Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas trīsdesmit astotā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 22. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām darbu. Izskatām Saeimas 2021. gada 22. decembra trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Pirmais ir likumprojekts "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu!

J. Cielēns (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā šodienas sēdē izskatīja un sagatavoja izskatīšanai, virzīšanai uz Saeimas sēdi likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1280/Lp13).

Ņemot vērā līdz šim nepieredzēto cenu kāpumu enerģijas tirgos, kas ietekmē ikvienu enerģijas pakalpojumu sniedzēju un ikvienu iedzīvotāju Latvijā un pārējās Eiropas valstīs, nepieciešams paplašināt to mājsaimniecību loku, kurām Latvijā ir tiesības saņemt valsts un pašvaldības atbalstu.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt visās pašvaldībās līdzvērtīgu atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām, kurām pastāv risks attiecībā uz norēķināšanos par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti, kurām ienākumi arī ir zemi, bet nedaudz pārsniedz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto ienākumu slieksni.

Savukārt no 2021. gada janvāra ieviestajiem minimālo ienākumu sliekšņiem... vasarā ieviestajam vienotā... mājokļa pabalstu regulējumam un rudenī... notiekošajiem siltumenerģijas cenu kāpumiem būs ietekme uz pašvaldību budžetiem lielākā apmērā, nekā tas tika iepriekš prognozēts.

Tādēļ ir nepieciešams tūlītējs risinājums. Lai kompleksi risinātu siltumenerģijas cenu kāpuma šajā apkures sezonā ietekmi uz visneaizsargātākajām un nabadzības riskam visvairāk pakļautajām mājsaimniecībām un vienlaikus dotu iespēju pašvaldībām nodrošināt arī citu sociālā atbalsta pasākumu... nepieciešamo finansējumu, tiek piedāvāts veikt grozījumu Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, nosakot, ka pašvaldībām tiek nodrošināta valsts mērķdotācija 50 procentu apmērā no faktiskajiem izdevumiem... mājokļa pabalstam... kas radušies laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. maijam.

Mājokļa pabalstu līdzfinansējumam 50 procentu apmērā no pašvaldības faktiski izlietotajiem līdzekļiem... piecos mēnešos... indikatīvi nepieciešami 16,7 miljoni eiro.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu, atzina to par steidzamu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J. Cielēns. Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Arī es aicināšu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Es gribētu teikt, ka nav jau tā, ka šis likumprojekts ir sagatavots šobrīd – pēkšņi. Mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, norādījām uz to jau budžeta sagatavošanas laikā, tāpat arī pēc budžeta... Mēs divas reizes aicinājām Saeimu, iesniedzot priekšlikumus tieši šajā pašā likumā, kurā arī šobrīd valdība piedāvā šos grozījumus...

Mēs piedāvājam veikt šādus pašus grozījumus un pieņemt šo lēmumu jau tagad. To diemžēl koalīcija līdz galam nesaklausīja.

Iepriekšējā nedēļā, kad mēs par šo debatējām, mans kolēģis Krišjānis Feldmans minēja bažas par to, ka finanšu ministrs Reirs, redz, šo jautājumu dikti atbalstot un ka šis ir tiešām jautājums, kas viņam rūp... un valdībai kopumā šis jautājums rūp. Bet es gribētu atgādināt – Latvijas Pašvaldību savienība budžeta veidošanas sarunās norādīja šo kā vienu no galvenajām lietām, kam būtu jābūt jau no 2022. gada. Tas, par ko... uzstāj valdība un tātad arī finanšu ministrs Reirs... bija tas, ka viss ir kārtībā.

Šie dati, kas ir... šajā likumprojektā... bija zināmi jau vasarā. Nebija jāgaida... Šobrīd – decembris. Šie dati bija zināmi vasarā. Un pēc būtības ideāli jau būtu bijis, ja no oktobra būtu šis atbalsts pieejams. Tas būtu bijis pareizāk.

Labi, būs no 1. janvāra. Bet pēc būtības šis spiediens – valdībai ieklausīties šajā būtiskajā priekšlikumā – bija ārkārtīgi svarīgs. Kad Feldmana kungs jautāja... par to neizpratni, par to, ka Reira kungs šo jautājumu it kā atbalstot... es pamatošu, kāpēc es tā nedomāju.

Proti, šeit, Saeimā, parlamentārās izmeklēšanas... Covid-19... izmeklēšanas komisijā citstarp mēs runājām par atbalsta instrumentiem, atbalsta mehānismiem, un šo jautājumu... tas bija vēl rudenī... šo jautājumu es uzdevu Reira kungam rudenī – budžeta pieņemšanas procesa laikā. Vēl tad, kad budžeta projekts tika skatīts Saeimā un notika vēl priekšlikumu izskatīšana komisijās, Reira kungam šo jautājumu es uzdevu, un Reira kungs man gari un plaši atbildēja par to, kāpēc tas nav vajadzīgs... šāds jautājums ir, viņa ieskatā, jau labi sakārtots... un kāpēc nav jāsniedz nekāds mājokļa pabalsts... ka pašvaldībām jau viss esot kārtībā un ka pabalsts ir, labi, ap 2023. gadu.

Kolēģi, manuprāt, šis spiediens, ko ZZS izrādīja pret valdību šī jautājuma virzībā, bija pareizs, un šobrīd tas ir nesis kaut kādus rezultātus un... arī kaut kādus augļus. Un es saku paldies visiem, kas mūs sadzirdēja. Un šis 50 procentu... atbalsts, manuprāt, ir īstajā vietā.

Un, protams, vēl jāturpina darbs pie noteikumu precizēšanas, lai arī pašvaldībām būtu mazliet atraisītākas rokas šī pabalsta piešķiršanai, jo arī tā ir problēma, ko diemžēl mēs tikai un vienīgi ar šo likumu neizmainīsim.

Šobrīd ir vesela virkne... Ir ieviesta jauna sistēma, jauns veids, kādā piešķir mājokļa pabalstu. Un šī sistēma diemžēl... ir diezgan daudz gadījumu, kad... ne tikai tas, ka šī nauda tiek piešķirta, bet arī tas, kādā veidā... ar likumu tiek noteikts, kā šo naudu var izmantot... arī tas savā ziņā ierobežo pašvaldības. Tas arī ir, manuprāt, sakārtojams un uzlabojams, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju šo pabalstu saņemtu.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, un arī mūsu kolēģi frakcijā šo likumprojektu atbalstīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Protams, arī mēs atbalstīsim šo likumprojektu, tikai... Te dažas pārdomas par to, vai šos jautājumus mēs risinām un arī turpināsim risināt ar pabalstiem, vai mēs risinām šos jautājumus principiāli un radikāli... ko Latvija var izdarīt.

Šodienas situācija. Ja mēs paskatīsimies pagājušās nedēļas "Latvenergo" ziņās... un aizpagājušās, – Latvija ražo apmēram 105 procentus no enerģijas, kas mums ir nepieciešama. Tad ir pirmais jautājums... ko es nedzirdu, – kā tad tāda situācija, ka mēs ražojam par pieciem procentiem vairāk, nekā vajag, enerģiju, jo ūdens līmenis ir ļoti augsts HES, bet elektrības cenas nepieaug par 10 vai par 15 procentiem, kā pieaug patēriņš Eiropā, bet pieaug divas, trīs, četras un pat 10 reizes.

Tātad skaidri un gaiši... mums ir HES, kas ražo bezmaksas elektrību... nu, plus nelieli amortizācijas izdevumi, ja viņi sevi ir atpelnījuši, bet... mums ir jāpasaka skaidri un gaiši, ka šī situācija ir izveidojusies Eiropas Komisijas nesaprātīgās darbības rezultātā... tātad – pieļaujot šīs spekulācijas un elektrības un gāzes pirkšanu biržā, kur cenas aug desmit un... vairākas reizes.

Tātad – varam risināt ar pabalstiem, izlikties, ka viss ir kārtībā, un turpināt Eiropas Komisijas šo neprātīgo zaļo kursu, ko realizē arī, teiksim, Latvijas pārstāvis Valdis Dombrovskis, vai varam nacionalizēt Inčukalna krātuvi, patriekt spekulantus no turienes un iepirkt gāzi, kā to pašreiz dara Polija, izmantojot reverso iespēju pumpēt no citām vietām... naftas vadu "Družba". Tātad Polija pašreiz iesūknē gāzi... Es gan nezinu, bet... iespējas ir gan Ziemeļjūras... kur iegūst gan briti, gan dāņi, gan holandieši... var iesūknēt Alžīrijas gāzi, var iesūknēt Azerbaidžānas gāzi caur Turciju, bet ne jau tagad, ziemā...

Inčukalna gāzes krātuve ļauj nodrošināt Latviju ar gāzi apmēram uz trim gadiem, un vienmēr ir iespēja to iesūknēt kaut kad vasarā, tad, kad šīs cenas ir viszemākās. Tātad "Latvenergo" to var darīt. Protams, jāmaina ir likums, jānacionalizē... un – jāpatriec šie spekulanti.

Otrs variants – protams, jāpārtrauc tā prakse, ka "Latvenergo" tad, kad elektrība ir lēta, to nepārdod, bet aiztaisa slūžas, paceļ ūdens līmeni Daugavā un uzkrāj šo ūdeni, un pārdod Nord Pool biržā elektrību, kad tai ir maksimālās cenas, un pēc tam mēs par šīm maksimālajām cenām pērkam to atpakaļ uz Latviju.

Tā ka es aicinu neatdalīt šos abus jautājumus, bet domāt par to, kā atrisināt šos jautājumus būtiski, likvidēt visas šīs Eiropas Savienības Komisijas spekulācijas, kas ir ieviestas šeit, un neizlikties, ka mums ir nejauši... kā te ir teikts – ak tu tavu nelaimi, pēkšņi no zila gaisa mums uzkrita enerģijas krīze. Mums nekāda krīze nav uzkritusi, mums ir piecu procentu apmērā pārpalikums pašreiz, un tikai mūsu muļķība rada situāciju, ka regulāri ar kaut kādiem pabalstiem mēģinām atrisināt šos būtiskos jautājumus.

Bet – aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, tik tiešām, kā jau to atzīmēja iepriekšējais runātājs, – tas, kas pašlaik notiek, – notiek cīņa ar sekām. Bet ļoti svarīgi būtu saprast arī cēloņus, pretējā gadījumā mēs vienkārši šinī cīņā ar sekām tiksim ierauti kā atvarā, kurš mūs raus iekšā aizvien dziļāk un dziļāk.

Tas, ka briest šāda krīze, – tas principā bija paredzams. Personīgi es jau rudens sākumā par to brīdināju, arī publiski – centos publicēt savu viedokli medijos, katrs par to var pārliecināties, un nu tas viss piepildās. Tik tiešām – ja mēs gribam atrast pareizu risinājumu, tad jāskatās ir dziļāk.

Un šeit es savukārt nevaru piekrist iepriekšējam runātājam par tiem risinājumiem, kas tika piedāvāti, jo, raugi, tā situācija ir tāda, ka šeit, lai atrastu šo risinājumu... ar cēloņiem... tas nav tikai Latvijas līmenī jāmeklē. Tā problēma sakņojas tanī, kāds šis tirgus modelis enerģētikas tirgiem tika izveidots Eiropas Savienības līmenī... un turklāt, protams, paralēli šī, es teiktu, diezgan bezatbildīgā zaļā kursa īstenošana.

Tātad – nevis zaļais kurss ir bezatbildīgs (tā varētu būt perspektīva lieta), bet veids, kādā tas tika īstenots, bija bezatbildīgs. Pēc būtības tas izskatījās apmēram tā – katra dalībvalsts vienkārši cerēja, ka viņa darīs, pildīs zaļā kursa mērķus, bet tās blaknes, kas var rasties no šī zaļā kursa mērķu īstenošanas, kompensēs, izmantojot citu valstu resursus.

Un nu mēs redzam, ka tas nav nostrādājis, ka visas valstis, paļaujoties vairāk uz otru, cerot, ka, nu, lūk, tai blakus valstij... ja kas, tad... tas nekas – ja mums nepūtīs vējš, tad kaut kur citur pūtīs un mēs caur starpsavienojumiem varēsim sev vajadzīgo enerģijas apjomu nopirkt. Tas nav nostrādājis.

Tas parāda, ka ir jābūt sistēmiski daudz pārdomātākiem risinājumiem, lai šo zaļo kursu varētu īstenot pareizi un veiksmīgi. Ja tas netiks darīts, tad mēs neizbēgami sastopamies ar šīm blaknēm, un šis viss ir tikai stāsta sākums – tikai sākums. Tas turpināsies, jo, raugi, tā situācija...

Kas ir jāsaprot – ka, ja mēs liekam aizvien lielāku un lielāku akcentu uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, mums jārēķinās ar to, ka šīs energoresursu izmantošanas iespējas nav atkarīgas no mums, bet atkarīgas vairāk no Dieva Tā Kunga – ja viņš lems, ka lietus līs, tad mums turbīnas griezīsies, ja vējš pūtīs – turbīnas griezīsies, ja saule spīdēs – saules paneļi ražos elektroenerģiju, bet, ja nespīdēs... Vienalga – kad mums tā būs ļoti vajadzīga, mums tās nebūs, un šinī situācijā tad būs jādomā, kur šo enerģiju ņemt, proti, jādomā paralēli par šīm balansēšanas jaudām. Un šeit nav tik vienkārša tā matemātika, ka, nu, ja mums tur ir uzstādīti 1000 megavati, tad vienkārši kaut kur mums stāvēs vēl citi 1000 megavati, kad vajadzēs, mēs paņemsim, cik nu vien vajag, – 100, 200, 300, 400, 500, ja gadījumā mums tie 1000... atjaunojamās enerģijas ģenerācijas jaudas nestrādās.

Tā tas nenotiek, jo, raugi, lai šādu jaudu iedarbinātu... teiksim, tiek runāts, ka nu uztaisīsim tad atomstaciju par 1000 megavatiem. Katrai jaudai ir sava specifika, tātad, kā es minēju, plusi un mīnusi – katrai ir savi plusi un mīnusi. Piemēram, atjaunojamiem energoresursiem lielais pluss tiešām, ka tie ir dabas doti, mums par tiem nav jāmaksā, vējš pūš, un, ja mēs neizdomājam kaut kādu speciālu nodevu vējam vai ūdenim, tad mums tas it kā iznāk bez maksas, taču lielākais mīnuss ir tas, ka šīs jaudas nav regulējamas vai arī ir nosacīti regulējamas. Teiksim, HES ir atkarīgas no tā, cik daudz ūdens tās var uzkrāt. Mūsu gadījumā mēs nevaram uzkrāt kā, teiksim, Norvēģijā visai sezonai un pēc tam, kad vajadzīgs, tikai vienkārši šo ūdeni lietot, mūsu gadījumā mums tas ir diennakts robežās. Nu lūk.

Tālāk. Ja mēs runājam... Par to pašu atomenerģiju, par ko runā, – tur atkal ir tāda problēma, ka šīs jaudas nevar tik ērti regulēt, tātad staciju nevar raustīt, kā iegribas. Katrs ir redzējis... tas, kurš ir skatījies seriālu par Černobiļu... nu tur tā populāri ir izstāstīts, pie kā tas var novest. Tur arī izdomāja paspēlēties ar jaudām. Līdz ar to arī ir savi ierobežojumi.

Savukārt tās stacijas, kuras tik tiešām ir ērti izmantojamas, lai balansētu šos iztrūkumus, – energoresursi no tām ir pasludināti par tiem, no kuriem mums būtu jāatsakās. Tās ir gāze un ogles. Un tas, kas ir noticis, – viena no lietām tātad ir šī modeļa, kas pašlaik ir... pieminēti tiek tikai šie ārējie faktori, par to ārējo pieprasījumu, par klimata apstākļiem, kas to ir ietekmējuši, – jā, tās visas tik tiešām bija objektīvas lietas, kas no mums daļēji nav atkarīgas.

Patiesībā arī tur, ja mēs runājam par globālo pieprasījumu pēc energoresursiem, teiksim, pēc šīs sašķidrinātās gāzes, ja mēs paskatāmies, tas ir radies Austrumu reģionā, Austrumāzijas, Dienvidaustrumāzijas reģiona dēļ. Tad viens no tādiem milzīgiem pieprasījuma draiveriem sašķidrinātajai dabasgāzei bija kā reiz Ķīnas īstenotais zaļais kurss, proti, pašlaik lielākais zaļās enerģijas ieviesējs pasaulē ir Ķīna. Tā pati gan ražo turbīnas, gan uzstāda tās. Un situācijā, kad arī tur pietrūka šī vēja un nebija viņiem, no kurienes ņemt enerģiju, viņi bija spiesti... un to viņi arī darīja... sāka pastiprināti... tas radīja šo sašķidrinātās gāzes papildu pieprasījumu, kas savukārt radīja cenas pieaugumu Eiropas Savienības tirgū.

Savukārt... tā kā Eiropas Savienība... un šeit ir vēl viens aspekts... Tātad: viens – runāt par to, kā zaļo kursu mēs implementējam, otrs – kā ir veidots Eiropas Savienības gāzes tirgus. Un tas ir atkal otrs ļoti svarīgs aspekts. Eiropas Savienības gāzes tirgu veidojot, acīmredzami ir arī pieļauta fundamentāla kļūda. Proti, Eiropas Savienības gāzes tirgus arhitekti bija iecerējuši un skatījās uz Eiropas gāzes tirgu kā uz tādu (alegoriski runājot) iekārojamu sievieti, kuru visi gribēs un visi būs gatavi viņas dēļ censties. Proti, Eiropas gāzes tirgus ir tāds, ka piegādātāji visu laiku cīnīsies par šo gāzes tirgu, taču izrādījās (kā mēs to redzam) – Eiropas gāzes tirgus nebūt nav tas pats interesantākais gāzes piegādātājiem.

Kur ir problemātika? Problemātika ir tāda – izejot no šīs nostādnes, ka par gāzes tirgu – Eiropas gāzes tirgu – piegādātāji vienmēr cīnīsies: ja mēs taisām šo gāzes tirgu pēc iespējas liberālāku, spekulatīvāku, tad mēs panākam to, ka šiem gāzes piegādātājiem būs pēc iespējas lielāka iespējamība cīnīties savā starpā un tādējādi sist cenu uz leju. Un Eiropas patērētājs no tā būs ieguvējs. Tātad – jo liberālāks tirgus asas konkurences apstākļos, jo... mēs iegūstam no tā, ka šī konkurence pēc iespējas vairāk spiedīs gāzes cenu uz leju, un tas notiks ātrāk. Ar tādu aprēķinu tika veidots šis gāzes tirgus – pēc iespējas spekulatīvāks, liberālāks.

Savukārt šis mehānisms situācijā, kad pēkšņi izrādās, ka tomēr gāzes piegādātāji necīnās par Eiropas tirgu, bet labprātāk piedāvā šo gāzi kādā citā tirgū, un kad šeit rodas gāzes piegādātāju iztrūkums... tad šis liberālais – maksimāli liberalizētais – un spekulatīvais tirgus sāk strādāt pretējā virzienā un rada šo nenormālo cenas pārkarsēšanu. Tas ir tas, kas ir noticis. Un lielā mērā šis milzīgais gāzes cenas pieaugums Eiropas tirgū ir nevis tā dēļ, ka tiek pārmests kādam gāzes piegādātājam vai šiem globālajiem faktoriem, bet tieši šī gāzes tirgus dēļ.

Es vienkārši minēšu uzskatāmu piemēru. Rudens sākumā ilgtermiņa piegādes cenas tam pašam "Gazpromam", visu nīstajam un lamātajam, pieauga līdz, manuprāt, 270 eiro vai dolāriem... 270 dolāriem par 1000 kubikmetriem. Gāzes cena Eiropas spot tirgos pieauga līdz tūkstotim. Lūk, šī starpība starp 270 un tūkstoti ir tas, ko ir radījis šis gāzes tirgus nepareizais modelis.

Kāpēc es to visu stāstu? Tāpēc, ka pirms manis runāja Kiršteina kungs, kura partijas pārziņā atrodas Ekonomikas ministrija un kurš aicināja, ka ir vajadzīgi risinājumi. Tie risinājumi, ko jūs stāstījāt, pa lielam... tie nestrādās, tie nav iespējami. Nu, pirmām kārtām runājot par Inčukalnu – to jau ir par vēlu nacionalizēt, jo tas jau tāpat pa lielam pieder... lielākais akcionārs tur ir valsts. Un tas spekulants, kā jūs sakāt... kas tur spekulē, tad iznāk – jūs to pārmetat pašai valstij, lai gan patiesībā Inčukalns vispār nenodarbojas ar gāzes tirdzniecību. Tas ir vienkārši kā tāds tirgus placis, kurā gāzes tirgotāji sanāk ar savu preci, tur to un pēc tam tālāk piedāvā Latvijas patērētājiem.

Tālāk. Tas, ko jūs runājat par HES, arī nestrādās, jo ir atkal tirgus modelis, kurš ir izveidots, un šī tirgus modeļa ietvaros tas, ko dara Latvijas HES, – tas ir pats racionālākais un patiesībā pats izdevīgākais veids viņiem. Un nekas cits... nekādi citi darbības mehānismi nebūtu iespējami.

Proti, ar to es vēlos pateikt, ka šis risinājums jāmeklē daudz plašāk, sistēmiskāk, proti, jāpārvērtē šī zaļā kursa realizācijas plusi un mīnusi (šeit es runāju par riskiem), vēl vairāk – kā šos riskus regulēt, kā tos vadīt, jo pēc būtības tas, kas ir noticis, – mēs vienkārši... tie, kas ir īstenojuši... visu šo jezgu, ir vienkārši paredzējuši, ka šinī situācijā riski... viņi šos riskus neradīs. Un tad, nu, kā sistēma... kā jau tirgus lems, tā lems, un šinī situācijā mēs arī redzam, ko dara tirgus, – cenas uzskrien ļoti uz augšu.

Ja mēs runājam par gāzes tirgu, tad šogad ziemā Latvijai... kāpēc ir atšķirīga situācija? Tāpēc, ka pirms gadiem trim man izdevās pārliecināt Ekonomikas ministriju pamainīt šo gāzes tirgus modeli attiecībā uz Inčukalnu, paredzot, ka Inčukalns būs nevis vienkārši tirgus placis spekulantiem, pierādot, ka var būt situācija, kurā šie spekulanti... vienkārši šis brīvais tirgus, liberālais tirgus, var nenodrošināt vajadzīgos gāzes apjomus Latvijai. Un šogad Latvija nenosals, tikai pateicoties tam, ka ir šī rezerve paredzēta, šīs trīs teravatstundas, kuras tika ierakstītas Ministru kabineta noteikumos, pirms tam Ekonomikas ministrijai bravūrīgi paziņojot: nu, ja būs tāda situācija, būs ārkārtas situācija, – gāze būs tikai aizsargātajiem lietotājiem, pārējiem visiem – tās ir viņu problēmas. Reāli tāds gāzes tirgus modelis bija izstrādāts Latvijai.

Un to es vienkārši minu kā piemēru, ka ir, par ko padomāt, un ir, ko labot. Un tas ir tas, uz ko es aicinātu – cīnīties pašlaik ne tikai ar esošajām sekām, bet padomāt arī par cēloņiem, kāpēc tas ir radies. Pretējā gadījumā mēs turpināsim ļoti dārgi maksāt, un tas, kas ir noticis, tas nav gadījums, tā ir likumsakarība – šo modeļu, izveidoto modeļu, likumsakarība, kura atkal un atkal atkārtosies un kļūs vēl nopietnāka, jo diemžēl tā, kā šis modelis, tirgus modelis, strādā, tas nerada motivāciju ienākt investīcijām, lai radītu kādas citas ģenerācijas jaudas, ar kurām mēs šo problemātiku varētu risināt.

Aicinu par to aizdomāties – un jo sevišķi Nacionālo apvienību, kuras pārziņā pašlaik atrodas Ekonomikas ministrija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Cielēna kungs, jūsu komentārs. (Pauze.)

Mēs jūs nedzirdam, lūdzu skaņu (Pauze.)...

Cielēna kungs... Mēs varam paņemt tehnisko pārtraukumu trīs minūtes... Nevaram?

Vai komisijas vadītājs var pārņemt, lūdzu?

Bondara kungs, varbūt jūs varat pārņemt?

M. Bondars (AP!).

Varu pārņemt, viss labi.

Sēdes vadītāja. Labdien! Lūdzu, pārņemiet.

M. Bondars. Valmierā aizsala internets. Bet viss labi.

Nu viss jau tika noziņots. Man tikai jāpasaka, ka komisijā pirmajā lasījumā likumprojekts tika atbalstīts.

Lūgums arī jums atbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Bondara kungs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu komisijai noteikt termiņu priekšlikumiem un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

M. Bondars. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz Saeimu izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā bez atkārtotas skatīšanas komisijā.

Tā ka lūgums izskatīt otrajā lasījumā un atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā šajā sēdē? Lūdzu pieteikties. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (Nr. 1281/Lp13) un alternatīvais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (Nr. 1282/Lp13), ko ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Ziņojumu par šiem likumprojektiem sniegs deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!).

Labdien, Saeimas sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Mums specifiska situācija izveidojusies, tāpēc mēģināšu izskaidrot, kas noticis.

Tātad, pirmkārt, kādēļ mēs izveidojām alternatīvo likumprojektu.

Izskatot Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, Juridiskais birojs mums norādīja, ka likumprojektā norādītais likuma spēkā stāšanās laiks pārkāptu Satversmes 69. pantā noteiktās Valsts prezidenta tiesības. Līdz ar to spēkā stāšanās norādi mēs labojām, nosakot, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Papildus precizējām likuma 32.² panta 4.⁸ daļas redakciju, likumā nosakot, ka līdzekļus, kas ir iegūti, izsolot 32.² panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas, var izmantot, lai kompensētu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksas. Savukārt kompensācijas apmēru – 50 procentus – katram galalietotājam par konkrēto periodu no šā gada 1. decembra līdz nākamā gada 30. aprīlim mēs iekļaujam pārejas noteikumu 69. punktā. Un, ņemot vērā šo, mēs izveidojām alternatīvu komisijas likumprojektu. Ja savukārt mēs par šo runājam pēc būtības, tad ir tā, ka par to, kas šobrīd notiek ar enerģijas cenām pasaulē, droši vien man nav lieku reizi jāstāsta. Un šis likumprojekts ir radīts, lai mēs mazinātu šo cenu kāpumu patērētājam.

Likumprojekts nosaka, ka tiks izmantoti emisijas kvotu izsolīšanas instrumentu ieņēmumi, lai samazinātu sadales tarifa izmaksas lietotājiem par 50 procentiem.

Kā jau arī iepriekš minēju, aktivitāte ir terminēta laikā. Tā ir no šā gada 1. decembra līdz nākamā gada 30. aprīlim, un arī atbalsta līdzekļu apjoms ir limitēts līdz 77,89 miljoniem eiro.

Tad secīgi – pirmām kārtām es tagad jūs komisijas vārdā lūdzu noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (Nr. 1281/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 52, atturas – 2. Tātad Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts ir noraidīts.

G. Zamurs. Savukārt par komisijas izveidoto alternatīvo likumprojektu... es pirmām kārtām lūdzu noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, vai runāsiet par steidzamību? (Pauze.)

Tātad vispirms balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā, komisijas iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (Nr. 1282/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

G. Zamurs. Tā, tagad es lūgšu atbalstīt komisijas izveidoto likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisijā tas tika vienbalsīgi atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, protams, šāds priekšlikums ir atbalstāms. Un mēs arī visi to atbalstījām, jo tik tiešām šinī situācijā ir jārod palīdzība visiem, kurus ir skārusi šī enerģētikas krīze... tomēr tas, kas man rada bažas, par ko es vēlētos tomēr... uz ko es vēlētos vērst uzmanību, ir pāris aspekti. Vai šis atbalsts ir korekti pašlaik izveidots, un vai nevar sanākt tā, kā tas ir bijis ar daudz ko, ko ir darījis Ministru kabinets.

Mēs visi atceramies pagājušo ziemu – šie stāsti par zeķbiksēm un folijām, un tamlīdzīgi. Proti, bažas man šeit ir par to, cik juridiski korekti ir izveidots šis palīdzības mehānisms. Kā tas ir teikts šī likumprojekta anotācijā, ko bija sagatavojis Ministru kabinets... uz kura pamata mēs tālāk esam modificējuši šo priekšlikumu... tātad kā īstermiņa risinājums atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojumam var tikt īstenots vienreizējs pasākums, valstij kompensējot 50 procentus no elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksām visiem elektroenerģijas lietotājiem.

Es atvēru šo Eiropas Komisijas paziņojumu, jo es nedaudz... cik man ir nācies strādāt ar šiem valsts atbalstiem un ar šo visu valsts mijiedarbību ar brīvo tirgu... Eiropas Komisija un Eiropas Savienība ļoti strikti regulē ļoti daudzas lietas, tāpēc tik tiešām šeit ir vajadzīgs speciāls, teiksim tā, papildu regulējums, lai varētu vienkārši tāpat šādas lietas darīt. Tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija attiecībā uz šo šādas pilnvaras ir devusi. Es atveru šo Eiropas Komisijas paziņojumu un lasu – tur tik tiešām ir teikts, ka dalībvalstis var piešķirt īpašus sociālos maksājumus visvairāk apdraudētajiem, lai palīdzētu īstermiņā segt rēķinus par enerģiju. Tātad Eiropas Komisija šajā paziņojumā saka, ka tie ir īpašie sociālie maksājumi, kas ir vērsti uz visvairāk apdraudētajiem, nevis visiem. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja mēs runājam par šiem kvotu ieņēmumiem, šiem emisiju tirdzniecības kvotu ieņēmumiem, tad arī šinī ziņojumā ir teikts, ka pašreizējā situācijā... ko saka Eiropas Komisija par plānotajiem... lielākos šos kvotu ieņēmumus var izmantot, lai finansētu neparedzētas vajadzības mērķtiecīgam sociālajam atbalstam. Taču, kā mēs zinām, tas, kas tiek veidots... šis sadales tarifa atbalsts tika veidots... un valdība atteicās no PVN atbalsta, tāpēc ka viņi vēlējās palīdzēt tieši uzņēmējiem. Mēs nerunājam šeit par sociālo atbalstu, šis ir daudz plašāks nekā sociālais atbalsts – tas, par ko mēs pašlaik lemjam.

Un kas man rada bažas? Pamatotība šim atbalstam tiek "piesieta" tikai pie šī Eiropas Komisijas ziņojuma, kurš, kad mēs to lasām, skan mazliet savādāk. Tāpēc komisijas sēdē es uzdevu jautājumu ierēdņiem, vai un kā tas ir bijis komunicēts ar Eiropas Komisiju, jo principā nebija jau problēmu paprasīt Eiropas Komisijai un to akceptu dabūt: jā, tik tiešām viss ir kārtībā, jūs pareizi darāt. Ierēdņi nez kāpēc to nav darījuši un arī neuzskata par vajadzīgu par to informēt Eiropas Komisiju. Tā atsauce... Tas ir tāds aspekts, kas mani visā šinī stāstā mulsina. Kāpēc gan nebūtu bijis pareizi izdarīt visu kārtīgi, līdz galam, ja tas viss tika gatavots un principā par šo atbalsta iespēju bija zināms jau kopš rudens? Eiropas Komisija jau bija paziņojusi, ka šāda iespēja pastāv.

Vēl viena lieta, par ko mēs runājam... kā atruna, ka... Labi, mēs to varam neuzskatīt kā valsts atbalstu, tik tiešām mēs nedebatējam par to – tas ir atbalsts vai nav atbalsts –, jo tā definīcija, kas tiek piedāvāta, ka vispārēji pasākumi, kas vienlīdz palīdz visiem enerģijas patērētājiem, nav valsts atbalsts... Bet jautājums ir, vai šī sadales tarifa samazināšana vienlīdzīgi palīdz visiem enerģijas patērētājiem, vai Eiropas Komisija no savas puses to nevar interpretēt savādāk, jo pēc būtības atbalsts jau nebūs vienāds visiem, katrs saņems atšķirīgu atbalsta apjomu atkarībā no tā, kāda katram ir sadales tarifa struktūra, tas nebūs vienāds visiem.

Tā ka šeit atkal ir interpretācijas iespējas, kuras, manuprāt, būtu bijis pareizi uzreiz... lai nerastos pārpratumi, lai pēc tam mums nevarētu pārmest, ka tas ir bijis nesaskaņots atbalsts, nesaskaņotas darbības, ka tas tiek izdarīts. Manuprāt, zināmā mērā tā ir tāda neizdarība un paviršība no tiem, kuri gatavoja un virzīja šo lēmumu.

Vēl viedoklis, viela pārdomām par šo visu... Iepazīstoties ar šo lēmumu, izrādās, ka mums ir bijuši ieprojektēti aptuveni 70 miljoni ieņēmumu, kuri stāvēja līdz šim, un tie budžetā bija iespējami, tātad mēs tos varējām izlietot šim mērķim. Un šeit ir vietā atcerēties... Ja jūs atceraties debates par valsts budžetu nākošajam gadam... kad mēs debatējām... bija virkne tiešām ļoti aktuālu lietu, kurām naudu vajadzētu atrast, pirmām kārtām tas bija finansējums mediķiem – finansējums mediķiem, kuram neatradās kaut vai tie paši kādreiz solītie plus 40 miljoni. Un tagad pēkšņi mēs redzam, ka vienkārši tā – hop! – viena klikšķa ātrumā... un ir atradušies 70 miljoni, no kuriem mēs mierīgi varam atteikties. Tā ir viela pārdomām par to, kādas šai varai ir prioritātes un kurā brīdī par ko tā vispār domā.

Personīgi es atbalstīšu šo priekšlikumu un ļoti ceru, ka tie apgalvojumi, kas mums tika sniegti komisijas sēdē, ka nekādi riski šeit neradīsies, būs pamatoti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Zamura kungs, lūdzu, komisijas vārdā...?

G. Zamurs. Jā, komisijas vārdā es varu apliecināt, ka tā notika. Ivara Zariņa bažas tika uzklausītas, un pārstāvētie ierēdņi norādīja, ka tām īsti nav pamata. Līdz ar to es aicinu Saeimu balsot "par" likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (Nr. 1282/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un likumprojekta izskatīšanas datumu Saeimas sēdē.

G. Zamurs. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret alternatīvā likumprojekta izskatīšanu šodien Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā? Lūdzu, pieteikties, ja kādam ir iebildumi. Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (Nr. 1282/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Viens jautājums Zariņa kungam. Mēs esam saņēmuši jūsu e-pastu pulksten 14.32 par vēlmi runāt par procedūru. Vai vēl uzturat spēkā...?

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es vēlējos informēt sēdes vadītāju un arī administratīvo daļu, kas nodrošina sēdes norisi, ka tad, kad tika ziņots par iepriekšējo Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu, nebija iespējams pieteikties debatēm. Tāda iespēja nebija pieejama e-Saeimā. Iespējams, netika pārslēgti režīmi vai ir kāda kļūda e-Saeimā. Tā ka – ņemt to vērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Ņemsim vērā.

Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši Saeimas 2021. gada 22. decembra trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Vēl vēlos jūs informēt par deputātu iesniegto jautājumu.

Deputāti Ivars Zariņš, Artūrs Rubiks, Ivans Klementjevs, Vladimirs Nikonovs un Jānis Tutins ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Kariņam "Par valdības sēdē pausto prognožu pamatotību saistībā ar sagaidāmo Covid-19 saslimstību". Šo deputātu jautājumu nodosim Ministru prezidentam.

Godātie kolēģi! Darba kārtība ir izskatīta, deputātu jautājums nolasīts.

Arī deputātu reģistrācija ir noslēgusies.

Es no visas sirds jums vēlu mierīgus, skaistus, priecīgus Ziemassvētkus un daudz veselības, daudz veiksmes jaunajā gadā! Krājam spēkus un tiekamies jaunajā gadā Saeimas sēdēs!

Uz redzēšanos!

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

Pielikums

Pielikums