• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2021. gada 28. oktobra stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas septiņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 28. oktobrī". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 2.11.2021., Nr. 212 https://www.vestnesis.lv/op/2021/212.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rīgas domes lēmums Nr. 980

Par Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas locekļa darbības izbeigšanu komisijā un Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas locekļa kandidātu pieteikšanas termiņu

Vēl šajā numurā

02.11.2021., Nr. 212

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 28.10.2021.

OP numurs: 2021/212.2

2021/212.2
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas rudens sesijas septiņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 28. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2021. gada 28. oktobra otro attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 65, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā – sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Inese Lībiņa-Egnere, Anda Čakša, Ainars Latkovskis, Andrejs Judins, Kārlis Šadurskis, Arvils Ašeradens, Atis Lejiņš, Juris Rancāns, Māris Kučinskis un Inese Voika ir iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Ata Lejiņa atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Par – 72, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Inese Lībiņa-Egnere, Anda Čakša, Ainars Latkovskis, Andrejs Judins, Kārlis Šadurskis, Arvils Ašeradens, Atis Lejiņš, Juris Rancāns, Māris Kučinskis un Inese Voika ir iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Ata Lejiņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Inese Lībiņa-Egnere, Anda Čakša, Ainars Latkovskis, Andrejs Judins, Kārlis Šadurskis, Arvils Ašeradens, Atis Lejiņš, Juris Rancāns, Māris Kučinskis un Inese Voika ir iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Par – 72, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija savā šā gada 26. oktobra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 1211/Lp13) pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu – 140.1 – pantu – "Viltota sadarbspējīga sertifikāta iegādāšanās un izmantošana".

Grozījums paredz noteikt papildu regulējumu jau esošajām normām par viltota sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegādāšanos, kā arī citai personai izsniegta sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta izmantošanu, ja lietotājs pats nav vakcinējies. Regulējums paredz arī atbrīvot personu no kriminālatbildības, ja tā labprātīgi paziņojusi, ka ieguvusi viltotu vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikātu.

Tiek paredzēts izdarīt arī grozījumu Krimināllikuma 326.3 panta pirmās daļas sankcijā, paaugstinot to un nosakot, ka personu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labuma piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu... Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labdien, kolēģi! Es tātad par formulējumu, kas tiek piedāvāts Krimināllikumā par viltotiem sertifikātiem un tamlīdzīgi. Es domāju, ka šis formulējums pēc savas būtības ir analfabētisks, juridiski analfabētisks, un tas iemesls ir gaužām vienkāršs. Tātad pats sertifikāts pēc savas būtības viltots var būt tikai tādā gadījumā, kādu mēs pieredzējām pirms dažām dienām, kad Polijā tika izdots sadarbspējīgs sertifikāts uz Ādolfa Hitlera vārda.

Tātad tika attiecīgi vai nu... uzlauzta datorprogramma un tika izveidots šāda veida sertifikāts. Tad tas ir sertifikāta viltojums. Visos pārējos gadījumos pats sertifikāts ir īsts un nav viltots, jo šo sertifikātu izdod valsts. Neviens cilvēks – vakseris vai antivakseris, vakcinēts vai nevakcinēts, pārslimojis vai nepārslimojis – neizdod sertifikātu, līdz ar to nav iespējams arī to noviltot. To noviltot var tikai valsts, ja... valsts amatpersona, kas to sertifikātu izdod. Līdz ar to no šāda viedokļa tā ir milzīga problēma, juridiska problēma, analfabētiska problēma, kādā veidā tiek pasniegts attiecīgais likums.

Otra lieta. Es domāju, ka šie grozījumi Krimināllikumā pēc savas būtības ir bezjēdzīgi. Tie ir bezjēdzīgi viena vienīga iemesla dēļ, proti, – pierādīšanas fakts. Nav iespējams pierādīt pat tad, ja Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā pirms vai pēc "Panorāmas" vai "Panorāmas" laikā tiešajā ēterā kādam veic injekciju kreisajā vai labajā plecā... nav iespējams pateikt un pierādīt, kas tur tika injicēts, – vakcīna pret kovidu vai vakcīna pret kaut ko citu, vai vienkārši fizioloģisks šķīdums. To nav iespējams pateikt.

To ir iespējams pateikt tikai vienā gadījumā, un arī jautājums, vai ar to juridiski pierādīšana ir pabeigta, kad cilvēki paši, kas ir veikuši šīs darbības, saka: jā, es veicu šādu darbību. Bet arī tas, ka cilvēks pats ir pateicis kaut ko, vēl nenozīmē, ka viņš ir teicis taisnību, un tas ir jāpierāda ar citiem pierādīšanas līdzekļiem.

Līdz ar to no šāda viedokļa šādi grozījumi juridiski ir bezjēdzīgi. Protams, tos var ieviest, bet atcerieties vēlreiz – tātad grozījumu būtība ir runāt par viltotiem sertifikātiem, bet cilvēki, kuri, piemēram, reāli nav vakcinējušies un saņem sertifikātu, šo sertifikātu nevilto. Sertifikāts ir īsts. Īsts var nebūt pats vakcinēšanās fakts. Var būt noticis vai nenoticis vakcinēšanās fakts, bet ne sertifikāts. Tā ir vēl viena lieta.

Un pēdējā lieta, kas ir pati būtiskākā, ja mēs skatāmies plašāk. Es domāju, ka sertifikātu būtība kā tāda, šo zaļo sertifikātu būtība... nākotnē mēs nonāksim pie situācijas, ka būs cilvēki, kurus sauks pie atbildības par šādu sertifikātu radīšanu, jo šādi sertifikāti pēc savas būtības pārkāpj jebkādas cilvēktiesības. Cilvēku šķirošana un dalīšana vakcinētajos un nevakcinētajos, pārslimojušos un nepārslimojušos... un tādā garā... ir absolūts cilvēktiesību pārkāpums.

Šodienas apstākļos, kad statistika jau skaidri parāda, ka arvien vairāk saslimst vakcinēti cilvēki, arī slimnīcās nonāk arvien vairāk vakcinētu cilvēku (pagaidām varbūt statistiski mazāk nekā nevakcinētu cilvēku, bet arvien vairāk)... skaidri un gaiši parāda, ka šādai dalīšanai nav nekādas nozīmes. Tai ir tikai juridiska nozīme, juridiski kaitnieciska nozīme, – šķelt sabiedrību, veicināt segregāciju, pārkāpt cilvēktiesības... un tādā garā... iejaukties personas privātajā dzīvē, izpaust personas privātos datus, uzspiest cilvēkam veikt medicīniskas manipulācijas, par kurām neviens neuzņemas atbildību, un tamlīdzīgi.

Ar uzspiešanu vēl nevienā sabiedrībā nevienos laikos nav panākts vēlamais rezultāts. Ja mēs gribam samazināt mirstību Latvijā, mums vajag nevis nozagt 500 miljonus kovida slimniekiem paredzētās naudas un vajag nevis biedēt cilvēkus ar kriminālprocesiem, un nevis būt valstī, kurā soda visvairāk cilvēku, bet šos 500 miljonus ieguldīt kovida slimības ārstēšanā, attīstīt primārās veselības aprūpes sistēmu, iesaistīt vairāk ģimenes ārstu, atjaunot beigu galā "Linezeru", kurā vēsturiski ticis paredzēts gultasvietu skaits 14 tūkstošiem cilvēku, ja mēs skatāmies Austrumu slimnīcas mājaslapā un lasām par slimnīcas "Linezers" vēsturi. Šobrīd šī slimnīca ir nodota dejotāja Pabrika kunga rīcībā un divus gadus tajā nekas nav darīts, lai tur varētu uzņemt kovida slimniekus.

Rīgas pilsēta visu vasaru nodarbojās ar stabiņu pārvietošanu un velojoslu likšanu, bet ne Rīgas 1. slimnīca, ne Rīgas 2. slimnīca līdz šai dienai nav tikušas pienācīgi iesaistītas veselības aprūpē. Un tad mēs domājam, ka risinājums mūsu veselības aprūpes sistēmas uzlabojumā būs šādi grozījumi, kas no juridiskā viedokļa vienkārši ir bezjēdzīgi.

Mūsu valsts iet totalitāras valsts... režīmā, kur ar sodīšanas elementiem... ka policijai faktiski tā vietā, lai atklātu noziegumus, reālus noziegumus... reālas slepkavības, reālas laupīšanas un citus reālus noziegumus, beigu galā reālus, koruptīvus noziegumus... policijai ir jānodarbojas ar parastu iedzīvotāju tvarstīšanu, ar sodu uzlikšanu tiem, kas dodas protesta akcijās, lai gan visā pasaulē tas ir tikai demokrātiski, ka cilvēkiem ir tiesības protestēt. Biedēšana ar milzīgiem sodiem un tamlīdzīgi...

Es aicinu Saeimas deputātus... Skaidrs, ka šo virzīs uz priekšu, bet es aicinu ieklausīties tajā, ko es saku, un uzsvaru tomēr likt uz šiem statistikas skaitļiem, kurus es izlasu par ieguldījumiem kovida slimnieku ārstēšanā, – 500 miljoni eiro divu gadu laikā ir ieguldīti it kā kovida slimnieku ārstēšanā – tieši kovida slimnieku ārstēšanā! Par 500 miljoniem eiro mums faktiski ir izveidotas aptuveni 100 ar kapeikām jaunas gultasvietas, un mums veselības aprūpes sistēmā ir iestājies kolapss.

Starp citu, šonedēļ man bija saruna ar kādas slimnīcas vadību – lielās Rīgas slimnīcas vadību. Es uzdevu tiešu jautājumu, un šis jautājums bija: "Cik papildu līdzekļu vajadzētu, lai viss būtu vairāk vai mazāk kārtībā, lai mums nebūtu Vācijas līmenis, bet lai būtu atbilstoši viss kārtībā?" Atbilde skanēja: "Aptuveni 300 miljonus."

Mēs esam aizņēmušies četrus miljardus, šogad aizņemsimies vēl pāris miljonus, bet šie 300 miljoni, kas risinātu problēmu, nav atradušies, tie atkal tiks nozagti. Mēs ar tādām demonstratīvām, neko neizsakošām, birokrātiskām lietām kā sodīšana, pazemošana, diskriminēšana cenšamies atrisināt problēmu, kas būtu jārisina pēc būtības, ejot palīgā veselības aprūpes nozarei, – ejot palīgā gan materiāli, ejot palīgā... vienkārši neapzogot šo nozari. Ja tas būtu noticis šo divu gadu laikā, mums šādi grozījumi Krimināllikumā nebūtu vajadzīgi. Mūsu sabiedrība arī saliedētos un palīdzētu varai tikt galā ar kovida pandēmiju, bet tad, kad sabiedrība redz, ka visu vasaru... šovasar, pagājušo vasaru... mums jau no Viņķeles laikiem... mums visu laiku čempioni un kas tik vēl ne, Kariņš ar savu daudzo naudu – čempions un tamlīdzīgi... Visi te čempioni. Un visi citi ir vainīgi, tikai ne paši.

Līdz kliņķim nolaistā veselības aprūpes sistēma, līdz kliņķim nolaistā policija... Mēs varam aizbraukt uz jebkuru policijas iecirkni paskatīties, kā tad tur cilvēki dzīvo. Līdz kliņķim nolaists viss, bet vainīgi visi citi, un visu risinās grozījumi Krimināllikumā, tad nu gan iestāsies saulainā nākotne un visa pandēmija līdz ar to beigsies. Tā taču nenotiek, vai ne, cilvēki?

Šis ir tāds virziens, kā kārtējo reizi baidīt, līdzīgi kā... tiklīdz Saeima skatīs, ka visiem 100 Saeimas deputātiem obligāti jābūt vakcinētiem, tāpēc ka tie, kas ir vakcinējušies, baidās, ka viņi saslims. Tad kāda jēga no tās vakcīnas, ja jūs baidāties, mīļie kolēģi! Kāpēc mēs vispār strādājam attālināti? Kāpēc mēs nestrādājam klātienē, ja jau tas viss palīdz, ja jau tas viss mūs padara nemirstīgus, veselus un tamlīdzīgi? Varbūt mums vajadzētu no citas puses pieiet un sākt uzdot kritiskus jautājumus par tematiem, par kuriem visai sabiedrībai ir kritiski (Nav saklausāms.)...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 28. oktobra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" izskatīšana, pirmais lasījums.

Pirms pārtraukuma tika uzsāktas debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kāds gudrs domātājs savulaik ir teicis, ka cilvēcei ik pa brīdim ir nepieciešami kādi satricinājumi, pārbaudījumi, lai katrs cilvēces attīstības posms tomēr ietu uz priekšu, lai neieslīgtu paštīksmināšanās mierā, nesāktos patēriņa kultūra un cilvēki nesāktu degradēties.

Jā, acīmredzot viņam ir taisnība, redzot to, kādiem satricinājumiem mūsu senči ir gājuši cauri. Un mēs redzam, ka tie, kas ir izdzīvojuši šos smagos laikus, tomēr ir palikuši pie ļoti augstas inteliģences līmeņa un izpratnes par cilvēktiesībām. Taču varbūt ne vienmēr tas tā ir – kā mēs redzam, kā mēs būtu domājuši.

Šādi pārbaudījumi, kuros mēs esam šobrīd, tāpat kā cita veida pārbaudījumi, kuriem mūsu cilvēce ir gājusi cauri, atkailina cilvēka instinktus, jūtas, arī sajūtas, un, protams, izpaužas viss... no visdziļākajām dzīlēm nāk ārā dažādi brīnumi. Katram cilvēkam tie ir savādāki. Vienam tomēr parādās... Tie cilvēki, kas varbūt iepriekš smīkņāja par tiesiskumu un taisnīgumu, šobrīd meklē veidu, kā varētu aizstāvēt savas tiesības, par kurām viņi bija pārliecināti, ka tās vienmēr piemitīs cilvēkiem.

Savukārt otri, tie, kuri vēl pirms gada sauca, ka mums ir nepieciešams novērst diskrimināciju, ka mums ir jābūt vienlīdzīgiem, šobrīd runā jau pavisam citu. Viņi runā to, ka mēs vairs nekad nedzīvosim tādā sabiedrībā, kādā mēs dzīvojām līdz šim, mums vienmēr būs šī jauno apliecību sistēma, cilvēki tiks dalīti un galu galā nospiesti uz ceļiem, lai viņi pakļautos šai jaunajai sistēmai. Jā, tiešām mēs dzīvojam ļoti smagā un neparastā laikā. Mēs redzam šo cilvēku izpausmes, un tas, ko mēs redzam arī šajā likumprojektā, ir tas, ka daži cilvēki šobrīd diemžēl mēģina būvēt sistēmu virs jau esošās sistēmas, kurā mēs līdz šim esam dzīvojuši. Viņi mēģina būvēt tādu sistēmu, kādu savulaik ir būvējuši tādi cilvēki... vai necilvēki, kuru vārdus mēs labprāt aizmirstu, bet viņu vārdi ir nepieciešami vēstures grāmatās, lai mēs, mūsu bērni vienmēr atcerētos to, cik kroplīga var tikt radīta sistēma, ja vara nonāk ļaunās rokās, ja vara nonāk tādās rokās... tādu cilvēku rokās, kuri ir gļēvi, kuri ir bailīgi un kuri ir zemiski.

Mēs redzam to, ka ļoti lielas kļūdas, protams, šajā jaunajā sistēmā... jo mēs nevaram tiešām... nevar uzbūvēt uz esošās tiesību sistēmas kaut ko tik šausmīgu, ko šobrīd mēģina uzbūvēt mūsu lēmumu pieņēmēji, kuri ir vairākumā. Mēs runājam par cilvēku dalīšanu, par sertifikātu sistēmu, kura... Mēs ļoti ceram... mēs esam pārliecināti, ka drīz vien pierādīsies, ka šī sistēma ir prettiesiska. Mēs redzam, ka tie ir cilvēki, kas šobrīd tik ļoti, ļoti ir aizrāvušies ar jaunas sistēmas būvēšanu... viņi jau nevar apstāties, viņi nevar apstāties, un viņi neapstāsies, jo, ja viņi apstāsies, viņi uzreiz tiks sodīti par to, ko viņi ir nodomājuši darīt ar cilvēkiem.

Tāpēc, ja mēs redzam tagad šos grozījumus, kas it kā paredz sodu par to, ka cilvēki ir uzrādījuši sertifikātus, kurus viņi ir ieguvuši nepamatoti, jautājums ir – kādā nolūkā viņi to ir darījuši? Protams, atbilde... Un arī šeit klātesošie deputāti, kuri bija Juridiskās komisijas sēdē, skaidri un gaiši atbildējuši, ka šie cilvēki nelietīgi izmanto sertifikātus, lai viņi varētu strādāt. Tātad jūs, kolēģi, esat radījuši tādu sistēmu, kurā nevis tiek ierobežotas tiesības, bet tiesības tiek atņemtas. Jūs gribat atņemt – un jūs jau esat atņēmuši! – tiesības tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri līdz šim ir godprātīgi strādājuši, lai pabarotu savu ģimeni, un maksājuši nodokļus. Jūs šobrīd viņiem šo iespēju vispār liedzat, nevis ierobežojat. Nē, tā nav tiesību ierobežošana, tā ir tiesību atņemšana!

Tas, ka jūs mēģināt kaut kādā viedā aizbildināties ar kopējo labumu, ar kaut kādu mistisku sabiedrības kopējo veselības stāvokli, tas, protams, liecina par to, ka jums nav argumentu un šī tiesiskā sistēma, jaunā sistēma, kuru jūs mēģināt uzbūvēt, tiešām ir uzbūvēta uz dogmu un pieņēmumu pamata. Bet, ja jūs, kolēģi, tiešām domājat, ka šādā veidā, ierobežojot un atņemot tiesības cilvēkiem, jūs varat vēl vairāk cilvēkus sodīt par to, ka viņi cenšas izdzīvot, tad jūs, visticamāk, kādu dienu paši tiksiet sodīti par šādu likumu ieviešanu.

Padomājiet tikai – jūs šobrīd liekat cilvēkiem pārkāpt likumu, lai viņi varētu pabarot savu ģimeni. Bet bēgļi, kuri laužas pāri Baltkrievijas–Latvijas robežai, daudziem no jums ir... tiešām šķiet, ka viņiem piemīt lielākas tiesības nekā tiem cilvēkiem – jūsu kaimiņiem, pat jūsu draugiem –, kuriem šīs tiesības ir atņemtas. Padomājiet par to. Radot šādu nevienlīdzības sistēmu, jūs pat esat iedomājušies par to, ka tie cilvēki, kuri uzrādīs svešu sertifikātu, bet būs vakcinēti... bet viņiem vienkārši, kā Judina kungs teica, būs izlādējies mobilais telefons, – viņiem nebūs nekādas atbildības, lai gan tas tomēr arī ir pārkāpums, kā atzina Judina kungs. Bet tie cilvēki, tie monstri, kuri nesīs infekciju tālāk, kā arī saka likumprojekta iesniedzēji, tie, kuri rādīs šo nepamatoti iegūto sertifikātu, būs jāsoda pēc visbargākajiem likumiem.

Mierina tikai tas, ka tie cilvēki, kas šobrīd mēģina uzbūvēt šo jauno sistēmu, nav tik ļoti labi juristi, lai viņi to varētu darīt profesionāli. Iespējams, ka tas nav tikai viņu zināšanu līmenis, bet tas ir vairāk tas, ka šis ļaunums, ko viņi rada, nevar tikt uzbūvēts uz esošās sistēmas pamata. Vienkārši tas nelīmējas kopā – šī sistēma, ko rada tie cilvēki, kuru vārdi līdzinās to cilvēku vārdiem, kurus mēs labprāt aizmirstu vēstures grāmatās.

Tāpēc, kolēģi, es šodien aicināšu jūs balsot "pret". Es zinu, ka es būšu absolūtā mazākumā, bet es nekad neatbalstīšu noziedzīgu likumu un noziedzīga likuma tālāku attīstību. Šis likums un sods par šī likuma pārkāpšanu ir absolūti prettiesisks, jo, ja kādu dienu jūs pieņemsiet likumu, kurā būs vēl lielāks cilvēktiesību pārkāpums, es jums saku... jums jau nav tālu jāskatās, atveriet vēstures grāmatas... tad par šī likuma pārkāpšanu jūs arī paredzēsiet kriminālsodu, un jūs tālāk iesiet neapstājoties. Tāpēc... es tiešām saprotu, ka jūs neapstāsieties, bet es aicinu jūs aizdomāties par to, ka kādu dienu jūs varētu stāvēt likuma priekšā, tiesas priekšā.

Es iesniegšu priekšlikumus pie šī likumprojekta par to, ka tām amatpersonām, kuras pieņem prettiesiskus likumus, būtu kādu dienu jāstāv likuma priekšā, tiesas priekšā. Es balsošu "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Pirms es sāku runāt par Krimināllikumu un par grozījumiem, es gribu vērst jūsu uzmanību, ka šodien bija publikācija medijos par to, ka vakar no kovida nomira 64 cilvēki. Es domāju, ka tas nenotiktu, ja mums nebūtu tāda liela pretdarbība vakcinācijas procesiem, ja cilvēki neapšaubītu pašsaprotamas lietas, – tad tie cilvēki varētu dzīvot, bet diemžēl mums ir daži politiķi, kas vienkārši spēlē politiskas spēles.

Bet par Krimināllikumu man gribētos vērst jūsu uzmanību, ka būtībā mēs neizdomājam kādas jaunas normas. Arī tagad Krimināllikuma 275. pantā ir paredzēta atbildība par dokumenta viltošanu un viltota dokumenta realizāciju un izmantošanu. Atbildība ir, bet vai tiešām, lai sauktu kādu pie kriminālatbildības, ir jāgaida, ka viņš sāks izmantot dokumentu? Vai tiešām ir jāgaida, ka viņš dabūs divas viltotas potes un tad uzrādīs viltotu sertifikātu? Tas nav pareizi. Protams, juristi saprot, ka ir iespēja saukt pie atbildības par sagatavošanos noziegumam, par mēģinājumu to izdarīt, tādi procesi ir. Mums ir normas, un mums ir kriminālprocesi. Jautājums – vai nebūtu prātīgi tiesībaizsardzības institūcijām atvieglot darbu... iespēju strādāt, jo viņu kapacitāte arī ir ierobežota. Grozījumu mērķis būtībā ir nevis kaut ko jaunu izdomāt, nevis kaut ko ierobežot... mēs runājam par dokumenta viltošanu. Sertifikāts ir dokuments, un, ja kāds to vilto, izmanto, viņam ir jāatbild par to. Ne tikai tāpēc, ka tas apdraud valsts pārvaldes kārtību, bet tāpēc, ka tas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.

Mēs piedāvājam noteikt atbildību par sertifikāta... bija rakstīts "iegādāšanos", bet diskutējot mēs sapratām, ka labāk un pareizāk būtu runāt par "iegūšanu". Ir saprotams, ka, iegūstot šo dokumentu, cilvēki grib to izmantot, un izmantojot viņi apdraud savu un citu cilvēku veselību un dzīvību. Tāpēc mēs nolēmām pilnveidot esošo regulējumu. Juridiskajā komisijā notika diskusija, ir pausti dažādi viedokļi. Kopumā atbalsts ir, bet uz otro lasījumu mēs noteikti veiksim precizējumus. Iespējams, tie būs panti ar citiem numuriem, bet ideja kā tāda paliks un tiks saglabāta, proti – ja kāds ir ieguvis viltojumu, ja viņš to izmanto, ja kāds realizē, tad gan tagad, gan arī turpmāk... par to ir un būs paredzēta atbildība.

Saistībā ar šodien dzirdēto, man gribētos arī vērst uzmanību, ka nav pamata... vienkārši bija sniegta nepareiza informācija. Es saprotu, ka lietpratēji to neuztvers nopietni, bet tomēr, ja izskanēja no mūsu tribīnes, tad svarīgi vērst uzmanību, ka viltojums var būt gan fizisks, gan intelektuāls. Ja kāds domā, ka, ja sertifikāts iegūts ar viltu, bet to izsniedz oficiāli, tad viss ir kārtībā, viņš pieļauj ļoti lielu kļūdu. Ja sertifikāts ir izsniegts, viltojot kādu informāciju, izsniegts, zinot, ka cilvēks nav vakcinēts, tas ir viltojums, un gan tagad, gan arī turpmāk par darbībām ar tādu viltotu dokumentu būs paredzēta atbildība.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Mēs turpināsim strādāt, un nākamajā nedēļā apakškomisijā mēs apspriedīsim iesniegtos priekšlikumus. Arī Juridiskajā komisijā notiks diskusija, bet šis jautājums ir ļoti svarīgs, tas nav jautājums tikai par to, lai likums būtu skaistāks, jautājums ir par to, ka ir apdraudētas cilvēku dzīvības. Man ļoti gribētos cerēt, ka arī šodien, runājot par šo jautājumu... daži cilvēki varbūt sadzirdēs un, ja viņi varbūt plānoja kaut ko tādu darīt – tātad iegādāties viltojumu –, varbūt tas viņus atturēs, un viņi padomās par īsto vakcināciju, kas viņiem var palīdzēt izdzīvot.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēgtas.

Lūdzu zvanu!

Juraša kungs, vai vēlējāties komisijas vārdā kaut ko piebilst? Atvainojos, nedevu jums vārdu.

J. Jurašs. Jā, Juridiskās komisijas vārdā gribēju minēt to, ka tiešām Juridiskās komisijas sēdē, kad tika skatīts šis likumprojekts, izvērtās diezgan plašas, bet konstruktīvas debates un šajā sēdē izskanēja vairāki racionāli, konstruktīvi ierosinājumi, kā varētu šo likumprojektu uzlabot, tāpēc arī no Juridiskās komisijas puses ir aicinājums visiem tiem, kam ir vēlme pēc būtības, konstruktīvi iesaistīties šī likumprojekta pilnveidošanā, to darīt.

Komisijas sēdē tika atzīts, ka, jā, protams, ir svarīgi, lai šis esošais regulējums tiktu pilnveidots, un skaidrs, ka šī likumprojekta mērķis nav tikai un vienīgi saukt pie atbildības tos, kuri prettiesiski iegūst šos sertifikātus, bet lielā mērā šim regulējumam būtu arī preventīva nozīme – atturēt cilvēkus, kuriem rodas vēlme iegūt viltotos sertifikātus... lielā mērā tātad tas mērķis ir tomēr pasargāt šīs personas no smagu seku iestāšanās, vienlaicīgi, protams, respektējot visas sabiedrības veselības apdraudējumu kopumā.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 70, pret – 4, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

J. Jurašs. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam šā gada 1. novembri pulksten 14.00 un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt Saeimas 11. novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. novembris pulksten 14.00, izskatīšana – Saeimas 11. novembra sēdē.

Godātie kolēģi, esam izskatījuši visu šodienas otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Vēl vēlos jūs informēt par saņemtajiem deputātu jautājumiem.

Ir saņemts deputātu Zariņa, Rubika, Tutina, Ločmeles, Nikonova, Pimenova un Kucina jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam "Atkārtots pieprasījums uz Saeimas deputātu jautājumu Nr. 291/J13 par papildus sniedzamo informāciju saistībā ar Covid-19 statistiku". Jautājums tiks nodots veselības ministram Danielam Pavļutam.

Deputāti Sprūde, Gobzems, Možvillo, Valainis, Stepaņenko, Krapāne, Tavars, Švecova, Nemiro un Petraviča ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par Covid-19 statistikas datiem". Jautājums tiks nodots veselības ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Rubiks, Tutins, Ločmele, Nikonovs, Pimenovs un Kucins ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Saistībā ar Latvijas ārstu biedrības publiski pausto sašutumu par veselības ministra Daniela Pavļuta un Veselības ministrijas neprofesionālo pieeju Covid-19 radītās krīzes risināšanā un valdības un Veselības ministrijas kļūdainajiem un savlaicīgi nepieņemtajiem lēmumiem, un pirms mobilizācijas uzsākšanas neveiktas mērķtiecīgas resursu plānošanas, un plāna neesamības par to, kur tad tie mobilizētie speciālisti tiks nosūtīti". Jautājums tiks nodots veselības ministram Danielam Pavļutam atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Rubiks, Tutins, Kucins un Pimenovs ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par jūsu valdības rīcības pamatotību un atbilstību reālajai situācijai saistībā ar veselības aprūpes nozares mobilizāciju cīņai ar Covid-19 infekcijas sekām". Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Rubiks, Tutins, Nikonovs, Pimenovs un Kucins ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Saistībā ar publicēto vakcinācijas statistiku". Jautājums tiks nodots ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Stepaņenko, Možvillo, Sprūde, Švecova un Petraviča ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par mobilizācijas pieprasījumu, slimnīcu noslodzi un veselības aprūpes darbinieku atbalstu". Jautājums tiks nodots veselības ministram Danielam Pavļutam atbildes sniegšanai.

Kolēģi, pirms noslēdzam šo sēdi, vēlos jūs informēt, ka komisijas ir beigušas darbu ar likumprojektiem un lēmušas, ka minētie likumprojekti būtu izskatāmi Saeimas šodienas attālinātā ārkārtas sēdē. Līdz ar to pēc šīs sēdes noslēguma Saeimas Prezidijs lems par jaunas attālinātas ārkārtas sēdes sasaukšanu šodien. Lūdzu jūs sekot līdzi informācijai, par to jūs tiksiet informēti ar īsziņu starpniecību. Tā ka, lūdzu, esiet tepat tuvumā un sekojiet līdzi informācijai.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Sēdi slēdzu.

Uz tikšanos pavisam drīz!

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!