Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2020. gada 30. aprīļa likums "Grozījumi Energoefektivitātes likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 12.05.2020., Nr. 90 https://www.vestnesis.lv/op/2020/90.2

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 31

Ministru kabineta ārkārtas sēdes attālinātā veidā protokols

Vēl šajā numurā

12.05.2020., Nr. 90

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 30.04.2020.

OP numurs: 2020/90.2

2020/90.2
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Energoefektivitātes likumā

Izdarīt Energoefektivitātes likumā (Latvijas Vēstnesis, 2016, 52., 241. nr.; 2019, 86., 240. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 5. panta sestajā daļā vārdus "kuru pienākums atbilstoši šā likuma noteikumiem ir ieviest energopārvaldības sistēmu un kuras šo pienākumu ir izpildījušas" ar vārdiem "kuras ir ieviesušas energopārvaldības sistēmu".

2. Papildināt 6. pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja atbildīgā puse nav izstrādājusi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu plānu un nav normatīvajos aktos par energoefektivitātes pienākuma shēmu noteiktajos termiņos to iesniegusi atbildīgajai iestādei, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par pienākumu atbildīgajai pusei triju mēnešu laikā nodrošināt minēto prasību izpildi. Atbildīgās iestādes lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

3. Izteikt 7. panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta piektajā daļā minēto valsts atbalsta programmu īstenošanai plānoto darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, fonda pārvaldības izmaksas, kā arī kārtību, kādā Attīstības finanšu institūcija izmanto valsts energoefektivitātes fonda līdzekļus un sniedz pārskatu par to izmantošanu, nosaka Ministru kabinets."

4. 10. pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Uzņēmums tiek izslēgts no lielo uzņēmumu saraksta, ja tas divos pārskata periodos pēc kārtas neatbilst lielā uzņēmuma kritērijiem.";

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

"(41) Ja 90 procenti (vai vairāk) no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa tiek patērēti ēkās un minētais patēriņš nav saistīts ar ražošanas procesu nodrošināšanu, energoauditu lielajā uzņēmumā ir tiesīgs veikt neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā atbilstoši normatīvajos aktos par ēku energoefektivitātes nodrošināšanu noteiktajām prasībām.";

aizstāt piektajā daļā vārdus "reizi četros gados" ar vārdiem "četru gadu laikā no uzņēmuma iepriekšējā energoaudita pārskata apstiprināšanas dienas";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Lielais uzņēmums ievieš visus vai vismaz trīs pirmajā vai kārtējā energoaudita pārskatā vai energopārvaldības sistēmas vai papildinātās vides pārvaldības sistēmas ietvaros norādītos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi.";

papildināt pantu ar devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu lielajam uzņēmumam saglabājas:

1) četrus gadus pēc pirmā vai kārtējā energoaudita veikšanas;

2) no šā panta sestajā daļā minētās sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām;

3) no šā panta sestajā daļā minētās sertificētas vides pārvaldības sistēmas papildināšanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām.

(10) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu un ziņošanas termiņš komersantam saglabājas arī tādā gadījumā, ja tas ir zaudējis lielā uzņēmuma statusu.

(11) Ja lielais uzņēmums plāno vai ir uzsācis esošas ēkas pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu un jaunas ēkas būvniecību un šajā ēkā tiek patērēti 90 (vai vairāk) procenti no lielā uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa, tas šā panta piektajā daļā minēto pienākumu var izpildīt, iesniedzot atbildīgajai iestādei:

1) līdz šā panta piektajā daļā noteiktajam termiņam — būvprojektā noteiktos ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi;

2) 30 darbdienu laikā pēc būves nodošanas ekspluatācijā — informāciju par to, kad ēkas pagaidu energosertifikāts ir reģistrēts ēku energosertifikātu reģistrā.

(12) Lielais uzņēmums līdz šā panta vienpadsmitajā daļā minētā ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņa beigām ziņo atbildīgajai iestādei par energoaudita veikšanu vai sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu.

(13) Ja lielais uzņēmums nav izpildījis šā panta piektās daļas prasības, atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par pienākumu lielajam uzņēmumam sešu mēnešu laikā nodrošināt minēto prasību izpildi. Atbildīgās iestādes lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

5. 12. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Lielais elektroenerģijas patērētājs ir komersants, kura gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas divos kalendāra gados pēc kārtas. Lielā elektroenerģijas patērētāja statusu komersants iegūst ar brīdi, kad to iekļauj lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu. Minētais lielā elektroenerģijas patērētāja noteikšanas kritērijs neattiecas uz sadales sistēmas operatoriem, kuri ir saņēmuši licenci elektroenerģijas sadalei Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā un ir iekļauti sadales sistēmas operatoru licenču sarakstā, un dzīvojamo namu pārvaldniekiem, kuri ir reģistrējušies Būvniecības informācijas sistēmas dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā.

(2) Komersantam, kas iekļauts lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu, ir pienākums gada laikā pēc iekļaušanas minētajā sarakstā ieviest un uzturēt sertificētu energopārvaldības sistēmu atbilstoši standartam, aptverot vismaz 90 procentus no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa un nodrošinot enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesa atbilstību šā likuma 9. panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Šā panta otrās un trešās daļas prasības neattiecas uz komersantu, kas kļuvis par lielo elektroenerģijas patērētāju saskaņā ar šā panta pirmo daļu, līdz nākamā gada 30. novembrim ir veicis pirmo energoauditu un turpmāk regulāri nodrošina kārtējo energoauditu četru gadu laikā no uzņēmuma iepriekšējā energoaudita pārskata apstiprināšanas dienas.";

papildināt pantu ar 6.1, 6.2, 6.3 un 6.4 daļu šādā redakcijā:

"(61) Ja lielais elektroenerģijas patērētājs plāno vai ir uzsācis esošas ēkas pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu un jaunas ēkas būvniecību un šajā ēkā tiek patērēti 90 (vai vairāk) procenti no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa, tas šā panta otrajā daļā minēto pienākumu var izpildīt, iesniedzot atbildīgajai iestādei:

1) līdz šā panta otrajā daļā noteiktajam termiņam — būvprojektā noteiktos ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi;

2) 30 darbdienu laikā pēc būves nodošanas ekspluatācijā — informāciju par to, kad ēkas pagaidu energosertifikāts ir reģistrēts ēku energosertifikātu reģistrā.

(62) Lielais elektroenerģijas patērētājs līdz šā panta 6.1 daļā minētā ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņa beigām ziņo atbildīgajai iestādei par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu vai pirmā energoaudita veikšanu.

(63) Ja komersants ir veicis šā panta piektajā daļā minēto pirmo energoauditu un kādā no turpmākajiem četriem gadiem līdz nākamā energoaudita veikšanas termiņam zaudējis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu, bet kādā no turpmākajiem gadiem pirms nākamā energoaudita veikšanas termiņa iestāšanās atkal atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam kritērijam, tad energoaudita veikšanas termiņš nosakāms, ņemot vērā pirmā energoaudita pārskata apstiprināšanas dienu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc pirmā energoaudita veikšanas.

(64) Ja komersants ir ieviesis šā panta otrajā daļā minēto sistēmu vai papildinājis šā panta trešajā daļā minēto sistēmu un kādā no turpmākajiem gadiem līdz nākamās attiecīgās sistēmas ieviešanas termiņam zaudējis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu, bet kādā no turpmākajiem gadiem pirms pienākuma termiņa iestāšanās atkal atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam kritērijam un vēlas atjaunot šā panta otrajā daļā minēto sistēmu vai papildināto šā panta trešajā daļā minēto sistēmu, tas rīkojas atbilstoši sertificētas vides pārvaldības sistēmas vai energopārvaldības sistēmas ieviešanas prasībām vai citiem normatīvajiem aktiem energoefektivitātes jomā.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Lielais elektroenerģijas patērētājs ievieš visus vai vismaz trīs pirmajā vai kārtējā energoaudita pārskatā vai energopārvaldības sistēmā vai papildinātajā vides pārvaldības sistēmā norādītos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Sistēmas operatoram ir pienākums katru gadu nodrošināt atbildīgo iestādi ar to sistēmas lietotāju elektroenerģijas patēriņa datiem, kuru gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas.";

papildināt pantu ar 9.1 daļu šādā redakcijā:

"(91) Komersants, kurš saskaņā ar sistēmas operatora sniegtajiem sistēmas lietotāju ikgadējiem elektroenerģijas patēriņa datiem ir lielais elektroenerģijas patērētājs, bet kura paša izlietotās elektroenerģijas apjoms ir mazāks par 500 megavatstundām, katru gadu pirms 1. marta iesniedz atbildīgajai iestādei uzņēmuma energoauditora vai neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā apstiprinātu uzņēmuma elektroenerģijas patēriņa bilanci, kas parāda katram apakšlietotājam nodotās elektroenerģijas patēriņu un paša uzņēmuma elektroenerģijas patēriņu. Citiem lietotājiem nodotās elektroenerģijas apjomu sistēmas lietotājs uzskaita ar elektroenerģijas uzskaites iekārtām, kā arī šo apjomu var apliecināt trešā puse, pamatojoties uz attiecīgu rēķinu informāciju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komersants iesniedz atbildīgajai iestādei uzņēmuma elektroenerģijas patēriņa bilanci.";

papildināt pantu ar vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Pienākums ziņot lielajam elektroenerģijas patērētājam saglabājas:

1) četrus gadus pēc pirmā vai kārtējā energoaudita veikšanas;

2) no šā panta otrajā daļā minētās sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām;

3) no šā panta trešajā daļā minētās sertificētas vides pārvaldības sistēmas papildināšanas dienas līdz attiecīgās sistēmas darbības beigām.

(12) Pienākums ziņot par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu un ziņošanas termiņš komersantam saglabājas arī tādā gadījumā, ja tas ir zaudējis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu.

(13) Atbildīgā iestāde katru gadu līdz 31. martam izveido un publicē savā tīmekļa vietnē lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstu, pamatojoties uz elektroenerģijas sistēmas operatora sniegtajiem datiem par sistēmas lietotājiem, kuru gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas divos kalendāra gados pēc kārtas, un komersanta sniegto informāciju par elektroenerģijas patēriņu saskaņā ar energoauditora apstiprinātu elektroenerģijas bilanci, tostarp par savu apakšlietotāju, kurš atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, atbilstoši šā panta 9.1 daļas nosacījumiem. Uzņēmums tiek izslēgts no lielo elektroenerģijas patērētāju saraksta, ja tas neatbilst lielā elektroenerģijas patērētāja kritērijiem divos kalendāra gados pēc kārtas."

6. Izteikt 13. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Energoefektivitātes nodevu maksā lielais elektroenerģijas patērētājs, kas nav izpildījis šā likuma 10. panta piektajā, sestajā un septītajā daļā vai 12. panta otrajā, trešajā un piektajā daļā minētos pienākumus."

7. Izteikt 15. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Energoefektivitātes monitoringa sistēmas mērķis ir apkopot un sistematizēt informāciju par visiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, kas veikti, izmantojot šā panta ceturtajā daļā minētos atbalsta veidus, un to rezultātiem, kā arī jebkuru citu ar energoefektivitātes uzlabošanu saistītu informāciju un aprēķināt iegūtos enerģijas ietaupījumus, lai sekotu valsts enerģijas ietaupījuma indikatīvā mērķa vai citu energoefektivitātes mērķu sasniegšanas un Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izpildes gaitai."

8. Izslēgt 16. panta piekto daļu.

9. Izslēgt 17. pantu.

10. Izteikt pārejas noteikumu 10.4 punktu šādā redakcijā:

"10.4 Šā likuma pārejas noteikumu 10.1 un 10.3 punktā minēto komercdarbības atbalstu lielajam elektroenerģijas patērētājam piešķir atbildīgā iestāde kā de minimis atbalstu, ievērojot Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, Komisijas 2013. gada 18. decembra regulas (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē, Komisijas 2014. gada 27. jūnija regulas (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, Komisijas 2012. gada 25. aprīļa regulas (ES) Nr. 360/2012 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un normatīvo aktu nosacījumus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību."

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 30. aprīlī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 12. maijā

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!