Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2021. gada 20. maija stenogramma "Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas divdesmit ceturtā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 20. maijā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 26.05.2021., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/op/2021/100.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas divdesmit piektā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 20. maijā

Vēl šajā numurā

26.05.2021., Nr. 100

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: stenogramma

Pieņemts: 20.05.2021.

OP numurs: 2021/100.2

2021/100.2
RĪKI

Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas divdesmit ceturtā (attālinātā ārkārtas) sēde 2021. gada 20. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim šā gada 20. maija ceturto attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Kristīnes Zīles apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 19. maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Kristīnes Zīles apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Kristīni Zīli par Augstākās tiesas tiesnesi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kristīnes Zīles apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi"! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekta izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījumi Bāriņtiesu likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" (Nr. 1047/Lp13).

Likumprojekts "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" ir tapis Labklājības ministrijas darba grupā, sadarbojoties ar Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un citām institūcijām.

Ministru kabinets šī gada februārī izskatīja informatīvo ziņojumu, ko bija sagatavojusi šī darba grupa, – par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi. Un uz šī pamata ir izstrādāti grozījumi.

Lielā mērā likumprojekts ir atbilde uz Valsts kontroles pirms vairākiem gadiem veikto revīziju "Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē" un tiesībsarga atzinumu par atkārtotiem pārkāpumiem, kuros... valsts nespēj darboties bērnu labākajās interesēs dažādu praktisku un strukturālu iemeslu dēļ.

Kā izskanēja debatēs Juridiskajā komisijā, kad šo jautājumu apspriedām, šim likumam jau sen vajadzēja stāties spēkā, lai novērstu nepilnības. Šobrīd esam no komisijas lūguši steidzamību šim likumprojektam, jo pēc pašvaldību vēlēšanām, kuras notiks 5. jūnijā, darbu sāks jaunas, apvienotas pašvaldības (pēc pagājušajā gadā pieņemtās administratīvi teritoriālās reformas) un daudzviet būs jāveido jaunas bāriņtiesas. Likumprojekts atrunā arī šos gadījumus. Bāriņtiesām kopumā ir uzticēta īpaši sensitīvu lēmumu pieņemšana, kas ietekmē katra bērna un katras aizgādnībā esošās personas, par kuru ir pieņemts lēmums, turpmāko dzīvi.

Likumprojekts paredz jaunas darba tiesiskās attiecības bāriņtiesu darbiniekiem, atlases procedūras, mācību programmas apgūšanas pienākumu un darba režīmu laikā līdz minētās mācību programmas apgūšanai, lai šie grozījumi varētu uzlabot bāriņtiesu darba kvalitāti.

Kā secināja Labklājības ministrija, gatavodamās šī likumprojekta veidošanai un informatīvajam ziņojumam, visā Latvijā tikai 40 procenti bāriņtiesu locekļu strādā pilnas slodzes darbu un 36 procenti strādā stundu darbu. Strādājot nepilnas slodzes darbu, amatu apvienošanas kārtībā, ļoti bieži nevar nodrošināt kvalitatīvu, bērnu labākajām interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanas procesu. Tas ir viens no iemesliem Valsts kontroles ziņojumā konstatētajiem pārkāpumiem – ka bāriņtiesās netiek savlaicīgi pieņemti lēmumi. Latvijas Republikas tiesībsargs arī ir uzsvēris, ka no bāriņtiesu darbinieku puses ir nepietiekama reaģēšana uz bērnu tiesību aizsardzības pārkāpumiem.

Komisija izskatīja likumprojektu un to atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Komisija lūdz vispirms noteikt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, balsosim par steidzamības noteikšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret – 4, atturas – 2. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Voika. Termiņš priekšlikumiem ir šī gada 2. jūnijs, un izskatīšana Saeimas sēdē – šī gada 17. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 2. jūnijs, izskatīšana Saeimas sēdē – šā gada 17. jūnijā.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Viktors Valainis, Edgars Tavars, Armands Krauze, Uldis Augulis, Māris Kučinskis, Jānis Dūklavs, Jānis Vucāns, Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze un Jūlija Stepaņenko ir iesnieguši pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Vai tiek ievērotas sabiedrības intereses Veselības ministrijas izstrādātajā MK noteikumu projektā "Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji"".

Vārds deputātam Viktoram Valainim – motivācijai.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šobrīd, protams, darba kārtībā ir daudzi svarīgi jautājumi veselības ministram. Primārais Veselības ministrijai, protams, ir cīņa ar Covid-19 radītajiem izaicinājumiem, tomēr tas, ko mēs redzam, – šobrīd notiek arī savdabīgu projektu virzīšana, kas notiek, gribētos teikt, Covid-19 ēnā, izmantojot to, ka nevalstiskās organizācijas, jomas eksperti gluži vienkārši nevar kvalitatīvi piedalīties diskusijās. Tā ir pēc būtības tirgu ierobežojoša un, manuprāt, uz ļoti nesaprotamiem pamatiem veidota, Veselības ministrijas gaiteņos radīta reforma, kas tiek piedāvāta un par ko publiska apspriešana pēc būtības nenotiek.

Nozares pārstāvji ceļ trauksmi, skandina trauksmes zvanus par to, ka šis ir, varētu tā teikt, tāds savdabīgs mēģinājums pārdalīt tirgu, tikai neviens nesaprot, kā labā notiek šī pārdale; varbūt ir kādi nezināmi ārvalstu... jauni spēlētāji, par ko neviens... nav lietas kursā, ka tā tas vispār varētu būt. Taču pēc būtības tiek piedāvāts ļoti, ļoti ietekmēt esošo aptieku tīklu izvietojumu. Proti, paredz to, ka pilsētas centrā – vietā, kur pilnīgi loģiski koncentrējas ļoti daudz pakalpojumu, – drīkst būt tikai tā, ka aptiekām jābūt 500 metru attālumā vienai no otras. Tas, manā ieskatā, nav saprotami. Un šajā gadījumā ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Kā vispār mēs esam nonākuši pie tādiem kritērijiem? Mēs arī pieprasījumā esam pamatoti jautājuši... Kāpēc Veselības ministrijai pēkšņi Covid-19 krīzes laikā ir ienācis prātā virzīt šādu nekādā veidā nepamatotu un ļoti apšaubāmu projektu, par kuru arī pats ministrs, tiekoties ar nozari, īsti nevar paskaidrot, kāds tad ir tā mērķis? Ko cenšas ar to panākt? Kāds būs sabiedrības ieguvums?

Mūsu ieskatā, šobrīd vispār aptieku pakalpojumiem būtu jābūt daudz plašākiem, nekā tie ir šobrīd. Aptiekām potenciāli būtu jāsniedz daudz vairāk pakalpojumu, tām jābūt par daudz lielāku veselības aprūpes jomas sastāvdaļu.

Šobrīd ministrs Pavļuts iet pilnīgi dīvainu un nesaprotamu... nozarei nesaprotamu... un, manuprāt, ļoti aplamu ceļu. Tāpēc mēs pieprasām, lai Pavļuta kungs pamato, kāpēc viņš izvēlas šādu ceļu un kur tad viņam radušies šie kritēriji, kas tiek piedāvāti šajos noteikumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Jānis Tutins, Jānis Krišāns, Artūrs Rubiks, Boriss Cilevičs, Regīna Ločmele, Ivans Klementjevs, Ivans Ribakovs un Edgars Kucins ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Jūsu vadītās valdības nespēju pamatot priekšlikumu par piedāvātajām priekšrocībām ar Covid-19 vakcīnu vakcinētajiem cilvēkiem un pasākumiem Covid-19 infekcijas ierobežošanai".

Vārds deputātam Ivaram Zariņam – motivācijai.

Zariņa kungs rakstveidā ir lūdzis vārdu, lai sniegtu motivāciju. Zariņa kungs, jums ir jāpiesakās arī elektroniski.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Pauze.)

Nedzirdam jūs, Zariņa kungs.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Vai tagad var dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Tagad var.

I. Zariņš. Kā jau jūs zināt, mūsu "viedā" un "izlēmīgā" valdība ir lēmusi, ka vajadzētu lemt par to, ka kaut kad, uz kaut kādiem nosacījumiem, kaut kādā veidā vajadzētu ieviest atvieglojumus vakcinētajiem un, iespējams, apsvērt arī obligāto vakcināciju. Tāpēc uzreiz pēc valdības 20. aprīļa sēdes, kurā Veselības ministrija sniedza savu sagatavoto prezentāciju par izņēmumiem attiecībā uz vakcinētajām personām un par apsvērumiem obligātai vakcinācijai, mēs iesniedzām veselības ministram jautājumus, pamatoti bažījoties, ka šis varētu būt kārtējais valdības absurdais un sabiedrību diskriminējošais lēmums, kurš atkal tiek pieņemts bez atbilstoša pamatojuma. Mēs iesniedzām veselības ministram jautājumus ar lūgumu skaidrot, sniegt no Veselības ministrijas pamatojumu.

Diemžēl, iepazīstoties ar veselības ministra sniegtajām atbildēm uz šiem jautājumiem, nākas secināt, ka veselības ministrs nav spējis pēc būtības sniegt atbildi uz lielāko daļu no deputātu jautājumiem, lai būtu iespējams pārliecināties par šo Veselības ministrijas piedāvāto priekšlikumu pamatotību. Nav spējis sniegt arī gandrīz nekādu pamatojumu vispār tam, ko Veselības ministrija piedāvā. Tas viss rada pamatotas bažas, ka Krišjāņa Kariņa vadītā valdība atkal gatavojas pieņemt kārtējo lēmumu, kuru tā nav spējīga ne pamatot, ne lāgā īstenot.

Lai novērstu vai arī, visticamāk, apstiprinātu šīs pamatotās bažas, mēs esam sagatavojuši šo pieprasījumu, un mēs gaidīsim atbildes uz to. Ceram, ka tās neliks mums vilties.

Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Vladimirs Nikonovs, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Ivans Ribakovs, Edgars Kucins, Regīna Ločmele, Jānis Krišāns un Ivans Klementjevs ir iesnieguši pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. BioNTech/Pfizer vakcīnu iepirkums".

Vārds deputātam Ivaram Zariņam – motivācijai.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šķetinot šos vakcīnu iepirkumus, aizvien vairāk rodas tāda déjà vu sajūta... tāpat kā tas ir bijis ar OIK afēru.

Šeit sāk iezīmēties tāds pats scenārijs, proti, analoģiski kā visos gadījumos, kad vara vēlas slēpt lietas patiesos apstākļus par savu sastrādāto, tā no sākuma atrakstās, cenšas neiesniegt pieprasīto informāciju. Ja tas nepaglābj, tad mēģina patiesību noslīcināt maldinošas informācijas plūdos. Ja tas nepalīdz, tad sāk veidot savu informācijas un notikumu labirintu, lai no patiesības novestu uz savu... sev izdevīgo alternatīvo realitāti.

Vakar, 19. maijā, Pieprasījumu komisijas sēdē tika uzsākta deputātu pieprasījuma "Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem" izskatīšana. Šī izskatīšana tika uzsākta, neskatoties uz to, ka pieprasīto informāciju atbildētājs, tas ir, veselības ministrs, bija iesniedzis tikai iepriekšējās dienas pēcpusdienā. Tā ir klaja necieņa pret Saeimu. Šo pieprasījumu mēs iesniedzām pēc tam, kad bijām iepazinušies ar Veselības ministrijas tā saucamajām dienesta pārbaudēm.

Ziniet, ir tāds ironisks joks: ja vajag noslēpt vainīgos un to, kas patiesībā ir noticis, tad vajag paspēt pirmajam uztaisīt pārbaudi un pašam paziņot tos... Tā ir klasika. Diemžēl arī šajā gadījumā, iepazīstoties ar pārbaužu rezultātiem – tā saucamajiem pārbaužu rezultātiem –, rodas pamatotas bažas, ka šīs tā saucamās pārbaudes ir tikušas veiktas nevis tādēļ, lai atklātu patiesību un patiesos atbildīgos par notikušo, bet gan tādēļ, lai to noslēptu. Tāpēc ministram tika uzdota virkne deputātu jautājumu. Diemžēl atbildes, kā tas jau bija sagaidāms, tikai apstiprināja minētās bažas.

Tāpēc ministram par šo vakcīnu iepirkuma sāgu tika iesniegts pieprasījums, kuru vakar Pieprasījumu komisijas sēdē noraidīja, nemaz neļaujot izskatīt un gandrīz ne uz vienu jautājumu nesaņemot atbildi pēc būtības. Tas bija cirks stundas garumā. To visu mēs jau esam piedzīvojuši, šķetinot OIK afēru. Šos gājienus labi zinām. Zinām arī, ko ar to darīt. Pret šo tiesiskuma un demokrātijas nihilisma sērgu mums jau ir izstrādāta vakcīna, tā darbojas efektīvāk nekā Pfizer vai Moderna! Tajā pašā dienā, proti, vakar, mēs iesniedzām trīs jaunus pieprasījumus ar tiem pašiem neatbildētajiem un vēl papildu jautājumiem; šis ir tikai viens no tiem. Mēs turpināsim no tās vietas, ar kuru pabeidzām. Ar OIK tā mēs darījām 20 reizes.

Lai kā varas politiķi nevēlētos atklāt patiesību, tā tiks atklāta – neatkarīgi no jums. No jums ir atkarīgs tikai tas, ar cik lielām asinīm tas tiks paveikts. Jo lielāka būs pretestība, jo lielāks būs blīkšķis, kad šī patiesība atklāsies. Jums ir iespēja to nodemonstrēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Vladimirs Nikonovs, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Ivans Ribakovs, Edgars Kucins, Regīna Ločmele, Jānis Krišāns un Ivans Klementjevs ir iesnieguši pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Moderna vakcīnu iepirkums".

Vārds deputātam Ivaram Zariņam – motivācijai.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, šis ir otrais no trim iesniegtajiem pieprasījumiem. Konkrēti par to, ka neiepirka Moderna vakcīnas un kurš par to ir atbildīgs.

Saskaņā ar valdošo leģendu galvenie atbildīgie, kas visu izlēma, ir ierēdņi – nu, tā saucamā ad hoc darba grupa. Saskaņā ar tā saucamo dienesta pārbaudes ziņojumu un veselības ministra sniegtajām atbildēm (citēju!) "nav izdevies noskaidrot ne to, kas sasauca šīs darba grupas sēdes, kurās tika pieņemts lēmums neiepirkt vakcīnas, ne to, kādas bija šīs darba grupas pilnvaras, kas deva tiesības tai pieņemt šādu lēmumu, ne arī, kādus viedokļus ir pauduši šīs darba grupas locekļi, ne arī, ko tad ir izlēmusi īsti šī darba grupa un kā tad šis lēmums ir radies un ticis formulēts, lai, balstoties uz to, tiktu sagatavota un nosūtīta Latvijas atbilde par Moderna vakcīnu iepirkumu".

Tāpat tiek apgalvots, ka (citēju!) "nav iegūta informācija, ka Veselības ministrijas vadība būtu informēta par šīs darba grupas sanāksmes norisi un tajā pieņemtajiem lēmumiem".

Ziniet, jebkuram kritiski domājošam cilvēkam, kurš kaut nedaudz ir pazīstams ar lēmumu pieņemšanas procedūru valsts pārvaldē, pamatoti vajadzētu rasties jautājumam, cik ticama ir šāda Veselības ministrijas amatpersonu pasniegtā lietu kārtība saistībā ar šo vakcīnu iepirkumu – ka ierēdņi paši uz savu iniciatīvu un atbildību, turklāt bez tiem skaidri dotām pilnvarām un atļaudamies vispār neinformēt ministrijas vadību, ir pieņēmuši šādus atbildīgus lēmumus.

Vai kaut vienam no jums tas šķiet ticami? Taču nez kāpēc veselības ministram šāds jautājums nav radies – tāpat kā nav radusies vēlme noskaidrot, vai patiešām Veselības ministrijas vadība nebija informēta par šiem darba grupas lēmumiem un pašrocīgi visu izlēma bez jebkādiem politiskiem uzstādījumiem par iepirkumiem. Patiesībā to pavisam vienkārši būtu noskaidrot. Vienkārši pajautājiet to šīs darba grupas locekļiem! Nez kāpēc veselības ministrs nevēlas to darīt. Jo sevišķi – Svenam Henkuzenam... Jautājums – kāpēc ministrs vairās to darīt? Ar šo pieprasījumu mēs palīdzēsim ministram to izdarīt. Vai arī uzskatāmi nodemonstrēsim visai Latvijas sabiedrībai, kas tam ir slēpjams šīs lietas sakarā.

Šajā gadījumā mēs turpināsim vakcinēt ar savu patiesības vakcīnu, kamēr no tās sērgas netiksim vaļā. Par to vairāk stāstīšu, kad runāsim par nākamo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Vladimirs Nikonovs, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Ivans Ribakovs, Edgars Kucins, Regīna Ločmele, Jānis Krišāns un Ivans Klementjevs ir iesnieguši pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Veselības ministrijas vadības iesaiste".

Vārds deputātam Ivaram Zariņam – motivācijai.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu šis ir trešais pieprasījums, kurš palīdzējis izgaismot Veselības ministrijas vadības politisko amatpersonu patieso iesaisti šajā vakcīnu iepirkumu sāgā, jo, kā jau es minēju, patiesība nav nemaz tik sarežģīti noskaidrojama. Bija vai nebija ierēdņi, pieņemot šos lēmumus par vakcīnu iepirkumiem, saņēmuši jelkādus uzstādījumus no politiskajām amatpersonām? Bija vai nebija politiskās amatpersonas informētas par šiem ierēdņu pieņemtajiem lēmumiem? To visu var noskaidrot.

Taču, ja atbilst patiesībai dienesta pārbaudes ziņojumā apgalvotais, ka Veselības ministrijas vadība nav nekādi bijusi iesaistīta lēmumu pieņemšanā par vakcīnu iepirkumiem situācijā, kad Krišjāņa Kariņa valdība ir paziņojusi vakcināciju par savu vienīgo izeju no kovidkrīzes, tad tas liecina par politisku amatpersonu klaju bezatbildību un nolaidību šajā jautājumā. Par šādu rīcību pienāktos ne tikai politiskā atbildība, bet arī kriminālatbildība, jo tās dēļ ir radīts nozīmīgs sabiedrības veselības apdraudējums, zaudētas daudzu cilvēku dzīvības un radīti daudzu miljonu zaudējumi Latvijas tautsaimniecībai, paildzinot izeju no kovidkrīzes. Tāpēc tas ir visas sabiedrības un katra atbildīga politiķa
interesēs – noskaidrot lietas patiesos apstākļus.

Šajā kontekstā sevišķi divdomīga un visas sabiedrības uzmanības un jo sevišķi parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļu pārdomu vērta ir deputāta Riharda Kozlovska rīcība – deputāta, kurš vada parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kurai jāveic šo kovidafēru izmeklēšana, lai atklātu sabiedrībai to politisko amatpersonu vārdus, kuras izdarījušas neatgriezeniskas negatīvas sekas Latvijai! –, jo viņa balss vakar Pieprasījumu komisijā bija izšķirošā, kura neļāva Pieprasījumu komisijai pieņemt lēmumu par to, vai veselības ministram būtu jāiesniedz pieprasītā informācija, kas dotu iespēju noskaidrot šo vakcīnu iepirkuma lietas patiesos apstākļus un politisko amatpersonu patieso iesaisti šajā procesā. Tāpēc mēs arī gatavojam tagad šo jauno pieprasījumu.

Un man ir jautājums. Kozlovska kungs, vai jūs tikāt izvēlēts vadīt šo parlamentārās izmeklēšanas komisiju tādēļ, lai piesegtu varas iespējamās afēras un pildītu izmeklēšanas kaprača lomu?

Aicinu visu sabiedrību turpmāk sekot līdzi deputāta Riharda Kozlovska balsojumiem šajā sakarā, jo tas strādās kā vakcinācija. Un, protams, aicinu visu sabiedrību sekot līdzi to politisko spēku balsojumiem, kuri jums solīja cīnīties ar varas visatļautību un bezatbildību. Tā arī būs vakcinācija un zināmā mērā arī pūļa imunitātes iegūšana pret politiski bezatbildīgiem solījumiem.

Aicinu sekot līdzi šo pieprasījumu izskatīšanas gaitai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Edgars Tavars, Māris Kučinskis, Jānis Dūklavs, Jānis Vucāns, Raimonds Bergmanis, Jūlija Stepaņenko, Gundars Daudze un Armands Krauze ir iesnieguši pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam "Par onkoloģijas ārstu un pacientu organizāciju atkārtotu lūgumu augstākajām valsts amatpersonām kārtējo reizi neatlikt finansējuma palielināšanu onkoloģijai".

Vārds deputātam Viktoram Valainim – motivācijai.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Neskatoties uz šiem daudzajiem pieprasījumiem, kas šonedēļ ir sakrituši Pavļuta kungam, šis būs vēl viens.

Savā ziņā ar mūsu pirmo pieprasījumu un arī ar šo, otro, mēs gribam vērst kolēģu un arī sabiedrības uzmanību uz to, ka Veselības ministrija nav tikai Covid-19 apkarošanas ministrija, tai ir daudz plašākas funkcijas. Un šis ir ļoti izteikti politisks jautājums attiecībā uz... tieši par onkoloģijas slimniekiem, jo kārtējo reizi organizācijas ir vērsušās ar publiskām vēstulēm pie amatpersonām, un arī mēs gribam pievērst tam uzmanību un aicinām ministriju paskaidrot to, un pieprasām, lai būtu skaidrs redzējums, kādā veidā tiks pieprasīta šī nauda, vai tiešām tā tiks pieprasīta vajadzīgajā apjomā.

Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 80 tūkstoši vēža slimnieku. Ik gadu apmēram 11 tūkstoši nāk klāt, kuriem šī diagnoze tiek uzstādīta pirmo reizi mūžā. Ir virkne jautājumu tieši par finansējuma apjomu, kuram būtu jābūt skaidram – jo ātrāk, jo labāk.

Manuprāt, mums, Saeimai kopumā, jāpaskatās, kas notiek veselības jomā, plašāk nekā šobrīd, kad tikai un vienīgi par un ap Covid-19... Mums ir aptieku reforma, kas notiek aiz slēgtām durvīm, mums ir veselības... onkoloģijas joma, kas ceļ trauksmi un skandina trauksmes zvanus, mums ir arī citas jomas... Mums ir lielās slimnīcas, kurām ir parādi, kurām nemaksā naudu, un ārsti, medicīnas personāls, protams, jūt, ka šī nauda nenāk. Un tie ir miljoni, kas netiek maksāti, kas ir reāli parādi no valsts puses. Nauda ir, bet līdz cilvēkiem, līdz slimnīcām nenonāk. Un tā, manuprāt, nav īsti normāla situācija.

Tāpēc mēs pieprasīsim... vienu pēc otras šīs lietas celsim gaismā un aicināsim ministriju skaidrot, kāpēc jautājumi netiek risināti normālā kārtībā, saprotamā, caurskatāmā un... lai šīs organizācijas nenāk tā kā... šī nav tāda lieta, kur šīm organizācijām būtu jānāk gadu lūgties; šeit jābūt skaidrai, preventīvai rīcībai no politiķu puses, un to arī mēs pieprasām ar savu pieprasījumu – skaidrot šajā jomā... tieši par onkoloģiju. Bet, kolēģi, būs arī citas jomas... Budžeta skatīšana nav vienīgais brīdis, kad jārunā par naudu; par naudu mēs varam runāt jau ātrāk un rast skaidrību attiecībā uz nozarēm, jomām, – kādā veidā tās tiks finansētas nākamajos gados.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Paldies visiem šodien par darbu.

Sēdi slēdzu.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!