Saeimas sēdes stenogramma

(Saeimas sēdes pilnais audioieraksts un videoieraksts
pieejams Saeimas mājaslapā)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas sēžu zālēs. Sāksim 2020. gada 14. maija trešo ārkārtas sēdi.

Desmit deputāti – Feldmans, Jurašs, Ozola, Butāns, Mārtuža, Znotiņš un citi – lūdz noteikt debašu laiku sēdē izskatāmajiem jautājumiem: par likumprojektu otrajā lasījumā, runājot pirmo reizi – divas minūtes, runājot otro reizi – viena minūte; par patstāvīgo priekšlikumu, runājot pirmo reizi – trīs minūtes, runājot otro reizi – viena minūte.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, kolēģi! Es skatos, pulkstenis ir desmit un 10 minūtes vakarā, nu jau 13 minūtes vakarā. Ir tāda skaista pievakare. Kur mums steigties? Kāpēc mums saīsināt debašu laiku runām, jo šovakar, kā es saprotu (jau 15. maijā, visticamāk, ļoti zīmīgā datumā, pēc pusnakts), mēs runāsim arī par Valsts drošības dienesta ēku, un ir skaidrs, ka mājās JKP deputāti ir sagatavojuši runas un viņiem tās tagad būs jāīsina. Es domāju, ka tā varētu būt zināma problēma šajā saspringtajā laikā – noīsināt šīs runas. Es domāju, ka jums vajadzētu... jūs braucat daudz tajos... polittūrisma braucienos regulāri. Es saprotu – tagad jūs to nevarat un ir piemirsies, kā tas ir. Bet tad, kad jūs braucat uz Eiropas pusi vairāk, tad jūs varētu paskatīties, ka Eiropā nevienā valstī opozīcijai nesaīsina debašu runas laikus, aizbildinoties, ka tā ir demokrātija, ka tas ir Satversmei ļoti atbilstoši, ka tas ir tā, kā tam ir jābūt tiesiskā valstī. Tā nenotiek nekur! Tas, ko jūs darāt, jūs patiesībā... jūs jau to vēl tagad nesaprotat. Tas tāpat kā maziem bērniem. Viņi arī nesaprot, ka viņi izdara kaut kādas muļķības, un tad viņi paaugas un saprot, ka viņi agrāk ir izdarījuši kaut kādas kļūdas, vai tīņiem vislabāk tas ir – viņi izdara kļūdas un beigās nonāk, nu nezinu, labošanas darbu kolonijā vai, nedod Dievs, cietumā. Un varbūt jums šīs kļūdas nevajag pašiem pieļaut, jo krīze – tas ir nopietni! Un mēs lemsim par jautājumiem, kas saistīti ar bērniem ar invaliditāti, mēs lemsim par samazinātu PVN, mēs lemsim par atbalstu tiem, kas visvairāk cietuši, un lemsim arī par to, vai airBaltic vajag 250 miljonus laikā, kad bērniem invalīdiem tiek atteikts. Tāpēc, nu nav jau, kur skriet, mēs esam izturīgi, varam arī līdz rītam raut, ja nevarēja sēdi rītdien uztaisīt.

Un nākamreiz, jau pēc krīzes, tad, kad jūs galīgi būsiet sailgojušies pēc tiem polittūrisma braucieniem, nu, aizbrauciet pieredzes apmaiņā, paskatieties, ka Eiropā, demokrātiskā Eiropā, nekur, nevienā valstī nesaīsina debašu laiku opozīcijai, ļauj opozīcijai ne tikai izteikt savu viedokli, bet aicina krīzes laikā palīgā... Jūs jau tā kā solījāties par to, ka būs šī palīdzība, ka visi sadarbosies un ka ņems viens otru vērā. Un tad, kad Kariņa kungs teica savu valdības apstiprināšanas runu, viņš ne tikai solīja OIK atcelt un uz to pastāvēja, bet teica, ka viņš būs pirmais premjers, kurš iesaistīs opozīciju visās darbībās, un ka nu tikai būs kārtējais veiksmes stāsts. Cilvēki veiksmes stāstu saprot ar emigrāciju. Un tas, ko jūs... uz kurieni jūs šo veiksmes stāstu tagad vedat, tā ir emigrācija, kas sekos pēc jūsu fantastiskajiem lēmumiem. Tāpēc varbūt izrunājamies vienreiz no sirds visi, nu tā, kas visiem ir sakrājies, pavadām šo ļoti zīmīgo nakti uz 15. maiju... It īpaši Nacionālajai apvienībai tas varētu būt tāds svēts laikposms – šīs gaidas uz 15. maiju. Un izdarām kaut ko Latvijas tautas labā beidzot jēdzīgu, ne tikai ierobežojot, pārkāpjot kaut kādus demokrātijas pamatprincipus un tādā garā. Jo rāmam kā ķeblim man nesanāks būt. Un es skatos, ka arī citi opozīcijas deputāti ir diezgan nemierīgi savos krēslos, ņemot vērā, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā visi priekšlikumi, kas ir iesniegti, kārtējo reizi atkal ir noraidīti.

Veiksmīgu jums vakaru visiem! Un ieklausieties tajā, ko es jums saku, – strādāsim Latvijas tautas labā, nevis īsināsim laiku, lai ātrāk dzītu uz priekšu nekvalitatīvus priekšlikumus, kurus jūs atbalstīsiet, un kvalitatīvus, kurus jūs neatbalstīsiet.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 2020. gada 14. maija trešajā ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem noteiktu debašu laiku – likumprojektam otrajā lasījumā: runājot pirmo reizi – divas minūtes, runājot otro reizi – viena minūte; par patstāvīgo priekšlikumu: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, otro reizi – viena minūte! Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Balsošanas rezultāts par debašu laika saīsināšanu, runājot par likumprojektu otrajā lasījumā, pirmo reizi noteikt laiku – divas minūtes, runājot otro reizi – vienu minūti; par patstāvīgo priekšlikumu, runājot pirmo reizi – trīs minūtes, runājot otro reizi – vienu minūti: par – 57, pret – 25, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to par likumprojektu otrajā lasījumā debates, runājot pirmo reizi – divas minūtes, runājot otro reizi – viena minūte; par patstāvīgo priekšlikumu debates, runājot pirmo reizi – trīs minūtes, runājot otro reizi – viena minūte.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labvakar vēlreiz! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrajā lasījumā esam izskatījuši šo speciālo krīzes likumu.

Kopā 17 priekšlikumi.

1. ir deputātu Kola, Latkovska, Petravičas, Pavļuta un Eglīša priekšlikums, kas paredz no valsts atbalsta saņēmēju loka izslēgt ārzonā reģistrētas juridiskas personas. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā, kas tapa, uzklausot Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies. (Starpsauciens: "Balsot!")

Deputāti vēlas balsot. (Starpsaucieni. Dep. A. Kaimiņš: "Kā komisija balsoja?")

M. Šteins. 1. ir daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Kola, Latkovska, Petravičas, Pavļuta un Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 1. priekšlikumu: par – nav, pret – 50, atturas – 30.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Tātad, uzklausot Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumus, komisija radīja 2. priekšlikumu, par kuru jau stāstīju. Tas ir komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es gribētu uzturēt balsojumu par visiem priekšlikumiem pie izskatāmā likumprojekta.

Un attiecīgais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Balsojumā es aicinu visus balsot pēc sirdsapziņas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Man tāds... man tāds jautājums attiecībā uz šā priekšlikuma autoriem. Kāda īsti bija tā stāsta motivācija, kāpēc jūs esat to izdomājuši – šo konkrēto priekšlikumu? Vai jūs esat veikuši analīzi, apzinājuši visus tos uzņēmumus, kurus... nu, šo darbinieku skaitu, kas ir nodarbināts šajos uzņēmumos, kurus skars jaunais aizliegums, un līdz ar to varat pateikt, ka jūs esat apzinājušies visus tos riskus, kuri var iestāties tādā gadījumā, ja, nesaņemot pienācīgu atbalstu, šis uzņēmums bankrotēs vai nu kaut kā... un visi tie darbinieki pazaudēs darbu? Vai jūs vismaz zināt, cik liela ir šī iekšējā riska grupa?

Vai nu (un man ir tādas aizdomas, ka tā tas, visticamāk, arī bija) visa tā loģika bija apmēram tāda – kaut ko tādu izdarīja Ungārija, Viktors Orbāns, mums patīk Viktors Orbāns, līdz ar to mēs uzskatām, ka jādara... vajag izdarīt tāpat, kā to izdarīja Ungārija. Man vienkārši interesanti, kolēģi, kā tas īsti bija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins. 2. priekšlikums atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Balsošanas rezultāts par 2. priekšlikumu: par – 65, pret – nav, atturas – 9.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 3. ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Daudzes, Bergmaņa, Auguļa, Dombrovska, Liepiņas, Gobzema, Stepaņenko, Šmita, Papules un Švecovas priekšlikums, kas saistīts ar samazināto PVN likmi izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts, un valdības pārstāvji minēja, ka šis jāskata vispārējās nodokļu sistēmas pārskatīšanas rezultātā. Netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Ir jau pagājuši divi mēneši, kopš Latvijā spēkā ir virkne ierobežojumu – gan aizliegums publiskus pasākumus organizēt, gan arī pulcēšanās ierobežojumi –, un tas nozīmē, ka ir atsevišķas nozares, kuras ir īpaši sāpīgi traumētas. Un divas no tādām ir ēdināšana... sabiedriskā ēdināšana jeb restorānu nozare, un otra ir viesnīcu jeb izmitināšanas nozare. Tādēļ, ka faktiski pilnībā ir apstājies ārvalstu tūrisms, arī šie divi sektori cieš. Ekonomikas ministrs Vitenberga kungs ir uzsvēris, ka šajās jomās apgrozījums uzņēmumiem ir samazinājies gandrīz jau par 100 procentiem, un loģiski, ka ir nepieciešams mērķtiecīgs tūlītējs atbalsts, lai uzņēmēji var izdzīvot. Šis atbalsts ir jānodrošina ne tikai šajā ārkārtas situācijas laikā, bet vēl arī nākamos mēnešus vismaz, es teiktu, vismaz gada garumā, lai uzņēmēji šajās nozarēs var atsperties. Mēs piedāvājam samazināt pievienotās vērtības nodokli sabiedriskajai ēdināšanai un izmitināšanai, nosakot to 5 procentu apmērā viena gada periodā pēc ārkārtas situācijas. Šobrīd restorānu nozarei ir pamatlikme 21 procents, viesnīcām – 12. Abām būtu vienlīdzīgs samazinājums uz 5 procentiem.

Kāpēc ir svarīgs šis samazinājums? Tās ir jomas, kurās kopumā strādā 32 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, – milzīgi darba devēji. Ja mēs tiešām gribam arī pārorientēt tūrismu no ienākošā tūrisma uz vietējo tūrismu, mums arī ir jāmotivē cilvēki gan palikt naktsmītnēs, gan aiziet uz restorānu, tērēt naudu, tāpēc ir jāsamazina cenas un uzņēmējiem jānodrošina apgrozāmie līdzekļi. Šis priekšlikums to nodrošinātu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Es lūdzu apvienot uzstāšanās...

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

V. Dombrovskis. Paldies.

Augsti godātie kolēģi! Es labi atceros, kā pirms vairāk nekā diviem mēnešiem vēl tajā zālē, kur tagad sēž Jaunās konservatīvās partijas deputāti, es vairākas reizes no tribīnes, runājot par to, kas jādara pirmām kārtām šīs krīzes laikā, uzsvēru to, ka ir nozares – tādas nozares kā tūrisma nozare, aviopārvadājumi –, kur apgrozījums samazināsies par, nu, gandrīz 100 procentiem... dažu dienu laikā. Nu esmu pilnīgi pārliecināts, ka jūs mani dzirdējāt, kolēģi, es pat vairākas reizes esmu to uzsvēris, ja.

Šodien mēs esam situācijā, kad pagājuši – cik? – divi mēneši, mēs esam ārkārtas situācijā. Valdība pieņēma lēmumus par konkrētu atbalstu konkrētām nozarēm... specifisku atbalstu. Piemēram, pirms mēneša tika pieņemts lēmums piešķirt 45 miljonus eiro lauksaimniecības nozarei. Pirms kāda laika valdība pieņēma lēmumu piešķirt 250 miljonus eiro airBaltic uzņēmumam... ieguldīt kapitālā vispār bez jebkāda publiski pieejama pamatojuma.

Tā. Un tūrisma nozare. Jau divu mēnešu laikā valdība, jūsu koalīcija, nevar pieņemt nevienu lēmumu – absolūti nevienu lēmumu! Mēs tikai dzirdam, redzam publiskajā telpā, ka KPV LV ekonomikas ministrs apgalvo, ka viņš uzskata, ka jāsamazina PVN, tāpat kā to izdarījušas vairākas citas Eiropas valstis, kā Vācija, piemēram, pavisam nesen līdz tiem pašiem 5 procentiem. Ekonomikas ministrs apgalvo, ka kaut kāda darba grupa neatbalstīja šo priekšlikumu. Tad Finanšu ministrija saka: "Nē, nebija tā, ka neatbalstīja." Tas kaut kādā veidā kaut kur tiek... parunāsim par to vēlāk, ja... Tad, nu, kolēģi, šeit ir jums... Tā kā jūs paši nevarat piedāvāt neko... pieņemt nekādu lēmumu konkrēti par atbalstu tūrisma nozarei, lēmumu, kurš ir jau divus mēnešus kā nokavēts, mēs jums piedāvājam šo lēmumu. Jums tas nepatīk? Nu tad piedāvājiet savu virzību, savu lēmumu. Ja jūs nevarat piedāvāt, ja jums nav, ko lemt, nu tad es aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

(Skaņas pārrāvums.)... kolēģi! Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs šodien ir nācis arī ar šādu priekšlikumu – atbalstīt nozari, kas tiešām ir visvairāk cietusi. Visvairāk cietusi ir nozare, kas ir saistīta ar tūristu apkalpošanu. Un tas, protams, ir vairāk saistīts ar viesmīlību, tas ir saistīts ar restorānu nozari.

Kā gan mēs varam sekmēt šo nozari? Mēs varam sekmēt tiešām ar samazinātu PVN likmi, kas varētu tātad sekmēt arī klientu pieplūdumu. Šodien mēs Vecrīgā kaut vai varam redzēt to, ka tiešām cilvēku ir ļoti maz, daudzi neizvēlas doties pie ēdinātājiem, un restorānu nozare no tā ļoti cieš. Vai samazinājums, kas ir... samazināt šo PVN likmi no 21 procenta uz 5 procentiem, kas būtu tiešām tāds sekmējošs apstāklis, kas būtu fiskāli ne tik daudz un ne tik ļoti ietekmīgs, ja mēs skatāmies tiešām uz nozari, kas ir cietusi visvairāk.

Un, skatoties uz to, kā mēs esam Ekonomikas ministrijā runājuši ar šo nozari, kas ir apliecinājusi, ka divas lietas viņiem ir ļoti būtiskas... Pirmā lieta ir – mēs varētu redzēt, ka nodokļus iekasē vairāk attiecībā uz to, ka... ne tikai par PVN mēs runātu, bet mēs runātu arī par to, ka nozare būtu gatava iziet ārā no ēnu ekonomikas. Un šis ir tas brīdis, kad mums ir jāskatās uz nozaru griezumu. Dažas nozares, piemēram, IT, varbūt pat uzrāda kāpumu, bet nozare, kas nodarbojas ar... tieši kontaktējas ar cilvēkiem, šajā brīdī tiešām ļoti cieš.

Man liekas, ka šis ir tas brīdis, kad būtu pienācis laiks atbalstīt šādu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, par šo priekšlikumu Dana jau minēja – 32 tūkstoši, kas strādā konkrēti šajā jomā, kas attiecas uz šo priekšlikumu, bet ir vērts pieminēt to, ka kopumā tie ir 80 tūkstoši cilvēku, kas strādā tūrisma nozarē Latvijā.

Tiešais ieguldījums IKP – tas ir aptuveni ap miljardu eiro, aptuveni 4,5 procenti no mūsu ekonomikas. Un man gribētos šajā brīdī tiešām uzteikt ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu par to, ka viņš šajos apstākļos ir nācis ne tikai ar piedāvājumu kaut kādā veidā sniegt kādam atbalstu, bet piedāvājumu... to, kādā veidā mēs varētu kļūt patiešām konkurētspējīgāki nekā mūsu kaimiņi, un ambiciozu piedāvājumu palielināt par 30 procentiem tūrisma apjomu, vietējo tūrismu, kas, manuprāt, šajā brīdī ir tāds vienīgais reālais piedāvājums ekonomikas atlabšanai... un citi ministri neko tamlīdzīgu vēl nav izdomājuši... un ir reāls priekšlikums.

Mums tiešām nav saprotams, kāpēc tas netika atbalstīts jau valdībā, tāpēc arī mēs šādu te iesniedzam, un šis priekšlikums nav radies no nulles, tas ir ļoti daudz diskutēts. Arī valdības ministrs nāk ar šādu piedāvājumu, un šodien es dzirdu, ka valdības ministra frakcija arī grasās to atbalstīt.

Tāpēc es aicinu arī citas frakcijas darīt tieši tāpat un atbalstīt, manuprāt, vienu no retajiem priekšlikumiem, ko mēs šajās Saeimas telpās divu mēnešu garumā esam skatījuši, kas dotu iespēju ne tikai palīdzēt uzņēmējiem, bet veicināt starptautisko... kaut vai vismaz Baltijas līmeņa konkurētspēju veselā jomā, kas Latvijā sastāda miljarda ietekmi uz ekonomiku. Un šobrīd, pēc ministra vārdiem, tā ir tuvu nullei – nokritusies visās jomās par 100 procentiem.

Kolēģi, aicinu ieklausīties un atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām es vēlos izteikt tiešām lielu gandarījumu par to, ka mums pirmo reizi nav kauns par to ministru, par kuru mēs balsojām.

Un paldies Vitenberga kungam par šo iniciatīvu! Mūsu priekšlikums ir atbalsts Vitenberga kunga iniciatīvai. Mēs vēlamies turpināt šo diskusiju un ceram arī šodien saņemt pozitīvu balsojumu.

Latvijā ir tiešām lieliski restorānu īpašnieki, lielisks viesnīcu bizness, un mēs varam lepoties ar to, ka ļoti daudzi ārzemju viesi ar prieku atgriežas šeit, apzinoties, ka viņi saņems visaugstākās kvalitātes pakalpojumus. Un to nedrīkst zaudēt, jo, ja mēs ar tādu vienaldzību izturēsimies pret mūsu tūrisma nozari, tad mēs nevarēsim pēc tam... Mēs nevarēsim pēc tam sagaidīt to, ka šīs viesnīcas, kuras būs spiestas aizvērt savas durvis, un restorāni varēs pēc tam atdzimt un turpināt sniegt pakalpojumus.

Es vēlos oponēt Reira kungam. Es lasīju, ka viņš teica, ka samazinātais PVN nav krīzes mērs. Tieši otrādi – šajā gadījumā, kad ļoti daudzas valstis samazina PVN tieši Covid-19 sakarā un mēģina palīdzēt savām nozarēm, samazinot PVN gan medicīnas maskām, gan restorāniem, gan citiem pakalpojumiem, šis ir īstais laiks, kad panākt pretī nozarei, kura jau vairāk nekā gadu gaida risinājumu. Un Reira kungs bija tas, kas pagājušā gada martā, tieši apspriežot budžetu, solīja – solīja! – atrast risinājumu Latvijas Restorānu biedrībai. Un šis solījums... joprojām nav atbildēts un nav atrisināts.

Es domāju, ka šis ir īstais laiks, un aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu, kas ir, protams, tieši tāds pats priekšlikums kā ekonomikas ministram.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, godātie kolēģi! Tur izskanēja no komisijas puses, ka noraidījums ir tāpēc, ka mēs skatīsim to vispārējā nodokļu režīmā. Es jau esmu nezin cik reižu skaitījis pantiņu, ka nodokļus mainīsim vienreiz – 2021. gadā, vai ne. Un tajā laikā mēs esam mainījuši nodokļus šņabim, zemei, grantij un kam tik vēl ne, ja.

Šis vienkārši ir smieklīgi, ja mēs runājam par... Tas bija smieklīgi jau toreiz. Un tas ir īpaši smieklīgi tagad, nožēlojami, kad mēs redzam, kas tieši ar šo nozari – restorānu, viesnīcu, tūrisma nozari – noticis šobrīd.

Droši vien visi zināt Jāni Jenzi, kurš vada Latvijas Restorānu biedrību un kurš jau vairākus gadus ne Covid-19 dēļ, bet tādēļ, lai izietu nozare no ēnu ekonomikas, ir rosinājis šo jautājumu. Dana Reizniece-Ozola, Jānis Reirs man neļaus samelot, cik viņi ir vērsušies pie jums visus šos gadus.

Un vēl viena lieta. Pievienotās vērtības nodoklis – nodoklis, ko mēs iegūstam no tā, ko uzņēmējs ir pievienojis šai vērtībai. Kā jūs domājat, kādu vērtību... kādai vērtībai šobrīd pievieno tukšās viesnīcas un restorāni, un kafejnīcas, kas varbūt sāk lēnām vērties vaļā? Kā jūs domājat, kāda ir atšķirība starp to brīdi, kad Jānis Jenzis nāca pie jums toreiz, un tagad? Nopietni.

Man riebjas (vienmēr ir riebies), ka mēs salīdzinām, ņemam piemērus no citām valstīm, bet jūs visur ņemat piemērus no Vācijas un tamlīdzīgi. Tad ko izdarīja Vācija tikko? Samazināja PVN līdz pieci.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šīs divas ir ļoti svarīgas sabiedriskās sfēras mūsu valstī. Man gribas abstrahēties prom no visiem uzvārdiem, kas ir tieši šo 3. priekšlikumu arī iesnieguši.

Man patiešām liekas, ka šis ir galēji sakarīgs priekšlikums, un es aicinu koalīcijas deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, abstrahējoties gan no restorānu biedrībām visām un deputātiem, kas jau iesnieguši... vai ministriem, kas kaut ko ir šodien pateikuši vai nav nepateikuši, un tieši runāt par to, kas ir rakstīts priekšlikumā, par to, ka "ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un vienu gadu pēc tās Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41. pantā noteikto samazināto nodokļa likmi 5 procentu apmērā piemēro izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs un sabiedriskajai ēdināšanai". Un, manuprāt, tas ir jāatbalsta. Šis patiešām ir īstais brīdis to izdarīt, par to ir runāts ilgi un dikti... gadus, labi, teiksim vienkāršāk – 900 dienas vismaz. Un šis ir ļoti drošs priekšlikums.

Es patiešām aicinu bez nekāda lobija vai bez nekāda pozīcijas, opozīcijas... Tiešām noņemiet nost vienkārši tos bold burtus, kas ir rakstīti šajā tabulā, un izlasiet pašu priekšlikuma būtību. Un es aicinu atbalstīt, es pats arī atbalstīšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labvakar, kolēģi! Impotences paraugstunda, es tā gribētu teikt. Impotences paraugstunda ir tas, kā ilgākā laika posmā pret ēdināšanas nozari... gan valdība, gan arī vadošās koalīcijas deputāti ir attiekušies pret šo nozari. Tūdaļ, tūdaļ būs, bet visu laiku ir kaut kādi apstākļi, kādēļ nesanāk. Tad nesanāk tāpēc, ka mēs vēl neesam ievēlēti, tad nesanāk, jo partneri ne tādi. Tad mums nesanāk tāpēc, ka mēs vēl kaut ko gaidām... Visu laiku kaut kā nesanāk.

Nu, pārstāsim vienkārši būt impotenti, un parādiet, lūdzu, ka jūs esat spējīgi pāriet no solījumiem pie reāliem darbiem un vienreiz – vienreiz! – pieņemt lēmumu, par kuru tiešām varbūt kāds varēs jums beidzot aplaudēt. Un beidziet mānīt sevi ar visādiem dīkstāves pabalstiem, beidziet to PR par tiem 250 tūkstošiem ārzemju presē publicēt – kādi mums te veiksmes stāsti, cik Latvija veiksmīgi iziet ārā no Covid-19 krīzes, mēs esam pirmrindnieki... Vēl izdariet kaut ko reālu! Un beidziet būt impotenti! Paņemiet un nobalsojiet par reālu priekšlikumu, kas var palīdzēt tam darbinieku skaitam, kurš jau te tika nosaukts, un kas var palīdzēt atdzīvināt vismaz divas industrijas, kuras ir ļoti būtiskas tam, lai vispār Rīgā un arī Latvijā kaut kas turpmāk notiktu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šovakar es pastaigāju mazliet pa Vecrīgu, un ir tāda sajūta, ka esam miruši. Mirusi pilsēta. Nekas faktiski nestrādā, slēgtas gan pieczvaigžņu viesnīcas, gan hosteļi; trīs lielveikali, kuri kādreiz strādāja Vecrīgā, ir ciet. Restorāni nestrādā. Tagad atklāti no jauna lidojumi uz Rīgu. Mūsu aviokompānija piedāvā tūristiem atgriezties mūsu pilsētā. Bet ar ko... ar ko rēķināsies tūristi? Ar slēgtu restorānu un viesnīcu?

Cienījamie klātesošie! Gribu jums atgādināt, ka, piemēram, Vīnē vietējā vara katram iedzīvotājam uzdāvināja vaučeru par 25 eiro, lai viņi palutinātu sevi vietējā restorānā ar austriešu ēdieniem. Izdarīsim kaut ko līdzīgu un pazemināsim PVN līdz 5 procentiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Labvakar, kolēģi! Mans nelielais viedoklis arī ir līdzīgs, saskanēs ar iepriekšējiem runātājiem par to, ka ēdināšanas nozare un tūrisms ir tie, kas visvairāk ir cietuši šajā visā situācijā. Latviešu tauta ir sīksta, un katrs mēģina šobrīd izķepuroties, kā vien var, bet mēs ļoti labi redzam – tiklīdz kāds ēdinātājs mēģina uzsākt kādu darbību, tad tas lielais nodokļu slogs jau atkal tiek no Finanšu ministrijas mēģināts uzstumt virsū. Un es aicinātu tomēr nedomāt arī Finanšu ministrijai no Excel tabulām, bet ļaut, teiksim tā, ieskrieties šiem uzņēmumiem un atdzīvoties, un tad jau mēs arī pēc kāda laika redzēsim, vai šie 5 procenti ir attaisnojušies vai ne. Bet šajā mirklī ir jāsaprot, ka valsti nevajag slaukt un visu naudu izgrābt no šiem uzņēmējiem, bet ir jāatbalsta šajā mirklī.

Paldies, un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro otro reizi.

R. Nemiro (KPV LV).

Jā, paldies. Tiešām, ja reiz ekonomikas ministrs nāk ar šādu priekšlikumu (un, ticiet man, es varu apliecināt, ka Ekonomikas ministrijā ir Analītikas dienests, kas tiešām rēķina) un ja mēs tiešām redzam, ka pirmās nozares, kas cieta visvairāk, ir tūrisms, ēdināšana, tad kā gan mēs tās varam sekmēt? Mēs tās varam sekmēt dažādos veidos.

Jānis Vitenbergs – ekonomikas ministrs – noteikti nāks ar plānu, kā tas varētu notikt kopējā tautsaimniecības griezumā. Bet attiecībā uz to, ko, kolēģi, mēs varētu izdarīt šovakar, – ir tas, ka mēs varētu sekmēt tūrisma industrijas attīstību, ēdināšanas industrijas attīstību caur šo samazināto likmi. Manuprāt, nav pareizi arī šodien dalīt, vai šis priekšlikums ir pozīcijas vai opozīcijas iesniegts, jo šodien no rīta to ir izdarījis diskusijās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, un, man liekas, tas ir jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es arī aicinu visus pieturēties pie veselā saprāta un nedalīt tagad, kurš ir iesniedzis kaut ko. Un paldies pat Artusam Kaimiņam, kurš (pirmo reizi es saku viņam paldies)... kurš arī tieši tāpat tam pieiet. Proti, mēs šobrīd maksājam šīm nozarēm dīkstāves pabalstu, lai cik neveiksmīga tā sistēma ir. Bet tā pirmām kārtām ir šo nozarē saņemošo... Saprotiet, mēs no viņiem neiekasējam nodokļus šobrīd... no viesnīcām. Mēs viņus uzskaitām, bet neiekasējam, jo vienkārši tas nav teorētiski iespējams. Mums būtu principiāli jābūt skaidram tam, ka šīs nozares atdzīvināt vajadzētu vispār ar nodokļu moratoriju uz noteiktu laiku, līdz sāk darboties Rīgas lidosta, starptautiskie pārvadājumi, pasažieri un savādāk... Šis ir tāds ļoti maziņš punkts, tas nav kaut kāds izšķirošs punkts, par ko mēs tagad cīnāmies. PVN ir maziņa daļiņa tajā, ko uzņēmēji nevar samaksāt šodien. Mūsu stāsts ir atgriezt viņus pie dzīvības, neļaut arī vajāt uzņēmējus, kas ir dibinājuši uzņēmumus un būs bankrotējuši un dibinājuši jaunus. Mums būtu jāskatās, kā te teica, par Vecrīgu – vai viesnīcas, kafejnīcas un restorāni atveras, apgroza naudu un paņem naudu no mūsu cilvēkiem, bet īpaši no ārvalstu cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Deputāti Feldmans, Budriķis, Muižniece, Jurašs un Rancāns lūdz izsludināt 20 minūšu pārtraukumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav, nav!") Iebildumus nedzirdu (Starpsauciens: "Ir!")... Ir iebildumi. Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: "Jā, ir iebildumi!"; "Ir iebildumi!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts 20 minūšu pārtraukums! Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Balsošanas rezultāts par pārtraukuma izsludināšanu: par – 46, pret – 37, atturas – 1.

Sēdes vadītāja. Lūdzu vēlreiz!

R. Kols. Balsošanas rezultāts par 20 minūšu pārtraukumu: par – 46, pret – 37, atturas – 1.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to 20 minūšu pārtraukums. Tātad pārtraukums līdz pulksten 23.20.

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Deputāti Latkovskis, Plešs, Zakatistovs, Dzintars, Jurašs un Kaimiņš lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 14. maija trešajā ārkārtas sēdē līdz šā gada 19. maija pulksten 14.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. A. Gobzems: "Jā! Arī ir pieteikušies runāt!"; dep. L. Liepiņa: ""Pret" es vēlos runāt!")

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, nu, cienītie, šis ir vēl viens tāds skaists impotents žests uzņēmēju virzienā. Varam paturpināt šo nodarbošanos (ko gan grūti nosaukt par nodarbošanos) līdz pārtraukuma beigām.

Nu, dariet to, kas jums jādara, koalīcija. Cerēsim uz kaut kādu redzamu rezultātu tad otrdien! Ja vajag, pavelciet to laiku vēl, un tad pagaidīsim, cik līdz otrdienai būs nomiruši, bankrotējuši un, Dievs vien zina, ko vēl sadarījuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai Valaiņa kungs runās "par"? (Dep. V. Valainis: "Es runāšu "par", jā.")

"Par" pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, redzot šo situāciju, man ļoti nāk atmiņā tas, ko dažas sēdes atpakaļ teica Evija Papule, – ka Saeima var pieņemt visus draņķīgos lēmumus, bet valdība pieņems visus tos labos lēmumus un sitīs viens otram pa plecu, cik labi pastrādājuši ir.

Un arī šajā gadījumā izskatās, ka ir tieši tas pats gadījums. Protams, galvenais ir pieņemt lēmumu, un, ja vajag to pārtraukumu, ejam pārtraukumā, un es uzreiz novēlu ceļamaizi – ieskatieties šajā priekšlikumā, kas ir, teiksim tā, uzkarinājis šobrīd Saeimas darbu! Un tur ir viena būtiska lieta, ka šis nodokļu režīms strādā vienu gadu. (Dep. D. Reizniece-Ozola: "Labojiet uz trīs!") Nu, tad, ja pieņemat valdības lēmumu, labojiet uz trīs. Tas būtu vēl labāk, un tas būtu labs kompromiss starp opozīciju un koalīciju.

Un arlabvakaru visiem!

Paldies. Atā! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukumu Saeimas šā gada 14. maija trešajā ārkārtas sēdē līdz šā gada 19. maija pulksten 14.00! Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par sēdes pārtraukumu līdz 2020. gada 19. maija pulksten 14.00: par – 57, pret – 29, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Tātad pārtraukums līdz šā gada 19. maija pulksten 14.00.

Šovakar visiem arlabvakaru!