr. 4.1-7/5-2020 ietvaros¹ Ikšķiles novada pašvaldība piekritusi, ka SIA "Īpašumi EG" ar saviem spēkiem un līdzekļiem veic darbus atbilstoši Vienošanās Nr. 4.1-7/5-2020 pielikumā norādītajam ceļa posmam, savukārt SIA "Īpašumi EG" piekritusi veikt ieguldījumus ceļa klātnes izbūvē un, ja tādi būs nepieciešami, tilta pāri Mazās Juglas upei nesošo konstrukciju pastiprināšanā Ikšķiles novada pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā "Ceļš Vaidas-Kalnāji", kadastra Nr. 74940130041, kura sastāvā ietilpst zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 74940100096, kadastra apzīmējumu 74940050079 un pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā "Kalnstariņi-Drīzuļi", kadastra Nr. 74940100097, kura sastāvā ietilpst zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 7494010097.

Likuma "Par pašvaldībām 14. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldību īpašuma objektus, slēgt darījumus, un veikt citas privāttiesiska rakstura darbības. Vienlaikus likuma "Par pašvaldībām" 14. panta otrās daļas 3. punkts paredz, ka lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu.

Likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana). Šā likuma 15. pantā paredzēto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi.² Turklāt atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešajai daļai pašvaldību ceļi ir pašvaldības īpašums, savukārt atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 12. panta otrajai daļai un 23. panta pirmās daļas 1. punktam pašvaldībai ir noteikts pienākums uzturēt ceļus.

Domes kompetenci attiecībā uz autonomo funkciju izpildi nosaka likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 23. punkts, kurš paredz, ka dome var lemt par kārtību, kādā izpildāmas šā likuma 15. pantā minētās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi.

Likuma "Par pašvaldībām" 7. panta otrajā daļā noteikts, ka šā likuma 15. pantā paredzēto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 3. pantu dome ir pašvaldības augstākā lēmējinstitūcija un saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmo daļu dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā. No minētā regulējuma izriet, ka jautājumi, kas saistīti ar pašvaldības īpašumā esoša autoceļa atjaunošanu, ir domes kompetencē.

Ministrija 2021. gada 19. janvāra paskaidrojuma pieprasījuma vēstulē Nr. 1-132/495 norādīja, ka Domes priekšsēdētājs bez jautājuma izskatīšanas Domes sēdē, noslēdzot Vienošanos Nr. 4.1-7/5-2020 par pašvaldībai piederošo autoceļa posmu atjaunošanu, pārkāpis likuma "Par pašvaldībām" 62. pantā noteiktās priekšsēdētaja pilnvaras, kā arī likuma "Par pašvaldībām" 77. panta pirmo daļu, un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta pirmo daļu.

Domes priekšsēdētājs 2021. gada 26. janvāra vēstulē Nr. 2.1-6/2.1-8/79-2021 norāda uz likuma "Par pašvaldībām" 62. panta 4. punktu, kurš paredz, ka domes priekšsēdētājs domes vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus. Ievērojot minēto, Domes priekšsēdētāja ieskatā, vispārīgi līgumu parakstīšana domes vārdā ietilpst domes priekšsēdētāja pilnvarās. Vienlaikus likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti jautājumi, kuri atrodas ekskluzīvā Domes kompetencē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir atsaucies uz likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 17. punktu, kas noteic, ka tikai Dome var lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā. Domes priekšsēdētājs 2021. gada 26. janvāra vēstulē Nr. 2.1-6/2.1-8/79-2021 sniedza viedokli, ka no likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 17. punkta regulējuma neizriet, ka Domes ekskluzīvā kompetencē ietilpst "visi jautājumi, kas saistīti ar pašvaldības nekustamā īpašuma apsaimniekošanu". Likumā kā Domes ekskluzīva kompetence ir paredzēta lemšana par pašām būtiskākajām darbībām ar nekustamo īpašumu – atsavināšanu, ieķīlāšanu, privatizēšanu un iegūšanu īpašumā – kas var būtiski ietekmēt pašvaldības finansiālo stāvokli. Par citiem jautājumiem vai rīcību ar nekustamo īpašumu Domes priekšsēdētājs ir tiesīgs slēgt līgumus, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 62. panta 4. punktu. Ir acīmredzami, ka Vienošanās Nr. 4.1-7/5-2020 neskar nevienu no jautājumiem, par kuriem saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 17. punktu var lemt tikai Dome.

Norādu, ka pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pantu, valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

Atšķirībā no privāto tiesību principa "atļauts viss, kas nav aizliegts" publiskajās tiesībās darbojas princips "atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu".

Likuma "Par pašvaldībām" 3. pantā noteikts, ka vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Domes ekskluzīvā kompetence pamatā ir noteikta likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmajā daļā, vienlaikus virkne Domes kā publiskas personas orgāna kompetence noteikta arī citos normatīvajos aktos. Dome ir augstākā lēmējvara pašvaldībā un tai ir tiesības izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, tas izriet no domes virsvadības principa pašvaldībā.³

Domes priekšsēdētājs ir no deputātu vidus ievēlēts domes (ne pašvaldības) priekšsēdētājs. Domes priekšsēdētājs ir pašvaldības politiska amatpersona, kas īsteno pašvaldību reprezentējošas funkcijas un vada domes darbu.⁴ Savukārt domes priekšsēdētāja kompetence pamatā ir noteikta likuma "Par pašvaldībām" 62. pantā un Pašvaldības nolikumā.

No likuma "Par pašvaldībām" 62. panta un domes priekšsēdētaja statusa izriet, ka viņam nepiemīt tiesības domes vietā pieņemt lēmumus, tai skaitā, lemt par rīcība ar pašvaldības nekustamo īpašumu. Tieši pretēji, likuma "Par pašvaldībām" 62. panta 4. punktā ir tieši noteikts, ka domes priekšsēdētājs paraksta līgumus domes vārdā, tātad izpildot domes gribu.

Salīdzinājumam likums "Par pašvaldībām" 69. panta 6. punkts nosaka konkrētu amatpersonu – pašvaldības izpilddirektoru, kurai domes noteiktajā kārtībā un ietvaros ir tiesības rīkoties ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēgt saimnieciskus darījumus. Tātad likums "Par pašvaldībām" piešķir domes priekšsēdētājam tiesības tikai domes vārdā parakstīt līgumus (pārstāvēt domi), savukārt pašvaldības izpilddirektoram piešķir tiesības ne tikai slēgt līgumus, bet arī rīkoties ar mantu un finanšu līdzekļiem. No iepriekš minētā var secināt, ka Domes priekšsēdētājs apzināti vai nepazināti kļūdaini izprot savas pilnvaras rīkoties ar pašvaldības nekustamo īpašumu.

Likuma "Par pašvaldībām" 62. pants, kā arī ar Domes 2014. gada 28. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 16/2014 apstiprinātais "Ikšķiles novada pašvaldības nolikums" (turpmāk – Pašvaldības nolikums)⁵, kā arī citi tiesību akti nedeleģē Domes priekšsēdētāju lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma – autoceļa atjaunošanu, tai skaitā, pilnvarojot SIA "Īpašumi EG" pašvaldības vārdā rīkoties ar pašvaldības nekustamo īpašumu. Tādejādi pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 21. pantu, jautājumi, kas saistīti ar pašvaldības īpašumā esoša autoceļa atjaunošanu, ir Domes kompetencē.

Domes priekšsēdētājs 2021. gada 26. janvāra vēstulē Nr. 2.1-6/2.1-8/79-2021 norāda, ka saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 24. panta otrās daļas 5. punktu pašvaldības līgumu noslēgšanas kārtību nosaka pašvaldības nolikumā. Pašvaldības nolikuma 7. nodaļā reglamentēta pašvaldības līgumu projektu sagatavošanas kārtība un noslēgšanas procedūra. Pašvaldības nolikuma 82. punkts paredz, ka domes priekšsēdētājs var slēgt jebkuru līgumu.

Vienošanās Nr. 4.1-7/5-2020 1.4. apakšpunkts noteic, ka Puses vienojas, ka ceļa asfaltbetona seguma atjaunošanas darbus un tilta remonta darbus (tajā skaitā projektēšanu, autoruzraudzību, būvuzraudzību, būvdarbu izpildi un apdrošināšanu), Sabiedrība veiks par saviem naudas līdzekļiem un pēc to nodošanas ekspluatācijā tos bez atlīdzības nodos Pašvaldības īpašumā. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. pantā ietverts aizliegums nodot publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā, un šajā likumā ir noteikti gadījumi, kad pieļaujami izņēmumi. Domes priekšsēdētāja paskaidrojumos un Vienošanās Nr. 4.1-7/5-2020 nav norādīts, ka minētā vienošanās noslēgta, pamatojoties uz kādu no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta otrajā daļā minētajiem izņēmumiem.

Bez ievērības nav atstājams arī tas, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļas "Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšana" nosacījumi definē kārtību, kādā tiek nodoti valsts pārvaldes uzdevumi, un Vienošanās Nr. 4.1-7/5-2020 priekšmets norāda, ka tas ir saistīts ar valsts pārvaldes uzdevuma nodošanu – likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punktā minētā autonomā funkcija (ceļu rekonstruēšana un uzturēšana). Tādējādi Vienošanās Nr. 4.1-7/5-2020 neatbilst arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma V. nodaļai par valsts pārvaldes uzdevuma nodošanu.

Norādu, ka saskaņā ar likumā "Par pašvaldībām" 62. panta 4. un 11. punktu domes priekšsēdētājs domes vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus, kā arī veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un Domes lēmumos. Vienlaikus attiecībā uz pašvaldības izpilddirektoru likuma "Par pašvaldībām" 69. panta 6. punktā noteikts, ka pašvaldībās izpilddirektors slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām. No minētā regulējuma izriet, ka domes priekšsēdētājs domes vārdā cita starpā paraksta līgumus un pilnvarojumus un citus juridiskus dokumentus, kā arī domes priekšsēdētājs var veikt tās funkcijas, kuras viņš ir pilnvarots veikt likumos, Ministru kabineta lēmumos, pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.

Kā paskaidrots Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 11. jūnija spriedumā lietā Nr. A42496306 SKA–390/2010: "Tādējādi no likuma neizriet, ka Domes priekšsēdētājs būtu institūcija, kas patstāvīgi izlemt būtiskus pašvaldības pārziņā esošus jautājumus. Minētā panta otrās daļas 11. punkts paredz, ka Domes priekšsēdētājs veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un Domes lēmumos."⁶

Likuma "Par pašvaldībām" 62. pantā ir noteiktas Domes priekšsēdētāja tiesības. Pamatā tās ir vērstas uz Domes lēmumu pieņemšanas vadīšanu un organizēšanu (tostarp sēžu vadīšanu), Domes gribas paušanu citās iestādēs un tiesā.

Tādejādi no likuma "Par pašvaldībām" 62. panta 4. punkta izriet, ka Domes priekšsēdētājs tiesības parakstīt pilnvaras, līgumus un citus juridiskos dokumentus nav absolūtas un Domes priekšsēdētājs var veikt minētās darbības tikai realizējot Domes gribu, proti, ja Dome ir izteikusi gribu konkrēta darījuma noslēgšanai.

Pašvaldības nolikuma 82. punktā noteiktais, ka domes priekšsēdētājs var slēgt jebkuru līgumu jāskata kontekstā ar likuma "Par pašvaldībām" 62. panta 4. punktu un tajā noteikto pilnvarojuma jēgu un būtību. Pašvaldības nolikumā domes priekšsēdētājam nevar tikt piešķirtas vairāk tiesības nekā tās izriet no likuma, turklāt attiecīgais nolikums regulē līgumu noslēgšanas procedūru, tas ir, kārtību, ne lēmumu pieņemšanu par šādu līgumu slēgšanu, pretējā gadījumā pašvaldības nolikums ļautu domes priekšsēdētājam vienpersoniski lemt gandrīz par jebkura līguma noslēgšanu pašvaldības vārdā, kas būtu acīm redzami prettiesiski. Konkrētajā gadījumā Domes priekšsēdētājs ir tiesīgs slēgt jebkuru līgumu, tai skaitā Vienošanos Nr. 4.1-7/5-2020, tikai realizējot Domes lēmumā izteiktu gribu.

Turklāt šāda vienpersoniska domes priekšsēdētāja rīcība ar pašvaldības nekustamo īpašumu ir pretrunā arī ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. pantu, kurā noteikts, ka rīcībai ar publiskas personas mantu ir jābūt likumīgai. Šis regulējums jāskata kopsakarā ar attiecīgā likuma 1. pantu, kurā cita starpā noteikts, ka šā likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju.

Domes priekšsēdētājs bez jautājuma izskatīšanas domes sēdē, noslēdzot Vienošanos Nr. 4.1-7/5-2020 par pašvaldībai piederošo autoceļa posmu atjaunošanu, ņemot vērā, ka Vienošanās Nr. 4.1-7/5-2020 ir bezatlīdzības rakstura, un pilnvarojot SIA "Īpašumi EG" rīkoties ar pašvaldības nekustamo īpašumu, ir pārkāpis:

• likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 23. punktu;

• likuma "Par pašvaldībām" 62. pantā 4. punktā noteiktās priekšsēdētaja pilnvaras;

• likuma "Par pašvaldībām" 77. panta pirmo daļu;

[1.2] Ikšķiles novada pašvaldības 2005. gada 1. decembra zemes nomas līgums (turpmāk – Zemes nomas līgums) paredzēja Ikšķiles novada pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma "Kranciema karjers", Tīnūžu pagastā, Ikšķiles novadā (kadastra Nr. 74940060208), sastāvoša no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 74940060208, ar platību 66,65 ha, nomu dolomīta ieguvei un izstrādāšanai. Zemes nomas līgums noteica, ka nomnieks (SIA "Saulkalne S") maksā iznomātājam (Ikšķiles novada pašvaldībai) nomas maksu 6 % apmērā no Zemes kadastrālās vērtības gadā un nomas maksu par zemes dzīļu izmantošanas licencē atļauto derīgo izrakteņu ieguvi 0,27 euro, neietverot pievienotās vērtības nodokli, par katru iegūto dolomīta kubikmetru. Zemes nomas līguma termiņš bija 2025. gada 1. decembris.

Lai arī Zemes nomas līguma termiņš ir 2025. gada 1. decembris, Domes priekšsēdētājs 2020. gada 16. aprīlī ar SIA "Saulkalne S" noslēdza vienošanos Nr. 4.1-1/6-2020 (turpmāk – Vienošanās Nr. 4.1-1/6-2020), kura paredz grozījumus Zemes nomas līgumā, cita starpā, pagarinot Zemes nomas līguma termiņu līdz 2030. gada 30. novembrim.

Vienošanās Nr. 4.1-1/6-2020 ir noslēgta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumu Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 696) 56.³³ punktu un Ikšķiles novada pašvaldības mantas novērtēšanas un atsavināšana komisijas 2020. gada 4. marta lēmumu Nr. 2.

Ministrija 2021. gada 19. janvāra paskaidrojuma pieprasījuma vēstulē Nr. 1-132/495 Domes priekšsēdētājam norādīja, ka Domes priekšsēdētājs bez jautājuma izskatīšanas Domes sēdē, noslēdzot Vienošanos Nr. 4.1-1/6-2020, ir pārkāpis "Par pašvaldībām" 62. pantā noteiktās priekšsēdētāja pilnvaras, kā arī nav nodrošinājis Zemes nomas līguma termiņa pagarināšanas lietderības apsvērumu izvērtēšanu atbilstoši MK noteikumu Nr. 696 56.³³ punkta prasībām.

Domes priekšsēdētājs 2021. gada 26. janvāra vēstulē Nr. 2.1-6/2.1-8/79-2021 norāda, ka:

1) likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 17. punkts paredz, ka tikai dome var lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā. Zemes nomas līguma pagarināšana nav šāds jautājums, tādēļ šādu līgumu Domes priekšsēdētājs ir pilnvarots noslēgt pašvaldības vārdā saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 62. panta 4. punktu. Tāpat Pašvaldības nolikuma 84. punkts tieši paredz, ka "pašvaldības nekustamo īpašumu (zemes, ēku/būvju, telpu) nomas, īres un patapinājumu līgumus, kā arī līgumus par detālplānojumu vai lokālplānojumu izstrādi ar to izstrādes ierosinātājiem slēdz domes priekšsēdētājs". Darījumi ar nekustamo īpašumu, kurus Domes priekšsēdētājs slēdz saskaņā ar Domes lēmumu, ir paredzēti Pašvaldības nolikuma 85. punktā, un nomas līguma noslēgšana vai pagarināšana nav starp tiem.

2) Ikšķiles novada pašvaldības mantas novērtēšanas un atsavināšanas komisija nav pārkāpusi Ikšķiles novada pašvaldības 2019. gada 26. jūnija iekšējo noteikumu "Ikšķiles novada pašvaldības mantas novērtēšanas un atsavināšanas komisijas nolikums" 9.5.2. apakšpunktu. No minētā apakšpunkta redzams, ka jautājumu par zemesgabalu nodošanu nomā komisija var gan izskatīt pati, gan ierosināt izskatīt domei. Turklāt minētais apakšpunkts jebkurā gadījumā attiecas uz nekustamā īpašuma "nodošanu nomā", nevis jau noslēgtu nomas līgumu termiņa pagarināšanu, par ko tika noslēgta Vienošanās Nr. 4.1-1/6-2020. Dome 2005. gada 17. augustā pieņēma lēmumu Nr. 2 (prot. Nr. 11) nodot nomā pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu "Kranciema karjers", kadastra Nr. 74940060208 SIA "Saulkalne S". Sākotnējais Zemes nomas līguma termiņš bija noteikts līdz 2011. gada 31. decembrim, taču pēc tam līgums vairākkārtīgi tika pagarināts, nepieņemot jaunus Domes lēmumus, bet gan balstoties uz attiecīgās Ikšķiles novada pašvaldības mantas novērtēšanas un atsavināšanas komisijas lēmumiem.

Norādu, ka Domes un Domes priekšsēdētāja kompetence ir analizēta rīkojuma 1.1. apakšpunktā.

Saskaņā ar Domes 2019. gada 26. jūnijā apstiprināto iekšējo noteikumu "Ikšķiles novada pašvaldības mantas novērtēšanas un atsavināšanas komisijas nolikums" (lēmums Nr. 4 (prot. Nr. 12)) (turpmāk – Novērtēšanas un atsavināšanas komisijas nolikums) 9.5.2. apakšpunktu Ikšķiles pašvaldības mantas novērtēšanas un atsavināšanas komisija izskata un ierosina domei izskatīt jautājumus par pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo zemesgabalu, nedzīvojamo ēku, būvju, telpu vai to daļu nodošanu nomā vai patapinājumā trešajām personām. No Novērtēšanas un atsavināšanas komisijas nolikuma 9.5.2. apakšpunkta izriet, ka Ikšķiles pašvaldības mantas novērtēšanas un atsavināšanas komisija izskata un ierosina domei lemt par konkrētiem jautājumiem. Ikšķiles pašvaldības mantas novērtēšanas un atsavināšanas komisijai nav lemšanas tiesības.

Novērtēšanas un atsavināšanas komisijas nolikumā ir noteikti Ikšķiles pašvaldības mantas novērtēšanas un atsavināšanas komisijas uzdevumi un pienākumi. Ir secināms, ka Novērtēšanas un atsavināšanas komisijas nolikums paredz, ka par Domes kompetencē esošiem jautājumiem Ikšķiles pašvaldības mantas novērtēšanas un atsavināšanas komisija sniedz atzinumu vai sagatavo jautājumu izskatīšanai Domē. Vēršam uzmanību, ka Dome ir izveidojusi Ikšķiles pašvaldības mantas novērtēšanas un atsavināšanas komisiju, kas veic pašvaldības valdījumā un īpašumā esoša nekustamā īpašuma un kustamās mantas novērtēšanu, atsavināšanu, atsavināšanas, nomas tiesību un apbūves tiesību izsoļu organizēšanu, izskata ar objektu atsavināšanas un nomas procesu saistītos jautājumus.

MK noteikumu Nr. 696 56.³³ punkts noteic, ka pašvaldība, izvērtējot lietderības apsvērumus, var pieņemt lēmumu pagarināt nomas līguma termiņu (nerīkojot konkursu vai izsoli). Nomas līgumu var pagarināt, ievērojot nosacījumu, ka nomas līguma kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt likumā "Par zemes dzīlēm" noteikto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences termiņu.

Zemes nomas līgums bija noslēgts 2005. gada 1. decembrī, un bija spēkā līdz 2025. gada 1. decembrim. Vienošanās Nr. 4.1-1/6-2020 noslēgta 2020. gada 16. aprīlī, paredzot grozījumus Zemes nomas līgumā un pagarinot Zemes nomas līguma termiņu līdz 2030. gada 30. novembrim, tātad pagarinot Zemes nomas līguma termiņu par vēl 5 gadiem. Ievērojot minēto, Zemes nomas līguma spēkā esamības laikā, kad līdz Zemes nomas līguma darbības termiņa beigām bija palikuši vairāk kā 5 gadi, Domes priekšsēdētājs noslēdza Vienošanos Nr. 4.1-1/6-2020, pagarinot Zemes nomas līguma termiņu par vēl 5 gadiem. Domes priekšsēdētājs 2021. gada 26. janvāra vēstulē Nr. 2.1-6/2.1-8/79-2021 norādīts, ka Ikšķiles novada pašvaldības mantas novērtēšanas un atsavināšana komisija 2020. gada 24. janvārī pieņēma lēmumu saņemt sertificēta vērtētāja vērtējumu, lai izvērtētu nepieciešamību pagarināt nomas līgumu un tādējādi nosakāmo nomas maksu, un vērtējums tika arī saņemts un izmantots lēmuma pieņemšanā. SIA "VVC ekspertu grupa" 2020. gada 28. februāra nekustamā īpašuma nomas maksas aprēķina novērtējuma 2. lp. ir minēts, ka "Veicot informācijas analīzi, tika ņemts vērā, ka novērtējuma mērķis ir nekustamā īpašuma nomas maksas noteikšana atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu" prasībām.". Konstatēju, ka SIA "VVC ekspertu grupa" 2020. gada 28. februāra nekustamā īpašuma nomas maksas aprēķina novērtējumā izmantoti Ministru kabineta 2007. gada 30. oktobra noteikumi Nr. 735 "Noteikumi par publiskas personas zemes nomu", kas zaudēja spēku 2018. gada 1. jūlijā. Tādejādi ir apšaubāms SIA "VVC ekspertu grupa" 2020. gada 28. februāra nekustamā īpašuma nomas maksas aprēķina novērtējums un tajā noteiktā nomas maksa.

Vienlaikus norādu, ka Domes priekšsēdētājs, noslēdzot Vienošanos Nr. 4.1-1/6-2020, nav ievērojis MK noteikumu Nr. 696 56¹ 2. apakšpunktu, kas noteic, ka iznomātājs rīko konkursu vai konkursu ar tam sekojošu izsoli par zemesgabala nomas tiesībām derīgo izrakteņu ieguves licences vai atļaujas saņemšanai, ja publiskas personas īpašumā esošā zemesgabala platība, kurā paredzēts iegūt derīgos izrakteņus, ir lielāka par 25 ha – pārējiem derīgajiem izrakteņiem. Norādu, ka minētais nosacījums ir attiecināms arī uz dolomīta ieguvi. MK noteikumu Nr. 696 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā)⁷ paskaidrots, ka, lai veicinātu racionālu dabas resursu ieguvi un teritorijas izmantošanu, noteiktas platības, no kurām valsts un pašvaldību zemē rīko konkursu vai izsoli par zemes nomas tiesībām un licences vai atļaujas saņemšanu. Ņemot vērā pašvaldības pienākumu racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu, kā arī MK noteikumu Nr. 696 56.³³ punktā noteikto pienākumu izvērtēt Zemes nomas līguma pagarināšanas lietderības apsvērumus un pašvaldības lēmējorgāna un amatpersonu tiesību aktos noteiktās pilnvaras, secināms, ka izlemt jautājumus par racionālu un lietderīgu rīcību ar pašvaldības nekustamo īpašumu var tikai pašvaldības lēmējorgāns (Dome). Ikšķiles pašvaldības mantas novērtēšanas un atsavināšanas komisija, kā arī Domes priekšsēdētājs vienpersoniski nevar izlemt jautājumu, vai nomas līguma pagarināšana ir pašvaldības interesēs un ir lietderīga.

Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta pirmo daļu publiska persona rīkojas ar saviem finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi, tas ir, jebkura rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu atbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Kopsakarā ar publiskajām tiesībām raksturīgo principu, ka atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar likumu, minētais nozīmē, ka publiskas personas var rīkoties ar savu mantu tikai likumā atļautajiem mērķiem un noteiktajā kārtībā.

Domes priekšsēdētājs, parakstot Vienošanos Nr. 4.1-1/6-2020, ir atbildīgs par tā tiesiskumu un atbilstību normatīvo aktu prasībām. Izvērtējot Ikšķiles novada pašvaldības mantas novērtēšanas un atsavināšana komisijas 2020. gada 4. marta lēmumu Nr. 2, konstatē, ka Ikšķiles novada pašvaldība atbilstoši MK noteikumu Nr. 696 prasībām nav izvērtējusi Zemes nomas līguma termiņa pagarināšanas lietderības apsvērumus, un Ministrijā nav iesniegts neviens dokuments, kas apliecinātu lietderības apsvērumu veikšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lēmumu par Vienošanās Nr. 4.1-1/6-2020 noslēgšanu varēja pieņemt tikai Dome. Līdz ar to Domes priekšsēdētājs, parakstot Vienošanos Nr. 4.1-1/6-2020, ir rīkojies pretlikumīgi un nodevis pašvaldības īpašumu citas personas lietošanā bez tiesiska pamata. Turklāt šāda Domes priekšsēdētāja rīcība ir pretēja sabiedrības interesēm un rada būtiskus korupcijas riskus.

4) MK noteikumu Nr. 696 56.¹ 2. un 56.³³ punktā noteiktās prasības;

[1.3] Ministrija 2020. gada 27. oktobrī Domes priekšsēdētājam nosūtīja vēstuli Nr. 1-132/9585, kurā lūdza sniegt skaidrojumu par pašvaldības autoceļa atjaunošanas darbiem ceļa posmā starp valsts reģionālo autoceļu P80 (Tīnūži – Koknese) un valsts vietējās nozīmes autoceļu V966 (Turkalne – Tīnūži), kurus ir veikusi SIA "Īpašumi EG", kas plāno veikt derīgo izrakteņu ieguves darbus nekustamajā īpašumā "Kadiķu pļava".

Domes priekšsēdētājs 2020. gada 9. novembra vēstulē Nr. 2.1-6/2.1-8/868-2020 norādīja, ka:

1) Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punktu viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana). Likuma "Par pašvaldībām" 7. panta otrajā daļā noteikts, ka pašvaldības autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 21. augusta lēmumā lietā Nr. SKA-567/2015 ir izteikusi atziņu, ka likuma "Par autoceļiem" 22. panta 4. punkts nosaka autoceļa īpašnieka (tostarp pašvaldības) tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt juridiskajām vai fiziskajām personām autoceļa īpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Tādējādi pašvaldībai, ja tā ir ļāvusi izmantot ceļu koku izvešanai, ir pienākums arī raudzīties, lai meža izstrādātāji ceļu pēc tam savestu kārtībā.

2) Ikšķiles novada pašvaldība Domes priekšsēdētāja personā noslēdza Vienošanos Nr. 4.1-7/5-2020, kuru parakstīja Domes priekšsēdētājs. Vienošanās Nr. 4.1-7/5-2020 paredzēja, ka ar Ikšķiles novada pašvaldības (Domes priekšsēdētāja) piekrišanu SIA "Īpašumi EG" ar saviem spēkiem un līdzekļiem veiks šādus darbus:

1. ceļa asfaltbetona seguma atjaunošanu "Ceļš Vaidas - Kalnāji" posmam, kas iet pa zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 74940050079, 540 metru garumā;

2. ceļa asfaltbetona seguma atjaunošanu "Ceļš Vaidas - Kalnāji" posmam, kas iet pa zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 74940100096, 340 metru garumā,

3. ceļa asfaltbetona seguma atjaunošanu "Kalnstariņi - Drīzuļi" posmam, kas iet pa zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 74940100097, 900 metru garumā;

4. tilta pār upi "Mazā Jugla" (30 m) konstrukciju tehnisko apsekošanu un nepieciešamības gadījumā izstrādās tilta nesošo konstrukciju pastiprināšanas būvprojektu un veiks remontu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2015. gada 21. augusta lēmumā lietā Nr. SKA-567/2015 ir izteicis atziņu, ka likuma "Par autoceļiem" 22. panta 4. punkts nosaka autoceļa īpašnieka (tostarp pašvaldības) tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt juridiskajām vai fiziskajām personām autoceļa īpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Tādējādi pašvaldībai, ja tā ir ļāvusi izmantot ceļu koku izvešanai, ir pienākums arī raudzīties, lai meža izstrādātāji ceļu pēc tam savestu kārtībā.⁸ Norādu, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments konkrētajā gadījumā vērtēja jautājumu saistībā ar koku izvedēju sabojāto pašvaldības grants ceļu un tādejādi minētā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta atziņa 2015. gada 21. augusta lēmumā lietā Nr. SKA-567/2015 nav attiecināma uz pašvaldības ceļa atjaunošanu pirms ceļa sabojāšanas.

No likuma "Par autoceļiem" 22. panta 4. punkta un 30. panta pirmās daļas secināms, ka autoceļa īpašniekam ir tiesības un juridiskās un fiziskās personām pienākums atlīdzina autoceļa īpašniekam nodarītos zaudējumus. Tādejādi normatīvie akti neparedz, ka juridiskās un fiziskās personām būtu tiesības un pienākums veikt apjomīgus asfaltbetona autoceļa atjaunošanas darbus, kas jāveic, pamatojoties uz autoceļu būvniecību regulējušiem normatīviem aktiem.

Likuma "Par autoceļiem" 12. panta otrajā daļā noteikts, ka pašvaldību ceļu un ielu pārvaldīšana, uzturēšana, projektēšana, renovācija, rekonstrukcija un būvniecība tiek finansēta no pašvaldību līdzekļiem un valsts līdzekļiem. Pašvaldību ceļu un ielu uzturēšanas, projektēšanas, renovācijas, rekonstrukcijas un būvniecības finansēšanai var izmantot arī privātos līdzekļus. Ceļu satiksmes likuma 1. panta 2. punktā noteikts, ka ceļa pārvaldītājs ir īpašnieks vai cita fiziskā vai juridiskā persona, kurai attiecīgais ceļš nodots pārvaldījumā (pārziņā). Ievērojot minēto, secināms, ka uzturēšanas, projektēšanas, renovācijas, rekonstrukcijas un būvniecības darbus uz pašvaldības ceļiem var veikt ceļa pārvaldītājs (konkrētajā gadījumā pašvaldība) vai konkrētas funkcijas veikšanai pilnvarota persona.

Autoceļa atjaunošanai pirms tas tiek izmantots paredzētajai saimnieciskai darbībai, ir nevis zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, bet gan būvdarbu funkcija, lai nodrošinātu ceļa stāvokļa atjaunošanu vai uzlabošanu, salīdzinot ar esošo, jo zaudējumu rašanās nav konstatējama, bet tā var iestāties nākotnē kā ceļa izmantošanas tiešās sekas. Likums "Par autoceļiem" neparedz priekšlaicīgu atlīdzināšanu par iespējamu zaudējumu nodarīšanu autoceļam. Tādejādi autoceļa atjaunošanas darbiem bija jānotiek atbilstoši vispārējam regulējumam par būvdarbiem, ko ierosina pašvaldība kā pasūtītājs, veicot publiskā iepirkuma procedūru, kas šajā gadījumā nav veikta, tādējādi, pārkāpjot Publisko iepirkumu likumā noteiktās procedūras. Pašvaldība, saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 12. panta otro daļu var piesaistīt privātpersonu finanšu līdzekļus Autoceļa atjaunošanas darbu finansēšanai, bet svarīgi ir ievērot Publisko iepirkumu likumā noteiktās procedūras, jo pašvaldības ceļš ir publiskas personas īpašumā, tādēļ rīcībai ar to jābūt atbilstošai normatīvajiem aktiem, tai skaitā, Publisko iepirkumu likumā noteiktajam regulējumam.

VAS "Latvijas Valsts ceļi" 2020. gada 22. decembra vēstulē Nr. 4.3.4/17880 sniegta informācija, ka VAS "Latvijas Valsts ceļi" ir apsekojusi iepriekš minētos Ikšķiles pašvaldības ceļus, norādot, ka ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" nav saskaņots ceļu asfaltbetona seguma atjaunošanas projekts.

Ministrija 2021. gada 19. janvāra paskaidrojuma pieprasījuma vēstulē Nr. 1-132/495 norādīja, ka, ņemot vērā, VAS "Latvijas Valsts ceļi" 2020. gada 22. decembra vēstulē Nr. 4.3.4/17880 sniegto informāciju, un Domes priekšsēdētāja 2020. gada 9. novembra vēstulē Nr. 2.1-6/2.1-8/868-2020 minēto skaidrojumu, kā arī minētās vēstules pielikumā esošos dokumentus, secina, ka ir notikuši pašvaldības ceļu un tilta pār upi "Mazā Jugla" atjaunošanas darbi, nevis uzturēšanas darbi. Minētie atjaunošanas darbi ir notikuši, neievērojot Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 633 "Autoceļu un ielu būvnoteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.633) noteikto regulējumu un būvniecību regulējošos normatīvos aktus, kā arī ceļu atjaunošanas projekts nav ticis saskaņots ar VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Būvniecības likuma 18. panta otrā daļa noteic, ka būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvniecības ieceres dokumentācijas, akceptētas apliecinājuma kartes vai akceptēta paskaidrojuma raksta, bez būvatļaujas vai pirms tam, kad izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Papildus Domes priekšsēdētāja 2020. gada 9. novembra vēstulē Nr.2.1-6/2.1-8/868-2020 sniegta informācija, ka "Pēc sabiedrības sniegtās informācijas ceļa posma remontdarbus veica sabiedrības nolīgts būvkomersants SIA "TRAFIK", reģistrācijas Nr. 43603028296, būvkomersanta reģistrācijas numurs 5160-R.[..] Pirms remontdarbu uzsākšanas, sabiedrības auto transports, kas pārvadāja karjerā iegūto materiālu, noslogoja autoceļu ievērojami lielākā apjomā salīdzinot ar iepriekšējo autoceļa noslodzi. Līdz ar to sabiedrība veica pašvaldības autoceļu Kalnstariņi – Drīzuļi (kadastra apzīmējums 74940100097) un Vaidas – Kalnāji (kadastra apzīmējumi 74940100096, 74940050079) remontu, kas netiek klasificēts kā būvniecība ar nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanu būvvaldē."

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministrija 2021. gada 19. janvāra paskaidrojuma pieprasījuma vēstulē Nr. 1-132/495 Domes priekšsēdētājam norādīja, ka pašvaldības ceļu un tilta pār upi "Mazā Jugla" atjaunošanas darbos ir konstatējamas patvaļīgas būvniecības pazīmes.

Domes priekšsēdētājs 2021. gada 26. janvāra vēstulē Nr. 2.1-6/2.1-8/79-2021 norāda, ka jau 2020. gada 9. novembra vēstulē Nr. 2.1-6/2.1-8/868-2020 sniegta informācija, ka konkrētajā gadījumā pašvaldība ceļa atjaunošanai nebija nepieciešams mainīt vai pārbūvēt ceļa klātnes platumu un nesošo ceļa konstrukciju, bet bija tikai nepieciešams atjaunot (remontēt) asfaltbetona segas dilumkārtu. Saskaņā ar kalendāro grafiku ceļa posma remontdarbus bija plānots veikt 3 darba dienas, nepārtraucot transporta plūsmu. Grafikā attiecīgie darbi arī tika nosaukti par "asfaltbetona seguma remontdarbiem". Ceļa seguma atjaunošana nav tas pats, kas ceļa atjaunošana MK noteikumu Nr. 633 izpratnē.

Norādu, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 1. panta 4. punktu būves atjaunošana ir būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju. Savukārt attiecībā uz Domes priekšsēdētāja 2021. gada 26. janvāra vēstulē Nr. 2.1-6/2.1-8/79-2021 minēto par remonta darbiem, vēršam uzmanību, ka būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos nav skaidrota formulējuma "remonta darbi" nozīme. Ja skatās pēc jēdziena "remontēt" – "novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, [..] celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām"⁹, tad šie darbi, ciktāl tie attiecas uz būvēm, ir uzskatāmi par atjaunošanu Būvniecības likuma izpratnē. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 633 74. punktu, ierosinot ceļa un ielas atjaunošanu, būvniecības ierosinātājam būvvaldē ir jāiesniedz apliecinājuma karti un nepieciešamie dokumenti. Tādejādi secināms, ka saskaņā ar Vienošanās Nr. 4.1-7/5-2020 veiktie pašvaldības autoceļa atjaunošanas darbi ir uzskatāmi par atjaunošanas darbiem Būvniecības likuma izpratnē un ir jāveic, ievērojot MK noteikumu Nr. 633 noteiktās prasības.

MK noteikumi Nr. 633 attiecas uz jaunu valsts autoceļu, pašvaldības ceļu un ielu, māju ceļu, komersantu ceļu būvniecību, kā arī uz esošu valsts autoceļu, pašvaldības ceļu un ielu, māju ceļu, komersantu ceļu atjaunošanu, pārbūvi un nojaukšanu. Līdz ar to, atjaunojot pašvaldības ceļu, tai skaitā tiltu pār upi, ir jāievēro MK noteikumos Nr. 633 noteiktais regulējums, kā arī citi ar būvniecības procesu saistītie normatīvie akti.

Ceļu satiksmes likuma 4. panta astotā daļā noteikts, ka VAS "Latvijas Valsts ceļi" uzrauga ceļu būvniecību, remontu, rekonstrukciju un uzturēšanu satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā, veic ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvniecības un rekonstrukcijas projektu saskaņošanu un uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām. Savukārt, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 7. panta pirmā daļu ceļu, to inženierbūvju un dzelzceļa pārbrauktuvju būvniecības, remonta un rekonstrukcijas projektiem jāatbilst spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un ceļu satiksmes drošības normatīviem. Projektu atbilstība minētajām prasībām jāapstiprina projektētājam. Projekti jāsaskaņo ar VAS "Latvijas Valsts ceļi". Par ekspluatācijā nododamiem ceļu būvniecības, remonta un rekonstrukcijas objektiem saņemams VAS "Latvijas Valsts ceļi" atzinums par to atbilstību normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā (Ceļu satiksmes likuma 7. panta otrā daļa).

Vienošanās Nr. 4.1-7/5-2020 2.2.apakšpunktā noteikts, ka pašvaldībai ir tiesības:

1. dot SIA "Īpašumi EG" norādījumus, ja no Pašvaldības puses tiek konstatēts, ka Darbi netiek veikti atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo būvnormatīvu un citu normatīvo aktu prasībām;

2. vienošanās darbības laikā veikt darbu kontroli;

3. veikt autoceļa un tilta kontroli pēc darbu veikšanas un gadījumā, ja tiek konstatēti defekti vai bojājumu, kuri ir jānovērš par to informēt SIA "Īpašumi EG".

Domes priekšsēdētājs, parakstot Vienošanos Nr. 4.1-7/5-2020, uzņēmās atbildību par tiesiskajām sekām un Vienošanās Nr. 4.1-7/5-2020 atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Publisko iepirkumu tiesību pamatjēga ir nodrošināt iepirkuma priekšmeta piešķiršanā vienlīdzīgu attieksmi, kas izslēgtu starp pretendentiem negodīgu konkurenci, iepriekš zināmu priekšrocību piešķiršanu noteiktam pretendentam iepretim citiem konkurentiem. Tādējādi tiek panākts publiskā iepirkuma regulējuma galvenais mērķis – ietaupīt publiskā budžeta līdzekļus.¹⁰

Publisko iepirkumu likuma 1. panta 26. punkts paredz, ka publisks būvdarbu līgums ir iepirkuma līgums, kura priekšmets ir šā likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu veikšana vai projektēšana un attiecīgo 1. pielikumā minēto būvdarbu veikšana, vai būves izveide, vai būves projektēšana un izveide, vai būves izveide, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstoši pasūtītāja prasībām, kurām ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektu. Būve šā likuma izpratnē ir kopējais šā likuma 1. pielikumā minēto būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai būve spētu nodrošināt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju. Savukārt Publisko iepirkumu likuma 1. pielikumā norādītajā 45.²¹ klasē ietilpst tilti, ieskaitot autoceļu estakādes, viadukti, tuneļi un apakšzemes pārejas. Vienlaikus Publisko iepirkumu likuma 1.pielikumā norādītajā 45.²³ klasē ietilpst lielceļu, ielu, autoceļu un citu satiksmes un kājāmgājēju ceļu būvniecība.

Ievērojot minēto, Domes priekšsēdētājs, noslēdzot Vienošanos Nr. 4.1-7/5-2020, neievēroja Publisko iepirkuma likumā noteikto kārtību, lai īstenotu Publisko iepirkumu likuma 2. pantā noteikto mērķi - iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku.

Papildus minētajam attiecībā uz piemērojamo tiesisko regulējumu norādāms, ka no publiskā iepirkuma procedūras atsevišķi tiek regulētas publikās un privātās partnerības procedūras.

Publiskās un privātās partnerības likuma 1. panta 1. punkts noteic, ka publiskā un privātā partnerība ir publiskā un privātā sektora sadarbība, kuru vienlaikus raksturo noteiktas pazīmes, cita starpā, arī tas, ka sadarbība notiek, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā vai pakalpojumu sniegšanā.

Publiski tiesiskā funkcijā ietilpstošu uzdevumu uzticēšana privātpersonai var notikt, slēdzot līgumu par publisko uzdevumu deleģēšanu vai slēdzot līdzdarbības līgumu. Taču tas nav vienīgais veids, kā piesaistīt privātpersonu publiskas funkcijas īstenošanai. Atbilstoši iepirkumu un koncesiju regulējumam valsts vai pašvaldības funkcijas nodrošināšana var tikt veikta, piesaistot privātpersonas kādu uzdevumu veikšanai komercdarbības formā. Šādā gadījumā to personu izvēle, kas iegūs tiesības sniegt kādus pakalpojumus privātpersonām, notiek pēc konkursa principiem, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu, taisnīgu un caurredzamu attieksmi pret konkurējošiem uzņēmumiem, kas vienlīdz vēlētos pretendēt uz šādu pakalpojumu sniegšanu, un vienlaikus izvēloties finansiāli izdevīgāko piedāvājumu (Senāta 2013.gada 17.oktobra lēmuma lietā Nr. SKA 1003/2013 (A420497413) 6.punkts, 2017.gada 30.jūnija sprieduma lietā Nr. SKA 41/2017 (A420689310) 16.punkts).¹¹

Ņemot vērā iepriekš minēto, Domes priekšsēdētāja rīcības rezultātā, noslēdzot Vienošanos Nr. 4.1-7/5-2020, netika izvērtēts Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktais, lai gan minētais likums paredz pašvaldībai iespēju noslēgt līgumu ar privātpersonu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības būvdarbu veikšanā.

2) Publisko iepirkumu likuma 1.panta 26. punktu un 2. pantu.

Minēto pārkāpumu būtiskumu rada tas, ka būvniecības procesa tiesiska norise ir sabiedrības interesēs, proti, sabiedrības interesēs ir pašvaldības pienākums, tai skaitā konkrētajā gadījumā Domes priekšsēdētājs nodrošina, lai personas, kuras veic būvniecību, rūpīgi ievērotu konkrētās būvniecības veikšanas procedūru un tiesību normās izvirzītās prasības. Jo tikai tiesiska būvniecības procesa gadījumā ir iespējams nodrošināt, ka būvniecības process ir vērsts uz kvalitatīva un sabiedrībai (personām) droša rezultāta sasniegšanu.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmās daļas pirmais teikums noteic, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Ņemot vērā minēto, pašvaldības darbībai jāatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem. Domes priekšsēdētāja pienākums ir organizēt domes darbu, lai tas atbilstu normatīvajos aktos noteiktajam. Normatīvo aktu nepildīšana no Domes priekšsēdētāja puses liecina par nihilistisko attieksmi pret tiesiskumu un apdraud sabiedrības uzticību valsts pārvaldes kopumā.

2.12 Publisko iepirkumu likuma 1. panta 26. punktu un 2. pantu.

[3.] Izdodot šo rīkojumu, ministrs balstās uz šādiem motīviem:

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Saeima Satversmes 101. pantā ir nostiprinājusi ne vien personas pamattiesības vēlēt pašvaldību un no tām izrietošās tiesības piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā ar vēlētu pašvaldību palīdzību, bet arī – atbilstoši Satversmes lakoniskajam stilam – pašvaldības kā vēlētas pašpārvaldes institūcijas statusu kopumā.¹² Pašvaldības princips ietver vietējās pašpārvaldes esamību un tās demokrātisku leģitimāciju. Noskaidrojot pašvaldības principa saturu, jāņem vērā tiesībpolitiski principi, piemēram, subsidiaritātes princips, sociāli atbildīgas valsts princips, kā arī sabiedriskā labuma apsvērumi. Turklāt šo principu izpratne laika gaitā var mainīties.¹³ Pašvaldības princips tika atvasināts no valsts pamatlikuma arī pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas, proti, pašvaldības ir valsts pārvaldes sastāvdaļa, jo Latvija saskaņā ar Satversmi nav federāla, bet gan unitāra valsts. Pašvaldības ietilpst izpildvaras atzarā, kopējā valsts pārvaldes sistēmā (Satversmes 58. pants).¹⁴ Minētā norma nosaka demokrātisku leģitimāciju, ko nodrošina pārvaldes iestādes atrašanās padotībā demokrātiski leģitimētai valdībai. Tas, ka pārvaldes iestāde ir padota demokrātiski leģitimētai valdībai, kuru veido tauta ar brīvās vēlēšanās ievēlētas Saeimas starpniecību, ir demokrātisku valsti raksturojošs elements.

Pašvaldības atrodas Ministru kabineta padotībā un kompetences jomā un kā pastarpinātās pārvaldes iestādes organizatoriski ietilpst vienotajā valsts pārvaldes sistēmā (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 12. punktu).

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 5. panta piekto daļu pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga Ministrija, bet atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 233 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 5.5.4. apakšpunktam, lai nodrošinātu funkciju izpildi, viens no Ministrijas uzdevumiem pašvaldību darbības attīstības un pārraudzības jomā ir uzraudzīt pašvaldību darbības tiesiskumu atbilstoši pašvaldību darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pants noteic, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. "Ar hierarhiju (t.i. ar iestāžu un amatpersonu padotības ķēdi) tiek nodrošināta pārvaldes pakļaušanās demokrātiskā veidā izteiktai tautas gribai. Leģitimācijas ķēde "vēlētājs - parlaments - valdība - pārvalde" tādā veidā tiek novesta līdz viszemākajam pārvaldes darbiniekam. Tur, kur hierarhija pārtrūkst vai ir neefektīva, rodas birokrātiskas patvaļas, bet lielākā mērogā - birokrātiskas diktatūras draudi".¹⁵

Latvijas Republikas Satversmes 58. pants paredz, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Minētā norma nosaka demokrātisku leģitimāciju, ko nodrošina pārvaldes iestādes atrašanās padotībā demokrātiski leģitimētai valdībai. Tas, ka pārvaldes iestāde ir padota demokrātiski leģitimētai valdībai, kuru veido tauta ar brīvās vēlēšanās ievēlētas Saeimas starpniecību, ir demokrātisku valsti raksturojošs elements.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts pārvaldes iestādes tiek iedalītas tiešās pārvaldes iestādēs un pastarpinātās pārvaldes iestādēs. Pastarpinātās pārvaldes iestādes ir pašvaldību un citu atvasināto publisko tiesību juridisko personu izveidotās iestādes. Pastarpināto pārvaldes iestāžu padotība Ministru kabinetam nozīmē pārraudzību (tiesiskuma kontroli), proti, valdībai jāgarantē, ka pastarpinātā pārvalde tās autonomā kompetencē nodotos uzdevumus veic tiesiski.

Speciālā likuma "Par pašvaldībām" 5. pants noteic, ka pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga ministrija. Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot ministrijai. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 32. panta otrā daļa noteic, ka Ministru kabineta loceklis ir augstākā amatpersona attiecībā uz viņa padotībā esošo iestāžu amatpersonām.

Vērtējot pārraudzības instrumentu izmantošanas proporcionalitāti, intensitāti un samērīgumu, jāpiemin, ka Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk – Harta) 8. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka jebkuru administratīvo pārraudzību pār vietējo varu darbību var veikt tikai saskaņā ar tādām procedūrām un tādos gadījumos, kuri ir noteikti konstitūcijā vai likumā. No šā panta otrās daļas izriet, ka jebkura administratīvā pārraudzība pār vietējo varu darbību parasti tiek virzīta uz to, lai nodrošinātu to atbilstību likumam un konstitucionāliem principiem.¹⁶ Administratīvajai uzraudzībai pār vietējām varām jātiek realizētai tā, lai kontrolējošās varas iejaukšanās būtu proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras ar šādu darbību paredzēts aizsargāt.¹⁷

Ikvienam ierobežojumam jāatbilst no tiesiskas valsts atvasinātam samērīguma principam, ko vācu cilvēktiesību teorijā apzīmē arī kā patvaļas un nesamērīguma aizliegumu. Samērīguma princips prasa, lai valsts izvirzītais mērķis un personai uzliktais ierobežojums būtu savstarpēji saskaņoti pēc to vērtības, pakāpes, nozīmīguma, svarīguma, kvalitātes un intensitātes. Samērīguma princips noteic, ka tad, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp personas un valsts vai sabiedrības interesēm.¹⁸

Likuma "Par pašvaldībām" 93. panta pirmā daļa noteic, ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, Ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. Savukārt likuma "Par pašvaldībām 93. panta trešā daļa noteic, ka domes priekšsēdētājam 30 dienu laikā pēc Ministra rīkojuma publicēšanas ir tiesības griezties tiesā ar iesniegumu par Ministra rīkojuma atcelšanu. Ja domes priekšsēdētājs nav izmantojis šīs tiesības, viņš pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida domes priekšsēdētāja iesniegumu, domes priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

Tādējādi ar šo rīkojumu noteiktais Domes priekšsēdētāja Induļa Trapiņa tiesību un likumisko interešu ierobežojums ir noteikts ar likumu.

Kā izriet no iepriekš minētā, šajā tiesību normā ir nostiprināta leģitimācijas ķēde, kas nodrošina demokrātisku leģitimāciju un amatpersonas atbildību par savu darbību. Likuma "Par pašvaldībām" 93. pants skaidri nosaka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra hierarhiju attiecībā pret domes priekšsēdētāju. Līdz ar to nepārprotami, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, veicot hierarhisko pārraudzību pār pašvaldību un domes priekšsēdētāju, konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, ir pienācīgi jāreaģē un apdraudējums jānovērš. Vienlaikus likuma "Par pašvaldībām" 93. panta pirmajā daļā noteiktā pārraudzības instrumenta izlietošana neierobežo pašvaldības principa īstenošanu un tā saturā ietverto pašvaldības demokrātisko leģitimāciju. Šā pārraudzības instrumenta izlietošana neierobežo arī citas Induļa Trapiņa kā domes deputāta tiesības, ciktāl uz tām neattiecas ar šo rīkojumu noteiktais ierobežojums – pildīt Domes priekšsēdētāja pienākumus.

Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmajā daļā noteikts, ka lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Domes priekšsēdētājs – Indulis Trapiņš, atbildot uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 19. janvāra vēstuli Nr. 1-132/495 par paskaidrojuma sniegšanu, ar 2021. gada 26. janvāra vēstuli Nr. 2.1-6/2.1-8/79-2021 par minētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem ir sniedzis paskaidrojumu.

Tādējādi pirms šā rīkojuma izdošanas ministrs ir noskaidrojis un izvērtējis šā rīkojuma adresāta – Domes priekšsēdētāja Induļa Trapiņa – viedokli un argumentus saistībā ar konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un likumos noteikto pienākumu nepildīšanu.

Amatpersonai jāspēj izskaidrot sava rīcība un darbība, esot amatā. Administratīvajās tiesībās ikvienai valsts pārvaldes institūcijai ir jāatskaitās par savām darbībām citām administratīvajām, likumdošanas vai tiesu institūcijām. Atskaitīšanās nosaka arī to, ka neviena iestāde vai amatpersona nevar tikt atbrīvota no pārbaudes, ko veic cita kompetenta iestāde. Atskaitīšanās ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka praksē tiek īstenotas tādas vērtības kā valsts pārvaldes efektivitāte, iedarbīgums, paļāvība un paredzamība. Lai valsts pārvalde atskaitītos un būtu atbildīga par savām darbībām, lai nodrošinātu, ka pārvaldes iestādes izmanto savas pilnvaras atbilstoši likumā noteiktajām normām un ka tās ievēro noteiktās procedūras, ir nepieciešama uzraudzība. Uzraudzības mērķis ir novērtēt, vai valsts iestādes savas funkcijas veic efektīvi, iedarbīgi un savlaicīgi un vai speciālajos vai vispārīgajos normatīvajos aktos noteiktie principi un procedūras tiek ievērotas. Uzraudzības mērķis ir nodrošināt pārvaldes principu: "pārvalde, piemērojot tiesību normas", jo tas ir svarīgi, lai aizsargātu gan sabiedrības intereses, gan indivīda tiesības.

Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 25. panta pirmajai daļai un 29. pantam domes darbu vada tās priekšsēdētājs, kā arī domes priekšsēdētājs vada domes sēdes. Līdz ar to domes priekšsēdētājs ir atbildīgs gan par ārējiem normatīvajiem aktiem atbilstošu domes sēžu norisi, gan par tiesiskas domes darbības nodrošināšanu kopumā.

Likuma "Par pašvaldībām" 93. pantā ietvertā tiesību institūta mērķis ir nodrošināt likumīgu, efektīvu, kā arī leģitīmu domes priekšsēdētāja, bet līdz ar to arī attiecīgās vietējās pašvaldības un visas valsts pārvaldes sistēmas darbu, liedzot atbildīgajā domes priekšsēdētāja amatā atrasties personai, kura ir pieļāvusi tiesību normām neatbilstošu rīcību.

No tiesiskas valsts principa valstij izriet pienākums pārraudzīt, kā pašvaldība savā darbībā ievēro padotību likumam un tiesībām, un, ja nepieciešams, panākt, lai tā tiktu ievērota. Uzraugošajai iestādei ir iespēja izvēlēties konkrētajam gadījumam visatbilstošāko pēckontroles līdzekli (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 14. punktu). Savukārt Hartas 8. panta trešā daļa noteic, ka administratīvā pārraudzība pār pašvaldībām realizējama tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrolējošās varas iejaukšanās ir proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras paredzēts aizsargāt. Papildus tam Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2020. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-16-01 (sk. 26. punktu) vērsta Ministru kabineta un Ministrijas uzmanība uz to, ka novērst pašvaldības prettiesisku rīcību, jo īpaši atkārtotu, ir ne tikai to tiesības, bet arī pienākums.

[4.] Domes priekšsēdētāja Induļa Trapiņa atstādināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā indivīdu intereses un tiesības, veicina politiskās un tiesiskās kultūras izaugsmi, personu atbildības un tiesiskās kārtības noturību, kā arī tiek reaģēts uz pieļautiem tik būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem. Vienlaikus atstādināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Domes turpmāku tiesisku darbību lēmumu pieņemšanā un nepieļautu turpmāku normatīvo aktu pārkāpumus un kompetento institūciju prasību nepildīšanu, tādējādi vairojot tiesisko nihilismu.

[5.] Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 93. panta trešo daļu rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs