Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 22. decembra attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu".

Lēmuma projekts "Par Saeimas 2021. gada rudens sesijas slēgšanu un 2022. gada ziemas sesijas sākšanu".

Lēmuma projekts paredz slēgt Saeimas rudens sesiju 2021. gada 27. decembrī un sākt ziemas sesiju 2022. gada 6. janvārī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas 2021. gada rudens sesijas slēgšanu un 2022. gada ziemas sesijas sākšanu"! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Tālāk. Likumprojekta nodošana komisijām un izskatīšana 1. lasījumā.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Sāksim to izskatīt pirmajā lasījumā.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija skatīja likumprojektu "Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā". Mazs ieskats tā tapšanas vēsturē.

Šis likumprojekts tika skatīts – kopējā pakotnē ar valsts budžeta projektu 2022. gadam – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet, ņemot vērā vispārējo praksi likumdošanas procesā, uz budžeta izskatīšanu var tikt virzīti likumprojekti, kuri tiešā veidā skar valsts budžetu, bet atsevišķi likumu grozījumi ir jāvirza atsevišķā kārtībā.

Līdz ar to Ārlietu komisija ir izstrādājusi šos likuma grozījumus, kuri ir saistīti ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendācijām.

Īsumā par pašu likumprojektu. Likumprojekts "Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā" ir izstrādāts, "lai nodrošinātu atbilstību OECD 1997. gada 21. novembra Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, paredzot tiesības nepiešķirt grantu, ja projekta īstenošanā iesaistītā persona ir sodīta vai juridiskajai personai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis: kukuļņemšanā, kukuļdošanā, kukuļa piesavināšanās, starpniecībā kukuļošanā, neatļautā piedalīšanās mantiskos darījumos, neatļautā labuma pieņemšanā, komerciālā uzpirkšanā, prettiesiskā labuma pieprasīšanā, pieņemšanā un došanā vai tirgošanās ar ietekmi".

Šobrīd spēkā esošais Starptautiskās palīdzības likums neietver OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas izteikto rekomendāciju par to, ka, izvērtējot iesniegtos granta projektu iesniegumus, jāparedz tiesības nepiešķirt grantu, ja projekta iesniedzējs vai to pārstāvoša persona ir sodīta vai juridiskai personai ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par jebkuru no iepriekš minētajiem noziegumiem.

Līdz ar to... ar šiem likuma grozījumiem Ārlietu ministrijai tiek noteiktas tiesības nepiešķirt grantu, ja iepriekš minētā persona ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu ir sodīta vai juridiskai personai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis.

Papildus Ārlietu ministrijai nosakāmas tiesības pieprasīt ziņas no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra par attīstības sadarbības projektos iesaistīto personu sodāmību vai piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Ārlietu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2022. gada 2. janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – 2022. gada 2. janvāris.

Tālāk darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu, Padomes Deklarāciju par Konvencijas 10. panta devīto daļu, Apvienotās Karalistes deklarāciju par Konvencijas 20. pantu un Konvencijas Protokolu, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu"", trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija pirms trešā lasījuma skatīja likumprojektu "Grozījums likumā "Par Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu, Padomes Deklarāciju par Konvencijas 10. panta devīto daļu, Apvienotās Karalistes deklarāciju par Konvencijas 20. pantu un Konvencijas Protokolu, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu"".

Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu, Padomes Deklarāciju par Konvencijas 10. panta devīto daļu, Apvienotās Karalistes deklarāciju par Konvencijas 20. pantu un Konvencijas Protokolu, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"", trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Krista Baumane.

K. Baumane (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Strādājam ar likumprojektu Nr. 1095/Lp13 – "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"".

Likumprojekta mērķis ir noteikt starptautisko līgumu latviešu valodas tulkojumu tekstu precizēšanas procedūru.

Ārlietu komisijā priekšlikumi netika saņemti.

Likumprojekts komisijā ir atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Aizsargjoslu likumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un trešajam lasījumam sagatavoja likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" (Nr. 779/Lp13).

Komisijā bija garas un plašas debates par šo likumprojektu un tā trešajam lasījumam iesniegtajiem 17 priekšlikumiem. Liela daļa no tiem tika atbalstīti daļēji, izveidojot atbildīgās komisijas priekšlikumus, par kuriem tagad es jums nedaudz vairāk izstāstīšu.

1. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Liepkalns. 2. – deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Liepkalns. 3. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Liepkalns. 4. – deputātu Daces Rukšānes-Ščipčinskas, Kristas Baumanes un Andra Skrides priekšlikums. Daļēji tika atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Liepkalns. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 1. pantu jaunā redakcijā. Priekšlikumā minētie likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta "a" un "b" apakšpunkti papildināti ar nosacījumu, ka pilsētās un ciemos... īpaši aizsargājamie biotopi krasta kāpu aizsargjoslā jāiekļauj 300 metru platā joslā. Komisijā šis priekšlikums tika vienbalsīgi atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā ne tikai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas, bet arī īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanas izmaiņu un izslēgšanas metodikas projektu. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 7. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Liepkalns. 8. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Paredz papildināt 33. panta pirmo daļu ar otro teikumu redakcijā, kas nosaka, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas robeža tiek noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši šī likuma 6. pantam. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 9. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Liepkalns. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 36. panta otrās daļas 7. punktu jaunā redakcijā. Priekšlikums precizē jau otrajā lasījumā apstiprināto priekšlikumu, kas paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā var veikt ielu un autoceļu būvniecību, lai nokļūtu pie dzīvojamām ēkām. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 11. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Respektīvi, likuma 67. pants tiek papildināts, nosakot, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apstiprina ne tikai ciemu robežas, bet arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas robežas. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu aizsargjoslas robežu noteikšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, īpaši pilsētu un ciemu teritorijā. Komisijā priekšlikums tika atbalstīs.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 13. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 25. punktu. Komisijā šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Liepkalns. 14. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Arī paredz papildināt pārejas noteikumus ar 25. punktu attiecīgā redakcijā. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Es gribēju vienkārši izskaidrot, kāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts un arī kāpēc ir būtiski noteikt šo termiņu.

Kopumā šis priekšlikums paredz izstrādāt kārtību vai, varētu teikt, metodiku – līdzšinējā likuma kontekstā –, kādā kārtībā un pie kādiem nosacījumiem īpaši aizsargājamie biotopi tiek iekļauti krasta kāpu aizsargjoslā.

Tā kā likumprojekts tika izskatīts ļoti ilgi, tad termiņš – 2022. gada 1. janvāris –, protams, nav vairs atbilstošs, bet tālāk... komisijas priekšlikumā ir noteikts, ka arī šis nosacījums par metodikas izstrādāšanu likumprojektā būtībā ir iekļauts atbilstoši, varētu teikt, manam iepriekš jau izteiktajam priekšlikumam un šī norma stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā.

Es gribu vērst uzmanību, ka ne tikai norma attiecībā uz to, ka metodika jāizstrādā, stāsies spēkā 1. jūlijā, bet komisijā diskusijās visi to saprata, – ka ministrija jau līdz 1. jūlijam šo metodiku un kārtību būs izstrādājusi un publicējusi, lai pašvaldības, izstrādājot savus teritorijas plānojumus, to varētu ņemt vērā un izmantot.

Aicinu atbalstīt 15. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

V. Liepkalns. Nē, tikai tas, ka komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, bet tika atbalstīts 15. priekšlikums par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Bet deputāte arī nelūdza balsojumu par 14. priekšlikumu.

Indriksones kundze, vai jūs lūdzat balsojumu par 14. priekšlikumu?

I. Indriksone. Nē, nelūdzu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad balsojums netiek lūgts. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V. Liepkalns. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 25. punktu, nosakot, ka grozījumi šā likuma 6. panta ceturtajā daļā, 33. panta pirmajā daļā, kā arī 67. pantā stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā, savukārt grozījumi šā likuma 33. panta pirmajā daļā un 67. pantā neattiecas uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem, kuri stājušies spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 16. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 26. punktu, nosakot, ka īpaši aizsargājamos biotopus iekļauj krasta kāpu aizsargjoslā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2025. gada 31. decembrim. Līdz jaunas krasta kāpu aizsargjoslas noteikšanai teritorijas plānojumos spēkā ir esošā krasta kāpu aizsargjosla, kas noteikta teritorijas plānojumos.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Vēlos pamatot, kāpēc iesniedzu šo priekšlikumu, un arī aicinu to tomēr atbalstīt pārejas noteikumos. Šobrīd pašvaldībām ir spēkā esoši vietējie likumi, teritorijas plānojumi, kur piekrastē ir attēlota likumā noteiktajā kārtībā aizsargjosla, arī krasta kāpu aizsargjosla.

Pēdējos gados notiek aktīva biotopu kartēšana, varētu teikt, uzskaitīšana visā Latvijas teritorijā, tai skaitā krasta joslā. Vides institūcijas, nerespektējot vietējā plānojumā esošo attēloto krasta kāpu aizsargjoslu, norāda, ka tā vairs neatbilst Aizsargjoslu likumam, un konkrētie ierēdņi un amatpersonas pieņem lēmumu nesaskaņot nekādas darbības šajos īpašumos, kaut arī teritorijas plānojums to paredz un atļauj... šajā gadījumā, varētu teikt, veseli īpašumi, pat vairāku hektāru platībā, tāpēc ka šajos īpašumos aizsargjoslā ne, bet ārpus aizsargjoslas, kaut kur otrā maliņā, ir atradies kāds biotops vai mežaina jūrmalas kāpa, kas atbilst aizsargājamā biotopa statusam, un tas nav iekļauts aizsargjoslā... tiek aizliegtas jebkādas darbības šajā īpašumā, arī tajā daļā, kur nav šī īpaši aizsargājamā biotopa, kas būtiski ierobežo attīstību un arī īpašnieka tiesības izmantot savu īpašumu, kaut arī teritorijas plānojumā tas ir noteikts un to paredz.

Manuprāt, šī situācija būtu jārisina likumā noteiktā kārtībā, izstrādājot jaunus, kā arī aktualizējot un grozot esošos plānojumus, iekļaujot tajos īpaši aizsargājamo biotopu krasta kāpu aizsargjoslā, samērīgā termiņā, tad, kad pašvaldība šos plānojumus izstrādā. Citādi rodas situācijas, ka no kaut kādas vienas konkrētas personas vai ierēdņa lemšanas ir atkarīgs, vai šis plānojums šajā daļā ir spēkā vai nav.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs arī nav izmantojis savas tiesības, lai pateiktu, ka šie plānojumi neatbilst likumam, un nav tos apturējis vai atcēlis šajā daļā, līdz ar to tie ir spēkā esoši un leģitīmi. Šis pārejas noteikumu punkts atrisinātu šo situāciju un dotu skaidru norādījumu, ka plānojumi ir spēkā, jo pretējā gadījumā šobrīd arī ierēdņi atsaucas uz to, ka Aizsargjoslu likumam ir augstāks spēks nekā plānojumam, un līdz nezināmam laikam nekādas darbības netiek saskaņotas.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Pirmām kārtām es vēlos pateikties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, kuri ilgstošā procesā, kopīgi darbojoties, izskatīja šo ar dažādiem mītiem apvīto likumprojektu. Kopumā rezultāts ir labs.

Runājot par šo priekšlikumu, komisijas laikā... tātad, debatējot par to, deputāti principā konstatēja, ka pastāv problēma. Šajā sakarā es kā komisijas priekšsēdētājs esmu nosūtījis vēstuli Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai tās līdz janvāra... respektīvi, janvāra pirmajā pusē iesniegtu adekvātu risinājumu tam, lai tās problēmas, par ko arī Indriksones kundze runā, tiktu novērstas.

Ņemot vērā šī likumprojekta ilgo izskatīšanas gaitu, deputāti nosliecās šo priekšlikumu neatbalstīt, jo tas hipotētiski varētu radīt varbūt kādus juridiskus kāzusus, tai skaitā ar tiesas procesiem, kas varbūt... vai procesu, kas šobrīd tieši šo problēmu dēļ arī notiek. Līdz ar to priekšlikuma atbalstīšana varētu ietekmēt arī tiesas procesa iznākumu, kā es saprotu.

Katrā ziņā vēlējos tikai apstiprināt, ka atbilstoši komisijas deputātu piekrišanai vēstuli esmu jau parakstījis, tā ir nosūtīta attiecīgajām divām ministrijām steidzama risinājuma meklēšanai. Ja ministrijas tādu risinājumu atnesīs, neizslēdzu, ka tas kādā brīdī varētu būt arī komisijas speciāls likumprojekts problēmas novēršanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

V. Liepkalns. Komisijas vārdā varu pateikt tikai to, ka komisijā tiešām bija lielas un plašas diskusijas par šo priekšlikumu. Tika uzklausīti visu iesaistīto institūciju viedokļi, un deputāti vienojās neatbalstīt šo deputātes Ilzes Indriksones priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 30, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Tiek konstatēts, ka nav kvoruma. (Pauze.)

Godātie kolēģi! Ir konstatēts, ka šobrīd nav kvoruma. Lūdzu, tātad ir jābalso vēlreiz. Pirms balsojuma vēlreiz lūdzu reģistrēties.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Ir konstatēts, ka sēdē piedalās 86 deputāti. Ir konstatēts kvorums.

Par šo priekšlikumu mēs, protams, balsosim vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātes Ilzes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 40, atturas – 4. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

V. Liepkalns. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos 2021. gada 1. septembrī. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. Godātie kolēģi! Esam izskatījuši visus – kopumā 17 – iesniegtos priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labrīt, kolēģi! Likumprojekts paredz papildināt Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā ar jaunu – 11.¹ – pantu, kas noteiktu atbildību par agresīvu uzvedību pret citu personu, kas traucē viņas mieru un izpaužas trīs iespējamos veidos. Proti, pirmais – kā draudi radīt kaitējumu personas vai tās tuvinieku veselībai vai dzimumneaizskaramībai, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti, vai otrais veids – kā mantisko interešu apdraudējums, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt īstenoti, vai trešais veids – kā personas uzmācīga vajāšana, kas izpaužas kā personas izsekošana, novērošana vai nevēlama, uzbāzīga vai traucējoša saziņa ar šo personu. Pārkāpēji tiktu attiecīgi sodīti ar naudas sodu no 14 līdz 100 naudas soda vienībām.

Līdz šim personas par šādām sabiedriski neapšaubāmi kaitīgām darbībām netika sodītas ne administratīvi, piemēram, par sīko huligānismu, ne krimināltiesiski par Krimināllikuma 132.¹ pantā noteikto vajāšanu situācijās, kad nav iespējams pilnībā pierādīt Krimināllikumā noteiktos panta piemērošanas kritērijus, kas ir pietiekami stingri.

Likumprojekts tika izskatīts gan Juridiskajā komisijā, gan tās Krimināltiesību politikas apakškomisijā, un abās tika atbalstīts. Vienlaikus apakškomisijas sēdē gan no Iekšlietu ministrijas puses, gan no deputātu puses izskanēja idejas likumprojekta pilnveidošanai, kas arī tiktu darīts, apspriežot likumprojektu otrajā lasījumā.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Pirmām kārtām es gribu teikt paldies gan Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputātiem, gan Juridiskās komisijas deputātiem, gan ekspertiem par iesaisti diskusijā un par viedokļu paušanu.

Bet tomēr šodien runāju tādēļ, ka es arī dzirdēju no dažiem deputātiem jautājumus, es mēģināju skaidrot un šodien izmantošu iespēju vēlreiz vērst uzmanību uz, manuprāt, būtiskiem jautājumiem, kas diemžēl ne visiem ir skaidri.

Es lūdzu ņemt vērā, ka ar šo likumu mēs neplānojam kaut ko dublēt. Mēs neplānojam reaģēt uz kādu atsevišķu sāpīgu jautājumu, kas attiecas tikai uz kādu atsevišķu personu.

Ja mēs paskatāmies Krimināllikumā un likumā, kas paredz administratīvo atbildību, mēs redzam: gadījumā, kad ir traucēts sabiedrības miers, ir paredzēta gan kriminālā atbildība, gan administratīvā atbildība. Ja pret indivīdu vērsta darbība, kas apdraud viņa dzīvību, arī ir paredzēta atbildība. Bet mēs redzam arī robus, proti, gadījumā, ja kāds piedraud cilvēkam un apdraud vienas personas mieru, nav atbildības. Un mums tiešām ir stāstīts par gadījumiem, kad policija brauc, saņem informāciju par notikušo un plāta rokas, skaidrojot, ka, jā, tas, ko dara persona A pret personu B, ir slikti, bet nav atbildības, jo huligānisms ir paredzēts... atvainojos, ir piemērojams gadījumā, kad traucēts sabiedrības miers, tad divi... vairāki cilvēki... Ja darbība vērsta pret vienu personu, tad atbildības nav, izņemot gadījumus, kad cilvēkam piedraud ar to, ka viņu nonāvēs, nodarīs smagu miesas bojājumu.

Priekšlikums paredz... grozījums paredz noteikt atbildību par piedraudējuma draudiem nodarīt vieglāku miesas bojājumu nekā smags miesas bojājums, paredz atbildību par gadījumiem, kad ir draudēts tuviniekiem, kad cilvēkiem ir pamats uztraukties par savu tuvinieku veselību, kā arī paredz noteikt atbildību gadījumos, kad notiek uzmācīga vajāšana. Un šeit jau neatkarīgi no tā, vai cilvēkam bija... teiksim, mēs nerunājam par gadījumu, kad cilvēkam bija uztraukums saistībā ar to, ka var būt kaut kādu draudu realizācija, šeit ir jautājums par to, ka cilvēkam ir traucēts miers.

Uz otro lasījumu noteikti mēs mēģināsim pilnveidot... Vienīgais, es gribu vērst kolēģu, kas gatavo un plāno iesniegt priekšlikumus, uzmanību: lūdzu, padomājiet, kādā virzienā mēs gribam attīstīt šo likumprojektu, jo es tieši redzēju un dzirdēju gan no ekspertiem, gan no deputātiem ļoti pretrunīgus priekšlikumus un ir viedoklis, ka ir jākonstatē, ka cilvēkam ir pamats uztraukties par noteiktām interesēm. Ir viedoklis, ka ir jāsauc pie atbildības neatkarīgi no tā, kā cilvēks to uztver. Nu, proti, vainīgajai personai vienkārši ir jāatbild par to, ka viņa pauž tādu attieksmi, veic noteiktas darbības.

Es pieļauju, ka... pareizāk teikt, es apzinos, ka janvārī mums būs garas diskusijas par likumprojektu, bet es lūdzu atbalstīt to konceptuāli pirmajā lasījumā, un turpināsim darbu Krimināltiesību politikas apakškomisijā un Juridiskajā komisijā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Tātad debatēs arī tiek lūgts atbalstīt likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Iesalnieks. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam būtu 2022. gada 6. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – 2022. gada 6. janvāris.

Likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Anda Čakša.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā", kam aicināšu noteikt arī steidzamību.

Likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" mērķis ir atteikties no sertifikācijas procesa māsu un zobārstniecības praksē. Tas pamatojas uz konceptuālo ziņojumu par māsu profesijas turpmāko izglītību, attīstību. Un tur ir trīs svarīgas lietas: veikt grozījumus veselības un izglītības jomas normatīvajos aktos, kas nosaka kvalifikācijas prasības, profesionālās darbības uzdevumus, kompetenci māsu profesijā, lai māsu profesijas pamatizglītība ietvertu padziļinātas kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, pēc būtības – lai māsas varētu brīvāk ceļot darba tirgū; ieviest jaunu pieeju māsu specializācijai, kuru var iegūt profesionālas pilnveides programmas ietvaros; trešais – būtiskais – atteikties no sertifikācijas procesa, tā ietvaros māsu specialitātes un papildspecialitātes aizstāt ar specializāciju noteiktās aprūpes jomās, kas ir būtiski, lai samazinātu izdevumus māsu profesijas pārstāvēm.

Otrā sadaļa šajā likumprojektā ir precizēt medicīniskās ierīces definīciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulām, kā arī paredzēt deleģējumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus medicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču sfērā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Čakša. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Čakša. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2022. gada 7. janvāris. Aicinu noteikt skatīšanu Saeimas sēdē otrajā lasījumā 2022. gada 13. janvārī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem – 2022. gada 7. janvāris, izskatīšana Saeimas sēdē – 2022. gada 13. janvārī.

Likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija uz otro lasījumu ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā".

Atgādināšu grozījumu būtību. Tiek papildināts likuma 3. pants ar 7. punktu, nosakot, ka darba stāžā ieskaita aktīvā militārā dienesta laiku Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā bijušajās struktūrvienībās un Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā, tādā veidā nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, nosakot tām līdzvērtīgus kritērijus kā citās tiesībaizsardzības iestādēs strādājošajiem nepieciešamā darba stāža noteikšanai, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

Uz otro lasījumu neviens priekšlikums netika saņemts.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izdienas pensiju likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2022. gada 5. janvāris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – 2022. gada 5. janvāris.

Likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labrīt, Mūrnieces kundze! Kolēģi! Tātad uz otro lasījumu šajā likumprojektā ir saņemti 10 priekšlikumi. Komisijā izskatījām, izdebatējām.

1. – Saeimas deputātes Andas Čakšas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Skride. 2. – Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Es atvainojos, par 2. vēlējās debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka konkrētā likumprojekta vairākos priekšlikumos piedāvātās redakcijas un lietotie termini nav juridiski korekti un saprotami, līdz ar to arī nav dzīvē praktiski piemērojami.

Arī komisijas sēdē neviens no dalībniekiem īsti nevarēja paskaidrot, kā tad tiks konstatēts, vai persona ir uzskatāma par karavīra faktisko partneri, ar kuru karavīram ir kopīgi bērni un mājsaimniecība. Arī Juridiskais birojs, uzklausot Aizsardzības ministrijas skaidrojumu, nevarēja pateikt, vai šīs personas būs iespējams noteikt.

Un tāpēc lūdzu Aizsardzības ministriju uz trešo lasījumu iesniegt papildu skaidrojumu. Secīgi nav pareizi šobrīd skriet ratiem pa priekšu un steigties pieņemt kaut kādus jaunus terminus, nemaz vēl nezinot, vai tie faktiski būs izpildāmi.

Vēlos atgādināt kolēģiem, ka Satversmes tiesas sprieduma izpildes termiņš ir 2022. gada jūnijs. Un šobrīd Tieslietu ministrija strādā pie regulējuma, ar kuru tiks paredzēts tiesiskais ietvars, lai atrisinātu šos jautājumus, tāpēc pieņemt tādas normas šobrīd ir pāragri. Mēs ne tikai nevaram tās izpildīt, tāpēc ka šīs personas nebūs skaidri nosakāmas, bet arī neredzam, vai šādas normas iekļausies tajā tiesiskajā regulējumā, ko virzīs Tieslietu ministrija.

Arī no labas likumdošanas prakses viedokļa nav pareizi šobrīd skriet ratiem pa priekšu, dažādos likumos izdomājot savus jaunus formulējumus, ja eksperti Tieslietu ministrijā un darba grupā šobrīd dara savu darbu un strādā pie vienota regulējuma.

Aicinu deputātus darīt savu darbu kvalitatīvi un neatbalstīt nepilnīgi izstrādātus priekšlikumus, dodot iespēju uz trešo lasījumu sagatavot juridiski korektas un precīzas redakcijas šo pakalpojumu nodrošināšanai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā par 2. priekšlikumu!

A. Skride. Jā, tātad komisijā 2. priekšlikums tika diskutēts. Un faktiski tas ietver divas būtiskas lietas. Tā viena – svarīgākā – lieta ir, ka karavīri, kuri dosies uz sociālo rehabilitāciju... šeit varēs doties arī tie karavīri, kas dien jūras spēkos. Tas iepriekš pašā likumprojektā nebija ierakstīts.

Un otra lieta, kas ietver arī deputātes Andas Čakšas priekšlikumu, ir tā, ka karavīrs varēs doties uz šo rehabilitāciju ne tikai ar faktiski laulāto līdzi, bet arī ar faktisko partneri. Un šo partneri jau karavīrs varēs... kur viņš vēl pēc tam dosies uz sociālo rehabilitāciju, jo tas ir šī likuma pamatmērķis... varēs jau, kā teikt... noteikt jau pirms šīs došanās uz savu dienesta vietu un pēc tam uz šo sociālo rehabilitāciju, kura šiem karavīriem patiešām ir ļoti nepieciešama.

Un šis – 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 43, pret – 16, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Skride. 3. – Saeimas deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Tas paredz paplašināt to personu loku, kurām var sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Diemžēl lielās finansiālās ietekmes dēļ šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts. Nākotnē par to ir jādiskutē, bet tātad šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Skride. 4. – aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Skride. 5. – deputātes Andas Čakšas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Skride. 6. – Saeimas deputāta Klementjeva kunga priekšlikums. Tas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Skride. 7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas paredz pagarināt termiņu to pakalpojumu sniegšanai, kurus sniedz Sociālās integrācijas valsts aģentūra. Komisijā 8. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums savukārt paredz, ka sociālajiem darbiniekiem, ja viņi strādā ar klientu, kuram ir kovidinfekcija, arī būs šīs piemaksas, tas ir, respektīvi, paredz... tādas piemaksas jau ir, bet tas paredz, ka tiks pagarināts šis termiņš. Un 9. komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. Jā, un 10. priekšlikums nav atbalstīts un nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Skride. Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Skride. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa – tātad līdz šā gada 29. decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 29. decembris.

Likumprojekts "Grozījumi Invaliditātes likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Evita Zālīte-Grosa.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un atbalstīja pirms pirmā lasījuma grozījumus Invaliditātes likumā.

Šī likumprojekta mērķis ir precizēt institūciju uzskaitījumu, kurām ir tiesības apstrādāt datus no Invaliditātes informatīvās sistēmas, kā arī atbilstoši valsts budžeta pārskatīšanā dotajam uzdevumam atteikties no kredītprocentu dzēšanas par mājokļa pielāgošanas izdevumiem un noteikt vienotu iesnieguma formu, lai novērstu gadījumus, kad prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju ekspertīzes veikšanai iesniedz iesniegumu, kurā trūkst būtiskas informācijas, kā arī noteikt, ka invaliditātes apliecība tiek izsniegta tikai gadījumos, ja persona ir to lūgusi.

Kā jau es teicu, Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja pirms pirmā lasījuma...

Aicinu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Invaliditātes likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Zālīte-Grosa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2022. gada 20. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – 2022. gada 20. janvāris.

Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Labdien, kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 14. decembra sēdē tika izskatīts likumprojekts "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai" (Nr. 463/Lp13).

Likumprojekts paredz no zemes īpašniekiem atsavināt nekustamos īpašumus, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas, lai dabā iezīmētu Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu ārējai sauszemes robežai ar Baltkrievijas Republiku, kā arī uzstādītu valsts robežas joslas, pierobežas joslas un pierobežas norādījuma zīmes un informatīvās norādes, ievērojot attiecīgo deleģējumu.

Komisija otrajam lasījumam saņēmusi un izskatījusi četrus priekšlikumus.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz mainīt likumprojekta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. – Juridiskās komisijas redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. – Juridiskās komisijas redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 4. – Juridiskās komisijas redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Juridiskā komisija likumprojektu otrajam lasījumam ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas jeb 2022. gada 5. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – 2022. gada 5. janvāris.

Likumprojekts "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Latvijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Juridiskās komisijas šā gada 14. decembra sēdē tika izskatīts likumprojekts "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Latvijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas" (Nr. 503/Lp13).

Likumprojekts paredz no zemes īpašniekiem atsavināt nekustamo īpašumu daļas, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas, lai dabā iezīmētu Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu ārējai sauszemes robežai ar Baltkrievijas Republiku, kā arī uzstādītu valsts robežas joslas, pierobežas joslas un pierobežas norādījuma zīmes un informatīvās norādes, ievērojot attiecīgo deleģējumu.

Komisijā priekšlikumi uz otro lasījumu nav saņemti... precīzāk – divi Juridiskās komisijas priekšlikumi tika atsaukti.

Juridiskā komisija likumprojektu otrajam lasījumam ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Latvijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas jeb 2022. gada 5. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – 2022. gada 5. janvāris.

Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma "Dzeņi" Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – pierobežas ceļa pie Pāternieku robežkontroles punkta zemes nodalījuma joslai", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Juridiskās komisijas šā gada 14. decembra sēdē tika izskatīts likumprojekts "Par nekustamā īpašuma "Dzeņi" Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – pierobežas ceļa pie Pāternieku robežkontroles punkta zemes nodalījuma joslai" (Nr. 466/Lp13).

Likumprojekts paredz no zemes īpašnieka atsavināt nekustamo īpašumu, kas atrodas zem valstij piederoša pierobežas ceļa pie Pāternieku robežkontroles punkta zemes nodalījuma joslā, lai nodrošinātu operatīvu Valsts robežsardzes funkciju pildīšanu.

Uz otro lasījumu priekšlikumi Juridiskajā komisijā nav saņemti.

Juridiskā komisija likumprojektu otrajam lasījumam ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par nekustamā īpašuma "Dzeņi" Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – pierobežas ceļa pie Pāternieku robežkontroles punkta zemes nodalījuma joslai" otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas jeb 2022. gada 5. janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem – 2022. gada 5. janvāris. Paldies.

Likumprojekts "Par Nolīgumu par gaisa transportu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kataras Valsti, no otras puses", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē skatīja likumprojektu "Par Nolīgumu par gaisa transportu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kataras Valsti, no otras puses" pirmajā lasījumā.

Tātad par likumprojekta būtību. 2021. gada 28. jūnijā tika pieņemts Eiropas Padomes lēmums par Nolīguma par gaisa transportu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kataras Valsti, no otras puses parakstīšanu. Šis likumprojekts sagatavots, lai pieņemtu un apstiprinātu nolīgumu, kura pamatā ir nodrošināt abpusēju piekļuvi Eiropas Savienības un Kataras gaisa transporta tirgiem ar vienādiem konkurences nosacījumiem un vienotu noteikumu ievērošanu, tostarp lidojumu drošuma, drošības, gaisa satiksmes pārvaldības, sociālo aspektu un vides jomā. Nolīguma noteikumi būs noteicošie attiecībā pret atbilstošajiem noteikumiem līdz šim spēkā esošajos divpusējos gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumos starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Kataras Valsti.

Šis nolīgums pārvadātājiem vienkāršos lidojumu uzsākšanu un veikšanu uz Kataru, kā arī garantēs lidsabiedrībām līdzvērtīgus konkurences apstākļus, vienlaikus nodrošinot gaisa transporta pasažieriem plašākas iespējas un jaunus lidojumu maršrutus.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Nolīgumu par gaisa transportu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kataras Valsti, no otras puses" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz 2022. gada 2. janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – 2022. gada 2. janvāris.

Likumprojekts "Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Krista Baumane.

K. Baumane (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Strādājam ar Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Nr. 1240/Lp13 – "Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses".

Likumprojekts sagatavots, lai pieņemtu un apstiprinātu nolīgumu, ko šī gada rudenī Latvijas Republikas vārdā parakstīja mūsu valsts pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā – ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece. Nolīguma pamatā būs abpusēja piekļuve pušu gaisa transporta tirgiem ar vienādiem konkurences nosacījumiem un vienotu noteikumu ievērošanu, tostarp lidojumu drošuma, drošības, gaisa satiksmes pārvaldības, sociālo aspektu un vides jomā.

Ārlietu komisijā šā gada 15. decembrī likumprojekts tika atbalstīts. Aicinu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

K. Baumane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2022. gada 2. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – 2022. gada 2. janvāris.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 14. decembra sēdē ir apspriedusi likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" (Nr. 1248/Lp13) pirmajā lasījumā.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" paredz paplašināt nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda izciešanas ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu piemērošanu, likvidējot slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi, pilnveidojumus mūža ieslodzījuma izpildē un grozījumus Satversmes tiesas 2020. gada 18. septembra sprieduma lietā Nr. 2019-32-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 49.² panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta otrajam teikumam un 96. pantam" izpildes nodrošināšanai.

Grozījumi koncentrēti vairākos blokos.

Pirmais bloks saistīts ar elektroniskās uzraudzības piemērošanas mērķa grupu paplašināšanu, un to dara, izslēdzot slēgtā cietuma vidējo pakāpi. Kodeksā ir arī citi tehniska rakstura grozījumi, kas saistīti ar šīs kategorijas izslēgšanu. Tāpat pārejas noteikumos paredzēti nosacījumi par to, kā turpmāk ir jāizvieto notiesātie – pēc šīs vidējās pakāpes izslēgšanas.

Otrais bloks saistīts ar uz mūžu notiesāto soda izpildes kārtību. Ir paredzēts, ka viņi sodu varēs izciest arī daļēji slēgtā cietumā. Kopumā paredzēta elastīgāka uz mūžu notiesāto soda izpilde, bet saglabājot arī vajadzīgos drošības standartus. Paredzēta jauna iespēja: ja apmeklētājam jākontaktējas ar uz mūžu notiesāto personu, viņš šādu satikšanos laikā varēs lūgt fizisku norobežojumu.

Trešais bloks saistīts ar cietuma izvērtēšanas komisijas darbību. Regulējums ir koncentrēts vienkopus, kā arī tiek paplašināta šo komisiju kompetence. Likuma līmenī tiek noteikti kritēriji, kas jāņem vērā, pieņemot savus lēmumus. Līdz šim tas bija Ministru kabineta noteikumos.

Ceturtais bloks saistīts ar Satversmes tiesas 2020. gada 18. septembra sprieduma izpildes nodrošināšanu. Šis spriedums paredz iespēju notiesātajam īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju sakarā ar radinieka nāvi, paredzot procedūru, kā tas tiek realizēts.

Likumprojekts satur vēl citus grozījumus, kas saistīti ar notiesātā saraksti, ar pavadāmo laiku soda izolatorā. Tiek ieviests Eiropas cietumu noteikumos noteiktais soda dienu skaits, kuras var pavadīt izolatorā. Ir arī regulējums par cietuma medicīnas daļām, par soda izpildes režīmu Latvijas Cietumu slimnīcā... un arī par papildsodu – par izraidīšanu no Latvijas Republikas teritorijas.

Likumprojektam tiek lūgta steidzamība, jo, izslēdzot slēgta cietuma vidējo pakāpi, ir jānodrošina vienveidīga cietumu rīcība, lai nepasliktinātos notiesāto situācija. Tādēļ pārejas noteikumos ir ļoti detalizēts regulējums attiecībā to, kas cietumiem būs jādara, lai nodrošinātu vidējās pakāpes izslēgšanu.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi un atbalstījusi arī Ministru kabineta lūgumu par steidzamības noteikšanu. Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

R. Bergmanis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2022. gada 10. janvāris. Izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – nākamajā Saeimas sēdē pēc komisijas sēdes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tas nozīmē, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2022. gada 10. janvāris. Izskatīšana – nākamajā Saeimas sēdē pēc likumprojekta izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 15. decembra sēdē ir apspriedusi likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" (Nr. 1178/Lp13) pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts izstrādāts, lai:

1) piešķirtu karavīram (arī zemessargam) tiesības pielietot dienesta šaujamieroci, tostarp arī bez brīdinājuma, ja tas ir pamatots ar attiecīgās operācijas konceptu, un speciālos līdzekļus, veicot speciālās operācijas, tai skaitā – militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju pārvarēšanai;

2) precizētu karavīra atstādināšanas no amata priekšnoteikumus;

3) noteiktu Nacionālo bruņoto spēku komandierim tiesības uz laiku piešķirt citām personām tiesības valkāt karavīra formas tērpu;

4) precizētu zaudējumu apzīmējošo terminu lietojumu.

Pašreizējais regulējums neaptver visus iespējamos gadījumus, kad karavīri, kuri īsteno speciālās operācijas, ir spiesti pielietot dienesta ieročus. Militāro darbību rezultātā izraisīta valsti apdraudoša situācija var tikt konstatēta arī miera laikā.

Militārā dienesta likuma 13. panta otrā daļa autorizē karavīru miera laikā pielietot dienesta šaujamieroci likumos un militārajos reglamentos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.¹ panta pirmās daļas 7. punkts nosaka, ka Nacionālie bruņotie spēki, pildot likumā paredzētos uzdevumus, veic speciālās operācijas. Konstatēts, ka laika gaitā Militārā dienesta likuma normas, kas paredz karavīra tiesības pielietot dienesta šaujamieroci, vairs neaptver visus nepieciešamos gadījumus, kad karavīram speciālo operāciju izpildes laikā ir nepieciešams pielietot dienesta ieroci. Šobrīd speciālo operāciju spektrs (operāciju veidi) ir daudz plašāks nekā, piemēram, ķīlnieku atbrīvošana.

NBS atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.¹ panta trešajai daļai sniedz atbalstu gan Valsts drošības dienestam pretterorisma pasākumos, terorisma draudu novēršanā un pārvarēšanā, gan citiem valsts drošības dienestiem nacionālās drošības pasākumu veikšanā.

Taču Militārā dienesta likuma normas, kas paredz karavīra tiesības bez brīdinājuma pielietot dienesta šaujamieroci, neaptver visus nepieciešamos gadījumus, kad karavīram militāro operāciju izpildes laikā ir jāpielieto dienesta ierocis, iepriekš par to nebrīdinot. Šobrīd tas ir faktiski iespējams tikai ķīlnieku atbrīvošanas operācijās vai arī uzbrukuma gadījumā. Līdz ar to likumā paplašināmas karavīra tiesības pielietot dienesta šaujamieroci.

Likumā tiek nostiprināti divi principi: pirmais – šaujamieroča pielietošanai ir jābūt samērīgai un nepieciešamai; otrais – karavīram ir jādara viss nepieciešamais, lai maksimāli garantētu visu citu drošību un minimizētu kaitējumu.

Regulējums nosaka tādas pašas tiesības arī zemessargiem.

Karavīra atstādināšana no amata disciplinārlietas izmeklēšanas laikā paredzēta tikai tad, ja iespējami izdarīts pietiekami nopietns un smags disciplinārpārkāpums.

Tāpat jauninājums likumā būs Nacionālo bruņoto spēku komandiera tiesības paredzēt tiesības valkāt karavīra formas tērpu citām personām. Šāda nepieciešamība varētu rasties, piemēram, filmu vai raidījumu veidošanā; attiecīgi tiktu sagatavots rīkojums par šādu formas tērpu lietošanu.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts, tāpēc komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas – 2022. gada 5. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – 2022. gada 5. janvāris.

Likumprojekts "Grozījumi Sodu reģistra likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Bašķis.

A. Bašķis (JK).

Labdien! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbalstījusi pirmajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi Sodu reģistra likumā" (Nr. 1229/Lp13).

Tas ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu Nr. 2019/884 attiecībā uz informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem un attiecībā uz Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS)... prasības, kā arī – ņemot vērā regulu Nr. 2019/816, ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas papildināšanai izveido centralizētu sistēmu tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem.

Likumprojekts paredz, ka reģistrā tiks iekļautas papildu ziņas, piemēram, par ārvalstniekiem, tas ir, identifikācijas kods, papildus – adrese, ziņas par personas tēva vārdu (tas ir būtiski personas identifikācijai), ziņas par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, un tā tālāk.

Ar likumprojektu tiek paredzēts arī papildināt apkopojamo ziņu apjomu. Tiks norādītas ziņas par procesa izbeigšanas pamatu, reabilitējošiem vai nereabilitējošiem apstākļiem, noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju, soda izciešanu un probācijas uzraudzības gaitu, kā arī cita nepieciešamā informācija. Šādu ziņu iekļaušana reģistrā nodrošinās pieņemto lēmumu hronoloģisko secību un radīs nepārprotamu izpratni par personas sodāmības īpatnībām, kā arī piemēroto galīgo soda veidu un tā apmēru.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir Latvijas Republikas centrālā iestāde (regulas izpratnē), un Informācijas centrs veic regulā noteiktos attiecīgos pienākumus.

No likuma ir izslēgts nosacījums, ka par izziņas no reģistra sagatavošanu ir maksājama valsts nodeva. Izvērtējot jēdziena "valsts nodeva" definīciju, secinājums bija, ka tā vairāk atbilst jēdziena "maksas pakalpojumi" definīcijai, līdz ar to mainīta iemaksas pozīcija.

Noteikts, ka Datu valsts inspekcija veic regulā paredzēto revīziju attiecībā uz datu apstrādi.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sodu reģistra likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Bašķis. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam – divas nedēļas, tas ir, 2022. gada 5. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – 2022. gada 5. janvāris.

Godātie kolēģi, laiks paziņojumiem.

Pirmais paziņojums. Tiek sasaukta Saeimas Prezidija sēde pulksten 10.25 Sarkanajā zālē.

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs sanāk, lai lemtu par šā gada 22. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes sasaukšanu. Provizoriski darba kārtībā – divu likumprojektu nodošana komisijām. Tātad – Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" (Nr. 1280/Lp13) un Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (Nr. 1281/Lp13).

Tālāk – likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana 1. lasījumā.

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Nr. 1279/Lp13), ko iesniegusi Juridiskā komisija.

Un tālāk – lēmumu projektu izskatīšana.

Trīs lēmumu projekti:

lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" (Nr. 1218/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 13. janvārim",

lēmuma projekts "Par Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra rīkojumu Nr. 930, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" un

lēmuma projekts "Par Ministru kabineta 2021. gada 14. decembra rīkojumu Nr. 960, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"".

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs plāno aptuveno otrās attālinātās ārkārtas sēdes laiku – pēc 20 minūtēm. Lūdzu, sekojiet līdzi! Jūs tiksiet informēti par precīzu otrās attālinātās ārkārtas sēdes laiku jūsu tālruņu īsziņās.

Vēl vārds deputātam Jānim Dombravam – paziņojumam.

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātie Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Polijas parlamentu deputāti! Šajā pārtraukumā notiks grupas sanāksme. Visiem e-pastā ir nosūtīta pieslēgšanās saite. Lūgums nekavēt, ņemot vērā, ka ir gaidāma vēl viena Saeimas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad sēdes darba kārtība izskatīta.

Deputātu reģistrācija noslēgusies.

Līdz ar to šā gada 22. decembra pirmo attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.