Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2021. gada 27. maija Segto obligāciju likums. Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 9.06.2021., Nr. 110 https://www.vestnesis.lv/op/2021/110.1

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi Augstskolu likumā

Vēl šajā numurā

09.06.2021., Nr. 110

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 27.05.2021.

OP numurs: 2021/110.1

2021/110.1
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Segto obligāciju likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizstājējaktīvi — seguma aktīvi, kas nav primārie aktīvi;

2) aktīvu izlietošana — maksājumu saņemšana, ķīlas realizācija, piedziņa un citas pārvaldības darbības;

3) atsavinājuma līgums — darījums, ar kuru atsavinātājs nodod segto obligāciju sabiedrībai seguma aktīvus nolūkā iekļaut tos seguma portfelī;

4) atsavinātājs — emitents vai cita kredītiestāde, kas atsavina seguma aktīvu segto obligāciju sabiedrībai nolūkā iekļaut to seguma portfelī;

5) atvasināto finanšu instrumentu līgums (turpmāk — atvasināto instrumentu līgums) — darījums, kura rezultātā emitents vai segto obligāciju sabiedrība iegūst vai iegādājas seguma portfelī ietvertu atvasināto instrumentu;

6) ārvalsts kredītiestādes filiāle — tādas valsts kredītiestādes filiāle, kura nav dalībvalsts;

7) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

8) dažādu aktīvu klašu segtā obligācija — segtā obligācija, kuras primārie aktīvi vismaz 85 procentu apmērā no seguma aktīvu nepieciešamās vērtības sastāv no aktīvu kopuma, kas atbilst vairāku šajā likumā noteikto aktīvu klašu prasībām;

9) emitents — tiesību subjekts, kas saskaņā ar dalībvalsts normatīvajiem aktiem ir tiesīgs īstenot segto obligāciju programmu;

10) ieguldītājs — ikviena persona, kam pieder segtā obligācija;

11) īpašais administrators — persona, kuru ieceļ, lai likumā noteiktajos gadījumos, kārtībā un apmērā īstenotu segto obligāciju programmu emitenta vietā, tostarp, ja nepieciešams, pārvaldītu seguma aktīvus;

12) neto likviditātes izejošās naudas plūsma — visi izejošie maksājumi, kuru izpildes termiņš ir viena diena, tostarp pamatsummas, procentu maksājumi un maksājumi saskaņā ar atvasināto instrumentu līgumiem segto obligāciju programmas ietvaros, no kuriem atskaitīti visi ienākošie maksājumi, kas tajā pašā dienā maksājami par prasījumiem, kuri saistīti ar seguma aktīviem;

13) nodrošinājums — ķīla, finanšu nodrošinājums, galvojums vai cits saistību pastiprinājums (arī garantija), kas sniegts vai nodibināts saistībā ar seguma aktīviem;

14) pagarināma termiņa struktūra — mehānisms, kas dod iespēju iepriekš noteikto segto obligāciju samaksas termiņu pagarināt uz noteiktu laiku vai arī tad, ja iestājas konkrēts šajā likumā vai segto obligāciju programmas noteikumos paredzēts izraisītājnotikums;

15) parādnieks — kredītņēmējs vai cita persona, pret kuru emitentam vai atsavinātājam ir prasījuma tiesības, kas ir iekļautas seguma aktīvos;

16) pārvaldnieks — persona, kas saskaņā ar šo likumu vai līgumu pārvalda seguma aktīvus vai seguma portfeli;

17) piespiedu izpilde — prasības nodrošinājuma un pagaidu aizsardzības piemērošana tiesā vai citu likumos paredzētu publiski tiesisku (izņemot kriminālprocesuālus līdzekļus, ar kuriem mantu atzīst par noziedzīgi iegūtu) vai privāttiesisku pastāvīgu vai pagaidu rakstura izpildes līdzekļu piemērošana, tostarp tiesas nolēmumā vai iestādes amatpersonas izpildrīkojumā vai citā izpildu dokumentā paredzēta piedziņas vēršana, pienākumu vai aizliegumu noteikšana jebkādu prasījumu gadījumā un uz jebkāda tiesiska pamata;

18) primārie aktīvi — aktīvi, kas veido lielāko seguma portfeļa daļu, nosaka seguma portfeļa būtību un atbilst šā likuma prasībām;

19) saistību restrukturizācijas process — tiesiska rakstura pasākumu kopums tiesību subjekta maksātspējas atjaunošanai, kuru uzrauga tiesa, kompetenta iestāde vai šim nolūkam saskaņā ar normatīvajiem aktiem iecelta persona;

20) segtā obligācija — parāda vērtspapīrs, kuru emitējusi kredītiestāde saskaņā ar segto obligāciju programmu, no kura izrietošās saistības pastiprina no emitenta aktīviem nodalīts seguma portfelis un attiecībā uz kuru ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem ir prasījuma tiesības, kas apmierināmas prioritāri, salīdzinot ar citu kreditoru prasījuma tiesībām;

21) segto obligāciju kreditors — persona, kura ar seguma aktīviem saistīto tirgus risku pārvaldīšanai saskaņā ar noslēgto atvasināto instrumentu līgumu pārdod finanšu instrumentu emitentam vai segto obligāciju sabiedrībai;

22) segto obligāciju pārrobežu programma (turpmāk — pārrobežu programma) — tāda segto obligāciju programma, saskaņā ar kuru seguma portfelī daļa seguma aktīvu atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā segto obligāciju programmas īstenošana ir atļauta (reģistrēta);

23) segto obligāciju prasījumi — ieguldītāju prasījumi par segto obligāciju pamatsummas, procentu un citu segto obligāciju programmas noteikumos paredzēto maksājumu samaksu un segto obligāciju kreditoru prasījumi, kas izriet no noslēgtajiem atvasināto instrumentu līgumiem;

24) segto obligāciju programma — noteikumu kopums, kas ietver segto obligāciju strukturālās iezīmes un citus segto obligāciju programmas īstenošanai nepieciešamos noteikumus, tostarp attiecībā uz emitenta politikām un procedūrām, kuras izstrādā emitents;

25) segto obligāciju programmas nodošana — emitēto segto obligāciju, kā arī no segto obligāciju programmas izrietošo emitenta segto obligāciju saistību, tiesību un pienākumu nodošana citai kredītiestādei, kas emitenta vietā iestājas kā jauns emitents segto obligāciju programmā;

26) segto obligāciju programmas valsts (turpmāk — programmas valsts) — dalībvalsts, kurā attiecīgās segto obligāciju programmas īstenošana ir atļauta (reģistrēta);

27) segto obligāciju sabiedrība — kapitālsabiedrība, kas saistībā ar segto obligāciju programmu ir nodibināta, lai nošķirtu seguma portfeli no emitenta aktīviem un galvotu par emitenta saistībām, kuras izriet no segto obligāciju programmas;

28) segto obligāciju saistības — maksājumu saistības, kas izriet no segto obligāciju programmas un ietver:

a) saistības maksāt neatmaksāto segto obligāciju pamatsummu,

b) saistības maksāt procentus par visām neatmaksātajām segtajām obligācijām;

29) segto obligāciju strukturālās iezīmes — raksturlielumi, kas ietver visas tās prasības, kuru mērķis ir aizsargāt segto obligāciju seguma portfeli, tostarp prasības par seguma aktīvu nošķiršanu;

30) seguma aktīvi — aktīvi, kas tiek atsavināti iekļaušanai seguma portfelī vai ir iekļauti seguma portfelī, kā arī ieņēmumi un cita manta, kuru iegūst, pārvaldot seguma aktīvus, vai tie finanšu līdzekļi, kurus segto obligāciju sabiedrība tur, lai apmierinātu ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru prasījumus;

31) seguma aktīvu atsavināšana — seguma aktīvu atsavināšana segto obligāciju programmas īstenošanai, arī seguma portfeļa likvidācijai vai nodošanai citam emitentam;

32) seguma aktīvu nošķiršana — darbības, kuras veic emitents, lai identificētu seguma aktīvus un nošķirtu tos no pārējiem emitenta aktīviem, nolūkā aizsargāt ieguldītājus vai segto obligāciju kreditorus;

33) seguma portfelis — precīzi identificējams aktīvu kopums, kas ir nošķirts no citiem paša emitenta vai emitenta turējumā esošiem aktīviem un pietiekams, lai segtu saistības pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem;

34) seguma portfeļa likvidācija — pilnīga vai daļēja seguma portfelī ietilpstošo seguma aktīvu pārdošana, lai veiktu segto obligāciju pirmstermiņa atmaksu nolūkā apmierināt segto obligāciju prasījumus;

35) tūlītēja automātiska saistību izpilde (turpmāk — tūlītēja saistību izpilde) — normatīvajā aktā vai līgumā noteikta saistību izpildes termiņa grozīšana tādējādi, ka, iestājoties noteiktam apstāklim, saistības ir nekavējoties izpildāmas pirms sākotnēji noteiktā termiņa;

36) uzticības persona — persona, kura pārstāv ieguldītāju tiesības un likumiskās intereses (turpmāk arī — ieguldītāju intereses) jautājumos, kas saistīti ar attiecīgajām segtajām obligācijām;

37) vienas aktīvu klases segtā obligācija — segtā obligācija, kuras primārie aktīvi vismaz 85 procentu apmērā no seguma aktīvu nepieciešamās vērtības sastāv no aktīviem, kas atbilst šajā likumā minētās vienas noteiktas aktīvu klases prasībām;

38) virsnodrošināšana — šajā likumā, segto obligāciju programmas noteikumos vai brīvprātīgi noteikts seguma līmeņu kopums, kas pārsniedz šajā likumā ietvertās seguma prasības.

(2) Likumā lietotie termini "maksātnespējas process", "likvidācija", "pašlikvidācija", "reorganizācijas pasākumi", kas tiek piemēroti kredītiestādei, atbilst Kredītiestāžu likumā lietotajiem terminiem, termins "noregulējums" atbilst Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā lietotajam terminam, bet termins "publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība" — Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā lietotajam terminam.

(3) Likumā lietotais termins "kredītiestāde" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — regula Nr. 575/2013) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā lietotajam terminam, termins "tirgus vērtība" atbilst regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 76. apakšpunktā lietotajam terminam, termins "grupa" atbilst regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 138. apakšpunktā lietotajam terminam, bet termins "riska darījumi" lietots regulas Nr. 575/2013 5. panta 1. punkta izpratnē.

2. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir veicināt finanšu resursu pieejamību, finanšu sistēmas attīstību un stabilitāti, kā arī nodrošināt ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru aizsardzību.

3. pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka:

1) segto obligāciju strukturālās iezīmes Latvijā;

2) segto obligāciju sabiedrību dibināšanu, darbību, likvidāciju, uzraudzību un segto obligāciju sabiedrību dalībnieku vai akcionāru maiņu;

3) seguma aktīvu atsavināšanas noteikumus un seguma aktīvu aizsardzību pret trešo personu prasījumiem;

4) emitenta, atsavinātāja un segto obligāciju sabiedrības maksātnespējas procesa īpatnības;

5) ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru tiesības un aizsardzību;

6) informācijas atklāšanas un publiskošanas prasības;

7) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk — Komisija) segto obligāciju programmu īstenošanas uzraudzību;

8) pārrobežu programmas īstenošanu.

(2) Latvijā segto obligāciju programmu īsteno un tās ietvaros emisiju veic kredītiestāde, kura reģistrēta Latvijā un ir saņēmusi licenci (atļauju) kredītiestādes darbības veikšanai, vai ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā un šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi atļauju segto obligāciju programmas īstenošanai.

(3) Segto obligāciju emisijai piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regula (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un regulā (ES) Nr. 236/2012.

(4) Ja emitents ir saņēmis atļauju saskaņā ar šā likuma 37. panta pirmo daļu segto obligāciju programmas īstenošanai un ja to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regula (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ direktīvu 2003/71/EK, emitents sagatavo emisijas prospektu.

(5) Attiecībā uz segto obligāciju jomu Civillikumu, Komerclikumu, Maksātnespējas likumu, Civilprocesa likumu, Kredītiestāžu likumu un Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu piemēro, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

4. pants. Noteiktu terminu lietošanas ierobežojumi

(1) Terminu "segtā obligācija" vai terminu "Eiropas segtā obligācija", to atvasinātās formas un tulkojumu jebkuras dalībvalsts valodā drīkst lietot tikai attiecībā uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dalībvalstī emitētām segtajām obligācijām.

(2) Terminu "segto obligāciju sabiedrība" savā darbībā drīkst lietot tikai tiesību subjekts, kas kā segto obligāciju sabiedrība ir izveidots saskaņā ar šo likumu, kā arī segto obligāciju sabiedrība, kas reģistrēta citā dalībvalstī un iesaistīta pārrobežu programmā Latvijā.

(3) Jebkuros dokumentos, tostarp finanšu instrumentu emisijas dokumentos, reklāmas vai informatīvajos materiālos, jebkādā veidā, maldinot citas personas, aizliegts lietot šādas vārdkopas:

1) Eiropas segtā obligācija (Premium) — attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas neatbilst regulas Nr. 575/2013 129. panta prasībām;

2) mājokļu hipotēku segtā obligācija — attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav minēti šā panta ceturtajā daļā.

(4) Segtās obligācijas drīkst uzskatīt par mājokļu hipotēku segtajām obligācijām, ja vismaz 80 procentus no seguma aktīvu nepieciešamās vērtības veido šā likuma 48. panta 2. punktā noteiktie aktīvi un tikai tad, ja seguma portfelī ietilpst hipotēkas, kas nodibinātas attiecībā uz dalībvalstī esošu mājokļa nekustamo īpašumu regulas Nr. 575/2013 4. panta 75. punkta izpratnē.

(5) Segtās obligācijas drīkst uzskatīt par Eiropas segtajām obligācijām (Premium), ja tās atbilst regulas Nr. 575/2013 129. panta prasībām.

5. pants. Informācijas aizsardzība

(1) Segto obligāciju sabiedrība, pārvaldnieks, seguma portfeļa uzraugs un īpašais administrators ievēro informācijas aizsardzības prasības, kādas noteiktas Kredītiestāžu likumā attiecībā uz personu, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpuma (turpmāk — neizpaužamās ziņas) aizsardzību kredītiestādei — emitentam vai atsavinātājam.

(2) Emitents, atsavinātājs, segto obligāciju sabiedrība, pārvaldnieks, seguma portfeļa uzraugs un īpašais administrators to rīcībā esošās ziņas, tostarp neizpaužamās ziņas, par seguma aktīviem un nodrošinājumu ir tiesīgi sniegt:

1) personām, kuras ir iesaistītas segto obligāciju programmas īstenošanā vai seguma aktīvu pārvaldīšanā, seguma aktīvu atsavināšanā vai seguma portfeļa likvidēšanā, lai šīs personas varētu izpildīt šajā likumā vai segto obligāciju programmas noteikumos minētās funkcijas, ievērojot nosacījumu, ka šīs personas nodrošina saņemtās informācijas aizsardzību;

2) Komisijai segto obligāciju programmas īstenošanas uzraudzībai;

3) tiesām, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un citām iestādēm un personām, ciktāl tas nepieciešams šajā likumā noteiktās seguma portfeļa aizsardzības nodrošināšanai pret trešo personu prasījumiem un piespiedu izpildi;

4) citos gadījumos, ja šādas tiesības pirms attiecīgā seguma aktīva iekļaušanas seguma portfelī bija emitentam vai atsavinātājam.

II nodaļa
Segto obligāciju sabiedrības dibināšana, darbība un darbības izbeigšana

6. pants. Segto obligāciju sabiedrības dibināšana

(1) Segto obligāciju sabiedrību kā kapitālsabiedrību dibina emitents. Ja emitents ir ārvalstu kredītiestādes filiāle Latvijā, lēmumu par segto obligāciju sabiedrības dibināšanu pieņem ārvalsts kredītiestāde kā juridiskā persona.

(2) Segto obligāciju sabiedrības dibināšanas dokumentos nenorāda termiņu, uz kādu sabiedrība nodibināta, vai to, ka tās darbība tiek izbeigta, sasniedzot statūtos noteiktos mērķus.

7. pants. Segto obligāciju sabiedrības firma

Segto obligāciju sabiedrības firmā iekļauj norādi "segto obligāciju sabiedrība".

8. pants. Segto obligāciju sabiedrības dalībnieks vai akcionārs

(1) Segto obligāciju sabiedrības dalībnieks vai akcionārs ir pats emitents.

(2) Segto obligāciju sabiedrības dalībnieka vai akcionāra maiņu var veikt vienlaikus ar segto obligāciju programmas nodošanu jaunam emitentam.

(3) Iesniedzot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram dokumentus par segto obligāciju sabiedrības dalībnieka vai akcionāra maiņu, pievieno Komisijas rakstveida apliecinājumu, ka Komisijai pret šādām darbībām nav iebildumu.

9. pants. Segto obligāciju sabiedrības reģistrācijas valsts

(1) Emitents un segto obligāciju sabiedrība ir reģistrēti vienā dalībvalstī.

(2) Atsavinātājs, kas nav emitents, var būt reģistrēts arī citā dalībvalstī nekā emitents vai segto obligāciju sabiedrība.

10. pants. Licencēšanas prasību izņēmumi

Segto obligāciju sabiedrībai, kas pati veic šā likuma 11. panta trešās daļas 4. punktā minētās pārvaldnieka funkcijas, nav nepieciešama normatīvajos aktos noteiktā speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanai.

11. pants. Segto obligāciju sabiedrības darbība un darbības ierobežojumi

(1) Segto obligāciju sabiedrība vienlaikus ir iesaistīta tikai vienā segto obligāciju programmā, bet kā seguma aktīvus var izmantot gan emitenta, gan cita atsavinātāja atsavinātos aktīvus.

(2) Segto obligāciju sabiedrība var veikt darbības un slēgt darījumus, kas nepieciešami segto obligāciju sabiedrības darbības nodrošināšanai vai segto obligāciju programmas pienācīgai īstenošanai un nav pretrunā ar attiecīgās sabiedrības dibināšanas mērķi.

(3) Segto obligāciju sabiedrība:

1) iegūst, atsavina un izlieto seguma aktīvus, kā arī slēdz šā mērķa īstenošanai nepieciešamos darījumus ar emitentu un citām personām;

2) slēdz atvasināto instrumentu līgumus šajā likumā noteikto risku pārvaldībai;

3) sniedz galvojumu par emitenta saistībām, kas izriet no segto obligāciju programmas;

4) pati var pildīt pārvaldnieka funkcijas, ja netiek noslēgts šā likuma 22. pantā minētais seguma portfeļa vai seguma aktīvu pārvaldīšanas līgums vai ja emitents nevar izpildīt šā likuma 43. pantā minēto seguma portfeļa pārvaldīšanas līgumu;

5) ieņēmumus, kurus iegūst, pārvaldot seguma aktīvus, drīkst izmantot segto obligāciju sabiedrības darbības finansēšanai, nepārsniedzot segto obligāciju programmā noteiktos limitus.

(4) Segto obligāciju sabiedrība ir tiesīga izmantot seguma aktīvus un uzņemties saistības attiecībā uz seguma aktīviem, ja šie darījumi ir saistīti ar segto obligāciju programmu un tiek noslēgti ieguldītāju vai segto obligāciju kreditoru labā un interesēs, tostarp lai nodrošinātu segto obligāciju sabiedrības darbību.

(5) Segto obligāciju sabiedrība nedrīkst sniegt nodrošinājumu, izmantojot seguma aktīvus, izņemot gadījumu, kad nepieciešams nodrošināt segto obligāciju sabiedrības saistības pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem.

(6) Segto obligāciju sabiedrība nedrīkst izmantot seguma aktīvus jebkāda aizdevuma (kredīta) atmaksai un citu saistību izpildei, izņemot maksājumus, kas tiek veikti:

1) saistību pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem izpildei;

2) pamatojoties uz darījumiem, kas minēti šā panta ceturtajā daļā un izriet no šā likuma 47. panta pirmās daļas 1. un 5. punkta;

3) lai segtu:

a) izmaksas, kas saistītas ar seguma portfeļa un seguma aktīvu pārvaldīšanas līgumā noteiktām pakalpojumu maksām un izdevumiem,

b) seguma aktīvu pārvaldīšanas izmaksas,

c) seguma portfeļa uzrauga atlīdzību,

d) īpašā administratora izdevumus,

e) uzraudzības maksu.

(7) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minēto darījumu slēgšanai segto obligāciju sabiedrība saņem emitenta vai īpašā administratora (ja tāds ir iecelts) piekrišanu.

(8) Segto obligāciju sabiedrības kapitāla daļas vai akcijas nevar ieķīlāt vai pakļaut piespiedu izpildei, kā arī tās nevar atsavināt, izņemot šā likuma 8. panta otrajā daļā minētajā gadījumā.

(9) Segto obligāciju sabiedrības darījumi, kas noslēgti, neievērojot šajā likumā sabiedrības darbībai noteiktos ierobežojumus, nav spēkā.

12. pants. Darījumi ar iesaistītajām personām

Darījumiem, kas tiek slēgti starp emitentu, atsavinātāju, segto obligāciju sabiedrību, pārvaldnieku vai citu segto obligāciju programmas īstenošanā iesaistītu personu par segto obligāciju programmas īstenošanu, nepiemēro Komerclikuma tiesību normas par saistīto personu darījumiem.

13. pants. Segto obligāciju sabiedrības finanšu pārskati

Segto obligāciju sabiedrība gatavo finanšu pārskatus atbilstoši starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk — regula Nr. 1606/2002).

14. pants. Segto obligāciju sabiedrības reorganizācija un darbības izbeigšana

(1) Segto obligāciju sabiedrības reorganizācija, tās uzņēmuma pāreja vai jebkāda cita rīcība ar segto obligāciju sabiedrību vai tās uzņēmumu, kas samazinātu iespēju izpildīt tās sniegto galvojumu vai kā dēļ nebūtu iespējams izpildīt šo galvojumu, nav atļauta, ja šī rīcība kaitētu ieguldītāju vai segto obligāciju kreditoru interesēm.

(2) Segto obligāciju sabiedrība tiek likvidēta, ja:

1) segto obligāciju programma ir izpildīta;

2) segto obligāciju sabiedrībai vairs nav seguma aktīvu un tiesību uz jauniem seguma aktīviem saskaņā ar seguma portfeļa pārvaldīšanas līgumu.

(3) Ja par segto obligāciju sabiedrības darbības izbeigšanu vai likvidāciju lemj cita iestāde vai tiesa saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem, segto obligāciju sabiedrības likvidēšana pieļaujama tikai tad, ja ir ievērots šā panta pirmajā daļā noteiktais, izņemot gadījumus, kad uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos nepieciešama Komisijas piekrišana. Ja par segto obligāciju sabiedrības darbības izbeigšanu lemj tiesa, tā pirms lēmuma pieņemšanas uzklausa Komisiju. Ja par segto obligāciju sabiedrības darbības izbeigšanu lemj cita iestāde, tai pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams saņemt Komisijas piekrišanu.

(5) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs izslēdz segto obligāciju sabiedrību no komercreģistra pēc tam, kad ir saņemta Komisijas rakstveida piekrišana segto obligāciju sabiedrības likvidācijai vai attiecīgs tiesas nolēmums.

III nodaļa
Seguma aktīvu atsavināšana segto obligāciju sabiedrībai

15. pants. Atsavinājuma līguma forma

Atsavinājuma līgumu emitents vai atsavinātājs un segto obligāciju sabiedrība slēdz rakstveidā. Atsavinājuma līgums, kas noslēgts, neievērojot šo prasību, nav spēkā.

16. pants. Atsavinājuma līguma tiesiskās sekas

(1) Emitents vai atsavinātājs nodod seguma aktīvus segto obligāciju sabiedrībai saskaņā ar atsavinājuma līgumu.

(2) Ja saņemta Komisijas atļauja segto obligāciju programmas īstenošanai, seguma aktīvu atsavināšanai saskaņā ar atsavinājuma līgumu nav papildus nepieciešama Kredītiestāžu likumā noteiktā atļauja kredītiestādes uzņēmuma pārejai. Uz seguma aktīvu atsavināšanu neattiecas Komerclikuma noteikums par uzņēmuma nodevēja un uzņēmuma ieguvēja solidāro atbildību.

(3) Atsavinājuma līgums starp līdzējiem ir spēkā ar tā noslēgšanas brīdi, ja vien atsavinājuma līgumā nav noteikts citādi.

(4) Segto obligāciju sabiedrības tiesības uz seguma aktīviem ir spēkā esošas un izmantojamas bez jebkādiem ierobežojumiem un ierunām.

(5) Segto obligāciju sabiedrības tiesības nodot atpakaļ emitentam vai atsavinātājam seguma aktīvu vai to kopumu, tiesības prasīt atlīdzinājumu vai celt regresa prasību pret emitentu vai atsavinātāju saistībā ar seguma aktīvu neietekmē atsavinājuma līguma spēkā esību.

(6) Ar seguma aktīva atsavināšanas brīdi visi izpildījumi, kurus parādnieks vai nodrošinājuma devējs sniedz emitentam vai atsavinātājam saistībā ar prasījumu, kas iekļauts aktīvā, un jebkādi citi maksājumi, prasījumi, tiesības un lietas, kuras emitents vai atsavinātājs saņem saistībā ar seguma aktīvu, piekrīt šim seguma aktīvam un pieder segto obligāciju sabiedrībai.

(7) Emitents vai atsavinātājs nodala šā panta sestajā daļā minēto mantu no savas un citu personu mantas un nodod to segto obligāciju sabiedrībai saskaņā ar atsavinājuma līgumu vai īpašā administratora (ja tāds ir iecelts) rīkojumu.

(8) Pēc seguma aktīvu atsavināšanas segto obligāciju sabiedrībai emitents un segto obligāciju sabiedrība attiecībā uz seguma aktīvu uzskaiti saskaņā ar regulu Nr. 1606/2002 veic finanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas izvērtējumu.

(9) Emitents vai atsavinātājs nav tiesīgs piemērot ieskaitu saviem vai trešo personu prasījumiem uz seguma aktīviem.

17. pants. Ar seguma aktīviem saistītā nodrošinājuma pāreja

(1) Seguma aktīvu atsavināšana ietver ar šiem aktīviem saistītā nodrošinājuma, kurā emitents vai atsavinātājs ir nodrošinājuma ņēmējs, pāreju segto obligāciju sabiedrībai (turpmāk — nodrošinājuma pāreja).

(2) To dokumentu vēlāka iesniegšana, kuri paredz izmaiņas attiecībā uz nodrošinājuma reģistrāciju publiskajos reģistros, saskaņā ar šo likumu neietekmē nodrošinājuma pāreju segto obligāciju sabiedrībai un tās spēkā esību. Ja normatīvie akti, kas piemērojami nodrošinājumam, saista nodrošinājuma izlietošanu ar publisko reģistru ierakstu pārgrozījumiem attiecībā uz nodrošinājuma ņēmēju, segto obligāciju sabiedrība izlieto nodrošinājumu pēc tam, kad veikti attiecīgie publisko reģistru ierakstu pārgrozījumi.

(3) Segto obligāciju sabiedrība šā panta otrajā daļā minēto reģistrāciju publiskajos reģistros nodrošina, pamatojoties uz Komisijas lēmumu par atļauju segto obligāciju programmas īstenošanai vai emitenta maiņai. Nodrošinājuma reģistrēšanai, arī ja to atsavina jaunam emitentam, nav nepieciešama parādnieka vai nodrošinājuma devēja piekrišana.

(4) Prasījumi, kas saistīti ar nodrošinājumu, tiek nodoti segto obligāciju sabiedrībai vienlaikus ar nodrošinājumu un tādā pašā apmērā, kādā tie radušies vai rastos atsavinātājam saskaņā ar šo likumu, ja seguma aktīvi netiktu atsavināti segto obligāciju sabiedrībai.

(5) Pēc seguma aktīvu atsavināšanas segto obligāciju sabiedrībai finanšu nodrošinājuma ņēmējs ir emitents vai atsavinātājs. Segto obligāciju sabiedrībai ir pirmtiesības uz finanšu līdzekļiem, kas tiek iegūti, realizējot finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājuma realizēšanas kārtību prasījumiem, kas nodoti segto obligāciju sabiedrībai, ievērojot šīs pirmtiesības, nosaka seguma portfeļa vai seguma aktīvu pārvaldīšanas līgumā.

(6) Šā panta piektajā daļā minētās pirmtiesības ir arī emitenta vai atsavinātāja maksātnespējas procesa vai likvidācijas, noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu vai kredītiestādes uzņēmuma pārejas gadījumā, vai tad, kad segto obligāciju programmu nodod citam emitentam.

18. pants. Ar seguma aktīviem saistītās tiesības

(1) Ja līdzēji atsavinājuma līgumā nevienojas citādi, seguma aktīvi segto obligāciju sabiedrībai tiek atsavināti un nodoti kopā ar visām spēkā esošajām tiesībām, prasījumiem un augļiem, tostarp tiesībām uz apdrošināšanas atlīdzību, kuru atsavinātājs saistībā ar seguma aktīviem ir tiesīgs saņemt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai noslēgtajiem līgumiem.

(2) Ja atsavinātie seguma aktīvi ietver tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, atsavinātāja prasījumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu ietilpst seguma aktīvos, ja līdzēji atsavinājuma līgumā nevienojas citādi.

(3) Šā panta otrajā daļā minētās apdrošināšanas atlīdzības izmaksas tiek ieskaitītas seguma aktīvos tādā apmērā, kādā to paredz normatīvie akti apdrošināšanas jomā vai noslēgtie līgumi. Segto obligāciju sabiedrība ir tiesīga atļaut parādniekam vai nodrošinājuma devējam izlietot apdrošināšanas atlīdzību (pilnībā vai daļēji) apdrošināšanas gadījuma seku novēršanai.

(4) Segto obligāciju sabiedrības vienpusējs paziņojums apdrošinātājam, ka apdrošinātie seguma aktīvi, pamatojoties uz atsavinājuma līgumu, ir pārgājuši segto obligāciju sabiedrībai, dod tiesības šai sabiedrībai saņemt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, kas attiecas uz šo seguma aktīvu.

(5) Seguma aktīvu atsavināšana segto obligāciju sabiedrībai nav pamats apdrošināšanas līguma grozīšanai vai izbeigšanai.

19. pants. Personas datu apstrāde seguma aktīvu atsavināšanā

Lai izmantotu šajā likumā noteiktās tiesības un izpildītu pienākumus, emitents vai atsavinātājs nodod segto obligāciju sabiedrībai ar seguma aktīviem saistītos personas datus, attiecībā uz kuriem tas rīkojas kā datu pārzinis un kurus tas apstrādā saistībā ar to, ka izsniedzis aizdevumu (kredītu), no kura izrietošās prasījuma tiesības ietilpst seguma aktīvos, un kuriem tas veic kredītriska pārvaldību. Segto obligāciju sabiedrība kļūst par saņemto personas datu pārzini bez datu subjekta piekrišanas.

20. pants. Ziņu iekļaušana Kredītu reģistrā un kredītinformācijas biroju datubāzēs

(1) Ziņas par seguma aktīvos ietvertajiem prasījumiem Kredītu reģistrā iekļauj pārvaldnieks saskaņā ar Kredītu reģistra likumu. Ja pārvaldnieks nav Kredītu reģistra dalībnieks, ziņas Kredītu reģistrā iekļauj segto obligāciju sabiedrība.

(2) Ja attiecīgais prasījums izriet no aizdevuma (kredīta), kas sniegts saskaņā ar patērētāja kreditēšanas līgumu atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, pārvaldnieks kā kredītinformācijas lietotājs ziņas kredītinformācijas birojiem par parādu vai saistībām sniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka šādu ziņu sniegšanu.

21. pants. Parādnieku un nodrošinājuma devēju tiesības un pienākumi

(1) Seguma aktīvu iekļaušana seguma portfelī saskaņā ar šā likuma 16. pantu vai turpmāka seguma aktīvu atsavināšana saskaņā ar šā likuma 27. pantu neietekmē un nemaina parādnieka un nodrošinājuma devēja tiesības un pienākumus, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

(2) Vienošanās starp parādnieku un emitentu, ar kuru ir aizliegta vai ierobežota seguma aktīvu atsavināšana vai nodošana citai personai, nav spēkā, ja seguma aktīvu atsavināšanu veic emitents vai atsavinātājs šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Tāda darījuma noteikumi, ar kuru sniegts nodrošinājums, kas ietekmē paša nodrošinājuma spēkā esību vai nodrošinājuma devēja saistību izpildījuma apjomu, nav spēkā šajā likumā noteiktajos seguma aktīvu atsavināšanas gadījumos.

(4) Seguma aktīvu atsavināšanai nav nepieciešama parādnieka vai nodrošinājuma devēja informēšana vai piekrišana.

(5) Seguma aktīvu atsavināšana segto obligāciju sabiedrībai neietekmē parādnieka un nodrošinājuma devēja tiesības un pienākumus, kādus paredz normatīvie akti patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

(6) Parādnieka un nodrošinājuma devēja ar seguma aktīviem saistīto prasījumu ieskaits ir aizliegts.

IV nodaļa
Seguma aktīvu pārvaldīšana un rīcība ar seguma aktīviem

22. pants. Seguma aktīvu pārvaldīšana

(1) Emitents un segto obligāciju sabiedrība rakstveidā slēdz seguma portfeļa pārvaldīšanas līgumu saskaņā ar šā likuma 43. pantā noteikto. Emitents par seguma portfeļa pārvaldīšanas līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu informē Komisiju.

(2) Seguma aktīvu pārvaldīšanai rakstveidā var slēgt līgumu par seguma aktīvu pārvaldīšanu vai noteiktu pārvaldīšanas darbību izpildi (turpmāk — seguma aktīvu pārvaldīšanas līgums). Seguma aktīvu pārvaldīšanas līgumu slēdz segto obligāciju sabiedrība un atsavinātājs, kurš nodevis seguma aktīvus segto obligāciju sabiedrībai, bet nav emitents, vai segto obligāciju sabiedrība un trešā persona, kas ir kredītiestāde vai parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs. Atsavinātājs vai minētā trešā persona ir uzskatāma par pārvaldnieku.

(3) Pārvaldniekam nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas pakalpojuma un parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanai, ciktāl pārvaldnieks pārvalda seguma portfeli vai seguma aktīvus.

23. pants. Seguma aktīvu nodalīšana no pārvaldnieka mantas

(1) Seguma aktīvi, tostarp finanšu līdzekļi Finanšu nodrošinājuma likuma izpratnē (turpmāk — finanšu līdzekļi), kurus pārvaldnieks pārvalda saskaņā ar pārvaldīšanas līgumu, neietilpst pārvaldnieka mantā, un pārvaldnieka maksātnespējas procesā vai likvidācijā, noregulējumā vai reorganizācijas pasākumos tie netiek izmantoti pārvaldnieka kreditoru prasījumu segšanai. Pārvaldnieks nav tiesīgs piemērot ieskaitu saviem vai trešo personu prasījumiem uz seguma aktīviem, kurus tas pārvalda.

(2) Pārvaldnieks, tostarp atsavinātājs, kas pilda pārvaldnieka funkciju, tur, pārvalda un uzskaita seguma aktīvus atsevišķi no savas un trešo personu mantas tā, lai seguma aktīvus jebkurā brīdī var identificēt kā seguma aktīvus.

(3) Ja pārvaldnieks emitenta maksātnespējas procesa vai likvidācijas, noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu dēļ nevar veikt savus pienākumus, pārvaldnieks nekavējoties pēc segto obligāciju sabiedrības vai īpašā administratora pieprasījuma nodod seguma aktīvu vai seguma portfeļa pārvaldīšanu segto obligāciju sabiedrībai vai citai īpašā administratora norādītajai personai, kas pārvaldīs seguma aktīvus.

24. pants. Seguma aktīvu aizsardzība

(1) Uz seguma aktīviem nevar vērst piespiedu izpildi, kā arī nevar celt prasības pret emitentu, atsavinātāju, segto obligāciju sabiedrību vai pārvaldnieku saistībā ar seguma aktīviem, izņemot gadījumus, kad tas izriet no segto obligāciju prasījumiem. Šis noteikums neierobežo trešo personu tiesības vērst piespiedu izpildi uz seguma aktīviem gadījumos, kad tās ceļ prasības pret pašu parādnieku vai nodrošinājuma devēju. Piespiedu izpildi var vērst uz seguma aktīviem, kā arī celt prasības pret emitentu, atsavinātāju, segto obligāciju sabiedrību vai pārvaldnieku saistībā ar tādiem seguma aktīviem, kas paliek pēc segto obligāciju sabiedrības saistību izpildes pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem.

(2) Faktu par seguma aktīviem segto obligāciju emitentu un programmu sarakstā iekļautajā segto obligāciju programmā var pierādīt vai apliecināt ar segto obligāciju sabiedrības vai īpašā administratora apliecinājumu, kas tiek sagatavots, pamatojoties uz seguma aktīvu saraksta uzskaites datiem.

(3) Pārrobežu programmas gadījumā seguma aktīvu iekļaušanu seguma portfelī, kas izveidots saskaņā ar citā dalībvalstī atļautu (reģistrētu) segto obligāciju programmu, apliecina emitents vai cits tiesību subjekts, kam Latvijā vai citā dalībvalstī pieder attiecīgajā segto obligāciju programmā ietvertie seguma aktīvi.

25. pants. Ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru tiesības uz seguma aktīviem

(1) Ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem ir tiesības prasīt piespiedu izpildi pret seguma aktīviem, ja netiek pildītas saistības atbilstoši šim likumam un segto obligāciju programmas noteikumiem.

(2) Ieguldītāji un segto obligāciju kreditori prasījuma tiesības uz seguma aktīviem izmanto segto obligāciju programmas noteikumos paredzētajā kārtībā.

(3) Ieguldītājs un segto obligāciju kreditors individuāli vai atsevišķa ieguldītāju vai segto obligāciju kreditoru grupa nav tiesīga atsevišķi prasīt piespiedu izpildi uz seguma aktīviem, izņemot gadījumu, kad šādas tiesības paredz segto obligāciju programmas noteikumi.

26. pants. Segto obligāciju sabiedrības atbildības ierobežojums

Segto obligāciju sabiedrības atbildība par visiem segto obligāciju prasījumiem ir ierobežota ar segto obligāciju sabiedrībai piederošo seguma aktīvu apmēru.

27. pants. Seguma aktīvu atsavināšana

(1) Segto obligāciju sabiedrība atsavina seguma aktīvus tikai šādos gadījumos:

1) ja seguma aktīvs saskaņā ar seguma portfeļa pārvaldīšanas līgumu tiek aizstāts ar citu līdzvērtīgu seguma aktīvu vai neatbilst seguma aktīvam noteiktajām prasībām un tiek aizstāts ar citu atbilstošu seguma aktīvu;

2) pēc visu segto obligāciju saistību izpildes pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem, pārdodot attiecīgo aktīvu;

3) emitentam vai atsavinātājam — ja seguma aktīvi vairs nav nepieciešami, lai ievērotu seguma portfeļa atbilstību šim likumam un segto obligāciju programmas noteikumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais neierobežo īpašā administratora tiesības atsavināt seguma aktīvus, ja seguma portfelis tiek likvidēts.

28. pants. Seguma aktīvu saraksts

(1) Segto obligāciju sabiedrība pastāvīgi uztur seguma aktīvu pilnīgu, aktuālu sarakstu, kurš ļauj identificēt seguma portfelī iekļautos seguma aktīvus.

(2) Segto obligāciju sabiedrība seguma aktīvu sarakstu veido pārskatāmā veidā un sarakstā iekļauj vismaz informāciju par:

1) seguma aktīvu veidu atbilstoši šā likuma 47., 48. un 49. pantā minētajam;

2) aizdevuma (kredīta) ņēmēju, valūtu, aizdevuma (kredīta) atlikumu, aizdevuma (kredīta) līguma datumu un numuru;

3) seguma aktīvu nodrošinājumu un nodrošinājuma devēju;

4) seguma aktīvu samaksas termiņu.

(3) Segto obligāciju sabiedrība seguma aktīvu sarakstu aktualizē ikreiz, kad seguma aktīvu aizstāj ar citu seguma aktīvu, bet ne retāk kā reizi ceturksnī kalendāra gadā.

(4) Komisijai ir tiesības noteikt seguma aktīvu saraksta struktūru un tajā ietveramo informāciju papildus šā panta otrajā daļā minētajām prasībām.

(5) Lietu tiesību nostiprinājums zemesgrāmatā par labu noteiktai personai nemaina faktu, ka seguma aktīvs ir iekļauts seguma aktīvu sarakstā. Kreditora tiesiskajās attiecībās ar parādnieku, tostarp piedziņas vēršanas gadījumā, noteicošais ir tiesību nostiprinājums zemesgrāmatā.

V nodaļa
Segto obligāciju sabiedrības pienākumi segto obligāciju programmā

29. pants. Galvojums

(1) Emitenta saistības pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem segto obligāciju prasījumos pastiprina segto obligāciju sabiedrības galvojums, saskaņā ar kuru segto obligāciju sabiedrība atbilstoši galvojuma noteikumiem uzņemas atbildēt ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem par to segto obligāciju prasījumiem gadījumā, kad emitents neveic vai kavē segto obligāciju programmā noteiktos pamatsummas un procentu maksājumus vai atvasināto instrumentu līgumā noteiktos maksājumus.

(2) Galvojuma līgumu emitents un segto obligāciju sabiedrība slēdz rakstveidā atbilstoši šim likumam un segto obligāciju programmas noteikumiem. Galvojuma līgumu vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu galvojuma līguma kopiju, kā arī jebkādus turpmākus grozījumus un papildinājumus galvojuma līgumā emitents iesniedz Komisijai.

(3) Segto obligāciju sabiedrības galvojuma saistības nepārsniedz segto obligāciju sabiedrībai piederošo seguma aktīvu apmēru.

(4) Noslēdzot galvojuma līgumu, ieguldītāji un segto obligāciju kreditori iegūst patstāvīgas tiesības prasīt galvojuma līguma izpildi un nav nepieciešama ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru pievienošanās galvojuma līgumam.

(5) Ieguldītāji un segto obligāciju kreditori ir tiesīgi prasīt no galvojuma līguma izrietošo saistību izpildījumu atbilstoši šim likumam un segto obligāciju programmas noteikumiem.

(6) Emitents tīmekļvietnē publicē un uztur galvojuma līguma aktuālo redakciju, lai tā jebkurā laikā būtu pieejama ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem.

(7) Galvojums nav atsaucams.

(8) Galvojuma līgumu var grozīt ar ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru piekrišanu, kas saņemta segto obligāciju programmas noteikumos paredzētajā kārtībā.

(9) Ar dienu, kad emitents pieļauj segto obligāciju saistību maksājumu kavējumu, segto obligāciju sabiedrībai ir pienākums šos maksājumus veikt no seguma aktīviem. Emitentam un segto obligāciju sabiedrībai ir tiesības piemērot ieskaitu tādā apmērā, kādā segto obligāciju sabiedrība ir veikusi maksājumus ieguldītājiem vai segto obligāciju kreditoriem saskaņā ar galvojuma līgumu. Ieskaits ir pieļaujams arī emitenta maksātnespējas procesā vai likvidācijā, noregulējumā vai reorganizācijas pasākumos.

30. pants. Segto obligāciju sabiedrības pienākums atklāt informāciju

(1) Ja emitents nevar atklāt šā likuma 44. panta pirmajā daļā minēto informāciju sakarā ar to, ka ir pasludināts emitenta maksātnespējas process, uzsākta tā likvidācija, piemērots noregulējums vai reorganizācijas pasākumi, informāciju atklāj segto obligāciju sabiedrība, izņemot gadījumu, kad segto obligāciju programmu nodod jaunam emitentam.

(2) Segto obligāciju sabiedrība gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu (ja tāds ir nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) nekavējoties pēc tā apstiprināšanas publicē savā tīmekļvietnē vai norāda citu atbilstošu informācijas nesēju vai vietu, kur šī informācija tiek publiskota.

VI nodaļa
Ieguldītāju interešu pārstāvība

31. pants. Piemērojamās prasības ieguldītāju interešu pārstāvībai

Emitents segto obligāciju programmas noteikumos var paredzēt kādu no šajā nodaļā minētajām prasībām ieguldītāju tiesību un likumisko interešu pārstāvībai.

32. pants. Ieguldītāju sapulce

(1) Emitents sasauc ieguldītāju sapulci, ja to paredz segto obligāciju programmas noteikumi, lai lemtu par ieguldītāju interešu pārstāvību, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(2) Ieguldītāju sapulces sasaukšanas kārtību, tās lemttiesīgumu, nepieciešamo balsu vairākumu lēmumu pieņemšanai, balsošanas, arī attālinātas balsošanas, kārtību un citus ar sapulces sasaukšanu un norisi saistītus jautājumus nosaka segto obligāciju programmas noteikumos.

(3) Ieguldītāju sapulce var nolemt, ka ieguldītāju ar segtajām obligācijām saistītās kopīgās intereses atbilstoši šā likuma 33. pantam pārstāv uzticības persona vai tāda persona, kuru iecēlis emitents atbilstoši šā likuma 34. pantam. Ieguldītāju sapulce nosaka uzticības personas tiesības, pienākumus, norēķina došanu, atlīdzību un izdevumu segšanas kārtību un citus jautājumus.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto pilnvarojumu neietekmē ieguldītāja maksātnespējas procesa vai likvidācijas pasludināšana, noregulējuma vai saistību restrukturizācijas procesa piemērošana.

(5) Emitents sedz visus ar ieguldītāju sapulces organizēšanu un lēmumu pieņemšanu un izziņošanu saistītos izdevumus.

33. pants. Ieguldītāju sapulces iecelta uzticības persona

(1) Ieguldītāju sapulce var lemt, ka uzticības persona pārstāv visus ieguldītājus, veicot pilnvarojumā noteiktās darbības. Vienlaikus ieguldītājs nevar patstāvīgi izmantot tās savas tiesības, kuras ir piešķirtas uzticības personai.

(2) Ievērojot ieguldītāju sapulces lēmumā uzticības personai noteiktās pilnvaras un ierobežojumus, uzticības persona ir tiesīga uzsākt procesus visu ieguldītāju vārdā un aizstāvēt to kopīgās intereses, tostarp tiesvedībā, bez pienākuma noskaidrot ieguldītāju identitāti. Īstenojot šīs tiesības, ir pietiekami, ja uzticības persona norāda, ka rīkojas kā uzticības persona, un pievieno ieguldītāju sapulces lēmumu, kas apliecina šīs personas pilnvaras un pilnvarojuma robežas.

(3) Aizsargājot ieguldītāju intereses, uzticības personai ir tiesības pieprasīt, lai tiktu atsaukti visi vai kāds no segto obligāciju sabiedrības padomes vai valdes locekļiem, iesniedzot pamatotu iesniegumu emitentam un Komisijai. Emitents šādu pieprasījumu var neņemt vērā, sniedzot uzticības personai un Komisijai attiecīgu pamatojumu, kādēļ uzticības personas iesniegums netiek ņemts vērā.

(4) Emitents vai īpašais administrators (ja tāds ir iecelts) pēc uzticības personas pieprasījuma iesniedz uzticības personai aktuālo ieguldītāju sarakstu un, ja to savu pilnvaru realizēšanai ir pieprasījusi uzticības persona, sarakstā iekļauj arī ziņas par aktuālo prasījumu apmēru un pamatu.

(5) Ja segtās obligācijas ir laistas publiskā apgrozībā vai tiek tirgotas tirdzniecības vietā Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē, uzticības persona ir tiesīga pieprasīt un saņemt ieguldītāju sarakstu no centrālā vērtspapīru depozitārija, kurā ir iegrāmatotas segtās obligācijas.

(6) Uzticības persona ir tiesīga iegūt informāciju par emitenta maksātnespējas procesu vai likvidāciju, ciktāl tas skar ieguldītāju to prasījumu apmierināšanu, kuri pieteikti emitenta maksātnespējas procesā vai likvidācijā.

(7) Ja uzticības persona ir pilnvarota iegūt aktīvus ieguldītāju vārdā vai labā, tie tiek turēti un uzskaitīti atsevišķi no uzticības personas pašas aktīviem un no jebkuriem citiem tās pārvaldīšanā nodotajiem aktīviem. Uzticības personas kreditori savus prasījumus nevar vērst uz aktīviem (arī finanšu līdzekļiem), kurus uzticības persona ir saņēmusi ieguldītāju vārdā vai labā, pildot tai noteiktos uzticības personas pienākumus.

34. pants. Emitenta iecelta uzticības persona

(1) Uzticības personu — no emitenta neatkarīgu finanšu iestādi, zvērinātu advokātu biroju, zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību — var iecelt arī emitents, to norādot segto obligāciju programmas noteikumos.

(2) Ja uzticības personu ir iecēlis emitents un to ieguldītāju interešu pārstāvībai nav pilnvarojusi ieguldītāju sapulce, tai ir tikai šā likuma 33. panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētās tiesības, kā arī tiesības piedalīties ieguldītāju sapulcē.

VII nodaļa
Atļauja segto obligāciju programmas īstenošanai

35. pants. Nosacījumi segto obligāciju programmas uzsākšanai

(1) Emitents ir tiesīgs īstenot segto obligāciju programmu Latvijā, ja ir saņemta Komisijas atļauja. Emitents uzsāk segto obligāciju emisiju pēc tam, kad ir izpildīti segto obligāciju programmas atļaujā noteiktie nosacījumi, ir izveidots un segto obligāciju sabiedrībai nodots seguma portfelis, ir noslēgts galvojuma līgums starp emitentu un segto obligāciju sabiedrību un ir izpildīti pārējie normatīvajos aktos un segto obligāciju programmas noteikumos paredzētie nosacījumi.

(2) Ja Komisija pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu segto obligāciju programmas īstenošanai, tā ievieto informāciju savā tīmekļvietnē. Komisijas atļauja ir attiecināma uz visām emitenta segto obligāciju emisijām, kas tiek veiktas saskaņā ar segto obligāciju programmu, izņemot šā likuma 36. panta trešajā daļā un 38. pantā noteiktos gadījumus.

36. pants. Iesniegums par segto obligāciju programmu un paziņojums par nodomu emitēt segtās obligācijas

(1) Emitents, kas vēlas īstenot segto obligāciju programmu, iesniedz iesniegumu Komisijai. Iesniegumam pievieno programmu un citus dokumentus, kas noteikti atbilstoši šā panta ceturtajai daļai.

(2) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu segto obligāciju programmas īstenošanai vai atteikumu izsniegt atļauju triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti. Komisijai ir tiesības triju mēnešu termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem, par to paziņojot emitentam.

(3) Ja kopš dienas, kad izsniegta atļauja segto obligāciju programmas īstenošanai, ir pagājuši vairāk nekā 12 mēneši, emitents vismaz 30 dienas pirms segto obligāciju emisijas, arī jaunas segto obligāciju emisijas, paziņo Komisijai par savu nodomu emitēt segtās obligācijas saskaņā ar apstiprināto segto obligāciju programmu, lai Komisija, ja nepieciešams, varētu īstenot tai šā likuma 38. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības.

(4) Komisija nosaka iesniedzamos dokumentus un tajos ietveramo informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par atļauju segto obligāciju programmas īstenošanai vai izskatītu šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu, kā arī nosaka minēto dokumentu izskatīšanas kārtību.

37. pants. Prasības atļaujas izsniegšanai segto obligāciju programmas īstenošanai

(1) Komisija izsniedz atļauju segto obligāciju programmas īstenošanai, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) emitents paredz segto obligāciju programmas īstenošanu un segto obligāciju programma atbilst emitenta izvirzītajiem mērķiem;

2) segto obligāciju programma, tostarp paredzamais seguma portfelis, tā izveidošanas, aizstāšanas un uzraudzības kārtība, seguma aktīvi, kurus paredzēts izmantot seguma portfeļa izveidei, un seguma portfeļa uzraugs atbilst šā likuma prasībām;

3) emitenta saistības pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem nodrošina šā likuma prasībām atbilstošs segto obligāciju sabiedrības galvojums;

4) seguma aktīvu uzskaites kārtība un tehniskie līdzekļi nodrošina seguma aktīvu nošķiršanu atbilstoši šā likuma prasībām;

5) emitents ir izstrādājis un ieviesis atbilstošu, visaptverošu, pamatotu un efektīvu politiku, procedūru un metodoloģiju kopumu segto obligāciju programmas īstenošanai, ņemot vērā tās veidu, apjomu un sarežģītību, tostarp segto obligāciju programmas īstenošanas nepārtrauktības plānu;

6) emitents ir nodrošinājis, ka segto obligāciju programmu īsteno kompetentas (atbilstoši kvalificētas un pieredzējušas) personas (turpmāk — kompetentas personas);

7) emitentam ir vai būs pieejami pietiekami daudz seguma aktīvu, lai nodrošinātu seguma portfeļa atbilstību šā likuma prasībām, ņemot vērā pat iespējami nelabvēlīgus tirgus apstākļus;

8) emitents ir ieviesis un ievēro noteikumus, kas paredz, ka seguma aktīvi — ķermeniskas lietas — tiek pienācīgi apdrošināti pret zaudējumiem;

9) emitenta veiktās stresa testēšanas rezultāti norāda uz seguma prasību un likumiskās virsnodrošināšanas līmeņu ievērošanu atbilstoši šā likuma prasībām;

10) emitents ir izvērtējis un paredzējis risku novēršanu saistībā ar to, ka seguma portfelī paredzēts iekļaut aktīvus, kurus segto obligāciju sabiedrībai atsavina arī tāds atsavinātājs, kurš nav emitents, kā arī tādus aktīvus, kuri atrodas citā dalībvalstī.

(2) Komisija neizsniedz atļauju segto obligāciju programmas īstenošanai, ja:

1) emitentam vai emitenta mātessabiedrībai tiek piemērots noregulējums vai grupas noregulējums;

2) segto obligāciju programmas īstenošanas veids un kārtība, tostarp programmai nepiemērots civiltiesisko attiecību noregulējuma veids, apdraud vai var apdraudēt finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas šajā likumā noteiktās tiesības veikt segto obligāciju sabiedrības vai emitenta uzraudzību;

3) segto obligāciju programmas kopējais plānotais obligāciju apmērs nesamērīgi palielinātu emitenta saistības un pieejamais kapitāls neatbilstu piemērojamām kapitāla prasībām, ja segtās obligācijas tiktu emitētas;

4) emitenta politikas, procedūras, metodoloģijas un identificēto risku pārvaldīšanai paredzēto pasākumu kopums nedod skaidru priekšstatu vai neparedz atbilstošus organizatoriskus un tehniskus pasākumus segto obligāciju programmas īstenošanai;

5) emitenta noteiktajām kompetentajām personām, kas veic segto obligāciju programmas īstenošanu, nav pietiekamas kvalifikācijas vai pieredzes;

6) atļaujas izsniegšana segto obligāciju programmas īstenošanai radītu kaitējumu ieguldītājiem vai Latvijas finanšu tirgus reputācijai tādu iemeslu dēļ, kuri ir saistīti ar emitentu, segto obligāciju sabiedrību vai seguma aktīviem vai to kvalitāti.

(3) Ja triju gadu laikā no atļaujas izsniegšanas segto obligāciju programmas īstenošanai nav veikta neviena segto obligāciju emisija, atļauja zaudē spēku.

38. pants. Aizliegums emitēt segtās obligācijas un īstenot jaunu segto obligāciju emisiju

(1) Komisijai ir tiesības aizliegt emitentam emitēt segtās obligācijas, tostarp īstenot jaunu segto obligāciju emisiju, saskaņā ar segto obligāciju programmu, ja:

1) segto obligāciju emisija nesamērīgi palielinātu emitenta saistības (ieskaitot no emitenta jau emitētām, bet vēl neapmaksātām segtām obligācijām izrietošās), salīdzinot ar emitenta finanšu pārskatā vai konsolidētajā finanšu pārskatā norādītajiem aktīviem;

2) emitents, segto obligāciju programma, seguma portfelis, seguma portfeļa uzraugs, segto obligāciju sabiedrība vai tās darbība neatbilst šā likuma prasībām;

3) emitents ir sniedzis Komisijai nepatiesas ziņas saistībā ar jaunu segto obligāciju emisiju.

(2) Aizliegums veikt jaunu segto obligāciju emisiju neietekmē iepriekš emitēto segto obligāciju spēkā esību un ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru tiesības saskaņā ar segto obligāciju programmu.

(3) Emitents nav tiesīgs veikt nākamās segto obligāciju programmā paredzētās emisijas ar dienu, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā segto obligāciju programmas īstenošanai ir iecelts īpašais administrators.

39. pants. Emitentu un segto obligāciju programmu saraksts

(1) Emitentu un segto obligāciju programmu sarakstu kārto Komisija un publicē to savā tīmekļvietnē.

(2) Sarakstā norāda informāciju par:

1) segto obligāciju programmu, ietverot:

a) nosaukumu,

b) atļaujas izsniegšanas datumu,

c) valūtu,

d) kopējo segto obligāciju nominālvērtību,

e) centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā paredzēts iegrāmatot emisiju,

f) emisijai piemērojamo likumu,

g) īstenošanas termiņu,

h) termiņa struktūras veidu,

i) segto obligāciju tirdzniecības vietu,

j) citas būtiskākās segto obligāciju iezīmes;

2) segto obligāciju programmas grozījumiem;

3) emitentu un atsavinātāju, kas nav emitents;

4) segto obligāciju sabiedrību, kas sniedz galvojumu;

5) seguma portfeļa uzraugu;

6) ieguldītājiem paredzētās informācijas pieejamības vietu;

7) Komisijas lēmumu par aizliegumu emitēt jaunas segtās obligācijas.

(3) Pēc emitenta lūguma Komisija segto obligāciju programmu šā panta pirmajā daļā minētajā sarakstā atzīmē kā pabeigtu un izpildītu, ja ir izpildītas visas emitenta saistības pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem, kas izriet no segto obligāciju programmas. Emitenta pienākums ir iesniegt Komisijai informāciju, kas to apliecina.

VIII nodaļa
Emitenta pienākumi

40. pants. Emitenta pienākumi segto obligāciju programmas nodrošināšanai

(1) Emitents nodrošina, ka visā segto obligāciju programmas darbības laikā:

1) segto obligāciju programma, seguma portfelis un seguma aktīvi atbilst šā likuma prasībām un seguma portfelis, seguma aktīvi un segtās obligācijas, kas emitētas saskaņā ar segto obligāciju programmu, atbilst segto obligāciju programmas noteikumiem;

2) seguma portfelim ir iecelts seguma portfeļa uzraugs, kas atbilst šā likuma prasībām;

3) ir ievērotas visas segto obligāciju programmā paredzētās segto obligāciju strukturālās iezīmes, tostarp tas, ka pēc atsavinājuma līguma noslēgšanas seguma aktīvi ir nošķirti no emitenta aktīviem;

4) ir izstrādāta un tiek ievērota procedūra, kas paredz, ka seguma aktīvi — ķermeniskas lietas — tiek pienācīgi apdrošināti pret zaudējumiem;

5) segto obligāciju sabiedrības padomes vai valdes locekļi ievēro šajā likumā noteikto, kas attiecas uz segto obligāciju sabiedrības darbību, darījumiem un rīcību ar seguma aktīviem;

6) tiek ievērotas prasības par segto obligāciju programmas īstenošanas nepārtrauktības plānu.

(2) Šā panta pirmās daļas 5. un 6. punkts nav piemērojams, ja ir iecelts īpašais administrators.

41. pants. Komisijai sniedzamā informācija

(1) Emitents saistībā ar segto obligāciju programmu reizi ceturksnī sniedz Komisijai vismaz informāciju par:

1) seguma portfelī iekļautajiem aktīviem, tostarp:

a) seguma portfeļa sastāvu atbilstoši šā likuma 47. panta prasībām, tostarp par seguma portfelī iekļautajiem primārajiem aktīviem un aizstājējaktīviem atbilstoši šā likuma 48. un 49. panta prasībām,

b) atvasināto instrumentu līgumu izmantošanu saskaņā ar šā likuma 56. panta prasībām;

2) seguma aktīviem, kas iepriekšējā ceturksnī tika aizstāti un kas ir iekļauti seguma portfelī;

3) seguma portfeļa uzrauga iepriekšējā ceturksnī veiktajām darbībām seguma portfeļa uzraudzības nodrošināšanā atbilstoši šā likuma 61. panta prasībām;

4) seguma prasību izpildi atbilstoši šā likuma 54. panta prasībām;

5) seguma portfeļa likviditātes rezervēm atbilstoši šā likuma 57. un 58. panta prasībām;

6) pagarināma termiņa struktūrām, ja tās piemēro atbilstoši šā likuma 68. panta prasībām;

7) stresa testēšanu un tās rezultātiem atbilstoši šā likuma 59. panta prasībām;

8) segto obligāciju sabiedrības slēgtajiem darījumiem atbilstoši šā likuma 11. panta prasībām, izņemot gadījumu, kad iecelts īpašais administrators.

(2) Komisijai ir tiesības noteikt iesniedzamo informāciju papildus šā panta pirmajā daļā minētajai, kā arī iesniedzamā pārskata struktūru un iesniegšanas kārtību.

(3) Emitents nekavējoties informē Komisiju, ja seguma portfelis vairs neatbilst šā likuma vai segto obligāciju programmas prasībām.

42. pants. Segto obligāciju programmas īstenošanas nepārtrauktības plāns

(1) Emitents izstrādā un ievieš segto obligāciju programmas īstenošanas nepārtrauktības plānu, kurā noteiktas procedūras, kas nodrošina pienācīgu segto obligāciju programmas īstenošanu īpašā administratora iecelšanas gadījumā. Komisija ir tiesīga pieprasīt plāna labošanu, ja tas neatbilst šā likuma prasībām. Minētajā plānā paredz segto obligāciju sabiedrības rīcību gadījumā, kad ir iecelts īpašais administrators vai kļūst apgrūtināta seguma portfeļa vai seguma aktīvu pārvaldīšanas līguma izpilde, vai rodas cits pamatots šķērslis vai risks sabiedrības darbībai.

(2) Lai nodrošinātu segto obligāciju programmas īstenošanas nepārtrauktības plānā paredzētās izmaksas, ieskaitot izmaksas par publisko reģistru ierakstu pārgrozījumiem un īpašā administratora veikto segto obligāciju programmas īstenošanu, kādas var rasties turpmākajās 180 dienās, emitents papildus šā likuma prasībām par likviditātes rezervēm nodod segto obligāciju sabiedrībai attiecīgus finanšu līdzekļus.

43. pants. Emitenta pienākumi seguma portfeļa pārvaldīšanā

(1) Seguma portfeļa pārvaldīšanas līgumā, kas tiek noslēgts saskaņā ar šā likuma 22. pantu, nosaka vismaz šādus emitenta pienākumus:

1) veikt seguma portfelī iekļauto seguma aktīvu uzskaiti;

2) nodrošināt, ka seguma aktīvu apjoms ir pietiekams, lai pienācīgi segtu segto obligāciju saistības, pārvaldīšanas izmaksas un segto obligāciju sabiedrības darbības izmaksas;

3) veikt laikus segto obligāciju saistību maksājumus ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem;

4) nodrošināt, lai seguma aktīvi ir un būtu pietiekami kvalitatīvi, tādējādi garantējot ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem, ka visā segto obligāciju programmas īstenošanas laikā tiek saglabāts zems risks iespējamībai, ka segto obligāciju sabiedrība nespēs segt laikus segto obligāciju prasījumus;

5) nodrošināt, ka seguma portfelis, seguma aktīvi, likviditātes rezerves un atvasināto instrumentu līgumi atbilst šim likumam un segto obligāciju programmas noteikumiem;

6) nodrošināt virsnodrošinājuma līmeņa izpildi.

(2) Seguma portfeļa pārvaldīšanas līgums nosaka noteikumus un kārtību seguma aktīvu izlietošanai, segto obligāciju sabiedrības darbības izmaksu finansēšanai un emitenta pienākumus gadījumā, kad noteiktais finansējums nav pietiekams segto obligāciju sabiedrības darbības izmaksu segšanai.

(3) Seguma portfeļa pārvaldīšanas izmaksas un segto obligāciju sabiedrības darbības maksimāli pieļaujamās izmaksas, kuras sedz emitents, nosaka segto obligāciju programmas noteikumi.

44. pants. Emitenta pienākums sniegt informāciju ieguldītājiem

(1) Emitents reizi ceturksnī 20 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām sniedz ieguldītājiem informāciju par segto obligāciju programmu, lai ieguldītāji varētu novērtēt minētās segto obligāciju programmas profilu un riskus un paši veikt sava ieguldījuma izvērtējumu. Emitents ieguldītājiem sniedz vismaz šādu informāciju par seguma portfeli:

1) seguma portfeļa un neatmaksāto segto obligāciju vērtību;

2) sarakstu ar starptautiskajiem vērtspapīru identifikācijas numuriem (ISIN) atbilstoši Starptautiskās Standartizācijas organizācijas noteiktajam standartam visām minētajā programmā iekļautajām segtajām obligācijām;

3) seguma aktīvu ģeogrāfisko sadalījumu un veidu un kredīta apmēra attiecības pret nodrošinājumu novērtēšanas metodi;

4) detalizētu informāciju par tirgus risku, tostarp procentu likmju risku, valūtu risku, kredītrisku un likviditātes riskiem;

5) pagarināma termiņa struktūru, tostarp pārskatu par termiņa pagarināšanas izraisītājnotikumiem;

6) nepieciešamā un pieejamā seguma līmeni un likumiskās, līgumiskās, obligātās un brīvprātīgās virsnodrošināšanas līmeni;

7) aizdevumu (kredītu) īpatsvaru, ja ir notikusi saistību neizpilde saskaņā ar regulas Nr. 575/2013 178. pantu vai ja aizdevumu (kredītu) atmaksa ir kavēta par vairāk nekā 90 dienām;

8) likviditātes rezervju apjomu;

9) ārvalstu valūtā denominētu seguma aktīvu īpatsvaru seguma portfelī.

(2) Komisijai ir tiesības noteikt emitentam prasības par ieguldītājiem atklājamo informāciju, šīs informācijas saturu un apjomu papildus šā panta pirmās daļas prasībām un pārskata struktūru.

(3) Emitents ieguldītājiem atklājamo informāciju par segto obligāciju programmu publicē savā tīmekļvietnē visā segto obligāciju programmas īstenošanas laikā.

IX nodaļa
Emitenta maiņa un grozījumi segto obligāciju programmā

45. pants. Segto obligāciju programmas emitenta maiņa

(1) Emitentam ir tiesības nodot segto obligāciju programmu citai kredītiestādei, kas saņēmusi licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai dalībvalstī. Šīs daļas pirmajā teikumā noteiktais piemērojams arī noregulējuma vai reorganizācijas pasākumos.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto segto obligāciju programmas nodošanu uzskata par kredītiestādes uzņēmuma pāreju Kredītiestāžu likuma izpratnē, un to veic saskaņā ar Kredītiestāžu likumā noteikto par kredītiestādes uzņēmuma pāreju.

(3) Ja segto obligāciju programmas nodošana neradīs negatīvu ietekmi uz ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru interesēm, Komisija pieņem lēmumu atļaut segto obligāciju programmas nodošanu citai kredītiestādei un tas rakstveidā tiek paziņots emitentam un kredītiestādei.

(4) Kredītiestāde, kas pārņem emitenta segto obligāciju programmu, iestājas emitenta vietā visās tiesiskajās attiecībās, kuras izriet no segto obligāciju programmas.

(5) Emitents, kas nodod segto obligāciju programmu, 14 dienu laikā par to paziņo ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem.

(6) Segto obligāciju programmas nodošana, ko veic ar Komisijas atļauju, nav atzīstama par spēkā neesošu un nav apstrīdama emitenta maksātnespējas procesā vai likvidācijā, noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu piemērošanā.

(7) Šajā pantā noteiktais ir piemērojams arī tad, ja segto obligāciju programmu nodod īpašais administrators šajā likumā paredzētajos gadījumos.

46. pants. Grozījumi segto obligāciju programmas noteikumos

(1) Emitents grozījumus segto obligāciju programmas noteikumos veic šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

(2) Ja segto obligāciju programmas noteikumi paredz emitentam tiesības veikt grozījumus šajos noteikumos, emitents šādus grozījumus drīkst veikt tikai pēc Komisijas iepriekšējas atļaujas saņemšanas.

(3) Komisija izskata tai iesniegtos grozījumus segto obligāciju programmā 14 dienu laikā, atļauj izdarīt grozījumus vai to neatļauj, ja piedāvātie grozījumi segto obligāciju programmas noteikumos varētu radīt negatīvu ietekmi uz ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru interesēm.

(4) Komisija šā panta trešajā daļā minēto termiņu var pagarināt par 14 dienām, paziņojot emitentam par termiņa pagarināšanas iemesliem.

X nodaļa
Seguma portfelis

47. pants. Seguma portfeļa sastāvs

(1) Seguma portfelī iekļauj šādus seguma aktīvus:

1) finanšu līdzekļus, kurus emitents aizdod segto obligāciju sabiedrībai, lai tā iegādātos primāros aktīvus un aizstājējaktīvus;

2) primāros aktīvus un aizstājējaktīvus;

3) atvasināto instrumentu līgumu darījumu vērtības;

4) finanšu līdzekļus, kas iegūti no šīs daļas 2. vai 3. punktā minētajiem seguma aktīviem;

5) nodrošinājumu, ko saņēmusi segto obligāciju sabiedrība saistībā ar tās noslēgtajiem atvasināto instrumentu līgumiem.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētie aktīvi veido seguma portfeli no brīža, kad tie ir atsavināti segto obligāciju sabiedrībai.

(3) Vismaz 85 procentus no seguma aktīvu nepieciešamās vērtības veido primārie aktīvi.

(4) Seguma portfelī ir atļauts ietvert seguma aktīvus, kurus segto obligāciju sabiedrībai atsavina atsavinātājs, kas nav emitents, ja šie aktīvi atbilst šajā likumā noteiktajām seguma aktīvu prasībām.

(5) Seguma portfelis papildus šā panta prasībām atbilst arī regulas Nr. 575/2013 129. pantā noteiktajam.

48. pants. Primārie aktīvi

Primārie aktīvi ietver tikai šādu klašu aktīvus:

1) publiskā sektora aktīvus — regulas Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta "a" apakšpunktā un 129. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētie riska darījumi;

2) mājokļa hipotēku aktīvus — regulas Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta "d" apakšpunktā noteiktie aizdevumi (kredīti), kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu;

3) komerciālo hipotēku aktīvus — regulas Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta "f" apakšpunktā noteiktie aizdevumi (kredīti), kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu;

4) kuģošanas aktīvus — regulas Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta "g" apakšpunktā noteiktie aizdevumi (kredīti), kas nodrošināti ar kuģa hipotēku;

5) aktīvus, kas ir aizdevumi (kredīti) publiskas personas kontrolētajām kapitālsabiedrībām vai gadījumos, kad likums atļauj šādām kapitālsabiedrībām pašām izsniegt aizdevumus (kredītus) vai dot garantijas, — šādu kapitālsabiedrību garantēti aizdevumi (kredīti), ievērojot 55. panta sestās daļas nosacījumus.

49. pants. Aizstājējaktīvi

Aizstājējaktīvi ietver tādus riska darījumus, kuri atbilst regulas Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta "c" apakšpunkta un 1.a punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunkta prasībām.

50. pants. Aktīvu izvēle segto obligāciju programmā

(1) Iesniedzot iesniegumu atļaujas saņemšanai segto obligāciju programmas īstenošanai saskaņā ar šā likuma 36. panta pirmo daļu, emitents var lūgt atļauju segto obligāciju programmas īstenošanai, saskaņā ar kuru tiek emitētas vienas klases vai dažādu aktīvu klašu segtās obligācijas.

(2) Segto obligāciju programmas noteikumos emitents nosaka, kuri turpmākie grozījumi noteikumos ir uzskatāmi par būtiskiem attiecībā uz riska profila izmaiņām saistībā ar aktīvu izvēli, tostarp aktīvu atrašanās vietas dalībvalsti, visā segto obligāciju programmas īstenošanas laikā.

(3) Ja emitents vēlas veikt būtiskas izmaiņas riska profilā, kas minētas šā panta otrajā daļā, emitents iesniedz Komisijai grozījumus segto obligāciju programmā un izvērtējumu par šādu izmaiņu ietekmi uz segto obligāciju programmas sekmīgu īstenošanu un lūdz atļauju Komisijai izdarīt attiecīgos grozījumus segto obligāciju programmas noteikumos.

(4) Komisija izskata šā panta trešajā daļā minētos tai iesniegtos grozījumus segto obligāciju programmā par būtiskām riska profila izmaiņām šā likuma 46. pantā noteiktajā kārtībā un pieņem lēmumu atļaut izdarīt grozījumus segto obligāciju programmā un veikt riska profila izmaiņas vai to neatļaut, ja Komisija nevar gūt pārliecību par riska profila izmaiņu ietekmi uz segto obligāciju programmas sekmīgu īstenošanu.

51. pants. Seguma portfelim piemērojamās prasības

(1) Aktīvus, kas ietver prasījumus, kuru atmaksa ir kavēta ilgāk par 90 dienām, nedrīkst iekļaut seguma portfelī.

(2) Ja saistību neizpilde regulas Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta izpratnē iestājas aktīviem pēc to iekļaušanas seguma portfelī, ar neatmaksāto aizdevumu (kredītu) saistīto seguma aktīvu vērtību nosaka šādi:

1) 70 procenti no seguma portfelī iekļautā aizdevuma (kredīta) vērtības, ja aizdevuma (kredīta) atmaksa ir kavēta ilgāk par 90 dienām, bet ne ilgāk par 180 dienām un kredīta apmēra attiecība pret nodrošinājuma vērtību ir mazāka par 50 procentiem;

2) 40 procenti no seguma portfelī iekļautā aizdevuma (kredīta) vērtības, ja aizdevuma (kredīta) atmaksa ir kavēta ilgāk par 90 dienām, bet ne ilgāk par 180 dienām un kredīta apmēra attiecība pret nodrošinājuma vērtību ir lielāka par 50 procentiem;

3) 0 procenti no seguma portfelī iekļautā aizdevuma (kredīta) vērtības, ja aizdevuma (kredīta) atmaksa ir kavēta ilgāk par 180 dienām.

(3) Seguma portfelī iekļauj šā likuma 48. panta 1., 2. vai 3. punktā minētos seguma aktīvus, ja nodrošinājums atrodas dalībvalstī.

(4) Seguma portfelī iekļauj šā likuma 48. panta 4. punktā minētos seguma aktīvus, ja attiecīgā kuģa hipotēka ir reģistrēta (nostiprināta) dalībvalstī.

(5) Pamatojoties uz emitenta iesniegumu, Komisija var atļaut noteiktu laiku neievērot šā panta otrajā daļā noteikto, ja emitents konstatē, ka neatkarīgi no viņa gribas nav iespējams savlaicīgi nodrošināt seguma portfeļa atbilstību šajā likumā noteiktajam. Vienlaikus emitents veic visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka seguma portfelis atbilst šā panta prasībām. Emitents nekavējoties informē Komisiju par šīs daļas pirmajā teikumā minētajiem apstākļiem, iesniedzot iesniegumu.

(6) Komisija izskata šā panta piektajā daļā minēto emitenta iesniegumu un pieņem lēmumu 14 dienu laikā. Ja nepieciešams, iesnieguma izskatīšanas termiņu var pagarināt par 14 dienām, par to informējot emitentu.

52. pants. Kredīta apmēra attiecība pret nodrošinājuma vērtību

(1) Šā likuma 48. panta 2. punktā minētajiem primārajiem aktīviem kredīta apmēra attiecība pret nodrošinājuma vērtību ir ne vairāk kā 70 procenti.

(2) Šā likuma 48. panta 3. un 4. punktā minētajiem primārajiem aktīviem kredīta apmēra attiecība pret nodrošinājuma vērtību ir ne vairāk kā 60 procenti.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā attiecība tiek noteikta seguma aktīvam dienā, kad tas tiek pirmo reizi iekļauts seguma portfelī.

53. pants. Seguma aktīvu novērtēšana un vērtības indeksācija

(1) Emitents novērtē seguma aktīvus atbilstoši Komisijas prasībām par kredītriska pārvaldību, tostarp par piemērojamiem vērtēšanas standartiem, un prasībām attiecībā uz personām, kuras tiesīgas aktīvus vērtēt.

(2) Seguma aktīvu novērtējums tiek precizēts atbilstoši aktīvu tirgus vērtības indeksācijai, kas tiek veikta vismaz reizi kalendāra gadā, ja segto obligāciju programmas noteikumi neparedz biežāku indeksāciju vai to nepieprasa Komisija vai seguma portfeļa uzraugs. Seguma aktīvu novērtēšanā izmantojamās metodes un seguma aktīvu novērtējuma indeksācijas kārtību nosaka segto obligāciju programmas noteikumos.

XI nodaļa
Segums un virsnodrošināšana

54. pants. Seguma prasība

(1) Segto obligāciju saistības tiek segtas ar prasījumiem, kas izriet no seguma portfelī iekļautiem seguma aktīviem, kuri nodrošina seguma prasību izpildi.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto seguma prasības izpildi nodrošina šādi seguma aktīvi:

1) primārie aktīvi;

2) aizstājējaktīvi;

3) saskaņā ar šajā likumā noteikto kā likviditātes rezerves turētie likvīdie aktīvi;

4) prasījumi, kas izriet no tādiem atvasināto instrumentu līgumiem, kuri atbilst šā likuma 56. panta prasībām.

(3) Nenodrošinātie prasījumi netiek izmantoti seguma prasības izpildē, ja ir konstatējama parādnieka saistību neizpilde saskaņā ar regulas Nr. 575/2013 178. pantu.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktā seguma prasība ir izpildīta, ja seguma prasības aprēķinā izmantoto un seguma aktīvos iekļauto no aizdevumiem (kredītiem) izrietošo prasījumu kopējā atlikusī pamatsumma un atvasinātā instrumenta vērtība ir vienāda ar kopējo segto obligāciju neatmaksāto nominālvērtību vai lielāka par to. Seguma aktīvu un neatmaksāto segto obligāciju nominālvērtības aprēķināšanai izmanto līdzvērtīgu (salīdzināmu) metodoloģiju.

55. pants. Virsnodrošināšanas līmenis

(1) Emitents nodrošina, ka seguma aktīvos iekļauto no aizdevumiem (kredītiem) izrietošo prasījumu kopējā atlikusī pamatsumma un atvasinātā instrumenta vērtība nav mazāka par 105 procentiem no kopējās segto obligāciju neatmaksātās nominālvērtības (turpmāk — likumiskā virsnodrošināšana), izņemot šā panta sestajā daļā noteikto.

(2) Komisija jebkurā laikā ir tiesīga pieprasīt, lai emitents nodrošina augstāka līmeņa virsnodrošināšanu, nekā noteikts šā panta pirmajā daļā, ja seguma portfelis nav pietiekams, lai aizsargātu ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru intereses (turpmāk — obligātā virsnodrošināšana).

(3) Segto obligāciju programmas noteikumos var paredzēt, ka emitents nodrošina augstāka līmeņa virsnodrošināšanu nekā likumiskā virsnodrošināšana un obligātā virsnodrošināšana (turpmāk — līgumiskā virsnodrošināšana).

(4) Brīvprātīga virsnodrošināšana ir virsnodrošināšana, kas pārsniedz likumisko virsnodrošināšanu, obligāto virsnodrošināšanu un līgumisko virsnodrošināšanu.

(5) Virsnodrošināšanas aprēķinam var ņemt vērā visu veidu seguma aktīvus, kas minēti šā likuma 54. panta otrajā daļā.

(6) Uz segtajām obligācijām, kurām kā seguma aktīvi izmantoti prasījumi, kuri izriet no aizdevumiem (kredītiem) publiskas personas kontrolētajām kapitālsabiedrībām vai kurus minētās kapitālsabiedrības garantē un ietver portfelī kā primāros aktīvus, attiecina likumiskās virsnodrošināšanas līmeni ne mazāk kā 110 procentu apjomā, ievērojot visus šādus nosacījumus:

1) publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība sniedz sabiedriskos pakalpojumus, pamatojoties uz atļauju (licenci) vai reģistrāciju, kas izsniegta vai veikta saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos noteikto, koncesijas līgumu, deleģēšanas līgumu vai cita veida pilnvarojumu, ko piešķir valsts vai pašvaldību iestāde;

2) publiskas personas kontrolētai kapitālsabiedrībai:

a) ir tiesības saņemt dotācijas, lai nodrošinātu savu finansiālo stabilitāti un maksātspēju attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu,

b) kārtība, kādā nosakāma dividendēs izmaksājamās peļņas daļa, ir noteikta saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu.

(7) Sabiedriskie pakalpojumi šā panta izpratnē ir likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" minētie sabiedriskie pakalpojumi, ārstniecības, gaisa satiksmes, sabiedriskā transporta un transporta kustības drošības pakalpojumi, ja tos sniedz publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība.

XII nodaļa
Ar seguma aktīviem un saistībām saistīto risku mazināšana

56. pants. Atvasināto instrumentu izmantošana

(1) Emitents var pārvaldīt tirgus riskus, tostarp procentu likmju risku un ārvalstu valūtas risku, kas skar seguma aktīvus, izmantojot atvasinātos instrumentus. Atvasināto instrumentu līgumus slēdz tikai nolūkā ierobežot minētos riskus.

(2) Emitents noslēdz atvasināto instrumentu līgumu vai nodrošina, ka segto obligāciju sabiedrība noslēdz šo līgumu, ievērojot šādas prasības:

1) atvasināto instrumentu izmantošana tiek pielāgota riska līmenim un, kad attiecīgais risks vairs nepastāv, atvasināto instrumentu līgumu var izbeigt;

2) atvasināto instrumentu darījumi ir pietiekami dokumentēti;

3) emitenta maksātnespējas process vai likvidācija, noregulējums vai reorganizācijas pasākumi nav pamats atvasināto instrumentu līguma izbeigšanai vai tā tūlītējai saistību izpildei, taču maksājumu saistību neizpildi saskaņā ar attiecīgo atvasināto instrumentu līgumu var uzskatīt par pamatotu iemeslu, lai izbeigtu šādu līgumu;

4) netiek pieļauts ieskaits prasījumiem, kas izriet no citiem ar emitentu noslēgtajiem atvasināto instrumentu līgumiem;

5) seguma aktīvus neizmanto kā nodrošinājumu, lai nodrošinātu saistības saskaņā ar atvasināto instrumentu līgumu;

6) atvasināto instrumentu līgums ietver noteikumus, kas paredz pienākumu otrai līgumslēdzējpusei sniegt pietiekamu nodrošinājumu gadījumam, ja tās kredītspēja samazinās līdz nepieņemamam līmenim. Atbilstoši šiem noteikumiem līgumslēdzējs nodrošina pietiekamu nodrošinājumu vai šāds līgumslēdzējs tiek aizvietots.

(3) Šā panta otrās daļas 5. punkts neierobežo emitentu nodrošināt segto obligāciju sabiedrībai papildu nepieciešamos līdzekļus tāda nodrošinājuma sniegšanai, kāds nepieciešams atvasināto instrumentu līguma noslēgšanai.

(4) Ja šā panta otrās daļas 6. punktā minētais pienākums netiek izpildīts, emitents noslēdz jaunu līgumu vai nodrošina šāda līguma noslēgšanu atbilstoši šā panta otrajā daļā noteiktajam, lai sasniegtu minētajā daļā noteikto mērķi.

(5) Emitents nodrošina un iesniedz rakstveida apliecinājumu Komisijai, ka atvasināto instrumentu izmantošana atbilst šā panta otrās daļas prasībām. Apliecinājums ietver riska ierobežošanas kritērijus darījumu pušu izvēlei, lai nodrošinātu to kredītspēju un sekmētu iespējami augstu segto obligāciju kredītreitingu, kā arī apliecinājumu par šo kritēriju izpildi. Apliecinājumam pievieno atvasināto instrumentu līgumu.

(6) Nododot segto obligāciju programmas, no atvasinātajiem instrumentiem izrietošās saistības, tiesības un pienākumus nodod jaunajam emitentam kopā ar seguma aktīviem, bet šādu līgumu nevar izbeigt, pamatojoties uz segto obligāciju programmas nodošanu.

57. pants. Likviditātes rezerves

(1) Emitents nodrošina, ka seguma aktīvi vienmēr ietver tādus likvīdos aktīvus — finanšu līdzekļus vai finanšu instrumentus —, kuri ir pieejami, lai segtu segto obligāciju programmā noteiktās maksimālās kumulatīvās neto likviditātes izejošās naudas plūsmas turpmākās 180 dienas. Likvīdie aktīvi neiekļauj līdzekļus, kurus segto obligāciju sabiedrībai kā finanšu nodrošinājumu ir sniedzis atvasināto instrumentu līguma līgumslēdzējs.

(2) Ja attiecībā uz segtajām obligācijām izmanto pagarināma termiņa struktūras, tiek uzskatīts, ka segtās obligācijas tiek atpirktas pagarinātajā termiņā.

(3) Likvīdos aktīvus, kas veido seguma portfeļa likviditātes rezerves, aizsargā pret citu personu prasījumiem kā seguma aktīvus, kā arī tos nošķir no pārējiem emitenta aktīviem un nodrošina, ka šie līdzekļi jebkurā brīdī ir izmantojami šajā likumā noteikto likviditātes rezervju prasību izpildei.

(4) Likviditātes rezerves var turēt pie emitenta, taču pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā segto obligāciju sabiedrība un emitents nodrošina likviditātes rezervju — finanšu instrumentu vai finanšu līdzekļu — nodošanu citai kredītiestādei, kura dalībvalstī ir saņēmusi licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai.

58. pants. Likviditātes rezervju atbilstīgie aktīvi

(1) Seguma portfeļa likviditātes rezerves sastāv no:

1) aktīviem, kas kvalificējas kā 1. līmeņa, 2.A līmeņa vai 2.B līmeņa aktīvi atbilstoši Komisijas 2014. gada 10. oktobra deleģētajai regulai (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (turpmāk — deleģētā regula Nr. 2015/61), kurus novērtē saskaņā ar deleģēto regulu Nr. 2015/61 un kurus nav emitējusi tā kredītiestāde, kas ir emitents, tās mātesuzņēmums (izņemot gadījumu, kad tas ir publiskā sektora struktūra regulas Nr. 575/2013 4. panta pirmās daļas 8. punkta izpratnē), meitasuzņēmums vai cits tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, vai tāda īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kura veic vērtspapīrošanu un ar kuru kredītiestādei ir ciešas attiecības (regulas Nr. 575/2013 4. panta pirmās daļas 38. punkta izpratnē);

2) īstermiņa noguldījumiem kredītiestādē, kas atbilst kredītkvalitātes 1., 2. vai 3. pakāpei, kā arī pārējiem īstermiņa prasījumiem pret kredītiestādēm, kas atbilst kredītkvalitātes 1. vai 2. pakāpei saskaņā ar regulas Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta "c" apakšpunktu.

(2) Lai aprēķinātu seguma portfeļa likviditātes rezerves, emitents piemēro likvīdo aktīvu tirgus vērtību atbilstoši deleģētās regulas Nr. 2015/61 9. pantam.

(3) Nenodrošinātos prasījumus, kuriem iestājusies saistību neizpilde saskaņā ar regulas Nr. 575/2013 178. pantu, neiekļauj seguma portfeļa likviditātes rezervēs.

59. pants. Stresa testēšana

(1) Emitents nodrošina pienācīgu, visaptverošu un riskam atbilstošu stresa testēšanas procesu, integrējot stresa testus riska pārvaldības procesā.

(2) Emitents vismaz reizi ceturksnī veic stresa testēšanu dažādos finanšu satricinājuma līmeņos un tādējādi nosaka, vai seguma aktīvi ir pietiekami, lai segtu kopējo segto obligāciju neatmaksāto nominālvērtību.

(3) Stresa testēšana aptver visus riskus, kuri var būtiski ietekmēt segto obligāciju riska profilu.

(4) Veicot šā panta otrajā daļā norādīto stresa testēšanu, emitents ņem vērā noteiktus riska ierobežošanas instrumentus, tostarp atvasināto instrumentu līgumus un citus līgumus, kas noslēgti, lai ierobežotu riskus.

(5) Ja šā panta otrajā daļā norādītās stresa testēšanas rezultātā secināms, ka nav izpildīts likumiskās virsnodrošināšanas līmenis, emitentam ir pienākums nodrošināt papildu seguma aktīvu iekļaušanu seguma portfelī, līdz tiek nodrošināts likumiskās virsnodrošināšanas līmenis, saskaņā ar attiecīgajiem satricinājumiem piemērojamiem stresa testēšanas scenārijiem.

XIII nodaļa
Seguma aktīvu uzraudzība

60. pants. Seguma portfeļa uzrauga iecelšana un atcelšana

(1) Pastāvīgas seguma portfeļa uzraudzības nodrošināšanai emitents ieceļ seguma portfeļa uzraugu, kurš ir zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība un ir neatkarīgs no emitenta un tā revidenta.

(2) Par seguma portfeļa uzraugu nevar būt zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kura veikusi emitenta revīziju iepriekšējo divu gadu laikā.

(3) Emitents informē Komisiju par seguma portfeļa uzrauga amata kandidātu 30 dienas pirms dienas, kad tas sāk pildīt savus amata pienākumus.

(4) Komisijai ir tiesības neatļaut seguma portfeļa uzraugam uzsākt pildīt savus amata pienākumus, ja tas neatbilst šajā likumā seguma portfeļa uzraugam izvirzītajām prasībām, kā arī uzdot emitentam nekavējoties atcelt seguma portfeļa uzraugu, ja tas neievēro normatīvos aktus segto obligāciju jomā vai pienācīgi nepilda savus pienākumus.

(5) Papildus šā panta ceturtajā, sestajā un astotajā daļā minētajam seguma portfeļa uzraugs izbeidz pienākumu izpildi šādos gadījumos:

1) visi segto obligāciju prasījumi ir pilnībā izpildīti;

2) ir iecelts īpašais administrators.

(6) Seguma portfeļa uzraugs ir tiesīgs atkāpties no seguma portfeļa uzrauga amata pienākumu izpildes, par to emitentam paziņojot rakstveidā vismaz 60 dienas iepriekš un paskaidrojot atkāpšanās iemeslu.

(7) Emitents slēdz rakstveida vienošanos ar seguma portfeļa uzraugu par seguma portfeļa uzraudzību pirms segto obligāciju emisijas.

(8) Emitentam pēc savas iniciatīvas ir tiesības atcelt seguma portfeļa uzraugu no amata, vienlaikus ieceļot jaunu seguma portfeļa uzraugu. Šādā gadījumā par atcelšanu no amata emitents rakstveidā informē seguma portfeļa uzraugu vismaz 30 dienas iepriekš.

61. pants. Seguma portfeļa uzrauga darbība

(1) Seguma portfeļa uzraugam ir šādi pienākumi:

1) regulāri, ne retāk kā reizi gadā pārbaudīt, vai normatīvo aktu prasībām segto obligāciju jomā atbilst:

a) seguma portfeļa pārvaldīšanas līgums,

b) seguma portfeļa seguma aktīvu sastāvs un tiem piemērojamās prasības,

c) primārie aktīvi,

d) aizstājējaktīvi,

e) aktīvu novērtēšana,

f) seguma prasības,

g) virsnodrošināšana,

h) likviditātes rezerves;

2) regulāri, ne retāk kā reizi gadā pārbaudīt ierakstu pareizību seguma aktīvu uzskaitē attiecībā uz katru seguma portfeļa seguma aktīvu;

3) regulāri, ne retāk kā reizi gadā pārbaudīt, vai segto obligāciju sabiedrība un emitents atbilst šā likuma prasībām un pienācīgi izpilda pienākumus, kas attiecas uz:

a) atvasināto instrumentu līgumu izmantošanu,

b) likviditātes rezervēm un tām atbilstīgajiem aktīviem,

c) stresa testēšanu,

d) informācijas sniegšanu ieguldītājiem;

4) sadarboties ar Komisiju seguma portfeļa uzraudzības ietvaros.

(2) Seguma portfeļa uzraugs sniedz ziņojumu par seguma portfeli emitentam, segto obligāciju sabiedrībai un Komisijai vienkopus par visu šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto prasību izpildes atbilstību likumam. Seguma portfeļa uzraugs ziņojumā norāda šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajās pārbaudēs un attiecīgo secinājumu izdarīšanai izmantoto metodi.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto ziņojumu seguma portfeļa uzraugs sniedz 60 dienu laikā pēc attiecīgā ziņojumu perioda beigām.

(4) Ja emitents vai seguma portfelis neatbilst šā likuma prasībām, seguma portfeļa uzraugs par to nekavējoties informē segto obligāciju sabiedrību, uzticības personu (ja tāda ir iecelta) un Komisiju.

(5) Ja emitents vai segto obligāciju sabiedrība nesniedz pietiekamu informāciju un skaidrojumus seguma portfeļa uzraugam saskaņā ar šā likuma 62. pantu, seguma portfeļa uzraugs par to nekavējoties informē Komisiju.

62. pants. Tiesības saņemt informāciju

Izpildot savas funkcijas, seguma portfeļa uzraugs ir tiesīgs:

1) bez kavēšanās piekļūt visiem emitenta un segto obligāciju sabiedrības grāmatvedības dokumentiem, kā arī citai informācijai (neatkarīgi no informācijas nesēja, kādā informācija tiek glabāta), kas attiecas uz seguma portfeli, tajā iekļautajiem aktīviem un to pārvaldīšanu;

2) pieprasīt informāciju no:

a) emitenta vai segto obligāciju sabiedrības jebkura darbinieka,

b) jebkuras personas, kas sniedz emitentam vai segto obligāciju sabiedrībai ar segto obligāciju sabiedrības darbību saistītus pakalpojumus.

63. pants. Seguma portfeļa uzrauga atbildība par zaudējumiem

Seguma portfeļa uzraugs atbild ieguldītājiem par zaudējumiem, kas tiem radušies seguma portfeļa uzrauga rupjas neuzmanības vai ļauna nolūka dēļ. Prasījumi par šajā pantā minēto zaudējumu atlīdzību noilgst triju gadu laikā.

XIV nodaļa
Īpašais administrators

64. pants. Īpašā administratora iecelšana

(1) Komisija ieceļ īpašo administratoru segto obligāciju sabiedrībai segto obligāciju programmas īstenošanai šādos gadījumos:

1) ir uzsākta (pasludināta) emitenta likvidācija vai pasludināts emitenta maksātnespējas process;

2) emitentam ir anulēta kredītiestādes licence (atļauja);

3) emitentam tiek piemērots noregulējums vai grupas noregulējums;

4) netiek izpildīta šā likuma 54. panta pirmajā daļā noteiktā seguma prasība;

5) pastāv īpaši apstākļi, kas norāda uz to, ka emitenta vai segto obligāciju sabiedrības pienācīga darbība vai segto obligāciju programmas īstenošana ir apdraudēta.

(2) Komisija paziņo emitentam lēmumu par īpašā administratora iecelšanu ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas un publisko lēmumu savā tīmekļvietnē.

(3) Ar īpašā administratora iecelšanu tiek apturētas emitenta tiesības attiecībā uz segto obligāciju programmas īstenošanu un tiesības izmantot emitenta balsstiesības un citas segto obligāciju sabiedrības akcionāra vai dalībnieka tiesības segto obligāciju sabiedrībā. Minētās tiesības, tostarp par segto obligāciju sabiedrības akciju vai daļu atsavināšanu citam emitentam, izmanto īpašais administrators.

(4) Ar īpašā administratora iecelšanu uz šā likuma pamata tiek izbeigtas segto obligāciju sabiedrības valdes un padomes locekļu tiesības. Īpašais administrators Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā piesaka izmaiņas segto obligāciju sabiedrības valdes vai padomes sastāvā, pievienojot Komisijas lēmumu par īpašā administratora iecelšanu.

65. pants. Prasības īpašā administratora amata kandidātam

(1) Par īpašo administratoru ieceļ personu, kurai saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 131. panta pirmo daļu ir tiesības būt par kredītiestāžu likvidatoru.

(2) Komisija nosaka īpašā administratora amata kandidāta atlases un kandidāta piemērotības izvērtēšanas kārtību un šādai izvērtēšanai nepieciešamo informāciju.

66. pants. Īpašā administratora statuss

(1) Īpašais administrators nav atkarīgs no emitenta, emitenta kreditoriem, ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem, un viņam nav saistoši minēto personu norādījumi.

(2) Īpašajam administratoram, pildot šajā likumā noteiktos pienākumus un realizējot tiesības, nav nepieciešama speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai.

67. pants. Īpašā administratora tiesības un pienākumi

(1) Īpašais administrators rīkojas ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru labā un interesēs, lai panāktu visu segto obligāciju prasījumu izpildi pēc iespējas lielākā apmērā. Īpašais administrators pārstāv emitentu vai segto obligāciju sabiedrību segto obligāciju programmas īstenošanā.

(2) Īpašais administrators ir tiesīgs pārvaldīt seguma portfeli un izmantot visas pārvaldnieka tiesības saskaņā ar noslēgto seguma portfeļa pārvaldīšanas līgumu līdz seguma portfeļa pārvaldīšanas darbību nodošanai citam pārvaldniekam.

(3) Īpašajam administratoram ir arī tiesības atsavināt vai citādi izlietot seguma aktīvus saskaņā ar šajā likumā noteikto, slēgt aizdevuma (kredīta) līgumus un izmantot atvasinātos instrumentus atbilstoši šā likuma 56. pantā noteiktajam.

(4) Īpašais administrators izmanto emitenta balsstiesības segto obligāciju sabiedrībā, pieņem lēmumus par segto obligāciju sabiedrības padomes vai valdes locekļu iecelšanu vai atcelšanu, kā arī ir tiesīgs atsavināt emitentam piederošās segto obligāciju sabiedrības akcijas vai daļas jaunam emitentam, kas pārņem segto obligāciju programmu.

(5) Īpašais administrators seko, lai maksājumi ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem tiek veikti saskaņā ar segto obligāciju programmas noteikumiem. Ja segto obligāciju sabiedrībai nepietiek finanšu līdzekļu maksājumu veikšanai, īpašais administrators lemj par nepieciešamajām darbībām līdzekļu iegūšanai.

(6) Īpašais administrators pārbauda, vai seguma aktīvu kopums ir pietiekams, lai segtu visas segto obligāciju saistības. Seguma aktīvu kopuma vērtību aprēķina saskaņā ar šā likuma 53. pantu un 54. panta ceturto daļu.

(7) Ievērojot ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru intereses un cenšoties panākt iespējami izdevīgāko risinājumu emitentam saistībā ar segto obligāciju programmas nodošanu jaunajam emitentam, īpašais administrators veic nepieciešamos pasākumus, lai nodotu segto obligāciju programmu un seguma portfeli citam emitentam. Šādu rīcību uzskata par prioritāri nepieciešamu arī tad, ja seguma portfelis un seguma aktīvi atbilst šā likuma prasībām, seguma aktīvu kopums saskaņā ar novērtējumu ir pietiekams segto obligāciju saistību segšanai, bet segto obligāciju programmas un seguma portfeļa nodošana ir nepieciešama, lai pabeigtu emitenta maksātnespējas procesu vai likvidāciju saskaņā ar šā likuma 77. panta astoto daļu.

(8) Īpašais administrators ir tiesīgs celt prasību par seguma aktīvu atsavināšanas atzīšanu par spēkā neesošu, ja darījums nav noslēgts atbilstoši programmas noteikumiem un rada zaudējumus ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem.

(9) Īpašajam administratoram papildus šajā pantā minētajām tiesībām un pienākumiem, kā arī darbībām, kuras tas veic emitenta vietā vai vārdā, ir arī šādas tiesības un pienākumi:

1) izpildīt, noslēgt, grozīt un izbeigt seguma portfeļa pārvaldīšanai nepieciešamos līgumus, tostarp slēgt seguma aktīvu pārvaldīšanas līgumus, kā arī celt prasības saistībā ar šajā punktā minētajiem līgumiem;

2) bez īpaša pilnvarojuma segto obligāciju sabiedrības vārdā noslēgt, grozīt un izbeigt darījumus ar seguma aktīviem, kā arī segto obligāciju sabiedrības vārdā un vietā izmantot visas segto obligāciju sabiedrības tiesības, kas saistītas ar seguma aktīviem un to nodrošinājumiem;

3) sagatavot un iesniegt Komisijai grozījumus segto obligāciju programmas noteikumos;

4) uzraudzīt un veikt nepieciešamās darbības, lai segto obligāciju programma, seguma portfelis un seguma aktīvi atbilstu normatīvo aktu segto obligāciju jomā un segto obligāciju programmas prasībām;

5) ņemt aizņēmumus kredītiestādē, ja tas ir nepieciešams segto obligāciju prasījumu izpildei saskaņā ar segto obligāciju programmas noteikumiem, un rīkoties ar seguma aktīviem, lai nodrošinātu šajā punktā minētos aizņēmumus;

6) pieaicināt speciālistus, lai saņemtu grāmatvedības, audita un juridiskos pakalpojumus, kā arī nodrošinātu īpašā administratora pārstāvību valsts pārvaldes un tiesu iestādēs un saņemtu citus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto īpašā administratora funkciju izpildi;

7) reizi ceturksnī, kā arī izbeidzoties pilnvarām iesniegt Komisijai pārskatu par savu darbību atbilstoši šā likuma 73. panta ceturtajai daļai;

8) izbeidzoties pilnvarām, nodot dokumentus un citas lietas atbilstoši šā likuma 75. panta sestajai daļai, iepriekš to saskaņojot;

9) emitenta maksātnespējas procesa vai likvidācijas pasludināšanas gadījumā iesniegt emitenta maksātnespējas procesa administratoram ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru sarakstu.

(10) Emitents, atsavinātājs, segto obligāciju sabiedrība un to piesaistītie ārpakalpojumu sniedzēji saistībā ar segto obligāciju programmas īstenošanu sniedz īpašajam administratoram visu viņu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un paskaidrojumus.

68. pants. Pagarināma termiņa struktūras piemērošana

(1) Emitents segto obligāciju samaksas termiņu nedrīkst pagarināt pēc saviem ieskatiem, arī šā panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā.

(2) Segto obligāciju programmas noteikumi var paredzēt, ka segtās obligācijas ir emitētas ar tādu pagarināma termiņa struktūru, kas nosaka vienreizēju maksājumu saistību termiņa pagarinājumu. Par to ieguldītāji un segto obligāciju kreditori tiek informēti programmas noteikumos paredzētajā kārtībā.

(3) Īpašajam administratoram ir tiesības izmantot pagarināma termiņa struktūru, ja segto obligāciju programma to paredz, ievērojot šādus nosacījumus:

1) ir iestājušies abi termiņa pagarināšanas izraisītājnotikumi:

a) emitenta maksātnespējas procesa vai likvidācijas pasludināšana, noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu piemērošana,

b) apstākļi, kuru dēļ ir ticams pamats uzskatīt, ka paredzētajos termiņos emitentam nebūs iespējams veikt kārtējos maksājumus ieguldītājiem;

2) ieguldītājiem sniegtā informācija par pagarināma termiņa struktūru ir pietiekama, lai varētu izvērtēt ar segto obligāciju saistību izpildi saistītos riskus, un informācija ietver aprakstu par:

a) termiņa pagarināšanas izraisītājnotikumiem,

b) emitenta maksātnespējas procesa vai likvidācijas pasludināšanas, noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu piemērošanas sekām attiecībā uz segto obligāciju samaksas termiņa pagarinājumu;

3) segto obligāciju pagarinātais (beigu) samaksas termiņš tiek noteikts kā konkrēts datums.

(4) Emitenta maksātnespējas procesa vai likvidācijas pasludināšanas, noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu piemērošanas gadījumā termiņa pagarinājums neietekmē segto obligāciju prasījumu prioritāti, kā arī nemaina sākotnēji segto obligāciju programmās noteikto segto obligāciju samaksas kārtību (secību).

(5) Termiņa pagarinājums neietekmē šajā likumā noteiktās ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru tiesības prasīt segto obligāciju saistību izpildījumu no emitenta un segto obligāciju sabiedrības emitenta maksātnespējas procesa vai likvidācijas pasludināšanas, noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu piemērošanas gadījumā.

69. pants. Īpašā administratora lēmums par segto obligāciju pirmstermiņa dzēšanu

Īpašajam administratoram, ņemot vērā šā likuma 81. pantā noteiktos ierobežojumus, ir pienākums pieņemt lēmumu par segto obligāciju pirmstermiņa dzēšanu un seguma portfeļa likvidāciju, ja saskaņā ar novērtējumu seguma aktīvu kopums nav pietiekams, lai segtu visas segto obligāciju saistības un segto obligāciju sabiedrības saistības (ja emitents tās nespēj izpildīt, nav jauna emitenta, kas pārņemtu segto obligāciju programmu, un īpašajam administratoram nav izdevies samazināt šo saistību apmēru), un segto obligāciju sabiedrībai nav pietiekamu likvīdo aktīvu neto likviditātes izejošās naudas plūsmas nodrošināšanai saskaņā ar segto obligāciju programmas noteikumiem vismaz nākamās 180 dienas un nav paredzams, ka minētā plūsma tiktu nodrošināta pēc šādām īstermiņa grūtībām.

70. pants. Segto obligāciju sabiedrības pakļautība īpašajam administratoram

Segto obligāciju sabiedrībai un tās padomes vai valdes locekļiem ir saistoši īpašā administratora norādījumi visos jautājumos, kas saskaņā ar šo likumu ir īpašā administratora kompetencē.

71. pants. Emitenta un īpašā administratora sadarbība

(1) Emitents turpina pārvaldīt seguma portfeli līdz brīdim, kad seguma portfeļa pārvaldīšanu pārņem īpašais administrators vai cits pārvaldnieks.

(2) Pēc īpašā administratora pieprasījuma emitents turpina pildīt atsevišķas seguma aktīvu pārvaldīšanas darbības līdz brīdim, kad attiecīgo pārvaldīšanas darbību izpildi pārņem īpašais administrators vai viņa iecelts pārvaldnieks.

(3) Īpašais administrators, pamatojoties uz tādiem pašiem noteikumiem, tostarp attiecībā uz maksu, kādus izmantoja emitents, ir tiesīgs turpināt lietot programmas, datubāzes, intelektuālā īpašuma tiesības un atļaujas (licences), kas nepieciešamas segto obligāciju programmas īstenošanai un seguma aktīvu pārvaldīšanai.

(4) Emitents nodod īpašajam administratoram visu informāciju, līgumus un dokumentus, kas attiecas uz segto obligāciju programmu, seguma aktīviem un to pārvaldīšanu.

72. pants. Īpašā administratora uzraudzība

(1) Īpašā administratora darbību un atbilstību šā likuma prasībām uzrauga Komisija.

(2) Komisijai ir tiesības iepazīties ar visu īpašā administratora rīcībā esošo un ar segto obligāciju programmu saistīto dokumentāciju.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt īpašā administratora paskaidrojumus un saņemt jebkuru citu nepieciešamo informāciju saistībā ar īpašā administratora pienākumu pildīšanu un segto obligāciju programmu.

73. pants. Īpašā administratora izdevumi

(1) Īpašā administratora izdevumi visā darbības periodā kopā nedrīkst pārsniegt 0,15 procentus gadā no seguma portfeļa vērtības īpašā administratora iecelšanas dienā. Īpašā administratora izdevumi tiek segti no ienākumiem, kas gūti no seguma aktīviem.

(2) Īpašā administratora izdevumi ietver visus īpašā administratora tiesību un pienākumu izpildei nepieciešamos izdevumus, tostarp viņa ikmēneša atlīdzību saskaņā ar šā panta trešo daļu un citus izdevumus, kas īpašajam administratoram rodas saistībā ar viņa tiesību un pienākumu izpildi.

(3) Īpašā administratora ikmēneša atlīdzība atbilst Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam finanšu un apdrošināšanas jomā nodarbināto aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 5.

(4) Īpašais administrators reizi ceturksnī, kā arī izbeidzoties pilnvarām Komisijai iesniedz pārskatu par savu darbību. Pārskatā norāda ziņas par saņemto atlīdzības summu, segtajām segto obligāciju programmas administrēšanas izmaksām, segto obligāciju saistību izpildi, seguma portfeļa stāvokli, izlietotajiem seguma aktīviem un citas ziņas, kas sniedz patiesu un pilnīgu priekšstatu par īpašā administratora darbību.

74. pants. Atbildība par zaudējumiem

Īpašais administrators atbild emitentam, ieguldītājiem, segto obligāciju kreditoriem un segto obligāciju sabiedrības kreditoriem par zaudējumiem, kas tiem radušies īpašā administratora rīcības dēļ. Prasījumi par šajā pantā minēto zaudējumu atlīdzību noilgst triju gadu laikā.

75. pants. Īpašā administratora atkāpšanās, atcelšana un pilnvaru izbeigšanās

(1) Komisija pieņem lēmumu par to, ka īpašā administratora pilnvaras izbeidzas šādos gadījumos:

1) īpašajam administratoram atkāpjoties;

2) saskaņā ar šā panta trešo daļu;

3) pabeidzot segto obligāciju programmas īstenošanu;

4) segto obligāciju programmu nododot citam emitentam.

(2) Īpašais administrators rakstveidā paziņo Komisijai par nodomu atkāpties no īpašā administratora pienākumu izpildes vismaz 60 dienas iepriekš.

(3) Komisija pieņem lēmumu atcelt īpašo administratoru, ja:

1) konstatē viņa neatbilstību šā likuma 65. panta pirmās daļas prasībām;

2) tas pienācīgi nepilda šajā likumā noteiktos pienākumus vai citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz segto obligāciju programmu;

3) konstatē, ka vairs nepastāv šā likuma 64. panta pirmās daļas 3., 4. vai 5. punktā minētie apstākļi.

(4) Likvidators, kas iecelts segto obligāciju sabiedrības likvidēšanai, emitents vai tāds emitents, kuram nodota segto obligāciju programma, kā segto obligāciju sabiedrības dalībnieks vai akcionārs vai no jauna ieceltais īpašais administrators Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā piesaka izmaiņas segto obligāciju sabiedrības padomes vai valdes sastāvā, pievienojot Komisijas lēmumu par īpašā administratora atcelšanu, jauna īpašā administratora iecelšanu vai segto obligāciju sabiedrības nodošanu jaunam emitentam vai pievienojot Komisijas dokumentu piekrišanai segto obligāciju sabiedrības darbības izbeigšanai.

(5) Lēmumu par īpašā administratora atcelšanu Komisija paziņo emitentam kārtībā, kāda noteikta šā likuma 64. panta otrajā daļā lēmuma par iecelšanu paziņošanai.

(6) Īpašais administrators nodod dokumentus un citas lietas Komisijas norādītajai personai Komisijas norādītajā termiņā.

XV nodaļa
Prasījumu apmierināšanas kārtība un ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru aizsardzība emitenta maksātnespējas procesā

76. pants. Prasījumu apmierināšanas kārtība

(1) Seguma portfeļa likvidācijā saskaņā ar šā likuma 69. pantu un emitenta maksātnespējas procesā ieguldītāju prasījumi un segto obligāciju kreditoru prasījumi pret emitentu un segto obligāciju sabiedrību ir savstarpēji vienas kārtas prasījumi un ieguldītāju prasījumiem nav īpašas priekšrocības salīdzinājumā ar segto obligāciju kreditoru prasījumiem.

(2) Emitenta maksātnespējas procesā šā likuma 77. panta trešajā daļā minētie ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru prasījumi ir vienas kārtas prasījumi ar pārējo likumīgo kreditoru prasījumiem saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 139.3 panta 1. punktu.

77. pants. Ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru prasījumi emitenta maksātnespējas procesā

(1) Ja ir pasludināts emitenta maksātnespējas process, ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru prasījumu apmērs pret segto obligāciju sabiedrību tiek ierobežots ar segto obligāciju sabiedrībai piederošiem seguma aktīviem.

(2) Ja seguma aktīvi nav pietiekami visu ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru prasījumu segšanai, ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru prasījumi tiek apmierināti no seguma aktīviem proporcionāli visu ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru prasījumiem.

(3) Emitenta maksātnespējas procesā ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem ir prasījuma tiesības pret emitentu tādā apjomā, kādā ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru prasījumus nesedz seguma aktīvi.

(4) Īpašais administrators nekavējoties pēc iecelšanas vai pēc Komisijas vai emitenta maksātnespējas procesa administratora pieprasījuma novērtē seguma aktīvus un paziņo Komisijai un emitenta maksātnespējas procesa administratoram šo novērtējumu. Īpašais administrators nekavējoties informē emitenta maksātnespējas procesa administratoru par segto obligāciju prasījumu apmēru, kuru saskaņā ar veikto novērtējumu nesedz seguma aktīvi.

(5) Īpašais administrators apstiprina un iesniedz emitenta maksātnespējas procesa administratoram ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru sarakstu šādos gadījumos:

1) saskaņā ar īpašā administratora veikto novērtējumu seguma aktīvu kopums nav pietiekams visu segto obligāciju prasījumu segšanai;

2) segto obligāciju prasījumi nav apmierināti pilnā apmērā.

(6) Emitenta maksātnespējas procesa administrators iekļauj attiecīgos ieguldītājus un segto obligāciju kreditorus emitenta kreditoru sarakstā. Ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem nav nepieciešams veikt jebkādas papildu darbības, lai iesniegtu savus prasījumus emitenta maksātnespējas procesā.

(7) Īpašais administrators pēc emitenta maksātnespējas procesa administratora pieprasījuma sniedz tam ziņas par neapmierināto segto obligāciju prasījumu apmēru, segto obligāciju programmas nodošanas gaitu, turpmāku seguma aktīvu atsavināšanu vai izlietošanu un citas ziņas, kas nepieciešamas emitenta maksātnespējas procesā.

(8) Emitenta maksātnespējas procesu vai likvidācijas procesu var pabeigt un ir atļauta šā likuma 76. panta otrajā daļā minēto un nākamo emitenta kreditoru kārtu prasījumu apmierināšana, ja segto obligāciju programma ir nodota citam emitentam vai no seguma aktīviem ir apmierināti segto obligāciju prasījumi. Ja segto obligāciju programma nav nodota citam emitentam un no seguma aktīviem nav apmierināti segto obligāciju prasījumi, tos apmierina, ievērojot šā likuma 76. panta otrajā daļā noteikto pēc tam, kad īpašais administrators emitenta maksātnespējas administratoram iesniedzis informāciju par neapmierinātajiem segto obligāciju prasījumiem.

(9) Lai emitenta maksātnespējas gadījumā segto obligāciju prasījumu apmierināšana no seguma aktīviem nesamērīgi neieilgtu un netiktu aizskartas emitenta citu kreditoru intereses, īpašais administrators konsultējas ar emitenta maksātnespējas procesa administratoru par īpašā administratora darbības ietekmi uz emitenta maksātnespējas procesu. Īpašais administrators rīkojas bez kavēšanās un iesniedz emitenta maksātnespējas procesa administratoram neapmierināto segto obligāciju prasījumus atbilstoši šā panta ceturtajai un septītajai daļai, pēc iespējas ievērojot Kredītiestāžu likumā noteikto kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņu un bez pamatota iemesla to nepārsniedzot.

XVI nodaļa
Maksātnespējas procesa vai likvidācijas, noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu regulējošo normatīvo aktu piemērošanas īpatnības

78. pants. Atsevišķu tiesību normu nepiemērošana emitentam

(1) Normatīvie akti, kas ierobežo, aptur, groza, izbeidz vai samazina emitenta saistības emitenta maksātnespējas procesā vai likvidācijā, noregulējumā vai reorganizācijas pasākumos nav piemērojami emitenta saistībām, kas izriet no segtajām obligācijām.

(2) Jebkādi normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi, kas ir piemērojami emitenta darbībām saistībā ar seguma aktīvu pārvaldīšanu, nav piemērojami emitenta maksātnespējas procesa vai likvidācijas, noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu piemērošanas laikā, izņemot šā likuma 71. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā gadījumā.

79. pants. Segto obligāciju sabiedrības maksātnespējas process

(1) Maksātnespējas likums segto obligāciju sabiedrībai ir piemērojams, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Latvijā reģistrētai segto obligāciju sabiedrībai nav piemērojams tiesiskās aizsardzības process.

(3) Pieteikumu tiesā par segto obligāciju sabiedrības maksātnespēju var iesniegt un tiesa sabiedrību var pasludināt par maksātnespējīgu tikai pēc tam, kad ir apmierināti visi segto obligāciju prasījumi pilnā apmērā.

(4) Īpašā administratora noslēgtos darījumus par seguma aktīviem nevar apstrīdēt un atzīt par spēkā neesošiem segto obligāciju sabiedrības maksātnespējas procesā.

80. pants. Seguma aktīvi atsavinātāja maksātnespējas procesā vai likvidācijā, noregulējumā vai reorganizācijas pasākumos

(1) Atsavinātāja maksātnespējas process vai likvidācija, noregulējums vai reorganizācijas pasākumi neietekmē atsavinājuma līguma spēkā esību un segto obligāciju sabiedrības tiesības uz tai atsavinātajiem seguma aktīviem.

(2) Seguma aktīvi, tostarp finanšu līdzekļi, kurus atsavinātājs saņem saistībā ar atsavināto seguma aktīvu pārvaldīšanu pēc atsavinājuma līguma spēkā stāšanās, neietilpst atsavinātāja mantā, un atsavinātāja maksātnespējas procesā vai likvidācijā, noregulējumā vai reorganizācijas pasākumos tie netiek izmantoti atsavinātāja kreditoru prasījumu segšanai.

(3) Atsavinātāja maksātnespējas process vai likvidācija, noregulējums vai reorganizācijas pasākumi neietekmē atsavinātāja pienākumu nodot seguma aktīvus, kurus tas tur atsavinātāja maksātnespējas procesa vai likvidācijas, noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu uzsākšanas brīdī vai saņem pēc to uzsākšanas. Atsavinātāja maksātnespējas procesa administrators šajā daļā minētos seguma aktīvus segto obligāciju sabiedrībai nodod pēc segto obligāciju sabiedrības vai īpašā administratora pieprasījuma.

81. pants. Tūlītējas saistību izpildes ierobežojumi

(1) Emitenta maksātnespējas procesa vai likvidācijas pasludināšana, noregulējuma vai reorganizācijas pasākumu piemērošana nav pamats no segto obligāciju programmas izrietošo emitenta saistību tūlītējai saistību izpildei.

(2) Normatīvie akti, segto obligāciju programmas vai līguma noteikumi, kas nosaka emitenta vai segto obligāciju sabiedrības tūlītēju saistību izpildi, nav piemērojami emitenta maksājumu saistībām, kas izriet no segto obligāciju programmas noteikumiem.

(3) Normatīvie akti vai līguma noteikumi, kas nosaka segto obligāciju sabiedrības tūlītēju saistību izpildi, nav piemērojami segto obligāciju sabiedrības saistībām pret ieguldītājiem un segto obligāciju kreditoriem.

82. pants. Ieskaita aizliegums

Emitenta, ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru prasījumu ieskaits ir aizliegts no brīža, kad tiek pasludināts emitenta maksātnespējas process vai likvidācija, piemērots noregulējums vai reorganizācijas pasākumi.

XVII nodaļa
Pārrobežu programmas īstenošanas vispārīgie noteikumi

83. pants. Latvijas normatīvo aktu piemērojamība pārrobežu programmā

(1) Pārrobežu programmā šis likums un citi Latvijas normatīvie akti regulē šādus jautājumus:

1) neizpaužamo ziņu aizsardzību un personas datu apstrādi, ievērojot Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktus, attiecībā uz seguma aktīviem un nodrošinājumu, kas atrodas vai atradās Latvijā līdz aktīvu nodošanai citas dalībvalsts segto obligāciju sabiedrībai vai citas dalībvalsts emitentam;

2) seguma aktīvu, kuri atrodas Latvijā, aizsardzību pret trešo personu prasījumiem, piespiedu izpildes piemērošanu un ieskaita aizliegumu prasījumiem uz seguma aktīviem;

3) noteikumus par parādnieka un nodrošinājuma devēja piekrišanu seguma aktīvu atsavināšanai vai par informēšanu seguma aktīva atsavināšanas gadījumā, parādnieka un nodrošinājuma devēja tiesības un pienākumus saistībā ar seguma aktīvu izmantošanu segto obligāciju programmas ietvaros, ja attiecīgais seguma aktīvs atrodas Latvijā;

4) kredītiestādes kontā Latvijā ieskaitītu seguma portfelim piekrītošu finanšu līdzekļu nošķiršanu no konta turētāja mantas konta turētāja maksātnespējas procesā, izņemot gadījumu, kad konta turētājs ir dalībvalsts kredītiestādes filiāle Latvijā;

5) citus jautājumus atbilstoši Civillikumam un citiem Latvijā saistošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Šā likuma 5. un 19. pantā noteiktais par personas datu apstrādi un neizpaužamo ziņu nodošanu pārrobežu programmas gadījumā piemērojams arī attiecīgo ziņu un datu nodošanai šīs programmas īstenošanā vai uzraudzībā iesaistītajām personām un iestādēm, kuru tiesības un pienākumi atbilst šā likuma 5. un 19. pantā minēto personu un iestāžu tiesībām un pienākumiem.

(3) Ja saskaņā ar citā dalībvalstī atļautu (reģistrētu) segto obligāciju programmu īsteno pārrobežu programmu Latvijā un šajā likumā sniegtais terminu skaidrojums neatbilst programmas valsts likumā noteiktajam, piemēro tās valsts likumā noteikto, kurā attiecīgā segto obligāciju programma ir atļauta (reģistrēta).

84. pants. Īpašie administratori no citām dalībvalstīm

(1) Ja dalībvalstī atļautas (reģistrētas) segto obligāciju programmas īstenošanai nepieciešams īpašais administrators, tā pilnvaras darbībai Latvijā apliecina dalībvalsts uzraudzības iestādes lēmums vai cits apliecinājums, kas atbilst attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

(2) Citas dalībvalsts uzraudzības iestādes ieceltajam īpašajam administratoram tiesības un pienākumus, kurus tas drīkst īstenot Latvijā, nosaka dalībvalsts likums, ciktāl tas nav pretrunā ar šā likuma 83. pantu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās darbības saistībā ar segto obligāciju programmas īstenošanu var veikt īpašā administratora pilnvarota persona, ja dalībvalsts normatīvie akti to paredz.

85. pants. Segto obligāciju programmas īstenošanas uzraudzība pārrobežu programmā

(1) Pārrobežu programmā Komisijai ir šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas un pilnvaras, ja attiecīgās segto obligāciju programmas īstenošana ir atļauta (reģistrēta) Latvijā.

(2) Dalībvalsts segto obligāciju programmas uzraudzības iestāde ir tiesīga veikt dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktās segto obligāciju programmas uzraudzības darbības Latvijā attiecībā uz dalībvalstī atļautas (reģistrētas) segto obligāciju programmas seguma portfeļa daļu, kas atrodas Latvijā, un Latvijā reģistrētu segto obligāciju sabiedrību, kura saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī atļautu (reģistrētu) segto obligāciju programmu seguma portfelī iekļauj seguma aktīvus Latvijā vai to daļu.

(3) Dalībvalsts segto obligāciju programmas uzraudzības iestāde informē Komisiju par plānoto segto obligāciju programmas uzraudzības darbību veikšanu Latvijā šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos.

(4) Komisija un citas dalībvalsts segto obligāciju programmas uzraudzības iestāde konsultējas un sadarbojas jautājumos, kas saitīti ar pārrobežu programmas uzraudzību.

XVIII nodaļa
Pārrobežu programmas īstenošanas īpatnības gadījumos, kad seguma aktīvi ir atsavināti dalībvalsts segto obligāciju sabiedrībai vai dalībvalsts emitents neveido segto obligāciju sabiedrību

86. pants. Īpašie noteikumi dalībvalsts segto obligāciju sabiedrības darbībai Latvijā

(1) Uz dalībvalsts emitentu vai dalībvalsts segto obligāciju sabiedrību, pārvaldot seguma portfelī iekļautos seguma aktīvus, kuri reģistrēti vai kuru nodrošinājums atrodas vai ir reģistrēts Latvijā, ir attiecināmi šā likuma 10. pantā Latvijā reģistrētai segto obligāciju sabiedrībai noteiktie licencēšanas prasību izņēmumi, noteikumi attiecībā uz seguma aktīvu pārvaldīšanu un aizsardzību, kā arī piemērojami citi Latvijas normatīvie akti atbilstoši šā likuma 83. pantā noteiktajam.

(2) Ja dalībvalsts segto obligāciju sabiedrībai Latvijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulu (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām ir uzsākta sekundārā maksātnespējas procedūra, dalībvalsts segto obligāciju sabiedrībai šajā procesā piemēro šā likuma 79. pantā noteikto.

87. pants. Pārrobežu programmas īpatnības, neatsavinot seguma aktīvus un neveidojot segto obligāciju sabiedrību

(1) Citas dalībvalsts emitents seguma portfelī var iekļaut aktīvus, kas atrodas Latvijā, arī tad, ja saskaņā ar programmas valsts normatīvajiem aktiem emitentam ir atļauts veikt seguma aktīvu nošķiršanu segto obligāciju programmā, neveicot seguma aktīvu atsavināšanu segto obligāciju sabiedrībai.

(2) Seguma aktīvu iekļaušana citas dalībvalsts emitenta seguma portfelī, ko veic šā emitenta kredītiestādes filiāle Latvijā, ir atļauta, neveidojot segto obligāciju sabiedrību, ja dalībvalsts emitenta filiāle nodrošina nodoto aktīvu pārvaldīšanu Latvijā.

(3) Dalībvalsts emitents, kas šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā iekļauj šā emitenta Latvijas filiālē nodotos seguma aktīvus seguma portfelī, veic šo seguma aktīvu nošķiršanu Latvijas filiālē saskaņā ar programmas valsts normatīvajiem aktiem, un attiecībā uz to nepiemēro citas šā likuma prasības par seguma aktīvu nošķiršanu.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, piemērojot šo likumu, tiek uzskatīts, ka seguma aktīvu nošķiršana ir pielīdzināma seguma aktīvu atsavināšanai, tostarp — šā likuma 21. pantu.

(5) Papildus šā likuma 16. panta otrajā daļā minētajam Komisijas atļauja nav nepieciešama arī tad, ja seguma aktīvi saskaņā ar programmas valsts normatīvajiem aktiem tiek nodoti īpašajam administratoram vai citai dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajai personai.

(6) Jebkāda seguma portfeļa likvidācija un maksātnespējas process vai tam pielīdzināma procedūra programmas valsts likuma izpratnē tiek veikta saskaņā ar minētās dalībvalsts normatīvajiem aktiem neatkarīgi no tā, vai nodrošinājums atrodas Latvijā vai tur ir reģistrēts. Ja programmas valsts normatīvie akti paredz seguma portfeļa kā lietu kopības likvidācijas, bankrota (dalībvalsts normatīvo aktu izpratnē) vai tam pielīdzināmas procedūras saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem, attiecīgais process Latvijā tiek uzskatīts par dalībvalsts kredītiestādes maksātnespējas procesu.

XIX nodaļa
Aktīvu atsavināšana pārrobežu programmā

88. pants. Aktīvu atsavināšana citas dalībvalsts emitentam vai segto obligāciju sabiedrībai

(1) Atsavinātājs ir tiesīgs atsavināt aktīvus citas dalībvalsts emitentam vai segto obligāciju sabiedrībai iekļaušanai tādas segto obligāciju programmas seguma portfelī, kura atļauta (reģistrēta) citā dalībvalstī, ja atsavinātos aktīvus var izmantot kā seguma aktīvus atbilstoši programmas valsts normatīvajiem aktiem, aktīvu nodošanas mērķis ir nepārprotami noteikts atsavinājuma līgumā un ir saņemta Kredītiestāžu likumā minētā Komisijas atļauja kredītiestādes uzņēmumu pārejai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos atsavinātājs nodrošina, ka:

1) aktīvus pēc to atsavināšanas turpina pārvaldīt Latvijā un aktīvu atsavināšana nepasliktina parādnieku un nodrošinājuma devēju tiesisko stāvokli, salīdzinot ar to, kāds tas būtu bijis, ja aktīvus atsavinātu segto obligāciju sabiedrībai, kas darbojas Latvijā;

2) dokumenti un cita informācija, kas attiecas uz atsavinātajiem aktīviem, ir pieejama pēc pieprasījuma tiesību subjektiem, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesīgi ar to iepazīties.

89. pants. Citā dalībvalstī esošu seguma aktīvu iekļaušana seguma portfelī

(1) Emitents saskaņā ar segto obligāciju programmas noteikumiem iekļauj seguma portfelī citā dalībvalstī esošus seguma aktīvus, tostarp emitenta citā dalībvalstī esošai kredītiestādes filiālei nodotos aktīvus, ja tie atbilst šā likuma seguma aktīvu prasībām. Šādu segto obligāciju programmu īsteno saskaņā ar šajā likumā noteikto, ņemot vērā šā panta otrajā un trešajā daļā minēto.

(2) Ja segto obligāciju programmas noteikumi paredz iekļaut seguma portfelī citā dalībvalstī esošus seguma aktīvus, emitents pirms seguma aktīvu iekļaušanas seguma portfelī pārliecinās, vai dalībvalsts normatīvie akti:

1) neaizliedz šo seguma aktīvu iekļaušanu seguma portfelī segto obligāciju programmā ārpus dalībvalsts;

2) nodrošina seguma aktīvu, ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru tiesību uz seguma aktīviem aizsardzību, kas ir līdzvērtīga šajā likumā noteiktajai seguma aktīvu aizsardzībai;

3) neparedz regulējumu, kas kavē vai ierobežo šajā likumā noteikto seguma portfeļa uzrauga funkciju izpildi.

(3) Komisija pēc emitenta lūguma, tostarp lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu emitentam, var atļaut seguma portfelī iekļaut citā dalībvalstī esošus seguma aktīvus, kas atbilst šā likuma X nodaļā noteiktajām seguma portfeļa seguma aktīvu kvalitātes prasībām neatkarīgi no tā, vai seguma aktīvu novērtēšanai, uzraudzībai vai citām ar seguma aktīviem saistītām procedurālām darbībām dalībvalstī ir noteikta no Latvijas normatīvajiem aktiem atšķirīga kārtība, bet tāda, kas nerada kaitējumu ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru interesēm.

XX nodaļa
Segto obligāciju emisija kredītiestādes grupā

90. pants. Segto obligāciju kā seguma aktīvu izmantošana

(1) Kredītiestāde, kura ir reģistrēta Latvijā, ir saņēmusi licenci (atļauju) kredītiestādes darbības veikšanai un ietilpst kredītiestādes grupā, saskaņā ar šo likumu ir tiesīga emitēt segtās obligācijas pārdošanai grupas ietvaros (turpmāk — iekšēji emitētas segtās obligācijas), lai cita šajā grupā ietilpstoša kredītiestāde šīs obligācijas varētu izmantot kā seguma aktīvus, ja programmas valsts normatīvie akti un šajā dalībvalstī atļautā (reģistrētā) segto obligāciju programma to paredz.

(2) Kredītiestāde, kura ir reģistrēta Latvijā, ir saņēmusi licenci (atļauju) kredītiestādes darbības veikšanai un ietilpst kredītiestādes grupā, Latvijā atļautas (reģistrētas) segto obligāciju programmas īstenošanai nedrīkst izmantot citas šajā grupā esošas kredītiestādes grupas ietvaros iekšēji emitētas segtās obligācijas kā seguma aktīvus.

91. pants. Prasības attiecībā uz seguma aktīviem

(1) Grupas ietvaros iekšēji emitētas segtās obligācijas emisijas brīdī atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā minēts regulas Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā, un segto obligāciju seguma aktīvi atbilst šā likuma 47., 48. un 49. pantam. Ja kredītkvalitātes pasliktināšanās gadījumā segtās obligācijas turpmāk atbilst kredītkvalitātes 2. pakāpei saskaņā ar regulu Nr. 575/2013, Komisija var atļaut šīm segtajām obligācijām arī turpmāk būt par daļu no kredītiestādes grupas seguma portfelī iekļautajām segtajām obligācijām gadījumā, kad kredītkvalitātes pakāpes pasliktināšanās nav saistīta ar to prasību pārkāpumu, kuras izpildāmas, lai saņemtu šā likuma 37. pantā minēto atļauju.

(2) Komisija informē Eiropas Banku iestādi par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

XXI nodaļa
Uzraudzība

92. pants. Uzraudzības vispārīgie noteikumi

(1) Komisija uzrauga segto obligāciju programmas īstenošanu, tostarp pārrauga segto obligāciju emisiju, pārbaudot un izvērtējot šā likuma prasību ievērošanu.

(2) Komisija uzraudzības procesā pirms šajā likumā paredzēto lēmumu pieņemšanas izvērtē arī attiecīgo lēmumu iespējamo ietekmi uz Latvijas un citu dalībvalstu finanšu sistēmas stabilitāti.

(3) Komisijai ir pienākums nekavējoties veikt uzraudzības pasākumus saskaņā ar šo likumu, lai emitenta, atsavinātāja un segto obligāciju sabiedrības darbībā novērstu trūkumus, kuri apdraud vai varētu apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti vai varētu radīt ievērojamus zaudējumus visas valsts tautsaimniecībai.

93. pants. Maksājumi Komisijas darbības finansēšanai

(1) Emitents segto obligāciju programmas noteikumos paredz maksājumus Komisijas darbības finansēšanai līdz 0,001 procentam gadā no emitēto segto obligāciju nominālvērtības, bet ne mazāk par 5000 euro gadā. Maksājumus veic segto obligāciju sabiedrība reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam.

(2) Komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta pirmajā daļā minētā maksājuma Komisijas darbības finansēšanai aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.

94. pants. Komisijas funkcijas

Komisija veic šādas funkcijas:

1) pirms lēmuma pieņemšanas par atļaujas izsniegšanu segto obligāciju programmas īstenošanai pārbauda, vai emitents ir ieviesis pienācīgas un efektīvas darbības procedūras, vai emitents ir nodrošinājis, ka segto obligāciju programmu īsteno kompetentas personas, vai ir ievēroti šā likuma 11. panta pirmajā daļā segto obligāciju sabiedrībai piemērojamie ierobežojumi un izpildīti šā likuma 37. panta pirmajā daļā emitentam noteiktie nosacījumi;

2) uzrauga, vai seguma aktīvi atbilst šajā likumā noteiktajiem atbilstības un aktīvu vērtēšanas kritērijiem;

3) uzrauga, vai seguma aktīvi ir pietiekami saskaņā ar seguma prasībām;

4) izvērtē seguma portfeļa uzrauga amata kandidātu un šajā likumā noteiktajos gadījumos uzdod emitentam atcelt seguma portfeļa uzraugu;

5) ieceļ īpašo administratoru saskaņā ar šā likuma 64. pantu un šā likuma 75. pantā noteiktajos gadījumos atceļ īpašo administratoru;

6) veic citas šajā likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

95. pants. Komisijas tiesības

Papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citos normatīvajos aktos Komisijai noteiktajām tiesībām Komisija segto obligāciju programmas īstenošanas uzraudzībā ir tiesīga:

1) piemērot sankcijas un uzraudzības pasākumus;

2) pieprasīt, lai emitents, segto obligāciju sabiedrība un seguma portfeļa uzraugs, kā arī jebkuras citas ar segto obligāciju programmas īstenošanu saistītās personas sniedz informāciju, tostarp ierobežotas pieejamības informāciju, kas nepieciešama šajā likumā noteikto uzraudzības funkciju veikšanai;

3) veikt pārbaudes klātienē un attālināti;

4) informēt emitentu vai segto obligāciju sabiedrību par nepieciešamību veikt pasākumus segto obligāciju sabiedrības likvidēšanai, ja segto obligāciju programma ir izpildīta, tās pastāvēšana vairs nav nepieciešama un emitents pats to nav likvidējis.

96. pants. Dalībvalstu uzraudzības iestāžu sadarbība

(1) Lai nodrošinātu tādu emitentu uzraudzību, kuri īsteno segto obligāciju programmu, Komisija sadarbojas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādēm un noregulējuma iestādēm, ja kredītiestādei, kas emitē segtās obligācijas, tiek piemērots noregulējums, kā arī sniedz šīm iestādēm un saņem no tām uzraudzībai nepieciešamo informāciju. Šīs sadarbības ietvaros Komisija var atklāt:

1) informāciju, pamatojoties uz dalībvalsts uzraudzības iestādes pieprasījumu;

2) būtisko informāciju dalībvalsts uzraudzības iestādei pēc savas iniciatīvas. Šā panta izpratnē informāciju uzskata par būtisku, ja tā varētu ietekmēt ieguldītāju aizsardzību saistībā ar segto obligāciju emisiju citā dalībvalstī.

(2) Komisija var slēgt līgumus ar dalībvalstu uzraudzības iestādēm par sadarbību un informācijas apmaiņu.

(3) Komisija ir tiesīga informēt Eiropas Banku iestādi, ja citas dalībvalsts uzraudzības iestāde nesadarbojas vai pēc Komisijas pamatota pieprasījuma nesniedz informāciju vai nesniedz to saprātīgā termiņā.

97. pants. Komisijas tīmekļvietnē publiskojamā informācija par segtajām obligācijām

Komisija papildus šā likuma 39. panta pirmajā daļā minētajam pienākumam savā tīmekļvietnē publicē šādu informāciju:

1) par normatīvajiem aktiem segto obligāciju jomā, kā arī atbilstoši šā likuma 103. pantam informāciju par administratīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu;

2) to emitentu un segto obligāciju programmu sarakstu, kurām atļauts lietot terminu "Eiropas segtā obligācija".

98. pants. Eiropas Banku iestādes informēšana

Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Banku iestādei emitentu un segto obligāciju programmu sarakstā iekļauto kredītiestāžu un segto obligāciju programmu sarakstu.

99. pants. Ziņošana par iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem

(1) Par iespējamiem un faktiskiem šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto Komisijas normatīvo noteikumu, kā arī regulas Nr. 575/2013 pārkāpumiem ikviena persona var ziņot Komisijai.

(2) Komisija izveido un uztur drošu ziņošanas sistēmu, kas ietver vismaz šādus elementus:

1) kārtību, kādā tiek saņemti ziņojumi par pārkāpumiem;

2) tādas personas datu aizsardzību, kura ziņo par pārkāpumu, kā arī tādas fiziskās personas datu aizsardzību, par kuru ir aizdomas, ka tā izdarījusi pārkāpumu;

3) konfidencialitātes nodrošināšanu personai, kura ziņo par pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad šādu ziņu izpaušanu paredz Latvijas Republikas normatīvie akti.

(3) Kārtību, kādā tiek ziņots par iespējamiem un faktiskiem šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto Komisijas normatīvo noteikumu, kā arī regulas Nr. 575/2013 pārkāpumiem, un kārtību, kādā Komisijā saņemtie ziņojumi tiek apstrādāti, nosaka Komisijas normatīvie noteikumi.

(4) Ziņošana, kuru saskaņā ar šā panta pirmo un piekto daļu var veikt emitenta, atsavinātāja un segto obligāciju sabiedrības darbinieki, nav uzskatāma par līgumā un jebkurā normatīvajā aktā noteiktā informācijas izpaušanas aizlieguma pārkāpumu, un personu nevar saukt pie atbildības par šādu ziņošanu. Pret emitenta, atsavinātāja un segto obligāciju sabiedrības darbiniekiem, kuri ziņo par iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem, šādas ziņošanas dēļ nedrīkst vērst diskriminējošas vai citas netaisnīgas darbības.

(5) Emitents, atsavinātājs un segto obligāciju sabiedrība izstrādā procedūru, saskaņā ar kuru izveido neatkarīgu un speciālu iekšējo kanālu ziņošanai par pārkāpumu, un nodrošina, ka emitenta, atsavinātāja un segto obligāciju sabiedrības darbinieki var ziņot par iespējamiem un faktiskiem šā likuma, uz šā likuma pamata izdoto Komisijas normatīvo noteikumu, kā arī regulas Nr. 575/2013 pārkāpumiem. Emitenta, atsavinātāja un segto obligāciju sabiedrības izstrādātā procedūra par iekšējā kanāla izveidošanu ziņošanai par pārkāpumu nodrošina šā panta otrās daļas 2. un 3. punkta, kā arī ceturtās daļas prasību ievērošanu.

XXII nodaļa
Atbildība

100. pants. Komisijas piemērotās sankcijas un uzraudzības pasākumi

(1) Par šā likuma 101. pantā minētajiem pārkāpumiem Komisija var piemērot šādas sankcijas:

1) anulēt atļauju segto obligāciju programmas īstenošanai;

2) sniegt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

3) izteikt brīdinājumu par darbības trūkumiem un pārkāpumiem;

4) piemērot šā likuma 102. pantā noteikto soda naudu;

5) noteikt pagaidu aizliegumu emitenta, segto obligāciju sabiedrības padomes vai valdes loceklim vai citai par pārkāpuma izdarīšanu atbildīgajai fiziskajai personai veikt savus amata pienākumus;

6) noteikt pienākumu emitentam vai segto obligāciju sabiedrībai atsaukt vai atcelt segto obligāciju sabiedrības padomes vai valdes locekli, seguma portfeļa uzraugu, kā arī citu personu, kuras pienākumos ietilpst segto obligāciju programmas īstenošana un darbības saistībā ar seguma aktīviem.

(2) Ja Komisija konstatē šā likuma 101. pantā noteiktos pārkāpumus, regulas Nr. 575/2013 129. un 178. panta un II sadaļas 2. nodaļas vai Komisijas normatīvo noteikumu, kas izdoti, pamatojoties uz šā likuma 28. panta ceturto daļu, 36. panta ceturto daļu, 41. panta otro daļu, 44. panta otro daļu, 65. panta otro daļu un 99. panta trešo daļu, pārkāpumus vai tai ir informācija par iespējamu pārkāpumu turpmāko 12 mēnešu laikā, būtiskiem zaudējumiem vai neatgriezeniskām sekām ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru interesēm, tai ir tiesības piemērot vienu vai vairākus šādus uzraudzības pasākumus emitentam, atsavinātājam vai segto obligāciju sabiedrībai neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā piemērotajām sankcijām, uzdodot:

1) novērst normatīvo aktu pārkāpumus, darbības trūkumus vai pārkāpuma dēļ iestājušās sekas Komisijas noteiktajā termiņā;

2) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā persona izbeidz attiecīgo rīcību;

3) pārskatīt segto obligāciju programmas īstenošanas nepārtrauktības plānu vai citas politikas, procedūras un metodoloģijas;

4) sagatavot un ieviest plānu, lai novērstu konstatētās neatbilstības un trūkumus Komisijas noteiktajā termiņā.

(3) Pieņemot lēmumu par sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, un par soda naudas apmēru, Komisija ņem vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā minētos apstākļus, kā arī pasākumus, kurus veikusi persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos un mazinātu iespējamās pārkāpuma sistēmiskās sekas un ar to nodarīto zaudējumu apmēru trešām personām, kā arī izvērtē piemērojamo sankciju un uzraudzības pasākumu samērīgumu, efektivitāti un atturošo raksturu.

101. pants. Sankciju vai uzraudzības pasākumu piemērošana

Komisija šā likuma 100. pantā noteiktās sankcijas un uzraudzības pasākumus var piemērot par regulas Nr. 575/2013 129. un 178. panta un II sadaļas 2. nodaļas vai Komisijas normatīvo noteikumu, kas izdoti, pamatojoties uz šā likuma 28. panta ceturto daļu, 36. panta ceturto daļu, 41. panta otro daļu, 44. panta otro daļu, 65. panta otro daļu un 99. panta trešo daļu, pārkāpumiem, tostarp par šādiem pārkāpumiem:

1) kredītiestāde emitē segtās obligācijas bez segto obligāciju programmas īstenošanas atļaujas saņemšanas;

2) kredītiestāde saņēmusi atļauju segto obligāciju programmas īstenošanai, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

3) emitents emitē tādas segtās obligācijas, kuras nenodrošina ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru tiesību ievērošanu emitenta maksātnespējas procesā vai emitenta noregulējumā;

4) emitents emitē tādas segtās obligācijas, attiecībā uz kurām nav ievērotas seguma aktīviem piemērojamās prasības;

5) emitents emitē tādas segtās obligācijas, kuras ir nodrošinātas ar aktīviem, kas atrodas ārpus dalībvalsts;

6) kredītiestādes grupas ietvaros emitē iekšēji emitētas segtās obligācijas, pārkāpjot prasības par seguma aktīvu izmantošanu kredītiestādes grupā;

7) emitents vai segto obligāciju sabiedrība nenodrošina seguma portfeļa atbilstību šā likuma prasībām;

8) emitents vai segto obligāciju sabiedrība neievēro atvasināto instrumentu līgumu izmantošanas prasības;

9) emitents vai segto obligāciju sabiedrība nenodrošina prasības par seguma aktīvu nošķiršanu;

10) emitents vai segto obligāciju sabiedrība pārkāpj informācijas atklāšanas prasības vai nesniedz pilnīgu vai precīzu informāciju Komisijai, tostarp par emitenta saistībām, kā arī seguma portfeļa uzraugam vai īpašajam administratoram;

11) emitents vai segto obligāciju sabiedrība ilgstoši neuztur seguma portfeļa likviditātes rezerves;

12) emitents, kas emitē segtās obligācijas, piemērojot pagarināma termiņa struktūras, vai segto obligāciju sabiedrība nav izpildījusi pagarināma termiņa struktūru nosacījumus.

102. pants. Soda nauda

(1) Par šā likuma 101. pantā minētajiem pārkāpumiem, regulas Nr. 575/2013 129. un 178. panta un II sadaļas 2. nodaļas vai Komisijas normatīvo noteikumu, kas izdoti, pamatojoties uz šā likuma 36. panta ceturto daļu, 41. panta otro daļu un 44. panta otro daļu, pārkāpumiem Komisija ir tiesīga piemērot juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas, kas atbilst summai, kuru saskaņā ar regulu Nr. 575/2013 izmanto, lai aprēķinātu operacionālā riska pašu kapitāla prasību saskaņā ar pamatrādītāja pieeju.

(2) Soda naudu līdz 10 procentiem no gada ienākumiem par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem var piemērot arī tādai fiziskajai personai, kura ir atbildīga par pārkāpuma izdarīšanu un pārkāpuma izdarīšanas brīdī ir emitenta vai segto obligāciju sabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai darbinieks.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto sankciju piemērošana juridiskajai personai neatbrīvo padomes vai valdes locekļus un par pārkāpumu izdarīšanu atbildīgās fiziskās personas no normatīvajos aktos noteiktās civiltiesiskās un administratīvās atbildības un kriminālatbildības.

103. pants. Piemēroto sankciju un uzraudzības pasākumu publicēšana

(1) Komisija informāciju par personām piemērotajām sankcijām un saskaņā ar šo likumu īstenotajiem uzraudzības pasākumiem ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu (fiziskajai personai — vārds, uzvārds; juridiskajai personai — nosaukums un reģistrācijas numurs), tās izdarīto pārkāpumu (veids, piemērotā sankcija, lēmuma spēkā stāšanās datums) un piemērotajiem uzraudzības pasākumiem, kā arī informāciju par Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu un pieņemto tiesas nolēmumu. Informāciju publisko bez kavēšanās pēc tam, kad adresāts ir informēts par piemērotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Komisija var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma konstatē, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija, nav samērīga vai fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi, vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(3) Ja paredzams, ka šā panta otrajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šo laikposmu.

(4) Šajā pantā noteiktajā kārtībā publiskotā informācija Komisijas tīmekļvietnē ir pieejama vismaz piecus gadus no informācijas publiskošanas dienas. Publikācijā ietvertos personas datus tīmekļvietnē saglabā tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams, bet ne ilgāk par pieciem gadiem.

(5) Komisija informē Eiropas Banku iestādi par personām piemērotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem.

(6) Komisijai ir tiesības šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā publicēt informāciju par citiem lēmumiem, kurus tā ir pieņēmusi saskaņā ar šo likumu, ja šādi lēmumi var ietekmēt ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru intereses, bet nerada draudus emitenta, atsavinātāja, segto obligāciju sabiedrības vai finanšu tirgus stabilitātei.

104. pants. Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana

(1) Pārsūdzot Komisijas izdoto administratīvo aktu, pieteikumu iesniedz Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā administratīvā akta pārsūdzēšana, izņemot administratīvo aktu par soda naudas piemērošanu, neaptur šā akta darbību.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Hipotekāro ķīlu zīmju likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 21. nr.; 2000, 13. nr.; 2001, 16. nr.; 2002, 22. nr.; 2006, 21. nr.).

2. Šā likuma 21. panta otrā daļa attiecas arī uz vienošanos starp parādnieku un emitentu, kas noslēgta pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2019/2162 par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza direktīvas 2009/65/EK un 2014/59/ES.

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 27. maijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 9. jūnijā

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!